Augusts / septembris, 2018 (Nr. 38) 3,99 €
Dāvana 5 € vērtībā 49. lpp.
KATES ĪPAŠNIEKA JĀŅA VĒJA 3 VAĻI KĀ TRAMPA TVĪTI IETEKMĒ AKCIJU TIRGU
ROBOTI NĀK! AUSTRUMEIROPA AIZPILDA TUKŠĀS DARBAVIETAS
15 UZŅĒMĒJU IDEJAS JAUNAJAI SAEIMAI IZDEGŠANA? PSIHOLOGS IESAKA, KĀ TO NEPIEĻAUT
9 772255 928002
ISSN 2255-9280
Vai skatītāju rekordi ļauj latviešu filmām pelnīt?
08
NAUDU KINO!
Augusts / septembris, 2018 (Nr. 38) 3,99 €
Dāvana 5 € vērtībā 49. lpp.
KATES ĪPAŠNIEKA JĀŅA VĒJA 3 VAĻI KĀ TRAMPA TVĪTI IETEKMĒ AKCIJU TIRGU
ROBOTI NĀK! AUSTRUMEIROPA AIZPILDA TUKŠĀS DARBAVIETAS
15 UZŅĒMĒJU IDEJAS JAUNAJAI SAEIMAI IZDEGŠANA? PSIHOLOGS IESAKA, KĀ TO NEPIEĻAUT
ISSN 2255-9280
9 772255 928002
08
NAUDU KINO!
Vai skatītāju rekordi ļauj latviešu filmām pelnīt?
VĀKA FOTO — KADRS NO FILMAS KRIMINĀLĀS EKSELENCES FONDS
Filmas Kriminālās ekselences fonds negaidīti milzīgā popularitāte pārsteidza pašu veidotāju komandu. Vai filma ir spējusi nest peļņu? Producents Juris Pīlēns tomēr atbild noraidoši — šobrīd esot «pa nullēm». 35. lpp.
«Jā, Kates izveidošana tika nolemta pirms 25 gadiem Vērmanes dārzā, sēžot uz beņķīša,» saka mēbeļu salona saimnieks Jānis Vējš. 44. lpp.
AKTUĀLI 8
14
24
Trīs vēlēšanās. Kādus
mērķus biznesa vide pirms vēlēšanām izvirza nākamajai Saeimai
Jauns bizness. Kļuvis par vegānu, Dāvis Dudelis nolēma uztaisīt sev saldējumu un izveidoja zīmolu Avenei Robotu varā. Darbaroku trūkums Austrumeiropas uzņēmumus steidzina pievērsties robotiem
INSTRUMENTI 30
LABS BIZNESS
Moderna uzņēmuma vizītkarte — video.
52
Kā pelna kino Latvijā?
58
Personāla attīstība.
60
Pateikt izdegšanai «nē». Izdegšana bieži skar
Videoapstrādes un animāciju veidošanas rīki
35
Apmeklējuma ziņā latviešu kino šobrīd piedzīvo «zelta laikmetu». Vai tas ļauj šai kultūras nozarei beidzot arī pelnīt?
Kafejnīcas uz riteņiem. Trīs ielu
NAUDAS IDEJAS 64
uzkostuvju radītāji atklāj, kā ielauzušies šajā tirgū
Vadītāja panākumi atkarīgi no spējas mācīties no nākotnes, nevis pagātnes
tieši visambiciozākos un atbildīgākos cilvēkus
Tvitera huligāns Tramps un birža. «Tramps ar vienu tvītu var nograut veselu nozari,» saka pazīstamais uzņēmējs Normunds Bergs. Taču investoriem, kam patīk risks, tā reizēm ir laba iespēja uzpirkt akcijas
80
Konfekšu vīrs. Vilhelms Ķuze neapstrīdami bija ulmaņlaiku «saldumu karalis»
Izdevējs: a/s Cits medijs. Reģistrācijas apliecība: nr.000740195. Iespiests Poligrāfijas grupā Mūkusala. Redaktors: Pauls Raudseps. Tehniskie redaktori: Māris Diņģelis un Jānis Kulmanis. Redakcijas tālrunis: 67281588. Reklāmas tālrunis: 67281590. Adrese: Bruņinieku iela 16, K-2, Rīga, LV-1001. E-pasts: irnauda@irir.lv, abonesana@irir.lv. Citējot atsauce obligāta. Pārpublicēšanai jāsaņem rakstiska redakcijas atļauja. ABONĒ WWW.IRNAUDA.LV, LATVIJAS PASTĀ VAI ZVANI 67281588
www.facebook.com/irnauda
www.twitter.com/irnauda
3
NO R EDA KCIJA S
SVEIKA UN SVEIKS!
T
ā nav dzīve, tas ir kino! Ilgus gadus Latvijas filmu industrija atradās reanimācijā ar vājām atlabšanas pazīmēm. Ik pa brīdim uzplaiksnīja kāds možāks mirklis, bet kopumā progno zes nebija iepriecinošas, un 2002. gadā tā laika premjerministrs Einars Repše pat aicināja atslēgt nozarei skābekli un pārtraukt visu valsts finansējumu. Bet šogad, gluži kā sentimentālā Holivudas melodrāmā, ilgstoši pie gultas piekaltais vājinieks brīnumainā kārtā atguvis spēkus un mundri ieju cis sabiedriskajā dzīvē. Latviešu kino atkal kļuvis aktuāls, cilvēki iet uz lat viešu filmām un par tām runā, un to īpatsvars repertuārā pieaudzis no 8% pērn līdz 28% šogad. Daudzas filmas tapušas, patei coties ar simtgadi saistītajam valsts līdzfinansējumam, tomēr divas šā gada populārākās lentes — Aigara Graubas Nameja gredzens un Oskara Rupenheita Kriminālās ekselences fonds — uzņemtas ārpus simtgades programmas. Tas da biski liek uzdot jautājumu — vai Latvijā ar kino iespējams arī pelnīt? Atbildi uz šo jautājumu dodas noskaidrot Kristīne Simsone. Izklaides industrija ir saulaina, vasarīga tēma — ja vien politika un ekonomika nesaplūst ar realitātes šo vu nervus kutinošā spriedzes sižetā.
ASV prezidents Tramps Amerikā ie guva plašu atpazīstamību kā raidījuma The Apprentice (Māceklis) vadītājs, kurā viņš ātri un bez žēlastības izrīkoja un atlaida jaunus biznesa censoņus. Tagad viņš ar šo pašu stilu ķēries pie valsts vadīšanas, un viņa raidītie tvīti kā zibens no melna negaisa mākoņa var pēkšņi un postoši trāpīt pa dažādiem uzņēmumiem un pasvilināt to akciju vērtību biržā. Kā investoriem reaģēt uz «T faktoru», izpētījis Sergejs Pavlovs. Pēc tādiem satraukumiem dažam labam varbūt nepieciešams apsēsties. Jau 25 gadus iespēju to izdarīt ērtā krēs lā pie laba rakstāmgalda nodrošinājis uzņēmums Kate, kuru tālajā 1993. gadā izveidoja Jānis Vējš ar domubiedriem. Starplaikā piedzīvoti arī nestabilitātes brīži, tomēr uzņēmums izdzīvojis un tagad stāv stingri uz visām četrām kājām. Tiem, kuriem vēl aizvien no prāta neiziet šīs vasaras spilgtākais notikums — Dziesmusvētki —, būs in teresanti lasīt, kādu lomu Kates tapšanā spēlēja tautas deju ansamblis Dancis un dziesmu un deju svētki. Negaidītas pārvērtības, spriedze, iedvesma — arī šis Ir Nauda numurs ir gluži kā aizraujoša filma. Lai jums laba lasīšana! l PAULS RAUDSEPS, VIESREDAKTORS
Mazumtirgotājs Rimi Latvia pamazām atteiksies no Supernetto zīmolu veikaliem, aizstājot tos ar Rimi Mini. Vairāki veikali jau ir pārveidoti, un atlikušie pārtaps nākamā gada laikā.
4
Šogad laikapstākļi priecē saldējuma ražotājus. Food Union ražotā saldējuma apjoms vietējā tirgū pret pagājušo gadu pieaudzis par ceturto daļu, sasniedzot pēdējo piecu gadu rekordu.
Tilde vadītājs Andrejs Vasiļjevs kopā ar tādiem pasaules grandiem kā Tesla dibinātājs Īlons Masks, Skype dibinātājs Jans Tallins un simtiem citu parakstījuši apņemšanos nepiedalīties nāvējošu autonomu ieroču izstrādē un vērsties pret to.
Pasaulē lielākajā vēja tunelī Londonā, ko pēc aktiera Toma Krūza īpaša pasūtījuma Warner Brothers studijā uzbūvējis latviešu uzņēmums Aerodium, uzņemtas lidošanas ainas jaunajai Holivudas filmai Mission Impossible: Fallout.
PUBLICITĀTES FOTO
SEKOJAM LĪDZI
JAU NS BIZNE S S
TEKSTS IEVA ALBERTE | FOTO LAURIS AIZUPIETIS
VASARAS LĀSTEKAS KĻUVIS PAR VEGĀNU, DĀVIS DUDELIS NOLĒMA PATS UZTAISĪT SEV SALDĒJUMU. NO AUGĻIEM UN OGĀM. TAGAD VIŅA RADĪTAIS ZĪMOLS AVENEI PIEDZĪVO JAU OTRO VASARU UN IR IERIKTĒJIES ARĪ VEIKALOS
T
ik klusu vietu Rīgā vajag mācēt atrast. Maskačkas vienstāvīgo māju iekšpagalmā Rīgā kup lo peoniju krūmi. Aiz tiem ir Avenei ražotne. Tā ir neliela, un saldējums top faktiski vienā telpā. Otrā ir birojs. Pie sienas uzraksts: «Ne pieņem pirmo «NĒ».» Dāvis stāsta, ka šis moto attiecas tikai uz viņu un no kolēģiem tā ievērošanu nepieprasa. Viņam vienkārši patīk pamēģināt at rast dažādas pieejas un veidus. «Esmu sapratis, ka nevajag klausīties pirmajā «nē», ko dzirdu. Tā ir mana pieredze, ka piekāpšanās bieži vien bijusi kļūda. Un tajās reizēs, kad neesmu pieņēmis pir
14
mo «nē», darīts pareizi, jo «nē» pārtapis par «jā».» PAŠMĀCĪBAS PAVĀRS
Padziļināta interese par uzturu Dāvim radās 17 gadu vecumā. Saskatījies nežē līgus video par dzīvnieku nogalināša nu pirms desu taisīšanas, viņš nolēma pamēģināt mēnesi iztikt bez gaļas. Tas notika viegli, gaļu neprasījās. «Desmit gadi pagāja nemanot,» atceras Dāvis. Gatavošana sev aizrāva aizvien vairāk, Dāvis daudz lasīja un eksperimentēja ar veģetāro virtuvi. Būdams 21 gadu vecs, viņš pieteicās darbā par viesmīli veselīgas ēšanas restorānā Raw Garden.
Nostrādājis gadu, sāka darboties arī vir tuvē kā pavārs. Patika. Kādā rudens dienā pirms diviem gadiem Dāvis devās ikvakara skrē jienā ar bijušo kolēģi Solveigu no Raw Garden. Apsprieda, kādus saldumus varētu pagatavot. Smūtiji bija populāri, taču jau sāka garlaikot, jo tos gatavoja visi. Dāvis ieminējās, ka ļoti gribētos pamēģināt uztaisīt saldējumu tikai no augļiem un ogām, jo tāda viņam pašam pietrūka. Solveiga ideju atbalstīja, uz mundrināja. Dāvis pasūtīja internetā metāla formas saldējuma saldēšanai, jo zinā ja, ka ar plastmasas nav ko niekoties.
«Esmu sapratis, ka nevajag klausīties pirmajā «nē», ko dzirdu. Tā ir mana pieredze, ka piekāpšanās bieži vien bijusi kļūda. Un tajās reizēs, kad neesmu pieņēmis pirmo «nē», darīts pareizi, jo «nē» pārtapis par «jā»»
DĀVIS DUDELIS Avenei īpašnieks un vadītājs Nepabeigta augstākā izglītība vides zinātnē Latvijas Universitātē
Iegādājās augļus un ogas un vakaros mājās sāka eksperimentēt. Ar saviem panākumiem viņš iepa zīstināja Facebook vegānu grupu. Par saldējumiem bija interese, un Dāvis labprāt piegādāja nogaršot. Uzklausī ja vērtējumu. Pieprasījums auga, un nācās pasūtīt lielāku saldētavu, arī paša virtuvē kļuva par šauru. Jaunais saldējuma guru ievācās vecāku brīva jā dzīvoklī. Tas bija brīdis, kad kļuva skaidrs — var sanākt mazs saldējuma bizness. Dāvis devās papildināt zinā šanas uz Kanādu, viesojoties vietējā ice pop uzņēmumā. Apjauta, ko nozī mē ražošana.
15
BIZNE S S PA SAU L Ē
Čehu uzņēmuma Linet dibinātājs un vadītājs Zbiņeks Froliks savu kompāniju izveidoja 1989. gadā pēc Samta revolūcijas, investējot 10 000 ASV dolāru. Tagad viņa firma ir pasaulē lielākā modernu slimnīcu gultu ražotāja
ROBOTU VARĀ DARBAROKU TRŪKUMS AUSTRUMEIROPĀ STEIDZINA UZŅĒMUMUS PĒC IESPĒJAS ĀTRĀK AIZVIETOT DZĪVUS CILVĒKUS AR ROBOTIEM
TEKSTS LIZA ALDERMANE, © THE NEW YORK TIMES NEWS SERVICE | FOTO THE NEW YORK TIMES
24
Metāla griešanu, liekšanu, metināšanu un krāsošanu Linet automatizēja jau pirms desmit gadiem. Tomēr tas nav izskaudis nepieciešamību pēc dzīviem darbiniekiem, kuri tagad programmē mašīnas un pie konveijera izpilda sarežģītākās manipulācijas
K
ad Zbiņeka Frolika uzņēmu mam strauji pieauga pasūtīju mu apjoms un to izpildei bija nepieciešami papildu strādnie ki darbam rūpnīcās Bohēmijas reģionā Čehijas rietumdaļā, viņš sāka publicēt darba piedāvājumus pa visu valsti. Taču augošajā ekonomikā, kur gandrīz katram ir darbs, strādātgri bētāju rūpnīcā bija maz. Nepalīdzēja solījums pacelt algas. Nepalīdzēja arī solījums subsidēt darbinieku mājokļus. Tāpēc Froliks nolēma pievērsties robotiem. «Mēs vienkārši nevaram atrast pietiekami daudz cilvēku,» saka uzņēmējs, kura kompānija Linet ražo modernas slimnīcu gultas un tirgo tās vairāk nekā 100 valstīs. «Tagad mēs cenšamies ar mašīnām aizvietot cil vēkus, cik vien tas ir iespējams.» Šādus izteikumus parasti var dzir dēt sarunās, kad tiek diskutēts par
nākotni, kurā parasti strādnieki vairs nebūs nepieciešami. Attīstītajās val stīs tiek izteiktas idejas ar robotiem un mākslīgo intelektu aizvietot garo pārvadājumu šoferus un pat tiesnešus. Savukārt Austrumeiropā uz robotiem jau tagad paļaujas arvien vairāk, tādā veidā cīnoties ar darbaroku trūkumu. Tieši roboti palīdz veidot jauna tipa dar bavietas, jo uzņēmumi Čehijā, Ungāri
Darbaspēka deficīts liedz čehu kompānijām izplesties. Gandrīz trešdaļa uzņēmumu ir bijuši spiesti atteikties no pasūtījumu izpildes
jā, Slovākijā un Polijā vēlas būt elastīgi un saglabāt savu konkurētspēju. Eko nomikas izaugsme šajās zemēs, kas pēc komunisma sabrukuma kļuva par Eiropas lētā darbaspēka centru, pēdējos gados vidēji turas ap 5%, paļaujoties uz kopējo globālās ekonomikas atlabšanu. Īpaša rosība vērojama Čehijā, kur, piemēram, tiek ražotas zīmola Toyota automašīnas un Dell paša patēriņa elektronikas preces. Mazākas firmas nodarbojas ar specializētām precēm, kas tiek tirgotas visā pasaulē. Ekono mikas attīstība palīdzējusi samazināt bezdarba līmeni līdz 2,4% — tas ir ze mākais rādītājs Eiropas Savienībā. Tomēr tagad ir sācies darbaspēka deficīts, un tas liedz čehu kompānijām izplesties. Gandrīz trešdaļa uzņēmumu ir bijuši spiesti atteikties no pasūtīju mu izpildes, liecina Čehijas Rūpniecī bas konfederācijas dati.
25
TEKSTS JĀNIS VĒVERS, SPECIĀLI IR NAUDA | ILUSTRĀCIJA FREEPIK
MODERNA UZŅĒMUMA VIZĪTKARTE — VIDEO VIDEOAPSTRĀDES UN ANIMĀCIJU VEIDOŠANAS RĪKI DOD IESPĒJU IZVEIDOT GAUMĪGUS, INTERESANTUS MATERIĀLUS PAR UZŅĒMUMU UN TĀ PRODUKCIJU VAI PAKALPOJUMIEM ARĪ LIETOTĀJIEM BEZ SPECIFISKĀM PRIEKŠZINĀŠANĀM
M
ums patīk dižoties ar vienu no ātrākajiem interne ta pieslēgumiem pasaulē, bet tā sniegtās priekš rocības bieži vien paliek neizmantotas. Viena no tādām ir video veidošana uzņēmuma vajadzībām. ASV, Āzijā un Rietumeiropā videoformāta produk tu lietošanas instrukcijas un dažādi videoblogi jau gadiem ilgi ir ikdiena, turpretim mums daudzu uzņēmumu arsenā lā joprojām vienīgie videomateriāli ir televīzijas reklāmas rullītis. Vēl pirms dažiem gadiem aizbildināšanās ar video izga tavošanas augstajām izmaksām bija vietā, toties tagad, kad gandrīz katram uzņēmuma darbiniekam kabatā ir viedtele fons ar labu videokameru un pieejami desmitiem salīdzinoši lētu nofilmētā materiāla apstrādes vai animāciju veidošanas rīku, cenas arguments vairs nav īsti vietā. Atliek tikai gribēt un slīpēt iemaņas, lai uzņēmuma «sejas» — oficiālā vietne un sociālo tīklu profili — izskatītos moderni un klientiem
30
maksimāli pievilcīgi. Un ne tikai. Statistika rāda, ka šodien tieši videomārketings rada vislielāko apmeklētāju plūsmu. HOLIVUDAS FILMU CIENĪGI KLIPI
Visilgāk zināmas un speciālistu aprindās par nopietnāka jām joprojām tiek uzskatītas vienreiz nopērkamās un da torā uzstādāmās programmas. To saraksts ir garš un ietver tādus «smagsvarus» kā Adobe Premiere Pro, Apple datoriem paredzēto Final Cut Pro un citus. Tās gan nebūs īsti piemērots risinājums uzņēmumiem, kuri apgūst video veidošanu pašu spēkiem, jo ir paredzētas augstākās raudzes profesionāļiem un iesācējiem būs ciets rieksts. Turklāt mazāki uzņēmumi diez vai gribēs uzreiz šķirties no vairākiem simtiem eiro, ja vien neplāno pelnīt ar video veidošanu. Pēdējos gados šo segmentu ir papildinājuši vienkāršāki un lētāki risinājumi, piemēram, AVS Video Editor. Tas dažādās aptaujās atzīts par vienu no piemērotākajiem tieši mārke
Atvieglo biznesu. Taupa laiku
tinga video izgatavošanai. Apgalvojuma pamatā ir patiešām plašs iespēju klāsts. Bez nofilmētā materiāla griešanas, lī mēšanas, sadalīšanas, savienošanas, balss, titru un izvēlnes pievienošanas sižetam var piešķirt 300 dažādu specefektu. Ar AVS Video Editor var izveidot arī slīdrādes prezentāciju vi deoformātā, kā arī sagatavot visu materiālu ierakstīšanai Blu-ray diskā ar papildu saturu un izvēlnēm. Programmu var iegādāties par 170 eiro. Pārsteidzoši, ka vismaz pāris labas programmas var ie gūt lietošanā pat par velti. Šajā kompānijā ievērības cienīga ir Lightworks. Par programmas Pro versijas atbilstību profe
Tā kā par videouzņemšanas galveno rīku aizvien biežāk kļūst viedtālrunis, arī rediģēšanas programmu izstrādātāji pielāgojas jaunajām prasībām
sionāļu vajadzībām liecina kaut vai tas, ka ar Lightworks ir veidotas vairākas Holivudas filmas, ieskaitot oskaroto Karaļa runu un Lubeni. Taču ikdienas lietotājam pilnībā pietiks ar bezmaksas versiju, kas atšķirībā no valdošās tendences nav maksimāli «apcirpta» demo versija pircēja iekārdināšanai. Bezmaksas versijā ir daudzpusīgas rediģēšanas iespējas, plašs efektu klāsts un pārskatāma darbvirsma. Līdzīga ir DaVinci Resolve, kas ir nepilnu 260 eiro vērtas profesionāļu līmeņa programmas bezmaksas versija. Arī tā ietver ļoti plašu iespēju video un pilnu audio apstrādes paku un īpaši izceļas ar savu «jājamzirdziņu» — krāsu korekcijām. Ar DaVinci Resolve var mainīt objekta krāsas gan atsevišķos fragmentos, gan visā sižetā, piešķirot materiālam neikdie nišķu atmosfēru. Lai arī bezmaksas versijā trūkst dažu funk ciju, kas lielākoties saistīts ar gala materiāla izšķirtspēju, 3D un citiem papildu efektiem, YouTube kanālam noderīgus klipus ar to var veidot bez raizēm.
31
N UMU R A T Ē M A
KĀ PELNA KINO LATVIJĀ? APMEKLĒJUMA ZIŅĀ LATVIEŠU KINO ŠOBRĪD PIEDZĪVO «ZELTA LAIKMETU», UN PAŠMĀJU FILMAS KINOTEĀTRU REPERTUĀRĀ AIZŅEM PAT NEPILNU TREŠDAĻU. VAI TAS ĻAUJ ŠAI KULTŪRAS NOZAREI BEIDZOT ARĪ PELNĪT?
TEKSTS KRISTĪNE SIMSONE | PUBLICITĀTES FOTO
37
N UMU R A T Ē M A
38
KASES IEŅĒMUMI (EIRO)
Tajā skaitā Latvijas filmām
2 311 131*
2 377 686*
12 860 497
11 241 887
10 177 331
10 309 885
SKATĪTĀJU SKAITS
81 789
PĀRDOTO
Kopā
12 209 719
TOP 5. VISVAIRĀK SKATĪTĀS LATVIEŠU FILMAS 2018. GADĀ
76 161
Kriminālās ekselences fonds
2013
2015
143 379
736 976
239 465
443 717 2014
656 670
Nameja gredzens
228 368
J
au 25 nedēļas kinoteātra repertuā rā! Rekords, ko sasniegusi filma Kriminālās ekselences fonds, ir tikai viens piemērs tam, kā šogad lat viešu kino visus līdzšinējos sta tistikas datus par filmu apmeklējumu plēš pušu pa vīlēm. Pamatīgu populari tātes uzrāvienu ir radījusi programma Latvijas filmas Latvijas simtgadei — līdz jūnija sākumam tās ietvaros tapušās filmas noskatījušies vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku. Un šajā skaitlī neietilpst ārpus simtgades programmas tapušie «diž pārdokļi», šogad līdz šim visvairāk ska tītās filmas — Aigara Graubas Nameja gredzens un Oskara Rupenheita Kriminālās ekselences fonds. Tām raksta tapša nas brīdī jūlija beigās bija vairāk nekā 81 un 74 tūkstoši skatītāju. Vietējā kino īpatsvars šogad repertuārā pieaudzis līdz pat 28% — gandrīz četras reizes vai rāk nekā pērn, kad tas nesasniedza 8%. Šāds uzrāviens nav unikāls tikai Latvijai, arī abās pārējās Baltijas kai miņvalstīs, pateicoties līdzīgām simt gades programmām, šogad vietējā kino īpatsvars būtiski audzis — Igaunijā sa sniedzot 30%, bet Lietuvā — 28%. Ska tītāju statistika būs krietni pilnīgāka gada nogalē, kad visās trijās Baltijas valstīs būs finišējušas simtgades pro grammas, taču tendences redzamas jau šobrīd: dāsnā piedāvājuma dēļ kra si aug skatītāju skaits, taču starp trim valstīm ir būtiskas atšķirības. Tieši Latvijā esam viskūtrākie kinoapmek lētāji — piemēram, 2017. gadā kino ap meklējuma vidējais rādītājs uz iedzīvo tāju Latvijā bija 1,27, savukārt Lietuvā — 1,43, bet Igaunijā pat 2,67. Arī simtgades filmu izrādīšanā redzama līdzīga aina, par piemēru izvēloties ģimenes filmu apmeklēju mu. Igauņu bērnu filmu Biedrs Bērns (rež. Monika Sīmetsa) pirmajā izrādī šanas mēnesī noskatījās ap 100 tūk stošiem skatītāju, turpretim Latvijas simtgades programmu atklājušo Vara Braslas filmu Vectēvs, kas bīstamāks par datoru — aptuveni 40 tūkstoši. Lietuvas apmeklējumu precīzi salīdzināt nav iespējams, jo tur ekvivalenta ģimenes filma netapa, taču visvairāk skatīto fil mu Klases salidojums: Puiši atgriežas (rež. Ķēstutis Gudavičs) kopumā kinoteātros noskatījās 85 tūkstoši cilvēku — līdzī gā amplitūdā ir arī latviešu populārāko filmu apmeklējums.
2016
2017
2013
201
* Nesk DATI: NACIONĀLAIS KINO CENTRS
KINO IZRĀDĪŠANAS VIETU SKAITS 53 083
Paradīze ‘89
KINO IZRĀDĪŠANAS VIETA
103
KINOTEĀTRI
DAUDZZĀĻU KINOTEĀTRI
4
33 2
41 546 Bille
28 2002
20 817 Blēži
2008
18
15 2017
2002
2008
0
2017
2002
2008
DATI: NACIONĀLAIS KINO CENTRS
VALSTS ATBALSTS KINO NOZAREI (MILJONO
DATI: NACIONĀLAIS KINO CENTRS
Simtgades filmu programmā valsts kopumā ir ieguldījusi 7,5 miljonus eiro. Vai savienojumā ar pieaugošo skatītā ju atsaucību tas beidzot ļaus Latvijas kino arī finansiāli atsperties? Ir Nauda izpēta, kādas ir pašmāju kino finanšu aizkulises, kas parasti skatītājam pa liek slēptas. PIEPRASĪTAIS ĢIMENES KINO
Simtgades filmu programma apliecina, ka tieši ģimenes filmām ir labs poten ciāls skatītāju pulcēšanā. Studijas TASSE Film producente un līdzīpašniece Alise Ģelze saka: tas ir likumsakarīgi, jo šai auditorijai paredzētās filmas cil vēki parasti neapmeklē vienatnē. «Lē
muma pieņemšanā par kino apmek lējumu ir iesaistīti vismaz divi cilvēki — viens no vecākiem un bērns. Uz šā das filmas seansu parasti nāk grupiņas 2—44,3 cilvēku sastāvā. Tā ir elementāra matemātika.» TASSE Film 2,3paspārnē tapa Mada ras Dišleres debijas, vēsturiskā vasaras 1,3 1,4 piedzīvojumu pilnmetrāžas drāma 2008 2009 2010 2011 Paradīze '89 par četru meiteņu gaitām DATI: NACIONĀLAIS KINO CENTRSatgūšanas laikā. valstiskās neatkarības Jautāta, vai simtgades filmu program mas un citu šogad iznākušo kinodarbu īpatsvars ir pozitīvi ietekmējis arī Paradīze '89 apmeklējumu, Alise Ģelze atbild apstiprinoši. «Iepriekš vadījāmies pēc nepareiza uzskata, ka starp latviešu
Kadrs no filmas Nameja gredzens
5,7 4,3 1,4 2012
1,9 2013
2014
2015
KASES IEŅĒMUMI (EIRO)
PĀRDOTO BIĻEŠU SKAITS 2 476 951
2 516 259
2 368 378
2 311 131*
2 377 686*
12 209 719
11 241 887
10 177 331
10 309 885
Tajā skaitā Latvijas filmām
12 860 497
Kopā
U Ā
KINO BIĻETES VIDĒJĀ VIDĒJĀ KINO BIĻETES CENA CENA (EIRO) (EIRO) 2013
4,42
2013
2014
2015
2016
2017
2013
2014
194 083
185 782
90 128
175 207
143 379
736 976
656 670
239 465
443 717
228 368
2014
2015
2016
4,62
2015
2017
4,81
* Neskaitot kinofestivālu biļetes DATI: NACIONĀLAIS KINO CENTRS
2016
KINO IZRĀDĪŠANAS VIETU SKAITS KINO IZRĀDĪŠANAS VIETA
KINOTEĀTRI
103
4,85 DAUDZZĀĻU KINOTEĀTRI
EKRĀNU SKAITS
4
33
107 2017
5,19
2 28 2002
2008
2017
2002
61
18
15 2008
50
0
2017
2002
2008
2017
2002
2008
2017
DATI: NACIONĀLAIS KINO CENTRS
VALSTS ATBALSTS KINO NOZAREI (MILJONOS EIRO) filmu pirmizrādēm jātaisa pauzes. Pa miem var dzēst mīnusus, kas radušies tiesībā, ja cilvēki salīdzinoši īsākā laika posmā aiziet uz divām filmām, kas vi ņiem patīk, tas kāpina interesi krietni labāk nekā situācijā, kad viņi apmeklē vienu filmu pusgada laikā.» Ģelze uzskata, ka filmas apmeklēju mu un līdz ar to ieņēmumus lielā mērā nosaka 4,3 tieši filmas tēma. Taču pārsvarā Latvijas kino sevi atpelnīt nespēj. Galve nokārt tāpēc, ka Latvijā ir pārāk mazs 2,3 iedzīvotāju skaits. «Ar ieņēmu 1,3biļešu 1,4 2008
2009
2010
2011
4,3 1,4 2012
1,9 2013
«Kino tomēr ir vispieejamākais DATI: NACIONĀLAIS KINO CENTRS nacionālās pašvērtības celšanas instruments»
2014
pēc ražošanas pabeigšanas.» Latvijas 10,5 ietvaros finansējums tiek gūts no valsts piešķirtajiem līdzekļiem, jo investoriem par vietējo kino esot ļoti maza interese. «Vietējās filmas sevi neatpelna, ja nu 6,7projekti, piemērams, vienīgi atsevišķi 6,2 5,7 Andreja Ēķa komēdijas Svingeri vai Blēži,» uzskata Alise Ģelze. Filmas Paradīze '89 budžets ir ap 915 tūkstošiem eiro, no tā 723 tūkstošus ei ro veido valsts piešķirtais finansējums, tajā skaitā 12 tūkstoši arī filmas mārke 2015 2016 2017 2018 tinga izmaksām. Jāpiebilst, ka apjomīgi mārketinga līdzekļi ir simtgades filmu programmas jaunums. «Ļoti liela uz manība tika pievērsta ne tikai tam, lai
filmas taptu, bet arī tam, lai cilvēki par tām maksimāli daudz uzzinātu,» saka Nacionālā Kino centra simtgades pro jektu koordinatore Zane Peneze. Papildu līdzekļus filmas uzņemša nai TASSE Film producentes Alise Ģelze un Aija Bērziņa parasti mēģina meklēt ārvalstīs — šīs filmas gadījumā ir izde vies piesaistīt vācu kompāniju Bastei Media. «Kopproducentu un līdzekļu piesaistīšana no ārvalstīm ļauj nesa mazināt radošās ambīcijas,» skaidro Ģelze. «Samazināt ražošanas izmaksas Latvijas ietvaros ir iespējams, slēdzot bartera darījumus, piemēram, ar ēdi nātājiem vai rīkojot masu skatus. Taču šis ietaupījums ir minimāls.»
39
N UMU R A T Ē M A
40
(bruto). Taču, izceļot šos skaitļus, jāņem vērā, ka simtgades filmu programmas ietvaros tapušās filmas tiek izrādītas neparasti plaši — visos kinoteātros un Kinopunkta administrētajos seansos 110 novados visā Latvijā. PAŠFINANSĒTS HITS
2016
2013
2015
2 476 951
2016
* Neskaitot kinofestivālu biļetes DATI: NACIONĀLAIS KINO CENTRS
KINO IZRĀDĪŠANAS VIETU SKAITS
194 083
185 782
2 368 378
2014
90 128
175 207
143 379
2 311 131*
2 377 686*
2017
2 516 259
Tajā skaitā Latvijas filmām
736 976
12 209 719
2015
656 670
11 241 887 239 465
10 177 331 443 717 2014
PĀRDOTO BIĻEŠU SKAITS
12 860 497
Kopā
2013
Kadrs no filmas Paradīze '89
Filmas negaidīti milzīgā popularitāte pārsteidza pašu Kriminālās ekselences fonda veidotāju komandu. Filmu noskatīju šies vairāk nekā 70 tūkstoši cilvēku, bet kases ieņēmumi sasniedz 428 tūkstošus eiro (bruto). Šī jaunā režisora Oskara
KASES IEŅĒMUMI (EIRO)
10 309 885
TOP 5. VISVAIRĀK SKATĪTĀS LATVIEŠU FILMAS 2018. GADĀ
īpaši drukāti materiāli (kartītes), kā arī rīkotas dažādas atrakcijas uz ģimenēm orientētos pasākumos, piemēram, Cē su pilsētas svētkos un Mākslas festivālā. Neilgi pirms filmas pirmizrādes sociā lajos medijos cirkulēja humoristiski reklāmas rullīši, kuros mūsdienu bēr ni iepazīstas ar «1989. gada relikvijām», piemēram, kasešu atskaņotāju. Paradīzei '89 šobrīd ir ap 54 tūksto šiem skatītāju, un tā ir studijas TASSE Film visveiksmīgākā filma skatītāju apmeklējuma ziņā. Ieņēmumos tā ir guvusi vairāk nekā 203 tūkstošus eiro
228 368
Gan Alise Ģelze, gan Aija Bērziņa uzska ta, ka valsts dotācijas kino jomā ir vitāli svarīgas. «Kino tomēr ir vispieejamā kais nacionālās pašvērtības celšanas instruments,» pārliecināta ir Alise Ģelze. Arī Aija Bērziņa sarunu festivāla Lampa ietvaros jūlijā notikušajā disku sijā Kinomākslas jēga un nejēdzības: kāda ir kino vērtība simtgadē uzsvēra, ka valsts finansējums nozarei kalpo par vērtīgu pamatu, lai filmu veidošanai piesaistītu līdzekļus no ārvalstu fondiem un stu dijām. Kontekstam: piemēram, kino finansējošo Eiropas fondu (piemēram, Eurimages) un kopproducentu atbalsts allaž ir proporcionāls tam finansējuma apjomam, kādu producenti ir spējuši sadabūt mītnes zemē. TASSE Film producentes lielu vērību pievērš tam, kā tiek plānota mārketinga stratēģija. Piemēram, Paradīze '89 rek lāmas kampaņa sākās jau filmēšanas laikā 2016. gada vasarā. Plaši izskanē ja arī veidotāju aicinājums piedalīties SKATĪTĀJU SKAITS Baltijas ceļa fragmenta rekonstrukcijā. Šī masu skata aina tika filmēta Baltijas ceļa 27. gadadienā — 23. augustā. Ainas uzņemšanā piedalījās vairāk nekā 700 masu skata dalībnieku. Filmas veidotāji 81 789 ziņoja, ka «notikusi vērienīgākā masu Nameja gredzenskino mūslaiku skata filmēšana Latvijas vēsturē». Protams, ka šādi, liekot lietā publi kas personīgo iesaisti, var kāpināt ska tītāju skaitu — gan masu skata filmē šanā iesaistītie, gan viņu tuvinieki un 76 fi161 draugi vēlas aiziet lmu noskatīties. Pēc Kriminālās ekselences fonds filmēšanas pabeigšanas tika izplatīti
2017
P ORT R ETS
TEKSTS IEVA PUĶE | FOTO GINTS IVUŠKĀNS
KATES KOKS PĒC 1993. GADA DZIESMUSVĒTKIEM UZ SOLIŅA VĒRMANES DĀRZĀ SAGAIDOT SAULLĒKTU, DIVI DANČA DEJOTĀJI, TOLAIK VĒL STUDENTI, IZLĒMA VEIDOT SAVU UZŅĒMUMU. JĀNIS VĒJŠ DEJO JOPROJĀM UN PARALĒLI IR PRASMĪGI ATTĪSTĪJIS KATI, KURAS CEĻĀ NAV TRŪCIS SAZAROJUMU. «NAV JAU TĪRU VEIKSMES STĀSTU, IR DARBA STĀSTI»
D
ziesmu un deju svētku laikā mēbeļu salona Kate saimnieku Jāni Vēju sazvanīt praktiski nebija ie spējams — viņš bija viens no 18 000 dalībnieku deju lieluzvedumā Māras zeme. Dejošana līdzās burāšanai ir Vēja lielais hobijs. Tautas deju ansamblī Dancis no kļuvis tālajā 1986. gadā. «Mācījos kokapstrādi Lauksaimnie cības universitātē Jelgavā, bet viss brīvais laiks pagāja pa Rīgu, pa Danci. Tas bija pat svarīgāk, nekā iet uz lekcijām,» Vējš ar humoru piebilst. Danci viņš nepameta, kad 90. gadu sākuma mēbeļu deficīta laikā ar domubiedriem izlēma dibi nāt Kati, kas tagad izaugusi par labi zināmu Latvijas biznesa vērtību. Arī biznesā, tāpat kā uz deju grīdas, ornamenti un līdz svara vingrinājumi prasījuši nepārtrauktu modrību. Mājas mēbeles, kas veido aptuveni 40% no Kates pārdošanas apjoma, uzņēmums visu laiku ir importējis, šobrīd par labāko atzīs tot itāļu Natuzzi Editions un dāņu BoConcept piedāvājumu. Bet biroju mēbelēm, ko sākumā iepirka no lietuviešiem un igau ņiem, ar laiku paši saņēmās attīstīt projektēšanu un ražošanu. No 1998. gada Krievijas krīzes uzņēmums izpeldēja gan drīz sausā, toties 2009. gada globālā ekonomiskā krīze skarbi izdzēsa sapni par savu mēbeļu fabriku. Lai izpildītu bankas prasības, nācās pārdot īpaši projektēto un būvēto mēbeļu un interjera priekšmetu salonu Purvciemā, Nīcgales ielā.
44
Vējš nepadevās. 2016. gadā Kate atkal tika pie savas mā jas. Glīti rekonstruētajā bijušajā Šreienbušas ugunsdzēsēju biedrības depo iekārtotas ērtas administratīvās telpas un 1200 m2 plašs tirdzniecības salons. Biroja mēbeļu izgatavo šana tagad uzticēta pārbaudītiem sadarbības partneriem tepat Latvijā. Kate ir apmēbelējusi Rīgas Juridisko augstsko lu, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Nordea bankas jauno māju un Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmisko centru. Jānis vada Čiekurkalna «kuģi» viens. Septiņus Kates meitasuzņēmumus — materiāliem, santehnikai, mājas mēbelēm —, kuri izauga 90. gadu eiforijā, uzņēmuma part neri, beigās jau pieci vīri, bez strīdiem sadalījuši pēc 10 kopā nostrādātiem gadiem.
«Esmu darbaholiķis, bet man ļoti vajag «trešo atbalsta punktu» bez darba un ģimenes — kur iet, par ko domāt, satraukties un priecāties. Trīs atbalsta punkti, trīs vaļi cilvēkam dzīvē ir vajadzīgi»
45
TEKSTS GUNITA NAGLE | FOTO EDMUNDS BRENCIS
KAFEJNĪCAS UZ RITEŅIEM RĪGAS IELAS PĒDĒJOS GADOS IEKARO STREET FOOD JEB UZĒSTUVJU KULTŪRA. KĀ TAJĀS TOP ĒDIENS, UN KĀ AR ŠO BIZNESU VAR PELNĪT? TRĪS KAISMĪGI UZKOSTUVJU RADĪTĀJI ATKLĀJ, KĀ IELAUZUŠIES TROKŠŅAINAJĀ, PIEDZĪVOJUMIEM BAGĀTAJĀ UN SMARŽU PĀRPILNAJĀ TIRGŪ
T
ie, kuri darbojas restorānu biz nesā, apgalvo — arvien mazāk ļaužu alkst paēst dizaineru ie kārtotās telpās pie balti apklā tiem galdiem. Dažādi brīvdabas pasākumi kļūst populāri, un pilsētas pārņem cirka cienīga kņada, prieks un arī kārdinošas smaržas. Tagad lielākais izaicinājums šajā biznesā ir saprast — kā pasniegt gardu ēdienu tā, lai to va rētu notiesāt arī zālājā, uz parka soliņa vai stāvot kājās? Kamēr ASV, Dienvidamerikas un Āzijas valstīs ielu ēstuves jau gadu des mitiem ir pilsētu populārākās vietas, Eiropas pilsētās, arī Rīgā, daudzveidī go uzēstuvju trakums uzplaucis tieši pēdējos gados. Tūristu ceļvežos līdzās šikiem restorāniem tiek ieteiktas uz
52
kostuves, kur par salīdzinoši mazu naudu nopirkt izcili pagatavotus vie tējos ēdienus vai nomēģināt cittautu virtuvi — itāļu, indonēziešu, ķīniešu, meksikāņu! Bieži vien izrādās, ka vis lielākos gardumus var baudīt, ietītus vienkāršā papīra salvetē. Kad Ir Nauda centās noskaidrot, kā Latvijā sokas ar šo augošo rūpalu, izrā dījās — lielākā daļa uzņēmumu ar ielu ēstuvēm mēģina pelnīt tikai pirmo vai otro vasaru. Visbiežāk ielu uzēstuvēs strādā divdesmitgadnieki un trīsdes mitgadnieki, kuri gatavi brīvdienas pavadīt ārpus mājas un nekurn par garajām stundām, kas jānostāv kājās. Dažiem tas ir īsts ģimenes bizness, ci tiem — iespēja izrauties no vienmuļa biroja darba.
BBQ BUSIŅŠ TŪKSTOŠGALVĪGOS FESTIVĀLOS
J
au divpadsmito vasaru Salacgrīvā notiek mūzikas festivāls Positivus, un tikpat ilgi tajā gandrīz nemitī gi ir drūzma pie busa ar trim mil zu burtiem: BBQ. Jāpastāv drusku rindā, lai dabūtu divas maizītes, starp kurām ir alkšņu malkā kūpināta cū kas vai vistas gaļa, salāti, karamelizē ti sīpoliņi un īpaša bārbekjū mērce. Ar burgeru tirdzniecību no kravas mer sedesa, kas reiz izmantots pasta pār vadājumiem, te nodarbojas restorāns Čarlstons. Tas viens no pirmajiem, ja ne pats pirmais, 2007. gadā Latvijā sāka tirgot ēdienu tieši no tās pašas mašī nas, ar ko ieradās pasākumā.
Idejas. Pieredze. Padomi
Pārdoto maizīšu rekords — vienā dienā 1057 — sasniegts festivālā Vācijā Ideja nopirkt kravas auto un to pār veidot par uzkodu tirgotavu Čarlstonā radās, braukājot pa Vāciju. Tur bieži vien dažādos festivālos no necila iz skata kioskiem vai autiņiem pasniedz tikko pagatavotu, uz restēm ceptu ga ļu. Dūmu nestā smarža pievilina pat tos, kuri negrib ēst. Restorāna Čarlstons pavāri jau sen bija gatavojuši bārbek jū ļaužu apmeklētos pasākumos, bet teltī. Ik reizi to uzcelt, piepildīt ar līdzi atvestajām iekārtām un produktiem,
tad atkal visu nojaukt un kraut atpakaļ mašīnās bija sarežģīti. «Laika ziņā tā bi ja izšķērdība. Busiņš galvenokārt bija vajadzīgs laika ekonomijai,» stāsta Ed gars Igaveņš, kura amata nosaukums restorānā ir food truck jeb pārtikas bu siņa menedžeris. Pirms desmit gadiem neesot bijis pamatīgu ekonomisko ap rēķinu, kas pierādītu, ka mersedess, kurā bija ieguldīti vairāki desmiti tūkstošu eiro, lai to pielāgotu burgeru tirdzniecībai, nesīs peļņu. Toties bijusi liela pārliecība, ka tā būs. 7,8 metrus garajā un divus metrus platajā mašīnā ir ietilpīgs restorāna ledusskapis, saldētava, alus dzesētājs, dzērienu ledusskapis un friteris, lai eļļā vārītu kartupeļus un kroketes. Tas vēl nav viss.
Restorāna Čarlstons pārtikas busiņa menedžeris Edgars Igaveņš
53
TEKSTS SERGEJS PAVLOVS | ZĪMĒJUMS SHUTTERSTOCK
TVITERA HULIGĀNS TRAMPS UN BIRŽA «TRAMPS AR VIENU TVĪTU VAR NOGRAUT VESELU NOZARI,» SAKA PAZĪSTAMAIS UZŅĒMĒJS, SAF TEHNIKA VADĪTĀJS NORMUNDS BERGS. TAČU INVESTORIEM, KAM PATĪK RISKS, TĀ REIZĒM IR LABA IESPĒJA UZPIRKT AKCIJAS PAR ZEMĀKU CENU — IT ĪPAŠI, JA IR CERĪBAS, KA REĀLIE TRAMPA ADMINISTRĀCIJAS PLĀNI NEBŪS TIK BRIESMĪGI KĀ VIŅA TVĪTI
N
e reizi vien ASV prezidents Donalds Tramps ar sa viem tvītiem ir ietekmējis akciju tirgu — tādu pie mēru pēdējā pusotra gada laikā būs jau pāris desmi ti. Pat vēl pirms savas inaugurācijas Tramps 2017. gada 6. janvārī savā profilā ierakstīja: ja reiz japāņu Toyota plāno savu ražotni izvietot Meksikā, tad lai taisa uz ņēmuma rūpnīcu ASV, vai arī gatavojas maksāt bargu naudu par automašīnu ievešanu. Jau pēc piecām minūtēm Toyota akcijas nokrita par 3,1%, bet kompānijas vadība paniski sāka skaidrot, ka viņiem jau ir desmit ražotnes ASV, bet Meksi kas projekts nenozīmē ražošanas samazināšanu štatos. Pēc tam Toyota akcijas apmēram pusgada laikā piedzīvoja lēnu lejupslīdi, kopumā zaudējot apmēram 10% no vērtības — pie tā gan vainīgs vairs nebija Tramps. Taču 2017. gada augustā uzņēmuma kotēšanā akcijas atguva visu zaudēto vērtību un turpināja atkal augt. Cits piemērs: 2016. gada 12. decembrī Tramps uzbruka savējiem — nobēra kritikas kārtu pār amerikāņu ieroču ražo
64
tāju Lockheed Martin, kura piektās paaudzes iznīcinātāji F-35 esot pārāk dārgi, Pentagonam tie jāpērk par 100 miljoniem gabalā. Tobrīd jau ievēlētais, bet prezidenta amatu vēl pildīt nesākušais Tramps paziņoja tviterī, ka noteikti pacentīsies uz šo militāro iepirkumu rēķina ietaupīt. Tūlīt pat Lockheed akcijas nokrita par 4,2%, bet kompānijas vadība skaidroja, ka plāno 2019.—2020. gadā lidmašīnu cenu pazemināt līdz 85 miljoniem. Trampa pretinieki gan uzsver, ka šo cenu no laišanu Lockheed jau bija iepriekš ieplānojis, nevis reaģējis uz prezidenta kritiku.
Lai gan eksperti ātri atspēkoja Trampa apvainojumus, Amazon akciju vērtības lejupslīde turpinājās nedēļas garumā un pārsniedza 10%
Pelnīt. Krāt. Tērēt
65
T ENDENCE S
The Catch, Antonijas ielā 12
ĶĒRIENS
1
76
Brīvajā laikā 1 Aizbēgt no stresa Meža peldes
Tā ir sena japāņu tradīcija, ko dēvē par shinrin-yoku jeb meža peldēm. Taču pēdējā laikā prāta un arī miesas nomierināšana mežā sākusi aizraut arī interesentus Rietumos. Piemēram, apvienība, kas sevi dēvē par Dabas un meža terapijas asociāciju, kā meža terapijas gidus ASV un Kanādā sertificējusi vairāk nekā 300 cilvēku. Daži nelieli Japānā un Korejā veikti pētījumi liecina, ka mežā pavadīts laiks samazina stresu un asinsspiedienu (it īpaši pusmūža vīriešiem), bet jauni cilvēki priecājas par pašapziņas vairošanos. Eksperti prāto, ka cilvēku labsajūtu pēc pastaigas mežā vairo tur ieelpotie fitonocīdi — ķīmiskas vielas, ko izplata koki. Citi lēš, ka drīzāk pastaigām ir psiholoģisks efekts uz mūsu stresa līmeni. «Es parasti iesaku cilvēkiem vienkārši apsēsties vai apgulties uz zemes
mežā un ieklausīties skaņās. Knapi saklausāmas dabas pasaules skaņas ir ļoti nomierinošas — visu laiku kaut kas kustas, lai gan pirmajā acumirklī var šķist, ka šī vide ir sastingusi. Tas atstāj ļoti nomierinošu efektu,» saka ķirurģe Hiroko Očiai no Tokijas Medicīnas centra. Viņas vīrs ir Starptautiskās Dabas un mežu medicīnas apvienības vadītājs. Mēs, latvieši, protams, varam uzstāt, ka lielisks stresa izskaušanas rituāls ir arī sēņošana. Tikai jāatceras, kā sevi pasargāt no ērcēm.
2 Labākie gaisā Singapore Airlines
Pēc desmit gadu pārtraukuma pasaules labākās aviosabiedrības godā atgriezusies Singapore Airlines, mazliet uz leju nospiežot pēdējā laikā dominējošās un bagātās arābu lidsabiedrības. Šo ikgadējo reitingu veido Lielbritānijā bāzētā konsultāciju firma Skytrax, kas rīko aptaujas un apkopo ceļotāju komentārus par dažādiem gaisa ceļošanas aspektiem: lidmašīnu ērtībām, apkalpes laipnību, ēdienu, izklaidi un tamlīdzīgi. Kategorijā «Labākās sēdvietas biznesa klasē» līderis ir Qatar Airways, bet «Labākā sēdvieta ekonomiskajā klasē» ir lidsabiedrībai Japan Airlines.
FOTO THE CATCH/FACEBOOK UN PUBLICITĀTES FOTO
Jauni, stilīgi restorāni Rīgā tērpjas tādā Oušena bandas filmu estētikā. Mūsdienīgs ēdiens un komforts savienojumā ar 50. gadu Holivudas eleganti pašpuicisko zvaigžņu kokteiļbāru tumša koka paneļu akcentiem. The Catch arī ierakstās šajā tendencē. Tur sēžot un vērojot publiku, nebūtu pārsteigums, ja pa durvīm ienāktu Džordžs Klūnijs pēc kādas mājas nopirkšanas Saulkrastos vai Sandra Buloka, aiz lielām, tumšām brillēm plānojot savu nākamo pārgalvīgo zādzību. Tikai lielā uz sienas uzgleznotā nāra liecina, ka šis nav vienkāršs kokteiļu «laundžs», bet izcils zivju restorāns un japāņu grilbārs. Ēdienreizi te nevar kārtot pēc tradicionālā modeļa — uzkoda, pamatēdiens, saldais. Ēdienkartē atrodami gan tradicionālie japāņu jēlās zivs paveidi suši, sašimi, bet arī robata grilā vai tempuras stilā gatavota gaļa, zivs un dārzeņi un vēl dažādi fusion tipa piedāvājumi. Izvēloties četrus — pa vienam no dažādiem stiliem —, divi cilvēki būs apmierinājuši ēstgribu. Ja nevarat atturēties pasūtīt vēl piekto, sāts un laime būs pilnīga. Maigs un garšas ziņā izsmalcināts ir zilspuru tuncis trifeļu mērcē. Gan aci, gan muti priecē uz robata grila cepts baklažāns, kuru kā vieglas pūkas sedz papīra plānumā griezta žāvēta dzeltenspuru tunča gabaliņi. Savukārt kraukšķīgais tempuras cālis ir ar patīkamu asumiņu. Ejiet un baudiet — tas ir to vērts. IEVA KALĒJA
T ENDENCE S
2
3 Nekādas jēgas Multivitamīni
Izmantojiet šīs vasaras beigas un rudens ražas bagātības, ēdot pēc iespējas vairāk svaigu un veselīgu dabas velšu, jo izrādās, ka to nekādi nespēj aizvietot dažādi mākslīgie multivitamīni. Izdevumā Circulation publicētā analīze skarbi secina: multivitamīnu lietošana nekādā veidā nesamazina sirds un asinsvadu slimību risku un mirstību no tām. Šis atzinums balstīts uz datiem, kas iegūti 18 atsevišķos lielos pētījumos, kopumā aptverot divus miljonus cilvēku. 11 pētījumi tika veikti ASV, četri Eiropā un trīs Japānā.
3
apdraud pacientu veselību. Šā gada jūnijā prokurori pret Holmsu un viņas uzņēmuma direktoru izvirzīja apsūdzības par miljoniem dolāru izkrāpšanu no investoriem. Lieta nosūtīta uz tiesu. Tajā pašā laikā Holmsa tagad mēģina veidot jaunu kompāniju, atkal uzrunājot investorus. «Savas grāmatas beigās es saku, ka cilvēku, kuram nav sirdsapziņas, uzskata par sociopātu. Jā, es uzskatu, ka viņai ir sociopātes tendences. Un viens no to izpausmes veidiem ir patoloģiska melošana,» saka Kareirū.
2
5 Izcilākais L'Osteria Francescana
4 Silīcija ielejas asinis John Carreyrou. Bad Blood
Ja atvaļinājuma dienas vēl tikai priekšā, ir vērts izlasīt dokumentālu stāstu par vienu no pēdējā laika lielākajiem un dīvainākajiem skandāliem biznesa pasaulē. Laikraksta The Wall Street Journal reportieris Džons Kareirū sarakstījis biezu grāmatu par Elizabeti Holmsu — 2003. gadā viņa pameta studijas Stenforda Universitātē, nodibinot jaunuzņēmumu Theranos. Tas sāka piedāvāt novatorisku un īpaši lētu asins analīžu pakalpojumu. Tā bija īsta revolūcija dārgo medicīnisko pakalpojumu jomā. Holmsai izdevās no investoriem piesaistīt 700 miljonus ASV dolāru, bet paša uzņēmuma vērtība pieauga līdz deviņiem miljardiem. 2015. gada rudenī biznesa žurnāla Inc. vāks deklarēja, ka Holmsa ir «nākamais Stīvs Džobss». Taču drīz pēc tam sekoja The Wall Street Journal rakstu sērija, kas pierādīja, ka Theranos analīzes ir neprecīzas un
Britu izdevums Restaurant publiskojis jaunāko sarakstu ar pasaulē labākajiem restorāniem — īpašā ceremonijā Bilbao līdera balva tika pasniegta itālim Masimo Boturam, kas saimnieko L´Osteria Francescana Ziemeļitālijas pilsētā Modenā. Balsošanā piedalās aptuveni tūkstotis izvēlētu ekspertu, no kuriem trešdaļa ir šefpavāri un restorānu īpašnieki, otra trešdaļa — restorānu apskatnieki, un pēdējā trešdaļa — gardēži, kam patīk ceļot. Londonas avīzes The Guardian apskatniece Tanja Golda, kas izvēlējās Tasting menu ar desmit ēdieniem par 250 eiro, secina: «Pēc trim restorānā pavadītām stundām es biju nogurusi no Baturas sapņiem. (..) Daži ēdieni nenoliedzami ir gardi. (..) Tā nav mana veida pārtika — pārāk eksaltēta, pārāk prasīga. Vienu gan varu pateikt — Masimo Botura ir mākslinieks!» Pirmais trijnieks 1. L'Osteria Francescana Modenā (Itālijā) 2. El Celler de Can Roca Heronā (Spānijā) 3. Mirazur Mentonā (Francijā)
5
77