NR.1 / PAVASARIS, 2014
PRIEKS DIEDZĒT VESELĪBAI
SIRSNĪGAS
DRAUGU PUSDIENAS
DARI KAUT KO!
GLEZNO GARĪGU
MIERU ATROD AUSTRUMOS
PAVASARĪ AR
BĒRNIEM
Ances 3 vitamīni MAZLIET IZDOMAS, UN DZĪVE BŪS INTERESANTA
LATVIETES STAMBULA
03 9 772255 979004
€ 3,00 Ls 2,11
ANCE KRAUZE:
ISSN 2255-9795
DZIEDĀTĀJA
2/
IR BRĪVDIENAS PAVASARIS 2014
saturs tagad
/
iedvesma / pēc pieciem
PILSĒTĀ
PUSDIENAS
Rīgas mazo kafejnīcu bums
Pusdienas labam garastāvoklim
JAUNĀS VIETAS, KURĀS NOTEIKTI VĒRTS IEGRIEZTIES. 14
UZAICINIET DRAUGUS! GATAVOJIET KOPĀ! BŪS GARŠĪGI! 40
DZĪVESZIŅA
DARI KAUT KO!
Zaļais vilinājums
Piešķir dzīvei jaunas krāsas
MAZA DĪGSTU KASTĪTE UN TIK DAUDZ VITAMĪNU. 28
HERTA JANSONE GLEZNOT SĀKA PENSIJĀ. IKVIENS TO VAR! 70
4 Kultūras un izklaides pasākumi pavasarim 8 Kā pavadīt laiku ar bērniem? Iesaka mammas 10 Pavasarīgas lietas uzlabos omu 12 Vēsturiskais un modernais aksesuārs — trencis 19 Zinātnieku ieteikumi labākai dzīvei
IZDEVĒJS: A/S CITS MEDIJS GALVENĀ REDAKTORE: NELLIJA LOČMELE APLIECĪBA NR. 000740245 IESPIESTS PG MŪKUSALA
21 22 34 46 52 54 58 60
IZNĀK REIZI CETURKSNĪ SATURS UN DIZAINS: DACE SMILDZIŅA UN MĀRIS DIŅĢELIS, TEHNISKAIS REDAKTORS: JĀNIS KULMANIS
S
aule spīd. Modinātājs šorīt nav ieslēgts. Kalendārā nav neviena ieraksta. Tavs laiks pieder tikai tev. Šī ir brīvdiena. Tava brīvības diena. Tavas īstās dzīves diena, kad vari atrast kādu jaunu vai atgādināt sev par kādu senu un mīļu baudu. Kad vari paskatīties apkārt un iedvesmoties no citu mazajiem, elegantajiem atklājumiem vai plašajiem, apgarotajiem skatieniem. Kad vari izdarīt ko tādu, ko vienmēr vēlējies, bet kam nekad nav pieticis laika. Ir Brīvdienas. Žurnāls, kas tev palīdzēs piepildīt to laiku, kas pieder tikai tev.
Bumbieru un šokolādes kūka svētdienai Dziedātājas Ances Krauzes mazās laimītes Kā iekārtot dzīvokli. Alīdas un Artūra pieredze Stambuliete Ieva stāsta par savu pilsētu Studenta Jāzepa ceļojums uz Maroku Bailīgā pastaiga pa purvu 6 puķes, ko vērts iestādīt dārzā Latviešu budistu stāsti
REDAKCIJAS TĀLRUNIS: 67281588 REKLĀMAS TĀLRUNIS: 67281590 K.BARONA 28A-11, RĪGA, LV-1011 E-PASTS: REDAKCIJA@IR.LV, ABONESANA@IR.LV
67 70 74 78 80 82
Deju kolektīvs pēc pašu vēlēšanās Dari kaut ko! Radoši un praktiski ieteikumi Veco motociklu kolekcionārs Alfrēds Zamockis Pēda un tās velvētājs Iepazīsti Latvijas gājputnus! Mans brīvdienu rīts. Lienes Brizgas–Kalniņas stāsts
CITĒJOT ATSAUCE OBLIGĀTA. PĀRPUBLICĒŠANAI JĀSAŅEM RAKSTISKA REDAKCIJAS ATĻAUJA.
UZ VĀKA: ANCE KRAUZE FOTO: GATIS ROZENFELDS, F64 STILS: DACE GRĪNBERGA
PAVASARIS 2014 IR BRĪVDIENAS
/3
tagad
KALENDĀRS AR BĒRNIEM LIETAS SEZONAS AKSESUĀRS PILSĒTĀ LABI JŪTOS
KULTŪRAS KALENDĀRS
No kreisās: Jana Čivžele, Guna Zariņa, Ivars Krasts un Ģirts Krūmiņš
IZRĀDE
Pateikt svarīgo ar dzejnieka vārdiem
Celmlauzis Izcils mūziķis, komponists un dziedātājs, novatorisks producents, nenogurdināms etnomūzikas popularizētājs un cilvēktiesību aizstāvis vienā personā — Pīters Geibriels turnejā Back to Front ar savu priekšnesumu beidzot pagodinās arī Latviju. Kopš brīža, kad 1966.gadā viņš piedalījās grupas Genesis radīšanā, Geibriels kļuvis par celmlauzi populārās mūzikas attīstībā gan filozofiskā dziļuma, gan tehnoloģisko risinājumu jomā. 17.maija koncertā Arēnā Rīga viņš atskaņos virkni zīmīgu dziesmu, kas padarījušas šo vārdu slavenu visā pasaulē, kā arī visus skaņdarbus no sava 1986. gada leģendārā albuma So, kas savulaik sasniedza multiplatīna diska statusu.
Dzeja, Jaunā Rīgas teātra Mazajā zālē
GRĀMATA
Vēsture ar miesu un dvēseli
Daiga Mazvērsīte
Vai atceraties izjūtas, kas jūs pārņēma, lasot lietuviešu rakstnieces Kristinas Sabaļauskaites Silva rerum, romānu par 17.gadsimta Lietuvu, no kura nevarēja atrauties? Vai atceraties Dziedoņus ērkšķu krūmā, mācītāja Ralfa un Megijas satikšanos, lai mīlētu un apjaustu, kā sāp dzīve? Klūgu mūks, romāns ar Latgales vēsturi fonā, atdzīvina šīs izjūtas, galvenā varoņa prototips ir katoļu priesteris un sabiedriskais darbinieks Francis Trasuns, un šo grāmatu var dēvēt par mūsu silva rerum — ģimenes grāmatu: vēsture iegūst miesu un dvēseli, tā kļūst par intelektuālu, emocionālu, juteklisku un krāšņas valodas radītu baudu. Māra Misiņa
17.maijs, Pīters Geibriels, Arēna Rīga
Inga Ābele. Klūgu mūks. Dienas Grāmata, 2014., 430 lpp.
4/
IR BRĪVDIENAS PAVASARIS 2014
FOTO: JĀNIS DEINATS, EMĪLS DESJATŅIKOVS, F64, BRONWEN SHARP UN PUBLICITĀTES FOTO
KONCERTS
Pavasarim piestāv dzeja. Jaunajā Rīgas teātrī to piedāvā režisore Māra Ķimele un pieci aktieri — Guna Zariņa, Ģirts Krūmiņš, Kaspars Znotiņš, Jana Čivžele un Ivars Krasts. Izrāde Dzeja var pirmajā mirklī pat šokēt — kur tur iestudējums un režija? Bet patiesībā Māra Ķimele ir aktierus maigi ievirzījusi noteiktos rāmjos, devusi kādu impulsu, un tālāk viņi dzīvojas pa dzeju brīvi — ieklausās otrā, samulst, ja kāds izsper kaut ko pilnīgi negaidītu, paklusē, kaut ko lūdz atkārtot, ja nesaprot. Izrāde noteikti jāskatās vairākkārt, jo viņu dzejas krājumi ir milzīgi, noskaņojums katrreiz citāds, bet iespējas pateikt kaut ko sev svarīgu ar dzejnieka vārdiem — neizsmeļamas. Pēc tam jāiet mājās un jāpaņem kāds mīļš krājumiņš savai vajadzībai. Edīte Tišheizere
Iestudējuma aktieru ansamlis. Titulloma uzticēta diviem aktieriem: Ladi Emaruvam (otrajā rindā pirmais) un Naīmam Hajatam (trešajā rindā trešais)
IZRĀDE
Hamleta ceļojums pa pasauli Šekspīram aprīlī paliktu 450, tāpēc pasaulē atzīmē viņa gadu. Londonas Globe teātris to svin ar divu gadu tūri pa visu pasauli, 205 valstīs spēlējot Hamletu, un dara to tik autentiskos apstākļos, cik vien iespējams — uz tukšas skatuves ar vienu aizvelkamu priekškariņu, bez skatuves gaismām un jebkādiem inscenēšanas trikiem. Tīra aktiermāksla uz plikiem dēļiem. 19.maijā arī Rīgā laimīgam tūkstotim (aptuveni tik ietilpīga ir Dailes teātra Lielā zāle) būs iespēja tikt pie «oriģinālā»
Šekspīra. Būtu gribējies, lai to spēlētu, teiksim, Doma laukumā vai kaut kur Brīvdabas muzejā, jo, pirmkārt, Elizabetes laikā aktieri spēlēja zem klajas debess un visdažādākajai publikai, bet, otrkārt, tad patiešām pie skatīšanās tiktu tie, kam spēcīgāki elkoņi un lielāka kāre izdzirdēt sešus īsākos un ietilpīgākos vārdus pasaulē — To be or not to be. Edīte Tišheizere 19.maijs, Hamlets, Londonas Shakespeare’s Globe teātra pasaules turnejas Globe to Globe viesizrāde Dailes teātrī PAVASARIS 2014 IR BRĪVDIENAS
/5
Kultūras galvaspilsētas gads Rīgā man saistās ar vairākām kulturālām vietām, kur piesēst un pārdomāt dzīvi un kas nemaz nav saistītas ar koncertu vai mākslu. Man ir pārliecība, ka mums katram ir jāatbalsta sava vietējā kopiena — sava ieliņa, kvartāls, rajons, pilsēta, ciemats un valsts. Cik vien varu, iepērkos, ēdu un izmantoju pakalpojumus tuvu mājām, es gribu, lai mana pilsēta ir dzīva, lai neizmirst mazie veikaliņi, lai, dažus mēnešus pastrādājušas, netiek aizvērtas jaunās kafejnīcas. Nevaru beigt priecāties par necilā Tērbatas ielas mājelē iekārtoto Mu Cafe. Intuitīvi jūtu, ka tā ir vieta citai paaudzei, jo manas bērnības ēdiens ir gaisīgs, dzeltens buberts, ko omīte nolikusi dzesēties uz palodzes. Te publika visvairāk jūsmo par pašgatavoto snikeru — piena šokolādes našķi ar sāļo karameli un grauzdētiem zemesriekstiem. Saldumu piedāvājums ir atšķirīgs no Rīgā ierastā. Kaut ko no KAFIJAS UN Francijas sagaršosit citronu krēma plātsmaizē, GRAUZDĒTAVAS IR amerikāņu braunijam MILZU TRENDS, KAS klāt likti apaļi lazdu MŪS SASNIEDZIS NO rieksti, ir arī angļu stila sviestmaizes no itāliskās ASV, AUSTRĀLIJAS fokačas ar veģetāru pilUN JAUNZĒLANDES. dījumu. Visus produktus MAZS, BUTIKA Mu Cafe gatavo no labām izjvielām, izmantojot TIPA INTERJERS, vietējo sviestu, brīvos IZMEKLĒTI CILVĒKI, apstākļos turētu vistu KAFIJAS TRAUKI UN olas, zaļumus un citas lauku veltes. Kafejnīcas KAFIJAS PUPIŅAS. ēdienu garšai piemīt JĀ, RĪGĀ PARĀDĀS tieši šis labā produkta TĀDAS VIETIŅAS kvalitātes elements, kas zaudēts teju visā, ko varam nopirkt veikalā. Piedāvājumā ir veselīgas tējas, kafija un atspirdzinošas, uz vietas gatavotas limonādes. Par spīti internacionālajam, jauneklīgajam garam, te iegriežas visu paaudžu apkārtnes iedzīvotāji un arī dažādās valodās runājoši viesi. Skan The Smiths un apburošā Niko. Interjers ir gaišs, mājīgs, un tikpat saulaina ir kafejnīcas saimniece. Pavisam netālu Stabu ielā durvis vērusi Kasha Gourmet — Rīgai raksturīgs jauna koncepta un standarta pieteikums. Uzmanību saista glīti un profesionāli noformētā fasāde, melniem akcentiem bagāts, taču mājīgs interjers — sākot šo projektu, ir domāts ne tikai par virtuvi, bet arī par tēlu. Uz jauno vietu dodos pusdienās kopā ar kolēģiem. Ēdienkartē dominē viegli, veģetāri ēdieni. Visa pamatā graudaugi — modernas putras, kā tas iekodēts vietas nosaukumā. Katram ir ko izvēlēties — gaļēdājiem, zivju kotletīšu un vieglāku maltīšu cienītājiem. Ēdiens ir skaisti noformēts uz paplātes ugunsizturīgos traukos un atsevišķos ķobīšos ar piedevām — iepludināt kārdinošas bildes no Kasha sociālās saskarsmes platformās ir patiešām viegli. Putrotava ir arī specializētais Nespresso bārs, attiecīgi piedāvājumā ir dažādas kafijas, bez izbrīna tiek pieņemts arī bezkofeīna kafijas pasūtījums, ir sulas un ēdieni bērniem. Pārdomāto pūliņu 16 /
IR BRĪVDIENAS PAVASARIS 2014
1 2
3
4 1.—3. Kafejnīca Trusis piedāvā sātīgus pusdienu komplektus un mājas virtuvi studentu kluba atmosfērā. Jānogaršo mājas limonādes (Dzirnavu iela 43) 4.—5. Kafejnīca Žanna ir tieši tas, kas Rīgai bija vajadzīgs — jauna, neparasta adrese un jauni kafijas dzeršanas paradumi (Tomsona iela 2) 5
rezultātam pietrūkst saimnieka vai pavāra klātbūtnes — atlases konkursu izturējušās viesmīles ir iepazinušās ar saviem uzdevumiem, taču var just, ka sirds kašām tuvu nestāv. Biedē arī ekrāns pie sienas, mazliet kā frizētavā, mazliet kā sporta bārā. Daudz laucinieciskāks, tāds kā omulīgs mājdzīvnieks, ir Trusis — kafejnīca putekļainajā Dzirnavu ielā. Trusi atklāju, ejot uz primitīvās tehnikas māla darbnīcu pie Krista Ozoliņa. Pankūkas ar zemeņu ievārījumu svētdienā un tase stipras melnās tējas pēc tam, kad sirsnīgi mīcīts Latvijas māls! Neticami, cik maz cilvēkam vajag komfortam un priekam. Trusis ir jauniešu bizness un vieta, ko īsā laikā iemīļojuši centra pusdienu ēdāji un internacionālie studenti. Piedāvātie ēdieni ir kā mājās gatavoti, mans minējums — pavārs nav profesionālis, bet kurš gan var pretoties saknēm un akniņu mērcei, zupām un citiem gastronomiskā komforta veidiem! Jauniešiem te patīk, vīriešiem garšo. Pēc pankūku svētdienas esmu vairākkārt Trusī atgriezusies, bet tā, šķiet, bija labākā, tomēr limonādes var dzert atkal un atkal. Līdzīgi kā Mu kafejnīcā, arī Truša interjers ir vienkāršs un paštaisīts, šo to profesionālis būtu paveicis labāk, taču atmosfēra ir un popularitāte arī. 2014.gadā būtu grēks nepakavēties pie kafijas kulta. Vai jūs zināt, kādu kafiju dzerat? Es, piemēram, šogad dzeru tikai Rīgā grauzdēto Andrito kafiju un visiem, kas saka — dārgi, iesaku vienu mazu tasīti no rīta. Vairāk nemaz neļauj veselīga uztura speciālisti. Kafijas izstrādājumus sapulcēs un semināros no termosa aizstājiet ar kļavu sulām vai ūdeni, jo neilgi pirms dzeršanas grauzdētai kafijai ir pavisam cits aromāts un garša. Kafijas un grauzdētavas ir milzu trends, kas mūs sasniedzis no ASV, Austrālijas un Jaunzēlandes. Mazs, butika tipa interjers, izmeklēti cilvēki, kafijas trauki un kafijas pupiņas. Jā, Rīgā parādās tādas vietiņas, un jau labu brīdi visi runā par Žannu. Abas reizes, kad iegriezos jaunajā kafejnīcā, sāku dungot dziesmiņu par rudmataino Žannu, bet jaunā vieta nav nekāds rižiks, kas nav ticis komandā pēc skaitīšanās pagalmā. Šikā Žanna iemājojusi vienā no Rīgas skaistākajām vietām — Art Deco rajonā Tomsona ielā. Lai arī arhitektūras ekskursijas izgājušas no modes, ir vērts tradīciju atjaunot tieši no šejienes. Glīti mūra nami ar priekšdārziņiem, klusas ielas. Plašās vitrīnas kafejnīcā ļauj apmeklētājiem sajust pilsētas nesteidzīgo gaitu — kāds ienāk no rīta, pa dienu līdzi kafiju ņemt rindā stājas skolnieces, tūristi ir tālu tālu, bet gan jau kafijas smaržu saodīs arī viņi. Patīkami pārsteidz godīgais cenu spektrs, pie dažādām kafijām var piekost sviestmaizi, radziņus, ēdienkartē redzu arī lauku olas un veselīgas uzkodas. Aktivitātes tīklos liecina, ka darbinieki čakli mācās un apgūst kafijas pagatavošanas prasmes. Cerams, ar laiku iemācīsies, kā latviešu valodā raksta «Etiopija». Vai Rīgā tiks atvērta grauzdētava ar savu hipsternīcu, to rādīs laiks. Esmu par! Un katram mikrorajonam novēlu savu Žannu, Annu vai citu tikpat kolorītu kaimiņu būšanu, lai brīvdienu rītā var nesēsties auto, bet sasveicināties ar savu kafijas un maizīšu pārdevēju. l PAVASARIS 2014 IR BRĪVDIENAS
/ 17
22 /
IR BRĪVDIENAS PAVASARIS 2014
INTERVIJA
ANCES
MAZĀS
LAIMĪTES
MAN LAIMEI VAJAG MAZ, ATZĪST PAZĪSTAMĀ DZIEDĀTĀJA. VIŅA PRIECĀJAS PAR MEITU MAZAJIEM SASNIEGUMIEM, UZTICĪBAS PILNAJĀM ATTIECĪBĀM AR VĪRU, GARAJĀM SARUNĀM AR MAMMU UN AR NEPACIETĪBU GAIDA, KAD VARĒS NOPĻAUT MAURIŅU VASARAS MĀJĀ TEKSTS
Spirgta un priecīga, Ance šopavasar sastopama gaišajā, ar latvisku šarmu iekārtotajā ģimenes mājoklī klusajā Rīgas centrā — šeit, kurp kājām jātiek līdz jumta stāvam, viņa vada dienas kopā ar trim meitām Elzu, Kati un Billi. Mazākajai, vecvecmammas vārdā nosauktajai Billei, nesen apritēja astoņi mēneši, bet vecākā — Elza — iet 1.klasē. Ances vīrs ir uzņēmuma Alpha Shipping Company līdzīpašnieks Valdis Siliņš. «Mums ir brīvs ģimenes modelis, citiem varbūt pat nesaprotams,» šūpodama rokās smaidīgo Billi, vaļsirdīgi stāsta Ance. Lai arī šajā dzīves periodā skatuvi nolikusi malā un vēlas būt pilna laika mamma savām meitām, jūnija nogalē Ance kāps uz skatuves dzejnieka Jāņa Petera jubilejas koncertā. Intervijā viņa stāsta par savām mazajām ikdienas laimītēm un to, kā radošai, aktīvai sievietei ir pēkšņi būt mājās «tikai ar bērniem». Ance arī atklāj veselīga un harmoniska dzīvesveida recepti. Kā
Anda Burve–Rozīte
FOTO
Andrejs Terentjevs, F64
STILS
Jūlija Verbicka
izrādās, to var veidot no pavisam vienkāršām ikdienas «sastāvdaļām»! Patlaban viņa sapņo par to, kā pirmo reizi vasaras mājā Pāvilostā atkal pļaus mauriņu (kļūst aizvien siltāks!), un sazvanās ar mammu par tomātu stādiņiem. Šogad tev paliek 35 gadi. Vai esi sapratusi, ko nozīmē būt laimīgai?
Man balles nebūs, jo nepatīk publiski atzīmēt dzimšanas dienas. Es tās atzīmēju radu lokā. Nebūs arī solokoncerta. Man liekas, solokoncerts ir jānopelna. Jāizdara vēl kas vairāk, lai tādu rīkotu. Atzīšos, ka man karjera nekad nav bijusi prioritāte. Protams, divdesmit gados likās: jā, es dziedāšu, šaušos pa karjeras kāpnēm! Tajā brīdī par ģimeni nedomāju. Tagad man ir trīs burvīgi bērni. Vislielākā laime! Tāpēc nevaimanāju, ka man ir kāda krunka vairāk vai kāds kilograms klāt. PAVASARIS 2014 IR BRĪVDIENAS
/ 23
DZĪVESZIŅA
Zaļais
jūgendstils Dīgsti ir pavasara klusās dabas uz mūsu palodzēm. Smalki pinumi un krāsu nianses. Brīnumaini, bet mazajai sēklai pietiek tikai ar siltumu, mitrumu un gaismu, lai dažu dienu laikā tā kļūtu pieaugusi
TEKSTS
Gunita Nagle FOTO Reinis Hofmanis, F64
Ilze Lipska kopā ar vīru Juri jau vairākus gadus audzē dīgstus, bet tas, ka no mazmazītiņas sēkliņas izlien dzīvesspara pilns, jaudīgs asns, pat viņiem ir brīnums. Ilze un Juris ir jauni lauksaimnieki, kuri mēģina savu nelielo zemnieku saimniecību iekopt, nelienot parādos. Jaunbūve, kurā abi dzīvo, vēl nav pabeigta, ceļš uz to dubļains, ik dienu darbs dzen darbu. Zemnieku dzīves proza. Viņu dzeja ir dīgsti — sīki, citi par citu gleznaināki asniņi, kas sadīguši kastītēs. Tās izkārtotas gluži kā pantiņi un zaļo Jura paša rokām celtā siltumnīcā. Kad Juris un Ilze te strādā, viņiem 28 /
IR BRĪVDIENAS PAVASARIS 2014
atrodas laiks gan parunāties, gan sasmaidīties. Te ir gaiši un silti! Par dīgstiem Ilze sāka interesēties pirms sešiem gadiem, kad pasaulē ieradās viņas un Jura pirmais bērns Ernests. Drīz pēc tam pieteicās Intra, un Ilze sāka nopietnāk piedomāt, ko darīt, lai pietiktu spēka un spara vienu auklēt, otru nēsāt zem sirds. Tagad Ernestam un Intrai jau ir seši un pieci gadi, un viņi var pateikt paldies sīkajiem dīgstiņiem (bērni rotaļājoties ber zemi kastītēs), ka viņu mamma tikusi ar visu galā. «Pirmie bija krešu, saulespuķu un sinepju dīgsti. Tos audzēju apgrieztās piena pakās uz palodzes,» atceras Ilze.
Kraukšķīgie un saldie zirņu dīgsti ļoti garšo bērniem PAVASARIS 2014 IR BRĪVDIENAS
/ 29
JURIS SĀKUMĀ VAIBSTĪJĀS, KĀDĒĻ TĀDI KRIKUMI JĀĒD. TAGAD LOKA IEKŠĀ VISUS ZAĻUMUS. SPĒKU TAČU VAJAG! «Man pašai bērnībā ļoti patika čūskas un krupji. Skaidri atceros, ka nesu uz dārzu gan zalkšus, gan krupjus, lai man tur būtu draugi, un pārdzīvoju, ka otrreiz vairs viņus nesatiku. Kad jautāju, kā mana mamma sadzīvoja ar šīm manām draudzēšanās alkām, viņa atbildēja, ka neko tādu neatceras. Tas nozīmē, ka es viņai neesmu neko stāstījusi,» smaida Ilze, ticot, ka viņai gan bērni stāsta par saviem piedzīvojumiem. Ilze ir gandarīta, ka dzīve laukos devusi iespēju nodrošināt sevi un bērnus ar pašu audzētiem, veselīgiem dārzeņiem,
Sākumā audzējuši tikai savu acu un vēderu priekam, bet nu jau divus gadus Ilze un Juris dīgstus arī tirgo
ogām un āboliem. Tagad viņas un Jura sapnis ir saimniecība, kurā izaudzētu visu pašu virtuvei vajadzīgo. «Govju gan man nebūs, tik dulla neesmu,» smejas Ilze. Taču pierunājusi Juri līdz maijam uzcelt vistu kūti, lai būtu «laimīgu vistu» dētas olas un gaļa. Un gatava turēt kazas, lai tiktu pie piena un siera. Turpinot sarunu par dzīves sagādātiem pārsteigumiem, Ilze stāsta, ka līdz pat Ernesta piedzimšanai vienīgais virtuves kungs un pavēlnieks bijis Juris. Viņš ar ironisku smaidiņu novelk, ka samierinājies ar domu, ka sievai nepatīk gatavot ēst. Ne viens, ne otrs nespēja iedomāties, ka Ilze rakstīs recepšu blogu Absolutsed.lv un kļūs arī par recepšu grāmatu autori un recenzenti. «Te ir mans plaukts,» saka Ilze un uzskaita: te, lūk, ir mandeļu milti, kukurūzas, kvinojas un turku zirņu milti, grūbas, 32 /
IR BRĪVDIENAS PAVASARIS 2014
dažādas lēcas, kvinojas un pupiņas. Ikdienas maltīšu pagatavošanai tās ir galvenās izejvielas. Vasarā viņa «žonglē» ar dārzā izaudzētajiem kabačiem, gurķiem, tomātiem, vēlāk ķirbjiem, lai dārzeņus pagatavotu pēc iespējas daudzveidīgāk. Ilzei negaršo tradicionālais bistro piedāvājums — kartupeļi un cūkgaļas karbonāde, viņa ir eksperimentu un gastronomisku ideju karaliene. Grāmatplauktā, kas atvēlēts tikai un vienīgi recepšu grāmatām, ir vairāki desmiti sējumu, bet viņa reti rīkojas pēc instrukcijas un nesamulst, atklājot, ka mājās nav kādas receptē paredzētās sastāvdaļas. Līdzās nav lielveikala, tādēļ viņa ir pieradusi eksperimentēt. Sarosies, fantāzija, kad jāpagatavo un jāēd kvinojas pankūkas, cukīni rullīšu sacepums vai džungļu kāposti! Arī Ilzes ome bija pavāre. Tikai pieaugušā vecumā Ilze atklāja, ka maltītes, ko viņai piedāvāja vecāmāte, citiem var šķist dīvainas. «Piemēram, makaroni ar āboliem. Visi brīnās par dīvaino kombināciju, bet mana bērnība garšo pēc krāsnī pagatavota makaronu un ābolu sacepuma, kas pārkaisīts ar cukuru un kanēli.» Pavasarī Ilzes ģimene labprāt ēd zaļumus, ko vairākums no mums sauc par nezālēm. Viņa starp pupiņām ļauj zelt balandai, lai būtu, ko piegriezt salātiem. Viņas rukola ir pieneņu lapas, spināti — jaunās nātres. Idejas, kā likt lietā puķu dobē un starp zemeņu stādiem izlīdušās gārsas un citas nezāles, apkopotas Ilzes grāmatā Zaļās receptes. «Kādreiz izgudrotās receptes pieskricelēju uz lapiņām, līdz man bija vesela kaudze,» stāsta Ilze. «Kad vajadzēja atrast, bija grūti! Es neatceros visu, ko esmu gatavojusi, tāpēc sāku rakstīt blogu, lai saglabātu sev receptes.» Tieši tāpat Ilze sāka veidot blogu Gramatplaukts.lv. Atklājot, ka grūti izstāstīt, par ko bijusi grāmata, viņa uz lapiņām pierakstīja pārdomas. Līdz izveidoja blogu. Jautājumu, kā izdodas atrast laiku gan saimniecībai, gan bērniem, virtuvei un vēl grāmatām, Ilze neuztver nopietni. Vairākums cilvēku mūsdienās ir kā indiešu dievi ar daudzām rokām, kas nepieciešamas, lai izpildītu dzīves piešķirtās lomas. l
A
B
C
DĪGSTI ZEM LUPAS Lai kuru dīgstu mēs pētītu, visos ir kāds no A, B1, B2, B6, C, D vai E vitamīniem, daudz minerālvielu (kālijs, dzelzs, magnijs, cinks, mangāns, varš, kalcijs)
A Puravi. Izteikta puravu garša. Dīgsti ir
G
D
bagāti ar C un B6 vitamīniem, ar magniju un dzelzi. Tos der iekļaut ēdienkartē, lai normalizētu cukura līmeni asinīs un asinsspiedienu.
B Zirņi. Saldās garšas dēļ bērnu vislielākais našķis. Satur olbaltumvielas, A, B un D grupas vitamīnus, kalciju, fosforu, kāliju, dzelzi. C Brokoļi. Tiek uzskatīti par īpaši vērtīgiem, jo satur daudz antioksidantu, kas palīdz organismam cīnīties ar slimībām. Tos iesaka lietot sirds un asinsvadu, kā arī onkoloģisku saslimšanu profilaksei.
D Kviešu zelmenis. Daži apgalvo, ka kviešu zelmenis satur 98 no 102 uz zemes sastopamajiem elementiem. Visticamāk, tā nav patiesība, tomēr tik un tā tas ir veselīgs zaļums, kas palīdz samazināt asinsspiedienu un regulē vielmaiņu.
E
H
E Kreses. Kreses ir bagātas ar C, PP, E, A, K un B grupas vitamīniem un minerālvielām. Kreses var būt dažādās krāsās — sarkanā, bordo, dzeltenā, bet pārsvarā dominē zaļās krāsas visdažādākajās toņu gammas. Lietojot kreses, uzlabojas asinsrite, ārstē bronhītu, klepu, locītavu iekaisumus, čūlas un stabilizē asinsspiedienu. F Sarkanie redīsi. H Zaļie redīsi. Redīsu dīgsti dod ēdieniem asumu, tiem ir tik ļoti pazīstamā dīgstu garša. Vislielākā vērtība ir C vitamīns — 100 gramos ir 48% no cilvēkam ieteicamās dienas devas. Redīsu dīgstos ir arī enzīmi, tas nozīmē, ka tie atvieglo gremošanu. G Saulespuķes. Dīgstiem ir jaukas sēklu
F
I
apvalku cepurītes, kas pirms lietošanas jānopurina. Tie satur A, B, D un E vitamīnus, kalciju, varu, dzelzi, magniju un cinku. Tajos ir arī olbaltumvielas — 100 gramos aptuveni tikpat daudz, cik vienā vistas krūtiņā.
I Sinepes. Asa garša. Ja garšo redīsu dīgsti, garšos arī sinepju. Dīgstus var ēst 5—7 dienas pēc iesēšanas, un tie satur daudz olbaltumvielu, A, B un C vitamīnus, kāliju, dzelzi un fosforu. PAVASARIS 2014 IR BRĪVDIENAS
/ 33
DZĪVES TELPA
Balts, melns, tirkīzzils Interjera dizainere Alīda Gulbe kopā ar draugu, reklāmistu Artūru Cirsi savu mājvietu iekārtoja, kombinējot IKEA mēbeles, sen kārotas lietas un «pa visurieni samedītas» interjera detaļas TEKSTS
Evita Goze FOTO Evita Goze un no privātā arhīva PAVASARIS 2014 IR BRĪVDIENAS
/ 35
PUSDIENAS
MĪĻAJIEM VIENKĀRŠA PAVASARA MALTĪTE KOPĀ AR DRAUGIEM Linda Vilmansone Reinis Hofmanis, F64
AUTORE FOTO
L
īdz ar pirmajiem saules stariem mājas dzīvē atgriežas dzīvīgums. Saule ir ne tikai neatsverams D vitamīna, bet arī prieka avots. Un, kā zināms, prieks vairo prieku, un, daloties ar to, mēs palielinām tā vērtību. Tādēļ pavasarīgas brīvdienas ir lieliski piemērotas, lai iepriecinātu savus mīļos ar gardu maltīti un sirsnīgām sarunām. Rūpēs par namamāti, piedāvātās receptes ir vienkāršas, bet ļoti gardas. Tomēr vislielāko prieku iegūsit, gatavojot kopā, katram uzticot pa kādam mazam darbam virtuvē. Iesaku sākt ar vistiņu, jo tā cepsies visilgāk, mazajiem palīgiem noteikti var uzticēt šokolādes olu krāsošanu, zeltīti pirksti un degungali garantēti! l P.S. Ar šo daudzumu pietiks 6 ēdājiem.
VISTA SARKANAJOS APELSĪNOS Sastāvdaļas 1 vesela vista 3 sarkanie apelsīni 2 ēdamkarotes graudu sinepju 3 ķiploka daiviņas 3 zariņi timiāna Šķipsniņa jūras sāls 42 /
IR BRĪVDIENAS PAVASARIS 2014
PAGATAVOŠANA
1. Vistas viduci ierīvē ar sāli un ieliek timiāna zariņus, uz pusēm pārgrieztu apelsīnu un ķiplokus. 2. No ārpuses vistu ierīvē ar sāli un sinepēm. 3. Liek cepties krāsnī 185 grādos aptuveni stundu vai pusotru, līdz kļūst zeltaini brūna.
HASELLBACK KARTUPEĻI Sastāvdaļas 1 kg vidēji lielu kartupeļu Dažādi zaļumi (dilles, pētersīļi u.c) 100 ml olīveļļas 2 ķiploka daiviņas Šķipsniņa sāls PAGATAVOŠANA
1. Kartupeļus nomazgā un nomizo. 2. Pārgriež gareniski uz pusēm un veic vairākus smalkus horizontālus iegriezumus. Nedrīkst pārgriezt kartupeli uz pusēm! 3. Sagatavo zaļumu eļļu – blenderī liek veselus zaļumus un sablenderē viendabīgā masā kopā ar ķiplokiem, sāli un eļļu. 4. Liek kartupeļus uz cepamās pannas, kas izklāta ar cepamo papīru un cep cepeškrāsnī 180 grādos 35 minūtes
SVIESTA PUPIŅAS AR PIPARMĒTRĀM Sastāvdaļas 500 g saldētu sviesta pupiņu 300 g saldētu zaļo zirnīšu 100 g saldā krējuma Sauja svaigu piparmētru 100 g baltvīna 100 g Parmas siera ½ citrona PAGATAVOŠANA
1. Sviesta pupiņas apcep nelielā daudzumā sviesta, kamēr tās kļūst viegli zeltainas. Pievieno zaļos zirnīšus un baltvīnu, pasautē. Izmantojot saldētos zirnīšus un pupiņas, tie nav iepriekš jāatsaldē, tie atkusīs cepšanas un sautēšanas procesā. 2. Ļauj visam uz lēnas uguns izsautēties, kamēr dārzeņi viegli mīksti. Aptuveni 15 minūtes. Ja liekas, ka pietrūkst šķidruma, nepieciešamības gadījumā var pieliet nedaudz ūdens. 3. Pielej saldo krējumu, pārrīvē ar cieto sieru un izmaisa. Noņem no plīts un pievieno sakapātas piparmētras lapiņas PAVASARIS 2014 IR BRĪVDIENAS
/ 43
MANA PILSĒTA
Ieva Kargili, 15 GADUS DZĪVO STAMBULĀ
STAMBULA MILJONU PILSĒTA, KUR TIEKAS EIROPA UN ĀZIJA, PAVASARĪ ATGŪST SAVU KRĀSAINĪBU, SAULAINUMU, SMARŽAS UN GARŠAS
Kā es nonācu Stambulā? Kad absolvēju ģimnāziju, man nebija īstas pārliecības par to, ko gribu dzīvē sasniegt, taču bija trīs lietas, par kurām noteikti zināju — nekad! Liktenim labpatikās man iemācīt: nekad nesaki «nekad»! Kādā aukstā un sniegainā marta dienā, steidzoties cauri Vecrīgai, mans skatiens sastapās ar divām brūnām acīm, kuras izmainīja visu manu dzīvi. Tagad mani trīs «nekad» ir apvienoti vienā: pastāv mīlestība no pirmā acu skatiena, esmu precējusies ar turku, brilles ir aksesuārs, nevis defekts, kā man likās iepriekš. Nu jau piecpadsmito gadu pavasari sagaidām Stambulā, vasarā uz pāris nedēļām aizbraucam atveldzēties uz Siguldu, bet 1.septembri iezvanām Stambulas skolās. Kurš no pirmajiem priekšstatiem par Stambulu ir mainījies, tur dzīvojot ilgāku laiku?
Pirmajos gados Stambula likās pilnīgs haoss. Ak, šausmas, kā viņi brauc! Ak, šausmas, kāpēc visas malas nokrautas un puse no veikala precēm ir uz ielas?! Kā var ēst, kad garām spraucas gājēji? Tīrība? Kāda te var būt runa par tīrību? Tagad atliek pasmīnēt par sevi. Tūristu rajoni, protams, atšķiras no vietējo, taču neesmu sastapusi otru tik pulēt un tīrīt gribošu nāciju. Neesmu bijusi nevienā netīrā vai nekārtīgā turku ģimenes mājā! Nevienā! Katra māja vienmēr ir gatava uzņemt ciemiņus — viss sakārtots, tīrs, vienmēr ir kāds pašcepts našķis pie tējas. 46 /
IR BRĪVDIENAS PAVASARIS 2014
537.gadā uzbūvētā Sofijas katedrāle ir kā pašas Stambulas vēsture: vispirms tas bija pareizticīgo dievnams, pēc tam tajā saimniekoja katoļi un vēlāk arī musulmaņi, pārveidojot par mošeju. Kopš 1935.gada tas ir muzejs
PAVASARIS 2014 IR BRĪVDIENAS
/ 47
CEĻOJUMS KARTĒ
Trīs nedēļas Marokā TEKSTS UN FOTO
Jāzeps Bikše, students
Ziemeļāfrika jau gadiem bijusi manā ceļojumu saraksta augšgalā, un Maroka šķita lieliska valsts, kur nogaršot Āfrikas un islāma pasaules pieredzi. Nekļūdījos. Maroka ir īstā vieta, ja grib ceļot lēti un izbaudīt ko nedaudz eksotisku. Viens no pirmajiem pārsteigumiem bija tas, cik daudz jauniešu, studentu, ceļotāju ar vienu mugursomu plecos apceļo šo Āfrikas valsti. Gandrīz katrā pilsētā vai ciemā uzdūros kādam no Vecās pasaules, un varējām apmainīties ar ieteikumiem. Pa pilsētām devos lēnās pastaigās, neskaitot tās pāris reizes, kad izmantoju taksometru. Lai mani neapkrāptu, bija nepieciešams turēties pie iepriekš noskaidrotas cenas. Starp pilsētām varēja pārvietoties gan ar vilcienu, gan ar autobusu. Autobusa biļete deviņu stundu braucienam no Fēsas līdz Marrākešai maksāja 18 eiro. Ēdienu Marokā var atrast plašā cenu amplitūdā. Vietējo iecienītajās ēstuvēs pusdienās reti kad sanāca iztērēt vairāk par vienu eiro. Tomēr ceļā gadījās arī labi iekārtotas un rietumniekiem paredzētas ēstuves, kurās cenas neatšķiras no Vecrīgas. Gatavojoties braucienam, domāju par to, ka gribētos padzīvot šaurās un kompaktās pilsētās, kurās jau gadu simtiem
cilvēku dzīves ritms īpaši nav mainījies. Pirms aizbraucu, šķita, ka, kurp vien iešu, varēšu izbaudīt nesteidzīgu dzīvi, taču tā vis nebija — Marokas lielajās pilsētās valdīja steiga un drūzma. Tūristiem nākas sastapties ar «hustleriem» jeb neoficiālajiem gidiem, kas par zināmu samaksu izrādīs pilsētu un sameklēs visu, ko tu vēlēsies. Man viņi atgādināja mazo indiešu puiku, kas palīdz Indiana Džonsam filmā Indiana Džonss un likteņa šķirsts. Viņi ir bezkaunīgi gan labā, gan sliktā nozīmē, runā vairākās valodās un perfekti pārzina apkārtni. Fēsā es pat sastapu vienu, kas prata pateikt pāris vārdus latviski. Izbraucot no lielpilsētas Marrākešas vai Fēsas, var redzēt stepes, kas noklātas ar plīvojošiem celofāna maisiņiem. Kā gan cilvēki tik skaistu dabu nespēj novērtēt?! Taču, ceļojot aizvien tālāk prom no lielpilsētam, Rīfa kalnos valsts ziemeļos, dabas rezervātos Marokas vidienē un gar Atlantijas okeāna krastu, būs redzami kalni, meži, tuksneši, kas šķiet pilnībā neskarti, un pārņem sajūta, it kā pirms manis te neviens nebūtu bijis. Arī cilvēki ārpus lielajām, tūristu pārpildītajām pilsētām dzīvo citu dzīvi. Tieši laukos sastapu marokāņu patieso viesmīlību un pieklājību, kas dažkārt likās no pilsētām pavisam izzudusi. l
8 Savīra vēsturiski ir bijusi Marrākešas ostas pilsēta un ilgi uzturējusi tirdzniecības sakarus ar Eiropu. Tas manāms arī cilvēku attieksmē. Katru dienu restorāniem un kafejnīcām tiek piegādātas svaigas zivis un citas jūras veltes. Tiek piedāvāti arī lieliski konditorejas izstrādājumi. Vietējie lepojas, ka šeit kādreiz esot pabijis slavenais mūziķis Džimijs Hendrikss.
7 Marokas tirgos ir nepieciešams visas savas maņas iedarbināt turborežīmā. Nepārtraukti garām traucas cilvēku pūļi, tirgotāji cenšas pievērst uzmanību kādam, viņuprāt, izcilam izstrādājumam, un jāspēj izvairīties no desmitiem kaķu, kas, tāpat kā cilvēki, vecpilsētas ieliņās vēlas atrast kādu labu darījumu.
52 /
IR BRĪVDIENAS PAVASARIS 2014
SAVĪRA 8 (ESSAOUIRA)
6 Īfrānas nacionālajā parkā vietu, kur sastapt berberu pērtiķi, palīdzēja atrast kāds franču jaunietis, ko satikām uz taciņas mežā. Šajā skujkoku mežā dzīvo pērtiķu klans ar vairāk nekā 30 pērtiķiem. Diemžēl fotoaparāta baterijas izbeidzās, un man izdevās uzņemt tikai sniega cilvēka cienīgas pērtiķu bildes.
S PĀ N I J A
1 ŠEFŠĀVNA (CHEFCHAOUEN)
2
SĀKUMS
FĒSA (FES)
RABĀTA
3 4
KASABLANKA
6
5 1 Šefšāvna ir slavena ar saviem zilajiem toņiem, tajos nokrāsota ne tikai vecpilsēta, bet gandrīz katrā namā var redzēt labi pārdomātus zilos akcentus. Pilsēta ir slavena arī ar atklātajiem hašiša tirgoņiem, kas nekautrējoties jebkurā diennakts stundā mēģinās tevi pārliecināt iegādāties kādu gabaliņu kaņepju sveķu.
NOSLĒGUMS
MARRĀKEŠA 7
MAROKA 100 km
ALŽĪRIJA
5 Tikai nedaudz ārpus Fēsas ādu dīrātāji jau agri no rīta uzkalnu blakus pilsētai noklāj ar ādām, tās saulē kaltējas gandrīz visu dienu, tikmēr paši ēnā spēlē durakus un citas kāršu spēles. Turpat Fēsas tirgū, tikai pēc deguma vien orientējoties, var atrast ādas izstrādājumu kvartālu, kur pārdod svaigas ādas jakas, grāmatu vākus, makus, somas un citas lietas.
4 Mošeja Fēsā pirms saulrieta. Tā darbojas arī kā pilsētas modinātājs — ap pieciem no rīta atgādinot visiem Dieva varenību. Fēsa ir viena no dzīvākajām pilsētām visā Marokā. Naktī šeit tikai neilgu laiku iestājas klusums, kad vienīgās dzirdamās skaņas ir kaķu bandu savstarpējās izrēķināšanās. Vecpilsēta ir viena no lielākajām islāma pasaulē, kurā nepārvietojas ar auto.
2 Pirmajā neapdomīgajā pārgājienā Rīfa kalnos diezgan ātri nonācām situācijā, kad nebija redzams ceļš lejup un klintis bija par stāvu, lai kāptu lejā. Labi, ka kāds no izmanīgo kazu ganiem no otras klints malas mums ar žestiem parādīja ceļu lejup.
3 Maroka ir īpaši iecienīta pasaules mugursomu ceļotāju vidū. Tas atspoguļojas arī lēto naktsmītņu piedāvājumā. Šī ir viena no jumta terasēm, uz kuras vecpilsētas centrā varēja palikt, samaksājot četrus eiro par nakti. Mazākās pilsētās iespējams atrast vēl lētākas naktsmītnes.
PAVASARIS 2014 IR BRĪVDIENAS
/ 53
DABĀ
EJAM MAZLIET PABAIDĪTIES! Lai redzētu spocīgas, simtgadīgas purva priedītes bērna augumā, mānīgi mazas, bet bīstami dziļas lāmas un puķes, kas izsalkumu remdē ar mušām un taureņiem, jādodas uz Lielā Ķemeru tīreļa laipu. Baisi un aizraujoši! TEKSTS
Gunita Nagle FOTO Andrejs Terentjevs, F64
Kad kopā ar bērniem esam nogājuši pusotru kilometru pa pērn atjaunoto purva laipu un sasnieguši skatu torni, visapkārt paveras brīnišķīgs skats, ko veido mazas priedes un bērzi, purva ezeri un dziļš, gandrīz dobjš klusums. Trūkst tikai garas suņu gaudas, lai matiņi uz skausta saceltos gaisā. Bet bērniem, kuru mīļākās animācijas filmas ir par cilvēkēdājiem, kas ēd ceptas žurkas un uzdzer martini ar acīm kokteiļķiršu vietā, te ļoti patīk! Ja viņiem piesola parādīt puķi, kas ēd mušiņas, viņi pa koka laipiņu drasē vēl pusotru kilometru, skaļi apspriezdami, vai šajā tūkstošgadīgajā vietā kaut kur ir saglabājušies mamutu kauli un kā aļņi prot pa purvu staigāt, nenogrimstot kādā vismaz astoņus metrus dziļā purva lāmā. Mazliet bailīgi jau ir, un tieši tādēļ — tik interesanti! Viens no lielākajiem purviem Latvijā, kura kopējā platība pārsniedz 50 kvadrātkilometru, ir nieka nepilnas stundas braucienā no galvaspilsētas. Taču, ejot pa 2013.gada augustā atjaunoto purva laipu trīs kilometru garumā, paveras ainava, kāda veidojās vismaz pirms 8000 gadiem, sen pirms tika celta Rīga. Pirmatnējā purvā, kas radies, aizaugot ezeriem, pārpurvojoties sauszemei un atmirstot augiem, gadsimtu gaitā maz kas mainījies. 54 /
IR BRĪVDIENAS PAVASARIS 2014
Pērn atjaunotā purva laipa trīs kilometru garumā
DOMAS
Salikt domas plauktiņos
AIZMIRSTIET PAR RELIĢIJU! BUDISMS IR ĻOTI PRAKTISKA METODE, KĀ SAKĀRTOT PRĀTU, SAKA ŠĪS MĀCĪBAS PIEKRITĒJII LATVIJĀ
TEKSTS
Ieva Puķe FOTO Nora Krevneva, F64, un no privātajiem arhīviem
Viņi saspringtā darbdienā nemeklē mirkli, lai apliecinātu savu ticību templī, un svētkos saposušies nedodas uz dievkalpojumiem. Vienīgā reize, kad viņi varbūt sastapsies, ir Tibetas budistu līdera dalailamas kārtējā vizīte Latvijā maija sākumā. Viņi ir konstruktīvi cilvēki, kuriem tūkstošiem gadu senā budisma mācība ir soloceļojums savu domu sakārtošanā. Viņi uzskata, ka uz moderno pasauli ir spējīgi paskatīties redzīgāk nekā iepriekš. Rīdzinieka Roja Daubura ģimenes dzīvoklī, ko no trokšņainās Brīvības ielas šķir iekšpagalms, valda klusums. Bērni vēl nav atnākuši no skolas, uz kumodes guļamistabā līdzās lotosa pozā sēdoša Budas statujai kūp ciedra vīraka kociņš. Burjatskije Blagovoņija, Rojs smaidot rāda vīraka kastīti. Sibīrijas suvenīrs! Braucienu uz Ivolgas dacanu jeb budistu klosteri Burjatijā viņš šoziem uzdāvināja sev 40 gadu jubilejā. 60 /
IR BRĪVDIENAS PAVASARIS 2014
E–paraksta projekta vadītājs Rojs Dauburs savā dzīvoklī. «Altāri esmu taisījis tikai priekš sevis» PAVASARIS 2014 IR BRĪVDIENAS
/ 61
PRAKTISKI
AKTĪVI
PAVADI NEDĒĻAS NOGALI RĪGĀ KĀ TŪRISTS!
IZGATAVO PUTNUBŪRI! Lai parūpētos par putnu rosību un treļļiem pagalmā, marta beigas būs īstais brīdis piestiprināt pie koka putnubūrīti. Ap šo laiku jaunās mājvietas cītīgi meklē melnie mušķērāji, zīlītes, erickiņi, mājas strazdi un dzilnas. Lai būrītis būtu jaunajām putnu ģimenēm ērts un drošs, Dabas muzejs iesaka tos gatavot no sausiem, aptuveni 2—2,5 cm bieziem, neēvelētiem dēļiem, tad mazuļiem būs vieglāk tikt laukā no būrīša un laisties dzīvē. Šīs apskates vietas tūrisma aģentūras Impro ceļojumu konsultants Gatis Kampernovs parasti piedāvā ārzemniekiem, kas pilsētā nolēmuši pavadīt divas dienas. PADOMI Pēterbaznīcas tornis. Klasiska tūristu izklaides vieta Rīgā. No skatu platformas paveras visplašākais skats uz Vecrīgas jumtiem un laukumiem. Rīgas Birža. Vieta, kur baudīt mākslas vērtības. 2
Ieteicamais dēļu biezums: 2–2,5 cm.
Mazu izmēru būrīšos iekšpusē zem skrejas pienaglo koka dēlīti, lai cauna vai kaķis nevarētu sasniegt ligzdu. 3
Ieteicamais attālums starp sīko dobumperētāju būriem ir vismaz 50 metru. Ja liek tuvāk, putni visus neaizņems. Strazdi gan ir draudzīgāki. 4
5 Būri nav vēlams pie koka piesiet: stieple var ieaugt vai pārtrūkt. 6 Skreju vēlams vērst pret austrumiem, dienvidaustrumiem vai ziemeļaustrumiem, kā arī pret klajāku vietu, lai skreju neaizsegtu koku zari.
72 /
IR BRĪVDIENAS PAVASARIS 2014
Koka ēku renovācijas centrs Koka Rīga un tā apkārtne. Grīziņkalnā saglabājusies 19.gadsimta beigu un 20.gadsimta sākuma Rīgas gaisotne un ekskursija renovācijas centrā ļaus labāk iepazīt pilsētas dzīvi šajā laikā. Latvijas Dabas muzejs. Te atklāta jauna izstāde Dzintars laiku lokos. Rīga allaž bijusi nozīmīga dzintarjūras tirdzniecības osta. Izbrauciens ar kanāla kuģīti. Stundas laikā iespēja paraudzīties uz Vecrīgu no cita skatpunkta. Iesaku izmantot gidu, kas pastāstīs par kanāla krastos redzamajām vērtībām. Restorāns Key to Riga jeb Rīgas atslēga Doma laukumā. Rīdzinieki vienmēr ir cienījuši lauku labumus, tādēļ arī mūsdienās pašā Vecrīgas sirdī var mieloties ar cūku pupām, asinsdesu, skābu kāpostu zupu un marinētu siļķi ar biezpienu. Laimas šokolādes muzejs. Visi mīl Laimu!
FOTO — LETA, GUNĀRS JANAITIS, MARĪTES GRANDĀNES PRIVĀTAIS ALBUMS
Izmanto sausus dēļus. Mitrie žūstot saraujas un būrī veidojas šķirbas. 1
PRAKTISKI
SMADZENĒM
IEMĀCIES DZEJOLI ZIEDOŅA DZIMŠANAS DIENAI MAIJĀ! NOMAZGĀ LOGUS «ZAĻI»! Kad mūsu omītes bija jaunas, nevarēja nopirkt Ajax vai kādus citus stiklu tīrīšanas līdzekļus. Viņas tīrīja ar «zaļām» metodēm — kas mājās bija atrodams vai aptiekā nopērkams. Visbiežāk stiklus tīrīja, pielejot ūdenim etiķa esenci un tad norīvējot netīrumus, līdz stikls spīd. Mūsdienās esenci nopirkt vairs nevar, bet labi noderēs arī galda etiķis. Citreiz etiķi aizstāja ar ožamo spirtu. Arī tas nomazgāja dzidrus un spīdīgus logus. Tautas gudrības māca, ka logus var mazgāt, pievienojot litram ūdens vienu ēdamkaroti kartupeļu cietes vai stiklu norīvējot ar sīpola pusīti un pēc tam nomazgājot ar tīru ūdeni, kas esot īpaši iedarbīgi pret mušu atstātajiem traipiem.
Iesaka Ausma Ziedone–Kantāne Dzejoli Paskaties, kā vecis met tīklus no dzejas krājuma Es ieeju sevī (1968) vienmēr runāju, kad jālasa viņa dzeja. Te savijas sadzīve ar mūžību, ar augstāko mērķi — visu vajag darīt krietni, pamatīgi. Paskaties, kā vecis met tīklus, Cik nesteidzīgi viņš to dara. It kā nebūtu bijis ne pirmā, ne otrā Pasaules kara. Paskaties, kā vecis kopj bites, Noņem bišu spietu no zara. Paskaties, cik nesteidzīgi Viņš to dara. Paskaties, cik mierīgi vecis Alu dara, It kā viņš nezinātu, Ko alus dara. Un cik mierīgi, nesteidzīgi Vecis to visu dara! It kā priekšā viņam vēl būtu Mūžība gara. Bet, ja nu vecis zina, ka viņš Ir daļa no kāda stara, Var būt, ka viņam priekšā arī ir Mūžība gara? Un varbūt tad mūžībai Un pašam ir ļoti no svara, Lai visu tā — Svētā mierā dara?
Iesaka Jānis Holšteins (Goran Gora) Mobilizēšanās no krājuma Kā svece deg (1971). Man vienmēr patikuši Ziedoņa «demagoģiskie» dzejoļi — tādi, kas pamāca dzīvot. Un tie, kas sakārto domas un palīdz tās vest pareizajā virzienā, nešaubīšanās virzienā. Arī manā dabā ir daudzreiz pārdomāt, atteikties no izplānotā ceļa, izdomāt iemeslus, kāpēc kaut ko nedarīt. Bet, ja izlasi tādus dzejoļus kā šis, tad šaubīšanās šķiet tāda «mīcīšanās uz vietas». Parādās iedvesma darīt ko lielu un paliekošu. Pavēli tai rokai, lai tā zied! Pavēli tiem acumirkļiem dažiem! Turi stingrāk manu roku ciet, Mums būs jāiet cauri trītiem nažiem. Apsolies tai saulei debesīs, Ka mēs neatdosim vairs ne mata! Paliks tikai tie, kas nelaidīs Likteni pie sava stūres rata. Jo tie krasti šaurāk kopā lien, Jo tā straume trako nevaldāmāk; Jo tā straume nevaldāmāk skrien, Jo tai straumē nostāvēt ir jāmāk. Pavēli tai rokai, lai tā var! Pavēli tiem acumirkļiem dažiem! Jāiet būs varbūt jau šovakar Cauri spožiem, asi trītiem nažiem.
SOCIALIZĒŠANĀS
KOPĀ AR KAIMIŅIEM UZTAISI PUĶUDOBI! «Tavs īpašums nebeidzas aiz dzīvokļa durvīm,» saka Sarkandaugavas ielā dzīvojošā Mārīte Grandāne. «Daudzdzīvokļu māja jākopj tieši tāpat kā privātā, un nevajag paļauties tikai uz sētniekiem, ir jāmaina domāšana un jāgrib pašam darīt. Tas ir veids, kā saglabāt īpašuma vērtību,» par ideju pirms četriem gadiem kopā ar kaimiņiem sākt kopēju darbu pie pagalma un
mājas sakopšanas stāsta Mārīte. Vai šāds kopējs darbs palīdzējis uzlabot kaimiņu attiecības? «Ar lielāko daļu — jā, bet citi raksta sūdzības, jo, redz, pagājušajā gadā lūdzām samaksāt piecus latus kopējā fondā — gribējām izremontēt mājas foajē. Ne visiem ir līdzīga domāšana, bet, lai vai kā, mūsu mājas pagalmā un foajē ienākt ir prieks.» PAVASARIS 2014 IR BRĪVDIENAS
/ 73
Gandrīz visi Alfrēda Zamocka draugi un paziņas ir motobraucēji — viņi allaž padevuši ziņu, kur dabūjams vēl «kāds ugunsvēmējs briesmīgs»
HOBIJS
MŪŽA MĪLA MOTOCIKLU BĀKAS ESMU GLAUDĪJIS BIEŽĀK NEKĀ SIEVIETES KRŪTIS, ATZĪSTAS SPORTA MOTOCIKLU KOLEKCIONĀRS ALFRĒDS ZAMOCKIS, UN VIŅA TEIKTAJĀ NAV NE PILIENA NOŽĒLAS TEKSTS
Gunita Nagle FOTO Lauris Vīksne, F64
Viņa 24 motocikli nav nekādi kuslie muzeja eksponāti. Katrs no tiem vēl ir iedarbināms, un pat motociklu opītis — 1910.gada Premier — piedalās sacensībās. Arī pats Alfrēds Zamockis (71) nav zaudējis sportista azartu un lepojas, ka «tāda kolekcija kā man ir vienīgā Baltijā». Tiklīdz uzzina, ka tāds pats modelis kā viņam ir vēl kādam Latvijā, viņam par to zūdot interese. Droši vien tas ir pārspīlēti teikts, jo bijušais motokrosa sportists par motocikliem runā kā citi vīrieši par sievietēm — «cik skaistas formas, cik viegls, ar to varēja dejot», «oi, man abas acis iztecēja, kad es viņu pirmo reizi redzēju», «man siekalas tecēja, kā viņu gribēju». Dies dod katram tādu mūža mīlu, kāda ir Alfrēdam Zamockim! «Es sāku startēt ar sporta motocikliem 1962.gada rudenī. Līdz tam laikam braucu ar parasto motociklu figurālajā braukšanā,» stāsta spraunais vīrs. Pēc izglītības viņš ir plaša profila traktorists, bet vēl tad, kad mācījās burāt pa zelta druvām, kā padomju laikos mēdza saukt labības laukus, viņa elks bija motobraucējs Jānis Migla. «Kad ieraudzījām viņu ar motociklu krosa IŽ, mums, puikām, acis pilēja ārā,» vēl tagad atceras Alfrēds. Viņš labi atminas, ka 1962.gada vasarā figurālās braukšanas sacensībās guva dažas uzvaras. Taču tad viņu «parāva krievos» jeb iesauca padomju armijas obligātajā dienestā. Zamockis nokļuva Baltkrievijas pilsētā Volkoviskā un, lieki nekautrējoties, aizgāja uz DOSAAF (padomju laikā — Vissavienības Sarkanā Karoga ordeņa armijas, aviācijas un flotes sadarbības brīvprātīgā biedrība) palūgt pavizināties ar sporta motociklu. «Teica — redz, kāds zaldātiņš atnāca, ko gribi? Bet, kad paņēmu motociklu un aizbraucu, visiem palika mutes vaļā. No tā laika biju viens no labākajiem motociklistiem tajā pilsētā, konkurentu man nebija,» smaidīdams lepojas Alfrēds Zamockis. «Krievos» viņš iemācījās gan ar sporta motocikliem braukt, gan dabūja arī ledus spīdveju (kad motocikla riepas aprīkotas ar metāla radzēm) pamēģināt. Pēc dienesta Alfrēds iestājās Ozolnieku motoklubā un līdz pat 1980.gadam startēja motokrosa sacensībās. «Tas bija hobijs, bet pēdējos gados biju profesionālis. Man maksāja kā atslēdzniekam, bet mans vienīgais
uzdevums bija piedalīties sacensībās tā, lai būtu rezultāts,» stāvēdams elegantā pozā, taisnu muguru, stāsta bijušais sportists. «Sevi ir jāizdzen. Sportā nedrīkst laist muļķi — jāpazīst savas vājās vietas, lai tās pārvarētu. Slinkie trijnieku nekad «neielauž». Motosportā nebija tāda, kurš būtu samierinājies ar pēdējo vietu.» Tikai pēc tam, kad mugurkaula traumas dēļ bija jāmet miers, viņš 37 gadu vecumā beidzot apprecējās. Sieva nevarēja cerēt, ka Alfrēds aizmirsīs motociklus — jaunais vīrs kļuva par Ozolnieku motokluba vadītāju un turpināja organizēt treniņbraucienus un sacensības. Katru sestdienu un svētdienu stūma spēkratus paša sagādātā un pārbūvētā Ikarus autobusā, lai brauktu uz kādu pasākumu. Doma kolekcionēt motociklus, kuriem slavas laiki sen aiz muguras, Alfrēdam ienāca prātā 1987.gadā. Toreiz viņš pirmo reizi tika uz leģendārajām Menas salas sacensībām Anglijā, kas notiek kopš 1907.gada.
10 INTERESANTI EKSEMPLĀRI
Premier, 1910.gads, ražots Lielbritānijā «Pasaulē ir tikai deviņi Premier. Šāds motocikls redzams filmā War Horse, izmantots Pirmajā pasaules karā. Ļoti spēcīgs motors, domāju, ātrumu 90 km/h noteikti var sasniegt. Vēl pagājušajā gadā Anglijā braucu ar šo motociklu sacensībās Braitonā, kur piedalās tikai ar motocikliem, kas ražoti līdz 1914.gadam. Tur redzēju sešus 1896.gadā ražotus motociklus!» PAVASARIS 2014 IR BRĪVDIENAS
/ 75
ATPAZĪSTI?
TĀLUMNIEKI NĀK MĀJĀS IK PAVASARI MĀJUP LIDO NESKAITĀMI PUTNU BARI — VIENI TIKAI CAURLIDO LATVIJU, CITI APMETAS UZ PALIKŠANU. TE BŪS STĀSTIŅI PAR DESMIT MANIEM MĪLUĻIEM, KURUS NOTEIKTI ATPAZĪSIT — PAR TIEM, KAM LATVIJA IR ĪSTĀS MĀJAS, KUR VEIDOT ĢIMENI, VĪT LIGZDAS UN RADĪT MAZUĻUS
TEKSTS
Dace Rukšāne-Ščipčinska, rakstniece un putnu vērotāja Strazds un Jānis Jansons
FOTO Māris
Pupuķis
Dzērve
Paspūrušais salokāmaias cekuls un raibums var apburt vienā mirklī.
Ja vienreiz esi redzējis dzērves dejojam, sāk šķist, ka piepildījusies
Galvenais — ieraudzīt. Nav jābrien ne dziļā mežā, ne purvā. Pupuķim
visa dzīve. Man palaimējās redzēt pa savas mājas logu pirms gadiem
tīk Pierīgas un jūras malas ciemati, arī svaigi uzkašātas zemeņu
divdesmit. Tad dzērves bija retums. Nu Latvijā atkal sajutušās
dobes. Esmu viņu redzējusi pavisam banālās vietās — uz aizpuvušas
gaidītas un piepilda purvmalu laukus. Pat lielceļu malas. Atliek tikai
jumta kores, elektrības stabā sētsvidū, redīsu dobē mazdārziņā. Lat-
nobraukt no asfalta, izmest līkumu dabas baudai, un ir klāt, kā likts!
vijas bada dzeguze iemīļojusi Ādažu poligonu, bet tur labāk nelīst.
Iesākumā pagriezīs asti, bet tad aizmirsīs un nodosies savai dzīvei.
Bezdelīga
Lakstīgala
Skaties pēc garas, līdz dibenam šķeltas astes un tumšsarkanas rīklī-
Mazs, pelēks putniņš, kam Dievs devis Debesu balsi. Runā, ka rie-
tes. Ja tādas nav — tā ir mājas čurkste, kurai aste kā sirpis un pakakle
tumu lakstīgalas, kuras aprakstījis Šekspīrs, bet kurām nabadzīgāka
balta. Tikai neesi viens no tiem muļķiem, kas no mājas pažobelēm
balss nekā mūsējām, globālās sasilšanas rezultātā sāk virzīties uz
(kas gan vairāk čurkstu vietas, bezdelīgām mīļākas iekštelpu sijas)
Latvijas pusi. Turēsim īkšķus, lai mūsējās nepazūd. Gauja, Daugava,
trauc nost māla ligzdas, lai neaptraipa smalko terasi. Labāk pasit
Venta... jebkura upmala, jebkura kārklu audze — ej un klausies. Pat
apakšā dēlīti un lieku reizi noslauki ar lupatu — šie mazie lidoņi izķer
mazdārziņos tālu no upēm. Ka tik krūmi. Pat Rīgas sirdī, vēl joprojām
odus un mušas labāk nekā visi pretodu līdzekļi un mušpapīri.
pat Skanstes ielā, Pētersalā, Pļavniekos utt.
80 /
IR BRĪVDIENAS PAVASARIS 2014
Dzeguze
Ķīvīte
Skaiti naudiņu, nēsā naudiņu kabatās vēlā pavasarī. Mūža gadiņus
Ķīvit! Ķīvit! Skaistā, cekulainā kundze vārdu izkliedz pa gabalu, lai arī
skaiti. Kurš nezina dzeguzes kūkojienu? Ieraudzīt? Ha! Neba katram
katrā novadā to atzīst citādi — sauc arī par līviņu un pīzdriķi. Pavasarī
prasmīgākajam putnu fotogrāfam ir bilde! Tikai vienreiz to redzēju
jeburā vietā, kur ir atklāts lauks, sējumi vai ganības. Taurenim
lidojam un tikai tāpēc, ka zinātājs teica — tā ir dzeguze. Savukārt dzir-
līdzīgo, ne ar ko nesajaucamo lidojumu var atpazīt uzreiz — plivinās
dēt — tā ir vasara! Kad četras kūko vienlaikus — kā stāvēt pilsētas vidū
viens nezemes radījums ar noapaļotiem spārnu galiem virs lauka kā
un klausīties vairāku baznīcu aicinājumos uz dievkalpojumu.
diedziņā iekārts, kā vadīta lelle, lauzītām kustībām, krītot un ceļoties.
Baltais stārķis
Melnais stārķis
Neticēšu nevienam, kas teiks, ka Latvijā nav redzējis balto stārķi!
Aborigēns, kas te dzīvo sen. Bet zaudējam, jo gribam dzīvot kā Ame-
Bet — vai zini, ka, iespējams, tas ilgi neturpināsies, jo stārķiem sāk
rikā — mežos trūkst koku, un mūsu labklājības mēraukla ir ķīmiskās
trūkt barības mūsu laukos? Latvija ir balto stārķu zeme — mums ir
vielas, ko dāsni kaisām visapkārt (pesticīdi mazina olu čaumalu
klajas vietas un daudz stabu, būtībā viena riktīga stabu zeme. Tomēr
izturību). Baltajam vajag klajumu un cilvēku iekoptos laukus, taču
nevajadzētu izturēties pret šiem putniem kā pašsaprotamu parādību.
melnajam inteliģentam piemērots klusums, biezas mežaudzes,
Kolīdz zudīs mūsu rūpes, stārķi aizies.
mazas, neskartas upītes un strauti, sīkas zivteles.
Zaļā vārna
Cielava
Ak, zaļā, kam tu sevi sauc par zaļu, ja izskaties pēc zilas ar oranžu?
Krieviski viņu sauc trjasoguzka — kuņģa, guzas kratītāja, angliski
Tautā gan joprojām sauc par zilo — nevar saprast, kuram tirliņam
par wagtail — trīcpakaļu, nemiernieci. Un tā jau ir — aštele kratās un
ienāca prātā tas «zaļums». Atlido vēlu un cīnās par ligzdu vietām,
luncinās pret zemi, it kā nebūtu miera. Ir arī iedzeltenās un dzeltenās
kur tuvu izcirtums vai jaunaudze, tikai blakus dobumu vai būri vajag.
cielavas, bet likšos ar tām mierā. Katrā ziņā — kad cielava atlidojusi,
Cīnās savā starpa tā, ka nemana cilvēka tuvumu, vāļājas pa zemi
sniegs ložņā prom uz neatgriešanos. Skaties pagalmā, pie kājām,
aizrautībā un vari teju uzmīt uz skausta. Garkalnes degums vismīļākā
pilsētā, laukos, jebkur. Cielavas, kad atgriežas, pārņem pasauli. Plak,
vieta, un tur (gan ne tikai tur) arī mūsu putnu mīļi liek tām būrus.
plak, aste pret zemi — spurkš! — augšā debesī!
PAVASARIS 2014 IR BRĪVDIENAS
/ 81