Ir Nauda jūnijs/jūlijs 2018 by irnauda irnauda

Jūnijs / jūlijs, 2018 (Nr. 37) 3,99 €

KĀPĒC AMERIKĀŅI IR PRODUKTĪVĀKI

5 LATVIJAS JAUNUZŅĒMUMI, KURU PANĀKUMI AIZRAUJ ELPU

CIEMOS PIE RAIL BALTICA VADĪTĀJAS BAIBAS RUBESAS

«Vācijā tādas komandas kā mēs dara piecreiz vairāk. Tātad mums vēl ir potenciāls»

TAUTASTĒRPS KĀ BIZNESS

#METOO SKANDĀLS SATRICINA NIKE

9 772255 928002

ISSN 2255-9280

Kā Mārtiņš Barkāns izaudzējis lielāko Latvijas vīna darītavu

PRIEKA BIZNESS

Jūnijs / jūlijs, 2018 (Nr. 37) 3,99 €

KĀPĒC AMERIKĀŅI IR PRODUKTĪVĀKI

5 LATVIJAS JAUNUZŅĒMUMI, KURU PANĀKUMI AIZRAUJ ELPU

CIEMOS PIE RAIL BALTICA VADĪTĀJAS BAIBAS RUBESAS

«Vācijā tādas komandas kā mēs dara piecreiz vairāk. Tātad mums vēl ir potenciāls»

TAUTASTĒRPS KĀ BIZNESS

#METOO SKANDĀLS SATRICINA NIKE

ISSN 2255-9280

9 772255 928002

PRIEKA BIZNESS

Kā Mārtiņš Barkāns izaudzējis lielāko Latvijas vīna darītavu

FOTO ALISE ŠULCA, PICTURE AGENCY

«Šobrīd nelielos daudzumos esam pieejami 10 ārvalstīs — Igaunijā, Lietuvā, Somijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Beļģijā, Vācijā, Itālijā, Šveicē, Krievijā. Katrā esam atraduši savus fanus,» Abavas dārzu īpašnieks Mārtiņš Barkāns. 44. lpp.

AKTUĀLI 8

Pret zemāko cenu.

Būvniecība sper nopietnu soli nelegālo algu izskaušanai

INSTRUMENTI 30

Šķīstīšanās. Sieviešu

izplānota revolūcija pasaulslavenajā Nike triumfē ar vairāku ietekmīgu vadītāju padzīšanu

Kā noorganizēt tikšanos, netērējot laiku. 10 efektīvi rīki, ar

kuru palīdzību ātri sasaukt sapulces, reģistrēt klientu pierakstus vai noorganizēt tikšanos

Jauns bizness. Meitu

iedvesmota, Ieva Trumpekoja radījusi apģērbus bērniem, kuros ērtums padarīts stilīgs

«Zināmā mērā šis uzņēmums ir mana vaļasprieka turpinājums un sastāvdaļa,» saka Dungita īpašniece Brigita Čikste. Tautastērpu bizness. 52. lpp.

LABS BIZNESS 60

Personāla attīstība.

Biznesa psiholoģija. Kā

Kļūdainie pašattaisnojumi, kurus sev iestāstām, lai nedotos atvaļinājumā izvairīties no sazvērestības teorijām

Jauni un jaudīgi. Pieci Latvijas jaunuzņēmumi, kuru 64 Tumša bilde. Ēnu panākumi liek aizrauties ekonomikas apjoms Baltijas elpai valstīs

NAUDAS IDEJAS 66

500% gadā! Kur slēpjas

Brīvajā laikā. Jauns restorāns, aizraujoša grāmata un vīna muzejs

Fricis Grauds. Kā jūrnieka

biržas spekulantu laimes atslēga?

dēls kļuva par lielākās kuģniecības īpašnieku Latvijā

Izdevējs: a/s Cits medijs. Reģistrācijas apliecība: nr.000740195. Iespiests: Poligrāfijas grupā Mūkusala. Redaktors: Pauls Raudseps. Tehniskie redaktori: Māris Diņģelis un Jānis Kulmanis. Redakcijas tālrunis: 67281588. Reklāmas tālrunis: 67281590. Adrese: Bruņinieku iela 16, K-2, Rīga, LV-1001. E-pasts: irnauda@irir.lv, abonesana@irir.lv. Citējot atsauce obligāta. Pārpublicēšanai jāsaņem rakstiska redakcijas atļauja. ABONĒ WWW.IRNAUDA.LV, LATVIJAS PASTĀ VAI ZVANI 67281588

www.facebook.com/irnauda

www.twitter.com/irnauda

NO R EDA KCIJA S

SVEIKA UN SVEIKS!

asarai ir daudzas sejas. Viena ir jauna un rosīga. Kur tik skaties, top kas nebijis. Te atvērts kāds restorāns, tur ceļ ēku, un garās, gaišās dienas dod iespēju apstāties un papētīt. Ieva Jakone ir atradusi un aprakstījusi piecus rosmīgus, jaudīgus, iedvesmojošus Latvijas jaunuzņēmumus, kuru izaugsme un vēriens neatpaliek no pasaulē labāk pazīstamiem stāstiem. Divi saistīti ar virtuālo naudu. Notakey ļauj bankām un kriptovalūtu tirgotājiem daudz vieglāk pārbaudīt potenciālā klienta riska pakāpi, un starp tā klientiem ir jau tādi banku pasaules milži kā UBS un Credit Suisse. DigiPulse radījis digitālo seifu, kas ļauj piekļūt tur glabātajiem datiem īpašnieka nāves vai pieejas datu pazušanas gadījumā — projekts pūļa finansējumā piesaistījis summu, kas vienlīdzīga miljonam dolāru. Citi ieniruši spēļu pasaulē — Hash Rush jau ir liels skaits fanu Japānā, bet Monetizr palīdz citu datorspēļu radītājiem pelnīt, pārdodot ar spēlēm saistītus suvenīrus. Ir arī jaunuzņēmums, kas ar digitālajiem risinājumiem uzlabo dzīvi fiziskajā pasaulē. Castprint ar 3D printeriem izdrukā individuāli modelētu, vieglu un ērtu «gudro ģipsi», ar ko fiksēt traumētus kaulus vai locītavas.

Cita vasaras seja ir jautra un raiba, vērsta uz svētkiem. Tādi šovasar gaidāmi vareni — lielie, ar simtgadi saistītie dziesmu un deju svētki. Gunita Nagle apraksta trīs uzņēmumus, kas palīdz dejotāju un dziedātāju tūkstošiem rotāties greznos tautastērpos. Salīdzinot ar jaunuzņēmumu virtuālo vidi, šie rokdarbi atrodas gandrīz vai citā laiktelpā, taču to darītājiem šis darbs ir kas vairāk nekā tikai bizness. Tā ir arī aizraušanās un misija, «labākais, ko es varu darīt Latvijas labā», saka Senās klēts vadītāja Monta Grasmane. Trešā, iemīļotā vasaras seja ir redzama rēnā novakarē, relaksēti malkojot kādu vēsu vīnu. Šo prieku mums gatavs nodrošināt Abavas vīna darītavas dibinātājs un dvēsele Mārtiņš Barkāns. Tiesa, Mārtiņam nācies sūri strādāt, lai mums gādātu šos spirgtos priekus, toties saistošus stāstus par saviem piedzīvojumiem viņš savācis jau daudz. Noteikti izlasiet par tādiem brīnumiem kā «sertificēti lineāli» Ievas Puķes intervijā. Bet vai tad vasara domāta tikai darbam? Ja kāds vēl par to šaubās, personālvadības eksperte Katrīna Ošleja pastāsta, kāpēc noteikti ir jāiet atvaļinājumā. Lai mums visiem koša vasara! l PAULS RAUDSEPS, VIESREDAKTORS

Kalnciema kvartāla īpašnieki brāļi Kārlis un Mārtiņš Dambergi ieguvuši tiesības uz 30 gadiem nomāt Āgenskalna tirgu.

Maijā aizritējušais Lattelecom Rīgas maratons pulcēja rekordlielu dalībnieku skaitu. Galvaspilsētas ielās devās aptuveni 37,5 tūkstoši skrējēju no 78 pasaules valstīm. Rekordliels bija arī balvu fonds — 75 tūkstoši eiro.

Sākot ar 1. jūniju, turpmāk gandrīz katru piektdienu šefpavārs Mārtiņš Rītiņš Mākslas un tehnoloģiju kvartālā Sporta 2 rīkos slow food tirdziņu.

Interneta reklāmu uzņēmuma Google AdSense dibinātājs Gokuls Radžarams investējis pusmiljonu dolāru Latvijas jaunuzņēmumā Printify, lai ļautu kompānijai efektīvāk īstenot «ekspansijas plānus».

PUBLICITĀTES FOTO

SEKOJAM LĪDZI

JAU NS BIZNE S S

TEKSTS KRISTA DZIDZĒVIČA | FOTO EDMUNDS BRENCIS, PICTURE AGENCY

ROĶĪGĀS PELES MEITU IEDVESMOTA, IEVA TRUMPEKOJA RADĪJUSI APĢĒRBUS BĒRNIEM, KUROS ĒRTUMS PADARĪTS STILĪGS. ZĪMOLS ROCK’N’MOUSE NUPAT LAIDIS KLAJĀ PIRMO KOLEKCIJU, BET PRĀTĀ GATAVAS IR JAU DIVAS NĀKAMĀS

ad Ieva Trumpekoja pirms četriem gadiem devās bērna kopšanas atvaļinājumā, viņa pat neapzinājās, cik dažādās jomās mainīsies viņas dzīve. Kamēr vēderā auga meitiņa, galvā dzima klusa ideja par savu apģērba zīmolu. Tagad intervijas laikā Ievai klēpī smaida jau trešā atvase, un mēs tiekamies zīmola Rock’n’mouse mājīgajā darbnīcā, kur aiz sienas šujmašīna cakina pirmo kolekciju, kas sāks ceļu ārpus Latvijas robežām.

Gaidībās Ieva pirmo reizi pēc ilgiem laikiem auditoru dokumentus un papīru kaudzes nomainīja pret rokdarbiem, par kuriem bija aizmirsusi kopš skolas laikiem. Šujot rosījās domas par biznesa veidošanu — ērtiem apģērbiem zīdaiņiem. Toreiz tas gan palika kā neīstenots sapnis. Taču, kad pieteicās otrā meitiņa un Ieva saprata, ka tik ātri darbā neatgriezīsies, ideja ieguva jaunu pavērsienu. Tad pašai mājās auga jau divas meitenes, kuras pucēt. «Man patīk Latvijā radīti apģērbi, arī pati nēsāju

šeit veidoto zīmolu apģērbus, bet bērniem pašlaik vairāk tiek radīti skaisti svētku tērpi, kas būtībā ir vienai valkāšanas reizei. Tilla kleitu kalnus vēlējos pajaukt ar ērtiem, praktiskiem apģērbiem, kas būtu ne tikai patīkami valkājami bērnam, bet arī viegli kopjami mammai,» par pirmo idejas konceptu stāsta Ieva. PRAKTISKO PADARĪT STILĪGU

Rock’n’mouse ir bērnu iedvesmots zīmols, kura galvenā pamatvērtība ir

Jaunās māmiņas pirmie soļi biznesā tika sperti, rosoties starp šūpuļiem, mazuļu diendusām un zobiņu nākšanu. Mājās tapa gan pirmās skices, gan interneta veikala platforma. «Sākumā piedāvāju tikai vienu apģērbu dažādos dizainos — tas bija kombinezons zīdaiņiem.» Kad pašas šūtās skices ar profesionālu roku pārtaisīja šuvēja Laura Luīze Ķemere, Ieva devās pirmajos klientu medījumos un par piemērotāko auditoriju savai precei izvēlējās Kalnciema ielas tirdziņa apmeklētājus Rīgā. «Biju ļoti uztraukusies, bet gribēju zināt, vai manas idejas kādam vispār šķiet interesantas — ko citas mammas vēlas iegādāties, tāpēc iespēju dzīvē tikties ar pirmajiem klientiem izvēlējos sev kā atskaites punktu un pirmo pārbaudījumu.»

«Ja man kāds sākumā būtu iedevis miljonu, protams, būtu daudz ātrāk un vieglāk. Bet es laikam ar tīru sirdsapziņu varu teikt, ka atteiktos — jo soli pa solim daudz labāk varu izprast sava biznesa attīstību un virzību»

praktiskums. Apģērbam jābūt kvalitatīvam, no patīkama materiāla, neierobežojot bērna kustības un iespēju brīvi justies, jo pretējā gadījumā bērns drēbes vienkārši negribēs nēsāt. «Mēs strādājam ar kokvilnas trikotāžu. Nedaudz ar elastānu, lai apģērbu būtu vieglāk kopt un mazgāt. Būtībā mēģinu praktisko padarīt stilīgu,» skaidro zīmola radītāja. Vīzija par apģērba galvenajām priekšrocībām Ievai bija skaidra, jau darinot pirmās skices, bet galvassāpes

radīja zīmola nosaukums. Beigās tas tapa gandrīz nejauši. «Pirms diviem gadiem, kad izveidoju uzņēmumu, auklēju otro meitiņu, kuru tolaik ar vīru mīļi mēdzām saukt par pelīti. Kad draugiem parādīju pirmās apģērba skices, saņēmu komentāru, ka tās izskatās roķīgas,» smejas Ieva. «Šie vārdi manā galvā saslēdzās kopā. Ar nodomu neliku nosaukumu latviski, lai vēlāk varētu mēģināt iekļūt kaimiņvalstu tirgos un piedāvāt savas apģērba līnijas jau ārzemēs.»

«Mēs strādājam ar kokvilnas trikotāžu. Nedaudz ar elastānu, lai apģērbu būtu vieglāk kopt un mazgāt. Būtībā mēģinu praktisko padarīt stilīgu,» skaidro zīmola radītāja

Ieva gan atklāti atzīst, ka kritiku neprot uzklausīt un jebkuru pārmetumu uztver saasināti, tāpēc viņai paveicies, ka jau kopš pirmās iziešanas tautā jaunā uzņēmēja saņēma lērumu atbalsta un uzslavu, kas vairoja spēkus. Vēl tagad joprojām uzmeklē klienti, kas satikti pirmajā Kalnciema tirdziņā, un triju gadu laikā viņa saņēmusi neskaitāmas fotogrāfijas ar bērniem Rock’n’mouse zīmola apģērbos — labie vārdi dod pozitīvu enerģijas lādiņu, kas palīdz censties nākotnē. Rada sajūtu, ka viņa rīkojas pareizi. Starp citu, jau pirmajā tirdziņā Ievas kombinezoni iepatikās kādam apģērbu veikalam, kas ar zīmola veidotāju neilgi pēc tam noslēdza līgumu. Šo sadarbību Ieva uzskata par vienu no Rock’n’mouse atspēriena punktiem.

BIZNE S S PA SAU L Ē

ŠĶĪSTĪŠANĀS SIEVIEŠU IZPLĀNOTA REVOLŪCIJA PASAULSLAVENAJĀ KOMPĀNIJĀ NIKE TRIUMFĒ AR VAIRĀKU IETEKMĪGU AUGSTĀKĀ LĪMEŅA VADĪTĀJU PADZĪŠANU

ārāk daudzām sievietēm darba dzīve kompānijā Nike bija kļuvusi neciešama. Jo darba izbraucienos vakars bieži vien sākās ar kopēju maltīti restorānā un noslēdzās striptīza klubā. Vienam no menedžeriem patika lielīties, kādus prezervatīvus viņš nēsā līdzi savā mugursomā. Kāds mēģināja ar varu noskūpstīt savu padoto, cits e-pastos izteica piezīmes par kolēģu krūtīm. Paralēli tam sievietēm neveicās arī ar karjeras izaugsmi. Darba sapulcēs viņu domas lielākoties netika ņemtas vērā, un paaugstinājumi galvenokārt tika vīriešiem. No nodaļas, kas atbild par basketbola precēm, sievietes tika izstumtas gandrīz pilnībā. Viņas pasūdzējās personāla daļai, taču uzlabojumi bija niecīgi, un vainīgie nekad netika sodīti. Kad pacietības mērs bija pilns, neliela sieviešu grupa, kas strādā Nike galvenajā mītnē Portlendas piepilsētā Bīvertonā Oregonas štatā, nolēma sākt nelielu revolūciju. Viņas klusi sarīkoja aptauju, savām kolēģēm jautājot, vai jelkad ir piedzīvojušas seksuālu uzmākšanos darbavietā un jutušas dzimumu nevienlīdzību. Aptaujas rezul-

tāti pārvērtās par īstu zemestrīci, kas pamatīgi satricināja šo pasaulē lielāko sporta apavu un apģērbu kompāniju. PAZEMOJOŠA VIDE

Šā gada 5. martā mape ar aptaujas rezultātiem tika nolikta uz Nike izpilddirektora Marka Pārkera galda. Dažu nākamo nedēļu laikā atstāt kompāniju lūdza vismaz sešus augstākā līmeņa vadītājus, ieskaitot Trevoru Edvardsu, kas bija Nike zīmola prezidents un tika uzskatīts par potenciālo Pārkera pēcteci. Prom devās arī Džeimī Mārtins, kas līdz šim pārzināja Nike globālās operācijas. Aizgājēju vidū ir arī personāla daudzveidības un integrācijas nodaļas vadītājs, apavu nodaļas viceprezidents un basketbola preču nodaļas vecākais direktors.

Pazemojošs trieciens uzņēmumam, kas visā pasaulē pazīstams ar iedvesmojošo reklāmas saukli Just Do It

Nike izpilddirektors Marks Pārkers kāda jauna produkta prezentācijā

TEKSTS JĀNIS VĒVERS, SPECIĀLI IR NAUDA | ILUSTRĀCIJA FREEPIK

KĀ NOORGANIZĒT TIKŠANOS, NETĒRĒJOT LAIKU 10 EFEKTĪVI RĪKI, AR KURU PALĪDZĪBU ĀTRI SASAUKT SAPULCES, REĢISTRĒT KLIENTU PIERAKSTUS VAI NOORGANIZĒT TIKŠANOS

ā dabā iekārtots, ka mūsu apdzīvotajos platuma grādos īsta, saules pielieta vasara ilgst tikai pāris mēnešus. Un ja vēl laikapstākļi parāda untumaino pusi, ne katram darbiniekam izdodas iekārtot atvaļinājumu tā, lai kaut dažas dienas varētu pagozēties siltos staros. Tādēļ vasarā kolēģu kolektīvajā apziņā virmo jūtama, pat ja vārdos neizteikta vēlme maksimāli efektīvi izmantot laiku, lai varētu paspēt kādu stundu skaistākā laika pabūt ārpus uzņēmuma sienām vai pēcpusdienā ātrāk izrauties no darbiem, lai iemērktu kājas jūrā. Šis ir pateicīgākais brīdis modernizēt uzņēmumā piekopto sapulču un tikšanos plānošanu, izraugoties efektīvāku rīku. Kādam tad jābūt mūsdienīgam darba kalendāram? Pirmkārt, vienkāršam un saprotamam, lai tikšanos varētu noorganizēt dažās minūtēs un lieki netērētu laiku. Otrkārt, tam jābūt savienojamam ar populāriem kalendāriem, kuros ierasts plānot dienas darbus. Treškārt, to jāspēj lietot no mobilajām ierīcēm, lai tikšanos var ieplānot, kad tas ir nepieciešams, nevis tikai tad, kad pie rokas ir dators. Ceturtkārt, programmā jābūt atgādinājumu iestatīšanas un ērtas pārplānošanas iespējām. Un, piektkārt, programmai maksimāli daudz jādara pašai, lai taupītu lietotāja laiku. Izpētot vairākus desmitus efektīvu plānošanas rīku, piedāvājam 10 dažādām vajadzībām piemērotus — sākot no pavisam vienkāršiem un beidzot ar tādiem, kas izmanto mašīnmācīšanās risinājumus.

ASSISTANT.TO

Viens no vienkāršākajiem un pieejamākajiem plānošanas rīkiem Gmail bezmaksas papildinājums Assistant.to atvieglo piemērotāko tikšanās laiku piemeklēšanu. Sarakstē piedāvājot partnerim iespējamo sarunas datumu un laiku, e-pasta vēstulē no Google kalendāra jāievelk vēlamie laika logi. Uz kuru logu tas noklikšķinās, tajā automātiski tiks ieplānota tikšanās. Tādējādi izdosies izvairīties no apmainīšanās ar vēstulēm, saskaņojot laiku. Turklāt Assistant.to iegaumē biežāk izvēlētās tikšanās vietas — biroja adresi vai kādu iecienītu kafejnīcu — un piedāvā satikties tur. Pēc noklikšķināšanas uz izvēlētā laika loga tikšanās automātiski tiek iekļauta arī partnera kalendārā. CALENDLY

Pilnībā automatizēts, viegli lietojams un laiku taupošs plānošanas rīks, kas atvieglos dzīvi gan pašam, gan iesaistītajiem cilvēkiem. Vienkārši norādiet pieejamos laikus, kopīgojiet saiti, un tikšanās partneri no šiem laikiem varēs izvēlēties viņiem piemērotāko. Varat iestatīt dažādus tikšanās ilgumus, piemēram, 15 minūtes, pusstundu vai stundu. Kad dalībnieki laiku ir apstiprinājuši, Calendly to ieraksta visu norādītajos kalendāros.

Atvieglo biznesu. Taupa laiku

N UMU R A T Ē M A

JAUNI UN JAUDĪGI

PIECOS MILJONOS MĒRĀMAS INVESTĪCIJAS UN LĪGUMI AR PASAULES GRANDIEM — ŠĀDA AINA PAVERAS, APLŪKOJOT JAUNĀKO LATVIJAS START-UP CENSOŅU PANĀKUMUS. DIBINĀJUŠI SAVUS UZŅĒMUMUS 2016. GADA OTRAJĀ PUSĒ VAI 2017. GADĀ, VIŅI RĀDA IZAUGSMI, KAS NE PAR MATU NAV SLIKTĀKA PAR PASAULES VEIKSMES STĀSTIEM. IR NAUDA IEPAZĪSTINA AR PIECIEM LATVIJAS JAUNUZŅĒMUMIEM, KURU PANĀKUMI LIEK AIZRAUTIES ELPAI

TEKSTS IEVA JAKONE | FOTO EDMUNDS BRENCIS UN JĒKABS KALVELIS, PICTURE AGENCY

N UMU R A T Ē M A

INOVATĪVĀKĀ KOMPĀNIJA DŽORDŽIJAS ŠTATĀ

obilo spēļu mūžs ir īss. Interese par spēlēm aug strauji un tikpat strauji mēdz arī sarukt. Tādējādi spēļu veidotājiem ir salīdzinoši īss brīdis, lai nopelnītu. Ierastākais veids, kā to darīt, ir reklāmu pārdošana. Tomēr tā traucē spēles pieredzei, norāda jaunuzņēmuma Monetizr līdzdibinātājs Andris Merkulovs. Kopā ar Mārtiņu Bratuškinu un Reini Skorovu 2016. gada oktobrī viņi nodibināja Monetizr — sistēmu, kas piedāvā lietotņu veidotājiem integrēt spēlēs veikalus, kuros nopirkt īstus, nevis digitālus spēles suvenīrus — tematiskus kreklus, krūzītes, čības. Jebko, kas ir apdrukājams. Attīstība bijusi strauja. Tā sākās ar UpTech inkubatoru Sinsinati 2016. gada septembrī. Tur viņi slīpēja savu ideju, pusgada laikā runāja ar 500 spēļu studijām, lai izprastu tirgus vajadzības. Turpināja ar Y Combinator un galu galā nonāca Atlantā, kur pērn jūlijā tika uzņemti prestižajā Techstars inkubatorā. Te arī ir reģistrēts Monetizr. Spēļu kompānijām Atlantā ir pazemināti nodokļi, te koncentrējas daudzas spēļu studijas. Monetizr suvenīru izgatavošana notiek pie deviņiem licencētiem sadarbības partneriem Eiropā, Ziemeļamerikā un Austrālijā, no kurienes tos izsūta klientiem. Nav tā, ka visās spēlēs suvenīrus var nopirkt tikai tie, kam nav žēl

«Finansējuma piesaistīšana nav veiksmes rādītājs,» panākumus atturīgi vērtē Andris Merkulovs naudas. Piemēram, slēpošanas lietotnē Slopes īpašus kreklus var nopirkt, balstoties uz slēpošanas panākumiem. Jo tie lielāki, jo īpašākus kreklus var iegādāties — krekli kļūst par trofejām spēlētāju komūnā. Monetizr risinājumu pašlaik izmanto 25 spēļu studijas, un suvenīri tiek izsūtīti uz 43 valstīm. Visbiežāk spēlmaņi iegādājoties uzlīmes un kreklus. Starp

pazīstamākajām spēlēm, kurās iestrādāts Monetizr risinājums, ir vairāku miljonu iecienītā Black Box prāta spēle, kas pērn izcīnīja prestižo Apple Design Award balvu. Kopumā Monetizr līdz šim bija piesaistījuši apmēram 750 tūkstošus dolāru. «Pēc pāris nedēļām tie varētu būt jau miljons un 750 tūkstoši,» situāciju uz žurnāla iznākšanas laiku prognozē Andris. Tas saistīts ar finanšu vākšanu viņu jaunajam blokķēdes risinājumam, kas ļaus spēlētājam pelnīt, kamēr tiek spēlēta spēle, — ar kriptovalūtas «rakšanu» (mi ning). Kamēr telefona īpašnieks dedzīgi spēlē spēlītes, fonā notiek kriptovalūtas rakšanas process. Pretī spēlētājs saņems Monetizr ekosistēmas kriptovalūtas, kuras lietotājs varēs izmantot dažādās spēlēs. Ja viena spēle apnīk,

monētas var izmantot arī citās. Turklāt ar tām varēs nopirkt arī, piemēram, kādu īpašu Monetizr suvenīru. Lai šo ideju realizētu, kriptovalūtu pūļa finansējumā Monetizr plāno savākt summu, kas ekvivalenta pieciem miljoniem dolāru. Komanda izmanto STO (security token offering). Atšķirībā no ICO tas ir uzlabots un drošāks finansējuma vākšanas veids, kurā piedalīties var tikai akreditēti investori. Komanda nemaz nešaubās, ka tas izdosies. Pirmais miljons jau tūdaļ būs. «Finansējuma piesaistīšana nav veiksmes rādītājs,» panākumus atturīgi vērtē Andris. Skaidrs veiksmes rādītājs tomēr ir Monetizr aprīlī saņemtais tituls no ASV Džordžijas štata Tehnoloģiju asociācijas — inovatīvākā kompānija Džordžijas štatā. l

P ORT R ETS

TEKSTS IEVA PUĶE | FOTO ALISE ŠULCA, PICTURE AGENCY, UN NO PRIVĀTĀ ARHĪVA

PRIEKA BIZNESS

SĀCIS 2007. GADĀ AR MAZU VĪNOGU LAUCIŅU RAGANĀ, MĀRTIŅŠ BARKĀNS (46) TAGAD TUKUMA PIEVĀRTĒ UZBŪVĒJIS KLASISKU EIROPAS VĪNA DARĪTAVU UN DEGUSTĀCIJAS PIEDĀVĀ ARĪ LAUKU ĪPAŠUMĀ PIE SABILES. IZAUDZIS PAR LIELĀKO LATVIJAS VĪNA DARĪTAVU UN TAGAD IR KRUSTCELĒS — KO TĀLĀK?

ēs sēžam bijušā konservu ceha dārzeņu glabāšanas telpā, Mārtiņš sarunā pamet intrigu. Retrostila degustāciju zālē salej glāzēs Abavas vīna darītavas pēdējo sasniegumu, dzirkstvīnu Ābols apiņos. Pirms tam izrādījis ražotni ar spožām vīna raudzēšanas tvertnēm, ko žargonā sauc par «tankiem», pildīšanas iekārtām un ietilpīgu mucu rindu. «Mājas vīna darītavu Latvijā pašlaik netrūkst. Bet no tām, kas rosībā un tehniskajā aprīkojumā būtu līdzīgas klasiskai Eiropas vīna darītavai, esam vieni no pirmajām,» ambiciozi paziņo. Stāsts nav tikai par modernām iekārtām un glītu interjeru. Trīs nedēļas pirms mūsu sarunas Ābols apiņos konkursā Vācijā, Frankfurtē, izcīnījis sudraba medaļu. Mārtiņš sidru Lieldienās pats personīgi prezentējis Šveicē kopā ar iepriekšējo gadu medaļnieku Rabarberu dzirkstvīnu «privātās ultraturīgas ģimenes pusdienās, kur saimnieka vīna pagrabs ir mazas valsts budžeta vērtībā un kur speciāli no Dānijas atlidoja Mi chelin restorāna šefpavārs, lai saliktu 20 cilvēkiem ēdienkarti». Šveices miljonāra sieva kādā pasākumā Anglijā pagaršojusi latviešu Rabarberu, dzērienu izstādē Vācijā piegājusi pie darītāja. Uzaicinājusi atbraukt uz nedēļas nogali, parunāt ar viesiem privātā ballītē. «Viss sākās ar izsmalcinātiem šampaniešiem, pa vidu bija austeres un arī mūsu Ābols apiņos un Rabarbers. Tikko esam aizsūtījuši pirmo paleti uz vīna veikalu Cīrihē, gaidām atsauksmes,» Mārtiņš stāsta. «Tās ir lietas, ko nekad nebūtu varējis paredzēt biznesa plānā nevienai bankai.»

SIA Abavas dārzi, Mārtiņa un sievas Lienes ģimenes uzņēmums, kas savā nišā ir lielākais Latvijā un patlaban ražo 22 dažādu veidu dzērienus, nepilnos 10 darbības gados tiešām pieredzējis radikālas pārmaiņas. «Iepriekšējā dzīvē» Barkāna vārds bija pazīstams mediju tirgū, viņš vadīja ziņu aģentūras LETA valdi. Jaunajā biznesā visu sācis no nulles, 38 gadu vecumā iestājies Bulduru tehnikumā, ieguvis dārzkopja diplomu. Pirmo degustāciju zāli Mārtiņš un Liene iekārtoja atjaunotā lauku īpašumā Abavas senlejā pie Sabiles, kur arī šovasar tūristi būs gaidīti dzērienu testēšanai un vīnogu dārza apskatei. Iedvesmojušies kāzu ceļojumā Toskānā, Barkāni sākotnēji romantiski sapņoja akcentu likt uz Latvijā izaudzējamu vīnogu vīniem, kādi Sabilē tapuši arī hercoga Jēkaba laikos. Ražošanai piemērotas telpas tomēr meklēja tuvāk galvaspilsētai. Pirms sešiem gadiem skatiens apstājās pie padomju gados būvētā konservu ceha Ārlavciemā netālu no Tukuma, ko iepriekšējiem īpašniekiem bija atsavinājusi banka. 3000 m2 liela rūpnieciska teritorija, 3 ha ābeļdārza.

«Daudzi klienti nāk no vīnogu vīnu pasaules, un es skatos, lai viņiem solis augļu vīnu pasaulē nebūtu solis bezdibenī»

TEKSTS GUNITA NAGLE | FOTO JĒKABS KALVELIS, PICTURE AGENCY

MĪLESTĪBAS RAKSTI KAMĒR TŪKSTOŠIEM PAŠDARBNIEKU POŠAS SIMTGADES DZIESMU UN DEJU SVĒTKIEM, IR NAUDA UZMEKLĒJA TRĪS UZŅĒMUMUS, KAS PALĪDZ IETĒRPT DEJU KOLEKTĪVUS UN KORUS. RŪPĪGS MEISTARU ROKU DARBS LIEK SENAJIEM RAKSTIEM ATKAL UZMIRDZĒT TAUTASTĒRPOS, BET KĀDA IR ŠĪ BIZNESA NEREDZAMĀ ODERE?

eikaliņš Rakstā atrodas pie VEF Kultūras pils, tātad ne pašā Rīgas centrā. Taču tā durvju zvaniņš skan nemitīgi. Te augumā garš un stiegrains pusmūža vīrs prasa kreklu, te māte bērna tautastērpam gādā jaunas pusvilnas zeķes, jo vecās kļuvušas par mazu. Kāds grib pasūtīt vesti, bet pārdevēja atklāti pasaka — līdz Dziesmusvētkiem visi meistari tā noslogoti, ka nekādus jaunus pasūtījumus Rakstā nepieņem. Tieši tāpat kā tautastērpu centrā Senā klēts un darbnīcā Muduri. Noraidošu atbildi saņem arī tie, kuri lūdz vienkārši tautastērpu darinātāju kontaktus. Tādu meistaru, kuri prot pēc sendienu paraugiem šūt, izšūt, adīt un kalt, Latvijā esot tik maz, ka viņu rokas ir zelta vērtē, tāpēc meistaru vārdus jebkuram interesentam neizpauž. Tautastērpu darināšana nav peļņas bizness, bet drīzāk misija — to saka gan Rakstā, gan Muduru un Senās klēts īpašnieki. «Šobrīd visi jaunuzņēmumi mēģina radīt tehnoloģijas dažādām industrijām vai produktus, kurus pēcāk ir iespējams izmantot lieljaudas ražošanā, bet rokdarbi nekad

nebūs saistīti ar šādiem procesiem, ar tiem nav iespējams pelnīt lielu naudu,» saka Senās klēts finanšu eksperts Ansis Grasmanis. Tomēr šie trīs uzņēmumi to vien dara — gādā tautastērpus. Pieprasījumu nodrošina dziesmu un deju svētki, kuri Latvijā notiek ik pēc gadiem diviem trim. Rēķinot, ka pēdējos svētkos piedalījās vairāk nekā 40 tūkstoši dalībnieku, bet pēdējos skolēnu dziesmu un deju svētkos — gandrīz 38 tūkstoši, apjaušams, ka vismaz 80 tūkstošiem latviešu ik pa laikam vajag vai nu tautastērpa komplektu, vai kādu tā daļu. Taču viens tautastērps izmaksā no 150 eiro līdz pat vairākiem tūkstošiem, un ne katrs to var samaksāt. Lai tiktu pie koncerta tērpiem, ļaudis iemanījušies rakstīt projektus un iegūt naudu gan no pašvaldībām un biedrībām, gan no Eiropas Lauksaimniecības fonda. Cenas tautastērpu darinātāji un tirgotāji pielāgo latviešu maksātspējai. Jā, gādāt tautastērpus esot sava veida misija. Bet ne tikai. Kas vēl pamudina uzņēmumus darināt etnogrāfiskus un arheoloģiskus tērpus pēc sentēvu metodēm?

Idejas. Pieredze. Padomi

Sieviešu tautastērpa krekls veikalā Muduri

L A BS BIZNE S S

EKSPORTĒ TĒRPUS UN SENĀS PRASMES

z tautastērpu centru Senā klēts pašā Vecrīgas sirdī, Rātslaukumā, gidi tūristus ved kā uz muzeju. Tas ir ne tikai veikals, kur var nopirkt tautastērpus un mūsdienu latviešu dizaineru darinājumus. Senajā klētī ir arī maza izstāžu zāle, kur iepazīt dažādu Latvijas novadu un arī gadsimtu tautastērpus. Nekur citur Latvijā neredzēt vienkopus tik daudz cimdu — desmitiem neticami skaisti izrakstītu, kādu nav nekur citur pasaulē. Aptuveni puse Senās klēts pircēju ir tūristi, tāpēc var teikt, ka šis ir vienīgais Latvijas uzņēmums, kas tautastērpus vai atsevišķas tā daļas eksportē. Senās klēts dibinātājas Marutas Grasmanes grāmata Latviešu cimdi, kas tulkota angļu, vācu, norvēģu, japāņu, franču un igauņu valodā, dažādās pasaules malās ir radījusi interesi par to, kā uzadīt cimdus ar neparastajiem rakstiem. Tāpēc Senā klēts jau otro gadu dažādu tautību interesentiem rīko arī cimdu adīšanas nodarbības Vācijā, Norvēģijā, arī aicina uz Latviju. Tātad eksportē arī latviešu rokdarbnieku prasmes. Maz Latvijā ir cilvēku, kuri neko pat pa ausu galam nav dzirdējuši par Seno klēti, ko pirms 27 gadiem nodibināja tautas daiļamata meistare, savulaik arī Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas rokdarbu nodaļas vadītāja un pasniedzēja Maruta Grasmane kopā ar dēlu Ansi. Kopš 2009. gada centru vada Anša dzīvesbiedre Monta, Ansis konsultē par uzņēmuma finansēm. Bet Maruta Grasmane vada latviešu cimdu adīšanas nodarbības Vācijā, Norvēģijā — kur vien viņu aicina interesenti. «Viens no mūsu uzdevumiem ir padarīt tautastērpu pieejamu. Te to var apčamdīt, uzvilkt un pasūtīt. Neesam muzejs, pie kura fondiem nevar piekļūt,» stāsta Ansis Grasmanis. Lepns, ka sadarbībā ar Nacionālo kultūras centru 2015. gadā tika izveidota ceļojoša tautastērpu izstāde Latviskās dvēseles raksti, kas bija skatāma Minhenē, Luksemburgā un vairākās Latvijas pilsētās. Senās klēts tautastērpu kolekcija jau iepriekš ir bijusi demonstrēta dažādās Eiropas valstīs, arī ASV, Austrālijā, Krievijā, Gruzijā.

Tagad Grasmaņi zina, ka visā pasaulē ir cilvēki, kuriem ir interese par latviešu rokdarbiem un amata prasmēm. «Viņu nav ļoti daudz, bet viņiem katrs rokdarbs un informācija, kā tas darināms, ir milzu vērtība,» stāsta Ansis. «Mēs esam senās prasmes saglabājuši. Lielāko daļu no cimdiem varam paši noadīt un parādīt, kā to dara. Lai gan daži raksti ir ļoti sarežģīti, to dēļ pat vislabākās adītājas gada laikā neapsola vairāk par trim pāriem uzadīt.» Nacionālā vēstures muzeja fondos atrasti tik smalku dziju izadīti cimdi, kādus nevienam meistaram nav izdevies atdarināt. Senās klēts projektu vadītāja Ziedīte Muze min, ka pirms 150—200 gadiem Latvijā bijušas aitas, kurām atsevišķās vietās bijusi īpaši smalka vilna. «Ir gadījies, kad pircēji prasa, kā var būt tik dārgi cimdi. Tad iedodam rokās vienu īpaši šādām si-

«Ir gadījies, kad pircēji prasa, kā var būt tik dārgi cimdi. Vai zināt, ka šo cimdu pāri mūsu vislabākā meistare pirmajā reizē adīja 77 stundas? Vai jūs adītu cimdu par eiro stundā? » tuācijām noliktu cimdu pāri. Patīk? Ļoti patīk. Prasām — vai jūs zināt, ka šo cimdu pāri mūsu vislabākā meistare pirmajā reizē adīja 77 stundas? Vai jūs adītu cimdu par eiro stundā? Neviens par eiro stundā negrib strādāt. Bet jūs pirksit cimdus par 70 eiro? Neviens arī negrib tik daudz maksāt,» stāsta Ziedīte Muze. Ko darīt? «Mums ir meistari, kuriem tik ļoti patīk adīt, ka prasa mazu samaksu. Tikai tāpēc varam šādu smalki izrakstītu cimdu pāri pārdot par 90, nevis par 140 eiro.» Ansis papildina, ka ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē roku darbs kļūst aizvien dārgāks. «Tas ir tikai laika jautājums, kad tautastērps un rokdarbi sasniegs daudz augstāku cenu līmeni. No biznesa viedokļa neviens mums skaistu nākotni nesola,» viņš saka. «Taču Se nā klēts ir jocīgs uzņēmums, jo misija pētīt muzeja materiālus, lai saprastu, kā cilvēki ģērbās 18. un 19. gadsimtā,

un atdarināt etnogrāfiskos tērpus vienmēr ir bijis pamatuzdevums. Ir gan tautastērpiem tādas detaļas, kurām ir grūtības uztaisīt atdarinājumus — nav meistaru.» Tā aizvien grūtāk salūkot audēju, kas prot uzaust nāmatu, Rucavas tautastērpa sievas galvas rotu, kas ir smalkā drellī austs audums ar knipelētām mežģīnēm galos. Liepājā esot viena sieva, kas darina nāmatus. Kas to darīs, kad viņas nebūs? «Es aicinātu pirkt rokdarbus. Mēs nezinām, kas būs pēc desmit gadiem, vai būs meistari, kas spēj aust, adīt un šūt kā senos laikos,» saka Monta Grasmane. Grasmaņi atzīst, ka retu reizi cilvēks ierauga tautastērpu un ir gatavs to uzreiz arī nopirkt. Parasti tautastērpa iegādei vajadzīgs ilgs laiks: vispirms jāizlemj, kāda novada tautastērpu cilvēks vēlas, tad pircējs vienojas ar Senās klēts konsultantiem par tā darināšanu un cenu. Senajā klētī strādā desmit darbinieku, no kuriem vairums aizraujas ar rokdarbiem. Taču, ja arī viņi ko darina, tad vakaros un brīvajā laikā. Tautastērpus darina meistari. Lai taptu viens tautastērps, vajadzīgi septiņu jomu meistari: audēji, šuvēji, izšuvēji, adītāji, rotkaļi, pastalnieki un kurpnieki, kā arī cepurnieki. Mēģinot dažādot tautastērpu centra klāstu, kopš 2014. gada tajā ir arī Jaunais salons A, kurā ir mūsdienu latviešu dizaineru darinājumi un apģērbi, kuros izmantotas tautastērpu krāsas, to salikumi vai raksti. «Lai strādātu ar peļņu, vajadzīga dažādība: linu izstrādājumi, Piebalgas porcelāna fabrikas trauki — kaut kas, ko var nopirkt dāvanai vai kā piemiņu no Latvijas. Tas mums palīdz, kad nav dziesmu un deju svētku un Jāņu laiks,» stāsta Monta. Monta Senās klēts vadību no Marutas Grasmanes pārņēma lēnām, jūtot, ka Marutai kļūst aizvien grūtāk izdarīt visu, ko bija uzņēmusies: organizēt meistaru darbus, komplektēt tautastērpus, vadīt centru un stāvēt salonā aiz letes. Pirms tam Monta bija psiholoģe krīzes centrā Skalbes un Vaivaru rehabilitācijas centrā, līdz, aizvien vairāk palīdzot tautastērpu centrā, saprata, ka jāizšķiras par vienu darbu. «Mums ar vīru nebija domas, ka Senā klēts ir bizness, nebija plāna ieguldīt noteiktu summu un tad nopelnīt vairāk. Es domāju, ka darbs Se najā klētī, palīdzot Marutai, ir labākais, ko es varu darīt Latvijas labā.» l

Monta Grasmane Zemgales arheoloģiskajā tautastērpā. «Mani vecāki ir no Zemgales, no Bauskas, tāpēc vispirms man tapa Zemgales etnogrāfiskais tautastērps. Bet uzvelkot nejutu, ka tas ir manējais. Tāpēc izlēmu tikt pie zemgaļu arheoloģiskā tautastērpa, kas nav tik bagāts ar rotām un metāla apdarēm, kādi ir lībiešu un latgaļu 9.—11. gadsimta tērpos. Zābaciņus pati uztaisīju. Tērps ir vienkāršs, tieši tāpēc man patīk. Neesmu cilvēks, kam patīk grezni tērpties.»

TEKSTS SERGEJS PAVLOVS | ZĪMĒJUMS SHUTTERSTOCK

«SPEKULANTA LAIME» RĪGAS BIRŽĀ: KĀ NOPELNĪT 500% GADĀ VĒL TIKAI PIRMS GADA RĪGAS ELEKTROMAŠĪNBŪVES RŪPNĪCAS AKCIJAS NASDAQ RIGA BIRŽĀ VARĒJA NOPIRKT PAR 1—1,3 EIRO. NUPAT TĀS PĀRDOTAS VISMAZ PIECAS REIZES DĀRGĀK — PAR 6,5 EIRO. IEGULDOT TŪKSTOTI, PĒC GADA ESAT SAŅĒMIS JAU PIECUS VAI SEŠUS. KUR SLĒPJAS ŠĀDAS SPEKULANTU LAIMES ATSLĒGA?

agājušā gada vasara. Jūnijā un jūlijā vietējo biržas spēlmaņu uzmanība, kā parasti, fokusēta uz labi zināmām kompānijām, piemēram, Grindeks vai SAF Tehnika. To datus apspriež, par to akciju kotēšanu interesējas. Bet tādiem uzņēmumiem kā Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca (RER) neseko gandrīz neviens. Darījumi ar tā akcijām ir retums. Likviditāte — minimāla. Viegli iespējams iegādāties tikai vienu vai pāris tūkstošus akciju. Ja īpaši pacenšas, pāris mēnešu laikā var savākt 10 tūkstošu akciju paketi, vienlaikus piesargājoties no tā, lai pārāk neuzsistu cenu.

Paši ienesīgākie darījumi aizvadītajos gados Rīgas biržā lielākoties piedzīvoti gadījumos, kad uzņēmuma vairākuma akcionāri nolemj izpirkt visu biznesu un aiziet no biržas, jo tā viņiem nav vajadzīga

Pelnīt. Krāt. Tērēt

STIL S

STILS UN TEKSTS JŪLIJA VOLKINŠTEINE | PUBLICITĀTES FOTO

VASARAS STŪRAKMEŅI

SVĒTĀ TRĪSVIENĪBA — JŪRA, SAULE, SMILTIS. TĀS TOŅI — ZILS, DZELTENS UN SMILŠKRĀSA — IR VASARAS MODES STŪRAKMEŅI, KAS NEKAD NEIZIET NO MODES. PIEŠĶIL VASARAI DZIRKSTELI, IZVĒLOTIES KOŠU AKSESUĀRU!

1. Ierastos tumšos saulesbriļļu stiklus nomaini pret dzelteniem vai rozā. 259 €, Net-a-porter.com 2. Gadījumos, kad darba diena spontāni beidzas pludmalē, palazzo bikses ir pareizā izvēle. 69,99 €, Mango 3. Eleganta variācija par vasaras uzvalku. Smilškrāsas lina uzvalks — žakete, 119,99 €; bikses, 59,99 €, Mango.com 4. Tirkīzzila plisēta kleita vasaras īpašo notikumu reizēm. 59,99 €, Mango

5. Viens no interesantākajiem eksemplāriem neskaitāmajās variācijās par zilu svītrainu kreklu izdevies zīmolam Marni. 395 €, Matchesfashion.com 6. Vasaras brīvdienas jāpavada pie ūdens. Jūraszila lina žakete, 69,99 €, Mango.com 7. Baltas pludmales smiltis un minimālistisks komplekts no Cos. Tops, 39 €; bikses, 69 € 8. Grieķu stila sandales ir nemainīga klasika. 180 €, Matchesfashion.com 9. Košs akcents spilgtajā vasaras

saulē. Aquazurra sarkanas kurpes ar ziediem, 690 €, Net-a-porter.com 10. Vasarai piestāvēs. Ģeometriska soma smilškrāsas toņos, 560 €, Net-a-porter.com 11. Tuksneša pētniekam vai laiskam brīvdienu brančam. Svītrains krekls, 29,95 €, Zara 12. Punkts uz «i». Koša soma, 89,€, Cos 13. Ceļojuma laikā atpūtai noderēs. Samta miega maska, 6,99 €, Zarahome.com 14. Nesteidzīgiem rītiem. Jūras krāsu iedvesmots halāts, 29,99 €, H&M

STIL S

12 8

10 14