Radosuma veicinasana izmantojot tehnologijas 2013

LIEPĀJAS CENTRA SĀKUMSKOLA

PEDAGOGU RADOŠIE DARBI SKOLĒNU RDOŠUMA VEICINĀŠANA MĀCĪBU STUNDĀS, IZMANTOJOT IKT

2013

Saturs Ievads ...............................................................................................................................................3 Latviešu valoda ................................................................................................................................5 Sandra Atiķe, 1.klase ...................................................................................................................5 Santa Novada, 1.klase ..................................................................................................................7 Anita Kļaviņa – Kļava, 1.klase ....................................................................................................9 Daina Kronberga, 2.klase ..........................................................................................................12 Aija Ostniece, 3.klase ................................................................................................................17 Literatūra .......................................................................................................................................20 Zane Veršelo, 5.klase.................................................................................................................20 Dana Krētaine, 5.klase ...............................................................................................................21 Angļu valoda .................................................................................................................................23 Baiba Baltiņa, 5.klase ................................................................................................................23 Ilona Lipska, 6.klase ..................................................................................................................27 Krievu valoda ................................................................................................................................30 Valentīna Lagzdiņa, 6.klase ......................................................................................................30 Matemātika ....................................................................................................................................33 Inguna Lauva, 1.klase ................................................................................................................33 Anita Krīgere, 1.klase ................................................................................................................37 Iveta Ziedkalne, 4.klase .............................................................................................................39 Anna Pauliņa, 5.klase ................................................................................................................42 Inta Šablovska, 5.klase ..............................................................................................................45 Informātika ....................................................................................................................................46 Svetlana Meţa, 5.klase ..............................................................................................................46 Dabaszinības ..................................................................................................................................48 Ilona Grišmanauska, 1.klase ......................................................................................................48 Inta Bunka, 2.klase ....................................................................................................................52 Sanita Šēnfelde, 2.klase .............................................................................................................53 Ilze Ziedkalne, 3.klase ...............................................................................................................54 Rita Berķe, 4.klase .....................................................................................................................59 Latvijas vēsture ..............................................................................................................................62 Kristīne Bārdule, 6.klase ...........................................................................................................62 Sociālās zinības .............................................................................................................................64 Baiba Saimniece, 6.klase ...........................................................................................................64 Mājturība un tehnoloģijas ..............................................................................................................66 Aija Alţāne, 3.klase ...................................................................................................................66 Ilze Ţimante, 4.klase ..................................................................................................................67 Mūzika ...........................................................................................................................................69 Antra Berga, 2.klase ..................................................................................................................69 Juris Ločmelis, 6.klase ..............................................................................................................70 Vizuālā māksla ..............................................................................................................................71 Indra Sproģe, 4.klase .................................................................................................................71 Etija Gorbante, 6.klase...............................................................................................................73 Sports .............................................................................................................................................74 Inguna Valdmane, 1. – 4.klases .................................................................................................74 Silva Vainovska, 5.klase ............................................................................................................75

Ievads Liepājas Centra sākumskolā 2012./2013.m.g. darbojas 4 mācību priekšmetu metodiskās komisijas – sākumskolas MK, valodu MK, eksakto zinību MK, sociālo zinību un mākslu MK. Sākumskolas MK – vadītāja Rita Berķe Sandra Atiķe, Aija Alţāne, Ilona Grišmanauska

1..klašu skolotāji

Inta Bunka, Daina Kronberga, Sanita šēnfelde, Ina Neulāne

2.klašu skolotāji

Ilze Ziedkalne, Aija Ostniece, Inguna Lauva

3.klašu skolotāji

Indra Sproģe, Ilze Ţimante, Rita Berķe

4.klašu skolotāji

Iveta Ziedkalne

matemātika

Anita Krīgere

matemātika

Santa Novada

latviešu valoda

Anita Kļava – Kļaviņa

latviešu valoda

Antra Berga

mūzika

Vita Pētersone

kristīgā mācība

Inguna Valdmane

sports

Valodu MK – vadītāja Dana Krētaine Dana Krētaine

latviešu valoda un literatūra

Silva Vainovska

latviešu valoda un literatūra

Zane Veršelo

latviešu valoda un literatūra

Ilona Lipska

angļu valoda

Baiba Baltiņa

angļu valoda

Valentīna Lagzdiņa

krievu valoda

Sandra Hermere

vācu valoda

Eeksakto zinību MK – vadītāja Indra Kandere Inta Šablovska

matemātika

Anna Pauliņa

matemātika

Indra Kandere

dabaszinības

Svetlana Meţa

informātika

Sociālo zinību un mākslu MK – vadītāja Juris Ločmelis Kristīne Bārdule

Latvijas un pasaules vēsture

Baiba Saimniece

sociālās zinības

Agris Eglītis

mājturība un tehnoloģijas

Etija Gorbante

mājturība un tehnoloģijas, vizuālā māksla

Juris Ločmelis

mūzika

Silva Vainovska

sports 3

Tehnoloģijas ir tās, kas ietekmē un maina izglītības sistēmu visās valstīs. Tehnoloģiju straujā attīstība iespaido pedagoģisko domu visā pasaulē, kas pedagoģijai nozīmē jaunas pieejas mācību procesam un mācību metoţu meklējumus. Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju integrēšana mācību priekšmetu standartos ir izaicinājums skolotājiem, jo, kā norāda Krievijas Pedagoģisko zinātņu doktors Aleksandrs Uvarovs, tehnoloģiju ieviešana mācību procesā negarantē augstākus mācību rezultātus skolēniem, ir nepieciešams mainīt mācību procesā izmantotās mācību metodes un sadarbības formas starp skolotāju un skolēniem (Uvarovs, 2013).

Ir nepieciešams formulēt, kā izmantot IKT, lai tiktu sasniegti mācību mērķi un pilnveidots mācību process (Pineida, 2011). Tādēļ izglītībā ir nepieciešamas inovatīvas pedagoģiskās metodes, kuru pamatā ir aktīva un empīriska mācīšanās, kuras ir pilnveidojamas, izmantojot IKT un var palielināt skolēnu iesaistīšanos un uzlabot viņu rezultātus (Eurydice, 2011).

Tomēr tehnoloģijas ir tikai līdzeklis informācijas ieguves, zināšanu apguves un prasmju pilnveidošanas procesā. Tā kā informācijas apjoms nepārtraukti pieaug un informācija ir pieejama ikvienam, jebkurā laikā un jebkurā vietā, tad viens no nosacījumiem, lai gūtu panākumus dzīvē ir ne tikai zināt, bet radoši spēt zināšanas pielietot.

Ilgu laiku radošums tika asociēts galvenokārt ar mākslu un tika uzskatīts, ka spēja būt radošam ir talants, ar kuru piedzimst tikai retais. Filozofijas doktors Edvards de Bono apgalvo, ka tā ir pilnīgi nepareiza attieksme. Radošums ir prasme, kuru iespējams apgūt, attīstīt un izmantot (de Bono, 2011). Šīs prasmes apguves pakāpe gan daţādiem cilvēkiem var atšķirties, tomēr ikviens var šo prasmi apgūt.

Jēgpilna IKT izmantošana mācību procesā sniedz iespējas veidot efektīvu mācību vidi, kombinējot tekstu, attēlus, animācijas, video un audio informāciju, kā arī attīstīt radošo domāšanu un pilnveidot skolēnu sadarbības prasmes, kā rezultātā iespējams paaugstināt motivāciju un skolēnu mācību sasniegumus. Šajā grāmatā ir apkopoti Liepājas Centra sākumskolas 1. – 6.klašu skolotāju veidotie mācību stundu plāni, kuros ir atspoguļota daţādā skolotāju pieeja tehnoloģiju kā mācību līdzekļa integrēšanai mācību stundās ar mērķi pilnveidot skolēnu sadarbības prasmes un attīstīt radošumu.

1.

2.

3.

4.

De Bono, E. (2011). Kā gūt radošas idejas. Rīga, Zvaigzne, 170 lpp Pineida, F.O. (2011). Competencies for the 21st Century: Integrating ICT to Life, School and Economical development. Procedia Social and Behavioral Sciences, 28, 54. – 57.lpp.

Uvarovs, A. (2013). Зачем страусу оцифрованный учебник. Telegraf.lv, 09.11.2012., [tiešsaiste]. [Skatīts 19.01.2013.]. http://www.telegraf.lv/news/zachem-strausu-ocifrovannyi-uchebnik Pamatdati par IKT izmantošanu mācībās un inovācijā Eiropas skolās. (2011). Education, Audiovisual and Culture Executive Agency. Eurydice, 121 lpp.

4

Latviešu valoda Sandra Atiķe, 1.klase Tēma Kopējais laiks tēmas apgūšanai Apgūstamās pamatizglītības standarta prasības Mērķi un uzdevumi

Radošā darba izmantošanas iespējas

Izmantotie IKT rīki Mācību stundas plāns

Tikumi un netikumi. Dialogs.

Darba tikums.

20 stundas 17.1 Apzināti izvēlas vārdus runā un rakstos.

18.2. Veido mutvārdu atbildes.

18.6. Runā un rakstos prot izteikt savas domas, pamatot tās.

Mērķis: Attīstīt, pilnveidot valodas vārdu krājumu un uzlabot prasmi radoši izteikt savas domas.

Uzdevumi: 1. Saklausīt, salīdzināt, pasaku varoņu īpašības.

2. Pamatot savas domas, raksturojot zvērus.

3. Attīstīt tēlainu valodu, radošu domāšanu.

Klausoties pasaku, skolēni mācās saklausīt, salīdzināt, izdarīt secinājumus par zvēru īpašībām. Pārrunājot pasakas notikumus, mācās pamatot savas domas, izteikt viedokli. Mācās saklausīt būtisko, svarīgo. Rakstot pasakas nobeiguma daļu, tiek attīstīta radošā domāšana, mācās izmantot tēlainu valodu. Stundas nobeigumā, izmantojot darba lapu, var izdarīt secinājumus par darba rezultātiem.

IKT aprīkojums-dators klasē. www.pasakas.lv Latviešu tautas pasakas. Pasaka „Zvēri rok upi‖.

1. Stundas ievaddaļā ar skolēniem pārrunā par dzīves pamatvērtībām, lai rosinātu bērnus aizdomāties, novērtēt, analizēt daţādas vērtības. Mācās izprast darba tikumu kā vērtību.

2. Lai daţādotu teksta uztveri un attīstītu klausīšanas iemaņas, skolēniem tiek piedāvātas IKT iespējas, un atskaņota latviešu tautas pasakas ―Zvēri rok upi‖ viena daļa.

Klausoties pasaku, skolēni mācās uzmanīgi klausīties, salīdzināt, izdarīt secinājumus par pasaku varoņu īpašībām.

3. Pēc pasakas noklausīšanās, skolēni mutiski raksturo un salīdzina tēlu īpašības, viņu veikto darbu, pamato savas domas.

4. Darba lapā 1.uzdevumā, atzīmējot pareizo atbildi, tiek pārbaudīta uzmanība, klausoties pasaku, spēja saklausīt būtisko, svarīgo.

5. 2.uzdevumā, sacerot pasakas nobeiguma daļu, tiek attīstīta radošā domāšana, iztēle.

6. 3.uzdevumā, valodas bagātināšanai, tiek meklēti vārdiem sinonīmi.

5

Darba lapa Latviešu tautas pasaka „Zvēri rok upi” 1. Izvēlies pareizo atbildi! (x) Jā

Nē

1. Zvēri raka Gauju 2. Zaķis rādīja ceļu 3. Kurmis raka 4. Lācis gulēja 5. Darbi veicās lēni 2. Turpini pasaku! _____________________________________________________________________________ _____________________________________________________________________________ _____________________________________________________________________________ _____________________________________________________________________________ _____________________________________________________________________________ Raksti vārdiem sinonīmus! Ķildoties Naigi Darbi ātri šķīrās

6

Santa Novada, 1.klase Tēma Kopējais laiks tēmas apgūšanai Apgūstamās pamatizglītības standarta prasības

Mērķi un uzdevumi

Radošā darba izmantošanas iespējas

Izmantotie IKT rīki Mācību stundas plāns

Gudrība. Sava stāstījuma veidošana.

11 stundas 6.4. uztver izteikumā un/vai tekstā ietvertu konkrētu informāciju; 6.16. glīti un pareizi raksta vārdus (burtu forma, burtu savienojumi) un teikumus; 7.3. veido mērķtiecīgu un pabeigtu tekstu; 7.7. zina un veido teikumus atbilstoši teikumu pazīmēm; 7.10. veido vienkāršus paplašinātus teikumus.

Mērķis: Attīstīt skolēnu loģisko un tēlaino domāšanu.

Uzdevumi: 1. mācīties saskatīt informācijun mākslinieciskā tekstā; 2. prognozēt teksta saturu; 3. mācīties saskatīt plānveidību tekstā un veidot zīmējumu par dzirdēto; 4. pilnveidot runas un uzstāšanās prasmes.

Skolēni mācās veidot tekstu pēc temata, izmantojot savu zīmējumu. Mācās noteikt teksta tematu (par ko). Mācās sakārtot teikumus loģiskā secībā (3-4 teikumi). Skolēni prot saskatīt pasakā pausto informāciju un izmanto to savas pieredzes bagātināšanai.

Paplašina savu vārdu krājumu. www.pasakas.lv Latviešu tautas pasaka „Zelta atslēga‖.

1. Stundas ievaddaļā ar skolēniem tiek atkārtots par latviešu tautas folkloras daudzveidību, nozīmi un vērtību atspoguļojumu.

2. Klausīšanās iemaņu attīstīšanai tiek atskaņota latviešu tautas pasaka „Zelta atslēga‖.

3. Strādājot darba lapā, skolēni attīsta loģisko un tēlaino domāšanu, patstāvīgā darba prasmi, prasmi saskatīt būtisko.

4. Pilnveidojot runas un uzstāšanās prasmes, katrs skolēns iepazīstina ar savu darbu, pastāsta par to.

5. No skolēnu darbiem, klasē tiek veidota izstāde.

7

Darba lapa VĀRDS___________________________________________ 1. Kas atradās lādē? Uzzīmē!

2.

Uzraksti, kas atradās lādē!

_____________________________________________________________________________ _____________________________________________________________________________ _____________________________________________________________________________ _____________________________________________________________________________ _____________________________________________________________________________ _____________________________________________________________________________ _____________________________________________________________________________ _____________________________________________________________________________ _____________________________________________________________________________ _____________________________________________________________________________ _____________________________________________________________________________ _____________________________________________________________________________ 3. Pastāsti, kas notiks ar lādē atrastajām lietām?

8

Anita Kļaviņa – Kļava, 1.klase Tēma

Kopējais laiks tēmas apgūšanai Apgūstamās pamatizglītības standarta prasības

Tikumi un netikumi.

Vārdu dalīšana zilbēs. Divzilbju vārdi. (Mācību materiāls tiek piedāvāts kā papildus vizualizēts uzskates materiāls mācību grāmatai ―Zīle‖‖ latviešu valoda 1. Klasei. 74. -76.lpp. ―Ciemiņš‖ 8.uzdevumam.

Viena mācību stunda.

Mērķis: Attīstīt izglītojamā kompetenci latviešu valodā.

Uzdevums: Apzināties valodas nozīmi personības izveidē, izmantojot informācijas iegūšanu un uztveršanu no daţādiem avotiem.

Mērķi un uzdevumi Pilnveidot savas valodas vārdu krājumu, prasmi runāt un rakstīt atbilstoši pieņemtajām normām.

1. Mācās dalīt vārdus zilbēs. Lasa vārdus pa zilbēm, lai gūtu priekšstatu par vārdu dalīšanu pārnešanai jaunā rindā. Mācās klausīties un nošķirt vārdus pēc uzsvara.

2. Mācās klausīties un atbildēt uz jautājumiem, stāstīt par savu pieredzi, veidot stāstījuma un jautājuma teikumus.

3. Mācās stādāt pārī.

4. Ievērot pieklājības noteikumus.

Skolēniem tiek piedāvāta iespēja mācību materiālu uztvert vizuāli, Radošā darba izmantošanas iespējas iespējas iesaistīties mācību materiāla komentēšanā , tādā veidā attīstot prasmi komunicēt, paplašināt vārdu krājumu ar sinonīmiem, izteikt savu viedokli, paust iepriekš apgūtās zināšanas un prasmes, apzināties nezināmo un noformulēt to kā jautājumu. Veidot īsu aprakstu par attēlu. Mācību materiāls veidots ievērojot starppriekšmetu saikni – dabaszinības.

Izmantotie IKT rīki Dators, projektors, Microsoft office PowerPoint prezentācija 1. Skolēni iepriekšējā stunā ir iepazinušies ar vārdu dalīšanu Mācību stundas plāns zilbēs – vienzilbju vārdi, divzilbju vārdi, vairākzilbju vārdi.

Stundas sākumā tiek pārrunātas pazīmes par vārdu garumu pēc zilbju skaita, noteikšanas paņēmieniem.

2. Skolēniem PowerPoint prezentācijā tiek vizualizēts mācību materials, kurā atspoguļoti attēli un to nosaukumi. Slaidos fona attēlu nosaukumi sadalīti zilbēs. Skolēni skatās attēlus un runā līdzi zilbes. Ja iespējams, tad attēlam noskaidro sinonīnu (piemēram – grozs, kurvis).

3. Pēc slaidu noskatīšanās skolēniem tiek piedāvāta iespja pastāstīt par kādu no attēliem, tā pauţot savu pieredzi un attīstot prasmi izteikties.

4. Atgriezeniskās saiknes iegūšanai skolēni pilda uzdevumus darba lapā.

1. uzdevums – dala vārdus zilbēs, kuri bija redzami slaidos.

2. uzdevums – uzraksta divus teikumus par attēlā redzamo (čūska un varde) – slaids tiek vizualizēts uz ekrāna.

3.un4.uzdevums – nostiprina prasmi rakstveidā uzdot jautājumu par konkrētu tēmu.

5. Pēc darba lapas aizpildīšanas, skolēni apmainās ar darba lapām un pēc slaidu uzlikšanas labo blakussēdētāja darbu, tādā veidā mācās sadarboties un vērtēt savu un citu darbu 9

10

Darba lapa Vārds____________________________ 1. Sadali dotos vārdus zilbēs! Čūska Varde Kaķis Galva Lāde Kode Klade Laiva Priede Ieva Aita Saule Zāle Pele Kurvis 2. Izdomā un uzraksti divus teikumus par attēlu (čūsku un vardi)! _____________________________________________________________________________ _____________________________________________________________________________ _____________________________________________________________________________ _____________________________________________________________________________ 3. Uzraksti vienu jautājumu, ko tu gribētu uzzināt par čūsku! _____________________________________________________________________________ _____________________________________________________________________________ _____________________________________________________________________________ 4. Uzraksti vienu jautājumu, ko tu gribētu uzzināt par vardi! _____________________________________________________________________________ _____________________________________________________________________________ _____________________________________________________________________________

11

Daina Kronberga, 2.klase Tēma Kopējais laiks tēmas apgūšanai Apgūstamās pamatizglītības standarta prasības

Mērķi un uzdevumi

Radošā darba izmantošanas iespējas Izmantotie IKT rīki

Mācību stundas plāns

Pavasara vēstneši. (Domraksts) 2 stundas pēc kārtas vienā dienā 7.3. veido mērķtiecīgu un pabeigtu tekstu; 7.7. zina un veido teikumus atbilstoši teikuma pazīmēm; 7.9. veido, intonatīvi pareizi izrunā un raksta stāstījuma, jautājuma un izsaukuma teikumus; 7.14. izmanto, savas runas bagātināšanai, sinonīmus un antonīmus; 7.15. zina vārdšķiras (lietvārds, īpašības vārds, darbības vārds).

Mērķis.

Veicināt skolēnu radošumu, papildinot vārdu krājumu un pilnveidojot rakstīšanas prasmes.

Uzdevumi.

1. Nostiprināt zināšanas par lietvārdu, īpašības vārdu, darbības vārdu.

2. Pilnveidot prasmes izvēlēties atbilstošus sinonīmus.

3. Pilnveidot prasmes veidot stāstījumu, sadalot to teikumos.

Noskatītā filma rosinās iztēloties pavasara atnākšanu papildus pašu pieredzei, zināšanām. Filma un attēli no interneta palīdzēs pielietot bagātāku vārdu krājumu gan visiem kopā, izvēloties piemērotākos īpašības vārdus un lietvārdus sagatavošanās posmā, gan rakstot domrakstu.

Interaktīvā tāfele. www.dingdong.lv http://www.dingdong.lv/dd_Apmaciba_Filmas_Dabaszinibas.htm Attēli no interneta.

Ievaddaļa 1. Iepazīstināšana ar stundas tēmu un veicamo darbu – noskatīties filmu par pavasara vēstnešiem un uzrakstīt domrakstu par šo tematu.

2. Filmas ―Pavasaris‖ (Dabas zinības 2.klasei „Pavasaris‖) noskatīšanās.

3. Pārrunas par tēmu – pirmie pavasara vēstneši (izmantojot arī dabas zinībās apgūto un lasīšanas stundās mācīto par tēmu).

4. Darbs ar domrakstā izmantojamo valodu. Skolēniem Darba lapa ar tabulu. Tāda pati uz tāfeles. Kopīgi aizpilda 2.stabiņu, pārrunu rezultātā ieraksta lietvārdus – pavasara vēstnešus. Ierakstot lietvārdus, tiek parādīti attēli, lai rosinātu meklēt atbilstošus īpašības vārdus un darbības vārdus (strazds, cielava, cīrulis, māllēpe, kārklu, lazdas ziedi…). Skolēni individuāli aizpilda 1.un 3.tabulas daļas.

5. Kopīgi pārrunā, akcentējot iespēju izteikties daţādi (sinonīmi). Īpašības vārds Lietvārds Darbības vārds kāds? kāda? kas? ko darīja? mazs melns Strazds lido plivinās mirdzošs noguris atspurdz svilpo izsalcis vērīgs dzied atpūšas māllēpe 6. Uz tāfeles tiek uzrakstīts domraksta virsraksts „Esmu atgriezies!‖ Galvenais varonis ir no siltajām zemēm atgriezies strazds. Jāizdomā 12

strazdam vārds, jāpastāsta, ko viņš ierauga un kā atrod savu māju.

Galvenā daļa. (2.stunda) 1.Darba plānošana. Dotajās darba lapās tabulā jāieraksta atslēgas vārdi, kas tiks izmantoti un par ko tiks rakstīts domrakstā.

Piemēram Ievads. Strazda Galvenā Ko Nobeigums. Kā meklē vārds,izskats, daļa. redz un atrod Ieradies… meţā, sev pļavā, mājokli… dārzā…

2.Domraksta rakstīšana. Skolēni izmanto savās darba lapās veiktos pierakstus. Uz tāfeles ir redzami visi sagatavošanās laikā izmantotie attēli.

Stundas nobeigums.

Skolēni tiek paslavēti par nopietno darbu. Darbi tiks novērtēti un nākošajā stundā analizēti. Interesantākos domrakstus autori lasīs visiem priekšā.

13

14

Ina Neulāne, 2.klase Tēma Kopējais laiks tēmas apgūšanai Apgūstamās pamatizglītības standarta prasības

Mērķi un uzdevumi

Radošā darba izmantošanas iespējas

Izmantotie IKT rīki

Mācību stundas plāns

Teksts, teksta veidi.

Teksts, tā saturs, tēma, virsraksts.

9 stundas 6.12. atrod tekstā konkrētu informāciju un izmanto to savā darbībā; 7.3. veido mērķtiecīgu un pabeigtu tekstu; 7.5. veido tekstus ar apraksta vai vēstījuma elementiem; 7.7. zina un veido teikumus atbilstoši teikuma pazīmēm; 7.9. veido, intonatīvi pareizi izrunā un raksta stāstījuma jautājuma un izsaukuma teikumus.

Mērķis: Mācīties noteikt teksta veidu (apraksts, vēstījums).

Uzdevumi: 1. Noteikt dzirdētā teksta tematu, virsraksta un temata saistību.

2. Veidot trīsdaļīgo plānu: ievads, galvenā daļa, nobeigums.

3. Saklausīt stāstījumos tekstu rindkopas.

4. Veidot prasmi izmantot balstvārdus, attīstīt, pilnveidot un bagātināt vārdu krājumu.

1. Skolēni mācās novērtēt klausīšanās nozīmi informācijas ieguvē.

2. Klausoties pasaku skolēni mācās atšifrēt teksta saturu pēc virsraksta, noteikt teksta darbības vietu un laiku, darbības personas, atklāt notikumu secību.

3. Patstāvīgā darbā, mācās veidot savu tekstu, strukturēt tekstu rindkopās, formulēt vienkāršo plānu atbilstoši rindkopām .

4. Sagatavojot darba grupas tekstu, mācās uzstāties.

5. Problēmsituācijas risināšanā skolēni mācās iesākt sarunu, sarunāties, mainīt laikus, izteikt jautājumu, aicinājumu, pavēli, vēlējumu.

IKT aprīkojums- dators vai CD magnetafons.

Interneta materiālu adreses http://www.pasakas.net/pasakas/latviesupasakas/latviesu_tautas_pasakas/z/zveri-un-abru-taisitajs/ Pasaka „Zvēri un abru taisītājs.‖ 1. Stundas ievaddaļā ar skolēniem pārrunā teksta pazīmes (mērķtiecīgums, veselums, sakarīgums, pabeigtība); teksta temats, galvenā doma, virsraksts; rindkopas; teksta daļas.

2. Skolēnu patstāvīgais darbs darba lapā, kas pildāms, klausoties pasaku. Skolēniem nepieciešams izvēlēties un apvilkt atbilstošo vārdu.

3. Izmantojot IKT iespējas klausās tekstu.

4. Pēc teksta noklausīšanās, skolēni lasa teikumus, tiek pārbaudīta uzmanība vai darba lapā atzīmēts pareizais vārds.

5. Klase tiek sadalīta grupās. Katra grupa tekstu pārveido atbilstoši mūsdienām. Tiek piedāvātas un veidotas daţādas problēmsituācijas.

Skolēni tiek rosināti kritiski, analītiski domāt un risināt situācijas.

6. Darba prezentācija.

7. Nobeiguma daļā, grupu darbu vērtējums.

15

Zvēri un abru taisītājs Latviešu tautas pasaka Reiz dzīvoja (vecītis, vīriņš, vectētiņš), abru taisītājs.

Viņam pietrūka (maizes, sāls, milti).

Tai dienā bij briesmīgi (karsts, lietais, auksts) laiks un nesamais smags, spēka maz, nabadziņš, jāsaka, piepūlējies galā.

Par laimi gadījās (pļava, ozolu meţs, egle), kur dzestrā ēnā varēja atšauties.

Un tūliņ nolikās (garšļaukus, sēdus, guļus), bet abru drošības dēļ uzvilka sev virsū par apsegu.

Te, pēc maza laiciņa, pats pirmais atskrien (zaķis, lapsa, vilks) nosēdīsies uz abras un brīnīsies: "Tavu jauku galdiņu, bet nekā nav virsū!"

Nu sēdēja, sēdēja visi, beidzot sāka pārrunāt: "Ko tā velti sēdēsim, paraudzīsim (pusdienas, maltīti, vakariņas)."

Visi aizgāja. Ne visai ilgi, jau lācis atstiepa (podu, stropu, medu) un nosvieda uz abru, ka nobraukšķēja vien, tad nāca vilks ar aunu, lapsa ar (vistu, zostēviņu, tītaru) un beidzot zaķis ar kāpostu galviņu. Nu draugi mielojās.

Pa brītiņam vecais pakustināja abru – (zaķis, vilks, lapsa) iesaucās: "Ā! kas to galdu kustina?" — "Te vairs nav labi, bēgsim!"

Un tā aizbēga arī visi, katrs uz savu pusi, bet vecajam abru taisītājam palika (medus, gaļa, kāposti). Par abru tas vēl dabūja no kaimiņa maizi un nu bij pārtikas vecam vīram pa pilnam.

16

Aija Ostniece, 3.klase Tēma Kopējais laiks tēmas apgūšanai Apgūstamās pamatizglītības standarta prasības Mērķi un uzdevumi

Radošā darba izmantošanas iespējas

Izmantotie IKT rīki

Mācību stundas plāns

Kopīgais un atšķirīgais I.Ziedoņa ,, Lāču pasakās.‖ 2 stundas Klausīšanās, runāšana, lasīšana, rakstīšana.(3.2.)

Vārddarināšana.(4.4.)

Valodas prasmju izmantošana mācību procesā un pašizpausmē.(2.4.)

Mērķis: attīstīt skolēnu mērķtiecīgas klausīšanās, lasīšanas, rakstīšanas prasmes, izmantojot konkrētu informāciju salīdzināšanai un vizualizēšanai.

Uzdevumi: 1. Uztvert dzirdētajā tekstā konkrētu informāciju; 2. vizualizēt dzirdēto redzes tēlos; 3. darināt jaunvārdus-salikteņus; 4. pilnveidot prasmi loģiski, leksiski un gramatiski pareizi 5. izteikt savas domas kā runā, tā rakstos: uzklausīt, salīdzināt, izteikties; 6. rosināt skolēnus izlasīt I.Ziedoņa grāmatu ,, Lāču pasakas.‖ Skolēni uzmanīgi klausās atskaņoto tekstu, kas rada emocionālu baudījumu. Pēc tam ar interesi veic uzdevumus darba lapās. Radošo domāšanu īpaši veicina 2.darba lapa, kur ir salīdzinošie riņķi: jāuzraksta, kas kopīgs un kas atšķirīgs īstajam lācim ar akmens lācistatuju un pasaku lāci. Izmantojot interaktīvās tāfeles iespējas, tiek apkopota un analizēta Venna diagrammā ierakstītā informācija.

Internetā pieejamie metodiskie materiāli: www.pasakas.lv Mūzika, pasakas, teikas, uzdevumi Interaktīvā tāfele I. Ziedoņa ,, Lāču pasakas‖ noklausīšanās.

Darba lapā pēc atmiņas skolēni uzraksta lāču vārdus.

Skolēni uzzīmē šos lāčus.

Radoši darina jaunvārdus-salikteņus.

Darbs ar salīdzinošajiem riņķiem 2.darba lapā. Vēro, salīdzina, izdala kopīgo, atšķirīgo.

Pārrunas par veikto darbu, izmantojot interaktīvo tāfeli, uz kuras ir redzama Venna diagramma, tā tiek aizpildīta, uzklausot skolēnu viedokļus.

Skolēni tiek rosināti izlasīt I. Ziedoņa grāmatu ,, Lāču pasakas.‖ Zināšanu vērtēšana notiek frontāli.

17

Imants Ziedonis Lāču pasaka

Vai tu zini, ka lāči ir vieni no spēcīgākajiem sauszemes dzīvniekiem.

18

SALĪDZINOŠIE RIŅĶI

Kopīgais īstajam un akmens lācim

Akmens lācis (skulptūra)

Īstais lācis

Kopīgais pasaku un akmens lācim

Kopīgais īstajam un pasaku lācim

Kopīgais visiem trijiem Pasaku lācis

19

Literatūra Zane Veršelo, 5.klase Tēma Kopējais laiks tēmas apgūšanai Apgūstamās pamatizglītības standarta prasības Mērķi un uzdevumi

Radošā darba izmantošanas iespējas Izmantotie IKT rīki

Mācību stundas plāns

E.S.Tompsons „Divi mazi meţonēni‖ 5 stundas Attīstīt tēlaino domāšanu un pašizpausmes prasmes; Attīstīt sapratni par literatūru kā kultūras mantojuma veidu.

Mērķis: Radīt priekšstatu par kultūru daudzveidību.

Uzdevumi: Iepazīt indiāņu kultūru; Pēc video noskatīšanās par indiāņiem skolēni pilda uzdevumu par indiāņu ciltīm un mākslu.

Attīsta telpisko domāšanu, pielieto zināšanas krāsu mācībā. Aktīvā līdzdalība notiek vērtēšanas procesā – vērtējot stundu un klasesbiedru veikumu.

Videotehnika – televizors vai interaktīvā tāfele.

Video par indiāņiem: http://www.youtube.com/watch?v=X6Y4kpZ7xQk Papildmateriāls informācijai par indiāņiem (skolotājam): Mērdoks, Deivids.

Ziemeļamerikas indiāņi. Rīga: Zvaigzne ABC, 1995.

1. Stundas sākumā skolotāja sasveicinās ar skolēniem. Iepazīstina ar stundas tēmu, mērķi un uzdevumiem.

2. Skolēni mājās ir izlasījuši E. S. Tompsona daiļdarba „Divi mazi meţonēni‖ fragmentu „Svētā uguns‖, izpētījuši mācību grāmatā pieejamo informāciju par Amerikas pamatiedzīvotājiem.

3. Skolotāja izsauc vairākus skolēnus atstāstīt mājās izlasītā fragmenta saturu.

4. Skolotāja skolēnus iepazīstina ar indiāņu kultūru, pastāsta raksturīgākās iezīmes izskatā, tradīcijās.

5. Turpmākajā stundas daļā skolēni skatās video par indiāņiem.

6. Pēc video noskatīšanās skolotāja skolēniem uzdod daţādus jautājumus par video redzēto. Piemēram: Kādas ir indiāņu raksturīgākās rotas? No kā veidotas galvassegas? u.c.

7. Pēc video noskatīšanās, skolotājas stāstījuma un izlasītā mācību grāmatā skolēniem ir radies priekšstats par indiāņiem, to kultūru un mājām.

8. Skolēnu uzdevums noformēt indiāņu vigvamu. Skolēniem tiek izdalīti šabloni ar vigvama kontūru. Skolēni ar krāsu zīmuļiem vai flomāsteriem izkrāso vigvamu. Pēc tam viņi to izgrieţ un salīmē kopā, tādā veidā iegūst mazu, telpisku vigvamu, ko izstāda klasē. Katram skolēnam tiek iedota viena zīle vai poga (jebkāds mazs priekšmets balsošanai).

9. Stundas beigu daļā skolotāja ar skolēniem pārrunā stundā paveikto.

10. Skolēni veic stundas novērtējumu paceļot īkšķi, ja stunda ir patikusi, īkšķis uz leju – stunda nav patikusi, īkšķis uz sāniem – stunda patikusi daļēji.

11. Stundas beigās skolēni apskata klasesbiedru veidotos indiāņu mājokļus un nobalso par tiem. (Par savu balsot nedrīkst!)

Vērtēšana: skolotāja stundas laikā vērtē skolēnu atbildes par mājas darbu, par atbildēm uz jautājumiem stundas laikā, par darbu stundas otrajā pusē.

Vērtējums i/ni par darbu literatūras stundā.

20

Dana Krētaine, 5.klase Tēma Kopējais laiks tēmas apgūšanai Apgūstamās pamatizglītības standarta prasības

R. Blaumanis „Velniņi‖ – literārā pasaka 5 stundas - izmantojot IKT (1 stunda)

5.1. lasīšanas kultūra; 5.2. literāro darbu uztvere, interpretēšana un vērtēšana; 5.3. daudzveidīga pašizpausme literārā darba apguves procesā.

7.2. saprot literatūrai un citiem mākslas veidiem (mūzikai, glezniecībai, skulptūrai) kopīgo un atšķirīgo; 8.9. novērtē paša vai cita veidotu tekstu pēc sadarbībā ar skolotāju izstrādātiem kritērijiem; Mērķi un uzdevumi Mērķis: Pilnveidot skolēniem literatūras kā vārda mākslas uztveres spējas, skolēnu lasīšanas intereses, tēlaino domāšanu un radošo pašizpausmi, un veicināt literatūras izpratni saistībā ar citiem mācību priekšmetiem.

Uzdevumi: 1. veidot prasmi izvērtēt literāros darbus; 2. pilnveidot zināšanas par daţādiem mākslas veidiem Salīdzinot daţādos mākslas veidos attēloto literāro darbu, skolēni veido Radošā darba izmantošanas iespējas savu interpretāciju par teksta siţetu - komiksu vai karikatūru veidā, tā, lai paveiktais darbs atbilstu skolotāja noteiktajiem kritērijiem, un radošā darba attēlojums spētu piesaistīt, ieinteresēt un būtu izprotams ikvienam literārā darba lasītājam vai skatītājam.

Izmantotie IKT rīki Nepieciešams CD atskaņotājs, interaktīvā tāfele.

Daiļdarba fragmenti no pasaku diskā iekļauta R.Blaumaņa klasiskā stāta "Velniņi" 1970.gada radioiestudējuma. (Izdošanas gads 2007.

"Platforma Records") http://www.youtube.com/watch?v=yR1IAYeLqCM Pasaku multfilmas fragments „Velniņi‖ (Filmu studija „Rija‖) http://www.youtube.com/watch?v=sMXCaLYU67M Leļļu teātra uzveduma fragments „Velniņi‖ (1981.gads LTV) Mācību stundas plāns Pirmajās trīs tēmai veltītajās mācību stundās skolēni iepazīstas ar daiļdarba autoru un daiļdarba siţetu, diskutē par notikumiem pasakā un daiļdarba mākslinieciskajām īpatnībām.

Pēc daiļdarba izlasīšanas tiek organizēta mācību stunda, kurā skolēni pasaku „Velniņi‖ noklausās vai noskatās 3 daţādās mākslinieciskās interpretācijās (katram fragmentam ir atvēlētas ne vairāk kā 7 min.).

Pēc fragmentu iepazīšanas skolēni darba lapā par visiem trīs fragmentiem izsaka savu viedokli – kura interpretācija bija tuvāka lasītajam siţetam vai interesantāka, kas kopīgs un atšķirīgs, kas patika/ nepatika? Kad darba lapa aizpildīta, skolēni dalās pārdomās ar citiem klasesbiedriem, diskutē.

Stundas beigās tiek uzdots radošais mājas darbs, kurā skolēniem ir jāveido sava pasakas mākslinieciskā interpretācija, kas tiks vērtēta ar ballēm nākošajā stundā – vērtēs gan skolotājs, gan skolēni.

Mājas darba apraksts – uz A4 lapas jāuzzīmē komikss - multiplikācija (minimums 6 fragmentos par izlasīto daiļdarbu). Katrā komiksa fragmentā jābūt iekļautiem nelieliem dialogiem vai frāzēm. Zīmēt drīkst jebkurā mākslas tehnikā, visiem fragmentiem jābūt vienotā stilā – telpiskiem. Jāpārdomā fragmentu izkārtojumu lapā – noformējumu.

Atbilstoši siţeta notikumiem fragmentus ir jāsanumurē.

21

Nākamā stundā skolēnus sadala 5 - 6 grupās, Grupas dalībniekiem ir jāizvēlas viens labākais darbs grupā un jāprezentē, pastāstot kādēļ šis darbs ir atzīts par veiksmīgāko.

Skolotājs pēc stundas ievāc visus paveiktos mājas darbus un izliek vērtējumus atbilstoši mājas darbā noteiktajiem kritērijiem. (Pēc novērtēšanas var izveidot radošo darbu izstādi.‖)

22

Angļu valoda Baiba Baltiņa, 5.klase Tēma Kopējais laiks tēmas apgūšanai Apgūstamās pamatizglītības standarta prasības

Valentine day (Friendship) 1 klases stunda (angļu valodas integrēšana); 2 angļu valodas stundas 9.1. saprot un uztver informāciju, daţādus teksta veidus; 10.4. prot novērtēt faktus, notikumus, galveno domu; 10.5. lasa tekstu un atbild uz jautājumiem; 11.8. komentē, analizē dzirdēto vai lasīto; 12.2. veido daţāda satura un ţanra tekstus apgūto sarunvalodas tematu apjomā; 13.7. zina un pareizi lieto vārda gramatiskās formas; 14.3. uztver un izmanto informāciju savas personības izaugsmes veidošanai.

Mērķi un uzdevumi Mērķis: Nostiprināt vārdu krājumu un zināšanas par draudzības tēmu, izprast tās nozīmi katra cilvēka dzīvē, veicināt sadarbības prasmes un veidot draudzīgu darba atmosfēru.

Uzdevumi: 1. iegūto informāciju izmantot savas personības pilnveidošanai; 2. prast sastrādāties pārī; 3. apgūt vārdu krājumu saistībā ar Valentīna dienu; 4. sazināties angļu valodā, izmantojot esošo, kā arī jaunapgūto vārdu krājumu, ievērojot gramatikas formas; 5. piedalīties daţāda veida Valentīna dienas uzdevumu izpildē; 6. prast novērtēt gan savu darbu, gan iegūto informāciju.

Skolēni iesaistās diskusijā, izsaka savas domas par Valentīna dienas Radošā darba izmantošanas iespējas nozīmi viņu dzīvē. Mūzikas izmantošana stundā. Mūzika fonā radošai darba atmosfērai. „Draudzības kuģa‖ (Friendship) veidošana grupās un tā prezentēšana.

Valentīna dienas apsveikuma kartītes pagatavošana.

Stundas materiāls var tikt izmantots gan kā mācību materiāls, lai nostiprinātu atbilstošo vārdu krājumu. Šis materiāls var tikt saīsināts, izvēloties tikai daţus no dotajiem uzdevumiem, lai šī tēma ietilptu vienā angļu valodas stundā katrā klasē. Šis materiāls var tikt izmantots, lai veidotu Valentīna dienas viktorīnu 5., 6.klasēm. Kā arī tas ir integrējams Klases stundā saistībā ar draudzības tēmu.

Izmantotie IKT rīki Interaktīvā tāfele vai projektors un dators.

CD atskaņotājs.

Izmantotās interneta mājas lapas adreses: www.visc.gov; http://www.mes-english.com/flashcards/holidays.php (Friendship worksheets and story, Valentine's day worksheets; http://www.youtube.com/watch?v=NCYFdfBIua0 (Friendship and Love with lyrics; Chillout music); datorprogrammas: Microsoft Word; Power Point

23

Mācību stundas plāns 1. Sasveicināšanās un iepazīstināšana ar stundas mērķi un uzdevumiem; 2. Skolēni saņem uzdevumu (darbs pāros) - informācijas atrašana par Valentīna dienu. Dots īss apraksts par Valentīna dienu, pēc tā ir jautājumi uz kuriem jāuzraksta atbildes (tās ir atrodamas dotajā tekstā);

3. Pārrunājam par Valentīna dienas atzīmēšanu Latvijā, kā arī citās valstīs. Diskutējam par šīs dienas nozīmi, nepieciešamību un paradumiem pasaulē; 4. Darba lapa ar vārdiem, kuri saistīti ar Valentīna dienu (vārdi meklējami daţādos virzienos) (individuāls darbs);

24

5. Uzdevums, kurā jāsavieno 10 populāri, laimīgie pāri (tie ir doti sajauktā secībā) (individuāls darbs);

6. Spelling task (vārda nosaukšana pa burtiem). Pa vienam skolēnam nāk klases priekšā (pēc pašu izvēles) - izvelk vienu no manis sagatavotajām sirsniņām uz kurām ir rakstīti ar Valentīna dienu, draudzību saistīti vārdi. Klases priekšā esošais šo vārdu nosauc pa burtiem, klases biedri cenšas atminēt vārdu. Kuram pirmajam tas pareizi izdodas, tas nopelna punktu- konfekti.; Dotie vārdi: hug, arrow, love, flower, kiss, sweets, heart, friend, rose, Febuary, cupid, chocolate, candy, friendship, card, Valentine.

7. Valentine’s day Word Scramble (uzdevums, kurā doti vārdi, kuru burti ir sajauktā secībā- jāatmin dotais vārds, sakārtojot vārdus pareizā secībā) (individuāls darbs);

8.

Darbs ar tekstu. Dots Valentīna dienas stāstiņš, kura daļas ir sajauktā secībā. Lasot tekstu, jāmēģina sakārtot stāsta daļas 25

pareizā, loģiskā secībā (darbs pāros). Šajā uzdevumā ļoti būtiski ir prast ne tikai tulkot tekstu, bet saprast to kopumā;

9. Izteiksmīga dzejoļa lasīšana (pāris skolēni no klases pēc brīvas izvēles) – klases priekšā, pārējie seklo līdzi savā lapā;

10. Dziesma: skolēni (individuāls darbs) klausās dziesmu, kurā trūkst atsevišķi vārdi, tiem atstāta vieta, kur tie, klausoties jāieraksta. Pēc tam šo dziesmu kopīgi nodzied.

11. Mājas darbs: pagatavot Valentīna dienas apsveikuma kartīti; 12. Feedback (atgriezeniskā saite) – skolēni izsaka savu vērtējumu gan par mācību stundu, gan izsaka savas domas par to, ko iemācījušies, kas viņiem veicies labāk un pie kā vēl jāpiestrādā.

Stundas beigās skolēni par labi padarītu darbu tiek cienāti ar Valentīna dienas konfektēm.

Klases stundā, kura notika pirms angļu valodas tika pārrunāta draudzības nozīme katra dzīvē, skolēni noskatījās video (www.youtube.com Friendship&Love with lyrics, angļu valodas stundā šī poēma tika izteiksmīgi lasīta); tika veikts darbs grupās, veidojot Draudzības kuģi (Friend+ship) par to, kāds mūsu katra uztverē ir īsts un patiess draugs. Stundas beigās katra grupa prezentēja savu „Draudzības kuģi‖ pārējiem klases biedriem.

26

Ilona Lipska, 6.klase Tēma Kopējais laiks tēmas apgūšanai Apgūstamās pamatizglītības standarta prasības

Endangered animals 2 stundas

Veidot izglītojamā valodas, komunikatīvo un sociokultūras kompetenci, lietojot svešvalodu mācībās, saziņā un sadarbībā mainīgajā daudzkultūru pasaulē.

12. Valodas un komunikatīvā kompetence: 12.1. klausās un saprot bieţāk lietotos vārdus un frāzes par savu tuvāko apkārtni; 12.6. iesaistās sarunā, bet tās uzturēšanai var būt nepieciešama sarunas biedra palīdzība; 12.7. vienkāršos teikumos stāsta par savu tuvāko apkārtni un citām zināmām tēmām; 12.8. raksta īsu, vienkāršu tekstu par zināmu tēmu: pakāts.

Mērķi un uzdevumi Mērķis: Veidot pozītīvo attieksmi pret dzīvniekiem un apkārtējo vidi.

Uzdevumi: 1. Paplašināt zināšanas par apdraudētiem dzīvniekiem pasaulē.

2. Nostiprināt runāšanas un klausīšanās prasmes, izteikt savas domas par problēmas cēloņiem.

3. Attīstīt skolēnu prasmes strādāt grupās (3 skolēni katrā grupā), veidojot plakātu „ Endangered animals!‖ 4. Papildināt skolēnu vārdu krājumu, izmantojot interaktīvās tāfeles iespējas. „Brainstorm‖(Prāta vētra)- noteikšana. Mācību tēmas apguves Radošā darba izmantošanas iespējas uzsākšanai un skolēnu motivēšanai aktīvam mācību darbam. Skolotāja izvirza jautājumu, skolēni izsaka iespējamās atbildes, skolotāja ieraksta tekstā uz tāfeles (slaidsNr.2) Skolotāja formulē problēmu, uz kuru jāatbild skolēniem. Skolēni izsaka savas domas, kā risināt šo problēmu, skolotāja ieraksta tekstā uz tāfeles (slaids Nr.13,19) Plakāta „Endangered animals!‖ veidošana un prezentēšana.

Izmantotie IKT rīki Interaktīvā Tāfele ―SmartBoard‖ PowerPoint prezentācija Video http://www.youtube.com/watch?v=MRXTCuKorXA Baltas lapas A3 formāta, flomasteri, līme, bildes.

1. Skolotāja iepazīstina skolēnus ar tēmu „Endangered animals‖ , Mācību stundas plāns izmantojot PowerPoint prezentāciju(slaids Nr.1) 2. ‖Prāta vētra‖. Skolotaja izvirza jautājumu: „What words are connected with the word Animal?‖. Skolēni izsaka iespējamās atbildes, skolotāja ieraksta tekstā (slaidsNr.2) 3. Skolotāja rāda nākamo slaidu Nr 3 un apsprieţ to.

4. Skolotāja rāda slaidus par dzīvnieka sugām (Slaidi Nr.4-8) 5. Skolēniem pašiem jāsavieno attēls ar nosaukumu (Slaids Nr.9) 6. Skolēniem pa vienam jāpapildina katra kategorija ar saviem piemēriem (Slaids Nr.10) 7. Skolotāja rāda dzīvieku dzīves vietas (Slaidi Nr.11,12) 8. Skolotāja formulē problēmu: ‖What happened with wild animals?‖, uz kuru jāatbild skolēniem. Skolotāja rāda atbildi 27

(Slaids Nr.13) 9. Skolotāja jautā par iemesliem: „What reasons are endangered animals of?‖ Skolēni atbild, skolotāja rāda slaidus, apkopojot skolēnu teikto (Slaidi Nr.14,15,16) 10. Video skatīšana, pēc tās skolēni nosauc un ieraksta atbildes Power point programmas prezentācijā(Slaids Nr.17,18) 11. Skolotāja uzdod jautājumu: ‖How can we help them?‖. Skolēni ieraksta savas idejas Power point prezentācijā(Slaids Nr.19) 12. Skolotāja apkopo skolēnu atbildes, rādot slaidu Nr.20 13. Grupu darbā skolēni pilda radošo uzdevumu – veido plakātu „Endangered animals!‖ 14. Skolēni prezentē savus plakātus.

15. Skolēnu pašvērtējums. Skolotāja uzdod jautājumus: „Do you understand the words „endangered animals‖, „habitats‖, „mammals‖?‖, „What new about endangered animals do you know today?‖

28

29

Krievu valoda Valentīna Lagzdiņa, 6.klase Stundas tēma: ‖У кого что есть?‖ Tēma Kopējais laiks tēmas 1 stunda apgūšanai Apgūstamās Skolēna valodas komunikatīvā kompetence: 1. saziņa: komunikatīvo nodomu (intences) īstenošana daţādās pamatizglītības valodas apguves situācijās mutvārdos un rakstos, pamatojoties uz standarta prasības lingvistikas pamatzināšanām, saziņas veidiem un līdzekļiem; 2. valodas prasmes: runas iemaņu un prasmju izmantošana klausoties, lasot, sarunājoties un rakstot, kas atbilst produktīvajam līmenim; 3. izruna, intonācijas: runātās un dzirdētās informācijas uztvere un producēšana 4. teksts: daţādu tekstu lasīšana, kas ir atbilstoši skolēnu vecuma interesēm un vajadzībām; savu tekstu veidošana mutvārdos un rakstos; 5. teikums: daţāda tipa teikumu izmantošana komunikatīvo nodomu (intences) realizēšanai; 6. vārds: vārda leksiskās un gramatiskās nozīmes izpratne; vārdu krājuma bagātināšana.

Sociokultūras kompetence: 1. krievu valodas etiķete; 2. krievu valodas izmantošana kā personības pašizpausmes līdzekļi (paraţas, noteikumi, normas, sociālā nosacītība un stereotipi); 3. tolerance; 4. sadarbība.

Mērķi un uzdevumi Mērķis: Iepazīstināt ar jautājumu: „У тебя есть...?‖ un ar atbildi : „У меня/него/ нее есть….‖ Uzdevumi: 1. Nostiprināt zināšanas par jautājumiem : „ Кто это?‖ , „Что это?‖.

2. Atkārtot gramatikas vielu par krievu valodas dzimtēm.

3. Bagātināt skolēnu vārdu krājumu ar jauniem vārdiem uz tēmu mājas dzīvnieki.

4. Vingrināt skolēnu klausīšanas, lasīšanas, rakstīšanas un runāšanas prasmes svešvalodā.

Prezentācija padara mācāmo vielu saprotamāku un uztveramāku, kā Radošā darba izmantošanas iespējas arī paaugstina skolēnu motivāciju.

Izmantotie IKT rīki Dators ar projektoru vai intetaktīvā tāfele.

Power point prezentācija, http://www.youtube.com/watch?v=2Th199ySVdU video par lemuru.

Mācību stundas plāns Stundas gaita: Skolotāja darbība Skolēnu darbība 1) Iepazīstina ar tēmu 1) Klausās. un stundas plānu.

2) Darbs ar projektoru. Skolotājs

Metodes

Vizuālizācija.

30

piedāvā sagrupēt vārdus divās kategorijās: „Кто это?‖ vai „Что это?‖(slaids 1.)

3) Krievu valodas dzimtes atkārtošana.

Nosaucot krievu valodas vārdus un analizējot vārdu galotnes bērni nosaka dzimti. (slaids 2.)

4) Vārdu krājuma papildināšanā uz tēmu: „Mājas dzīvnieki‖ (slaids3.)

Skolotājs iepazīstina ar daţādu dzīvnieku nosaukumiem.

5) Skolotājs iepazīstina ar jaunu jautājumu-atbilţu konstrukciju. Это Антон. У Антона есть собака. У него есть собака. А у тебя есть собака? (slaids 4. un 5.)

6) Skolotājs piedāvā skolēniem sastādīt dialogu pēc parauga pāros un pēc tam grupā 7) Piedāvā video: „Mājdzīvniekslemurs.‖

2) Klausās.

Atbild uz jautājumiem.

Vizuālizācija.

Mācību dialogs.

3) Klausās. Analizē.

Atkārto gramatikas vielu. Atbild uz jautājumiem

Darbs ar tematisku vārdnīcu.

Vizuālizācija.

4) Strādā vārdnīcā, pieraksta un tulko jaunus vārdus.

Vizuālizācija.

Macību dialogs.

Darbs ar jauno leksiku

5) Skolēni uzdod jautājumus un atbild uz tiem.

Darbs ar jauno leksiku Pāru darbs.

Grupu darbs Darbs ar jauno leksiku Darbs pie tāfeles 6) Sastāda dialogus pāros un pēc tam grupās.

Vizuālizācija.

Mācību dialogs

Mācību dialogs

8) Uzdod jautājumus par video.

7) Skatās video par lemuru.

9) Apkopo stundas vielu, uzdodot jautājumus skolēniem.

8) Atbild uz jautājumiem.

10) Mājas darba uzdošana.

Atkārtošanā.

Mācību dialogs.

9) Atbild uz jautājumiem.

11) Piedāvā skolēniem novērtēt 31

savu darbu stundas laikā sadaloties trīs grupās un izvēlēties atbilstošo sejiņu  Ja ļoti labs darbs, tad .  Ja viduvēji, tad

10) Pieraksta mājas darbu.

Pašvērtējums

11) Skolēni vērtē sevi.

.  Ja jūsu atbilde ir; Varētu labāk.‖ tad

.

32

Matemātika Inguna Lauva, 1.klase Tēma Kopējais laiks tēmas apgūšanai Apgūstamās pamatizglītības standarta prasības Mērķi un uzdevumi

Radošā darba izmantošanas iespējas

Izmantotie IKT rīki

Mācību stundas plāns

Mērīšana. Garuma vienība – decimeters.

2 stundas 6.7. prot noteikt zīmējumā un uzzīmēt taisni, nogriezni; 6.8. prot izmērīt nogrieţņa garumu, uzzīmēt noteikta garuma nogriezni; 7.2. prot lielumus raksturot ar skaitļiem; pareizi lietot laika, masas, temperatūras, garuma, naudas mērvienības; 7.3. prot mērīt laiku, garumu, kā arī precīzi veikt mērījumus.

Mērķis: Attīstīt prasmi lietot mērīšanu pasaules izzināšanā.

Uzdevumi: 1. Iepazīstināt skolēnus ar garuma mērvienību decimetrs.

2. Vingrināt skolēnus pāriet no vienas garuma mērvienības citā.

3. Noskaidrot, ka pastāv daţādas garuma mērvienības.

4. Attīstīt skolēnu radošo domāšanu.

5. Nostiprināt skolēnu prasmes darboties praktiski, sadarboties grupās.

Multiplikācijas filma parāda, ka jebkurai situācijai iespējami daţādi risinājumi, ka nepieciešama sadarbība, iegūto rezultātu salīdzināšana un analīze. Skolēni iejūtas multiplikācijas filmas varoņu lomās un paši meklē problēmas risinājumu. Prezentācija palīdz apliecināt savas praktiskās zināšanas un spēju analizēt, pamatot viedokli.

Interaktīvā tāfele, dators, projektors.

Multfilma ―38 papagaiļi‖: http://www.youtube.com/watch?v=Gh4MksFjTDQ Sagatave prezentācijai: Copyright © 2002 Glenna R. Shaw and FTC Publishing All Rights Reserved Academic Raceway 500 PPP „Dzīvnieki dabā‖ 1.stunda Ievads. ‖Prāta vētras‖ metode. Skolēni atbild uz skolotājas jautājumu, kad viņi paši dzīvē saskārušies ar mērīšanu, kas un kā ticis mērīts.

Galvenā daļa.

1. Pirms multiplikācijas filmas skatīšanās skolotāja dod ievirzi, ka daţreiz arī dzīvnieciņiem rodas vajadzība mērīt. Skolotāja uzsver, ka jāskatās uzmanīgi, jo pēc multiplikācijas filmas noskatīšanās būs jāatbild uz jautājumiem.

2. Multiplikācijas filmas skatīšanās.

3. Pēc multiplikācijas filmas noskatīšanās skolotāja uzdod jautājumus tieši par tās saturu.

4. Jautājumi, kas rosina domāšanu, piemēram, „Kādēļ katru reizi rezultāts bija savādāks?‖, „Kuri no mērījumiem tev šķita visprecīzākie/neprecīzākie? Kādēļ?‖„Kā tu būtu rīkojies dzīvnieciņu vietā?‖ 5. Skolēni izlozē zīmīti, uz kuras rakstīta vide un tās iemītnieks, piemēram, „Pagrabs. Pele‖ Bērni salīdzina zīmītes un vadoties pēc tajā norādītās vietas, veido darba grupu. Pa soļiem skolotāja dod grupai uzdevumus: 33

1) Iztēloties sevi izlozētajā vidē un iedomāties tur kādu priekšmetu, ko varētu izmērīt.

2) Apsvērt, kurus pieejamus attiecīgajā vidē priekšmetus varētu izmantot mērīšanai. Ar rokām/pirkstiem parāda, cik dabā šis mērs būtu garš.

3) Uz A3 lapas katra grupa uzzīmē situāciju, kā notiktu mērīšana.

4) Katrai grupai iedod vienādus priekšmetus (piemēram, slotas kātu). Priekšmets jāizmēra ar grupā pieņemto mēru.

5) Grupas atskaitās par paveikto.

6. Skolotāja izvirza problēmu- ko iesākt, ja slotas kata garums katrā grupā bija atšķirīgs. Kopīgi nonāk pie secinājuma, ka jāvienojas par vienotu mēru. Atkārto jau zināmo centimetru, nonāk pie jaunās vienības- 1 decimetrs.

7. Uz tāfeles tiek rakstītas sakarības starp centimetriem un decimetru, bērni tās vēro uz saviem lineāliem.

Nobeiguma daļa.

Bērni pastāsta par savām emocijām šajā stundā, vērtē paveikto.

2.stunda.

Ievads.

Katram skolēnam uz galda izdalīta 1dm gara loksnīte, sadalīta 1 cm garos posmos. Skolotāja jautā „Kas tas par papīra gabaliņu?‖, minējumi turpinās, līdz nonāk pie atbildes 1dm, tālāk noskaidro, ka mazie posmiņi ir 1cm gari, ka 1dm=10cm.

Galvenā daļa.

1. Praktiskā darbība. Skolēni ar decimeru palīdzību izmēra sev apkārt esošos priekšmetus.

2. Grupu darbs. Skolotāja demonstrē prezentāciju, kurā atainotas dzīvnieku fotogrāfijas un dots dzīvnieka garums dabā. Grupas atradušas vietu klasē uz grīdas ar decimetru palīdzību attēlo, cik liels dabā būtu šis dzīvnieks. Darbu apgrūtina, ka decimetru modeļu mazāk, kā daţkārt nepieciešams, nākas sarunāt ar kaimiņu grupu par teritorijas pārdalīšanu.

3. Darbs ar burtnīcu. Skolēni vingrinās pierakstīt mērus, veic pārveidojumus.

4. Skolotāja uzdod daţus teksta uzdevumus par mēriem. Skolēni tos risina un izdomā līdzīgus uzdevumus.

5. Skolēni atgrieţas grupās un seko spēle „38 papagaiļi‖ (skat.PPP Academic Raceway). Katrai grupai gājiens pēc kārtas, pārējās grupas balso, vai piekrīt atbildei. Punktu iegūst grupa, kas pateikusi/vai balsojusi par pareizo atbildi.

Nobeigums.

Balstoties uz spēles rezultātiem, skolēni vērtē, kā apguvuši jauno tēmu.

34

35

36

Anita Krīgere, 1.klase Tēma Kopējais laiks tēmas apgūšanai Apgūstamās pamatizglītības standarta prasības

Mērķi un uzdevumi

Radošā darba izmantošanas iespējas Izmantotie IKT rīki Mācību stundas plāns

Skaitļi 100 apjomā.

Laiks. Stunda. Laika noteikšana, plānošana.

2 stundas 6.6. prot nosaukt reālās dzīves situācijas, kurās ir svarīgs skaitļu sakārtojums virknē; 7.2. prot lielumus raksturot ar skaitļiem; pareizi lietot laika, masas, temperatūras, garuma, naudas mērvienības; 8.4. prot uzklausīt citu viedokli; 8.11. glīti un pareizi raksta ciparus un matemātiskas izteiksmes.

Mērķis: Veidot skolēniem izpratni par laika skaitīšanu.

Uzdevumi: 1. Apgūt prasmi lietot jēdzienus „stunda‖, „minūtes‖.

2. Paplašināt zināšanas par daţādiem pulksteņiem.

3. Attīstīt patstāvīgā darba iemaņas.

Skolēns patstāvīgi izgatavo savu pulksteni, pielietojot iegūtās zināšana un prasmes. (Starppriekšmetu saikne ar latviešu valodu, vizuālo mākslu un mājturību, kad tiek izgatavots pulkstenis).

Dators, interaktīvā tāfele.

Ievads Kopīgi aplūko un noskaidro, cik daţādi var būt pulksteņi.

Galvenā daļa 1. Izmantojot skolotāja sagatavotos uzdevumus uz interaktīvās tāfeles, skolēni pa vienam nāk pie tāfeles, pārējie strādā darba lapās.

2. Pēc uzdevumu izpildes skolēni ir ieguvuši priekšstatu par laika skaitīšanu (stundas, minūtes).

3. Lai iegūtu atgriezenisko saikni, tiek piedāvāts uzdevums, uzrakstīt savu dienas reţīmu, izmantojot izgatavoto pulksteni.

Nobeigums Pēc darba beigšanas, skolēni mutiski iepazīstina ar savu dienas reţīmu.

Novērtē stundā paveikto darbu

37

38

Iveta Ziedkalne, 4.klase Tēma Kopējais laiks tēmas apgūšanai Apgūstamās pamatizglītības standarta prasības Mērķi un uzdevumi

Radošā darba izmantošanas iespējas Izmantotie IKT rīki

Mācību stundas plāns

Skaitļi un darbības (galvā). Taisnstūra laukums.

15 stundas 6.2.5. risināt praktiskus uzdevumus, kas saistīti ar sadzīves jautājumiem; 6.10. prot uzzīmēt taisnstūri un kvadrātu; 10.16. prot veikt mērījumus un aprēķināt taisnstūra un kvadrāta laukumu.

Mērķis: Attīstīt un pilnveidot skolēnu loģiskās domāšanas prasmes, izmantojot IKT Uzdevumi: 1. Pilnveidot izpratni par jēdzienu – figūras laukums; 2. Izprast atšķirību starp garuma un laukuma mērvienībām, laukuma mērīšanu un laukuma aprēķināšanu; 3. Iemācīties laukuma aprēķināšanas formulu kvadrātam un taisnstūrim; 4. Pielietot iegūtās zināšanas un prasmes praktisku uzdevumu risināšanā; 5. Vingrināties precīzi veikt mērījumus un tos pierakstīt.

Skolēns iegūst informāciju no prezentācijas. Iegūto informāciju izmanto, veicot uzdevumus no DL. Darba procesā tiek veikta paškontrole. Skolēnu radošā domāšana tiek aktivizēta uzdevumu izpildes laikā, pamatojot izvēlēto atbildi vai iegūto rezultātu.

Interaktīvā tāfele vai projektors ar datoru; PowerPont (prezentācija); Adobe Reader XI (skolēna DL) http://www.r84vs.lv/pages/Pirmie_soli/index.html (prezentācija un darba lapa skolēnam „Laukums, tā mērīšana‖) 1. Stundas ievaddaļā skolēni kopā ar skolotāju izmanto prāta vētras metodi, lai atkārtotu jau mācītos un zināmos jēdzienus „kvadrātcentimetrs‖, „kvadrātdecimetrs‖, „figūras laukums‖, „taisnstūra platums un garums‖.

2. Noskatoties prezentāciju, skolēni uzskatāmi apgūst zināšanas par laukuma aprēķināšanu.

3. Prezentāciju skolotājs papildina ar jautājumiem skolēniem un atbilstošiem komentāriem un paskaidrojumiem.

4. Kad skolēni iepazinušies ar jauno informāciju, viņi patstāvīgi veic uzdevumus no darba lapas savā burtnīcā. Pēc katra veiktā uzdevuma pareizais risinājums redzams uz ekrāna.

5. Skolēnam ir iespēja veikt paškontroli un uzdot jautājumus, ja nepieciešams.

3.uzdevumā iespējami vairāki risinājumi, skolēnam jāprot pamatot savu atbildi.

6. 5.un 6.uzdevumā ieteicams vispirms kopīgi pārrunāt risinājuma plānu.

Uzdevumus iespējams veikt, strādājot pārī un pēc tam prezentējot atrisinājumu.

7. Stundas nobeigumā skolēns veic pašvērtējumu. Skolotājs vērtē frontāli, izmantojot uzslavas un pozitīvu kritiku, ja nepieciešams.

39

Autores: MudÄŤte Rebaine un Gunita Boltre

40

Autores: Mudīte Rebaine un Gunita Boltre Projekta īstenošanu finansē LR Izglītības un zinātnes ministrija un Valsts izglītības attīstības aģentūra

41

Anna Pauliņa, 5.klase Tēma Kopējais laiks tēmas apgūšanai Apgūstamās pamatizglītības standarta prasības

Procenti. Procentu aprēķināšana no skaitļa.

7 stundas

10.3.5. aprēķināt procentus no skaitļa…….; 11.9. izmantot datoru informācijas iegūšanai; 12.4. uzklausīt un izprast daţādus viedokļus; 12.11. pilnveidot savu matemātisko izpratni.

Mērķi un uzdevumi Mērķis.

Iemācīties aprēķināt procentus no skaitļa, izmantojot IKT. Uzdevumi.

1. Paplašināt izpratni par procentu jēdzienu ar skolēnu veidotajām prezentācijām.

2. Risinot galvā piemērus no piedāvātās Power Point prezentācijas, iemācīties aprēķināt procentus no skaitļa.

3. Risinot rakstiski piemērus no www.uzdevumi.lv, nostiprināt iegūtās prasmes procentu aprēķināšanā no skaitļa sareţģītākos uzdevumos.

Aktīvākie skolēni mācās meklēt informāciju par tēmu un to prezentēt.

Radošā darba izmantošanas iespējas Pārējie novērtē, uzdod jautājumus, risina aktīvāko skolēnu sagatavotos uzdevumu piemērus. Risinot galvas uzdevumus pēc skolotājas sagatavotās prezentācijas, visiem skolēniem ir iespēja pateikt atrisinājumus.

Vingrinoties uzdevumu risināšanā pēc www.uzdevumi.lv skolēni, strādājot pāros, nostiprina savas prasmes un iemaņas. Paši var redzēt, kad uzdevums ir atrisināts pareizi, kā arī atkārot teoriju.

Projektors, datori.

Izmantotie IKT rīki Interneta adreses http://www.uzdevumi.lv/vs/matematika-5-klasei/ http://www.uzdevumi.lv/vs/matematika-6-klase/ www.miksike.lv Mācību stundas plāns 1. Jēdziena „Procenti‖ atkārtošana un nostiprināšana, izmantojot skolēnu izveidotās prezentācijas 10-15 min.

Uzsākot apgūt tēmu „Procenti‖, skolēni tika iepazīstināti ar procenta jēdzienu un procentu pielietojumu praktiskajā dzīvē. Uz nākošo stundu, kas bija paredzēta datorklasē, skolēni tika lūgti paši izveidot prezentāciju par tēmu „Procenti‖. To piesakās izdarīt 3-4 skolēni. Viņi prezentē savus darbus un atbild uz jautājumiem, kā arī katrs ir sagatavojis uzdevumu klasei par procentu jēdziena izpratni un arī pārsteiguma balvu ātrākajam uzdevuma veicējam.

Skolēni aktīvi iesaistās uzdevumu atrisināšanā, jo mazās balvas ir labs stimuls, kā arī uzdod jautājumus par prezentācijās redzēto.

2. Skolotājas piedāvātā prezentācija galvas rēķiniem par „Procentu aprēķināšana no skaitļa‖ 7-10 min.

Tālākajā stundas gaitā piedāvāju risināt uzdevumus no sagatavotā Power Point materiāla „Procentu aprēķināšana no skaitļa‖. Skolēni katrs ātri var pateikt atbildes gan vienkāršākos uzdevumos, praktiskos teksta uzdevumos.

3. Prasmju un iemaņu nostiprināšana, risinot pāros uzdevumus no www.uzdevumi.lv un www.miksike.lv 10-12 min.

Prasmes un iemaņas tiek nostiprinātas, aicinot risināt pāros un pierakstīt atrisinājumus, no www.uzdevumi.lv 6.klases piedāvātajiem 42

uzdevumiem tēmai „Daļu un procentu rēķini‖, atkārtojot teoriju un risinot 1.,2.,6.uzd.,pa 4 piemēriem no katra uzdevuma. Tie skolēni, kuri ātrāk veic darbu pārbauda savas prasmes un iemaņas www.miksike.lv /matemātika/5.klase/procenti.

4. Pašvērtējums. Skolēni pēc datorā pie uzdevumiem atzīmētajiem zaļajiem kāsīšiem saskaita, cik pareizus piemērus ir izrēķinājuši.129 pareizi izpildīti piemēri-ļoti labi, 8-6 piemēri-labi, 5 un mazāk pareizi izpildīti piemēri- vēl daudz jāmācās. 2-3 min.

5. Skolēni tiek aicināti izteikt savu viedokli par stundu, kurā stundas daļā visvairāk ieguvuši jaunas zināšanas un prasmes, vai arī nostiprinājuši esošās.

Tēmas ietvaros ir paredzēta skolēnu zināšana vērtēšana. Nākošajā stundā notiek formatīvā vērtēšana ar vērtējumu ieskaitīts/neieskaitīts par tēmu ―Procentu aprēķināšana no skaitļa‖. Tēmas ―Procenti‖ noslēgumā skolēni raksta pārbaudes, kas tiek vērtēts ballēs.

43

44

Inta Šablovska, 5.klase Tēma Kopējais laiks tēmas apgūšanai Apgūstamās pamatizglītības standarta prasības Mērķi un uzdevumi

Daļu saīsināšana un paplašināšana.

2 stundas.

10.1.2. veikt četras aritmētiskās darbības ar naturāliem skaitļiem; 10.2.4. izmantot daļas pamatīpašību tās pārveidošanā; 12.6. apkopot matemātisko informāciju un saskatīt likumsakarības tajā.

Mērķis: Iepazīties ar daļas pamatīpašību.

Uzdevumi: 1. Veicināt izpratni par vienu un to pašu veselā daļu, kura pierakstīta daţādi.

2. Iepazīstināt ar parasto daļu ar daţādiem saucējiem salīdzināšanu, saskaitīšanu un atņemšanu.

Pēc video „Attack of the twellfhs" (12- to daļu uzbrukums) Radošā darba izmantošanas iespējas noskatīšanās skolēniem jāizskaidro redzētais (skolēni atrod daţādus izskaidrojumus). Kopīgi pārrunājot, kāpēc daţas daļas „neizdzīvo‖, bet astotdaļas „izdzīvo‖ pēc divpadsmitās daļas „uzbrukuma‖, skolēniem pašiem radoši jāizdomā līdzīgi piemēri (skolēniem ir vairākas idejas, kā šo uzdevumu izpildīt). Viens skolēns no grupas prezentē paveikto uzdevumu visiem pārējiem klases skolēniem (skolēni spēj pārslēgties starp daţādām pieejām šī uzdevuma ietvaros ).

Izmantotie IKT rīki Dators ar interneta pieslēgumu, projektors un ekrāns.

Video interneta adrese: http://www.teachertube.com/viewVideo.php?video_id=278374 Mācību stundas plāns 1. Skolēnus iepazīstina ar stundas tēmu; 2. Izpratnes jautājumi un radoši uzdevumi galvā par daļām ar vienādiem saucējiem; 3. Mājas darbu pārbaude; 4. Klases skolēni izveido piecas darba grupas; 5. Skolēni pieraksta jautājumus uz kuriem jārod atbilde pēc video noskatīšanās; 6. Video „Attack of the twellfhs" (12- to daļu uzbrukums) noskatīšanās; 7. Pēc apspriešanās grupās, pārstāvji prezentē savas grupas skaidrojumu par daļu salīdzināšanu (skolēni atrod daţādus izskaidrojumus); 8. Apvienojot skolēnu izskaidrojumus un skolēnu atbildes uz skolotājas mērķtiecīgajiem jautājumiem, tiek veicināta daļas pamatīpašības izpratne; 9. Pēc uzdevumu - „ Cik .....daļu ir vienā .....daļā? , cik ......daļu nav vienā ......daļā?‖ uzdošanas, skolēni radoši strādā grupās; 10. Klausoties grupu pārstāvju prezentācijā, skolēni spēj pārslēgties starp daţādām matemātiski pareizām pieejām uzdevumu veikšanā; 11. Darbs ar „Inese Lude. Matemātika 5. klasei‖ grāmatas 95. stundu; 12. Uzslava radošākajai skolēnu grupai un aktīvākajiem skolēniem, pārējiem novēlējums - stādāt veiksmīgāk; 13. Mājas darba uzdošana no mācību grāmatas 95. stundas un skolēnu pašnovērtējums.

45

Informātika Svetlana Meţa, 5.klase Tēma Kopējais laiks tēmas apgūšanai Apgūstamās pamatizglītības standarta prasības

Prezentāciju lietotne 10 stundas

Zina prezentācijas līdzekļu izmantošanas iespējas, prot veidot, formatēt un modificēt prezentācijas, lietot daţādus to slīdu demonstrēšanas efektus.

Prot veikt informācijas meklēšanas uzdevumus tīmeklī, izmantojot tīmekļa pārlūkprogrammu un meklētājprogrammas, pareizi izmantot tīmekļa vietnēs esošo informāciju.

Mērķi un uzdevumi Mērķis: Izveidot prezentāciju un prezentēt to saviem klasesbiedriem.

Uzdevumi: 1. Nostiprināt prasmes veidot prezentācijas.

2. Pilnveidot prasmi analizēt informāciju, atrast galveno.

3. Mācīties prezentēt informāciju citiem cilvēkiem.

Katrs skolēns veido savu prezentāciju par tēmu „Es sapņoju…‖, to var Radošā darba izmantošanas iespējas izmantot klases stundās, lai labāk iepazītu skolēnus.

Skolēni mācās veidot prezentācijas un uzstāties klases priekšā, kas noderēs citos mācību priekšmetos un citās dzīves situācijās.

Izmantotie IKT rīki Dators, projektors, Interneta pieslēgums, Microsoft PowerPoint, Internet Explorer vai kāds cits Interneta pārlūks.

Mācību stundas plāns Tēmas noslēdzošā stunda. Iepriekš skolēni jau apguva PowerPoint izmantošanas iespējas, izvēlējās tēmu, meklēja informāciju Internetā, veidoja prezentāciju.

Stundas tēma: Sava darba prezentēšana.

Skolēniem tiek izdalītas vērtēšanas lapas, lai varētu novērtēt citu klases biedru prezentācijas.

Katrs skolēns nāk klases priekšā un izmantojot datoru un projektoru prezentē savu darbu, pārējie klases biedri klausās un vērtē.

Stundas beigās visi skolēni nodod vērtēšanas lapas skolotājam.

Skolotājs novērtē skolēnus ar ballēm, ņemot vērā gan prezentāciju, gan stāstījumu, gan prasmi izvērtēt citu skolēnu darbu.

46

Vērtēšanas lapa Nr.

Vārds uzvārds

Tēma

Saturs

Noformēšana

Efekti

Stāsts

Atzīme

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

13.

14.

47

Dabaszinības Ilona Grišmanauska, 1.klase Tēma Kopējais laiks tēmas apgūšanai Apgūstamās pamatizglītības standarta prasības

Mērķi un uzdevumi

Radošā darba izmantošanas iespējas

Izmantotie IKT rīki Mācību stundas plāns

Ceļojums pa Latviju.

Latvijas novadi.

17 stundas 6. Pētnieciskās darbības pamati: 6.1. iegūst informāciju par dabas zinību jautājumiem lasot, jautājot, klausoties skatoties; 6.2. izmanto vienkāršus uzziņu literatūras avotus (Latvijas karti, globusu).

7. Dabas sistēmas un procesi: 7.28. raksturo Latvijas atrašanās vietu, izmantojot karti.

Mērķis: Iepazīstināt skolēnus ar karti un parādīt Latvijas atrašanos pie Baltijas jūras.

Uzdevumi: 1. Iepazīstināt skolēnus ar Latvijas vēsturisko dalījumu novados.

2. Mācīt orientēties Latvijas kartē, izmantojot novadu nosaukumus.

3. Iemācīt skolēniem parādīt Latvijas kartē iezīmētos novadus.

4. Mācīt atrast un parādīt Latvijas kartē skolēna dzīvesvietu.

Darbā ar karti, skolēni mācās atrast Latviju kartē, parādīt un nosaukt novadus un nozīmīgākās vietas.

1. Zināšanas par novadu novietojumu Latvijas kartē ļauj vieglāk apgūt daţādu dabas objektu un pilsētu atrašanās vietu, palīdz veikt uzdevumus darba lapās.

2. Skolēni mācās izteikt viedokli, pamatot savu redzējumu par Latviju.

3. Mācās uztvert būtisko, svarīgo.

4. Sastādot burtu mīklu, tiek attīstīta radošā domāšana, mācās izmantot karti informācijas iegūšanai. Fonā skan mūzika, kas veicina domāt radoši.

5. Stundas nobeigumā, izmantojot krustvārdu mīklu, var izdarīt secinājumus par darba rezultātiem.

Dators, interaktīvā tāfele. www.jr.lv www.cirkulis.lv 1. Stundas ievaddaļā ar skolēniem pārrunā par Latvijas atrašanās vietu pie Baltijas jūras un atrod to kartē. Skolēnus iepazīstina ar Latvijas kaimiņvalstīm. Apskata Latvijas karti un Latvijas novadu karti. Rosina bērnus aizdomāties, novērtēt, analizēt un izteikt domas par savu valsti.

Māca cienīt un mīlēt savu Dzimteni.

2. Lai daţādotu darbu ar Latvijas karti, skolēniem materiāli un uzdevumi redzami uz interaktīvās tāfeles, bet skolēni strādā darba lapās.

Klausoties stāstījumu un pētot attēlus, skolēni mācās atrast vajadzīgo informāciju, salīdzināt, izdarīt secinājumus par Latvijas novadiem.

3. Pēc darba beigšanas, skolēni mutiski raksturo un salīdzina Latvijas novadus, pamato savas domas.

4. Darba lapā, atminot krustvārdu mīklu, tiek pārbaudīta uzmanība darbā ar karti, spēja atcerēties svarīgo.

5. Sadomājot savu burtu mīklu, tiek attīstīta radošā domāšana, pielietotas apgūtās zināšanas. Skolēni strādā pārī.

48

DARBA LAPA LATVIJAS NOVADI 1. Izpēti Latvijas novadu karti!

2. Ieraksti Latvijas novadu nosaukumus!

Atrod novadu, kurā tu dzīvo! Iezīmē smaidīgu sejiņu!

Atrod novadu, kurā ir Latvijas galvaspilsēta. Iezīmē Rīgas gaili!

Atrod novadu, kuru sauc par zilo ezeru zemi! Iezīmē laiviņu!

Atrod novadu, kuru sauc par Latvijas maizes klēti! Iezīmē vārpiņas!

49

3. Atmini krustvārdu mīklu!

1. ZEMGALES PILSĒTA, KURĀ IR CERIŅU DĀRZS. 2. LATVIJAS LIELĀKĀ PILSĒTA. 3. NOVADS, KURĀ IR RĒZEKNE. 4. KURZEMES UPE. 5. PILSĒTA, KURĀ TU DZĪVO. 6. LĪKUMOTA UPE VIDZEMĒ.

7. LIELĀKĀ LATVIJAS UPE. 1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

L A T V I J A

4. Atmini krustvārdu mīklu! (Atbildes.)

D

O B R Ī L

E G A

G A

L U D

L A T V I J A

E G E E A U

A N P

L T Ā

E A J

A

G

A

V

A 50

KURZEME-BURTU MĪKLA. S T A L S I L D

VIDZEME-BURTU MĪKLA. S C R Ī G A V M

ZEMGALE-BURTU MĪKLA. B S A U C E J V

LATGALE-BURTU MĪKLA. R V B A L V I P

51

Inta Bunka, 2.klase Tēma Kopējais laiks tēmas apgūšanai Apgūstamās pamatizglītības standarta prasības

Pavasaris.

8

6.1. iegūst informāciju par dabaszinību jautājumiem lasot, jautājot, klausoties, skatoties; 6.3. atrod būtiskāko informāciju lasītajā un dzirdētajā atbilstoši mērķiem; 6.7. novēro objektus un parādības, apraksta novēroto(piemēram, vielu, materiālu īpašības, dabas ainavas, augus daţādos gadalaikos); 7.24. izprot gadalaiku maiņu Latvijā; 8.8. prot priecāties par dabas skaistumu.

Mērķi un uzdevumi Mērķis: Radīt un pilnveidot skolēnu interesi par dabas sistēmu un procesu pētīšanu.

Uzdevumi: 1. Iepazīties ar pirmām pavasara pazīmēm nedzīvajā un dzīvajā dabā; 2. Izprast, ka visu pārmaiņu pamatā ir noteiktas likumsakarības.

3. Attīstīt radošu domāšanu.

Noskatoties filmiņu par pavasari, skolēni mācās saskatīt, saklausīt, Radošā darba izmantošanas iespējas atšķirt, salīdzināt, novērot pārmaiņas dabā, augu un dzīvnieku dzīvē.

Pārrunājot par augiem, kas agri mostas pavasarī un pirmajiem gājputniem, kuri atgriezušies, viņu balsīm, skolēni gūst zināšanas, kuras radoši pielieto, sacerot mīklas par putniem, zīmējot mīklu atminējumus.

Izmantotā adrese- http://www.youtube.com/watch?v=rUjpQAshvxA Izmantotie IKT rīki Daba 2.klase, pavasaris.

Mācību stundas plāns 1. Stundas ievaddaļā ar skolēniem pārrunā par gadalaikiem, to maiņu, kā daba mostas, atkārto, ka pavasarī Zeme pret Sauli ir pagriezusies tā, ka saules stari to silda arvien stiprāk, noskaidro, kāds gadalaiks tuvojas.

2. Skolēni tiek rosināti nosaukt pirmās pavasara pazīmes nedzīvajā un dzīvajā dabā.

3. Tiek rādīta filma „Pavasaris‖. Skolēni skatās, klausās, vēro, salīdzina.

4. Pēc filmas noskatīšanās, skolēniem uzdod jautājumus par redzēto, dzirdēto.

5. Skolēni domā mīklas par pavasari, atbildes uzzīmē, tā attīstot radošo domāšanu, iztēli, uztvert būtisko.

52

Sanita Šēnfelde, 2.klase Tēma Kopējais laiks tēmas apgūšanai Apgūstamās pamatizglītības standarta prasības

Pavasaris.

8 stundas

7.18. Saskata sezonālās izmaiņas tuvākajās ekosistēmās.

7.24. Izprot gadalaiku maiņu Latvijā.

7.34. Novērtē gaisa temperatūras maiņas daţādos gadalaikos un diennaktī.

7.35. Mēra gaisa temperatūru un lieto atbilstošās mērvienības (°C).

7.6. Atšķir Latvijā bieţāk sastopamos savvaļas augus un dzīvniekus.

8.2. Zina un ievēro drošības noteikumus, uzturoties dabas vidē (uz ledus).

6.1. Iegūst informāciju par dabaszinību jautājumiem lasot, jautājot, klausoties, skatoties.

6.7. Novēro objektus un parādības, apraksta novēroto (piemēram, laikapstākļus, dabas ainavas, augus).

6.8. Veic vienkāršus mērījumus (temperatūras) un pieraksta mērījumu rezultātus.

6.9. Prot darboties ar vienkāršām ierīcēm (termometru).

Mērķi un uzdevumi Mērķis: Radīt un pilnveidot skolēnu interesi par dabas sistēmu un procesu pētīšanu, veidojot viņos izpratni par dabas daudzveidību un vienotību, lai sekmētu labvēlīgu attieksmi vides un veselības saglabāšanā un uzlabošanā.

Uzdevumi: 1. Apgūt pētnieciskās darbības pamatus dabaszinībās.

2. Izzināt dabas sistēmas un procesus, mācoties izprast dabas daudzveidību un vienotību.

3. Iepazīstināt ar augiem, pirmajiem gājputniem pavasarī.

Skolēni patstāvīgi stāsta par savu uzkrāto pieredzi par pārmaiņām dabā Radošā darba izmantošanas iespējas pavasarī novērojumiem, secina, darbojas grupās. Katram ir iespēja parādīt savas zināšanas. Prasme izteikt savu viedokli, secinājumus.

Izmantotie IKT rīki Interaktīvā tāfele, PowerPoint prezentācija Izmantotā adrese - www.pasakas.lv Pasaka „Vijolīte‖.

Mācību stundas plāns 1. Stundas ievaddaļā skolēni klausās dziesmu par pavasari no 1.slaida.

Izlasa dzejoli, pārrunā par pavasara pirmajām pazīmēm. Sameklē dotajā dzejolī vārdus, kas saistās ar pavasari, stāsta savus novērojumus, savu pieredzi. Nosauc pirmos pavasara ziedus, pirmos gājputnus.

2. Turpinājumā tiek rādīti pēc kārtas slaidi, tos komentējot. Skolēni stāsta par redzamajiem augiem un putniem, kur redzējuši, vai zina kādus ticējumus, latviešu tautas dziesmas, mīklas.

3. Kopīgi tiek lasītas dotās latviešu tautas dziesmas par putniem.

Klausās pasaku par vijolīti.

4. Darbs grupās. Ir dots noteikts laiks. Skolēni tiek sadalīti grupās (pa 4 katrā grupā), katram skolēnam ir savs uzdevums. Skolēni sadala pienākumus, katrs pailda vienu darba lapu. Pēc darba veikšanas skolēni patstāvīgi grupās pārbauda viens otra darbu, izsaka savu viedokli.

5. Katra grupa prezentē savu darbu. Stundas nobeigumā skolēni izsaka savu viedokli par paveikto darbu, iegūtām zināšanām.

53

Ilze Ziedkalne, 3.klase Tēma

Ēdamās un indīgās sēnes.

Kopējais laiks tēmas apgūšanai Apgūstamās pamatizglītības standarta prasības

2 mācību stundas. Materiāls tiek izmantots 2.stundā.

Atšķir Latvijā bieţāk sastopamās ēdamās sēnes un indīgās sēnes [7.6.]; Veido adresātam un saziņas tematam atbilstošus izteikumus un izsaka savu viedokli [6.2.].

Mērķi un uzdevumi Mērķis: Nostiprināt skolēnu zināšanas par Latvijā bieţāk sastopamajām ēdamajām un indīgajām sēnēm.

Uzdevumi: 1. Sekmēt skolēnu prasmi atpazīt sēnes pēc to izskata; 2. Rosināt skolēnus meklēt pazīmes, kā atšķirt sēnes; 3. Atkārtot vēstules rakstīšanas noteikumus; 4. Veicināt skolēnu radošās domāšanas attīstību, meklējot sēņu kopīgās un atšķirīgās pazīmes, kā arī rakstot vēstuli sēņotājam.

Skolēni aktīvi iesaistās sēņu atpazīšanā un salīdzināšanā, it īpaši Radošā darba izmantošanas iespējas atšķirīgo pazīmju meklēšanā.

Skolēni iesaistās vērtēšanas procesā – pārbauda un novērtē klasesbiedra darbu.

Skolēni raksta vēstuli, tādējādi attīstot iztēli.

1. Prezentācija PowerPoint programmā, Izmantotie IKT rīki 2. Interaktīvā tāfele, 3. Darba lapa.

Mācību stundas plāns 1. Stundas sākumā tiek atkārtots, ar kādām Latvijā sastopamām sēnēm skolēni iepazinās iepriekšējā mācību stundā.

2. Skolēni aplūko ēdamo un indīgo sēņu attēlus un meklē katrai sēnei raksturīgākās pazīmēs, pēc kurām iespējams atpazīt tieši šo sēni.

3. Skolēni salīdzina daţādas sēnes (apšu beka/baravika, vilnītis/cūcene, bērzlape/mušmire) – kas līdzīgs, kas atšķirīgs?

4. Tiek demonstrēti sēņu attēli – skolēniem jāatpazīst sēnes un jāpaskaidro, pēc kādas pazīmes atpazinis šo sēni.

5. Darbs darba lapā. Tiek demonstrēti citi sēņu attēli – skolēniem individuāli jāatpazīst 9 mācītās sēnes un jāuzraksta savas atbildes uz lapas.

6. Blakussēdētāji samainās ar atbilţu lapām. Vēlreiz tiek demonstrēti sēņu attēli un skolēni labo savu blakussēdētāju darbus, kopīgi noskaidrojot pareizās atbildes.

7. Katrs skolēns saņem atpakaļ savu darba lapu. Lapas otrā pusē skolēni raksta vēstuli sēņotājam, ievērojot vēstules rakstīšanas noteikumus, dodot padomus, kas jāievēro, meţā sēņojot.

8. Stundas beigās tie skolēni, kuri vēlas, nolasa savu vēstuli.

54

Darba lapa.

Kas tā par sēni? Raksti sēņu nosaukumus: 1. _______________________________ 2. _______________________________ 3. _______________________________ 4. _______________________________ 5. _______________________________ 6. _______________________________ 7. _______________________________ 8. _______________________________ 9. _______________________________ 10. ______________________________

Pareizās atbildes: ________

55

Raksti vēstuli sēņotājam! Dod padomus, kā jāuzvedas mežā un kas jāievēro sēņojot! ________________________ _________________________________________ _________________________________________ _________________________________________ _________________________________________ _________________________________________ _________________________________________ _________________________________________ _________________________________________ _________________________________________ _________________________________________

___________________ ________________

56

57

58

Rita Berķe, 4.klase Tēma Kopējais laiks tēmas apgūšanai Apgūstamās pamatizglītības standarta prasības

Ūdens nozīme cilvēka dzīvē.

4 stundas

Veidot izpratni par dabaszinātņu likumu un metoţu izmantošanu pasaules izzināšanā-(3.2.), Veidot vispārīgās pētnieciskā darba prasmes ( salīdzināt, analizēt, secināt…-(3.5.)

Mērķi un uzdevumi Mērķis: Radīt un pilnveidot izglītojamā interesi par dabas sistēmu un procesu pētīšanu, veidot izpratni par dabas daudzveidību un vienotību, lai sekmētu labvēlīgu attieksmi pret vides un veselības saglabāšanu un uzlabošanu.

Uzdevumi: 1. Apgūt pētniecības darba pamatus dabaszinībās (2.1.)

2. Izzināt dabas sistēmas un procesus, mācoties izprast dabas daudzveidību un vienotību (2.2.)

3. Izprast dabaszinātņu sasniegumu nozīmi cilvēku ikdienas dzīvē un apzināties vides un veselības saudzēšanas nepieciešamību, gūstot praktisku pieredzi vides kvalitātes saglabāšanā un uzlabošanā (2.3.)

Pārrunājot šo tēmu, uzdodot jautājumus, skolēni izsaka savu viedokli, Radošā darba izmantošanas iespējas pamato, analizē situācijas, izdara secinājumus. Īpaši labi šīs prasmes skolēni apgūst, darbojoties praktiski un pēc videomateriāla noskatīšanās.

Izmantotie IKT rīki Dators, projektors, internet pieslēgums.

Izziņas materiāls padziļina skolēnu zināšanas par ūdens nozīmi cilvēka dzīvē, tā lietošanas nepieciešamību.

Izmantotās mājas lapas: http://www.venden.lv/venden/mezavots/, http://visit.valmiera.lv/categories-lv/interesantasvietas/valmierasapkartne/kocenu-novada/mezuluavoti,http://www.youtube.com/watch?v=57qoIhq6JEw, http://www.youtube.com/watch?v=EiQnpWfdb_g, Mācību stundas plāns Stundas ievaddaļā atkārtojums: Kā ūdens pastāvīgi pārvietojas ?- (ūdens ceļo- pārvietojas no vienas vietas uz otru), Kur upes ņem tik daudz ūdeņus? –( sniegs, ledāji, atmosfēras tvaiki, pazemes ūdeņi) Kāpēc ūdens daudzums jūrā nemainās?- (ik mirkli upes ienes jūrā milzīgu ūdens daudzumu) Galvenā dalā: Skolēni noskaidro kāpēc lietus ūdens pazūd no zemes virsas (iesūcas plaisās, starp ieţu daļiņām, tukšumos). Tā zemes dzīlēs veidojas pazemes ūdeņi. Informatīvi dati- lielākā daļa pazemes ūdeņu atrodas tuvu zemes virsai, bet var būt arī 14km dziļumā, pasaulē pazemes ūdens krājumi ir 66reizes lielāki nekā kopējais ūdens daudzums virszemē. Lai ūdens iesūktos zemē tam jāpārvar eţu aizsargslānis (smiltis, māls, kaļķakmens…). (7.40.) Lai par to pārliecinātos skolēni veic eksperimentu- praktiski darbojoties. (6.4.,6.5.)

Gaitu skatīt mācību grāmatā Dabaszinības 4.klasei, autori – I.Vilks, 59

R.Gribuste, S.Vilciņa. Izdevniecība"Lielvārds", 2005.g.73.lpp.

Uzdevums pārbaudīt, kurš no ieţiem ūdeni laiţ cauri vieglāk un ātrāk, bet kurš aiztur.(6.10.,6.13.)

Materiāli- smilts, grants, melnzeme, mālaina zeme, ūdens, plastmasas pudeles, piltuves.

Darbu veic grupā, pēc tam pieraksta savus vērojumus un secinājumus.(6.17.,6.18.,6.19.,6.20) Avoti- pazemes ūdens, kas sūcoties pa slīpiem aizturslāņiem nonāk zemes virspusē arī zem ūdens upēs vai ezeros. Avota ūdens ir tīrs, jo ir attīrījies sūcoties starp ieţiem. (7.61.)

Stundas nobeigumā - skolēni skatās informatīvus videomateriālus par avotiem. Atbild uz testa jautājumiem.

60

Tests Visi ūdeņi, kas atrodas Zemes dzīlēs veido: a) jūras, upes,

c) akas,

b) pazemes ūdeņus,

d) okeānus

Kādā vislielākā dziļumā var atrasties pazemes ūdeņi: a)5m,

b) 14m,

c)14km,

d) 9km

Ieţu slāni, kas aiztur ūdeni un nelaiţ cauri sauc par: a) akmens slāni,

b) aizsargbarjeru,

c) cieto slāni,

d) aizturslāni

Vistuvāk Zemes virsai atrodas: a) gruntsūdeņi,

b) jūras ūdeņi,

c) minerālūdeņi,

d) dzeramais ūdens

Daţviet pazemes ūdeņi izplūst Zemes virspusē kā: a) upes,

b) avoti,

c) peļķes,

d) ezeri

61

Latvijas vēsture Kristīne Bārdule, 6.klase Tēma Kopējais laiks tēmas apgūšanai Apgūstamās pamatizglītības standarta prasības

Barikāţu laiks 1 stunda

5.3. izprot cēloņu un seku mijiedarbību; 8.1. orientējas informācijas resursu sniegtajā daudzveidīgajā vēsturiskajā informācijā; 8.2. pēta vēstures notikumus, darbojoties ar vēstures avotiem un vēstures literatūru; 8.5. izprot vēstures fakta īpatnības; 9.6. ir ieinteresēts uzklausīt vecākās paaudzes dzīvesstāstus, ar cieņu izturas pret tiem; Mērķi un uzdevumi Mērķis: Iegūt zināšanas par valstiskās neatkarības atjaunošanas gaitu.

Uzdevumi: 1. Iegūt informāciju par barikāţu laiku.

2. Apgūt prasmi analizēt informāciju, atlasīt būtiskāko informāciju.

3. Izprast barikāţu organizēšanas cēloņus un sekas.

4. Apgūt prasmi veikt aptauju, apkopot un interpretēt rezultātus.

5. Mācīties izteikt savu viedokli.

Integrēti mācību stundā tiek apgūtas Edvarda de Bono radošās Radošā darba izmantošanas iespējas domāšanas prasmes. Skolēni iemācās apskatīt problēmas no daţādiem skatu punktiem. Tiek apgūta prasme analizēt informāciju, atrast nepieciešamo informāciju, izteikt savu viedokli, pamatot to.

Izmantotie IKT rīki Interaktīvā tāfele, internet pieslēgums, 15 datori http://www.youtube.com/watch?v=fm_ZD50KqqE Mācību stundas plāns Dialogs par Latvijas vēstures nozīmīgu atceres pasākumu, kas norisinās šajās dienās. Lielāk daļa skolēnu zina par barikāţu atceres pasākumiem.

Dialogs, lai noskaidrotu skolēnu zināšanas par barikāţu laiku. Skolēnu individuālas atbildes.

Skolotāja iepazīstina ar stundas mērķi un mājas darba uzdevumu.

Informācija par barikāţu laiku (PP prezentācija, Youtube video „Barikāţu laiks‖ līdz filmas 3.05 min) Dialogs par cilvēku piedzīvotajām emocijām šajā laikā. Kādas ir Jūsu sajūtas, runājot par barikāţu laiku? (Edvards de Bono - sarkanā cepure) Uzdevuma izklāsts – grupās sagatavot 5 jautājumus, uz kuriem nepieciešams iegūt atbildes, lai sagatavotu rakstu „Barikāţu laiks‖.

Jautājumus katrs skolēns pieraksta savā pierakstu kladē.

Darbs grupās. Skolēni grupās izvirza aktuālākos jautājumus (Edvards de Bono - baltā cepure).

Tiek noskaidroti izvirzītie jautājumi, skolēni papildina savu jautājumu sarakstu ar būtiskiem jautājumiem, kurus izvirzījuši citu grupu skolēni.

Skolēni pāros meklē atbildes uz izvirzītajiem jautājumiem, izmantojot interneta resursus. Atbildes pierakta savā kladē.

Skolotājas individuāla palīdzība pāru darbā.

Katrs skolēnu pāris nolasa vienu atbildi uz izvirzīto jautājumu, papildinot viens otru.

62

Mājas darbs (tiek vērtēts ballēs, labākie darbi apkopoti grāmatā ―Barikāţu laiks – tad un tagad‖) Iztēloties sevi kā ţurnālistu, uzrakstīt rakstu „Barikāţu laiks‖.

Rakstā ietvert 5 vēstures faktus par šo laiku.

Veikt aptauju – Vai Jūs būtu gatavs šobrīd aizstāvēt Latvijas neatkarību, ja tas būtu nepieciešams? Aptaujāt vismaz 10 cilvēkus.

Apkopot aptaujas rezultātus, izteikt tos procentos, izveidot diagrammas, izmantojot excell; Interpretēt rezultātus, izteikt savu viedokli (Edvards de Bono dzeltenā un melnā cepure)

63

Sociālās zinības Baiba Saimniece, 6.klase Tēma Kopējais laiks tēmas apgūšanai Apgūstamās pamatizglītības standarta prasības

Tiesību un pienākumu vienotība.

1 stunda

12.35. prot pastāstīt par bērna tiesībām un pienākumiem; 12.36. prot ilustrēt ar piemēriem saistību starp tiesībām un pienākumiem; 12.37. zina, ka par likuma pārkāpumiem var tikt piemērots sods.

Mērķi un uzdevumi Mērķis: Radīt skolēnos padziļinātu priekšstatu par tiesībām un pienākumiem.

Uzdevumi: 1. Padziļināt skolēnu zināšanas par tiesībām un pienākumiem.

2. Veidot izpratni par atbildību daţādās vecuma grupās.

3. Izprast sevi kā sabiedrības locekli ar visām izrietošajām sekām.

Izvirzītie uzdevumi rosina domāt un izvērtēt savas un klasesbiedru Radošā darba izmantošanas iespējas zināšanas. Prot izmantot jauniegūto informāciju, argumentējot pierādīt savu pārliecību.

Izmantotie IKT rīki Dators, projektors, Power point prezentācija Interneta pieslēgums.

Izmantojamās internet adreses dotas sadaļā ―Mācību stundas plans‖ Mācību stundas plāns Power point sagatavotie materiāli.

1. Slaids ―Tiesības‖ http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?g=1&r=1107 Kopā ar skolēniem meklē skaidrojumu… ja nepieciešams vienkāršo saviem vārdiem definīciju.

2. Slaids ―Pienākums‖ http://www.tezaurs.lv/sv/ 3. Slaids ―Atbildība‖ http://www.latvianforyou.com/cgi-bin/latvian.pl (Katram jēdzienam izmanto citu internetā terminu skaidrojošo vārdnīcu, lai skolēni apgūtu prasmi meklēt informāciju.)

4. Slaids Herlufa Bidstrupa karikatūras. Noteikumi.

Grupu darbs, situāciju analīze. Nepieciešams- pierakstu klade, pildspalva.

Uzd. Izvērtē karikatūrās esošo situāciju. (Skolotāja uz tāfeles uzzīmē tabulu, skolēni kladē pārzīmē.) Uzraksti katra stāsta varonim (-ņiem) 1 tiesību, 1 pienākumu, 1 atbildību. (Laiks ~ 10 min.)

5. Slaids 1. Karikatūra „Patstāvīgais bērns‖ (Skolotājai konkrēti jānorāda, kurai personai aprakstīt.)

6. 3. Karikatūra „Izvizināja‖ Pēc grupu darba.

Skolotāja vadībā, klase kopīgi izvērtē katru situāciju. Labo kļūdas, argumentē ar piemēriem iz dzīves, papildina informāciju.

7. Slaids Bērnu tiesības un pienākumi. http://www.bti.gov.lv/lat/tiesibas_un_pienakumi/berna_tiesibas_un_p ienakumi_/?doc=13&page Skolēni iepazīstas ar bērnu tiesību un pienākumu mijiedarbību.

Secina, ka svarīgi ne tikai zināt savas tiesības, bet arī pienākumus 64

pret līdzīgajiem. Izprot atbildības nozīmi. Pēc izvēles, daţām tiesībām veido dzīves situāciju piemērus.

8. Slaids Mājas darbs.

Uz A 4 lapas, horizontāli novietotu, izveidot bukletu „Bērnu tiesības un pienākumi.‖ 1. Noformējums. (Košs, interesants, glīti veidots.) 3p.

2. Izdomāt īsu teikumu, saukli bukletam. 2p.

3. Bērnu tiesības un pienākumi skaidri uzrakstīti. (Visi.) 10p.

4. Kontakti. (Tālruņa numuri, kur var griezties pēc palīdzības.) 3p.

Nākamajā mācību stundā skolēni iepazīsies ar citu darbiem un tos izvērtēs ar atzīmi. Bukleti tiks izvietoti klasē. (Lai ekonomētu laiku, iepriekš sagatavo mājas darbu lapiņas, ielīmē kladē. Mājas darbu ieraksta dienasgrāmatā.)

9. Slaids „Sods‖ Prāta vētra. Kāpēc ir jābūt un kādiem ir jābūt sodiem?

10. Slaids „Pret agresīviem bērniem‖ http://www.youtube.com/watch?v=oBeLkkLJfEc Ar likumu vērsīsies pret agresīviem bērniem (Video fragments LTV Panorāma, 4.07 min.) Skolēni argumentējot komentē savu viedokli pēc ziņu fragmenta noskatīšanās.

11. Slaids „Anarhija‖ Patstāvīgais darbs. ~ 2 min. Tabula. „+‖ un „—„ Iedomājies vienu dienu bez tiesībām, pienākumiem un atbildības. Uzraksti 2 pozitīvas lietas un 2 negatīvas.

Skolotāja izsauc skolēnus izlasīt uzrakstīto. Skolēni salīdzina savu veikumu ar citu, komentē, argumentē savu viedokli ar pierādījumiem.

12. Slaids. Dzīvnieku tiesības.

Noteikumi. Grupu darbs. Laiks 5 min. darbam, ~ 3 prezentācijai.

A5 lapa. Uzrakstiet 2 galvenās tiesības un 4 galvenos saimnieka pienākumus pret dzīvnieku.

Uz A5 lapām ir uzrakstīti dzīvnieku nosaukumi (tarantuls, Boa čūska, govs, pele, utt.)

13. Slaids Secinājumi!

(Skolotāja izdala līmlapiņas.)

Pabeidz teikumu!

Es jau zināju …………………..

Es uzzināju par ………………………….

Man tas nākotnē noderēs/ nenoderēs, jo……………………

Kad pabeidz rakstīt, katrs skolēns savu līmlapiņu pielīmē uz tāfeles.

Izvēlas „+‖ vai „—„ pusi. Šādi skolēni vizuāli novērtē vai stunda ir patikusi vai nē. Rezultāts redzams uz tāfeles.

Skolotāja vērtē skolēnu darbu mācību stundā ar vērtējumu i/ni.

Starpbrīdī, katrs skolēns var pieiet klāt uz iepazīties ar klasesbiedru vērtējumiem.

65

Mājturība un tehnoloģijas Aija Alţāne, 3.klase Tēma Kopējais laiks tēmas apgūšanai Apgūstamās pamatizglītības standarta prasības

Papīra sloksnīšu pinumi 1 stunda

11.5. Saprot instrukciju nozīmi kā informācijas avotu pareizai rīcībai, konstruē priekšmetus un modeļus pēc tehniskā zīmējuma, shēmas vai šablona.

8.3. Izstrādājuma izgatavošana.

11.6. Prot ekonomiski izmantot izejvielas un materiālus izstrādājuma tapšanas gaitā.

11.7. Prot uzturēt kārtībā darba vietu.

9.2. Pašizpausme un jaunrade.

9.3. Cilvēka darba rezultāts kā vērtība.

Mērķi un uzdevumi Mērķis: Veicināt praktisko prasmju attīstību un izpratni, radoši iesaistīties tehnisku procesu risināšanā.

Uzdevumi: 1. Iepazīt daţādus materiālus un apgūt prasmes to apstrādē.

2. Vingrināt un attīstīt roku sīko muskulatūru.

3. Gūt pieredzi izstrādājuma gatavošanā.

4. Apzināties paša gatavotā izstrādājuma vienreizīgumu.

5. Mācīties novērtēt savu un citu skolēnu veikumu.

6. Macīties sagādāt prieku citiem, atcerēties un apsveikt svētkos.

Apsveikuma kartiņa sagādās prieku jebkuros svētkos. Tāpēc piedāvāto Radošā darba izmantošanas iespējas apsveikuma kartiņas veidu iespējams variēt, atbilstoši situācijai, izvēloties piemērotu centra figūru (apli, kvadrātu, eglīti, sirsniņu, olu, dzīvnieku siluetu u.c.).Centrālā figūra tiek veidota, izmantojot sloksnīšu pinumu.

Izmantotie IKT rīki IKT aprīkojums – interaktīvā tāfele vai dators un projektors.

Izmantotā interneta adrese – www.saproti.lv Mācības – nodarbības – mājturība – 8.nodarbība.

Mācību stundas plāns Stundas ievaddaļā skolēni tiek rosināti padomāt par apsveikšanas nepieciešamību. Notiek pārruna par daţādām apsveikšanas iespējām.

Bērni tiek mudināti gatavot apsveikumus pašiem, jo pašu gatavotās lietas ir mīļākas, personiskākas.

Vispirms skolēni pārliecinās, vai viņiem ir nepieciešamie materiāli un darbarīki.

Papīra sloksnīšu pinums tiek veidots, secīgi un pakāpeniski. Darba gaita tiek skaidrota, lasīta, vērota. Tā notiek soli pa solim. Skolēni uzskatāmi redz katru darba etapu.

Tāpat pakāpeniski, vērojot instrukcijas un darba norises paraugus, tiek izgatavota apsveikuma kartiņa, kurā iestrādāta pinumu tehnikā veidotā figūra.

Darba laikā skolēni mācās būt vērīgi. Viņi veido apsveikuma kartiņu radoši, glīti, atbilstoši instrukcijai, atceroties par krāsu saskaņas nepieciešamību.

Skolēni racionāli un taupīgi izlieto nepieciešamos materiālus. Katrs rūpējas, lai darba vieta ir kārtīga un sakārtota.

Stundas noslēgumā skolēni izvērtē savu veikumu un priecājas par klasesbiedru paveikto.

66

Ilze Ţimante, 4.klase Tēma Kopējais laiks tēmas apgūšanai Apgūstamās pamatizglītības standarta prasības

Mērķi un uzdevumi

Radošā darba izmantošanas iespējas

Izmantotie IKT rīki Mācību stundas plāns

Veselīgs uzturs 2 stundas Atšķir veselīgus un neveselīgus pārtikas produktus; saprot ēšanas reţīma nozīmi cilvēka veselības uzturēšanā (10.10.); Prot klāt galdu vienkāršai ikdienas maltītei, rīkoties ar galda piederumiem, uzvesties ēšanas laikā (10.12.); Prot atrast un izmantot informāciju no skolēna vecumam atbilstošiem periodiskajiem izdevumiem, grāmatām (11.4.).

Mērķis: Nostiprināt skolēnu zināšanas par veselīga uztura nozīmi katra cilvēka dzīvē.

Uzdevumi: 1. Mācīt bērniem lietot veselīgu uzturu.

2. Apzināties veselības un dzīvības vērtību, savu un citu atbildību par veselību.

3. Izkopt veselīgus paradumus.

4. Veicināt skolēnu radošās domāšanas attīstību,mācoties atšķirt, veselīgus un neveselīgus produktus,parādot tos zīmējumos, aplicēšanā.

Pārrunājot tēmu par veselīgu uzturu, uzdodot jautājumus, skolēni izsaka savu viedokli, pamato, analizē veselīga un neveselīga uztura pamatus, izdara secinājumus. Īpaši labi tas parādās pēc projektu darba gatavošanas, praktiskas darbošanās, sameklējot interneta mājas lapās veselīgu ēdienu receptes un, izmēģinot tās, gatavojot daţādus ēdienus stundās, mācoties estētiski noformēt galdu, apzinoties galda kultūras nozīmi katra cilvēka svētkos un ikdienā.

Nākamajā stundā var turpināt darbu - gatavot veselīgus salātus, mācoties galda klāšanas kultūru, ēdienu dekorēšanu.

Dators, projektoru, PowerPoint prezentācija Ievaddaļa.

Iepazīstināšna ar stundas tēmu „Veslīgs uzturs‖ un veicamo radošo darbu-plakāta veidošanu:‖Veselīgs uzturs-dzīves pamats‖.

Stundas sākumā tiek atkārtots, kas ir uzturs, tā nozīme cilvēku dzīvē.

Galvenā daļa.

Skolēni kopīgi lasa, aplūko veselīga un neveselīga uztura attēlus Pēc noskatīšanās, kopīgi salīdzina, analizē, kāpēc ir nepieciešams uzturā lietot veselīgus produktus, kādas ir sekas, ja lieto neveselīgu pārtiku.

Tiek pārrunāts, kā uzlabot apetīti, kāpēc ir nepieciešams ievērot galda kultūru, pasniegt estētiski noformētus ēdienus.

Skolēni sadalīti pāros. Darba veikšanai nepieciešamie materiāli (krāsainais papīrs no ţurnālu izgriezumiem, aplikācijas papīrs, salvetes, līme, šķēres, A2 formāta lapas) ir sagatavoti mājās.

Stundas nobeigums.

Skolēni tiek paslavēti par radošumu un veikto darbu.

Darbi tiks novērtēti un analizēti nākošajā stundā. Interesantākos darbus autori prezentē.

67

68

Mūzika Antra Berga, 2.klase Tēma Kopējais laiks tēmas apgūšanai Apgūstamās pamatizglītības standarta prasības Mērķi un uzdevumi

Radošā darba izmantošanas iespējas

Izmantotie IKT rīki Mācību stundas plāns

Polka 1 stunda 7.1. zina klasē apgūtos ritma elementus (daţāda ilguma notis un pauzes) un izmanto tos praktiskajā muzicēšanā 2/4 taktsmērā; 8.4. piedalās muzikālajās spēlēs un rotaļās; 8.12. uztver mūziku emocionāli un attēlo to kustībās.

Mērķis: Sekmēt skolēna emocionālo un intelektuālo attīstību, atraisīt radošās spējas, veidojot priekšnoteikumus tam, lai katrs spētu kļūt par aktīvu mūzikas klausītāju vai daţādu veidu mūzikas amatieru kopu dalībnieku.

Uzdevumi: 1. Izdomāt un pierakstīt ritmu 2/4 taktsmērā.

2. Skandēt ritmu 2/4 taktsmērā.

3. Izpildīt ritmu, izmantojot skanošos ţestus. ,,Skanošo‖ ţestu iesaistīšana ritma vingrinājumu apguvē padara šo vingrinājumu izpildīšanas procesu interesantu un radošu, kā arī attīsta jaunas iemaņas, kuras noderēs patstāvīgi muzicējot. Piemēram, atkārtoti izpildot ritma vingrinājumus ar daţādiem ,,skanošajiem‖ ţestiem un mainot to izpildīšanas tempu, var skolēnos izkopt reakcijas ātrumu. Savukārt vingrinājumi, kuros izmantoti kāju stilbi nostiprina abu roku koordināciju.

Dators CD atskaņotājs http://www.youtube.com/watch?v=vDJKoSVl920 Uz tāfeles 2/4 taktsmērs, 4 tukšas taktis.

Skolēns burtnīcā ieraksta ritmu, izmantojot daţāda ilguma notis un pauzes.

Skolēni pa vienam izrunā ritmu ar ritma zilbēm.

Skolēns ritma zilbju vietā liek skanošos ţestus – kāja, stilbi, plaukstas knipji.

Uz tāfeles skolotājs uzraksta divus veiksmīgākos ritmus.

Klase dalās 2 grupās.

Skolotājs ar metroritma palīdzību norāda tempu.

Katra grupa ar skanošiem ţestiem atskaņo savu ritmu – skolotājs maina tempu.

Skolēni klausās polku.

Klase sadalīta 2 grupās.

Skolotājs norāda, kura grupa izpilda pašsacerēto ritma pavadījumu.

Pēc priekšnesuma skan aplausi un skolēns burtnīcā veic pašvērtējumu, iezīmējot smaidiņu.

69

Juris Ločmelis, 6.klase Tēma Kopējais laiks tēmas apgūšanai Apgūstamās pamatizglītības standarta prasības

Opera 3 mācību stundas

4. Mūzikas valoda; 4.5. izpildītāju sastāvi; 5. mūzikas uztvere; 5.2. mūzikas klausīšanās; 6. Mūzika – kultūras sastāvdaļa; 6.1.- mūzikas literature; 6.2. –nozīmīgākās personības mūzikā.

Mērķi un uzdevumi Mērķis: Iepazīstināt skolēnus ar operu kā kultūras sastāvdaļu.

Uzdevumi: 1. Veicināt skolēnu interesi par kultūrprocesiem, to ietekmi uz mākslu.

2. Paplašināt skolēnu zināšanas mūzikas vēsturē. Šis operas/animācijas piemērs ļauj skolēnam vienkāršākā un Radošā darba izmantošanas iespējas saprotamā veidā iepazīties ar operu, saprast tās pamatprincipus un uztvert mūzikas izteiksmes veidus šajā ţanrā. (Svarīga ir cilvēka pirmā iepazīšanās ar kādu no mākslas veidiem, kas turpmākajā dzīvē veicina attieksmi un toleranci pret kādu konkrētu pozīciju) Projektors, dators Izmantotie IKT rīki http://www.youtube.com/watch?v=sS9eTLh5XGA Mācību stundas plāns 1. Iepriekšējā stundā skolēni iepazīstināti ar OPERU teorētiski – vēsture; balss tipi; operai raksturīgais, izmantojot salīdzinājumu ar teātri.

2. Īss V.A.Mocarta operas „Burvju flauta‖ satura izklāsts, iepazīstināšana ar tēliem.

3. Operas skatīšanās.

4. Noslēgums – apskats/ jautājumi – kā tika izmantoti operas jēdzieni – Ārija, duets, trio, ansamblis, koris.

70

Vizuālā māksla Indra Sproģe, 4.klase Tēma Kopējais laiks tēmas apgūšanai Apgūstamās pamatizglītības standarta prasības

No zīmes līdz simbolam. Dekors – Liepājas simbols 2 stundas

6.3. iepazinis vizualās mākslas daudzveidību mūsdienās; 6.7. apzinās savu kultūras identitāti laikā un telpā; 7.1. iepazinis un radoši izmanto vizuālās mākslas tēla izpausmes; 8.3. izstrādā un patstāvīgi īsteno radošu ideju, prot prezentēt to.

Mērķi un uzdevumi Mērķis: Sekmēt radošumu, izpratni par vizuālās mākslas daudzveidību un pilnveidot radošās spējas.

Uzdevumi: 1. Attīstīt prasmi izgatavot dekoru un noformēt klasi Liepājas Dzimšanas dienai.

2. Iepazīt daţādus materiālus, iegūt pieredzi.

3. Apzināties savu varēšanu un spēju izpausmi, mācīties novērtēt savu un citu veikumu.

Skolēns iepazīstas ar tekstu un iegūst vizuālu informāciju - analizē, Radošā darba izmantošanas iespējas diskutē, atbild uz jautājumiem, atbilstoši mācību uzdevumiem.

Vizualizēšana – veido patstāvīgi daţādus simbolus – zīmes, ar krāsu, papīru un citu materiālu palīdzību (dzija, plastmasa vāciņš).

Mākslas darbu uzbūve – Asociācijas par pilsētu Liepāju, tās raksturīgākajām iezīmēm ainavā, sabiedriskās norisēs, mākslinieciskās izpausmēs.

Mākslas darbu uzbūve – ideja, forma, ritms, materiāls, krāsa un tēls.

Laikmetīga māksla – simbolu valoda kā Liepājas ceļvedis.

Izmantotie IKT rīki Interaktīvā tāfele. interneta materiālu adreses: http://www.stoneart.lv/index.php?mod=Articles&go=view&a=16 http://www.dievturi.lv/latviesuraksti.htm http://www.lnkc.gov.lv/index.php?option=com_content&task=view&i d=999&Itemid=75 Prezentācija Mācību stundas plāns Sarunas un tēmas iepazīšana, izmantojot interaktīvās tāfeles iespējas.

Idejas par tēmu – domu zirneklis, darbs pāros, individuāli radošais darbs par tēmu Liepājas zīmes-simboli, dekora izgatavošana.

Sava un klasesbiedru radošā darba izvērtēšana. (Vērtējums ballēsprasmes, darba kvalitāte, radošums, kā arī izglītojamā attieksme).

71

72

Etija Gorbante, 6.klase Tēma Kopējais laiks tēmas apgūšanai Apgūstamās pamatizglītības standarta prasības Mērķi un uzdevumi

Glezniecības pamatţanri.

3 stundas

Prot improvizēt ar vizuālās mākslas valodas elementiem (6.2.3.)

Ir patstāvīga un kritiska attieksme pret vizuālās komunikācijas veidu un saturu (7.1.7.)

Mērķis: Pilnveidot skolēna radošās spējas, interesi par mākslu un tās daudzveidīgo izmantošanu, pauţot savu viedokli.

Uzdevumi: 1. Apgūt daţādus mākslas veidus, ţanrus, tehnikas.

2. Sekmēt izpratni par mākslas darba tapšanas procesu.

3. Noteikt ţanrus, aplūkojot gan izdales materiālus (reprodukcijas), gan noskatoties video materiālus.

Skolēniem svarīgi ir ielūkoties mākslinieka radošajā procesā, kas atstāj Radošā darba izmantošanas iespējas lielu iespaidu, ieraudzīt ko jaunu, neatklātu, stundas laikā diskutējot un izsakot savu viedokli.

Tiekoties nākamajās stundās skolēni stāsta par saviem izmēģinājumiem, kas pierāda atstāto stundas pozitīvo ietekmi ar vēlmi eksperimentēt un dalīties pieredzē ar klasesbiedriem.

Izmantotie IKT rīki Projektors, dators. http://www.youtube.com/watch?v=lKtZKaRoJ-k Melting crayons to make an awesome canvas. (video) http://www.youtube.com/watch?v=8UVNT4wvIGY Gotye-Somebody That I Used To Know.(video) http://www.youtube.com/watch?v=BA7unZmKHRk Mexican Picasso. (video,spray painting) http://www.youtube.com/watch?v=i83TJ6gtNBw Done with a totthbrush. (video,paint only using a toothbrush) http://www.youtube.com/watch?v=W5e9GJfHC4A ―Joka pēc alfabēts‖(video,dziesmas autors Renārs Kaupers) Mācību stundas plāns 1. Skolēni tiek iepazīstināti ar stundas uzdevumiem, norisi un mērķi, kāds sasniedzams stundas nobeigumā.

2. Tiek izdalītas uzskates materiālu mapes ar mākslinieku darbu reprodukcijām.

3. Pirmo stundas daļu skolēni savās pierakstu kladēs atzīmē glezniecības pamatţanru skaidrojumus un attiecīgo ţanru sameklē uzskates materiālu mapēs.

Neskaidrības gadījumā, klasei kopīgi, atkārtojam un izrunājam nesaprasto.

4. Otrā stundas daļa paredzēta video materiālu vērošanai. Uzdevums ir pēc katra video siţeta patstāvīgi spēt atpazīt redzamo ţanru, kurš skatāms tapšanas procesā.

5. Stundas beigās skolēni izvērtē stundā apgūto.

Mācību vielas „Glezniecības pamatţanri‖ apgūšanai paredzētas 3 mācību stundas (šāda veida). Skolēnu zināšanu novērtēšanai ir plānots pārbaudes darbs, pētot un analizējot mākslinieku darbu reprodukciju attēlus (darba mapes), spēt pareizi noteikt visus apgūtos glezniecības pamatţanrus.

73

Sports Inguna Valdmane, 1. – 4.klases Vingrošana, ritmika.

4 – 5 mācību stundas (papildus kombinācijas apguvei izmantoti tiek konsultāciju laiki).

2.1. nodarboties ar regulārām fiziskām aktivitātēm labas veselības nodrošināšanai.

2.5. Apgūt un pilnveidotradošas, analītiskas un patstāvīgas darba prasmes.

4.1.1. vingrošana 7.15. prot ieklausīties mūzikā un izpildīt kustības atbilstošā ritmā; prot izpildīt nelielu aerobikas kombināciju.

11.16. prot izpildīt ritmiskās vingrošanas vingrojumus mūzikas pavadījumā.

Mērķi un uzdevumi Uzdevumi: 1. Oimpiskās kustības popularizēšana; 2. Olimpiskie simboli un cermonijas; 3. Iemācīt bērniem vingrošanas kompleksu mūzikas pavadījumā.

Papildus skolēniem dota iespēja piedalīties: Radošā darba izmantošanas iespējas 1. Zīmējumu konkurs: „Latvijas sportisti Londonas 2012 gada Olimpiskajās spēlēs.‖ (zīmējumi tiek izlikti skolā izstādē).

2. Domrakstu konkurs: „Kā es kļūšu par Latvijas olimpieti‖ (teksta apjoms līdz 100 vārdiem ).

Skolas ietvaros nosaka vienu labāko zīmejumu un labāko domrakstu autoru (labāko zīmējumu un domrakstu ievieto skolas mājas lapā).

Izmantotie IKT rīki Dators, projektors, internet pieslēgums http://www.youtube.com/watch?feature=player_profilepage&v=qZe2x _U9WFA 1. Kopīgi noskatās rīta vingrojuma kompleksa video.

Mācību stundas plāns 2. Skolēni paši izgatavo hanteles no kartona (Olimpisko apļu krāsās pēc viena šablona).

3. Piedalās zīmējumu un domraksta konkursā. Tiek dots noteikts laika periods darba veikšanai, (ilgstoši no sporta stundas atbrīvotie audzēkņi šajā aktivitātē piedalās obligāti). http://www.latvijasolimpiade.lv/olimpiska_diena/Rita_rosme_2012.pdf Visi skolēni kuri gatavojās un piedalās rīta vingrošanas kompleksā saņem vērtējumu – apgūts.

Tēma Kopējais laiks tēmas apgūšanai Apgūstamās pamatizglītības standarta prasības

74

Silva Vainovska, 5.klase Tēma Kopējais laiks tēmas apgūšanai Apgūstamās pamatizglītības standarta prasības Mērķi un uzdevumi

Dejas - tautas deju soļi 1 stunda

2.5. apgūt un pilnveidot patstāvīgā darba un sadarbības prasmes.

15.7.1. individuāli izpilda polkas soli, pārī izpilda nacionālo deju pamatsoļus, satvērienus un aptvērienus.

Uzdevumi: 1. Sekmēt radošuma izpausmi, pilnveidojot apgūtās prasmes latviešu tautas deju soļu izpildījumā.

2. Veicināt prasmi darboties grupā, pilnveidot zināšanas tautas folklorā.

Skolēniem tiek ļauta brīva pašizpausme tautas deju soļu izpildījumā; Radošā darba izmantošanas iespējas skolēni brīvprātīgi līdzdarbojas grupā, izasaka savu viedokli par redzēto un dzirdēto, vienlaicīgi attīstot prasmi analizēt, izteikt viedokli un fiziskās spējas. Stunda gaita tiek daţādota atšķirībā no ierastās sporta mācību stundas ar šova elementiem, līdz ar to rosināta skolēnu interese darboties savādāk.

Izmantotie IKT rīki Multimēdiju projectors, DVD ―Latviešu tautasdziesmu karaoke‖

Mācību stundas plāns 1. Stundas sākumā pēc iepazīšanās ar studas mērķi skolēni tiek sadalīti trīs grupās.

2. Katra grupa izlozē savu tautasdziesmas nosaukumu.

3. Skolēni noklausās trīs tautasdziesmu fragmentus, lai saklausītu mūzikas ritmu.

4. Vienlaicīgi skolēni iepazīstās ar savas izlozētās tautasdziemas tekstu (teksts tiek sagatavots iepriekš uz lapas).

5. Turpinājumā skolēni strādā grupās, sadalot lomas savas tautasdziesmas prezentācijai – šovam. Savā uznācienā skolēniem jāattēlo teksta būtība (jāattēlo galvenie tēli gailītis, kumeliņš vai suņi), jāparāda apgūtie deju soļi- polka un galops.

6. Kamēr uzstājas pirmā grupa, otrās grupas pārstāvji dzied uz ekrāna atspoguļoto dziesmas tekstu, bet trešā grupa vērtē gan dejotājus, gan dziedātājus. Tad uzstājas otrā grupa, bet trešādzied, taču vērtē pirmā. Pēc tam dejo trešie, dzied- pirmie, bet otrie- vērtē.

7. Stundas beigās skolēni ir izveidojuši, piedalījušies un vērtējuši dziesmu un deju šovu, tāpēc katra grupa saņem kopēju (skolotājas- skolēnu) vērtējumu un deju soļu tehniski ritmiskā izpildījuma vērtējumu (vērtē skolotājs).

75