Dzivespriekam 4. numurs by Andris Ribens

Nr.4 (107), 2009. gada maijs

Miera sala

daudzdzīvokļu namā

Praktisko padomu pielikums

Piecu bçrnu mâmiòa

Lolita Balode:

«Mīlēt var tikai tad, kad no sevis izkratīti akmeņi, kas nospiež sirdi»

Ko ņemt līdzi piknikā Pastaiga dabā:

Brīvības vēji Papē Vai griestiem jābūt tikai baltiem? • Frizūra skujenim • Virpojam slaidu vidukli Pavasaris arī fototirgū

LASIET VĒL:

Redaktora sl eja

Saturs Ðajâ numurâ

Saruna iedvesmai

Intervija ar piecu bērnu māmiņu Lolitu Balodi, kura beidzot vairs nebaidās mīlēt

Uz mana darba galda atrodas dažas ar žurnālista profesiju nesaistītas lietas. Tur ir mazs, balts rotaļu lācis, papīra puķe un keramikas rūķis, kāda otra pasaulē nav. Šīs lietas man ir ļoti dārgas, kaut arī to vērtība nav izsakāma naudā. Tās ir meitas dāvanas, lielāko tiesu pašas darinātas un dāvinātas Mātes dienā. Kad acis piekūst vērties datorā, uzmetu tām skatienu un nevilšus pasmaidu. Neviena māte nevar paturēt bērnus sev blakus mūžīgi. Viņi izaug un ir tiesīgi dzīvot savu dzīvi tā, kā paši to vēlas. Taču dvēseļu saikne starp māti un bērnu saglabājas visu mūžu. Tā vismaz vajadzētu būt, ja māte mīl savu bērnu un viņš jau maziņš atplaukst pretmīlestībā kā zieds, lietus lāses sadzēries. Ir mammas, kuru mīlestība līst tik dāsni kā ūdens no pārpildīta trauka. Un ir mātes, kuras savu mīlestību slēpj, un tikai, pieaudzis un dzīves gudrs kļūdams, lielais bērns apjauš, – mammas rāšanās un mūžīgā pamācīšana taču arī ir mīlestība. Tikai vienaldzība nav mīlestība. Sandra Pētersone, žurnāliste

Mums raksta

Mājas

Dramaturgs Kārlis Anitens un viņa sieva Alise dzīvokli iekārtojuši kā miera salu

Vīru darbi

Ņem rokā krāsotāja otu un ienes pavasarīgas pārmaiņas savā mājoklī!

Virtuve

Ko likt piknika grozā Brokastis māmiņai

Dārzs

Frizūra skujenim Kā puķu dēstus provocēt ātrākai augšanai un paildzināt ziedēšanu

Veselība

Riņķa griešana slaidam viduklim

Tūrisms

Pēc rekonstrukcijas atver pilis Bauskā un Tukumā Ciemos pie savvaļas dzīvniekiem Papes ezera krastā

Tehnoloģijas

Jaunākās digitālās spoguļkameras

Auto

Lai ripo līgani arī pa bedrēm Kurā klasē ir tava automašīna

28 – 30 Kino, teātris, grāmatas

Divas pirmizrādes Dž.Dž.Džilindžeram

Izklaide

Sūtiet atsauksmes un ierosinājumus pa e-pastu: dzivespriekam@dzivespriekam.lv

Lapu ar Ļeņina bisti gan pāršķīru

Sirsnīgs paldies par «Dzīvesprieka» žurnāliņu, kurā var atrast daudz labas lasāmvielas. Patīk lasīt par cilvēkiem, iepriekšējā numurā interesants bija stāsts par saskaņā ar dabu dzīvojošo Vēnu ģimeni. Izlasīju visu par dārzkopību un puķēm. Auto man nav, tomēr faktus un jocīgos atgadījumus arī šajā lappusē nepalaižu garām. Bet to lapu ar Ļeņina bisti gan pirmajā brīdī pāršķīru un tikai vēlāk ieskatījos, ka raksts nav vis par Ļeņinu, bet savdabīgas padomjlaiku ekskursijas piedāvājums.

Anita Drapija Jelgavā

No Vēniem mums ir ko mācīties

Jaunais pielikums «Dzīvespriekam» man ļoti patīk. Lai arī mūsdienās informācijas ir daudz, šis izdevums no pārējiem atšķiras ar savu sirsnību, kādā uzrunā lasītāju. Aprīļa numurā man īpaši patika saruna ar Vēnu ģimeni un viņu prasmi saimniekot ekoloģiski – no viņiem mums visiem būtu daudz ko mācīties! Noderēja praktiskie padomi ābeļu vainagu veidošanā.

Alūksniete Maija

D z ī v e s p r i e k a m

05/09

Ir vispusīga informācija Man patīk šis žurnāls, jo tajā ir vispusīga informācija. Es to izlasu no vāka līdz vākam, jo materiāli ir interesanti. Tajā ir arī daudz praktisku un ikdienā noderīgu padomu. Ļoti jauks ir arī žurnāla formāts un ilustratīvais materiāls.

Līvija Ziediņa Gulbenes rajona Daukstu pagastā

«Dzīvesprieks» rada dzīvesprieku «Dzīvesprieks» ir ārkārtīgi vispusīgs, tāpēc man tas ļoti, ļoti patīk. Priecājos, ka žurnālu

saņemu reizē ar savu vietējo laikrakstu. Ar lielu interesi izlasu materiālus par ziediem un dārzkopību. Vairākkārt pārlasīju informāciju, piemēram, par saldo zāli stēviju, kas, izrādās, ir daudzkārt saldāka par cukuru. Man patīk, ka izdevums ir krāsains un katrs materiāls ilustrēts ar vairākām fotogrāfijām. Žurnāli šodien ir ļoti dārgi, būdama pensionāre, tos nepērku, tāpēc «Dzīvesprieks» patiešām rada dzīvesprieku. Ausma Krūmiņa Gulbenē

Konkurss b erniem

Ziedi māmiņai Svētdien, 10. maijā, mīļi sveiksim savas māmiņas Mātes dienā. Šo svētku tradīcija aizsākās senajā Anglijā, bet 20. gadsimta sākumā – Amerikas Savienotajās Valstīs. Pirms 75 gadiem tā par svētku dienu maija otrajā svētdienā tika izsludināta arī Latvijā. Žurnāls «Dzīvespriekam» konkursa lappusītē aicināja bērnus uzzīmēt skaistākos ziedus māmiņai. Saņēmām daudz, daudz krāšņu zīmējumu no Liepājas rajona Māteru Jura Kazdangas pamatskolas, Alūksnes rajona Ziemeru un Bejas pamatskolas, Valkas rajona Palsmanes un Kārķu pamatskolas, kā arī Gulbenes rajona Daukstu pagasta Kāviem un Tukuma rajona Vānes. Paldies visiem čaklajiem bērniem! Tikai nelielu daļu jauko zīmējumu varējām parādīt šajā lappusītē. Jūnijā mūs gaida gada zaļākie svētki Jāņi, ko svinam brīvā dabā. Tie nav iedomājami bez ugunskura, bez dzīvas uguns. Tāpēc šoreiz bērnus aicinām uzzīmēt savu Jāņu ugunskuru. Darbiņus sūtiet rajona laikraksta redakcijai līdz 22. maijam.

Zigrīda Kleinšmita (1. klase)

Una Kazaka (2. klase)

Linda Cīrule (4. klase)

Ingus Šķudītis (3. klase)

Kristaps Pavlovskis (2. klase)

Līva Roze (4. klase)

Konstantīns Kustovs (2. klase)

Monika Bušujeva (5. klase)

Elīna Putniņa (5 gadi)

Liene Daškevica (4. klase)

Monika Kaļva (2. klase)

Sanita Buliņa (1. klase)

Saruna iedvesmai

«... es vairs nebaidos

mîlçt»

Kādā no dzejoļiem viņa

salīdzina sevi ar nezāli – mūžam spēcīgu un neiznīdējamu. Piecu bērnu māmiņu smiltenieti Lolitu Balodi nudien nav spējuši salauzt nekādi likteņa pārbaudījumi D z ī v e s p r i e k a m

05/09

Foto no personīgā arhīva

olitai aiz muguras ir pēc 25 gadu kopdzīves šķirta laulība un sirdssāpes vīra dēļ. Dēls pirms desmit gadiem aizgāja no mājām, un par viņu mamma patlaban nezina neko. Taču spilgtā, enerģiskā sieviete ir atdzimusi kā brīnumputns Fēnikss no pelniem. Lolita mīl un jūtas mīlēta. Pati teic – viņai uz pleca sēžot sargeņģelis. – Savā dzīvē esi gana daudz asaru izraudājusi tuvo cilvēku dēļ. Būtu saprotami, ja pēc tādiem pārdzīvojumiem sieviete turpinātu dzīvot ar aizlauztu dvēseli. Taču no tevis gluži pretēji – strāvo milzīgs dzīvesprieks un tu nebaidies par sevi teikt «esmu laimīga». Laimi esmu meklējusi visu dzīvi, bieži pieķēru sevi domājot, vai esmu laimīga. Reizēm šķita – dzīve jau pagājusi, taču ko es esmu tajā guvusi un ko devusi citiem? Tad sapratu, – laimi nevar ieslodzīt būrītī kā putnēnu un pieradināt. To arī nevar ne pirkt, ne pārdot. Šāds dvēseles stāvoklis atnāk negaidot, tikai cilvēkam pašam tas ir jāvēlas. Esmu laimīga, jo ar mani noticis tas, ko uzskatu par galveno dzīvē. Pie manis beidzot atnākusi mīlestība. Es jūtos mīlēta, un mani mīl. Esmu arī ļoti laimīga mamma un lepojos ar savām meitenēm. Varbūt būtu vēl laimīgāka, ja līdzās bērniem būtu tētis un mūsu ceļi ar vīru Jāni Zostiņu nebūtu šķīrušies. Joprojām sāp, ka nemācēju saglabāt ģimeni, bet pati pieliku tai punktu. Mūsu laulībā radās bezdibenis, un mums neizdevās tik tam pāri. Cietām visi, it īpaši bērni. Jaunākā meita Inga vēl tagad sapņo, lai viņai būtu tētis, bet sarunās izvairās viņu pieminēt. – Nesen atklāji savu pārliecību, ka sieva nedrīkst dzīvot kopā ar vīru tikai bērnu dēļ, jo tas ir veltīgs upuris. Taču tolaik, kad precējies, gan arī tu ticēji laimīgai kopdzīvei priekos un bēdās līdz mūža galam? Protams. Tagad, pārdomājot savu dzīvi, pašai rodas daudz neatbildētu jautājumu par to, kas pamudināja apprecēties 19 gadu vecu. Tas bija pārāk agri. Toreiz vēl turpināju mācības Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā. Ģimenē esam trīs māsas, un jau agri tikām radinātas pie patstāvības, jo mammīte daudz un smagi strādāja kolhoza fermā. Vēlējos ātrāk kļūt pieaugusi, tikt projām no vecāku mājām un sākt jaunu dzīvi, gribējās pašai savu kaktiņu. Tad nu uzliku rozā brilles un neuzklausīju nevienu, kaut gan mani brīdināja, ka izraudzītajam cilvēkam var būt problēmas ar alkoholu. Tā 1979. gada 8. septembrī sākām vīt savu ligzdiņu Smiltenē. Tad ceļi mūs

Filma «Ziemassvētku jampadracis», kurā filmējās Zostiņu bērni, pēkšņi sagrieza kājām gaisā visu ģimenes dzīvi.

aizveda uz Siguldas pusi, kur sākās manas darba gaitas Allažu klubā, kas kļuva arī par mūsu mājām. Tur pasauli ieraudzīja pirmdzimtais dēls Ilmārs. Drīz sāku strādāt zinātniski pētnieciskās stacijas «Sigulda» kultūras namā par bērnu pasākumu režisore. Piedzima meitiņa Lāsma. Viegli nebija. Vīrs tolaik bija vienīgais iztikas pelnītājs. Jānim ļoti patika ar mazajiem spēlēties. Viņš nebaidījās ne autiņus nomainīt, ne saģērbt, prata bērnus pabarot un veļu izmazgāt. Man tā bija idille, tomēr kaut kā jau toreiz pietrūka, jutos vientuļa. Varbūt vaina bija tajā, ka nemācēju savu mīļoto cilvēku atradināt no iekāres pēc alkohola un netīkamiem draugiem. Taču bērnu dēļ biju gatava uz visu. Uzticējos dzīvesdraugam, kaut daudzreiz nācās vilties. Kad pārcēlāmies atkal uz Smilteni, jutos sveša šajā pilsētā – kā pelēks zvirbulēns, kurš izbāž knābīti no ligzdas un mēģina iepazīt vidi, kurā jādzīvo. – Nu jau daudzus gadus par pelēko zvirbulēnu tevi gan neviens vairs nenosauktu. Drīzāk par tīģerieni, kura savu bērnu dēļ ir gatava cīnīties ar ikvienu pretinieku. Kad tavā dzīvē sākās izmaiņas?

Lūzums notika, kad piedzima Liene (tagad LNT «seja», spēles «Zelta drudzis» vadītāja Liene Zostiņa – aut.). Tieši tad nolēmu būt stiprāka un sapratu, ka pašai jāsāk kļūt par savas dzīves noteicēju. Nekad neaizmirsīšu to mirkli, kad vecmāte pirms dzemdībām vairs nesaklausīja mana bērna sirdspukstus. Es pat nejutu, kā Lienīte nāca pasaulē, jo sāpes bija zudušas. Bija tikai dziļš klusums, šķita, ka tas ilgst veselu mūžību. Un tad atskanēja vecmātes balss – «tava meitiņa dzīvos». Lienītei bija nepilns gadiņš, kad sāku strādāt. Kaut gan biju nolēmusi, ka nekad mūžā vairs nedarbošos kultūras jomā, mani aizvilināja uz Brantu pagastu par kluba vadītāju. Biju notikumu epicentrā, organizēju, vadīju pasākumus. Mācījos iepazīt dzīvi. Piedzima Līga, tad Inga. Nu bijām kupla daudzbērnu ģimene. Sapratu, ka nevar staigāt ar pastieptu roku un domāt, ka gan jau kāds palīdzēs. Pašai bija jādomā, kā bērnus pabarot un apģērbt, jo es biju atbildīga par viņiem. – Pieci bērni prasa no vecākiem daudz vairāk rūpju un izdevumu nekā viens vai divi. Taču tik kupla ģimene bija tava izvēle. Acīmredzot tā liktenis lēmis. Ja būtu jaunāka, neko neteiktu, ja manā dzīvē tagad ienāktu vēl viens mīlestības bērniņš. Taču sabiedrībā tolaik valdīja uzskats: no daudzbērnu ģimenes neko labu nevar sagaidīt. Gribēju pierādīt pretējo. Centos atrast talanta dzirkstīti savos mazuļos, un izrādījās, ka visiem piemita dotības uz mūziku. Kad Latvijā sākās dziedošo ģimeņu «Spiets», sapratu, ka tā ir mana misija – pulcēt Valkas rajona dziedošās ģimenes. Radās Zostiņu ģimenes ansamblis «Smiltenes jampadracēni». Piedalījāmies konkursos, koncertējām, ierakstījām

Foto: Aldis Dubļāns

Lolita Balode beidzot jūtas laimīga kopā ar saviem tuvākajiem cilvēkiem: «Meitas un mazbērni ir mani dārgumi, par kuriem nekā vērtīgāka pasaulē nav.»

Meitas par mammu Lāsma (26 gadi), Liene (24), Līga (20), Inga (16): Ar mammu mēs, visas četras, vienmēr satiekamies maijā, kad viņai ir dzimšanas un vārda diena un kad tiek svinēta Mātes diena. Tad aizbraucam uz «Spieta» koncertu Variņu tautas namā, kur mamma strādā par vadītāju, un uzdziedam par prieku. Tādas sirds lietas viņai patīk labāk nekā materiālas dāvanas. Maziņas kautrējāmies izrādīt mammai savu mīlestību, jo ģimenē par to nekad netika runāts. Pat baidījāmies no tādām jūtām, jo tās mums bija svešas. Kad mamma raudāja, bikstījām cita citai – «ej samīļo». Tagad mums, vecākajām māsām, mamma ir draudzene, kurai var zvanīt jebkurā diennakts laikā un izrunāties. Pārsvarā apspriežam praktiskas lietas, kuras var nokārtot tikai viņa, piemēram, atvest uz Rīgu bērzu sulas, bērzlapju karbonādes vai citus lauku labumus. Par savām nebūšanām stāstām tikai tad, ja galīgi pašas netiekam galā. Negribam apgrūtināt un uztraukt. Esam pateicīgas mammai par to, ko viņa mums devusi. Viņa ieaudzināja pārliecību, ka dzīvē kaut ko var sasniegt tikai ar darbu. 5

Saruna iedvesmai audiokasetes. Daudzu dziesmu autore bija Lienīte. Vēl bija filma «Ziemassvētku jampadracis», kurā filmējās mūsu bērni. Sadarbība ar režisoru Vari Braslu un Latvijas «Spieta» krustmāti Ingu Utenu pavēra plašāku apvārsni un ļāva iepazīt mākslas pasaules pamatus. Tas bija skaists laiks, mūsu ģimenes zvaigžņu stunda. – Tolaik vēl nenojauti, cik daudz rūgtu mirkļu sagaida tavu ģimeni. Gan filmas, gan ģimenes ansambļa dēļ nokļuvāt zem mazpilsētas sabiedrības lupas. Un, kā par spīti, jums sāka neveikties. 18 gadu vecumā no mājām ar abpusēju naidu un rūgtumu aizgāja Ilmārs. Tagad viņam ir jau 28 gadi. Vai esat salabuši? Ne es, ne meitenes nezinām, kur viņš dzīvo un ko dara. Vienīgais ģimenes loceklis, ar ko Ilmārs kopš tā laika sazinās, ir tēvs. Domāju, dēls salūza tāpēc, ka bija grūti izturēt nievājošos komentārus pēc filmas «Ziemassvētku jampadracis» un apsaukāšanu par memmīti. Ilmāram patika būt kopā ar māsām un aizrauties ar mākslu. Viņš ir ļoti talantīgs, ar absolūto dzirdi. Man žēl, ka dēls nespēja tikt pāri visam, kas notika, neuzklausīja mani un aizgāja ne tos labākos ceļus. Taču ticu, ka reiz pienāks apskaidrības mirklis un Ilmārs atcerēsies, ka ir brālis četrām māsām, kuras mīl viņu. – Vai tagad, skatoties uz pagātnes notikumiem, ar savu šodienas pieredzi, nedomā – ja toreiz būtu rīkojusies citādi, varbūt viss beigtos labi? Man tolaik vajadzēja būt stiprākai, kad ģimenē sākās lielās problēmas gan ar Ilmāru, gan vīra dzeršanas dēļ. No vīra saņēmu tikai nosodījumu, ka pati esmu pie visa vainīga. Meklēju palīdzību pie psihologa un sociālā darbinieka. Tas beidzās ar to, ka pilsētā daudzi uzzināja, kādas Zostiņu ģimenē ir problēmas. Visur, kur gāju, šķita, ka mani apsmej. Nespēju vairs uzticēties cilvēkiem un tad nu centos visas ģimenes nebūšanas paslēpt. Bija kauns, ja mana mammīte uzzinātu un tad ļoti pārdzīvotu. Tagad saprotu, ka esmu pieļāvusi kļūdas. Nemācēju uzklausīt savu ģimeni. Ticēju savai taisnībai, centos pat uzspiest savu «es». Biju pārvērtusies par klinti, kas nevienam nedod ceļu. Man šķita, ka pareizi ir tikai tas, ko daru es, bet citi neko nesaprot. Esmu laimīga, ka man tomēr pietika spēka pacelties tam pāri un noticēt labajam. – Kur tu atradi šo spēku? Sākumā ierakos darbā, tas deva piepilD z ī v e s p r i e k a m

05/09

Lolita tic, ka ikvienam cilvēkam ir sargeņģelis, tikai jābūt gatavam viņu sagaidīt. «Manējais atnāca, kad noticēju pati sev.»

dījumu. Kaut ārēji biju stipra un gāju kā tanks, mana sirsniņa alka pēc mīlestības. Ģimenē no vīra to nesaņēmu. Baidījos pat savus bērnus samīļot, biju mamma, pie kuras vērsties tikai tad, ja kaut kas ir vajadzīgs. Nebija viegli. Vēlāk pārdzīvoju arī par Lienīti, jo viņa 18 gados dzemdēja bērniņu. Nu jau Markusam Tomam ir seši gadi, viņš ir brīnišķīgs puika. Lai Lienīte beigtu vidusskolu, toreiz uzņēmos viņas dēliņa audzināšanu līdz četru gadu vecumam, kamēr meita iekārtoja savu dzīvi. Mani toreiz citi cilvēki nosodīja, taču sapratu, ka tā ir jādara. Nav māksla jaunai meitenei sēdēt mājās, audzināt vienai bērnu un dzīvot uz vecāku rēķina, vajag vispirms pašai kaut ko sasniegt. Tagad Lienītei ir savs jumts virs galvas, viņa kopā ar draugu Kasparu audzina Markusu par lielu vīru. Man ir prieks par savām meitenēm, spēku dzīvē rodu arī no viņu veiksmēm. Viņas ir patstāvīgas un uzņēmīgas. Esmu laimīga par otru mazdēliņu – Lāsmas mazo puisīti Roju. – Tavas lielās meitas jau iekārtojušas savu dzīvi Rīgā. Pagaidām vēl mājās esi kopā ar pastarīti Ingu, bet arī viņa drīz dosies savā ceļā. Kādu tad redzi turpmāko dzīvi?

Kamēr būs darbs, kas man ir mīļš, nejutīšos vientuļa. Nu jau desmit gadu esmu tautas nama vadītāja Variņos. Man apkārt ir burvīgi cilvēki – tautas nama apmeklētāji, pašdarbnieku saime, kolēģi. Sajūtos par viņiem atbildīga, jo man uzticas. Ticu, ka spēšu viņus arī turpmāk iepriecināt un uzmundrināt. Esmu iemantojusi burvīgus draugus, kuri man palīdzēja saprast un iemīlēt sevi, palīdzēja noticēt, ka esmu pilnvērtīgs cilvēks, ka spēju vēl sirsniņā ielaist mīlestību. Pagaidām savā mājā vēl neesmu atļāvusies ielaist nevienu vīrieti, taču mana sirds nav brīva. Esmu sapratusi, ka mīlestība ir visu pamatu pamats. Bez mīlestības nedzīvojam, bet tikai eksistējam. Arī es daudzus gadus eksistēju, bet tagad gribu baudīt dzīvi, kas man vēl lemta. Sievietes misija ir mīlēt un dot mīlestību citiem – saviem bērniem, vīram, līdzcilvēkiem. Taču mīlēt var tikai tad, kad no sevis izkratīti «akmeņi», kas nospiež sirdi. Lai no tiem tiktu vaļā, vajag izrunāt savu sāpi, atvērt dvēseli, nevis noslēpties aiz desmit durvīm. Kad izšķīros no vīra, domas un izjūtas sāku pat izteikt dzejā. Par savu līdzšinējo dzīvi esmu apjautusi, ka tādu man to bija lēmis Visaugstākais. Tas bija mans liktenis – iet caur ērkšķiem uz zvaigznēm. Tagad man gribas tiem, kuri nevar atrast savu vietu dzīvē, palīdzēt noticēt, ka dzīve tomēr ir skaista un ka laimes atslēdziņa esam mēs katrs pats. Sandra Pētersone

Majas Alise Anitena kopā ar meitām Sāru un Sonoru daudz stundu pavada dzīvoklī, kuru iekārtojot vispirms domāts par atvasīšu ērtībām un labsajūtu.

sala

Foto: Ivars Bogdanovs

Miera

Pārceļoties no Rīgas uz mazpilsētu, Anitenu ģimene izvēlējās mājokli jaunuzceltā daudzdzīvokļu namā. Sākumā bija 81 kvadrātmetru liela, tukša telpa. Tās plānojums un vizuālais tēls ir Alises ieceru piepildījums. «Absolūti viss pašas izdomāts,» lepojas mājasmāte rammu. Dizaineres darbs viņai nav svešs, un, savu mājokli iekārtojot, ļauta brīva vaļa visādām vēlmēm. «Ienākot telpā, kur bija tikai četras sienas, jau veidojās kāds redzējums. Visu varēju pati kombinēt, kā vajag. Vispirms man bija jāizvēlas galvenie toņi. Zināju, ka gribu baltu grīdu, savukārt virtuves daļā – tumšu. Tad lēnām sāku būvēt uz augšu,» stāsta Alise. Saimnieciskajā daļā liktas šokolādes tumšā toņa flīzes, kaut kur brūnais parādās arī tālāk, lai nokrāsas sasaucas. Ģimenes iepriekšējā dzīvoklī dominēja oranžie toņi, tāpēc gribējies pārmaiņas. Alise palikusi pie zaļā un brūnā, vienīgi meitiņu istaba krāsota oranža, lai viņas Brīva kombinācija vieglāk un ātrāk iejustos jaunajā A.Anitena beigusi Liepājas mājoklī. Kopā ar Kārli izdomāts Pedagoģijas akadēmiju, kur stu- rotaļlietu izvietojums – augstāk dējusi lietišķās mākslas prog- virs grīdas improvizētā šūpuļtīklā Dramaturgs Kārlis Anitens un viņa sieva Alise tic, ka savs miteklis dod patvērumu un mieru – visu, kas vajadzīgs harmonijai. Viņi dzīvokli iekārtoja straujā tempā, taču visas lietas ir labi saplānotas un īpaša uzmanība pievērsta divgadīgās Sāras un četrarpus gadu vecās Sonoras labsajūtai. Ģimenē pienākumi ir sadalīti – vīrs devis naudu, un sievai vajadzējis tikai darboties. Kamēr dzīvoklis tapis, Kārlis uz jauno mājokli Bauskā atbraucis tikai vienu reizi, jo pilnīgi paļāvies uz Alises gaumi. Viņai piemīt mājīguma izjūta, iekšēja prasība pēc siltām, mīlīgām krāsām, kas neļauj uzmākties depresijai.

D z ī v e s p r i e k a m

05/09

beļu izvēlei. Viena daļa sūtītas no Vācijas. Tikai tādēļ, ka sanāk lētāk, argumentē Alise. Tās visas esot viegli saliekamas. Vienīgais mīnuss – risks, cik veiksmīgi izdodas visu sakomplektēt. Aniteniem esot paveicies. Galvenā izvēle bijusi no kataloga «Otto» mājas lapas, kas darbojas kā interneta veikals. Kāds mēnesis bijis jāgaida, kamēr pieteiktais atnāk. Kaut arī jāmaksā par piegādi, rēķins tomēr bijis mazāks, nekā pērkot Latvijā, jo pie mums veikalos par precēm prasot tikpat latu, cik Vācijā eiro. Alise atzīst, ka dzīvokļa izveidē bijušas arī problēmas. Vajadzējis grīdu pārlikt virtuves zonā, kur lielās flīzes ieguldītas nepreMēbeles izvēlas cīzi. Nav viegli padevusies moarī internetā zaīkflīžu likšana vannasistabā. Dzīvoklis tapis ātri, tāpēc nav Lielākais prieks viņai ir par bijis ilgs pārdomu periods arī mē- virtuves daļu un vannasistabu.

saliktas mantas, ar kurām meitas rotaļājas retāk. Vecāki vēro, ko viņas izvēlas, un ik palaikam tās nomaina. Bērnu istabas stūris nav veidots simetriski, bet gan ieslīpināts un tieši šajā daļā ieliktas durvis. Mazajām vajagot telpu, kur ieskrieties, tāpēc ass stūris būtu nepatīkams un pat bīstams. Vai mazums, ka bērni kaut kur atduras un dabū caurumu pierē – tā savulaik gadījies arī Sonorai un Sārai. Šāds risinājums telpu padara lielāku, vēstī saimniece. Dzīvojamās telpas atvērtais plānojums, kurā iekļaujas arī virtuves zona, izdevies viegls un gana brīvs, kur četratā visiem pietiek vietas.

Mājastēva Kārļa Anitena kabinets ir miniatūrs – atgādina nišu, kādas atstāj drēbju skapim. Saimnieciskās zonas aprīkojums un lielais skapis, kurš iebūvēts kā starpsiena, tapuši Bauskā. Vietējo meistaru darinājumi un no Eiropas ievestās mēbeles nerada disonansi.

Pārsteidz vannas istabas plašums Alise ver vannasistabas durvis un saka: «Visi, kuri šeit ienāk, brīnās, cik liela platība atvēlēta šai zonai. Man tīk plašums, gribas, lai visu var labi nolikt un ērti pārvietoties, nebaidoties kaut ko aizskart vai apgāzt,» tā Alise. Mozaīkflīzes vairākos brūnos toņos kombinētas ar baltas krāsas laukumiem, arī skapis un interjera pārējās detaļas ir baltas. Šī kombinācija neatbaida ar sterilitāti, bet pastiprina tīrības un svaiguma elpu. Šajā telpā, tāpat kā citās, ir daudz gaismas avotu. Par to saimniecei savs sakāmais: «Es neizeju uz šikām lietām, bet vairāk naudas tērēju gaismekļiem. Vannasistabas lampiņām gan tīk bieži izdegt, un ir ko ņemties, saliekot jaunas. Tāpēc, ja viena izdeg, gaidu, kad satumsīs vēl kāda, un mainu vairākas vienā reizē.» Katrai telpai rasts savs īpatns apgaismes risinājums. Dzīvojamā zonā tā ir triju dažāda veida lampu virtene, guļamistabā lāsīšveida gaismekļi, kuru zaļganā nokrāsa ir saskanīga ar sienas toni.

Vannasistabā, kas ar nodomu veidota plaša, labi jūtas arī orhidejas.

Rūpīgi izvēlēti un izvietoti gaismekļi.

ļie īkšķīši. Viss, kam Kārlis ķeras klāt, aug un kuplo. Man prieks par balkonu, kas ir plašāks nekā Rīgas dzīvoklī. Saulītes pusē vasaras puķes varēs kuplot un ziedēt. Es izvēlos augus pēc formas un tā, kā tie iederēsies mūsu mājās. Kārlis savukārt zina to dabu un izšķiras, kas dzīvoklim būtu piemērotāks.» Aniteni ielāgojuši, ka augiem papildus dekoratīvajai funkcijai ir vēl viena laba īpašība – tie mitrina gaisu, un dzīvoklī vairāk izvēlēti tieši tādi.

Radošā niša ar kases aparātu

Iekārtojot jauno mītnes vietu, Kārlim bijis vēl viens nosacījums – lai būtu, kur pastrādāt. Tāda radošā niša iekārtota līdzās guļamistabai, kur ir vieta datoram un plauktiem. Neparastākais miniatūrajā kabinetā ir vecs kases aparāts, kas joprojām darbojas, bet uz Bausku atceļojis no Vācijas. Aparāts ir vizuāli izteiksmīgs un netieši atgādina naudas vērtību, arī to, ka iekrājums, ja vien kas paliek pāri, vienmēr var būt noderīgs. Tā ir vienīgā tāda vecāka lieta starp visu jauno un mūsdienīgo. Alise teic, ka viņai nav īpašas vēlmes pēc mantām ar vēsturi. Laika gaitā taču arī pašu gādātais jaunais apaugšot ar savu slāni un meitām kļūšot par īpašu vērtību. Vēl Alise uzskata, ka greznas, lielas un smagas lietas dzīvoklī neesot vēlamas, mājā tās iederētos labāk. Un visam sePar zaļumu natnīgajam tomēr piemītot sava gādā saimnieks enerģija, savs lādiņš, kas, iespēKārlis ņemas ar orhidejām jams, pat nesaderot ar šo vērtību un citām puķēm, atklāj Alise un jaunajiem īpašniekiem. stāsta: «Es nevienu neaiztieku un Mārīte Ozoliņa pat nelaistu. Viņam tiešām ir za-

Interesants risinājums rasts rotaļlietu izvietojumam.

Guļamistabā dominē zaļie toņi.

Visai ģimenei pietiek vietas baltajā dīvānā.

Viru darbi

m eka pri – s e a īv Dz iesak ats! p

Ķeramies pie

otas!

Foto: IMAGEFORUM/LETA

dar

Vienkāršākais veids, kā ienest pavasarīgas pārmaiņas arī savā mājoklī, – veikt kosmētisko remontu pašu spēkiem

Mēbeles ārā – un darbs var sākties. Ja telpu pilnībā atbrīvot nav iespējams, priekšmeti jāatbīda no sienām uz vidu un rūpīgi jāapsedz. Ja neplānojat mainīt grīdas segumu, tā rūpīgi jānoklāj – derēs vecas avīzes, polietilēna plēve vai arī noplēstās tapetes (iepriekš samitrinot, tās nokasa ar špakteļlāpstiņu). Ja grīdlīstes nav plānots pārkrāsot, tās jāaplīmē ar speciālu remontlenti. Jānoņem lampa un rozetes sienās; lampas vadi griestos jānosedz ar polietilēna maisiņu, bet rozešu vietas – ar remontlenti.

Grūtākais darbs – virsmu sagatavošana Šis darbietilpīgais process aizņem vismaz 80 procentu remontam atvēlētā laika. Jāņem vērā: ja pamatne netiks pienācīgi sagatavota – notīrīta, nolīdzināta ar špakteļtepi, noslīpēta un nogruntēta –, arī pēc krāsošanas visi defekti būs labi redzami. Jebkādi putekļi vai traipi, kas palikuši uz virsmas, vēlāk var izraisīt krāsas lobīšanos un toņa maiņu. Balsinātus griestus visvienkāršāk noD z ī v e s p r i e k a m

05/09

mazgāt ar krāsotāja suku. Ieteicamā metode šāda – vispirms samitrina griestus (ūdeni šļakatu veidā uzmet ar suku), pēc tam ar viegli samitrinātas sukas sāniem vēdekļveida kustībām norīvē balsinājumu. Nākamais solis – virsmas gruntēšana, lai saistītu kaļķa un krīta daļiņas. Tad aizšpaktelē plaisas un robus. Špakteļtepi jums ieteiks veikalā, jo sen garām laiki, kad tās gatavoja paši. Vēlams izmantot viena ražotāja sortimentu – grunti, tepes un krāsas, jo tām ir vislabākā saderība. Ar pieciem kilogramiem tepes pietiek ap 30 – 40 kvadrātmetru līdzenas vai desmit kvadrātmetru apmestas virsmas no špaktelēšanai. Špaktelējumu slīpē ar smilšpapīra klucīti, un šajā darbā veselības vārdā ieteicams lietot gan respiratoru, gan aizsargbrilles. Pēc tam virsmu vēlreiz gruntē un pirms krāsošanas atceras visus labos padomus krāsu toņa un materiāla izvēlē.

atgādina telpai uzliktu vāku, tāpēc speciālisti iesaka tos ietonēt, izmantojot telpā jau sastopamo gammu. Ja nav īstas pārliecības, kuras krāsas izvēlēties, jāievēro princips «tonis tonī», ņemot vienas krāsas trīs toņus, lai nokrāsotu griestus, sienas un koka elementus (gaišāko griestiem, vidējo sienām, bet tumšāko durvīm un grīdlīstēm). Ja istaba ir ar augstiem griestiem, nomainiet toņu secību, izvēloties gaišāko sienām, bet vidējo griestiem – tas ļaus tiem izskatīties zemākiem. Pasteļtoņi labi iederēsies guļamistabā – tie būs asi saulainā rītā, kas rosinās celties, un nomierinoši vakarā, kad vajadzīgs miers. Padomājiet par krāsām, kas varētu jūs nomierināt un relaksēt. Silti piesātināti toņi radīs viendabīgas un siltas telpas veidolu, kas noskaņo draudzīgi. Virtuves visbiežāk ir šauras, karstas un ļaužu pilnas. Izmantojiet gaišu – blāvi zilu, zaļu vai dzeltenu – toni, lai iegūtu telpiskuKādā tonī krāsot? ma un izgaismojuma efektu. Veiksmīgas izvēles pamatā slēpjas prasVannas istabā jāpievērš uzmanība krāsu me sakombinēt toņus. Balti griesti nereti un apgaismojuma saderībai ar kailu miesu –

Der zinat Remonta knifi

Lētākais griestiem – balsināšana ar krītu Balsināšanai var izmantot krīta mīklas (6 kg) un svaiga piena (līdz 8 kg) maisījumu. Piena un krīta krāsas komponentus vienkārši samaisa; par līmi kalpo pienā esošais kazeīns, un atšķirībā no citiem maisījumiem ar šo klātos griestus var mazgāt. Lai griesti iznāktu īpaši balti, sastāvam savulaik pievienoja tējkaroti veļas ziluma. Gatavo maisījumu izkāš caur vairākām marles kārtām vai kaprona zeķēm (praktiķu iecienīta metode). Balsināt visērtāk ar smidzinātāju (var izmantot dārzam paredzēto), taču iespējams krāsot arī ar krāsotāja suku vai rullīti. Balsina divās trīs kārtās, ļaujot katrai nožūt. aukstu toņu telpā āda izskatīsies netīkami pelēka, tālab drošāk izmantot saulainus un košus pasteļtoņus. Dzīvojamā istaba visbiežāk tiek izmantota vakaros, tāpēc izvēlieties toņus, kas rada siltuma un komforta atmosfēru. Silto toņu gammu var atdzīvināt ar kontrastējošu krāsu detaļām interjerā.

Vispirms vēlams izmēģināt Sākumā ieteicams nopirkt tikai litru izvēlētās krāsas un to izmēģināt uz virsmas reālos apstākļos – tā vislabāk noteiksiet, vai ir īstā un iznākums iecerētais. Katram tonim ir savs kods, pēc kura krāsu tonēšanas iekārtā to sagatavo. Kodu ieteicams saglabāt, lai vajadzības gadījumā var piepirkt klāt tieši tādu pašu krāsu. Ja gribat virsmu pārkrāsot citā tonī, jāņem vērā, ka dažādiem krāsu pigmentiem ir atšķirīga nestspēja. Piemēram, dzeltenie, oranžie un sarkanie sedz vissliktāk, tādēļ ieteicams vispirms gruntēt ar pelēku toni, kas sedz vislabāk. Griestu krāsošanai vēlams izmantot alkīda emaljas, ūdens emulsijas vai dispersijas krāsu, vislabāk – matētu, jo tā vizuāli

paplašina griestu apjomu. Ūdens dispersijas krāsas atšķirībā no emulsijām ir ūdens izturīgas, savukārt alkīda emaljas krāsas ir spilgtākas un ātrāk žūst. Nav ieteicams izmantot eļļas krāsu – tā neļauj griestiem elpot, turklāt ātri dzeltē.

Ar otu un rullīti Griestus un jebkuru virsmu ērtāk noklāt ar krāsotāja rullīti – salīdzinot ar otu, darba ražīgums palielināsies līdz četrām reizēm. Nepieciešams gan veikalā to piemeklēt krāsai atbilstošu, jo, piemēram, porolona un velūra rullīši der tikai alkīda, epoksīda krāsām un lakām uz neorganiskās bāzes. Ieteicamā metode: vispirms ar otu nokrāso visas vietas, kur nav iespējams piekļūt ar rullīti; pēc tam krāso griestus divās kārtās – pirmo perpendikulāri galvenajam gaismas avotam (visbiežāk logam), otro – gaismas krišanas virzienā. Praktiķi iesaka veikalā nopērkamo vanniņu vietā lietot parastu spaini, kurā ielikts saplākšņa gabals – šādi iespējams uz rullīša paņemt vairāk krāsas. Vents Dubrovskis

Vispirms balsina vai krāso griestus, tad krāso vai aplīmē ar tapetēm sienas; krāso logus, durvis un krāsnis un beidzot – grīdu.

Virsmas apstrādē

• Lai strādātu pie griestiem, vajadzēs trepes vai kādu stabilu pamatu, uz kā pakāpties (vēlamais augstums līdz griestiem – auguma garums + 7,5 cm). • Profesionāļu princips – viss, kas nemazgājas nost, uz griestiem var palikt. Pareizi turot suku, mitrums no tās netecēs zemē. • Špaktelēšanai ērtāk izmantot divas lāpstiņas: vienu lielāku (ap 30 cm platu) virsmu līdzināšanai, otru – šaurāku (7 – 10 cm). • Paneļu savienojumu vietas ieteicams aplīmēt ar pašlīmējošu stiklšķiedras materiālu vai papīra lentēm («Sheetrock» papīra šuvju lentes ir noturīgākas stiepē un labāk novērš plaisu rašanos).

Krāsošanā

Griestus un jebkuru virsmu krāsot ērtāk ar krāsotāja rullīti – salīdzinot ar otu, darba ražīgums četrkāršosies.

• Ja sienu un durvju rāmju krāsas krasi atšķiras, telpa izskatīsies pārāk sadalīta. • Jo krāsa spīdīgāka, jo tā izturīgāka pret berzi un mazgāšanu. Optimāla izvēle – «olas čaumalas» spīduma krāsas, to mazgāšanai var izmantot parastos mazgāšanas līdzekļus. • Izvēloties spīdīgu krāsu, griestiem jābūt ideāli līdzeniem, jo tā pasvītro visus virsmas nelīdzenumus. • Ja griestus sāk krāsot bez gruntēšanas, toņi atšķiras.

Virtuve Ātrais šašliks Ja neesat iegādājušies vai iemarinējuši gaļu laikus, var izlīdzēties ar gabalu svaigas liesas cūkgaļas, pudeli sausa baltvīna, sāli un pipariem. Gaļu sagriež gabalos, pārkaisa ar sāli un pipariem un apšļaksta ar vīnu. Uz iesmiem saspraustu cep uz oglēm, ik pa brīdim aplaistot ar vīnu. Svaigai gaļai būs īpašs smeķis.

Svētki dabā

Pikniks Foto: IMAGEFORUM/LETA

Lasis mālos Lasi izķidā, vēderā saliek garš vielas pēc patikas – dilles, citrona šķēles, piparus. Lai izsautējas mīkstāks, var ieliet arī majonēzi. Lasi iemīca centimetru biezā māla slānī un liek uz oglēm cepties aptuveni 20 minūtes. Apcepamos sānus maina, kad māls sacietējis kā keramikas pods. Pēc cepšanas laša āda ir pielipusi pie māla, bet ēdājiem paveras labi izsautējusies laša gaļa.

Cepti pildīti kartupeļi

Atlasa palielus kartupeļus un ar visu mizu vāra sālsūdenī līdz pusgatavībai. Nogriež virspusi un ar karoti izņem nedaudz mīkstuma. Pildījumam sajauc to ar rīvētu Klāt laiks, kad maltīti iespējams ieturēt svaigā gaisā kādā sieru, lokiem, sviestu vai sīki sagrieztu bekonu, sāli un pipariem. jaukā dabas stūrītī. Protams, viss iepriekš jāparedz. Bet ko Pildījumu ievieto izdobtajā padziļinājumā, uzliek nogriezto vāciņu īsti likt piknika grozā un cik nopietni gatavoties? un ietin alumīnija folijā. Cep uz viesus ar iepriekš izceptiem rudzu oglēm vai metāliskās restes. Svaigā gaisā parasti varam vai smilšu mīklas groziņiem. apēst vairāk nekā pie galda sē- Galvenais nesarežģīt! Maltītei piemēroti ēdieni, kuDzīva uguns vieno pat maz- Piknika sendviči žot. Piknikam jārēķina aptuveni Nepieciešama sendviču maikilograms ēdiena uz vienu cilvē- rus var ērti paņemt rokās. Noder pazīstamu viesu kompānijas, ku, taču viss atkarīgs no pasā- svaigi vai marinēti dārzeņi (tos tāpēc aizraujoša nodarbe var būt ze, kūpināta liesa gaļa, sendviču var baudīt tāpat vai ar mērcēm), arī ēdiena gatavošana uz vietas. siers, majonēze, salātu lapas, dilkuma ilguma. Ja paredzētas sacensības, iepriekš sagatavoti gaļas produk- Tiesa, jāizvēlas produkti, kas ne- les, baziliks. Maizes šķēles sagriež divos spēles un rotaļas, ēdienam pie- ti, čipsi, kas pārklāti ar siera vai prasa ilgu cepšanu vai vārīšanu. trijstūros. Uz viena liek salātu vērš mazāku uzmanību. Toties pikantu gaļas masu, kartupeļu lapu, šķiņķa šķēlīti un tajā sarullēdzērienus gan šādos pasākumos un zirņu pikas. Uzkodām node- Šašliks Ja marinēšanai lieto etiķi, latu siera šķēlīti ar baziliku. Pārlej ar rēs sieri, olīvas, saulē kaltēti toallaž vajag vairāk nekā parasti. Vīns un alus ir tipiskie piknika māti, grilēti pipari. Ar šiem gardu- bākais ir tumšo vīnogu, kuru uz majonēzi un pārkaisa ar sasmaldzērieni, tomēr vislielākā vērība miem var niekoties tāpat vai arī pusi atšķaida ar novārītu ūdeni. cinātām dillēm. Nosedz ar otru jāvelta atspirdzinājumiem. Lielis- uzspraust uz kokteiļu kociņiem. Šķidrumam pievieno sāli, cuku- maizes trijstūrīti. ru, melnos piparus un sīpolus. ki derēs bērzu sulas un iepriekš Gaļa izdosies nevis asa, bet Cepts banāns ar šokolādi pagatavota ledus tēja termosā. Uguns vieno Banānu ietin ieeļļotā alumīniKad viss vajadzīgais iegā- maiga un aromātiska. Vai tā būs Uz 600 gramiem ūdens ņem četras ēdamkarotes liepziedu, dāts, jāpadomā, lai ēdieni nesa- mīksta, lielā mērā atkarīgs no tās ja folijā un cep uz oglēm vairākas pāris piparmētru zariņu, cukuru bojātos. Īpaši gaļas, zivju, piena kvalitātes. Jāatceras veca patie- minūtes. Foliju gareniski pārgriež vai medu pēc garšas un 20 ledus un ar majonēzi gatavotus jāglabā sība – gaļas gabaliņiem jābūt ga- un banānā iespiež mazus šokoreniem un tie jāgriež pa šķiedrai. lādes gabaliņus. Klasisks piknika gabaliņu, kuros iesaldēti ķirši vai aukstuma kastē. Ēdienu iespējams servēt uz Cepot šķiedru galiņi aizvelkas deserts. Tāpat var cept nomizotu citas ogas. Uzvāra tēju, nokāš, salātu lapām, kā arī izdobtos pirmie un palīdz saglabāt sulu bumbieru pusītes. Apkaisa ar kasaldina un atdzesē. Ogas pārlej nēli un šķīstošo kafiju. dārzeņos un augļos. Var pārsteigt gaļas iekšienē. ar tēju vai ūdeni un sasaldē. D z ī v e s p r i e k a m

05/09

Der zināt Ja vakara gaitā paredzēts ēdienu gatavot uz ugunskura, jāraugās, lai katlu var ērti noņemt no uguns un, ja nepieciešams, atkal pārvietot tuvāk liesmai. Grilēšanai sagatavotai iemarinētai gaļai svarīgi pievienot arī nedaudz eļļas, lai produkts ilgāk saglabājas svaigs. Lai gaļai būtu interesantāks aromāts, cepšanas beigās ogles var apliet ar citrona vai apelsīna sulu. Neaizmirstiet mērces un garšvielas! Sāls noderēs ne tikai ēdienam, bet arī grilēšanas procesā – ja pāris sauju uzber uz oglēm, tas kavē pārāk lielas liesmas veidošanos. Neatstājiet mājās nazi un dēlīti, korķuviļķi, sērkociņus, papīra dvieļus un salvetes, kā arī maisu atkritumu savākšanai. To vislabāk nostiprināt vertikāli, lai būtu redzams visiem.

Tradīcijas Klasiskais ir angļu pikniks. Žanra tīrībai jāievēro daži baušļi. Izņemot dzērienus, maltītē nedrīkst būt nekas karsts. Dalībniekiem jāsēž zālītē, izņēmuma kārtā – uz īpašas segas. Angļi ir ne tikai šīs tradīcijas aizsācēji, bet arī to lietu izgudrotāji, bez kurām nav iedomājama klasiskā maltīte brīvā dabā, – piknika grozs un sendviči. 1857. gadā žurnālā «Chamber» bija publicēts vērtīgs ieteikums: «Sabiedrībā lielākoties jābūt jauniem vīriešiem un dāmām. Tur nedrīkst atrasties vairāk par diviem vai trijiem vecāka gadagājuma vīriešiem un tikai vienu jauku padzīvojušu dāmu, kura risina organizatoriskos jautājumus.» Mūsdienās angļi piknikā ņem līdzi vairākus termosus: ar ledu, ūdeni, zupu un tēju. Francijā pikniku kā atpūtas iespēju izvēlas vairāk nekā divas trešdaļas iedzīvotāju. 2002. gadā par godu Bastīlijas ieņemšanai notika tautas pikniks, kurā uz valsti šķērsojošās meridiāna līnijas piedalījās vairāk nekā četri miljoni cilvēku. Pierasts, ka franči piknikus rīko tālu no mājām. Nozīmīgākā provīzija ir bārbekjū, maize, dārzeņi, siers un sarkanvīns. Frančiem pieņemts piknika vietu atstāt nevainojami tīru. Ne tā kā dažviet pie mums. Savukārt likumpaklausīgie vācieši piknikus sāka rīkot tikai pēc Otrā pasaules kara. Viņiem pikniks un marinēta gaļa ir nedalāmas lietas. Pēc Vācijas likumiem tas var norisināties tikai īpaši iekārtotās vietās. Latvijā īpašu noteikumu piknikiem nav, taču jāseko Valsts mežu dienesta paziņojumiem par ugunsnedrošo periodu izsludināšanu. Šajā laikā aizliegts mežā kurināt uguni.

Brokastis

māmiņai

Iespējams, ka Mātes dienā pat tie vīrieši, kuri rosīšanos virtuvē uzskata par sieviešu padarīšanu, savai mātei ne vien pasniegs ziedus, bet arī saņemsies pagatavot brokastis. Galvenais nav iznākums, bet attieksme. Ticiet, māte to spēs novērtēt. Amerikā, kur šie svētki radušies, populārākais ēdiens ir Mātes kūka, taču bez konditora pieredzes to izcept diezin vai būs pa spēkam. Pats vienkāršākais, ko māmiņai brokastīs varēs pagatavot katrs, ir olu ēdieni.

Cepta ola baltmaizes groziņā Pat visparastākā uzcepta ola baltmaizes šķēles garoziņā un apkaisīta ar zaļumiem mātei sagādās prieku, ja to pagatavojuši bērni, kuri agrāk to nav darījuši. Baltmaizes šķēlei izņem mīkstumu, to uzliek uz sakarsētas pannas ar eļļu vai sviestu un vidū iesit olu. Kad izcepusies viena puse, ar lāpstiņu apgriež uz otru, uzkaisa sāli un citas garšvielas, kas pašiem tīk, un cep, līdz gatavs. Pārkaisa ar zaļumiem. Var dekorēt ar tomātu un gurķu šķēlītēm, konservētiem zaļajiem zirnīšiem un majonēzi. Tas patiesi nav sarežģīti.

Omlete Neapšaubāmi, ka tas ir vispopulārākais olu ēdiens. Īsto garšu omletei piešķir piedevas. Eks perti iesaka to cept īstā Latvijas lauku sviestā. Jāatceras, ka sāli var pievienot tikai pēc tam, kad olas sakultas. Īpaši labi sanāks, ja iepriekš atsevišķi sakuls dzeltenumu un baltumu. Tad tos, kopā sajauktus, uzlej uz pannas, kādu laiku maisa, lai omlete kļūtu pu-

fīgāka. Kad olas mazliet apcepušās, tās pārkaisa ar sarīvētu sieru un liek virsū piedevas. Piemēram, mazas laša šķēlītes kopā ar garnelēm. Uz tām uzpilina skāba krējuma pilītes un pārkaisa ar sasmalcinātām dillēm. Omleti nedrīkst pārcept, jo tad to nevarēs salocīt, lūzīs. Ēdienam vidus virzienā noloka pretējās malas un pēc tam nedaudz arī abus galus. Omleti uzslidina uz šķīvja, lai locījuma vietas būtu apakšā. Tā izskatīsies kā liels plakans pīrādziņš. Lai ēdāji zinātu, kas tur iekšā, omleti pārkaisa ar pildījuma komponentiem. Šajā gadījumā ar smalki sarīvētu sieru, laša gabaliņiem, garnelēm un krējuma piciņām. Visu vēl pārkaisa ar dillēm. Pildījumam var izmantot arī kubiņos sagrieztu krāsainu papriku, karsti kūpināta šķiņķa strēmelītes, sīpollokus, marinētu sēņu šķēlītes un tā joprojām. Protams, nedrīkst aizmirst sieru.

Ķeizariskā omlete (austriešu ēdiens) Nepieciešams: divas olas, ēdamkarote cukura, glāze miltu, pusglāze piena, ēdamkarote sviesta, tējkarote rozīņu un puse tējkarotes kanēļa. Pagatavošana: rūpīgi sajauc pienu, olas, cukuru un miltus. Uz pannas izkausē sviestu un uzlej sagatavoto masu. Kad omlete nedaudz apcepusies, to pārkaisa ar rozīnēm un kanēli un apgriež uz otru pusi. Ar divām dakšiņām ēdienu sarausta gabaliņos un turpina cept, līdz tas kļūst kraukšķīgs. Apkaisa ar pūdercukuru un pasniedz karstu. Aldis Dubļāns

Darzs

Frizējam

Foto: Krišjānis Grantiņš

skujeņus

Lai dzīvžogā un dobēs stādītie skujeņi priecētu visā krāšņumā, ļoti svarīgi ik gadu tos rūpīgi un pareizi ne tikai mēslot, bet arī apgriezt. Varētu šķist, ka egles, priedes, kadiķi, tūjas, pacipreses, īves un citi ziemzaļie un par lapu kokiem un krūmiem lēnāk augošie augi uzskatāmi par neaizskaramiem un ka tiem vajadzētu ļaut savus zaļos svārkus netraucēti veidot pašiem. Taču novārtā atstāta eglīte var radīt tikpat nekārtīgu iespaidu kā gadiem nekopta ābele. Toties apcērpot varam panākt ne tikai pareizas formas vainagu, bet arī kuplāku sazarojumu.

Pacipreses mūsu valsts apstākļiem nav īsti piemērotas, jo mēdz apsalt. Ja tomēr dārzā tādu gribas un kādā ziemā daži zari nokalst, tos izgriež, lai nebojātu skatu uz visu augu. D z ī v e s p r i e k a m

05/09

Brīvi augošiem kokiem un krūmiem atjauno vainagus, regulāri izgriežot vecos, nokaltušos un slimos zarus. Mūžzaļos augus apcērp maijā un jūnijā, iesaka daudzi dārzkopji, tostarp Zaļenieku kokaudzētavas saimnieks Imants Parfenovičs, savas stādaudzētavas dendrārijā ierādot «Dzīvespriekam» dažādus mūžzaļo augu sakopšanas un apgriešanas veidus.

! a k sa

r esp zīv

ieka

Izņem visu nokaltušo Ar ko sākt privātmājas dārzā, kur vieta rasta pāris eglītēm, kādam kadiķim un tūjām? Vispirms gan no klājeniskajiem kadiķiem, gan kuplo tūju vainagiem izlasa nokaltušos zariņus. Kādu aizlauzis garām skrienošais suns, cits nav izturējis sniega smagumu ziemā, un, paveroties desmitiem gadu augušu kadiķu un dzīvības koku vainaga biezoknī, atklājas daudz brūnu dzinumu. Tos, tāpat kā pērn noziedējušos interesantās formas ziediņus, rūpīgi izlasa un sadedzina, rosina Zaļenieku kokaudzētavas dārzniece Ilze Davidāne. Ja apsalusi vai saulē apdegusi kāda jutīgāka skujeņa apakšējā daļa, to var izveidot ar atsegtu stumbru. Kādreiz mēdz apsalt Kanādas egles šķirnes «Conica», kuras kuplais vainags sākas pie pašas zemes. Ja nobrūnē-

Ja no pusklājeniskajiem kadiķiem ierīkota vesela dobe, kārtīgu skatu tajā var radīt, augus apgriežot no virspuses un bez žēlastības akurāti pielīdzinot dobes sānus. juši eglītes vai tūjas zemākie zariņi, tos var izgriezt līdz ar citiem, iegūstot kociņu «uz kājas». Tādējādi dārzā iespējams iemantot arī interesantu akcentu.

Nolīdzina galotnes un sānus Visčaklāk ar šķērēm jāstrādā, apkopjot un veidojot dzīvžogu formas. I.Parfenovičs rāda ap stādaudzētavu ierīkoto parasto tūju dzīvžogu. Tādam ne vien «nošņikā» augu galotnes, bet arī sānus. Tādējādi panākot,

Padomi Ja dārzā iestādīts un veiksmīgi sācis zaļot uz Ziemassvētkiem podiņā iegādātais koks, tā formu panāk kuplāku, apgriežot jaunos un koši zaļos dzinumus. Ar šajām kuplo pašas nagu.

šķērēm neķeras pie lēni augoskujeņu šķirnēm. Tās jau tāpat daudzu gadu garumā, turklāt veido kompaktu un blīvu vai-

Jaunajām eglītēm, kuru augšējie zari tiecas veidot vairākas galotnes, atstāj tikai vienu centrālo. Tā kā labi ieaugušām eglēm galotne mēdz augt straujāk par sāniem, arī to var noīsināt. Nokarenajiem jāpaliek nokareniem. Daži dārznieki, kas apstādījumus izdaiļojuši ar uzpotētu nokareno skujeņu formām, kautrējas to skujām ķerties klāt ar šķērēm. Tomēr, piemēram, uz garās kājas augošā lapegle dažu gadu laikā ar ātri augošajiem dzinumiem tiek līdz zemei, tie savu ceļu turpina horizontālā plaknē un var zaudēt sākotnēji iecerēto dekorativitāti. Vēl jo vairāk, ja lietus laikā tos klāj dubļi vai nekārtīgi sabirusi mulča. Tādēļ dārzniece Ilze Davidāne iedrošina nokareno skujeņu formas apgriezt, neļaujot saskarties ar zemi. Tomēr, ja «kāja» zema, lapeglei var arī ļaut ložņāt pa dobi vai kādu slīpu virsmu, piešķirot tai papildu zaļumu. ka tūju vainags veidojas biezs un sargā gan no nevēlamiem garāmgājēju skatieniem, gan vēja. «Ir šķirnes, kas jau augot ieņem blīvu formu, bet parastā tūja ir skraja,» saka kokaudzētavas saimnieks. No virspuses pielīdzina arī pusklājeniskos un gar zemi augošos. Sevišķi pateicīgs griešanai ir mūsu apstākļiem labi pieradušais kazaku kadiķis. Tam var apcirpt gan virsmu, gan sānus, sevišķi, ja ātraudzīgais skujenis uzmācas dobes kaimiņiem vai «rāpjas» laukā no tam atvēlētā lauciņa. Pēc noziedēšanas pielīdzina arī mazākos mūžzaļos augus. Ērikas apcērp vēlu pavasarī, lai līdz ziemai tās iespēj izveidot jaunos ziedpumpurus. Pavasarī der aplīdzināt arī viršaugus, kas pumpurus veido rudens skaistumam.

Savukārt tūjas ļausies ģeometriskām pārvērtībām dzīvžogā ar neregulāru augšējo malu, kā arī, ja vēlas dārzā izveidot, piemēram, kādu pasaku tēlu. Tad gan jārēķinās, ka pie «donalda daka» pīles vienā pavasarī netikt. Edgars Kupčs

Bonsai un citas formas Ja gana daudz brīvā laika, vēlmju un fantāziju, drosmīgs dārznieks var apcirpt skujeņus, veidojot no tiem dažādas figūras. Tādai rosībai pateicīgākie būs ātrāk augošie mūžzaļie augi, kas labi pacieš šķēru iedarbību. Kā stāsta I.Parfenovičs, tradicionāli bonsai tipa formas (apgriežot iegūst pundura veidolu) vislabāk veidot no parastās priedes.

Kalnu priedītēm un melnajai priedei kuplāka vainaga veidošanos panāk, maija beigās izlaužot centrālo jauno pumpuru. Savukārt pārējos svaigos dzinumus saīsina par divām trešdaļām. Tādējādi to galos veidosies jauni pumpuri, krūmiņam kļūstot kuplākam un blīvākam.

Darzs

substrāts

Dārzkopības pavasara izstādēs vairāki «Dzīvespriekam» lasītāji ievērojuši biohumusa tirgotājus, tādēļ vēlas noskaidrot, ar ko vērtīga šī smalkam substrātam līdzīgā trūdviela. Pirmo reizi 2000. gadā Latvijā importēts rūpnieciski kultivējamās Kalifornijas sarkano hibrīdslieku sugas materiāls. Sliekas ir ne tikai makšķernieku iecienīts līdzeklis labu lomu vilkšanai, tās ļoti ātri rada augstvērtīgu, trūdvielām bagātu materiālu biohumusu. Biohumusu uzņēmuma saim niecībā iegūst no organiskajiem atkritumiem ar slieku palīdzību bioloģiskā pārstrādes procesā. Mūsu parastās dārza sliekas biznesam nederētu, secinājuši kultivēto šķirnes slieku audzētāji. Vietējās vairojas vien divas reizes gadā, tādēļ nespētu īsā laikā saražot tik lielu trūda apjomu. Sliekas kalpo kā organisko atkritumu pārstrādes mašīna. Tonna slieku diennaktī var pārstrādāt tikpat lielu apjomu atkritumu, pārvēršot tos biohumusā, ko savukārt

izmanto kā mēslojumu. Šīs sliekas gadā spēj dot pat 26 paaudzes, bet segtās platībās – līdz 500 paaudžu. Ar ko šis substrāts vērtīgs? Pirmām kārtām tas kā mēslošanas līdzeklis neapdedzina augus, ja to uzber tuvu zaļojošiem dārzeņiem vai puķēm. Satura ziņā biohumuss pārspēj kūtsmēslus un kompostu pat astoņas reizes. Tas kalpo kā augsnes irdinātājs, jo samazina blīvumu, bagātina zemi ar organiskām vielām, pozitīvi ietekmē augsnes mikrofloru, jo palielina mikroorganismu skaitlisko sastāvu. Tam ir arī liela ūdens ietilpība un noturība. Speciālisti uzsver, ka humuss palielina sēkliņu dīgtspēju par 11 – 24 procentiem, bet ražību – pat par ceturto daļu, turklāt ražu var vākt divas nedēļas agrāk. Biohumusu lieto, sajaucot ar melnzemi vai neitralizētu kūdru attiecībā 1:3. Tas izmantojams gan lauka un siltumnīcu kultūrām, gan istabas augiem, dēstu audzēšanai, kokiem un ogulājiem.

Lai mūžzaļie labi aug un saulē neapdeg Pavasarī, piepabarojot skujeņus, lai panāktu dzinumu straujāku augšanu, ieteicams izvēlēties minerālmēslus ar lielāku slāpekļa īpatsvaru. Ja līdzekļu un laika nav tik daudz, derēs visiem dārzaugiem piemērotie minerālmēsli, bet rūpīgāki dārznieki meklē speciāli skujeņiem paredzētos. Laba izvēle ir arī, ja eglītes un kadiķus piebaro ar rododendriem domātu mēslojumu, jo tie tāpat kā skujeņi mīl skābāku substrātu. Ir kadiķu un tūju šķirnes, kurām pēc būtības vajadzētu augt izteikti piramidālām, bet sniega vai citu apstākļu dēļ tie izgāžas plašumā. Lai krūmveida kociņam palīdzētu stiepties vertikālam, vainagu var rūpīgi aptīt ar zaļu diegu, kas zaros būs neredzams, bet kadiķa formu ar laiku padarīs izturīgu. Mahoniju dekoratīvi zaļās lapas priecē ziemā, savukārt bagātīgie un koši dzeltenie ziedi – pavasarī. Tomēr jāielāgo, ka mahonija ir saules un vēju jutīgs augs, tādēļ neīstajā vietā lapas var apdegt vai vējā nosalt. Šo augu dēsta vēju pasargātā vietā, bet ne gluži ziemeļu pusē. D z ī v e s p r i e k a m

05/09

Laila Dubova, Latvijas Lauksaimniecības universitātes lektore, augu biotehnoloģiju un mikrobioloģijas pētniece: LLU biohumusa īpašības un ietekme uz ražu veidošanos nav pētīta, tomēr humusa vērtība ir neapšaubāma, jo tas ir organiskas izcelsmes materiāls. Nabadzīgās augsnēs noteikti var veicināt dažādas aktivitātes, mikroorganismu darbu un augu augšanu. Tomēr, ja sāk šādus materiālus izmantot, jāielāgo, ka tie jālieto noteiktās normās un regulāri. Nevar desmit gadu laikā tikai reizi «pakaisīt» biohumusu un tad gaidīt lielas ražu atšķirības.

Biohumusa lietošana maijā Burkāni, sīpoli, bietes

Pirms stādīšanas vai sēšanas pārklāj dobi ar 500 gramiem uz kvadrātmetru, sajauc ar augsni un samitrina

Salāti, dilles, pētersīļi

Pirms stādīšanas vienmērīgi izklāj pa visu virsmu 150 – 200 gramu uz kvadrātmetru, sajauc un samitrina

Kartupeļi

Stādot zem katra cera liek 50 gramu biohumusa.

Augļu koki un ogulāji

Katrā stādāmajā bedrē ieber vienu divus kilogramus, sajaucot ar zemi

Tomātu un gurķu dēsti

Pirms stādīšanas katrā bedrītē ievieto 100 gramu biohumusa

Foto: Krišjānis Grantiņš

Slieku veidots

Eksperta komentārs

Der zinat Dārza darbi maijā Košumdārzā

Kā panākt puķu skaistumu

Atbildam Kā ātrāk panākt puķu skaistumu? Kādēļ balkonu kastēs un toveros augošās jau vasaras vidū beidz ziedēt? Cik daudz laistīt un mēslot? Šie jautājumi nav sveši ne vienam vien ziedu skaistuma kopējam. Vasaras puķes, ko audzējam no dēstiem, čaklākie dārznieki iesēj jau martā, bet lielākoties stādu audzēšanai pieķeramies aprīlī un maijā. Lai dēstus provocētu ātrāk augt un sakuplot, tos ieteicams ne tikai katrā laistīšanas reizē piebarot ar vāju mēslojumu, bet arī vairākas reizes apgriezt galotnītes. Kad petūnijas, fuksijas, pelargonijas un virkne citu košo vasaras puķu stādu jau sasniegušas sprīža augumu, tām nokniebj galotnītes. Īsināt stādus var, atstājot divus īsto lapu pārus no apakšas. Tādējādi drīz vien ap vasu parādīsies četri jauni dzinumi. Kad tie jau manāmi pastiepjas, īsina atkal. Drīz vien puķu toveris būs sakuplojis, reizē veidojot arī bagātīgu pumpuru un vēlāk arī ziedu skaitu. Līdzīgi rīkojas ar puķēm, kam skaistums nevis ziedos, bet gan lapu krāsā, piemēram, skaistnātrēm. Laikus īsinot galotni un sānu dzinumus, iegūstams bagātīgs un krāšņs augs. Jāielāgo, ka vasaras puķu ziedēšanu gan iekaramā podā, gan balkona kastē vai dārza dobē var paildzināt, regulāri izlaužot vai izgriežot noziedējušos ziedus. Puķu galvenā vēlme ir vairoties (tam kalpo arī košie ziedi, lai pievilinātu apputeksnētājus), tādēļ tūlīt pēc noziedēšanas tās veido sēklas, taču tas augam atņem visus spēkus un ziedēšanas misija vairs nav tik svarīga. Lai veicinātu jaunu pumpuru plaukšanu, jāatbrīvojas no novītušajiem.

Ikkatru petūnijas ziedu, tiklīdz tas novītis, nolauž, lai augs lieki netērētu spēkus sēklu gatavināšanai, bet gan veidotu jaunus ziedpumpurus

Lekni zaļus dzinumus un jaunus ziedus puķe veidos, ja to katrā laistīšanas reizē arī piebaros. Ērti izmantot mēslošanas līdzekļu nūjiņas, ko iesprauž substrātā. Tad augs uzņem nepieciešamo barības daudzumu. Lai vasarā izvairītos no puķu toveru pārlaistīšanas, vēl pirms dēstu stādīšanas podā izvēlas trauku ar caurumiem pamatnē. Ja to nav, izdur, lai liekais ūdens neveicinātu slimību izplatību. Pārāk daudz mitruma substrātam atņem skābekli, tādēļ augs var sākt nīkuļot. Ja vien puķe nav aizņēmusi visu podu, labs veids ir zemes irdināšana – tā reizē tiks ierobežota sūnas izplatība. Biežāk gan vērojams, ka vasaras puķu dzeltēšanas iemesls ir regulāra kūdras iekaltēšana, tāpēc karstās dienās labāk laistīt katru dienu, bet mazākās devās. Svarīgi nepieļaut arī nezāļu un kaitēkļu rosīšanos ap augiem. Laputis prot labi pielāgoties augu zaļajai krāsai, tās vairojas ļoti ātri, un drīz vien jaunie dzinumi sakropļojas un iet bojā. Ja puķu maz, no kukainīšiem viegli tikt vaļā, tos vienkārši nobraucot vai salasot. Bet var izmantot arī dabai draudzīgus vai ķīmiskus augu aizsardzības līdzekļus, par kuru lietošanu padoms jālūdz veikalā, kā arī rūpīgi jāizlasa pievienotā izmantošanas instrukcija. Edgars Kupčs

• Dēstu izaudzēšanai sēj lauvmutītes, asteres, agerātus, salvijas un citas puķes • Ešolcijas, rudzupuķes, samtenes, saulespuķes, kliņģerītes un citas puķes var sēt tieši dobē • Izstāda gladiolu un montbrēciju sīpolus • Dod papildmēslojumu dārza augiem • Izstāda dālijas, pārstāda un dala rudenī ziedošās ziemcietes • Pie dārza apstākļiem mēneša beigās sāk radināt istabas puķes

Augļudārzā

• Var izmēģināt iestādīt krūmmellenes un dārza dzērvenes, kas mīl gaisa caurlaidīgu, vieglu un skābu substrātu, vislabāk – kūdru • No salnām sargā augļukoku un krūmu ziedus. Var mosties pirms salnām un dārzā sakurt dūmojošu ugunskuru vai degt veikalos nopērkamas dūmu sveces • Pirms un pēc ziedēšanas kokus un krūmus smidzina pret kaitēkļiem un slimībām, bīstamas ir jaunās laputu kolonijas uz jaunajiem dzinumiem • Stāda zemenes un apkopj vīnogulājus

Telpās, siltumnīcās, lecektīs • Sēj gurķus, kabačus un ķirbjus izstādīšanai laukā maija beigās • Mēneša vidū neapkurināmās siltumnīcās stāda gurķus, baklažānus, tomātus, melones. Pasargā no zemas temperatūras • Uzsien labi paaugušos tomātus, gurķus, melones • Tiklīdz pamana saslimušas lapas, tās tūlīt norauj un iznīcina • Konservē vai sasaldē skābenes un rabarberus ziemai • Mēslo telpaugus

Sakņudārzā

• Aprušina krietni paaugušās skābenes, rabarberus, sparģeļus. Vēl var aplikt arī labi satrūdējušu kompostu vai trūdzemi, lai leknāki laksti • Stāda sīpolus no sīksīpoliņiem un pie mums tik ierastos ģimenes sīpolus, kas ziemā ilgāk glabājas, gandrīz līdz nākamajai ražai • Dēsta kartupeļus, sadīgušos uzmana no Kolorādo vabolēm • Mēneša vidū var izstādīt vēlīnos kāpostus • Retina aprīlī un maija sākumā sētos dārzeņus

slaidu vidukli! Labā ziņa ir tā, ka griezt riņķi nav sarežģīti un nav nepieciešama stundu gara izturība. Nevajag arī smalku trenažieru zāli un muskuļotu treneri. Ik rītu pāris minūšu vai tikpat ilgas pēcpusdienas aktivitātes, un – skat! – efekts radies nemanot.

Sākt viegli «Ja cilvēkam nav akūtu muguras veselības problēmu – uz priekšu!» iedrošina jogas speciāliste Zane Frickausa. Plastikāta vai metāla riņķi sporta preču veikalos ir salīdzinoši lēti, ar tādu vajadzētu sākt. Panākumu ķīla ir regulāra, neliela slodze, nevis izlietie sviedru litri un pārvarētā nepatika. Preses «kačāšana» salīdzinoši ir nepateicīgāka un mokošāka, to svarīgi veikt precīzi, nepārslogojot muguru. Citiem nepatīk vingrinājumi guļus, tādēļ riņķa griešana ir laba alternatīva. Viens no sekmīga vingrojuma priekšnoteikumiem ir koncentrēšanās – piedomāt, kuri muskuļi strādā, kā elpojam. Z.Frickausa iesaka neuztraukties, ja sākumā grūti visu darīt vienlaikus. «Kad iemācīsies griezt riņķi, pārvaldīt to, arī ķermeni un Zemes pievilkšanas spēku, iemācīsies arī D z ī v e s p r i e k a m

pareizi elpot. Jāpierod un jāieklausās organismā – kāds ritms veidojas,» stāsta instruktore. Ieteicams sākt ar vieglu riņķi, tad svaru pamazām palielina. Z.Frickausa smej, ka viņas kolēģei reiz bija jāuzklausa kādas vingrotājas sūdzības par milzīgiem zilumiem uz sāniem – pie vainas izrādījies izslavētais masāžas riņķis – tradicionālā «hulahupa» modernāks, smagāks un reljefāks variants. Pašam pilnveidojot savu riņķi, ieberot arvien vairāk smilšu, notinot ar rupju šņori (jāpielīmē, lai tinumi neizkustas!) vai izdomājot ko citu, var panākt pakāpenisku slodzes palielinājumu.

Mediķi neiebilst Traumatologi neskatās uz riņķi ar šausmām. Mediķi draudzīgi, kā sarunājuši, sūta konsultēties pie rehabilitologiem un fizioterapeitiem. Tas esot viņu lauciņš – atjaunot lunkanību, stiprināt muskuļus un tamlīdzīgi. Korsetei – vēdera un muguras muskuļiem – jābūt kaut mazliet trenētai. fizioterapeite Līga Priedena brīdina uzreiz neķerties pie piecus kilogramus smaga riņķa. Iesākumā derētu iesildīties – izstaipīties, palocīties, «lai krika 05/09

neiemetas». Griežot riņķi, eksperimentējiet un vērojiet, kā mainās muskuļu darbs, ja rokas ceļ augstāk vai maina kāju stāvokli. Ja bijušas muguras traumas vai ir aizdomas, ka šādas nodarbības varētu radīt veselības problēmas, labāk konsultēties ar fizioterapeitu.

Profilakse noder Riņķa griešana un stiepjošie vingrinājumi (kaut vai ik rītu izslejoties pretī saulītei) palīdz nostiprināt korseti, tātad mugurai būs vieglāk izturēt slodzi gan dārza vagās, gan biroju krēslos. Jums ir visas iespējas iekļūt patīkamā apburtajā lokā – ieradums turēties stalti un ievilkt vēderu trenē presi, savukārt tā ļauj vieglāk un ilgāk griezt riņķi, lai viduklis izskatītos arvien labāk. Reizēm sakumpusi mugura un deguns velkas pa zemi tādēļ vien, ka muguras muskuļiem pietrūkst mērķtiecīgas slodzītes. To sagādājot, vieglāk tikt vaļā no osteohondrozes, kas «iekārtojusies» gandrīz vai uz katra sēdoša darba veicēja skausta. Riņķi griezt ar sakumpušu muguru ir pagrūti. Izstiepjamies! Ilze Vainovska

Foto: Dainis Ģelzis

Virpojam

Der zināt «Hulahups» jeb vingrošanas riņķis kļuva populārs 1957. gadā ASV. Nosaukums radies no diviem vārdiem: «hula» ir Polinēzijas tautu deja, «hoop» tulkojumā no angļu valodas nozīmē «riņķis». Parasta riņķa griešana minūtē palīdz sadedzināt 15 kaloriju. No piecām līdz desmit minūtēm ik dienas ir pietiekami, lai justu pārmaiņas vidukļa apkārtmērā. Nodarbības ar riņķi trenē elpošanas sistēmu un vestibulāro aparātu, bet – svarīgi vingrojumu veikt uz abām pusēm! Vingrošana paaugstina ādas elastību viduklī. Sevišķi ieteicams pēc grūtniecības. Lielāks masāžas efekts, ja riņķis «strādā» uz plikas miesas vai plāna krekla. Drēbju daudzums ietekmē prasmi noturēt riņķi kustībā! Arī bikšu gumijas, svārku jostas un citi. Pirms vainot savu līdzsvara izjūtu un māku kustēties, padomājiet, vai nav par daudz apgrūtinoša apģērba.

Riņķošanas ABC Vingrošanu sākot, nostājas riņķim pa vidu, turot to rokās. Kājas plecu platumā, mugura taisna, bez sasprindzinājuma, vēders ierauts. Ar rokām palīdzot, iekustina riņķi uz vienu pusi (pēc izvēles) un cenšas noturēt uz vidukļa, saskaņoti apļojot gurnus un vidukli. Parasti viens virziens ir vadošais, taču labāk vingrojumu veikt pārmaiņus uz abām pusēm. Rokas tur uz sāniem, lai netraucētu riņķim griezties. Ar laiku var mēģināt rokas celt augstāk – tas palielina sānu muskuļu slodzi un prasa kustību koordinācijas papildu iemaņas.

Pareiza elpošana Jebkurās nodarbībās jāelpo efektīvi: brīvi un dziļi, lai krūškurvis izplestos mugurpusē un sānos. Tad maksimāli tiek izmantota plaušu apakšdaļa un intensīvi nodarbināti ribstarpu muskuļi, veicinot to izstiepšanos un padarot ķermeņa augšdaļu vijīgāku un kustīgāku.

Kā palielināt riņķa smagumu To var izdarīt, ieberot smiltis. Vēlams jau veikalā pārliecināties, vai riņķim ir dobs vidus un mācēsiet izveidot caurumu. Plastmasas riņķī caurumu iespējams izurbt ar korķviļķi vai urbi. Otrajā gadījumā tā diametrs būs lielāks, smiltis sabirs iekšā raitāk. Biršanas ātrums nav izšķirošais iemesls, lai meklētu urbi. Pirms smilšu bēršanas izlemiet, cik smags riņķis nepieciešams. Iesākumā varētu būt ne vairāk kā 300 gramu smilšu, necentieties riņķi piebērt pilnu – tad tas svērs ap kilogramu. Smilšu kustēšanās pa riņķa iekšpusi mazliet atvieglos tā griešanu. Lai smiltis iebērtu, var satīt tūtiņu no jebkāda papīra. Jārēķinās, ka tās birst pamazām, ik palaikam jāpiesit pie riņķa, lai veicinātu procesu. Visbeidzot caurumu aiztin ar izolācijas lenti. Rudenī varēsiet smilšu balastu papildināt lielākai slodzei.

Afiša atputai

Foto no laikraksta «Bauskas Dzīve» arhīva

Eiropas autokrosa svētki – Latvijā

riek

23. un 24. maijā Latvijas nacionālajā sporta bāzē sporta kompleksā «Mūsa» pie Bauskas autosporta mīļotāji aicināti uz visā Baltijā lielākajiem autosporta svētkiem – Eiropas autokrosa čempionāta 3. posmu. Sacensības Bauskā pasaules autosporta kalendārā izceltas lielākiem burtiem, jo tās visbiežāk tiek minētas par paraugu sacīkšu rīkošanā un 2008. gadā Starptautiskā Automobiļu federācija (FIA) tās atzina par vislabāk organizētajām Eiropā.

Iepazīt Viļņu ar

«City Card»

Valmierā būs

Viļņas karte jeb «Vilnius City Card» domāta tūristiem, kas vēlas iepazīt pilsētu. Pieejamas divu veidu kartes: 24 un 72 stundām. Tās īpašnieks var izmantot pilsētas sabiedrisko transportu (autobusu un trolejbusu), bez maksas apmeklēt muzejus, saņemt atlaides autostāvvietās, pārgājieniem, ekskursijām ar autobusu, mikroautobusu, velosipēdu. Ar pilsētas karti atlaides būs iespējams saņemt arī naktsmītnēs, restorānos un kafejnīcās, iegādājoties suvenīrus galerijās, piesakoties veselības aprūpei. Labs jaunums! Karte derīga ar tās iegādes brīdi. To var nopirkt Viļņas tūrisma informācijas centros. Iegādāto atpakaļ nepieņem. Vienreizējiem bezmaksas pakalpojumiem jāuzrāda karte ar kuponu. Kartes cena: 24 stundām – 50 Lt (15 EUR); 72 stundām – 86 Lt (25 EUR).

tūrisma avīze

Lai informētu par tūrisma un atpūtas iespējām šajā gadā, Valmieras Tūrisma informācijas centrs (TIC) gatavo tūrisma avīzi. Tajā iekļauta informācija par kultūras un sporta pasākumiem, naktsmītnēm un ēdināšanas vietām, apskates objektiem un aktīvās atpūtas iespējām Valmierā un apkārtnē. Tūrisma avīze pieejama no maija, bez maksas tiks izplatīta arī citu reģionu TIC.

Pēc rekonstrukcijas

atver pilis

Foto no «Bauskas Dzīves» arhīva

Bauskas pils ir vienīgā daļēji saglabājusies pirmo Kurzemes – Zemgales hercogu Ketleru rezidence, kura var ilustrēt manierisma laika arhitektūras un lietišķās mākslas izpausmes Kurzemes hercogistē. Maijā tā ver durvis rekonstruēta un ar jauniem piedāvājumiem: iekārtota ekspozīcija un divas izstādes, sagatavota muzej pedagoģijas programma. Tukumā pēc restaurācijas ekspluatācijā nodota Durbes pils. Tā pašlaik ir vienīgā Latvijā, kur apskatāms Kurzemes lauku muižas kungu mājas interjers, kas iekārtots atbilstoši 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma stilistikai.

Sagatavoja Anita Rozentāle Izmantotas ziņas no aģentūras LETA, www.citypeople.lv., www.musa.lv un www.travelnews.lv

D z ī v e s p r i e k a m

ka a s ie esp zīv

05/09

Koncerti labam garastāvoklim Krievijas leģendārā rokgrupa «Mašina vremeņi» savu četrdesmito jubileju atzīmēs ar koncertu, kurā skanēs četrdesmit dziesmas – klausītāju iemīļotākās. Rīgā grupa uzstāsies 14. maijā «Arēnā Rīga». Kulta grupas «Depeche Mode» koncerts 25. maijā «Skonto» futbola stadionā. Šīs britu grupas uzstāšanās ir viens no gaidītākajiem notikumiem Austrumeiropā, un Rīga ir viena no nedaudzajām vietām, kuru viņi izvēlējušies koncertam. Koncerti visai ģimenei 2., 3. un 4. jūnijā Ķīpsalā. Bērniem un vecākiem tos veltīs mūziķi Jānis Stībelis, Olga Rajecka, Linda Leen, AIVO, Mārtiņš Freimanis, Lauris Reiniks, Deniss Paškevičs, «Gainfast» solists Kaspars Zlidnis, Marijas Naumovas bērnu ansamblis un vijolnieks Vilhelms Čepinskis ar Lietuvas stīgu orķestri «Camerata Klaipeda».

Celotajs

Vladimirs Barskovs uzņēmējs, SIA «Bauskas alus» valdes loceklis

Nereti ārpus Latvijas nākas doties darba komandējumos. Taču šos braucienus par īstiem ceļojumiem uzņēmējs neatzīst. Īpaši tīkama viņam nav arī lielu attālumu pārvarēšana. V.Barskovs nejūsmo par ļaužu piepildītiem dienvidu kūrortiem: «Protams, ir patīkami janvārī, kad pie mums ir sals un aukstums, aizbraukt uz Ēģipti un baudīt tur sauli. Tomēr es labprāt ceļojumiem izvēlos citus galamērķus.»

Vladimira spilgtākais piedzīvojums

– Esmu atklājis sev lielisku un skaistu zemi, kas atrodas tepat netālu, Eiropā. Tā ir Horvātija. Neko tik skaistu neesmu redzējis nedz Bulgārijā, nedz Turcijā. Man šķiet, esmu atklājis arī šīs burvīgās zemes noslēpumu. Tā ir Adrijas jūra un kalni fonā. Tieši kalni piešķir apkārtnei brīnumainu dvesmu. Tāpēc droši varu apgalvot – man Horvātija šķiet skaistākā vieta Eiropā.

Ieteikums ceļotgribētājiem

Labākais ceļabiedrs

– Man patīk ceļot kopā ar ģimeni. Labākie ceļabiedri ir sieva Natālija, meita Tatjana un mazdēls Janoslavs. Atklāšu arī šīs patikšanas noslēpumu – ceļojumos kopā ar viņiem es varu pilnībā atpūsties. Meita ir enerģijas pilna, pirms brauciena viņa visu maršrutu internetā jau izzinājusi, ir rezervētas nepieciešamās naktsmītnes. Mēs braucam kopā un baudām lielisku atpūtu.

– Izmantojiet katru iespēju iepazīt un izbaudīt pasauli!

Suvenīru kolekcija

– Nav vienas konkrētas lietas, ko no braucieniem atvedu mājās. Tomēr ir kaut kas, ko cenšos katrā valstī nobaudīt. Protams, tas ir alus. Tā man ir profesionāla interese. Atziņa ir nepārprotama – nekur nav labāka alus kā Latvijā.

Sapņu galamērķis

Garākais ceļojums

– Pirms vairākiem gadiem biju komandējumā Taizemē. Maz ko redzēju, jo darba grafiks bija piesātināts. Nogurdināja arī ilgie pārlidojumi. Nevaru teikt, ka man šis bija interesants brauciens kā tūristam, tomēr neliels priekšstats par Taizemi ir radies.

– Uzskatu, ka vienreiz mūžā jābūt dienvidu puslodē. Es gribētu nokļūt Austrālijā, Jaunzēlandē. Nevaru pat precīzi formulēt, kāpēc to vēlos, bet jūtu, mani turp velk. Ir tikai viena problēma, šim braucienam jāatvēl vismaz mēnesis. Kā uzņēmējam pašlaik tik daudz brīva laika man nav.

Foto: Dainis Ģelzis

Nesežam majas!

Savā

vaļā

Pavasarī pelēcīgie savvaļas zirdziņi jeb poļu koniki pa gabalu līdzinās milzīgiem kūlas ciņiem un par sevi atgādina vien tad, kad sāk kustēties. Taurgovis aplokā pamanāmas uzreiz – tās, sagrupējušās pulciņos zāļainākās vietās vai uzkalniņos, mierīgi gremo. Rimtā pastaigā Papes ezera austrumu krastā apmeklētāji var ieraudzīt ne tikai lielos zālēdājus, bet arī savu pirmo šā pavasara taureni un pazīlēt, kāda būs vasara, parādīt bērnam, kāda izskatās bezdelīgactiņa un dzegužkurpīte. Ar labu redzi apveltītie dienas vidū var mēģināt saskatīt augstu gaisā planējošus peļu klijānus vai Papes ezera plašumā atpūtināt pie datora nogurdinātās acis. Sumbru ganības apmeklētājiem nav pieejamas, bet atsevišķos gadījumos tos iespējams ar binokli ieraudzīt no skatu torņa.

Paplašina skatu uz ainavu Izdzirdis mašīnas rūkoņu un durvju aizciršanos, uz gidu namiņa pusi cienīgā solī nāk prāvs melns bullis, galvu ar stāvajiem D z ī v e s p r i e k a m

ragiem stalti izcēlis. Pārsimts metru tālāk atbraucējus vēro otrs, ļoti līdzīgs pirmajam. Pēc neilga laiciņa aiz krūmiem cita aiz citas pavīd gaišpelēkas muguras – arī koniki grib zināt, kas atbraucis. Savvaļas govju un zirgu pieskatītāja gide Velta Kūpele stāsta, ka šoziem taurgovju ganāmpulkam siens bijis jāpieved papildus, un nu bara vadonis atnācis pārliecināties, vai kaut ko nedos arī dienas vidū. Tauri jeb savvaļas govis ir atgremotājdzīvnieki un tipiski zālēdāji. Tie var noplūkt tik garu zāli, ko iespējams ar mēli aizķert. «Zirgi pēc siena nenāk, tiem pietiek ar pērno kūlu un uz ciņiem palikušajiem zaļajiem stiebriem,» rāda gide. Ceļam tuvākais aploks nobradāts gluži melns, tur govju bars ik rītu nākot gaidīt papildu devu. Līdz aprīlim taurgovīm jau atskrējuši deviņi teliņi, zirgiem – tikai viens kumeliņš. Daba iekārtojusi tā, ka kumeliņi parasti sarodas aprīļa beigās un maija sākumā, kad laiks siltāks un barības vairāk. Pirmā saskarsme ar poļu konikiem Veltai iznākusi pirms vairākiem gadu desmitiem. «Grupa

05/09

! a k sa

r esp zīv

ieka

Izstaigājot savvaļas dzīvnieku aplokus Papes ezera krastos, iespējams iztēloties, kā ainava izskatījusies pirms daudziem gadu simtiem, kad lielie zālēdāji brīvi ganījās tagadējās Latvijas teritorijā studentu no Lauksaimniecības akadēmijas bijām ekskursijā uz Poliju un tur apmeklējām arī lielas zirgu sacensības, kuru laikā demonstrēja atjaunotās šķirnes ‘Konik polski’ pārstāvju spējas. Nokavēju stāstījuma sākumu, ko vēlāk nožēloju. Bet, re, bija jāpaiet gadiem, un tie zirdziņi paši pie manis atbrauca,» smej V.Kūpele.

mazām aizauga ar krūmājiem, jo daudzi īpašumus atguvušie mantinieki uz liesās zemītes nesaskatīja saimniekošanas perspektīvu. Pamestās mājvietas aizauga nātrēm un dadžiem, bet nekoptajos laukos bija redzami kamolzāles kumšķi, atceras gide. Tagad dzīvnieki pamazām izbradājuši nātru un vībotņu pudurus, noēduši garās graudzāles un pļavās atgrieZina, kas der zušās bezdelīgactiņas, dzegužun kas neder ēšanai kurpītes un naktsvijoles. Smilgu Beidzoties kolhozu laikiem, vietā atzēlis baltais un sarkanais Papes ezera piekrastes tīrumi pa- āboliņš, pļavas dedestiņas un

Kā atrast? Savvaļas zirgi un taurgovis atrodami, braucot pa Liepājas – Klaipēdas šoseju (autoceļš A11) uz Rucavas pusi, nepilnus 40 kilometrus līdz autobusa pieturai Kalnišķi. Ceļa malā norāde «Savvaļas zirgi», pie kuras jānogriežas pa labi. Ap sešu kilometru garajā ceļā līdz aplokiem iespējams pavērot krūmainās mežaudzes. Vecajās mājvietās kuplo ceriņi. Mežā dažviet ap kokiem apvijušās savvaļas efejas, kas tālāk uz ziemeļiem sastopamas tikai kapos un dārzos. Reizēm pavisam tuvu ceļam pienāk dzērves.

Kad braukt?

Velta Kūpele par savvaļas zirdziņiem un taurgovīm rūpējas no pirmās atvešanas dienas un apmāca arī jaunos gidus.

Papes ezerā un tā apkaimē pavasara un rudens pārlidojumos atpūšas gulbji un citi gājputni. Tos var vērot no krasta vai īpaši ierīkotā putnu novērošanas torņa.

Pie savvaļas zirgiem var doties visos gadalaikos. Vasarā gidi dežurēs katru dienu no pulksten 10 līdz 18. Pēc pulksten 17 ierasties nav vēlams – dzīvniekiem jātiek uz attālākajiem aplokiem atpūsties un paēst. Ja gids negaida pie namiņa, aplokos iet iekšā nedrīkst, tādēļ jāpiesakās pa tālruni 27037876.

Apģērbs un ekipējums Jārēķinās vismaz ar stundu laika un ap divu kilometru pārgājienu. Pastaigai pa pļavām un vietām mitro ezermalu jāizvēlas atbilstošs apģērbs un apavi. Noderēs binoklis.

Šis taurgovju teliņš ir aptuveni nedēļu vecs un uzturas mammas tuvumā. citi tauriņzieži. Atkāpušies arī ezermalas niedrāji, jo zirdziņi un govis izplūc jaunos niedru dzinumus bieži ar visām saknēm. «Varbūt vietām dzeltenās purva skalbes jeb savvaļas īrisi zied mazāk nekā agrāk,» gide atklāj, ka zirdziņi pavasarī noplūcot gandrīz katru parādījušos zaļumu, arī skalbju dzinumus, un pamestajās mājvietās neskarti paliek tikai sniegpulkstenīšu un dzelteno narcišu ceri. Pļavās aizvien lielākā skaitā ligzdo ķīvītes un meža zosis. Rīta agrumā peļot iznāk lapsas un blakus gotiņām un zirgiem reizēm ganās arī stirnas. Agri pavasarī taurgovīm līdzās rosās melnie strazdi, bet vasarā aplokos cienīgi staigā stārķi.

Maizi un burkānus nepiedāvāt Koniki un taurgovis tiek radināti dzīvei savvaļā, tādēļ doties aplokos individuāli nav atļauts. Kategoriski noliegts dzīvniekiem dot maizi vai citu pārtiku. «Arī burkāni jāatstāj mājās,» Velta ir strikta. Aplokos, kurus rāda apmeklētājiem, iemītnieki apraduši

ar cilvēku klātbūtni, bet tālākajos, kur ciemiņus neved, dzīvnieki esot tramīgāki. Koniki parasti uzturas barā, un barvedis vienmēr pieskata, vai visi ir kopā. Kad fotogrāfs pieiet tuvāk, barvedis cenšas nostāties starp svešinieku un savējiem, bet ķēvīte palaiž kumeliņu pa priekšu, lai pasargātu to no iespējamām briesmām. «Reizēm barveža spērieni tiek dāvāti pa labi un pa kreisi,» gide brīdina, ka, jūtot apdraudējumu savam harēmam, ērzelis var vērsties pret traucētājiem, īpaši, kad ķēvēm dzimst kumeliņi. Veltai ir arī skumji stāsti par to, ka tikko dzimis mazulis aiziet bojā, jo vēl nespēj sekot baram un ilgāku laiku paliek guļam viens. Vēlāk ne bars, ne paša mamma viņu vairs nepieņem. Svešiniekus acīgi uzmana arī taurgovju buļļi. Lielais melnais cienīgi iet pa taku un pieliek soli, kad izdzird teliņa īdēšanu, meklējot mammu, kas līdz ar baru pavirzījusies tālāk. Gide ieteic dzīvniekiem neiet tuvāk par 30 metriem, lai nenokļūtu bara vidū. Ekskursantiem labāk līdzi neņemt

Šis kumeliņš atskrējis agrāk nekā citugad. Parasti ķēvītes sagaidot siltāku laiku un garāku zālīti. arī suņus. «Ja nu ļoti mācītus un klausīgus,» viņa pieļauj, jo dzīvnieki jau esot cietuši no nepieskatītu suņu uzbrukumiem.

Visus apmeklētājiem nerāda Papes ezera apkārtne bija pirmā vieta Latvijā, kur, īstenojot Pasaules Dabas fonda dabiskās ganīšanas projektu, 1999. gadā ievesti pirmie 18 savvaļas zirgi, lai demonstrētu lielo zālēdāju nozīmi dabā un rosinātu videi draudzīgus atklātas ainavas atjaunošanas un saglabāšanas paņēmienus. Papes ezera austrumu piekrastes pļavās koniku skaits jau sasniedzis gandrīz 40 un drīz papildināsies ar jauniem kumeliņiem. Turpat mitinās arī 54 taurgovis un deviņi sumbri. Taču pavasarī visiem ganāmpulkiem gaidāms pieaugums. No Papes ezera pļavām dzīvnieki pārvesti arī uz jaunām vietām Ķemeros, Kandavā, Naukšēnos un Ērgļu apkārtnē, jo dabiskā ganīšana izvēršas par populāru dabisko pļavu uzturēšanas veidu Latvijā. Sarmīte Štrausa

Cik maksā? Ieejas biļete – 1,60 latu; skolēniem, pensionāriem, studentiem, uzrādot apliecību, – 1 lats; ģimenei (vecāki un/vai vecvecāki, bērni līdz 16 gadiem) – 3 lati.

Ko apskatīt pa ceļam Bernātos – tālāko Latvijas Rietumu punktu – Viļņa Titāna veidoto zīmi Zaļais stars. Arī piemiņas zīmi pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes vizītei. Vasarā var iepazīt kādu no Nīcas krāšņajiem dārziem (tāl runis 63489501, 28301687). Pūsēnu kalnu Nīcas pagastā – Latvijas augstāko kāpu (37 m). Paveras skats uz Baltijas jūru un piejūras priežu mežu. 1 – 2 km platu kāpu grēdu starp Papes ezeru un jūru; lielākā ir Ķupu kāpa jeb Ķupu kalns, kur padomju laikos bija izvietots robežapsardzības spēku postenis. Papes Dabas parka ziemeļu daļā, posmā no Priediengalaciema līdz Jūrmalciemam, var vērot, kā veidojies stāvkrasts. Pa ceļam uz zirgu ganībām ir sena lībiešu kulta vieta – Ezerskolas upurakmens.

Tehnologijas GPS ierīču ražotājs «Garmin» prezentējis divus rokaspulksteņu modeļus – «Forerunner 310XT» un «Forerunner 405CX» ar iebūvētiem GPS uztvērējiem. Pirmajam aprīkojumā ir jaudīga baterija, kas vismaz 20 stundu ļaus noteikt īpašnieka atrašanās vietu, ātrumu un sirds pulsu. Tas ir arī ūdensizturīgs līdz pat 50 metru dziļumam. Savukārt «Forerunner 405CX» papildus visam iepriekšminētajam var lepoties ar sadedzināto kaloriju skaitītāju. Abi pulksteņi jau nonākuši pārdošanā, «Forerunner 310XT» maksā apmēram 170, bet «Forerunner 405CX» – apmēram 180 latu.

Jauni ģimenes locekļi

«Intel Corporation» iepazīstinājusi ar jauniem «Intel Xeon 5500» sērijas procesoriem, kas ir paši jaunākie un modernākie serveriem paredzētie procesori kopš «Intel Pentium Pro» procesoru izlaišanas pirms 15 gadiem. Jaunās mikroshēmas automātiski pielāgojas noteiktam enerģijas patēriņa līmenim, datu pārraides ātrumam un lietotāju datu bāzu prasībām. Tām arī būs nozīmīga loma zinātnisku pētījumu, kuros tiek izmantoti superdatori, veikšanas procesā. Tāpat kā visus citus «Intel» jaunos produktus, arī «Xeon 5500» sērijas procesorus raksturo ievērojama energoefektivitāte. Vairāk nekā 70 ražotāju, ieskaitot «Intel» jauno klientu «Cisco», kā arī «Dell», «Fujitsu», HP, IBM, «Sun Microsystems», plāno paziņot par vairāk nekā 230 unikālām sistēmām, kurām pamatā būs jaunie «Intel Xeon 5500» sērijas serveru procesori. D z ī v e s p r i e k a m

Foto no www.sxc.hu

Pulkstenis kartes vietā

Pavasaris arī

fototirgū

Kad pumpuri sprāgst, ziedi veras un zāles stiebri stiepjas pretī saulei, tā vien gribas ievilkt krūtīs spirdzinošo gaisu, bet vēl jo īpašāks šis gadalaiks ir tiem, kas jaukās atmiņas vēlas saglabāt arī fotogrāfijās

cinājis ar «500D», kas ir sākuma līmeņa spoguļkamera un kuras cena bez objektīva Latvijas veikalos ir apmēram 520 latu. Tai ir CMOS 15,1 megapikseļu attēla sensors, kas spēj ne tikai iemūžināt fotogrāfijas, bet arī veikt videoierakstu, turklāt labā – 1080 punktu – izšķirtspējā. Šajā jaunumā iebūvētais attēla un video procesors «Digic 4» piedāvā labu trokšņa slāpēšanu pie augstiem gaismas jutības (ISO) uzstādījumiem, tādēļ arī iesācējiem būs vieglāk iegūt kvalitatīvas fotogrāfijas, piemēram, sarežģītas gaismas apstākļos. Protams, nevajadzētu cerēt, ka šis salīdzinoši lētais fotoaparāts spēs sacensties ar profesionālajiem Gan fotografē, gan filmē rīkiem, tomēr tā darbības ātSpoguļkameru tirgus līderis rums – 3,4 kadri sekundē – «Canon» savus cienītājus ieprie- ir pietiekams, lai «noķertu» «Dzīvespriekam» piedāvā uzlabot fotoarsenālu, sniedzot nelielu ieskatu jaunākajās digitālajās spoguļkamerās, kuras palīdzēs nodrošināt kvalitatīvas bildes, turklāt nepieder pie tā «dārgākā gala». Lai gan joprojām lielākā daļa fotomīļu lieto kompaktklases fotoaparātus, tā sauktos «ziepjutraukus», arvien vairāk cilvēku izvēlas spoguļkameras, kam ir plašāks iespēju klāsts, proti, maināma optika un citas funkcijas, kas ļauj to lietotājam pretendēt jau uz profesionālāku līmeni. Šajā gadā teju visi šā tirgus segmenta aizpildītāji pircējiem piedāvā jaunus modeļus, kas jau tagad atrodami arī Latvijā.

05/09

arī kustīgus objektus. Vēl gribas pieminēt, ka tam ir trīs collu LCD ekrāns ar 920 000 punktu izšķirtspēju, tiešskates režīms («Live View») ar kontrasta bāzēto un sejas atpazīšanas autofokusu opciju, kā arī deviņu punktu autofokusu.

Negrasās atpalikt Videofilmēšanas iespēju savā produktā iekļāvis arī sīvākais «Canon» konkurents «Nikon», kura «D90» bez objektīva veikalu

plauktos atrodas par apmēram 540 latiem. «Nikon D90» ieradās kā aizstājējs divus gadus vecākajam «Nikon D80» – ļoti iecienītai entuziastu fotokamerai. Abas šīs kameras izskatā ir visai līdzīgas, taču «D90», protams, ir caurcaurēm jaunās paaudzes ierīce: tai ir jauns attēla sensors (12,3 megapikseļi) ar putekļu tīrīšanas sistēmu, lielāks ekrāns (trīs collu), jauns iebūvētais attēlu apstrādes risinājums, «Live view» un jau pieminētais videorežīms, nemaz nerunājot par dažādiem mazākiem dizainiskiem un funkcionāliem uzlabojumiem. Kā liecina vairāku pazīstamu ekspertu publicētie testi, par lielākajiem šīs fotokameras plusiem var uzskatīt plašas konfigurācijas iespējas, iespaidīgu aprīkojumu, ērtu lietošanu un ļoti labas kvalitātes fotogrāfijas pie liela ISO,

proti, nofilmētais videomateriāls nav tik labas kvalitātes, kā gribētos, savukārt «Live View» režīmā «D90» ir lēns autofokuss.

Pakāpienu augstāk

Ja jūsu iekšējam fotogrāfam sākuma līmeņa aparāti ir par necilu, var palūkoties uz pusprofesionālo spoguļkameru, piemēram, tādu kā «Pentax K10D» sekotāju «K20D». Tā aprīkota ar 14,6 megapikseļu matricu, korpusā iebūvētu attēla stabilizāciju, jau ierasto «Live View» iespēju, laika apstākļu (tajā skaitā lietus lāšu) drošu korpusu un lērumu iespēju, kas ļaus attīstīt savas iemaņas fotografēšanā. «Pentax K20D» interesanta vēl kāda iemesla dēļ – tā pieejama arī ar nosaukumu «Samsung GX20», kas gan izskatās nedaudz citādi, tomēr būtībā ir «K20D» dvīņubrālis ar tādu pašu, starp citu, «Samsung» ražotu attēla matricu. Varētu padomāt – ja jau augstāka līmeņa, tātad arī dārgāka, bet te nu gaida vislielākais pluss – Latvijas veikalos «Pentax K20D» bez objektīva maksā līdz 500 latu. Atliek vien salauzt stereotipus par «Pentax» un iegūt savā īpašumā kas ir būtiski, ja vēlaties uzņemt pietiekami funkcionālu modeli attēlus, teiksim, tumsā vai telpās jebkurai dzīves situācijai. ar trūcīgu apgaismojumu. Tajā pašā laikā, kā jau katrai medus Rokas nepiepūlēs Nav slikti, ja labu fotoaparāmucai, arī šai ir sava darvas pile,

tu var ērti nēsāt līdzi arī ikdienā. Vieglu fotokameru cienītājiem varētu patikt «Olympus» radītā «E-620», kas ir viena no pasaulē mazākajām, vieglākajām digitālajām spoguļkamerām ar iebūvētu attēla stabilizāciju. Šī kamera uzskatāma par pusprofesionālā modeļa «E-30» un sākumklases

modeļa «E-520» apvienojumu. «Olympus E-620» ir 12,3 megapikseļu «Live MOS» attēla sensors, septiņu punktu automātiskās fokusēšanās sistēma, «TruePic III+» attēla procesors, iebūvēts bezvadu zibspuldzes kontrolieris un grozāms (nenoliedzami, ērti) 2,7 collu LCD ekrāns. Kamera atbalsta «Olympus Art Filters» attēlu filtrus, kas lietotājam ļauj bildēm pievienot dažādus efektus. Šis 475 gramu vieglais modelis bez objektīva Latvijā nopērkams par 480 latiem. Inga Karlinska

Lietotāja pieredze Guntars Strangats, profesionāls fotogrāfs: Mūsdienās sākumklases spoguļkameras spēj tik daudz, cik pirms dažiem gadiem spēja tikai krietni profesionālāki fotoaparāti. Salīdzinot vairāku zīmolu produktus šajā kategorijā, visdraudzīgākais amatieriem ir «Nikon». Profesionālos «spoguļos» daudzu funkciju, kas ir sākumklases pārstāvjiem, nemaz nav, jo tās tiek aizstātas ar lietotāja zināšanām. Savukārt «Nikon» piedāvā reāli

strādājošas iespējas, kas var palīdzēt sarežģītos apstākļos, piemēram, funkcija «Dlight», kas palīdz «izvilkt» vidējo apgaismojumu – fons būs pietiekami gaišs un arī priekšplānā viss būs kārtībā. «Canon» turpretī spēj daudz, tomēr lietotājam jāzina, kad kura podziņa jāspiež. Kā rāda pieredze, «Olympus» atsevišķiem modeļiem, piemēram, rītos sniegotā ziemā neprecīzi nostrādā baltā balanss, līdz ar to attēls kļūst zils.

Par «Pentax» – labs zīmols, taču Latvijā var rasties problēmas ar aksesuāru iegādi, kā arī servisu. Iegādājoties spoguļkameru, būtiska ir optikas izvēle. Tā saucamie «Kit» objektīvi nespēs sniegt to, ko vēlaties. Labāk pirkt oriģinālos objektīvus, nevis, piemēram, «Sigma», lai nezaudētu zīmola oriģinalitāti, teiksim, «Canon» siltos toņus un «mīkstāko» attēlu vai arī «Nikon» precīzo detalizāciju.

Zvana un iemūžina

Jaunais tālrunis «Sony Erics son S312» paredzēts ne tikai ierastajai mobilo sakaru rīku funkciju veikšanai, bet arī augstākas izšķirtspējas videofilmēšanai. Divu megapikseļu kameru iespējams izmantot horizontāli, un ar izgaismotiem attēlveidošanas taustiņiem var mainīt iestatījumus un vēlamo uzņēmumu iegūt daudz ātrāk. Iespējams izmantot arī integrēto funkciju «Photo fix», kas palīdzēs gūt vislabāko attēlu kvalitāti. Jaunuma radītāji īpašu uzmanību pievērsuši tieši videofilmēšanas darbībai, jo tam mobilajā tālrunī iebūvēts pat īpašs aktivizēšanas taustiņš. Pagaidām nav zināma šā modeļa cena, veikalu plauktos tas varētu parādīties vasaras otrajā pusē.

Patērēs mazāk enerģijas

Kompānija «Samsung» nolēmusi nostāties uz «zaļākas» takas, un jaunie «SyncMaster 70» monitori lepojas ne tikai ar labākiem tehniskajiem parametriem un pievilcīgāku dizainu, bet arī ar dabai saudzīgākiem materiāliem un par 33 procentiem mazāku elektrības patēriņu nekā iepriekšējās paaudzes «Samsung» monitori. «Samsung SyncMaster 70» monitoriem būs 20 vai 23 collu ekrāns ar 50 000:1 kontrastu un divu milisekunžu reakcijas laiku. Par cenu un pārdošanas datumu pagaidām vēl netiek ziņots.

Auto

Līgani pār

Foto no www.motorpoint.com.au

bedrēm

Ja automašīnas amortizatori nolietojušies, braucot jutīsim pat vismazāko ceļa nelīdzenumu. Taču ne jau tikai par komfortu ir runa – neaizmirsīsim par braucēju drošību, jo uz spēles var būt mūsu veselība vai pat dzīvība Bojāti amortizatori nenodro šina riteņu pietiekamu kontaktu ar ceļa brauktuvi. Tas savukārt ietekmē spēkrata vadāmību, un, iebraucot ceļa līkumā, auto ir lielāka iespēja nonākt sānslīdē.

Viltīgais progress «Skanēs dīvaini, bet tieši tehniskais progress traucē pareizi novērtēt ritošās daļas bojājumus mūsdienu automašīnās,» skaidro mehāniķis Austris Gross. Ja automašīna aprīkota ar bremžu antibloķēšanās sistēmu (ABS), pareizi nefunkcionējoši amortizatori palielina bremzēšanas ceļu. Tas tāpēc, ka riteņi, kas neatrodas ciešā kontaktā ar ceļa segumu, laiku palaikam mēģina bloķēties, ko novērš ABS elektronika, bremžu maģistrālē samazinot spiedienu. Brīdī, kad ritenis nonāk ciešā saskarē ar segumu, nepieciešams laiks, lai spiedienu atjaunotu. Piemērs parāda, kā nedrošs kontakts ar ceļu malD z ī v e s p r i e k a m

dina ABS elektroniskās «smadzenes».

Tātad jāpārbauda Lai noskaidrotu, kad pienācis laiks mainīt amortizatorus, dažreiz pietiek ar to vizuālu novērtēšanu. Ja uz korpusa ir eļļas pēdas, ticamākais, zudis hermētiskums vai pat eļļas nav palicis vispār. Lai gan naudas taupīšanas nolūkos tiek mēģināts amortizatorus labot, ieteicams gādāt jaunus. Par amortizatoru blīvējuma bojājuma priekšvēstnesi var uzskatīt arī tā kustīgās daļas («štoka») koroziju. Rūsa darbojas līdzīgi smilšpapīram, kas ātri sabojā blīvi. Tomēr vizuālā novērtēšana ne vienmēr ļauj izdarīt secinājumus par amortizatoru stāvokli. Labāk uzticēties iekārtām. Ideālā gadījumā amortizatorus demontē un katru pārbauda speciālā stendā. Tas gan ir dārgs prieks. Biežāk tiek izmantoti vibrostendi, kas parasti ietilpst piekares un bremžu pārbaudes ietaises aprīkojumā. 05/09

Ko izvēlēties? Kaut gan tehnikas progresa gaitā ir radīti jauna tipa amortizatori, tomēr četrriteņu spēkratos joprojām izmanto tradicionālos – hidrauliskās eļļas ierīces. Tie ir gana lēti un piemēroti ikdienas braucieniem gan pa normāliem, gan sliktiem ceļiem, nodrošinot pietiekamu komforta līmeni. Speciālisti pat iesaka, ja vien vadītājam nav īpašas vēlmes, iegādāties līdzīga tipa amortizatorus. Minētie hidrauliskie amortizatori pieejami visplašākajā cenu diapazonā, sākot no 12 līdz 15 latiem par retāk dzirdētu firmu ražojumiem un beidzot ar simts un vairāk latiem par pazīstamākiem un sportiskas slavas apmirdzētiem «Bilstein» un «Koni». Ja nav uzticības galīgi lētam amortizatoru piedāvājumam, bet pārmaksāt par sava desmitgadīgā ikdienā lietojamā auto «amīšiem» nav nedz vēlmes, nedz vajadzības, izvēlēties var pietiekami kvalitatīvos «Sachs», «Boge», «Monroe»,

Der zināt Ja bojāti amortizatori, pat braucot ar ievērojami zemāku ātrumu, var sākties akvaplanēšana Lai noskaidrotu, kā darbojas amortizatori, mēdz lietot tā dēvēto uzšūpošanas metodi (stāvošai automašīnai no augšas spēji uzspiež, tā iešūpinot). Taču šī metode dod tikai ļoti aptuvenu priekšstatu. Pārbaudē uz speciāla stenda, īsu brīdi padrebinot mašīnas riteņus, iespējams noteikt amortizatoru nolietojuma pakāpi Eļļas notecējumi liecina, ka amortizators ir bojāts Nomainot amortizatorus, jānomaina visas ritošās daļas bojātās detaļas

«Kayaba» vai «Gabriel» ražojumus. Arī šīs firmas piedāvā īpaši kvalitatīvas un speciālām vajadzībām paredzētus amortizatorus. Tāpēc, pirms ko iegādāties, nekautrējieties pakonsultēties ar zinošu tirgotāju vai servisa meistaru. Pēdējos gados arvien lielāku popularitāti iekaro vēl nesen tikai sporta spēkratiem pielāgotie gāzes amortizatori. Pēc sajūtām piekare it kā kļūst «cietāka». Parasti tos izvēlas, ja daudz jāpārvietojas pa sliktas kvalitātes brauktuvēm, piemēram, lauku ceļiem. Iemantojot plašu popularitāti, to cena top arvien demokrātiskāka. Mazāk dzirdētas firmas amortizatoru var iegādāties, samaksājot aptuveni pussimts latu. Tirdzniecībā tiek piedāvāti arī adaptīvie amortizatori, kuru darba raksturlīkne pieskaņojas braukšanas apstākļiem, taču tas jau ir pavisam cits cenu līmenis – līdz pat vairākiem simtiem latu.

Kurā klasē ir tavs automobīlis? Atbildam Kāds mūsu lasītājs no Lie- klase» – no 4 līdz 4,5 metriem. pājas nesen iegādājies kore- Piemēram, «VW Golf», «Ford jiešu automašīnu «Hyundai Focus» un «Citroen C4». Getz». Vēlāk uzzinājis, ka viņa spēkrats tiekot iedalīts B klasē. Viņš taujā, kādi ir kritēji, pēc kuriem vieglo automašīnu iedala kādā noteiktā klasē. Kā «Dzīvespriekam» noskaidroja, papētot internetā atrodamo informāciju, pie auto iedalījuma klasēs visai strikti pieturas Eiropas ražotāji. Pārējā pasaule pamazām pārņēmusi šā iedalījuma principus. Turklāt tas palīdzot pircējiem orientēties plašajā piedāvājuma klāstā.

D klase – vidēja izmēra jeb ģimenes auto, no 4,5 līdz 4,8 metriem. Piemēram, «Toyota Avensis», «VW Passat» un «Mazda 6».

Austrumi – smalka lieta

Ķīna jau gada beigās varētu kļūt par pasaulē lielāko auto ražotāju. Pašlaik līderis ir Japāna, bet trešie – ASV, kuru Ķīna apsteidza pērn. Paredzams, ka šogad Ķīnā izgatavos 8,7 miljonus auto. Tas ir apmēram par miljonu vairāk, nekā plānojuši saražot japāņi. Lielākā daļa automašīnu paredzētas iekšējam tirgum, taču Ķīna aizvien nopietnāk sāk pievērsties arī eksporta iespējām. Visam pamatā ir ievērojamais iekšējais pieprasījums. Prognozē, ka globālais auto tirgus šogad samazināsies vismaz par 20%, taču kritums Ķīnas tirgū būšot vien 6,5%. Salīdzinājumam – kopš 2004. gada automašīnu ražošanas apjoms Ķīnā dubultojies, bet ASV divas reizes samazinājies.

Jauns jāsargā Pirmais, ko uzsver A.Gross, ir amortizatoru nomaiņa pa pāriem – priekšējiem un pakaļējiem riteņiem. Pretējā gadījumā «amortiņu» mūžs būs ievērojami īsāks. Otrkārt, jāveic arī pamatīga ritošās daļas revīzija un jānomaina nolietojušās detaļas. Piemēram, bojāti šarnīri palielina slodzi uz jaunajiem amortizatoriem. Amortizatoru nomaiņa jāveic precīzi, turklāt jāievēro zināmi noteikumi. Piemēram, transportēšanas laikā gāzes-eļļas amortizatoros šie komponenti nav sajaukti. Tāpēc pirms tam jāveic tā saucamā «pumpēšana». Diemžēl ne vienmēr servisa meistari to izdara. Tāpat svarīgi ievērot, ka montāžas laikā ar rokām vai instrumentiem nedrīkst pieskarties amortizatoru pulētajai kustīgajai daļai – štokam, lai uz tā nenonāktu netīrumi.

Amortizatoru resurss Saudzīgi braucot, amortizatoru resurss ir 100 tūkstošu kilometru robežās un vairāk. Cik – atkarīgs no ražotāja un, protams, braukšanas stila un apstākļiem.

Viltīgie vācieši

A klase – mikrolitrāžas auto, garums līdz 3,6 metriem. Tajā ietilpst tādi braucamie kā «Fiat Panda» un «Daewoo Matiz».

E klase – to dēvē arī par biznesa klasi, kuras izmēri ir no 4,8 līdz 5 metriem. Piemēram, «Audi A6», 5. sērijas BMW un E klases «Mercedes Benz».

B klase – mazlitrāžas spēkF klase – īpaši prestižās lukrati ar garumu no 3,6 līdz 4 metriem. Piemēram, vēstules susa automašīnas, kuru izmēri autora «Hyundai Getz», «Mazda ir virs 5 metriem. Piemēram, «Audi A8», 7. sērijas BMW, 2» un «Opel Corsa». «Lexus LS» un S klases «Mercedes Benz». Pastāv vēl citi dažādi kritēriji, pēc kuriem tiek klasificētas vieglās automašīnas, piemēram, bezceļa braucamie, kabrioleti, miniveni. C klase – tā saucamā «golf

Edgars Sauka

BMW kompānija paziņojusi, ka sperts nākamais lielais solis degvielas ekonomijā. Proti, «Efficient – Dynamics» programmas ietvaros sadarbībā ar NASA izstrādāta jauna degvielas patēriņa samazināšanas sistēma – «Magnetic Tow Technology (MTT)» jeb magnētiskā vilkšanas tehnoloģija. Princips ir vienkāršs – BMW automobiļa priekšējā daļā iebūvēts gana spēcīgs magnēts, kura stara darbības tālums ir 20 metru. Atliek šādā attālumā pietuvoties piemērotam donorautomobilim – vilcējam, atlaist kāju no akseleratora pedāļa, izslēgt dzinēju un turpināt ceļu, nepatērējot ne gramu degvielas. Galvenā sistēmas priekšrocība – velkošā auto vadītājs ne mazākā mērā nejutīs manevrētspējas zudumu, jo ar velkamo auto tam nav mehāniskas sakabes. Lai atsāktu braukt, BMW vadītājam atliek nospiest sajūga pedāli, dzinējs iedarbosies un sistēma atslēgsies. Nu ko, noticējāt? Šādi BMW pajokojās 1. aprīlī.

Mana filma

Arābu puisis Saīds (Rauls Peņja) atmodina Anas (Manuela Veljesa) atkārtoto redzējumu pasauli. Spāņu gleznotājas Anas Medemas gleznas reprodukcija (augšā).

Foto no www.filstarts.de

Mākslinieciska bohēma, erotika, hipnoze – filmā «Apjukusī Ana» (Spānija) tie ir ceļi, kas tuvina pamatjēgas atklāsmei. Tā ir trauslā robeža starp apziņu un zemapziņu, ko franči apzīmē ar «deja vu» (jau redzēts). Režisors Hulio Medems radījis niansētu, juteklisku darbu, kura sižets risinās artefaktu piesātinātajā Spānijas vidē

Hipnotiskas vīzijas

radošās bohēmas fonā Filmas izteiksmīgā vizualitāte sniedz vēl lielāku baudījumu nekā mēģinājums atainot galvenās varones atkārtoto redzējumu pasauli, kas šķērso laiktelpas ierobežojumus. Darbs ir veltījums režisora māsas, jaunas spāņu gleznotājas Anas Medemas, piemiņai. Viņa gāja bojā 22 gadu vecumā. Filmā izmantots ļoti daudz mākslinieces fascinējošo un savdabīgo kompozīciju, kas neiekļaujas kāda konkrēta 20. gadsimta mākslas stila nosacījumos. Veiksmīga ir arī A.Medemas gleznu iekļaušana sižeta paralēlā – animācijas – līnijā, ar ko noslēdzas katra no desmit atsevišķām, bet savstarpēji saistītām epizodēm. Tās veido galvenās varones – Ibicas salā augušas meitenes – piesātināto vīziju sēriju. Hulio Medema meistarība izpaužas arī simbolu valodas teicamā pārvaldīšanā. Viņš ir viens no spāņu pazīstamākajiem režisoriem. D z ī v e s p r i e k a m

No Ibicas uz Madridi

mīlēšanās kādā arābu puisī. Ana vēro viņu gleznojam un pēkšņi piedzīvo savu pirmo «deja vu» atklāsmi. Viņas zemapziņā saglabājušies iepriekšējo dzīvju notikumi, kas ar milzīgu intensitāti izlaužas brīvībā. Šo fenomenu vismaz reizi mūžā izjutuši ap 70 procentu pētījumos iesaistīto personu. Atkārtojuma sajūtas var panākt ar hipnozi, un šādu pavērsienu piedāvā režisors. Stāsts nepretendē uz mistikas žanru, bet vēl jo mazāk – uz tēmas medicīnisku izklāstu, tādēļ jāļaujas notikumiem, nemeklējot skaidrojumus vai jaunas atziņas. Bezapziņas stāvoklī Ana piedzīvo vairākus dramatiskus redzējumus, ko cītīgi fiksē hipnozes speciālists. Meitenes apjukumu izraisa fakts, ka visās iepriekšējo dzīvju vīzijās viņa iet bojā 21 gada vecumā. Ana to No iepriekšējām dzīvēm jau sasniegusi, tāpēc pieņem lēKā žilbinošas gaismas uz- mumu pārliecināties, vai šis prinplaiksnījums tumsā ir Anas ie- cips darbojas arī realitātē... Graciozi un pašatdevīgi Anas lomu spēlē jauniņā aktrise Manuela Veljesa. Meitene – īsts dabas bērns – un viņas tēvs bezrūpīgi dzīvo tūristu apjūsmotajā Ibicas salā tālu no civilizācijas kņadas. Viņa savas iztēles ainas materializē neparastās gleznās. Daba, māksla un filosofija ir Anas tēva – postmodernās pasaules hipija – noslēgtās dzīves dominantes, un abi šajā vidē atrod piepildījumu. Kādā tirdziņā Anas darbus pamana no Madrides atbraukusī mecenāte (filmā atveido Šarlote Remplinga). Viņa ierosina Anai doties uz Spānijas galvaspilsētas jauno gleznotāju komūnu. Tās dzīves ritmā individuālistei Anai neizdodas iekļauties, turklāt viņai ir sveša mākslinieku attiecību brīvība un uzspēlētais nihilisms.

05/09

«Eņģeļi un dēmoni» Maija vidū paredzēta Dena Brauna skandalozā romāna ekranizācijas pasaules pirmizrāde. Filmu demonstrēs arī Rīgā. Galveno varoni – Hārvarda Universitātes semiotikas profesoru – spēlē Toms Henks. Lente uzņemta speciāli izveidotā paviljonā ASV, jo Vatikāns kategoriski iebilda pret filmēšanu Svētā Pētera bazilikā Romā. T.Henks atveidoja titullomu arī iepriekšējā D.Brauna romāna ekranizācijā «Da Vinči kods». Režisors Rons Hovards. Aina Ušča

Jaunas izrad es Priekules muižas īpašnieks Fridrihs fon Korfs (Juris Žagars) uzklausa savus ļaudis.

Divas pirmizrādes

Foto: Gunārs Janaitis

Dž.Dž.Džilindžeram

Neļausim nocirst sev

spārnus

Jauns Māras Zālītes un Ulda Marhilēviča kopdarbs nodots skatītāju vērtējumam Dailes teātrī. Tā ir muzikālā drāma «Priekules Ikars» Kā daudzslāņains pīrāgs tas ir rūpīgi gatavots, meklējot oriģinālus izteiksmes veidus gan dzejnieces tekstos, gan komponista muzikālajās izpausmēs. Vienlaikus tajā daudz atpazīstamu, abiem autoriem raksturīgu kvalitatīvo iezīmju. Līdz ar režisora Mihaila Gruzdova paveikto un aktieru spilgto sniegumu tapušais darbs uzrunā un raisa diskusijas vēl ilgi pēc priekškara aizvēršanās. Sākumā gan dažas iebildes. Vēlētos stilistiski vienotāku, tīrāku skatuves vizuālo tēlu, īpaši pirmajā cēlienā. Negribot noliegt Arta Robežnieka, galvenās lomas atveidotāja, talantu, šķiet, viņam visgrūtāk izdevies apjaust sava varoņa emocionālo satvaru. Esmu pār- Ilze Ķuzule un Artis liecināts, ka aktieris iedziedāRobežnieks sies, iedzīvosies un viņa Toms mīlas jeb Priekules Ikars skatītājus duetā. uzrunās pārliecinošāk. Atveidojot Toma līgavu Dārtu, dziļumā vēlētu iet arī Ilzei Ķuzulei. Uzslavu uzskaitījumu varētu sākt ar Dailes teātra 9. studijas audzēkņa Ginta Andžāna veikumu. Topošais aktieris patiesi fascinē ar savām vokālajām dotībām, spēju raisīt publikas līdzcietību, līdzpriecāšanos atveidotajam kalēja māceklim Ješkam. Mazas, bet spilgti un meistarīgi veidotas ir Ivara Auziņa, vagara, un Aijas Dzērves, vagara sievas, lomas. Viņiem var noticēt, emocijām dzīvot līdzi. To pašu var teikt par Artūra Skrastiņa nelielo, bet emocionāli ļoti piesātināto bendes tēlu. Spilgtu raksturu izdevies atklāt Jurim Žagaram Priekules muižas īpašnieka lomā. Nevēloties atstāt nepamanītu kādu no daudzajām lugā ietvertajām dzīves patiesībām, tās neuzskaitīšu. Izrāde jāredz, un katram pašam jācenšas atrast tajā savai patībai atbilstošo. Starp daudzajām atziņām mani visspēcīgāk uzrunāja mudinājums nebūt garā akliem un neļaut sev nocirst spārnus. Mūsu sapņiem jābūt spējīgiem lidot. Tiekties augšup kā Priekules Ikaram, kalējam Tomam.

Teātra sabiedrībai gaidītākais notikums aprīlī noteikti būs Māras Zālītes jaunākās lugas pirmizrāde. Šoreiz atkal dramaturģe to uzticējusi Dailes teātrim Režisora Dž.Dž.Džilindžera talanta pielūdzējus maijā gaida divas pirmizrādes. Nacionālajā teātrī top Vladimira Nabokova kutelīgā melodrāma «Smiekli tumsā». Ivars Puga un Zane Jančevska līdz ar citiem aktierim meklēs atbildes uz jautājumiem, ko darīt četrdesmitgadīgam, harmoniskā laulībā dzīvojošam, mākslinieciski ievirzītam vīrietim, ja viņš sastop skaistu, jaunu, jūsmīgu, šķietami nevainīgu sešpadsmitgadīgu būtni. Kā rīkoties, ja dzīvē viss šķiet jau sakārtots, bet pēkšņi pamodusies otrā jaunība? «Dailē» pašās mēneša beigās mazos skatītājus, arī viņu vecākus, gaidīs tikšanās ar delverīgajiem Punktiņu (atveidos

Režisors Dž.Dž.Džilindžers. Foto: Gunārs Janaitis

Ilze Ķuzule vai Ilona Balode) un Antonu (tas būs Lauris Subatnieks vai Lauris Dzelzītis). Arī šo izrādi bērniem

«Punktiņa un Antons» veido Dž.Dž. Džilindžers. Kopā ar viņu strādā scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis un kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa.

Arturs Maskats raksta oriģinālmūziku iestudējumam, kas top Dailes teātra Kamerzālē. Savu māksliniecisko varēšanu izrādē «Idiots. Pēdējā

nakts» apliecinās teātra

Mazās zāles savdabīgo gaisotni Nacionālā teātra izrādē, kas veidota pēc Jāņa Jaunsudrabiņa romāna «Aija» motīviem, centīsies uzburt režisors Mihails Kublinskis. Galvenos varoņus viņš aicinājis attēlot aktierus

Lieni Gāliņu, Mārci Maņjakovu, Aināru Ančevski. «Aija» ir sens M.Kublinska sapnis. Viņa prasme iedziļināties cilvēka psiholoģijā liek gaidīt izrādi, kas uzrunās ar aktierdarbiem tuvplānā.

Vokāli, arī skatuviski interesanta varētu būt aktrises Ditas Lūriņas muzikālā programma

Egliens, Kaspars Zvīgulis, Jānis Vimba, Ģirts Liuziniks, Egils Melnbārdis, Uldis Anže, Arturs Krūzkops, Ivars Kļavinskis, Ainārs Ančevskis, Mārcis Maņjakovs, Gundars Grasbergs, Juris Hiršs un citi. Vilnis Auzāns

«Sapnis par Brodveju». Līdzās D.Lūriņai uz Nacionālā teātra Lielās skatuves būs Raimonds Pauls, Jelgavas bigbends, arī aktieri Mārtiņš

9. studijas absolventi. Ar viņiem strādā režisori Indra Roga un Mihails Gruzdovs.

Mana gramata daudzus gadus dzīvoja un saimniekoja.

Atrastā

Ar sapni par tiltu

Dānijas «No dāņu rakstnieces Karenas Bliksenas stāstu krājuma man palikusi prātā atziņa: «Cilvēks kustas tikai vienā līmenī un ir pastāvīgi saistīts pie zemes.» Lai tas nenomāktu, man allaž vajadzīga lidojuma izjūta, ko sniedz grāmatas. Šķiet, ka nekas labāks par tām pasaulē nav izgudrots. Ja aizraujos, varu lasīt līdz rītam. Ir gadījies, ka vīrs pamostas un pie sevis nosaka: «Redzu, ka bibliotēka joprojām darbojas!» K.Bliksenas astoņu stāstu krājums «Likteņa anekdotes» man šķita kā jauna kontinenta atklājums. Iepriekš par rakstnieci pat nebiju dzirdējusi. Viņas stāsti ir līdzīgi pērlēm. Pēc izlasīšanas pārņēma sajūta, ka esmu pieskārusies skaistumam, kura būtība ir netverama. Sižets man ir mazsvarīgs, tāpēc nelasu bestsellerus, bet meklēju no-

Izlasi!

Foto: Ivars Bogdanovs

pērle

Līvija Sime, pensionāre: «Grāmata ir paliekoša vērtība, nevis manta.» skaņām un niansēm piepildītas latviešu literatūras klasikas romantiskā atzara pārstāvis Jānis grāmatas. Poruks vienam no saviem stāsMazliet elegances tiem devuši nosaukumu «Pērļu un ironijas zvejnieks». K.Bliksena savos darbos galPēc «Likteņa anekdošu» izvenokārt skar mākslas un īstenī- lasīšanas pievērsos arī citiem bas attiecības. Lai gan stāstu for- K.Bliksenas darbiem. Mani ļoti ma sākumā šķiet viegla, eleganta iespaidoja autobiogrāfiskais roun mazliet ironiska, rakstniece māns «No Āfrikas dziļumiem». runā par nopietnām filosofiskām Pēc tā motīviem uzņemta filkategorijām. Krājumā pamanīju ma ar Merilu Strīpu un Roberi n t e r e s a n t u tu Redfordu galvenajās lomās. sakritību. K.Bliksenai 20. gadsimta pirmaDāņu au- jā pusē Kenijā piederēja kafijas m eka i tore un plantācija, viņa Āfrikas valstī r sp

Džons Koters

«Mūsu aisbergs kūst»

Apgāds «Zvaigzne ABC» Krīzes situācijā arī pingvīnu bars spēj mainīt domāšanu un pieņemt loģiskus lēmumus – tāda ir grāmatas galvenā doma. Tās autors ir Hārvarda Universitātes vadības un pārmaiņu eksperts. Visai sarežģīto menedžmentu viņš skaidro asprātīgi, tēlaini un vienkārši. Pingvīni pie mums ieradušies īstajā laikā.

D z ī v e s p r i e k a m

! a k sa

īve

05/09

Enči Mina

«Sarkanā acālija»

Apgāds «Atēna» Skaudrs biogrāfisks darbs par politiskā režīma absurdu Ķīnas «kultūras revolūcijas» laikā. Tā ir emigrācijā ASV dzīvojošas, nu jau slavenas ķīniešu rakstnieces pirmā grāmata. Ir vērts izlasīt, lai pārstātu sūroties, ka mums Latvijā klājas slikti. E.Minas nākamie darbi «Imperatore Orhideja», «Kļūstot par Mao kundzi» izpelnījušies lasītāju atzinību.

Pēc neveiksmīgu laulību sairšanas (viņa bija precējusies ar savu brālēnu) rakstniece atgriezās Eiropā. Viņa nepavisam nebija sabiedrības apjūsmota, jo bieži vien rīkojās pretēji vispārpieņemtiem uzskatiem. Es domāju, ka īpaši apdāvinātus cilvēkus daudzi neizprot, uzskata viņus par ekscentriskiem un pārāk egoistiskiem. Vasarā braukšu tūrisma ceļojumā uz Dāniju. Mans mērķis redzēt slaveno Eresunda tiltu, kas pār jūras šaurumu savieno Kopenhāgenu ar Zviedrijas pilsētu Malmi. Maršrutā iekļauti arī citi interesanti objekti. K.Bliksenas dzimtās vietas apskate nav paredzēta, bet par to nebēdāju. Mani daudz vairāk aizrauj rakstnieku darbi, nevis memoriālie muzeji, lai gan ir saglabājušās brīnišķīgas atmiņas par zviedru literatūras klasiķes Selmas Lāgerlevas muzejmājas apmeklējumu Vermlandē. Kad es to ieraudzīju, šķita, ka esmu nokļuvusi Nilsa Holgersona brīnumainā ceļojuma stāstā.» Līviju Simi uzklausīja Aina Ušča

Imants Lancmanis

«Piektais bauslis. Gleznu cikls «Revolūcija un karš»»

Apgāds «Neputns» Latvijas Kara muzejā atvērta grāmatas autora gleznu cikla izstāde, bet grāmatā viņš skaidro konceptuālas nostādnes, dokumentē darba procesu un intervē savu gleznu modeļus. I.Lancmanis ir pētījis 1905. gada revolūcijas filosofisko un kultūrvēsturisko fenomenu.

Izklaid e

Kā seriālā Jau pirms gadiem desmit Latvijas Televīzijā elpu aizturējuši sekojām «Hameleonu rotaļām». Šis Holivudas produkts toreiz bija kā medusmaize kā pilsētā, tā laukos. Kā mums patika seriāla varoņu īpašā maniere pieklājībā ietērpt pašu vītās intrigas! Pa šiem gadiem mūsu gaume ir mainījusies, viss sagrozījies un paspējis jau apnikt. Vairs tajā seriālā nevar saprast, kas ar ko un kāpēc ir kopā. Taisni tāpat ir šodienas politikā un partiju būšanā. Bet sākumā tā nelikās. Sākums vienmēr ir rožains... Toreiz, kad manai kaimiņienei Lonijai piezvanīja vietējās avīzes korespondente un lūdza vārdadienas interviju, Loņuks bija starā, taču nosprēgāja: «Labi. Atnāciet pie manis, bet tikai pēc «hameleoniem».» Ar to viņa gribēja sacīt, ka vakara seriāls Latvijas Televīzijā šai ir svarīgāks par visu pasaulē. Korespondente bija taktiska. Ieradās pie Lonijas akurāt uz seriāla beigu nots. Bet izrādījās, ka tantuks nav runājams. Viņai neesot garastāvokļa, jo, lūk, «hameleonu» Ridžam klājas grūti. Nespējot izvēlēties, ar kuru palikt kopā – Kerolainu vai Brūku. Tikmēr jau sākās «TV Panorāma». Lonija – kā pielipusi «zilajam ekrānam»! Korespondente neatkāpās, pacietīgi gaidīja, cerēja, ka Lonija pratīsies kaunu un tomēr sniegs solīto interviju.

kā uzvilkta. Korespondentei uzšņāca, ka esot mēslu pilna kūts. Paķēra dakšas un aizskrēja kā vējš. Korespondente – pakaļ un uzstāja, lai šai sniedzot interviju kaut vai kūtī! Bet tur Lonija pagalam saniķojās gluži kā viņas ragulopi. Esot pārāk vēls, tumšs, slidens un smirdīgs. Un Lonija nemaz negribot reklamēties laikrakstos. Šī pa taisno iešot tīrīt zobus un gulēt. Bet pirms naktsmiera vēl gultā griboties Zīmējums: Imants Liepiņš jaunos vārdiņus angļu valodā atkārtot par to pašu Rau, tolaik seriālam nopakaļ muļķu ze- mēslu mēšanas tēmu. Piemēram, «fuck» mes Vili valdības galā nomainīja Andrīt's, (angļu valodā – velns) un «fucker» (stulkas mudināja tautu ielauzīties angļu mēlē benis), «fucking» (fakains) un «fucked up» un beidzot sākt tīrīt zobus. Lai apēdu savu (sanarkojies). Korespondente tikai izdvesa: cepuri, ja meloju, bet sieviešiem tas Andris «Kam bija vajadzīgas šīs «hameleonu rotatoreiz dikti patika. Arī manai kaimiņienei Lo- ļas»? Uzreiz nevarējāt atteikt interviju?» Es gan sacītu, ka manas kaimiņienes nijai. Šī mēdza teikt: «Tas tik ir vecis! Ņēma un sarīkoja mēslu talku! Nebaidās sasmērē- Lonijas toreizējās izdarības ir nieks, salīdzinot ar varasvīru izspēlēto seriālu. Palasīsim ties.» Toreiz jau mēs vēl neko nezinājām par valdības 1999. gada deklarāciju! Tajā rakstādu «melno PR». Mēs ticējām, ka viss, ko tīts: «Šī valdība ir izveidota, lai pārvarētu rāda un stāsta televīzijā, ir pa īstam. Pirms tautsaimniecības un finanšu krīzi, panākot desmit gadiem, ja vien man sanāca runā- ilgtspējīgu un līdzsvarotu valsts ekonomisko šana ar Loniju, šī tikai par Ridžu no «ha- augšupeju.» Mīļie mani, desmit gadi pagāmeleoniem» vai Andri no politiķu aprindām juši, un nekas nav mainījies. Mēslu pilna klārēja. Atceros – kaimiņienes vīragabals bija pakaļa! Un tad vēl tā digitālā «hameleonu» greizsirdīgs uz televizoru. Pat gribēja sadau- afēra, kas toreiz klusi sākās un kļuvusi par zīt, taču laikus attapās, ka pašam tad būs īstu šovu... Es jums teikšu, ka tie Holivudas «hameleoni» nobāl pret mūsējiem. jāpaliek bez hokeja un futbola. «TV Panorāmai» beidzoties, Lonija bija Tenis Nieze

Iepriekšējās mīklas atbilde Karsta glāze izskatās tāpat kā auksta glāze.

Lasot novāc

Plekstes

Žurnāls Latvijā Vieta zem krasta

Liliju dzimtas augs

Pučīni opera Veidot robainu malu

Kukaiņēdājs dzīvnieks

Rožu dzimtas augs

Praktisko padomu pielikums Ātri skrien

Sievietes vārds

Šeit

Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācija

Atļaujas iebraukšanai vai izbraukšanai Volts

Sulīgs auglis

Unces

7 Gredzens (angļu val.)

Veļas pulveris

Sievietes vārds

Dzer (kaķis)

Sievietes vārds

6 Starptau tiska organizācija

Virve ar cilpu

Iedzīvotāju kārta feod. Japānā

Apvalkā ietverta olšūna

Izpirkuma maksa par līgavu

Redaktore Ligita Timma. Vizuālais koncepts: Ramona Bārene, PANDAdesign. Vāka foto: Dainis Ģelzis. e-pasts: dzivespriekam@dzivespriekam.lv. Rakstiet! Iesakiet! Vērtējiet!

Personu Pagasts apliecinošs Liepājas dokuments rajonā

Uzrunas formas Turcijā Arsēns