Skolēnu sadarbības prasmju pilnveide 2015

LIEPĀJAS CENTRA SĀKUMSKOLA

PEDAGOGU RADOŠIE DARBI SKOLĒNU SADARBĪBAS PRASMJU PILNVEIDE

2015

Saturs Ievads ...............................................................................................................................................3 Inguna Lauva latviešu valoda 1. klase .............................................................................................5 Anita Krīgere, Santa Novada latviešu valoda un matemātika 1.klase ...........................................12 Rita Berķe, Ilze Ţimante matemātika un vizuālā māksla 2.klase ..................................................15 Iveta Ziedkalne matemātika 2.klase ..............................................................................................19 Sandra Atiķe, Ilona Grišmanauska latviešu valoda un vizuālā māksla 3.klase .............................30 Antra Berga, Inta Bunka mājturība un tehnoloģija un mūzika 4.klase..........................................33 Indra Sproģe vizuālā māksla 4.klase .............................................................................................36 Anna Pauliľa matemātika 5.klase ..................................................................................................41 Inta Šablovska matemātika 6.klase................................................................................................43 Oļesja Adilova krievu valoda 6.klase ............................................................................................49 Kristīne Bārdule Latvijas vesture 6.klase ......................................................................................75

Ievads Liepājas Centra sākumskolā 2014./2015.m.g. darbojas 4 mācību priekšmetu metodiskās komisijas – sākumskolas MK, valodu MK, eksakto zinību MK, sociālo zinību un mākslu MK. Sākumskolas MK – vadītāja Rita Berķe Ilze Ziedkalne, Aija Ostniece, Inguna Lauva

1.klašu skolotājas

Indra Sproģe, Ilze Ţimante, Rita Berķe

2.klašu skolotājas

Sandra Atiķe, Aija Alţāne, Ilona Grišmanauska, Antra Berga

3.klašu skolotājas

Inta Bunka, Daina Kronberga, Sanita šēnfelde, Ina Neulāne

4.klašu skolotājas

Iveta Ziedkalne

matemātika

Anita Krīgere

matemātika

Santa Novada

latviešu valoda

Antra Berga

mūzika

Vita Pētersone

kristīgā mācība

Inese Stieģele

sports

Valodu MK – vadītāja Dana Krētaine Dana Krētaine

latviešu valoda un literatūra

Silva Vainovska

latviešu valoda un literatūra

Zane Gulbe

latviešu valoda un literatūra

Ilona Lipska

angļu valoda

Baiba Baltiľa

angļu valoda

Oļesja Adilova

krievu valoda

Sandra Hermere

vācu valoda

Eeksakto zinību MK – vadītāja Indra Kandere Inta Šablovska

matemātika

Anna Pauliľa

matemātika

Indra Bite

dabaszinības

Svetlana Meţa

informātika

Sociālo zinību un mākslu MK – vadītāja Baiba Saimniece Kristīne Bārdule

Latvijas un pasaules vēsture

Baiba Saimniece

sociālās zinības

Agris Eglītis

mājturība un tehnoloģijas

Etija Gorbante

mājturība un tehnoloģijas, vizuālā māksla

Juris Ločmelis

mūzika

Silva Vainovska

sports 3

Liepājas Centra sākumskolas skolotāji 2014.gada augusta pedagoģiskajā sēdē, balstoties uz 2014./2015. mācību gadā hospitēto stundu izvērtējumu un analīzi, kā arī uz skolas attīstības plānu 2013.-2016.gadam, kurā pamatjomā „Mācīšana un mācīšanās‖’ kā prioritāte izvirzīta skolēnu sadarbības prasmju pilnveidošana mācību procesā, izvirzīja mērķi veicināt skolēnu sadarbību, izmantojot grupu darba metodes.

Viens no Somijas izglītības sistēmas izveidotājiem Pasi Sālbergs norāda, ka sabiedrībā jau notikušas radikālas un neatgriezeniskas izmaiľas. Skolām visnozīmīgākā pārmaiľa ir milzīgais informācijas apjoma pieaugums. Pasi Sālbergs uzsver, ka „mūsdienu skolas pamatuzdevums ir attīstīt domāšanas prasmes, kas ietver sevī arī informācijas lietošanu.‖1 Viľš norāda, ka efektīvas mācīšanās laikā klasē skolotāja loma mainās – no informācijas izplatītāja un padarītā kontrolētāja uz jaunas efektīvas mācīšanās vides veidotāju. Tātad viens no galvenajiem pārmaiľu laika uzdevumiem ir mainīt tradicionālās skolēna un skolotāja lomas. Skolotājam jāpazīst skolēns un jāvada viľa mācīšanās, virzot galveno atbildību par mācīšanos skolēna virzienā, uzticoties skolēna aktivitātei.

Līdz ar to 21. gadsimta skolā aktuāls ir jautājums, kā organizēt mācību procesu, lai tas būtu mūsdienīgs, vērsts uz izglītības kvalitātes pilnveidošanu. Valsts pamatizglītības standarts nosaka, ka viens no pamatizglītības programmu galvenajiem uzdevumiem ir izkopt skolēnu saskarsmes un sadarbības prasmes. Viena no metodēm skolēnu sadarbības prasmju pilnveidošanai ir grupu darbs jeb kooperatīvā mācīšanās. Izmantojot grupu darba pamatprincipus– pozitīvu savstarpējo atkarību, individuālo atbildību, tiešo saskarsmi, sociālo prasmju apguvi un vērtēšanu – iespējams izmantot šo metodi kā vienotu sistēmu. Rezultātā tiek daudzpusīgi attīstīta skolēna personība, viľa sociālās prasmes un radošā aktivitāte.

Mainoties skolotāja lomai, jāmainās arī pašam skolotājam. Lai veidotu mūsdienīgu un efektīvu mācīšanās vidi, 74% Centra sākumskolas skolotāji 2014./2015.mācību gada laikā apguva IKT prasmes A programmas pedagogu profesionālās pilnveides kursos pilnveidošana mūsdienīga mācību procesa nodrošināšanai‖.

84%

„IKT prasmju

skolotāji apguvuši radošās

domāšanas prasmes. Izmantojot iegūto pieredzi, skolotāji izveidojuši metodisko materiālu „Skolēnu sadarbības prasmju pilnveide‖, no kura veiksmīgākie stundu plāni iekļauti šajā krājumā.

Direktores vietniece izglītības jomā Iveta Ziedkalne

1

―Skolotāja rokasgrāmata‖, Rīgas Skolotāju izglītības centrs 2003, 14.lpp.

4

Inguna Lauva latviešu valoda 1. klase Stundas tēma Mērķis Uzdevumi

Darba tikums latviešu tautas pasakās.

Attīstīt skolēnu kompetenci latviešu valodā.

1.Attīstīt valodiskās sazināšanās prasmes.

2.Izmantot valodas prasmes mācību procesā un pašizpausmē, kā arī attīstīt prasmi pilnveidot savu runas kultūru.

3.Veidot sākotnējas grupu darba iemaľas.

4.Paplašināt skolēnu vārdu krājumu.

5.Radīt priekšstatu par daţādiem amatiem nepieciešamiem rīkiem.

Pašvērtējums.

1 mācību stunda

Vērtēšana Stundu skaits Darba plānojums Mājas darbs (ja Patstāvīgi sameklēt un iemācīties no galvas vienu latviešu tautas dziesmu par darba ir bijis pirms tikumu. stundām)

Stundas plans

Ievads 1.Skolēni katrs izlozē kādas krāsas (baltu, dzeltenu, sarkanu vai zaļu) lapiľu un, atbilstoši tām, sasēţas pa grupām. Skolotāja pati sev piesprauţ zilu zīmīti.

2. Uz SMART tāfeles tiek demonstrēta 1.lapa (Pielikums Nr.2). Skolēni tiek aicināti izteikties, ko viľi redz attēlā, kādam nolūkam tas paredzēts. Kopīgi formulē stundas tēmu. Skolotāja īsumā pastāsta skolēniem viľu uzdevumus- būs jāklausās pasaka, jāatbild uz jautājumiem par to un grupās jāveic uzdevumi. (3min.)

Galvenā daļa 1. Darbs ar tekstu. http://www.pasakas.net/pasakas/latviesu-pasakas/latviesu_tautas_pasakas/z/zveriun-abru-taisitajs/ Skolotāja atskaľo pasakas ievadu (līdz 46. sekundei). Skolotāja uzdod jautājumu „baltajai‖ grupai: „Ar kādām problēmām dzīvē nākas saskarties abru taisītājam?‖. „Sarkanajai‖ grupai: „Kā jūs jutāties, dzirdot par vecā vīra problēmām?‖. „Zaļajai‖ grupai: „Kā vecais vīrs varētu palīdzēt pats sev? Kā citi varētu viľam palīdzēt?‖ „Dzeltenai‖ grupai: „Ko vīriľš sev iegūtu, ja strādātu daţādākus darbus?‖ Ja kādai grupai nav ko teikt, skolotāja aicina pārējās grupas palīdzēt. (4 min.)

2.Grupēšana, izmantojot SMART 2.lapa (Pielikums Nr.2).

Kopīgā sarunā nonākuši pie secinājuma, ka abru taisītājam nav svešas galdnieka iemaľas. Skolotāja parāda uz ekrāna darbarīkus, nosauc tos un īsi pasaka pielietojumu. Skolēni korī atkārto nosaukumus. Katra grupa izvēlas vienu pārstāvi.

Pārstāvji pie tāfeles grupē darbam nepieciešamos instrumentus. Tāfele lieliski parāda, ka produktīvs darbs iespējams, tika esot pieklājīgiem un ievērojot rindu. (2 min.)

3.Jautājumi un atbildes. Mācību spēle, izmantojot SMART 3.lapa (Pielikums Nr.2) Noklausās pasaku līdz beigām. Skolotāja aicina katru grupu nosaukt vienu dzīvnieku, kas piedalījās pasakā. Skolotāja uzmana, lai izteiktos pēc kārtas un aizrāda, ja nosaukumi atkārtojas. Katra grupa izvēlas vienu pārstāvi. Tas nāk pie tāfeles un atsedz vienu dzīvnieku. Tad katrs savu atsegto dzīvnieku sarindo secībā, kā tie tika nosaukti pasakā (zaķis, lapsa, vilks, lācis). Skolotāja jautā, kas tika atnests mielastam. Katra grupa nosauc vienu. Grupas izvēl vienu pārstāvi, tas nāk pie tāfeles. Skolotāja atsedz produktus. Katram pārstāvim jāsavieno dzīvnieks ar produktu (lācis- bišu strops, vilks-auns, zaķis-kāpostgalva, lapsa-zoss). Ja ir kļūdas, skolotāja aicina komandu palīdzēt ar pieklājīgi izteiktu padomu.

Skolotāja jautā „sarkanajai‖ grupai: „Kādas ir tavas sajūtas un vīriľa sajūtas pasakas nobeigumā?‖ (7 min.)

5

Mājas darbs (ja

4.Darbs grupās. (16 min.)

Skolotāja pastāsta, ka tālāk bērni strādās stacijās. Katra grupa atrodas stacijā un veic tur norādīto uzdevumu, tad pēc signāla dodas uz nākamo staciju.

1.stacija- stāstījums (izklāsts) 2.stacija- pareizrakstības mācību paľēmieni 3.stacija- vizualizēšana, darbs ar tekstu (Pielikums Nr.1).

4.stacija- jautājumu un atbilţu metode 4.lapa (Pielikums Nr.2) Refleksija (5 min.)

Skolotāja demonstrē pareizi uzrakstītas tautas dziesmas, korī tās tiek lasītas 5.lapa (Pielikums Nr.2) Tiek demonstrēts katras grupas izkrāsotais vīriľš, katra grupa atbild uz vienu mīklu, pārstāvis no katras grupas norunā tautas dziesmu.

Vērtēšana (3 min.)

Skolotāja uzdod „melnās cepures‖ jautājumu „Kas tev šoden neizdevās?‖, tad „dzeltenās cepures‖ jautājumu „Bet ko mēs šodien labu paveicām, kādu labumu tu guvi sev?‖ Nav.

paredzēts)

6

Pielikums Nr.1

1.stacija Katrs norunājiet iemācīto tautas dziesmu par darbu. Izvēlieties vienu pārstāvi, kurš norunāja vislabāk. Pārstāvja vārdu uzrakstiet uz šīs lapas. Ja nevarat izvēlēties, balsojiet. Ja balsu skaits vienāds, lozējiet.

2.stacija Ieraksti tautas dziesmās izlaistos patskaņu un divskaņu burtus!

P_ld_ _s d_vu D_ _viľ_m, T_s darbiľš n_dz_v_ts; Dieviľ, l_dzi r_c_ľ_m C_t_ d_rb_ p_d_r_t.

D_v_s r_k_s, d_v_s k_j_s L_ _l_ d_rb_ n_v_r_j_; D_ _dz r_ci_ľ_s, d_ _dz k_j_ľ_s, T_s d_rb_ľ_s v_ _c_n_j_.

7

3.stacija Lasi tekstu un izkrāso veco vīru! Katrs grupas dalībnieks krāso savu daļu!

Abru taisītājs uzlika gaiši brūnu salmenīcu, apāva zaļus zābakus. Mugurā viľam bija jaunais, dzeltenais krekls. Zilās bikses arī vēl gandrīz jaunas.

Tā saposies, abru taisītājs vēl paľēma nomelnējušu alkšľa zaru, brūnu grozu, pilnu ar saknēm, un devās ciemos.

8

9

Pielikums Nr.2 Uzdevumi, izmantojot SMART programmatĹŤru 1.lapa

2.lapa

3.lapa

4.lapa

10

5.lapa

11

Anita Krīgere, Santa Novada latviešu valoda un matemātika 1.klase Lieldienas.

Stundas tēma Rosināt skolēnos interesi izzināt Lieldienu tradīcijas.

Mērķis 1. Nostiprināt un pilnveidot skolēnu zināšanas Lieldienu svinēšanā.

Uzdevumi 2. Attīstīt klausīšanās prasmes.

3. Pilnveidot un attīstīt sadarbības prasmes grupā.

4. Attīstīt radošumu un iztēli.

5. Nostiprināt zināšanas teksta uzdevumu risināšanā.

6. Atkārtot draudzīgās vienādības.

Vērtēšana Vārdiskas uzslavas, pamudinājumi, skolēnu pašvērtējums.

2 mācību stundas Stundu skaits Darba plānojums Izmantotās metodes: darbs ar tekstu, prāta vētra, demonstrēšana, prezentācija, Stundas plāns pārrunas.

Izmantotās darba organizācijas formas: frontāls darbs, individuāls darbs, darbs grupās.

Ievads Atkārtojums par latviešu tautas saulgrieţu svētkiem. Tiek uzklausītas visu skolēnu domas. Skolēniem ir iespēja salīdzināt savas un klasesbiedru zināšanas. Noskatās fragmentu no Rīgas kinostudijas mākslas filmas ―Īsa pamācība mīlēšanā‖ https://www.youtube.com/watch?v=TitT-3Q-BWA (no filmas 29.44 līdz 31.54 minūtei). Kopīgi tiek formulēta stundas tēma (baltā cepure).

Galvenā daļa 1. Katrs skolēns saľem darba lapu (1.pielikums). Skolotāja lasa tekstu (2.pielikums) pēc teksta noklausīšanās skolēni darba lapās atzīmē apgalvojumus. Pēc uzdevuma pildīšanas visi kopā apkopo informāciju un labo kļūdas.

2. Skolēni noklausās audio materiālu ar Lieldienu ticējumiem. https://drive.google.com/file/d/0B1JDRGm2EDXORUNsNW8tSnlsWmc/view ?usp=sharing 3. Stundas gaitā skolotāja izmanto sagatavoto prezentāciju: http://prezi.com/fzqzoj-kqotu/?utm_campaign=share&utm_medium=copy Pēc noklausīšanās seko teksta uzdevumi par Lieldienu tēmu (prezentācija) Tiek nostiprināta prasme risināt teksta uzdevumus, kā arī jauniegūtās zināšanas par Lieldienām. Katrs skolēns patstāvīgi risinājumus pieraksta savā matemātikas burtnīcā.

4. Darbs grupās. Skolēni tiek sadalīti piecās grupās pēc krāsu kartītēm. Katra grupa saľem aploksni ar tautasdziesmu, kura sagriezta pa rindiľām. Pēc signāla skolēni kārto tautasdziesmas pareizā secībā (dzeltenā cepure). Pēc uzdevuma veikšanas, katras komandas pārstāvis nolasa tautasdziesmu. Pēc visu komandas darbu uzklausīšanas, skolēni noskatās video materiālu ar pareizi nodziedātām tautasdziesmām. Skolēni labo kļūdas, ja ir. https://drive.google.com/file/d/0B1JDRGm2EDXOV0hLcXNKcUN3NEU/vie w?usp=sharing 12

Mājas darbs (ja

5. Skolēni savu tautasdziesmu pareizā secībā uzlīmē uz A4 lapas un noformē.

6. Katrai grupai uz galda ir signālpoga. Skolēniem prezi.com prezentācijā sagatavoti daţādi atjautības uzdevumi (skat.prezi.com saiti). Visa grupa kopā izlasa uzdevumu un vienojas par pareizo atbildi. Kura komanda pirmā zina atbildi spieţ pogu.

7. Skolēniem tiek piedāvāts interesants uzdevums, kurā neierastā veidā jāprot sastādīt „draudzīgās‖ vienādības (skat.prezi.com saiti).

Refleksija Pie tāfeles piestiprināti visu grupu izveidotās tautas dziesmas. Kopīgā diskusijā tiek noskaidrots, ko skolēni šodien jaunu uzzinājuši (dzeltenā cepure).

Vērtēšana Grupas darba lapas aizmugurē skolēni raksta savu vārdu un pretī vārdam zīmē sejiľu – smaidīgu, nopietnu vai bēdīgu.

Nav

paredzēts)

13

Pielikums Nr.1 Ar X atzīmē pareizo apgalvojumu!

Apgalvojums 1.

Lieldienu svinīgais ēdiens ir maize.

2.

Lieldienas svin 3 dienas.

3.

Lieldienas ir īsta mēness daudzināšanas diena.

4.

Lieldienās ļaudis cēlās pēc saules lēkta.

5.

Lieldienu rītā jāper ar pūpolu vai bērza zariem.

6.

Ola ir saules simbols

Jā

Nē

Pielikums Nr.2 Klausīšanās teksts.

Lieldienu svinīgais ēdiens ir olas. Lieldienas svin trīs dienas. Lieldienu dainas runā par zelta, sudraba un baltām olām. Nozīmīgākie Lieldienu priekšdarbi ir ēdienu gatavošana un šūpoļu kāršana. Lieldienas jeb Lielā diena ir īsta saules daudzināšanas diena. Lai iemantotu veselību un skaistumu, ļaudis cēlās pirms saules lēkta un steidzās mazgāt mutes pret sauli tekošā ūdenī. Kas bija piecēlušies pirmie, tie steidzās modināt vēl guļošos ar pūpola vai izplaucēta bērza zaru. Nopērt nozīmē apveltīt nopērto ar dzīvības spēku un enerģiju. Šajā dienā raksturīgas daţādas darbības ar olām – tās ēda, dāvināja, ar tām mainījās, spēlēja spēles, tās sita. Ola ir saules simbols. (no interneta materiāliem)

14

Rita Berķe, Ilze Ţimante matemātika un vizuālā māksla 2.klase Stundas tēma Mērķis Uzdevumi

Vērtēšana Stundu skaits Mājas darbs (ja ir bijis pirms stundām)

Stundas plāns

Daudzstūris Sekmēt zināšanas par daţādām figūrām un to sastopamību apkārtējā vidē, apskatot daudzstūrus, to virsotnes un malas.  Sekmēt prasmi nosaukt daudzstūrus un to elementus;  nostiprināt prasmi salīdzināt, izmantojot aprēķinus ar „par cik,‖ „cik reiţu‖;  mācīt saskatīt un vizualizēt daudzstūru elementus sev apkārt, parādot tos savā darbā (zīmēt mājas, kokus, kuģus, mašīnas u.c.);  veidot sadarbības prasmes darbojoties grupās un pa pāriem; i/ni 2 mācību stundas Darba plānojums Skolēni vēroja apkārtni (ejot no skolas uz mājām), atpazīstot daudzstūru elementus daţādos objektos.

Ievads R.Berķe. Skolotāja izdala DL ar daţādām figūrām un skolēni nosauc daudzstūrus, to virsotnes, saskaita, cik malas katrai figūrai (pielikums Nr.1) Baltā cepure.

I.Ţimante. Ar izdales materiālu (DL - doti daţādi daudzstūri, pielikums Nr.1) skolēni veido objektus, vizualizē (individuālais darbs, A4 lapa) Zaļā cepure.

Galvenā daļa R.Berķe. Uz ekrāna redzams no daţādām figūrām veidots „Robotiľš‖. Zilā cepure.

Skolēni burtnīcā pieraksta : 1. Kādas ģeometriskas figūras tu saskati zīmējumā?

2. Cik to ir?

3. Kuras figūras ir visvairāk?

Pāru darbs I.Ţimante. Skolēni sadalās pēc pašu izvēles, pārbauda atbildes.

Izmantojot ģeometriskās figūras (kuru ir vismazāk un visvairāk), skolēni iztēlojas un pārī uzzīmē kādu priekšmetu.

Darbs grupās.

R.Berķe. Skolēni sadalās grupās (pēc skolēnu vēlmēm- 5 vienā grupā), lai varētu atbildēt uz dotajiem jautājumiem katrai grupai (pielikums Nr.2-„Robotiľš‖).

1. grupa:  Cik ir trijstūru?  Cik virsotnes ir visiem dotajiem trijstūriem kopā?  Par cik trijstūru ir vairāk nekā četrstūru?  Atzīmē ar punktiem daudzstūra virsotnes un uzzīmē (trijstūri, piecstūri, sešstūri, septiľstūri).

2. grupa:  Cik ir četrstūru?  Cik virsotnes ir visiem dotajiem četrstūriem kopā?  Cik reiţu četrstūru ir vairāk nekā trijstūru?  Atzīmē ar punktiem daudzstūra virsotnes un uzzīmē (trijstūri, piecstūri, sešstūri, septiľstūri).

3. grupa:  Cik ir riľķu?  Cik virsotnes ir visiem dotajiem riľķiem kopā?  Par cik riľķu ir mazāk nekā taisnstūru?  Atzīmē ar punktiem daudzstūra virsotnes un uzzīmē (trijstūri, piecstūri, 15

Mājas darbs (ja paredzēts)

sešstūri, septiľstūri).

4. grupa:  Cik ir kvadrātu?  Par cik kvadrātu ir vairāk vai mazāk nekā citu taisnstūru?  Cik virsotnes ir visiem kvadrātiem kopā?  Atzīmē ar punktiem daudzstūra virsotnes un uzzīmē (trijstūri, piecstūri, sešstūri, septiľstūri).

I.Ţimante. Uz A4 lapas skolēni (grupās) iztēlojas un vizualizē daţādus priekšmetus, dzīvas būtnes vai dabā redzamus objektus. Darbs tiek veikts, izmantojot lineāla un cirkuļa palīdzību.

1.grupa – no trijstūriem; 2. grupa – no četrstūriem; 3. grupa - no riľķiem; 4.grupa – no kvadrātiem; Grupas samainās ar darbiem. Skolēni novērtē (pielikums Nr.3) uzzīmētos objektus, precizitāti, darba kultūru un atbilstību īstenībai. Katras grupas skolēni mutiski izvērtē, kas darbā ir veikts labi, kas varētu būt pilnveidojams, kas ir interesants.

CoRT rīks Plus, mīnus, interesanti.

Individuālais darbs R.Berķe. Pērļu vistiľām ir nepieciešams aploks. No sloksnītēm izveido aploku.

Malu garumi: 8cm; 15cm; 20cm; 5cm; 2cm (skolēni zīmē sloksnītes uz rūtiľu lapas pēc dotajiem mēriem, izgrieţ tās). Zilā cepure.  Uzlīmē sloksnītes uz dotās A4 lapas.  Nosauc izveidoto ģeometrisko figūru!  Saskaiti, cik virsotnes šai figūrai?

I.Ţimante, Izmantojot krāsu zīmuļus, sadali sloksnītes tā, lai katra daļa būtu 1cm (mērīt precīzi, vilkt taisnas līnijas, skaitīt daļas)!

Izkrāso daţādās, saskanīgās krāsās! Pabeidz zīmēt aploku un uzzīmē - zāli, pērļu vistiľas un barības traukus. Zaļā cepure.

Refleksija Skolēni redz un izprot sava paveiktā darba rezultātu.

Izprot, novērtē savu un citu skolēnu veikumu. Izsaka savu viedokli.

Vērtēšana Darbs - „Pērļu vistiľu aploks‖ tiek vērtēts: i/ni Mājās – savā istabā atrast un saskaitīt ģeometriskās figūras( mēbelēs, rotaļlietās u.c.), prast pastāstīt.

16

Pielikums Nr.1

17

Pielikums Nr.2

Pielikums Nr.3 1. Cik objektu uzzīmēti, atbilstība īstenībai: 2. Cik precīzi zīmētas ģeometriskās figūras: 3. Krāsu gammas saskaľotība uzzīmēto objektu attēlošanā:

5p.

5p.

5p.

18

Iveta Ziedkalne matemātika 2.klase Stundas tēma Mērķis Uzdevumi

Vērtēšana Stundu skaits

Nauda Pilnveidot skolēnu zināšanas par eiro kā norēķinu līdzekli Latvijā 1.Noskaidrot jēdzienus „naudas nominālvērtība‖, „kabatas nauda‖; 2. Pilnveidot matemātiskās prasmes pareizi lietot naudas mērvienības; 3. Nostiprināt prasmes pareizi pierakstīt un nolasīt preces cenu; 4. Pilnveidot prasmes risināt praktiska satura uzdevumus par naudu un iepirkšanos, izmantojot eiro monētas; 5. Pilnveidot sadarbības prasmes; 6.Pilnveidot prasmes izteikt un pamatot savu viedokli. i/ni 1 mācību stunda Darba plānojums

Mājas darbs (ja ir bijis pirms stundām)

Stundas plāns

Dators, projektors, interneta pieslēgums.

Klasē galdi sakārtoti grupu darbam – vairākas grupas, pa 4 skolēniem katrā. Uz katra galda nepieciešamie materiāli darbam - darba lapas, pašvērtējuma kartes (Pielikums nr.1), monētu komplekti, produktu attēli (Pielikums nr.2), cenu zīmītes, piezīmju lapiľas. Ienākot klasē, katrs skolēns saľem krāsainu kartīti, uz kuras ir burti un cipari (Pielikums nr.3) Skolēni sagrupējas grupās pa 4 pēc kartīšu krāsas (zig zag metode).

Izmantots metodiskais materiāls ―8 stāsti par eiro‖.

Ievads (2 minūtes) Skolotāja iepazīstina ar stundas tēmu un darba organizāciju. (zilā cepure) Stundas gaitā skolotāja izmanto sagatavoto prezentāciju: https://prezi.com/k9_xm_af5l3d/nauda/ Skolotāja uzdod jautājumus skolēniem: Kāpēc nepieciešama nauda?

Kādas naudas vienības lieto Latvijā?

Ko var nopirkt par naudu?

Ko nevar nopirkt par naudu?

Kā šī tēma saistās ar matemātiku? (baltā cepure) Galvenā daļa 1.Jēdziena „nominālvērtība” noskaidrošana (3 minūtes) Skolotāja uzdod jautājumus: Vispirms noskaidrosim, kādu nominālu eiro centu monētas ir laistas apgrozībā?

(1,2,5,10,20,50 centu) Kādu nominālu eiro monētas mēs lietojam?

(1 un 2 eiro monētas) Kā var noteikt monētu vērtību?

(Vērtība ir uz monētas redzamais skaitlis. Tas norāda, cik naudas vienībām atbilst šī monēta. To sauc par nominālvērtību.)

Tātad ir 8 daţādu vērtību eiro un eiro centu monētas. Vērosim monētas prezentācijā un vēlreiz nosauksim visas eiro monētas. (skolotāja rāda prezentācijā pēc kārtas visas eiro monētas, skolēni skaļi nosauc nominālvērtību) (baltā cepure) 2.Praktiska satura uzdevumi par monētu nominālvērtību (10 minūtes) Jānim veikalā par apelsīniem jāmaksā 1 eiro. Cik dažādos veidos Jānis var 19

samaksāt par pirkumu tikai ar vienas vērtības monētām?

Skolotāja atgādina skolēniem grupu darba noteikumus. Katra grupa prezentācijā vēro uzdevumu, savstarpēji sadarbojoties, aizpilda 1.darba lapu. Pēc tam uzdevums tiek pārbaudīts, salīdzinot tabulas rezultātus ar prezentācijā redzamo tabulu. (dzeltenā cepure) Skolotāja: Vai veikalā vienmēr jāmaksā ar vienāda veida monētām? (Skolēni atbild uz jautājumu, minot daţādus piemērus no savas dzīves pieredzes) Kā Jānim samaksāt par šo pašu pirkumu ar dažādu vērtību monētām?

Katra grupa aizpilda 2.darba lapu. Iegūtie atbilţu varianti tiek apkopoti, izvērtējot, kurš skolēniem šķiet izdevīgākais, pamatojot, kāpēc. (piemēram, mazāks monētu skaits u.c.) Uzdevums tiek pārbaudīts, salīdzinot tabulas rezultātus ar prezentācijā redzamo tabulu. Tiek konstatēts, ka iespējami ļoti daudzi varianti, apskatīti tiek tikai daļa no visiem. (dzeltenā cepure) 3.Lomu spēle „Iepirkšanās”(10 minūtes) Izmantojot uz galda noliktos daţādu preču attēlus, skolēnu grupai jāiekārto veikals.

Uz sagatavotas cenu kartītes jāuzraksta preces cena pēc norādītās preces vērtības.

Noskaidro, kurš ir dārgākais un kurš lētākais produkts veikalā.

Pēc tam katrs skolēns paľem rokās savu stundas sākumā paľemto krāsaino kartīti un klausās uzdevumu.

Burti uz kartītes norāda, kādu lomu spēlēs skolēns (P – pircējs; T – tirgotājs jeb pārdevējs; krāsainā figūra pie P uz kartītes norāda, pie kuras krāsas grupas dosies skolēns kā pircējs). Tirgotāji paliek pie sava galdiľa. Pircēji ar monētu komplektu dodas pie norādītās grupas un pēc savas figūriľas( tās sakrīt) atrod tirgotāju. Pircējs izvēlas preci un norēķinās par to, samaksājot tirgotājam ar monētām no komplekta.

Izmēģina vairākus variantus – norēķinās tieši un ar atlikumu. (zilā cepure) Pēc skolotājas signāla skolēni pārgrupējas grupās pēc figūras formas uz kartītes – visi trijstūri vienā grupā, visi kvadrāti – otrā u.t.t. Skolēni iegūst jaunas grupas, sagatavojas nākošajiem uzdevumiem.

4. Filmas „Ziņkārīgi jautājumi par naudu” skatīšanās, uzdevumi.(12 minūtes) Pēc filmas noskatīšanās skolotāja uzdod jautājumus: Kas ir kabatas nauda?

Kā tu domā, vai vecākiem vajadzētu maksāt bērniem par labām sekmēm?

Kas ir ģimenes budţets?

Kas ir drošības spilvens?

Kur var glabāt naudu? (baltā cepure) Uzdevums grupām – izdomāt idejas, kā tu vari ietaupīt vai papildināt ģimenes budţetu. (Vispirms katrs skolēns uzraksta 2 savus ierosinājumus uz lapas, tad pa pāriem vienojas par 1 labāko, pēc tam visa grupa no pāru izvēlētajiem 2 ierosinājumiem izvēlas pašu veiksmīgāko un prezentē to klasei) (zaļā cepure) Refleksija(3 minūtes) Kas šinī stundā neizdevās? Ko vēl nesaprati? Kas vēl jāvingrinās? (melnā cepure) Ko tu šodien jaunu apguvi vai iemācījies?

Kas tev vislabāk patika?

Skolēna pašvērtējuma kartes aizpildīšana. (zilā cepure) Vērtēšana Skolotājas vērtējums par skolēnu darbu stundā (i/ni), uzslavas, skolēnu 20

pašvērtējums.

Par pareizu un loģiski pamatotu atbildi vai ļoti oriģinālu ideju skolotāja piešķir skolēniem ţetonu ar gliemeţvāka (senās naudas) attēlu. Stundās beigās skolēni, kuri saľēmuši ţetonus, saľem pozitīvu ierakstu par aktīvu darbu stundā.

Mājas darbs (ja paredzēts)

21

Pielikums nr.1

1. darba lapa Kā Jānim samaksāt 1 eiro ar vienas vērtības monētām?

Monētas

Monētu skaits

22

2. darba lapa Kā samaksāt 1 eiro ar daţādu vērtību eiro monētām? Izveido vairākus variantus!

Varianti/monētas

1.variants 2.variants 3.variants 4.variants 5.variants 6.variants 7.variants 8.variants Skolēna pašvērtējuma karte Apgalvojumi Latvijā apgrozībā ir 8 daţādu vērtību eiro monētas Par naudu var nopirkt veselību

Jā

Nē

Nezinu

Kabatas nauda ir nauda, ko izsniedz vecāki nepieciešamajiem tēriľiem Es varu palīdzēt vecākiem ietaupīt ģimenes budţetu Es šodien uzzināju_________________________________________________ Man vislabāk izdevās_______________________________________________ Ko es vēl gribētu uzzināt__________________________________________________

23

24

Pielikums Nr.2

74 centi

85 centi

49 centi

27 centi

25

1 eiro un 18 centi

23 centi

79 centi

26

54 centi

96 centi

27

Pielikums Nr.3

T

T

P

P

T

T

P

P

T

T

P

P

T

T

P

P

T

T

28

T

T

P

P

P

P

T

T

P

P

29

Sandra Atiķe, Ilona Grišmanauska latviešu valoda un vizuālā māksla 3.klase Stundas tēma Mērķis Uzdevumi Vērtēšana Stundu skaits Mājas darbs (ja ir bijis pirms stundām)

Stundas plāns

MĪLI DARBU, DARBS TEVI MĪLĒS. Pilnveidot izpratni par darba pienākumiem un izpalīdzību.

Konstatēt skolēnu prasmi uztvert svarīgāko informāciju, lasot un klausoties tekstu.

Noteikt skolēnu prasmi atrast tekstā doto informāciju radošā uzdevuma veikšanai.

Noskaidrot skolēnu spēju attēlot radošā darbā, lasāmajā tekstā gūtās emocijas. pašvērtējums 2 mācību stundas Darba plānojums Skolēni nodod uz A-4 lapas izpildīto mājas darbu. (M.Cielēna ―Rakstniece stāsta par sevi.‖-‖ Pārdomu logs.‖).

Vizuālās mākslas stundā sagatavota darba lapa grupu darba veikšanai, lapiľa stundas tēmas atpazīšanai, pašvērtējuma veikšanai.

Stundā izmantotie mācību līdzekļi: D.Ērgle ‖Zīle‖ Latviešu valoda 3. klasei 1., 2. daļa-‖Zvaigzne ABC.‖ M.Cielēna ― Mazais mākoľzaurs.‖ -Apgāds ―Lietusdārzs.‖ M.Cielēna ‖Pūčumuiţā mums jāpietur.‖-Apgāds ―Lietusdārzs.‖ M.Cielēna ― Pelītes Pērlītes brauciens ar gultu.‖-Apgāds ―Lietusdārzs.‖ M.Cielēna ‖Trakulīte sandalīte.‖-Apgāds ‖Lietusdārzs.‖ M.Cielēna ‖Ţirafes šalle.‖-Apgāds ―Lietusdārzs.‖ M.Cielēna ―Daţādas tumsas.‖-Apgāds‖ Rasa.‖ M.Cielēna ― Daţādas tumsas.‖-Apgāds ―Rasa.‖ M.Cielēna ―Deguns debesīs.‖-Apgāds ―Lietusdārzs.‖ M.Cielēna ―Ľau un Murr.‖-Apgāds ―Alis.‖ Aploksne ar uzlīmēm pašvērtējumam, lapiľa. https://prezi.com/5mqxnyj3xxxg/mara-cielena/ http://lv.vikipedija.org/ www.mammasrokas.blogspot.com www.spoki.tv www.youtube.com/ Ievads Stundas mērķa un uzdevumu atpazīšana (3 min) Iepazīstina skolēnus ar stundas mērķi (vārdiskā metode).

Atpazīst stundas uzdevumu (prezi.com).

Galvenā daļa Atkārtošana (7 min) Atkārto iepriekš mācītos rakstniekus un lasītos darbus(prezi.com).

Darbs ar tekstu (20 min) Pēc stundas uzdevuma noskaidrošanas darbs ar tekstu.

(M. Cielēnas stāsta 1.daļā ‖Putnubiedēklis, Raganas Meitiľa un Sals‖ konstatēt skolēnu prasmi uztvert svarīgāko informāciju par Putnubiedēkli, tā raksturojumu).

Skolēni iepazīstas ar 4.uzdevumu mācību grāmatā 55.lpp., lasa tekstu, meklē sinonīmus (heiristiskā metode).

Fizminūte.

Skolēni lasa atrastos teikumus (reproduktīvā metode).

Lasa tekstu, meklē Putnubiedēkļa izskatu daţādās situācijās. Prezi.com skatās putnubiedēkļu attēlus (reproduktīvā metode, izskaidrojoši ilustratīvā metode).

Skolēni atpazīst stundas tēmu un latviešu tautas sakāmvārdu (prezi.com) uzraksta uz vizuālās mākslas stundā sagatavotās lapiľas.

Gatavošanās grupu darbam (10 min) 30

Mājas darbs (ja paredzēts)

Ar mērķtiecīgiem jautājumiem skolēni tiek virzīti nākamajam darba uzdevumamPutnubiedēkļa veidošanai (problēmiskā izklāsta metode).

Izmantojot M.Cielēnas grāmatas, skolēni tiek sadalīti darba grupās.

Septiľi skolēni paľem kādu no M.Cielēnas grāmatām, pamato savu izvēli. Pārējie skolēni izlozē puzles gabaliľus. Tos saliekot, veidojas grāmatas vāka attēls (pielikums Nr.1). Izveidojas 7 darba grupas (dzīvā vārda metode).

Starpbrīdī skolēni ieľem savas darbavietas, sagatavojas mājturības stundā veicamajam darbam-Putnubiedēkļa gatavošanai.

Iepazīšanās ar veicamajiem uzdevumiem (5 min).

Skolēni iepazīstas ar darba noteikumiem un laika limitu (pielikums Nr.2).

Grupu darbs (20 min) Skolēni veido ilustrāciju M. Cielēnas stāstam ―Putnubiedēklis, Raganas Meitiľa un Sals.‖ Darbam izmanto vizuālās mākslas stundā sagatavotu darba lapu (pielikums Nr.3).

Darba izvērtēšana un prezentēšana, izstādes izveidošana (5 min) Katras grupas runātājs pastāsta un izvērtē veikto darbu.

Klasē veido darbu izstādi (uzskates metode).

Refleksija Izvirzītā stundas mērķa atpazīšana (5 min) Atbildot uz skolotāja mērķtiecīgiem jautājumiem, skolēni izklāsta stundā gūtās atziľas (reproduktīvā metode).

Vērtēšana Pašvērtējums (5 min) Skolēni izvērtē aktivitāti stundā, radošumu, līdzdalību grupu darbā, sadarbības prasmes.

Katrs skolēns uz lapiľas pie latviešu tautas sakāmvārda pielīmē uzlīmīti.

Zilu uzlīmi- ja varēja veikties labāk.

Oranţu uzlīmi-ja ar darbu esi apmierināts.

Uz A 4 lapas uzraksti vēstuli, ko Tu teiktu apjukušajam Putnubiedēlim(12-15 teikumi).

31

Pielikums Nr.1

Pielikums Nr.2

Pielikums Nr.3

32

Antra Berga, Inta Bunka mājturība un tehnoloģija un mūzika 4.klase Stundas tēma Mērķis Uzdevumi

Vērtēšana Stundu skaits Mājas darbs (ja ir bijis pirms stundām)

Stundas plāns

Mans draugs Veicināt skolēnos draudzīgas savstarpējās attiecības un veidot izpratni, ka draudzība ir pamats cilvēku savstarpējām attiecībām.

1. Izprast Valentīndienas svētku nozīmi, izgatavot apsveikumu draugam; 2. Attīstīt klausīšanās prasmi; 3. Pilnveidot prasmi izteikt sevi, attīstīt iztēli, krāsu izjūtu, radoši izpausties; 4. Nosūtīt vēstuli draugam.

Pašvērtējums, skolotāja vārdiskās uzslavas un pamudinājumi.

2 mācību stundas Darba plānojums Sagatavot aploksni ar pastmarku, uzrakstītu adresi draugam, arī savu adresi, vārdu, uzvārdu.

Stundā izmantotie materiāli Prezentācija, veco laiku apsveikumu kartiľas, metalafoni, iepriekš sagatavoti materiāli katram- mapīte (trafareti, krāsainie papīri, pastmarka, aploksne) https://www.prezi.com/nsnxxejmonli/?utm_campaign=share&utm_medium=copy http://www.draugiem.lv/sandras.idejas/ Ievads Kopīgi ar skolēniem tiek pārrunāti stundas mērķi un uzdevumi. CoRT rīks Ieceres, galamērķi, mērķi.

Skolēni skatās multiplikācijas filmas fragmentu ,,Sveiciens draugiem‖ (3 min) (prezentācijas 2.slaids) Pie durvīm klauvē-Vēstule!

Pārrunā, kādas ir izjūtas saľemot vēstuli.Sarkanā cepure. (2 min) Vēstulē- uzdevumi- klasei!

1. Sadalīties grupās! (4 min) 2. Diskutēt par draudzību, Valentīndienu (12 min) 3. Iemācīties M.Freimaľa dziesmu „Draugs‖ ( 8 min) 4. Izgatavot apsveikuma kartīti (30 min) 5. Iepazīties ar komponistu parakstiem mūzikā (10 min) 6. Nosūtīt vēstuli draugam (6 min) 7. Nodziedāt iemācīto M.Freimaľa dziesmu „Draugs‖ (5 min) Galvenā daļa Skolēni sadalās 4 grupās, izlozējot attiecīgas krāsas sirsniľu.

Sākas diskusija par draudzību, par draugiem- kopā ar draugu esi redzams Diskutē par redzēto multiplikācijas filmas ―Sveiciens draugiem‖ fragmentā, Valentīndienu. (prezentācijas 3.slaids) Katra grupa izsaka savu viedokli. Sarkanā cepure.

Reproduktīvā metode Skolēni noklausās dziesmu „Mans draugs‖. (prezentācijas 4.slaids) Diskutē, pārrunā M.Freimaľa dzīves gaitas, viľa devumu Latvijas mūzikas dzīvē.

Baltā cepure.

Kādas izjūtas, emocijas izraisa iegūtā informācija? Sarkanā cepure.

Dziesmu ―Draugs‖ skolēni apgūst pēc dzirdes. (prezentācijas 5.slaids) Skolotāja nodzied dziesmas1.teikumu. Skolēni nosaka dziesmas taktsmēru- 4/4. Uz ekrāna ir redzams dziesmas teksts .Skolēni ritmā runā dziesmas tekstu, īpaša 33

uzmanība tiek pievērsta vārdu locījumiem. Vispirms tekstu runā grupa, tad klase.

Pēc tam tekstam liek klāt melodiju, dzied pa frāzēm. Iemācās dziesmu.

Fizminūte.

Lai savus mīļos Valentīndienā iepriecinātu: māmiľu, tēti, vecmāmiľu, vectētiľu, brāļus, māsas draugus, skolēni izgatavo interesantas apsveikuma kartītes ar pelēniem. Tā būs mīļa dāvaniľa Valentīndienā. (prezentācijas 6.slaids) Tiek demonstrētas seno laiku kartiľas (prezentācijas 7.slaids) Tiek pārrunāts par vēstuļu un apsveikumu sūtīšanu agrāk un tagad. Baltā cepure.

Mūsdienās bieţāk cilvēki izmanto elektroniskos pakalpojumus, kas ir bezpersoniski.

Praktiskā darbošanās.

Izskaidrojoši ilustratīvā metode (prezentācijas 8.,9.slaids) Skolēni sāk izgatavot kartiľas. Skolēni jau agrāk ir izgatavojuši daţāda veida kartiľas, tādēļ šis uzdevums grūtības nesagādā, zina kā pareizi jānovieto trafarets, kā pareizi jāgrieţ, ka jātaupa papīrs. Zaļā cepure.

Katrs skolēns izvēlas savu variantu kā pelēnu rotāt izmantojot CoRT rīku Plus, minus, interesanti.

Izgatavotā kartītē skolēni ieraksta apsveikuma tekstu (katrs pēc izvēles). Savu apsveikumu ir jāparaksta ar skaidri salasāmu vārdu, lai saľēmējs saprot, kas ir vēlējies viľu apsveikt, ieliek izgatavoto apsveikuma kartīti aploksnē.

Kad skolēni gatavo apsveikumus, fonā skan Mārtiľa Freimaľa dziesmas par draudzību un mīlestību, radot skolēniem emocionālu gaisotni. (prezentācijas 10. – 15.slaids) Stāstījums.

Skolotājas stāstījums par paraksta nozīmī un iespējām parakstīties daţādi. Skolēni tikko apsveikumus ir parakstījuši ar savu vārdu, arī komponisti savus skaľdarbus parakstīja, bet bija tādi komponisti, kuri savu vārdu ieslēpa mūzikā, vārda burtus pārvērta skaľās.

Daţās nošu grāmatās virs nošu līnijām ir redzami burti. Izrādās, skaľu augstumus var apzīmēt ne tikai ar notīm līnijkopas, bet arī ar burtiem. Burtu apzīmējumi ļoti atvieglo pavadījuma pierakstu dziesmām. (prezentācijas 16.slaids) Daudzās valstīs do, re, mi... nelieto. To vietā izmanto burtu apzīmējumus.

Reizēm komponisti burtus ir izmantojuši ne tikai pavadījuma pierakstīšanai, bet veidojuši melodiskus motīvus no sava vārda un uzvārda burtiem. Piemēram Johana Sebastiāna Baha uzvārds vāciski tiek rakstīts BACH- tātad sibemol, la, do, si. (prezentācijas 17.slaids) Uz metalafona skolotāja nospēlē šo motīvu, tas ir komponista šifrēts paraksts mūzikā.

Stundas sākumā skolēni izlozēja daţādas krāsa sirsniľas, uz kurām bija mazas uzlīmes. Pēc uzlīmēm skolēni atrod savu draugu (vienādas uzlīmes).

Skolēni pāros saľem metalafonu.

Heiristiskā metode Nošu burtnīcā skolēni uzraksta savu vārdu un uzvārdu. Pasvītro tajā skanošos burtus. Pēc tam uz metalafona tiek atskaľots katra skolēna šifrētais paraksts. Kādas izjūtas izraisa? Sarkanā cepure.

Klase pieceļas kājās, skanot Mārtiľa Freimaľa dziesmai ―Draugs‖, klase dzied iemācīto dziesmu ,,Draugs‖. (prezentācijas 4.,5.slaids) 34

Mājas darbs (ja

Refleksija Katram savs veikums-padarītā darba reāls rezultāts!

Pārrunājam mācību stundā apgūto, savas izjūtas – dāvinājuma prieku, emocijas.

Sarkanā cepure.

Vērtēšana Skolēni, strādājot grupās, vērtē sadarbībā gūtos sasniegumus un grupas darba procesu. Par padarīto darbu skolēni jūtas gandarīti, jo darba rezultāts – tiešām lielisks, skolotāja vārdiskās uzslavas vēl vairāk sekmē darbu!

Vēstules nogādāšana Latvijas Pastā.

paredzēts)

35

Indra Sproģe vizuālā māksla 4.klase Stundas tēma Mērķis Uzdevumi

Vērtēšana Stundu skaits Mājas darbs Stundas plāns norādīt: 1. darba formas, 2. metodes, 3. mācību tehniskos līdzekļus, 4. izmantotās cepures

Ainavas gadalaikos Attīstīt skolēnu iztēli un prasmi attēlot redzēto, izjusto praktiskajā darbā.

Pilnveidot sadarbības prasmes, strādājot pāru un grupu darbu.

1. Atkārtot zināšanas par ainavu un tās pamatprincipiem.

2. Vērot un salīdzināt mākslinieku darbus, krāsu salikumus.

3. Sadarbojoties veikt praktisku darbu.

4. Veikt pašvērtējumu.

Ievadvērtēšana-mutvārdos 1 mācību stunda Darba plānojums Sameklēt mājās izlozētā gadalaika ainavas attēlu.

Izmantotie palīglīdzekļi: zīmēšanas lapa, rakstāmpiederumi, krāsainie krītiľipastelis vai guašas.

Ievads Aizver acis un iedomājies skaistu dabas skatu ar pļavām, meţiem, upēm un kokiem.

Tā ir dabas ainava. Vēl dabā un mākslā izšķir pilsētainavas un jūras ainavas jeb marīnu. Lai gleznā radītu tāluma un dziļuma iespaidu, mākslas darbā attēlo trīs plānus-priekšplānu, vidus plānu un tālāko plānu. Kas attēlots tavā ainavas attēlā? (iespējami izdales materiāli) Ko vēl var zīmēt, gleznot ainavās (Prāta vētra) Darba metodes-Prāta vētra, klausīšanās, jautājumi un atbildes, citādo viedokļu pieľemšana, mākslas darbu vērošana, salīdzināšana, pāru darbs, grupu darbs, radošs, praktisks darbs, pašvērtējums.

Galvenā daļa Atkārtošana par krāsu toľiem un niansēm (vēsie, siltie, pelēcinātie, bālie, košie u.c), krāsu jaukšanu (krāsu aplis) 1.lapa SMART (pielikums Nr1) Skolēni sadalās pāros pēc pašu izvēles. Strādājot pārī, veido Domu zirnekli par gadalaiku, tā raksturīgām dabas iezīmēm un krāsām. Gadalaiku izlozē iepriekšējā vizuālās mākslas stundā. Gadalaika attēlu-foto sameklē mājās (var ievietot telefonā).

Uzraksta vārdus/vārdu savienojumus, kas nāk prātā par ainavu gadalaikā (uz A5 formāta lapa). Baltā cepure.

Mākslas darbu vērošana un salīdzināšana, 2.-9.lapa SMART (pielikums Nr1).

Noskaidro nepieciešamību uzmanīgi vērot un domāt par krāsu salikumiem Zilā cepure. Domu zirnekļa papildināšana ar gadalaiku raksturīgiem krāsu salikumiem – krāsu gammu.

Stāstījums.

Skolotāja izklāsta jauno informāciju – krāsu salikteľi: pelēkzilais, zilganzaļais, brūndzeltens utt.). Noskaidro, kur skolēni ir dzirdējuši jēdzienu „gamma”. Baltā cepure.

Skolēni individuāli eksperimentē un mēģini iegūt pēc iespējas vairāk toľu, kas raksturīgas konkrētajam gadalaikam.

Sadalīšanās grupās. Skolēni apvienojas grupās atbilstoši izlozētajam gadalaikam. Četri gadalaiki - četras skolēnu grupas.

Uzdevums: Radīt noskaľu apli gadalaikam raksturīgās krāsās un apļa vidū iezīmēt dabas ainavu. Dota A3 lapa apļa formā, lai katrs skolēns savu meklēto toni var iekrāsot Zaļā cepure. (Šo darbu var veikt ar iepriekš sakrāsotiem un sagrieztiem krāsu paraugiem) Praktisko darbu veic grupā, kopīgi izspieţot un nonākot pie secinājuma, kāda ir raksturīgākā krāsu gamma un pazīmes konkrētai ainavai. Kādas ir mūsu izjūtas attiecībā uz katru no iespējamiem variantiem? Sarkanā cepure 36

Mājas darbs (ja paredzēts)

Refleksija.

Stundas beigu daļā tiek pielikti darbi pie tāfeles.

Skolēni diskutē par grupu darba plusiem (dzeltenā cepure) un trūkumiem (melnā cepure). Veido prasmi strādāt komandā.

Vērtēšana. Mutiska vērtēšana par attieksmi un sadarbību, veicot praktisko darbu.

Skolēna pašvērtējums grupas darbā (atzīmē ar krustiľu savu vērtējumu no JĀ līdz NEMAZ) (pielikums Nr.2) Sagatavot krāsu skici ainavai (pēc iegūtām zināšanām un prasmēm ) individuālam darbam ar guašām.

37

Pielikums Nr.1

1.lapa

2.lapa

3.lapa

4.lapa

5.lapa

6.lapa

7.lapa

38

8.lapa

9.lapa

39

Pielikums Nr.2

1.Vai grupā bija skaidrs kas jādara?  .... ..... ..... .....  ..... ..... ..... .....  2.Vai grupā valdīja draudzīga atmosfēra?  .... ..... ..... .....  ..... ..... ..... .....  3.Vai jūs palīdzējāt cits citam?  .... ..... ..... .....  ..... ..... ..... .....  4.Vai esi apmierināts ar rezultātu?  .... ..... ..... .....  ..... ..... ..... ..... 

40

Anna Pauliņa matemātika 5.klase Stundas tēma Mērķis Uzdevumi

Vērtēšana Stundu skaits Mājas darbs (ja

Naturālo skaitļu izmantošana statistikā Iemācīt skolēnus strādāt ar statistikas datiem ,izmantojot interneta resursus.

1. Nolasīt un decimālajā sistēmā pierakstīt naturālos skaitļus.

2. Veikt aritmētiskās darbības ar naturāliem skaitļiem.

3. Attīstīt prasmi sadarboties.

4. Veidot interesi par notiekošo Latvijas sabiedrībā. i/ni 1stunda Darba plānojums Mājas darbs nebija uzdots.

ir bijis pirms stundām)

Stundas plāns

Ievads (5 min) Stunda tiek organizēta datorklasē Skolēni sadalās pa pāriem pēc savas izvēles pie datoriem. Ievadā skolotāja ielūdz skolēnus skaitļu pasaulē, kas raksturo mūsu valsti un tajā notiekošos procesus.

Skolēni tiek iepazīstināti ar statistikas datiem. Materiāls „Statistics Latvia‖ http://www.csb.gov.lv/dati/infografikas-un-video-38850.html (2.24 min.)

Skolotāja iepazīstina skolēnus ar stundas tēmu, mērķi un uzdevumiem, piedāvā katram skolēnam izvēlēties vienu no cepurēm (simboliskām). Katrā pārī viens skolēns izvēlas baltu apli, viens sarkanu apli.

Sagatavoti arī zilās, dzeltenās, zaļās un melnās krāsas apļi.

Galvenā daļa 1. Skolēni no mājas lapā dotajām tēmām izlozē tēmu, kuru pēta, ieraksta tēmu pierakstu kladē. http://www.csb.gov.lv/dati/statistika-skoleniem-unskolotajiem-28317.html-0 Pāru darbs (7 min) 2. Skolēni, kas izvēlējušies balto apli meklē informāciju internetā, kur būtu pieminēti lielie naturālie skaitļi, sākot no tūkstošiem.

3. Skolēni, kas izvēlējušies sarkano apli vērtē atrasto informāciju, pauţot arī savas emocijas. Izvēlēto informācija pieraksta kladē. No katras tēmas pāris izraksta 5 statistikas datus.

Grupu darbs (15 min) 4. Blakus sēdošie 2 pāri tiek aicināti apvienoties grupās pa 4. Skolēni, kas izvēlējušies sarkano apli, iepazīstina savus grupas biedrus ar savākto informāciju, pauţot arī savu attieksmi un emocijas.

5. Grupās skolēni izlozē zilās, zaļās, dzeltenās un melnās krāsas apļus.

Skolēniem jāvienojas par statistikas datiem, ko izmantojot grupa formulē uzdevumus citām grupām. Katra grupa izveido 3 uzdevumus. Var izmantot jautājumus par cik, cik reizes, cik procentu, kāda daļa. Skolēniem atbilstoši izvēlētā apļa krāsai katram ir cits uzdevums. Zilā-vada grupu. Zaļā-rada idejas. Dzeltenā-izvērtē idejas. Melnā-Novērš kļūdas.

6. Skolēni, kas izvēlējušies zilos un zaļos apļus pārvietojas uz blakus sēdošo grupu pulksteľa rādītāja virzienā, prezentē savus uzdevumus un tos uzdod atrisināt skolēniem, kas izvēlējušies dzeltenos un melnos apļus.

7. Skolēni, kas izvēlējušies dzeltenos un melnos apļus visai klasei prezentē vienu interesantāko uzdevumu ar atrisinājumu (atraktīvā veidā, ja iespējams) (5 min).

Refleksija (8 min) 1.Skolēni stundas noslēgumā uzraksta uz lapiľām 1-2 faktus, ko viľi šīs stundas 41

Mājas darbs (ja paredzēts)

laikā uzzināja.

2.Novērtē savu un savas pēdējās grupas locekļu darbu ar + vai -.

Vērtēšana Skolotāja pēc stundas izvērtē katra skolēna paveikto stundā un skolēnu vērtējumus.

Ja vismaz 50% skolēnu vērtējums ir pozitīvs un arī skolotājas vērtējums ir pozitīvs, tad skolēns saľem vērtējumu „ i‖. Pretējā gadījumā skolēns saľem vērtējumu „ni‖.

Interneta resursos http://www.csb.gov.lv/dati/infografikas-un-video-38850.html (skolotāja iedot katram uz izgrieztas lapiľas šo adresi un lūdz ielīmēt klades sākumā) vienai infografikai pēc izvēles sastādīt 3-4 uzdevumus un tos atrisināt (izmantot jautājumus par cik, cik reizes, cik procentu, kāda daļa). Dotos lielumus var arī noapaļot.

42

Inta Šablovska matemātika 6.klase Stundas tēma Mērķis Uzdevumi

Vērtēšana Stundu skaits Mājas darbs (ja

Vakariľas kopā ar matemātiku Nostiprināt skolēnu zināšanas matemātiskās darbībās ar decimāldaļām, veicot praktiskus uzdevumus.

1. Nostiprināt skolēnu prasmes veikt decimāldaļu reizināšanu, dalīšanu, saskaitīšanu un noapaļošanu; 2. Veicināt skolēnu izpratni par veselīgu ēdienu; 3. Veicināt skolēnos tematisku komunikāciju par matemātiku; 4. Veicināt skolēnu spēju mācīties grupā vienam no otra, analizēt, salīdzināt un prezentēt rezultātus; Pašvērtējums 2 mācību stundas Darba plānojums Nav bijis

ir bijis pirms stundām)

Stundas plāns

Ievads (10 min) Tiek uzdots jautājums klasei (Jautājumi/atbildes): ―Kas var būt kopīgs vakariľām un matemātikai?‖ Skolēni tiek iepazīstināti ar stundas mērķi, uzdevumiem un gaitu.

Lai noritētu veiksmīgs darbs stundas galvenajā daļā, tiek atkārtots reizināšanas, dalīšanas, saskaitīšanas un noapaļošanas algoritms darbībās ar decimāldaļām.

(Praktiskais darbs. Tipveida uzdevumu risināšana)  Skolēniem jāizstāsta, kā jāreizina decimāldaļa ar veselu skaitli. Trīs skolēni pie tāfeles atrisina piemērus: 10,5 ∙ 124 96 ∙ 25,2 217,2 ∙ 13  Skolēniem jāizstāsta, kā jādala decimāldaļa ar šķiras vienību. Trīs skolēni pie tāfeles atrisina piemērus: 726,2 : 100 25,4 : 10 2487,1 : 100  Skolēniem jāizstāsta noapaļošanas likums. Trīs skolēni pie tāfeles noapaļo iepriekšējā uzdevuma rezultātus līdz desmitdaļām.

Galvenā daļa (Demonstrēšana. Power Point prezentācija. Vingrināšanās) Mācību stunda tiek sadalīta fāzēs: Individuālais darbs. ―Es‖ – fāze Nr.1 Katram skolēnam tiek iedotas divas datu tabulas. Tabulā Nr.1 tiek atspoguļoti 10 pārtikas produktu vienas vienības svars gramos. Tabulā Nr.2 tiek norādīts ogļidrātu, obaltumvielu un tauku saturs 100 gramos produkta. Skolēnam tiek dots uzdevums, aprēķināt, cik ogļhidrātu, obaltumvielu un tauku satur viena produkta vienība visiem dotajiem produktiem. Aprēķini tiek ierakstīti tabulā Nr.3 (pielikums Nr.1).

Baltā cepure – skolēns individuāli iepazīstas ar esošo datu bāzi, noskaidrojot, kāda ir viľu rīcībā esošā informācija un, kāda informācija viľam ir nepieciešama, lai aprēķinātu doto produktu barības vielu saturu vienai vienībai. (Darbs ar tekstu Praktiskais darbs) Grupu darbs. ―Mēs‖ – fāze Nr.1 Skolēni tiek sadalīti grupās pa trijiem. Vidējā solu rindā sēdošie skolēni pievienojas labajā/ kreisajā pusē solu rindās sēdošajiem skolēniem.

Skolēni salīdzina sava individuālā darba rezultātus un izlabo iespējamās kļūdas; Individuālais darbs. ―Es‖ – fāze Nr.2 Katrs skolēns atgrieţas savā vietā un individuāli izvēlas no 10 dotajiem produktiem tos, kurus viľš vēlētos ēst vakariľās. Skolēns uzraksta uz ―šķīvja‖ izvēlētos produktus, norādot katra produkta daudzumu vienībās (pielikums Nr.2).

43

Mājas darbs (ja

Sarkanā cepure – katrs skolēns vispirms sniedz atbildi uz jautājumu ―Es vēlos ēst vakariľās…‖. Tādejādi katram skolēnam tiek dota iespēja izteikt grupā vēlmi, ko viľš vēlas ēst vakariľās, neskatoties uz faktiem.

Pēc izvēles izdarīšanas, skolēns aprēķina apēsto ogļhidrātu, tauku un olbaltumvielu daudzumu, izmantojot savu tabulu Nr.3. Rezultāti tiek uzrakstīti uz ―šķīvja‖.

Grupu darbs. ―Mēs‖ – fāze Nr.2 Skolēni atgrieţas grupā un katrs pastāsta pārējiem grupas dalībniekiem savas ēdienkartes barības vielu saturu.

Grupu darbs. ―Mēs‖ – fāze Nr.3 PowerPoint prezentācijā tiek parādītas norādes, cik liels daudzums ogļhidrāti, tauki un olbaltumvielas ir veselīgi apēst 12 gadīgam bērnam vakariľās.

Melnā cepure – grupā tiek kritiski izvērtēta katra dalībnieka ēdienkarte, analizējot, vai tā ir veselīga, balstoties uz dotajiem ieteikumiem. Tiek meklētas atbildes uz jautājumiem ―kas ir par daudz?‖ un ―kas ir par maz?‖.(Situācijas analīze) Grupu darbs. ―Mēs‖ – fāze Nr.4 Grupas dalībnieki izsaka priekšlikumus katram dalībniekam, kā viľš var uzlabot savu ēdienkarti, lai tā būtu veselīga (pēc iespējas sasniegtu ieteicamo ogļhidrātu, tauku un olbaltumvielu daudzumu gramos).

Dzeltenā cepure – pozitīva domāšana, argumentācija ar teikumiem ―es ieteiktu izmainīt, jo…‖, ―veselīgi būs, ja…‖. (Problēmu risināšana) Individuālais darbs. ―Es‖ – fāze Nr.4 Katrs skolēns individuāli izstrādā uzlabotu, veselīgu ēdienkarti.

Zaļā cepure – alternatīva domāšana, priekšlikumi tiek īstenoti praksē.

Refleksija Grupu darbs. ―Mēs‖ – fāze Nr.5 Skolēni grupā kopīgi apsprieţ un uzraksta secinājumus par matemātikas nozīmi veselīga uztura ievērošanā.

Zilā cepure – secinājumi un lēmumi. Viens skolēns no katras grupas skaļi izlasa uzrakstītos secinājumus.

Pašvērtējums Nav paredzēts

paredzēts)

44

Pielikums Nr.1 1. Tabula Pārtikas produktu 1 vienības svars gramos Viens vidējs ābols Viena plāna siera šķēle Melnās šokolādes gabaliľš Sviests vienai maizes šķēlei Viena rudzu maizes šķēle Viena šķēle desa „Iecienītā― Viena ola Viens vidējs tomāts Viena šķēle svaigs gurķis Biezpiena sieriľš „Kārums― 2. Tabula Produkts 100 g. Ābols Holandes siers Melnā šokolāde Sviests Rudzu maize Desa „Iecienītā― Ola Tomāts

125 g 25 g 7g 10 g 40 g 15 g 65 g 50 g 8g 45 g

Ogļhidrāti g.

11,4 33,0 0,5 46,3 0,4 3,6

Olbaltumvielas g.

0,3 24,7 8,4 0,5 6,2 13,4 10,7 0,5

Tauki g.

25,1 41,0 81,0 1,3 27,4 10,3 -

Svaigs gurķis

2,8

0,8

-

Biezpiena sieriľš „Kārums― 3. Tabula

24,9

10,1

22,5

Produkta vienība Viens vidējs ābols Viena plāna siera šķēle Viens melnās šokolādes gabaliľš Sviests vienai maizes šķēlei Viena rudzu maizes šķēle Viena šķēle desa „Iecienītā― Viena ola Viens vidējs tomāts Viena svaiga gurķa šķēle Biezpiena sieriľš „Kārums―

Vienības svars 125 g.

25 g.

7 g.

Ogļhidrāti g.

Olbaltumvielas g.

Tauki g.

10 g.

40 g.

15 g.

65 g.

50 g.

8 g.

45 g.

45

Pielikums Nr.2

46

Pielikums Nr.3

47

48

Oļesja Adilova krievu valoda 6.klase Stundas tēma Mērķis

Uzdevumi

Vērtēšana Stundu skaits Mājas darbs (ja

Krievija – Latvijas kaimiľvalsts Radīt skolēniem iespēju apliecināt savas zināšanas par Krievijas valsti, tās kultūru un valodu, kā arī rosināt viľu interesi par to (Standartprasības svešvalodā – 9.1., 13.1.; sociālās zinībās – 12.30.).

1. Bagātināt skolēnu zināšanas par Krievijas valsti, tās kultūru un valodu.

2. Pilnveidot skolēnu prasmi sadarboties grupā.

3. Sekmēt skolēnu informācijas prasmju attīstīšanu.

4. Vingrināt skolēnu prasmes moderno tehnoloģiju izmantošanā.

10 balles 2 mācību stundas Darba plānojums Nav

ir bijis pirms stundām)

Stundas plāns norādīt: 5. darba formas, 6. metodes, 7. mācību tehniskos līdzekļus, 8. izmantotās cepures

Mājas darbs (ja paredzēts)

Ievads 1. Ienākot klasē, skolēni tiek sadalīti 4 grupās pa 4-5 cilvēki lozēšanas kārtībā (sk.1.pielikums).

2. Frontālais darbs: Skolēni tiek iepazīstināti ar stundas tēmu un darba kārtību.

Tiek pārrunāti noteikumi darbam grupās. PP prezentācija (pielikums Nr.5) Galvenā daļa Darbs grupās „Zigzag” metode, Prāta vētras metode, Radošās domāšanas metodes.

Katra etapa uzdevumi grupām ir precizēti PP prezentācijā. Prezentācijā grafiski atzīmētas grupas un to secība.

1. „Darbs krāsu grupās‖ – sarkanā, dzeltena, zaļa un zila. „Prāta vētra‖ (Baltā cepure): Skolēniem jāieraksta informācija domu kartē A4 formāta lapā „Krievijas valsts, tās kultūra un valoda‖ (sk.2.pielikums). Laiks 10 minūtes.

Domu kartes tiek nodotas skolotājai.

2. „Darbs ekspertu grupās‖ – trīsstūri, četrstūri, apļi, zvaigznes, sirsniľas. Katrai grupai tiek piedāvāti īsi teksti par 1 apakštematu (sk. 3.pielikumu). Uzdevums – grupā kopīgi izpētīt piedāvāto informāciju, sastādīt shēmu vai plānu par tēmu un iemācīties stāstīt pēc tā. Laiks 15 min. (Zilā, baltā, zaļā cepures) 3. „Darbs krāsu grupās‖. Uzdevums – iemācīt grupas biedriem savu apakštematu (savstarpēja mācīšanās). Laiks 10 min. (Zilā cepure) Refleksija 4. a) „Darbs krāsu grupās‖. Grupas saľem atpakaļ savas domu kartes un izvērtē tos ar PMI domāšanas rīku, kā arī papildina ar jauno informāciju. Laiks 10 min.

(Dzeltenā, melnā, zaļā cepures) Vērtēšana Pašnovērtējums, savstarpējā vērtēšana, skolotāja vērtējums (pēc testa rezultātiem).

4. Domu kartes otrā pusē skolēni vērtē savu grupu biedru darbu un arī savu darbu (sk.2.pielikums). Lapas tiek nodotas.

5. Tests „Ko tu zini par Krievijas valsti, tās kultūru un valodu?‖ (sk. 4.pelikumu).

Skolēni pilda testu, izmantojot SMART pultis vai tiešsaistē pie datoriem.

Gala vērtējums tiek likts individuāli katram skolēnam pēc trīs kritērijiem – pašnovērtējums, vidējais grupas vērtējums un testa rezultāts.

Izpildīt viktorīnu „Ko Jūs zināt par Krievijas valsti, tās kultūru un valodu?‖ tiešsaistē (skolēniem, kuri nepiedalījās stundā) – http://goo.gl/forms/8uyWMr1Ti9.

49

Pielikums Nr.1 Darbs grupās (Zigzags) 1.etaps – „Izaicinājums‖ – 4 grupas par 4-5 cilvēkiem (atkarībā no skolēnu skaita klasē):

Skolēni grupā veido vai papildina domu karti par tēmu.

2.etaps – „Apjēgšana‖– 4 grupas par 4 cilvēki vai 5 grupas pa 4 cilvēki (atkarībā no skolēnu skaita klasē):

Stundas tēma „Krievija – Latvijas kaimiľvalsts‖ tiek sadalīta apakštematos (pēc grupu skaita): 1. Krievijas ģeogrāfijas stāvoklis un lielākās pilsētas.

2. Krievijas daba.

3. Krievijas simboli.

4. Tautas daiļrade.

5. Krievijas valsts kultūra un valoda.

Katra komanda strādā ar savu materiālu, pētot 1 apakšttematu.

3.etaps – „Refleksija‖– Skolēni atgrieţas krāsu grupās un veido atkal 4 grupas par 4-5 cilvēkiem (atkarībā no skolēnu skaita klasē). Skolēni apgūst stundas tēmu, savstarpēji mācoties. Izvērtē domu karti un papildina to.

50

Pielikums Nr.2 Domu karte

Krievijas valsts, tÄ s kultĹŤra un valoda

51

Grupu darba vērtēšanas kritēriji Uzdevums: Novērtē katru apgalvojumu 1-4 skalā, kurā: 1 – pilnība nepiekrītu; 2 – vairāk nepiekrītu, nekā piekrītu; 3 – vairāk piekrītu, nekā nepiekrītu; 4 – pilnība nepiekrītu.

Apgalvojumi

Dalībnieka vārds

Grupas vērtējums

Mans vērtējums

Es centos sniegt maksimālu ieguldījumu grupas darbā.

Es izvirzīju vairākas idejas un pieľēmumus.

Es protu uzklausīt citu cilvēku viedokli.

Es iedrošināju un atbalstīju citus grupas dalībniekus.

Apspriešanas laikā lietoju pozitīvu valodu (bez apsaukāšanas, ķircināšanas, necenzētiem vārdiem utt.).

Uzdevumus veicu laikā vai pirms laika.

Es spēju strādāt grupā: daţreiz uzľemties atbildību, daţreiz – pakļauties citiem.

Punkti kopā

nv

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

0

1-2

3-5

6-8

9-11

12-15

16-18

19-20

21-23

24-26

27-28 52

Pielikums Nr.3 Materiāli grupu darbam Krievijas ģeogrāfijas stāvoklis un lielākās pilsētas Krievija jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā. Tās platība ir 17 075 400 km2, un tā ir teritoriāli lielākā valsts pasaulē. Krievijas Federācija ir gandrīz divas reizes lielāka par Kanādu, kas ir otra lielākā valsts pasaulē.

Krievijas Federācija atrodas Ziemeļu puslodē un lielākā daļa no valsts ir tuvāk Ziemeļpolam nekā ekvatoram. Krievijas Federāciju apskalo trīspadsmit jūras un to daļas no trim okeāniem: Atlantijas okeāna jūras rietumos; Ziemeļu Ledus okeāna jūras ziemeļos un Klusā okeāna jūras austrumos.

Krievijas Federācijas galvaspilsēta ir Maskava, kas ir federālā pilsēta, otra federālā pilsēta ir Sanktpēterburga. Maskava tiek saukta par "Krievijas sirdi", bet Sanktpēterburga – par "logu uz Eiropu". Vēl 10 Krievijas pilsētās dzīvo vairāk nekā miljons iedzīvotāju, piemēram, Novosibirska – 1 397 000 cilvēku, Jekaterinburga – 1 332 000 cilvēku, Ľiţľijnovgoroda – 1 280 000 cilvēku utt.

Mūsdienās Maskava nav tikai Krievijas politiskais centrs, bet arī valsts rūpniecības, kultūras, zinātnes un izglītības centrs. Maskavas vēsturiskais centrs – Kremlis, kas ir Krievijas prezidenta un Krievijas valdības rezidence. Pie Maskavas kremļa austrumu puses atrodas Sarkanais laukums. Caur pilsētu tek Maskavas upe.

Sanktpēterburga ir Pētera I dibināta pilsēta, kas atrodas pie Ľevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī. Tā ir otrā lielākā pilsēta Krievijas Federācijā. Pilsētai vairākkārt tika mainīts nosaukums – 1914.gadā to pārdēvēja par Petrogradu, 1924.gadā – par Ļeľingradu, tomēr 1991.gadā tā atguva Sanktpēterburgas vārdu. Sanktpēterburga tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām Krievijas pilsētām. Pilsētai savdabību piešķir daudzie kanāli, tilti un tiltiľi. Poētiski dēvēta par Ziemeļu Palmiru, Pēterburga tiek uzskatīta par Krievijas viseiropeiskāko pilsētu gan arhitektūras, gan iedzīvotāju mentalitātes dēļ. 29 km no pilsētas atrodas Pēterhofa jeb strūklaku pilsēta.

Izmantotie avoti: 

http://lv.wikipedia.org/wiki/Krievija



http://lv.wikipedia.org/wiki/Maskava



http://lv.wikipedia.org/wiki/Sanktp%C4%93terburga

53

Krievijas ģeogrāfijas stāvoklis un lielākās pilsētas

1.attēls. Krievija pasaules kartē

2.attēls. Maskavas Kremlis un upe

3.attēls. Piemineklis Pēterim I un Pēterhofa

54

Krievijas daba Krievijas daba ir ļoti daudzveidīga, tur skatāms Lādogas un Oľegas ezers, leģendārā Sibīrijas taiga, Kamčatkas vulkāni un geizeri, cilvēka neskartie Mešerskas meţi, Karēlijas ezeru zeme, Sajāni, Valdaja augstiene, lielās Sibīrijas upes, Melnās jūras piekrastes kūrorti u.c.

Krievijas teritorijas lielāko daļu Eiropā aizľem Austrumeiropas līdzenums. Dienvidos – Kaukāzu kalnu ziemeļu daļa (augstākā virsotne – Elbruss, 5642 m), ziemeļaustrumos – Hibīnu kalni. Uz austrumiem no Urālu kalniem atrodas plašais Rietumsibīrijas līdzenums, kas dienvidaustrumos robeţojas ar Altaju kalniem (augstākā virsotne – Beluha, 4506 m). Upes Jeľiseja un Ļena ieskauj Vidussibīrijas plakankalni, kas izveidojusies no senajiem kalnu ieţiem; dienvidos tai piekļaujas Rietumu un Austrumu Sajāni, bet starp Ļenu un Kluso okeānu atrodas Austrumāzijas kalnu sistēma. Gar Tālo Austrumu Klusā okeāna piekrasti stiepjas Kamčatkas kalni (Kļučku Sopka, 4750 m) un Kuriļu salu kalni ar aktīviem vulkāniem.

Krievijas teritoriju apskalo trīs no četriem okeāniem – Ziemeļu, Atlantijas un Klusais okeāns. Tās teritorijā atrodas pēc platības lielākais ezers pasaulē – Kaspijas jūra. Krievijā ir tūkstošiem ezeru. Viens no nozīmīgākajiem ir Baikāla ezers (1637 metri dziļumā). Pasaules dziļākais un vecākais ezers, septītais lielākais ezers pasaulē, un tajā atrodas gandrīz piektā daļa no visas pasaules saldūdens krājumiem. Ezerā atrodas pasaulē trešā lielākā ezera sala Oļhona, kas ir 72 km gara, platība 730 km².

Krievijā ir vairāk nekā 100 tūkstoši upju. Nozīmīgākā no tām ir Volga. Tā ir garākā upe Eiropā (3530 km), turklāt tai ir tik daudz pieteku, kā tā ir dēvēta par ―upju upi‖. Volga ir kuģojama upe.

Lielākās Krievijas salas un arhipelāgi ir Novaja Zemļa, Franča Jozefa Zeme, Jaunsibīrijas salas, Vrangela sala, Kuriļu salas un Sahalīna. Vienu no Diomeda salām Beringa šaurumā kontrolē krievi, otru – amerikāľi.

Krievija ir bagāta ar dabas resursiem, cita starpā naftu, dabas gāzi, oglēm un rūdu. Krievijai pieder lielākie meţa resursi, bet ūdens resursi veido aptuveni ¼ no pasaules saldūdens krājumiem.

Izmantotie avoti: 

http://www.liaa.gov.lv/files/liaa/attachments/vispariga_informacija_krievija.pdf



http://lv.wikipedia.org/wiki/Baik%C4%81ls



https://ru.wikipedia.org/wiki/%C2%EE%EB%E3%E0

55

Krievijas daba

1.attēls. Krievijas augstākā virsotne dienvidos – kalns Elbruss

2.attēls. Olimpisko spēļu „Soči 2014”uguni iededzināja Elbrusā2

2

http://www.kkd-cheget.ru/content/olimpiyskiy-ogon-zazhgli-na-elbruse

56

3.attēls. Baikāla ezers un Baikāla ronis (ņerpa)

4.attēls. „Upju upe” Volga

57

5.attēls. Upe Volga kartē Krievijas simboli Valstu karogi, ģerboľi, himnas – tas viss ir tā saucamie oficiālie simboli. Turklāt katrai valsts ir arī neoficiālie simboli, kas raksturo katras valsts vēsturi, kultūru, sadzīvi. Piemēram, ja mēs redzam ķenguru, tad padomāsim par Austrāliju, bet ja Eifeļa torni, tad par Franciju. Tie arī ir neoficiālie simboli.

Krievijas Federācijas valsts karogu pārstāv taisnstūra audekls, kas sastāv no trijām vienādas formas horizontālām svītrām: augšējā - balta, vidējā - zila un apakšējā - sarkana. Katrai krāsai ir sava nozīme. No vienas puses, baltā krāsa simbolizēja caru, zilā- aristokrātiju, bet sarkanā – tautu, bet no otras puses, baltā krāsa – mieru, zilā – debess, uzticību, bet sarkanā – drosmi, varonību.

Krievijas valsts himnas mūziku komponējis Aleksandrs Aleksandrovs, bet himnas vārdi sarakstījis Sergejs Mihalkovs.

Krievijas valsts ģerbonis ir četrstūrains, ar noapaļotām apakšējiem stūriem un noasināts galā sarkans vairogs ar zelta divgalvaino ērgli, kas pacēla augšā izlaistus spārnus. Ērglis ir kronēts ar diviem maziem kroľiem un virs tām - viens liels kronis, kuri savienoti ar lenti. Labajā ķepā ērglim valdnieka zizlis, kreisajā - lielvalsts. Ērglim uz krūtīm, uz sarkana vairoga – sudraba jātnieks zilajā lietusmētelī sudraba zirgā, kurš ar sudraba šķēpu iedur melnām pūķim, kurš guļ augšpēdus un ir samīdīts ar zirgu.

58

Par Krievijas valsts neoficiālajiem simboliem kalpo Maskavas kremlis un Sarkanais laukums, kā arī Kremļa kuranti Spaskas tornī. Krievijas nacionālais dzīvnieks ir brūnais lācis, kurš labestības un vienlaikus agresijas, kā arī varoľu spēka simbols. Savukārt uz valsts nacionālā koka titulu pretendē divi koki – bērzs, kuram Krievijas dzejnieki, rakstnieki un mākslinieki veltīja ļoti daudz daiļdarbu, un lapegle, kas ir izplatītākais koks Krievijas teritorijā.

Izmantotie avoti: 

http://lv.wikipedia.org/wiki/Krievijas_karogs



http://lv.wikipedia.org/wiki/Krievijas_himna



https://ru.wikipedia.org/wiki/%C3%E5%F0%E1_%D0%EE%F1%F1%E8%E8



http://vilvolovo.ru/news10352

59

Krievijas simboli

1.attēls. Krievijas karogs ar ģerboni

3.attēls. Krievijas neoficiālie simboli – lapegle un bērzs

3.attēls. Krievijas neoficiālais simbols – brūnais lācis

60

Krievijas simboli Himnas vārdi krievu valodā un tā tulkojums latviski3 Krievu valodā

Latviešu valodā

Россия — священная наша держава, Россия — любимая наша страна. Могучая воля, великая слава — Твоѐ достоянье на все времена!

Krievija — mūsu svētītā zeme, Krievija — mūsu mīļotā valsts.

Varena griba, liela slava — Laiku laikos lai ir Tava!

Припев Славься, Отечество наше свободное, Братских народов союз вековой, Предками данная мудрость народная! Славься, страна! Мы гордимся тобой!

Piedziedājums Slavēta, mūsu tēvzeme brīvā, Brālīgo tautu savienība gadsimtenīgā, Tautas gudrība priekšteču dotā Slavēta! Mūsu lepnums Tu.

От южных морей до полярного края Раскинулись наши леса и поля. Одна ты на свете! Одна ты такая — Хранимая Богом родная земля!

No dienvidu jūrām līdz polārlokam Stiepjas mūsu meţi un lauki Tu pasaulē vienīgā! Viena Tu tāda — Dieva sargātā dzimtene.

Припев

Piedziedājums

Широкий простор для мечты и для жизни. Грядущие нам открывают года. Нам силу даѐт наша верность Отчизне. Так было, так есть и так будет всегда!

Plašumi sapľiem, plašumi dzīvei Nākamībā atveras mums Dod spēku mums ticība Tēvijai Tā bija, ir un mūţīgi būs!

Припев

Piedziedājums

4.attēls. Krievijas valsts himnas vārdu autors – Sergejs Mihalkovs

5.attēls. Krievijas valsts himnas mūzikas autors – Aleksandrs Aleksandrovs

3

http://lv.wikipedia.org/wiki/Krievijas_himna

61

Tautas daiļrade Viens no vecākajiem krievu tautas nodarbēm, kas kļuva par unikālu māksliniecisku parādību, – Gţeļas keramika. Gţeļa – sens podniecības Piemaskavas rajons. Nav īsti zināms, kad šeit sāka nodarboties ar keramikas trauku izgatavošanu. Tomēr viens no trīsdesmit ciemiem deva nosaukumu visam rajonam. Gţeļas keramika ir porcelāna vai fajansa izstrādājumi, kas ir apgleznoti ar zilu krāsu uz balta fona.

Hohloma – spoţa, īpatnēja krievu tautas dekoratīvās mākslas parādība. Hohlomas izstrādājumi ir populāri visā pasaulē. Pirmkārt tie piesaista ar savu oriģinālo krāsojumu.

Tradicionālais ornaments no vijīgām zālēm un ziediem un apgleznojuma svinīgi krāšľais kolorīts, kas balstās uz sarkanās, melnās un zelta krāsu kombinācijām, piešķir hohlomai īstu vērtību.

Hohlomas izstrādājumi, kas laistās zeltā un laku krāšľumā un priecē ar krāsaino, poētisko apgleznojumu, jau sen ir kļuvuši par kolekcionēšanas priekšmetu.

Dimkovas rotaļlietu vēsture iesniedzas 400 gadu senā pagātnē. Pasaulē nav divu vienādu Dimkovas rotaļlietu. Tās gatavo no sarkanā māla, apdedzina krāsnī 700 līdz 800 grādos un izkrāso.

Populārākie rotaļlietu tēli ir aukles ar bērniem, sieviete ar ūdens nēšiem, auni ar zeltītiem ragiem, tītari, gaiļi, brieţi, jaunieši, klauni un dāmas.

Matrjoška (Матрѐшка) jeb lellīte lellītē ir krievu nacionālā rotaļlieta un viens no Krievijas simboliem. Tā ir doba koka apgleznotā lellīte, kuras iekšpusē atrodas viľai līdzīgas, bet mazākā izmēra lelles. Tradicionālā Matrjoška ir sarkanā sarafānā un ar dzeltenu lakatu. Matrjoška ir viens no populārākajiem tūristu suvenīriem.

Krievijā tējas dzeršana ir daļa no nacionālās kultūras jau daudzu gadsimtu garumā. It īpaši tā ir garšīga no patvāri. Patvāris (Самовар) ir ūdens un tējas vārīšanas ierīce, kas ienācis Krievzemē no Austrumiem, kopā ar tēju. Krievu meistari ierīci, ko Eiropā un Austrumos sauca par tējas urnu vai katlu ar ūdens krānu pilnveidoja, pārveidoja un sāka raţot. Krievu senais patvāris nozīmē viesmīlību, omulību un siltumu. Oriģinālie patvāri tiek raţoti Tulas pilsētā.

Izmantotie avoti: 

http://www.visitdaugavpils.lv/lv/turisms/krievu-kulturas-centrs-krievu-nams



http://www.saites.lv/2014/01/foto-ta-top-slavenas-dimkovas-rotallietas/



https://ru.wikipedia.org/wiki/%CA%F3%EB%FC%F2%F3%F0%E0_%D0%EE%F1 %F1%E8%E8



http://www.diena.lv/arhivs/tejas-varitajs-patvaris-11607775

62

Tautas daiļrade

1.attēls. Gžeļas keramika

2.attēls. Hohloma

3.attēls. Dimkovas rotaļlieta 63

Tautas daiļrade

4.attēls. Matrjoška

5.attēls. Patvāris

64

Krievijas valsts kultūra un valoda Krievijas Federācijā mīt aptuveni 160 etniskās grupas, kas runā apmēram 100 valodās.

79,8% no Krievijas Federācijas iedzīvotājiem ir krievi, tās valsts valoda ir krievu, lai gan daţos reģionos ir atzītas arī reģionālās valodas.

Krievu valoda ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā, un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām. Krievu valoda pieder indoeiropiešu valodu saimei. Slāvu valodu grupā krievu valoda ir viena no trim šobrīd dzīvajām austrumslāvu apakšgrupas valodām — pārējās divas ir baltkrievu un ukraiľu. Krievu valodas alfabēta pamatā ir senslāvu kirilica (rakstu veids).

Krievijā mīt vairākās etniskās grupās, tad katrai no tām ir atšķirīgas tautas mūzikas tradīcijas. Viens no tautas mūzikas daiļrades elementiem ir častuška – īsa, lielākoties četrrindu, tautas dziesma ar humoristisko saturu.

Slavens ir arī balets. Krievijas balets ieguvis pasaules slavu ar tādiem šedevriem, kā pasaules slaveno komponistu Pētera Čaikovska „Gulbju ezers‖, „Apburtā princese‖, „Riekstkodis‖ vai Igora Stravinska "Ugunsputns", „Petruška‖, kā arī virkni citu izcilu baleta meistardarbu.

Viens no slavenākajiem un izcilākajiem krievu dzejniekiem ir Aleksandrs Puškins, kas bieţi tiek saukts par "krievu Šekspīru". Starp viľa pasaulē slavenajiem darbiem ir arī pasakas bērniem, kas rakstīti dzejā. Ļevs Tolstojs – krievu rakstnieks, pedagogs un domātājs, kurš ne tikai bagātināja krievu literatūru ar nopietniem un dziļiem literatūras darbiem, bet arī viens no pirmajiem organizēja skolu zemnieku bērniem un kopā ar pieaicinātiem pedagogiem pats strādā par pedagogu, uzrakstījis „Ābece‖ un vairākas "Grāmatas lasīšanai".

Vieni no iemīļotākajiem svētkiem Krievijā ir Masļeľica. To svin nedēļā, kas ievada Lielo gavēni - septiľas nedēļas pirms Lieldienām. Masļeľica ir azartiska un jautra atvadīšanās no ziemas un pavasara, kas nes dabas atmodu un saules siltumu, sagaidīšana.

Izmantotie avoti: 

http://lv.wikipedia.org/wiki/Krievu_valoda



https://ru.wikipedia.org/wiki/%CA%F3%EB%FC%F2%F3%F0%E0_%D0%EE%F1 %F1%E8%E8



http://lv.wikipedia.org/wiki/Aleksandrs_Pu%C5%A1kins



http://lv.wikipedia.org/wiki/%C4%BBevs_Tolstojs



http://www.liepajniekiem.lv/zinas/kulturvide/kultura/liepajas-krievu-kopiena-aicinasvinet-maslenicu-161079

65

Krievijas valsts kultūra un valoda

1.attēls. Valodu pasaules karte – indoeiropiešu valodu izplatība pasaulē

2.attēls. Valodu koks – slāvu un baltu valodu zars

66

Krievijas valsts kultūra un valoda

3.attēls. Senslāvu rakstībā izmantots rakstu veids – Kirilica

67

4.attēls. Pēteris Čaikovskis un balets „Gulbju ezers”

5.attēls. Aleksandrs Puškins un „Pasaka par zvejnieku un zivtiņu”

7.attēls. Krievu rakstnieks un pedagogs grāfs Ļevs Tolstojs

68

7.attēls. Teksts lasīšanai no Ļeva Tolstoja „Ābeces” Krievijas valsts kultūra un valoda

8.attēls. Masļeņicas sagaidīšana un Salmu lelle

69

9.attēls. Pankūkas kā Saules simbols

10.attēls. Masļeņicas lelles dedzināšana

70

Pielikums Nr.4 Tests „Ko tu zini par Krievijas valsti, tās kultūru un valodu?‖ 1. Kādu kontinentu aizņem Krievijas valsts? На каком континенте находится Россия? a. Āfrikas (на Африканском континенте) b. Eirāzijas (на континенте Евразия) c. Antarktīdas (на континенте Антарктида) 2. Cik jūras apskalo Krievijas valsts teritoriju? Сколько морей омывают берег России? a. 7 b. 10 c. 13 3. Krievijas galvaspilsēta ir... Столица России - это... a. Sanktpēterburga (Санкт-Петербург) b. Jekaterinburga (Екатеринбург) c. Maskava (Москва) 4. Kādu Krievijas pilsētu sauc par "ziemeļu Palmiru"? Какой российский город называют "северным Пальмиром"? a. Arhangeļska (Архангельск) b. Sanktpēterburga (Санкт-Петербург) c. Jakutska (Якутск) 5. Krievijas augstākais kalns ir... Самая высокая гора России - это... a. Beluha (Белуха) b. Elbrussa (Эльбрус) c. Kļučku Sopka (Ключевская Сопка) 6. Kādu upi Krievijā sauc par "upju upi"? Какую реку в России называют "рекой рек"? a. Upi Jeľisejs (Енисей) b. Upi Ļena (Лену) c. Upi Volga (Волгу) 7. Visdziļākais ezers ir... Самое глубокое озеро - это... a. Baikals (Байкал) Kaspijas jūra (Каспийское море) b. Ladogas ezers (Ладожское озеро) 8. ¾ Krievijas teritorijas aizņem... ¾ территории России занимают… a. Ledus tuksneši (Ледяные пустыни) b. Kalni (Горы) c. Līdzenumi (Равнины) 71

9. Kāds dzīvnieks ir Krievijas simbols? Какое животное - символ России? a. Lapsa (Лиса) b. Zaķis (Заяц) c. Lācis (Медведь) 10. Kādi koki ir simbolizē Krieviju? Какие деревья символизируют Россию? a. Ozols un priede (Дуб и сосна) b. Liepa un lapegle (Липа и лиственница) c. Bērzs un lapegle (Берѐза и лиственница) 11. Krievijas karoga krāsas ir... Цвета флага России - это ... a. Dzeltenā, zaļā un sarkanā (Жѐлтый, зелѐный и красный) b. Zaļā, baltā un sarkanā (Зелѐный, белый и красный) c. Baltā, zilā un sarkanā (Белый, синий, красный) 12. Krievijas ģerbonī ir attēlots... На гербе России изображѐн ... a. Čūska ar 3 galvām (Змей с 3 головами) b. Ērglis ar divām galvām (Двухглавый орѐл) c. Grifs (Гриф) 13. Kā sauc krievu nacionālo rotaļlietu? Как называется русская национальная игрушка? a. Matrjoška (Матрѐшка) b. Riekstkodis (Щелкунчик) c. Kendama (Кендама) 14. Gţeļa ir... Гжель – это… a. krāsains tradicionālais ornaments no vijīgām zālēm un ziediem (цветной традиционный орнамент с вьющимися травами и цветами). b. keramikas izstrādājumi, kas ir apgleznoti ar zilu krāsu uz balta fona (изделия из керамики, раскрашенные синей краской на голубом фоне). c. krievu māla rotaļlietu veids (вид русской глиняной игрушки).

15. Dimkovas rotaļlieta ir... Дымковская игрушка – это… a. rotaļlieta, ko gatavo no sarkanā māla (игрушка из красной глины). b. doba koka rotaļlieta jeb „lellīte lellītē‖ (полая деревянная игрушка или «кукла в кукле». c. rotaļlieta no smalkā porcelāna (игрушка из тонкого фарфора).

16. Kā sauc krievu nacionālo tējas ūdens vārīšanas ierīci? Как называется русское национальное приспособление для варки воды и чая? a. Multivārāmais katls (Мультиварка). b. Tējkanna (Чайник).

72

c. Patvāris (Самовар).

17. Kāds sens rakstu veids ir mūsdienu krievu alfabēta pamatā? Какой древний вид письма лежит в основе современного русского алфавита? a. Glagolica (Глаголица) b. Kirilica (Кириллица) c. Ķīļraksts (Клинопись) 18. Krievu īsa četrrindu humoristiskā tautas dziesma. Русское народное юмористическое четверостишие, короткая песня. a. Haiku (Хокку) b. Častuška (Частушка) c. Dainas (Дайны) 19. Pasaulē slavenais krievu dzejnieks, kuru reizēm dēvē par „krievu Šekspīru”? Известный русский поэт, которого иногда называют «русским Шекспиром»? a. Aleksandrs Puškins (Александр Сергеевич Пушкин) b. Ļevs Tolstojs (Лев Толстой) c. Pēteris Čaikovskis (Пѐтр Ильич Чайковский) 20. Ļoti populārie svētki Krievijā, kurus svin 7 dienas. Очень популярный праздник в России, который отмечают 7 дней. a. Jaunais gads (Новый год) b. Masļeľica (Масленица) c. Sv.Valentīna diena (День Св. Валентина)

73

Pielikums Nr.5

74

Kristīne Bārdule Latvijas vesture 6.klase Stundas tēma Mērķis Uzdevumi

Vērtēšana Stundu skaits Mājas darbs (ja ir bijis pirms stundām)

Stundas plāns

Latvija Eiropas Savienībā un NATO Pilnveidot skolēnu zināšanas par Latvijas dalību starptautiskās organizācijās 1. Izpētīt informāciju par ES valstīm, Eiro, ES pārvaldi, ES & NATO mērķiem un simboliem, Latvijas ieguvumiem un zaudējumiem, iestājoties starptautiskās organizācijās 2. Noskaidrot trūkumus un iespējamos riskus, Latvijai iesaistoties starptautiskās organizācijās 3. Noskaidrot priekšrocības Latvijas dalībai starptautiskās organizācijās 4. Apkopot katra Latvijas pilsoľa pienākumus un iespējas, lai Latvijai no dalības ES būtu vairāk ieguvumu i/ni 2 mācību stundas Darba plānojums Izpētīt pieejamo informāciju par Latviju ES un NATO mācību grāmatā „Latvijas vēsture pamatskolai 1‖ Mācību līdzekļi Dators, projektors, interneta pieslēgums, planšetdatori.

Klasē galdi sakārtoti grupu darbam. Skolēni, ienākot klasē, izlozē krāsainas kartītes, uz kurām ir uzrakstīti valstu nosaukumi. Skolēni sadalās 5 grupās atbilstoši valsts nosaukumam. (pielikums Nr.1). Apsēţas pie galda uz kura ir izlozētās valsts nosaukums.

Katrai grupai viens planšetdators.

Skolas vestibilā un klasē daţādās vietās izvietoti QR kodi. Informācijas ieguves secībai nav nozīmes. Skolēniem jāatrod 5 QR kodi, jāiepazīstas ar informāciju, jāizpilda uzdevums.

Ievads Prāta vētra. Noskaidro skolēnu zināšanas par Latviju ES un starptautiskās organizācijās. Pajautā, ko zina par Eiropas valsti, kuras nosaukumu izlozējuši.

Skolotāja izklāsta stundas gaitu. http://prezi.com/3wrgakna4nh/?utm_campaign=share&utm_medium=copy (10 minūtes) Galvenā daļa Pirms uzdevuma izpildes grupās tiek sadalītas lomas – rakstītājs (1/2), informācijas lasītājs (2), diskusiju vadītājs (1), laika kontrolieris (1). Skolēni grupās iegūst informāciju un veic uzdevumus, sekojot QR kodiem (pielikums Nr.2). Katras tēmas izpētei 5-10 minūtes (40 minūtes) Metode „Stūri‖. Baltā cepure.

Thinglink. ES valstis (10 min) http://www.thinglink.com/scene/640625157752225794 Thinglink. Eiro (10 min) http://www.thinglink.com/scene/641315760009904128 Edpuzzle. ES pārvalde (5 min) https://edpuzzle.com/media/551eff586262d9446ce32518 Edpuzzle. Plusi un mīnusi (5 min) https://edpuzzle.com/media/55219374dadc3940627b8d70 Mindmeister. ES un NATO mērķi un simboli (10 min) https://www.mindmeister.com/527001030/es-un-nato-simboli-un-m-r-i Skolēni atgrieţas klasē, pārbauda apgūtās zināšanas, izpildot testu veidotu kahoot.it https://create.kahoot.it/#/preview/55be8041-5c7c-4a4c-9e395f491efa1978 Testa jautājumi tiek projicēti uz ekrāna, katra grupa, izmantojot 75

Mājas darbs (ja

skolotājas norādīto kodu, ienāk testa vietnē, ieraksta izlozētās valsts nosaukumu. Pilda testu. (7 minūtes) Skolēni izsaka savas izjūtas un domas par Latvijas dalību Eiropas Savienībā.

Sarkanā cepure. (3 minūtes) Refleksija (15 minūtes) Skolēni pārgrupējas atbilstoši izlozēto kartīšu krāsai.

Jaunajās grupās skolēni apsprieţ Latvijas iesaistīšanās Eiropas Savienībā priekšrocības, trūkumus un nepieciešamos uzlabojumus.

Melnās krāsas grupa.

Apkopo trūkumus un iespējamos riskus par Latvijas iesaistīšanos ES (melnā cepure).

Dzeltenā, sarkanās krāsas grupas.

Apkopo priekšrocības Latvijas dalībai ES (dzeltenā cepure).

Zaļās, zilās krāsas grupas.

Apkopo viedokļus, kas būtu jāpilnveido, lai Latvijai un Latvijas iedzīvotājiem būtu vairāk ieguvumi no dalības ES; kā katrs Latvijas pilsonis var ietekmēt ES lēmumu pieľemšanu.

Savus viedokļus katra grupa uzraksta koplietotā google dokumentā (pielikums Nr.3). Pēc uzdevuma veikšanas apskata visu grupu skolēnu izteiktos viedokļus.

Diskusija.

Vērtēšana (5 minūtes) Skolēnu pašvērtējums. Skolēni koplietotā google dokumentā (pielikums Nr.4) izvērtē darbu stundā.

Grupas darba vērtējums Individuālā ieguldījuma vērtējums Kas palika neizprasts?

Skolotājas vērtējums par skolēnu darbu stundā (i/ni), uzslavas.

Aizpilda ES kontūrkarti, ieraksta ES valstis.

paredzēts)

76

Pielikums Nr.1

LATVIJA LATVIJA LATVIJA LATVIJA LATVIJA

FRANCIJA FRANCIJA FRANCIJA FRANCIJA FRANCIJA

VĀCIJA VĀCIJA VĀCIJA VĀCIJA VĀCIJA

BEĻĢIJA BEĻĢIJA BEĻĢIJA BEĻĢIJA BEĻĢIJA

MALTA MALTA MALTA MALTA MALTA Pielikums Nr.2

ES valstis ES un NATO mērķi, simboli

Eiro ES plusi un mīnusi

ES pārvalde

Pielikums Nr.3 Latvijas dalība Eiropas Savienībā Grupa

Kādas priekšrocības, labums?

Kādi trūkumi, riski?

Ko var/vajag pilnveidot?

77

Pielikums Nr.4 Izvērtējums (1 - 5 punkti) Grupas

Grupas darba vērtējums

Individuālā ieguldījuma vērtējums (uzvārdi)

Kas palika neizprasts?

78