Aprīlis / maijs, 2018 (Nr. 36) 3,99 €
INTERESANTAS ANOMĀLIJAS RĪGAS BIRŽĀ VIESNĪCU BUMS RĪGĀ APZIŅAS STĀVOKLIS PAR 20 MILJARDIEM DOLĀRU CIEMOS PIE ZVAIGZNE ABC VADĪTĀJAS VIJAS KILBLOKAS
BĒRZU SULAS?! 4 LABAS BIZNESA IDEJAS
«Būsi veiksmīgs, ja tagadnē mācēsi pamanīt nākotnes asniņus»
9 772255 928002
ISSN 2255-9280
Andrejs Vasiļjevs ar Tildi rada pasaulē labāko mašīntulkošanas rīku, apsteidzot Google
04
DIGITĀLAIS PAVASARIS
Aprīlis / maijs, 2018 (Nr. 36) 3,99 €
BĒRZU SULAS?! 4 LABAS BIZNESA IDEJAS
INTERESANTAS ANOMĀLIJAS RĪGAS BIRŽĀ VIESNĪCU BUMS RĪGĀ APZIŅAS STĀVOKLIS PAR 20 MILJARDIEM DOLĀRU CIEMOS PIE ZVAIGZNE ABC VADĪTĀJAS VIJAS KILBLOKAS
«Būsi veiksmīgs, ja tagadnē mācēsi pamanīt nākotnes asniņus»
ISSN 2255-9280
9 772255 928002
Andrejs Vasiļjevs ar Tildi rada pasaulē labāko mašīntulkošanas rīku, apsteidzot Google
04
DIGITĀLAIS PAVASARIS FOTO GATIS ROZENFELDS, PICTURE AGENCY
«No tā, ko un kā mēs šodien darīsim, ir atkarīgs tas, cik latviešu valoda spēcīga un plaši lietota būs pēc 50 un 100 gadiem,» Tildes vadītājs Andrejs Vasiļjevs. 48. lpp.
Linards Liberts bērzu sulu tecināšanas komplektu sākotnēji ražoja tikai paša vajadzībām. Tagad to tirgo gan visās trijās Baltijas valstīs, gan interneta platformās, kur pēc tā īpaši liels pieprasījums esot no Francijas. 56. lpp.
AKTUĀLI 10
22
26
Jauns bizness. Arturs Gailītis uz plosta Kāla ezerā rīko smalkas vakariņas. Šovasar ar Latvijas labākajiem pavāriem piedzīvos 16 saulrietus Eksporta prece. Kur aizceļo Smiltenes piena ražotais siers
Darba un atpūtas revolūcija. Globālā
kopstrādes biroju ķēde WeWork
INSTRUMENTI 32
Digitālie personas datu sargi. Programmas
LABS BIZNESS 56
un risinājumi, kas palīdzēs uzņēmumiem sagatavoties Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasību izpildīšanai 36
Lietoju pats un iesaku citiem. Vertikālo vēja
tuneļu ražotāja Aerodium radītājs un vadītājs Ivars Beitāns: «Bez tehnoloģijām es nevarētu organizēt savu dzīvi»
Sulu laiks. Lai no bērzu
sulām radītu jaunus produktus, kas spēj ieinteresēt pircējus ne tikai Latvijā, četri vietējie uzņēmēji likuši lietā izdomu, intuīciju un pētījumus
62
Personāla attīstība. Kā
64
Tumša bilde. Īsa
gudri mācīties?
pamācība naudas atmazgāšanā
NAUDAS IDEJAS 66
Biržas anomālija. Kāpēc
76
Brīvajā laikā. Jauni restorāni un ceļojumu galamērķi
80
Simtgades izlase. Kristaps
lielu Latvijas uzņēmumu akcijas mēdz būt neparasti lētas
Morbergs — lauku puisis, kurš pastalās ieradās Rīgā un ar būvniecību kļuva par miljonāru
Izdevējs: a/s Cits medijs. Reģistrācijas apliecība: nr.000740195. Iespiests: Poligrāfijas grupā Mūkusala. Redaktors: Pauls Raudseps. Tehniskie redaktori: Māris Diņģelis un Jānis Kulmanis. Redakcijas tālrunis: 67281588. Reklāmas tālrunis: 67281590. Adrese: Bruņinieku iela 16, K-2, Rīga, LV-1001. E-pasts: irnauda@irir.lv, abonesana@irir.lv. Citējot atsauce obligāta. Pārpublicēšanai jāsaņem rakstiska redakcijas atļauja. ABONĒ WWW.IRNAUDA.LV, LATVIJAS PASTĀ VAI ZVANI 67281588
www.facebook.com/irnauda
www.twitter.com/irnauda
3
NO R EDA KCIJA S
SVEIKA UN SVEIKS!
P
avasara sajūta. Saule spīd, gaiss kļūst siltāks, jūtam, ka tūlīt tū līt tukšie, melnie zari piepildī sies zaļām lapām, plikās dobes klās krāšņi ziedi. Kā ar pārliecību un iedvesmu stās ta šī numura varonis, uzņēmuma Tilde valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs, šāda pavasara sajūta ir izšķiroši svarīga arī biznesā. Ja vēlaties darīt ko vairāk, nekā tikai atražot jau esošo, ja gribas radīt ko jaunu, tad ir jāspēj zem tagad nes vēl kailās augsnes sajust to, kas teju teju parādīsies. «Nākotne nav tikai nā kotnē. Tās asniņi, dīgstiņi, iezīmes ir jau šodien,» stāsta Andrejs. Ja spēj tos sajust, tad būsi starp tiem, kuri nākot ni veido un kuriem tā sniedz veiksmi. Andrejs ir starp tiem, kuriem ir šī spēja sajust pavasari. 90. gadu sā kumā, kad datoru bizness pārsvarā aprobežojās ar dzelžu tirdzniecību un pirātismu, viņš ar kolēģiem dibināja vienu no pirmajiem programmēšanas uzņēmumiem Latvijā. Jau 1997. gadā Tilde saprata, ka jāsāk veidot valodu tulkošanas programmas. Tagad Tilde nodrošina mašīntulkošanas pakalpo jumus jau trešajai ES prezidentūrai un nesen tulkošanas sacensībās apsteidza pat Google. Pēdējos gados Tilde veik smīgi sākusi audzēt jaunākos dīgstus
— virtuālos asistentus jeb datorpro grammas, kas spēj atbildēt uz cilvēku jautājumiem. Protams, sākumā ar katru no šiem asniem iet grūti. Tomēr, par spīti tam, ka Andrejs nodarbojas ar programmēšanu, viņš ir pārliecināts — jaunus darbības virzienus nav ie spējams izskaitļot, to atrašanā ir jāpa ļaujas uz sajūtām. «Ja sākotnējā sajūta bija autentiska, ir vērts turpināt,» saka Andrejs. «Esmu pārliecinājies, ka beigu beigās tai sajūtai tomēr var uzticēties. Tai ir taisnība.» Taču ir arī biznesi, kuriem pava saris dod spēku ne tikai metaforiskā, bet arī pavisam konkrētā nozīmē. Šajā numurā apskatām arī dažus no tiem. Rīgā uzplaukst viena jauna viesnīca pēc otras, un pavasaris ir laiks, kad to numuriņos sāk ieplūst apmeklētāji. Dienas kļūst garākas, vakari piemīlī gāki — Arturs Gailītis varēs atkal sākt rīkot elegantas vakariņas uz plosta Kāla ezerā. Bet tieši brīdī, pirms atve ras pirmie pumpuri, bērzi atdod sulu straumes, kuras pārtop daudzos spir dzinošos produktos. Novēlu visiem baudīt pavasara spē ku un svaigumu — tā, lai pietiek visam gadam! l PAULS RAUDSEPS, VIESREDAKTORS
Augsto tehnoloģiju uzņēmums HansaMatrix tehnoloģiskajās iekārtās šogad pirmajā pusgadā plāno investēt 850 000 eiro, lai palielinātu ražošanas kapacitāti un kāpinātu produktivitāti.
4
Rīgas Dzirnavnieks sadarbībā ar labības audzēšanas centru Boreal Latvijas simtgadei par godu radījis jaunu auzu šķirni Herkuless Baltic.
Igauņu radītā taksometru izsaukšanas lietotne Taxify kļuvusi par straujāk augošo kopbraukšanas platformu vairākās Āfrikas valstīs, tāpēc turpmāk tā piedāvās izsaukt arī motociklus un autorikšas.
Pēc Innocent Cafe īpašnieka Mārtiņa Staķa idejas radīta biedrība Ū vitamīns. Ja pamanāt kafejnīcās un restorānos uzlīmes un plakātus ar šādu nosaukumu, tas nozīmē, ka ūdeni tur pasniedz bez maksas.
PUBLICITĀTES FOTO
SEKOJAM LĪDZI
JAU NS BIZNE S S
TEKSTS IEVA ALBERTE | FOTO EDMUNDS BRENCIS, PICTURE AGENCY, UN NO UZŅĒMUMA ARHĪVA
VIENKĀRŠI KAIFIŅŠ! PIECUS GADUS MALIES PA RĪGU KĀ PASĀKUMU RĪKOTĀJS, ARTURS GAILĪTIS NOLĒMA UZ PLOSTA KĀLA EZERĀ RĪKOT SMALKAS VAKARIŅAS. PIRMIE ZUŠI UZ OGLĒM CEPĀS PAGĀJUŠAJĀ VASARĀ, UN TOS PASNIEDZA AR KARTUPEĻU PUTĀM, ĀBOLU UN BĒRZU SULU VINEGRETMĒRCI. ŠOVASAR VAKARS UZ EZERA AR LATVIJAS LABĀKAJIEM PAVĀRIEM PIEDZĪVOS 16 SAULRIETUS Vakariņas ilgst divas stundas un vienmēr ap saulrieta laiku
A
r Arturu ir viegli. Vienojoties par sarunas laiku un vietu starp Madonu vai Rīgu, man pasprūk: «Davai, Madonā!» Atvainojos par familiaritāti. Arturs smejas: «Davai! Ar «davai» nav nekādu problēmu.» Mēs tomēr tie kamies Rīgā, jo reizi nedēļā vai divās viņam sanāk atbraukt darīšanās. Gan drīz gadu Arturs dzīvo Madonā, taču vasara viņam paies uz Kāla ezera, kas ir aptuveni 30 km no pilsētas. Tieši tur arī notiks Vakars uz ezera. PIEDZINIS KREDĪTUS
Par savu uzņēmumu Arturs stāsta tik enerģiski, ka sarunas laikā rokas klēpī tā arī nesaliek. #VIEDI tika reģistrēts pirms diviem gadiem, taču nosaukums radās agrāk. Arturs ar domubiedriem
10
bija nolēmis piedāvāt televīzijām ga rīgu tēmu raidījumu, ko nosauca par #VIEDI. Izveidoja demo versiju, taču sabiedriskā televīzija to izbrāķēja, sa vukārt komerctelevīzija gribēja pārtai sīt ne tā, kā to akceptētu veidotāji. Tā no visa palika pāri tikai nosaukums, un Arturs to negribēja pazaudēt. «Jau pirms VIEDI es zināju, ka vēlos darīt kaut ko savu. Saistītu ar organizēšanu,» viņš stāsta.
«Vienā no pirmajiem darbiem — parādu piedziņā — es norūdīju nervus, lai varētu strādāt ar līgavām kāzās»
Arturs piecus gadus darbojies kā pasākumu rīkotājs un vadītājs. Roka bija iesista arī ēdināšanā, jo vadīja res torānu studiju Viesistaba, kur klienti varēja gatavot kopā ar šefpavāru. «Pēc savas būtības es esmu radītājs. Fīrētājs. Man patīk menedžēt. Nelieciet man rakstīt tekstus, bet organizēt. Kaut vai prezidentu meža vidū.» Vaicāts, kur uzaudzējis saskar smes prasmes, lai rīkotu pasākumus, viņš smejas: «Vienā no pirmajiem darbiem — parādu piedziņā — es no rūdīju nervus, lai varētu strādāt ar līgavām kāzās.» Pienākumos ietilpa gan telefoniski atgādinājumi par kre dīta atmaksu, gan mantas izņemšana. Piemēram, palūgt izkāpt no auto un atdot abus automašīnas atslēgu kom plektus.
Jau tad Arturs palīdzēja pasākumu rīkošanā. Lielākais — ap 300 cilvēkiem. Pašam kā vadītājam izaicinājums bija vadīt alus festivālu Vērmanes dārzā, jo «faktiski es uz skatuves runāju tikai ar sevi un četras dienas». Desmit gadi Rīgā Arturu izsūca. Bi ja darbs, idejas, taču trūka pacēluma. Taisīt savu pasākumu aģentūru negri bējās, jo to jau tāpat ir gana. Lai nedaudz no visa atslēgtos, viņš pērn februārī nolēma divus mēnešus padzīvot dzimtajā Madonā. Iepatikās klusums un miers, jo mājas ir pilsētas nomalē. Arturs bieži viesojās pie drau giem, kuri dzīvo ar skatu uz Kāla ezeru. «Šaubos, vai Latvijā ir skaistāks ezers: ieplakā, stāviem krastiem, apkārt me ži un liegums, vidū salas. Pasaka. Zos āda metas. Vienkārši kaifiņš,» Arturs
ARTURS GAILĪTIS Īpašnieks un vadītājs. Augstākā izglītība (bakalaurs) kultūras vadībā Ekonomikas un kultūras augstskolā
jūsmo. Tā sēdēdams, viņš ieminējās draugiem, ka vasarā noteikti vajadzē tu uztaisīt terasi, kur pašiem pusdie not un vēl taisīt pasākumus. Vēl labāk būtu vakariņas uz plosta ezera vidū. Ar to arī viss sākās. Un saslēdzās pats. Piemēram, bez darba stāvēja plosts, ko izmanto Ezera skaņās — multimediālā pasākumā augusta beigās, kas notiek tieši Kāla ezerā. Tā rīkotāji piekrita plostu izīrēt.
11
EK SP ORTA PR ECE
TEKSTS VERONIKA VIĻUMA | FOTO LAURIS AIZUPIETIS
ASV
IGAUNIJA
SMILTENE
LIELBRITĀNIJA
ČEHIJA MOLDOVA
IZRAĒLA
SIERA CEĻŠ LAI ARĪ PIENA PRODUKTI VEIDO TIKAI DAŽUS PROCENTUS NO KOPĒJIEM EKSPORTA IENĀKUMIEM, TĀS NOTEIKTI IR GARŠĪGĀKĀS TONNAS, KAS ŠĶĒRSO LATVIJAS ROBEŽU. KĀ PIENS PĀRTOP EKSPORTA PRECĒ, IR NAUDA DEVĀS NOSKAIDROT UZ VIENU NO VECĀKAJIEM LATVIJAS PIENA PĀRSTRĀDES UZŅĒMUMIEM SMILTENĒ JAUNUMS! Eksporta līkne kāpj, nodrošinot attīstību dažādās nozarēs. Jaunā rubrikā Ir Nauda izsekos, kā top un savus pircējus ārzemēs atrod dažādi Latvijas eksporta produkti.
22
B
iezpiens, siers un saldējums — šie ir tikai daži no Latvijā ražo tajiem piena produktiem, kas cienītājus atrod pat tik tālās valstīs un atšķirīgās kultūrās kā Ķīna, ASV, Indonēzija un Izraēla. Kopš eksporta rādītājos nopietnas izmaiņas ieviesa 2014. gada Krievijas embargo, ražotāji ir sapurinājušies jaunu tirgu apgūšanā. Piemēram, sie ru Latvija pērn eksportējusi uz vese lām 37 valstīm! Lielākais noņēmējs ir Vācija, kurp aizceļo 30% produkcijas, bet daudz neatpaliek Nīderlande, un topā ir arī kaimiņi igauņi un lietuvie ši. Pērn ražīgākais mēnesis bijis jūnijs, kad eksportētas 2038 tonnas siera —
augstākais rādītājs pēdējo piecu gadu laikā. Smiltenes piena galvenais produkts saražotā apjoma ziņā ir tieši siers, un izpilddirektore Karīna Šteinberga lēš, ka uzņēmums varētu būt starp trim lielākajiem Latvijas siera ražotājiem. Arī smilteniešiem Krievijas tirgus bija būtisks, tā zaudēšana nozīmēja ap grozījuma kritumu par 20%, bet pār maiņas lika mobilizēties. «Pārgājām uz jauniem produktiem — pasta filata grupas sieriem jeb mocarellu, svaiga jiem sieriem, smūtijiem. Sākām domāt par citiem tirgiem,» stāsta uzņēmuma padomes priekšsēdētāja un līdzīpašnie ce Gita Mūrniece.
Tomēr populārākais Smiltenes pie na produkts gan pašmāju patēriņā, gan eksportā ir tradicionālais Krievijas siers. Daudz neatpaliekot arī Holandes siers. Visi eksporta produkti ārzemēs nopērkami gan ar Smiltenes piena zīmo lu, gan ar privātajām preču zīmēm. SĀKUMĀ BIJA PIENS...
Neatkarīgi no tā, vai pienotavā plānots gatavot klasiskos Krievijas un Holan des sierus vai neparastākus produktus gardēžiem, to ceļš allaž sākas ar piena iepirkšanu. Latvijā sieru pārsvarā ga tavo no govs piena, kura garša ir vis neitrālākā, jo tā sastāvā ir mazāk tauk skābju, kas piešķir specifisku aromātu.
23
BIZNE S S PA SAU L Ē
TEKSTS DEIVIDS GELLESS, © THE NEW YORK TIMES NEWS SERVICE FOTO WEWORK
APZIŅAS STĀVOKLIS PAR 20 MILJARDIEM DOLĀRU
A
ukstas pavasara dienas rītā bi jušajā kuģu būvētavas rajonā Bruklinā dubļainā celtniecī bas laukumā arvien izteiktākas aprises gūst modernas 15 stāvu ēkas skelets. Zemākajos stāvos jau ie stikloti eleganti logi, kas kontrastē ar veco rūpniecisko rajonu, tādā veidā uzkrītoši demonstrējot, ka arī šo vietu ir sasnieguši jaunās ekonomikas laiki. Projekts, kas pazīstams ar nosaukumu Dock 72 (72. piestātne), ir strauji augoša Ņujorkas jaunuzņēmuma WeWork ide ja. Bet paša uzņēmuma tirgus vērtība pašlaik tiek lēsta ap iespaidīgiem 20 miljardiem ASV dolāru.
26
«Līdzīgi kā Stīvs Džobss un citi izcili uzņēmēji, viņš zina, kā radīt veselīgu cilvēciskuma, biznesa un tehnoloģiju mijiedarbību» Astoņu gadu laikā WeWork visā pasaulē ir atvēris vairāk nekā 200 kop strādes biroju. Uzņēmuma vadītājs un līdzdibinātājs Adams Noimans (Adam Neumann) neaprobežojas tikai ar kop
strādes vietu iznomāšanu — 38 gadus vecais izstīdzējušais, garmatainais iz raēlietis vēlas radikāli mainīt priekš statu par to, kā mēs strādājam, dzīvo jam un atpūšamies. Kad Dock 72 būs pabeigts (saskaņā ar ļoti ambiciozu grafiku tam jāno tiek jau šogad), tas kļūs par uzskatā māko Noimana vīzijas iemiesojumu. Augstceltnē būs plašas kopstrādes
FOTO REUTERS/LETA
GLOBĀLAS KOPSTRĀDES BIROJU ĶĒDES VADĪTĀJS ADAMS NOIMANS VĒLAS RADIKĀLI MAINĪT PRIEKŠSTATU PAR TO, KĀ MĒS STRĀDĀJAM, DZĪVOJAM UN ATPŪŠAMIES
telpas, luksusa spa un iznomājamas birojtelpas citu kompāniju filiālēm, piemēram, tehnoloģiju milzim IBM un telekomunikāciju uzņēmumam Verizon, kuri šajā gadījumā savu biro ju pārvaldīšanu uzticēs WeWork. Ēkā būs arī sulu bārs, tipisks bārs, vairāki restorāni, frizētava, ķīmiskā tīrītava, sporta klubs ar boksa studiju, basket bola laukums ārpusē un, protams,
«Kā jūs varat mainīt pasauli? Sapulcinot dažādus cilvēkus vienkopus. Un kas ir vienkāršākā vieta, lai to izdarītu? Darba vide,» saka WeWork līdzdibinātājs Adams Noimans
arī iespaidīgs skats uz Manhetenas panorāmu. Principā tā ir vide, kurā var uztu rēties visu dienu līdz brīdim, kad jā iet gulēt. Un, ja pilnīga teikšana būtu Noimanam, tad arī jūsu privātās telpas atrastos kādā no viņa uzņēmuma īrē tajiem dzīvokļiem kaut kur tuvumā. Nav šaubu, ka tās ir lielas ambīcijas. Taču Noimans izceļas kā ļoti uzstājīgs
un ideālu pilns pārdevējs. Pat pamudi not pilnīgus svešiniekus apsēsties un kopā izdzert alu, viņaprāt, iespējams dziedēt mūsu sašķelto sabiedrību. «Kā jūs varat mainīt pasauli?» ne senā intervijā Noimans uzdod pretjau tājumu. Un pats arī atbild. «Sapulcinot dažādus cilvēkus vienkopus. Un kas ir vienkāršākā vieta, lai to izdarītu? Dar ba vide.»
27
N UMU R A T Ē M A
VIESNĪCU ATKUSNIS
LAI GAN ZIEMAS SEZONĀ VIESNĪCAS LATVIJĀ STĀV PUSTUKŠAS UN BIZNESU PLOSA CENU DEMPINGS, GADA GRIEZUMĀ NUMURIŅU AIZPILDĪJUMS RĪGĀ TOMĒR IR 55% — KRIETNI AUGSTĀKS PAR EIROPAS PILSĒTU VIDĒJIEM 40%. PĒDĒJĀ LAIKĀ RĪGA PIEDZĪVO JAUNU VIESNĪCU BUMU — CITS PĒC CITA TIEK ATVĒRTI ŠIKI PIECZVAIGŽŅU HOTEĻI. UZ KO CER NOZARE? UZ DARĪJUMU TŪRISMU!
TEKSTS GUNITA NAGLE | FOTO EDMUNDS BRENCIS, PICTURE AGENCY
39
N UMU R A T Ē M A
V
iens solis aiz viesnīcas Neiburgs brīnišķīgajām jūgendstila dur vīm, un aiz muguras paliek Vecrīgas troksnis un ņirboņa. Skan pieklusināta mūzika, ap meklētājus sagaida zviļņi un biblio tēka, kurā iekārtojies kāds pavecāks pāris. Martā, darba nedēļas vidū, aiz ņemti aptuveni 40% numuru. Ja kāds nejauši ienāktu, viņam noteikti atras tos pat divistabu apartamenti. Neiburgs ir ģimenes bizness, un viesnīcas nosaukums ārzemniekiem neko neizsaka. Varbūt starptautiski pazīstamajām Radisson Blu viesnīcām, kādu Rīgā ir četras, klājas vieglāk? Arī ne. Neiburgs, Radisson un pilnīgi visas Rīgas un Latvijas viesnīcas mo kās ar divām ligām: pārlieku mazs vie su skaits ziemas sezonā, it īpaši janvārī un februārī, un naktsmītņu lielās kon kurences dēļ izraisīts cenu dempings. Tomēr, spītējot šīm problēmām, kopš 2016. gada Rīgā atvērtas piecas jaunas četrzvaigžņu un pieczvaigžņu viesnī cas. Grēcinieku ielā Vecrīgā tiek celta viesnīcu tīkla Hilton viesnīca. Vai vies nīcu Rīgā nebūs par daudz?
bet Riņķe atzīst — ne bez piepūles un bažām par nākotni. Pēdējos gados Latvijā visās viesnī cās tikai apmēram puse numuru ir aiz ņemti. Šī statistika gan ir gada griezu mā. Ziemas sezonā noslogoti vidēji 40% numuriņu, vasarā — 70%. Tikai tādiem starptautiski pazīstamiem zīmoliem kā Radisson izdodas ziemā noslogot pusi numuru, bet vasarā līdz pat 90%. «Tas ir labi. Ja Radisson viesnīcas pilnas, piepildās arī citas Rīgas viesnī cas, kuru nosaukumi tūristiem neko neizsaka,» spriež Jānis Pinnis, Latvi jas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents. «Tā mums ir iespēja pār liecināt, ka mūsu viesnīcas kopumā ir jaukas.» Latvijas viesi lielākoties pārnakšņo Rīgā vai Jūrmalā. Liepājā, Cēsīs, Rēzek nē ir atvērtas koncertzāles, Daugavpi lī — Rotko Mākslas centrs, uz kurieni brauc daudzi ārvalstu tūristi. Taču nakšņot ap 90% tomēr izvēlas Rīgā, kur pēdējos divos gados kā krāšņs aplieci nājums tam, ka finanšu raizes aizmir stas, cita pēc citas tiek atvērtas jaunas viesnīcas, cita par citu greznāka.
«Lai ko par latviešu attieksmi stāstītu Krievijas oficiālie mediji, krievu tūristi Latvijā jūtas labi. Apkalpojošajā sfērā visi runā krieviski, un tas ir labi, jo nevajag aizmirst, ka krievi vienmēr ir ļoti dāsni» mentu viesnīcu, kādu pirms dažiem gadiem Rīgā nebija nemaz tik daudz. Tūristi, kas meklē pazīstamu zīmolu vārdus, neizvēlas Neiburgu. Tās durvis ver tie, kuri novērtē dizainu un atmos fēru. «Mums nav skaļu bāru un pilnas halles ar tūristiem, pie mums viesi var baudīt mieru,» saka Ilze Riņķe. «Neat karīgai viesnīcai ir savas priekšrocības, konkurējot ar starptautiski pazīstamu zīmolu viesnīcām. Lielākā — mēs spē jam ātri pieņemt un arī mainīt jebkuru lēmumu.» Viesnīca strādā veiksmīgi,
KRĪZE PĀRVARĒTA
40
VIESNĪCU SKAITS LATVIJĀ 238
2014
306
316
322
2015
2016
2017
VIESU SKAITS VIESNĪCĀS
2,58
MILJONOS
1,49
1,56 1,11
2007
2008
2009
1,31
2010
1,58
1,64
2011
2012
2,10
2,14
2014
2015
2,30
1,84
2013
2016
2017
DATI: CENTRĀLĀ STATISTIKAS PĀRVALDE
Pēdējo desmit gadu laikā tūristu skaits Latvijā gandrīz nemitīgi pieaug un sasniedzis divarpus miljonus. Un arī viesnīcu skaits ir audzis. Vēl tikai 2014. gadā bija 238 viesnīcas, šogad — jau par 84 vairāk. Trešdaļa no visām 322 Latvi jas viesnīcām atrodas Rīgā. Numuru noslogojums arī lēnām audzis, taču reģionos pēdējo 15 gadu laikā tas nekad nav pārsniedzis 47%, sa vukārt Rīgā — 57% gadā. Kā visgrūtāko un stindzinošāko viesnīcnieki atceras 2009. gadu, kad noslodze samazinājās līdz 28%. Viesnīcas bija gandrīz tukšas. Šādā stindzinošā klusumā 2009. gadā skaisti atjaunotā jūgendstila ēkā Jaunielā 25/27 tika atvērts restorāns, bet 2010. gada pavasarī — viesnīca, kuras interjers izceļas ar unikālām dizaina lustrām, mēbelēm un lat viešu mākslinieku oriģināldarbiem. Pēc viesnīcas Neiburgs vadītājas Ilzes Riņķes stāstītā, galvenais iemesls, kāpēc finansiāli visdrūmākajā laikā tika atvērta šī viesnīca, — Neiburgu ģimenei, atgūstot mantojumā atstāto ēku, šķita pašsaprotami greznajā jū gendstila celtnē pašā Vecrīgas centrā atvērt izsmalcinātu un ērtu aparta
Viesnīcas Neiburgs vadītāja Ilze Riņķe
41
N UMU R A T Ē M A
2016. gadā Rīga bija pirmā no Balti jas valstīm, kurā tika atklāta Pullman pieczvaigžņu viesnīca. Pērn darbu sāka divas Park Inn by Radisson četrzvaigžņu viesnīcas, bet līdzās operas namam at vēra pieczvaigžņu Grand Hotel Kempin ski, kas pieder vienam no vecākajiem viesnīcu tīkliem Eiropā. Pieczvaigžņu ir arī jaunā, Raiņa bulvārī atvērtā Grand Poet Hotel. Viesnīcu ķēde Semarah Ho tels, kas pieder Krievijas uzņēmējam Ņikitam Polovinkinam, investējusi Grand Poet 30 miljonus. Tātad pēdējo divu gadu laikā Rīgā atvērtas piecas augstas klases viesnī cas. Turklāt Vecrīgā, Grēcinieku ielā, tiek celta Hilton tīkla viesnīca. «Piec zvaigžņu viesnīcas ir kvalitātes aplie cinājums Rīgai. Tas nozīmē — Rīga ir tā vērta, lai uz šejieni brauktu,» apmie rināts ir Jānis Pinnis. Kāda ir finansiālā atdeve šīm vies nīcām, vēl nav zināms. Olga Smir nova, viesnīcu tīkla Semarah Hotels vadītāja, stāsta, ka lēmums atvērt Rīgā pieczvaigžņu viesnīcu bija sais tīts ar tirgus izpēti — tajā jau gana daudz trīszvaigžņu un četrzvaigžņu viesnīcu. Patiesi, mūsu valstī ir tikai 12 pieczvaigžņu viesnīcu, četrzvaig žņu — 47, trīszvaigžņu — 55. «Dizaina, arhitektoniskās un klientu apkalpo šanas ambīcijas neļāva mums pat apsvērt domu radīt viesnīcu, kas bū tu pozicionējama zemāk par piecām zvaigznēm,» Smirnova nosauc otru iemeslu, kāpēc izlemts atvērt visaug stākās klases viesnīcu. Lielākā daļa Semarah Hotels viesu ir no Ziemeļeiropas valstīm, it īpaši no Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas. Ar to mazliet atšķiras dārgās viesnīcas no pārējām, kur vairums klientu ir no tuvākajām kaimiņvalstīm. «KRIEVI IR DĀSNI»
Trešdaļa viesu, kas pārnakšņo viesnī cās, ir latvieši, pārējie 70% — ārzemnie ki. Valstis, no kurām Latvijā ierodas vairums ārvalstu tūristu, nemainīgi ir Krievija, Vācija, abas pārējās Baltijas kaimiņvalstis un Skandināvija. Tieši tāpēc, ka nozīmīgu tūristu daļu ir veidojuši krievi, Rīgas viesnī cas kā skarbu atceras 2015. gadu. Togad rubļa devalvācijas dēļ preču eksports uz Krieviju samazinājās par 18%, bet krievu tūristu skaits no vairāk nekā 200 tūkstošiem nokritās līdz 140 tūk
42
stošiem, kas nozīmēja Latvijas tūrisma pakalpojumu eksporta lejupslīdi par kopumā 2,6%. «Krievijas tūristu skaita samazi nāšanos lielā mērā ietekmēja Krievijas iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās saistībā ar straujo inflācijas pieaugu mu,» skaidro Ekonomikas ministrijas Nozaru politikas departamenta vecākā referente Madara Lūka. «Krievijas rub ļa vērtības krišanās padarīja Latvijas tūrisma piedāvājumu dārgu un ne pieejamu vidējam Krievijas tūristam. Līdz ar to ievērojami samazinājās ne tikai Krievijas tūristu skaits, bet arī to tūristu izdevumi, kas bija atceļojuši uz Latviju.» Pēdējos gados krievu tūristu skaits atkal pamazām pieaug, un Rīgas Tū risma attīstības biroja vadītāja Vita Jermoloviča saka — šim skaitlim jā būt krietni lielākam par oficiālajā sta
«Viesnīcu biznesā Latvijā trūkst inteliģences. Tiklīdz samazinās tūristu pieplūdums, tā steidzas samazināt cenas. Tas degradē viesmīlības tirgu — ir ļoti grūti pamatot, kāpēc cenas ziemā un vasarā atšķiras pat par 50%» tistikā uzrādītajiem 149 tūkstošiem, jo daudzi pārnakšņo pie Latvijas radiem un draugiem, tāpat daudziem te ir īpa šumi. «No Krievijas lielākajām pilsētām Rīgā var ērti nokļūt gan ar lidmašīnu, gan ar vilcienu vai autobusu,» saka Jermoloviča un uzsver, ka tieša, ātra un ērta, arī cenu ziņā daudzveidīga satiksme ir svarīgākais priekšnosacī jums ārzemju tūristu piesaistē. Viņa tic, ka tūristi no Krievijas gan tagad, gan turpmāk būs ļoti svarīgi viesmīlī bas biznesa attīstībai. Latvija krieviem vienmēr ir asociējusies ar Eiropu, un viņus šurp vilina arī kultūras pasā kumi. «Un neviens te krieviem pāri neda ra. Ja tas tā būtu, ziņa par to izplatītos ātrāk par uguns liesmām,» saka Jer moloviča. «Lai ko par latviešu attiek smi stāstītu Krievijas oficiālie mediji, krievu tūristi Latvijā jūtas labi. Apkal pojošajā sfērā visi runā krieviski, un
tas ir labi, jo nevajag aizmirst, ka krievi vienmēr ir ļoti dāsni.» Vienalga, krievi, skandināvi, igau ņi vai lietuvieši — vairums no viņiem uz Latviju traucas gada siltajos mēne šos. Vislielākais un pagaidām nepār varētais šķērslis viesnīcu biznesā ir sezonalitāte. SASTINGUMS ZIEMĀ
«Vasaras sezonā, no maija līdz septem brim, viesnīcas ne par ko nebēdā. Vidē jā noslodze pat pārsniedz 70%. Ja kādā viesnīcā nav pietiekami daudz viesu vasarā, tad tās biznesa projekts nav dzīvotspējīgs,» saka Jānis Pinnis. Sta tistika apstiprina viņa vārdus: ziemas mēnešos ir aizņemti tikai 30—36% vie tu, bet jūlijā un augustā divreiz vairāk. Piemēram, 2016. gada februārī Latvijas viesnīcās nakšņoja 112 tūkstoši viesu, jūlijā — 336 tūkstoši. Taču nav tādas viesnīcas, kurā, tāpat kā Neiburgā un Radisson, darbi niekus neurdītu jautājums — kā iztikt ziemas mēnešos? Viesu maz, bet ēkas tik un tā jāapkurina, numuriņi jāap kopj, darbinieki jāalgo. «Vidējā noslodze Rīgā ir ļoti laba,» Jermoloviča mudina viesnīcniekus negausties. «Eiropas pilsētās viesnīcu vidējais aizpildījums gada griezumā ir 40%, Rīgā — 55%. Pirmdienās, otr dienās un trešdienās tikai apmēram 10% numuru ir aizņemti, bet nedēļas nogalēs — 70 un vairāk procentu. Aiz vidējiem rādītājiem slēpjas arī fakts, ka Vecrīgā un pilsētas centrā noslogojums ir krietni augstāks nekā nomales vies nīcās. Paziņas man lūdza martā rezer vēt viņiem numuru nedārgā viesnīcā Vecrīgā nedēļas nogalei. Brīvi bija tikai daži numuri!» Gausties nevajadzētu arī tāpēc, ka tūristu skaits turpina pieaugt — pērn Latvijā bija divarpus miljoni viesu, kas ir par 11% vairāk nekā 2016. gadā. «Ļoti labs skaitlis,» saka Jānis Pinnis. «Bet mani interesē finansiālais piene sums. Arī pirms diviem gadiem viesnī cu noslogojums pieauga, bet [Krievijas faktora dēļ] tūristu tēriņi samazinājās par 20%.» Dati par tūrisma pakalpojumu pie nesumu 2017. gadā vēl nav gatavi. Taču iepriekšējo gadu skaitļi tiešām liecina, ka pakāpenisks tūristu skaita pieau gums nebūt nenozīmē arī tikpat sis temātisku palielinājumu ienākumos.
P ORT R ETS
TEKSTS IEVA PUĶE | FOTO GATIS ROZENFELDS, PICTURE AGENCY, UN NO PRIVĀTĀ ARHĪVA
DIGITĀLAIS PAVASARIS JAU 90. GADU SĀKUMĀ PIEVĒRSIES DATORLINGVISTIKAI, ANDREJS VASIĻJEVS AR TILDI RADĪJIS MAŠĪNTULKOŠANAS RĪKU, KAS PĒRN TIKA ATZĪTS PAR LABĀKO PASAULĒ, APSTEIDZOT GOOGLE. BŪSI VEIKSMĪGS, JA TAGADNĒ SPĒSI PAMANĪT NĀKOTNES ASNIŅUS, VIŅŠ SECINA
P
rogrammēšanas uzņēmuma Tilde pirmsākumos 1991. gadā tā tagadējam vadītājam Andrejam Vasiļjevam bija tikai 24 gadi. Viņš ar kolēģiem Uldi Dzeni un Gustavu Andreju Grīnbergu izveidoja datorsistēmas risināju mu laikrakstam Diena — pirmo Latvijā, kas atbalstīja latviešu valodu gan Windows, gan Macintosh datoriem. «Toreiz programmas gandrīz neviens nepirka, datorpirātisma līmenis bija ļoti augsts. Pārsvarā pirmie IT uzņēmumi nodarbojās ar tehnikas pārdošanu un apkalpošanu. Uz mums skatījās kā uz dīvainīšiem,» Andrejs atceroties smejas. «Kad ar Dienu viss iz devās, pie mums sāka nākt citi mācīties. Lūdza, vai var palīdzēt izveidot līdzīgus risinājumus citos preses izdevumos. Sākumā to darījām Dienas paspārnē, tad komercdirektors mums teica: puiši, vai nav laiks izveidot savu uzņēmumu?» Šobrīd Tildē ir 140 darbinieku. Nesenajā Igaunijas preziden tūrā Eiropas Savienības Padomē latviešu uzņēmums nodroši nāja mašīntulku dokumentu pārcelšanai no angļu uz igauņu valodu un otrādi. Darbam ar latviešu valodu tādu bija radījuši jau Latvijas prezidentūras laikā. Turpinājumā — līgumi par mašīntulku izveidošanu Bulgārijas un arī sekojošajai Austrijas prezidentūrai attiecīgi bulgāru un Austrijas vācu valodai.
48
Interesanti, ka jūs palīdzat daudzu citu valodu datorizētā tulkošanā, to skaitā ziemeļu kaimiņiem. Pretēji priekšstatam, ka e-pakalpojumu jomā igauņi ir mums soli priekšā.
Precizēsim — mēs igauņus neesam pārspējuši. Mēs esam arī igauņi! Tilde strādā visās trijās Baltijas valstīs. Ar Tildes komandu Tallinā un Tildes komandu Viļņā kopīgi risinām dažādas problēmas. Varam uztaisīt ļoti labu igauņu valodas mašīntulka risinājumu, jo uzņēmumā ir lieliski igauņu spe ciālisti. Daudzas no metodēm, kas labi der latviešu valodai, kopā ar lietuviešu kolēģiem esam piemērojuši lietuviešu valodai. Sa darbībā ar Viļņas Universitāti veidojam arī publisko lietuviešu mašīntulku. Tādi lieli, interesanti projekti.
«No tā, ko un kā mēs šodien darīsim, ir atkarīgs tas, cik latviešu valoda spēcīga un plaši lietota būs pēc 50 un 100 gadiem»
49
TEKSTS MARIJA LEŠČINSKA | FOTO ALISE ŠULCA UN GATIS ROZENFELDS, PICTURE AGENCY
SULU LAIKS DARĪT PIRMOREIZ UN CITĀDI! LAI NO GADU TŪKSTOŠIEM ZINĀMĀS DABAS BAGĀTĪBAS — BĒRZU SULĀM — RADĪTU JAUNUS PRODUKTUS, KAS SPĒJ IEINTERESĒT PIRCĒJUS NE TIKAI LATVIJĀ, BET ARĪ CITVIET PASAULĒ, ČETRI VIETĒJIE UZŅĒMĒJI LIKUŠI LIETĀ IZDOMU, INTUĪCIJU UN SKRUPULOZUS PĒTĪJUMUS
56
Idejas. Pieredze. Padomi
DZIRKSTOŠĀ BIRZĪ
S
ākumā bija recepte. Ervina Labanovska vecākiem sen bija zināms, kā paga tavot dzirkstošas bērzu sulas, kurās nebūtu tik ierasto rozīņu un upeņu zaru. Gan Ervins, gan viņa māsa bija domājuši, ka saistībā ar ģimenes saim niecību varētu sākt kādu biznesu. Tā radās Birzī — īsts ģimenes uzņēmums. Kad pagatavoja pirmās dzirkstošās bērzu sulas, rū pīgi pētīja atsaucību. Patika ne tikai pašiem un drau giem, bet arī citiem. Pirmo partiju ātri izpirka, tas ie drošināja turpināt. Klāstu papildināja arvien jaunas garšas — piparmētru, citronu, upeņu pumpuru. Pēc kāda laika no Kanādas pasūtīja īpašu krāsni, lai varētu gatavot arī sīrupus, kas līdzinās pasaulē labi zināmajam kļavu sīrupam. Nu jau tie ir trīs — bērzu sulu, ābolu sulas un vīgrie žu. Šie sīrupi nav tik saldi kā lielveikalos dabūjamie, tie ir skābenāki un labāk iederas dažādās mērcēs un salātos. Nākotnē plānots pagatavot arī karameles ar bērzu sulu sīrupu un radīt bērzu balzamu. Taču tie produkti, kas šobrīd jau ir pārdošanā, ir izgājuši visu izpētes ciklu — par to kva litāti un garšas īpašībām ražotāji var galvot. Pārējie vēl cīnās par savu vietu, smejas Ervins. Katra jauna produkta attīstīšana prasa vismaz di vus gadus. Pirmajā sezonā tas tiek sagatavots izmēģi nāšanai. To dod garšot gan ciemiņiem, kas atbraukuši apskatīt saimniecību Smil tenes novadā, gan pārtikas nozares profesionāļiem, lai
saprastu interesi. Otrajā gadā sākas pārtikas tehno logu un dizaineru darbs, kas jauno produktu padara visiem pieejamu un sapro tamu. Lai parādītu to, ka bērzu sulas ir kas labs un kvalitatīvs, virzītos prom no stereotipiem, kas par šo dzērienu valda, tās attiecīgi jāpasniedz. Sulām, kas sa gatavotas kā šampanietis, tā arī jāizskatās. Līdzīgi ir ar sīrupu. Jau kļavu sīrups
nav lēts, bet bērzu sīrupa ražošanas izmaksas ir vismaz divreiz lielākas. Cil vēks uztver ar acīm, tāpēc produktu vērtībai jāparādās arī ārējā veidolā. Birzī ir vei
Birzī vadītājs Ervins Labanovskis ar dzirkstošo bērzu sulu Upeņu Birzī
Trīsdesmitgadnieki, kas meklē alternatīvu alkoholiskajiem dzērieniem, — tā īsumā varētu raksturot dzirkstošo sulu auditoriju
dots vispirms pašiem uzņē muma saimniekiem. Tas ir dzīvesveids. Tāpēc gribas, lai viss ir skaisti, kvalitatīvi un ar stāstu. Trīsdesmitgadnieki, kas meklē alternatīvu alko holiskajiem dzērieniem, — tā īsumā varētu raksturot dzirkstošo sulu auditoriju. Galvenais noieta tirgus ir Latvija. Dzirkstošās bērzu sulas ir latvisks dzēriens un var labi reprezentēt vietējo garšu arī tiem, kas no Latvijas vēlas aizvest kādu suvenīru. Arī lielākais eksporta pieprasījums bijis no emigrācijas latviešiem, kas pazīst šo garšu. Sulas vestas arī uz Ķīnu. Tomēr atrast savu vietu valstī, ku rā bērzu sulu nav pat pār tikas klasifikatorā, ir grūti. Jācīnās, par eksporta tirgus iekarošanu saka Ervins. Ja salīdzinātu ar Itā liju, Birzī būtu maza vīna darītava. Tikai vīna vietā ir dzirkstošās bērzu sulas, un balsamico aizstāj Latvi jas augu sīrupi. Pastāvīgi strādā tikai divi darbinieki, un lielāko atspērienu uz ņēmums piedzīvoja brīdī, kad pats Ervins nolēma tam pievērsties nevis kā hobijam un eksperimen tam, bet kā savai galvenajai nodarbei. Pirms pieciem gadiem izveidotais uzņē mums pirmos gadus aktīvi strādāja tikai sulu sezonā. Pavērsiens noteikti bija arī pievēršanās tūrismam. Šajā pavasarī netālu no ražotnes Smiltenes novada Kainaižos tiks atklāts pir mais sulu koku parks, kurā bez bērziem un kļavām augs arī valrieksti. Sulas no tiem iegūt varēs, iespējams, tikai nākamā paaudze. Iestādīts mežs vienmēr būs vērtība — pašam, citām paaudzēm un sabiedrībai. Bet, ja varētu dzīvot 200 gadus un ilgāk, Ervins pats labprāt bērzus arī selekcionētu. l
57
T ENDENCE S
Jauns restorāns Ze Sukin San
BRĪVAIS LIDOJUMS JAPĀŅU GRILBĀRĀ 1
Brīvajā laikā 1 Baltieši Parīzē
Savējie simtgadei
Dažkārt piektdienas vakarā ir «jāatlaiž bremzes» un jāļaujas apziņai, ka ne vienmēr pats labākais un interesantākais atrodams vietās, kur viss no mārketinga viedokļa ir izkalkulēts un labāko modes žurnālu iedvesmotu stilistu piefrizēts. Kurš restorānu konsultants akceptētu nosaukumu Ze Sukin San? Tas jau pats par sevi izsauc nelielu ķiķināšanu, kura kļūst neapvaldāma, uzzinot, ka nosaukums japāniski nozīmē «ādiņu pavēlnieks». Kāpēc restorāna iekārtojums ir kaut kāds militārisma rasols ar padomju armijas kartēm pie sienas, krustneša bruņucepuri logā, bet viesmīlim galvā kamuflāžas pleķota naģene? Ze Sukin San esot Rīgā pirmais izakaja — neformāls japāņu grilbārs, un visi jautājumi pazūd, kad atnes ēdienu. Sāciet ar uzkodām un ēdieniem no grila. Ir gan gaļa, gan jūras veltes, gan veģetāriešiem grilēts tofu — viss ir garšīgs, bet sevišķu baudu sniedz astoņkāju ceviche. Pamatēdieni — gan grilētie, gan fritētie — ir gan acij kārdinoši, gan mēlei tīkami. Visam klāt gana plaša dzērienu un kokteiļu izvēle. Tā var aizsēdēties. Ideāla vieta vakaram ar draugiem, kad nav nevienam jāizrādās, bet gribas vienkārši labi pavadīt laiku. Ze Sukin San Meža ielā 4a Rīgā IEVA KALĒJA
76
Ja līdz jūlija vidum gadās būt Parīzē, noteikti jāiet uz slaveno Orsē muzeju. Tā ir iespēja ieraudzīt savējos starp pasaules mākslas dižgariem. Muzejā no 10. aprīļa atvērta vērienīga Baltijas valstu mākslas izstāde Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs (Âmes sauvages. Le symbolisme dans les pays baltes). Tā veltīta Lietuvas, Igaunijas un Latvijas simtgadei. Uz Orsē muzeju no Latvijas aizceļojušas trīs skulptūras un 14 gleznas. Starp tām arī tādas mūsu mākslas vēstures ikonas kā Vilhelma Purvīša Pavasara ūdeņi (Maestoso), Jaņa Rozentāla Arkādija un Princese ar pērtiķi, Rūdolfa Pērles Saule un citi darbi. Musee-orsay.fr
2 Lētākais luksuss Atkal Stambula
Ja vēlaties ietaupīt naudu uz viesnīcas rēķina, izvairieties no Venēcijas un Florences. Rezervāciju portāla Hotels.com statistika liecina, ka vidējā cena par numuru šajās pilsētās ir 320 eiro par nakti.
Turpretī lētākās pieczvaigžņu viesnīcas jau ilgāku laiku meklējamas Stambulā — vidēji 100 eiro par nakti. Tai seko Kualalumpura (102 eiro) un Bangkoka (118 eiro). Eiropā lētākās pieczvaigžņu viesnīcas ir Varšavā (126 eiro) un Prāgā (127 eiro).
3 Trīs zvaigznes Restorāns Frantzén
Beidzot arī Stokholma var lepoties ar pirmo restorānu, kas saņēmis gardēžu ceļveža Michelin Guide augstāko novērtējumu — trīs zvaigznes. Tās piešķirtas šefpavāra Bjorna Francena (41) vadītajam Frantzén. Vienu zvaigzni Bjorna restorāns saņēma jau 2009. gadā, kad tajā saimniekoja kopā ar biznesa partneri. Vēlak abu ceļi pašķīrās. 2016. gadā restorānu slēdza, no Stokholmas vecpilsētas šaurības pārceļoties uz plašāku namu. Jaunais Frantzén atsāka strādāt pērn rudenī, taču biznesa koncepts palika tas pats — labs ēdiens ierobežotam apmeklētāju skaitam. Ēdamzālē vienlaikus var uzņemt tikai 23 viesus. «Bjorns Francens ir radījis unikālu skatu uz ziemeļu virtuvi, sapludinot to ar izcilām izejvielām un pārsteidzošiem kulinārijas
FOTO ZE SUKIN SAN/INSTAGRAM, LNMM, PUBLICITĀTES FOTO
2
JAU N UMI
1
Lūsis testē Smanos W100
Smanos W100 ir pašrocīgi ierīkojama apsardzes sistēma, kurā ietilpst vadības panelis, kustību sensors, loga un durvju sensors un divas tālvadības pultis. Sensori pie sienām piestiprināmi ar abpusējo līmlenti, darbojas ar baterijām un savienojas bezvadu režīmā. Savukārt galvenais panelis jāpievieno elektrībai un Wi-Fi tīklam. Visu iestatīšanu visērtāk veikt ar speciālu viedtālruņa lietotni. Desmit minūtes, un sistēma kaujas gatavībā! Ja sensori telpā pamana negaidītas darbības, tad sistēma ar Wi-Fi starpniecību jūsu viedtālruņa lietotnē ziņo par trauksmi. Ja galveno paneli pievienosit fiksētajai telefona līnijai, tad trauksmes gadījumā sistēma zvanīs arī uz noteiktiem tālruņa numuriem. Un visu šo procesu fonā pavadīs sirdstrieku raisītspējīga 110 dB sirēna. Visērtāk šo sistēmu ieslēgt un izslēgt, izmantojot atslēgas piekariņa formas tālvadības pulti, uz kuras vajadzības gadījumam ir arī trauksmes poga. Lai izvērstos pa vairākām ēkas telpām, būs jāatstāj jūtama naudas summa papildu sensoru iegādei.
2
3
Cena aptuveni 170 eiro.
2 Gudrākā poga pasaulē Flic Multi-Function
Flic poga ar Bluetooth palīdzību ir savienojama ar viedtālruņa lietotni, ar kuru varam tai piešķirt vēlamo funkciju. Poga spiežama trijos veidos — klikšķis, dubultklikšķis un pogas turēšana —, un katram veidam piešķirams savs uzdevums. Viena lieta ir ar pogu aktivizēt faktiski jebkuru viedtālruņa funkciju, tomēr vēl aizraujošāk ar to pārvaldīt reālo pasauli —
78
ieslēgt viedo apgaismojumu, televizoru vai jebkuru citu elektrisko ierīci vai pat izsaukt taksometru. Mašīnā poga ļautu ātri ieslēgt Waze, pacelt klausuli vai vadīt Spotify. Citam noderēs viltus ienākošais zvans vai funkcija «atrast manu telefonu». Pielietojuma scenāriju skaits mērāms daudzos desmitos un turpina augt. Pogu var pielīmēt pie jebkuras virsmas vai ar klipsi pielikt pie apģērba vai somas. Vienam nieciņam cena gana augsta, taču, pērkot komplektu ar četrām vai astoņām pogām, vienības cena jau kļūst pieņemamāka un pielietojuma iespējas vēl raibākas. Cena aptuveni 35 eiro.
3 Viegls glābiņš no kņadas Sony WI-1000X
Uz kakla uzkarināmā apkaklīte ar ausīs iebāžamajām austiņām ir ļoti ērta, viegla, piemērota gan ikdienai, gan sportošanai. Jārēķinās, ka izmēra dēļ šīs austiņas kabatā gluži neieliksi, taču nelietojot tās var arī vienkārši atstāt karājamies kaklā. Uz viena no puslokiem zem mitrumdrošas gumijas slēpjas atskaņotāja vadības taustiņi. Audioskanējums patiesi lielisks, basīgs, piesātināts! Iebūvētā trokšņu slāpēšanas tehnoloģija jūs burtiski izolē no apkārtējās pasaules, ļaujot baudīt gan mūziku, gan arī, ja vēlaties, vienkārši klusumu. Savienojumā ar īpašu lietotni viedtālrunī austiņas automātiski pielāgo skanējumu atbilstoši apkārtējai videi. Ja iesit kājām pa ielu, savai drošībai dzirdēsit arī apkārtējās vides trokšņus, bet, ja mierīgi sēdēsit, varēsit baudīt tikai mūziku. Apkaklītē iebūvēts gan vibrozvans, lai nepalaistu garām zvanus un ziņojumus, gan arī akumulators, kas austiņām ļaus darboties līdz 10 stundām. Cena aptuveni 330 eiro.
TEKSTS JĀNIS LŪSIS | FOTO NO PUBLICITĀTES MATERIĀLIEM
1 Pašrocīgi ierīkojama apsardze