NR.2 / VASARA, 2014
STIPRO PĀRGĀJIENI
VASARAS
PIKNIKS DRAUGIEM
MŪSU SKAISTĀKIE VELOBRAUCIENI AR
BĒRNIEM
MODERNI LATVIEŠU SIERI
TAURIŅI
SKANDĀLISTS
BIKINI
Vasaras baterijas KĀ UZLĀDĒJAS
06 9 772255 979004
€ 3,00 Ls 2,11
ISSN 2255-9795
EVA IKSTENA– STRAPCĀNE
BAUDPILNĀ
BUDAPEŠTA
ŠOSEZON
KORU SPĒLES
Pasaules Dziesmusvētki Daudzkrāsainu kultūru dažādību Rīgas ielās un koru mūzikas koncertos sola 8.pasaules koru olimpiāde no 9. līdz 19.jūlijam. Rīgā tiek gaidīti ierodamies vairāk nekā 480 koru no vismaz 60 pasaules valstīm, kas sola skandēt dziesmas afrikāņu, Latīņamerikas un Āzijas ritmos. Pasākumā plaši būs pārstāvēta Ķīna, Dienvidāf rika, ASV, Eiropas valstis un, protams, Latvija. Pasaules koru olimpiādes dalībnie kus Rīgas ielās varēs vērot 15.jūlijā, kad iecerēts dziedā tāju gājiens, bet sniegumu baudīt 18 dažādos koncertos.
Koris Sweet Adelines (ASV) pagājušajā koru olimpiādē
Paralēli norisināsies meis tarklases un sīvi dziesmu kari, kuros tiks noskaidroti olimpiādes uzvarētāji. Koru olimpiādes tradīcija sākās 2000.gadā Vācijā. Ideja — dziedot vienot pasaules
Tara Vrancei (Rumānija)
nācijas. Olimpiāde norisinās katru otro gadu, katru reizi citā kontinentā. Joprojām ne pārspēta pasaules koru olim piādes zvaigzne ir mūsu pašu Kamēr..., kurš 2006.gada olimpiādē ieguva 96 punktus
no iespējamiem 100. 8.pasaules koru olimpiāde ir viens no galvenajiem Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspil sētas pasākumiem. Zaiga Dūmiņa
Singriga.lv
Sonora Vaice Mario Brunello Billijs Jeitss (ASV)
Shipsi
RĪGA 2014 SAULGRIEŽI Vērienīga vasaras saulgriežu atzīmēšana notiks Mežaparkā 21. un 22.jūnijā. Svinību centrā būs deju uzvedums Lec, saulīte!, alus parāde, kur varēs nogaršot dažādus alus, un gadatirgus. Pēc 22.jūnija uzveduma notiks sadejošanās un sadziedāšanās visas nakts garumā.
MAZIE OPERMŪZIKAS SVĒTKI UNGURMUIŽĀ Tie, kas vēlas izbaudīt klasisko mūziku vasarīgā gaisotnē, līdzās Rīgas un Siguldas opermūzikas svētkiem 28.jūnijā var doties uz Mazajiem opermūzikas svētkiem Ungurmuižā. Nelielās koka muižiņas īpašā gaisotne jau desmito gadu pulcē pašmāju izcilākās operzvaigznes.
DIKĻU PILS MŪZIKAS FESTIVĀLS Savu pirmo «mūzikas minifestivālu» šovasar 28.jūnija pēcpusdienā idilliskajā pils parkā rīkos Dikļu pils. Apmeklētājus izklaidēs Rīgas Improvizācijas teātris, muzicēs latviešu indie mūziķi Sus Dungo, El Mars, The Sound Poets un debitēs Jāņa Šipkēvica jaunais projekts SHIPSI.
SENĀS MŪZIKAS FESTIVĀLS Rīgā un Rundāles pilī no 8. līdz 13.jūlijam norisināsies 19.starptautiskais senās mūzikas festivāls. Festivālu Rundāles pilī ar senlaicīgiem tērpiem, veclaiku uguņošanu un Kremerata Baltica un itāliešu čellista Mario Brunello uzstāšanos 13.jūlijā noslēgs pasākums Baroka svētki pils dārzā.
RIGA2014.ORG
UNGURMUIZA.LV
DIKLUPILS.LV
SMF.LV
6/
IR BRĪVDIENAS VASARA 2014
BAUSKA COUNTRY 2014 Griezties kantri mūzikas ritmos un mācīties dejot līnijdejas 11. un 12.jūlijā varēs ikgadējā Bauskas Kantri mūzikas festivālā. Muzicēs mākslinieki no Nīderlandes, ASV un kaimiņvalstīm, arī pašmāju Sestā jūdze un Pits Andersons ar The Swamp Shakers. COUNTRYBAUSKA.LV
FOTO: LETA UN PUBLICITĀTES FOTO
PASĀKUMI
FESTIVĀLS
Jamaika Līgatnē Sastapt regeja un rastafari kustības garu Jamaikas un pasaules mūzi kas leģendas Lee «Scratch» Perry personā šovasar jādo das uz festivālu Laba daba, kurš norisināsies no 1. līdz 3.augustam Līgatnes pagasta Ratniekos. 78 gadus vecais mūziķis un producents ir kolorīta personība, izcils mākslinieks, kurš saņēmis vairākas Grammy balvas un tiek uzskatīts par dub mūzi kas stila pamatlicēju. Festivāls Laba daba jau vairākus gadus rūpīgi kopj savu nedaudz alternatīvo nišu Latvijas vasaras mūzikas
festivālu klāstā un sniedz iespēju «iztrakoties» vai «atslābt» gan lieliem un maziem, gan jauniem un veciem. No pašmāju zvaigz nēm šovasar solīta grupas Zig Zag uzstāšanās, kurai vienu vienīgo reizi tieši šajā festivālā sola pievienoties Gvido Linga. Visdažādākās nodarbes trīs festivāla dienu garumā varēs atrast daudza jās radošajās un izzinošajās darbnīcās, kas katru gadu piepilda festivāla teritoriju līdzās sešām skatuvēm, uz kurām uzstājas mūziķi. Zaiga Dūmiņa
Labadaba.lv
Edgars Kaupers, Carnival Youth
Elija Goldinga
Viljams Šekspīrs
POSITIVUS 2014 Trīs dienas no 18. līdz 20.jūlijam Salacgrīvā uz daudzajām festivāla skatuvēm uzstāsies pašmāju interesantākās grupas un ārzemnieki. Īpašais notikums — 80.gadu elektroniskās mūzikas gigantu Kraftwerk uzstāšanās. POSITIVUSFESTIVAL.COM
SABILES VĪNA SVĒTKI Nedēļas nogalē no 25. līdz 27.jūlijam Sabilē, kas tiek daudzināta kā vieta, kur atrodas vistālāk uz ziemeļiem esošais vīna dārzs, katrs aicināts atrast sevī dienvidnieku, nododoties tradicionālo Sabiles Vīna svētku izpriecām, koncertiem un vīna degustācijām. SABILE.LV
Defracto
ŠEKSPĪRAM 450 UN VIDUSLAIKU DZĪVESZIŅAS FESTIVĀLS CĒSU PILĪ No 8. līdz 10.augustam Cēsu pilī demonstrēs filmas par godu pasaulslavenā dramaturga jubilejas gadam. 9.augustā tiks rīkota Viduslaiku diena, ar ārstniecības, skaistumkopšanas, kulinārijas, kaligrāfijas un cīņas mākslu darbnīcām.
DABAS KONCERTZĀLE BRUŅUZIVS Piedzīvot dabu līdz ar skaņu, mūzikas, gaismas un projekciju izrādi, kas veltīta 56 miljonus gadu senai pagātnei, Siguldas Gaisa balonu pļavā varēs 9.augustā kopā ar šim pasākumam izveidoto Devona orķestri — 20 simfoniskā orķestra kamersastāva mūziķiem. Arī izziņas laboratorijas un radošās darbnīcas.
FILMUSKATE.CESIS.LV
RIGA2014.ORG
FESTIVĀLS RE RE RĪGA! Tradīcija turpinās! Šogad otro reizi notiks starptautiskais ielu mākslas un pasaules mūzikas festivāls, kurš no 6. līdz 9.augustam Rīgā pulcinās dažādu valstu cirka māksliniekus, muzikantus, dejas un ielu teātra aktierus. RERERIGA.LV
VASARA 2014 IR BRĪVDIENAS
/7
AR BĒRNIEM
VELOSIPĒDISTU VASARA Nav labāka veida, kā izjust dabu zemē, kur ir visskaistākās vasaras, par braukšanu ar velosipēdiem. Tā stāsta Traumaņu un Rustanoviču ģimenes, kas ik vasaru ar riteņiem apceļo Latviju
TEKSTS
Gunita Nagle FOTO no personīgajiem arhīviem
Mākslinieku Traumaņu dzīvokļa priekšnamā viesi vispirms ierauga 13 gadus vecā Augusta sporta velosi pēdu. Viņam ģimenes aizraušanās pāraugusi sportis kā azartā. Pārējie — mammas Amandas, tēta Uģa un septiņpadsmitgadīgās Annas — riteņi velobraucienus piedzīvo vismaz pa reizei pavasarī un rudenī un vai rākas reizes vasarā. Pirmo reizi Traumaņu ģimene velobraucienu iz mēģināja vēl tad, kad Augusts piecu vai sešu gadu vecumā brauca ar mazu bērnu riteni maršrutā Vec āķi—Garciems. Tas ir apmēram piecus kilometrus garš ceļš, ved gar jūru un pa meža ceļu. Kopš tās vasaras vecāki ik pavasari un rudeni izpēta grāmatu Latvijas ceļvedis un tīmekli, lai izplānotu jaunu maršrutu. Viens no interesantākajiem ir bijis no Papes līdz Jūrmalciemam un atpakaļ. Traumaņi ar automašīnu aizbrauca līdz Papei, kur bija sarunājuši naktsmājas, un sēdās uz riteņiem, lai dotos pa itin kā iezīmētu veloceļu uz Jūrmalciemu. Izrādījās — veloceļa vietā ir taka, kas brīžiem izsīkst, un jābrauc pa jūrmalas smil tīm. Taču ceļojums, lai gan ne pārāk viegls, izvērtās interesants — ceļš no Papes dabas rezervāta līdz Jūr malciemam izceļas ar augstām kāpu grēdām, pa ce ļam redzami kādi seni lībiešu kapi, un Jūrmalciems ir īsts zvejniekciems, kur krastā stāv laivas. «Atpakaļ uz Papi braucām pa šoseju, uznāca lietus, izlijām. Pēdē jie kilometri bija grūti, ar pēdējiem spēkiem sasnie dzām naktsmājas. Vienas dienas laikā bijām nobrau kuši 56 kilometrus,» atceras Amanda. Arī otrs viņu interesantākais veloceļojums veda gar jūru — no Kolkas līdz Mazirbei (21,2 km). «Labi mīties gar jūru, ciets pamats, taču todien bija vējš, no kura centāmies paglābties, braucot pa meža taku. Mežā bija daudz odu. Visu ceļu bija dilemma — braukt gar jūru, kur liels vējš, vai pa meža taku, kur kož odi,» atminas Uģis. «Taču atgadījās pārsteigums — brau cot pa taku, ieraudzījām autoveikalu. Šoferis pārde vējs, omulīgs onka, savā veikalā sameklēja visu, ko mums kārojās — kokakolu, lucīšus, smalkmaizītes un pat pretodu līdzekli.» Mazirbē, kas savulaik bija lie lākais lībiešu ciemats Kurzemes piekrastē, var ieiet 8/
IR BRĪVDIENAS VASARA 2014
Uģis, Amanda, Augusts un Anna Traumaņi vienā no velobraucieniem gar Usmas ezeru, kad riteņi nolikti atpūsties TRAUMAŅU IETEIKUMI CITIEM VELOBRAUCĒJIEM
Nodrošināt auto ar veloturētāju. Ērta ir auto jumta telts. Traumaņiem ceļojumu laikā viesnīcas nevajag: vecāki guļ mašīnā, bet bērni — teltī uz mašīnas jumta. Jāiegādājas velosomas. Ar tām pārvietoties ir vieglāk nekā ar mugursomām plecos. Maršrutu plānošanai noder Latvijas ceļu atlants vai Latvijas ceļvedis.
Lībiešu tautas namā, apskatīt Mazirbes baznīcu un laivu kapsētu. Ģimenei vislabprātāk patīk ar auto, kura bagāž niekā satilpst riteņi, aizbraukt līdz kādai vietai un no turienes ar riteņiem apbraukāt apkārtni. Tādā veidā Traumaņi apceļoja Lubānas novadu, kur divus hek tārus lielā zemes platībā izvietota viena no Latvijas lielākajām akmeņu kolekcijām, neogotikas stilā cel ta baznīca un Latvijas armijas pirmā virspavēlnieka Oskara Kalpaka dzimtas apbedījuma vieta ar piemi nekli. Līdzīgi ģimene ceļoja pa Kuldīgas apkārtni. No Kuldīgas ar riteņiem var aizkļūt līdz Riežupes smilšu alām, Īvandes upītes ūdenskritumam, Īvandes ūdens dzirnavām, Rendas un Usmas baznīcām. «Mūsu ģime nes mērķis nav nobraukt pēc iespējas vairāk kilomet ru. Mēs vienkārši klīstam, izbaudot ceļu,» saka Uģis. Svarīgi arī ceļā kaut ko interesantu apskatīt, tāpēc vienmēr izpēta, ko vietējie iesaka zinātkārajiem. Traumaņu velobraucēju pieredzē ir arī triāla klu ba Karters maija sākumā organizēts velobrauciens ap kārt Usmas ezeram apmēram 50 kilometru garumā. Ceļš ved cauri trim novadiem — Ventspils, Talsu un Kuldīgas. «Lielākā daļa trases ir pa zemesceļu, Usmas ezeru maz var redzēt,» saka Amanda. Taču ģimenei labāk patīk braukt pa šādiem lauku ceļiem, meža ta kām, jūras malu nekā šosejas malu, kur garām trau cas automašīnas. Viņi labprātāk ar riteņiem dodas pa vietām, kur ar mašīnu neiebraukt, bet ar kājām neizstaigāt.
RUSTANOVIČU IETEIKUMI CITIEM VELOBRAUCĒJIEM
Drošs un ērts velokrēsliņš jaunākajiem. Veloplēves, ja sāk līt. Maršruta karte ar GPS ierīci. Cepures, kas pasargā no saulesstariem.
Normunds Rustanovičs ar dēlu Oliveru Dunduru pļavās pie putnu novērošanas torņa ietur maltīti. Līdz šim Olivers visbiežāk ceļojis aiz mammas Noras vai tēta muguras velokrēslā
Informācijas tehnoloģiju speciālists Normunds līkumotiem meža ceļiem,» stāsta Normunds. «Agrāk Rustanovičs un Latvijas Dabas fonda darbiniece Nora braucām pa pašu veidotiem velomaršrutiem, jo Latvi ar velosipēdiem apceļojuši tuvas un tālas vietas kopš jā ir maz marķētu ceļu riteņbraucējiem. Esam braukuši iepazīšanās vidusskolēnu vecumā. Kad pirms četriem vienkārši tāpat, nesekojot konkrētam maršrutam. Pie gadiem viņiem pievienojās dēliņš Olivers, turpināja ve mēram, izdomājām paskatīties nesen atjaunotās Slam lobraucienus, tikai nu jau kopā ar Oliveru velosēdeklītī. pes upes palienu pie Dunduru pļavām, kur ir skatu tor Viens no brīnišķīgākajiem veloceļojumiem, ko nis, savvaļas govis un zirgi.» Rustanoviči iesaka arī citām ģimenēm ar mazu bērnu, Ģimene daudzus maršrutus atklājusi savos izbrau ir ceļš no Rāmkalniem līdz Siguldai gar cienos, tāpēc izveidojuši vietni Dodies.lv, VIENS NO Gaujas krastu (31 km). Ceļš ved cauri Kri kur atzīmē interesantākos ceļa posmus. muldas mežiem un pļavām līdz Krimuldas BRĪNIŠĶĪGĀKAJIEM Viņi iesaka no Aizputes ar riteņiem aiz baznīcai, garām Krimuldas muižas kom mīties līdz Kazdangai, tad līdz Bojai un pleksam līdz pat Velnalas klintīm. No alas VELOCEĻOJUMIEM IR atpakaļ līdz Aizputei (25,5 km), pa ceļam NO RĀMKALNIEM iztek avotiņš ar garšīgu ūdeni. Ja ir vēlme, apskatot vienu no Latvijas lielākajiem var tālāk doties uz Ludiņas botānisko LĪDZ SIGULDAI GAR ainavu parkiem — Kazdangas parku, Kaz dārzu, kur katru koku un krūmu ir stādī dangas pili, Valātas pilskalnu un Boju GAUJAS KRASTU juši Latvijā pazīstami cilvēki, to skaitā arī medību pili ar parku. Normunds un Nora Imants Ziedonis un Raimonds Pauls. Ceļā, ir pārliecinājušies, ka ar mazu bērnu lie kas ved pāri laukiem pa mežmalu, redzama arī Vilkaču liski var apbraukt apkārt Stāmerienas ezeram (22 km), priede un Vangažu baznīciņa. tur ir brīnišķīgas alejas, un nobeiguma posms ved pa «Ceļojot ar mazu bērnu, svarīgi ieplānot maršrutu, Gulbenes—Balvu dzelzceļa uzbērumu. «Mēs pārsvarā kas prasa pusi dienas, ne vairāk, jo nosēdēt garas stun esam izmantojuši vilcienu, lai aizkļūtu līdz kādai vietai, das velokrēsliņā ir nogurdinoši,» secinājis Normunds. izbraukātu apkārtni un tad dotos mājās. Žēl, ka vairs Reizumis Oliveru braukšana velokrēsliņā tā iešūpo, nekursē vilcieni maršrutā Rīga—Ērgļi, nav iespēju iz ka viņš nosnauž diendusu. Normunds un Nora plāno braukāt skaisto Vidzemes augstieni.» Ja ir vēlme to da braucienus tā, lai tiem būtu mērķis — pastaigu taka, rīt, jābrauc ar vilcienu līdz Madonai. atpūtas vieta, skatu tornis. Parasti tas tiek papildināts «Ceļojot ar velosipēdu, es sajūtu sevi vidē, kurā at ar pikniku, vecāki var atpūsties, Olivers — izskraidīties. rodos. Tā nav pasaules vērošana pa mašīnas, autobusa «Reti braucam pa šosejas malu, dodam priekšroku vai vilciena logu,» saka Normunds. l
INTERNETA VIETNES, KUR MEKLĒT VELOMARŠRUTUS
Divritenis.lv Vidzeme.com Velokurzeme.lv Visitlatgale.com Old.vidzeme.com Rdsd.lv Celotajs.lv Visitdaugavpils.lv Bauskata.lv
VASARA 2014 IR BRĪVDIENAS
/9
PILSĒTĀ
JAUNA ĒRA LĪDZ AR JAUNO KULTŪRAS PIEDĀVĀJUMU KURZEMĒ MAINĀS ARĪ MAZPILSĒTU GASTRONOMIJA TEKSTS
Ieva Zībārte, žurnāla Modernists redaktore
2
1.—2. Kafejnīca Laiva iekārtojusies bijušajā aptiekā un ir viena no nedaudzajām vietām Kurzemē, kur dabūt kārtīgu espreso. Piedāvājumā viegla itāļu virtuve — picas, pasta un salāti. Kafejnīcu izveidojis laivu būves entuziasts Valts Videnieks un arhitekte Brigita Bule Pāvilostā, Dzintaru ielā 31 3.—10. Ģimenes restorāns Goldingen Room jūs pārsteigs gan ar interjeru, gan moderno ēdienkarti. Ar šo vietu ir oficiāli atklāta jauna ēra mazpilsētu restorānu kultūrā. Te saimnieko Santa Cine (3) Kuldīgā, Baznīcas ielā 2
IR BRĪVDIENAS VASARA 2014
Taču gribu iepazīstināt ar Talsu klasiku — restorānu Martinelli, jo tikpat, cik svarīgs ir ēdiens, īstam gardēdim ir vajadzīgs vīns, un Martinelli ilgus gadus ir bijusi vienīgā vīna vēstniecība Kur zemē. Kad brīvdienās šeit pusdienoju, vasara vēl nebija sākusies, tāpēc paturiet vietu prātā, kad jādomā, kur likties drūmi lietainās vasaras dienās. Jaukais namiņš ar kamīnu ir silts un pārsteidz ar ēdienkarti, kurā ir gan gardas zupas, gan vietējo zivju ēdieni. No hipsteru kafejnīcu kultūras patīkama pārmaiņa ir arī restorāna saimnieces Ingunas gadiem krātā pieredze un jūtamā klātbūtne. Pāris stundas jāpavada, arī apskatot fotogēnisko mazpilsētu, kurā durvis pēc pārbūves vērusi Radošā sēta un Sauleskalna estrāde.
FOTO NO UZŅĒMUMU ARHĪVIEM UN TOMS ZARIŅŠ
Gastronomijas pauzi Kuldīgā es iesaku ņemt garu, iekārtojo ties uz jaunā restorāna Goldingen Room terases pilsētas laukumā ar skatu uz rātsnamu. Jaunā vieta ir plaša, pat vērienīga, tādu jūs varbūt sagaidītu citur. Restorāna noslēpums slēpjas kontrastā — moderns, loftīgs un industriāls interjers kā atelpa pēc arhitekto niski piesātinātā ceļojuma pa pilsētas ielām. Ēdienkartes nagla ir restorāna krāsnī cepta maize un picas, nogaršoju arī jūreņu zupu un maltītes veiksmīgāko izvēli — zemeņu sorbetu. Glīti trauki, pie klājīgs serviss un prasmīgs, ar pilsētas laukumu sasaistīts interna cionāls interjers, kas tulkots vietējā valodā. Maltītes alternatīvu un naktsmājas pēc dienas pilsētā var meklēt 10 km no Kuldīgas viesu namā Mazsālijas, kur man nācies baudīt visgardāko pašu saimnie ku audzētu briežu gaļas tartaru Latvijā. Uz Goldingen Room terases burvīgā vakarā sastopu kolēģus, kas stāsta, ka arī Talsos ir brīnišķīga vieta ar līdzīgu nosaukumu Rrooomm. Slavē maltīti, un es domāju — cik žēl, ka to nezināju!
1
14 /
Man vienmēr ir bijis sapnis, ka sulīgo jēru, pikanto kazas sieru un smaržīgos zaļumus, ko Rīgā pērku zemnieku tirdziņā, varētu baudīt lauku krogā uz terases. Iedomājieties glāzi dzidra avota ūdens ar piparmētras zariņu, trauciņu ar mīkstu sviestu un trīs dažādas maizes — baltu, pilngraudu un latviešu melno! Vēlāk laipna viesmīle atnestu vīngliemežus, vietējos sparģeļus, aukstu skābeņu zupu ar samtainām vārītas olas ripām un Supaga vīnā sutinātu trusi. Desertā būtu aveņu mērcē peldošas salas. Vienas vakariņas krogā, citas — muižā pie ezera. Kafiju dzertu mazpilsē tas laukumā, piekožot smilšu cepumu ar brūnā cukura graudiem. Mēdz teikt, ka provincē nav gastronomijas, tur meklējiet tikai virtuvi, tomēr Latvijas apceļošana ir kļuvusi daudzkārt tīkamāka, kopš, noguruši no Rīgas, daudzi komfortu meklē laukos un maz pilsētās. Tā nav bēgšana uz vasaras namiņiem ar pilnām kulēm lielveikalā sagādāta ēdamā. Mēs atklājam Latviju no jauna. Pār rakstām vēsturi, apšaubām iepriekš pieredzēto. Ar Rotko centru un Goru atklājām Latgali, ar mākslas festivālu — Cēsis, ar Rundāles pili un dārzu — Zemgali. Es no jauna esmu atklājusi Kurzemi. Tūrisma sezonas sākumā vispārsteidzošāk sevi ir pieteikusi Kuldīga, arhitektūras kritiķus un urbānistus izaicinot ar jautāju mu, kā tik vecmodīga pilsēta var būt moderna? Atbilde rodama pilsētas prasmē arhitektūras mantojumu padarīt lietojamu un saprotamu ikvienam. Laukums, ieliņa, strūklaka, soliņš, vienotā tēlā sakopti nami. Cilvēkam nevajag daudz, lai justos ērti savās mājās un gaidīts kā ciemiņš. Kultūras piedāvājumā ir atjaunotais Kuldīgas Novada muzejs bijušajā Bangerta kundzes vasarnīcā ar krāšņu interjeru, brīvdabas kinoteātris un izstādes mākslas namā.
3
4
5
6
7
8
9
10
20 /
IR BRĪVDIENAS VASARA 2014
INTERVIJA
IEŠTEPSELĒTIES
PIEKRASTĒ
VISU PAGĀJUŠO VASARU POSMU PA POSMAM TV ŽURNĀLISTE EVA IKSTENA–STRAPCĀNE SOĻOJA GAR LATVIJAS JŪRAS ROBEŽU — BRIDA CAURI NIEDRĒM, LĒCA PĀRI AKMEŅIEM, IEGRIMA BALTĀS SMILTĪS. KĀPĒC VIŅAI TAS BIJA VAJADZĪGS? «IR JĀIET, KAMĒR GUDRĪBA SĀK NĀKT CAUR PĒDĀM,» EVA ATBILD, CITĒJOT IMANTU ZIEDONI TEKSTS Ieva
Puķe FOTO Reinis Hofmanis, F64
Svētdien iešu no Engures līdz Bērzciemam, to gaba liņu vēl neesmu nostaigājusi. Ja gribi, vari pievienoties, — nogurdinošas darba nedēļas izskaņā mani sasniedz TV žurnālistes Evas Ikstenas–Strapcānes ziņa. Sarunāts! Laiks ir ideāls. Dzestrais piekrastes vējš neļauj sasvīst, pie zilajām debesīm — ne mākonīša. Mašīnā pa ceļam līdz jūrmalciemiem Eva stāsta, kā 17 gadu vecumā atklāja jaunu stihiju — dzīvi pie jū ras. Līdz tam viņa ar vecākiem mita Olainē, standarta hruščovkā, vasarās rāvās pie vecmāmiņas uz Latgali, ie mīlēja peldēšanos tīrajos ezeros. Vēl pirms treknajiem gadiem un nekustamo īpašumu burbuļa Evas ģimene atrada iespēju tikt tuvāk pie ūdeņiem — nopirka zemes pleķīti Vaivaros, tēvs uzcēla māju. Vienā mirklī viņa kļu va par jūrmalnieci. Arī tagad, braucot ciemos pie vecā kiem, vienmēr aiziet uz jūru. Nemēdz gulēt pludmalē, labprātāk staigā. Pagājušajā vasarā, kad Eva kā vēl nekad bija no slogota televīzijas darbā, bet viņas vīrs, mūziķis un komponists Jānis Strapcāns palīdzēja saviem vecākiem
jaunatvērtajā kafejnīcā Tērvetes dabas parkā, Eva no sakarsušās, cilvēku pārpildītās Rīgas pie katras iespējas centās izrauties līdz kādai vietai pie jūras. Bija izlēmusi pa gabaliņam nostaigāt visu piekrasti. Neapgrūtināja sevi ar plānošanu, nebrauca ar mašīnu, bet ar sabied risko transportu vai stopiem. Smiedamās atceras, kā vienreiz atceļā uz Rīgu piejūras mežiņā nostopējusi solīdu auto, šoferis atpazinis LTV1 dziesmusvētku šova Lai top un analītiskā raidījuma Viss notiek vadītāju un apjautājies: «Ar jums viss kārtībā?» Basām kājām, jo viena kurpe pa ceļam izkritusi, ar gulbju spalvu buķeti padusē — Eva laikam izskatījās neparasta. Gulbja spalva, ko viņa ar Jāni Strapcānu iespraudu si arī pie Imanta Ziedoņa kapa Ragaciema kapsētā, vēl savā vietā. Eva, kad tur pa ceļam iegriežamies, stāsta: abi ar vīru zaļajā pakalniņā arī piknikojuši, uzēduši te pat Ragaciema tirgū nopirktu kūpinātu zivtiņu. Ziedo nim, viņu mentoram fondā Viegli un tā atvasinājumā — Mazajā kavalērijā, kas veica sakopšanas talkas daudz viet Latvijā — tāda kompānija varen patiktu! VASARA 2014 IR BRĪVDIENAS
/ 21
DZĪVESZIŅA
Pulksteņrādītāja virzienā, sākot no priekšplāna: kamambērs, pelnu siers, svaigais siers vīnogu lapās, Tomme no «zilā plaukta», Tomme ar brendija miziņu, cietais siers ar kaņepju eļļas miziņu, cietais siers ar sarkanvīna miziņu
Uzņēmuma Soira īpašnieces Inga Āriņa-Vilne un Ilona Lipe (vidū), Ingas dēls Toms
SIEROTĀJI «SOIRA» LĪBIEŠU VALODĀ NOZĪMĒ «SIERS». NELIELAIS ĢIMENES UZŅĒMUMS ĀDAŽOS TO IZVĒLĒJIES, LAI ATGĀDINĀTU, KA LATVIJĀ IR SENAS SIERA ĒŠANAS TRADĪCIJAS. VIŅI TAISA BURVĪGUS SIERUS UN CITUS PIENA PRODUKTUS, UN VIŅU MISIJA IR AR SIERU RADĪT MŪSDIENU LATVIJAS GARŠU
TEKSTS
Krista Baumane, kulinārā bloga Krista.lv autore FOTO Gatis Gierts, F64 VASARA 2014 IR BRĪVDIENAS
/ 27
TELPA
Zem ozola kuplajiem zariem
Katram latvietim jāatjauno viena lauku māja! Ar šādu saukli rīdziniece Signe Šlosberga ar vīru Elmāru Pētersonu pirms 24 gadiem Skujenē iegādājās Cimbuļus un pārvērta no «daudz cietušas večiņas» par «mīlamu vecmāmiņu»
TEKSTS
Anda Burve–Rozīte FOTO Reinis Hofmanis, F64
Purvīša glezna! Kad Signe telefonsarunā tā nodēvē skatus pie savas mājas, jāpasmaida. Priekā un mīlestī bā pret dzimto vietu tā mēdz izteikties daudzi latvieši. Tomēr izrādās — pavisam netālu no viņas lauku mājām, Taurupē, 19.—20.gadsimta mijā patiešām dzīvojis un gleznojis mūsu vecmeistars. Signe neko nav piepušķojusi. Uz viņas Cimbuļiem Amatas novada Skujenē jābrauc pa senu Vecpiebalgas ceļu garām reiz lepnām krogus mājām un saimniecī bām, tad pa mazu līkloču celiņu «jārāpjas» līdz barje rai, kur Cimbuļu saimnieki ietaisījuši atjautīgu drošības sistēmu (par to vēlāk). Un tad jau sarkano ķieģeļu māja kalna galā lepni spīdina sānus. Pagalmā dižojas prāvs šķūnis un pirtiņa mucas veidolā. Iebraucot sētsvidū, visapkārt bagātīgi, dzelteni zilu atraitnīšu podi. Tu esi Ukrainas atbalstītāja, saku pagalmā iznākušajai Cimbu ļu saimniecei Signei. Vējā plandošajā laškrāsas kleitā ar pieskaņotu kaklarotu un rokassprādzēm viņa atgādina pilsētas salona, nevis lauku māju saimnieci. Ciemiņi Cimbuļos mutuļo vai ik nedēļas nogali, tāpēc Signe pie radusi veikli pieslēgties gan lauku darbiem, gan savie sīgām pusdienu sarunām. Pagalms ir brīnišķīgs! Viducī aug simtgadīgs ozols, spēka pilnu, ēnainu lapotni — zem tā Signes ģimene vasaru rītos ēd brokastis. Balts linu galdauts, Kuzņecova fabrikas tasītes — viss vienmēr ir pārdomāti un skaisti. Tieši tā ikdienā jāizskatās latviešu lauku mājām, ir pārliecināta Signe. 30 /
IR BRĪVDIENAS VASARA 2014
Bibliotēka– kamīnistaba, kur ģimene kopā atpūšas, lasa
Signe Šlosberga zem lielā ozola Cimbuļu pagalmā, kur rītos ēd brokastis
PUSDIENAS
BRĪVDABAS SVĒTKI LAISKI UN SAULES PILNI VAKARI — ĪSTAIS LAIKS, KURU PAVADĪT AR DRAUGIEM JAUTRĀS SARUNĀS PIE VĪNA GLĀZES UN, PROTAMS, UZ GRILA PAGATAVOTAS MALTĪTES Linda Vilmansone Reinis Hofmanis, F64
AUTORE FOTO
MANA PILSĒTA
Lana Daniela, DIVUS GADUS DZĪVO BUDAPEŠTĀ
BUDAPEŠTA Kā es nonācu Budapeštā? Pirms diviem gadiem ierados Ungā rijas galvaspilsētā, pateicoties savam un vīra kopīgajam uzskatam, ka iepazīt pasauli ir interesantāk nevis atvaļinājumos vai īsos dar ba braucienos, bet dzīvojot un strādājot dažādās valstīs. Lai veik smīgi veidotu divas karjeras, liela nozīme ir kopējam virzienam, bet ceļa posmu izvēlē jāprot pielāgoties. Budapešta bija kompro miss — pilsēta, kurā abi atradām interesantus darbus, un tā atro das Eiropā. Pēc diviem Ungārijā pavadītiem gadiem man nemaz negribas braukt prom, taču, tā kā esmu iestājusies Londonas Biz nesa skolā un nākamgad sākšu mācības klātienē, zinu, ka mans laiks šajā saulainajā pilsētā lēnām tuvojas beigām. Iespējams, ļoti subjektīvi uzskatu Budapeštu par dzīves baudīšanas galvaspilsētu, jo esmu atkarīga no sporta aktivitātēm, mūzikas pasākumiem un vīna, bet šī pilsēta man atļauj to visu baudīt pilnā apjomā. Turklāt divi miljoni, manuprāt, ir lielisks pilsētas lielums — nav burzmas, bet dzīve ir aktīvāka nekā Rīgā. Vienīgais, kā, manuprāt, pietrūkst — labs un veselīgs ēdiens, taču tādu vienmēr var pagatavot pats. Kurš no pirmajiem priekšstatiem par Budapeštu ir mainījies, tur dzīvojot ilgāku laiku?
Pirmoreiz ierados ar vilcienu no Vīnes, un steigas dēļ man nebija līdzi skaidras naudas, bet ar karti par biļeti varēja samaksāt tikai līdz Austrijas robežai, tāpēc nācās izkāpt nevis centrālajā Buda peštas stacijā, bet pieturu pirms tam. Nomales atstāja neglītas un netīras pilsētas iespaidu. Atlika vien pārvietoties uz centrālāko daļu, lai ieraudzītu, ka tā ir viena no skaistākajām Eiropas pilsē tām un noteikti skaistākā Austrumeiropas valstu galvaspilsēta. 42 /
IR BRĪVDIENAS VASARA 2014
FOTO — ALISA ROUP KENNEDY UN LANA DANIELA
IZCILS SKAISTUMS APVIENOJUMĀ AR LATVIEŠIEM VIEGLI SAPROTAMU MENTALITĀTI UN LIELISKĀM IESPĒJĀM BAUDĪT DZĪVI KATRU DIENU, NEGAIDOT PIEKTDIENU
Budapeštas centrāltirgus
DABĀ
Pie upes uz cinīša ar itāļu ragū Pirms 20 gadiem viņi pa Latvijas upēm kopā brauca kā studenti, vakaros uz ugunskura vārot «flotes makaronus». Tagad piecu ģimeņu kompānija laivo ar gourmet ēdienkarti TEKSTS
50 /
Anda Burve-Rozīte FOTO no privātā albuma
IR BRĪVDIENAS VASARA 2014
«Vīna studija izbraukumā,» smejas Anita Straujuma un Sarmī te Blūma, pie kafijas tases Rīgas centra restorānā atstāstot savus pagājušās vasaras piedzīvojumus Kurzemes puses Irbes upē, kad piecas draugu ģimenes ar četrpadsmit bērniem devās savā tradi cionālajā nedēļas nogales laivu braucienā. Anita un Sarmīte sa draudzējās studiju laikā, 90.gadu vidū abas studēja datorzinības Latvijas Universitātē. Laivu braucieni pa Latvijas upēm vasarās bija viens no iemīļotākajiem izklaides veidiem, un kādu gadu abas pievienojās jauno arhitektu kompānijai. Atklāja, ka laivot var, upes krastā gatavojot «kā Mārtiņi Rītiņi». Tolaik smalkais pavārs pavisam nesen bija pārcēlies uz Latviju un televīzijā žilbināja ar izsmalcinātām receptēm. Gourmet pie upes, protams, atšķiras no gourmet restorānā, smaida Anita un Sarmīte. Taču kopš tās vasaras, ko uz upes pa vadīja kopā ar draugiem arhitektiem, viņu turpmākajos laivu braucienos pamazām izplēnēja «konservu» un «flotes makaro nu» ēdienkarte. Tās vietā stājās… pankūkas ar ogu mērci, persiku pusītes ar mascarpone sieru un marcipānu, autentisks itāļu ragū, upes krastā tapis kapučīno ar visu putu kārtiņu un daudz citu baudu sniedzošu ēdienu un dzērienu. Gadiem ejot, draugu pulciņš izveidoja ģimenes, dzima bērni, un gourmet laivošana ieguva arvien plašākus apmērus. «Četrpa dsmit bērni un suns!» smejas Sarmīte, atceroties pagājušās vasa ras braucienu. Labradors Komis kopā ar visiem vizinās laivā kopš kucēna vecuma, «un viņam tas liekas pilnīgi normāli», piebilst saimniece Anita. Ar pilnu auto bagāžnieku ar gardumiem no lielveikala un tirgus šovasar kompānija ceļā dosies pēc Jāņiem. Nedēļu pirms tam notiks ģenerālštāba sanāksme, lai izveidotu ēdienkarti. Pēc tās pērk produktus un gatavo pie dabas. Ik vasaru viņiem sanāk
Dzimšanas dienas braucienā pa Abavu. Blakus: pie Gaujas 2010.gadā
izbraukt ar laivām divas, trīs reizes. Augustā — noteikti, bet cenšas arī jūnija nogalē un reizumis jūlija otrajā pusē, kad iekrīt vairākas dzimšanas dienas.
gatavošanas. «Mēs esam tehniskais personāls, kas griež gaļu sīkos gabaliņos, mizo dārzeņus un taisa kokteiļus,» stāsta Anita. Citā tikšanās reizē mūsu sarunai par laivošanu pievienojas vēl daži no jaukās kompānijas — Anitas vīrs Atis Straujums un Vita Začeste. «Laivojot mēdz būt arī skarbi brīži. Jāsaprot, kādām lietām Katram ir sava loma virtuves šeptēs. Sarmīte gatavo pamat jābūt līdzi, lai brauciens ir baudāms un viss salien laivā,» stāsta ēdienus, bet Vita — saldos. Anitas pārziņā ir gaileņu mērce — tieši Sarmīte. Mājas bēniņos katrai ģimenei gadiem glabājas laivu brau viņa augusta laivu brauciena laikā dodas mežā lasīt sēnes, kuras ciena lietas, sākot ar telti un segām, uz kurām laiskoties vakarā pļa vēlāk kopā ar sīpoliņiem un žāvētu gaļu tiek cepinātas pannā uz viņā, un beidzot ar katliem un pannām, kurās tiek gatavoti ēdieni. ugunskura, pievienojot saldo krējumu. Tieši pateicoties sēnēm, Kā lāču ģimenei pasakā viņiem ir lielais katls pa pirms vairākiem gadiem Atis un Anita atrada vie matēdieniem, vidējais saldajiem un mazais katliņš nu no kompānijas iemīļotajām laivu brauciena KĀ LĀČU ĢIMENEI zāļu tējām, ko ņem līdzi visos braucienos. «Kad upēm — Irbi. Piedzīvojumu sacensību laikā Kur kāda panna vai katliņš mājās nolietojas, to nemet zemē abi uzdūrās sēņu klājienam, kur tās «varēja PASAKĀ VIŅIEM ārā, bet noliek pie laivošanas lietām,» stāsta dak pļaut kā ar izkapti», stāsta Atis. Lasīt sēnes todien IR LIELAIS KATLS tere Vita Začesta, kura šajā kompānijā laivo jau viņiem nebija laika (sacensības taču!), taču nolē PAMATĒDIENIEM, vairāk nekā 15 gadus. Smalka trauku komplekta ma atgriezties ar laivām — sēnes bija atraduši netā un galdauta vietā, ko pļaviņā pie upes, kaudamies VIDĒJAIS SALDAJIEM, lu no Irbes, tātad viegli pieejamas. «Tik daudz kā ar odiem, tā vis neuzklāsi, katrai ģimenei līdzi ir toreiz vairs nekad nav bijis,» nostalģiski nopūšas UN MAZAIS KATLIŅŠ Atis. Taču ne reizi augustā Anita laivotāju apmet savs metāla bļodiņu komplekts un termokrūzes. ZĀĻU TĒJĀM Vita allaž ņem līdzi bērnības krūzi ar sunīti. «Prie nē no meža nav atgriezusies ar tukšu grozu. Tajā cājamies par dabas skaistumu, nevis salvetēm un vienmēr spoži dzeltenos, pēc sūnām un zemes krūzēm,» viņa saka. Ir arī īpašais laivu brauciena sālstrauks un ga smaržojošos čemuros ir gailenes. ļas dēlītis. «Izvirtība arvien attīstās,» smejas Vita. «Pirms gadiem Vēl kāds augusta gardums laivotājiem ir mellenes — no tām par gaļas dēlīšiem izmantojām malkas pagali, tagad ņemam līdzi pēc mammas senajām receptēm Vita lielajā katlā gatavo ulmaņ īstos, no mājām.» Kartupeļi vairs nemētājas pa laivas dibenu, bet laika saldos ēdienus. Melleņu klimpas, uzputeni, arī bubertu. iepakoti ledus kastēs, kur paša ledus, protams, nav, bet produkti Pēcpusdienas saulē žūst laivu vēderi, vīri makšķerē, bērni uz nesaspiežas. Nekas netiek saslapināts un saspārdīts. rūtainās segas telts tuvumā spēlē pašu izdomātas spēles (elektro Piektdienas vakarā, kad mašīnu virkne ierodas ceļojuma star niskās planšetes un klēpjdatorus laivā līdzi nepaņemsi!), kad Vita ta punktā, laikus atrastā pļaviņā tiek uzslietas teltis un izvilkta no meža atgriežas ar melleņu grozu. Uz ugunskura uzvāra mannā iepriekš sastādītā ēdienkarte. Anita un viņas vīrs Atis ķeras pie putru. Tad sūta vīrus mežā meklēt mieturi. VASARA 2014 IR BRĪVDIENAS
/ 51
DĀRZS
Mades dārzs
1
Laimas Klimonas ārstniecisko augu dārzā nav nezāļu. Balto panātru dobē iemaldījusies kliņģerīte vai gārsa mārsilu vidū jūtas kā gaidīts ciemiņš, nevis izravējama kaitniece
TEKSTS
Gunita Nagle FOTO Nora Krevneva, F64
Šajā dārzā viss ir ne tā, kā izfrizēta Šāds dārzs nav Laimas izgudrojums. jos daiļdārzos. Te pienene pacēlusi galvu Gadu simteņiem ilgi cilvēkiem veselību tikpat augstu kā rozes, neviena zāle ne nodrošināja ārstniecisko augu dārzi. tiek noniecināta par nezāli. Lai gan lai Klosterdārzos līdzās rozēm un lilijām ku pa laikam dārzniece Laima Klimona, tika ierīkotas dobes, kuru augi ārstēja sli melnajiem matiem plīvojot, izskrien no mības vai palīdzēja nostiprināt veselību. aptiekas, lai piebremzētu tos augus, kas Pirmie aptiekāri bija mūki, kuriem bija pārlieku ļāvušies augšanas priekiem. Šo jāiemācās ne tikai atpazīt katru augu, dārzu viņa pirms sešiem ga bet arī jāzina, kādās situā diem līdzās Lizuma pagasta «MANĀ DĀRZĀ cijās to izmantot un kādās aptiekai izveidoja, būdama NAV ZĀĻU UN devās tas ir ārstniecisks, pārliecināta, ka aptiekai un kādās kļūst kaitīgs vai NEZĀĻU. JA MAN piestāv ārstniecisko augu pat indīgs. Līdzās ārstnie dārzs. Galu galā, farmācija IR ĀRSTNIECISKO cības augiem parasti zēla taču attīstījās klosterdār NĀTRU DOBE UN arī garšaugi — selerijas, ko zos, vēlāk līdzās muižām TAJĀ IESĒJUSIES riandrs, ķimenes, fenhelis, veidotās garšaugu un ārst dažādas piparmētras, ķip KLIŅĢERĪTE, niecisko augu dobēs. loki, sīpoli, ārstnieciskais Ja cilvēks aptiekā lūdz KURA TAD IR ZĀLE, lupstājs, pētersīļi, ūdens vitamīnus enerģijai, Laima KURA — NEZĀLE?» kreses un rozmarīns. Šādi bieži nevis pastiepj pretī ārstniecisko augu dārzi kādu no daudzajām kastītēm, bet iesaka tika veidoti arī līdzās slimnīcām un baz aiziet saplūkt nātres, uzliet ūdeni, atstāt nīcām, kas viduslaikos tika celtas blakus uz nakti un otrā rītā izdzert nātru dzē klosteriem. rienu. Pēc nedēļas no nātrēm saņemtais vitamīnu un minerālvielu daudzums būs Šīs un daudzas citas gudrības par uzjundījis asinis tā, ka sintētiskās ripiņas ārstniecības augiem un to dārziem Lai nevajadzēs. Ja kāds sūdzas, ka brūce slik ma bija apguvusi jau medicīnas studiju ti dzīst, Laima var ieteikt meistarsaknes laikā, kad farmakognoziju apguva pie uzlējumu. Ak, nezini, kā tāda izskatās? daudzu pētījumu un grāmatu autorēm Tad jāiziet dārzā līdzās aptiekai, ko li Helēnas Rubīnes un Vijas Eniņas. Jau to zumnieši iesaukuši par Mades dārzu, un laik viņai iešāvusies prātā ideja par ārst jāapskatās! niecisko augu dārzu. 54 /
IR BRĪVDIENAS VASARA 2014
2
3
4
7
«DAKTERI», KAS VAR NODERĒT ARĪ TAVĀ DĀRZĀ 1 Raiblapu lakacis. Veicina atklepošanu. Ar spēcīgu uzlējumu skalojot strutainu brūci, tam ir antiseptiska un dziedējoša iedarbība. 2 Baltā panātrīte. Nātres tēju lieto elpošanas ceļu un gremošanas trakta traucējumu gadījumā, arī kā nomierinošu līdzekli pret bezmiegu.
5
8
3 Kaķumētra. Tēja apetītes rosināšanai, gremošanas un kuņģa darbības uzlabošanai, kā arī lai novērstu sāpes menstruāciju laikā. 4 5 Parastā rodiola un rožainā rodiola. No saknēm pagatavots ekstrakts vai tēja noder centrālās nervu sistēmas stimulēšanai. 6 Gaiļbiksītes. Tēju visbiežāk lieto kā atkrēpojošu līdzekli, bet der arī, lai atbrīvotos no migrēnas vai bezmiega. 7 Meistarsakne. Saknes ekstraktu izmanto, lai dziedinātu vaļējas brūces un mazinātu kairinājumu. 8 Purene. Tautas medicīnā lieto nelielu apdegumu ārstēšanai, ar lapām apklājot brūci.
6
9
9 Bezdelīgactiņa. Nav zināms, vai izmantota ārstniecībā, tomēr Laima ir lepna, ka izdevies izzūdošo augu ieaudzēt dārzā.
VASARA 2014 IR BRĪVDIENAS
/ 55
DOMAS
AIJA FRIDRIHSONE, 48 Nodarbošanās: Bauskas novada domes darbiniece Svētceļojuma galamērķis: Aglonas bazilika Ieguvums: miers un ticība Zaudējums: trauksme un nāves bailes Nogāja: 122 km Rokās apavi, ar kuriem pievārēja ceļu
Svētceļojums uz Lai uz kurieni vestu ceļš, ko cilvēki mēdz saukt par svētu, galu galā visbiežāk tas ir ceļš pašam pie sevis 58 /
IR BRĪVDIENAS VASARA 2014
AIGA VECKALNE, 34 Nodarbošanās: valodu pakalpojumu uzņēmuma Skrivanek ārzemju filiāļu vadītāja Svētceļojuma galamērķis: Šumakas upes ieleja un Aršana, kas atrodas Burjatijā Ieguvums: pārliecība par cilvēka spējām izdarīt vairāk, nekā viņš domā Zaudējums: nav Nogāja: 150 km Rokās apavi, ar kuriem pievārēja ceļu
mājām TEKSTS
Gunita Nagle FOTO Lauris Vīksne, Andrejs Terentjevs, F64, un no personīgā arhīva VASARA 2014 IR BRĪVDIENAS
/ 59
pēc pieciem IZDZĪVOŠANA KĀPĀS No septiņiem gājējiem pirms pieciem gadiem līdz 100 šogad — tā attīstījusies Mārtiņa un Viestura sāktā ekspedīcija Kolka—Dubulti
TEKSTS
Ieva Puķe FOTO Gatis Gierts, F64
Mārtiņš Zvīdriņš un Viesturs Berķis, Pļavnieku un Torņa kalna puikas, pirms vairāk nekā desmit gadiem satikās tautas deju ansambļa Gatve studijā. Mārtiņš tur turpināja bērnu ansamblī Kamolītis sākto «karjeru», Viesturu atveda draugs. «Oskars, viņš ar mums gāja pirmajā pārgājienā,» puisis precizē. Kā viņi sāka iet? Septiņi čaļi un tikpat daudz meiteņu, Gatves studijas kodols, pa vadīja kopā arvien vairāk laika. Mārtiņš gan atceras, ka pusaudža gados stundām sēdējis pie datorspēlēm. 17 gadu vecumā viss mai nījās. Puisis, ko tagad Latvijā pazīst kā Mākoņskrējēju jeb kalnu maratonu skrējēju, 2009.gadā, pašā ziemas vidū, sāka trenēties šajā sporta veidā. «Jaunajā gadā es biju saticis kādu meiteni,» Mārtiņš smaidot min iemeslu. «Sapratu, ka viņa savos 18 gados ir paveikusi daudz. Gan dziedājusi, gan televīzijā darbojusies. Wow! Viņa pajautāja: un ko tu esi izdarījis? Man nebija ko teikt.» Garā un tievā 11.klases skolnieka Jaungada apņemšanās bija noskriet pusmaratonu. Mai jā viņš to izdarīja. «Sākoties vasarai, bija āķis lūpā: vajag izdomāt kādu foršu pārgājienu. Labi, es nekad neesmu bijis Kolkas ragā. Iesim no Kolkas raga uz Rīgu!» aģitējis citus. Iemetot šo domu Draugiem.lv dienasgrāmatā, atsaucība nebi ja liela. Vienīgais, kurš uzreiz atbildējis — darām! —, bija Gatves kolēģis Viesturs, trīs gadus par viņu vecāks, jau sācis studēt. Pa abiem viņi kurbulējuši citus dejotājus. «130—140 km, un jūs noiesit to trijās dienās? Tas ir nereāli,» bijusi pirmā reakcija. «Bet mums radās spīts,» viņi saskatās. Pārgājienam izrādījās gatavi vēl pieci gatvēnieši: Oskars, Uģis, Didzis, Silvija un Zane. Mārtiņš uzņēmās organizēšanu. Jauns un traks, viņš maršrutu izpētījis tikai shematiski. «Teicu — kad kļūs tumšs, taisīsim teltis un gulēsim. Nākamajā rītā iesim uz priekšu.» 64 /
IR BRĪVDIENAS VASARA 2014
Viesturs Berķis (pa kreisi) un Mārtiņš Zvīdriņš
VAĻASPRIEKS DARI KAUT KO! HOBIJS ĶERMENIS SKATIES, LASI, DOMĀ IZZIŅA ĶERMENIS MANS SVĒTDIENAS RĪTS
Pirms pieciem gadiem kādā piektdienā jūlija vidū viņi sēdās vienīgajā autobusā, kas rīta pusē plkst.7.30 no Rīgas iet uz Kolku, tālāk uz Mazirbi. Izkāpa pie Kolkas raga. Gājēji bija seši, Didzis solīja pievienoties Rojā. No vienas puses, viņi bija pārlieku optimistiski — labs laiks, zilas debesis, basām kājām pa pludmali kā atpūšoties varēs at griezties Rīgā. No otras puses, arī nobijušies. «Man bija milzīgs guļammaiss, daudz drēbju, par daudz pārtikas,» atceras Mārtiņš. Pat ūdeni viņš bija ielējis smagā stikla šņabja pudelē. Lielākā nas ta — divas milzīgas «ģimenes» teltis, ko puiši stiepa pārmaiņus. «Ir teiciens: ceļasomā liec savas bailes,» saka Mārtiņš. Zane, augumā vismazākā, bija ekipēta ar 70 litru mugursomu, gandrīz tikpat lie lu kā pati. Relaksēti izpētījuši Kolkas ragu, nofotografējušies. «Palīdām zem Kolkas mola, Viesturs it kā pa jokam filmēja ar kameru. Lai būtu interesanti, pārvērtām gājienu realitātes šovā, Baiļu faktorā: «Es esmu atnācis, lai uzvarētu!»» Mārtiņš ierosinājis ievērot režīmu: stundu iet, 20 minūtes at pūsties. Plāns — plkst.23 svētdienas vakarā finišēt Dubultu plud malē, kur gaidīs draugi. Ar pašreizējo apziņu viņi saprot, ka grafiks ar iešanu un atpū tas brīžiem visu sarežģīja. «Katram ir savs temps, pauzes ir brem ze. Pirmais nosaka tempu visiem, pēdējam ir psiholoģiski grūti,
LIELĀKĀ NASTA — DIVAS MILZĪGAS «ĢIMENES» TELTIS STIEPA PĀRMAIŅUS. «IR TEICIENS: CEĻASOMĀ LIEC SAVAS BAILES» viņš nogurst un salūst. Jo vairāk cilvēku iet, jo lēnāka ir grupa, vairs nevar rēķināties ar cilvēka vidējo iešanas ātrumu — pieci ki lometri stundā.» Arī karstumā gar jūru kātot basām kājām, kā to darīja visi, izņemot Mārtiņu, izrādījās neprāts. Vakarā pēc 11 stundu soļošanas viņi sasniedza Roju. Satika Didzi, naktsmītni iekārtoja jau tālāk, Ķirķragā. Ūdenī izmirkušās, nenorūdītās pilsētnieku kājas ieaujot apavos, bija parādījušās tulznas, Uģis vienu kāju bija sastiepis, kliboja. No rīta saprata, ka prātīgākais ir meklēt tuvāko autobusu pieturu. «Teicām — labi, bet, lai mums ir interesants videomateriāls, mēs tevi izbalsojam!» stāsta Mārtiņš. «Aiz Ķirķraga ir liels šķūnis jūras krastā, tur arī uz taisījām izbalsošanu.» Kaltenes akmeņainā pludmale un saule pievārēja arī Silviju. Upesgrīvā kompānija viņas dēļ uzgāja uz ceļa. Taču tas bija karsts kā panna, apdegusī meitene padevās. Kādā pamestā mājā Mērs ragā atkal notika izbalsošana. Zane sazvanīja pazīstamus cilvēkus, kempinga saimniekus aptuveni 16 km tālāk, Abragciemā, kas at brauca pakaļ viņām abām, aizveda līdz naktsmītnei arī smagās teltis. Līdz Dubultiem vēl bija 56 kilometri. Nākamajā rītā šo izai cinājumu vairs nebija gatava pieņemt arī Zane. Šaubīties sāka Oskars. «Es biju pietiekami «svaigs», bet viņš trešās dienas rītā savas kājas «līmēja», zobus sakodis. Mums taču bija laika limits — plkst.23 ir jābūt Dubultu pludmalē!» iesaucas Mārtiņš. VASARA 2014 IR BRĪVDIENAS
/ 65
HOBIJS
SVARĪGĀKI PAR ALU LAI SAKRĀTU 27 123 ALUS PUDEĻU KORĶĪŠUS, NEIZDZEROT ATBILSTOŠU DAUDZUMU ALUS, OJĀRAM ŠULTEM VAJADZĪGA LABA PAZĪŠANĀS AR SIMTIEM CITU KOLEKCIONĀRU VISĀ PASAULĒ TEKSTS
Gunita Nagle, FOTO Reinis Hofmanis, F64
Francijas alus ražotnes Mutzig franču alus pudeļu korķīšu kolekcijas komplekts, ko ražotne piedāvāja kolekcionāriem 1968.gadā
Ja uzņēmējs Ojārs Šulte (35 gadi) pirms vairāk nekā 20 ga diem nebūtu sācis veidot savu kolekciju, viņš, tāpat kā vairā kums vidusmēra ļaužu, dzīvotu vārgās nojausmās par to, vai pagājušā gadsimta 30.gados ASV tika zīmēti komiksi, vai Lībijā jelkad ir ļauts dzert alkoholu un kad Gērnsija salā ražoja alu. Taču, veidojot alus korķīšu kolekciju, Ojārs atklājis daudz inte resantu faktu un pasaules ģeogrāfiju iepazinis labāk nekā savu laik skolas solā. Par kārtību bijušā bankas darbinieka kolekcijā viņu varē tu apskaust ikviens. Viena privātmājas istabas siena atvēlēta plauktam teju līdz pat griestiem, kur izkārtotas vienāda lieluma melnas dokumentu mapes. Tās atšķiras vienīgi ar ģeogrāfiskās vietas aprakstu. ASV atvēlētas astoņas mapes, Kanādai — trīs, 72 /
IR BRĪVDIENAS VASARA 2014
milzīgajam Āzijas reģionam ir četras mapītes, bet vācu alus kor ķīšiem — 14. Katrā no tiem korķīši izkārtoti glītās rindās caur spīdīgās dokumentu «kabatiņās», kas domātas fotonegatīviem. Ojāram tikai nedaudz jāpadomā, lai dažu sekunžu laikā atrastu, piemēram, 1935.gadā ASV ražota alus pudeļu korķīšus, kurus rotā komiksu tēlu ģīmīši. Pie mājas datora rūpīgās rindās izkārtotie korķīši paredzēti apmaiņai. Tie, tāpat kā visa Ojāra kolekcija — 27 123 vienības —, apskatāmi mājaslapā Beercaps.lv. Viena no retajām šādām kolek cijām, kas pilnībā apskatāma internetā. Ojārs katru jaunieguvu mu skenējis, lai varētu dokumentēt un ievietot tīmeklī. Lielāko daļu kolekcijas ieguvis maiņas ceļā, jo, kā viņš ar viegli ironisku smaidiņu paskaidro, vairāk nekā 27 tūkstošus pudeļu alus pat ar
bundžiņas. «Sapratu, ka man arī būs grūti ceļojot atvest jaunas skārdenes — pilnas ir smagas, bet tukšas neiespējami ielikt somā tā, lai nesaplacinātos,» pusaudža loģiku atceras Ojārs. Un brīdī, kad viņš TV redzēja interviju ar kādu krievu kolekcionāru, kuram bija aptuveni 400 korķu, puisi pārņēma atklāsme — jāvāc korķīši! Viegli iebāzt kabatā, neaizņem daudz vietas. Kad viņš, vasarā dzī vojot pie vecmāmiņas Ventspilī, ieraudzīja glītu vācu alus Holstein pudeles korķīti, sākās Ojāra nu jau 20 gadus ilgais ceļojums mums citiem pilnīgi nepazīstamajā pasaulē. Daudzi kolekcionē alus glāžu paliktņus, daudzi — etiķetes. Taču nez vai milzumdaudz cilvēku vāc korķīšus. Tā līdz pat 2000.ga dam domāja Ojārs, kurš bija apmierināts ar savu toreiz aptuveni 5000 vienību lielo vākumu. Taču, kad viņš sāka veidot kolekcijas digitālo versiju, tīmeklī atklāja, ka pasaulē ir vismaz vairāki simti šādu kolekcionāru. Uzgājis viņus, Ojārs drīz vien Crowncups.info iesaistījās maiņas tirdzniecībā. Pašlaik tajā reģistrējies tūkstotis KOLEKCIONĒJA ARĪ kolekcionāru, no kuriem 700 SKĀRDENES. TAČU, rosīgi mainās korķīšiem. KAD ISTABĀ BIJA JAU Daudzi kolekcionāri meklē 500 BUNDŽU, VECĀKI mazās valstīs ražotu alus pude VAIRS NEBIJA SAJŪSMĀ ļu korķus, un Ojārs priecājas, ja kāds no Latvijas brūžiem sāk ražot alu ar jaunu nosaukumu un korķīti. Tad viņš ar draugu un paziņu palīdzību cenšas tikt pie 50—100 eksemplāriem, lai lēnā garā tos apmainītu pret citiem. «Kopš 2000.gada esmu aizsūtījis citiem kolekcionāriem vairāk nekā 400 paku, kurās bija aptuveni 25 000 korķu,» saskaitījis Ojārs. Tādā ceļā pēdējo 13 gadu laikā arī Ojāra kolekcija izauga līdz 27 tūkstošiem. Tikai 5—10% korķīšu ir no pudelēm, ko iztukšojis viņš pats vai viņa draugi. «Kolekcijā ir tikai alus, alus kokteiļu un iesala dzērienu, ko musulmaņu valstīs dēvē par alu, korķīši,» viņš uzsver. Tas ir svarīgi, jo ir arī tādi kolekcionāri, kas vāc visus metāla korķīšus. Piemēram, pasaules dižkolekciju veido 222 000 korķīšu, kas ir no dažādu dzērienu, arī limonāžu un kokteiļu, pudelēm. Korķīšu kolekcijai Ojārs atvēlējis visu istabas sienu, kur plauktos izkārtotas mapes ar sagrupētiem korķīšiem
draugu palīdzību nebūtu paspējis izdzert 20 gadu laikā. Lai gan alus viņam garšo. Kad Ojārs 15 gadu vecumā sāka kolekcionēt korķīšus, tie viņu interesēja daudz vairāk nekā pudeļu saturs. Tagad? «Kas zina…,» saka Ojārs, lai neatstātu par sevi pārlieku rātna cilvēka iespaidu. Lai gan Ojārs neatminas nevienu radinieku, kurš būtu skru pulozi nodevies kolekcionēšanai, viņam kopš mazām dienām paticis vākt markas, kalendāriņus ar auto, košļājamo gumiju iepa kojumus. 90.gadu sākumā sāka krāt skārdenes — padomju laiku bērniem tās šķita tik krāsainas un spilgtas! Taču, kad viņa istabā bija jau 500 bundžu, vecāki vairs nespēja noslēpt, ka nav sajūsmā par dēla aizraušanos. Mitinoties dzīvoklī, jāizšķiras — cilvēki vai
Gold Red Beer Comiccaps. 1935.gadā ASV ražota alus pudeļu korķīši ar komiksu tēliem. Komplektā ir astoņi šādi korķīši, Ojāram ir seši VASARA 2014 IR BRĪVDIENAS
/ 73