Ir Nams Pavasaris by Ir Brivdienas

UZLABO DZĪVI DZĪVOKĻU MĀJĀ!

KĀ NOMAINĪT APSAIMNIEKOTĀJU

SILTINA, LAI NESABRUKTU

KĀ VISLABĀK APDROŠINĀT DZĪVOKLI

1,49 € 1,05 Ls

ŽURNĀLA IR SPECIĀLIZDEVUMS

KĀRLIS UN ILMĀRS NOLĒMA: MĀJAI VAJAG STRŪKLAKU!

AINA POIŠA PAR KAIMIŅU ATTIECĪBĀM

9 771691 616016

T S K U A ATPL

i m l a pag

SATURS — Pauls Raudseps, Ir Nams redaktors

Pieredze: vieni no nedaudzajiem Rīgā, kas daudzdzīvokļu namu apsaimnieko paši

Renovācija kā vienīgais padomju namu saglabāšanas veids

10 Trīs iedvesmojoši stāsti par iedzīvotāju iniciatīvu, sakārtojot savus pagalmus

28 Apdrošinot dzīvokli un kopīpašumu, jāiedziļinās niansēs 32 Iedzīvotāji arvien rūpīgāk šķiro atkritumus, bet varam vēl vairāk

36 Nekustamo īpašumu tirgus analīze 40 Entuziasti sociālajās un kultūras aktivitātēs iesaista arī apkārtējos

17 Kā panākt dzīvokļu īpašnieku līdzdalību mājas pārvaldīšanā? 18 Svarīgas izmaiņas dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā

46 Kā veidot labas attiecības ar mājas iedzīvotājiem? Iesaka psihoterapeite Aina Poiša

20 Kam uzticēt apsaimniekošanu?

48 Atbildes uz namu iedzīvotāju un pārvaldītāju jautājumiem

26 Kā nomainīt apsaimniekotāju?

50 Joki

Žurnāla Ir specizdevums Izdevējs: a/s Cits medijs Reģistrācijas apliecība nr.000703359 Iespiests Poligrāfijas grupā Mūkusala

Redakcijas galvenā redaktore: Nellija Ločmele Izdevuma redaktors: Pauls Raudseps Makets: Māris Diņģelis Korektūra: Māra Misiņa, Jānis Kulmanis

Dzīvoklis nav vientuļa sala

agājušajā gadā kādā konfe rencē radās iespēja uzstāties ar īsu uzrunu par domu, kas mani nodarbina jau sen — ka valstij, pašvaldībām un sabiedrībai būtu jādara krietni vairāk, lai veicinātu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju sadarbību. Ja iedzī votāji spētu vienoties par mājas siltināšanu, tad ietaupītu naudu. Ja kopā sakārtotu pagalmu vai kāpņu telpu, tad padarītu savu dzīves vidi patī kamāku. Vienkārši sadarbojoties, viņi varbūt pat kļūtu apmierinātāki ar dzīvi, jo daudzi pētījumi rāda, ka tieši izolācija un atsvešinātība ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki mēdz būt nelaimīgi. Pēc uzstāšanās pie manis pienāca vairāki cilvēki, lai parunātu par šo ideju, pārsvarā tādi, kuri savās dzīvokļu mājās jau bija iesaistījušies nama kopējās dzīves uzlabošanā. Katram bija savs stāsts, taču kopīga bija tāda īpatnēja vien tulības sajūta, it kā viņi gribētu izkratīt sirdi par savām problēmām un sasniegumiem, taču līdz šim nav bijis, ar ko runāt. Tā radās doma par Ir Nams. Par žurnālu, kurā cilvēki var dalīties idejās un iedvesmā, kā uzlabot savu dzīvi daudzdzīvok ļu namos. Kā redzēsit šajās lappusēs, labu ideju ne trūkst, un tās ir iespējams realizēt. Ne vienmēr tas ir viegli, tomēr žurnālā aprakstītie piemēri pierāda, ka ir iespējams pārvarēt daudzās dzī vokļu mājās ierasto norobežošanos. Dzīvoklis nav vientuļa sala, kopējai mājai jā būt visu kopējai rūpei. Jo skaidrāk to sapratīsim, jo biežāk redzēsim labus sadarbības un prātīgas apsaimniekošanas piemērus un tās nestos aug ļus, jo labāk mēs visi dzīvosim. Lai veicas! l

Redakcijas tālrunis: 67281588 Reklāmas tālrunis: 29193159 Adrese: K.Barona 28a-11, Rīga, LV-1011 E-pasts: redakcija@ir.lv

Citējot atsauce obligāta. Pārpublicēšanai jāsaņem rakstiska redakcijas atļauja Vāka foto: Reinis Hofmanis, F64

NAMS

APSAIMNIEKOŠANA

Izgājām brīvajos ūdeņos Pašiem apsaimniekot savu māju ir lētāk un elastīgāk, ir pārliecināti Vangažu ielas 30 iedzīvotāji — vieni no nedaudzajiem Rīgā, kas daudzdzīvokļu namu apsaimnieko paši ANITA BRAUNA

«Naktīs gulēt neļāva» arī mājas tehniskais stāvoklis. «Pirmo gadu dzīvojām kā uz pulvera mucas — ka tik kas nepārplīst» Baumanis. Sākumā mājas komiteja ar namu pārvaldnieku mēģinājusi vienoties par uzlabojumiem, bet «pretimnākšanas nebija». «Dzīvokļu īpašnieki sapulcēs sū dzējās, stāstīja, ka tas nepatīk un tas nepa tīk. Mums arī nepatika — maksāt par to, ko netaisa,» stāsta Jurijs Iļjins. Tā abi nonāku ši pie secinājuma, ka «sadarbība ar Juglas namiem šādā formā nesanāk un jāņem tas viss pašiem rokās».

FOTO — GATIS GIERTS, F64

angažu iela 30 ir parasts padomju laika daudz dzīvokļu nams. Tolaik tas skaitījās čehu spec projekts, 12 stāvi, ķieģe ļu apdare — Juglā līdzīgu māju ir daudz. Taču apkārtnē šī ir vienīgā, kuru apsaimnieko paši nama iedzīvotāji. Doma apsaimniekošanu ņemt savās rokās pirms gadiem pieciem radās diviem mājas iedzīvotājiem — Jurijam Iļjinam un Aināram Baumanim. Viņi šajā mājā bija dzīvojuši kopš tās uzcelšanas 1973.gadā, te uzauguši, pagalmā kopā «kazakus razboi ņikus» spēlējuši. Sākotnēji kaimiņi viņus «gandrīz piespiedu kārtā» ievēlēja mājas komitejā — jau agrāk pastāvējušā orga nizācijā, ko iedzīvotāji izlēma atjaunot, nebūdami mierā ar toreizējo pašvaldības apsaimniekotāju Juglas nami. «20 gadus mājā praktiski nekas netika darīts, stā voklis tikai pasliktinājās,» raksturo Ainārs

Doma apsaimniekošanu ņemt savās rokās pirms gadiem pieciem radās diviem mājas iedzīvotājiem — Jurijam Iļjinam (pa labi) un Aināram Baumanim

Jurijam ir savs kravu pārvadājumu bizness, Ainārs profesionālajā dzīvē «nodarbojas ar datoriem», par māju pārvaldīšanu abiem zināšanu nebija. Informāciju meklējuši internetā, konsultējušies Latvijas Nekus tamā īpašuma pārvaldnieku asociācijā, kuras vadītājs Vitolds Peipiņš «populārā valodā» izstāstījis, kā māju pārņemt un kas būtu labākā apsaimniekošanas forma. No lēmuši veidot biedrību, kura tad pārņem tu pārvaldes un apsaimniekošanas tiesības no pašvaldības. Otrs variants bijis slēgt pilnvarojuma līgumu ar kādu personu par mājas pārvaldi un apsaimniekošanu, bet asociācija devusi padomu, ka biedrība būs efektīvāka. Vispirms dzīvokļu īpašniekiem bija jā dod piekrišana mājas apsaimniekošanas formas maiņai, un abi aktīvisti ar veidlapu rokās apstaigāja visus dzīvokļus, aicinot uz kopsapulci šā jautājuma izlemšanai un vācot parakstus, ka visi par to ir informēti — kā likumā prasīts. Uz pirmo sapulci no 59 dzīvokļu īpašniekiem sanākuši ap 40, un gandrīz visi, izņemot vienu, kurš attu rējās, aizklātā balsošanā atbalstīja mājas pārņemšanu. Likumā prasītais «jā» no vis maz 51% īpašnieku bija saņemts. Nākamais solis bija biedrības Nams Vangažu 30 dibināšana. Kad arī tajā iestā jās vairāk nekā puse dzīvokļu īpašnieku, tika rakstīts pieprasījums pašvaldībai no dot mājas pārvaldes tiesības biedrības ro kās. Saņēmuši attiecīgu Nila Ušakova rīko jumu, 2010.gada 1.novembrī, kā formulē Ainārs, «izgājām brīvajos ūdeņos — sākām paši saimniekot».

SĀKUMS SMAGS

Jurijs un Ainārs, kas tika ievēlēti biedrī bas valdē, neliekuļo, ka pirmais gads bija smags. Māja tika pārņemta tieši apkures sezonas sākumā, ar visiem pakalpojumu sniedzējiem (Rīgas ūdeni, Rīgas siltumu, atkritumu apsaimniekotājiem, Latvenergo) bija jāslēdz līgumi, naudas jaunajiem apsaimniekotājiem nebija, bet rēķini par saņemtajiem pakalpojumiem apsaimnie kotājam jāsedz, pirms par tiem samaksā juši iedzīvotāji. Par laimi, ar Rīgas siltumu izdevies vienoties, ka par siltumu norēķi nās pa daļām. «Mums uzreiz vajadzēja grāmatvedi, rēķinus izrakstīt. Labi, ka bija pazīstams cilvēks, kas bija ar mieru palīdzēt,» atceras Jurijs. «Naktīs gulēt neļāva» arī mājas teh niskais stāvoklis — ūdensvadi bija avārijas stāvoklī, tie vairākkārt plīsa, izraisot lokāla mēroga plūdus. «Pirmo gadu dzīvojām kā uz pulvera mucas — ka tik kas nepārplīst,» raksturo Jurijs. Ar laiku no Juglas namiem izdevies atgūt nepilnu 5000 latu mājas uzkrāju mu. «Kļuva vieglāk, jo izveidojās bufera 6

KĀRTĪBA, KĀDĀ MĀJAS TIEK NODOTAS DZĪVOKĻU ĪPAŠNIEKIEM

Dzīvokļu īpašnieku kopsapulce pieņem lēmumu pārņemt māju savā pārvaldīšanā un apsaimniekošanā

Noslēdz kopīpašuma pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu ar...

Izveido dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību (DzĪKS) vai dzīvokļu īpašnieku biedrību (DzĪB)

Slēdz apsaimniekošanas līgumu ar apsaimniekotāju par mājas fizisku uzturēšanu bez lēmuma pieņemšanas tiesībām

Sabiedrība vai biedrība pati apsaimnieko māju uz pilnvarojuma līguma pamata

Apsaimniekošanas uzņēmumu

kapitāls,» stāsta Ainārs. Apsaimniekoša nas maksa mainīta netika ( jaunajā naudā — 51 cents par kvadrātmetru). Lai arī to varēja samazināt, izlemts krāt naudu re montiem. No pirmo gadu uzkrājumiem

Citu DzĪKS

Privātpersonu

mājā nomainīti avārijas stāvoklī esošie ūdensvadi, aizstikloti balkoni koplietoša nas telpās, kas ļauj ekonomēt siltumu, iz remontēts vestibils, kurš vēl pirms dažiem gadiem bijis tāds, ka ciemiņi «ar bailēm

gāja iekšā». «Dzīvokļus nevarēja pārdot — ienākot kāpņu telpā, pircēji pat negāja tālāk dzīvokli skatīties,» saka Jurijs. Kopš mājas pārņemšanas veikta arī virkne citu sīku uzlabojumu. Tagad dzīvokļu īpašnieki ik mēnesi piemaksā 10 eiro, lai sakrātu naudu visu ūdens stāvvadu nomaiņai. No lielākiem darbiem plānā arī ūdens skaitītāju elek troniskā bezvadu nolasīšanas sistēma, lai izvairītos no pašreizējās situācijas, kad ne sakrīt dzīvokļu un mājas kopējā skaitītāja mērījumi. Kā daudzām daudzdzīvokļu mājām, arī šai ir parādu problēma. Vecie parādi

Paši kontrolē naudas plūsmas, līdzekļus iegulda tur, kur uzskata par vajadzīgu, nav jāuztraucas, ka «nauda aizies ne tur» gan palikuši Juglas namos līdz ar iedzīvotā ju saistībām pret to, tomēr nemaksātāji ir arī tagad. Pret diviem iesniegtas prasības tiesā, un vēl viena tiek gatavota. Tajā skai tā tiesvedība sākta pret pašvaldību, kurai mājā pieder dzīvoklis, ko tā izlēmusi ne privatizēt un paturēt sociāliem mērķiem. «Tas mums ir kā akmens kaklā,» nopūšas Jurijs. Par šo dzīvokli ne tikai vēsturiski iekrājies parāds, bet arī neizdodas ar paš valdību noslēgt apsaimniekošanas līgumu. «Bijām aizbraukuši uz pašvaldību. Viņi pakasa pakausi — nē, tādu [līgumu] ne slēgsim. Slēgsim pilnvarojuma līgumu, kas uzkrauj visas viņu īpašnieka problēmas uz mūsu pleciem. Mēs sakām — jūs tāds pats dzīvokļa īpašnieks kā visi pārējie. Viņi — pēc likuma jums it kā ir taisnība, bet mums nav prakses slēgt tādus līgumus,» atstāsta Ainārs.

PATS SEV SAIMNIEKS

«Tu pats sev esi saimnieks,» šādi viņš for mulē iedzīvotāju galveno ieguvumu no mājas apsaimniekošanas pārņemšanas. Paši kontrolē naudas plūsmas, līdzekļus iegulda tur, kur uzskata par vajadzīgu, nav jāuztraucas, ka «nauda aizies ne tur». Vangažu 30 apsaimniekotāji arī pār liecinājušies, ka darbus var izdarīt lētāk, nekā tas mēdza būt Juglas namos, un min vairākus kuriozus piemērus. Kāda durvju roktura nomaiņa Juglas namu tāmē bijusi

ierakstīta kā astoņu stundu darbs, loga no maiņa pie ieejas kaimiņu mājā izmaksājusi summu, par kādu «mēs visai mājai to va rētu izdarīt». Turklāt lēmumi par veicamajiem dar biem tiek pieņemti ātri, un atkal salīdzi nājums tiek vilkts ar Juglas namiem. Kad savulaik namu pārvaldei prasījuši līdz ap kures sezonas sākumam karstā ūdens va diem pagrabā atjaunot siltumizolāciju, vi ņiem paskaidrots, ka tas nenotiks tik ātri, jo materiāls jāiegādājas iepirkuma proce dūrā. «Ar Juglas namiem bija kā peldēt pa eļļu — tik biezi, grūti tas nāca. Tagad, ja mums caurulēm vajag izolāciju, apskatā mies, cik daudz un kādu, aizejam nopirkt, nosiltinām, viss kārtībā,» saka Ainārs. Biedrībai ir līgums ar firmu Latenergoprojekts, kas pilda avārijas dienesta funkcijas un apkalpo mājas siltummezglu, apkures sistēmu, elektrības, ūdensvadu un kanalizācijas sistēmu. Vienkāršākus darbus mēdz paveikt paši mājas iedzīvotā ji, piemēram, smilšu kasti un šūpoles bēr niem pagalmā sameistaroja pašu rokām. «Ja mēs protam, kāpēc neizdarīt,» komen tē Jurijs. Mājas iedzīvotāji algo grāmatvedi, sēt nieku, apkopēju, atlīdzība tiek maksāta arī biedrības valdes priekšsēdētājam, kura pienākumus pilda Jurijs. Viņš lēš, ka mājas apsaimniekošanas jautājumi mēnesī pa ņem nepilnas divas nedēļas viņa laika. Kad Latvijas likumdevējs izlēma, ka par 3000 kvadrātmetriem lielāku dzīvojamo māju var apsaimniekot tikai pārvaldnieks ar ser tifikātu, Jurijs pusgadu gāja uz kursiem un šo sertifikātu ieguva.

Vienmēr arī būs cilvēki, kuriem kaut kas nepatīk tāpat vien, secinājuši mājas pārvaldnieki. Vangažu 30 pārdzīvots kā das firmas mēģinājums viņus pārņemt, ko organizējis viens no dzīvokļu īpašniekiem. Laimīgā kārtā šoreiz palīdzējusi tā pati ne zināšana — firmas pārstāvis uzaicināts ne vis uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, kas ir mājas augstākais lēmējorgāns, bet uz biedrības sapulci, kuru tās biedri izlēmu ši noturēt slēgtu un tādējādi pārņemšanu novērsuši. Zinot, ko tas nozīmē — vai Jurijs un Ainārs vēlreiz piekristu organizēt iedzīvo tājus, lai pārņemtu māju savā pārvaldē un apsaimniekošanā? «Varbūt sāktu uz citiem pamatiem, citādi. Kad mēs sākām, viss vai rāk balstījās uz entuziasmu, tomēr te ir arī izdevumi. Visus biedrības veidošanas izde vumus sedzām no savas kabatas, vēl nezi not, vai tiešām izdosies,» atceras Ainārs. (Vēlāk no biedru naudām tie atmaksāti.) «Ja sāktu, būtu jānodarbojas tikai ar to ap saimniekošanu. Cilvēkam pilnībā sevi jāat dod šim darbam,» spriež Jurijs. Tādā gadī jumā varētu apsaimniekot ne tikai savu, bet arī kaimiņu mājas (tādi piedāvājumi ir bijuši), ekonomējot uz mēroga rēķina. l

SMAGĀKAIS — IZSKAIDROT

Grūtāka par visām naudas un tehniskajām problēmām ir sadarbība ar mājas iedzīvo tājiem, atzīst apsaimniekotāji. Sākot ar to, ka cilvēki nepārzina mājas tehniskas ap saimniekošanas lietas un nesaprot, kāpēc kaut kas jādara, un beidzot ar attieksmi. «Bija iegājies karot ar namu pārvaldi, izsist kaut ko. Tagad nav namu pārvaldes, bet vēlme ar kādu karot dažiem palikusi,» ap raksta Ainārs. «Protams, arī kūtrums. No padomju laikiem iegājies, ka mans dzīvok lis ir mana pils līdz slieksnim. Cilvēkiem nav sapratnes, ka koplietošanas [telpas] arī ir tavs īpašums, lai arī konkrētu apga balu nevar izdalīt.» Biedrībā aktīvi ir aptu veni 35 dzīvokļu īpašnieki, kas piedalās sa pulcēs. Mājas pārvaldīšanas lietās faktiski nepiedalās tie īpašnieki, kas te nedzīvo un dzīvokļus izīrējuši. Tieši pasivitātes dēļ Rīgā dzīvokļu īpašnieki aptuveni divas trešdaļas daudz dzīvokļu namu pēc privatizācijas nav pār ņēmuši savā valdījumā, kā to paredzēja privatizācijas likums. 7

NAMS

NEKUSTAMO ĪPAŠUMU TIRGUS

Siltina, lai nesabruktu

Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvam Bāka–2 ir izdevies Rīgas mēroga rekords — pilnībā renovēt trešdaļu apsaimniekoto māju. Kooperatīva vadītājs Sergejs Sidorko ir pārliecināts, ka tas ir vienīgais padomju daudzdzīvokļu namu saglabāšanas veids ANITA BRAUNA

urvciemā, mazliet atstatus no tuvējās satiksmes artē rijas Lielvārdes ielas, klusi paslēpies renovētu daudz dzīvokļu māju puduris. Ja ne ielai piegulošās apjomī gās Go Planet izklaides cen tra ēkas, daudzi noteikti to būtu ievērojuši — uz mikrorajona nobružātā padomju laiku apbūves fona tas izceļas ar savu gaišumu un sakoptību. «Tāpēc, ka tas ir kooperatīvs,» māju galvenais pārvaldnieks, kooperatīva Bāka–2 šefs Sergejs Sidorko šādi atbild uz jautāju mu, kāpēc viņiem ir izdevies tas, ar ko Rīga faktiski netiek galā — nosiltināt un atjaunot savas daudzdzīvokļu mājas. No 27 koopera tīva apsaimniekotajām mājām pilnībā reno vēta šogad būs trešdaļa. Vēl viena atbilde, ko Sidorko tieši nepa saka, ir saprātīga kooperatīva vadība, kas darīja to, kas būtu jādara ikvienam pārvald niekam — par mājām rūpējas ik dienu un nepārtraukti. Arī tajās kooperatīva mājās, kas nav pilnībā renovētas, «visās bez izņē muma», kā saka Sidorko, ir remontēti jum ti, siltinātas gala sienas, atjaunoti karstā un aukstā ūdens stāvvadi un guļvadi. Divās no tām papildus modernizēta apkures sistēma ar iespēju regulēt un uzskaitīt siltuma patē riņu dzīvokļos.

VIEGLĀK PIEŅEMT LĒMUMUS

Bāka–2 ir vēsturiski kopš padomju laikiem saglabājies dzīvokļu kooperatīvs. 90.gadu otrajā pusē, izanalizējot māju izdevumu struktūru, tika konstatēts, ka to uzturēša nas vajadzībām aiziet tikai kādi 20% līdzek ļu, pārējais — pakalpojumu sniedzējiem. 8

«Mēs izstāstījām [iedzīvotājiem] problē mu, piedāvājām savu tehnisko risinājumu. Sākām ar to, ka uzstādījām karstā ūdens skaitītājus, modernizējām siltummezglus tā, lai var saprast, kāds ir reālais patē riņš, ne aprēķinātais, un ko darīt tālāk. Vispirms bija redzams, ka karstā ūdens [sistēma] ir sliktā stāvoklī un ļoti dārga pat tiem laikiem. Piedāvājām cilvēkiem čet rus gadus maksāt pa trim santīmiem par kvadrātmetru speciāli ūdensvadu sistēmas atjaunošanai. Četros gados visām mājām simtprocentīgi nomainījām ūdensvadus,» stāsta Sidorko.

DATI: RĪGAS ENERĢĒTIKAS AĢENTŪRA

RENOVĀCIJAS REZULTĀTI LIELVĀRDES IELĀ 115 RĪGĀ

SALĪDZINOT MĒNEŠUS AR GANDRĪZ IDENTISKU GAISA TEMPERATŪRU

Siltumenerģijas patēriņš samazinājies par 36%

160 MWh

Otra lieta, ko Bāka–2 izdarījusi — 1999. gadā, paveroties pirmajai iespējai pilotpro jektā no Hipotēku bankas saņemt kredītu, to uzreiz izmantojusi un divos gados visām mājām nosiltinājusi gala sienas. Kā norāda Sidorko, tolaik šādu lēmumu pieņemšanai kooperatīvos bijusi labvēlīga likumu bāze. Proti, māju pārvalde notiku si caur iedzīvotāju izvēlētiem pārstāvjiem — vienas kāpņu telpas dzīvokļu īpašnieki izraudzījušies savu pilnvaroto personu, kas lēma par nepieciešamajiem apsaimniekoša nas darbiem. «Kādi četri cilvēki pārstāvēja visu māju. Uz 1800 [kooperatīva apsaim niekotajiem] dzīvokļiem mums bija kādi 90 pilnvarotie. Ar šādu nelielu cilvēku skaitu, kuriem bija savas mājas atbalsts, bija vieglāk strādāt,» raksturo Sidorko. Pēc viņa vārdiem, pirmie māju uzlabo šanas darbi devuši trīs labas lietas. Pirm kārt, uzticību — iedzīvotāji redzēja, ka viņu iemaksātā nauda tiešām aiziet konkrētajam mērķim. Otrkārt, viņi sajuta dzīves vides uz labojumu — gala dzīvokļos kļuva siltāk, visi pastāvīgi saņēma karsto ūdeni, rēķini bija saprotami. Treškārt, cilvēki saprata, ka kre dīts ir nevis kaut kas bīstams, bet rīks viņu vajadzību apmierināšanai.

PIRMĀS SILTINA BEZ ATBALSTA

120 80 40 0 2012

2013

2014

Kad izmainīja likumus un noteica, ka lēmu mi par mājas apsaimniekošanas darbiem jāpieņem dzīvokļu īpašnieku kopsapulcei, pārvalde kļuvusi smagāka. Tomēr Bāka–2 mājās pamats jau bija ielikts, un 2005. un 2006.gadā, kad valstī vēl nebija īpašu sil tināšanas atbalsta programmu, Lielvārdes ielā par kredītlīdzekļiem tika renovētas trīs 12 stāvu mājas. Pilna renovācija nozīmē,

ka šajos namos ir modernizēta apkures sistēma, nosiltinātas ārējās sienas, bēniņi un cokols, koptelpās nomainītas durvis un logi, sakārtoti vējtveri. «Tajā laikā šīs mājas siltināšanas cena bija 75 tūkstoši latu,» Si dorko norāda uz ēku, kurā ir arī kooperatīva pārvaldītāju biroja telpas. «Pagājušajā gadā tādas pašas mājas nosiltināšana maksāja aptuveni 150—180 tūkstošus latu. Tas nozī mē, ka ES [energoefektivitātes uzlabošanas atbalsta programma] kompensē tikai cenu paaugstinājumu.» 2009.gadā, kad šī programma sākās un daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem radās ie spēja pusi siltināšanas izmaksu segt no ES fondiem, Bāka–2 savās mājās organizējusi «masveida kampaņu» — rīkojusi iedzīvotāju sapulces un aicinājusi lemt par renovāciju. Pieteikušās astoņas mājas, no kurām ES līdzfinansētie projekti īstenoti sešās. Divas mājas atkritušas. «Lielākā daļa cilvēku jo projām ir par, bet daži aktīvisti, kas nezinā mu iemeslu dēļ ir pret, to panākuši. Cik sa protu, viņi ir hiperaktīvi, staigā pie tantiņām un stāsta briesmas. Prātīgiem cilvēkiem tā bļaušana apnika, viņi stāv malā un gaida, kas notiks,» Rīgas daudzdzīvokļu namiem tipiska aina nav sveša arī Bāka–2 mājās. Renovācija būtu nepieciešama arī citās kooperatīva mājās, taču to iedzīvotāji nav spējuši vienoties. Sidorko uzskata, ka paš reizējā likumdošana, kas būtisku apsaim niekošanas lēmumu pieņemšanai prasa vismaz 51% dzīvokļu īpašnieku atbalstu, nenodrošina adekvātu apsaimniekošanu. Uz sapulcēm nāk maz cilvēku, un atnākuša jiem katram ir sava interese. «Kā jūs domā jat, kādi jautājumi būs aktuāli demokrātiskā sapulcē 12 stāvu ēkā? 12.stāvs bļaus, ka tek jumts, pārējiem tas vienalga. Pirmais stāvs bļaus, ka viņiem ir auksti tur, kur pagrabs, bet 10.stāvam viss būs labi. Kāds būs [sa pulces] lēmums? Šodien apsaimniekotā jiem jācīnās tieši ar šo situāciju.» Vienlaikus atšķirībā no autotransporta, kuram valsts noteikusi obligātus tehniskos kritērijus un ikgadēju apskati, dzīvojamajam fondam nav «stingru prasību, ka tam jābūt kārtībā», pa ralēles velk Sidorko.

FOTO — LAURIS VĪKSNE, F64

RENOVĀCIJA PAGLĀBS MĀJAS

Kad lūdzu Sidorko aprakstīt iedzīvotāju ieguvumus pēc renovācijas, viņš tā vietā izvēlas «noraksturot to, kas būs bez renovā cijas». Padomju laika masveida dzīvojamās mājas lielākoties celtas no 1968. līdz 1987. gadam ar paredzamo ekspluatācijas laiku 125 gadi, taču, lai tik ilgi kalpotu, tajās regu lāri bija jāveic noteikti atjaunošanas darbi. «Piemēram, katru piekto gadu bez jebkādas demokrātijas bija paredzēta simtprocentīga šuvju hermetizācija. Katru trešo gadu jum ta segumam jāatjauno saules aizsardzība, 20 gados jāmaina ūdensvadi. Tas bija visur

kvadrātmetrā. «Turklāt jāņem vērā, ka šis process būs kā sprādziens. Mājas sacēla ap tuveni desmit gados, tām kritiskais brīdis būs kādu 5—10 gadu laikā — kur nebūs veikti nepieciešamie saglabāšanas pasākumi, tās sabruks vienā laikā,» saka Sidorko. Kooperatīva valdes priekšsēdētājs apgal vo, ka Bāka–2 mājās ikmēneša rēķini iedzī votājiem pēc renovācijas nav būtiski auguši. «Mēs salīdzinājām mājas gada apgrozījumu pirms un pēc renovācijas. Sadārdzinājums sanāca aptuveni 4—5 lati uz dzīvokli mēne sī. Nedomāju, ka tas ir daudz. Turklāt tiem, kas agrāk dzīvoja 16—18 grādu temperatūrā, tagad dzīvokļos ir 20—22 grādi.» Renovācijas izmaksas lielā mērā kom pensē lētāka apkure. Rīgas Enerģētikas aģentūra ir salīdzinājusi siltuma patēriņu Bāka–2 apsaimniekotajā mājā Lielvārdes ielā 115, kurai pagājusī ziema bija pirmā, kad tā izjuta siltināšanas efektu. Salīdzinot 2013. un 2014.gada janvāri (abos mēnešos bija līdzīga āra gaisa temperatūra — mazliet ze māka par mīnus pieciem grādiem), siltum enerģijas patēriņš pēc renovācijas bijis par 36% mazāks.

Kooperatīva Bāka–2 vadītājs Sergejs Sidorko rakstīts.» Realitātē tas nav darīts. Šuvju sav laicīga hermetizācija nav veikta, paneļi ir bojāti, un eksperti tehniskajos slēdzienos parasti atzīst, ka ārsienas jau ir nolietojušās par 55—65%. «Es uz siltināšanu galvenokārt skatos kā uz procesu, ar kuru mēs šīs ēkas konservējam. Tad tās ir pasargātas un ir ie spēja, ka nokalpos 125 gadus, kas bija pare dzēti,» saka Sidorko. Līdzīgi realitātei neatbilstošas ir ap kures sistēmas. Sidorko kā piemēru min padomju laika «ribiņu» radiatorus, kuru normālai funkcionēšanai siltumnesēja temperatūrai jābūt ne mazākai par 60 grā diem. Pēc siltummezglu modernizācijas Latvijas apstākļos apkures sezonā pietiek ar 50 grādu siltumnesēja temperatūru, līdz ar to radiatori efektīvi nestrādā. Jo sil tāk ārā, jo aukstāk dzīvoklī, un otrādi. Tur klāt, ja vienā dzīvoklī ir saglabājušies šādi radiatori, otrā — nomainīti, veidojas «dis balanss», visos dzīvokļos nav iespējams nodrošināt samērojamu temperatūru. «Tie radiatori ir jānomaina,» saka Sidorko. Lai arī renovācija dzīvokļu īpašniekiem nozīmē papildu izdevumus, Sidorko norā da, ka viņu izvēle faktiski ir skarba — vai nu atrast aptuveni 100 eiro uz kvadrātmetru un māju renovēt tagad, vai arī, ja to neizdarīs, pēc 10—15 gadiem viņiem vajadzēs meklēt jaunu mājokli, kas maksās 1000—1500 eiro

«Šajā ziemā bija ļoti silti, mēs gandrīz neieslēdzām apkuri — tikai tā, lai gaisu padzenā» «Šajā ziemā bija ļoti silti, mēs gandrīz neieslēdzām apkuri — tikai tā, lai gaisu pa dzenā,» stāsta viena no šā nama iemītnie cēm Valentīna Grahlovska un demonstrē uz radiatoriem uzstādītos siltuma skaitītājus un regulatorus, kas pašiem ļauj kontrolēt siltuma patēriņu. Par renovāciju viņa ta gad maksā 28 eiro mēnesī (ko tātad nevar uzskatīt par tīru rēķina pieaugumu, jo sa mazinājusies maksa par siltumu). «Es esmu ļoti apmierināta. Mūsu māja pirms tam bija briesmīga — šajā rajonā to cēla pēdējo, no pārpalikumiem.» Citi mājā satiktie iedzīvo tāji, kas kurn par celtnieku nevīžīgi izdarī tajiem un vēl nepabeigtajiem darbiem, gan liecina, ka renovācija līdzi nes ne tikai patī kamu pieredzi, bet arī sarežģījumus un ne pieciešamību uzstāt uz darbu kvalitāti. Sidorko novērojis, ka pēc renovēšanas cilvēki parasti nelauza galvu, cik viņi ietau pījuši vai cik piemaksā. «Viņiem mainās domāšana — viņi redz, ka mājas ir skaistas, sakoptas, dzīvot kļūst ērtāk. Rēķinu izmai ņu viņi redz, bet nesāk nopietni apspriest jautājumu, cik ietaupījuši. Un vēl paradok sāla lieta — tie, kas bija pret, pēc renovācijas staigā un stāsta, cik labi, ka mēs pieņēmām tādu lēmumu.» l 9

NAMS

DZĪVES VIDE

Pagalmu pavasaris Trīs iedvesmojoši stāsti, kā drūmu un Dieva aizmirstu zemes pleķi pārvērst skaistā vietā, kur bērni var rotaļāties un kaimiņi — sadraudzēties GUNITA NAGLE

NO PIEGRUŽOTAS SĒTAS LĪDZ ROTAĻU LAUKUMAM

Deviņstāvu namu ieskautais pagalms ir kā skaista oāze citādi padomju standartiem atbilstošajā vidē — bērni rotaļājas baltās smilšu kastes smiltīs, skan sajūsmas pil ni spiedzieni no šūpolēm, daži ar asfalta 10

«Trīs vakarus staigāju pa savas un kaimiņu mājas dzīvokļiem, zvanot pie katrām durvīm un skaidrojot ieceri. Vecāka gadagājuma cilvēki bija neapmierināti un neparakstīja, jo bērni taisot troksni» krītiņiem zīmē mazus cilvēciņus uz lie las tāfeles, bet trīs zēni mētā bumbu pie basketbola groza. Dace Strupčenko jau 14 gadus dzīvo Sergeja Eizenšteina ielā 63, bet tikai pēdējos divos gados izbauda tos brīžus, ko pavada ar grāmatu rokā mājas pagalmā, kamēr viņas dēls pa to brau kā ar velosipēdu vai spēlē basketbolu ar draugiem. Lai būtu šāda iespēja, viņa sa vulaik pieteica sētu vienam no Rīga 2014 notikumiem — Lielās talkas pagalmu lab iekārtošanas projektu konkursam. Kad tas tika izraudzīts, studenti izstrādāja rotaļu laukuma atjaunošanas projektu, un tā īste nošanai tika atvēlēti 2000 latu (2846 eiro).

FOTO — REINIS HOFMANIS, F64

rvien vairāk Rīgā ir sakopto daudzdzīvok ļu namu pagalmu, to nevar nepamanīt. Čie kurkalnā pie Hruščova laika mājām zied tulpes un narcises, bet zem ābelēm nolikti dārza krēsli. Grīziņkalnā līdzās kādreizējā strād nieku nama pelēkajam mūrim kāds ieracis pāri zaļojošu krūmu. Imantā zem pirmā stāva balkona cīņā ar kaķiem par savu vietu zem saules iesaistījušies jauni puķu dēsti. Tā radies priekšstats, ka pagalmi zeļ un zied gluži kā lauku dārzi. Apkopojot trīs dažādas pagalmu atjaunošanas pieredzes, Ir Nams pārliecinājās, ka neatkarīgi no tā, vai pagalma labiekārtošanai vajadzīga tikai ziedu dobe vai pamatīgi labiekārtošanas darbi, vienmēr ir vismaz viens uzņēmīgs cilvēks, kas gatavs tam ziedot savu laiku un arī naudu. Taču, kad darbs ir pabeigts, tas iedvesmo daudzus citus rūpēties, lai mēs dzīvotu skaistā un sakoptā vidē.

Bez Rīga 2014 un Lielās talkas pagalmu labiekārtošanas projekta teritoriju sakārtot būtu ļoti grūti, saka Sergeja Eizenšteina ielas 63 iedzīvotāja Dace Strupčenko

valsts meži ziedoja kokus, krūmus un mul ču pagalma apzaļumošanai. Pagājušā gada 27.aprīlī, kas bija Lielās talkas diena, Sergeja Eizenšteina ielā pul cējās ap simt apkārtējo namu iedzīvotāju, lai ierīkotu rotaļu laukumu. Tika salabotas salauztās šūpoles un papildinātas ar šūpo lēm mazuļiem, nokrāsots karuselis, aiz bērtas ap to bērnu iemītās bedres, ierīkota un ar smiltīm piebērta jauna smilšu kaste, iebetonēts basketbola grozs, aizvākts bīs tamais slidkalniņš, atbrīvojot vietu tāfelei, stādīti koki un krūmi. Lietus lija, brīžiem pat aumaļām gāza, bet Dace ievēroja, ka vienus kaimiņus nomainīja otri, un pagal mā valdīja nepārtraukta rosība. Tagad par pašu rokām ierīkoto pagal mu apkārtējo namu iedzīvotāji mīļuprāt

parūpējas. Dace pamanīja — kad šūpolēm atskrūvējās skrūve, kāds no bērnu tētiem tās salaboja. No iestādītajām tūjām un krū miem pazuduši tikai pāris, pārējie zaļo. Un pensionāriem, kas bija dusmīgi par rotaļu laukuma ierīkošanu, bērnu čalas, izrādās, nemaz netraucē — viņiem soliņi ir kļuvuši par vietu, kur satikties un papļāpāt.

MAZLIET ROMANTIKAS PAŠĀ RĪGAS CENTRĀ

Lāčplēša un Dagdas ielas krustojumā atro das pagājušā gadsimta sākumā klasicisma stilā celts piecstāvu nams, kura sienas klāj garāmbraucošo mašīnu sanestie putekļi. Pa galmu no visām četrām pusēm ieskauj auk sti mūri, kas atgādina Aleksandra Čaka dze joļa rindas: «Man dzīves vieta pašos centra

FOTO — GATIS GIERTS, F64

«Gadiem ilgi man bija vienalga, kas notiek pagalmā. Taču, kad pirms septiņiem ga diem man piedzima bērns un viņu aptu veni gada vecumā sāka interesēt apkārtējā vide, beidzot arī es ievēroju mūsu sētu,» stāsta Dace. Slidkalniņš bija tā sabojāts, ka bija kļuvis bērniem bīstams. Soli, šūpoles un karuselis — salauzti. Vienīgā vieta, kur izmest gružus, bija pie sola kājas piesiets metāla spainis, ko bērni bieži nejauši apgā za. «Vecā smilšu kaste kaut cik pieņemamā stāvoklī bija saglabājusies, bērni rakās pa piegružotajām smiltīm, un mēs, māmiņas, iepazināmies un sākām spriest, ka būtu jauki labiekārtot pagalmu.» Taču izrādījās, ka pagalma īpašnieks ir nevis pašvaldība, kā domāja namu iedzīvo tāji, bet kāda privātpersona, kuru neesot bijis iespējams sameklēt. Bet bez viņa at ļaujas ne soliņus, ne arī citas rotaļu lauku ma konstrukcijas nedrīkst zemē betonēt. Kad kaimiņi vienojās ierīkot jaunu smilšu kasti, atklājās, ka Rīgas domē (RD) uzskata — tam vajag būvprojektu. Sapratuši, ka lab iekārtošanai ir pārlieku daudz birokrātisku šķēršļu, kaimiņi jau gandrīz atmeta cerības piedzīvot uzlabojumus. Taču, uzzinājusi par Lielās talkas pagalmu labiekārtošanas projektu konkursu, Strupčenko un vēl trīs ģimenes pirms četriem gadiem nosūtīja tam savas sētas pieteikumu. Kad 2012.gadā Dacei piezvanīja un jautāja, vai vēl ir interese sakārtot pagal mu, Strupčenko ģimene bija vienīgā no pieteikuma iesniedzējiem, kas dzīvoja S.Eizenšteina ielā. Turklāt bērns bija jau izaudzis no vecuma, kurā rotaļājas smilšu kastē. «Bet es teicu «jā!» un uzņēmos gādāt par rotaļu laukumu kaut vai tādēļ, lai būtu patīkamāk pa logu skatīties,» saka Dace. Viņai bija jāapņemas savākt vismaz 50% iedzīvotāju parakstus, kas apliecina, ka viņi piekrīt šīm pārmaiņām. «Trīs vakarus stai gāju pa savas un kaimiņu mājas dzīvokļiem, zvanot pie katrām durvīm un skaidrojot ieceri,» atminas Dace. «Vecāka gadagājuma cilvēki bija neapmierināti un neparakstīja, jo bērni taisot troksni. Es iebildu, ka arī bez rotaļu laukuma pagalmā ir bērni, kas rok no smiltīm ārā cigarešu izsmēķus un stik lus. Bet tie, kuriem ir bērni, izdzirdējuši par rotaļu laukumu, bija laimīgi.» Tagad, kad pagalms jau gatavs, viņa ir gandarīta, ka tā labiekārtošana notikusi Lielās talkas pagalmu atdzīvināšanas pro jektā. Tā īstenotāji sameklējuši pagalma īpašnieku, lai iegūtu viņa atļauju pagalma labiekārtošanai. Viņi arī sarīkoja studentu darbu konkursu pagalma atjaunošanai. Kad tika izvēlēts vislabākais — Rīgas Starp tautiskās ekonomikas un biznesa adminis trācijas augstskolas — studentu piedāvā jums, RD tika iegūtas visas nepieciešamās atļaujas tā īstenošanai. Turklāt Latvijas

Tā kā pagalms ir kopīpašums, gādājot par to, Laurai un Pāvelam savas ieceres jāsaskaņo tikai ar pārējo dzīvokļu īpašnie kiem, nekādu birokrātisku šķēršļu tā at dzimšanai nav. Abi ar pagalma uzkopšanu aizrāvušies stāsta — kaimiņi viņus atbalsta, saucot par malačiem! Bet līdz šim visus labiekārtošanas darbus vadīja un finansēja tikai un vienīgi šie divi jaunie cilvēki. Vispirms viņi ierīkoja vārtus, padarot pagalmu nepieejamu bezpajumtniekiem un narkomāniem. Pēc tam viņi ar algotu strādnieku palīdzību izlauza izdrupušo asfaltu, atklājot, ka metra dziļumā zem tā ir daudz simtgadīgu un ļoti labu bruģ akmeņu. Tā kā ar tiem vien nepietika, lai izklātu pagalmu, Čorniji nopirka ķieģeļus. «Iespējams, tas nav praktiski, jo ķieģeļi var salūzt un izdrupt. Bet šāds pagalma klā jums piestāv sienām,» par padarīto prie cājas Laura.

«Sētas durvis allaž bija vaļā, tādēļ te bija daudz klaiņojošo kaķu un narkomānu. Nama iedzīvotājiem pašiem bija bail iet cauri pagalmam»

mūros, kur dārzs — viens puķu pods uz ķeb ļa istabā un vāzē pērno viršu liela sauja.» Pa gaidām te ziedu patiesi nav! Taču izdangātā asfalta un dažu neiznīdējamu nezāļu vietā ir skaists bruģis un soliņi ar puķu kastēm sā nos. Pāvels un Laura sola — būs arī koki un ziedi, būs mazie pagalma svētki! Pāris Lāčplēša ielā 114 apmetās 2011. gadā, kad no radiem mantojumā saņēma vairākus dzīvokļus. Nams un tā pagalms ir 19 dzīvokļu īpašnieku kopīpašums, no kuriem daži šajā mājā dzīvo kopš padomju laikiem, daži iegādājušies dzīvokļus nesen. «Kad atbraucām, te viss izskatījās briesmī gi. Gan kāpņu telpa, gan pagalms,» stāsta Laura. «Pagalmā asfalts bija tā izdrupis, ka vietumis bija lielas bedres. Sētas durvis al laž bija vaļā, tādēļ te bija daudz klaiņojošo

Pāvels un Laura Čorniji (kreisajā malā) ir tikai vieni no daudzajiem Lāčplēša ielas 114 iedzīvotājiem, kas izlēma mazo, mūru ieskauto pagalmu nobruģēt un apzaļumot kaķu un narkomānu. Nama iedzīvotājiem pašiem bija bail iet cauri pagalmam.» Pāvels un Laura jau drīz pēc pārcel šanās uz dzīvokli saprata, ka vēlas sakopt ne tikai savu mājokli, bet arī pagalmu. Tā kā tas ir tik mazs, ka grūti iebraukt un iz braukt vairāk par trim, četrām mašīnām, Čorniji ar pārējiem dzīvokļu īpašniekiem vienojās — Laura un Pāvels gādā par pagal mu, labiekārtojot to, bet neviens vairs ne mēģina iebakstīt auto mazajā sētā. Uz ielas mašīnas var atstāt bez maksas.

Viņi arī nopirkuši divus koka solus, pāri pagalmam tinas krāsaina elektrisko spuldzī šu virtene, kas tumsā dod ne tikai gaismu, bet arī mazliet silta mājīguma. Tā kā Lau ra un Pāvels ir stingri apņēmušies izdarīt šķietami neiespējamo un gandrīz vienmēr ēnā slīgstošo pagalmu apzaļumot, viņi bija pieteikuši savu pagalmu Latvijas Ainavu ar hitektu biedrības projektam Pagalmu renesanse, kurā ainavu arhitekti sniedz bezmak sas konsultācijas pagalmu labiekārtošanai. Konsultācijas viņi saņēma, tomēr Laura un Pāvels nolēma apzaļumot pēc sava prāta — šovasar plānots salikt visapkārt ap nelielo pagalmu tūjas puķupodos, iestādīt ēnmīļus augus puķu kastēs pie soliņiem, ziediem atvēlēt vecu čuguna vannu. Viens no nama iedzīvotājiem piedāvājis pagalmā ierīkot smilšu kasti, lai bērniem ir vieta rotaļām. «Būtu jauki, ja kaimiņi varētu pasēdēt pagalmā un bērni te varētu justies droši. Vasarā gribētu sarīkot savus pagalma svēt kus vai pat kaut ko līdzīgu Dagdas ielas svētkiem,» stāsta Laura, pārliecināta, ka viņai un Pāvelam izdosies iecerētais un pa galms kļūs par brīnišķīgu vietu, kur Lāčplē ša ielas 114 iedzīvotājiem, nogurušiem no pilsētas trokšņiem un putekļiem, atpūsties. 13

Gabrilovičs. Namīpašnieku bizness neesot nedz ātrs, nedz viegls, taču gandarījums par padarīto esot milzīgs. To novērtējuši arī sadarbības partneri, kas ļaujot viņiem turpināt citu īres namu rekonstrukciju Grīziņkalnā. Par Alauksta ielas 13 pagalma labiekārtošanu viņi vienojās pusdienojot — Ilmārs jautāja, vai nebūtu jauki, ja starp namiem būtu strūklaka, un Kārlis teica: «Lieliska ideja!» Ka ideja tiešām bija laba, apliecina tas, ka dzīvokļu īrnieki labprāt iznāk ārā no sa viem mitekļiem, lai apsēstos uz soliņa pre tī strūklakai un izdzertu tasi kafijas. «Pirms tam pagalms bija rakts un asfaltēts vairā kas reizes, līdzās bija grausts, kurā dzīvoja bezpajumtnieki, kurināja ugunskurus un cepa desas. Mājas pirmajā stāvā bija īsts, nelegāls alkohola tirdzniecības punkts jeb

Lai Alauksta ielas 13 nama pagalmā ierīkotu strūklaku, pietika ar divu nama īpašnieku — Ilmāra Millera (pa kreisi) un Kārļa Gabriloviča — pusdienojot pieņemtu lēmumu «točka», piektajā stāvā kaut kādas zālītes tirgotava — pēc aromāta un cilvēkiem, kas piestaigāja, bija skaidrs, kas tā par vietu. Kad nopirkām māju, viens pats vakaros turp negāju,» stāsta Ilmārs. Atjaunojot māju, Ilmārs un Kārlis no lēma sakārtot pagalmu, lai gan neviens no dzīvokļu īrniekiem viņiem to ne lūdza, ne prasīja. «Pagalms bija tik maziņš, ka tajā varēja iebraukt sešas mašīnas, un tad namu iedzīvotāji pa logu varēja skatīties tikai uz mašīnu jumtiem. Mēs vienojāmies ar blakus zemes gabala īpašnieku nojaukt

FOTO — LAURIS VĪKSNE, F64

STRŪKLAKA ĪRES NAMU PAGALMĀ

Jau tuvojoties Alauksta ielas 13 namam no Pērnavas ielas, ir acīmredzami, ka šis nams ir atšķirīgs — uz tā ugunsmūra ir mil zīgs, skaists ielu mākslinieka Kiwie grafiti zīmējums Pelēkā varavīksne. Taču pagal mā gaida vēl lielāks pārsteigums — neliela strūklaka, kas šo pirms vairāk nekā simt gadiem strādniekiem celtās mājas ārtelpu padara par vietu, kur baudīt brīnišķīgu mieru. Alauksta 13 nams atrodas divās seš stāvu mājās, kurām pa vidu — pagalms. 2005.gadā šo māju gandrīz avārijas stā voklī trekno gadu eiforijā nopirka Ilmārs Millers un trīs viņa paziņas. Taču, kad sākās krīze, par saviem un no ģimenēm aizlienētiem līdzekļiem māju renovēja tikai divi no viņiem — Ilmārs un Kārlis

Ielu mākslinieka Kiwie grafiti zīmējums Pelēkā varavīksne

tajā graustus un to vietā ierīkot autostāv vietu mūsu nama iedzīvotājiem. Tādējādi mūsu pagalms atbrīvojās, lai kļūtu par vietu atpūtai,» stāsta Ilmārs. Tā kā pagalmā ir daudz ēnas, apzaļu mot to būtu grūti. Tādēļ viņi nelielo pa galmu izbruģēja, izmantojot Alauksta ielā un netālajā Vārnu ielā zem asfalta atras tos bruģakmeņus, kā arī nojaukto graustu ķieģeļus. Pagalmā tika atstātas divas tur jau gadiem ilgi kuplojošās liepas un at rasta vieta rododendram. Starp kokiem nolikts koka soliņš, bet tam tieši iepretim — strūklaka. «Ierīkojot strūklaku, jārēķi nās, cik daudz tās apkārtnē ir lapu koku. Jo biežāk strūklakā sakrīt lapas, jo biežāk tā jākopj. Labi, ja īpašnieka vai nama ap saimniekotāja rīcībā ir santehniķis, kurš rūpējas par strūklaku, sūkni, filtriem,

«Ierīkojot strūklaku, jārēķinās, cik daudz tās apkārtnē ir lapu koku. Jo biežāk strūklakā sakrīt lapas, jo biežāk tā jākopj» apgaismojumu,» secinājis Ilmārs. Pagal ma pusē pie kāpņu telpas logiem izliktas puķu kastes, ir arī pāris puķu podu pa galmā, kur zied sezonas ziedi. «Sākumā bija doma izlikt puķu kastes ielas pusē pie īrnieku logiem, taču, pavērojot citus daudzdzīvokļu namus, secināju, ka ne

visi savas puķes kopj vienādi labi. Līdz ar to nams neizskatās tik skaisti, kā sākotnēji iecerēts. Nolēmām, ka puķes novietosim pie kāpņu telpas logiem, lai varētu paši lemt, kādas puķes stādīt, kad tās nomai nīt, cik bieži aplaistīt.» Sakoptā vide veiksmīgāk par jebkuru reklāmas kampaņu vai soda naudām mai nījusi iedzīvotāju attieksmi pret to — nav vairs gružu kāpņu telpās, neviens nemet izsmēķus pagalmā. Lai gan pagalms no ie las nav redzams, Grīziņkalnā tas esot labi zināms — nākuši gan Vārnu ielas, gan citu namu īpašnieki konsultēties par to, kā atjaunot namu un pagalmu tā, lai tas ne zaudētu šarmu. Ne reizi nav salauzti vārti, bojāta fasāde vai pagalms. Tikai šad tad vasaras dienās rajona bērni mēdz pārlīst pāri sētai, lai paplunčātos baseinā. l 15

Kā iedzīvināt saimnieka sajūtu? 90.gadu vidū aptuveni pusmiljons dzīvokļu tika nodoti privatizācijai. Pēc 20 gadiem daudzi savu privāto dzīves telpu ir pratuši ērti un gaumīgi iekārtot, taču nav varējuši vai vēlējušies pievērst līdzvērtīgu uzmanību kāpņu telpām un pagalmiem.

Šajā žurnāla sadaļā apskatām dažādus kopējā īpašuma apsaimniekošanas risinājumus

FOTO — PANTHERMEDIA/SCANPIX

Daudzi uzskata, ka aiz viņu dzīvokļa sliekšņa notiekošais uz viņiem neattiecas. Taču bez efektīvas sadarbības ar pārējiem īpašniekiem arī katram atsevišķam dzīvokļa saimniekam agri vai vēlu radīsies aizvien lielākas problēmas.

NAMS

APSAIMNIEKOŠANA

Īpašnieka grūtā nasta Speciālisti: pašlaik nav mehānisma, kā dzīvokļu īpašniekus piespiest piedalīties mājas pārvaldīšanā ANITA BRAUNA

astāvot pašreizējam māju pārvaldes modelim, dau dzus Rīgas lielos daudzdzī vokļu namus nekad neiz dosies renovēt un saglabāt — šāds viedoklis ir dzirdēts no daudziem māju apsaim niekošanā un siltināšanā iesaistītajiem speciālistiem. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu būtiskākos apsaimniekošanas jautājumus, to skaitā par māju siltināšanu un renovāciju, izlemj dzīvokļu īpašnieku kopība — tiem ne pieciešams vismaz 51% dzīvokļu īpašnieku akcepts. Likumdevējam ir bijis labs nodoms — ļaut īstenot vairākuma gribu, taču realitā tē panākt 51% īpašnieku vienošanos bieži ir neiespējami, un mājas pamazām iet bojā. Jo īpaši Rīgā, kur ir milzīgi nami, cilvēki cits citu nepazīst un neuzticas, bieži neintere sējas tālāk par sava dzīvokļa durvju slieksni un māju apsaimniekošanas jautājumus ne pārzina. Daudzi dzīvokļi turklāt ir izīrēti, un īpašnieki dzīvo citur. «Tikko pabeidzu mājas kopsapulču cik lu. Kā jūs domājat, cik iedzīvotāju atnāca? Ja 60 dzīvokļu mājā atnāca 13—15 cilvēku, tas bija sasniegums. Parasti ieradās pieci, seši, septiņi. Kvoruma nav, neko nevar izda rīt,» raksturo dzīvokļu kooperatīva Bāka–2 valdes priekšsēdētājs Sergejs Sidorko. Kad jāpieņem būtisks lēmums, kooperatīva va dība mēģinot atrast mājas aktīvistus, kas piekristu ar aptaujas anketām apstaigāt vi sus dzīvokļus un savākt nepieciešamo balsu skaitu. «Ja es vai mani darbinieki aiziet, uz reiz ir jautājums — vai tev naudas trūkst?» atstāsta Sidorko. Viņš pukojas, ka jaunajā

Dzīvokļa īpašuma likumā, kas stājās spē kā 2011.gadā, vēl ir samazinātas iespējas izmantot tehniskās ekspertīzes kā pamatu kādu darbu veikšanai. Proti, agrāk likums noteica, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienā kums segt visus izdevumus, kas nepiecie šami mājas uzturēšanai. Balstoties uz būv inženiera slēdzienu, ka, piemēram, jumts ir jāremontē, apsaimniekotājs varēja likt iedzī votājiem izlemt, kā viņi šos darbus finansēs. Jaunajā likumā ir formulējums, ka dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums segt tos izdevu

Milzīgos namos cilvēki cits citu nepazīst un neuzticas mus, ko apstiprinājusi dzīvokļu īpašnieku kopība. «Ekspertam nav galvenā loma, īpaš nieki var pateikt «nē». Demokrātija ir laba, bet šī sistēma nedarbojas,» saka Sidorko. «Džins ir izlaists no pudeles, un es ne zinu, kā to dabūs atpakaļ,» arī Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš uzskata, ka mājas galvenos apsaimniekošanas jautājumus atdot izlemt tiem, kam par tiem «nav nekādas sajēgas», ir «nenopietni». «Cilvēks lemj emocionāli — kāds viņam todien garastāvoklis, kā vīrs vai sieva ar viņu todien ir runājis,» viņš saka. Māju apsaimniekošanā iesaistītajiem ir atšķirīgi viedokļi, kā šī problēma būtu risināma. Peipiņš uzskata, ka lielākas lemt tiesības jādod apsaimniekotājam, vien laikus to ieliekot stingros «rāmjos», t.i.,

reglamentējot veicamos darbus, principus, izmaksas. Rīgas Enerģētikas aģentūras di rektore Maija Rubīna agrāk ir izteikusies par māju piespiedu renovāciju, ko varētu panākt, nosakot siltuma patēriņa robežu, pēc kuras pārsniegšanas būtu jāveic obligā ta mājas renovācija. Savukārt Sidorko rosina samazināt lē muma pieņemšanai nepieciešamo iedzī votāju skaita slieksni. Proti, ļaut apsaim niekošanā ieinteresētajiem iedzīvotājiem ar vienkāršu balsu vairākumu pieņemt jebkuru lēmumu, paralēli pastāvot stingrai dzīvokļu īpašnieku apziņošanas procedū rai. Šādā gadījumā varētu dot divu mēnešu laiku lēmuma izvērtēšanai un, ja nepiecie šams, sapulcē pieņemt citu lēmumu. Mājokļu politikas veidotāja Ekonomikas ministrija gan neredz iespējas veikt būtiskas izmaiņas. Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša saka — mi nistrija šos jautājumus dala divos blokos. Vieni ir māju saglabāšanai un uzturēšanai obligāti nepieciešamie darbi, un, pēc viņas domām, tajos apsaimniekotājam jau tagad ir pietiekami liela rīcības brīvība. Tāpat jau ir noteiktas minimālās māju energoefektivi tātes prasības, un apsaimniekotājs bez īpaš nieku lēmuma var veikt pasākumus to izpil dei, piemēram, noblīvēt vai nomainīt logus. Šos obligātos darbus, kas neprasa lielus ieguldījumus, ministrija ir gatava pārskatīt. Taču tā neatkāpsies no prasības, ka kompleksajai renovācijai nepieciešama 51% īpašnieku piekrišana. «Neredzu citu varian tu. Tie ir ļoti lieli izdevumi, un mazākums nevar uzlikt vairākumam nesamērīgi lielas izmaksas,» — tā Oša. l 17

NAMS

LIKUMDOŠANA

Visiem būs lielāka atbildība Nesen stājās spēkā svarīgas izmaiņas Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā PAULS RAUDSEPS

rozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas li kumā tika skatīti Saeimā gandrīz divus gadus. Sākotnēji Ministru ka binetā akceptētā versija bija ar diezgan ierobe žotu mērķi ieviest lielā ku caurskatāmību komunālo maksājumu jautājumos, taču laika gaitā likumpro jektā ietverto izmaiņu areāls ievērojami paplašinājās. Par spīti reizumis uzliesmo jušai pretestībai, piemēram, no tādiem komunālo pakalpojumu sniedzējiem kā Rīgas siltums vai Rīgas ūdens, likumu pa gājušā gada decembrī deputāti pieņēma lielā vienprātībā. Pie frakcijām nepiederošais depu tāts Viktors Valainis, kurš bija atbildīgs par likumprojekta pieņemšanas gaitu no pirmā līdz pēdējam lasījumam, ir opti mistiski noskaņots par izmaiņu pozitīvo ietekmi uz dzīvojamo māju pārvaldīšanu. Viņš prognozē, ka tās palīdzēs novērst

Deputāts cer, ka lielāka konkurence un caurskatāmība apsaimniekošanas tirgū četru gadu perspektīvā rēķinus par mājas uzturēšanu samazinās par aptuveni 20% pārvaldnieku un pakalpojumu sniedzēju ļaunprātības, veicinās iedzīvotāju iesaisti lēmumu pieņemšanā par mājas apsaim niekošanu un, pateicoties lielākai konku rencei un caurskatāmībai apsaimniekoša nas tirgū, četru gadu perspektīvā rēķinus par mājas uzturēšanu samazinās par ap tuveni 20%.

Kāds būs faktiskais efekts, rādīs laiks. Taču izmaiņas ir nozīmīgas, tāpēc šeit ie pazīstinām ar svarīgākajiem grozījumiem Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kuri stājās spēkā šāgada 15.janvārī. Ar visu likuma tekstu var iepazīties www.likumi.lv.

TIEŠIE MAKSĀJUMI PAR SILTUMU, ŪDENI UN ATKRITUMIEM

Iedzīvotājiem ir paš saprotami, ka par patērēto elektrību jāmaksā nevis mājas apsaimniekotājam, bet tieši Latvenergo. Savukārt par citiem komunālajiem pakal pojumiem — siltumu, ūdensapgādi, at kritumu izvešanu — vairākumā gadījumu samaksu no katra dzīvokļa līdz šim ieka sējis apsaimniekotājs, kurš pēc tam norē ķinās ar pakalpojumu sniedzēju par māju

kopumā. Šīs sistēmas radītās problēmas bieži nonāk mediju uzmanības lokā. Daž kārt atsevišķu parādnieku dēļ visai mājai nepieslēdz siltumu, biežāk apsaimnieko tājs šos parādus sedz, palielinot tarifus vai citus maksājumus pārējiem iedzīvotājiem. Dažos skandalozos gadījumos apsaim niekotāji par komunālajiem pakalpoju miem iekasēto naudu vienkārši iebāž savā kabatā. Ar likuma grozījumiem cerēts šo situā ciju noregulēt, radot iespēju iedzīvotājiem maksāt par pakalpojumiem tieši to pie gādātājiem. Līdz šāgada 30.septembrim dzīvojamo māju pārvaldniekiem būs jāno sūta dzīvokļu īpašniekiem paziņojums par pienākumu mājas kopībai pieņemt lēmu mu, vai pāriet uz tiešajiem maksājumiem. Lēmums jāpieņem par visu māju kopumā — nevarēs viens dzīvoklis turpināt maksāt pārvaldniekam, bet citi kaimiņi pa taisno pakalpojumu piegādātājam. Pārejot uz tiešiem maksājumiem, iedzī votāji varēs nodrošināt, ka viņu maksāto naudu par siltumu, ūdeni vai atkritumiem pārvaldnieks neizmanto citiem mērķiem. Savukārt līdz 2015.gada 30.septem brim pakalpojumu sniedzējam ir jābūt ga tavam pieņemt tiešos maksājumus.

JĀSTRĀDĀ AR PARĀDIEM

Līdz šim mājā dzīvo jošiem parādniekiem bieži vien neiestājās nekādas sekas par dzīvošanu uz citu rē ķina, jo mājas pārvaldniekiem bija vieglāk pārādu summas kompensēt no citiem avo tiem, nevis ķerties pie parādu piedzīšanas. Jaunais likums uzliek pienākumu pārvald niekam paziņot parādniekam par parāda esamību, ikgadējā pārskatā par savu dar bu informēt dzīvokļu īpašniekus par mājas kopējiem parādiem, kā arī citu īpašnieku interesēs vērsties tiesā pret parādniekiem.

SAKĀRTOTA PĀRVALDNIEKA NOMAIŅA

Līdz šim likumdošanā nebija noteikta skaid ra kārtība, kā dzīvok ļu nama īpašnieki var nomainīt apsaimniekotāju. Viktors Valainis stāsta, ka rezultātā iedzīvotājus neapmie rinošais apsaimniekotājs varēja nomaiņas procesu kavēt ar vienkāršu obstrukciju, un ir bijuši pat gadījumi, kad uz vienu māju pretendē divi apsaimniekotāji, kuri attiecī bas kārto ar apsardzes firmu palīdzību.

Tagad likumā ierakstīta skaidra kārtī ba, kā nomainīt apsaimniekotāju: dzīvok ļu īpašnieku kopība ar vismaz 51% balsu izlemj par nomaiņu, nosūta pārvaldītājam paziņojumu, un tā pilnvaras beidzas mēne si pēc paziņojuma nosūtīšanas. Lietu no došanas process papildināts ar pienākumu par strīdus jautājumiem parakstīt domstar pību protokolu, lai nevienprātība nekavētu slēgt nodošanas un pieņemšanas aktu par lietām un saistībām, par kurām nav strīda.

KOPĪPAŠUMOS VIEGLĀK PIEŅEMT LĒMUMUS

Bieži dzirdamas sū dzības, cik grūti ir panākt pat 51% dzīvo jamās mājas iedzīvotāju piekrišanu kādam ar apsaimniekošanu saistītam jautājumam. Taču ir mājas, kurās līdz šim bija vajadzīgi visi 100%, lai pieņemtu jebkuru lēmumu. Tāda kārtība valdīja namos, kuri nav sa dalīti likumdošanā regulētajā dzīvokļu īpašumā, bet kuri atrodas kopīpašumā,

un dzīvokļu iemītnieki ir formāli tikai do mājamo daļu īpašnieki. Atbilstoši Viktora Valaiņa sniegtajai informācijai tādu ir ļoti daudz — Latvijā nedaudz mazāk par 28 tūkstošiem māju ir sadalīti dzīvokļu īpa šumos, bet gandrīz tikpat daudz — teju 25 000 — ir kopīpašumā. Tagad arī šajās kopīpašumā esošajās mājās būs nepieciešama tikai 51% dzīvokļu īpašnieku piekrišana, lai pieņemtu lēmu mus, kas attiecas uz obligāti veicamajiem pārvaldīšanas darbiem, tajā skaitā uz ap saimniekotāju nomaiņu (izņemot gadīju mus, kad īpašnieki jau vienojušies par citu kārtību un tā reģistrēta zemesgrāmatā).

JĀRĪKO APTAUJA

Pārvaldniekam tagad ir pienākums rīkot visu īpašnieku rakst veida aptauju, ja tiek saņemts pieprasījums no viena dzīvokļa īpašnieka par jautāju mu, kas attiecas uz mājas pārvaldīšanas darbiem. l

Kā notiks pāreja uz tiešajiem maksājumiem par komunālajiem pakalpojumiem 1

LĪDZ 2014.GADA 31.MAIJAM

Pakalpojumu sniedzēji nosūta savus piedāvājumus par tiešo maksājumu izmaksām dzīvojamo namu pārvaldniekiem.

LĪDZ 2014.GADA 30.SEPTEMBRIM

Katrs pārvaldnieks nosūta dzīvokļu īpašniekiem paziņojumu ar šādu informāciju: 1) paziņojums par pienākumu mājai izlemt par turpmāko maksāšanas kārtību; 2) pakalpojuma sniedzēja piedāvājums; 3) mājas kopējais parāds par pakalpojumiem, kā arī konkrētā dzīvokļa parāds.

Jāņem vērā, ka daudzus ar šo procesu ! saistītos jautājumus regulēs Ministru kabineta noteikumi, kas vēl ir tikai tapšanas stadijā.

Lēmumu par turpmāko maksāšanas kārtību var pieņemt dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē, vai arī aptaujā, kas LĪDZ 2015.GADA 31.JANVĀRIM obligāti jāorganizē pārvaldniekam tajās mājās, kuru īpašnieki vēl nav pārņēmuši māju no pašvaldības.

LĪDZ 2015.GADA 30.MARTAM

Mājas pārvaldnieks nosūta pakalpojumu sniedzējam informāciju par mājām, kas pāries uz tiešajiem maksājumiem.

LĪDZ 2015.GADA 30.SEPTEMBRIM.

Pakalpojumu sniedzējiem jābūt gataviem pieņemt tiešos maksājumus.

NAMS

APSAIMNIEKOŠANA

Kam uzticēt apsaimniekošanu? Individuāla pieeja un spēja pārliecināt — tās ir prasmes, kas patlaban visvairāk vajadzīgas tik pragmatiskās daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanas jomas dalībniekiem. Neatkarīgi no izvēlētā likumiskā modeļa ir svarīgi, lai pilnvarotais pārvaldnieks izprastu daudzpusīgos uzdevumus, mācētu tos pamatot dzīvokļu īpašniekiem un godīgi izpildītu

adomju laikos dzīvokļus «dabūjušie» joprojām ne reti neizprot, ka mājoklis jāuztur un jākopj pašiem, un katram sajust visu daudzstāvu namu par savu īpašumu — tas pagaidām ir nesasniedzams «kosmoss», teju vienprātīgi secina Ir uzrunātie nozares lietpratēji. Labākajā gadījumā saimnieks apdrošina savu dzīvokli, bet tas, kas notiek ar kāpņu telpu, pagrabu, jumtu vai liftu, vi ņaprāt, ir kāda cita rūpe. Kāda dāma Iman tas namā pat nav ziņojusi par ūdens pilēša nu no caurules, jo tā neesot viņas. Labāk ar izpratni ir tur, kur iemītnieki dzīvokļus pirkuši par savu naudu, kā arī vietās, kur saimnieka attieksme ar remon ta un labiekārtošanas projektiem kultivē ta teju kopš valsts neatkarības atjauno šanas. Spilgtākais piemērs ir Valmiera, kur pašvaldība bezprocentu kredītus pakāpeniskai namu renovācijai dzīvokļu 20

Labāk ar izpratni ir tur, kur samnieka attieksme kultivēta jau sen īpašnieku biedrībām izsniegusi jau kopš 90.gadiem. Skats uz atjaunotajiem un siltumu taupošajiem pilsētas dzīvokļu namiem ir nesalīdzināms, piemēram, ar Daugavpili, kur pašvaldība gatava ar 80% līdzfinansējumu atbalstīt renovāciju, taču daudziem nav nokārtotas namu pārvaldī šanas formalitātes, lai iedzīvotāji naudu varētu saņemt, stāsta energoefektivitātes projektu zinātāja Inese Bērziņa no Ekono mikas ministrijas (EM). Daudzdzīvokļu namu var apsaimnie kot vairākos veidos, taču visi prasa, lai mā jokļu īpašnieki pilnvarotu pārvaldnieku

rīkoties viņu vārdā un viņiem izdevīgākajā veidā. Māju var pārvaldīt dzīvokļu īpašnie ku biedrības vai kooperatīvās sabiedrības vadība, pašvaldības kapitālsabiedrība vai privātais apsaimniekotājs. Jebkuram no tiem, kā arī dzīvokļu īpašniekiem, jāievē ro Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, Dzīvokļa īpašuma likums un tiem pakārto tais normatīvo aktu kopums. Visi normatī vi pieejami EM mājaslapā internetā. Nozares dalībnieku pieredze rāda, ka tieši milzīgā skaidrošanas darba dēļ labāk strādā apsaimniekotāji, kas ir tuvāk dzī vokļu īpašniekiem vai nu mazākas struk tūras vai profesionālākas pieejas dēļ. Inese Bērziņa secinājumu ilustrē ar piemēru — kāda nama īpašnieki kopsapulcē jau pirms pusgada vienojušies par nama pieteikšanu renovācijas atbalstam, taču lielajā apsaim niekotāja aparātā neviens vēl nav reaģējis uz pilnvarojumu sagatavot projektu. Ir no skaidroja triju dažādu apsaimniekošanas modeļu priekšrocības un trūkumus.

ILUSTRĀCIJA — PANTHERMEDIA/SCANPIX

ANTRA ĒRGLE, SPECIĀLI IR

1 BIEDRĪBA VAI DZĪVOKĻU ĪPAŠNIEKU KOOPERATĪVĀ SABIEDRĪBA. MĀJAS IKDIENAS APSAIMNIEKOŠANU UN RENOVĀCIJU PĀRZINA DZĪVOKĻU ĪPAŠNIEKU PILNVAROTS BIEDRĪBAS VAI KOOPERATĪVA VADĪTĀJS, ŅEMOT VĒRĀ PILNSAPULCES LĒMUMUS.

PLUSI

MĪNUSI

Laba situācijas izpratne par māju

Mazāka finanšu plūsma ierobežo remontus un labiekārtošanu

Viegli kontrolējama finanšu plūsma

Grūtāk saņemt kredītu bankā Nelielas kapacitātes dēļ sarežģītāk tikt galā ar parādniekiem

PIEMĒRS. Dzīvokļu īpašnieku biedrība AB60 apsaimnieko 45 dzīvokļu namu Anniņmuižas bulvārī 60, Rīgā. Savu pieredzi Ir Nams atklāja biedrības vadītāja Anita Bērziņa. Lēmums māju apsaimniekot biedrībai, at sakoties no agrākās pašvaldības struktūras Kurzemes nami paspārnes, pieņemts, kad Anita uzzinājusi par iespēju iegūt Eiropas finansējumu. «Kad aizgāju par to runāt pašvaldības uzņēmumā, par mani pasmē jās,» tagad pati ar smaidu atceras biedrības vadītāja, «teica — neko tur nedabūsi! Taču es dabūju. Bija jāizmanto iespēja, uzņē mos vadību, izveidojām biedrību, un sāku darboties.» Tagad nams ir atjaunots, silti nāts, sakārtots, turklāt tērē par pusi mazāk siltumeneģijas nekā pirms renovācijas. Biedrība izveidota 2009.gadā, 2010.gadā sākta renovācija, 2011.gada martā mājas kontā ieskaitīta Eiropas fondu nauda. Bērziņa atzīst — process paņēmis divus gadus no viņas dzīves, bet arī pēc visa piere dzētā darītu to pašu vēlreiz, jo bijis skaidrs, ka pašu spēkiem renovāciju nepaveikt, bet priekšā bija labais piemērs ar Valentī nas Jermakas vadībā renovētajiem diviem Imantas namiem. Anita vispirms izpētījusi normatīvos aktus, sasaukusi kopsapulces, saņēmusi pilnvarojumu vajadzīgajiem lē mumiem un darbībām. «Darījām visu, kā 22

vajag un likumā paredzēts. Likumi un do kumenti ES finansējuma saņemšanai jālasa. Tikai tāpēc, ka cilvēki nav informēti, sanāk daudz nepatikšanu. Ir dažādi viedokļi par procesiem — ja neizlasi pirmdokumentus, nevienam nevar īsti uzticēties,» rāda Bērzi ņas pieredze. Tagad Anita joprojām paralēli algotam darbam vada sava nama apsaimniekoša nu, saņemot par to no biedrības atalgoju mu. Viņa gan atzīst — lielam apsaimnieko šanas uzņēmumam ir vieglāk ar finansēm, biedrībā grūtāk savilkt galus, ja kādam mājā ir parādi. «Nedrīkstu maksāt parādus no uzkrājuma, bet — ko darīt? Nedrīkstam arī iekrāt parādu, piemēram, par siltumu, jo tad draud apkures atslēgšana visai mā jai,» likumdošanas nosacījumu paradoksu

raksturo apsaimniekotāja. Ar īpašnieku akceptu izcīnīta cīņa ar Rīgas ūdeni, vi siem uzstādot jaunus viena ražotāja ūdens skaitītājus. Ar tiem ūdeni nevarot zagt, un, lai gan «pilinātāji tāpat pilina», tagad šajā mājā starpība starp dzīvokļos un visā mājā uzskaitīto ūdens patēriņu esot tuvu nullei. Ieguldījums atmaksājies gada lai kā. Ar bankas kredītu nebija problēmu, jo parādu summa bijusi niecīga un tikusi segta, kad pārdots parādnieka dzīvoklis. Patlaban top projekts cauruļvadu maiņai visā mājā. Mājas iemītnieki vairs negribot atpakaļ pie lielā apsaimniekotāja, biedrība pierādī jusi savu efektivitāti, kaut arī sākumā vadī tājai nācies uzklausīt pat lamas un stingri piestrādāt pie neticīgo pārliecināšanas.

FOTO — LETA

Individuāls ikdienas kontakts ar iedzīvotājiem

2 PRIVĀTA SABIEDRĪBA AR IEROBEŽOTU ATBILDĪBU. MĀJU APSAIMNIEKO DZĪVOKĻU ĪPAŠNIEKU NOLĪGTS PROFESIONĀLS PAKALPOJUMU SNIEDZĒJS UZŅĒMUMS AR KOPSAPULCES PILNVAROJUMU UN IEVĒROJOT TĀS LĒMUMUS.

PLUSI

MĪNUSI

Dzīvokļu īpašniekiem pašiem nekas nav jādara, tikai jāsamaksā par pakalpojumu

Risks «iekrist» ar nekompetentu vai negodīgu apsaimniekotāju

Iespēja izmantot lielāku finanšu plūsmu ieguldījumiem vai parādu segšanai

Mazāk caurskatāma rīcība ar līdzekļiem

Individuāla pieeja un ātra reakcija avārijas gadījumā vai projektu īstenošanā

Tomēr par nobalsoja 74%. Anita prot labi tikt galā ar daudzpusīgajiem apsaimnie kotājas pienākumiem un esot gatava palī dzēt arī citiem namiem, kur neiet tik glu di. Taču pēc pāris sapulcēm, kur tantiņas nevis rēķinājušas savu izdevīgumu, bet sākušas pārmest viņai alkatību — gribot tik vairākās vietās algu saņemt, un re, cik daudz kopā savācas! —, šo domu viņa pa gaidām atlikusi. Esot gana darba ar pašas mājas huligāniem — jāpārliecina, ka neiz lauž nule ieliktās durvis, netur ziemā vaļā kāpņu telpas logus, nesmēķē kāpnēs... Tādi gan vairs esot tikai pāris dzīvokļos: «Kā mazi bērni!» Par galveno plusu šim modelim Bērziņa uzskata tieši individuālo ikdienas kontaktu, par galveno mīnusu — biedrības mazākas

iespējas cīnīties ar parādniekiem. Līdzīgu apsaimniekošanas modeli, ko īsteno nelieli uzņēmumi, pērkot pakalpojumus no citiem maziem remontniekiem, santehniķiem u.tml., Anita redzējusi labi darbojamies Vācijā. «Lielajiem uzņēmumiem vajadzētu strādāt labāk, lētāk un efektīvāk, bet pagai dām tas pie mums nenotiek. Apsaimnieko šana vēl nav vienlaidu bizness, kur viegli piedāvāt plašu pakalpojumu, to traucē padomju mantojums ar attieksmi, ka dzī voklis iemītniekam vienkārši pienākas, bet atbildība un rūpes par to jāuzņemas kādam citam,» vērtē biedrības vadītāja. «Dzīvok ļa pircējs, kas tajā ieguldījis naudu, zina, ka īpašums jātaupa, jāpieskata un jāuztur. Taču līdz plašai saimnieka izpratnei mums vēl ceļš ejams.»

Iespējamas manipulācijas ar komercnoslēpumu, lai neatklātu īpašnieku interesēm neatbilstīgu rīcību

PIEMĒRS. SIA CDzP apsaimnieko 250 mājas Cēsīs, Siguldā, Līgatnē un Inčukalnā. Stāsta uzņēmuma valdes loceklis Ģirts Beikmanis, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas vadītājs, kam ir 20 gadu pieredze šajā jomā. CDzP sākotnēji bija pašvaldības uzņē mums (privatizēts 2003.g.), pārņemot 180 daudzdzīvokļu māju ar visām saistībām Cēsīs. Pārējās pievienojušās jau privāta jam apsaimniekotājam, pārliecinoties par renovācijas un uzturēšanas pieredzi. «Tolaik domāju, ka normatīvie akti sa kārtosies ātrāk un pārvaldīšanas vide būs skaidrāka. Taču joprojām ir daudz sarežģītu jautājumu. Tas, ka kļuvām par privātu uz ņēmumu, nācis par labu gan pašiem, gan klientiem. Pašvaldības uzņēmumā visas darbības bija jāsaskaņo, bet tagad paši vēr tējam situāciju, elastīgi reaģējam pret jeb kuru klientu vai lūgumu. Ar parādniekiem runājam individuāli, vērtējam. Ja saprotam, ka risinājuma nebūs, cenšamies parādu ne krāt, bet uzreiz iesniegt lietu tiesā, lai nāk vietā cilvēks, kas spēj maksāt. Ja ir īslaicīgas problēmas, kopīgi sastādām samaksas gra fiku, pakāpeniski parāds sarūk,» sāpīgākās problēmas risināšanu apraksta Beikmanis. 23

3 PAŠVALDĪBAS KAPITĀLSABIEDRĪBA NAMU APSAIMNIEKO UZŅĒMUMS AR PAŠVALDĪBAS KAPITĀLU, KO PILNVARO DZĪVOKĻU ĪPAŠNIEKI, PIEŅEMOT LĒMUMUS PAR DARĀMAJIEM DARBIEM.

PLUSI

MĪNUSI

Pašvaldība ir stabils un pastāvīgs partneris

Apsaimniekotājs var paviršāk izturēties pret saviem pienākumiem

Ir iespēja lielākiem uzlabojumiem saņemt pašvaldības atbalstu vai iemaksas pamatkapitālā Vieglāk saņemt kredītu bankā

Ilgāks un birokrātiskāks lēmumu pieņemšanas process Uzņēmuma darbību var apgrūtināt politiski ietekmēta vadības maiņa

PIEMĒRS. Iecavas pašvaldības kapitālsabiedrības SIA Dzīvokļu komunālā saimniecība (DzKS) apsaimnieko 18 daudzdzīvokļu namus novada lielākajā ciemā. Tā ir trešdaļa no Iecavas dzīvokļu mājām, stāsta DzKS valdes priekšsēdētājs Jānis Feldmanis. «Esam stabilāki un uzticamāki partneri,» galveno priekšrocību nosauc vadītājs, «pri vātbizness var bankrotēt, bet mums neviens neļaus, nepazudīsim, savākuši naudu.» Pašvaldības apsaimniekotājam lēmu mu pieņemšana un finanšu izmantošanas modelis ir mazāk elastīgs, taču to kompen sē iespēja saņemt līdzdalības maksājumu no pašvaldības budžeta konkrētiem pro jektiem. Šādā ceļā DzKS nomainījusi liftus deviņstāvu mājās — vēlēšanu gadā novada dome piešķīra katrai no sešām sekcijām 5000 latu līdzmaksājumu. Katram dzīvokļa īpašniekam jaunais lifts izmaksāja nedaudz virs 300 latiem. Pašvaldība lēmusi par ie maksām DzKS pamatkapitālā, kad bija vaja dzīgi lielāki ieguldījumi ūdenssaimniecības

FOTO — LETA

Cēsīs visi komunālie pakalpojumu un mak sājumi par tiem rit ar CDzP starpniecību, un tā esot visērtāk, vienīgi Siguldā apkurei ir tiešie norēķini ar siltuma ražotāju. Visvai rāk traucējot parādu piedziņas nesakārto tība likumdošanas līmenī — tā pieļaujot, ka ir cilvēki, kas nekad nesamaksās iekavēto. Tas jāsedz kādam citam — apsaimniekotā jam, kaimiņiem, jānoraksta pakalpojumu sniedzējiem... «Situācija tāda nebūtu, ja citādi skatītos uz dzīvokļa īpašumu, proti, tas nebūtu atsevišķs īpašums, bet daļa no kopējā mājas īpašuma. Tad veidotos drošī bas fonds, un nākamajam lietotājam būtu saistoši iepriekš nesamaksātie parādi, bet tas nebūtu slogs kaimiņiem,» koncepciju skaidro apsaimniekotājs. Pluss ir neatkarība no politiski motivē tiem lēmumiem, ar ko jārēķinās pašvaldī bas uzņēmuma gadījumā, piemēram, pēc katrām vēlēšanām vai varas maiņas maino ties apsaimniekotāja vadībai, skaidro Beik manis. Pašvaldības sistēmā būtu arī garāki iepirkumi, taču kredītu ieguvē Valsts kases aizmugure varētu noderēt. «Mums ir bijušas garas pārrunas ar bankām, jo aktīvi siltinā jām mājas no 2003.gada vēl pirms ES fondu atvēršanas. Esam ņēmuši kredītus, un, kaut nekavējam maksājumus, bankas skatīju mā to apjoms mūsu uzņēmumam ir liels, tāpēc tās reizēm nelabprāt izsniedz jaunus aizdevumus.» Bankas savulaik nācies pārliecināt, ka jāmaksā rēķini par to meitasfirmu pārņem tajiem kredītu parādnieku dzīvokļiem, at klāj Beikmanis. Tagad ar to vairs problēmu nav, bet sākumā bankas pēc dzīvokļa iegū šanas izsolē ne vienmēr gribējušas maksāt apsaimniekotājam par uzturēšanu. Tagad normatīvajos aktos lieta ir sakārtota, un problēma paliek tikai ar iepriekšējiem parā diem, ko risina ar tiesu izpildītāju. CDzP kā privātā tirgus dalībnieka pozīci ja ir maksimāla atvērtība un gatavība reaģēt uz jebkuru situāciju, klienta vēlmi. «Mums ir katrai mājai individuāla pieeja — kā lemj dzīvokļu īpašnieki, tā darām. Jārēķinās, ka katra māja ir atšķirīga kā atsevišķa kopie na,» raksturo Beikmanis. Viņš vērtē, ka CDzP ar esošajiem resursiem vēl ir attīstības rezerves: «CDzP nav ģeogrāfiski ierobežota, varam pārvaldīt mājas arī Daugavpilī, Igau nijā vai Lietuvā, bet tad noteikti veidotu fili āli un meklētu vietējos darbiniekus.» «Agri vai vēlu visiem dzīvokļu īpašnie kiem nāksies saprast, ka kāpņu telpa un pa galms arī ir viņu īpašums, taču apziņa vei dojas, kad sākam runāt par mazām lietām un pārejam pie lielākām. Ja kontakts izvei dojas, var mainīt attieksmi. Cilvēki rēķina — cik ielieku un ko dabūju atpakaļ. Ja durvīm krājām pusgadu, tad tās ar kāju nespersim,» saka apsaimniekotājs.

projektos Iecavā un citos novada ciematos, iekustinājusi renovāciju, apmaksājot ener goauditus visiem Iecavas namiem. «Daudz ieguldām izglītošanā, stāstām iedzīvotājiem, ka dzīvoklis un māja ir viņu kopīgs īpašums. Lēnām saimnieka apziņa aug,» raksturo Feldmanis. Viņaprāt, komu nālo maksājumu parādniekiem vajadzētu uzlikt līdzīgus ierobežojumus rīkoties ar dzī vokli kā sodītiem autobraucējiem, proti, «ja ir parādi, dzīvokli nevar pārdot, kamēr ne esi tos samaksājis». Tagad gan darījumā tiek prasīta apsaimniekotāja uzziņa, tomēr jēgas no tā esot maz — jaunais īpašnieks solās ve cos parādus pamazām dzēst, bet piespiest to darīt viņu tomēr nevar. DzKS esot pat «principiāli» nemaksātāji, kas kopš padomju laikiem pieraduši visu sa ņemt «uz paplātes». Tie parādus krājuši pat 20 gadus, bet tikai tagad lietas tiek gatavotas tiesai. Vadītājs gan atzīst — vērtējot, vai pa rādniekam ir, ko atņemt. Ja nav, ar tiesu ne maz neķēpājas, bet, piemēram, gaida, kad nemaksātājam būs pensija — tie ir regulāri ienākumi, no kuriem kaut ko var piedzīt. Lēni risināma ielaista problēma DzKS ir pašvaldībai piederošie dzīvokļi, no kuru īr niekiem vēl pirms dažiem gadiem neviens neprasīja ne īri, ne regulāru komunālo pakalpojumu maksas segšanu. Iedzīvotāji dažos ciematos ārpus novada centra nav apmierināti ar ūdens apgādi, taču DzKS nav izdevies vienoties par risinājumu ar urbu mu privātīpašniekiem. «Pašlaik apsaimniekojam 48 tūkstošus kvadrātmetru, bet speciālistu — namdaru, elektriķu, santehniķu — jauda DzKS ir līdz 150 tūkstošiem kvadrātmetru. Ja varētu paplašināt apsaimniekojamo platību, eko nomiskāk izmantotu resursus, samazinātos pakalpojumu maksa, administratīvie izde vumi,» attīstības perspektīvas vērtē Feld manis. Iecavā esot dažas mājas, ko patlaban apsaimnieko biedrības, taču, netiekot galā ar parādniekiem, pārstāvji pauduši vēlmi slēgt līgumu ar DzKS. «Pāreja ir šaubīga, jo nemaksātāji par to nebalsos,» domā uzņē muma vadītājs, «turklāt mūsu pakalpojumi nebūs lētāki kā biedrības darbs. Lai panāk tu kompromisu, domāju, būs jāiesaistās pašvaldībai,» stāsta Feldmanis. Nedaudzos dzīvokļu namus tālākos ciematos — Rosmē, Zālītē — nemaz nekāro apsaimniekot, jo tur vairākumā esot iedzīvotāji, kas nav maksā tāji vai vienkārši nevēlas to darīt. Ārpus no vada DzKS nav gatavs sniegt pakalpojumus, vispirms jātiek galā ar pašu mājām. DzKS sniedz visus komunālos pakalpo jumus, izņemot siltumapgādi, ko iedzīvotāji saņem un norēķinās tieši ar citu pašvaldības kapitālsabiedrību Iecavas siltums. Feldma nis gan piekrīt — ja būtu viens uzņēmums, būtu ērtāk. l 25

NAMS

APSAIMNIEKOŠANA

Kā nomainīt Namu pārvaldnieki daudz nereklamējas, tāpēc iedzīvotājiem kandidāti jāmeklē pašiem BAIBA KALNIŅA, SPECIĀLI IR

au nedēļu nav nomainīta izdegu sī spuldze kāpņu telpā? Iedzīvotāji interesējas par iespējām siltināt savu māju, bet apsaimniekotājs negrib ar to ķēpāties? Par spīti zvaniem, jau vairākas dienas nav notīrīts sniegs pie mājas sliekšņa? Uzzini, ka draugu mājās apsaim niekošanas maksa ir krietni mazāka? Iespējams, pienācis laiks mainīt mājas pārvaldnieku. Bet — kā to izdarīt? Lai gan daudzviet dzīvokļu īpašnie ki vēl nav tikušies nevienu pašu reizi, lai lemtu par sava nama apsaimniekošanas jautājumiem, pieņemsim, ka tik tālu jau esat tikuši. Vairākums ir par pārvaldnieka nomaiņu. Ar ko sākt? Kur viņu meklēt?

DRAUGI, KAIMIŅI UN INTERNETS

Protams, vislabākā reklāma par labiem pārvaldniekiem ir tā, kas klejo mutvār dos — informācija no paziņām, kaimiņiem. Par mazāk aktīviem, bet tāpēc ne sliktiem pārvaldniekiem informācija neparādās, jo viņi klusi un mierīgi strādā. Taču ļoti iespē jams, ka paziņu mājas apsaimniekotāji vai nu negrib, vai nespēj uzņemties atbildību arī par jūsējo. Kur meklēt tālāk? Līdz šim nav manīts daudz namu ap saimniekotāju, kuri aktīvi reklamētu savus pakalpojumus. Daži parādās tādās sludinā jumu vietnēs kā Ss.lv, citi atrodami uzņē mumu katalogos 1188.lv vai Zl.lv. Savukārt, ja grib iepazīties ar visiem reģistrētajiem, Latvijā strādājošajiem namu pārvaldnie kiem, jāskatās Ekonomikas ministrijas uzturētajā Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā, kas atrodams Būvniecības infor mācijas sistēmas mājaslapā. Tiesa, ministrijas reģistrs nav ticis ra dīts patērētāju vajadzībām un kā informā cijas avotam jauna apsaimniekotāja meklē tājiem tam ir vairāki trūkumi (skat. blakus rakstu). 26

Var arī meklēt informāciju sociālajos tīklos, taču neko pozitīvu tur neatrast MELNAIS SARAKSTS

Esat tikuši tik tālu, ka no dažādiem avotiem savāktā informācija ļauj sastādīt iespējamo apsaimniekotāju sarakstu. Kā noskaidrot, vai kāds pārvaldnieks ir kvalitatīvs un uzticams? Lai uzzinātu vairāk, par pārvald nieka darba stilu var interesēties pie to māju iedzīvotājiem, kuras tas pārvalda. Var arī meklēt atsauksmes citur. Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas (LNĪPA) mājaslapā publicēts Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldnieku «mel nais saraksts», taču tajā atrodama arī jau daudzus gadus veca informācija. Piemē ram, Raimonds Munkevics tur vēl aizvien figurē kā Jūrmalas namsaimnieka vadītājs, lai gan viņš jau sen no šā amata pārcēlies uz politiķa krēslu un pēcāk apsūdzēto solu. Sarakstā «ir organizācijas un pārvaldnieki, kuri radījuši problēmas gan dzīvokļu un namu īpašniekiem, īrniekiem, komunālo pakalpojumu piegādātājiem, un tas ir mūsu asociā cijas subjektīvais viedoklis», uzsver LNĪPA vadītājs Vitolds Peipiņš. «Neesam soģi! Konstatējam faktus, ko iegūstam arī no masu informācijas līdzekļiem, sociālajiem tīkliem, individuālām sūdzībām. Nav jābūt skaļam tiesas procesam, jo runa ir tikai par situācijām, kad bijušas problēmas. Sarakstā ir informācija arī par ļoti seniem notiku miem, un iespējams, ka kāds pārvaldnieks savu darbošanos jau ar to ir beidzis. Sarak stā viegli tikt iekšā, bet ārā — neiespējami.»

Var arī meklēt informāciju sociālajos tīk los, taču pozitīvu informāciju tur neatrast, jo tikai tad, kad mērs ir pilns, cilvēki izsakās publiski, bet pārsvarā tomēr anonīmi. «Tā pēc arī visa informācija sociālajos tīklos ir jāanalizē,» saka Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas priekšsēdē tājs (LNPAA) Ģirts Beikmanis.

LĪGUMS PĒC LIKUMIEM

Kad beidzot pārvaldnieks ir atrasts un ar viņu saskaņota sadarbība, jāslēdz līgums. Par noteikumiem vienojas abas puses. Jo sīkāk šie noteikumi tiek atrunāti, jo pašiem vieglāk pēc tam būs strādāt. Līgumā tiek at runāti gan visi pakalpojumi, gan sapulces, arī līguma laušana.

apsaimniekotāju Līgumu slēdzot, ir jānodod «mājas lie ta». Tā ir pakete ar informāciju par visiem pakalpojumiem, dzīvokļu īpašniekiem, viss, lai jaunais pārvaldnieks var realizēt savus uzdevumus. «Pārvaldnieka maiņas gadīju mā, pārņemot mājas lietu un nododot jau najam pārvaldniekam, var rasties domstar pības. Stingri jāpiefiksē, par kurām lietām vienojas un par kurām rodas domstarpības. Visbiežākais strīda jautājums ir par parā diem, jo neviens negrib paņemt pārvaldī jumā māju ar parādiem,» zina stāstīt Ģirts Beikmanis. Teorētiski novilkt svītru, ar kuru brīdi jaunais pārvaldnieks sāk strādāt, ir ne iespējami, jo parasti pārvaldnieks piegādā rēķinu par iepriekšējo mēnesi un iedzīvotā jiem ir vēl mēnesis laika, lai samaksātu. Pār ejas laiks ir gandrīz divi mēneši. «Diemžēl praksē ir pārvaldnieki, kuri nenodod mājas lietas, nesniedz nekādu informāciju un ne paraksta nekādus domstarpību protokolus. Tad īpašniekiem un jaunajam pārvaldnie kam informācija jāvāc pašiem. Caur tiesu to varbūt var atgūt, bet tiesāšanās process var būt ļoti ilgs,» situāciju raksturo Ģirts Beikmanis. Zvērinātu advokātu biroja Borenius ju rists Andris Vilisons iesaka īpašniekiem arī pārliecināties, vai potenciālā pārvaldnieka kvalifikācijas līmenis atbilst tām prasībām, kas noteiktas Dzīvojamo māju pārvaldīša nas likuma 13.pantā. (Likuma pilnu tekstu var atrast www.likumi.lv.) Pārvaldīšanas līgumā iekļaujamās mi nimālās ziņas noteiktas Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 11.pantā, taču Andris Vilisons piekodina pārbaudīt, vai līgumā kā pārvaldnieka pienākumi ir atrunātas arī visas obligāti veicamās pārvaldīšanas dar bības, kas uzskaitītas likuma 6.panta otrajā daļā. Šo līguma noteikumu pārbaude ir īpa ši svarīga, jo saskaņā ar minēto likumu tieši īpašnieki ir atbildīgi par šo obligāto pārval dīšanas darbību veikšanu. Par to neizpildi paredzēta administratīvā atbildība. Visbeidzot svarīgi ir pārskatīt arī līguma noteikumus, kas regulē maksājumu apmē ru, samaksas kārtību un termiņus, kā arī sankcijas par nemaksāšanu termiņā. Šeit jāņem vērā, ka mājas pārvaldīšanas izde vumu, tajā skaitā pārvaldnieka atlīdzības apmēram ir jāatbilst dzīvojamās mājas īpaš nieku lēmumā noteiktajam. Jāatceras, ka līgumā nav obligāti jānosaka līgumsods, pat ja uz to uzstāj pārvaldnieks.

Īpašniekiem, konstatējot, ka slēdza mais līgums neatbilst viņu gribai, ir jāpie dāvā pārvaldniekam savs redzējums par atsevišķu līguma punktu redakciju, lai pār valdnieks veic attiecīgas izmaiņas.

Īpašniekiem ir jāatceras, ka līguma satura izveidē iesaistītajām pusēm ir vienlīdzīgas tiesības neatkarīgi no tā, ka līguma paraugu piedāvā tieši pārvald nieks. l

Ko var uzzināt no valsts uzturētā pārvaldnieku reģistra? PAULS RAUDSEPS

ribat meklēt jaunu apsaimniekotāju? Vie na iespēja ir censties izmantot Ekonomikas ministrijas uzturē to Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģis tru (bis.gov.lv/bisp/lv/ house_managers). Maija sākumā tajā bija reģistrējušies 589 namu apsaimniekotāji — fiziskas un juridiskas personas. Par nelaimi, reģistrs nav veidots pa tērētāju vajadzībām, tāpēc tas neļauj at lasīt pārvaldniekus pēc visiem dzīvokļu īpašniekus interesējošajiem kritērijiem. Lai meklētu iespējamos apsaimnie kotājus, lapas kreisajā slejā uzklikšķi niet «+ izvērstā meklēšana», ielieciet ķeksīti pie statusa «Aktīvs» un izvēlnē «Tiesības piedāvāt pakalpojumus» iz vēlieties «jā». Ar šādiem nosacījumiem nospiežot «Meklēt», tiks atlasīti gandrīz 400 uzņēmumu. Par nelaimi, precīzāku atlasi apgrū tina sistēmas nepilnības. Nav noteikti standarti, pēc kuriem pārvaldītāji reģis trā iesniedz informāciju par sniegtajiem pakalpojumu veidiem. Tāpēc, ievadot šajā izvēlnē, teiksim, «pārvaldīšana», neredzēsit uzņēmumus, kuri norādījuši tikai «apsaimniekošanu». Nedaudz labāk ir ar «pakalpojumu sniegšanas teritoriju». Ja ierakstīsit, pie mēram, «Mārupe», sistēma atlasīs teju 20 pārvaldītāju. Taču to vidū nebūs ap saimniekotāji, kuri gatavi darboties arī ci tur valstī un kā savu teritoriju norādījuši

«Latvija». Turklāt raksta gatavošanas lai kā lapa «uzkārās», mēģinot meklēt pēc šī plašā kritērija. (Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas depar tamenta direktore Ilze Oša skaidro, ka mājaslapa ir lietošanā tikai dažus mēne šus, un sola prasīt tās izstrādātājiem šo kļūdu izlabot.) Šīs problēmas droši vien visvairāk traucēs rīdziniekiem, kuri, meklējot tikai pēc kritērija «Rīga», nere dzēs vairākus uzņēmumus, kuri aktīvi darbojas galvaspilsētā. Reģistrs arī sniedz tikai ierobežo tu kontaktinformāciju. Uzklikšķinot uz pārvaldnieka kārtas numura (pa kreisi no nosaukuma), var uzzināt uzņēmumu juridisko adresi, bet fiziskām personām datu aizsardzības dēļ vispār neko. Vai ir vērts šo rīku izmantot? Ja nodomi mainīt apsaimniekotāju ir nopietni un ir nedaudz laika, te var apzināt visplašāko piedāvājumu klāstu. Turklāt EM ir pārbaudījusi, vai reģistrā iekļautie uzņēmumi faktiski nodarbojas ar dzīvojamo māju apsaimniekošanu un citas iesniegtās informācijas atbilstī bu patiesībai. Taču īsta tirgus pētīšana prasīs papildu darbu — ar Google vai citu meklētāju jāatrod šo uzņēmumu mājas lapas vai kontakttālruņi. Ilze Oša uzskata, ka būtu vēlams pa pildināt reģistra informāciju un iespējas un padarīt to ērtāku iedzīvotājiem, kas meklē namu pārvaldītāju. Taču tādā ga dījumā, viņasprāt, tā uzturēšana būtu jā nodod kādai no namu apsaimniekotāju asociācijām. l

NAMS

APDROŠINĀŠANA

Kā apdrošināt dzīvokli, nepārmaksājot Ja izvēlas vislētāko apdrošināšanas polisi vai zemāko iespējamo prēmiju, kas jāmaksā apdrošināšanas kompānijai, ir liels risks palikt zaudētājos. Ieguvēji ir tie, kas, apdrošinot dzīvokli un kopīpašumu, iedziļinās niansēs GUNITA NAGLE

a jūs esat apdrošinājis gan mājokli, gan auto, tad labi zināt, ka mājokļa apdrošināšana izmaksā trīs, četras, varbūt pat piecas reizes lētāk nekā KASKO polise. Mājokļa apdrošinā šana ir viens no lētākajiem apdroši nāšanas veidiem. Tomēr no visām 859 800 Latvijas mājsaimniecībām apdrošinātas ir aptuveni 200 000. Pirms trim gadiem SKDS veiktā aptaujā, apjautā jot 1000 respondentu visā Latvijā, tika se cināts, ka īpašumu apdrošināt izvēlas 32% privātmāju īpašnieku, savukārt dzīvokļus apdrošina tikai 17% īpašnieku. Visbiežāk minētais iemesls — bankas prasība. Kāpēc tomēr ir vērts nepažēlot un samaksāt vidēji 100 eiro gadā, lai apdrošinātu dzīvokli, tā iedzīvi un kopīpašumu?

BANKA PRASA, APDROŠINA

Teju visi mājokļi, kas pirkti ar bankas aiz devuma palīdzību, ir apdrošināti. Tā kā jaunajās daudzdzīvokļu mājās, kas tapu šas pēdējo desmit gadu laikā, gandrīz visi dzīvokļi pirkti, izmantojot bankas kredī tus, tie visi ir apdrošināti. Bankas grib būt pārliecinātas, ka nelaimes vai postījumu 28

Pēc apdrošināšanas kompāniju datiem, dzīvokļos visbiežāk zaudējumi rodas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu avārijās gadījumā viņu klientiem būs nauda īpašu ma atjaunošanai. Taču pirms vairāk nekā 20 gadiem cel tajos daudzdzīvokļu namos retais dzīvok lis ir apdrošināts. Īpašnieki vai īrnieki vis biežāk izvēlas apdrošināšanu tikai tad, ja gadiem ilgi to ir darījuši, un viņu pieredze liecina — ir vērts pirkt apdrošināšanas poli si mājoklim. Vai arī viņu radu, draugu, pa ziņu pieredze liecina, ka tas atmaksājas. Šaubas ir saprotamas: mašīna avāriju, satiksmes negadījumu vai sīku ķibeli piedzī vo vidēji reizi trijos gados, mājoklis — reizi

10—20 gados. Vienlaikus jāņem vērā, ka, ja mājoklī vai kopīpašumā atgadās kas nelāgs, izmaksātā atlīdzība ir daudzkārt lielāka nekā autoavārijas gadījumā, tā lielākoties sedz visus zaudējumus. Galvenajam iemes lam apdrošināt mājokli vajadzētu būt nevis bankas prasībai, bet pārliecībai — ja patiesi būs nelaime, nebūs jālauza galva, kur ņemt naudu, lai atgūtu zaudēto.

VISBIEŽĀK POSTA ŪDENS

Dzīvokļos vistipiskākā un visbiežāk piedzī votā situācija — plīsis cauruļvads, kā dēļ applūdis gan dzīvoklis, kurā tas atradies, gan miteklis apakšējā stāvā. Apdrošinot dzīvokli, noteikti ir vērts nodrošināties pret šķidrumu un tvaiku radītu risku. Pēc apdrošināšanas kompāniju datiem, dzī vokļos visbiežāk zaudējumi rodas ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmu avārijās. Piemēram, Swedbank P&C Insurance aprīļa sākumā ziņoja, ka pērn mājokļiem vis biežāk zaudējumus radījušas cauruļvadu noplūdes un atmosfēras ūdeņu iekļūša na dzīvojamā telpā — tās veidoja attiecīgi 45% un 20% no visiem apdrošināšanas gadījumiem.

SEŠAS NIANSES, KURAS JĀZINA, APDROŠINOT MĀJOKLI

FOTO — PANTHER MEDIA/SCANPIX

1 ARĪ ĪRNIEKAM IZDEVĪGI APDROŠINĀT Ir iespēja apdrošināt īpašumu, kas pieder citam, polisē norādot, ka apdrošinātā persona ir dzīvokļa īpašnieks un tātad arī atlīdzība pienākas viņam. «Es pats dzīvoju dzīvoklī, kura īpašnieks es neesmu, taču esmu apdrošinājis dzīvokli, par apdrošināto personu norādot dzīvokļa īpašnieku,» stāsta Uģis Uškāns no Balta. «Skaidrs, ka īrnieks ir atbildīgs par dzīvokli, un, ja notiek ūdens noplūde, kā daudzdzīvokļu namos notiek diezgan bieži, dzīvokļa īpašnieks uzskata, ka īrniekam jāmaksā par dzīvokļa remontu. Ja dzīvoklis ir apdrošināts, remonta izmaksas sedz apdrošinātājs. Īrnieks patiesībā tādā veidā sevi pasargā.» Otra iespēja īrniekam ir apdrošināt tikai dzīvokļa iekšējo apdari. Bieži vien īrnieki, kurus ar mājokli saista ilgtermiņa nomas līgums, dzīvoklī veic remontu. Dzīvokļa iekšējās apdares apdrošināšana izmaksā lētāk nekā visa mājokļa apdrošināšana, un šādā gadījumā apdrošinātā persona ir īrnieks, kurš saņem arī atlīdzību.

2 UZMANĪBU — ZEMAPDROŠINĀŠANA! Zemapdrošināšana ir gadījums, ja apdrošinājuma summa par mājokli ir mazāka par tā atjaunošanas izmaksām vai faktisko vērtību, kāda tā bijusi pirms nelaimes. Tomēr daudziem klientiem zemapdrošināšana ir ļoti vilinoša, jo apdrošinājuma summa lielākoties ietekmē polises cenu. «Tomēr šāda izvēle nav ieteicama, jo, aprēķinot atlīdzību, tiks izmantota tāda pati proporcija, kāda ir starp apdrošinājuma summu un īpašuma vērtību. Ja īpašuma vērtība ir 50 000 eiro, bet tas apdrošināts par 25 000 eiro, tad zemapdrošināšana ir 50% un arī atlīdzība tiks izmaksāta proporcionāli. Piemēram, ja nodarītie zaudējumi ir 4000 eiro apmērā, kompensēti tiks 50%, un izmaksātā atlīdzība būs 2000 eiro,» skaidro Ritvars Heniņš no Ergo.

3 CIVILTIESISKĀ APDROŠINĀŠANA MĀJOKLIM JEB OCTA DZĪVOKLIM Dzīvojot daudzdzīvokļu namā, ir risks nejauši nodarīt postu kādam kaimiņu dzīvoklim. Piemēram, ja vannas istabā plīst ūdens caurule, tiek nopludināta ne tikai paša dzīvokļa grīda, bet arī apakšējā dzīvokļa griesti, sienas, iespējams, bojātas elektroierīces. Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas gadījumā nodarītos zaudējumus sedz apdrošinātājs.

4 VAR PATS NOTEIKT PAŠRISKA SUMMU Ja ir ļoti svarīgi samazināt apdrošināšanas prēmijas maksājumu, var noteikt lielāku pašrisku, kas ir apdrošinātā līdzdalība zaudējumu novēršanā. Parasti pašrisks ir noteikta naudas summa, piemēram, 100 eiro, bet var arī būt noteikts procentu daudzums no zaudējuma apmēra. Tomēr, pirms izlemt par pašriska apmēru, jāizvērtē savas finansiālās iespējas piedalīties zaudējumu segšanā.

5 MAZA PIEZĪME NOTEIKUMOS — IZŅĒMUMI Parakstot apdrošināšanas līgumu, bez uzmanības nevajadzētu atstāt noteikumu sadaļu «Izņēmumi», jo tajā ir uzskaitītas lietas, kas nav apdrošinātas, un apstākļi, kuros pieteiktie zaudējumi netiek atlīdzināti.

6 JA MAINĀS APSTĀKĻI, JĀZIŅO! Apdrošināšanas līguma darbības laikā apdrošinātājs ir jāinformē par apstākļu maiņu, piemēram, par to, ka dzīvoklis netiek pastāvīgi apdzīvots vai tajā tiek plānots remonts. Neziņošana var būt par pamatu apdrošināšanas atlīdzības samazināšanai vai pat atteikumam.

Otrs apdrošinātāju visbiežāk minētais ie mesls — zādzība. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pērn notikuši 2196 mā jokļu apzagšanas gadījumi, tātad vidēji ik dienu tiek izzagti seši dzīvokļi vai mājas. Uguns izraisīti negadījumi ir retāk, tomēr tie ir daudzkārt postošāki un nes lielākus zaudējumus. Kā aprēķināts ap drošināšanas kompānijā Ergo, par ūdens nodarītajiem postījumiem izmaksātā atlī dzības summa visbiežāk svārstās ap 1000 eiro, taču ugunsnelaimē cietušajiem mā jokļu īpašniekiem izmaksātā atlīdzības summa ir vidēji 15 reizes lielāka. Arī Swedbank P&C Insurance mājokļu apdrošināša nas atlīdzību dati rāda, ka pērn vislielākie zaudējumi mājoklim ir radušies ugunsgrē kos, vidējā apdrošināšanas atlīdzība ir bi jusi 4246 eiro. Ugunsgrēki visbiežāk notiek ziemā, kad to ir pat divreiz vairāk nekā pārējos gadalaikos. BTA, analizējot datus par izmaksātajām atlīdzībām, secinājusi, ka 2013.gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, vai rāk nekā trīs reizes pieaudzis ugunsgrēku skaits tajos īpašumos, kuros nav uzstādītas ugunsdrošības signalizācijas sistēmas. Ceturtais riska veids, kas visbiežāk tiek minēts apdrošināšanas polisēs, ir dabas stihiju, piemēram, vētras un plūdu nodarī tie postījumi. Zīmīgi, ka pērnā gada krusas radītie bojājumi ierindojas otrajā vietā pēc mājoklim radīto zaudējumu apmēra, vidē jai atlīdzības summai sasniedzot 2121 eiro, ziņo Swedbank P&C Insurance. No dabas stihijām bojājumus mājoklim visbiežāk ra dījušas vētras un plūdi. Reti, taču ir iespējams sadursmju risks, tādēļ ir apdrošināšanas kompānijas, kas piedāvā nodrošināties pret risku, ka transportlīdzeklis ietriecas ēkā, nodarot tai postījumus.

MĀJOKĻU APDROŠINĀŠANA SKAITĻOS ŠĀGADA PIRMAJĀ CETURKSNĪ

Citi apdrošināšanas veidi

14%

Nekustamo īpašumu apdrošināšanas īpatsvars pēc parakstīto prēmiju apjoma

Īpašumu apdrošināšanas īpatsvars pēc izmaksāto atlīdzību apjoma

Parakstīti līgumi par prēmijām

12 598 277 eiro apjomā Izmaksātas atlīdzības

4 512 377 eiro apjomā, kas ir par 10,5% vairāk nekā pērn DATI: LATVIJAS APDROŠINĀŠANAS ASOCIĀCIJA

JAUNA TENDENCE — KOPĪPAŠUMA APDROŠINĀŠANA

Daudzas apdrošināšanas kompānijas piedāvā namu iedzīvotājiem apdrošināt kopīpašumu, piemēram, mājas konstruktīvos elementus jeb jumtu, mājas pamatus, ūdens notekcaurules, tādas starp dzīvokļiem esošas inženierkomunikācijas kā ūdensvads, apkure un kanalizācija. Kopīpašuma apdrošināšanas polisē parasti iekļauj arī koplietošanas telpas — kāpnes, gaiteņus, bēniņus, pagrabus, garāžas. Ir vairākas iespējas, kā apdrošināt kopīpašumu. 30

ĒKAS ĪPAŠNIEKS VAI APSAIMNIEKOTĀJS APDROŠINA VISU ĒKU, SĀKOT AR PAMATIEM UN BEIDZOT AR JUMTU Viņš var arī apdrošināt ēkas konstrukcijas, inženierkomunikācijas, jumtu, ārējo apdari un iekšējo apdari koplietošanas telpās, neietverot apdrošināšanas summā telpu iekšējo apdari dzīvokļos. Tādējādi kopīpašums tiktu pasargāts, bet par dzīvokļu iekšējās apdares apdrošināšanu būtu jārūpējas katra dzīvokļa īpašniekam individuāli. Diemžēl šādi gadījumi,

kad nama īpašnieks vai apsaimniekotājs uzņemas atbildību par kopīpašumu, pēc apdrošinātāju stāstītā, ir reti.

DZĪVOKĻU ĪPAŠNIEKU KOPĪBA VAI BIEDRĪBA VIENOJAS AR APDROŠINĀTĀJU PAR KOPĪPAŠUMA APDROŠINĀŠANU Ja kopīpašumu apdrošina dzīvokļu īpašnieku kopība, daudz mazāks ir pašrisks jeb apdrošinātās personas līdzdalība zaudējumu segšanai. Ja katram daudzdzīvokļu nama dzīvokļu

ZINI SAVA ĪPAŠUMA VĒRTĪBU!

Pērn notikuši 2196 mājokļu apzagšanas gadījumi, tātad vidēji ik dienu tiek izzagti seši dzīvokļi vai mājas

gadījumā būtu iespējams nopirkt sev līdz vērtīgu mājokli, iesaka Ergo risku parakstī šanas nodaļas vadītājs Ritvars Heniņš. Diemžēl apdrošinātāji atzīst, ka mēdz būt gadījumi, kad mājokļa apdrošināšana var tikt atteikta. Ja ir pirmskara ēka, kurā gadu desmitiem ilgi nav veikti pilnīgi nekādi konstrukciju atjaunošanas darbi, nav mai nīts jumts, logi, apkures un ūdensapgādes sistēma, ēka var tikt uzskatīta par tik nolie tojušos, ka dzīvokļus tajā nav vērts apdroši nāt. Apdrošinātāji to argumentē divējādi — pirmkārt, šāda ēka daudz vieglāk var ciest dabas stihijās; otrkārt, apdrošināšanas misi ja ir atjaunot īpašumu tā iepriekšējā stāvok lī. Senas celtnes, kas ne reizi nav atjaunotas, ir ļoti grūti atjaunot to iepriekšējā stāvoklī. «Taču, protams, mēs apdrošinām ēkas, kuru nolietojums ir 50% vai pat lielākā ap mērā, taču tad vienojamies ar klientu, ka mēs kompensēsim ēkas atjaunošanu, bet viņam jāpiedalās šajā procesā arī ar saviem līdzekļiem,» saka Uģis Uškāns.

Ja īpašnieks nezina, cik vērtīgs ir īpašums, labāk pašam nemaz neminēt, lai apdrošinā šanas summa nebūtu pārlieku zema — tas var izrādīties ļoti sāpīgi,» saka Balta īpašu mu apdrošināšanas produktu vadītājs Uģis Uškāns. Apdrošinājuma summai ir jāatbilst ap drošināmā objekta, piemēram, dzīvokļa vēr tībai. Apdrošinātājs parasti iesaka minimālo apdrošināšanas summu, kas ļauj dzīvokli atjaunot līdzvērtīgā stāvoklī, kāds tas bija pirms negadījuma. Taču, ja tiek apdrošināts pilnīgi jauns dzīvoklis un tā tirgus vērtība pārsniedz summu, kas būtu nepieciešama tā atjaunošanai, būtu lietderīgi apdrošināt dzīvokli tirgus vērtībā, lai pilnīgas bojāejas

Apdrošinot mājokli, ļoti svarīgi apdrošināt arī iedzīvi. Parasti uzņēmumi piedāvā ap drošināt iedzīvi, īpaši neuzskaitot mantī bu. Taču, ja kādas lietas vērtība pārsniedz noteiktu naudas summu, ko katrs apdro šinātājs nosaka savos noteikumos, pie mēram, 2000 eiro, tad šī manta jānorāda apdrošināšanas līgumā. Pretējā gadījumā apdrošinātājs var arī atteikties kompen sēt tās zaudējumu. Tas nozīmē — ja mājās ir īpaši dārgas iekārtas vai tehnoloģijas, gleznu vai antikvāru priekšmetu kolekcija, vērtīgi juvelierizstrādājumi vai velosipēds, kura cena ir vismaz pāris tūkstoši, līgu mā tie noteikti jāuzskaita, katram minot tā cenu. Ir jābūt apliecinājumam par to

iedzīvotājam ir atsevišķa apdrošināšanas polise, tad kopīpašuma bojājuma gadījumā, izmaksājot atlīdzību, apdrošinātājs katram iedzīvotājam atskaita pašriska summu. Taču, ja visiem dzīvokļu īpašniekiem vai īrniekiem ir viena polise, pašrisks tiek ieturēts tikai vienreiz. Dzīves pieredze gan liecina, ka dzīvokļu īpašniekiem ir ļoti grūti vienoties par izdevumiem. Pat tad, ja viņi ir vienojušies apdrošināt kopīpašumu un katrs gatavs iemaksāt noteiktu prēmijas daļu, lai nelaimes gadījumā tiktu saņemta atlīdzība, ne visi

iemaksā naudu apdrošinātājam. Taču, ja apdrošinātājs nesaņem pilnu samaksu par polisi, polise nav spēkā. Tas nozīmē, ka pietiek tikai vienam no 100 iedzīvotājiem nesamaksāt savu polises daļu, lai polise tiktu atzīta par juridiski spēkā neesošu dokumentu.

Lai apdrošināšanas kompānijas izmaksātā atlīdzība neradītu vilšanās sajūtu, vienojo ties par apdrošināšanu, ir ļoti svarīgi pēc iespējas precīzāk noteikt īpašuma vērtību, tā nolietojumu un līdz ar to arī apdrošinā šanas summu. «Ja cilvēks tikko uzbūvējis māju vai no pircis jaunu dzīvokli, viņš zina tā vērtību, bet, ja nopirkts dzīvoklis ne pārāk jaunā mājā, ieteiktu pakonsultēties ar apdrošinā tāju pārstāvi vai nekustamo īpašumu aģen tu, lai viņš iesaka apdrošinājuma summu.

MANTA — UZSKAITĪT VAI NE?

DZĪVOKĻA ĪPAŠNIEKS APDROŠINA KOPĪPAŠUMA DOMĀJAMĀS DAĻAS Tā kā nama īpašnieks ne vienmēr ir tik atbildīgs, lai to apdrošinātu, bet dzīvokļu īpašniekiem

vērtību, piemēram, iegādes dokumenti vai sertificēta vērtētāja novērtējums. Ja mājoklī, pēc tā īpašnieka pārliecības, nav šādu īpaši vērtīgu lietu, apdrošinātājs visbiežāk uzticas klientam. Parasti iedzī ves vērtība nepārsniedzot 10—20 tūkstošus eiro, tādēļ detalizēta informācija netiek prasīta. Piemēram, ja dzīvoklī darbojies garnadzis, apdrošinātājs lūdz tā īpašnieku norādīt aiznestās mantas un to vērtību. Ja lieta pirkta nesen, cilvēks visbiežāk atceras cenu, bieži izmanto arī internetbanku, lai atrastu informāciju par pirkumam izman toto naudas summu. Jāņem gan vērā, ka apdrošināšanas sa biedrības ņem vērā mantas nolietojumu. Salīdzinot to piedāvājumu, ir vērts papētīt, kādā veidā tiek ņemts vērā to nolietojums, kā tas tiek aprēķināts elektroprecēm, kā — mēbelēm. Kompensējot zaudējumus, ap drošinātāji piedāvā pircējam iegādāties līdz vērtīgu mantu vai izmaksāt atlīdzību skaidrā naudā. «Ir reizes, kad pirkt piecus gadus vecu televizoru nav īsti prātīgi, tādēļ labāk izmaksājam atlīdzību. Katra situācija tiek izvērtēta atsevišķi,» skaidro Uģis Uškāns. l

KOMPĀNIJAS, KAS PIEDĀVĀ NEKUSTAMO ĪPAŠUMU APDROŠINĀŠANU

l Balta l Baltikums l Baltijas apdrošināšanas nams l BTA l Compensa

l Ergo l Gjensidige l If apdrošināšana l PZU l Seesam l Swedbank P&C Insurance

ir grūti vienoties par kopīpašuma apdrošināšanu, visbiežāk kopīpašuma apdrošināšana notiek, apdrošinot dzīvokli. Vairākumā dzīvokļu apdrošināšanas līgumu tiek piedāvāta iespēja apdrošināt dzīvokļa kopīpašuma domājamās daļas. Nav īpaši jāatrunā, kas no kopīpašuma tiek apdrošināts — bēniņi, pagrabs vai garāža. Ja gadās ķibele, piemēram, vētra sabojā jumtu vai applūst garāža un seku novēršanai nepieciešams remonts, par ko jāmaksā nama iedzīvotājiem, apdrošinātā vietā remontdarbu izmaksas sedz apdrošināšanas kompānija. 31

NAMS

SADZĪVE

Zaļais karogs virs atkritumu urnas Latvijas iedzīvotāji arvien rūpīgāk šķiro atkritumus, taču dalīto drazu konteineru pieejamību nosaka ne tikai namu iedzīvotāju atbildība, bet arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu atbildības sajūta GUNITA NAGLE

ristīnei Allerei, kas dzīvo vienā no Mār upes daudzdzīvokļu na miem, pēdējā gada laikā jau ierasts PET pudeles saplacināt un nolikt atsevišķā maisiņā, lai pēcāk tās izmestu dzel tenā, zvanveidīgā konteinerā, kas atrodas mājas pagalmā. Tur ir arī līdzīgs zils kon teiners papīram un zaļš — stikla tarai. Un, protams, konteiners nešķirotai drazai. Vie nīgais, kas Kristīni un viņas dēlu mudina plastmasu, papīrus un stiklus nodalīt no pārējiem atkritumiem, ir atbildības sajūta, vēlme samazināt draņķu kalnus izgāztuvēs un palielināt otrreizējai pārstrādei nodoto gružu daudzumu, tā samazinot apkārtējās vides piesārņojumu. 32

Mārupes novads ir viens no pirmajiem Latvijā, kurā atkritumu šķirošanu nodrošina katrā mājā neatkarīgi no tā, dzīvo tajā desmitiem ģimeņu vai viens cilvēks Savukārt cits mārupietis Aivars Ziv tiņš, kurš dzīvo vienā no daudzajām Mār upes privātmājām, visus atlikumus dala trijās daļās: vienā konteinerā met nepār strādājamos atkritumus, otrā — papīru,

Mārupiete Kristīne Allere atsevišķi šķiro PET pudeles, stiklu un papīru

plastmasu, PET pudeles, skārdenes un stikla taru, bet ēdiena atliekas, kas biolo ģiski pārstrādājas, nes uz komposta kau dzi dārza malā. Pirms gada atkritumu ap saimniekošanas uzņēmums viņam, tāpat

kā pārējiem mārupiešiem, piedāvāja di vas lielas somas atkritumu šķirošanai, no kurām vienā mest stiklu, otrā — visus pā rējos pārstrādājamos atkritumus. Parasto konteineru izved divas reizes mēnesī, un

par to Zivtiņiem jāmaksā, turpretim so mas — tikai reizi mēnesī, bet nav jāmaksā. Tomēr Zivtiņu trīs cilvēku ģimene tik ātri piepildīja somas, ka Aivars vieno jās ar atkritumu apsaimniekotājiem, ka

sašķiroto metīs nevis somās, bet vēl vienā zaļā konteinerā. Tagad viņš ir ļoti apmie rināts par veidu, kā ģimene tiek vaļā no atkritumiem. «Esam zaļi domājoši,» saka Aivars. 33

Saudzīga attieksme pret vidi un dabas resursu taupīšana ir visbiežāk minētie ie mesli, kādēļ iedzīvotāji atbalsta atkritumu šķirošanu, secināts atkritumu apsaimnie košanas uzņēmuma ZAAO klientu aptau jā. Turklāt vairākums apsaimniekošanas uzņēmumu sašķirotos atkritumus izved bez maksas, dodot iespēju samazināt ne šķirotu atkritumu daudzumu un līdz ar to arī izdevumus par to izvešanu. Šāgada martā tika veikts SKDS pētījums, kurā no skaidrots, ka atkritumus visbiežāk šķiro iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 54 gadiem, lielākoties latvieši, ar augstāko izglītību, vairāk Zemgalē nekā citos novados. Pētī jums arī atklāja, ka Latvijā būtu vēl vairāk sašķiroto drazu, ja vien vairāk šķirošanas konteineru atrastos dzīvesvietu tuvumā.

ORGANIZĒ PAŠVALDĪBA

Mārupes novads ir viens no pirmajiem Lat vijā, kurā nodrošināts, ka atkritumus iespē jams šķirot katrā mājā neatkarīgi no tā, dzī vo tajā desmitiem ģimeņu vai viens vienīgs cilvēks. Sašķirotie atkritumi tiek savākti gan no daudzdzīvokļu namiem, gan no vien ģimenes privātmājām. Pie daudzdzīvokļu mājām ir zaļi, zili un dzelteni konteineri atsevišķi stiklam, papīram, plastmasai un nešķirotiem sadzīves atkritumiem, savu kārt privātmāju iedzīvotājiem tiek izdalītas īpašas somas, kurās, gluži kā konteineros, var mest sašķirotos gružus. «Par līdzīgu risinājumu citur Latvijā vēl dzirdējuši neesam,» saka Mārupes no vada domes pārstāve Kate Nitiņa. «Izvē loties šādu atkritumu apsaimniekošanas modeli, tika ņemts vērā novadā pieaugo šais jauno ģimeņu īpatsvars. Jaunās paau dzes vidū «zaļais dzīvesveids» kļūst arvien populārāks, tāpēc, organizējot atkritumu apsaimniekošanu novadā, pašvaldībai bija svarīgi nodrošināt iedzīvotājiem iespēju šķirot atkritumus.» Būtiski, ka par šķiroto atkritumu izvešanu iedzīvotājiem nav jā maksā, tikai par pārējiem gružiem, kuru daudzums samazinās. Visi Ir Nams apzinātie atkritumu ap saimniekošanas uzņēmumi vēsta, ka šķiro tos atkritumus izved bez maksas, ja tie ir bez sadzīves atkritumu piejaukuma. Taču to, vai vispār ir šāda iespēja, nosaka paš valdība. Pēc Atkritumu apsaimniekošanas likuma prasībām, organizēt atkritumu da lītu vākšanu ir pašvaldību pienākums. Ja atkritumu šķirošana pašvaldībā ir sākta, bet šķirošanas konteineri uzstādīti neērtā vai nepieejamā vietā, tad jālūdz sava nama apsaimniekotājam vai mājas atkritumu apsaimniekotājam šķirošanas konteinerus novietot tuvāk dzīvesvietai. Atkritumu šķirošana ir iespējama teju visās Latvijas pašvaldībās, kurās darbojas kopumā 40 atkritumu apsaimniekošanas 34

DARI LABU, ŠĶIROJOT ATKRITUMUS!

INFORMĀCIJA: ZAAO

Tonna pārstrādāta papīra paglābj no cirvja 12—14 kokus. Turklāt tonna avīžpapīra pārstrādes atbrīvo 2,5 kubikmetrus zemes izgāztuvē. Ražošana no pārstrādātiem materiāliem ietaupa enerģiju un ūdeni, kā arī samazina gaisa un ūdens piesārņojumu. Piemēram, pārstrādājot alumīniju, vajadzīgs par 95% mazāk enerģijas, nekā ražojot tādu pašu daudzumu alumīnija no jaunām izejvielām. Līdzīgi, pārstrādājot tēraudu, tiek ietaupīti 60% enerģijas, papīru — 40%, plastmasu — 70%, stiklu — 40%.

Samazinoties drazu kalniem atkritumu izgāztuvēs, samazinās gaisa piesārņojums.

uzņēmumu, kas nodrošina šķiroto atkri tumu savākšanu, liecina Latvijas Zaļā punkta informācija. Taču atkritumu šķiroša nas darbs pašvaldībās tiek organizēts ļoti atšķirīgi.

ŠĶIRO AIZVIEN VAIRĀK

Apzinot vairāku pašvaldību pieredzi, se cināms, ka ir pilsētas, kur vairāki uzņē mumi piedāvā iespējas dalīt gružus tā, lai daļu no tiem varētu nodot otrreizējai pārstrādei. Un ir arī pilsētas, kur saim nieko viens vienīgs uzņēmums, izvietojot konteinerus pēc saviem ieskatiem. Turklāt nebūt ne visur iedzīvotāji ar atkritumu

Pēdējos gados Eiropā arvien vairāk atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu piedāvā savākt arī bioloģiskos atkritumus, nododot tos pārstrādei. Vismaz 30% sadzīves atkritumu un 40% rūpniecisko atkritumu ir kompostējami. Kompostēšanā iegūtais produkts tiek izmantots augsnes bagātināšanai.

apsaimniekotājiem var vienoties par kon teineru izvietošanu. Viens no Latvijas lielākajiem uzņēmu miem, kas nodrošina atkritumu šķiroša nu, ir vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa Eco Baltia, kas ir viens no trijiem gružu savācējiem Rīgā, bet vienīgais Mā rupē, Babītē, Jūrmalā, Tukumā, Talsos, Kandavā, Jaunpilī, Rojā, Engurē un Āda žos. Atkritumu šķirošanu izvēlas 50—90% klientu, dažādās pašvaldībās pieredze ir atšķirīga, stāsta Eco Baltia preses sekretā re Zane Zusta. Dalītās vākšanas jeb šķiroša nas konteineri pieejami tikai daudzdzīvok ļu namu iedzīvotājiem. Mārupe ir pirmā

un pagaidām vienīgā pašvaldība, kur šāds serviss ir arī privātmāju īpašniekiem. Ziemeļvidzemē — Valmierā, Cēsīs, Rūjienā, Salacgrīvā, Valkā, Limbažos un Smiltenē — atkritumu šķirošanu piedā vā uzņēmums ZAAO. Tā pārstāve Zane Leimane stāsta, ka vispirms, 2001.gadā, atkritumu šķirošana tika piedāvāta uzņē mumiem, bet no 2005.gada arī pārējiem klientiem ir iespēja šķirot pudeļu stiklu, kā arī kartonu, polietilēnu un PET pude les. «Salīdzinot ar pirmajiem gadiem, kad vācām šķirotos atkritumus, tagad savāk tais apjoms ir daudzkārt lielāks. 2001.gadā tie bija 24 000 kubikmetru, savukārt pērn tika savākti 62 600 kubikmetru pārstrādā

Pētījumā noskaidrots, ka atkritumus visbiežāk šķiro iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 54 gadiem, lielākoties latvieši, ar augstāko izglītību, vairāk Zemgalē nekā citos novados jamu gružu,» stāsta Zane Leimane. «Arī tukšot konteinerus dodamies daudz bie žāk, jo arvien vairāk iedzīvotāju pievēršas atkritumu šķirošanai. Sākumā konteineri bija jātukšo reizi divās nedēļās, taču tagad ir vietas, uz kurām atkritumu savākšanas mašīnas pēc sašķirotā materiāla dodas pat trīs reizes nedēļā.» Vidzemes pilsētās šķiroto atkritumu konteineri iedzīvotājam ir pieejami 17 šķiro to atkritumu pieņemšanas laukumos un vai rākos simtos EKO punktu jeb vietās, kur at rodas urnas stiklam, papīram, polietilēnam un PET pudelēm. Kopumā Ziemeļvidzemē pieejami vairāk nekā 2300 dažādu veidu konteineru atkritumu šķirošanai. Pēc Zanes Leimanes stāstītā, ja iedzīvotāji pieņem lē mumu šķirot gružus, viņi par to informē nama apsaimniekotāju, kas kopā ar ZAAO lemj par to, kādi un cik konteineri vajadzīgi un kur tie tiks nolikti. Veikaliem un kafejnī cām, bet ne privātpersonām, tiek piedāvāti arī konteineri bioloģiski noārdāmajiem at kritumiem jeb tā dēvētās komposta kastes, kas pēcāk tiek nogādātas poligonā Daibe. Virknē Kurzemes piejūras pilsētu — Jūr malā, Tukumā, Jaunpilī, Engurē, Kandavā, Talsos, Dundagā, Rojā, Mērsragā — urnas atkritumu šķirošanai piedāvā atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība Piejūra. Pēc

tās vadītājas Indras Rassones stāstītā, lai virknē pilsētu izveidotu atkritumu šķiro šanas un pārkraušanas stacijas, tika izstrā dāts Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansēts projekts, kas paredz visās ap dzīvotajās vietās izvietot dalīto atkritumu vākšanas konteinerus. Pilsētās jābūt vienai urnai uz katriem 300 iedzīvotājiem, laukos — pa urnai uz katriem 400 iedzīvotājiem. Taču to atrašanās vietu nosaka nevis iedzī votāji, bet pašvaldība, jo projekts prasot, ka konteineriem jāatrodas uz pašvaldības zemes. Katrā no Piejūras izveidotajām 344 «stacijām» jeb drazu savākšanas lauku miem ir divu veidu konteineri, no kuriem vienā jāliek stikls, otrā — papīrs, kartons, plastmasas, metāla bundžas. Un ir arī pilsētas, kur viens uzņēmums pa visu pilsētu izvieto tikai dažus kontei nerus dalītajiem atkritumiem. Piemēram, Ludzā uzņēmumam Ludzas apsaimniekotājs ir septiņi dzeltenie konteineri, kurus pilsētā izliek «pēc iedzīvotāju pieprasīju ma», Ir Nams pastāstīja Ludzas apsaimniekotāja sanitārās attīrīšanas iecirkņa vadī tājs Juris Uļjanovs. Konteineros var mest PET un stikla pudeles, skārda bundžas, papīru un tetrapakas, ko Ludzas apsaimniekotāja trīs darbinieki pirms nodošanas atkritumu pārstrādes uzņēmumam sašķi ro. «Vispirms mums jāiemāca cilvēkiem šķirot atkritumus vismaz divās daļās — ne pārstrādājamos sadzīves atkritumos un pārstrādājamos. Neticu, ka cilvēki šķirotu, piemēram, papīru un stikla taru,» saka Juris Uļjanovs. Pēc viņa vārdiem, lai gan dzeltenie konteineri pilsētā ir vismaz sešus gadus, lai tie tiktu piepildīti, ik pa laikam jārīko akcijas ar mudinājumiem, šķirojot atkritumus, mazināt apkārtējās vides pie sārņojumu. To laikā atkritumi tiek šķiroti, taču pēc katras kampaņas iedzīvotāju inte rese mazinās, un līdz ar to saplok arī kau dzes dzeltenajās urnās.

JĀŠĶIRO VĒL RŪPĪGĀK

Citviet gan uzsver, ka cilvēki labprāt šķiro atkritumus. Taču, ja to dara ar lielu atbildī bu, ir vēlme tādu pašu atbildību redzēt arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu darbībā. Tādēļ vairāki cilvēki Ir Nams iztei ca šaubas, vai mašīnas, kas izved gružus, izved tos tikpat rūpīgi sašķirotus, kādi tie atstāti konteineros. «Esmu redzējusi, ka vienā mašīnā tiek sagāzti visi rūpīgi šķiro tie atkritumi. Arī Mārupē neesmu redzēju si, ka šķirotos un nešķirotos izvestu atse višķās mašīnās, tādēļ, neslēpšu, ir šaubas, vai patiešām vērts šķirot atkritumus,» saka Mārupes iedzīvotāja Kristīne Allere. Zane Zuste no Eco Baltia apstiprina, ka ne pirmo reizi dzirdētas bažas par to, vai viss sašķirotais netiek sagāzts vienā at kritumu mašīnā un aizvests uz atkritumu

poligonu. «Tā noteikti nav, jo sašķirotais materiāls tiek nogādāts šķirošanas uz ņēmumā Eko Reverss, kur tas vēlreiz tiek pāršķirots un nogādāts tālākai pārstrādei attiecīgajiem uzņēmumiem.» Visi atkritumu apsaimniekošanas uz ņēmumi norāda, ka sašķirotie atkritumi vēlreiz jāpāršķiro. 10—15% no šķiroto at kritumu konteineros samestā tomēr nav izmantojami otrreizējai pārstrādei. Tipis kākā problēma — cilvēki stiklam paredzē tajā konteinerā met arī keramikas pudeles. Taču māls atšķirībā no stikla neizkūst, bet gan sabirzt un rada stiklam duļķainus pie maisījumus, līdz ar to sabojājot produktu. «Cilvēki ļoti labprāt šķiro atkritumus, bet mums ik pa laikam jāatgādina, ko var mest atkritumu konteineros un ko — ne. Mainās cilvēku motivācija — bija laiks, kad uz šķirošanu pamudināja fakts, ka par sa šķiroto atkritumu izvešanu nav jāmaksā, līdz ar to samazinās pārējo drazu dau dzums un skaitļi rēķinos. Bet tad samazi nājās atkritumu izvešanas cenas, un mums bija jāatrod cits veids, kā cilvēkus uzru nāt,» stāsta Indra Rassone no uzņēmuma Piejūra. Tagad cena neesot būtiskākā, kas pamudina šķirot atkritumus, noteicošā esot vēlme atstāt nākamajām paaudzēm pēc iespējas tīrāku vidi. l

PIE DZĪVESVIETAS NAV DZELTENA VAI ZAĻA KONTEINERA?

Uzzini, kur nodot ne tikai papīru, plastmasu un stiklu, bet arī baterijas, elektropreces un riepas: http://www.zalais.lv/lv/iedzivotajiem/ atkritumu-skirosanas-vietu-karte/ Kartē ir iespējams atrast atkritumu šķirošanas vietas pēc šādiem šķirojamo gružu veidiem: iepakojums auto akumulatori un riepas PET pudeles mobilie telefoni elektropreces baterijas auto eļļas un eļļas filtri

NAMS

NEKUSTAMO ĪPAŠUMU TIRGUS

Stabili mierīgā noskaņā Nekustamo īpašumu tirgus Latvijā pēc krīzes sabrukuma izvētījis savus apcirkņus, un tajā palikušie profesionāļi pārstājuši gaidīt «trekno gadu» atgriešanos, ģenerējot drudžaini optimistiskus vēstījumus par iedzīvotāju gaidām pēc strauja dzīvokļu cenu kāpuma. Vietā nākusi izsvērta analīze un prasme pelnīt ar kompetentu darbu

ieglas naudas nepār pludinātā tirgū iegūst tie, kas prot īpašumu labi uzturēt un piedā vāt. Lietpratēju novēro jumi rāda, ka darījumi ar nekustamajiem īpa šumiem notiek regulāri, aktīvāks ir komercplatību tirgus, un nemai nīgā vajadzība pēc mājokļiem komplektā ar pakāpenisku ekonomikas atkopšanos rāda nelielu pieaugumu arī šajā segmentā. Augstākās cenas un lielākā rosība ir dārgā ko dzīvokļu tirgū, kur naudu gatavi iegul dīt Eiropas Savienības uzturēšanās atļauju kārotāji no citām valstīm. Taču latviešu ne nomācamā vēlme pēc «sava stūrīša zemes» pamazām atmodina arī ārpilsētas privāt māju un apbūves zemesgabalu tirgu.

KO PĒRK ĀRZEMNIEKI

Politiski motivēta panika nesen bija sacelta par termiņuzturēšanās atļauju tirgošanu 36

Jurmalā nadzīgākie mājokļu pircēji no ārvalstīm ir krievi, bet Ozolniekos, Babītē un Cēsīs — ķīnieši pret ieguldījumiem nekustamajos īpašu mos, biedējot ar «piektās kolonnas» papildi nājumu no austrumu kaimiņa, kaut arī ne kustamo īpašumu aģentu stāstītais liecina, ka mājokļus galvenokārt pērk demokrātiski un eiropeiski noskaņoti krievi, cerot uz glā biņu no Putina režīma žņaugiem. Krievijas un citu NVS virziena austrumu kaimiņu ieguldījumi galvenokārt nonāk Rī gas centrā un Jūrmalā, iegādājoties eksklu zīvus mājokļus, kuru piedāvājums strauji sa rucis. Daži te apmetas uz dzīvi kaut vai daļu

gada, citi dzīvokli jaunajā projektā nopērk pat neapskatot, atklāj pārdevēji. Zinot būv niecības buma laika projektu (ne)kvalitāti, skaidrs, ka šie pircēji te dzīvot negrasās, bet tikai vēlas izmanot kopš 2010.gada likuma radītās iespējas iegūt termiņuzturēšanās atļauju pret noteikta lieluma ieguldījumu nekustamajā īpašumā. Krievijas nereziden ti — nekustamo īpašumu pircēji — joprojām ir lielākie uzturēšanās atļauju kārotāji, šo gad Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) saņemti 844 pieteikumi. Otrajā vietā ir Ķīnas pilsoņi ar 228 pieprasītām atļaujām, trešie — ukraiņi ar 86 pieteikumiem. Jūrmalas mājokļu tirgū šāgada pirma jā ceturksnī salīdzinājumā ar to pašu laika posmu pērn mājokļu darījumu skaits pa lielinājies par 15,6% līdz 250, tajā skaitā da rījumu ar dzīvokļiem ir par 13,2% vairāk, darījumu ar savrupmājām — par 21,5% vai rāk, liecina Latio un zemesgrāmatas dati. Vairāk nekā trešdaļa bija darījumi ar dzī vokļiem. Tirgus aģenti to joprojām skaidro

FOTO — PANTHER MEDIA/SCANPIX

ANTRA ĒRGLE, SPECIĀLI IR

1556

UZTURĒŠANĀS ATĻAUJAS PRET IEGULDĪJUMIEM NEKUSTAMAJOS ĪPAŠUMOS

DATI: PMLP

1014

Ieguldījumi miljonos eiro Pieprasīto atļauju skaits

669 510

139

208

297 90

16 2010 (NO 1.JŪLIJA)

2011

ar ārvalstnieku vēlmi iegādāties mājokli tieši kūrortpilsētas teritorijā. Pēdējā gada laikā gan izcēlušies asi po litiski strīdi par termiņuzturēšanās atļauju

2012

tirgošanu pret ieguldījumiem nekusta majos īpašumos. Rezultātā Saeima maija sākumā pieņēma grozījumus Imigrācijas likumā, kas nozīmīgi palielina nekustamā

2013

2014 (LĪDZ 1.APRĪLIM)

īpašuma minimālo vērtību, par kura iegādi var iegūt termiņuzturēšanās atļauju — līdz 250 000 eiro, turklāt šāds darījumu sliek snis attieksies uz visiem reģioniem. 37

Jaunā kārtība stāsies spēkā 1.septembrī. Kā Ir Nams pauda Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns, ir nopietnas bažas, ka grozī jumi jūtami bremzēs ārvalstu investīcijas Latvijas nekustamajos īpašumos. «Likuma izmaiņas negatīvi iespaidos visu nekus tamo īpašumu tirgu, jo ārvalstu pircēju līdzekļu piesaiste ar termiņuzturēšanās atļauju programmas palīdzību līdz šim bija gandrīz vai vienīgais nozīmīgais faktors, kas nodrošināja pozitīvu cenu dinamiku dažādos īpašumu tirgus segmentos, arī tādos, kas tieši ar ārzemnieku darījumiem nebija saistīti. Citi faktori diez vai spēs dot pozitīvu impulsu vietējo pircēju pieprasī juma pieaugumam.»

«Tā kā tirgū vispirms parasti aug darījumu skaits un tad pieaug cenas, prognozējam, ka šogad būs vērojams arī cenu pieaugums»

CENAS UN KREDĪTI

DZĪVOKĻA VIDĒJĀ CENA RĪGAS MIKRORAJONOS MARTĀ, EIRO

s Vienistaba

00 23 000—31 0

Divistabu

00 32 000—41 0

DZĪVOKLI VAI MĀJU PIERĪGĀ?

Tomēr uzņēmuma Balsts valdes priekšsē dētājs Aigars Zariņš secina, ka nekustamo īpašumu tirgus sācis atdzīvoties arī bez darījumiem uzturēšanās atļauju iegūša nai. Pierīgā darījumu skaits pērn sasnie dzis 18% kāpumu, dzīvokļu cenas sākas no 400 €/m2, Saulkrastos sasniedzot pat 1000 €/m2. Tirgus atdzīvošanās ir vērojama, rāda Latio dati, proti, Rīgā kopējais nekustamo īpašumu darījumu skaits šogad pirma jā ceturksnī ir par 8,2% lielāks nekā tajā pašā laika posmā pērn. Turklāt kāpums ir pamatots, secina aģenti, atklājot, ka vie tējie pircēji nepērk «kaķi maisā», bet lielu uzmanību pievērš mājokļa uzturēšanas izmaksām, mājas tehniskajam stāvoklim, renovācijai — jau paveiktai vai vēl plānotai. Svarīgi ir apsaimniekošanas izdevumi un kvalitāte. Rīgas centra jauno dzīvokļu vidējās ce nas kāpums gada pirmajos trijos mēnešos, salīdzinot ar to pašu posmu 2013.gadā, ir 10,4% līdz 2650 €/m2, līdzīgs rādītājs mik rorajonu segmentā — plus 6,6% līdz 1380 €/m2. Turklāt Vecrīgā un klusajā centrā cena par kvadrātmetru rekonstruētā vai jaunā mājā var sasniegt pat 4000—6000 eiro. Eksperti norāda, ka šāda cena mudi na pircējus skatīties savrupmāju virzie nā, kur papildu ieguvums ir pašam sava zaļā zona un ārpus Rīgas arī mierīgāka, 38

Trīsistabu

00 37 000—49 0

Četristabu

DATI: LATIO, SWEDBANK

000 43 000 — 54

drošāka ciemata vai mazpilsētas vide. Pieprasītākās ir mājas 200—250 kvadrāt metru platībā ar 1000—1200 kvadrātmetru zemes gabalu. Taču būtiska ir laba, sakār tota infrastruktūra, un šāds piedāvājums ir ierobežots. Būvniecības buma laikā kā sēnes pēc lietus sadiedzētie «vāverīšu» ciemati bez pienācīga ceļa, apgaismojuma un elektrī bas pieslēguma joprojām lielākoties stāv tukši. Turklāt šādām mājām ar uzskrūvētu cenu ir ļoti nepatīkama īpašība, proti, tajās kaimiņi teju lūkosies tavā logā. Tāda kā ho rizontāla daudzdzīvokļu māja, apcerīgi se cina kāds privātmāju aģents. Nav retums, ka pircēji pēc šāda piedāvājuma apskates galu galā izvēlas galvaspilsētai netālu ap būves gabalu, nolemjot māju uzbūvēt pēc

pašu prāta un gaumes. Latio pārdevēji norāda — pircēju aktivitāte un laiks, kas neuzlabo tukšo māju stāvokli, galu galā liek īpašniekiem nolaist pirmskrīzes laikā noteikto cenu. Kā liecina Arco Real Estate dati, ārpus Rīgas — Ogrē, Kauguros un Salaspilī — sērij veida dzīvokļu cenas faktiski nav mainīju šās. Toties ievērojams kāpums kopējā ainā reģistrēts Jelgavā, proti, pērn kopumā te dzīvokļu cenas augušas par 6,3%, šāgada pirmajā ceturksnī — par 8,3%, martā — par 3,5%. Savukārt Ober Haus speciālisti novē rojuši augošu interesi par vasarnīcām un dārza mājiņām Rīgas apkārtnē, tajā skaitā Saulkrastos, Ikšķilē, Salaspilī, Baložos un Mārupē. Taču atbilstīgu zemesgabalu pie dāvājums ir niecīgs, proti, tiem vajadzīgas

KVADRĀTMETRA VIDĒJĀ CENA RĪGAS CENTRA DZĪVOKĻOS MARTĀ, EIRO

KLUSAIS CENTRS

1750—1850

TUVĒJAIS CENTRS

1050—1350 VECRĪGA

1450—1600 TĀLĀKAIS CENTRS

800—925

IZSNIEGTO HIPOTEKĀRO KREDĪTU VIDĒJAIS APJOMS, EIRO 54 000 49 000 43 000

45 000

49 000

pārspējot straujo algu kāpumu. Turpretī Rīgā pērn vidējā neto alga auga straujāk par mājokļu cenām, uzlabojot mājokļu pieejamību, jo mājokļu cenu kāpums bija lēnākais Baltijas galvaspilsētu vidū. Viļņā mājokļu pieejamības indekss joprojām ir zemākais. Vienlaikus rīdzinieki ikdienas produk tiem un mājokļa uzturēšanai tērē lielāko savu ienākumu daļu starp Baltijas galvas pilsētām, proti, trešdaļu mājsaimniecības ienākumu. Swedbank dati par kreditēšanu liecina, ka latvieši pērk vislielākās privāt mājas, bet lietuvieši — dzīvokļus. Latvieši mājokļa iegādei aizņemas vismazākās sum mas, turklāt Latvijas debitori hipotekāro kredītu atmaksā vidēji 14 gados, turpretim lietuvieši to dara 20 un igauņi — 23 gados. Starptautiskā nekustamo īpašumu tīkla Colliers International dati liecina, ka investīciju jomā pērn bijuši vairāki vērie nīgi mājokļu objektu darījumi Rīgā, kuru vērtība pārsniedz 10 miljonus eiro. To vidū ir Panorama Plaza, ko Swedbank nekusta mo īpašumu uzņēmums Ektornet pārdevis Rossel un kuras dzīvokļos labprāt mitinās profesionālā sporta leģionāri un netālās ASV vēstniecības darbinieki. Tas pats pār devējs šķīries no mājokļu objekta Salnas ielā 21 un Krustkalniem pie Rīgas robežas Ziepniekkalna ielā. Jauno īpašnieku pagai dām nenosauc.

KAS MŪS VĒL GAIDA

LATVIJA

2011

LIETUVA

2013

2011

visas modernās komunikācijas, nereti arī gāzesvads.

IZĪRĒT IZDEVĪGI

Latio dati rāda, ka Rīgas mājokļu īres tirgū aktivitāte martā bija zemāka nekā iepriek šējā mēnesī, tomēr īres maksas līmenis gan pilsētas centra, gan mikrorajonu dzī vokļiem bija nemainīgs, proti, vidēji bez komunālajiem maksājumiem 4,3 €/m2. Eksperti aprēķinājuši, ka dzīvokļu vidējā kapitalizācijas likme pārsniedz 8%, tātad patlaban ir izdevīgi iegādāties dzīvokli un pēc tam to izīrēt. Martā vidējā īres maksa mēnesī par kvadrātmetru Vecrīgā un cit viet galvaspilsētas centrā — 5—13 eiro. Īres dzīvokļu kārotāji nereti ir jaunieši vai jaunas ģimenes, kā arī cilvēki ar oficiāli

IGAUNIJA

2013

2011

2013

nelieliem ienākumiem. Viņiem banku pat laban stingrā kredītpolitika neļauj mājokli iegādāties nepietiekamas finanšu plūsmas vai garantiju trūkuma dēļ, taču dzīvot kaut kur vajag. Regulārs pieprasījums pēc smal kiem un lieliem īres dzīvokļiem nāk no vēstniecību, ārvalstu institūciju un uzņē mumu nodarbinātajiem.

JOPROJĀM PIRMĀ BALTIJĀ

Pērn ceturtajā ceturksnī Rīga starp Balti jas valstu galvaspilsētām bija līderpozīci jā mājokļu pieejamībā, liecina Swedbank dati. Latvieši mājokļa iegādē ir piesardzī gāki par kaimiņvalstu iedzīvotājiem, pro ti, ņem mazākus hipotekāros kredītus ar īsāku termiņu. Tallinā mājokļu cenas pērn pēdējā ceturksnī pieauga par 18%, divkārt

Vairāki tirgus lietpratēji secina — nozare ir pārvarējusi stagnāciju un sākusies izsvēr ta augšupeja. «Tā kā tirgū vispirms parasti aug darījumu skaits un tad pieaug cenas, prognozējam, ka šogad būs vērojams arī cenu pieaugums,» vērtē Balsta vadītājs Ai gars Zariņš. Colliers paredz, ka šogad nozares ie guldījumi turpinās kāpt, tirgus saglabās aktivitāti, taču krīzes gadu sekas vēl varēs just atsevišķo projektu salīdzinoši nelielajā investīciju apjomā. Nekustamo īpašumu nozarē Latvijā vēl ir vieta jauniem spēlētā jiem, jo sevišķi lielo ieguldījumu segmen tā, kas pārsniedz 100 milj. eiro, norāda starptautiskā tirgus analītiķi. Savukārt Swedbank ekonomiste Kristil la Skrūzkalne paredz: «Turpmāko attīstību Latvijas mājokļu tirgū ietekmēs vairāki faktori. Vispirms izmaiņas likumdošanā, kas attiecas gan uz «nolikto atslēgu prin cipu», gan uz termiņuzturēšanās atļaujām. Otrs faktors ir Ukrainas un Krievijas kon flikts un tā ietekme uz Latvijas eksportu, darba tirgu un mājsaimniecību noskaņo jumu. Tas varētu atsaukties lēnākā algu kāpumā, kas savukārt mazinātu mājsaim niecību spēju un vēlmi iegādāties mājokli, līdz ar to vājinot mājokļu cenu kāpumu un kopējo tirgus aktivitāti.» l 39

NAMS

KOPIENAS

Zilā māja pie baznīcas kļuvusi par centru Bolderājas kopienas daudzveidīgajām aktivitātēm, to skaitā zīmēšanas stundām, fotografēšanai, muzicēšanai, pat sēņu atpazīšanai. Rīkoti izbraucieni ar jahtu un velosipēdiem

Viņi nav guļamrajonu «inventārs», cilvēki, kas pēc darba ieslīd savā mikrorajona miteklī un pat nezina, kā sauc kaimiņus. Vairākās Rīgas vietās mīt entuziastu grupas un atsevišķi ļaudis, kas cenšas sociālajās un kultūras aktivitātēs iesaistīt arī apkārtējos. Afišu staba lomu pilda Facebook IEVA PUĶE 40

FOTO NO BOLDERĀJAS GRUPAS ARHĪVA UN PRIVĀTAJIEM ARHĪVIEM

Miers, draudzība,

sadarbība

aiša telpa koka mājā, pa atvērto pirmā stāva logu redzams ziedošs ķiršu ko ciņš un saimnieku drau dzīgais suns, zilacainais haskijs. Pie sienas pie sprausts Māra Subača vel tījums. Pasaka par klusu dienu Bolderājā. «Tas bija laiks, kad projek tēja zivis. «Zivis plūdīs Dievā,» teica Ādams. «Zivis peldēs upē,» teica Dievs. «Upe plūdīs kaut kur caur Bolderāju, un Dievs skatīsies

uz upi un Bolderāju.»» Subačs gadiem pie dalījies bolderājiešu Sandras un Vladimira Jakušonoku aktivitātēs. Lai arī dzīvo citā Rīgas nostūrī, viņš ir draudzējies ar Jaku šonoku vadīto Bolderājas grupu — cilvēku kopumu, kas jau kopš 1997.gada šajā Rīgas nostūrī veic radošus projektus un rīko sa kopšanas talkas. Kopā ar Aiju Zariņu zīmē jis plakātus bolderājiešu piketam pie Rīgas domes, kad Bolderājas grupa sadarbībā ar Vides aizsardzības klubu sāka akcijas pret Dinaz meitasuzņēmuma SIA Baltic Oil

Terminal naftas termināļa celtniecību uz zemes, kuru šim nolūkam iznomājusi Rīgas brīvosta. Būvniecība būtu skārusi Komēt fortu — vēsturisku pagrabu kompleksu, ko dambis savieno ar 400 gadu veco Daugav grīvas cietoksni. Tikai šogad vairāk nekā 10 gadus ilgā cīņa noslēgusies ar uzvaru. Komētfortam piešķirts kultūras pieminekļa statuss, Rī gas dome apturējusi naftas termināļa celt niecību. «Mēs, kad viņi balsoja, sēdējām zālē,» lepni saka Sandra Jakušonoka. 41

Nenoturējās un no kādas dāmas, kas tagad profesionāli tirgo vintage apģērbus, nopirka... kāzu kleitu, kas savu lielo dienu gaida skapī biedrību» Bolderājas grupa — Volodja. Ar Facebook lapas Tūrisma tīkls — Bolderāja palīdzību viņš organizē dažādas kultūras aktivitātes. Lai arī Bolderāja ar Rīgā vecāko koka arhitektūru, militāro mantojumu un pludmali ir populārs pastaigu galamērķis Rīgas centra nogurdinātajiem un Volodja arvien ir nesavtīgi izrādījis šo marginālo teritoriju gan vietējiem žurnālistiem, gan ārzemju māksliniekiem, viņš neveic tikai gida darbu tradicionālā izpratnē. «Gids var būt stends, notikums, stāsts — jebkas, kā dēļ cilvēki sapulcējas vai pat speciāli atbrauc uz Bolderāju,» formulē Sandra. Mūsu tikšanās vieta, «zilā māja pie baz nīcas», kur telpas Bolderājas grupas aktivi tātēm laipni atvēlējusi kāda ģimene, kļuvusi par štābu dažādiem kursiem. Lai tie notik tu, Bolderājas aktīvisti piesaistījuši Sabied rības integrācijas fonda līdzekļus, atraduši skolotājus. «Turpinām Sadarbības tīkli Bolderājā mācības pieaugušajiem: trešdien plkst.18.30 — zīmēšana pie Moiseja, ceturt dien plkst.18.30 — latviešu valoda sociāli aktīvajiem bolderājiešiem pie skolotājas 42

Dainuvītes, sestdien plkst.12—15 — foto ie maņas pie Viktorijas,» lasu Sandras ierakstu Tūrisma tīkls — Bolderāja Facebook lapā tū daļ pēc Jaunā gada. Trīs mēnešu fotokursi Mākslas akadēmijas vizuālās komunikācijas nodaļas maģistrantūras studentes Vikto rijas Ekstas vadībā noslēgušies aprīlī. Ista bā, kur sēžam, pie sienām vēl ir skolēnu, bolderājiešu darbi. Nepretenciozi, bet ar izdomu. Katrs licis lietā tādu fotoaparātu, kāds nu bijis pieejams. Dalības maksa nav prasīta. Pavisam cita loma bolderājiešiem bijusi projektā Riga Self Portraits, ko Tūrisma tīkls — Bolderāja pagājušā gada nogalē rīkojis sadarbībā ar starptautisko fotoskolu ISSP. Profesionāli fotogrāfi Andrejs Strokins un Kaspars Goba uzstādīja spoguļu sistēmu, lai cilvēki, izmantojot tālvadības pulti, paši varētu veidot savus pašportretus vēsturiska jā multigrāfijas tehnikā, vienlaikus iegūstot piecus attēlus. Eiropā, arī Latvijā, šāda me tode bijusi populāra līdz Otrajam pasaules karam. Atsaucīgākie Gobas un Strokina mo deļi izrādījušies studenti no Latvijas Jūras akadēmijas, kas atrodas netālajā Daugav grīvā. Interesanti, ka jūrnieki ieraugāmi arī senajās fotogrāfijās, kādas šādā tehnikā pir mās Latvijas brīvvalsts laikā uzņēmis kāds fotogrāfs, kura darbnīca atradusies uz kuģa Bolderājā. Eiropas kultūras galvaspilsētas projek tā Revīzija Bolderājas vēsture tikšot ķidāta vēl pamatīgāk, stāsta Jakušonoki. Aprīlī cil vēki sākuši pulcēties uz diskusiju ciklu par Bolderāju, pirmo sarunu Poļu laiki. Notikumi. Vara. Baznīca vadījis Grigorijs Salnits. Bolderājietis, dzimtenē atgriezies Krievijas latvietis, mūzikas skolā māca vijoli, bet brīvajā laikā ir gids un vēstures entuziasts. Nākamais Bolderājas grupas un Revīzijas pasākums — Vara Piņķa un Jēkaba Nīmaņa 18.maija izrāde Daugavgrīvas cietoksnī Baltā zirgā — par mākslinieku Jāzepu Grosvaldu un Niklāvu Strunki, kuri, pēc liecībām, 1916. gadā Bolderājā satikušies strēlnieku mācī bās un saderējuši, ka baltā zirgā atmuguris ki izjās cauri visiem sargposteņiem. «Esam amatieri, bet mums izdodas veiksmīgi pie saistīt profesionāļus,» par šīm aktivitātēm saka Sandra Jakušonoka.

Avotu ielas krāmu tirgus un tā organizatore Irita Antoņeviča

PĀRAUDZIS RAJONA ROBEŽAS

Avotu ielas apkārtnes iedzīvotājiem, tāpat kā senajiem rīdziniekiem, svarīga tikšanās vieta ir tirgus. Taču šoreiz tas nav gada tirgus vai ikdienišķs zemnieku tirgus, bet gan krāmu tirgus. Tā dvēsele ir Irita An toņeviča, koka arhitektūras konsultante pašvaldības organizācijā Koka Rīga. Irita, kas uzaugusi šajā pilsētas galā, dzīvo Avotu un Matīsa ielas stūrī, precīzi atceras pirmā tirdziņa datumu. «2012.gada 27.oktobris. Man tajā dienā iznāca laba vārda dienas ballīte.»

FOTO NO PRIVĀTAJIEM ARHĪVIEM

Izaicinājumu vides jomā joprojām netrūkst, Sandra, kas ir profesionāla projektu vadītā ja, stāsta, ka ir apstrīdējusi citu Rīgas brīv ostas lēmumu — līdzās Komētfortam pie Bolderājas mola paredzēts 70 ha platībā aiz bērt jūras malu ar smiltīm, kas iegūtas, pa plašinot Daugavas kuģu ceļu. Šī teritorija ir ne tikai tradicionāla reņģu nārsta vieta, bet arī simboliski Rīgas un Latvijas vārti. «Iedo mājies — pirmais, ko tu redzi, iebraucot savā valstī, ir smilšu čupas!» iesaucas San dra. «Viņi to uztver kā malu, bet mums tas ir sā kums. Skaistākā vieta pasaulē.» Ieprecējusies Rīgas perifērijā, viņa ir ie mīlējusi Bolderāju. Abi ar vīru Volodju, pēc izglītības restauratoru, te jau vairāk nekā 20 gadu veic aktīvu nevalstisko organizāci ju darbu. «Tagad mums ir divas biedrības. Viena «karam» un viena — «mieram»,» viņi paziņo. Vides aktivitātēm paredzēto «kara biedrību», Koalīciju dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai, vada Sandra. «Miera

Iegansts tirdzniecībai bijušas dažādas māj lietas, galvenokārt aizkari un galdauti, ko kāds Iritas klasesbiedrs vērā ņemamā dau dzumā mantojis no savas mātes. Gribējis iztīrīt dzīvokli, lūdzis padomu, kur to visu likt. Irita dabūjusi atļauju sarīkot izpārdo šanu nelielā kafejnīcā tepat Avotu ielā, iz sludinājusi pasākumu Facebook, ielūgusi citus pirkt un pārdot gribētājus. Pasmejas, ka pati toreiz nenoturējusies un no kādas dāmas, kas tagad profesionāli tirgo vintage apģērbus, nopirkusi... kāzu kleitu, kas savu lielo dienu gaida skapī. «Glīta kleitiņa. 70.gadu modelis ar atsauci uz Viktorijas stilu.» Jau pirmā andele izvērtusies tik patīka ma, ka no mazās ļaužu grupiņas, kas pie dalījās šajā tirdziņā, jau atvadoties izska nējis jautājumus: «Un kad būs nākamais tirgus?» Tagad Irita tādu rīko ik pa diviem mēne šiem. Labā laikā savas baznīcas dārzu atvē lot Sv.Pāvila baznīcas draudze, «nesezonā» tirdzniecība notiek Koka Rīgas zālē. Publika 44

«Katrs mazais bandīts redz, ka «krutie džeki» nav dzērāji, krutie džeki uzvedas citādi» sāk nākt ap pulksten 10, maksimumu sa sniedzot dienas vidū ap plkst.14, bet ap tri jiem sāk izsīkt. «Visbiežāk cilvēki brauc ar visu famīliju,» Irita saka. Tirgotāju skaits no sākotnējiem desmit izaudzis līdz 45. Pasākuma saimniece ļoti cenšas izturēt formātu, lepojas, ka tas ir nevis hipsteru vai cacu burziņš, bet tieši krāmu tirgus — tāds, kurā par mazu naudiņu kaut ko sev derīgu var atrast tante Marta no Avotu ie las. «Visi iespējamie «hlami» bijuši,» sme jas Irita. Plašā klāstā arvien esot padomju ražojuma trauki, netrūkst apģērbu un tekstīliju, taču visam pa vidu gadoties arī patiešām vēsturiskas vērtības. «Simtgadīgs

Husqvarna ābolu mizotājs,» stāsta Irita. «Un ķieģelis no Rīgas pils.» Arī šis tirdziņš jau pāraudzis rajona ro bežas. Vistālākais pieteikums tirdzniecībai bijis telefona zvans no Smiltenes. Ar piebil di: «Mēs nevaram savā pilsētā neko tādu da rīt, ko gan kaimiņi par mums padomās?» Izrādās, krāmu tirgus rīkošanai Latvijā ir arī birokrātiski ierobežojumi. To nevar «sasaukt» spontāni, kā tas bija pašā pir majā reizē. Normatīvie akti prasa, ka šā dai tirdzniecībai jābūt saskaņotai ar Rīgas domi un būvvaldi, Iritai ir jānodod attiecī gām institūcijām tirgotāju personas dati. Paliela ķēpa, jo daudzi piesakās pēdējā brīdī, tomēr viņa ar to tiek galā. Eleganta tirdzniecības vieta ar galdu nevienam ne tiekot garantēta. Irita ļauj izlikt preces uz sedziņām, kastēm, dēļiem. Šis taču ir krā mu tirgus! Ja kāds tirgotājs jautājot: «Kā tad es...?» Irita atbildot: «Jebkā.» «Vasaras tirgus ar baznīcu fonā, zem kokiem,» viņa smaida. Un piebilst: ja vien draudze atļaus, viņa domās krāmu tirgu

Deju, ģitārspēles, ēterisko eļļu iepazīšanas, jogas, improvizācijas teātra izpratnes nodarbības Koka Rīgas namā Grīziņkalnā, kā arī Lieldienu svinēšana un Lielā talka Grīziņkalna apkaimē

FOTO — ESMU GRĪZIŅKALNA PATRIOTS/FACEBOOK

tieši šādā veidolā redz arī pēc pieciem un desmit gadiem, taču ar 4—5 reizes lielāku tirgotāju skaitu.

UZŅĒMĒJA INICIATĪVA

Koka Rīgas mītne Lienes un Krāsotāju ie las stūrī, kur strādā Irita Antoņeviča, pa tiesībā atrodas Avotu ielas kaimiņrajonā Grīziņkalnā, un tajā uz pasākumiem mēdz pulcēties arī cilvēki, kas nav krāmu tirgus apmeklētāji. Esmu Grīziņkalna patriots — arī šāda vietne izveidota Facebook. Raksta sagatavo šanas brīdī «Like» nospieduši 740 cilvēku. Ieva Krivma, jauna, izdomas bagāta mei tene, kas administrē forumu, ir uzņēmēja Raimonda Elbakjana algota kultūras projek tu vadītāja ar attiecīgu izglītību. Elbakjana

vārds kļuvis populārs saistībā ar Ghetto Games — ielu kultūras un sporta kustību. Grī ziņkalnā viņš jau sešus gadus apsaimnieko skeitparku. Lai gan sacensības šeit notiekot tikai dienas laikā un iedzīvotāju naktsmiers netiek traucēts, sociāli atbildīgais uzņēmējs izlēmis iegūt iedzīvotāju labvēlību, finan sējot viņu izklaides un kultūras aktivitātes, radot kopēju lojālu noskaņojumu. Tā ir cīņa arī pret Grīziņkalna iesakņojušos mentalitā ti — sociāli nelabvēlīgo vidi un alkoholismu, neslēpj Elbakjans. Diemžēl ar to daudziem joprojām vēl asociējas šis savulaik sakop tais, bet vēlāk nolaistais rajons, kas tikai pamazām sāk atgūt seno raksturu. «Pēdē jos piecos gados esam spējuši panākt, ka jaunieši vairs nav potenciālie dzērāji. Katrs mazais bandīts redz, ka «krutie džeki» nav dzērāji, krutie džeki uzvedas citādi,» saka uzņēmējs, aicinot apmeklēt intervijai tuvā ko pasākumu — Austrumeiropas čempionā tu motociklu frīstailā. Ar skeitparku nesaistītas aktivitātes, ko organizējusi Elbakjana kolēģe, projektu

vadītāja Ieva Krivma, ir, piemēram, Zie massvētku tirdziņš, Lieldienu svinības, radošo nodarbību cikls Nāc un radi Grīziņā. Cilvēki uz pasākumiem, kur viņu uzde vums ir tikai labi pavadīt laiku, patiesībā nākot labprāt. Lieldienās ripinājuši olas un sacentušies par tādiem smieklīgiem ti tuliem kā Oliņdanču līderis un Turbo olas, kopā ar danču kluba dejotājiem laidušies tautas dejās, runājuši ar ornitologu Jāni Brinkmani par Latvijas putniem, baudījuši zupu no Elbakjanam piederošā ēšanas uz ņēmuma Ghetto burger. Nodarbību ciklā Nāc un radi Grīziņā te pat Koka Rīgā apguvuši ģitārspēles, jogas, improvizācijas teātra pamatus, iepazinuši ēteriskās eļļas. Nākotnes plānos ir sadarbī bā ar citiem vietējiem uzņēmējiem ieviest Grīziņkalna iedzīvotājiem lojalitātes pro grammu vietējos veikalos, ēdināšanas un servisa iestādēs. Rosināt cilvēkos lepnumu par to, ka viņi dzīvo Grīziņkalnā, kas ir unikāla vērtība. «Ārstējam alkoholiķu rajo nu,» vēlreiz uzsver Elbakjans. l 45

NAMS

SADZĪVOŠANA

Kaimiņu būšana Kā veidot labas attiecības ar mājas iedzīvotājiem? Daži psihoterapeites Ainas Poišas ieteikumi BAIBA KALNIŅA, SPECIĀLI IR

iensētu iemītnieki ar aizdomu pilniem skatie niem. Bravūrīgi komu nālo dzīvokļu pieredzes norūdītie. Klusētāji un priekšnieki, vienpatņi un sabiedrības dvēse les… Vienvārdsakot, kaimiņi, kurus liktenis savedis vienā mājā. Saka, ka kaimiņus neizvēlas, taču dažkārt dzīvokļu sludinājumos ir arī piebilde: «Labi kaimiņi, klusi kaimiņi.» Kā sadzīvot, kā veidot attiecības daudzdzīvokļu namā, par kura apsaimniekošanu lielāka vai ma zāka atbildība jāuzņems katram?

Nav jālepojas ar to, ka kaimiņus nepazīstam. Neviens nespiež draudzēties, iet ciemos ar kūkām, bet būt pieklājīgiem un sasveicināties — tas ir elementāri

Vai jums ir kaimiņi? Vēl vairāk, mans vīrs ir nama pārvald nieks. Māja gan nav liela. Faktiski šodienas apstākļos mājas pārvaldniekam ir jāpār zina ne tikai tehniskās lietas un juridiskie jautājumi, bet jābūt arī psihologam. Taču atbildība par sociālo vidi mājā jāuzņemas katram. Nevar pateikt — es aizveru sava dzīvokļa durvis, un man vienalga, kas ap kārt notiek.

Kā veidot šo sadarbību? Cilvēkiem ir dažādas uztveres. Gados vecā ki cilvēki bieži nav tik elastīgi un, lai justos droši, pieķeras lietām, ko labi pazīst. Viņi ir apdomīgi, jo dzīves situācija viņus ir noli kusi tādā pozīcijā, ka katrs eiro ir jāapgroza vairākas reizes, un, ja mājai sāk tecēt jumts un izmaksas par remontu tiek sadalītas «uz galviņām», sākas vaimanas. Taču maldīgs ir stereotips, ka kāds par to būtu atbildīgs vienpersonīgi — vai nu mājas pārvaldnieks, vai saimnieks. Sak’ — ja viņiem ir vara un teikšana, tad lai arī rūpējas. Cilvēkiem lie kas, ka saimniekiem ir paslēpta lāde, no ku ras var pagrābt naudu un saukt meistarus, lai remontē.

Mazā mājā vieglāk — cilvēki cits citu pazīst. Taču — ko darīt lielā daudzdzīvokļu mājā? Jādzīvo ar prieku un atbildību. Katram ir jāpiedalās savas sadzīves veidošanā. To var panākt sadarbojoties — ar dzīvokļu kaimiņiem, ar ielas kaimiņiem, ar namu saimniekiem, apsaimniekotājiem. Māja ir kā mazs valsts modelis. Ja pārvaldnieks nāk ar metodi «skaldi un valdi», tas vien mēr izsauc pretreakciju. Attiecības jāveido sadarbojoties. 46

Bet ir demokrātija, un tiek sasaukta sapulce. Psihoterapeiti teiktu, ka tas ir darbs ar grupu. Tieši pārvaldniekam ir jāprot šos vienā mājā satikušos cilvēkus vadīt. Lai nav tā, ka iedzīvotāji sanāk un klaigā: šitas

pārvaldnieks mums nepatīk, gribam citu. Veidojot sadarbību, kļūdas var būt abām pusēm. Galvenais — jānodibina kontakts. Ja pārvaldnieks iedzīvotāju vidū iegūs at balstītājus, tā būs liela veiksme. Jo vien mēr būs cilvēki, kas paliks opozīcijā. Būs arī konformisti, svārstīgie, kas meklēs, ku rai pusei izdevīgāk pieslieties. Ar ko sākt sarunu? Ikviens cilvēks gaida respektu pret sevi. Gan pensionārs, gan biznesmenis grib tikt cienīts. Pārvaldnieka uzdevums — iegūt to lerantu attieksmi, bet saglabāt neitralitāti un neļaut ar sevi manipulēt, palikt stingram savā pārliecībā. Taču tajā pašā laikā viņam ir jābūt labvēlīgam pret mājas iedzīvotājiem. Labi, ja pārvaldnieks uz sapulci aicina personīgi, nevis uzraksta lapiņas un iemet pastkastēs vai pielīmē pie sienas. Ir vērts cilvēkiem piezvanīt. Nevis direktīvā formā pateikt, ka būs sapulce, bet gan uzaicināt piedalīties. Es domāju, ka 40% veiksmes slēpjas tajā, kā cilvēks tiek uzrunāts. Taču mājas iedzīvotāji bieži vien ir vienaldzīgi. Sak’ — gan jau iztiks bez manis. Cilvēkiem ir mazinājusies spēja dot. Ērtāk ir būt patērētājam — prasīt, ņemt un gaidīt, kad kāds cits izdarīs viņa vietā. Tā ir pa domju laika pieredze, to nevar noliegt. Pieņemsim, ka īrnieks aiziet uz sapulci. Pārvaldniekam vajadzētu būt tam, kurš vi sus sagaida. Ja viņš atskrien pēdējā brīdī, cilvēki to novērtē kā paviršību. Kad vairā kums sēž un kādu gaida, atmosfēra mēdz nokaitēties pati no sevis, sākas minējumi

— kas būs, kāpēc. Varbūt es pārspīlēju, bet tās ir svarīgas nianses. Nevajag jau daudz, lai ar sasveicināšanos, nelielu uz manības mirkli radītu pozitīvas emocijas un līdz ar to arī pozi tīvu sapulces gaisotni.

Maksātāji tiek atstāti muļķa lomā. Tā ir, rodas netaisnības sajūta. Bet, ja es redzu, ka nemaksātājs ir ieinteresēts, runā par savu problēmu, meklē izeju, tad kopīgi var atrast risinājumu. Ja kādam nav darba, tad cits mājas kaimiņš varbūt zina, kur va rētu atrast nodarbošanos. Arī tā!

Ja kaimiņi ir atturīgi, lai paši iepazītos, varbūt tieši visa nama kopēja sanāksme var būt impulss, lai tuvinātos? Nav jālepojas ar to, ka kaimiņus nepazīstam. Neviens nespiež draudzēties, iet ciemos ar kū kām, bet būt pieklājīgiem un sasveicināties — tas ir elementā ri. Taču bieži vien kāpņu telpā satiekoties ir sajūta — sveicināt pirmajam vai nogaidīt? Vai tas maz ir kaimiņš? Cilvēkiem nepieciešams ie gūt reālu piederības sajūtu, un tas notiek ar informācijas ap maiņu. Iedzīvotāju sanāksmē iepazīšanās var notikt arī anke tu veidā. Taču, ja sapulcē nav daudz cilvēku, var iepazīties arī pasakot pāris vārdus par sevi.

Pārvaldnieks viens nav cīnītājs, viņam jāatrod atbalsta grupa. Atbalsta grupā ir jābūt kodolam, pārvald nieka palīgiem. Cilvēkiem patīk, ka viņi var parādīt savas spējas. Daudzus jautājumus varētu risināt nevis sasaucot kopsapul ci, bet gan tikai darba grupu. Darba fāzē optimālāk ir strādāt ar mazāku, racionālu grupu, bet informatīvajā laukā jāizmanto kopsapulces enerģija un emocijas.

FOTO — ANDREJS TERENTJEVS, F64

Kaimiņu attiecības var arī noderēt. Protams! Tā ir drošība. Ja kai miņš redz, ka no blakus dzīvok ļa nes ārā mantas, viņš var no vērst zādzību. Kaimiņš var jūsu prombūtnē parūpēties par telp augiem vai mājdzīvniekiem. Ti kai iepazīstoties var uzzināt, ka kaimiņiene nav traka tante, kas baro kaķus, bet gan ir pensionē ta skolotāja, kas var palīdzēt bēr nam izpildīt mājasdarbus.

Kā dažādiem mājas iedzīvotājiem atrast kopsaucēju? Reakcijas uz notikumiem cilvēkiem veido jas, balstoties personīgajā pieredzē. Perso nības ir tās, kas veido attiecības. Ja ir runa par saskarsmes lietām, manuprāt, latvieši ir introvertāki, nogaidošāki, nedrošāki pret pārmaiņām. Krieviem pārmaiņas nav bie dējošas. Viņi ir gatavi ja ne pieņemt, tad cīnīties. Viņi ir arī atklātāki, bet latvieši — nogaidošāki un klusējošāki, mēdz arī trīt duncīšus.

Psihoterapeite Aina Poiša: «Cilvēkiem patīk, ka viņi var parādīt savas spējas. Daudzus jautājumus varētu risināt nevis sasaucot kopsapulci, bet gan tikai darba grupu»

Kad ir normālas kaimiņattiecības, tad arī var domāt par labiem sadarbības modeļiem mājas apsaimniekošanā. Tad ir vieglāk runāt par darbu un skaidrot svarīgus jautājumus. Kaut vai par remon tiem, kur vajadzīga nauda. Pārvaldnieks izklāsta savas idejas, informē par resursiem un jautā, kā iedzīvotāji gatavi līdzdarboties. Laukums ir atvērts sarunām, un, ja spēlētāji ir pazīstami, ir vieglāk spēlēt. Jā, pensionā re uzreiz nav ar mieru piedalīties projektā ar naudu. Bet, iespējams, viņa var kādreiz pieskatīt kādas jaunās ģimenes bērnu. Sav starpējā sadarbībā var atrast risinājumu. Varbūt kāds nevar ieguldīt kopējā katlā 50 eiro, bet var to darīt citādi — pašam pieda loties. Svarīgi, lai cilvēks justos piederīgs, nevis pazemots, ka nav naudas. Protams, es ideālistiski runāju, bet vajag parādīt — uz ko tiekties.

Liela daļa iedzīvotāju cītīgi maksā rēķinus, bet vienmēr atrodas tādi, kas to nedara. Un ne jau tāpēc, ka nevarētu. Reāls konflikts. Un pārvaldnieks ir pa vidu. Kā rīkoties — publiskot sarakstus, lai cilvē kus sarīdītu, vai noklusēt? Pārvaldnieks nedrīkst izlikties neredzam šo situāciju, jo citādi neapmierinātība pieaugs. Neatrisināti konflikti ir sastrēgums, kā trombs asinsritē. Pārvaldniekam nav jābūt tam, kas vienī gais pieņem lēmumu, jo tā ir liela atbildība. Priekšlikumi ir jāuzklausa no abām pusēm. Sākumā ir jāsavāc pat vistrakākās idejas. Jo ir arī gadījumi, ka nevis ļaunprātīgi nemak sā, bet — nav naudas. Ir jābūt plānam, lai novērstu konfliktu, lai mazinātu dusmas. Es zinu, ka tas ir grūti, ja nemaksātāji iecēr tas, iespītējas. Taču cilvēki ir jāiedrošina, lai viņu dēļ nebūtu jācieš citiem.

Viena lieta — piedalīties, bet kā sevī attīstīt spēju uzņemties iniciatīvu? Šo jautājumu sev var uzdot katrs — ko es gribētu darīt, lai justos foršāk? Kādas ir ma nas fantāzijas par dzīvesvietu? Kāds gribēs kāpņu telpā zaļos augus, cits — koku mājas priekšā, bet aiz mājas — rotaļu laukumu bērniem. Pirmais sadarbības solis — iekšējās «noliktavas» izmantošana. Cilvēki var «ie darbināt» savus sakarus, iespējas, vaļasprie kus. Viņiem pašiem un citiem tas sagādās prieku. Attiecību fonam ir jābūt pozitīvam, pēc tam arī tehniskās lietas sakārtosies. Bezdarba laikos ir jāmāk izmantot tā cilvē ka, kurš ir darba meklējumos, enerģija un laiks. Arī viņam būs patīkamāk. Sociālā angažētība? Man patīk šis termins. Krīzes laikā daudz runāja par to, ka ir jādara vairāk nekā parasti, lai izkultos. Nevar gaidīt, ka visu atrisinās valdība, ka nāks līderis. Ja katrs pamanīs un izdarīs kaut ko, par ko nemak sā naudu, pasaule kļūs foršāka. Tas neaiz ņems pat stundu dienā! Izdarīt kaut ko tā pēc, ka ir prieks, nevis gaidīt — kas par to būs. Nepiesārņot, nepiespļaut, nesalauzt. Mājas sakārtošanā jāiesaista bērni, tad jau būs cerība, ka viņi vēlāk arī savus bērnus audzinās ar atbildību par apkārtni un vie tu, kur dzīvo. l 47

NAMS

EKSPERTU PADOMI

Jautājums jautājuma galā Dzīvokļu nama iedzīvotāji un pārvaldītāji sastopas ar daudziem jautājumiem — gan praktiskiem, gan juridiskiem. Lūdzām zinošus cilvēkus un iestādes rast atbildes uz dažām no daudzajām problēmsituācijām, par kurām nācies dzirdēt, gatavojot šo žurnālu vai runājot ar draugiem

Kādi remonti dzīvoklī jāsaskaņo ar kaimiņiem, apsaimniekotāju, būvvaldi?

ez saskaņošanas, projekta un būvatļaujas drīkst veikt kosmē tisko remontu, neskarot ēkas nesošās konstrukcijas un inženier komunikācijas. Ar kaimiņiem — daudzdzī vokļu dzīvojamās mājas kopīpašniekiem vai pilnvarotu apsaimniekotāju — jāsaska ņo remonts vai pārbūve dzīvoklī vai ēkā, kas skar nesošās konstrukcijas, starpstāvu pārsegumu konstrukcijas, ēkas fasādi — durvis, logus, jumtu, kā arī koplietošanas telpas un inženierkomunikācijas. Piemērs 48

padomu sertificētam arhitektam, būvinže nierim vai būvvaldei. Atbilde: Rīgas būvvalde, Ekonomikas ministrija

2 Vai par reklāmas izvietošanu daudzdzīvokļu mājas kāpņu telpā apsaimniekotājs iekasē naudu? Kā tā tiek izmantota?

agaidām kāpņu telpās izvietotie reklāmas dēļi nedod tiešu ienāku mu mājas īpašniekiem, bet nonāk apsaimniekotāja kopējā katlā. Šo naudu sadala kopējo darbu apmak sai. Nākotnē situācija tiks labota, pelnīt

ATBILDES APKOPOJUSI ANTRA ĒRGLE

— nedrīkst patvaļīgi mainīt dzīvoklī radiatorus, kas ir kopīpašumā esošo inže niertīklu daļa un ietekmē kopējo mājas sil tumapriti, vai noslēgt kopējās ventilācijas sistēmas izejas dzīvoklī. Dzīvokļa īpašuma likumā noteikts, kas uzskatāms par dzī vokļa atsevišķā īpašuma elementiem un kas ietilpst kopīpašumā, kā arī noteiktas prasības saskaņojumiem. Vienīgais gadījums, kad remonts nav jāskaņo ar būvvaldi — ja tiek īstenots interjera projekts. Ja remonta gaitā ir paredzēta pārplānošana, nojaucot vai izbūvējot nenesošu starpsienu, vajadzī ga dzīvokļa vienkāršotās renovācijas apliecinājuma karte. Ja paredzēta durvju ailas izbūve nesošajā sienā, koplietošanas telpas, piemēram, ratiņtelpas vai balkona pievienošana dzīvoklim, nepieciešams gan plānošanas un arhitektūras uzde vums, gan būvprojekts, gan būvatļauja. Pārplānošanas gadījumā ieteicams lūgt

sāks katra atsevišķa māja. Strādājam ar televīzijas un interneta pakalpojumu snie dzējiem, lai šīs kompānijas maksātu par tiesībām izvietot mājās savu aparatūru. Atbilde: Rīgas namu pārvaldnieks

3 Namā vienā dzīvoklī ir ierīkota atsevišķa apkure. Vai šī dzīvokļa īpašniekam ir jāpiedalās mājas kopējā siltuma rēķina apmaksā un siltumtīklu uzturēšanā?

iss atkarīgs no tā, kādā kārtībā atslēgta apkure dzīvoklī, vai atslēgšana notikusi atbilstīgi nor matīvajiem aktiem. Lai apkures atslēgšana dzīvoklī būtu leģitīma, vaja dzīgs dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums, kurā apstiprināts, ka noteiktam dzīvoklim maksa par kopīpašuma tehnisko uzturēša nu un lietošanu nav uzliekama, pamatojo ties uz atbilstīgu apkures atslēgšanas aktu konkrētajam dzīvokļa īpašumam. Mājas siltumapgādes sistēma ir mājas kopīpašu ma daļa, tātad dzīvokļu īpašnieku kopīpa šums, par kura uzturēšanu atbildīgi visi mājas kopīpašnieki. Atbilde: Rīgas namu pārvaldnieks

4 Neapsaimniekotā graustā ik pa brīdim jaunieši vai bezpajumtnieki dedzina atkritumus, apdraudot gan sevi, gan blakus mājās dzīvojošos. Ko kaimiņos dzīvojošie var darīt, lai sevi pasargātu?

zīvojamās mājas iedzīvotājiem laikus jāinformē pašvaldības vai valsts policijas darbinieki par iespējamo apdraudējumu vai pretlikumīgām darbībām tuvumā esošajā mājā. Pašvaldības tiesībsargājošajām in stancēm savukārt ir jāveic nepieciešamās darbības saziņā ar mājas īpašnieku vai pārvaldnieku, lai nodrošinātu neapdzīvo tās mājas vai grausta nepieejamību, proti, noslēgtu piekļuves punktus mājai un tās telpām — durvis, logus u.c. Atbilde: Rīgas namu pārvaldnieks

5 Dažviet Rīgā uz ielas pie dzīvokļu namiem ir rezervētas stāvvietas iemītnieku auto novietošanai. Kā var panākt šādu autostāvvietu ierīkošanu?

zīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopībai ir jāpieņem lē mums atbilstīgi Dzīvokļa īpašuma likuma nosacījumiem, norādot dzīvojamajai mājai piesaistītās teritorijas lietošanas kārtību, piemēram, nosakot automašīnu iebraukšanas un novietošanas kārtību, ierobežojošo zīmju uzstādīšanu un caurlaižu izsniegšanas kārtību. Var noteikt, cik katram dzīvoklim piešķir caurlaides, iespējams noteikt vietas kon krētu automašīnu novietošanai, uzstādot papildu zīmes u.tml. Kopības lēmums jāiesniedz pārvaldniekam, kas izskata un saskaņo lēmumu, kā arī nodrošina darbības kopības lēmuma īstenošanai. Jānorāda, ka dzīvokļu īpašnieku kopība norēķinās par mājai piesaistītās zemes uzturēšanu, uzkopšanu un maksā visus ar to saistītos nodokļus, līdz ar to tā ir tiesīga lemt par piesaistītās teritorijas lietošanu. Atbilde: Rīgas namu pārvaldnieks

6 Vairāk nekā gadu neapdzīvota dzīvokļa īpašnieks ir atgriezies no prombūtnes un konstatē, ka jau ilgstoši no augšējā stāva dzīvokļa PA viņa griestiem tecējis ūdens. Bojājumi nebūtu tik lieli, ja kāds dzīvotu apakšējā dzīvoklī un laikus konstatētu ūdens noplūdi. Vai neapdzīvotā dzīvokļa īpašnieks ir līdzatbildīgs par bojājumiem? Vai viņam jāpiedalās remonta izdevumu segšanā?

opludināšanas gadījumi praksē ir dažādi, un šis ir ļoti specifisks. Īpašnieks ir atbildīgs par īpašu mu, vai tur dzīvo vai ne, bet ir svarīgi, no kurienes radusies noplūde. Ja bojāti ūdensvada atzari no kopējiem stāvvadiem, par kuriem atbildīgs augšējā dzīvokļa īpašnieks, viņam jāatbild par kaitējumu citam īpašumam. Ja noplūde nāk no kopējiem stāvvadiem, jāvērtē, vai

pārvaldniekam ir nodota iekšējo inženier tīklu apkalpošana, ko īpašnieki mēdz atstāt savā ziņā, lai ietaupītu naudu, vai arī par tiem atbild cits komunikāciju turētājs. Ja at bildīgais ir pārvaldnieks, kurš nav pievērsis uzmanību komunikācijām un nav brīdinā jis par avārijas situāciju, tad kompensācija ir viņa atbildība. Ja pārvaldnieks sapulcē brīdinājis īpašniekus, ka gadu desmitiem kalpojušās komunikācijas jāremontē, bet īpašnieki nav devuši finansējumu, atbildīgi ir visi. Situācijas ir dažādas, un praksē par komunikāciju avārijās nodarīto visbiežāk kaimiņi vienojas savā starpā, vai izdevu mus uzņemas atbildīgais pārvaldnieks. Ja nevar rast vienošanos vai īpašumi ir ap drošināti, tad zaudējumus parasti apmaksā apdrošinātājs un piedzen tos no atbildīgā, vispirms pieprasot no pārvaldnieka, pēc tam, iespējams, no īpašniekiem. Iespējama tiesvedība arī starp dzīvokļu īpašniekiem. Atbilde: Ģirts Beikmanis, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas (LNPAA) valdes priekšsēdētājs

7 Ziemā no mājas jumta nokrita ledusgabals un sašķaidīja mašīnas logu. apdrošinātājs izmaksas par iestiklošanu piedzen no apsaimniekotāja, kurš to grib iekļaut apsaimniekošanas rēķinā. Vai tā drīkst?

īdzīgi gadījumi ir bieži, un risinā jums atkarīgs no vairākiem apstāk ļiem. Vispirms — kur bija novietota mašīna, un vai tajā vietā drīkst vai nedrīkst atstāt auto. Mašīnu ir daudz, tās novieto visneiedomājamākajās vietās. Pēc normatīvajiem aktiem, pie kāpņu telpas auto nevar stāvēt, lai pie durvīm jebkurā brīdī var piebraukt operatīvais transports. Ja mašīna bijusi novietošanai nepare dzētā vietā, īpašnieks pats par savu auto ir atbildīgs un nevar nevienam pārmest kaitējumu. Ja mašīna bijusi novietošanai paredzētā vietā, jāzina, vai mājas budžetā ir nauda ēkas un tās jumta apkopšanai. Ja līdzekļi ir paredzēti, bet pārvaldnieks nav laikus tīrījis sniegu vai nav pievērsis uzma nību, ka sniega barjeras nav kārtībā, viņam par to jāatbild. Ja budžetā naudas nav, bet pārvaldnieks brīdinājis īpašniekus par va jadzību tīrīt jumtu vai labot sniega barjeras un viņi šim nolūkam naudu nav devuši, tad par kaitējumu auto atbild īpašnieki. Atbilde: Ģirts Beikmanis, LNPAA 49

NAMS

ANEKDOTES

l Pārvācos uz jauno dzīvokli un sāku pie se vis prātot: «Diez, kāda šeit ir dzirdamība?» «Ļoti laba,» atbildēja kaimiņš. l Liekot bērnus gulēt, māte viņus tā sarāja, ka pat kaimiņi satrukās un devās pie miera. l Vakar uz kaimiņa auto uzrakstīju: «Lū dzu, nomazgā mani!» Šodien redzu, ka viņš atbildējis: «Atnāc ciemos, nomazgāšu!» l «Andri, runā, ka tu esot apprecējies. Laimīgs?» «Ne parāk. Logi uz sētas pusi.» l Ja ne reizi neesat sastrīdējies ar kaimi ņu, tas nozīmē, ka viņiem nav ne urbja, ne klavieru, ne arī mašīnas pagalmā. l Kapņu telpā smēķē un sarunājas divi kaimiņi. «Tu gan izskaties draņķīgi… Kas notika?» «Eh, uzbruka, piekāva un atņēma visu naudu...» «Vismaz atceries, kādas bija viņu pazīmes?» «Ko tur daudz atcerēties... Sieva un sievasmāte.»

l Vēlu vakarā zvana pie dzīvokļa durvīm. Saimnieks atver, bet tur policijas vienība pilnā ekipējumā. «Mūs izsauca jūsu kaimiņš, jo jūs mokot savus suņus!» «?!» «Nu, kā… Esot kliedzis: «Es jums kājas izraušu! Kur blandies, maita! Tūlīt pat skrieniet šurp, nejēgas!»» «Vispār es futbolu skatījos.» l Sarunājas divi kaimiņi. «Tava žurka bija ielīdusi manā pagalmā.» «Tā nav žurka, bet takšelis!» «Manam kaķim likās, ka tā ir žurka.» l Satiekas divi vasarnieki. «Labdien, Jāni!» «Hmm, vai mēs būtu pazīstami?» «Jā, es taču esmu jūsu kaimiņiene!» «Pieliecieties, lūdzu!... Āāā, Ainas tante, ko tad jūs uzreiz tā neteicāt!» l «Kāpēc tavs kaķis tik ļoti brēc?» «Vannoju.» «Es savu arī mazgāju, bet tik ļoti nebrēc.» «Vai tu pēc tam kārtīgi izgriez ūdeni?» 50

ZĪMĒJUMS — ERNESTS

l Tiesnesis jautā apsūdzētajam: «Kāpēc jūs piekāvāt savu kaimiņu?» «Lai jums nenāktos jautāt, kāpēc viņš piekāva mani.»

l Vīrietis pieiet pie kaimiņu sētas vārti ņiem un klauvē. Pieskrien suns un cilvēka balsī saka: «Kāpēc trokšņo? Neviena nav mājās!» Vīrietis nokrīt ģībonī. Kad atjēdzas, viņam blakus stāv tas pats suns. «Suns, tu riet nemaz neproti?!» «Negribēju jūs baidīt.»

l «Es nesen nopirku krokodilu.» «Super! Un ko saka kaimiņi?» «Kādi kaimiņi?»

l «Kāpēc tavs kaķis staigā pa griestiem?» «Kaimiņiem ļoti jaudīgs putekļusūcējs.»

l «Jāni, vai tu kādreiz esi darījis citiem cilvēkiem labu?» «Protams! Lūk, piemēram, es nesen atļā vu kaimiņiem lietot savu jauno bezvadu internetu!» «Hmm... Tu runā par tām pāris minūtēm, kamēr izdomāji paroli?»

l «Kā uzzināt, kuri kaimiņi pieslēgušies manam Wi–Fi?» «Klusā vakarstundā atver ārdurvis un atslēdz savu internetu. Drīz vien dzirdēsi skaļas lamas.»

l «Pēteri, tu Mocartu kādreiz esi klausījies?» «Nē.» «Nav arī vērts. Kaimiņš nopirka klavieres. Pilnīgs draņķis!»