Mācibu satura integrācija, izmantojot tehnoloģijas 2014

LIEPĀJAS CENTRA SĀKUMSKOLA

PEDAGOGU RADOŠIE DARBI MĀCĪBU SATURA INTEGRĀCIJA, IZMANTOJOT IKT

2014

Saturs Ievads ...............................................................................................................................................3 1.

Indra Sproģe, Anita Krīgere sociālās zinības un matemātika 1.klase .....................................5

2.

Rita Berķe, Ilze Ţimante dabaszinības un vizuālā māksla 1.klase ........................................11

3.

Sandra Atiķe, Ilona Grišmanauska latviešu valoda un vizuālā māksla 2.klase .....................21

4.

Antra Berga, Inta Bunka dabas zinības un mūzika 3.klase ...................................................25

5.

Sanita Šēnfelde, Aija Alţāne latviešu valoda un vizuālā māksla 3.klase ..............................35

6.

Ina Neulāne, Santa Novada latviešu valoda un sociālās zinības 3.klase ...............................43

7.

Aija Ostniece, Daina Kronberga latviešu valoda un angļu valoda 4.klase ............................50

8.

Ilze Ziedkalne, Iveta Ziedkalne dabaszinības un matemātika 4.klase ...................................55

9.

Inguna Lauva sociālās zinības un angļu valoda 4.klase ........................................................66

10.

Inta Šablovska, Baiba Saimniece matemātika un sociālās zinības 5.klase.........................70

11.

Etija Gorbante, Anna Pauliľa matemātika un vizuālā māksla 6.klase ...............................79

12.

Oļesja Adilova, Svetlana Meţa krievu valoda un informātika 6.klase ...............................81

13.

Sanita Dejus, Baiba Baltiľa latviešu valoda un angļu valoda 6.klase ................................90

14.

Indra Bite, Silva Vainovska dabaszinības un sports 6.klase.............................................104

15.

Ilona Lipska, Kristīne Bārdule angļu valoda un pasaules vesture 6.klase ........................108

16.

Radošās lasīšanas nakts ....................................................................................................142

16.1

Indra Sproģe, Solveiga Pētersone „Pasaku darbnīca‖ ............................................... 144

16.2

Oļesja Adilova, Baiba Saimniece ―Robo garāţa‖ ..................................................... 148

16.3

Dana Krētaine, Sanita Dejus „Saules bērni‖ ............................................................. 150

16.4

Ilona Lipska, Kristīne Bārdule „Minotaura darbnīca‖ .............................................. 153

Ievads Liepājas Centra sākumskolā 2013./2014.m.g. darbojas 4 mācību priekšmetu metodiskās komisijas – sākumskolas MK, valodu MK, eksakto zinību MK, sociālo zinību un mākslu MK. Sākumskolas MK – vadītāja Rita Berķe Indra Sproģe, Ilze Ţimante, Rita Berķe

1.klašu skolotāji

Sandra Atiķe, Aija Alţāne, Ilona Grišmanauska, Antra Berga

2.klašu skolotāji

Inta Bunka, Daina Kronberga, Sanita šēnfelde, Ina Neulāne

3.klašu skolotāj

Ilze Ziedkalne, Aija Ostniece, Inguna Lauva

4.klašu skolotāji

Iveta Ziedkalne

matemātika

Anita Krīgere

matemātika

Santa Novada

latviešu valoda

Antra Berga

mūzika

Vita Pētersone

kristīgā mācība

Inguna Valdmane, Inese Stieģele

sports

Valodu MK – vadītāja Dana Krētaine Dana Krētaine

latviešu valoda un literatūra

Silva Vainovska

latviešu valoda un literatūra

Sanita Dejus

latviešu valoda un literatūra

Ilona Lipska

angļu valoda

Baiba Baltiľa

angļu valoda

Oļesja Adilova

krievu valoda

Sandra Hermere

vācu valoda

Eeksakto zinību MK – vadītāja Indra Kandere Inta Šablovska

matemātika

Anna Pauliľa

matemātika

Indra Bite

dabaszinības

Svetlana Meţa

informātika

Sociālo zinību un mākslu MK – vadītājs Juris Ločmelis Kristīne Bārdule

Latvijas un pasaules vēsture

Baiba Saimniece

sociālās zinības

Agris Eglītis

mājturība un tehnoloģijas

Etija Gorbante

mājturība un tehnoloģijas, vizuālā māksla

Juris Ločmelis

mūzika

Silva Vainovska

sports

3

Liepājas Centra sākumskolas skolotāji 2013.gada augusta pedagoģiskajā sēdē, balstoties uz skolas attīstības plānu 2013.-2016. gadam, kurā pamatjomā „Mācību saturs‖ kā prioritāte izvirzīta mācību priekšmetu integrācija, izvirzīja mērķi veicināt daţādu mācību priekšmetu skolotāju sadarbību, padarot saistošāku mācību vielas apguvi skolēniem.

Integrācija – no latīľu vārda „integratio‖ – atjaunošana, papildināšana, kur „integer‖ veselums, atsevišķu daļu apvienošana vienā veselumā. Svešvārdu vārdnīcā šī termina skaidrojums ir: „Process, kurā atsevišķi elementi, apakšsistēmas un daļas tiek saistīti vienā sistēmiskā veselumā (sistēmā)‖. Izglītības procesā tā varētu būt tēmu apguve, problēmu risināšana vai izpēte, praktiski saistot vienā veselumā atsevišķos mācību priekšmetos apgūstamās vai apgūtās zināšanas un prasmes1.

UNESKO starptautiskās komisijas ziľojumā „Izglītība 21.gadsimtam‖ uzsvērts, ka pāreja uz 21.gadsimtu kā informācijas sabiedrību rada reālu vajadzību pēc faktu, likumsakarību sistematizēšanas, apvienošanas, lai tādējādi nodrošinātu ātrāku, precīzāku to uztveri, iegaumēšanu, praktisko lietojamību2. Mācību satura integrācijas jautājumi pētīti jau iepriekšējos gadsimtos – tos risinājuši J.A.Komenskis, Ţ.Ţ.Ruso, J.H.Pestalocijs u.c. Mūsdienās šos jautājumus pētījuši I.Ţogla, R.Andersone, Z.Anspoka u.c.

Mūsdienās mācību satura integrācijas lielākā problēma ir nepietiekama mācību satura saskaľošana starp mācību priekšmetiem un skolotāju savstarpēja sadarbība, skolēnu noslogojums un integrēto mācību programmu un metodisko līdzekļu trūkums.

Viens no izglītības uzdevumiem ir sagatavot pusaudzi dzīvei un to iespējams realizēt mācību un audzināšanas procesā, akcentējot mācību satura integrāciju. Mācību viela ir vieglāk uztverama, ja stundās iegūtās zināšanas ir saistītas ar praktisko pielietojumu, rosinot skolēnus patstāvīgi veikt zināšanu pārnešanu un sekmēt pašizglītību3.

Lai sekmētu Centra sākumskolas skolotāju kompetences izmantot tehnoloģijas mācību procesā, organizēt skolēnu sadarbību, pētniecisko darbību mācību stundās un sadarboties ar kolēģiem, plānojot mācību stundas, 2013.gada augustā visi skolotāji strādāja 2 darba grupās (sākumskolas 1. – 4.klašu un 5. – 6.klašu skolotāji), sīkāk pētot un analizējot visu mācību priekšmetu standartus un meklējot iespējas sasaistīt, savienot daţādos mācību priekšmetos mācāmās tēmas. Tika izvirzīts uzdevums organizēt pāru stundas, nodrošinot mācību satura integrāciju. Šajā grāmatā ir apkopoti Liepājas Centra sākumskolas skolotāju integrēto pāru stundu plāni daţādos mācību priekšmetos.

1

Gedrovics J. Integrētā mācīšana//metodisko rakstu krājums.- R.: Pedagogu izglītības atbalsta centrs, 1985.-54.-57.lpp.

2

Eiropas Baltā grāmata: Mācīšana un mācīšanās – ceļš uz izglītotu sabiedrību.- R.: Lielvārds, 1998.- 88 lpp.

3

Mg.oec. Līga Danilāne, Dr.paed. Velta Ļubkina Mācību satura integratīvais aspekts patērētāju izglītībā

4

1. Indra Sproģe, Anita Krīgere sociālās zinības un matemātika 1.klase Stundas tēma Mērķis Uzdevumi 1.

2.

3.

4.

5.

Vērtēšana Laiks Mājas darbs (ja ir bijis pirms

Nauda Sekmēt skolēnu interesi un zināšanu apguvi par naudu, cenu un preci.

Nostiprināt un pilnveidot skolēnu zināšanas par naudu.

Attīstīt prasmi strādāt grupā, pārī.

Novērtēt savu un citu darbu.

Prast salīdzināt cenas.

Uztvert informāciju un izmantot to darba procesā.

Skolotāji stundās vērtē skolēnu sadarbības prasmes, zināšanas par tēmu, skolēni veic sava darba pašvērtējumu.

2 mācību stundas Darba plānojums Iepriekš mājās skolēniem jāsameklē un uzrakstīt kādu interesantu faktu par naudu, naudas vēsturi.

stundām)

Stundas plāns (norādīt darba formas, metodes, mācību tehniskos līdzekļus, skolotāju)

Dators, projektors Ievads I.Sproģe (12 min) Atkārtojums. Skolēni nolasa atrasto informāciju par naudu, kas bija jāsagatavo mājās. Apskata citas iespējamās atbildes (pielikums Nr.1) - Kādu naudu lietoja senāk? (mājlopus, dzintarus, ādas, dālderus utt.)

- Kas ir nauda?

Galvenā daļa A.Krīgere (7 min) -Vai visu uz pasaules var nopirkt par naudu? (Skolēni uz mazām lapiņām uzraksta vai uzzīmē, ko var nopirkt par naudu (raksta zaļā krāsā), ko nevar nopirkt (sarkanā krāsā) I. Sproģe (6 min) -Kādai jābūt naudai?

-Nosauc naudas īpašības (pielikums Nr.2) (Kopīgi lasa uz tāfeles atbildes- kādai jābūt naudai).

A. Krīgere (3 min) -Kāda ir naudas loma ikdienā?

-Ko tu pērc veikalā?

- Vai vari iedomāties dzīvi bez naudas?

(Nauda patstāvīgi riņķo no ražotāja pie pircēja un atpakaļ pie ražotāja.

Nauda palīdz pirkt preces un izmantot pakalpojumus.)

I.Sproģe (12 min) -Nosauc vienu preci un pakalpojumu. (Pāru darbā salīdzini ko tu zini un ko zina tavs solu biedrs par precēm, ko var iegādāties par naudu un kādus pakalpojumus izmantojam par samaksu.)

-Par kādiem pakalpojumiem tava ģimene ik mēnesi maksā? (Par elektrību, gāzi, ūdeni, siltumu).

-Kādus citus pakalpojumus tu izmanto? (transports, mobilā pieslēgums, frizētava, pulciņi u.c.)

-Ko varam secināt? (Cilvēki lieto preci un pakalpojumus, nevis naudu. Nauda pati par sevi neko nedod.)

I.Sproģe. (7min) Grupu darbs.

Skolēni tiek sadalīti 7 grupās, katrā grupā pa četri. Katrai grupai izdala darba lapas „Ko var nopirkt šajos veikalos?‖ (mēbeles, trauki, augļi, dārzeľi). Tā grupa, kura uzrakstījusi visvairāk preces, kas iegādājamas dotos veikalos, saľem ţetonu (pielikums Nr.3).

5

Mājas darbs (ja paredzēts)

A. Krīgere (6 min) Atkārtojums par monētām. Katrs skolēns saľem „naudas maciľu‖ (aploksni ar monētām un divām biļetēm). Skolēni aplūko biļetes un salīdzina to cenas (pielikums Nr.4). Ar dotajām monētām (eiro, centi) mēģina iegādāties biļeti no sava blakussēdētāja.

Noskaidro kā tiek pierakstīta cena par preci (aiz komata raksta centus). A. Krīgere.

A. Krīgere (20min) Grupu darbs.

Skolēni saľem darba lapu „Burtu reţģis‖. Visai grupai kopīgi jāizdomā cenas darba lapā dotajām precēm un jāuzraksta (pielikums Nr.5), tādējādi noskaidrojot, kurš veikals ir pircējiem „draudzīgāks‖. „Burtu reţģī‖ skolēniem jāsameklē divpadsmit skolas piederumi –preces (pielikums Nr.6). Kura grupa visātrāk, vispareizāk, visglītāk veic šo uzdevumu saľem ţetonu.

(Skolotājs visu grupu izdomātās cenas ieraksta tabulā uz tāfeles.)

Nobeigums I.Sproģe (5 min) Uz tāfeles tabulā redzams rezumējums par „draudzīgāko veikalu‖.

- Ko jūs darītu, lai pircēji nāktu uz jūsu veikalu? (reklāma, apkalpošanas kultūra, darba laiks) - Kuru preci izvēlēsies pircējs un kāpēc? (glītāko, ar „draudzīgāko‖ cenu utt.)

Mājas darba uzdošana.

A.Krīgere (2 min) Skolēni veic sava darba pašvērtējumu, izmantojot ţestus.

Veikt izpētes darbu un cenu salīdzināšanu no daţādu veikalu reklāmu lapām, aizpildot tabulu darba burtnīcā 23.lpp

6

Pielikums Nr.1

Latvijā lietotā nauda Mājlopi Gliemeţvāki Daţādas preces Dzintars Sudraba stienīši Graši

Sudraba mārka, ko dalīja vērdiľos un šiliľos vai feniľos Dālderi, dukāti Rubļi un kapeikas Lati un santīmi Elektroniskā nauda

Naudas vēsture un tās rašanās Lopi un preces - metāla nauda -banknotes un monētas – - čeki un elektroniskā nauda Pielikums Nr.2

Naudai ir vairākas svarīgas īpašības Dalāmai sīkākās vienībās Izturīgai Vieglai un ērti pārvietojamai Aizsargātai, grūti viltojamai Atpazīstamai

7

Pielikums Nr.3

8

Pielikums Nr.4

9

Pielikums Nr.5

Pielikums Nr.6

10

2. Rita Berķe, Ilze Ţimante dabaszinības un vizuālā māksla 1.klase Mājdzīvnieki un savvaļas dzīvnieki Stundas tēma Mērķis

Uzdevumi

Vērtēšana Laiks Mājas darbs (ja ir

Veicināt skolēnos interesi par dzīvo dabu sev apkārt, radoši izpausties, izgatavot ielūgumus.

Nostiprināt un pilnveidot skolēnu klausīšanās, lasīšanas un runāšanas prasmes, sekmēt skolēnu emocionālo un intelektuālo attīstību, attīstīt iztēli un krāsu izjūtu.

1.Nostiprināt un pilnveidot skolēnu zināšanas par savvaļas un mājdzīvniekiem; 2.Attīstīt prasmes, klausoties dziesmu; 3.Uztvert informāciju un izmantot to darba procesā; 4.Pilnveidot prasmes izteikt sevi; 5. Attīstīt iztēli, krāsu izjūtas.

Pašvērtējums, skolotāja mutiskās uzslavas un pamudinājumi.

2 mācību stundas Darba plānojums Uzzīmēt četrus cienastus savvaļas dzīvniekiem.

bijis pirms stundām)

Stundas plāns (norādīt darba formas, metodes, mācību tehniskos līdzekļus, skolotāju)

-

Dators, projektors Ievads R.Berķe (2min) Skolēni uz ekrāna redz stundas mērķi.

Darba lapā skolēni izlasa dotās svētku dienas un ar krustiľu atzīmē vispriecīgāko dienu, kuru ļoti gaida! (pielikums Nr1).

I.Ţimante Apkopojot rezultātus, secinājums: dzimšanas diena ir vissvarīgākie svētki.

Galvenā daļa.

R.Berķe.

Skolēni saľem darba lapu ar lasāmo tekstu: Pēc E.Blaitonas „Sandija Truša viesības‖ (pielikums Nr.2). Skolēni lasa tekstu, atbild uz jautājumu - Kāpēc draugi neieradās uz Truša Sandija dzimšanas dienu?(4min).

Skan dziesma: „Ziemas miegs‖ (3min.) http://www.youtube.com/watch?v=nKS4Xb9SVf8 Diskusija par dzīvniekiem, kuri guļ ziemas miegu (3min).

Uz ekrāna – dzīvnieku attēli, kas vēl guļ ziemas miegu (pielikums Nr.3).

Kā sauc šos dzīvniekus?

Vai visi meţa iemītnieki guļ ziemas miegu?

Kādus Tu zini nosaukt meţa dzīvniekus?

Ko ziemā dara – aitas, suľi, govis, vistas, kaķi, cūkas?

Kā sauc šos dzīvniekus? (15min).

I.Ţimante (1min) Kustību aktivitāte (latviešu tautas dziesma „Kur tad tu nu biji, āzīti manu?‖) – attēlo dziesmu.

I.Ţimante Darbs grupās. Noskaidro, kuri dzīvnieki ir jāizkrāso darba lapā (pielikums Nr.4) (3min).

Individuālais darbs (10min).

1.gr.- Izkrāso tikai mājdzīvniekus!

2.gr. - Izkrāso tikai savvaļas dzīvniekus!

Diskusija.Savu veikto darbu salīdzina (samainoties ar grupām). (7min.)

R.Berķe 11

Mājas darbs (ja paredzēts)

Kā Tu uzaicinātu savus draugus uz dzimšanas dienu?

Skolēni nonāk pie secinājuma, ka, lai draugi atnāktu uz dzimšanas dienu, ir nepieciešams laicīgi sagatavot un nosūtīt ielūgumus.

Iedomājies, ka Tu esi Trusītis Sandijs, kuriem dzīvniekiem varētu sūtīt ielūgumus, lai viľi noteikti atnāktu? (-tiem, kas neguļ ziemas miegu) (3min).

I.Ţimante (2min) Sportiskā aktivitāte Mūzikas pavadījumā attēlo daţādu dzīvnieku kustības!

R.Berķe (10min) Demonstrējums uz ekrāna – mīklas par mājdzīvniekiem (skolēni lasa un saka atminējumus (pielikums Nr.5).

I.Ţimante (12min) Skolēnu individuālais darbs pie ielūgumu gatavošanas-vizualizēšana Skan klusināta mūzika: http://www.youtube.com/watch?v=Uy2maF7TpwM Nobeigums R.Berķe (2min) Secinājumi Pārrunas par dzīvnieku iedalījumu, skolēni novērtē savu darbu ar signāla kartītēm (pašvērtējums) I.Ţimante (3min) Zināšanu nostiprināšana. Multiplikācijas filmas noskatīšanās „Ziemas miegs‖ http://www.youtube.com/watch?v=nKS4Xb9SVf8 Ierakstīt ielūgumā tekstu (pēc dotā parauga) (pielikums Nr.6).

12

Pielikums Nr.1

13

Pielikums Nr.2 Pēc Enidas Blaitonas.

Sandija Truša viesības.

Drīz Sandijs Trusis būs divus gadus vecs, un šajā sakarā viņš bija nolēmis rīkot viesības. Sajutis pēkšņu satraukumu, viņš sajūsmā sasita ķepiņas. „Mana dzimšanas diena ir novembra beigās!” teica Sandijs Trusis. „Tagad ir pats sākums.

Tūliņ jāpiezvana draugiem!”

--------------------------------------------------------------------------Domāts, darīts! Sandijs Trusis piezvanīja saviem draugiem Čūskai Loţņātājai, Sikspārnim Lidonim, Ezim Adatainim, Krupim Plakšķinātājam un Āpsim Tam Lielajam.

---------------------------------------------------------------------------Visi piekrita ierasties. Viesības nemaz tik bieţi nenotiek, un nevienam nenāca ne prātā laist garām tādu izdevību. Visiem bija zināma Sandija Truša dāsnā daba, tāpēc ielūgtie viesi bija pārliecināti, ka gaidāmas patīkamas viesības.

--------------------------------------------------------------------------Sandijs Trusis ļoti labi zināja, kas viņa viesiem garšo vislabāk, un visu mēnesi nopūlējās, lai pienācīgi sagatavotos dzimšanas dienas mielastam. Viņš aizņēmās lielu galdu un iegādājās jaunu, zili rūtotu galdautu. Viņš noadīja sev dzeltenu šalli, jo gribēja parādīties savā vislabākajā izskatā un sarīkot tādas viesības, kādas vēl neviens nebija rīkojis.

----------------------------------------------------------------------Sandijs Trusis bija ļoti laimīgs. Tuvojās viņa lieliskās, brīnišķīgās viesības! Kad dzimšanas diena beidzot pienāca, Sandijs Trusis uzklāja savu lielo galdu. Viņš nokrāva to ar visvisādiem labumiem, uzlika jauno šalli un tad sāka nepacietīgi lūkoties apkārt pēc saviem viesiem.

----------------------------------------------------------------------Bet velti! Neviens neatnāca! Sandijs Trusis apsēdās un sāka raudāt: „Neviens mani nemīl!” viņš šņukstēja. „Viņi visi droši vien aizgājuši viesībās pie kāda cita. Ak, kā es gribētu zināt, kas noticis!”

---------------------------------------------------------------------Es gan zinu, kāpēc draugi neatnāca uz Sandija Truša dzimšanas dienu. Bet Tu?

14

Pielikums Nr.3

15

16

Pielikums Nr.4

17

Pielikums Nr.5

18

19

Pielikums Nr.6

SkolÄ“nu darba rezultÄ ts

20

3. Sandra Atiķe, Ilona Grišmanauska latviešu valoda un vizuālā māksla 2.klase Stundas tēma Mērķis

Uzdevumi

Vērtēšana Laiks Mājas darbs (ja

Leduspuķes Nostiprināt un pilnveidot skolēnu klausīšanās, lasīšanas un runāšanas prasmes, attīstīt prasmi izteikt sevi, sekmēt skolēnu emocionālo un intelektuālo attīstību, pilnveidot radošās spējas, attīstīt iztēli un krāsu izjūtu.

1.Klausīties, lasīt, gūt un sniegt mācību un citu informāciju mutvārdos.

2.Darbā ar tekstu attīstīt savas pašizpausmes un radošās prasmes.

3.Klausoties atskaľoto dziesmu, izmantot dabā saskatītās vizuālās vērtības savos radošajos darbos.

Pašvērtējums, skolotāja vārdiskās uzslavas un pamudinājumi.

2 mācību stundas Darba plānojums Uzzīmēt un sagatavot stundai nepieciešamo darba materiālu-loga rāmi.

ir bijis pirms stundām)

Stundas plāns (norādīt darba formas, metodes, mācību tehniskos līdzekļus, skolotāju)

Dators, projektors Ievads S.Atiķe, I.Grišmanauska ( 4 min) Skolēni klausoties A.Hermaľa mūzika, Vika vārdi ,,Putnu balle‖ dziesmu ,,Leduspuķe‖, atpazīst stundas tēmu (klausīšanās).

Sarunas rezultātā tiek noskaidroti latviešu valodas un vizuālās mākslas stundas mērķi un uzdevumi (diskusija).

Galvenā daļa S.Atiķe (7 min) Noskaidro kā dziesmas vārdos tēlaini raksturota leduspuķe (prāta vētra).

I.Grišmanauska (5 min) Pārrunājot dabas zinības stundā apgūto-ūdens 3 stāvokļi-demonstrējam ūdens tvaiku rašanos (demonstrējums).

I.Grišmanauska (10 min) Skolēni tiek aicināti iztēloties un, klausoties mūziku, zīmēt savu iedomu leduspuķi loga augšējā rūtī (radošs darbs).

I.Grišmanauska (3 min) Savu zīmējumu salīdzina ar grāmatā doto zīmējumu (salīdzināšana).

S.Atiķe (6 min) Skolēni lasa M.Stārastes stāsta ,,Leduspuķe‖ fragmentu (patstāvīgā lasīšana).

Pēc teksta izlasīšanas tas tiek pārrunāts (jautājumi un atbildes-dialogs, demonstrēšana).

S.Atiķe (2 min) Sportiskā aktivitāte.

Pārrunājam par leduspuķes teiksmainajiem ziediem, aicinām skolēnus klausīties mūziku un palīdzēt leduspuķei izrotāt nākamo loga rūti (individuāls radošs darbs).

I.Grišmanauska (10 min) Katram skolēnam ierosmei izdala leduspuķes attēlu (pielikums Nr.1).

S.Atiķe (6 min) Skolēni lasa teksta nobeiguma daļu un pārrunā iepriekšējās stundās mācīto (vizualizēšana).

I.Grišmanauska (12 min) Tekstā tiek atrasts un kopīgi izlasīts teikums, kurš raksturo leduspuķes paveikto darbu uz loga rūts (kolektīvā lasīšana).

Skolēni turpina apgleznot loga rūti pēc parauga-skolēni savstarpēji samaina 21

lapiľas (patstāvīgs darbs).

S.Atiķe (5 min) Skolēni tiek aicināti uzrakstīt dzejoli vai novēlējumu leduspuķei (radošs darbs).

Pēc paveiktā darba skolēni veido radošo darbu izstādi.

Nobeiguma daļa I.Grišmanauska (5 min) Klausoties klusinātu mūziku, pārrunājam stundā paveikto, uzzināto (saruna).

S.Atiķe (5 min) Skolēni uz lapiľām ar sarkanu vai zaļu krāsu zīmuli novērtē savu darbu un sajūtas stundā-skan mūzika, un skolēni dzied līdz (pašvērtējums).

Skolēni tiek uzslavēti par aktīvu darbu stundā.

Saites *A.Hermaľa mūzika, Vika vārdi „Putnu balle‖-Leduspuķe.

Ingunas Būmanes-Lūses bildes. *www.sievietespasaule.lv *www.maminuklubs.lv *www.spoki.tvnet.lv *www.antonia.lv *www.melnaapantera.blogspot.com *www.delfi.lv *www.fotoblog.lv *www.4seasonsinfoto.wordpress.com Mājas darbs (ja paredzēts)

22

Pielikums Nr.1

23

SkolÄ“nu darba rezultÄ ts

24

4. Antra Berga, Inta Bunka dabas zinības un mūzika 3.klase Stundas tēma Mērķis

Uzdevumi 1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

Vērtēšana Laiks Mājas darbs (ja ir bijis pirms stundām)

Stundas plāns (norādīt darba formas, metodes, mācību tehniskos līdzekļus, skolotāju)

Esi vesels!

Nostiprināt un pilnveidot skolēnu izpratni par veselīgu dzīvesveidu, apzināties veselības un dzīvības vērtību, savu un citu cilvēku atbildību par veselību, drošību un veselīgu vidi, sasaistīt rondo formu mūzikā ar skolēna dienas reţīmu.

Veidot veselīga dzīvesveida paradumus: darba un atpūtas reţīms; fiziskās aktivitātes; uztura ietekme uz veselību; sevis sargāšana; rondo formas shēmas veidošana ¾ taktsmērā ritma veidošana, skandēšana mūzikas klausīšanās kustību veidošana rondo formā dziesmas „glāze piena‖ atkārtošana.

Pašvērtējums (termometrs-modelis, darba burtnīca-49.lpp.5.uzdevums), skolotāja vārdiskās uzslavas un pamudinājumi.

2 mācību stundas Darba plānojums Sagatavot stundai nepieciešamo darba materiālu – attēlus par veselīgu dzīvesveidu.

Dators, projektors, interneta pieslēgums Ievads A.Berga, I.Bunka (5 min) Skolēni skatās īsfilmu „Veselīgs dzīvesveids‖ www.youtube.com/watch?v=D0_nHFDqtfE atpazīst stundas tēmu (klausīšanās, skatīšanās).

Sarunas rezultātā tiek noskaidroti dabas zinības un mūzikas stundas mērķi un uzdevumi –veidot filmu „Esi vesels!‖ (diskusija).

Pēc nejaušības principa klasi sadala 4 grupās (izloze-zemenes, tomāti, jogurti, pētersīļi-katrai grupai savi jautājumi).

Galvenā daļa Sāk veidot filmu „Esi vesels!‖ 1.filmas kadrs - Vai zini, kas ir dienas reţīms?

I. Bunka (5 min) Piestiprina attēlu un jautājumu.

Skolēni stāsta, skolotāja papildina par pareizu dienas sadalījumu, par darba un atpūtas maiľu (diskusija).

Darba lapa ―Mans dienas reţīms‖ (pielikums Nr.1) (darbs grupās).

A. Berga (7 min) Skolotāja norāda, ka cilvēka dienas reţīmā daţādas ikdienas darbības mainās ar atpūtu.

Skolotāja lasa dzejoli, skolēniem jāuztver, ka viena dzejoļa rindiľa atkārtojas (pielikums Nr.2) (demonstrējums).

Skolotāja paskaidro, kas ir rondo un, ka šo rondo shēmu var izmantot visos mācību priekšmetos.

Rondo sastāv no vairākiem posmiem, no kuriem viens ik pa laikam atkārtojas, gluţi kā piedziedājums, taču pārējie posmi ir atšķirīgi.

Nemainīgos posmus apzīmē ar burtu A, bet mainīgos posmus ar citiem burtiem, tad rondo formu var attēlot šādi: 25

A-B-A-C-A (stāstījums) Skolēni klausās piemēru – Rondó de la Suite Nº1 www.youtube.com/watch?v=PFcM4zuUm3w Un skatās arī uz ekrāna, ka katram melodiskam posmam mainās burti uz krāsainiem foniem- A (sarkans)-B (dzeltens)- C (zils) (demonstrējums) (pielikums Nr.3) 2.filmas kadrs- Cik laika jāatvēl miegam?

I.Bunka (3 min) Piestiprina attēlu un jautājumu.

Skolēni stāsta, skolotāja papildina par miega nepieciešamību, diennakts ritmu (stāstījums).

Tagad arī klasei neliela atpūta. Skolēni noliek uz galda galvu un aizver acis.

A.Berga (6 min) Uz metalafona skan melodija rondo formā (demonstrējums, klausīšanās) Pēc klausīšanā skolēniem ir jāsakārto no burtu komplekta tikko dzirdētā rondo formas shēma (pielikums Nr.3) (patstāvīgs darbs) 3.filmas kadrs- Kā sevi pasargāt?

I.Bunka (6 min) Piestiprina attēlu un jautājumu.

Skolēni stāsta, skolotāja iepazīstina ar veselības profilaksi -potes, higiēnists, drošības dienestiem (jautājumi, atbildes, darba lapas ―Kā rīkoties?‖ (pielikums Nr.4) 4.filmas kadrs- Kāpēc jāsporto?

I.Bunka (4 min) Piestiprina attēlu un jautājumu.

Skolēni iepazīstina ar savām sporta nodarbībām, pulciľiem (stāstījums).

A.Berga (4 min) Skolēni pieceļas un nostājas pie sava sola, skolotāja iepazīstina ar kustībām, kuras būs jāizpilda, skanot mūzikai rondo formā (ritmizēšana, klausīšanās).

5.filmas kadrs-Kāpēc jāievēro higiēna?

I.Bunka (6 min) Piestiprina attēlu un jautājumu.

Atbild skolēni, kāpēc jāmazgājas, jābūt tīram apģērbam, vienmēr tīrām rokām- stāsta skolotāja (stāstījums).

Izdala katram skolēnam bukletu (pielikums Nr.5) par roku mazgāšanu. Ľem aploksnes ar 10 apgalvojumiem par roku mazgāšanu (pielikums Nr.6).

Sakārto pareizā secībā! (pāru darbs) A.Berga (4 min) Skolēni klausās dziesmu www.youtube.com/watch?v=oLG1tSt4xSg un skatās video par pareizu roku mazgāšanu. Apgūst kustības, imitējot roku mazgāšanu (demonstrējums, klausīšanās).

Skolēni dzied un rāda kustības.

6. filmas kadrs- Kas jādara, lai būtu veseli zobi?

I.Bunka (5 min) Piestiprina attēlu un jautājumu.

Atbild skolēni, skolotāja stāsta un rāda, izmantojot uzskates līdzekli, kā pareizi tīrīt un rūpēties par saviem zobiem (demonstrējums).

Skolotāja izdala „Zobu tīrīšanas grafiku ģimenei‖ (pielikumsNr.7) 7.filmas kadrs- Vai zini kas ir E- vielas?

I.Bunka (5 min) Piestiprina attēlu un jautājumu.

Skolēni atbild, analizē, izvērtē kaitīgo vielu ietekmi uz organismu (jautājumi-atbildes, diskusija).

8. filmas kadrs- Kas ir jāēd, lai mēs būtu veseli?

26

I.Bunka (6 min) Piestiprina attēlu un jautājumu.

Skolēni atbild - jālieto daţādi produkti, lai uzturs būtu veselīgs, sabalansēts, skolotāja atgādina, ka skola arī ir iesaistījusies Piena programmā un programmā,, Skolas auglis‖, lai katram skolēnam būtu iespēja saľemt ikdienai nepieciešamās uztura vielas. Skolēni analizē uztura piramīdu (pielikumsNr.8), katrs izgatavo no dotā šablona locīšanas tehnikā savu uztura piramīdu (stāstījums, praktiska darbošanās).

A.Berga (7 min) Kur mēs varam iegādāties svaigus pārtikas produktu?

Tirgū! atbild skolēni.

Arī šodien skolēnu grupām vajadzēs veidot savu pārtikas preču reklāmu rondo formā.

Aiciniet pirkt katrs savu veselīgo ēdienu.

Katra grupa saľem reklāmas tekstu (pielikums Nr.9) kas ir jāritmizē, jāskandē ¾ taktsmērā.

A posms ir dots visai klasei vienāds.

Mājas darbs (ja paredzēts)

Nobeigums A.Berga, I Bunka (2 min) Pārrunā mācību stundā apgūto par to, kā rūpēties par sevi, savu veselību, praktizēt veselīgu dzīvesveidu (saruna, jautājumi-atbildes).

Arī mūsu filmiľa ir izveidota „Esi vesels!‖ Katram skolēnam tiek dāvināts flomāsters (pielikums Nr.10) I.Bunka (3 min) Skolēni novērtē savus ieradumus dabas zinību darba burtnīcā 3. klasei 49.lpp. 5. Uzdevums (pielikums Nr.11), skolēni novērtē, atzīmējot uz termometra skalas(pielikums Nr.12) ar flomāsteru 10 ballu skalā savas sajūtas stundā un darbu stundās (pašvērtējums).

A.Berga (2 min) Skolēni tiek uzslavēti par aktīvu darbu stundā.

Klase pieceļas un nodzied iepriekšējā mūzikas stundā apgūto dziesmu „Glāze piena” www.youtube.com/watch?v=wRojD7DSlpw (dziedāšana).

Zobu tīrīšanas grafiks pēc dotās tabulas, DB-7.uzd.-49.lpp. (Veselīgu ieradumu veidošana).

27

Pielikums Nr.1

Pielikums Nr.2 Esi vesels!

Tā saka, kad tu nošķaudies.

Esi vesels!

Tā novēl dakteris pēc vizītes.

Esi vesels!

Man saka vectētiľš.

Esi vesels!

To gribu arī es.

Pielikums Nr.3

28

Pielikums Nr.4

Pielikums Nr.5

29

Pielikums Nr.6

Pielikums Nr.7

30

Pielikums Nr.8

Pielikums Nr.9 A posms Sanāciet pērciet gardumus svaigus, Garšīgus, smarţīgus lētāk kā citur!

B posms Zemenes, avenes, ķirši un plūmes Nāciet un pērciet, kamēr vēl svaigas!

C posms Dilles grāpītī liec Un vēlāk pie garšīgas zupiľas tiec!

D posms Kabači, kāļi, tomāti, gurķi Svaigi no dārza atvesti ir!

E posms Pieniľš un sviestiľš, krējumiľš un jogurtiľš Nāciet un garšojiet katrs no Jums! (skandēšana, ritmizēšana). A Berga.

Skan reklāma! A-B-A-C-A-D-A-E-A Pielikums Nr.10

31

Pielikums Nr.11

SkolÄ“nu darba rezultÄ ts

32

33

34

5. Sanita Šēnfelde, Aija Alţāne latviešu valoda un vizuālā māksla 3.klase Stundas tēma Mērķis

Uzdevumi

Vērtēšana Laiks Mājas darbs (ja ir bijis pirms stundām)

Stundas plāns (norādīt darba formas, metodes, mācību tehniskos līdzekļus, skolotāju)

Krāsainā pasaule Iepazīstināt un nostiprināt skolēnu izpratni par latviešu dzejnieku un rakstnieku Imantu Ziedoni un viľa daiļradi.

Nostiprināt un pilnveidot skolēnu zināšanas par krāsu spektru, pretkrāsu un blakuskrāsu daudzveidību.

1. Iepazīties ar Imanta Ziedoľa biogrāfiju.

2. Paplašināt zināšanas par I.Ziedoľa daiļradi bērniem.

3. Gūt izpratni par krāsu spektru.

4. Iztēles un krāsu izjūtas veidošana, gatavojoties radošajam darbam.

5. Apgūt prasmi veidot darba skici.

Pašvērtējums, skolotāja vārdiskās uzslavas un pamudinājumi.

2 mācību stundas – 80 min Darba plānojums Sagatavot stundai nepieciešamos darba materiālus – akmeľus.

Skolēniem sadalīties 6 darba grupās.

Dators, projektors, internet pieslēgums, CD atskaņotājs Ievads S.Šēnfelde (8 min) Skolēni iepazīstas ar I. Ziedoľa biogrāfiju un literatūru bērniem (klausīšanās, skatīšanās).

Skolotāja projektorā demonstrē I.Ziedoľa portretus (pielikums Nr.1).

Skolotāja demonstrē I.Ziedoľa bērnu grāmatas (pielikums Nr.2).

S.Šēnfelde, A.Alţāne (2.min) Skolēni pēc iepazīšanās ar I.Ziedoľa biogrāfiju un sarakstīto literatūru noskaidro, ka stundas mērķis ir iepazīšanās ar I.Ziedoľa daiļradi―Krāsainām pasakām‖.

Galvenā daļa S.Šēnfelde (20 min) Skolēni klausās Imanta Ziedoľa „Dzelteno pasaku‖ (www.pasakas.lv).

Klausīšanās rezultātā tiek noskaidrota pasakas galvenā doma, saistot ar stundas tēmu „Krāsainā pasaule‖.

Skolēni sameklē un noskaidro, kuras I.Ziedoľa „Krāsainās pasakas‖ ir mācību grāmatā.

Izlozes kārtībā katra darba grupa noskaidro lasāmo pasaku .Katra darba grupa izvēlas akmentiľu- raibu vai sarkanu. Tās grupas, kurām ir raibais akmentiľš strādā ar ―Raibo pasaku‖, bet grupas, kurām sarkanais akmentiľšstrādā ar ―Sarkano pasaku‖.‖Notiek pasaku lasīšana darba grupās.

Skolēni tekstā meklē un izpilda 1.uzdevumu – atrod, kādas krāsas minētas pasakās (mācību grāmatā D. Ērgle ―Zīle” latviešu valoda 3.klasei, grāmata lasīšanai un domāšanai 2.daļa , izdevniecība Zvaigzne ABC 81.- 84.,84.87.lpp ) A.Alţāne (5 min) Skolotāja projektorā rāda krāsu spektru (vērošana, klausīšanās, pārrunas un secināšana).

Skolotājas vadībā skolēni noskaidro, kas ir hromatiskās un ahromatiskās krāsas, pamatkrāsas un jauktās krāsas, pretkrāsas un blakuskrāsas (diskusija) (pielikums Nr.3).

S.Šēnfelde (5 min) Skolēni darba lapā izpilda 1.uzdevumu – sameklē pasakās, kas ir raibs, kas 35

ir sarkans (patstāvīgais darbs) (pielikums Nr.5) A. Alţāne (13 min) Skolotāja projektorā rāda daţādus attēlus (vērošana, klausīšanās un secināšana).

Skolēni vēro attēlus par krāsu daudzveidību un rakstu daţādību dabā (diskusija par redzēto) (pielikums Nr.4).

Radošā darba skices veidoša uz zīmēšanas lapām (patstāvīgais darbs).

Skolēni darba grupās veido skici katrs savam akmenim (3 grupas gleznošanā izmanto blakuskrāsas, 3 grupas izmanto pretkrāsas).

Darba laikā skan U.Marhilēviča dziesma „Krāsainie sapľi‖ (klausīšanās un patstāvīgais darbs). CD ―Krāsaini sapľi‖.

Radošais darbs – akmens apgleznošana (patstāvīgais darbs).

S.Šēnfelde (3 min) Darba procesā skan J.Strazda dziesma Andra Ērģļa izpildījumā „Ripoja akmens‖ https://www.youtube.com/watch?v=ViPi57XK3ms (klausīšanās un patstāvīgais darbs).

Kamēr gleznojums ţūst, skolēni mācību grāmatā 82.lpp izlasa un izskaidro 1.uzdevumu (lasīšana, skaidrojums no apkārtējās dzīves - frontālais darbs) A.Alţāne (10 min) Radošā darba turpinājums – pabeigt akmens apgleznošanu (patstāvīgais darbs).

Mājas darbs (ja

Nobeigums S.Šēnfelde (3 min) Kamēr gleznojums ţūst, skolēni veic pašvērtējumu (pielikums Nr.6) par latviešu valodas un vizuālās mākslas stundas tēmu "Krāsainā pasaule‖ (patstāvīgais darbs).

Pašvērtējuma laikā projektorā tiek demonstrēts krāsu spektrs.

A. Alţāne (2 min) Skolēni novērtē savu izpratni par mācību tēmu, liekot 1 punktu par katru pareizo atbildi.

Iegūstot punktu kopsavilkumu, tiek noskaidrota skolēnu izpratne par mācību stundas tēmu apguvi (secinājumi). Tiek projecētas pareizās atbildes, skolēni paši izvērtē savas zināšanas.

S.Šēnfelde, A.Alţāne (2 min) Skolotāju vērojumi un uzslavas par paveikto darbu.

A. Alţāne (4 min) Radošā darba gleznojuma fiksācija (lakošana, patstāvīgais darbs).

S.Šēnfelde (3 min) Diskusija par ugunsdrošību – skolēni atbild uz jautājumiem mācību grāmatā D. Ērgle ―Zīle” latviešu valoda 3.klasei, grāmata lasīšanai un domāšanai 2.daļa , izdevniecība Zvaigzne ABC 87.lpp 6.uzdevumā , saistījumā ar notikumiem ―Sarkanajā pasakā‖.

Projektorā skatās īsfilmu „Kūlas ugunsgrēks Višķu pagastā‖ (http://izklaide.kasjauns.lv/videos/3288/kūlas-ugunsgrēks-višķu-pagastā ) Radošā darba izstādes veidošana, apskate un darbu izvērtēšana.

Diskusijas rezultātā tiek noskaidrots, kā skolēni apguvuši tēmu.

Domraksts – „Man iet raibi‖ (rakstu darbu burtnīcās).

paredzēts)

36

Pielikums Nr.1 Imants Ziedonis

37

Pielikums Nr.2 Ziedoņa grāmatas bērniem

38

Pielikums Nr.3 Krāsu spektrs

Blakuskrāsas

39

Pielikums Nr.4 Rakstu motÄŤvi

40

Pielikums Nr.5 Imants Ziedonis “Raibā pasaka” 1.

Izraksti no teksta visu, kas ir Raibs! ………………………………………………………………………………………………………… ………………………………………………………………………………………………………… ………………………………………………………………………………………………………… …………………………………………………………………………………………………………

Kā autors apraksta teicienu “raibs kā dzeľa vēders” atrodi tekstā un noraksti ! ................................................................................................................................................................ ................................................................................................................................................................

Kā Tu pats saproti izteicienu : “man iet raibi”. Paskaidro to! ................................................................................................................................................................ ................................................................................................................................................................

Imants Ziedonis “Sarkanā pasaka” 1. Izraksti no teksta visu, kas ir sarkans! ………………………………………………………………………………………………………… ………………………………………………………………………………………………………… ………………………………………………………………………………………………………… ………………………………………………………………………………………………………

2. Izraksti no teksta vārdus un teicienus, kuri raksturo Guntiņu ( uguni)! ................................................................................................................................................................ ................................................................................................................................................................ ................................................................................................................................................................

3. Kā Tu pats saproti izteicienu: “man iet raibi”. Paskaidro to! ................................................................................................................................................................ ................................................................................................................................................................ ................................................................................................................................................................

41

Pielikums Nr.6 Pašvēretējums Pārbaudi sevi!

Kurš apgalvojums pareizs? Izvēlies un pasvītro pareizo apgalvojumu!

a) b) a) b) c) a) b) a) b) a) b) a) b) c)

1 .Kāds ir I.Ziedoņa pasaku krājumu nosaukums? „Raibā pasaka‖, „Krāsainās pasakas‖.

2. Kura I.Ziedoņa pasaka ir mūsu mācību grāmatā? „Dzeltenā pasaka‖, „Sarkanā pasaka‖, „Brūnā pasaka‖.

3. Kāda bija I.Ziedoņa vislielākā aizraušanās? vingrošana, grāmatu lasīšana.

4. Krāsu spektrā atrodas 4 pamatkrāsas? jā nē 5. Vai šīs krāsas - zila, zaļa - ir pretkrāsas? jā nē 6. Kura no šīm krāsām ir hromatiskā krāsa? zaļa zila pelēka Pareizās atbildes.

1. Kāds ir I.Ziedoņa pasaku krājumu nosaukums? a) „Raibā pasaka‖, b) „Krāsainās pasakas‖.

2. Kura I.Ziedoņa pasaka ir mūsu mācību grāmatā? a) „Dzeltenā pasaka‖, b) „Sarkanā pasaka‖, c) „Brūnā pasaka‖.

3. Kāda bija I.Ziedoņa vislielākā aizraušanās? a) vingrošana, b) grāmatu lasīšana.

4. Krāsu spektrā atrodas 4 pamatkrāsas? a) jā b) nē 5. Vai šīs krāsas - zila, zaļa - ir pretkrāsas? a) jā b) nē 6. Kura no šīm krāsām ir pamatkrāsa? a) zaļa b) zila c) pelēka 42

6. Ina Neulāne, Santa Novada latviešu valoda un sociālās zinības 3.klase Stundas tēma Mērķis Uzdevumi

1.

2.

3.

4.

5.

6.

Vērtēšana Laiks

Drošība Sekmēt skolēnu izpratni par rīcību ekstremālās situācijās un drošības apguves un ievērošanas nepieciešamību.

Sniegt skolēniem zināšanas par drošības jautājumiem.

Pilnīgot prasmes un attieksmes pieľemot pareizus lēmumus ikdienā un nelaimes gadījumu situācijā.

Prast atšķirt savai veselībai drošu un nedrošu vidi.

Apzināties, ka cilvēks pats ir atbildīgs par savu un citu drošību Apzināties drošības noteikumu neievērošanas sekas.

Atkārtot vārdšķiras latviešu valodā. (lietvārds, skaitļa vārds, darbības vārds).

Vārdiskas uzslavas, pamudinājumi. Skolēnu pašvērtējums.

2 mācību stundas Darba plānojums

Mājas darbs (ja ir bijis pirms stundām)

Stundas plāns (norādīt darba formas, metodes, mācību tehniskos līdzekļus, skolotāju)

Dators, projektors, interneta pieslēgums Ievads (15 min) I.Neulāne Skolēni tiek iepazīstināti ar stundas tēmu un veicamiem uzdevumiem.

Skolēni strādās darba lapās, strādās pāros un grupās.

Skolēni noskatās fragmentu no mācību filmas par drošību. Bīstamā Robeţa: 1.daļa "Pavasara Ķibeles" http://www.youtube.com/watch?v=oX7wi0n5A54 S.Novada Filmas laikā tiek izdalītas darba lapas.

I.Neulāne Pārrunās, diskusijās tiek noskaidrots, kas ir ekstremālas situācijas, atkārtoti drošības noteikumi un rīcība ekstremālās situācijās. Saruna. Jautājumi.

Galvenā daļa I.Neulāne (13 min) Apkopojot iegūto informāciju darba lapā 1.uzdevumā (pielikums Nr.1),uzraksti trīs noteikumus, kas būtu jāievēro ekstremālās situācijās!

Saruna. Frontālais darbs. Mutiskas pārrunas, diskusija. Skolēni prot izvairīties no riska situācijām, lai neiegūtu traumas.

Darba lapā skolēni pilda 2.uzdevumu. Patstāvīgais darbs, skolēni lasa apgalvojumus. Pārdomā, vai piekrīt vai nepiekrīt šiem apgalvojumiem.

Skolēni izvēlas pareizo apgalvojumu. Skolēnu stāstījums. Situācijas analīze.

S.Novada (8 min) Darba lapā pilda 3.uzdevumu. Mums apkārt ir daţādas sadzīves elektriskās ierīces. Vai tu prot rīkoties ar sadzīvē izmantojamām ierīcēm, raksturo tās.

Ieraksti vēl 3 sadzīves elektriskās ierīce! Aizpildi tabulu! Pilnveido zināšanas par īpašības un darbības vārdiem. Jautājumi. Darbs tabulā.

S.Novada, I.Neulāne (10 min) Skolēni sadalās 5 grupās, katra grupa izlozē savu vārdu! Veido teikumu ar doto vārdu un vārdu „sargies‖! (pielikums Nr.2). Paskaidro, kāpēc jāsargājas! Uz A4 lapas veido domu karti! Pēc starta katra komanda raksta vismaz vēl 3 noteikumus, kāpēc jāievēro drošība! Laiks 3.min. Katra komanda prezentē savu darbu. Prāta vētra.

S.Novada, I.Neulāne (10 min) Atkārtojam, ka visi vārdi latviešu valodā tiek sadalīti grupās. Katrai vārdu grupai ir kopīgas pazīmes. Šīs vārdu grupas sauc par vārdšķirām. Uz tāfeles 43

uzrakstīti jautājumi – Kas? Ko dara? Cik? Kādu vārdšķiru vārdi atbild uz šiem jautājumiem. Lietvārds (Kas?), darbības vārds (Ko dara?), skaitļa vārds (Cik?). Darba lapā (pielikums Nr.1) skolēni pilda 4.uzdevumu. Lasi dzejoli!

Dzejolī iekrāso lietvārdus (sarkanā krāsā),darbības vārdus (zilā krāsā), skaitļa vārdus (zaļā). Darbs ar tekstu. Patstāvīgs darbs. Pārbaudām paveikto (viens skolēns nosauc iekrāsotos lietvārdus, citi nosauc darbības un skaitļa vārdus).

I.Neulāne, S.Novada (13 min) Jautājumi sagatavoti biļešu veidā (pielikums Nr.3). Katra skolēna pāris izvēlas vienu situāciju. Pāris no sagatavotās materiālu kastes izvēlas nepieciešamos priekšmetus situācijas risināšanai un parādīšanai. Pāru darbs pirmās palīdzības sniegšanā (aizrīšanās gadījums, apdegumi, apsaldējums, lūzumi un plēstas brūces). Prot izsaukt pirmo palīdzību nelaimes gadījumā, zina, kur meklēt palīdzību. Zina visvienkāršākos pirmās palīdzības sniegšanas paľēmienus.Pārrunā uzdevumus ar skolotājiem. Stāstījums.

Saruna. Lomu spēle. Jautājumi. Demonstrējums. Prāta vētra.

S.Novada, I.Neulāne (8 min) Skolēnu pāris izlozē kādu no dotajām situācijām (pielikums Nr.4). Izveido, uzraksti un noformē savus drošība noteikumus, kas jāievēro! Izveidojam materiālu, ko atdot jaunākām klasēm kā uzskates materiālu. Katrs pāris prezentē savu darbu. Patstāvīgs darbs. Stāstījums. Situācijas analīze.

Nobeigums (3 min) I.Neulāne Pašvērtējums par darbu stundā.

Katrs skolēns saľem sarkanu un zaļu lapiľu. Uz zaļās lapiľas uzraksta ko ieguva no šīs stundas, bet uz sarkans, ko nesaprata un ko vēl vēlas uzzināt par drošības noteikumiem.

Mājas darbs (ja paredzēts)

Izmantotā literatūra: Drošība. Metodiskie ieteikumi pamatskolai. ISEC, 2004

44

Pielikums Nr.1 Mana drošība.

1. Uzraksti trīs noteikumus, kas būtu jāievēro ekstremālās situācijās!

1.___________________________________________________________________ ____________________________________________________________________ 2.___________________________________________________________________ ____________________________________________________________________ 3.___________________________________________________________________ _____________________________________________________________________ 2. Lasi apgalvojumus! Padomā, vai tu piekrīti vai nepiekrīti šiem apgalvojumiem! Ievelc lodziņā X !

APGALVOJUMS JĀ, NĒ, PAREIZI NEPAREIZI 1. Esmu savās mājās tādēļ man nav jāievēro drošība.

2. Ja izdegusi spuldzīte, tad ieskrūvēšu to pats.

3. Ja aizdegas televizors, tas vispirms jāatslēdz no elektrības?

4. Kaut arī mobilā telefona baterija ir uzlādēta, to var atstāt pieslēgtu lādētājam.

5. Aiziešu uz veikalu, atstāšu svecīti degam uz galda.

6. Ejot uz skolu atcerējos ,ka atstāju ieslēgtu gludekli, mājās vairs neatgriezīšos.

7. Es kā skolnieks zinu kā izsauc glābšanas dienestu.

3.Mums apkārt ir daţādas sadzīves elektriskās ierīce! Ieraksti vēl 3!Aizpildi tabulu!

Kam tā domāta?

Elektriskā Raksturo ar 3 īpašības Nosauc darbības ierīce vārdiem!

Kas ģimenē lieto? vārdos? televizors elektriskā tējkanna gludeklis veļas mašīna fēns

1.

2.

3.

45

4. Vai darīsim to, ko nevajag!

Lasi dzejoli! Dzejolī iekrāso lietvārdus (sarkanā krāsā), darbības vārdus (zilā krāsā), skaitļa vārdus (zaļā krāsā).

Darīsim to, ko nevajag.

Divi pelēni sēţ aiz kastes, Divi pelēni sprieţ aiz kastes: - Sasiesim astes.

- Mamma neteica, ka tā vajag.

Kāpēc mums astes sasiet vajag?

- Sasiesim tāpēc, ka nevajag.

Divi pelēni sēţ, kur kaste.

Un tad parādās trešā aste, Un tā nu ir – kaķa aste. ( O. Vācietis )

46

Pielikums Nr.2

Veido teikumus ar vārdu „SARGIES”! Paskaidro, kāpēc jāsargājas!

Veido tālāk domu karti! Uzraksti vismaz 3 noteikumus, kāpēc jāievēro drošība!

CILVĒKS

ŪDENS

UGUNS

ELEKTRĪBA

AUTO

Paraugs.

Jāievēro drošība internetā!

Sargies nepazīstams cilvēks?

47

Pielikums Nr.3

Praktiskais uzdevums.

Kā rīkosies šādā situācijā! (Jautājumi sagatavoti biļešu veidā. Katra grupa izvēlas vienu situāciju. Grupa no sagatavotās materiālu kastes izvēlas nepieciešamos priekšmetus, situācijas risināšanai un parādīšanai.)

1.

Ir noticis negadījums uz ceļa, kā Tu rīkosies!

2.

Tava mazā māsiľa blakus istabā rotaļājas. Blakus viľai ir vairākas kārbiľas no mammas zāļu skapīša. Mazās zāļu ripiľas mētājas turpat uz grīdas. Kā rīkosies šādā situācijā!

3.

Šoreiz kāpšana kokā tavam draugam beidzās neveiksmīgi, viľš nokrita un nespēj paiet, jo ļoti sāp kreisā kāja. Kā rīkosies!

4.

Uzturoties saulē ar neapsegtu galvu, Pēterim sāka sāpēt galva, tava rīcība šādā situācijā!

5.

Ilgstoši uzturoties ārā lielā salā, tavi vaigi ir kļuvuši bāli un sāp, kā rīkosies!

6.

Tu ar tēti esi nonācis pie ezera. Kāds vīrietis peld netālu no krasta. Pēkšľi viľš sāk dīvaini mētāties ar rokām. Kaut ko sauc. Kā rīkosieties!

7.

Raitis un Kristaps starpbrīdī sastrīdējās un uzsāka kautiľu. Kristapa degunu skāra Raita dūre tik stipri, ka pa to sāka tecēt asinis. Kā rīkosies!

8.

Anna gatavodama brokastis, nejauši iegrieza pirkstā ar nazi. Kā tu viľai vari palīdzēt!

9.

Brokastīs atstāta karsta tēja, steigā uzlej, karsto dzērienu sev .Kā rīkosies!

48

Pielikums Nr.4

Izveido savus drošība noteikumus, kas jāievēro!

Dodoties uz skolu!

Ja uz ielas tevi uzrunā nepazīstams cilvēks!

Peldoties jūrā!

Runājot uz ielas ar savu jauno telefonu!

Tu esi mājās viens pie durvīm atskan zvans!

Internetā tevi uzrunā nepazīstams, svešs cilvēks un aicina tevi satikties!

Izkāpjot no autobusa tu steidzies!

Ceļā uz mājām tevi apstādina nepazīstami jaunieši un prasa naudu!

Kāpēc vajadzīgi atstarotāji?

49

7. Aija Ostniece, Daina Kronberga latviešu valoda un angļu valoda 4.klase Stundas tēma Mērķis Uzdevumi

Vērtēšana Laiks Mājas darbs (ja

Īpašības vārds.

Nostiprināt izpratni par īpašības vārdu salīdzināšanas pakāpēm latviešu valodā un angļu valodā.

1. Atpazīt īpašības vārdu 2. Salīdzināt īpašības vārda saskaľošanas ar lietvārdu dzimtē un skaitlī atšķirības latviešu un angļu valodā; 3. Pilnveidot prasmi noteikt antonīmus.

Skolotāju mutisks vērtējums par skolēnu darbu stundā; Skolēnu pašvērtējums stundas noslēgumā.

2 mācību stundas Darba plānojums Atnest savas bērnības dienu fotogrāfijas.

ir bijis pirms stundām)

Stundas plāns (norādīt darba formas, metodes, mācību tehniskos līdzekļus, skolotāju)

Ievads 3 min Skolēni tiek iepazīstināti ar stundas tēmu – īpašības vārds latviski (A.Ostniece) un angliski (D.Kronberga) un pie sienas tiek piespraustas lapas ar uzrakstiem īpašības vārds, adjectives, uz kurām skolēni stundu beigās veiks pašvērtējumu.

Galvenā daļa D. Kronberga (3 min) Iepazīstoties ar jaunās stundas virsrakstu, tiek skaidrots, ka pagātnē palīgdarbības vārdu am/ is/ are vietā tiek lietoti was/were un tie uz lapas uzrakstīti tiek piesprausti pie sienas./I,he/she was a baby. You were a baby./ (skaidrojums) Iepazīšanās ar stundas jaunajiem vārdiľiem, uzdevums pie interaktīvās tāfeles. Skolēni atkārto, apgūst izrunu, noskaidro vārdu nozīmi. /www.expresspublishing.co.uk. Welcome 2 Unit 10 Lesson 1/ (demonstrējums, skatīšanās, atkārtošana).

(6 min) Teksta lasīšana lomās (lasīšana, klausīšanās).

Darbs ar mācību grāmatas attēliem un interaktīvās tāfeles materiāliem.

Sākumā vēro paraugu, tad atbild patstāvīgi? / What was Oscar like, when he was a baby? He was a cute baby./ (vērošana, patstāvīgais darbs, atbildēšana) (11min) Albūms ar skolēnu atnestajām fotogrāfijām. Izmantojot datu kameru, tiek rādītas skolēnu fotogrāfijas, skolēni piemeklē atbilstošu īpašības vārdu un veido teikumu /He was a noisy baby/. Ja atpazīst klases biedru, min viľa vārdu. Fotogrāfijas īpašnieks atkārto teikumu /Iwas a noisy baby./ (individuāls radošs darbs).

A. Ostniece.

(3 min) Skolēni tiek aicināti domāt īpašības vārdus par sevi un ierakstīt šos īpašības vārdus līniju burtnīcā. Jāiekrāso viena galvenā īpašība. Katrs skolēns nolasa īpašības vārdu (individuals radošs darbs).

(8 min) Skolēniem darba lapā sagatavota krustvārdu mīkla, kurā uzrakstīti īpašības vārdi (pielikums Nr.1). Vārdos izlaists viens burts. Skolēni ieraksta izlaisto burtu krustvārdu mīklā savā darba lapā. Ar datu kameru uz interaktīvās tāfeles tiek demonstrēta krustvārdu mīkla (demonstrējums).

Skolēni uz interaktīvās tāfeles krustvārdu mīklā ieraksta burtu un izlasa meitenes vārdu. Noskaidro īpašības vārdu dzimti (vingrinājums).

Pie sienas tiek pielikts plakāts ar uzrakstu – Īpašības vārda dzimte un skaitlis (demonstrējums).

50

(6 min) Skolēniem darba lapa ar īpašības vārdiem. Skolēni noskaidro īpašības vārdu dzimti. Īpašības vārdi jāpārveido pretējā dzimtē un skaitlī. Izveidotie vārdu savienojumi jāieraksta līniju burtnīcā (individuāls darbs). Frontāla pārbaude.

Skolēni domā teikumu ar vienu no īpašības vārdiem (radošs darbs).

D. Kronberga (2 min) Klases priekšāq tiek uzaicināti 2 skolēni – zēns un meitene. Viľiem iedod lapu uz kuras uzrakstīts īpašības vārds „ happy‖. Skolēni secina, ka angļu valodā īpašības vārdiem nav dzimtes - Happy boy. / Happy girl. (demonstrējums, vērošana, salīdzināšana, secināšana).

A.Ostniece (10 min) Tiek pārrunāts, kam vēl piemīt īpašības (jautājumi un atbildes).

Skolēni dalās pāros. Katram pārim uz galda aploksne, kurā ir īpašības vārdi un lietvārdi (pielikums Nr.3).

Viens skolēns meklē lietvārdus, otrs skolēns meklē īpašības vārdus.

Jāizveido vārdu pāris: īpašības vārds – lietvārds (pāru darbs).

Ar datu kameru uz interaktīvās tāfeles tiek demonstrēta tabula ar vārdu pāriem. Skolēni savieno īpašības vārdus ar lietvārdiem (demonstrēšana, salīdzināšana).

Skolēni izveidotos vārdu savienojumus pārveido pretējā skaitlī un ieraksta burtnīcā, pasvītro īpašības vārdus (patstāvīgs darbs).

Skolēni pēc izvēles ar vienu izveidoto vārdu pāri izveido teikumu, ieraksta burtnīcā, frontāla pārbaude (radošs darbs).

D.Kronberga (2 min) Klases priekšā tiek uzaicināts viens skolēns. Viľam ir lapa ar vārdu‖ happy‖. Pēc tam tiek uzaicināti trīs skolēni, katrs demonstrē īpašības vārdu „happy‖./ Happy boy. Happy boys. Skolēni secina, ka angļu valodā īpašības vārdam nav daudzskaitļa (demonstrējums, vērošana, salīdzināšana, secināšana).

A.Ostniece.

Skolēni tiek iepazīstināti ar nākošo uzdevumu, kura laikā skolēniem jāmēģina saprast, ko viľiem māca pūķītis Gogo.

D.Kronberga (7 min) Filmas skatīšanās laikā jāizraksta īpašības vārdi.

Multfilma Gogo`s 29 noskatīšanā https://www.youtube.com/watch?v=9Ahyehs0JOs (demonstrējums, skatīšanās, patstāvīgs darbs – rakstīšana, secināšana) Pēc filmiľas noskatīšanās skolēni nosauc pierakstītos īpašības vārdus (Big , pretty, cold,hot, ugly, little, small, old, new) (salīdzināšana).

A.Ostniece.

Skolotāja noskaidro, ko Gogo mācīja – antonīmus (secināšana).

Skolotāja izskaidro, ka arī latviešu valodā ir antonīmi un pieliek pie sienas plakātu-Antonīmi (klausīšanās, demonstrējums).

D.Kronberga (6 min) Skolotāja izstāsta, ka arī angļu valodā ir antonīmi un pieliek pie sienas uzrakstu – Opposites/ Antonyms ar pašvērtējuma tabulām (klausīšanās).

Skolēni saľem kartiľas ar īpašības vārdiem (pielikums Nr.4). Klasē jāatrod antonīmu pāris un jānostājas klases priekšā. Pāra skolēni nolasa antonīmus (pāru darbs, fiziska aktivitāte).

A.Ostniece (3 min) Skolēni darba lapā (pielikums Nr.5) raksta dotajiem īpašības vārdiem antonīmus (patstāvīgs darbs).

Skolēni izveido teikumu ar antonīmu pāri, pieraksta to burtnīcā un izlasa (radošs darbs).

51

D.Kronberga.

Skolēni tiek rosināti parunāt par pēdējo Testu, kur krustvārdu mīklā bija jāsameklē īpašības vārdi un tie jāuzraksta pamata, pārākajā un vispārākajā pakāpē (pielikums Nr.6). Skolotāja izrakstījusi kļūdas un demonstrē darbu ar datu kameru. Skolēni vēro un uz interaktīvās tāfeles iekrāso pareizi atrastos īpašības vārdus un labo kļūdas. /cow – cower – the cowest…/ (demonstrējums, vērošana, secināšana) A.Ostniece (3 min) Skolotāja kopā ar skolēniem secina, ka daļa skolēnu kļūdās īpašības vārdu atpazīšanā gan latviešu, gan angļu valodā (pārrunas, secināšana).

Skolotāja secina, ka īpašības vārdu salīdzināmās pakāpes skolēni vēl nav mācījušies latviešu valodā, bet ir jau mācījušies angļu valodā.

D.Kronberga (3 min) Skolotāja uzaicina nodemonstrēt savas prasmes īpašības vārdu salīdzināmo pakāpju veidošanā ar attēliem no interaktīvās tāfeles zīmējumu galerijas angļu valodā. Uz tāfeles lāču ģimene /Baby bear, Mama bear un Papa Bear/.

Skolēni veido teikumus, salīdzinot lāčus /Baby bear is big. Mama bear is bigger than Baby bear. Papa bear is the biggest./ (sadarbība, salīdzināšana, radošums).

Nobeiguma daļa A.Ostniece (2 min) Skolotāja kopā ar bērniem secina, ka: vārds, kas ir īpašības vārds latviešu valodā, ir arī īpašības vārds angļu valodā; latviešu valodā īpašības vārdiem ir dzimte un skaitlis, ko nosaka lietvārds, kuru tas apzīmē, angļu valodā īpašības vārdiem nav ne dzimtes, ne skaitļa; abās valodās īpašības vārdiem ir salīdzināmās pakāpes (diskusija); (4 min) Skolēni veic savu zināšanu pašvērtēšanu uz mācīto tematu lapām klases priekšā, vērtējot ar uzlīmi iedaļā jā (saprotu, zinu); nē (nesaprotu, nezinu); daļēji. Tāpat arī angļu valodā yes/no/so-so.(pašvērtējums).

Mājas darbs (ja paredzēts)

52

Pielikums Nr.1

Atmini kā sauc šo meiteni! i

z

p

a

l

ī

d

z

s

k

a

i

s

l ī s t d p

r i ā a

o p

š n

ā ā

i

d

ī

g

ā

a k

u l

d a

z u

ī s

g ī

ā g

ā

Pielikums Nr.2

Izlasi īpašības vārdus! Čakls, strādīgs, izdarīgs, rūpīgs, centīgs, darbīgs, slinks, kūtrs, pļāpīgs.

Pielikums Nr.3

Savieno!

Ruda vilki Pelēki lūsis Ţigls vāveres Nikns skudra Darbīga lapsa Čakls ezis Pielikums Nr.4

Atrodi sev pāri! Kartiņas ar antonīmiem noisy quiet happy ugly beautiful thin easy difficult cold naughty cute tall good bad big clean dirty clever slow fast old

sad fat hot short small stupid young Pielikums Nr.5

Nosauc pretējas nozīmes īpašības vārdus! agrsbiezszemsdārgsšaurs53

Pielikums Nr.6

Atrodi īpašības vārdus!

M O U S E S X F W C S M F A T A A U R S H T N M Y T O P T H O D R I T A U O S G E P N G E U N P G F U N N Y T U R T L E Old – older – the oldest.

Young –younger – the youngest.

Mouse – mouse – the mousest.

Cow – cower – the covest Slow – slower – the slowest.

Pig – piger – the piggest.

L A R G E L I O N W

O L F M A L L E G S

N L O O V W I C O L

G K X N Y H O L D O

P I G K D A N E G W

A N T E O L C V O O

N D F Y G E A E A O

D S H O R T T R T W

A B E A R H I P P O

54

8. Ilze Ziedkalne, Iveta Ziedkalne dabaszinības un matemātika 4.klase Stundas tēma Mērķis Uzdevumi

Vērtēšana

Laiks Mājas darbs (ja ir bijis pirms

Zemes virsma Pilnveidot skolēnu zināšanas par reljefa formām Latvijā, izmantojot pētniecisko un radošo darbību.

1.Atkārtot un pilnveidot skolēnu iepriekš iegūtās zināšanas par zemes virsmu; 2.Apgūt jaunus jēdzienus saistībā ar šo tēmu; 3.Mācīt strādāt ar informācijas avotiem (karti); 4.Veidot sadarbības prasmes, organizējot pāru un grupu darbu; 5. Pilnveidot pašnovērtējuma prasmes.

Vērtējums ballēs par darbu stundā un mājas darbu abos priekšmetos (pēc punktu sistēmas veidojas no skolotāju vērtējuma; skolēna pašvērtējuma; grupas darba pašvērtējuma) 2 mācību stundas Darba plānojums nav

stundām)

Stundas plāns (norādīt darba formas, metodes, mācību tehniskos līdzekļus, skolotāju)

Dators, projektors, internet pieslēgums.

Ievaddaļa (7 min) Ilze Ziedkalne, Iveta Ziedklane Skolēnu iepazīstināšana ar stundas mērķi – jautājumi, atbildes.

Iveta Ziedkalne Katram skolēnam uz galda krāsaina mapīte ar stundā nepieciešamajiem materiāliem.

Stundas tēmas noskaidrošana – šifrēšanas uzdevums uz tāfeles (pielikums Nr.1).

Ilze Ziedkalne Zināmo jēdzienu un asociāciju noskaidrošana ar prāta vētras metodi – skolēniem dota 1 minūte, lai uzrakstītu 3 lietas, ko viľš zina par tēmu ―Zemes virsma‖ (pielikums Nr.2). Pēc tam kopā ar blakussēdētāju izvēlas 2 visatbilstošākos vārdu savienojumus tēmai, apvelk tos ar krāsainu zīmuli.

Grupā pa četri izvēlas 1 visatbilstošāko vārdu savienojumu un viens pārstāvis no grupas to nolasa skaļi.

Iveta Ziedkalne Stundā veicamo uzdevumu izvirzīšana un pierakstīšana uz tāfeles.

Galvenā daļa Jaunās vielas prezentācija ar uzdevumu (18 min) (pielikums Nr.3) Ilze Ziedkalne Kāpēc 1. slaids izvēlēts ar kustīgo attēlu? Skolēniem jāklausās uzmanīgi, lai pēc prezentācijas noklausīšanās varētu atbildēt uz jautājumu.

Skolēnu patstāvīgais darbs darba lapās (blakus sēdošiem lapas ir atšķirīgas) (pielikums Nr.4). Skolēni salīdzina rezultātus pa pāriem, izmantojot aizpildītās darba lapas.

Darbs ar kontūrkarti (15 min) Iveta Ziedkalne Ar jautājumu un atbilţu metodes palīdzību skolēni secina, ka zemes virsma Latvijā ir daţāda, bet vairāk kartē redzama zaļā krāsa – tātad Latvijā ir zemienes un līdzenumi.

Ilze Ziedkalne Video skatīšanās – kā izskatās Latvija no putna lidojuma http://www.youtube.com/watch?v=EQ7cgw3j_yc Iveta Ziedkalne 55

Mājas darbs

Augstāko Latvijas virsotľu meklēšana kartē, to sakārtošana pēc augstuma tabulā augošā secībā (pielikums Nr.5).

Iveta Ziedkalne, Ilze Ziedkalne Darba pārbaudīšana. Skolēni nosauc atrastās virsotnes, augošā secībā pa vienai tās tiek parādītas prezentācijā (pielikums Nr.6).

Grupu darbs (33 min) Iveta Ziedkalne Sagrupēšanās notiek 6 grupās pēc krāsainajām mapītēm, kas atrodas katram skolēnam uz sola.

Virsotľu augstumu salīdzināšana ar matemātiskām darbībām; Diagrammas veidošana uz lielo rūtiľu lapām (DL grupu darbam pielikums Nr.7).

Grupu darbu prezentācijas un darba izvērtējums (kurš uzdevums veicās labāk, kuri skolēni bija aktīvākie u.t.t.)

Nobeigums (7 min) Ilze Ziedkalne, Iveta Ziedkalne Skolēnu pašvērtējums (pielikums Nr.8) un skolotāju rezumējums par padarīto stundā.

Krustvārdu mīkla (pielikums Nr.9)

(ja paredzēts)

56

Pielikums Nr.1

Pielikums Nr.2

Zemes virsma

57

Pielikums Nr.3

58

59

Pielikums Nr.4

Zemes virsma.

Zemes

virsma

nav

vienāda.

Zemes virsma.

Vietām

tā

ir

Zemes virsma nav vienāda. Vietām tā ir līdzena, vietām –

_________________, vietām – nelīdzena. Zemākās vietas

_____________________. _______________ vietas sauc par

sauc par ___________________. Kartē tās iekrāso zaļā

zemienēm. Kartē tās iekrāso ___________ krāsā. Augstākās

krāsā. ___________________ vietas sauc par augstienēm.

vietas sauc par __________________. Kartē tās iekrāso brūnā

Kartē tās iekrāso ____________ krāsā.

krāsā.

Augstākos punktus pie mums sauc par ______________, bet patiesībā īstu kalnu Latvijā nemaz nav. Tie ir tikai

Augstākos punktus pie mums sauc par kalniem, bet patiesībā īstu

pauguri.

kalnu Latvijā nemaz nav. Tie ir tikai _________________.

Augstienes,

zemienes,

pauguri

un

kalni

veido

Augstienes,

zemienes,

pauguri

un

kalni

veido

zemes

___________ reljefu. Latvijā sastopamās zemes reljefa

_______________. Latvijā sastopamās zemes reljefa formas ir

formas ir kāpas, _________________, ____________ un

________________, pauguri, gravas un ________ ielejas.

upju _______________.

Kalna augstāko vietu sauc par virsotni. Kalnu no visām pusēm

Kalna augstāko vietu sauc par _________________. Kalnu

ietver

no visām pusēm ietver nogāzes. Kalna nogāzes var būt

______________ un lēzenas. Kalna _________________ vieta ir

stāvas un ____________________. Kalna zemākā vieta ir

piekāje.

________________.

Kalna

nogāzes

var

būt

________________.

60

Pielikums Nr.5

Sakārto augošā secībā Latvijas augstākās virsotnes pēc augstuma! (skolēniem) Nr.p.k. Nosaukums Augstums (m) 1.

2.

3.

4.

Sauleskalns 211 5.

6.

7.

271 8.

9.

10.

11.

Sakārto augošā secībā Latvijas augstākās virsotnes pēc augstuma! (skolotājam) Nr.p.k. Nosaukums Augstums (m) 1. Ķīķeru kalns 155 2.

Kamparkalns 174 3.

Krievukalns 190 4.

Sauleskalns 211 5.

Egļu kalns 220 6.

Mākoľkalns 247 7.

Dēliľkalns 271 8.

Nesaules kalns 284 9.

Lielais Liepukalns 289 10. Sirdskalns 297 11. Gaiziľkalns 312

Pielikums Nr.6

Pielikums Nr.7

Uzdevumi grupu darbam 1. Atrodi informāciju par Ķīķeru kalna, Sauleskalna un Mākoľkalna augstumu savā tabulā. Attēlo iegūto informāciju stabiľu diagrammā uz rūtiľu lapas! Izmanto mērogu 1 rūtiľa=10 m!

2. Salīdzini: Par cik m Mākoľkalns ir augstāks nekā Sauleskalns?

Par cik m Ķīķeru kalns ir zemāks nekā Mākoľkalns?

3. Izvērtē savas grupas darbu!

Uzdevumi grupu darbam 5. Atrodi informāciju par Krievukalna, Dēliľkalna un Sirdskalna augstumu savā tabulā.

Attēlo iegūto informāciju lineārajā diagrammā uz rūtiľu lapas! Izmanto mērogu 1 rūtiľa=10 m!

6. Salīdzini: Par cik m Dēliľkalns ir augstāks nekā Krievukalns?

Par cik m Dēliľkalns ir zemāks nekā Sirdskalns?

7. Izvērtē savas grupas darbu!

Pielikums Nr.8

Es uzzināju ….

Es vēl vēlētos uzzināt …

Man visvairāk patika ...

Pielikums Nr.9

Krustvārdu mīkla

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

1. Visaugstākais kalns Latvijā.

2. Kas ietver kalnu no visām pusēm?

3. Kādas vietas kartē iekrāso zaļā krāsā?

4. Pa kādu nogāzi vieglāk sasniegt kalna virsotni?

5. Kā sauc augstākās vietas?

6. Kalna augstākā vieta.

7. Kalna zemākā vieta.

8. Patiesībā Latvijā īstu kalnu nav, tie ir tikai …

9. Otrais augstākais kalns Latvijā.

10.Kā sauc zemākās vietas?

11.Kādas vietas kartē iekrāso brūnā krāsā?

9. Inguna Lauva sociālās zinības un angļu valoda 4.klase Stundas tēma Mērķis Uzdevumi

Vērtēšana Laiks

Ziedojumi Sekmēt skolēnu gatavību pieľemt un īstenot sociāli atbildīgus lēmumus personiskajā un sabiedriskajā dzīvē.

1. Izkopt saskarsmes un sadarbības prasmes.

2. Apgūt demokrātiskas pilsoniskās līdzdalības prasmes.

3. Apzināt un izkopt savus ētiskos uzskatus un pieľemt ar tiem saskaľotus lēmumus.

4. Praktiskās darbībās izmantot valodu kā informācijas iegūšanas līdzekli gan angļu valodas, gan citu mācību priekšmetu apgūšanā.

5. Paplašināt skolēnu vārdu krājumu angļu valodā, nostiprināt prasmi lietot tādas gramatiskās struktūras kā spēju un vienkāršās nākotnes izteikšana.

Skolēnu pašvērtējums, skolotājas uzslavas 2 mācību stundas Darba plānojums

Mājas darbs (ja ir bijis pirms stundām)

Stundas plāns (norādīt darba formas, metodes, mācību tehniskos līdzekļus, skolotāju)

Dators, projektors, internet pieslēgums Ievads (3 min) Jautājumu un prāta vētras metode. Sociālo zinību skolotāja daţiem skolēniem pajautā, ar kādām problēmām viľiem dzīvē nācies saskarties, lūdzot skolēnus izteikties lakoniski. Kopīgi ar skolēniem meklē daţu problēmu risinājumu, lai nonāktu pie stundas tēmas formulējuma- ziedojumi.

Galvenā daļa (7 min) Apskats. Uz iepriekš izdalītas lapiľas katrs skolēns 3-4 vārdos uzraksta problēmu, kas viľam šķiet aktuāla. Skolēni izlasa katrs savu uzrakstīto problēmu, lapiľas piestiprina pie tāfeles, cenšoties sagrupēt saturiski līdzīgās vienkopus.

Demonstrēšana. Skolotāja aicina noskatīties videomateriālu angļu valodā un saskatīt tajā, kādas vēl problēmas pastāv. http://www.youtube.com/watch?v=o47wXa3I93Y (skatīties līdz 1min. 9 sek) (2 min) Skolēni nosauc redzētās problēmas latviski vai angliski.

(8 min.) Darbs ar tekstu. Skolotāja grupām izdala darba lapas, kur jāsavieno problēmas, rakstītas angļu valodā, ar to tulkojumu. Tad kolektīvi pārbauda un vingrinās iegaumēt jaunos vārdus un izteicienus (pielikums Nr.1).

(3 min) Diskusija angļu valodā. Skolotājas vadībā skolēni pauţ emocijas par redzēto, meklē risinājumus. Atbalstam skolēniem attēls ar nepieciešamajiem vārdiem (pielikums Nr.2).

(5 min) Skolotāja aicina paľemt jau iepriekš izdalītās zīmītes, atbilstoši to krāsai sadalīties grupās un katrā grupā izveidot izteikumu.

Veidojas izteicieni: Ja ikviens tik zemē sētu vienu graudu veselu, kurš gan izskaitīt tad spētu zelta kviešu krājumu.

Plant one seed, and you will get an apple tree.

Skolēni skaidro, kā saprot šos izteikumus.

(3 min.) Skolotāja ierosina prāta vētru latviešu valodā, ko un kā var ziedot.

Skolēni nelielās grupās uzzīmē uz lapas margrietiľas zieda viduci, tajā ieraksta „Ko un kā var ziedot‖, apkārt zīmē ziedlapas ar nosacījumu, ka ziedlapā tūlīt jāieraksta atbilde.

(10 min) Darbs ar tekstu. Skolotāja aicina lasīt un klausīties tekstu angļu

valodā par sponsorētām sacīkstēm un atbildēt uz jautājumiem.

(7 min) Vingrināšanās. Skolotāja aicina skolēnus vērot attēlus (pielikums Nr.2) un veidot teikumus pēc formas „going to‖, lai pastāstītu, kā un kam cilvēki nolēmuši ziedot.

(5 min) Saruna. Skolotāja aicina bērnus pastāstīt latviešu valodā, kādās labdarības/ ziedošanas akcijās viľi vai tuvinieki piedalījušies.

(10 min) Demonstrēšana un prognozēšana. Skolotāja aicina noskatīties video angļu valodā, brīdinot, ka ik pa laikam apturēs to un liks skolēniem paredzēt turpinājumu. http://www.youtube.com/watch?v=cp3IH8ZNviQ (10 min)What can you tell about this boy? Is he rich? Has he got new clothes?

What is mum doing? What colour is the coat? What is mum going to do? What can this boy do now? And what can you tell about the little boy? Is he hot? Is he starving? What is the boy going to do? What is mum going to say?

(3 min) Atgriezeniskās saites iegūšana. Bērni pabeidz iesāktās puķes, papildina problēmu zīmīšu skaitu.

Mājas darbs (ja paredzēts)

Nobeigums (4 min) Saruna. Skolēni latviešu vai angļu valodā, novērtē, ko jaunu uzzinājuši, cik aktīvi darbojušies stundā. Novērtē, cik daudz papildus informāciju ieguvuši.

Izvēlēties divas Latvijā populāras labdarības organizācijas, aprakstīt kodolīgi to darbību.

Pielikums Nr.1

Ciest badu

lack of medical care

Nabadzīgs

adults can‘t read

Trūkst naudas

diseases

Bezpajumtnieks

cancer

Piesārľots gaiss

destroy rain forests

Piesārľots ūdens

homeles

Dzīvnieki izmirst

starving

Iznīcina lietusmeţus

poor

Slimības

lack of money

Vardarbība

animals distinct

Ļaunprātīga izmantošana

polluted air

Trūkst medicīniskās aprūpes

polluted water

Pieaugušie neprot lasīt

abuse

Vēzis

violence

Ziedot

donate

Pielikums Nr.2

10.Inta Šablovska, Baiba Saimniece matemātika un sociālās zinības 5.klase Mācību tēma Mērķis Uzdevumi

Vērtēšana Laiks Mājas darbs (ja

Veselīga dzīvesveida atspoguļošana diagrammās Pilnveidot skolēnu prasmi veidot diagrammas un veikt aprēķinus veselīga dzīvesveida popularizēšanai.

1. Veicināt lasītprasmi veidojot tabulas un diagrammas.

2. Nostiprināt zināšanas diagrammu veidošanā un datu nolasīšanā.

3. Ieinteresēt veidot patstāvīga fiziskās aktivitātes veselības uzlabošanai.

4. Veicināt radošu pieeju ideju reģenerēšanā savas un sabiedrības veselības uzlabošanai.

5. Nostiprināt veselīgu paradumu pamatprincipus skolēnu dzīvesveidos.

Skolotāju mutisks vērtējums, skolēnu pašvērtējums 2 mācību stundas 80 min Darba plānojoms Nav

ir bijis pirms stundām)

Stundas plāns

Dators, projektors, internet pieslēgums.

Ievads Sociālo zinību skolotāja (2 min)Skolēni tiek iepazīstināti ar mācību stundas mērķi, uzdevumiem un mācību stundas gaitu: atkārtot diagrammu veidus un precīzi nolasīt informāciju; aprēķināt diagrammu dotos datus; darbs ar darba lapu, no dotās informācijas aizpildīt tabulu un veidot diagrammas; izvērtēt savu stundas darbu un citu secinājumus.

Tiek noskaidrota matemātikas ciešā saistība ar reālo dzīvi, ar tēmām, kuras apskata sociālās zinības stundās.

Matemātikas skolotāja (1 min) Skolēni vēro uz ekrāna prezentāciju (pielikums Nr.2) (1.slaids – grafiskā attēla piemēri) un atbild uz skolotājas uzdotajiem jautājumiem: 1. par datu grafiskās attēlošanas veidiem, par grafiskā attēlojuma priekšrocībām, 2. par diagrammu veidiem.

(norādīt darba formas, metodes, mācību tehniskos līdzekļus, skolotāju)

Galvenā daļa Matemātikas skolotāja (3 min) Skolēni vēro prezentāciju (2.slaids – brīvdabas baseina apmeklējumi) un patstāvīgi secina, kādu informāciju var iegūt no šīs diagrammas, kā arī atbild uz jautājumiem.

(7 min)Skolēni vēro prezentāciju (3.slaids – garšīgākās ogas) un nolasa no stabiľu diagrammām attēlotos datus. Skolēniem tiek uzdots patstāvīgs uzdevums, pierakstu kladēs, aprēķināt procentuāli, cik cilvēkiem garšo zemenes, dzērvenes un rozīnes. Pēc 1 min. trīs skolēni tiek aicināti pie tāfeles izpildīt šo uzdevumu.

(2 min) Skolēniem tiek izdalītas darba lapas un paskaidrots, ka: darbs būs jānodod stundas beigās, un darbu vērtēs ar „i‖/„ni‖, uzmanīgi jāizlasa 1.uzdevuma teksts un dotie lielumi jāieraksta tabulā, jāizvēlas piemērota viena vienība un dotie dati jāattēlo stabiľu diagrammā.

(20 min) Pirms diagrammas zīmēšanas, kopīgi pārrunā izdevīgāko rūtiľu skaitu vienai vienībai un veic 1. un 2. uzd. darba lapā (pielikums Nr. 1).

Sociālo zinību skolotāja (3 min) Skolēni tiek aicināti uzrakstīt savus secinājumus pēc katras

diagrammas izveidošanas. Mudina apdomāt iespējamos iemeslus esošajai situācijai un ar argumentiem pamatot. Studas beigās aicina skolēnus aizpildīt darba lapā secinājumus un pašvērtējumu.

(2 min) Mācību stundas noslēgumā skolēniem tiek uzdots mājas darbs – izpildīt 3.uzd. darba lapā (pielikums Nr. 1).

Sociālo zinību skolotāja (1 min) Skolēni tiek iepazīstināti ar stundā paredzēto darbu kārtību un 1.uzdevuma izpildes nosacījumiem.

(7 min) Uzdevuma teksts tiek parādīts PowerPoint prezentācijā (pielikums Nr. 2) un kā izdales materiāls skolēniem aptaujas veikšanai (pielikums Nr. 3).

Iegūtos datus katrs skolēns atveido diagrammā – kladē.

Matemātikas skolotāja (2 min) Tiek noskaidrots: 1. diagrammas veids; vienas vienības lieluma izvēle uz vertikālās ass; paskaidrojumu pieraksts uz horizontālās ass; iegūto datu izteikšana un pierakstīšana procentos.

Sociālo zinību skolotāja (2 min) Skolēni tiek aicināti salīdzināt iegūtos rezultātus un noskaidro klases skolēnu vairākuma viedokli.

(4 min) 2.uzdevums. PowerPoint slaids par fiziskajām aktivitātēm nedēļas garumā.

Skolēni veido tabulu un aizpilda, pierakstot aktivitāti ar izpildes laiku.

Aprēķina aktivitātēs pavadīto laiku.

(5 min) Skolēni darbu veic individuāli, pierakstu kladēs pēc prezentācijā redzamā parauga.

(2 min) Skolotājas vadītās diskusijas laikā noskaidro klases kopējo ainu par katra skolēna atvēlēto laiku fiziskām aktivitātēm.

Matemātikas un sociālo zinību skolotājas (2 min) 3.uzdevums PowerPoint slaids – Fizisko aktivitāšu ietekme.

Nostiprina zināšanas par fizisko aktivitāšu ietekmi cilvēka dzīvē.

Sociālo zinību skolotāja (2 min) Skolēni tiek aicināti 4.uzdevumā izskaidrot aforismus, kuri doti prezentācijas slaidā.

(8 min) 5.uzdevums. PowerPoint slaids – Prāta vētra.

Skolēni sniedz radošas idejas, kā cilvēkiem varētu likt izvēlēties veselīgu dzīvesveidu.

(3 min) Pēc skolēnu ieteikumu uzklausīšanas tiek parādīti sagatavotie videomateriāli.

Kāpnes http://www.youtube.com/watch?v=2lXh2n0aPyw Vai viss jāaizstāj ar datoru? http://wmww.youtube.com/watch?v=YHGbls9njHo Skrējiens http://www.youtube.com/watch?v=bG_UDYtNXUo

 Mājas darbs (ja paredzēts)

Nobeigums Sociālo zinību skolotāja (2 min) Skolotāja uzdod jautājumus, uz kuriem skolēni atbild parādot, attiecīgo īkšķa pozīciju. Īkšķis uz augšu – jā/labi, uz sāniem daļēji/viduvēji, uz leju – nē/slikti. Pēc katra jautājuma tiek pārrunāts skolēnu izteiktais viedoklis.

Vai sociālās zinības ar matemātiku ir saistītas? Vai šajā stundā esat apguvuši jaunas zināšanas? Vai šīs mācību stundas patika? Cik labi Tu šajā stundā esi mācījies?

Izpildīt darba lapā 3.uzdevumu

Pielikums Nr.1 Vārds…………………

Uzvārds……………………….

Klase………..

1. Uzdevums Iedzīvotāju paradumi 2010. gadā veiktā Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma aptauja (FINBALT veselības monitorings) sniedz plašu informāciju par Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem uztura paradumiem.

Aptaujā iegūtie dati par dārzeľu patēriľu uzturā liecina, ka termiski apstrādātus dārzeľus katru dienu uzturā lieto kopumā 5% vīriešu un 7% sieviešu, toties svaigus dārzeľus katru dienu uzturā lieto kopumā 29% vīriešu un 41% sieviešu.

Dārzeņi Termiski apstrādātus Svaigus

Vīrieši

Sievietes

Secinājumi…………………………………………………………………………………………… …………………………………………………………………………………………………….…

Respondentu īpatsvars, kuri katru dienu uzturā lieto svaigus dārzeľus, ikdienā uzturā patērē ārpus pilsētas – 28%, bet rīdzinieki – 46%.

Dzīvesvieta, Lauki Pilsēta

svaigi dārzeņi

Secinājumi…………………………………………………………………………………………… …………………………………………………………………………………………………….…

Salīdzinoši bieţi tiek patērēti konditorejas izstrādājumi un saldinātie dzērieni. Trīs un vairāk dienas nedēļā kūkas un cepumus lieto 32% vīriešu un 31% sieviešu, konfektes – 28% vīriešu un 26% sieviešu, bet kokakolu vai limonādi – 15% vīriešu un 8% sieviešu.

Saldumu patēriņš Kūkas un cepumi konfektes limonādes

vīrieši

Sievietes

Secinājumi…………………………………………………………………………………………… …………………………………………………………………………………………………….…

Materiāls sagatavots [http://sabves.spkc.gov.lv/Lists/Aktualitates/DispForm.aspx?ID=55] Tavs secinājums pēc mācību stundas.  Šajā stundā es iemācījos …………………………………………………………………… ……………………………………………………………………………………………………..  Es sapratu, ka man vajadzētu ……………………………………, jo…………………… ……………………………………………………………………………………………………..

Par darbu mācību stundā es sevi novērtēju: 4 3 2 1

Ļoti labi Labi Slikti Ļoti slikti

Pielikums Nr.2

Pielikums Nr.3 Uzdevums. Pāru darbs. ®Aptaujājiet 5 cilvēkus no klases un aizpildiet tabulu. ®No dotajiem datiem kladēs izveidojiet diagrammu. ®Izsaki iegūtos datus procentos! ®Uzrakstiet secinājumu un ieteikumu.

Kas Jūs visvairāk informē par veselīgu dzīvesveidu?

1.

Vecāki un vecvecāki mājās.

2.

Skolā skolotāji un medmāsa.

3.

Medijos bieži informē.

4.

Pats (-i) interesējos.

Viedokļi

11. Etija Gorbante, Anna Pauliņa matemātika un vizuālā māksla 6.klase Stundas tēma Mērķis Uzdevumi

Vērtēšana Laiks Mājas darbs (ja ir bijis pirms stundām)

Stundas plāns (norādīt darba formas, metodes, mācību tehniskos līdzekļus, skolotāju)

Kubs, tā izklājums. Kuba un taisnstūra paralēlskaldņa virsmas laukuma aprēķināšana.

Iemācīt skolēniem konstruēt kuba izklājumu , aprēķināt kuba un taisnstūra paralēlskaldľa virsmas laukumus.

1. Iemācīt atpazīt telpiskās ģeometriskās figūras.

2. Nostiprināt prasmes figūras sadalīšanā vienādās daļās, strādājot ar kuba izklājumu.

3. Iepazīstināt ar mākslas stilu- mozaīku.

4. Izmantojot IKT un darbu grupās, nostiprināt prasmes kuba un taisnstūra paralēlskaldľa virsmas laukuma aprēķināšanā.

Skolēnu mutiska stundas darba izvērtēšana.

2 mācību stundas Darba plānojums Sagatavoties mācību darbam līdzi ľemot zīmēšanas lapu, lineālu, krāsainos zīmuļus.

Dators, projektors, interneta pieslēgums Ievads Vizuālās mākslas skolotāja (8 min) Skolēni tiek iepazīstināti ar stundas mērķiem un uzdevumiem. Noskatoties video fragmentu (www.youtube .com „Nature by Numbers‖ – 3.44 min) http://www.youtube.com/watch?v=kkGeOWYOFoA kopīgi tiek izanalizēts, kāpēc divi mācību priekšmeti ir ciešā saistībā viens ar otru. Vizualizēšana, mācību dialogs.

Tiek demonstrēts video fragments vairāku ģeometrisku priekšmetu atpazīšanai (www.youtube.com „3D geometric Shapes Dance Ballet‖ – 1.38 min) http://www.youtube.com/watch?v=m3ZgD58kiTI. Vizualizēšana.

Galvenā daļā Vizuālās mākslas skolotāja (17 min) Skolēniem tiek izdalīts mācību uzskates materiāls ar kuba izklājuma konstrukciju. Skolotāja uz tāfeles kopā ar skolēniem pilda uzdevumu,uzsverot būtiskākās lietas kuba konstruēšanā. Skolēnu individuālais darbs.

Matemātikas skolotāja (20 min) Kuba izklājuma sadalīšana daļās. Skolotāja demonstrē kā kuba izklājuma katru daļu var sadalīt divās, trīs, četrās, sešās vienādās daļās. Skolēni paši izvēlas daļu skaitu, lai sadalītu katru kuba skaldni daļās un nostiprinātu prasmes sadalīt figūru vienādās daļās. Demonstrējums.

Vizuālās mākslas skolotāja (10 min) Skolēni iepazīstas ar jaunu mākslas izpausmes stilu – kolāţa, mozaīka.

Demonstrēti tiek video siţeti, kuros redzama mozaīka (www. youtube.com ‖Portrait Made of 15,000 Push Pins‖ – 1.38 min) http://www.youtube.com/watch?v=YOh7fcrVMSE („Park Guell BarcelonaDreamspaces BBC‖ – 4.02 min) http://www.youtube.com/watch?v=Deq8vfb71kE. Vizualizēšana, mācību dialogs.

Skolēniem tiek dots uzdevums: vienu kuba konstrukcijas kvadrāta laukumu izkrāsot tā, lai būtu redzama mozaīka. Individuālais darbs.

Mutisks skolēnu pašvērtējums par stundā paveikto.

Matemātikas skolotāja (22 min)

Mājas darbs (ja paredzēts)

Kuba virsmas laukuma aprēķināšana.

Skolotāja sadala klasi grupās pa solu rindām. Ar projektoru tiek demonstrēti uzdevumi par kuba virsmas laukuma aprēķināšanu. Katra grupa risina vienu uzdevumu no trim demonstrētajiem, klases priekšā nāk grupas pārstāvis un pie datora parāda pareizo risinājumu. Grupu darbs, uzdevumu risināšana.

(Uzdevumi no izdevniecības „Zvaigzne‖ interaktīvā mācību materiāla 5.klasei, 2013 g.

Tēma ―Virsmas laukums.‖ Skolēni tiek iepazīstināti ar taisnstūra paralēlskaldľa virsmas laukuma praktiskās aprēķināšanas piemēriem. Izmantojot projektoru tiek demonstrēta telpas sienu virsmas aprēķināšana. Demonstrējums. (Uzdevumi no izdevniecības „Zvaigzne‖ interaktīvā mācību materiāla tēma ―Virsmas laukums‖ (6; 6), (7; 1)).

Skolēni izdara secinājumus par taisnstūra paralēlskaldľa virsmas laukuma aprēķināšanas formulu. Mācību dialogs.

Skolēni tiek sadalīti grupās pa četri vai pieci. Katrai grupai tiek iedots taisnstūra paralēlskaldnis. Skolēniem, veicot attiecīgos mērījumus, jāaprēķina attiecīgā taisnstūra paralēlskaldľa virsmas laukums. Grupu darbs.

Skolēni pēc aprēķinu veikšanas nosauc iegūtos rezultātus, skolotājas mutiski novērtē skolēnu sniegtās atbildes. Dialogs.

Vizuālās mākslas skolotāja Nobeigums (3 min) Skolēni novērtē savu darbu stundā, veiksmes un neveiksmes, veicot rakstisku pašvērtējumu, skolēnu konstruētā kuba izklājuma lapas otrā pusē.

Nākamajās vizuālās mākslas stundās darbs ar kuba konstrukciju tiek turpināts, mājas darbs netiek uzdots.

12. Oļesja Adilova, Svetlana Meţa krievu valoda un informātika 6.klase Stundas tēma Mērķis Uzdevumi Vērtēšana Laiks Mājas darbs (ja

Gadalaiki: Rudens Aktualizēt krievu valodu un datorprasmju apguves un lietošanas nozīmi.

1. Bagātināt skolēnu vārdu krājumu.

2. Vingrināt skolēnu valodas prasmes svešvalodā un datorprasmes.

3. Sekmēt skolēnu prezentēšanas prasmju pilnveidošanos.

Iegūst vērtējumu ballēs informātikā.

2 mācību stundas Darba plānojums Nav

ir bijis pirms stundām)

Stundas plāns (norādīt darba formas, metodes, mācību tehniskos līdzekļus, skolotāju)

     Mājas darbs (ja paredzēts)

Dators, internets.

Ievads Krievu valodas skolotāja, informātikas skolotāja (3 min) Ienākot klasē, skolēni tiek dalīti pāros. Saruna par 21.gadsimta stundu.

Kādai tai jābūt? Kādas prasmes mums jau tagad ir jāattīsta sevī?

Krievu valodas skolotāja (3 min) Skolēniem tiek piedāvāts noklausīties dziesmas fragment ―Kas ir rudens?‖ Saruna par dziesmas tēmu. Kāda ir stundas tēma?

Galvenā daļa Krievu valodas skolotāja (10 min) Skolēniem tiek uzdots jautājums – Ar ko Jums asociējas rudens?

Pieraksta skolēnu atbildes „zirnekļa‖ veidā krieviski. (3 min) Piedāvā skolēniem PP prezentāciju „Rudens‖ (pielikums Nr1). Kopā ar skolēniem skaidro un tulko jaunus vārdus (pielikums Nr.3). (5 min) Piedāvā skolēniem noklausīties mīklas par rudens parādībām latviski, bet skolēniem atbilde jāsniedz krieviski. (2 min) Informātikas skolotāja (24 min) Atkārto daţus prezentācijas veidošanas rīkus (fona bildes iestatīšana, objektu zīmēšana, attēlu ievietošana, animācias efektu – trajektoriju pielietošana).

(7min) Teik demonstrēts, kā izveidot multfilmas fragmentu ―Kolobok‖ pptx (pielikums Nr.2). Skolēni veido multfilmas fragmentu pēc parauga. (17 min) Krievu valodas skolotāja (40 min) Uzdevums skolēniem izveidot multfilmu (PP) pāros par tēmu „Rudens‖, pielietojot jaunu leksiku. (28 min) Informātikas skolotāja Skolēni prezentē savu darbu (10 min).

Nobeigums (2 min).

Skolēnus izvērtēt savas prasmes un zināšanas, kā arī stundas praktisko nozīmi. Skolotājas izsaka apgalvojumus, skolēni atspoguļo vērtējumu, paceļot pirkstus 1 – 5 (2 min).

Es iemācījos jaunus vārdus par rudeni.

Es vingrināju savas datorprasmes.

Es uzlaboju savas zināšanas par PP prezentāciju veidošanu.

Es iemācījos veidot multfilmu PP. Man patika stunda.

Mācību metodes: Mācību dialogs, Darbs ar jauno leksiku, Radošais darbs, Darbs pāros, Prezentācija, Pašvērtējums.

Nav

Pielikums Nr.1

Pielikums Nr.2

Pielikums Nr.3 Осень [oseľ] Бабье лето [babje ļeta] Листопад [ļistapat] Опадают листья [apadajut ļisķja] Листья [ļisķja] – *жѐлтые [ţoltiji] *красные [krasniji] *разноцветные [raznacvetniji] Жѐлуди [ţoluģi] Каштаны [kaštani] Пора желудей, каштанов [para ţeludej, kaštanaf] Падают жѐлуди, каштаны [padajut ţoluģi, kaštani] Туман [tuman] Небо [ľeba] – *серое [seraje] *хмурое [hmuraje] Дождь [doţģ] Идѐт дождь [iģot doţģ] Лужа [luţa] Ветер [vetir] – *сильный [siļnij] *холодный [halodnij] Дует ветер [dujet vetir] Птицы улетают на юг [Pķici uļitajut na jug]. Ягода (-ы) [jagoda/ jagodi] Гриб (-ы) [grib / gribi] Собирает грибы, ягоды [Sabirajut gribi, jagodi] Погода [pagoda] – *холодная [halodnaja] *дождливая [daţdļivaja]

Dana Krētaine, Juris Ločmelis literatūra un mūzika 6.klase Mācību tēma Mērķis

Uzdevumi

Vērtēšana Laiks Mājas darbs (ja

Latviešu gadskārtu ieraţas Apgūt gadskārtu ieraţu svētku tradīcijas, intuitīvi apjaušot, emocionāli sajūtot, intelektuāli izprotot, muzikāli atveidojot to saistību ar norisēm dabā un sadzīvē.

1. Atkārtot un nostiprināt zināšanas par latviešu gadskātu tradīcijām 2. Gūt izpratni par tautasdziesmu un dziedāšanas nozīmi gadskārtu svētkos.

3. Pilnveidot radošās prasmes, iesaistoties tradīciju aktivitāšu spēlēs un uzdevumos.

4. Pilnveidot prasmes izteikt savu viedokli.

Skolēnu pašvērtējums 2 mācību stundas

ir bijis pirms stundām)

Stundas plāns (norādīt darba formas, metodes, mācību tehniskos līdzekļus, skolotāju)

Interakstīvā tāfele, dators, projektors Literatūras skolotāja (10 min) Iepazīstina ar stundas mērķi un veicamajiem uzdevumiem.

Skolēniem tiek izdalīta darba lapa ar gadskārtu saules kalendāru, kuru jāielīmē pierakstos un jāizpēta kalendāra saturs (pielikums Nr.1).

Diskusija. Tiek uzdoti papildus jautājumi: Kādu visuma objekta formu senais kalendārs atgādina?(Sauli) Četri stari garāki, Kādēļ?(4 gadalaiki) Kāda ir saules fiziskā īpašība katrā saulgriežu laikā? (Attālinās, pietuvinās zemei) Kādus saulgriežus mēs zinām?

Kuri saulgriežu svētki tiek valstiski svinēti, kuri piemirsti?(Miķeķus valsts mērogā nesvin)

Galvenā daļa Literatūras skolotāja Tiek pārrunātas galvenās tradīcijas Miķeļos, kurus atzīmējuši senlatvieši.

Skolēniem tiek izskaidrots, ka Miķeķi ir senlatviešu darba svētki, bet darbu darot senie latvieši dziedāja dziesmas, jo ritms labāk palīdz strādāt.

Mūzikas skolotājs (12 min) Darba dziesmas Latviešu tautas dziesma "Kālabad galdiľam". Skolēni ieklausās dziesmas melodijā (dziesmas mācīšana pēc dzirdes, dziesmas apgūšana).  Tiek noskaidroti mūzikas izteiksmes līdzekļi - ritms, noskaľa, raksturs.

Literatūras skolotāja (8min)  Skolēni tiek mudināti aizdomāties par ziemas laiku, kādi ir apstākļi laukos, kādus darbus var veikt.  Tiek uzdoti jautājumi: 1. Ko atzīmē Ziemas saulgriežos? (Ziemassvētki –kad pār tumsu nāk uzvarēt gaisma - dienas atkal kļūst gaišākas) 2. Kā svin Ziemassvētkus? (Svin ar prieku –dziesmām , rotaļām, bagātīgi klātiem galdiem, jo Miķeļos viss sarūpēts) 3. Kā Ziemassvētkos īssināja garos, tumšos vakarus? (Ja bija sniegs rotaļās gāja laukā, bet, ka bija stlikti laikapstākļi, saspiedās šaurajās telpās.  Tiek spēlēta sena rotaļa ‖Māsa Saule‖un ―Brālis Mēness‖.(Gaismai jāaizdzen tumsa. Pielikums Nr.2)



 



    

  



Ziemassvētku tradīcija bija arī nākotnes zīlēšana un māľticība. 6 skolēni pēc izvēles tiek aicināti izvilkt iepriekš sagatavotu lapu ar zīlēšanas tekstu un to skaļi, teatrāli nolasa visai klasei (pielikums Nr.3).

Mūzikas skolotājs (10 min) Ķekatas. Skolēniem tiek pastāstīts par ķekatu nozīmi un rašanos latviešu folklorā, kā tās tiek sauktas daţādās Latvijas vietās - ķekatas, budēļi, čigāni.

Mūzikā raksturīgie ziemas dziesmu refrēni – kalado, toldaro, totari.

Dziesmas "Laiţ māmiľa istabā" dziedāšana.

Skolēni tiek iepazīstināti ar raksturīgajiem ķekatu dziesmu refrēniem - daţādi dulli zilbju savirknējumi, kas raksturo nesaprotamo svešās valodas (čigānu) imitāciju. Sskolēni pieraksta refrēnus.

Literatūras skolotāja (7min) Saruna par pavasara saulgrieţu nozīmi, par saules ritējuma izmaiľām.

Gaisma beidzot uzvar tumsu. Jautājumi par Lieldienu siboliem.

Ola –dzīvība, saule. Pūpoli –pirmie pavasara ziedi, auglīgi, apaļi. Šūpoles – tuvāk saulei.

Pārrunas par Lieldienu rīta rituāliem un senlatviešu tradīcijas nozīmi ―Dzīt putnus‖.

Mūzikas skolotājs (10 min) Juku, juku, sīki putni. Rotaļas skaidrojums un izspēlēšana (pielikums Nr.4).

Skolēni tiek iepazīstināti ar pavasara jeb rotājamām dziesmām. Skolēni pieraksta raksturīgo refrēnu – rotā. Skolēni dzied dziesmu "Dziedat meitas vakarā".

Literatūras skolotāja (8 min) Saruna par vasaras saulgrieţiem un to nozīmi gadskārtās.

Fragments no m/f ―Sprīdītis‖ (2 min), kur attēlota Līgo svinēšana.

Pēc fragmenta noskatīšanās skolēniem jānosauc filmā redzētie Līgo simboli un tradīcijas.

Jāskaidro apļa nozīmi Līgo svinēšanā. (Saules godināšana) Skolēnu skaidrojums, kā Līgo svinēšana atķiras mūsdienās no seniem laikiem –kas pozitīvs, kas negatīvs?

Mūzikas skolotājs (12 min) Līgo dziesmas Tiek noskaidrots līgodziesmu jeb līgotľu raksturīgais refrēns - līgo.

Latviešu tautas melodijas "Pavadāmi Jānu dienu" dziedāšana.

Atkārtojums – latviešu tautas danču/ deju instrumenti ir vijole, harmonikas, bungas.

Nobeigums Literatūras skolotāja (3 min) Skolēni uz lapiľam izsaka vērtējumu par divu novadīto stundu saturu (pielikums Nr.5).

Pielikums Nr.1

Pielikums Nr.2 Rotaļas apraksts 1. Klases telpas priekšā blakus vienu otram noliek 2 krēslus.

2. Izvēlas divus dalībniekus (meitene –Saule), (puisis –Mēness), katram jānostājas sava krēsla malā un ar tuvāko roku jāturas pie krēsla malas.

3. Dalībniekiem aizsien acis un brīvajā rokā iedod katram dvieli ar iesietu mezglu.

4. Māsa Saule jautā: ―Brāl, kur tu esi?‖ 5. Brālis Mēness atbild: ―Es te?‖ 6. Māsa Saule ar dvieli mēģina pēc brāļa teiktā teksta trāpīt brālim.

7. Brāļa uzdevums ir izvairīties, bet ar vienu roku nedrīkst atrauties no krēsla.

8. Pēc tam jautājumu jautā brālis Mēness, bet māsa Saule izvairās.

9. Jautājumus atkārto katrs dalībnieks 3 reizes 10. Rotaļas mērķis –Kurš uzvarēs –tumsa vai gaisma?

Pielikums Nr.3 Zīlēšanas teksti Ziemassvētku naktī ēdīšu 9 reizes pēc kārtas, tad nākošais gads būs bagāts.

Man garšo āboli, tādēļ Ziemassvētku vakarā iešu ābeles pērt ar biksēm, tad būs rudenī labi āboli.

Bet es Ziemassvētku vakarā skriešu basām kājām trīsreiz mājai apkārt, lai nesāp zobi.

Tagad viss tik dārgs, vajag daudz naudas, tādēļ Ziemassvētku naktī nesīšu uz baznīcu melnu kaķi, cik peļu tur noķers, tik reizes naudiľa vairosies.

5. Bet es gribu precēties, tādēļ Ziemassvētku vakarā gulēt ejot, kājā atstāšu vienu zeķi; kurš puisis sapnī nāks zeķi vilkt — tas apprecēs.

6. Es arī gribu precēties, tādēļ Ziemassvētku vakarā metīšu pār plecu kurpi, kuram puisi trāpīs, tas mani precēs! Puiši uzmanieties!

1.

2.

3.

4.

Pielikums Nr.4 Juku, juku, sīki putni, lidu lidu, vanadziņ'. Ššš mušiņas, ššš odiņi, trr resniei dunduriņ'.

Rotaļas apraksts 1.

2.

3.

4.

Dziedot "Juku, juku, sīki putni", visi tin kamolu uz priekšu un atpakaļ Dziedot "lidu, lidu, vanadziņ", plivina rokas kā spārnus Dziedot "ššš mušiņas", berzē plaukstas vienu pret otru Dziedot "trr dunduriņ", berzē nagus vienu pret otru

Pielikums Nr.5 Šajās divās stundās es _________________________________________________________, jo __________________________________________________________________________.

13.Sanita Dejus, Baiba Baltiņa latviešu valoda un angļu valoda 6.klase Stundas tēma Mērķis Uzdevumi

1.

2.

3.

4.

Vērtēšana Laiks Mājas darbs (ja

Pārtika (Food) Sekmēt skolēnu izziľas interesi un izpratni par veselīgas pārtikas nozīmi mūsu dzīvē.

Aktualizēt neveselīgas pārtikas ietekmi uz mūsu veselību;Pilnveidot prasmi pielietot vārdu krājumu ikdienā saistībā ar ēšanas paradumiem; Radīt izpratni par ēšanas tradīciju daţādību tautu kultūrās; Nostiprināt zināšanas par galda kultūru; Sekmēt sadarbības prasmes, strādājot pāros un grupās.

Skolēnu darba mutiska izvērtēšana.

Stundas norises izvērtējums (skolēniem izmantojot rakstiskas atsauksmes).

2 mācību stundas Nav

ir bijis pirms stundām)

Darba plānojums Stundas plāns (norādīt darba formas, metodes, mācību tehniskos līdzekļus, skolotāju)

Ievads (4 min) Latviešu un angļu valodas skolotājas Sasveicināšanās (latviski un angliski).

Angļu valodas skolotāja Video siţeta – http://www.youtube.com/watch?v=jxMYcIZstCk Demonstrējums (1.40 min) (angļu valodā) pēc kura noskatīšanās skolēniem būs jāuzmin stundas tēma. Skolēni uzmin stundas tēmu un tiek iepazīstināti ar stundas apakštēmām, mērķiem un uzdevumiem.

Galvenā daļa Latviešu valodas skolotāja (6 min) Tautasdziesmu teksta sakārtošana pareizā secībā (darbs pāros), (pielikums Nr.1). Skolotāja pārbauda, kā kurai grupai veicies ar tautasdziesmu pareizu rindošanu. Kopīgi labo kļūdas. Raisās diskusijas par tautasdziesmās pieminētajiem ēdieniem – kāpēc mūsdienās skolēni nelabprāt ēd putras, kas ir karašas, ko nozīmē izteiciens ‖pavasarī dvēselīte valdziľā karājas‖.

Angļu valodas skolotāja (5 min) Vārdu krājuma papildināšana angļu valodā (pierakstot tulkojumu) (S (p.58) 1a, 1b); W (p.32) 1). (pielikums Nr.2) Latviešu valodas skolotāja (2 min) Skolēnu sadalīšana grupās, izlozējot lapiľas ar augļa nosaukumu latviešu vai angļu valodā, pēc kuras jāatrod piederība savai grupai (pielikums Nr.3).

Latviešu valodas skolotāja (4 min) Skolēni tiek iepazīstināti ar latviešu tradicionālajiem ēdieniem (pielikums Nr.4) Angļu valodas skolotāja (4 min) Skolēni tiek iepazīstināti ar angļu tradicionālajiem ēdieniem (pielikums Nr.5) Latviešu valodas skolotāja (4.min) Attēlu un tekstu sakārtošana atbilstoši piederībai (darbs grupās). Skolēniem tiek iedoti sagriezti angļu un latviešu ēdienu attēli, kā arī sagrieztas lapiľas ar šo ēdienu nosaukumiem. Skolēniem jāsakārto atbilstošam attēlam, atbilstošs ēdiena nosaukums.

Latviešu valodas skolotāja (3 min) Pieklājības frāzes, kuras lietojamas galda kultūrā latviešu valodā.

Angļu valodas skolotāja (3 min) Pieklājības frāzes, kuras lietojamas galda kultūrā latviešu valodā

(pielikums Nr.6) (S (p.59) 5a; W (p.33) 4).

Angļu valodas skolotāja (10 min) Klausīšanās, lasīšanas, tulkošanas uzdevums (S (p.58) 2a) – dialogs You’ll be ill if you eat all this (pielikums Nr.7).

Angļu valodas skolotāja (18 min) Darbs grupās. Skolēni noskatās dialogu restorāna apmeklēšanu http://www.youtube.com/watch?v=AUEeT4VwREs (0.56 min) un veido dialogu grupās, kurš norisinās kafejnīcā. Trīs grupas veido dialogu „Latvietis kafejnīcā Anglijā”, trīs grupas veido dialogu „Anglis kafejnīcā Latvijā”. Dialogos jāizmanto pieklājības frāzes, kuras tiek lietotas galda kultūrā. Jāizmanto arī latviešu un angļu tradicionālo ēdienu nosaukumi, kuri tika iedoti uzdevumā par tradicionālajiem ēdieniem). (9 min) Dialogu prezentācijas grupās: katra grupa prezentē klases biedriem savu izveidoto dialogu, iznākot klases priekšā. (9 min) Latviešu valodas skolotāja (5 min) Uzdevums ―Veselīgs vai neveselīgs‖?! (Necaurspīdīgā auduma maisiľā ir paslēpts kāds pārtikā lietojams produkts. Skolēns pēc taustes mēģina uzminēt, kas tas ir par produktu. Pēc atminēšanas skolēnam jāpasaka vai šis produkts ir veselīgs vai neveselīgs. Tad šis pārtikas produkta nosaukums ir jāpasaka (vai jāiemācās) angļu valodā).

Angļu valodas skolotāja (8 min) Krustvārdu mīkla (pielikums Nr.8) – uzturs (veselīgs, neveselīgs) Salīdzinot izpildīto krustvārdu mīklu (pa vienam saucot pareizās atbildes), dialogs par veselīgām un neveselīgām uzkodām pusaudţiem.

Nobeigums Angļu valodas skolotāja (2 min) Mājas darba uzdošana, izskaidrošana un pierakstīšana.

Latviešu valodas skolotāja (2 min) Stundas izvērtējums. Skolēniem katram tiek iedotas 2 atšķirīgu krāsu līmlapiľas. Uz vienas katrs uzraksta, kas visvairāk patika un, ko ieguva šajās 2 mācību stundās, uz otras katrs uzraksta, ko vēl gribētu uzzināt par šo tēmu.

Katrs savas līmlapiľas pielīmē pie klasē izvietotajām A3 papīra lapām, kuras piestiprinātas pie sienas. Pārrunas par skolēnu sniegto vērtējumu.

Darba formas un metodes Frontālais darbs, individuālais darbs, pāru darbs, grupu darbs, klausīšanās, demonstrējums, saruna, mācību dialogs, lasīšana, tulkošana, darbs ar tekstu, krustvārdu mīkla.

Mājas darbs (uz Sameklēt (grāmatās, ţurnālos, izmantojot interneta resursus, apmeklējot nākamo latviešu bibliotēku) un ierakstīt latviešu valodas un angļu valodas kladēs Lieldienu valodas un angļu ēdienu receptes (vienu latviešu valodā un vienu angļu valodā). Pierakstīt arī valodas stundu) ēdiena pagatavošanas gaitu. Darbs tiks vērtēts ar i/ni.

Pielikums Nr.1

Lai būs putra, kāda putra, Putra būs vakarā: Es redzēju māmiņai Dūmi kūp namiņā.

Ak, tu mana līgaviņa, Ko mēs rīt vārīsim?

Pupas, zirņi nemērcēti, Jūras mencas nesālītas.

Bāliņš kūla līgaviņu, Aiz matiem turēdams, Kam necepa biezu maizi, Kam karašas plikšķināja.

Kundziņam vien ziedēja Balti griķi tīrumā; Kundziņam jaunas meitas Griķu putras strēbējiņas.

Brīnījos, ērmojos, Kāda smaka istabā: Lielajam ciemiņam Veca desa kabatā.

Rudenī rutki, rācenīši Un baltie kāpostiņi, Pavasarī dvēselīte Valdziņā karājās.

Pielikums Nr.2 Vocabulary and expressions (Noel Goodey, Diana Goodey: Messages 3 (Student‘s Book ), Cambridge University press 2005) At the tabele 1. dessert – deserts, saldais ēdiens 2. fork – dakšiľa 3. glass – glāze 4. knife – nazis 5. main course – otrais (galvenais) ēdiens 6. menu – ēdienkarte 7. (to) order – pasūtīt 8. pepper – pipari 9. plate – šķīvis 10. salt – sāls 11. serviette – salvete 12. spoon – karote 13. starter – uzkodas 14. restaurant – restorāns 15. lunch menu – pusdienu ēdienkarte 16. evening menu – vakara ēdienkarte 17. specials – firmas ēdieni 18. price – cena 19. receipt – rēķins 20. bill – kvīts 21. customer – apmeklētājs 22. child’s meal – bērna porcija 23. pay – maksāt 24. side order – piedevas 25. waiter – viesmīlis

Pielikums Nr.3

CHERRY

ĶIRSIS

PEACH

PERSIKS

CHERRY

ĶIRSIS

PEACH

PERSIKS

CHERRY

ĶIRSIS

PEACH

PERSIKS

APPLE

ĀBOLS

LEMON

CITRONS

APPLE

ĀBOLS

LEMON

CITRONS

APPLE

ĀBOLS

LEMON

CITRONS

PEARS

BUMBIERIS

PEARS

BUMBIERIS

PEARS

BUMBIERIS

Pielikums Nr.4

Latviešu tradicionālie ēdieni SKLANDRAUŠI RUPJMAIZE KARTUPEĻU PANKŪKAS KĀPOSTU TĪTEĽI SAUTĒTI KĀPOSTI GRŪBU PUTRA SPEĶA PĪRĀDZIĽI PELĒKIE ZIRĽI AR SPEĶI PUTRAIMDESA (ASINSDESA) ŢĀVĒTAS ZIVIS KVIEŠU KLIMPAS AR MELLEĽU ĶĪSELI BIEZPIENA RAUŠI BIEZPIENS AR KAĽEPĒM RŪGUŠPIENS ĶIĻĶENZUPA BIEŠU ZUPA AUZU ĶĪSELIS

Pielikums Nr.5

English traditional dishes Angļu tradicionālie ēdieni Toad in the hole

Fish and Chips Dating back to the 19th Century, fish and chips have become an iconic part of British culture. This delicious dish normally consists of battered and deep fried cod served with a generous portion of chips seasoned with salt and vinegar. Often they are complemented by a side serving of gravy, mushy peas, ketchup, curry sauce or tartar sauce

Yorkshire Pudding

Roast Beef and Yorkshire Pudding Yorkshire Pudding is made from batter and usually served with a roast and gravy. Frying a few slices of bacon will give you enough fat to cook your Yorkshires, as well as a much-deserved snack for the cook

Chicken Tikka Masala

Welsh rarebit

English breakfast: Eggs, bacon, sausages, fried bread, mushrooms, baked beans

Pielikums Nr.6 Polite requests (in ar restaurant)/ Table manners 1) Can I have …., please? – Vai es varētu lūdz dabūt….?

2) Could I have a serviette? – Vai es varētu lūdzu dabūt salveti?

3) I’d like…., please. – Es lūdzu gribētu….

4) Could You pass me….., please? – Vai Jūs lūdzu varētu man pasniegt (padot) …..

5) Could we order now, please? – Vai mēs varētu lūdzu tagad pasūtīt?

6) Can I see the menu, please? – Lūdzu ēdienkarti!

7) Could I have the bill/ a reseipt please? – Vai es varētu saľemt rēķinu, kvīti?

8) Where are the toilets, please? – Sakiet, lūdzu, kur ir tualete?

9) Can we pay seperately? – Vai mēs varam maksāt atsevišķi?

10) Do You have any vegetarian dishes? – Vai Jums ir veģetārie ēdieni?

11) Enjoy your meal! – Labu apetīti!

12) Good morning! – Labrīt!

13) Good afternoon! Hallo! – Labdien!

14) Good evening! – Labvakar!

15) Goodbye! – Uz redzēšanos!

Vocabulary 1) 2) 3) 4) 5) 6) 7) 8) 9) 10) 11) 12) 13) 14) 15) 16) 17)

restaurant – restorāns lunch menu – pusdienu ēdienkarte evening menu – vakara ēdienkarte specials – firmas ēdieni price – cena receipt – rēķins bill – kvīts customer – apmeklētājs child’s meal – bērna porcija order – pasūtīt pay – maksāt starter – uzkodas menu – ēdienkarte main course – otreis (galvenais) ēdiens side order – piedevas dessert – deserts waiter – viesmīlis

Pielikums Nr.7 (Noel Goodey, Diana Goodey: Messages 3 (Student‘s Book ), Cambridge University Press 2005) MENU Starters Melon Goat‘s cheese on toast Carrot and orange soup Mushroom pâté Main courses Steak with black pepper sauce Plaice with mushrooms and tomatoes Chicken curry with basmati rice Vegetable lasagne Cheese and ham pizza with a green salad Desserts Apple tart Chocolate and coffee mousse Ice cream

S (p.58) 2a – Presentation You’ll be ill if you eat all that Messages 3 (1) CD Read the menu, then listen to the conversation and follow in your book.

How many people are having a starter?

Ana’s at a restaurant with the Grant family.

CHARLIE: Let‘s go over there. If we sit by the window, we‘ll be able to see the river.

MRS GRANT: OK. ... Has everyone got a menu? What do you fancy?

MR GANT: I think I‘ll have pâté, and then I‘ll have steak with black pepper sauce. Ana,

what would

you like?

ANA: I‘m not sure. What‘s ‗plaice‘?

MR GRANT: It‘s fish. Let‘s have a look. ‗Plaice with mushrooms and tomatoes.‘ That‘ll be nice.

ANA: Yes. Could I have that, please? I won‘t have a starter, thanks.

MR GRANT: OK. What about you, Charlie?

CHARLIE: I‘d like pizza, please, and can I have a plate of chips as well? An for dessert I d like apple tart and ice cream.

MRS GRANT: You‘ll be ill if you eat all that.

CHARLIE: No, I won‘t. I‘m starving. Could you pass me the bread, Ana? MR GRANT: What about you, Penny? Are you going to have a starter?

MRS GRANT: Maybe. But if I have a starter, I won‘t have a dessert. I think I‘ll try the carrot and orange soup. Then I‘ll have curry.

MR GRANT: OK. I‘ll call the waiter. ... Could we order now, please?

WAITER: Certainly. What would you like?

S (p.58) 2b Are these sentences true or false?

Correct the false sentences.

1. The restaurant is by the river.

2. Mr Grant‘s a vegetarian.

3. He isn‘t going to have a starter.

4. Ana wants fish.

5. She‘s going to have a starter as well.

6. Charlie wants a main course, a dessert and some chips too.

7. Mrs Grant doesn‘t think he‘ll be able to eat all that.

8. Charlie‘s very hungry.

9. Mrs Grant‘s going to have a dessert.

Pielikums Nr 8

14. Indra Bite, Silva Vainovska dabaszinības un sports 6.klase Mācību tēma Mērķis Uzdevumi

Vērtēšana Laiks

Cilvēka skelets – mugurkauls un stāja Sekmēt skolēnu izpratni un zināšanas par cilvēka skeletu un pareizu stāju.

1. Ieinteresēt veidot patstāvīga fiziskās aktivitātes veselības uzlabošanai.

2. Nostiprināt veselīgu paradumu pamatprincipus skolēnu dzīvesveidos.

3. Apgūt zināšanas par cilvēka skeleta galvenajām daļām un pareizu stāju.

4. Veicināt skolēnu interesi par nepieciešamību rūpēties par sava organisma veselību.

5. Nostiprināt skolēnu zināšanas, prasmes un iemaľas fizisko vingrinājumu izpildē, attīstīt fiziskās spējas.

Skolēnu pašvērtējums vizualizējot 2 mācību stundas (80 min)

Mājas darbs (ja

Nav

ir bijis pirms stundām)

Darba plānojums Stundas plāns Dators, projektors. (norādīt darba Ievads (5 min) formas, metodes, Dabaszinību skolotāja, sporta skolotāja mācību tehniskos Skolotājas iepazīstina ar šīs stundas savdabību, atšķirību no ierastajām līdzekļus, skolotāju) mācību stundām ikdienā, iepazīstina ar stundas kārtību Dabaszinību skolotāja Ar prāta vētras metodi izzina skolēnu domas un atbildes jautājumā: ―Kāpēc, kur un, kas aizrāda par pareizu stāju?‖ Skolēnu sniegtās idejas, atbildes tiek pierakstītas uz tāfeles.

Galvenā daļa (25 min) Dabaszinību skolotāja Stāstījums par cilvēka attīstību, akcentējot mugurkaula nozīmi tajā.

Tiek demonstrēta skeleta mulāţa, un skolotāja papildina redzēto ar aprakstiem un komentāriem (interaktīvie materiāli ―Zvaigzne‖ Dabaszinības 5.,6. Klasei, tēma – Cilvēka uzbūve ) Pēc redzētā un pārrunātā skolēni darbojas praktiski – paši sev un, lūdzot atļauju klasesbiedram veic mugurkaula iztausti.

Skolēniem tiek demonstrēti attēli pareizam mugurkaula stāvoklim stāvus, sēdus pie galda un pie datora (pielikums Nr.1).

Sporta skolotāja(10 min) Skolēni praktiski mēģina noskaidrot pareizas un savas stājas stāvokli.

Diskusija - cik pareizas ir mūsu stājas un kāpēc visiem nav pareiza stāja?

Dabaszinību skolotāja (5 min) Sniedz informāciju (kuru papildina ar attēliem un uzskates līdzeļiem) par faktoriem, kas ietekmē stājas veidošanos (pielikums Nr.2).

Sporta skolotāja ( 5 min) Tiek akcentēta fizisko aktivitāšu iedarbību uz stājas attīstību. Skolēni tiek iepazīstināti ar sporta veidu specifiku, kas saistīta ar vienveidīgu kustību un nepareizas stājas veidošanos.

Iesildīšanās. Tiek izmantota akīvā rotaļa ar divu daţādu krāsu lapiľām mūzikas pavadījumā (pielikus Nr.3).

Seko vingrojumu kompleksa vērošana un izpildīšana kopā ar skolotāju (15 min). http://www.youtube.com/watch?v=gQqyyA-eUIE

Pēc kompleksa izpildes skolēniem tiek uzdots mājas darbs – šo vingrojumu kompleksu vismaz vienu reizi nodemonstrēt vecākiem un izpildīt kopā ar ģimeni.

Pēc vingrojumu apguves skolēni piedalās visveselīgākā vingrinājuma mugurkaulam – rāpošanas izpildē. Notiek ―Klases rāpošanas čempionāts‖ (10 min) Skolēni sadalās pāros un pēc starta abi veic 10m distance rāpošanā, uzvarētājs cīľu turpina tālāk ar citu konkurentu.

Mājas darbs (ja paredzēts)

Nobeigums Dabaszinību skolotāja (5 min) Stundas noslēgumā skolotājas nolasa daţus aforismus (pielikums Nr.4) par stājas nozīmi cilvēka dzīvē.

Kopīgi tiek vekti secinājumi par apgūto tēmu, kā arī skolēni novērtē uz izsaka secinājumus par savas stājas stāvokli ar ballēm no 1-3, parādot to ieľemot stājas stāvokli atbilstoši dotajiem zīmējumiem. http://visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/dokumenti/metmat/vingro_kopa_ar_ma ni.pdf Veikt vingrinājumu kompleksu kopā ar ģimenes locekļiem

Pielikums Nr.1

Pielikums Nr.2

Pielikums Nr.3 Aktīvā rotaļa ar krāsu lapiņām.

1. Telpā nekonkrēti ir izvietotas lapiľas, kurām viena puse, piem., ir zilā krāsā, bet otradzeltenā.

2. Skolēni tiek sadalīti divās grupās.

3. Katrai grupai tiek iedalīta konkrēti viena krāsa- zila vai dzeltena.

4. Skan mūzika, kuras laikā visi skolēni pārvietojas pa telpu.

5. Kad mūzika apklust, katras grupas dalībnieki, piem., zilās krāsas pārstāvji cenšas visas dzeltenās lapiľas apgriezt uz zilo pusi, savukārt dzeltenās komandas dalībnieki- uz dzelteno pusi.

6. Kad atkal atskan mūzika, visi brīvi pārvietojas pa telpu.

7. Rotaļu beidzot, katras komandas viens dalībnieks saskaita, cik čakli visi kopā ir sadarbojušies.

Pielikums Nr.4 Aforismi: „Cilvēka stāja – dvēseles fasāde.” (O. Grasians) „Zirgs bez stājas – govs” (krievu sakāmvārds) „Stalta stāja ir cilvēka veselības spogulis.” (Mārīte Dzene)

15. Ilona Lipska, Kristīne Bārdule angļu valoda un pasaules vesture 6.klase Stundas tēma Mērķis Uzdevumi

Vērtēšana Laiks Mājas darbs (ja ir bijis pirms stundām)

Stundas plāns (norādīt darba formas, metodes, mācību tehniskos līdzekļus, skolotāju)

Senās Grieķijas kultūra Paplašināt skolēnu zināšanas par Senās Grieķijas kultūras nozīmi mūsdienu sabiedrībā un izpratni par daudzveidīgo angļu valodas pielietojumu.

Iegūt informāciju par Senās Grieķijas kultūru: izglītība Atēnās un Spartā, arhitektūra - ievērojamākās kultūrvēsturiskās celtnes, podniecība - māla trauku veidi, teātra pirmssākumi, olimpisko spēļu pirmssākumi; Pilnveidot sadarbības prasmes; Paplašināt vārdu krājumu angļu valodā; Nostiprināt teikumu veidošanas prasmes vienkāršajā pagātnē angļu valodā. savstarpējais vērtējums, skolēnu pašvērtējums, skolotāju vērtējums ballēs gan vesture, gan angļu valodā 2 mācību stundas, 80 min bez starpbrīţa.

Darba plānojums Skolēni aizpildījuši krustvārdu mīklu par Senās Grieķijas filozofiem darba lapās vai interneta adresē https://dl.dropboxusercontent.com/u/197745088/zinatnieki.htm un zina katra Senās Grieķijas filozofa devumu cilvēces vesture.

Dators, projektors, internet pieslēgums, Mouse Mischief, 5 bezvadu datorpeles, katrai grupai palnšete vai mobilais telefons, kurā augšuplādēta Tellagami aplikācija.

Klasē galdi sakārtoti grupu darbam – piecas grupas (5 – 6 skolēni grupā).

Uz katra galda uzlikta grupā pētāmā tēma (pielikums Nr.1) Ienākot klasē skolēni izlozē grupas (pielikums Nr.1), apsēţas pie galda atbilstoši tēmas nosaukumam. Katrā grupā ir viens skolēns, kuram telefonā ir Tellagami aplikācija.

Stundas laikā tiek izmantots taimeris http://www.onlinestopwatch.com/countdown-clock/full-screen/ Uz katra galda vāciľos ievietotas visas skolēnu individuālam darbam nepieciešamās darba lapas, kā arī grupas darba lapas un teksti.

Ievads Vēstures skolotāja (2 min) Sasveicināšanās, informācija par stundas darba organizāciju 80 min bez starpbrīţa. Stundā apgūs zināšanas vesture, izmantojot angļu valodas zināšanas un prasmes.

Iesildīšanās uzdevums „Atrodi, kurš zina...‖ Katram skolēnam darba lapa, kurā ir jautājumi par iepriekš izpildīto mājas darbu. Pārvietojoties pa klasi, 1 minūtes laikā, skolēni sameklē klasesbiedrus, kuri zina atbildes uz darba lapā dotajiem jautājumiem. Uzraksta klasesbiedra vārdu un sniegto atbildi (pielikums Nr.2).

Pēc minūtes skolēni apsēţas savās grupās, tiek pārrunātas iegūtās atbildes uz jautājumiem, skolēni ielīmē DL pierakstu kladē.

Angļu valodas skolotāja (5 min) Uz tāfeles tiek projicēts vārdu mākonis, izveidots www.wordle.net (pielikums Nr.3) Skolēni, iepazīstoties ar vārdiem mākonī, noskaidro mācību stundas tēmu.

Dialogs. Ko Jūs jau zināt par Senās Grieķijas kultūru? Ko Jūs vēlaties uzzināt par Senās Grieķijas kultūru?

Prezentācijā, kas izveidota vietnē www.prezi.com tiek vizualizēti mācību

stundas uzdevumi. Skolotāja iepazīstina skolēnus ar šīs stundas uzdevumiem. http://prezi.com/fiwcl6sst4lc/?utm_campaign=share&utm_medium=copy Vēstures skolotāja (2 min) Iepazīstina skolēnus ar vērtēšanas kritērijiem (slaids prezentācijā) – skolēni par darbu stundā un mājas darba izpildi iegūs vērtējumu 10 ballu skalā gan angļu valodā, gan pasaules vēsturē.

Grupas darba vērtējums par tēmas izpēti (vērtē skolotājas) – 20 punkti Individuālā darba vērtējums par darba lapu (vērtē skolotājas) – 15 punkti Grupas darba vērtējums par tēmu apkopojumu (vērtē skolotājas) – 20 punkti Izveidotā video siţeta vērtējums (vērtē skolotājas un citu grupu skolēni – kopīgs vērtējums no katras grupas) – 16 punkti Pašvērtējums – 8 punkti Mājas darba vērtējums – 6 punkti Galvenā daļa Angļu valodas skolotāja (2 min) Atkārto grupas darba principus, skolēni sadala lomas grupās.

Uzdevuma skaidrojums. Skolēniem grupās ir jāiepazīstas ar tekstu, katrai grupai teksts atbilstoši grupas nosaukumam (pielikums Nr.4) un jāizpilda dotos uzdevumus, atbildot uz jautājumiem, analizējot zīmējumus, līmējot utt.

(10 min) Grupu darbs. Katra grupa iepazīst savu tēmu par Senās Grieķijas kultūru. Skolotāju individuāla palīdzība. Pēc taimera signāla skolēni beidz darbu.

Vēstures skolotāja (2 min) Skolotājas skaidrojums. Katram grupas skolēnam jāveic uzdevums individuāli. Atbilstoši savas izlozētās tēmas krāsai skolēni pārvietojas uz to grupu, kuras nosaukums ir tādā pašā krāsā. Veidojas jauktas grupas, kurās skolēniem ir jāiegūst informācija par attiecīgo tēmu. Skolēna, kurš jau ir izpētījis tēmu, uzdevums ir sniegt informāciju un atbildēt uz jautājumiem, lai citu grupu skolēni varētu aizpildīt darba lapas.

(10 min) Skolēni aizpilda savas darba lapas, uzdodot jautājumus. Skolotāju individuāla palīdzība. Pēc taimera signāla skolēni beidz darbu, atgrieţas sākotnējās grupās.

(4 min) Jautājumu uzdošana, izmantojot Power Point prezentāciju (pielikums Nr.5) ar Multiple Mouse programmu, katrai grupai viena datorpele atbilţu sniegšanai. Skolēni grupās sniedz atbildes uz jautājumiem par visu grupu apskatītajām tēmām. Dialogs. Tiek pārrunātas sniegtās atbildes.

Angļu valodas skolotāja (2 min) Uzdevuma skaidrojums. Katrs skolēns izlasa savas darba lapas tekstu un iepazīstina pārējos grupas skolēnus ar citās grupās iegūto informāciju.

(10 min) Grupu darbs. Skolēni uz A3 lapām veido domu karti, ietverot visās grupās iegūto informāciju. Skolotāju individuāla palīdzība. Pēc taimera signāla skolēni beidz darbu.

Vēstures skolotāja (2 min) Uzdevuma skaidrojums. Skolēniem ir jāizveido siţets, kurā viľi, kā Senās Grieķijas iedzīvotāji ~ 30sek pastāsta par Senās Grieķijas kultūru.

Iepazīstina ar siţeta vērtēšanas kritērijiem (slaids prezentācijā). Veiksmīgs video siţeta izveidošanas priekšnosacījums ir labs scenārijs, tādēļ skolēniem ir jāuzraksta ~ 10 teikumu garš scenārijs angļu valodā. Kad tas ir gatavs, jāparāda skolotājai.

(5 min) Grupu darbs. Skolēni raksta scenāriju siţetam. Skolotāju individuāla palīdzība. Pēc taimera signāla skolēni beidz darbu.

(2 min) Uzdevuma skaidrojums. Skolēniem ir jāizveido video siţets par Senās Grieķijas kultūru, izmantojot www.tellagami.com aplikāciju. Skolēni ierakstu var veikt jebkurā klusā vietā skolā. Izveidotais ieraksts ir jāatsūta skolotājai uz e-pastu. Klasē jāatgrieţas savlaicīgi, uzdevuma izpildes laiks 5 min.

(5 min) Grupu darbs. Skolēni veido siţetu par Senās Grieķijas kultūru.

Nosūta izveidoto siţetu skolotājai e-pastā. Skolotāja atver visus izveidotos darbus.

Angļu valodas skolotāja (2 min) Izdala skolēniem video siţeta vērtēšanas lapas – katrai grupai viena vērtēšanas lapa. Katra grupa izvērtē siţetu kopīgi (pielikums Nr 6).

(5 min) Skolēni skatās siţetus, vērtē, īsi komentē.

(5 min) Dialogs. Skolotāja atgrieţas pie sākotnēji izvirzītajiem stundas darba uzdevumiem un pārrunā ar skolēniem to izpildi.

Mājas darbs (ja paredzēts)

Nobeigums Vēstures skolotāja (3 min) Lūdz skolēniem veikt mācību stundas, sava darba un grupas darba izvērtējumu darba lapās (pielikums Nr.7).

(2 min) Mājas darba uzdošana.

Atrast Liepājā ēku, kuras kolonnas veidotas doriešu, joniešu vai korintiešu stilā. Nofotografēt kolonnas. Pievienot fotogrāfiju Twitter #vestureskola un uzrakstīt kolonnas veidu, ēkas atrašanās adresi.

Papildus darbs ieinteresētajiem skolēniem – noskatīties filmu par Grieķijas kultūru un izpildīt uzdevumu ―Grieķijas kultūra‖ skolotājas veidotajā blogā www.vestureskola.blogspot.com sadaļā ―Antīkā vesture‖.

Pielikums Nr.1 Tēmas skolēniem izlozei

THEATRE POTTERY EDUCATION ARCHITECTURE

OLYMPICS

THEATRE POTTERY EDUCATION ARCHITECTURE

OLYMPICS

THEATRE POTTERY EDUCATION ARCHITECTURE

OLYMPICS

THEATRE POTTERY EDUCATION ARCHITECTURE

OLYMPICS

THEATRE POTTERY EDUCATION ARCHITECTURE

OLYMPICS

THEATRE POTTERY EDUCATION ARCHITECTURE

OLYMPICS

Tēmas grupām uz galdiem

THEATRE

POTTERY

EDUCATION

ARCHITECTURE

OLYMPICS

Pielikums Nr.2 Atrodi, kurš zina ...

Uzvārds Jautājums Atbilde Kā sauca Maķedonijas Aleksandra skolotāju?

Kā sauca medicīnas zinātnes pamatlicēju?

Kā sauc vēstures zinātnes pamatlicēju?

Kā sauc aklo dzejnieku, poēmu "Iliāda" un "Odiseja" autoru?

Kā sauc Sengrieķu matemātiķi un fiziķi, kurš izgudroja kaujas mašīnas?

Pielikums Nr.3

Pielikums Nr.4 Theatre In ancient Greece, theatre was a really big deal. Crowds of 15,000 people would gather to see a play. Every town had at least one theatre. The ancient Greeks were always bragging (lielījās) about the wonderful performances in their city-state. The ancient Greeks held drama competitions.

Because so many people came to see the plays, the Greeks usually built a huge bowl-shaped

arena on hillsides, so that people could be seated in a way that let them see what was going on down in the orchestra pit - the stage area. The entire seating section was called the Theatron, which is the origin of our word "theatre". The actors changed costumes in a hut (būdā) called the "skene". Dancers and singers, called the chorus, performed on a flat area called

the orchestra.

All the actors were men or boys. In Greek drama, the chorus or the singers told the story, not the actors. Actors used gestures and masks to act out their parts. Actors changed roles by changing

masks

, made from stiffened linen (stīvināta lina) with holes for eyes and mouth

. Actors also wore wigs (parūkas). The masks showed the audience what kind of character an actor was playing (sad, angry or funny). Some masks had two sides, so the actor could turn them round to suit the mood for each scene.

There were three types of plays.

Tragedies: The first type they invented was the tragedy. In tragedies, one or more major characters always suffered (cieta) a disastrous (katastrofālas/nožēlojamas) end.

Comedies: Comedies were invented next. In comedies, plays always had a happy end. The third type was the satire.

Satires: Satires were plays that made fun of real people. In ancient Greece, you did not poke fun at the gods - not in a play, not in real life, not ever. But you could poke fun at your leaders.

And that was uniquely Greek. Satires in ancient Greece were often political in nature.

The best actors and play writers were awarded prizes - a bit like the Hollywood Oscars. The most famous writers of plays were Aeschylus,Sophocles (he wrote 120 plays) and Euripides for tragedy and Aristophanes for comedy.

Plays were performed to honor Dionysus, the ancient Greek god of harvest and wine. The Greeks were always weaving the gods into their stories.

Activity. Look at the masks and glue at appropriate place!

Tragedy

Comedy

Activity. Look at the masks and glue at appropriate place!

Tragedy

Comedy

Activity Fill in missing words! 14/ Crowds of _________________people would gather to see a play. Every town had at least __________ theatre. Many people came to see the plays, so the Greeks usually built a huge __________________________

arena on hillsides. The entire seating section was called the

__________________, which is the origin of our word "theatre". Dancers and singers, called the chorus, performed on a flat area called the orchestra.All the actors were _____________ or _______________. In Greek drama, the chorus or ________________ told the story, not the actors.

Actors used gestures and masks to act out their parts. Actors changed roles by ______________________, made from stiffened linen (st카vin훮ta lina) with holes for eyes and mouth . Actors also wore ______________. The masks showed the audience what kind of character an actor was playing (sad, angry or funny). Some masks had two sides, so the actor could turn them round to suit the mood for each scene.

The first type they invented was ________________ .

Comedies were invented next. In comedies, plays always had _________________.

The third type was _______________________.

Satires were plays that made fun of ______________________. In ancient Greece, you did not poke fun at the gods - not in a play, not in real life, not ever. But you could poke fun ____________________. And that was uniquely Greek.

Answers Crowds of ___15.000____people would gather to see a play. Every town had at least _____one_____ theatre. Many people came to see the plays, so the Greeks usually built a huge ____bowl-shaped_____ arena on hillsides. The entire seating section was called the _____Theatron______, which is the origin of our word "theatre". Dancers and singers, called the chorus, performed on a flat area called the orchestra.All the actors were _men___ or _____boys_____. In Greek drama, the chorus or ____the singers_______ told the story, not the actors. Actors used gestures and masks to act out their parts. Actors changed roles by __changing___masks_, made from stiffened linen (st카vin훮ta lina) with holes for eyes and mouth .

Actors also wore _____wigs___. The masks showed the audience what kind of character an actor was playing (sad, angry or funny). Some masks had two sides, so the actor could turn them round to suit the mood for each scene.

The first type they invented was __tragedies ____ .

Comedies were invented next. In comedies, plays always had ___a_happy end___.

The third type was ____satires______.

Satires were plays that made fun of _____real people___. In ancient Greece, you did not poke fun at the gods - not in a play, not in real life, not ever. But you could poke fun ___at leaders______.

And that was uniquely Greek.

Activity. Fill the table about theatre! 15/ Statement

Points

How many people can see a play

1

How many theatres are in every town

1

Who were the actors

2

Shape of arena

1

Theatron was…

1

Who told the story

1

Actors wore…..

2

How could the actors show the character

1

3 types of plays

3

1st type of plays was invented

1

nd

2 type of plays was invented

Answer

1

Answers Statement

Points

Answer

How many people can see a play

1

About 15.000

How many theatres are in every town

1

At least one

Who were the actors

2

Men and boys

Shape of arena

1

Bowl-shaped

Theatron was…

1

The entire seaing section

Who told the story

1

The chorus or the singers

Actors wore…..

2

Wigs and masks

How could the actors show the character

1

Turn round masks

3 types of plays

3

Tragedy,comedy,satire

1st type of plays was invented

1

tragedy

2nd type of plays was invented

1

comedy

Extra tasks Connect descriptions and glue!

Tragedy

Was a play where one or more main characters always suffered a disastrous end.

Satire

Was a play that made fun of mortal legends and of real people

Comedy

Was a humorous play with a happy end.

Education Ancient Greek mathematicians and scientists, such as Pythagoras, Archimedes and Euclid discovered principles and theories that we still use today.The works of ancient Greek literature are still popular classics today. The ancient Greeks invented an alphabet of 24 letters. Units and symbols from their written language are still used in science and mathematics today.

Both daily life and education were very different in Sparta than in Athens.

Athens. In ancient Athens, the purpose of education was to produce citizens trained in the arts, and to prepare citizens for both peace and war.

Until age 6 or so, boys were taught at home by their mother or by a male slave. From age 6 to 14, boys went to a neighborhood primary school or to a private school. Books were very expensive and rare, so subjects were read out-loud, and the boys had to memorize everything. To help them learn, they used writing tablets and rulers.

In primary school, they had to learn two important things - the words of Homer a famous Greek poet, and how to play the lyre. Their teacher (always man) might choose to teach additional subjects like: drama, public speaking, government, art, reading, writing, math, and how to play another ancient Greek instrument - the flute.Then boys attended a higher school for four more years. When they turned 18, they entered military school for two additional years. At age 20, they graduated.

Girls were not educated at school, but many learned to read and write at home.

Sparta. In ancient Sparta, the purpose of education was to produce well-disciplined army. Every Spartan, male or female, was required (bija nepieciešams) to have a perfect body.

When babies were born in ancient Sparta, soldiers checked the baby. If the baby did not appear healthy and strong, the infant was taken away (atņemts), and left to die on a hillside, or trained as a slave (vergs).

Spartan boys were sent to military school at age 6 or 7. They lived, trained and slept in the barracks (kazarmās). They were taught survival skills to be a great soldier. School courses were very hard and often painful.

Although students were taught to read and write, those skills were not very important to the ancient Spartans. The boys were not fed (baroti) well, and were told that it was fine to steal food as long as they did not get caught stealing. If they were caught, they were beaten.

Between the age of 18-20, Spartan males had to pass a difficult test of fitness, military ability, and leadership skills. Any Spartan male who did not pass these examinations became a perioikos (the perioikos, or the middle class were not citizens.) If they passed, they became a full citizen and a Spartan soldier.

Spartan Girls also went to school at age 6 or 7. They lived, slept and trained in barracks.

The girls were taught wrestling, gymnastics, and combat (cīņas) skills. At age 18, if a Sparta girl passed her skills and fitness test, she she was allowed to marry (drīkstēja precēties). If she failed, she would lose her rights as a citizen, and became a perioikos, a member of the middle class.

Spartan soldiers spent most of their lives with their fellow soldiers. They ate, slept, and continued to train in their brotherhood barracks. Even if they were married, they did not live with their wives and families. At age 60, a Spartan soldier could retire and live in their home with their family.

In most of the other Greek city-states, women were required to stay inside their homes most of their lives. They could not go anywhere or do anything without their husband's permission. They had no freedom. But in Sparta, things were very different for women who were citizens. They were free to move around, and visit neighbors without permission.

Activity Compare Sparta and Athens education sistem! 20/ Sparta (boys/girls)

Athens

1. __________________________________________ What we still use today from Ancient Greek science? 4/

2. __________________________________________ 3. __________________________________________ 4. __________________________________________

Purpose of education 4/

Describe children life before going to school and write age when kids go to school! 4/

Content for education 4/

Military obligations of citizens 4/

Answers Sparta (boys/girls) What we still use today from Ancient Greek science? 4/

Purpose of education 4/

Describe children life before going to school and write age when kids go to school! 4/

Content for education 4/

Military obligations of citizens 4/

Athens

1. principles and theories in Maths 2. an alphabet of 24 letters 3. Units and symbols from their written language 4. Greek Literature In ancient Sparta, the purpose of education was to produce welldisciplined army. Every Spartan, male or female, was required (bija nepieciešams) to have a perfect body.

When babies were born in ancient Sparta, soldiers checked the baby. If the baby did not appear healthy and strong, the infant was taken away (atņemts), and left to die on a hillside, or trained as a slave (vergs).

Spartan boys were sent to military school at age 6 or 7.

Spartan Girls also went to school at age 6 or 7.

They were taught survival skills to be a great soldier. Although students were taught to read and write. Spartan males had to pass a difficult test of fitness, military ability, and leadership skills.

The girls were taught wrestling, gymnastics, and combat (cīņas) skills.

At age 60, a Spartan soldier could retire and live in their home with their family.

In ancient Athens, the purpose of education was to produce citizens trained in the arts, and to prepare citizens for both peace and war Until age 6 or so, boys were taught at home by their mother or by a male slave. From age 6 to 14, boys went to a neighborhood primary school or to a private school.

Girls were not educated at school, but many learned to read and write at home.

The words of Homer a famous Greek poet, and how to play the lyre. Their teacher (always man) might choose to teach additional subjects like: drama, public speaking, government, art, reading, writing, math, and how to play another ancient Greek instrument - the flute.Then boys attended a higher school for four more years. When they turned 18, they entered military school.

When they turned 18, they entered military school for two additional years. At age 20, they graduated.

Activity. True or False. Read each statement carefully. Write out true or false in the blank!

Correct the wrong answers! 15/ ______ Units and symbols from Greek written language are still used in science and mathematics today. ________________________________________________________________________________ ______ Both daily life and education were very similar in Sparta and in Athens. ________________________________________________________________________________ ______ In Ancient Athens, the purpose of education was to produce well-disciplined army. ________________________________________________________________________________ ______ In Athens until age of 6, boys were taught at home by their father. ________________________________________________________________________________ ______ In Sparta babies who weren‘t healthy and strong, was left to die on a hillside. ________________________________________________________________________________ ______ Education in Sparta consisted mostly of art and music. ________________________________________________________________________________ ______ In Athens boys learnt the words of Homer a famous Greek poet, and how to play the lyre. ________________________________________________________________________________ _____The girls in Athens were not educated at school, but many learned to read and write at home. ________________________________________________________________________________ _____The girls in Sparta were taught wrestling, gymnastics, and combat skills. ________________________________________________________________________________ _______ At age 50, a Spartan soldier could retire and live in their home with their family. ________________________________________________________________________________ Answers True__ Units and symbols from Greek written language are still used in science and mathematics today.

False___ Both daily life and education were very similar in Sparta and in Athens.

Both daily life and education were very different in Sparta and in Athens.

False__ In Ancient Athens, the purpose of education was to produce well-disciplined army.

In Sparta, the purpose of education was to produce well-disciplined army.

False__ In Athens until age of 6, boys were taught at home by their father.

In Athens until age of 6, boys were taught at home by their mother.

True In Sparta babies who weren‘t healthy and strong, was left to die on a hillside.

False_ Education in Sparta consisted mostly of art and music.

Education in Athens consisted mostly of art and music.

True__ In Athens boys learnt the words of Homer a famous Greek poet, and how to play the lyre.

True__The girls in Athens were not educated at school, but many learned to read and write at home.

True_The girls in Sparta were taught wrestling, gymnastics, and combat skills.

False_ At age 50, a Spartan soldier could retire and live in their home with their family.

At the age of 60

Art&Architecture

Greek statues The ancient Greeks loved beauty, music, literature, drama, philosophy, politics and art.

Greek sculptors made figures of people and gods: Arthemis – the doughter of Zeus. She was

goddness of the hunt.

, Apollo was god of art and music

, Zeus was father of gods

and men, he was god of thunder and sky . Statues were set up outdoors in towns and inside temples. A statue lasts much longer than a painting, especially when made of a hard stone, such as marble (marmors). There were also statues made of wood and bronze.

There are figures of people without clothes, and statues of athletes in action. Most famous statue of

athlet is „Disck thrower‖ During the wars all statues was destroyed. The Romans collected Greek statues and made copies of them. Greek statues always represented perfect looking people, with muscles and perfect noses and eyes spaced just right.

Architecture The Greeks believed that architecture was based on mathematical principles. They built beautiful

temples

friezes with carved stone figures

. Temple roofs were held up by stone columns and decorated with

. The ancient Greeks were wonderful architects.

They invented three types of columns: Doric – most simple column

, Ionic – column with

scrolls and Corinthian – quite fancy column , to support their buildings, rooftops and temples. Nearly every public building in ancient Greece incorporated one or more of these three designs.

Even in ancient Sparta, these three column designs could be found all over town. Because many architects copied Greek styles, you can see much later buildings (from the 18th and 19th centuries for example) which look „Greek‖.These designs are still used today.

An acropolis was built on a hill, many cities were built around an acropolis. They could see the enemy coming and take shelter in the buildings built high above the city.

The most famous acropolis in ancient Greece is probably the one in ancient Athens. There was an

acropolis in every Greek city-state (pilsētvalstī – polisā), sometime more than one.

Acropolis in Athens was destroyed during the wars. One of the famous Greek general

Pericles donated (ziedoja) money for the rebuilding of Athens. He rebuilt many temples on the acropolis that were destroyed by the Persians. He led the Parthenon

construction works. This magnificent structure was a temple to the goddess

Athena . It was built between the years 447 BC and 438 BC. It took over 20 thousand tons of marble to construct. Pericles also used his wealth (bagātību) to support the arts. It helped Pericles to become a popular figure in Athens. He also had the Long Walls built from Athens to the port city of Piraeus in order to protect the city in the event of a siege (aplenkuma gadījumā).

Darba lapa. Ieraksti tukĹĄajos laukumos mÄ kslas vai arhitektĹŤras objekta nosaukumu! 10/

Darba lapa. Izpēti kolonnu kapiteļu veidus! Tukšajos laukumos ieraksti kapiteļa tipu! 10/

Secini! Ko senie grieķi attēloja skulptūrās?__________________________________________________________________________________

Kas ir attēlots šajos attēlos? Raksturo attēlus! 5/ Nosaukums

Raksturojums

Secini! Ko senie grieķi attēloja skulptūrās? 2/ ________________________________________________________________________________ _____ Vai līdz mūsdienām ir saglabājušās grieķu veidotās statujas? Kāpēc? 2/ ________________________________________________________________________________ _____ Pieraksti grieķu kolonnu daļas! 3/

Pieraksti katrai kolonnai kapiteÄźa veidu, raksturo to! 3/ Veids

Raksturojums

Pottery Greek potters were constantly changing the shape of their famous vases and pots. In ancient Greece, it was not enough to create something that was beautiful. It also had to be comfortable. If the vase, pot, or pitcher (krūka) had a handle, that handle had to be easy to hold and fit comfortably into your hand. Everything had to be perfectly proportioned.

The designs on their pottery told a story. Some told stories of daily life. Others told stories of wars and heroes. All designs, whatever they were, had to represent something that people would

find pleasing. Geometric designs (ģeometrisku figūru trauki) had to be familiar, a design perhaps that could be found in a temple. Most Greeks were cremated and buried in pots. Even if the pots were to be buried, they still had to be perfect. The ancient Greeks were perfectionists.

Archaeologists have discovered a great many ancient Greek pieces of pottery. Between household vases and funeral pots, archaeologists have been able to piece together a great deal of knowledge about daily life in ancient Greece.

The Greeks made pots from clay. They made small pottery bowls and cups for drinking, middle-sized pots for carrying and cooking, elegant vases for decoration, and large jars for storing wine and foods. They used a watery clay mixture to make figures or decoration on the clay before it

was hard. When the pot was baked, the areas painted with the clay mixture turned black (melnfigūtu trauki) Unpainted areas turned red-brown. Greek potters also made pottery decorated

with red figures on a black background

(sarkanfigūtu trauki).

Izpēti uz trauka attēloto tēmu, nosaki trauka veidu. Pielīmē attēlu un tā aprakstu atbilstošā vietā! 20/ Tēma Lauksaimniecība

Sadzīve

Apbedīšana

Izglītība

Izklaide

Reliģija

Verdzība

Sieviešu darbi

Olimpiskās spēles

Mitoloģija

Sarkanfigūru trauks

Melnfigūru trauks

Lauksaimniecība Melnfigūru

Šo seklo dzeramo kausu sauc Kiliks. Uz kausa attēlots, ka vīrieši uzar zemi ar vēršiem un sēj sēklas. Dēmetra ir dieviete, kas saistīta ar lauksaimniecību un auglību. Lauksaimniecības darbus, piemēram, aršanu daţkārt sauca par Dēmetras darbu.

Sadzīve Sarkanfigūru

Uz vāzes attēlota līgava un līgavainis. Senajā Grieķijā uzskatīja, ka meitene, kas sasniegusi pusaudţa vecumu un, kurai varēja būt bērni, bija gatava laulībām. Atēnās, meitenes precējās apmēram 13 gadu vecumā, vīrieši bija vismaz divas reizes vecāki. Spartā pāri precējies daudz vēlāk.Vīriešu un sieviešu vecuma starpība nebija tik liela.

Apbedīšana Sarkanfigūru

Vīriešiem un sievietēm bija atšķirīgas lomas bērēs. Sievietes nomazgāja mirušo, ietina to audumā un rotāja ar ziediem un zaļumiem.

Vīrieši, savukārt, nesa zārku.

Izglītība Sarkanfigūru

Mūzikas stunda. Mūzika bija neatľemama grieķu dzīves sastāvdaļa gan izklaidēs, gan festivālos un rituālos. Visi bērni mācījās spēlēt mūzikas instrumentus. Tika organizēti regulāri mūzikas instrumentu spēles konkursi, lai uzzinātu labāko mūziķi.

Izklaide Sarkanfigūru

Cilvēki spēlē spēli „Kauliľi‖.

Tā bija populāra spēle gan bērniem, gan pieaugušajiem. Kad riľķis tika mests gaisā, spēlētājiem vajadzēja sagrābt pēc iespējas vairāk kauliľus un pēc tam noķert krītošo riľķi.

Reliģija Sarkanfigūru

Cilvēki upurē dzīvnieku pie altāra. Dzīvnieku upuri bija izplatītākais veids, kā godināt dievus, daļa dzīvnieka bija paredzēta dieviem, bet pārējo ēda dievlūdzēji.

Verdzība Sarkanfigūru

Verdzība bija daļa no grieķu ikdienas dzīves.

Sieviete ar savu pavadoni verdzeni. Verdzenes drēbju raksts liek domāt, ka viľa ir persiete.

Sieviešu darbi Sarkanfigūru

Sieviete vērpj dziju. Pat aristokrātes Senajā Grieķijā zināja, kā vērpt un aust. Lai gan visbieţāk vergi strādāja viľu vietā. Spartas sievietes vērpt un aust neprata tik labi kā Atēnu sievietes.

Olimpiskās spēles Melnfigūru

Skriešanas disciplīna Olimpiskajās spēlēs, kas tika organizētas reizi četros gados.

Mitoloģija Melnfigūru

Dievam Zevam ļoti sāpējusi galva. Hēfaists pāršķēla Zeva galvu, no kuras piedzima dieviete Atēna – Atēnu pilsētas aizstāve.

*Skolēniem tiek iedoti tikai sagriezti attēli un apraksti.

Pieraksti māla trauka rotājuma veidu! Apraksti uz māla traukiem attēlotos notikumus! 9/ Rotājuma veids Attēlotie notikumi 0,5p par katru 1p par katru

Atbildi uz jautājumiem! Atbildes pieraksti pilnos teikumos! 6/ Kas tika attēlots uz māla traukiem? ________________________________________________________________________________ ________________________________________________________________________________ ________________________________________________________________________________ Ko var secināt par atšķirībām Atēnas un Spartas iedzīvotāju dzīvē, izpētot traukus un izlasot aprakstus? ________________________________________________________________________________ ________________________________________________________________________________ ________________________________________________________________________________ Ko var secināt par sengrieķu nodarbošanās veidiem, izpētot traukus un iepazīstoties ar to aprakstiem? ________________________________________________________________________________ ________________________________________________________________________________ ________________________________________________________________________________

Olympics The Olympic mottto "Citius, Altius, Fortius.", which is Latin for "Swifter, Higher, Stronger" The Olympic Games began in southwest Greece in 776 BC. The Games were part of a religious festival. The Games were held in honour of Zeus, king of the gods, and were staged every four years at Olympia. People from all over the Greek world came to watch and take part. The ancient Greeks loved competitions of all sorts. If two or more Greek city-states happen to be at war with each other when the game date arrived, war was stopped for the duration of the games. Everyone wanted their city-state to win!

The Ancient Olympic Games consisted of only one race, the "stade" race, which was the length of the stadium and between 180 and 240 metres long. The running track was much wider than a modern one. Twenty people could run at once.

Over the years more running races and other events were added, including boxing, wrestling, chariot racing (braukšana ar kaujas ratiem), long jump, javelin (šķēpa mešana) and discus throwing. Only men, boys and unmarried girls were allowed to attend the Olympic games. Married women were not allowed into the Olympic Games. Winners might marry rich women, enjoy free meals, invitations to parties, and the best seats in the theatre and the prize was a crown of olive leaves (a sign of hope and peace).

Olympic games were prohibited (aizliegtas) by emperor Theodosius in 393 AD. He decided that all pagan cults and practices should be eliminated.

Over a fifteen hundred years later, Pierre de Coubertin a French educator and sportsman revived the Olympic Games. Modern Olympic Games were held in 1896, in Athens, Greece. De Coubertin believed that the sporting events and gathering of athletes would inspire peace and goodwill. Women began to compete in 1900.

The flag of the Olympic Games has five interlocking rings (blue, yellow, black, green, and red) on a white ground. The rings represent the five parts of the world that were joined together in the Olympic movement: Africa, the Americas, Asia, Australia and Europe. The Olympic flag was

first used in the 1920 Olympic Games in Antwerp, Belgium.

The athletes or teams who come first, second and third win medals: respectively gold, silver and bronze. The medals aren‘t made of real gold.They were solid gold until 1912, but are now silver covered with a thin layer of gold.

Activity. Ancient Olympics. True or False Quiz. Correct the wrong answers! 20/ Statement True The Ancient Olympics were held at Olympia in Greece.

False

Games were part of a religious festival in honour of god Appolon.

Ancient Olympic games were staged every five years.

Women did not compete in the Ancient Olympics.

The Stade was a 200 metre (222 yard) race.

Ancient Olympic event winners were given Gold Trophies.

The Ancient Olympics were cancelled by the Emperor Theodosius.

The Olympic Games began in in 876 BC. Winners couldn‘t marry rich women, enjoy free meals, get invitations to parties, and the best seats in the theatre.

Olympic Symbols. True or False Quiz. Correct the wrong answers!

Statement Modern Olympic Games were held in 1696

The Olympic games were revived by Pierre de Coubertin a French educator and sportsman.

The Olympic motto is ―Swifter, Higher, Stronger‖.

The gold medals are made of real gold.

First modern Olympic Games were held in Athens, Greece.

True

False

Answers Ancient Olympics Statement The Ancient Olympics were held at Olympia in Greece.

True +

Games were part of a religious festival in honour of god Appolon.

The Games were held in honour of Zeus, king of the gods.

Ancient Olympic games were staged every five years.

Ancient Olympic games were staged every 4 years.

Women did not compete in the Ancient Olympics.

+

The Stade was a 200 metre (222 yard) race.

+

Ancient Olympic event winners were given Gold Trophies.

Ancient Olympic event winners were given a crown of olive leaves.

The Ancient Olympics were cancelled by the Emperor Theodosius.

False

-

+

The Olympic Games began in in 876 BC. The Olympic Games began in in 776 BC. Winners couldn‘t marry rich women, enjoy free meals, get invitations to parties, and the best seats in the theatre.

Winners could marry rich women, enjoy free meals, get invitations to parties, and the best seats in the theatre.

-

Olympic Symbols Statement True Modern Olympic Games were held in 1696 Modern Olympic Games were held in 1896 The Olympic games were revived by Pierre de Coubertin a French educator and + sportsman.

The Olympic motto is ―Swifter, Higher, Stronger‖.

+

The gold medals are made of real gold.

Now they are silver, covered with a thin layer of gold.

First modern Olympic Games were held in Athens, Greece.

False -

-

+

Activity. Ancient Olympic Games. Answer the questions! 9/ 1. When were the first Olympic Games? _____________________________________________________________________________ 2.What events took place in the Ancient Olympic Games? _____________________________________________________________________________ 3.Who took part in the Ancient Olympic Games? _____________________________________________________________________________ 4.Were women allowed at the Ancient Olympic Games? _____________________________________________________________________________ 5.What could the winners do? _____________________________________________________________________________ 6.Who was The Ancient Olympic games banned? _____________________________________________________________________________ 7. How often were organized Ancient Olympics? _____________________________________________________________________________ 8. What god was honored during the Ancient Olympics? _____________________________________________________________________________ Modern Olympic Games. Answer the questions! 6/ 1.Who revived the Olympic Games? _____________________________________________________________________________ 2.When were the first modern Olympic games held? _____________________________________________________________________________ 3. Where were the first modern Olympic games held? _____________________________________________________________________________ 4. Are the gold medal made of real gold? _____________________________________________________________________________ 5.What is the Olympic motto ? _____________________________________________________________________________

Answer Ancient Olympic Games 1. When were the first Olympic Games? The Olympic Games began in in 776 BC. 2. What events took place in the Ancient Olympic Games?(runnig) 3. Who took part in the Ancient Olympic Games?

Men and boys took part in the Ancient Olympic Games.

4. Were women allowed at the Ancient Olympic Games?(no) 5. What could the winners do?

Winners could marry rich women, enjoy free meals, get invitations to parties, and the best seats in the theatre.

6. Who was The Ancient Olympic games banned?

The Ancient Olympics were cancelled by the Emperor Theodosius.

7. How often were organized Ancient Olympics?

Every 4 years 8. What god was honored during the Ancient Olympics?

The Games were held in honour of Zeus, king of the gods.

Modern Olympic Games. Answer the questions! 6/ 1. Who revived the Olympic Games? The Olympic games were revived by Pierre de Coubertin a French educator and sportsman.

2. When were the first modern Olympic games held? Modern Olympic Games were held in 1896 3. Where were the first modern Olympic games held? First modern Olympic Games were held in Athens, Greece.

4. Are the gold medal made of real gold? Now they are silver, covered with a thin layer of gold.

5. What is the Olympic motto ? The Olympic motto is ―Swifter, Higher, Stronger‖.

Extra task. Colour the Olympic Rings!

Pielikums Nr.5

Pielikums Nr.6 Video siţeta vērtējuma kritēriji: 1 – vāji; 2 – viduvēji; 3 – labi; 4 – ļoti labi Grupas nosaukums _________________________________ Kritēriji/grupas Theatre Pottery Architecture Education Stāstīts par visām 5 tēmām Precīzi vēstures fakti Angļu valodas izruna Teikumu pareiza veidošana Kopā

Olympic

Pielikums Nr.7 Pašvērtējuma lapa. Vērtējuma kritēriji: 1 – vāji; 2 – viduvēji; 3 – labi; 4 – ļoti labi Grupas nosaukums ______________________ Vārds, uzvārds ____________________________ Kura aktivitāte patika vislabāk?

Lasīšana

Grupas darbs

Individuāls darbs

Video veidošana

Kas vislabāk palika atmiľā? ________________________________________________________ Mana darba vērtējums ir ____ Grupas darba un sadarbības vērtējums ir _____ Ko Tu domā par divu skolotāju vadītām stundām? _______________________________________ ________________________________________________________________________________

16.Radošās lasīšanas nakts Pasākumu organizē un vada: bibliotekāre – S.Pētersone, sākumskolas skolotāja – I.Sproģe, sociālo zinību skolotāja – B.Saimniece, krievu valodas skolotāja – O.Adilova, latviešu valodas skolotājas – D.Krētaine, S.Dejus, angļu valodas skolotāja – I.Lipska, vestures skolotāja – K.Bārdule, direktores vietniece audzināšanas darbā – S.Novada.

Vienu mēnesi pirms radošās lasīšanas nakts skolā tiek izlikta afiša, reklāma par pasākumu ir izveidota Powtoon(ā) https://www.youtube.com/watch?v=sj5ng4k6jnI un ievietota skolas Twitter(ī).

Lai iegūtu ieejas biļeti pasākumā, vienu nedēļu pirms pasākuma, katrā nedēļas dienā skolēni skolas telpās meklē I.Ziedoľa ―Krāsaino pasaku‖ raksturīgos simbolus: pirmdienas simbols -20 čiekuri, otrdienas simbols – 20 zili ziedi, trešdienas simbols -20 cālēni, ceturtdienas simbols -20 baravikas, piektdienas simbols -20 eglītes. Katrs skolēns, kurš atrod simbolu dodas uz norādīto kabinetu un atbild uz sagatavotajiem jautājumiem.

Jautājumi pasakām -Atbildes 1. Kāda bija tinte Baltajā pasakā? Balta 2. Kādi piedzima vāverēni Baltajā pasakā? Balti 3. Kuras krāsas pasakā bija cālēni? Dzeltenajā 4. Ko ar mani Dzeltenajā pasakā izdarīja govs? Apēda 5. Ko darīja brūnais vīriľš Brūnajā pasakā? Visu krāsoja brūnu 6. Kādā krāsā bija zirgs? Zils 7. Ko Intiľai no lietussarga noēda Zilais zirgs? Puķes 8. Kurā pasakā stāstīja par Velna bērnu niķiem? Melnajā 9. Ko nopostīja Guntiľa –uguntiľa Sarkanajā pasakā? Meţu 10. Dzīvoja reiz cilvēks , kuram ļoti garšoja šľabis Lillā pasakā?

11. Ko cilvēki gribēja darīt ar dzērāja galvu, kad tas gulēja grāvī? Apgriezt galvu otrādi 12. Kas pa nakti ienāca pilsētā? Meţs 13. Ko ķēra uz ielas sētniece un lika grozā? Sēnes vai bekas 14. Kurā pasakā meţs cīnījās ar smakām? Zaļajā 15. Kura krāsa ir visur un uzlabo , izceļ pārējās? Pelēkā 16. Kura krāsa bijusi uz Mēness? Pelēkā 17. Kas lika virs acīm uzsiet zobbirstītes un līst alā? Kurmis 18. Kāds sakars dzintaram ar krāsainajām pasakām? Dzintara pasaka 19. Kas notika ar dzērāju pasakas beigās? Nomira 20. Kurā pasakā Guntariľš gribēja zvanīt 01? Sarkanajā Izveidotas 20 krustvārdu mīklas –katrā mīklā jāatrod 11 „Krāsaino pasaku” nosaukumi BME L NS J B F A DS I GĀŠ ĻA Z C ZK X A L T Z L J Q I Ē K K LGKT B U NL LW I BTS Z C T E L Z L YQ I WW AP S NET LE Z D R J C F ZSB I A R A Z K S NAKR A S KMM B RŪNS E K

RS N L E MTDN J SAR K A NSZRZ YA I CML LEBA SCR B CNV LĀĻ ALQA S XSTLŠ PF T N T TRE LE LDŪW L NFN I S RRG A K C I S L L BRB K E Z AZT I Y I S K Ē L EPDZ

VP E L Ē KSXER T X XS NAKRAS UFMZ KRZREV A C B E J A A ZOQ LMAR L T ĻEBS I P L A Z NŠNR L L S T I W I SBŪ I LCSB Y ZSVNZ Ā N S S N DQCS F ED ZE L TENSQ

Skolēni, kas atbild uz jautājumiem, iegūst teleportēšanās karti. Uzrādot karti ar vecāku parakstu, var piedalīties pasākumā.

TELEPORTĒŠANĀS KARTE Ierašanās laiks Teleportēšanās centrā 2014.gada 14.martā plkst. 19.00 Liepājā, Toma ielā 19 Tu tiksi teleportēts atpakaļ Liepājā 2014.gada 15.martā plkst.8.00

Piekrītu bērna dalībai pasākumā „Radošās lasīšanas nakts” Vecāka paraksts ____________________ Paraksta atšifrējums ____________________

Vārds _____________________ Uzvārds _____________________ Klase _______________

Apsveicu! Tev ir iespēja ielūkoties aizraujošajā grāmatu pasaulē un ne tikai … arī teleportēties uz grāmatu lappusēs aprakstītajām vietām.

Tev šajā ceļojumā noteikti noderēs: Ērts apģērbs, guļammaiss vai matracis un sega, spilvens.

Kā arī noteikti paņem līdzi labu garastāvokli un vēlmi radoši darboties!

Ierodoties skolā, skolēni saľem 4 krāsu aproces, atstāj līdzi paľemtās mantas aktu zālē.

Viens skolotājs sagaida skolēnus, 8 skolotāji atrodas savās darbnīcās. Pasākumam sākoties, skolēni tiek iepazīstināti ar noteikumiem un dod zvērestu.

Lai tiktu uz 3.stāvu, kurā norisinās pasākums, skolēniem jāpārvar šķēršļi (skan Mission impossible mūzika) https://www.youtube.com/watch?v=XAYhNHhxN0A, skolēni cauri šķēršļu joslai dodas uz 3.stāva vestibilu.

Nonākot vietā, kur sāksies pasākums, skolēni atbilstoši aproces krāsai sadalās grupās, izveido grupas noformējumu (kreppapīrs, šķēres, skočs). Skolēni saľem grupas karti, kurā norādīta darbnīcu apmeklēšanas secība. Pēc darbnīcas apmeklējuma, kartē tiek iespiests zīmogs. Nodarbības ilgums katrā darbnīcā – 60 min. Starpbrīdis 10 minūtes, pēc 2.darbnīcas apmeklējuma skolēniem tiek piedāvāts launags.

Pēc visu darbnīcu apmeklējuma skolēni sadalās 2 grupās – skolēni, kas vēlas skatīties filmas, dodas gulēt aktu zālē, kur ir iespēja visas nakts garumā skatīties vēsturiskās un latviešu filmas, skolēni, kas nevēlas skatīties filmas dodas gulēt sporta zālē.

No rīta skolēnus modina, organizē rīta rosmi, organizē telpu sakopšanu un pavada skolēnus no skolas vestures pētnieks, Karostas cietuma gids Juris Raķis.

16.1

Indra Sproģe, Solveiga Pētersone „Pasaku darbnīca”

Kopīgais un atšķirīgais literārajās un tautas pasakās – forma, saturs, tēli.

Popularizēt lasītprieku!

1. Veicināt izpratni par literāro un tautas pasaku savdabību 2. Rosināt iepazīties ar slavenu mākslinieku gleznu reprodukcijām 3. Motivēt radoši izpausties veidojot instalāciju „Pasaku māja‖ Darba plānojums Ziepju burbuļu mašīna, lukturīši, aplikāciju papīrs, šķēres, līme, pildspalvas, dators, projektors.

Ievads Iepazīšanās ar Sarkangalvīti – skolotāja Indra Sproģe un Raganu – skolotāja Solveiga Pētersone un pārējiem darbnīcas dalībniekiem. „Saki kā tevi sauc…‖ „Saruna par pasakām.‖ Kas ir pirmā lasāmviela, kā atpazīt pasaku, pasakas ar laimīgām beigām, pasakas ar nelaimīgām beigām, tava pirmā pasaka, tava mīļākā pasaka u.c.

Atpazīsti pasaku tēlu! Ragana pārvēršas par daţādu pasaku galvenajiem varoľiem un saka runu, pēc kuras ir jāuzmin, kas tas ir par pasaku varoni (Pelnrušķīte, Sniegbaltīte, Sarkangalvīte, Ērkšķrozīte, Grietiľa) Parādi savu pasaku tēlu! Radošs uzdevums. Skolēni attēlo (mēmais šovs) vai atdarina (sakot runu) vienu pasaku tēlu pēc izvēles, pārējie izsaka savus pieľēmumus vai uzdod uzvedinošus jautājumus, lai atminētu, kāds pasaku tēls tiek atveidots.

Galvenā daļa Pasakaini tēli slavenu mākslinieku darbos. Salvadora Dalī, Vinsenta Van Goga, Kloda Monē u.c. mākslinieku darbu reprodukciju slaidšovs ar mākslas ekspertes Sarkangalvītes komentāriem un tehniku skaidrojumiem.

Lasi naktī! Skolēni lasa mazpazīstamu literāro pasaku pēc paša izvēles tumsā ar kabatas lukturīša palīdzību. (Brāļi Grimmi „Brālītis un māsiľa‖, Blītgens „Kraukļa krusttētiľš‖, Jegerstedts „Skopais Mārtiľš‖, Pēters Kristens Asbjernsens „Mazais Friks un viľa vijole‖ u.c.)

Raksti ziľojumu! Uzdevums aizpildīt radošo ziľojumu par izlasīto pasaku, izsakot savu attieksmi par pasaku varoľu rīcību un darbības motīviem. (pildspalavas un „ziľojumu‖ lapas) Met kauliľu un zīmē pasaku tēlu! Uzdevums ir uzmetot metamo kauliľu pēc nejaušības principa zīmēt kādu priekšmetu, dzīvu būtni vai augu ar pasakainām īpašībām iespaidojoties no redzētajiem mākslinieku darbiem. (krāsainas lapas, zīmuļi, krītiľi, flomāsteri) Nobeigums Veido pasaku māju Raganai! Skolēni sadarbojas, no kartona kastēm veidojot instalāciju, kura varētu izskatīties pēc pasaku mājas, to izrotā ar uzzīmētajiem pasakainajiem tēliem (šķēres, līme, kartona kastes).

Mūsdienu pasaka! Pasaku tēli visos laikos ir guvuši lielu popularitāti un atsaucību, jo ir visiem saprotami un šķiet pazīstami! Dejas pie populārās dziesmas „Kā saka lapsa‖ (What does the fox say)+ ziepju burbuļi  Stundas tēma Mērķis Uzdevumi

Pielikums Nr.1

16.2

Oļesja Adilova, Baiba Saimniece “Robo garāţa”

Nākotnes cilvēce Popularizēt lasītprieku!

1. Veicināt prasmi izteikt domas un pamatot savu viedokli 2. Rosināt pielietot radošo domāšanu, iztēli 3. Motivēt radoši izpausties, izpildot uzdevumus Darba plānojums Dators, projektors, flomasteri, līmlapiņas, A3 lapas, A2 lapas, luminiscējošie stienīši, skočs, šķēres 2 gab., follijs, daţāda lieluma kartona kastes, 0.5 l tukšas pet pudeles, abpusējais skočs, kompaktdiski, krāsainas aplīšu uzlīmes.

Vadītāju apģērbs – balti halāti, ķiveres Visa pasākuma laikā Laboranti runā un kustas, atdarinot androīdus.

Skolēnu grupu (~ 14) sagaida divi laboranti, viens no viľiem uzrunā. „Robo garāža nav parasta garāža. Aiz šīm durvīm, Jūs tiksiet sagatavoti 22.gs. dzīvei, kad starp mums dzīvos roboti!”

Laborants II atdarinot robotu kustības, atver durvis un ieiet telpā, skolēni seko, atdarinot soļus. Fonā skan dziesmas treks „I‘m robot.‖ Laborants I „Laika mašīna var tikt izgudrota, un mēs pēkšņi varam atrasties 22.gs. Tāpēc, lai spētu izdzīvot androīdu pasaulē, mums būs jāprot ar viņiem sadzīvot. Šodien jūs iejutīsieties androīdu tēlā, kustēsieties, runāsiet un pildīsiet uzdoto, kā robotizēti mehānismi, jo tie spēj izpildīt programmas pēc kārtas, nevis visu kopā.”

Iepazīstina ar Robo garāţas pasākuma norises plānu un brīdina par eksāmenu beigu daļā, lai noskaidrotu, kurš iegūs atļauju ceļot 22.gs. „Nosauciet man cilvēces lielāko ieroci?‖ Skolēni atbild prāts vai smadzenes.

Prāta vētra – eksāmens.

Grupai izdala rakstāmpiederumus, pie A2 lapas jāieraksta robotizēti mehānismi (esošos un plānotos nākotnē.)

Diskusija – Laborants I lasa doto atbildi, skolēni skaidro, ar piemēriem pamato savu viedokli.

Laborants II katram dalībniekam izdala mazu lapiľu. Pēc videosiţeta jāieraksta viena asociācija. „Robotu izstāde Karagandā – krievu val. (saīsināts video materiāls līdz 4 min.) http://www.youtube.com/watch?v=O_EtX1hk3zI Laborants II tulko arī latviski, skaidro, papildina.

Filmas reklāma „I, robot‖- angļu valodā.(2:26 min.) http://www.youtube.com/watch?v=rL6RRIOZyCM Laborants I – „Nosauciet man vienu pozitīvo un vienu negatīvo, šādai nākotnei?‖ Skolēni dalās savās pārdomās.

Laborants I. Gatavošanās praktiskajai daļai.

Videosiţets, robotu kustības. (Saīsināts materiāls līdz 3 min.) http://www.youtube.com/watch?v=NmQFn-KsiFM Laborants I uzsver ievērot saraustītās kustības, jo šādi būs jādejo robotu dejā.

Luminiscējošo siluetu deja tumsā. (2:39 min.) http://www.youtube.com/watch?v=OdAqEV4XH2s Dejojot būs jāatceras kustēties pret skatītājiem.

Laborants I nodemonstrē kā veidot saraustītu kustību, skolēni atkārto. (Var izmantot kā mācību rīku: http://www.youtube.com/watch?v=AjgRmEmlaFs Laborants II sadala skolēnus 3 lielās grupās skaitot no 1., 2., 3..

1. grupai tiek nodotas visas mazās lapiľas ar asociācijām.

Uzdevums: Uz A3 lapas uzrakstīt robota dzīvesstāstu ar laimīgām beigām. Kodu vārdi atrodas uz lapiľām.

Grupa dodas uz norādīto klases telpas daļu.

Tēma Mērķis Uzdevumi

2. grupai no dotajiem materiāliem ir jāizveido robota tērps. Vienu no savas komandas jāietērpj tā, lai tas spētu kustēties. Detaļas nedrīkst nokrist.

3. grupai izdala luminiscējošos stienīšus uz katru cilvēku 5 gab., skoču un šķēres. Tie jāpiestiprina pie sava ķermeľa un jāizdomā atraktīva robotu deja. Mūzika „I‘m robot„ Abi Laboranti palīdz grupām.

Laborants I aicina visus noklausīties 1. grupas uzrakstīto stāstu. Teksts jālasa robotu valodā.

Laborants I izskaidro uzdevumu.

1. Dejotāju grupa iemāca robotam deju kustības.

2. Deju grupai jāiesaista robots.

3. Robotam un grupai jāietver stāsta nianses dejā.

Laborants II aicina uz deju plača dejotājus. Tiek izslēgts apgaismojums, atskaľota mūzika.

Pēc 2 min. pievienojas visi uz deju.

Laborants II aicina visus uz kopējo bildi.

Eksāmena daļa. Laborants I 1. Nosauciet vienu robotu veidu, paveidu: cilvēkveidīgo, mājsaimniecības, rūpniecības, telekomunikācijas, militāro! (Uz katru grupu izsauc vienu skolēnu, kuram jāatbild.)

2. Kāpēc cilvēka prāts spēj arī iznīcināt cilvēci? (Izsauc vairākus skolēnus, kuriem jāpamato sava atbilde.)

3. Nosauciet pasaulē mazāko robotu!

4. Kāpēc roboti nespēj līgani kustēties?

5. Kādas vēl funkcijas roboti varētu pildīt?

6. Kāpēc androīdi ir/nav labāki par cilvēkiem?

Laborants II pēc dzirdētajām atbildēm izsaka savu vērtējumu par:  paveikto robo garāţā visai grupai,  uzsver veiksmes un īpaši darbīgos dalībniekus,  verdikts – visi ir veiksmīgi izpildījuši uzdevumus Apbalvošana. Laborants II izsauc pa vienam skolēnus, katram veltot atzinīgu novērtējumu.

Ap kaklu apliek dzeltenā kaprona striķītī iesietu plāksnīti 2 cm diametrā.

16.3

Dana Krētaine, Sanita Dejus „Saules bērni”

Pasākumā piedalās zintnieks Voldis Prancāns Latgaļu folklora Tēma Popularizēt lasītprieku!

Mērķis 1. Iepazīstināt skolēnus ar latgaliešu valodu, izrunu Uzdevumi 2. Paplašināt zināšanas par latviešu rotaļām, to nozīmi Darba plānojums 1. Solis.

Uz „Saules bērnu‖ ārdurvīm nosacījumi, kā uzvesties Saules bērnu brālības telpā un ko jāprot, lai varētu nodarbībā piedalīties.

Pie ieejas katrs dalībnieks no 2 saules māsām ( skolotājas latviešu tautas tērpos) saľem sveci un lapiľu ar tautasdziesmu latgaliešu valodā.

Dalībnieki iemācās teikt latgaliski „Lobs vakars‖.

Pa vienam dalībniekam tiek laists telpā, kur katrs sasveicinās ar latgaļu zintnieku latgaliski , nosauc savu vārdu un izsaka sev vēlējumu šai vakarā, tad aizdedz sveci un novieto uz centrālā altāra pie lielās Saules sveces.

Ar katru dalībnieku par izteiktā vēlējuma nozīmi zintnieks parunājas latgaliski un aicina ieľemt vietu dalībnieku aplī ap Saules altāri.

2. Solis Zintnieks saka daţus teikumus par saules nozīmīgo lomu šai zemē, viľsaulē.

Zintnieks lasa par rindiľai kādas latgaļu tautasdziesmas tekstu par Saules precībām un Saules meitām un dēliem, dalībnieki katru rindiľu atkārto.

Aiz Daugavys augsti kolni Mozím smilkšu kaļņeņím, Tur zídèje zalta rùze, Sudabreņa magaņeņa.

Dìva dáli bròļeļeņi Sagòjuši puškótíş; Saùļis meitys jumpraveņis Sagòjušys zídu rautu.

Es nabogs cilveçeņš Maļeņâ nùsavèru.

Es redzèju şèrmu zyrgu Jeùreņâ peļdejùt, Teìra vara kamaņeņis Izpuškótu kamandeči.

Man patim breùni svòrki, Turrku jàru capureite.

Saùļis meitys magaņeņis Izvad jù maļeņâ, Šķiņņkoj man zalta saglus I sudobra pasegļeiti, Es vaŗèju Saùļis meitys Par jeùreņu vyzynót.

Daţus neskaidros latgaļu valodas vārdus zintnieks aicina dalībniekiem skaidrot.

3. Solis.

Zintnieks skaidro daţu latgaļu valodas burtu izrunu ē = ie y=i ō = uo Dalībnieki pa vienam sāk lasīt kartīti ar tautasdziesmu par Sauli latgaļu valodā un mēģina skaidrot tautasdziesmā neskaidros vārdus, citi dalībnieki palīdz skaidrot.

Nu jiùreľu iztecèje Divi şèrmi kumèļeľi; Vínam beja zvaigţľu deč's, Ùtram Saùļe mugorâ.

Ni vakar, ni šudiľ Natak Saùļe kòjeľóm: Pa siļeľu rateľûs, Pa jiùŗeľu laìveľâ.

Saùļe sovus kumeļeľus Jeùreľâ pyldynò; Poša şèd kaļľeľâ, Zalta grùţi rùceľâ.

Voì, Dìveľ, augši saùle, Kod vokora sagaìdéšu!

Voì, Dìveľ, bòrgys tautys, Kod myuţeľu nùdzeivóšu!

Div' sorkonas ùgas auga Ezereľa maļeľâ: Tí bej Saùļe raudòjuse, Asareľas nùbyrušas.

Sylta saùle óriľûs, Kad byut' ilgok gaľejuşe; Mìļi vórdi nu màmeľeş, Kad byut' ilgok dzeivóvuşe.

Kas maľ kait nadzeivót Úzuļeľa muìţeľâ!

Vysapļeìk saùļe speid, Vydâ zaļi úzuļeľi.

Vysapleìk leiti leja, Vydâ saùle rytynova; Vysapleìk bròļi şéd, Vydâ mòsa raudódama.

Nyùļe maľ dìna ausa, Nyùļe maľ saùļe ļéçe, Nyùļe maľ bòļeļeľi Perks vyzuļu vaiľuçeľu.

Eisa man gera diena, Ka maizeite ozuotê; Silta man solta saùle ?

Ar mòmiľas villnòném.

Saùle tak vokorâ, Vysu meţu puškódama: Prìdei sagša, egļei sagša, Bàrzam bollta vyllòľeite.

Zídi, zídi, puriľeľ, Pošâ pùra videľâ, Ni redz goni gaľeidami, Ni saùļeite rìtádama.

Oì, Dìveľ, augši saùļe, Kod wokora sagaìdeišu!

Sit' kùçeľu pi kùçeľa, Lai tak sauļe wokorâ.

Treiş reiteľi naredzèju

ē = ie y=i ō = uo ē = ie y=i ō = uo ē = ie y=i ō = uo ē = ie y=i ō = uo ē = ie y=i ō = uo ē = ie y=i ō = uo ē = ie y=i ō = uo ē = ie y=i ō = uo ē = ie y=i ō = uo ē = ie y=i ō = uo ē = ie y=i ō = uo ē = ie y=i ō = uo ē = ie y=i ō = uo ē = ie

Auşekļeľa izlàcùt: y=i Auşekļeľis Vòczemè ō = uo Saùļei kùrpis šyùdynava.

Rùtoi sauļe, rùtoi bite ē = ie Pa ļelù teìrumeľu, y=i Saùļe sìnu kalteidama, ō = uo Bite zídus laseidama.

Pasavèru uz saùļeiti, ē = ie Kai uz sovu màmuļeľi: y=i Taids şejanč saùļeitei, ō = uo Taids munai màmeľei.Kad tautasdziesma nolasīta un izskaidrota, zintnieks dalībniekam uz pieres uzzīmē Saules etnogrāfisko simbolu – dalībnieks kļūst par Saules māsu vai saules brāli.

4. Solis.

Rituāla deja ap Saules altāri. Mūzikas grupas „Auļi‖ instrumentāls bungu pavadījums.

Zintnieks dejas vidū aicina visus vēlreiz atkārtot savu vēlējumu, lai dejas beigās vēlējums piepildās.

5. solis.

Pēc dejas dalībnieki uz etnogrāfiskiem Saules simboliem uz katra stara raksta saules īpašības – 8 īpašības un Saules simbolu piestiprina pie Lielā Saules simbola uz lielas lapas, kur savienojas visu 4 grupu dalībnieku Saules raksturojumi.

6. solis.

Dalībnieki sasēţas ap Saules altāri un viens otram lasa latgaliešu valodā tautas mīklas, čaklākie minētāji saľem Saules simboliľus, pasākuma beigās labākie mīklu atminētāji un vārdu skaidrotāji tiek godināti.

Latgaliešu tautas mīklas Pīcys vuškenis vīnu skaudzeiti ād. Rūka i dorbs.

Pa kolnim, pa lejom staigoj kaţuks i svuorki. Vuška.

Vuškai četrys lipys. Dečam styuri.

Vuška ladu izlauzuse. Nīdre.

Div mozi jiereni, kotram pīcys kuojenis. Pierstaini cymdi.

Divi rogi, četri nogi, septeita lipa pakaļā. Vucyns Bolts škeivs okas dibina. Mēness Mozs, mozs komuleits, pylns ar odotom. Ezs Pilna lakteľa boltu visteľu. Zūbi Pa prīkšu īt pūds, tod muca i tod korts. Kačs

16.4

Ilona Lipska, Kristīne Bārdule „Minotaura darbnīca”

Stundas tēma Mērķis Uzdevumi

Grieķu mīti Popularizēt lasītprieku svešvalodā!

1. Iepazīstināt skolēnus ar grieķu mītu pasauli 2. Pilnveidot skolēnu lasīšanas iemaľas un izpratni par lasīto angļu valodā 3. Motivēt radoši izpausties veidojot komiksu 4. Veicināt skolēnu sadarbības prasmes Darba plānojums Dators, projektors, internet pieslēgums, A1 lapas, skočs, darba lapas, flomāsteri, pildspalvas Ievads Sasveicināšanās, dialogs, kura laikā tiek noskaidrots, ko skolēni zina par grieķu mītiem, tiek projecēta Grieķijas karte (pielikums Nr.1). Skolēni tiek iepazīstināti ar pirmās civilizācijas veidošanās vietu Eiropā – Krētu. Diskusijās tiek noskaidrots mītu rašanās iemesls, skolēni nosauc viľiem zināmos grieķu mītu varoľus.

Galvenā daļa Tiek demonstrēta multiplikācijas filma angļu valodā ―Theseus and the Minotaur‖ https://www.youtube.com/watch?v=c5TK0PnXMz4 Pēc filmas noskatīšanās skolēni izlozē teikumus ar mīta par Tēzeju tekstu, katram teikumam apkārt ir apvilkta maliľa ar atšķirīgu rotājumu. Skolēni sadalās grupās atbilstoši malas rotājuma veidam un izveido no teikumiem mīta tekstu pareizā secībā (pielikums Nr.2). Skolēni nolasa teikumus pareizā secībā.

Grupu darbs tiek turpināts pēc ―staciju metodes‖. Katrai grupai jāveic četri uzdevumi (pielikums Nr.3), katram uzdevumam atvēlot 10 minūtes. Uzdevuma veikšanas laikā skolotājas pārbauda uzdevumu pareizību, grupa, kura zīmē komiksu, pastāsta savā zīmējumā ietverto ideju citām grupām. Komiksi tiek pielikti pie sienas.

Nobeigums Kad visas grupas veikušas visus uzdevumus, tām ir jāiziet cauri labirintam, kas uzlīmēts ar skoču uz grīdas, lai tiktu ārā no Minotaura labirinta. Katrā grupā tiek izlozēts Tēzejs, kurš uzveic Minotauru. Lozēšana tiek organizēta, spēlējot spēli ―akmens, šķēres, papīrīts‖, Tēzeja lomu iegūst skolēns, kurš ir uzvarētājs. Tēzejam tiek aizsietas acis un grupas skolēniem viľu ir jāizvada cauri labirintam, dodot norādījumus, kā pārvietoties.

Pielikums Nr.1

Pielikums Nr.2 Pielikums Nr.3 1.uzdevums – Izej labirintu! (katrs izvēlas atbilstošu grūtības pakāpi)

2.uzdevums – Uzzīmē komiksu! (grupai A1 darba lapa, flomāsteri) 3.uzdevums – Savieno attēlu ar tekstu, saliec pareizā secībā (latviešu valodā) 4.uzdevums – Lasi tekstu, saliec tekstu pareizā secībā! (angļu valodā)