Nedēļas žurnāls "Ir" by Ir Brivdienas

40 EIRO SODS PĒC BĒRNA NĀVES. KĀ TAS IESPĒJAMS? #21 (318) 26. V—1. VI, 2016

MĪLĒTS UN NESAPRASTS, IMANTS KALNIŅŠ SVIN 75. JUBILEJU AR JAUNU DZIESMU IZLASI

«Nepareizais»

sapņotājs Valdis Zatlers par «legālo apvērsumu»

Mums jāmācās respektēt viedokļus, kas nesakrīt ar pašu domām. Raimonds Pauls

Trīs latvietes Eiropas start-up elitē

1,69 €

Egils Levits: jāapkaro alkoholisms kā vardarbības cēlonis

SVARĪGI — RADARS

Latvijā ●●Eiropas Komisija ļauj Latvijai palielināt budžeta deficītu veselības reformu finansēšanai, tādējādi veselības nozarei nākamgad varētu papildus novirzīt aptuveni 35 miljonus eiro. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) iepriekš atzina, ka 2017. gada budžeta deficītu varētu palielināt līdz 1%, lai finansētu reformas veselības nozarē.

Demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās dēļ Latvijai nāksies pārskatīt izglītības sistēmas kapacitāti, arī vidējās un augstākās izglītības iestāžu un to darbinieku skaitu, secina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojums par Latvijas izglītības politikas un prakses atbilstību OECD standartiem. ●●No 1. jūlija par 775 eiro ikviens Latvijā varēs iegādāties Rīdzinieka karti neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas vai piederošā īpašuma adreses, izlēma Rīgas dome. Domes opozīcija to sauc par ņirgāšanos, bet Pierīgas pašvaldības netaisās kompensēt iedzīvotājiem šādus tēriņus.

●●Latviešu diriģents Andris Nelsons un mūzikas izdevniecība Deutsche Grammophon veidos ekskluzīvu partnerību. Taps trīs vērienīgi mūzikas ierakstu projekti — Dmitrija Šostakoviča mūzikas ierakstu cikls, kopā ar Vīnes filharmoniķiem līdz 2019. gadam tiks ierakstītas visas Ludviga van Bēthovena simfonijas un ar Leipcigas Gewandhaus orķestri Antona Bruknera simfonijas. ●●Latvijā skolēnu skaits ir krities daudz krasāk, nekā samazinājies skolotāju skaits.

Vairākums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ekonomisko problēmu risināšanai vajadzētu būt lielākai prioritātei salīdzinājumā ar morāles problēmām, liecina SKDS aptauja. Interesanti, ka gada laikā izmaiņas šajā jautājumā nav notikušas. Dati liecina, ka 2007. gadā morālo problēmu risināšanu priekšplānā izvirzīja vairāk — 26% aptaujāto

KĀDAS PROBLĒMAS — EKONOMISKĀS VAI MORĀLĀS — LATVIJAS SABIEDRĪBĀ BŪTU JĀRISINA? 81% Ekonomiskās

●●Pēc pašas vēlēšanās Saeima no amata atbrīvoja kukuļņemšanā apsūdzēto Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Ivetu Bērziņu. Viņa jau bija atstādināta no amata. Ģenerālprokuratūra Bērziņai

«Putins Eiropā ir barbarisma pārstāvis, kurš nesaprot, kas ir džentlmeņa uzvedība starptautiskajā politikā. (..) Putinu neinteresē nekādi noteikumi un ētiskas robežas. Ir tikai izdevīgums un daudz melu,» Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors intervijā Neatkarīgajai 4

P R I O R I TĀ R A S E KO NO M I S K A S , NEVIS MORĀLAS P RO B L Ē M A S

18% Morālās

uzrādījusi apsūdzību par kukuļņemšanu un diviem kukuļa piesavināšanās gadījumiem. ●●Turpmāk Saeimas deputātus varēs sodīt par administratīviem pārkāpumiem, vairs neprasot likumdevēja piekrišanu par konkrētā deputāta izdošanu administratīvajai sodīšanai, jo parlaments galīgajā lasījumā pieņēma Satversmes grozījumus, atceļot valsts pamatlikumā līdz šim paredzēto deputātu administratīvo imunitāti. Par balsoja 87 parlamentārieši. ●●Rīgas tiesas apgabala prokuratūra cēlusi apsūdzību kādai personai par tūrisma braucienu organizēšanu uz Krimu. Kriminālprocess tika sākts par 2014. gada 18. decembrī pieņemtā Eiropas Savienības Padomes regulā noteiktā aizlieguma sniegt tūrisma pakalpojumus Krievijas anektētajai Krimai un Sevastopolei pārkāpumu.

1% Nespēj atbildēt

●●Šogad konkursa Latvijas Arhitektūras gada balva 2016 Lielā balva piešķirta Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam, kura rekonstrukcijas autori ir Lietuvas biroji Processoffice, Andrius Skiezgelas Architecture un SIA Arhitektoniskās izpētes grupa. Gada balvas piešķirtas Liepājas daudzfunkcionālajam kultūras centram Lielais dzintars, kura autors ir Austrijas arhitekts Folkers Gīnke, Dzintaru koncertzālei, kuras pārbūves projektu izstrādāja arhitektu birojs Jaunromāns un Ābele, un Maltas vidusskolu rekonstrukcijai, kuru izstrādāja SIA Saals. 26. MAIJS—1. JŪNIJS, 2016

SVARĪGI — RADARS

Pasaulē apstiprināšanu no 35 līdz 30 gadiem samazināts minimālais vecums, kas jāsasniedz prezidenta amata kandidātiem, kā arī aizliegtas reliģiskās partijas. ●●Polijā aizdomās par spiegošanu apcietināts nelielās prokremliskās partijas Zmiana (Pārmaiņas) līderis Mateušs Piskorskis. Polijas mediji vēsta, ka Piskorskis tiek turēts aizdomās par spiegošanu Krievijas un, iespējams, arī Ķīnas labā. ●●Japānā nezināmi ļaundari triju stundu laikā no bankomātiem nolaupījuši ap 13 miljoniem ASV dolāru. Viņi izmantojuši viltotas Dienvidāfrikas Standard Bank kartes. Uzbrukums vienlaikus noticis aptuveni 1400 bankomātiem dažādās vietās, turklāt laupīti bankomāti, kuri izvietoti veikalu ķēdē 7-Eleven.

Vidusjūrā nokritušajā lidsabiedrības EgyptAir lidmašīnā, iespējams, noticis sprādziens. Par to liecina pasažieru mirstīgo atlieku sākotnējās analīzes, paziņoja ar izmeklēšanu saistīti avoti. 19.maijā no radariem pazudušajā pasažieru lidmašīnā atradās 66 cilvēki, tās atlūzas vēlāk tika atrastas 290 km uz ziemeļiem no Aleksandrijas

TEKSTS — MĀRA MIĶELSONE; FOTO — LETA UN AFP/LETA

●●Visu 28 NATO dalībvalstu ārlietu ministri parakstīja līgumu par Melnkalnes uzņemšanu Ziemeļatlantijas līguma valstu aliansē. Pēc tam, kad šo protokolu būs ratificējuši visi NATO dalībvalstu parlamenti, Melnkalne kļūs pilntiesīga 29. NATO dalībvalsts. ●●Teroristu pašnāvnieku uzbrukumos divām Sīrijas pilsētām, kur izvietotas Krievijas armijas karabāzes, gājuši bojā vairāk nekā 150 cilvēku. Žeblā un Tartūsā pirmdienas rītā gandrīz vienlaikus nogranda septiņi sprādzieni. Londonā bāzētā sīriešu aktīvistu organizācija Syrian Observatory for Human

Rights uzskata tos par «asiņainākajiem uzbrukumiem» abām pilsētām kopš Sīrijas konflikta sākuma 2011. gadā. ●●Austrijas prezidenta vēlēšanās «caur adatas aci» uzvarējis bijušais zaļo līderis Aleksandrs van der Bellens. Galēji labējās Brīvības partijas (FPÖ) kandidātu Norbertu Hoferu viņš pārspējis tikai ar 31 026 balsīm jeb 0,6% pārsvaru. Par viņu balsojuši 50,3% austriešu, bet Hoferu atbalstījuši 49,7%. Šīs vēlēšanas Austrijā iegājušas vēsturē — pirmoreiz kopš 1945. gada prezidenta amatā nebūs ne sociāldemokrātu, ne konservatīvo pārstāvja.

ŠAU R A RO B E Ž Š Ķ I RT N E Mēnesi pirms Lielbritānijā 23. jūnijā gaidāmā referenduma par palikšanu vai izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) nedaudz pieaudzis vēlētāju atbalsts valsts palikšanai ES. Aptaujas liecina, ka par dažiem procentiem palielinājies ES piekritēju skaits tipisko konservatīvās partijas vēlētāju rindās. 26. MAIJS—1. JŪNIJS, 2016

●●ASV atcels aizliegumu Vjetnamai pārdot amerikāņu bruņojumu, paziņoja ASV prezidents Baraks Obama vizītē Vjetnamā. Militārā aprīkojuma pardošanas aizliegums Vjetnamai bija noteikts desmitiem gadu, tagad tā atcelšana domāta, lai pieliktu punktu aukstā kara paliekām abu agrāk savstarpēji naidīgo valstu attiecībās. ●●Turpmāk Tadžikistānas prezidents Emomali Rahmons valsts galvas amatu varēs ieņemt neierobežoti ilgi — tādus valsts konstitūcijas grozījumus referendumā atbalstīja vēlētāji. Līdz ar konstitūcijas grozījumu

VAI LIELBRITĀNIJAI JĀPALIEK EIROPAS SAVIENĪBĀ VAI JĀIZSTĀJAS?

●●Kanādas hokeja izlase otro gadu pēc kārtas izcīnīja pasaules spēcīgākās valstsvienības titulu, Maskavā pasaules čempionāta finālspēlē ar 2:0 uzvarot Somiju. Kanādieši par čempioniem kļuva 26. reizi šo turnīru vēsturē. Bronzas medaļas ieguva Krievija.

JA LIELBRITĀNIJA IZVĒLĒSIES IZSTĀTIES NO ES, VAI, JŪSUPRĀT, JŪSU PAŠU MĀJSAMNIECĪBA BŪS FINANSIĀLI DROŠĀKA VAI NEDROŠĀKA?

50%

44%

40%

JĀPALIEK

JĀIZSTĀJAS

14% NEZINA, BET 2% NEATBILDĒJA

17%

36%

17%

31%

FINANSIĀLI DROŠĀKA

APTUVENI TĀDA PATI

NEZINU

FINANSIĀLI NEDROŠĀKA

OPINIUMU/OBSERVER APTAUJA VEIKTA 17.—19. MAIJĀ

SVARĪGI — KOMENTĀRS

— Aivars Ozoliņš

Austrijas zemestrīce Prezidenta vēlēšanas — radikāla nacionālisma kulminācija. Vai sekos atplūdi?

ustrijā svētdien tikai par mata tiesu valsts priekšgalā nenonāca radikāls politiķis ar eiroskeptiskiem un pat rasistiskiem uzskatiem. Austrijas prezidenta vēlēšanās uzvarēja bijušais zaļo partijas vadītājs Aleksandrs van der Bellens, kas apsteidza galēji labējās Brīvības partijas kandidātu Norbertu Hoferu tikai ar 0,6 procentu jeb 31 026 balsu pārsvaru. (Vēlēšanās piedalījās 4,3 miljoni austriešu.) Kāds varētu vaicāt, kas mums Latvijā daļas gar vēlēšanām Austrijā, valstiņā Vācijas dienvidu pievārtē, Eiropas gandrīz vai Balkānu galā? Ja nu vienīgi tās karogs mulsinoši līdzīgs mūsējam. Hofera uzvara vēlēšanās būtu nozīmējusi Eiropā augošā labēji radikālā populisma paisuma turpināšanos un varētu būtiski bremzēt Eiropas valstu pūliņus vienoties par kopēju bēgļu krīzes risinājumu un ārējo robežu drošības politiku, kura ļautu saglabāt atvērtas Eiropas Savienības iekšējās robežas. Austrijas pašizolēšanās politikas atbalstītāja uzvara būtu arī papildu iedvesma izstāšanās no ES atbalstītājiem Lielbritānijā, kur referendums par to notiks 23. jūnijā. Ņemot vērā arī ASV «aiziešanas no Eiropas» solītāja republikāņu kandidāta prezidenta vēlēšanās Donalda Trampa popularitāti, virzība uz arvien sadrumstalotāku, savās robežās noslēgušos valstu Eiropu vistiešākajā veidā un potenciāli ļoti bīstami skar Latvijas drošību. Prezidentam Austrijā tradicionāli bijusi lielākoties ceremoniāla loma, taču konstitūcija dod viņam tiesības atlaist valdību, un Hofers bija piedraudējis to darīt, ja valdība pārkāps viņa partijas novilktās «nē imigrācijai» un «Austriju austriešiem» līnijas. Austrija, tāpat kā dažas citas ES valstis, kopš Eiropas bēgļu krīzes sākšanās pērn ir atjaunojusi robežu kontroli. Antiimigrācijas noskaņojumiem labprāt izdabā Ungārijā, Polijā un Slovākijā pie varas esošās partijas. Arī citās Eiropas valstīs pieaug galēji labējo (arī galēji kreiso) populistu ietekme. Taču labējo nacionālistu popularitātei Austrijā ir īpaši nelāga vēstures pieredzes atbalss. Ādolfs Hitlers bija austrietis, un pēc Austrijas anšlusa jeb pievienošanas

Eiropieši diezin vai grib nacisma mutāciju atkārtošanos Vācijai 1938. gadā ļoti daudzi austrieši labprāt sadarbojās ar nacistu režīmu. «Esmu pieredzējis, kā Austrija pacēlās no nacionālisma vājprāta izraisītā Otrā pasaules kara drupām,» kampaņas laikā teica van der Bellens, kura vecāki bija Igaunijas pilsoņi un pēc kara bija bēgļi nometnē Vācijā, pirms apmetās uz dzīvi Vīnē. Hofera pārstāvētā Brīvības partija, protams, nav atklāti fašistiska vai nacistiska. Taču tās nacionālistiskā programma, kuras kodolā Tēvzemes (Heimat) koncepcija, dau- 1 dziem pārāk sāpīgi atgādina par nacistu mantojumu. (The New York Times rakstīja, ka partijas pēdējā laika panākumi «pagari- 2 na nacistu laikmeta ēnu».) Partija bija pret Austrijas pievienošanos ES un eiro, bet tās ksenofobija un «īsto austriešu» interešu 3 aizstāvēšana pret iebraucējiem — pirmīt no

KO M E N TĀ R S 140 Z Ī M Ē S Kā Maskava teiks? Vasarā piena ražotājiem atkal būšot krīze, un ministram Dūklavam neesot skaidrs, kā to var risināt, ja Krievija neatcels sankcijas. Stabilizējošas ģimenes vērtības. Jelgavas mežos nupat manītais lācis drīz atgriezīšoties Sēlijā, lai meklētu sev lāceni, mierina lāču pētnieki. Austrumu noslēpumi. Referendumā Tadžikistānā nolemts, ka prezidents Rahmons varēs būt amatā visu mūžu. Taču 3,3% vēlētāju esot bijuši pret!

4 1 5 2 6 3 7 1 4 8 2 5 9 3 6 10 4 7 11 8 5

Dienvidslāvijas un Turcijas, tagad no Sīrijas — vienmēr bijusi tās programmas centrā. Denacifikācija Austrijā pēc Otrā pasaules kara nebija notikusi tik pamatīgi kā Vācijā. 1956. gadā izveidotās Brīvības partijas pirmais priekšsēdētājs bija bijušais SS virsnieks, tās vadībā bija vairāki bijušie nacionālsociālistu partijas biedri. Kad 2000. gadā partija, kuru vadīja skandalozais Jorgs Haiders, kurš atklāti slavēja nacistu «nodarbinātības politiku», uz brīdi nokļuva valdības koalīcijā, sašutums Eiropā bija tik liels, ka ES pat ieviesa sankcijas Austrijai. Taču lielākoties tā palika margināla Austrijas faktiski divpartiju sistēmā, kurā vienmēr dominējušas mēreni kreisā Sociāldemokrātiskā un centriski konservatīvā Tautas partija. Papildus austriešu piekusumam no varas partiju darījumiem un neapmierinātībai ar gauso ekonomikas izaugsmi jaunu sparu Brīvības partijas galēji nacionālistiskajai darba kārtībai aizdeva bēgļu krīzes sākšanās pērnvasar. (Partija, tāpat kā citas tai līdzīgas no Maskavas līdz Lisabonai un Atēnām, pretendē sargāt «eiropeiski kristīgo civilizāciju» no Sīrijas kara un citu islāma valstu bēgļiem.) Prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā 24. aprīlī abu lielāko partiju kandidāti zaudēja Hoferam, kurš ieguva 35% balsu. Abas lielās partijas otrajā kārtā atbalstīja «mazāko ļaunumu» — ekonomikas profesoru, bijušo «zaļo» partijas biedru van der Bellenu, kas vēlēšanās piedalījās kā neatkarīgais kandidāts. Austrijas prezidenta vēlēšanas liecina par dziļu šķelšanos valsts sabiedrībā jautājumā par imigrāciju, taču līdzīgas tendences pašlaik ir it visur Eiropā. Tas ir brīdinājums par briesmām, ko, it īpaši Krievijas kaimiņvalstīm, var radīt ksenofobijas un karojoša nacionālisma sašķelta, savās robežās izolējušos valstu Eiropa. Taču šo vēlēšanu iznākums ļauj arī cerēt, ka populistu pašreizējais it kā uzvaras gājiens var atdurties pret eiropiešu nevēlēšanos atgriezties šausmīgajā pagātnē. Tas, ka no visām Eiropas valstīm radikāls nacionālisms vislielāko uzplaukumu piedzīvojis Austrijā, liek nopietni pārdomāt, vai varam atļauties riskēt pieredzēt Eiropā nacisma mutāciju atkārtošanos. Bet, lai tas nenotiktu, ir jāpiedalās ikvienam. Demokrātija nav pašsaprotama. Kā redzējām Austrijā, vēlēšanās katra balss ir svarīga. l 26. MAIJS—1. JŪNIJS, 2016

SVARĪGI — KOMENTĀRS

— Pauls Raudseps

Filtra burbulis Facebook un citi interneta milži nav neitrāli informācijas piegādātāji

nformācija vēlas būt brīva. Jau no interneta pirmsākumiem šī revolucionārā frāze ir iedvesmojusi interneta apustuļus, kas pasaules tīmekļa piedāvātajās iespējās gaismas ātrumā un gandrīz bez maksas izplatīt neierobežoti lielus informācijas apjomus saredzēja jauna apgaismības laikmeta stūrakmeni. Lai gan saukļa tiešā nozīme attiecās uz informācijas pavairošanas un izplatīšanas strauji rūkošajām izmaksām, plašākā, pārnestā izpratnē tā norādīja arī uz ziņu un viedokļu atsvabināšanu no ideoloģiskiem vai varas attiecībās balstītiem ierobežojumiem. Jaunajā digitālajā paradīzē nebūtu vairs nepieciešami starpnieki, kuri atlasīs to, ko mums būs zināt un līdz ar to arī domāt. Šaubas par šo skaisto nākotnes vīziju sāka ieviest atklāsme, ka visbiežāk internetā cilvēki meklē pornogrāfiju. Arī kaķu video spēja piesaistīt simtiem miljonu skatītāju neko labu nevēstīja par gatavību pilnvērtīgi izmantot jaunās informatīvās iespējas. Tomēr tehnoentuziasti to visu varēja norakstīt uz neizbēgamajiem gļukiem sistēmas visneuzticamākajā daļā — cilvēkā. Tehnoloģija taču bija neitrāla, neemocionāla, bez cilvēciskiem aizspriedumiem un novirzēm. Diemžēl arī tā nav taisnība, tikai cilvēku vairākums to vēl aizvien nezina. Gandrīz katru mūsu soli tīmekļa džungļos vada neredzama roka, kuras ietekmi mēs parasti pat neapzināmies un no kuras nemanāmā tvēriena ir ļoti grūti izvairīties. Ņemsim par piemēru interneta meklētāju, kurš, pēc tirgus pētījumu uzņēmuma TNS datiem, ir Latvijā visaktīvāk izmantotā interneta vietne. Tā ietekme ir tik liela, ka daudzi šo orākulu jau labu laiku dēvē par Māti Gūgli, to ierindojot mūsu zemapziņā vēl dzīvajā pagānu panteonā līdzās tādiem pirmatnējiem dabas spēkiem kā Vēja mātei, Jūras mātei vai Zemes mātei. 10

Taču Google nav mūsu māte barotāja. Tā ir komercuzņēmuma izveidota programma, par kuras lietošanu mēs maksājam, ļaudami sevi izmantot kā mērķauditoriju reklāmdevējiem. Visi ir redzējuši sludinājumus, kas parādās blakus meklētāja sniegtajiem rezultātiem, un daudzi būs pamanījuši, kā šīs reklāmas mainās atbilstoši ievadītajam meklēšanas vārdam. Mēģini kaut ko noskaidrot par Grieķijas ekonomisko krīzi un labu laiku netiksi vaļā no reklāmām par atvaļinājuma iespējām pie Egejas jūras. Tomēr cilvēku vairākums uzskata, ka pats meklētājs ir neitrāls

Google man rāda citus rezultātus nekā tev un pēc vienotas formulas atlasa nozīmīgākās lapas, kurās parādās meklētie vārdi. Taču tā nav. Google pieskaņo atbildes jautātājam, sakārtojot atrastās mājaslapas atbilstoši viņa atrašanās vietai, iepriekšējiem meklējumiem un agrāk skatītajām lapām. Interneta uzņēmējs un aktīvists Elijs Parisers (Eli Pariser) bija viens no pirmajiem, kas aprakstīja šo parādību, kā piemēru minot divus cilvēkus, kuri meklē informāciju par naftas uzņēmumu BP: baņķieri, kura rezultātos dominē firmas finansiālā informācija, un vides aktīvistu, kurš redz pārsvarā ziņas par naftas noplūdi Meksikas līcī. Parisers to nosauca par filtra burbuli — programmās iekodētie informācijas filtri ap mums veido noslēgtu ziņu «burbuli», kura sienas mēs nemaz neredzam. Ikdienā atšķirības pārsvarā droši vien nav tik lielas, un patērētājiem tās pat var būt izdevīgas — ja es Liepājā ievadu meklētājā vārdu

140 Z Ī M Ē S 1 Gada pirmajā ceturksnī par2 5100 pieauga nodarbināto skaits, 3 salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un dar-4 ba meklētāju (bezdarbnieku) skaits — 1 5 par 1000.

1 2 6 2 3 7

Saskaņas vadītā Rīgas 3 dome nolē- 4 8 musi prasīt par Rīdzinieka4 karti 775 eiro5 gadā no 9 tiem dzīves 5 pabērniem, 6 kuri nedzīvo 10 Rīgā. 6

7 11 7 8 12 8

Itālijas krasta apsardze 9 13 svētdien 9 izglāba 2600 cilvēku, kuri 10 laivās centās šķērsot 10 Vidusjūru. 11 Šogad Itālijā ieradušies 11 jau 31 000 12 migrantu.

12 13 13

«pica», tad negribu redzēt rezultātus par Rīgas picērijām. Turklāt Google filtru var apiet, izmantojot citu meklētāju. Sarežģītāk ir ar Facebook, kas aizvien lielākam cilvēku skaitam kļūst par svarīgāko ziņu avotu. Arī Facebook dzīvo no reklāmas naudas, un tā galvenais mērķis ir nodrošināt, lai lietotāji pēc iespējas vairāk laika pavada, skatoties Facebook. Tāpēc tas ir izstrādājis algoritmu, kas seko līdzi visam, ko esi skatījies, ko esi «laikojis» un ar ko esi dalījies, un rāda tev aizvien vairāk tāda paša veida satura. Facebook lietotāji neredz visu sev teorētiski pieejamo ievietoto saturu. Viņi redz to, ko algoritms izrēķinājis, ka viņi grib redzēt — pēc paša Facebook aprēķiniem, vidējais lietotājs redz apmēram piekto daļu no iespējamā. Filtra burbuļa briesmas te kļūst acīmredzamas. Kāds pazīstams angļu žurnālists stāsta, ka viņš Anglijas vidienē saticis frizierus un veikalu pārdevējus, kuri bija pārliecināti, ka Ukrainā pie varas ir fašisti. Nepatīkami pārsteigts, viņš prasījis, kur viņi to uzzinājuši? No Facebook. Kad viņš sācis par šo jautājumu padziļināti interesēties, viņš atklājis, ka Krievijas kanāls RT veiksmīgi piepludina internetu ar dažādu veidu izklaidējošu informāciju. Ja cilvēks sāk to skatīties, tad drīz vien algoritms saprot, ka klientam patīk RT, un sāk viņam piegādāt arī izklaides mērcē slēpto propagandas gaļu. Facebook apgalvo, ka tas apzināti necenšas ietekmēt tā lietotāju viedokļus, taču uzņēmums pats atzinis, ka 2014. gadā veicis eksperimentu, lai noskaidrotu, kā tas var ietekmēt cilvēku emocionālo noskaņojumu. Savukārt lietotājiem saprast, kā viņu pasaules skats tiek veidots, ir ļoti grūti, varbūt pat neiespējami, jo kurš spēj izpētīt, ko Facebook nolēmis vairāk rādīt vai arī noklusēt. Algoritma pavēlniekam ir jāpelna, informācija tomēr nav ne brīva, ne neitrāla, un visstiprākās važas ir tās, kuras paši pat neredzam. l 26. MAIJS—1. JŪNIJS, 2016

SVARĪGI — TĒMA

— Zane Mače

Kur meklēt taisnību?

raģiskās 2012. gada septembra dienas Antra (vārds mainīts) atceras skaidri arī šodien. Antra gaidīja savu otro bērniņu, bet 33. grūtniecības nedēļā sākās asiņošana un ātrie nogādāja viņu Stradiņu klīnikā. Tā bija piektdiena, speciālisti jau bija devušies mājās. Ultrasonogrāfiju Atrai veica tikai sestdien, nosakot gultas režīmu. Procedūru veikusī ārste sprieda, ka stāvoklis ir nopietns, iespējams, vajadzēs veikt ķeizargriezienu. Klausoties bērniņa sirdspukstus, vecmāte secināja, ka tie ir mierīgāki, nekā vajadzētu, taču vēlāk mazā sirsniņa sāka sisties ritmiskāk. 18

Pirmdien Antru izrakstīja. Ārste rezidente Marija Mohova, klausoties bērna sirdstoņus, tos nespēja saklausīt, taču ārste neveica atkārtotas pārbaudes, bet izsniedza Antrai mātes pasi un lika doties mājās. Rezidente, kura bez sertificēta ārsta klātbūtnes nevar ārstēt un patstāvīgi pieņemt lēmumus, uzreiz neizsniedza Antrai izrakstu no slimnīcas, liekot pēc tā atnākt pēc nedēļas. Arī tas ir pārkāpums, jo šis dokuments, kas apliecina diagnozi un citu informāciju par slimnīcā pavadīto laiku, pacientam ir jāizsniedz izrakstīšanas brīdī. Antra devās pie sava ginekologa. Ārste bērna sirdspukstus atzina par normāliem, bet norādīja, ka asiņošanas gadījumā grūtniecei gan būtu jāatrodas slimnīcā

nepārtrauktā mediķu uzraudzībā, nevis mājās. Taču Antra palika mājās, kā bija teikuši Stradiņu ārsti. Oktobra pirmajās dienās viņa vairs nejuta mazuļa kustības. 3. oktobrī devās uz Rīgas Dzemdību namu, kur ārsti apstiprināja — bērniņš viņas miesās ir miris. Antra uzskatīja, ka mediķu rīcība Stradiņa klīnikā bijusi tīši nolaidīga. Arī citi mediķi, kas vēlāk konsultēja Antru, atzina — slimnīcā viņas stāvoklis nav pietiekami izvērtēts, priekšlaicīgas dzemdības bērnu varēja glābt. Antra vērsās Veselības inspekcijā — vienīgajā iestādē, kas Latvijā izvērtē un kontrolē veselības aprūpes kvalitāti. Inspekcijā strādā ārsti eksperti, kuru uzdevums ir izvērtēt pacienta iesniegumu, 26. MAIJS—1. JŪNIJS, 2016

ZĪMĒJUMS — SHUTTERSTOCK

Izskatot pacientu sūdzības par mediķu darbu, vidēji tikai 20% gadījumu Veselības inspekcija atzinusi ārstniecībā pieļautās kļūdas. Sodi par tām ir mazi, turklāt netiek publiskoti. Inspekcijā hroniski trūkst darbinieku, un daļa turpina paralēli praktizēt kā mediķi. Vai vienīgā iestāde, kas kontrolē veselības aprūpes kvalitāti Latvijā, pati ir vesela?

SVARĪGI — TĒMA

iepazīties ar medicīnisko dokumentāciju, uzklausīt mediķu un sūdzības iesniedzēja viedokli un pieņemt lēmumu, vai noticis veselības aprūpes pārkāpums. Diplomēts ārsts un advokāts, kurš specializējies tieši medicīnas tiesību jautājumos, Ronalds Rožkalns par inspekciju izsakās kritiski — viņaprāt, tās funkcija nav mainījusies kopš padomju laikiem. Ekspertu komisiju, kurā ietilpst divi cilvēki, veido tikai ārsti. «Šādos apstākļos par pilnvērtīgu pacientu interešu aizstāvību nevar būt runa,» uzskata advokāts. Kā labu piemēru viņš min Zviedriju, kur šādā komisijā strādā septiņi uz trim gadiem ievēlēti speciālisti — tās vadītājs, pieredzējis jurists vai pensionēts tiesnesis, trīs pacientu tiesību pārstāvji un trīs mediķi. Latvijā mediķu un pacientu konfliktu izvērtēšana ir tikai ārstu rokās. Turklāt, izpētot inspekcijas amatpersonu deklarācijas, atklājas — no kopumā 14 ārstiem ekspertiem astoņi šo darbu savieno ar mediķa arodu kādā ārstniecības iestādē.

Klausoties bērna sirdstoņus, tos nespēja saklausīt, taču ārste neveica atkārtotas pārbaudes, bet izsniedza Antrai mātes pasi un lika doties mājās Amatus apvieno arī inspekcijas Veselības aprūpes kvalitātes kontroles nodaļas vadītāja Valentīna Berga, kura strādā Rīgas Austrumu klīnikā. Viena no ekspertēm paralēli strādā vēl trijās ārstniecības iestādēs, bet kāds viņas kolēģis amatu apvieno ar ķirurga praksi divās medicīnas iestādēs. Daļa ekspertu savos pārējos darbos nopelna tikpat, cik inspekcijā, vai pat vairāk. Tomēr inspekcija problēmu ar reālu vai vismaz šķietamu interešu konfliktu nesaskata. Vecākā ārste eksperte Līvija Langenfelde skaidro — katrs eksperts ar parakstu apliecina, ka ievēros objektivitāti. Struktūrvienības vadība izlemj, kurš eksperts vērtēs konkrēto sūdzību, sekojot, lai vērtētājam nebūtu nekāda sakara ar pētāmo medicīnas iestādi vai ārstu. 26. MAIJS—1. JŪNIJS, 2016

SVARĪGI — PASAULĒ

— Liza Aldermane, © The New York Times News Service

No 9 līdz 3

Zviedri eksperimentē: vai īsāka darba nedēļa vairo strādājošo labsajūtu un palielina ražīgumu?

ēteborgas iedzīvotājs Arturo Peress mājās parasti pārnāca pārguris, jo aprūpētāja darbs vecu ļaužu pensionātā izsūca daudz enerģijas. Pēc astoņas stundas ilgām maiņām ar vecuma kaišu, to skaitā Alcheimera, pārņemtiem cilvēkiem vīrietis jutās iztukšots un skuma, ka pārāk maz laika velta saviem trim bērniem. Taču tas viss mainījās, kad viņa darbavieta tika izvēlēta eksperimentam, pētot nākotnes nodarbinātības modeļus. Lai uzlabotu darbinieku pašsajūtu, darba diena pērn tika saīsināta līdz sešām stundām, nemainot algas apmēru. Jau pirmajā nedēļā pēc pārmaiņām Peress priecājās, ka viņam ir vairāk enerģijas, bet vecie ļaudis uzslavēja kopējus, ka viņu sniegtā palīdzība ir augstākā līmenī. «Pats galvenais — mēs jūtamies laimīgāki,» par sevi un kolēģiem saka Peress, kas trīs bērnus audzina viens pats. «Un laimīgs darbinieks ir labāks darbinieks.» Zviedrija arī agrāk izcēlusies kā jaunu iniciatīvu laboratorija, mēģinot rast labāku darba un atpūtas līdzsvaru. Tagad daudzos birojos darbinieki drīkst izvēlēties elastīgas darba stundas. Turklāt, kā zināms, Zviedrijā ir viena no dāsnākajām bērna kopšanas atvaļinājuma un bērnu aprūpes politikām pasaulē. Tagad Gēteborgas pansionātā veiktais eksperiments palīdzējis nākt pie jaunām atziņām. Pirmais projekta audits, ko veica aprīlī, uzrādīja, ka darbinieki pēc 30 stundu ilgās darba nedēļas ne tikai jūtas laimīgāki, bet arī kļuvuši produktīvāki. Turklāt uzlabojusies viņu veselība, un retāk tiek izmantotas slimības lapas. «Pēdējos 40 gadus mēs turējāmies pie 40 stundu darba nedēļas, taču redzam,

DA R BA N E D Ē Ļ A S I LG U M S VIDĒJI PILNAS SLODZES DARBINIEKIEM, 2015 44,5

GRIEĶIJA

42,9

AUSTRIJA

42,9

LIELBRITĀNIJA VĀCIJA

41,4

VIDĒJI ES

41,4

IGAUNIJA

40,8

ZVIEDRIJA

40,7

LATVIJA

40,6

FRANCIJA

40,4

LIETUVA

39,6

DĀNIJA

DATI: EUROSTAT

ka kavēto darba dienu skaits ir ļoti liels un daudzi cilvēki izvēlas pensionēties priekšlaikus,» stāsta Daniels Barnmārs, Zaļo partijas līderis Gēteborgas pilsētas domē, kura bija eksperimenta iniciatore. «Mēs vēlamies, lai Zviedrijā sāktos jauna diskusija par darba dzīvi un arī nākamos 40 gadus mēs būtu priekšzīmīga labklājības valsts.» Tajā pašā laikā šim projektam ir arī oponenti, kuri to uzskata par utopisku muļķību. Viņuprāt, ja visi gēteborgieši tiks pie sešu stundu darba dienas, tas palielinās darbaspēka izmaksas un ekonomika cietīs no vājākas konkurētspējas. «Tieši šādas ekonomiskas domāšanas dēļ nepatikšanās nonākušas citas Eiropas valstis,» uzskata Marija Rīdena, mēra vietniece no Moderātu partijas. Viņa cīnās par eksperimenta pārtraukšanu, jo uzskata, ka tas uzliek pārāk lielu slogu nodokļu maksātājiem. Turklāt valdībai pēc iespējas mazāk būtu jāiejaucas

darba tirgus regulēšanā. «Mēs nevaram atļauties maksāt cilvēkiem par to, ka viņi nestrādā,» saka Rīdena.

NETĒRĒT LAIKU LIEKI

Līdzīgi politiskie strīdi notiek arī Francijā, kur pēc sociālistu nākšanas pie varas 2000. gadā tika ieviesta 35 stundu darba nedēļa. Kompānijas sūdzas, ka samazinājusies viņu konkurētspēja un par vairākiem miljardiem eiro pieaugušas darbaspēka un sociālās izmaksas. Turpretī arodbiedrības aizstāv jauno likumu, jo nevēlas, lai strādnieki tiktu «izkalpināti» pārāk ilgās darba maiņās. Patiesībā likumā ir vairāki izņēmumi, un daudzos uzņēmumos cilvēki joprojām strādā 40 stundas nedēļā, kas līdzinās vidējam rādītājam Eiropas Savienībā. Prezidents Fransuā Olands iecerējis vēl dažus izņēmumus, taču arodbiedrības jau piedraudējušas ar streikiem. Šāda stīvēšanās Francijā pagaidām nemulsina zviedru mazos uzņēmumus, kuri arī sākuši izmēģināt 30 stundu darba nedēļas konceptu. Turklāt šādu firmu skaits palielinās. Priekšnieki esot novērojuši, ka īsāka darbdiena ievērojami samazinājusi kadru maiņu, palielinājusi strādājošo radošumu un uzlabojusi produktivitāti, kas savukārt palīdz līdzsvarot izmaksas, pieņemot darbā papildu cilvēkus. «Mēs lēsām, ka īsāka darba nedēļa automātiski nozīmēs papildu darbinieku meklēšanu, taču tā nenotika, jo ikviens strādā daudz efektīvāk,» savu pieredzi atstāsta Marija Brāta, kas Stokholmā pirms trim gadiem izveidoja start-up uzņēmumu interneta pārlūku optimizēšanai. Jau no paša sākuma tika noteikta sešu stundu darba diena. Tagad firmā strādā 20 cilvēku. Apgrozījums un peļņa katru gadu dubultojas. «Apzinoties, ka darba stundas ir īsākas, mēs regulāri meklējam ceļus, kā šo 26. MAIJS—1. JŪNIJS, 2016

SVARĪGI — PASAULĒ

nedēļas. Tas savukārt nozīmē, ka pacienti ātrāk atgriežas darba tirgū, samazinot slimības lapu ilgumu kādā citā ekonomikas sektorā, norādā Hailtanders. «Gadiem ilgi mums stāstīts, ka optimāla ir astoņu stundu darba diena,» turpina slimnīcas direktors. «Es gan uzskatu, ka ir laiks mest izaicinājumu šādam pieņēmumam un jāsaka: jā, tā tas notiek pašlaik, taču, ja mēs vēlamies palielināt produktivitāti, mums jābūt atvērtiem jaunām idejām.» Slimnīcu iedvesmoja kaimiņos strādājošais Toyota automobiļu apkopes centrs, kas uz sešu stundu darba dienu pārgāja jau pirms 13 gadiem. Viņu motivācija bija pārāk lielais darbinieku stresa līmenis un pārāk biežas klientu sūdzības par garajām rindām. Jaunā sistēma nodrošina to, ka garāžas ir atvērtas ilgāk un piesaista jaunus klientus. «Patiesībā mēs esam pamanījuši, ka vieni un tie paši cilvēki sešās stundās paspēj paveikt tieši to pašu, ko agrāk darīja astoņās stundās,» apgalvo servisa centra direktors

«Nav šaubu, ka mēs strādajam efektīvāk,» saka automehāniķis Matiašs Lāšons (33), priecājoties par īsāku darba dienu. Viņam patīk vairāk laika pavadīt ar trim bērniem, gatavot ēst, uzkopt māju un iepirkties, kamēr sieva joprojām strādā ilgākas darba stundas laiku izmantot lietderīgāk,» stāsta Brāta. «Izvēlamies retāk sūtīt nevajadzīgus e-pastus un neaizsēžamies sapulcēs,» papildina viņas padotais Tomijs Otingers. «Ja darbam ir tikai sešas stundas, tad negribas lieki tērēt ne savu, ne citu cilvēku laiku.» Viņaprāt, jaunā darba vide ir radījusi ārkārtīgi spēcīgu firmas lojalitātes sajūtu. «Patiesībā man tas bija liels atklājums,» saka Otingers.

FOTO — THE NEW YORK TIMES

ATGRIEŽAS ENERĢIJA

Līdzīga pieeja izmēģināta arī Gēteborgas Salgrēna slimnīcā, kas ir viena no lielākajām Eiropā. Vadība centusies novērst acīmredzamo darbinieku izdegšanu un uzkrītoši lielo kavēto darba dienu skaitu. Pērn uz sešu stundu darba dienu pārgāja visa ortopēdijas nodaļa — 89 medmāsas un ārsti. Lai novērstu darbaroku deficītu, štatu palielināja ar 15 jauniem cilvēkiem. Tika pagarināts operācijas zāles izmantošanas laiks. Slimnīcas izpilddirektors Anderšs Hailtanders stāsta, ka eksperiments bija dārgs: papildu izmaksas sasniedza vienu miljonu kronu (107 tūkstoši eiro) mēnesī. Taču gandrīz pilnībā izzudušas personāla slimības lapas. Paši ārsti un medmāsas stāsta, ka tagad strādā efektīvāk. «Es sasniedzu punktu, kad spēju strādāt tikai ar 80% atdevi,» agrāko darba režīmu atceras operāciju māsa Gabriele Tikmane. «Tagad ir vairāk laika atpūtai. Man ir laiks 26. MAIJS—1. JŪNIJS, 2016

«Es sasniedzu punktu, kad spēju strādāt tikai ar 80% atdevi,» agrāko darba režīmu atceras operāciju māsa Gabriele Tikmane. «Tagad man atkal atgriezusies enerģija» mājās pasēdēt ar bērniem un aprunāties. Man atkal atgriezusies enerģija.» Statistika liecina, ka veikto operāciju skaits palielinājies par 20%, dodot papildu ienākumus par tādām procedurām kā, piemēram, gūžas locītavas endoprotezēšana. Slimnīca ir tikusi pie jauniem pacientiem, kas pretējā gadījumā būtu izvēlējušies citas medicīnas iestādes. Turklāt operācijas vairs nav jāgaida mēnešiem, bet gan tikai dažas

«Laimīgs darbinieks ir labāks darbinieks» Martins Banks. «Darbs ir smags — urbšana, motoru jaukšana un montāža, taču strādniekiem pietiek izturības. Tagad mums ir vairāk klientu un lielāka peļņa.» «Nav šaubu, ka mēs strādajam efektīvāk,» saka mehāniķis Matiašs Lāšons (33), priecājoties par īsāku darba dienu. Viņam patīk vairāk laika pavadīt ar trim bērniem, gatavot ēst, uzkopt māju un iepirkties, kamēr sieva joprojām strādā ilgākas darba stundas. Jūtams, ka sešu stundu darba diena tīk mazām firmām, turpretī lielās zviedru kompānijas ar tās ieviešanu nesteidzas. Ideja tikusi izmēģināta arī citās pilsētās, taču atmesta. Piemēram, valsts ziemeļu pilsētas Kirūnas pašvaldība pēc 16 gadus ilga eksperimenta to atcēla 250 darbiniekiem, aizbildinoties ar pārāk augstām izmaksām un citu programmā neiesaistīto strādājošo sūkstīšanos par nevienlīdzīgu attieksmi. Gēteborgas pansionāta darbinieks Arturo Peress cer, ka viņu līdzīgs liktenis negaida. «Agrāk mēs par sešu stundu darba dienu pat nesapņojām. Taču tagad burtiski jūtams, ka kolēģi izstaro prieku.» Ar galvu piekrītoši māj riteņkrēslā sēdošā Ingrida Karlsone (90). «Personāls ir pilnīgi izmainījies. Viņi ir laimīgāki, un arī mēs esam laimīgāki.» l 23

KULTŪRA — INTERVIJA

Teksts — Evelīna Ozola, speciāli Ir Foto — Ernests Šveisbergs

Utopija

kā dzinējspēks Latviešu arhitekts Niklāvs Paegle vada Kornela Universitātes mākslas bibliotēkas projektu ASV un ir viens no deviņiem Baltijas paviljona kuratoriem Venēcijas arhitektūras biennālē

iektdien, 27. maijā, Venē cijā tiks atklāts starptautis kās arhitektūras biennāles vēsturē pirmais apvienotais Baltijas valstu paviljons, kura ekspozīcija pēta reģionam nozīmīgus infrastruktūras projektus un to mijiedarbību ar pilsētvidi un ainavu*. Viens no šīs sākotnēji pārdrošās ieceres autoriem ir Niklāvs Paegle, jauns latviešu arhitekts, kurš jau vairāk nekā 12 gadus seko interesēm un izdevībām ārpus Latvijas, studējot un strādājot Glāzgovā, Londonā un Vīnē. Kad Vīnē darba diena ir pusē, sākas saziņa ar projektu partneriem ASV, bet, kad iestājas nakts, Niklāvs ar domām un darbiem atgriežas Latvijā. Tev ir tikai mazliet pāri trīsdesmit, bet jau vadi starptautiski pazīstamā arhitekta Volfganga Tšapellera biroju Vīnē un strādā pie apjomīgiem projektiem visā pasaulē. Pastāsti, lūdzu, kā tur nokļuvi? Kad es ierados uz apmaiņas gadu Vīnes Mākslas akadēmijā, Volfgangs tikko bija uzaicināts tur strādāt par pasniedzēju, un es nokļuvu viņa studijā. Man jau no sākuma likās interesanti, kas tas par mistisku cilvēku, gluži kā pasaku tēls — te parādās, te pazūd, čukst, slīd pāris centimetru virs grīdas,

«Manuprāt, tas ir labākais — nezināt, ka kaut kas nav iespējams. Jo tad, kad to zini, tu apstājies» ģērbjas kā mūks. Mēs uzreiz viegli sapratāmies, jo abiem bija interese par līdzīgām lietām, varētu teikt, utopiskām lietām, kas īsti neierakstās klasiskās arhitektūras vērtību grāmatā. Vēlāk, kamēr biju Londonā, turpinājām sarakstīties, un pēc četriem gadiem es atgriezos Vīnē un sāku strādāt Volfganga birojā. 2014. gadā bija pienācis brīdis, kad birojā bija kaut kas jāmaina. Bijām izauguši lieli, strādājām 30—35 cilvēki, un bija skaidrs, ka visi nevarēs palikt. Kādā piektdienas vakarā Volfgangs prasīja, vai man ir laiks sarunai. 26. MAIJS—1. JŪNIJS, 2016

KULTŪRA — INTERVIJA

26. MAIJS—1. JŪNIJS, 2016

KULTŪRA — RECENZIJA

No tīras gaismas Ērika Ešenvalda un Ineses Zanderes opera Iemūrētie ir skarbs stāsts par mums pašiem

riģināloperas tapšana jebkurā gadījumā ir nacionāla mēroga notikums, bet Ērika Ešenvalda un Ineses Zan deres kopdar bam turklāt piemīt asa ideja, skaidrs, nesamocīts librets un vērienīga mūzika. Pirmuzvedumam nāk klāt vēl kāds labums: Lauras Grozas-Ķiberes režija, Andra Freiberga scenogrāfija, Kristīnes Pasternakas tērpi, Lienes Gravas kustību partitūra un videomākslinieka -8 projekcijas tapušas ciešā sadarbībā ar autoriem un diriģentu Māri Sirmo, un šī ieceres un iemiesojuma vienotība ir fiziski sajūtama. Tādēļ nešauboties kopā ar citiem pirmizrādē cēlos kājās. Tādēļ vērtējumam pieci punkti. Ja veselums ir pārliecinošs, tad negribas «meklēt blusas» un uzrādīt trūkumus, kādi piemīt jebkam, kas ir patiesi dzīvs. Un Iemūrētie ir dzīvs, mainīgs organisms, kas pilnveidojās jau pāris dienās starp publisko ģenerālmēģinājumu un pirmizrādi. Tiesa, Iemūrētos drīzāk gribētos saukt par operu oratoriju. (Šo apzīmējumu laimīgā kārtā atradu muzikoloģes un teātra zinātnieces Ingrīdas Vilkārses rakstā par Ešenvalda iepriekšējo uzvedumu

Recenzijas autore — Edīte Tišheizere, žurnāla Ir teātra kritiķe

Nacionālajā operā Augļu koks ir Jāzeps.) Proti, dramaturģiskas dimensijas tai piemīt mazākā mērā. Dinamiskas un aizraujošas ir idejas, nevis darbība. Jo arī Zandere ir dzejniece, nevis dramatiķe, un tāpēc šajā darbā tēliem kā liriskajiem varoņiem ir savs raksturs, ceļš un kustības vektors. Viņi nemainās, saduroties vai konfliktējot ar citiem. Tā ir viena no šā darba īpatnībām.

UPURĒT VAI UPURĒTIES

Arhitekts (pirmizrādē tenors Raimonds Bramanis, citā sastāvā Mihails Čuļpajevs) ir radījis projektu Bibliotēkai — mūsdienu templim, tiklab pagātnes tradīciju glabātavai kā nākotnes potenciāla atraisītājai. Projekts radīts ar prātu un ar prātu īstenojams, dzied Arhitekts. Bet realitāte izrādās citāda. Lai arī Prezidents (bass Rihards Mačanovskis, arī Armands Siliņš), pacēlājā pats sevi uzrāvis pāri korim un tautai, svinīgā tautoloģijā paziņo, ka ir pieņemts vēsturisks lēmums — viņš to atbalstījis — pieņemt vēsturisku lēmumu un spert nozīmīgu soli pretī nākamībai (Inese Zandere var būt ļoti indīga!), kustība uz priekšu nenotiek. Gluži kā viduslaiku teikās: pa dienu uzceltais naktī sabrūk, un ir vajadzīgs būvupuris, ko iemūrēt tempļa stiprībai. Intelektam pretī stājas iracionālais — nepieciešamība

kaut ko sevišķi dārgu upurēt. Vai upurēties pašam. Šī ir robežlīnija, kas iezīmē vietu katram no četriem individuālajiem varoņiem. Arhitekts ar sāpēm un atteikšanos ļaujas, lai ziedots tiek pats dārgākais — viņa mīļotā, Bibliotekāre (pirmizrādē soprāns Inga Šļubovska-Kancēviča, arī Elīna Šimkus). Bibliotekāre kļūst par upuri, pati to neapzinādamās. Arhitekta palīgs Celtnieks (baritons Jānis Apeinis pirmizrādē, arī Rihards Millers) dara visu, lai no būvupura lomas paglābtu savu mīļo — Dzejnieci (mecosoprāns Ieva Parša vai Laura Grecka), bet, kad noskaidrojas, ka iemūrēt var arī

IR IESAKA KONCERTS. SINFONIETTA maijs RĪGA SEZONAS NOSLĒGUMS LIELAJĀ ĢILDĒ. Kopā ar

26.

kamerorķestri uzstāsies skotu perkusioniste, Grammy balvas laureāte Evelīna Glenija, māksliniece ar daudzveidīgu solokarjeru gan akadēmiskās, gan neakadēmiskās mūzikas laukā. Programmā Haidna, Džeimsa Makmilana un Baha mūzika. Koncerts izpārdots. Sinfoniettariga.lv 30

KONCERTS. LONDONAS maijs SIMFONISKAIS ORĶESTRIS LATVIJAS NACIONĀLAJĀ OPERĀ. Rīgas festivāla

27.

grandiozā atklāšana — uzstāsies viens no izcilākajiem Eiropas orķestriem. Diriģents sers Antonio Papano. Programmā Ludviga van Bēthovena Koncerts vijolei un orķestrim un Edvarda Elgāra Otrā simfonija. Solists — vijolnieks Nikolajs Znaiders. Biļetes cena 35—150 €. Bilesuparadize.lv 26. MAIJS—1. JŪNIJS, 2016

KULTŪRA — RECENZIJA

Sapnis par iemūrēšanu. Bibliotekāre (Inga Šļubovska-Kancēviča) un celtnieku koris

vēlāk ir arī neatcerēšanās, vai tad tiešām viņi ir to labo roku cēluši. Iemūrētie būtībā ir skarbs stāsts par mums pašiem.

LĪDZ BEZGALĪBAI

Bibliotēka būs ēka, kas celta «no tīras gaismas», sola Arhitekts. Iestudējuma telpu arī veido gaisma (gaismu mākslinieks Jevgeņijs Vinogradovs) un baltas augšupejošas kāpnes. Tās var transformēties par būvlaukumu vai bibliotēku (vecu, tālab ar mazo burtu), sadzīvisku bāru vai gluži mītisku upur-

Ar ekstātisku dziedāšanu reizēm var nomaskēt melus, gļēvumu, nodevību lllll

FOTO — AGNESE ZELTIŅA

IEMŪRĒTIE. Nākamās izrādes 13. oktobrī un 16. novembrī.

aukliņu, ar ko izmērīta upurējamā cilvēka ēna, parūpējas, lai pats netiktu mērīts. Un tikai Dzejniece gan skaidri saprot, ka nepieciešams upuris, lai radītu kaut ko varenu, gan ir gatava upurēties, gan izjūt dziļas sāpes par Bibliotekāres ziedošanu, ko tā pat neapzinās. Skaidrības labad jāpiebilst, ka iemūrēšana notiek Arhitekta sapnī, bet sāpes, atteikšanās un zaudējumi varoņiem jācieš dzīvē.

KORIS — ABPUSGRIEZĪGS

Otra, ne mazāk svarīga Iemūrēto savdabība ir koris, kas kļuvis par vienu no galvenajiem, ja ne pašu

28. maijs

IZRĀDE. ASINS KĀZAS NACIONĀLAJĀ TEĀTRĪ. Par

eksistenciālu izvēli starp pienākumu, tradīcijām un kaislību. Režisors, arī scenogrāfs, kostīmu koncepcijas un mūzikas autors Vladislavs Nastavševs (piedalīsies arī kā aktieris) 20. gs. spāņu dramaturga Frederiko Garsijas Lorkas lugas iestudējumu veido uz lielās skatuves, kur kopā ar aktieriem atradīsies arī skatītāji. Biļetes cena 25 €. Bilesuparadize.lv 26. MAIJS—1. JŪNIJS, 2016

galveno varoni. Dzīvs un individualizēts, tas iemieso gan cēlējus, gan jaucējus, gan brīvdomātājus studentus, gan stagnātiskus politiķus, vienvārdsakot — tautu. Kora dziedājumi (vismaz nespeciālista ausij) ir ietekmīgākie un spilgtākie. Vienoties kopējā dziedāšanā visos laikos ir bijis latviešu spēka izpausme. Iemūrētajos negaidīti atklājas, ka šis ierocis patiesībā ir abpusgriezīgs: ar ekstātisku kopdziedāšanu reizēm var nomaskēt melus, gļēvumu, nodevību. Cik skaisti politiķi korī dzied par labo roku, kas domāta, lai balsotu «par», tik melodiska

telpu Arhitekta sapnī. Tas, starp citu, atrisināts vienkārši un eleganti: studenti, kas iepriekš lasītavā darbojušies ar planšetdatoriem, sapnī parādās kā tumši silueti, kam tikai sejas no apakšas izgaismo zilgana gaisma — tie paši «gadžeti». Ekrānu gaismiņas mirgo kā mald uguntiņas — spocīgas tomēr ir tās tehnoloģijas. Beigās, kad Bibliotēka uzcelta, videoprojekcija kāpnes pagarina līdz bezgalībai. Un pa tām augšup kāpj un kāpj, un kāpj jauni cilvēki. l

KONCERTS. GRUPA maijs SIMPLE PLAN KONCERTZĀLĒ PALLADIUM. Latvijā pirmo

31.

reizi uzstāsies pazīstama Kanādas poppanka un alternatīvā roka grupa, kas ieradīsies sava jaunākā albuma Taking One for the Team turnejā. Karjeras laikā Simple Plan vairākkārt saņēmuši Kanādas prestižāko mūzikas balvu Juno. Biļetes cena 25,90—29,90 €. Bilesuserviss.lv 31

KULTŪRA — GRĀMATAS

Uz gaismas un ēnas robežas Romāns par padomju laikā aizliegtām tēmām

gauņu rakstnieka Raimonda Kaug vera (1926—1992) romāns Četrdesmit sveces Guntara Godiņa tulkojumā latviski publicēts tikai šogad, bet Igaunijā — jau pirms 50 gadiem. Šāda darba iznākšana, lai arī ar īsinājumiem un labojumiem, stingrās padomju cenzūras apstākļos jau tolaik tika uzskatīta par brīnumu. 1966. gadā staļinisma ēra PSRS bija aiz muguras un formāli nosodīta, taču jau noslēdzies bija arī 50.—60. gadu mijas Hruščova simbolizētais «atkusnis» un līdz ar to sabrukušas daudzu cilvēku cerības par dzīves normalizēšanos šaipus dzelzs priekškaram. Tulkotājs pieļauj, ka, turpinoties «skrūvju pievilkšanas» politikai, nieka pāris gadus vēlāk — pēc padomju invāzijas Čehoslovākijā — romāns noteikti vairs neieraudzītu dienasgaismu. Lai cik drosmīgi būtu igauņu izdevniecības redaktori un autors, romāna publikācija saņemtu kompartijas veto. Arī vēl 80. gadu Latvijā šā darba latviskojums netiktu «laists cauri».

Tie, kuri zina, ko literatūrā noRomānā skartas padomju pezīmē sociālistiskais reālisms, darriodā aizliegtās un vienmēr līdz bu, domājams, vērtē citām acīm, absurdam rūpīgi vētītās tēmas — saskata arī kompromisus, kādiem neatkarīgā Igaunija un tās zaudēšaautors piekritis gan pašcenzūras na, okupācijas un karš, Sibīrijas novadīts, gan ārējās cenzūras spiests. metnes un padomiskotā dzimtene. Tāpat viņš vairījies dziļāk ieskatīPaaudzei, kuru pārstāv autors (ne Recenzijas ties savu varoņu iekšējā emociovelti romānu uzskata par autobioautore — nālajā pasaule. grāfisku), tās ir bijušas ārkārtīgi reāRudīte Kalpiņa, Romāna tēlu galerijas cenlas, būtiskas un izšķirīgas. Tāpēc rakstniece un trā ir strādnieku ģimenes atvase saprotams ir Kaugvera nodoms ar vēsturniece Villems, kuram trūkst tik vajadzīgalvenā varoņa — sava vienaudža gās šķiriskās apziņas un kurš ar Villema Avalaiņa — 40 mūža gadu savu neizlēmību dažādās situācijās bruģē atainojumu prozā izlauzties cauri veselas ceļu uz aizvien neapskaužamāku nākotni, igauņu paaudzes traģikas noklusējumam. vismaz starp astoņpadsmito un trīsdesmit Interesanti, kā romānu uztver tie, kas otro dzīves gadu — astoņus no tiem viņš pauzauguši jau neatkarīgā Latvijā? Vai lasa šo vada gulaga nometnēs, strādājot ogļu raktutekstu kā aizraujošu un meistarīgi izstāsvēs, līdz tiek pie darba lēģera slimnīcā. tītu stāstu par viena cilvēka likteņa līčloKlišejisks atbilstoši ideoloģiskajai mitočiem? Nesaredzot stereotipus un neatpaloģijai zīmēts fabrikantu Paramēlu ģimenes zīstot zemtekstus, nejūsmojot par vēstures — «izmantotāju» un «izspiedēju» — portrets. faktu pieminējumiem, kuru nebija padomTās atvasei Diānai, pateicoties sievišķajai ju režīma kontrolētajā informācijas apritē? pievilcībai un «atvērtībai», vienādi labi klāKāds iespaids viņiem rodas par laikmetu, jas visos laikos un pie visām varām, viņa nolasot tikai tā attēlojuma virskārtu?

JAUNĀKĀS GRĀMATAS ROMĀNS. FLORIANS ZELLERS. BAUDA. IZDEVNIECĪBA ZVAIGZNE ABC.

KINO. INGA PĒRKONE. LATVIJAS PIRMĀS FILMAS. IZDEVNIECĪBA MANSARDS.Bagātīgi

Populārā franču rakstnieka romāns ir stāsts par jauniem cilvēkiem un viņu mīlestību un arī alegorija par Eiropu. Mūsdienās attiecības, kas valda starp cilvēkiem, ir tādas pašas kā starp valstīm, apgalvo rakstnieks. . Pieejama e-grāmata. Apgāda cena 9,61 €.

ilustrētais izdevumu latviešu un angļu valodā atklāj maz pētītu Latvijas kinovēstures posmu. No piecām filmām, kas aprakstītas, neviena nav saglabājusies, taču skrupulozi apkopotā informācija dod gandrīz pilnīgu priekšstatu par to, kādas tās bijušas. Apgāda cena 19,92 €.

DZEJA. EDUARDS AIVARS. PARĀDĪBAS. IZDEVNIECĪBA NEPUTNS. Dzejnieka devītais krājums, kurā apkopoti pēdējo piecu gadu laikā tapušie dzejoļi. «Lasītāju apņem gan īsta brieduma skaidrība, gan joprojām jauneklīgā spēja ļauties brīnumiem, gan rimta dzīves nenovēršamā traģisma apjausma,» krājumu raksturo redaktors Jānis Elsbergs. Apgāda cena 4 €. 26. MAIJS—1. JŪNIJS, 2016

iemieso liktenīgo sievieti un tās seksuālā valdzinājuma spēku. Abu bērnības draugs Anti, šķiet, jau no dzimšanas ir pārliecināts sarkanais, jo nāk no trūcīgas strādniecības vides un komunistiskos ideālus kaismīgi aizstāv jau skolas solā. Viņam līdzīgs ir ļoti pozitīvais un pareizais skolotājs Komands, ar kuru kopā galvenais varonis strādā raktuvēs un kura dogmatiskais morālais pārākums (kaut salti tehniski konstruēts) vajā Villemu arī pēc atgriešanās mājās. Vairāku romāna varoņu «nesalaužamā uzticība» komunisma idejai — neraugoties uz to, ka gadiem ilgi vergots nometņu darbā, kurā viens zaudējis abas kājas un kļuvis par invalīdu, savukārt cits, staļinisma apdullināts un uznests nosacītā varas pozīcijā, vēlāk spiests kvernēt elektropreču labošanas darbnīcā — šķiet, ir viens no romānā sastopamajiem kompromisiem, kādam autors

40 mūža gadu atainojumā izlauzties cauri veselas igauņu paaudzes traģikas noklusējumam piekritis. Jo būtiskāka par tēlu raksturu ticamību un pilnasinību viņam šķitusi iespēja izstāstīt sava laika sāpīgos notikumus, par kuriem nedrīkstēja rakstīt tālaika presē un literatūrā (atgādinājumam — dokumentāru atmiņu vilnis par nometnēm un izsūtījumu PSRS presē sākās tikai 80. gadu otrajā pusē). Līdzīgi ir ar Villema paššaustīšanos par to, vai viņš ir īsts padomju cilvēks vai «tikai lojāls» padomju iekārtai. Grūti noticēt, ka cilvēkam ar šādu biogrāfiju tas varēja būt patiešām svarīgi, ja nu vienīgi izdevīgākas pielāgošanās vārdā. Varbūt Kaugvers šādi vēlējās pateikt arī to, ka, pārāk dedzīgi piemērojoties, ieslīdot konformismā un 60. gados orientējoties uz materiālās labklājības celšanu, sāpju, ciešanu un pārestības gadi tika atdoti… pa lēto. Un kas būtisks tika nodots. Romāna izskaņā Villems jūtas iztukšots un viņu pārņem pretīgums pret sevi. Iespējams, arī tālab, ka nav iepazinis mīlestību, tikai iekāri un apmierinājumu. Interesanti, kādi būtu Villema Avalaina nākamie četrdesmit — kā viņš tos nodzīvotu, ko apjaustu? Kāda, atkal mainoties laikmetiem, būtu viņa mūža bilance? l Raimonds Kaugvers. Četrdesmit sveces. Izdevniecība Mansards. Apgāda cena 10,32 €. 26. MAIJS—1. JŪNIJS, 2016

CILVĒKI — VEIKSME

«Psiholoģijā lūzumpunkts ir brīdis, kad cilvēks pieņem lēmumu no ilgas plānošanas pāriet pie reālas rīcības. Tāpēc veidojām mājaslapu Luzumpunkts.lv, un drīz arī uzņēmumu pārdēvējām šajā vārdā,» saka Lūzumpunkts vadītājs Māris Lazdiņš

CILVĒKI — VEIKSME

Teksts — Gunita Nagle Foto — Gatis Gierts, Picture Agency

Adrenalīna ražotne Par to, kā aizraušanās izveidojas par biznesu, stāsta piedzīvojumu organizētāja Lūzumpunkts vadītājs Māris Lazdiņš. Viņš sevi piesaka kā dīleri, kurš piedāvā tādas lietas, no kurām rodas pozitīva atkarība

as nav vienkāršs uzņēmums, kurš rīko piedzīvojumu sacensības un komandas saliedēšanas pasākumus, iznomā laivas vai organizē ceļojumus. Lūzumpunkts piedāvā sajūtas un kopā ar tām — milzum daudz emociju un pārdomu, stāsta veidotājs Māris Lazdiņš. Iedomājieties dienu, ko jūs atkal pavadāt ar saviem kolēģiem! Taču šoreiz nevis katrs pie sava datora, bet kopā skrienot un meklējot slēpņus, braucot ar riteņiem, slīdot pa ūdeni laivās, rāpjoties kokos vai ložņājot pa virvēm! Jūs svīstat, kājas trīc no bailēm, jūs šķendējaties, ir vēlme izkliegties uz kādu nejēgu, nepieciešamība apslāpēt emocijas,

«Mums jāizdomā tādi uzdevumi, lai neviens pēc tam pie mums nenāktu ar rungu» sajūsma un vārdos neaprakstāms prieks par piedzīvoto, jūs gribat kādam krist ap kaklu un raudāt

aiz jūtu pārpilnības. Pēc šādas dienas gan kolēģus, gan sevi pašu viņu vidū uzlūko citādām acīm nekā iepriekš. Lūk, to pārdod Lūzumpunkts, kas izveidojās no dažu cilvēku piedzīvojumu kāres.

KOPĀ AR DRAUGIEM

PAGĀJUŠAJĀ GADĀ TIKA NOORGANIZĒTI 150 PROJEKTI JEB PIEDZĪVOJUMU PASĀKUMI, KAS IR REKORDLIELS SKAITS LŪZUMPUNKTA DESMIT GADU VĒSTURĒ.

Māris sevi atceras dažādos pasākumos, cik vien tālu sniedzas viņa atmiņa. Viņa mamma ar savu māsu izveidojusi bērnu un jauniešu organizāciju Jaunie vanagi, kas rīkoja arī dažādus pārgājienus, ekskursijas un ceļojumus starptautiskos apmaiņas projektos. Pirmās piedzīvojumu sacensības Māris rīkoja jau 13 gadu vecumā. Darbojoties jauniešu nevalstiskajās organizācijās, viņš sadraudzējās ar Māri Resni un Valdi Vanagu, ar kuriem vēlāk radās pirmās biznesa idejas.

CILVĒKI — SLAVENĪBA

Teksts — Anda Burve-Rozīte Foto — Edgars Pohevičs, speciāli Ir

Sapņotājs Imanta Kalniņa mūzika padomju stagnācijas gados kļuva par brīvības simbolu aiz dzelzs priekškara noslēptajai Latvijai. Šomēnes komponists svin 75 gadu jubileju, ko atzīmēs ar koncertu Liepājā

ivdesmit četras dziesmas trīs nedēļu laikā. Tas ir jaunākais Imanta Kalniņa veikums mūzikā, sarakstīts jubilejas koncertam, kas 28. maijā notiks koncertzālē Lielais dzintars Liepājā. «Es kalendārā atzīmēju startu, kad viņš sācis rakstīt, un finišu, kad beidzis. Tāpēc zinu,» brūni iedegusi, trausla un skaista, sēžot Imantam blakus Dailes teātra aktieru kafejnīcā, stāsta viņa sieva Agra. Kalniņi — Imants, Agra un pusaugu vecuma dēls Džonatans — todien uz pāris stundām ieskrējuši Rīgā. Viss sācis ziedēt, smaržo, un viņi ceļo starp mājām Vecpiebalgā un Liepājā. Teātrī ātri vien ap Kalniņu izveidojas bišu spiets, kā kādā no viņa dziesmām — uzrodas Rēzija, Krists un Dana, viņa vecākie bērni. Arī mazbērni. Viņš ir Rīgā, un šī ir iespēja satikties! Arī aktieri piestāj cits pēc cita, sasveicinās, māj no attāluma. Komponists piesēdis kafetērijas stūrī, seju atspiedis plaukstā. Pasūtījis apelsīnu sulas glāzi. Smejas, kad saku — lūk, šis jūsu neizdibināmais Monas Lizas smaids! Ir vairāki jautājumi, ko jubilejas noskaņās negribas viņam vaicāt. Tie skar politiku, par ko komponists pēdējos gados izsakās visai atšķirīgi no tā, ko varētu gaidīt no cilvēka, kas padomju laikā sauca pēc brīvības un kura dziesmas saliedēja ļaudis. 40

Sociālajos tīklos gandrīz katram komponista ierakstam kāds atbild ar ironiju vai nosodījumu. «Ja cilvēki kļūst neganti, es atšaudos» Savulaik Kalniņš izstājās no savas ilggadējās partijas TB/LNNK, pamatodams, ka viņam nav pieņemami notikumi, kas 2003. gadā risinājās naktī pēc referenduma par Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Toreiz Jānis Straume no TB/LNNK, Ingrīda Ūdre no ZZS un Ēriks Jēkabsons no Pirmās partijas pārmeta premjeram Repšem autoritāru darba stilu un notika mēģinājums gāzt

valdību. Kalniņam intrigu pīšana nepatika. Viņš paziņoja, ka nevēlas, lai viņu saista ar TB/LNNK vārdu, no kuras iepriekš tika ievēlēts Saeimā. 2010. gadā komponists negaidīti pievienojās ZZS, tomēr Saeimā netika ievēlēts. Laika gaitā viņa kritika Rietumu liberālajām vērtībām samilza. 2013. gadā komponists publicēja atklātu vēstuli, kurā atzinīgi izteicās par Krievijas un Baltkrievijas līderiem, kritizēja ES. Šo nostāju nemainīja notikumi Ukrainā. No jautājumiem par politiku intervijā gribējās izvairīties ne tāpēc, ka viņam par to būtu apnicis runāt. Gluži otrādi. Šķita, nav vērts multiplicēt mediju virsrakstus par «šokējošajiem» Kalniņa uzskatiem. Iespējams, līdzīgās domās bija tie komponista kādreizējie domubiedri un kolēģi, kuri atturējās izteikties par viņu. Bilda, ka labāk Imantu apsveikšot, piezvanot vai aizejot uz koncertu. Mani, protams, interesēja, kā viņš, gadu desmitiem latviešu mīlēts, jūtas tagad, kad daudzi norobežojas. Sociālajos tīklos gandrīz katram komponista ierakstam kāds atbild ar ironiju vai nosodījumu. «Ja cilvēki kļūst neganti, es atšaudos,» viņš saka. Tas parasti notiek īsos aforismos vai tautasdziesmās. Pirms pāris gadiem Dombura studijas tiešraidē sastapās Imants Kalniņš un rakstnieks Alberts Bels, katrs ar saviem atšķirīgiem uzskatiem. 26. MAIJS—1. JŪNIJS, 2016

CILVĒKI — SLAVENĪBA

26. MAIJS—1. JŪNIJS, 2016

CILVĒKI — DZĪVE

26. MAIJS—1. JŪNIJS, 2016

CILVĒKI — DZĪVE

Teksts — Ieva Alberte Foto — Edmunds Brencis, Picture Agency

Pastiprināta uzmanība

Trīs latvietes iekļuvušas Eiropas nozīmīgāko start-up radītāju sieviešu simtniekā. Visas trīs ir arī mammas

īrišķīga un tehniska ir start-up vide. Kad programmētāji sanāk kopā, viņiem rokās ir alus pudeles. Lēdiju šajā vidē ir maz. Vismaz nav zināms, ka kāda programmētāja Latvijā būtu radījusi start-up jeb tehnoloģiju jaunuzņēmumu, kas darbojas pasaules mērogā. Lielākoties sievietes darbojas projektu vadībā, dizaina izstrādē un mārketingā. Piemēram, Anna, Alise un Ksenija. Nupat viņu darbs tika novērtēts Eiropas mērogā.

«Diemžēl reizēm uzdod jautājumus, kas nav par būtību. Piemēram — kā tu kā sieviete darītu?»

ATZINĪBA PĀRSTEIDZ

Anna Andersone (pa kreisi) izveidojusi kopā strādāšanas vietu The Mill, bet Alises Semjonovas darbavieta ir Infogr.am

26. MAIJS—1. JŪNIJS, 2016

Ar Annu un Alisi tiekamies The Mill. Tā ir co-working jeb kopā strādāšanas vieta Rīgas centrā, te zem viena jumta darbojas vairāki start-up uzņēmumi. The Mill notiek arī lekcijas un pasākumi. Anna Andersone ir šīs vietas izveidotāja. Viņas «bērni» ir digitālie rīki Berta un Froont. Tie palīdz dizainēt mājaslapas, kas lieliski strādā gan datora ekrānā, gan arī mobilajās ierīcēs. Savukārt Alises Semjonovas darbavieta ir Infogr.am. Alise ir tā līdzdibinātāja un dizainere. Patlaban viņa ir bērna kopšanas atvaļinājumā. Tas bija pārsteigums, kad gada sākumā Anna un Alise saņēma e-pastu no The Hundert (tulkojumā no vācu valodas — simtnieks). Abas, protams, zināja

ietekmīgo vācu žurnālu, kas angļu valodā apraksta start-up jaunumus Vācijā un Eiropā. The Hundert iznāk četras reizes gadā, taču izdevējiem radās ideja par speciālizdevumu — apkopot 100 nozīmīgākās Eiropas sievietes, kas dibinājušas start-up. Lai veiktu atlasi, sazinājās ar Latvijas startup uzņēmumu asociāciju. The Hundert veidotājus interesēja gatavi produkti, kas jau dzīvo savu dzīvi. Intervijas ar dibinātājām tika veiktas virtuāli. Izdevēji arī lūdza pašām sagādāt fotogrāfiju publicēšanai: jaunu, konceptuālu, tādu, kas labi paspilgtina tekstu. 45

CILVĒKI — PERSONĪBA

Teksts — Ieva Puķe Foto — Edmunds Brencis, Picture Agency

Dejas nomads

Krišjānis Sants, pirmais latvietis, kas absolvējis laikmetīgās dejas skolu P.A.R.T.S. Briselē, šovasar radīs modernu horeogrāfiju izrādei Spēlēju, dancoju Valmierā, bet cita iestudējuma vajadzībām pētīs spoguļneironus cilvēka ķermenī

ivi puiši, sadevušies rokās, virpuļo pamestā VEF rūpnīcas cehā. Skatītāji nevis, kā ierasts, sēž krēslos blakus spēles laukumam, bet, staigājot telpā, seko līdzi atlētisko ķermeņu kustībai. Dejotāju acu kontakts un fiziskā spriedze veido dialogu ar publiku, tā iet līdzi šim virpulim kā hipnozē. Kad pūlis sabiezē vienā vietā, dejotāji ievirpuļo tajā, sašķeļ, atkal pārdalot telpu. Viņu elpas ritms brīžam ir jaudīgāks par Laimas Jansones kokli un Astro’n’out sitaminstrumentālista Mārtiņa Miļevska izvēlētajiem muzikālajiem akcentiem. Vērpete, kā sauc jaunā latviešu horeogrāfa Krišjāņa Santa un viņa kolēģa, zviedra Ērika Ēriksona kopdarbu, tikko četras reizes izrādīta Rīgā, bet 29. maijā būs 48

skatāma Liepājas Lielajā dzintarā. «Lielajā zālē, protams,» Krišjānis saka bez pazemības. Dzintarā gan nav būtiska spēles elementa — kolonnu, kādas ir VEF un bijušajā fabrikā Boļševička, kas pagājušā gada rudenī tika izvēlēta Vērpetes pirmizrādei teātra festivālā Homo Novus. Taču dejotāji pielāgošoties. «Tu sasniedz vienu līmeni, tad, pakāpjoties uz tā, vari būvēt nākamo. Tajā mirklī, kad kāda lieta sāk neizdoties, tā jābūvē atkal. Uz augšu, uz augšu, uz augšu!» Krišjānis raksturo priekšnesuma iekšējo ritmu. «Izrāde sasniedz citu līmeni, ja mums izdodas enerģiju, koncentrēšanos noturēt visu laiku.» Uzstāšanās, kuras lieciniece biju arī es, pēc Krišjāņa vārdiem, diemžēl «aizgājusi grūto ceļu». Enerģētiskais kontakts atslābis, dejas ēka vienā brīdī bija jāceļ no drupām. «Nezinu, vai skatītāji manīja, cik noguruši bijām?» jautā Krišjānis. «Mamma, 26. MAIJS—1. JŪNIJS, 2016

CILVĒKI — PERSONĪBA

kas arī bija atnākusi uz izrādi, gan teica, ka ir pat interesanti redzēt versiju, kur kļūdāmies, jo tas izrādi dara dzīvāku.»

TIKAI 50 NO 1000

Krišjāņa mamma Zilga joprojām dejo tautas deju ansambī Dzīpars, arī tētis, Londonā dzīvojošais mācītājs Māris Sants, jaunībā bijis sporta dejotājs. Taču lēmums studēt laikmetīgo deju vispirms pie Olgas Žitluhinas Latvijas Kultūras akadēmijā, pēc tam pasaulslavenajā P.A.R.T.S. (Performing Arts Research and Training Studios) Briselē viņam bija radikāls pagrieziens. Mācījies Rīgas 1. ģimnāzijā, interesējies par eksaktajām zinībām. Agra Daņiļeviča deju kopai Dzirnas, kas bija tramplīns uz dejotāja un horeogrāfa karjeru, Sants juniors pievienojās tikai 17 gadu vecumā. Pirms tam bija dejojis salsu, fizisko formu uzturējis arī jaunsargos. «Vecāki studēja fizmatos, abi gribēja kļūt par zinātniekiem, taču padomju laiks beidzās, un visi institūti tika

«Mamma teica, ka ir pat interesanti redzēt versiju, kur kļūdāmies, jo tas izrādi dara dzīvāku» likvidēti. Padomāju: apkārt tik reti redzu cilvēkus, kas strādā profesijā, ko viņi ir mācījušies!» savu motivāciju atceras Krišjānis. «Mēs šobrīd dzīvojam tik garu dzīvi, ka trīs četras reizes var nomainīt karjeru. Vai arī domas par to, kas tā karjera patiesībā ir. Nospriedu: izmācīšos deju un tad darīšu to, kas sanāks. Ir sanācis, kas es arī strādāju dejā.» Briselē Sants nokļuva virmojošā, starptautiskā vidē. Viņa P.A.R.T.S. kursā bija 50 studentu, kas runā 22 valodās, ieradušies no 18 valstīm, tik eksotiskām kā Zimbabve, Taivāna, Ķīna, Venecuēla. Mežonīgs konkurss — 1000 pretendentu uz 50 vietām! Ļoti labi dejoja visi, kas iekļuvuši pirmajā simtniekā. Laimīgos uzvarētājus atšķīra tikai žūrijai vien zināmas nianses. Santa kārtas numurs pēc atlases patiesībā bija 80, un viņš būtu palicis aiz borta, ja neilgi pirms studiju sākuma no savas vietas neatteiktos cits latvietis, kam nepārvarama izrādījās vai nu ilgā atšķirtība no dzimtenes, vai studiju izmaksas. Viņš tagad ir profesionāls glābējs un ugunsdzēsējs. 26. MAIJS—1. JŪNIJS, 2016

VISS KAUT KAS — 1 NO 2 MILJONIEM

Cēsu restorāna Tayo suši īpašniekiem vietējo un iebraucēju lielā interese par viņu gatavoto ēdienu ir patīkams pārsteigums

ebraucējam Santas Zemītes un viņas vīra Tianri Cui restorānu Tayo suši Cēsīs nav viegli atrast. Ēstuve ir neuzkrītoša un noslēpta kādā iekšpagalmā netālu no vecpilsētas. Īpašnieki stāsta, ka tas ir labi. «Sākumā domājām, kā varēsim izdzīvot. Tagad, šķiet, esam ieguvēji, ka mūs ir grūti atrast,» smejas Santa, «pavārs ir viens, bet pieprasījums dažkārt milzīgs. Tāds, ka nevar tikt galā.» Cēsniece Santa Zemīte un Tianri Cui satikās Odensē. Tianri Dānijā studēja biznesu un mārketingu, bet Santa bija turp devusies studiju apmaiņā. Apguva pedagoģiju. Plānotais pusgads ārpus Latvijas Santai pārauga vairākos gados, un viņa dzimtenē atgriezās jau kopā ar Tianri un meitiņu. «Veiksmes stāsts,» Santa smejas, «gan ne valdības, bet drīzāk Latvijas dabas.» Tieši tāpēc kopā nolēmuši, ka paliks Latvijā — te ir skaisti, svaigs gaiss un droši. Arī vide Cēsīs likusies draudzīga mazajam biznesam. «Šobrīd šeit ir daudz cilvēku, kas kaut ko dara,» stāsta Santa. 52

«Mūsu suši ir tikai un vienīgi interpretācija par šo populāro ēdienu» Ķīnā dzimušais korejietis Tianri Cui, kuru draugi sauc par Sky (tulkojumā — debesis), jo tieši to viņa vārds nozīmē ķīniešu valodā, stāsta, ka viņa gatavotais suši atšķiras no tā, ko piedāvā citviet Latvijā. Restorāna īpašnieki neuztver suši kā ātrās ēdināšanas produktu. Tas ir labas pavārmākslas jautājums. Sākumā bijušas raizes, vai Cēsu iedzīvotāji maz gribēs pirkt suši, bet nu ir

skaidrs, ka bažām nebija pamata. «Tas ir satriecoši,» priecājas Tianri. Uz viņa ēstuvi braucot pat rīdzinieki. «To mēs tiešām negaidījām,» piebilst Santa. «Protams, arī mūsu suši ir tikai un vienīgi interpretācija par šo populāro ēdienu. Īstais suši ir un būs tikai Japānā,» viņa atzīst. Tianri stāsta, ka nolēmis palikt Latvijā. Latviski jau šo to saprot, bet runāšana vēl sagādā problēmas. Taču Santa noliedzoši purina galvu un paliela vīru: «Nav problēmu! Ar savām valodas zināšanām viņš jau var pieņemt pasūtījumus un komunicēt ar manu mammu.» Santa korejiski varot runāt apmēram tikpat labi kā vīrs viņas dzimtajā valodā. Korejiešu un angļu valodu šobrīd apgūst arī abu trīs gadus vecā meita Līna, kas sarunas laikā spēlējas turpat restorānā. Koka rotaļu pannā viņa gatavo un uz neliela zila šķīvīša servē neredzamus griķus. Tad ar irbulīšiem tos dod nogaršot abiem vecākiem un pēc tam dodas gatavot otro ēdienu — suši. l — Sabīne Bērziņa, speciāli Ir 26. MAIJS—1. JŪNIJS, 2016

FOTO — SABĪNE BĒRZIŅA

Santa un Tianri, Cēsu suši restorāna saimnieki

VISS KAUT KAS — INFOGRAFIKA

DARBA SKOLA

Vairāk nekā 2000 uzņēmumu vadītāju un personāla nodaļas menedžeru aptaujā noskaidrotas biežākās kļūdas darba interviju laikā. Lai gan aptauja veikta ASV, ieteikumi pilnīgi noteikti noder arī citās zemēs

BIEŽĀKĀS KĻŪDAS DARBA INTERVIJAS LAIKĀ 33% menedžeru apgalvo, ka lēmumu par konkrēta darba meklētāja izvēli pieņem jau pirmajās 90 darba intervijas sekundēs

PIRMO IESPAIDU RADA:

67% VAIRĪŠANĀS NO ACU KONTAKTA

55% APĢĒRBS, UZVEDĪBA UN VEIDS, KĀ IENĀK PA DURVĪM

47% PĀRĀK MAZ ZINĀŠANU PAR UZŅĒMUMU

38% BALSS TONIS, VALODAS KĻŪDAS UN PAŠPĀRLIECINĀTĪBA

38% NESMAIDĪŠANA 7% SARUNAS LAIKĀ IZVĒLĒTIE VĀRDI

33%

10 BIEŽĀKĀS KĻŪDAS DARBA INTERVIJĀ

SLIKTA STĀJA

1. PĀRĀK SĪKUMAINA SKAIDROŠANA, KĀPĒC PAMETĀT/ZAUDĒJĀT IEPRIEKŠĒJO DARBU

33%

UZKRĪTOŠA NERVOZITĀTE

TIEK RADĪTS IESPAIDS, KA AIZVIEN ILGOJATIES PĒC VECĀ DARBA

3. HUMORA SAJŪTAS, SIRSNĪGUMA VAI INDIVIDUALITĀTES TRŪKUMS

26%

PĀRĀK MAZ IZRĀDA INTERESI VAI ENTUZIASMU KUSLS ROKAS SPIEDIENS

5. NAV VEICIS POTENCIĀLĀS DARBAVIETAS IEPRIEKŠĒJU IZPĒTI

6. PĀRĀK LIELA KONCENTRĒŠANĀS UZ SAVĀM VĒLMĒM

21%

ROKU SAKRUSTOŠANA UZ KRŪTĪM

MĒĢINĀŠANA IZPATIKT VISIEM PAR VISU KO

8. IMPROVIZĒTA PĻĀPĀŠANA

NESPĒJA ATŠĶIRTIES NO CITIEM KANDIDĀTIEM

PĀRĀK AKTĪVA ŽESTIKULĒŠANA

10. Avots: Collegeatlas.org

26. MAIJS—1. JŪNIJS, 2016

AIZMIRST IZTEIKT LŪGUMU, KA TIK TIEŠĀM VĒLATIES ŠO DARBU

VISS KAUT KAS — ANEKDOTES

●●Ķīmijas eksāmena jautājumā par to, ar ko izceļas sāls molekulas, varu pilnīgi droši atbildēt: «Tās ļoti labi sapas ar gurķīšu molekulām!»»

●●«Kāpēc klusē?» «Nevēlos izskatīties pārāk uzbāzīgs.» «Varbūt vienkārši nezini atbildi uz eksāmena jautājumu?»

●●Students iet uz eksāmenu un prāto: «Ja nokārtošu — piedzeršos; ja nenokārtošu — arī piedzeršos!» Nopērk pudeli un ieliek kabatā. Pasniedzējs jautā: «Kas jums kabatā?» «Nekas īpašs.» «Velciet laukā!» Students izvelk pudeli, atkorķē. Pasniedzējs izvelk no atvilktnes glāzītes: «Uzkoda arī ir?» «Nav.» «Žēl gan. Būtu dabūjis «teicami».»

●●«Sveiks! Kā klājas?» «Lieliski! Dzīvē esmu sācis baudīt luksusa elementus!» «Kā tas ir?» «Katru dienu jauns tējas maisiņš!»

●●Studenti — tā ir sabiedrības daļa, kurai ir visdārgākie tālruņi, bet kontā nekad nav naudas. ●●Augstskolas tualete. Balss no pirmās kabīnītes: «Noliki ieskaiti?» No otrās: «Nē, tas stulbais āzis...» No trešās: «Un nekad arī neieskaitīšu!» ●●Uzdevums. Pieņemsim, ka es no tevis aizņēmos 100 eiro. Devos uz veikalu un pa ceļam pazaudēju. No draudzenes aizņēmos 50 eiro un nopirku divas šokolādes par 10 eiro. Man palika 30 eiro, kurus atdevu tev. Parādā vēl esmu 70, bet draudzenei — 50. Tātad kopējais parāds ir 120. Plus divas šokolādes. Tātad 140! Kur palikuši 10 eiro? ●●Lekcija lineārajā algebrā. Pasniedzējs kaut ko raksta uz tāfeles. Pēdējā solā studenti spēlē kārtis. Pēkšņi viens sašutis iesaucas: «Tu ko!? Pavisam ku-kū?» Pasniedzējs: «Tikai mieru! Tūlīt visu paskaidrošu!» ●●Nesen kādā augstskolā aizturēja ķīniešu valodas pasniedzēju. Izrādījās, ka viņš visu mācību gadu bija krāpies, mācot paša izdomātu valodu. ●●Gatavojos eksāmeniem. Gribu gatavoties. Gribu sākt gatavoties. Gatavojos gatavoties, vārdu sakot... 54

●●Uz ielas vairāki vīrieši sit kādu svešinieku. Iet garām večiņa ar mīlīgu seju: «Kā jums nav kauna! Vesels bars uzklupis vienam nabaga cilvēkam!?»

Krustvārdu mīkla Sastādījis — Māris Cinītis Horizontāli. 1. Neievērot noteikumus. 6. Neaizņemts amats, brīva vieta. 10. Veikla, ātra. 11. Transporta uzņēmums. 12. Pārtrauc aplenkšanu. 13. Dateļplūme. 14. H. K. Andersena pasaka. 15. Pilntiesīgi Senās Romas pilsoņi. 16. Rūgumpodi. 17. Izzobot. 20. Radioaktīvs ūdeņraža izotops. 23. Stāsta Limuzīns Jāņu nakts krāsā autore. 24. Plašas, jautras svinības ar mielastu. 25. Japāņu nacionālais apģērbs. 26. Villaine. 29. Attaisīta. 32. Detalizēti un precīzi attēlotas ainavas tēlotājmākslā. 36. Ļauni gari, mirušu ļaunu cilvēku dvēseles romiešu mitoloģijā. 37. Tēls V. A. Mocarta operā Figaro kāzas. 38. Latviešu grafiķis (1909—1972). 39. Slepus novēro. 40. Cietes rūpniecības blakusprodukts. 41. Pareizticīgo klosteru priekšnieki. 42. Grēdo, liek citu uz cita. 43. Bezprāši, pārgalvīgi cilvēki. 44. Jūras zvejas kuģis. Vertikāli. 1. Perfekcija, pabeigtība. 2. Sakarnieks. 3. Ķēmīgi. 4. Elpvada gļotādas iekaisums. 5. Visapkārt. 6. Ventas pieteka. 7. Komandu kopējās dzīvojamās telpas kuģos. 8. Tikko kristīti un draudzē uzņemti cilvēki. 9. Ķildoties, strīdēties. 18. Būt par modeli māksliniekam. 19. Tur badā. 21. Butānas galvaspilsēta. 22. Kuģapuika. 26. Ostas pilsēta, Ēmatijas

Anatomijas eksāmens augstskolā. Profesors: «Kuru cilvēka orgānu uzskata par mīlas simbolu?» Students: «Sieviešu vai vīriešu?» «Jēziņ...» nopūšas profesors. «Manā jaunībā tā bija sirds.» ●●

«Tad kāpēc jūs viņu ar dūrēm dauzāt? Speriet ar kājām! Ar kājām!»

«Paklusē, tantuk! Mums izdevās noķert maksātnespējas administratoru!»

10 11

12 13

15 16

23 24

25 26

28 32

36 37

38 39

41 42

nomes centrs Grieķijas Z. 27. Lielākie cilvēkpērtiķi. 28. Liela putnumāja zooloģiskajā dārzā. 29. Samaksāt, atlīdzināt. 30. Vjačko, Senās Kokneses

valdnieks (?—1224). 31. Japāņu galda spēle. 33. Kokgrebumi. 34. Graudzāļu dzimtas lakst augs, ko dēvē arī par vizuli. 35. Brīvs no mikroorganismiem.

19. maija mīklas atminējums Horizontāli. 1.Veidlapa. 5.Savulaik. 11.Termiņš. 12.Mocarts. 13.Luvra. 14.Rustika. 15.Kalkulē. 16.Idras. 19.Obeliski. 23.Baziliks. 27.Daudzmaz. 28.Limasola. 29.Miltrasa. 33.Reaktivē. 38.Knist. 40.Kapella. 41.Amerika. 42.Novēl. 43.Neatdod. 44.Onihija. 45.Adamsīts. 46.Micēlijs. Vertikāli. 1.Vaterlo. 2.Ierosme. 3.Laimiņi. 4.Pašlaik. 6.Atmaksa. 7.Uzcelti. 8.Atrauti. 9.Kostērs. 10.Atver. 17.Diezgan. 18.Abelārs. 20.Braši. 21.Lodāt. 22.Samba. 24.Zampa. 25.Lāsot. 26.Kalev. 29.Mekonga. 30.Laplata. 31.Rulādes. 32.Skandēt. 34.Etaloni. 35.Kreditē. 36.Ibibiji. 37.Ēdamais. 39.Izviļ. 26. MAIJS—1. JŪNIJS, 2016