Es esmu Stirnu buks I 03 (10) Kalnsētas I 2019. by Stirnubuks.lv

2019 #3 (10) | SALDUS

KALNSĒTAS

08.06.

ES ESMU STIRNU BUKS

I n t e r v i j as | A P S K AT I | sac e n s ī b as | r e z ultāt i | ka r t e s

LATVIJAS VALSTS MEŽU

SKOLU JAUNIEŠIEM TAKU SKRĒJIENOS

Distance 30.03.

Carnikava

4-6 km visām vecuma grupām.

KUR un KAD?

27.04.

Tērvete

08.06. 06.07. Saldus

☺ Vertesana

05.10. Cēsis

Tiks vērtēti katra dalībnieka trīs labākie rezultāti.

Balvu fonds

07.09.

Tātad, lai kļūtu par čempionu, jāpiedalās vismaz trīs posmos, skrienot 4-6 km distances.

visvairāk pārstāvētās Skolu komandas tiks apbalvotas ar sporta inventāru, attiecīgi 1000, 600 un 400 eur apmērā. (Balvu fondu nodrošina – Veikals SPORTLAND)

stiprākās komandas (skolas, sporta biedrības, draugu kopas un klubi - neatkarīgi no vecuma grupas), kuras sasniegs vislielāko punktu summu visos 7 Taku skriešanas čempionāta posmos, tiks apbalvotas ar sporta inventāru, attiecīgi 600, 400 un 250 eur apmērā. Vērtējumu noteiks katras Komandas 4 dalībnieku punktu summa, kuri attiecīgajā posmā uzrādījuši visaugstvērtīgākos rezultātus. (Balvu fondu nodrošina – Veikals SPORTLAND)

Dalíbas maksa

☼

e z i n Orga

17.08.

Alūksne Ventspils Krimuldas muiža

WWW.STIRNUBUKS.LV

4–6 eur/skolēns.

☺

Signis Vāvere, Žurnāla galvenais redaktors

Heis, heis Mākoņkalns, Riekstukalns, Kamparkalns, katra mēneša vienu sestdienu es mēdzu dzīvot zaļi! Gaiziņkalns, Beverīnas pilskalns, Āžu kalns, Zilo kalns, ja man apkārt kalnu daudz, “značit” Stirnu buks! Man Stirnu buks sākās ar kodu un VSK Noskrien. Rimants apmeklēja kursus par mājas lapas veidošanu, kur gan neko daudz neiemācījās, tāpēc pirmā posma dalībnieku reģistrēšanos bija jātaisa skolotājam, kurš savam skolniekam neko nebija iemācījis. Liela daļa dalībnieku nāca no VSK Noskrien skrējēju komūnas, kuru uzmundrināšanai pirms starta tiktu nolīgts arī kā DJ. Pēc šī posma man tika parādīta arī trase un Āžu kalna sprinta posms – tā man sākās Stirnu buks. Kalnsētas Stirnu buks būs trīsdesmitais posms, kuru lecam. Mēs esam lēkuši visos Latvijas novados. Stirnu buks ir noticis jūras krastā, Kurzemes un Vidzemes upju senlejās, starts ir bijis pilsētu centros un ziedošu

Es esmu Stirnu buks 2019. #3(10) Izdevējs: Biedrība “Engures sportam” Galvenais redaktors: Signis Vāvere Redaktori: Rimants Liepiņš, Anda Sproģe-Vāvere Mākslinieks: Aldis Rocēns

Īpašs paldies

pļavu vidū. Mēs esam bijuši mistiskos mežos, skaistos silos, senos pilskalnos un pat Karostā. Pagājušās sezonas sākumā rakstījām par tiem skrējējiem, kuri ir ar mums lēkuši divdesmit reizes. Saldū trīsdesmito Stirnu buka finišu var sasniegt pieci vareni skrējēji. Artūram Ketleram kaklā tiks kārta trīsdesmitā lūša medaļa, Normundam un Zigmundam Zauliem, Mārim Vīlipam arī šis būs trīsdesmitais finišs. Un vienīgā daiļā dzimuma pārstāve un vairākkārtēja Stirnu buka čempione Laura Čakle, neskatoties uz drīzumā gaidāmo priecīgo notikumu, būs visas trīsdesmit reizes sasniegusi Stirnu buka finiša līniju. Šis nav tikai jubilejas posms skrējienam, bet arī mūsu trakajām idejām, kā viena no tām – šis žurnāls, kurš pie jums nonāk jau desmito reizi. Un tas viss nozīmē, ka šī ir desmitā sleja, ko jums rakstu un desmitais žurnāls, kuru jums lasīt. #esesmustirnubuks Fotogrāfi: Mareks Gaļinovskis, Juris Dzenis, Andris Jermuts, Santa Sinka Druka: Dardedze Hologrāfija Pārpublicējot materiālus, nepieciešama biedrības “Engures sportam” atļauja.

OK Saldus vīriem: Oskaram Zērnim, Emīlam Zērnim, Arvīdam Brucim, Uldim Brucim un Saldus sporta dzīves vadītājai Elgai Grotai! 1

SALD

08.06.

KALNSĒTAS STIRNU BUKS

9:00 Sākas sacensību reģistrācija un numuru izņemšana. 10:00 Starts Kanikrosa distances – sportistiemi. 11:00 Starts distances “Gardu muti Susurs” dalībniekiem. 12:00 Starts distances “Viršu Zaķis” dalībniekiem. 13:00 Starts distanču “VENDEN Stirnu buks” un “Lūsis” dalībniekiem. 13:30 Starts LVM čempionāta taku skriešanā skolu jauniešiem un distances “EJ! Vāvere” dalībniekiem. 16:00 Apbalvošana LVM čempionāta taku skriešanā skolu jauniešiem. 16:30 Apbalvošana distanču “Viršu Zaķis”, “VENDEN Stirnu buks”, “Lūsis” un sprinta etapa “GO! Stirnu buka Kalnu karalis/karaliene” uzvarētājiem vecumā grupās un sacensību kopvērtējumā. 17:00 Balvu izloze un sacensību noslēgums. No 11:00 Sacensību ekspo, radošās darbnīcas, rotaļas, mūzika un citas aktivitātes visas dienas garumā.

Raiņa iela

Kal na i

ela

Brīv

Kalniņi

īb

Sk run da s

CIECERE Kalnēji

a iel s a

iela a iel

SALDUS G u anīb

MEŽGAĻI

iela ā Līk

L ie lā

V1 18

Čāpātāju kapi

08 P1

Jaunstraumēni

Aronija

Aspazijas i el

DZIRNAVNIEKI

Mežvidi Atpūtas

Vecnovadnieki

ENERĢIJAS ZONAS PARTNERI

Vārpiņas

Līkais mežs

Alkšņi Ejušas

Draudzība

Strauti

Irbītes Ieviņas

Braiskas

Lejasmoricas Moricas Klencīši

Spa

V1162

P105

TRAŠU SHĒMAS

raut

ļu st

Paures

Torņi

bit.ly/KalnsetasStirnuBuks

Klenči Egļukalni Stariņi

Siltu

Bērzkalni

KANIKROSS

ZAĶIS

STIRNU BUKS

pīte

Dekšņas Tērpji

LŪSIS

VĀVERE

Bāliņi Sīlīši

~5 km

~12 km

~23 km

~31 km

STARTS: 11.30

STARTS: 12.00

STARTS: 13.00

KALNU KARALIS/ KALNU KARALIENE

~5 km STARTS: 13.30

Brigas

Puteņi

Bērzāju

Saldus ez.

STARTS

C iecer e

30 10

V115 8

5 5

20 20 26

27 21

Leļi

Striķu iela

Veides mežs 6 7

ņu

Purenes

6 Upenieki

Sal

24 18

Sili

Ozolu sala

Irbenieki

uts

Ziemeļi Zvejnieki

Celmiņi

Koršu kapi

stra

Ezermaļi

Liepas

23 17

Zeberkši

Stūrīši

Zaļenieki

Dū

Saules Ceriņi

Plieņi

Dūži

Radi

Kurši

M az

22 16

KalnliepasLenkupji

Dzelmes

21 15

Ūķi

Meijas Cieceres pamatskola

Lāmas

Taurkalni

Zariņi

Strazdi

Audzes

15 V1 8

Zīles Graudupes

Brieži

upe

Siltupīt

ejiņas

Krūkļi

Kalnieši

iela

Seski

Žagariņi

Cieceres dzirnavas

Karodziņi

Mežmaļi Leibas Jaunsūbri

Kaktiņi

Smiltnieki

Skujas

Induļi FINIŠS

KALNSĒTAS 4

9 P10

Oškalni

BROCĒNI

Gundegas

Rūtas

er es ez. C iec

Draudzības

Emburga

iela

2 1 Saldus pilskalns

i el as g ī R

Ūpji

Miezīši

Lukārņi

Mednieki

Jaunselkši

Plaisas

Spolēnu kapi Spolēni

Brektes

Jaunplaisas

Kraujas

Pumpuļi

Priedaiši

Kastaņi

Ezerāji Cīrulīši Kārklupji Spilvas

15 15 4

Zvejnieki

Liepas

Avoti

Saules

17 16

Asarīši

18. Gobas km

Stārķi

Bērzkalni

Atpūtas Meldri 0

300 m

Biļļi 2

I E PA

I L AT V I T S Äª

Ko redzēt Saldus apkārtnē Saldus novads ir rosīgiem cilvēkiem piepildīts un apskates vērtām vietām bagāts. Ko šajā pusē apskatīt? Šis maršruts noderēs ne tikai atpūtniekiem, bet arī tiem, kas nolēmuši piedalīties gaidāmajā taku skrējienā “Stirnu Buks”, kas norisināsies 8. jūnijā.

Kalnsētas parks un Kalnamuiža

mājā, kas celta 1872. gadā, atrodas Saldus tehnikums. Līdz mūsdienām saglabājušās arī vairākās muižas saimniecības ēkas, tajā skaitā ūdensdzirnavas, kas atrodas Kalnsētas parka austrumu daļā. Cauri parkam līkumodama tek Cieceres upe, kas 17. gadsimtā bijusi kuģojama – hercoga Jēkaba laikā upe izmantota produkcijas pārvadāšanai no Saldus apkārtnes ražotnēm. Mūsdienās parka teritorijā Ciecere ir sekla un akmeņaina, pie estrādes uz upes mākslīgi izveidots neliels ūdenskritums.

Saldus ezers un pilskalns

Kalnsētas parks ir iecienīta atpūtas un izklaides vieta. Gar Cieceres upes krastiem un dziļāk parkā atrodamas gan šauras, stāvas un romantiskas taciņas, gan platas takas rāmām pastaigām, līdz ar to sev piemērotu maršrutu parka iepazīšanai atradīs ikviens. Kalnsētas parka vēsture aizsākās ar Kalnamuižas izveidošanu. 19. gadsimta otrajā pusē gleznainajos un paugurainajos Cieceres upes krastos barons Georgs fon Reke nodibināja muižu ar nosaukumu “Berghof” jeb Kalnamuiža un ierīkoja ainavu parku. Pie muižas tolaik piederēja arī ķieģeļu ceplis, ūdensdzirnavas, spirta brūzis un pienotava. Šobrīd Kalnamuižas kungu

Nelielais, bet gleznainais Saldus ezers atrodas pavisam tuvu Saldus centram, tas novietojies ielejā starp vairākiem pakalniem. Ezera platība ir 11,9 hektāri. Pie tā izveidota labiekārtota pludmale ar atpūtas vietu, volejbola un rotaļu laukumiem, vasaras sezonā darbojas arī āra kafejnīca.

Saldus pilskalns atrodas netālu no Saldus ezera krastiem. Kuršu senlietas, kas atrastas tā tuvumā liecina, ka Saldus bijis apdzīvots jau krietni pirms 12. gadsimta. Saldus pilskalns ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Par to saglabājušās daudzas teikas, kuras parasti stāsta par saldo dzīvi kalna iekšpusē un beidzas ar teikumu: “Saldu ēdu, saldu dzēru, Saldus kalna galiņā”. Biļļu kalnā, pie ceļa, ir iekārtots stāvlaukums, no kura atklājas brīnišķīgs skats uz Saldus ezeru un pilskalnu.

Saldus – Jaņa Rozentāla pilsēta

Savukārt Kalnu dabas takas Nīgrandes pagastā garums ir 1,5 kilometri, tā sākas pie Kanavišķu ūdenskrātuves slūžām un ved gar Loša upi. Takā izvietotas norādes un informācija par apskates objektiem – brūnogļu transportēšanai izveidoto dzelzceļa uzbērumu, zilā māla stāvkrastu un Airīšu dižakmeni. Dabas takā iekārtotas vairākas atpūtas un skatu vietas, viena no tām atrodas pie dižozola. Taka ir piemērota gan nesteidzīgām pastaigām, gan pārgājieniem – apmeklētāju ērtībām ir izveidotas laipas, tiltiņi un stāvākās vietās arī kāpnes. Takas galā ir iekārtota ugunskura vieta un nojume piknikam.

Noteikti nevar nepieminēt, ka Saldus ir gleznotāja Jaņa Rozentāla pilsēta. Mākslinieks dzimis netālu no pilsētas, savukārt vēlāk kādu laiku tur dzīvojis un gleznojis. Tieši tāpēc viņa klātbūtne pilsētā sajūtama teju ik uz soļa. Piemēram, Rozentāla paša projektētā darbnīca “Sapņu tornis” iekļauta J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja kompleksā Striķu ielā 22, Saldū. Tur izveidota izsmeļoša ekspozīcija par mākslinieka biogrāfiju, daiļradi un dzimtu, bet otrajā stāvā izvietota oriģināldarbu kolekcija, kurā iekļauti mākslinieka gleznotie darbi.

Senie spēkrati, šautuve un poligons Zvārdes pagastā

Savukārt ikviens interesents var izstaigāt arī īpašu maršrutu, kurā iekļautas vietas Saldū, kur mākslinieks reiz dzīvojis, strādājis, guvis iedvesmu un gleznojis. Vairākos maršruta “Pa Rozentāla pēdām Saldū” objektos izvietoti arī gleznu reprodukciju stendi, kuros redzams, kā šo konkrēto vietu savulaik redzējis un savos darbos attēlojis pats mākslinieks. Tāpat Rozentāla glezniecība iedzīvināta arī Saldus pilsētvidē – uz vairāku ēku sienām izveidoti lielformāta gleznojumi pēc Rozentāla darbu motīviem.

Putnu novērošanas tornis Sātiņos un Kalnu dabas taka Putnu aizsardzībai izveidoto Sātiņu dīķu dabas liegumu veido aptuveni 30 mākslīgi veidotu zivju dīķu komplekss, kur pavasaros ligzdas vij gan Latvijai raksturīgie ūdensputni, gan arī Eiropas valstīs reti sastopami un aizsargājami putni. Starp diviem no dīķiem uzbūvēts putnu novērošanas tornis, kura kopējais augstums ir aptuveni 10 metri.

Zvārdes pagastā interesentiem ir iespēja iepazīt “Seno spēkratu kolekciju”. To veidojis entuziasts Jānis Dobelis, iekļaujot gan vieglās, gan smagās automašīnas, kā arī motociklus. Ja ir vēlēšanās šo vietu apskatīt, savu apmeklējumu nepieciešams iepriekš pieteikt (tālrunis: 29163603). Savukārt Zvārdes poligonu izveidoja padomju laikā, kā PSRS gaisa karaspēka mērķpoligonu. Poligona teritorijā atradās ne tikai agrākās zemnieku sētas, bet arī Zvārdes un Ķērkliņu baznīcas, no kurām līdz mūsdienām palikušas tikai drupas, kā arī Rīteļu kapsēta, kura tika pilnībā izpostīta. Kādreizējā poligona teritorijā – “Lapsās” – šobrīd izveidota šautuve, kurā ikviens interesents gaidīts izmēģināt vai pārbaudīt savas šaušanas prasmes. Zinoši šaušanas instruktori apmācīs un noinstruēs par drošu un pareizu šaušanu.

Ezeres dabas un kultūrvēstures bagātības

Arī Saldus novadā atrodamā Ezere var lepoties ar daudz ievērojamiem apskates objektiem. Tur atrodama, piemēram, Ezeres muižas apbūve un baronu Nolkenu dzimtas kapliča, savukārt plašajā muižas parkā apmeklētājus gaida skaisti sakoptas pastaigu vietas, apskatāmi svešzemju sugu koki un krūmi, kā arī dižakmens “Vadakstes valdnieks”, ko muižas ļaudis šurp atvēluši no Vadakstes krasta.

vēsturi, personības un vidi. Vēloties izbaudīt abas iepriekšminētās aktivitātes, interesentiem nepieciešams pieteikties, zvanot uz tālruni 28443117. Savukārt nama pagalma pusē esošajā “Podnīcā” aktīvi darbojas, kā arī savu darbnīcu apskatei piedāvā podnieki Artis Kleinbergs un Dita Zagorska, kas specializējušies svēpētās keramikas izstrādājumu izgatavošanā. Turpat pagalmā atrodas arī ceplis, kur māls iegūst savu īpašo melno nokrāsu. Apmeklējumu vēlams iepriekš pieteikt pa tālruni 26760148 vai 26237575.

Skaistā Jaunauces muižas pils un parks

Apskates vērtas noteikti ir arī Ezeres ūdensdzirnavas, kas celtas 20. gadsimta sākumā, kā arī interesantās dzirnavu dīķa slūžas, kas ekspluatācijā tika nodotas 1982. gadā un atgādina kļavas lapas formu. Ezeres pagastā atrodas arī Grieze – vieta, kur Latvijas robežu šķērso Kurzemes lielāka upe Venta. Šeit atrodas Griezes baznīcas drupas, kas, pateicoties vietējā mācītāja un draudzes iniciatīvai un darbam, lēnām atgūst savu sākotnējo veidolu.

Latvju rakstu darbnīca, pilsētas izzināšanas spēle un ‘Podnīca’ Kapelleru nams interesentus sagaida ar dažādām izklaidēm. Piemēram, ievadot digitālajā aplikācijā dzimšanas datus, Latvju rakstu darbnīcā var izveidot savu īpašo rakstu. Tāpat biedrība “Kapelleru nams” piedāvā komandu spēli “Plaukstas lieluma Saldus”. Spēles laikā, apmeklējot 14 objektus pilsētas centrā un izpildot 18 uzdevumus, iespējams iepazīt Saldus

Jaunauces muižas kungu māja būvēta 19. gadsimta sākumā, ampīra stilā grāfam Mēdemam. 20. gadsimta sākumā arhitekts Makss Aleks fon der Rops veicis interjera atjaunošanu. Muižas ēkā ir saglabājies vēlīnā klasicisma interjeru komplekss, lielākā 19. gadsimta sākuma kolekcija un Latvijā vienīgais autentiskais klasicisma stila kupola gleznojums. Savukārt pie muižas pils plešas 7,7 hektārus liels ainavu parks ar daudziem svešzemju koku un krūmu stādījumiem, tur atrodas arī neparasts dīķis ar kanālu un pat atjaunots muižas laika tenisa laukums. Šī gada 2. jūnijā Jaunauces pils ikvienu vēstures un kultūras cienītāju gaidīs uz tradicionālajiem dārza svētkiem, aicinot baudīt klasisko mūziku, izglītojošas lekcijas, radošas nodarbes un svētku atmosfēru.

C I LT

Teksts: Signis Vāvere

Stirnu buka meitene Aiz katra Stirnu buka stāv Stirnu buka meitene, kas ļauj un atbalsta trako ideju lidojumu, dodas atvaļinājumos kopā, kad Stirnu buks nelec. Un pat pievelk jostu, kad nākamajai trakajai Stirnu buka idejai vajag vairāk naudas, nekā tās ir. Stirnu buks nav tikai “sanāca daži džeki pirtī” ideja, bet Stirnu buks ir visas ģimenes pasākums. Rimanta Līga, lai arī pašai ir daudz jāizdara, ir Stirnu bukā ne tikai reizi mēnesī info teltī, bet ikdienā, mājās, birojā un ir 100% Stirnu buks.

Stirnu buks radās pirtī pie Tavas mājas. Kā tas apstākļi mums nenāca pretim. Arvien gribas teikt “paldies” visiem tiem Stirnu bukiem, kuri piedeva radās Tev? Jā, daži čaļi 2014. gada vasarā zem maniem Garkalnes kļūdas un lika vienas diennakts laikā saprast, guļamistabas logiem pirtojās un izdomāja, ka būs ka Stirnu buks vairs nekad nebūs kaut kādi sētas mači. Stirnu buks. Tajā pirts vakarā un pat pēc pirmā posma Šajā posmā kā iesēdos reģistrācijas postenī, tā no Šlokenbekā neviens nenojauta, ka tik strauji tik liels turienes neesmu izkāpusi vēl šodien. un varens tas izaugs. Un tas ir Rimantam Stirnu buks jau ir pārsteidzoši, bieži par to domāju, cik dzīvesveids. Kā tas izskatās no interesanti – kā no vienkārši idejas Stirnu bukā visu otras puses? rodas kas tik liels. Tieši tāpat, kā Stirnu buks ir kļuvis tas notika dažās nomaļās garāžas ar laiku notiek par dzīvesveidu lielākajai Google, Apple, Amazone un citiem kas interesants. daļai organizācijā iesaistīto, grandiem, ir radies Stirnu buks. brīvprātīgajiem un pašiem Lielām lietām ir vajadzīga vieta, kur Pirmkārt, tas skrējējiem. Lielai daļai vasaras paiet malā un mazliet sajukt prātā ar ir liels tusiņš, plāni un grafiki tiek pakārtoti savu ideju. Stirnu buka gadījumā tā ballīte ne tikai Stirnu buka kalendāram. izrādījās pirts mūsu pagalmā! Apbrīnoju to lielo daudzumu Man personīgi Stirnu buks radās skrējējiem, bet brīvprātīgo, kuri ir gatavi regulāri 2015. gada pirmajā posmā Garkalnē. visiem, kuri uz veltīt savu brīvo un ne vienmēr Diezgan daudz saprotot no tā, kā brīvo laiku Bukam, sākot no jāorganizē pasākumi, naktī pirms turieni aizbrauc! palīgiem, kuri pasniedz ūdens startiem sapratu, ka būs traki, jo glāzi mežā, beidzot ar cilvēkiem, dalībnieku skaits izrādījās pārāk liels kuri liek darboties laika sistēmām un mēs uzreiz skaidri apzinājāmies, ka ar organizāciju esam pamatīgi iebraukuši auzās – un citiem mehānismiem. Bet Buks ir kā magnēts, pēdējā brīdī ķērām un grābām, ko varējām, arī laika tas pievelk un ievelk un, ja tu reiz esi nokļuvis Buka

Kopīgi pirms skolas izbraucieni ar Vāveru ģimenes bērniem. Nu jau tradīcija starp Stirnu Buka posmiem vasarā. Šeit Tatros.

saimē, izkļūt ir grūti, jo to jau nemaz negribas! Mūsu uz Buku neesmu skatījusies ar greizu aci, lai arī tas ir ģimenē tas, protams, ir pārākajā pakāpē, kad viss sākas absolūti pārņēmis mūsu ģimenes dzīvi. un beidzas ar Stirnu buku. Nezinu, tas ir labi vai slikti, Pati Stirnu bukā esi viena no pirmajām, ko bet Buks ir paņēmis daudz, ļoti daudz..., bet daudz arī devis. Buks ir kā medaļa – ar divām pusēm. Noslīpēto sacensību dalībnieki satiek. Kāda ir Tava diena? Stirnu buka diena paiet vienā mirklī, ir reizes, pusi redz dalībnieki, partneri un pasākuma viesi, taču otru pusi, cik ļoti daudz laika, spēka, enerģijas, nervu, kad neesmu galvu pacēlusi vai dažkārt pat brokastis paēdusi, kad attopos, ka jau ir negulētu nakšu un kašķu tas regulāri pienācis vakars. prasa, laikam vislabāk redzu es un vēl Diena sākas ar numuru daži. Jā, šobrīd ir darbu struktūra un sarakstu sagatavošanu un izdali sadalīti pienākumi, zobratiņi strādā, Buks ir kā pie numuru izsniegšanas. Pēc katrs zina savus pienākumus un ir medaļa – ar tam esmu jaunās reģistratūras par to atbildīgs, gan brīvprātīgie, un informācijas teltī. Internets gan algotie darbinieki, bet sākumā divām pusēm. strādā, ir vidēji silts, nevis pēkšņi tā nebija. Sākumā visi darīja visu, Noslīpēto pusi plus 30 un skrējēji masveidā vēlas taustījās, eksperimentēja, krita un redz dalībnieki, mainīt distances, abonementi cēlās un atkal krita, lai pieceltos. laicīgi ir pieteikuši distances, Neskaitāmi breinstormi, sapulces, partneri un nav atgadījušās kādas tehniskās tikšanās, sarunas – tas ir process, pasākuma viesi, ķibeles ar numuru sagatavošanu, kas prasa ārkārtīgi daudz enerģijas manuālas cilvēciskās kļūdas un spēka, jo neviens jau neatnāk ar taču otru pusi izpalikušas, strādā karšu lasītājs. perfektu instruktāžu, lai pateiktu, kā laikam vislabāk Varētu teikt, ka šajā sezonā šī ir pareizi, kā vajag. Mūsu mājās un diena man paiet jau tādā samērā viesos arī vienmēr visas saviesīgās redzu es un vēl vidēja stresa līmenī. sarunas noslēdzas ar Buku – kā ir un daži. Taču pirms pāris gadiem, viedokļu apmaiņu – kā vajadzētu. kad mēs visi vēl mācījāmies, Tāpat arī visi brīvie stūri un kad apguvām lietas, kļūdu pieliekamie mājās ir aizkrauti ar Buku. Bet Stirnu buks ir tik fantastisks un pozitīvs visās bija vairāk, jaunās reģistrēšanas sistēmas nebija tā izpausmēs, Buka saime ir tik brīnišķīga, ka nekad automatizētas, darba apjoms no rītiem bija nenormāls,

patiešām. Tagad daudzas lietas, pateicoties mūsu IT guru čaļiem, ir kļuvušas stipri vienkāršākas, kas ļoti atvieglo mūsu rīta cēliena darbus. Tas, kas mēdz mūs arī šodien “iegāzt”, ir interneta sakari mežā, kad visa automatizētā sistēma nobrūk un reģistrēšanu atkal veicam manuāli un dubultā. Tu esi atbildīga par visām problēmām reģistratūrā no rīta. Stirnu buka skrējējs ir kašķīgs? Mūsu skrējēji ir kļuvuši daudz disciplinētāki, nekā pirmsākumos. Cilvēki ir sapratuši, ka reģistrējoties sacensībām laikus un tiekot pie numura expo, viņi paši sev atvieglo dzīvi un mazina starta rīta stresu. Domāju, ka krietni no svara ir arī palielinātās pēdējā brīža reģistrācijas maksas, kas skrējējiem tomēr liek rūpīgāk un laicīgāk saplānot savas aktivitātes, no tā ieguvēji ir visi – mazākas rindas no rītiem, mazāk problēmu, laimīgāki skrējēji un organizatori, jo varam laicīgi saplānot nepieciešamos resursus – medaļas, ūdeņus, pusdienas un tā tālāk. Taču mazo problēmiņu tāpat netrūkst – kāds nevar atrast savu numuru pie numuru izņemšanas un neatceras kurai distancei pieteicies, kāds aizmirsis numuru mājās, kāds abonements aizmirsis pieteikt distanci, kāds domā, ka ir pieteicis, kādam gribas distanci pēdējā brīdī mainīt, kāds apmaksā dalību iepriekšējā vakarā vai pa ceļam uz sacensībām un arvien cer, ka viņam numurs būs smuki sagatavots vai domā, ka ir reģistrējies, bet patiesībā nav gan, jo nobruka internets, nobruka maksājums vai vienkārši kaut kas nobruka, kāds sūtījis Rimantam e-pastu vakar vakarā, lai nomainītu distanci vai ko citu izmainītu, bet Rimantam patiešām pietiek jautājumu, ko risināt sacensību priekšvakarā un e-pasti bieži paliek nelasīti vai nepamanīti. Tas viss ir cilvēcīgi un saprotami un tās ir tās lietas, ko mēs no rīta kopīgi risinām, lai visi, kuri Bukā ir ieradušies, priecīgi un laimīgi pieveic savus izvēlētos kilometrus un bez sirdēstiem priecīgi arī aizbrauc mājās. Vidējais Stirnu buka skrējējs, man šķiet, tomēr nav kašķīgs, bet cilvēki jau ir dažādi, cenšamies ar visiem pa labam atrisināt visas situācijas. Un man šķiet, ka tas mums izdodas! Ir, protams, gadījies visādi, ir bijušas dažas reizes, kad cilvēks dusmīgs apcērtas un taisnā ceļā dodas prom ērcīgs un neapmierināts, tad arī mēs jūtamies slikti. Mani arī droši vien izbesītu fakts, ka, piemēram, nez kāpēc pēkšņi nebūtu mans numurs, lai gan skaidri zinu, ka jābūt, jo visu izdarīju, bet tīri cilvēcīgas kļūdas dēļ kaut kas nogājis greizi. Vienmēr cenšamies izdarīt visu, lai maksimāli ātri situāciju atrisinātu. Dažkārt tikai jaunās reģistratūras teltī esam kādas astoņas un visām ir darbu pilnas rokas. Pēcpusdienā sēžu pie rezultātu tabulām un diplomiem. Šajā sezonā šis mums arī ir kļuvis par automatizētu procesu, kas ļoti atslogo visu apbalvošanas sadaļu. Un vakarā pēc Buka, protams, paritinu sociālos tīklus. Buka dienās tur valda šausmīga vienveidība – lielākā daļa draugu un paziņu taimlainu ir pilna ar Buka bildēm. Vienmēr ārkārtīgi priecājos, ieraugot kādu draugu – Buka jaunpienācēju. Dažkārt tie stāstiņi ar pirmo Buka pieredzi ir vienreizēji un smieklīgi mīļi.

Vizītkarte Līga Blumfelde Dzimusi un augusi: Dobelē Augums, svars: 170cm / 55kg Skriešanā kopš: brīža, kad Rimants Liepiņš sāka skriet, t.i. ap 2011. gadu Ģimene: 3 dēli (13, 11, 8), dzīvesbiedrs Rimants Liepiņš, suņi Nerole un Tīno, kaķis Miķelis Citi sporta veidi: kalnu slēpošana Darba vieta: Pilna servisa pasākumu aģentūra Labdako Events / īpašniece Vaļasprieki: ceļošana, pārgājieni, klavierspēle Nepiepildīts sapnis: noskriets maratons, piedalīšanās Dziesmu un Deju svētkos Citiem iesaku: uzdrīkstēties, izdomāt savām darbībām motivāciju, mērķus un iet uz tiem. Nepadoties grūtību priekšā. Apzināties, ka dzīve un notikumi tajā ir mainīgi, tā ir nemitīga kustība, nevar visu laiku būt labi vai slikti, pieņemt, ka pēc nepatīkamiem notikumiem, noteikti sekos patīkami. Būt pateicīgiem par to, kas Tev ir, kas tev dots, nepieņemt to par pašsaprotamu, bet novērtēt. Un noteikti ceļot - pēc iespējas vairāk, tā ir neatsverama investīcija. Izdomāt sev arvien jaunus izaicinājumus un realizēt tos, jo tā ir interesantāk dzīvot! Atrast laiku draugiem!

Droši vien, ka tad, kad vienā punktā vienkopus sanāk gandrīz pieci tūkstoši skrējēju, notiek kas interesants. Stirnu bukā visu laiku notiek kas interesants. Pirmkārt, tas ir liels tusiņš, ballīte ne tikai skrējējiem, bet visiem, kuri uz turieni aizbrauc, arī mums organizatoriem un palīgiem. Te visus vieno kopīgs mērķis un intereses. Tiek satikti sen nesatikti draugi, tiek satikti draugi, kurus var satikt tikai Stirnu bukā, te veidojas jaunas draudzības un jā – arī laulības! Te var pastāvēt sastrēgumā uz tiltiņa pār grāvi vai kilometru garā rindā pie mantu glabātuves vai putras izdales, bet finālā visi vienalga ir priecīgi un laimīgi. Šeit gaisā virmo tās patīkamās vibrācijas, ka cilvēki kļūst no tā atkarīgi. Neskrējēji sāk skriet, ērcīgie kļūst laipni un priecīgi, bērni ekrānus nomaina pret kedām – tas ir Stirnu buka fenomens. Kas padarītu skrējēja rītu vienkāršāku? Pirmkārt, plānot laicīgu ierašanos pasākuma norises vietā, jo ne vienmēr automašīnu izdosies novietot pie starta koridora, citreiz ir jāmēro pat pāris kilometri, tā teikt – jāiesildās pirms startiem un ir ārkārtīgi žēl noskatīties, ka, piemēram, mazie susuri tiek atvesti 5

minūtes pirms starta. Lai gan mums nolikumā ir punkts, ka jaunos numurus neizsniedzam, ja līdz startam palikuša mazāk kā 30 minūtes, saprotot, ka cilvēki ir braukuši citkārt no Latvijas otra gala, mēs paši pārkāpjam šo noteikumu un steigā palīdzam piespraust numurus, citreiz savācam un paglabājam somas, jo starta šāviens jau noskanējis. Otrkārt, laicīga numura izņemšana, vēlams expo, un atcerēties, ka to numuru vajag arī paņemt līdzi uz pasākumu. Pāris gadi atpakaļ reģistrācijas teltī

GAIZIŅKALNA STIRNU BUKS, 2018. gada Karnevāls.

Big Bank skrien latvija

RIMI ĢIMEŅU skrējiens 2016.

Stirnu buka reģistratūrā strādā daudz Tavu draudzeņu. Kāpēc viņas to dara? Es nezinu, dīvainas! Viņas man tādas arī ir… mazliet ķertas un traki foršas. Dažas pirms pāris gadiem no skriešanas turējās pa gabalu, bet kaut kā lēnām, pamazām ir izdevies vīna pēcpusdienas nomainīt pret ko veselīgāku. Vai vismaz papildināt! Nu viņas ne tikai palīdz, bet arī, protams, skrien. Bet nav jau tikai draudzenes, arī radinieki un attāli paziņas, kā jau daudziem no komandas – atliek vienreiz pamēģināt un prom vairs netiek. Piemēram, mana māsīca – pirms pāris gadiem vienreiz atbrauca, pastrādāja no rīta reģistratūrā, pēc startiem uzreiz finišā un tagad jau trešā sezona, kad es no Stirnu buka viņu vairs prom nevaru dabūt. Pat kāzas jārīko šogad pirmdienas rītā, jo, redz, sestdienā ir Stirnu buks. Buks cilvēkus padara forši dīvainus, jo tās pozitīvās emocijas, ko Tu saņem šeit, Tu nevari dabūt nekur citur. Tu esi nostrādājies līks, pārguris, bet laimīgs, jo esi padevis roku, pasniedzis glāzi vai vienkārši pasmaidījis no rīta pirms starta NATO karavīram vai mazajam susuram. Te var piedzīvot pilnu emociju gammu. Stirnu bukā skrien visi trīs tavi dēli. Paši grib, vai tēvs liek? Nu būtu diezgan jocīgi, ja viņi neskrietu. Viņi patiesībā ir vienīgie, kuriem no ģimenes vēl pagaidām ir iespēja skriet, lai gan lielajam puikam ir nācies kādu posmu izlaist, lai skrietu palīgā, piemēram, pieskatīt kādu laika iekārtu trasē. Viņiem patīk skriet Stirnu Bukā, jo tur skrien viņu draugi, klases biedri, radinieki. Viņi ir arī gana ātri skrējēji, savās vecuma grupās uzrāda labus rezultātus. Bet ir reizes, kad mazajam Klāvam Stirnu buka rītā sāk sāpēt kāja, piemēram. Citreiz ahilejs, citreiz galva, citreiz celis – kā nu kuru reizi, atkarībā no tā, kas iepriekšējā reizē sāpējis, ja var atminēties. Citreiz ir dikti karsts, vai kedas spiež un tā tālāk. Tādās reizēs mēdz nostrādāt skolotājas faktors. Engurnieku sporta skolotāja Indra cītīgi pieskata savus mazos sportistus un, ja Indra liek skriet, tad ir jāskrien, nevar jāčīkst, jo savādāk nākamajā dienā sporta stundā var sanākt ziepes. Rimantam nav laika nodarboties ar puiku motivāciju Stirnu buka rītā, man arī ne. Patiesībā Bukā mēs viņus satiekam no rīta, lai pateiktu “čau” un pēc tam vakarā, mājās braucot. Viņi zina, ka mums nav laika nekam citam, tamdēļ visu dienu kaut kur ir, kur tieši - nav zināms. Ir gadījies, ka vakarā ieraugu savu bērnu un nepazīstu – melns kā moris, izspūris, noņēmies, visu

dienu kaut kur bijis, kaut ko darījis. Kaut kā visi man zināmie Buka bērni iemācās sacensību dienā sevi izklaidēt un nodarbināt, un tas ir lieliski! Cik tev pašai ir sanācis skriet? Stirnu bukā pa šiem gadiem esmu skrējusi, šķiet, ne vairāk kā reizes trīs un īsās distances, jo vienkārši nav laika. Mans darbiņš uz mirkli beidzas brīdī, kad arī visi starti ir beigušies. Beidzamo reizi skrēju zaķi Gaiziņā, kur pēdējā kāpienā pirms finiša, pašā Gaiziņā, protams, arī padomāju – kāda vella pēc, un tam, kurš lika trasi, pateikšu visu, ko par viņu domāju, bet brīdī, kad tu šķērso finiša līniju, kaut kādā mistiskā kārtā, pēkšņi viss citādi rādās! Tas ir vēl viens Stirnu buka fenomens – caur grūtībām pārkāpt pāri saviem mūžīgajiem “grūti, nevaru, negribu” un finālā tomēr sist sev uz pleca un teikt: “kāds Tu gan esi malacis, visu vari!” Ir kaut kas, ko tu gribētu ļoti, ļoti noskriet? Vispār es neesmu mega skrējēja kopš dzimšanas, skolā visus normatīvus skrēju ātri, bet ar sakostiem zobiem un sāpošiem sāniem. Skriet man nepatika. Aktīvāk skriet sāku tikai pirms aptuveni septiņiem gadiem un, protams, iedzīvojos wannabe atlēta klasikā – traumas un operācija, kas nozīmēja pagarākas pauzes pa vidu. Bet tagad viss ir vairāk vai mazāk kārtībā, patīk ikdienā uzskriet un izaicināt sevi kādās lielākās sacensībās. Es, protams, gribētu izskriet visas Buka distances pēc kārtas, bet, tā kā tas tuvākajā laikā tomēr neliekas cerīgi, tad es beidzot gribētu noskriet savu pirmo maratonu, kaut kur – asfalta vai taku, vienalga! Un es jūtu, ka tas brīdis straujiem soļiem tuvojas! Mēģināju šogad ietrāpīt Ņujorkas maratonā, diemžēl nesanāca, kaut kā naivi cerēju, ka, pirmo reizi, piedaloties viņu loterijā, man paveiksies. Citi padsmit gadus mēģina un nesanāk! Ko tu dari ikdienā? Kādreiz, kad maniem bērniem bērnudārzā jautāja, kas ir vecāku profesija, viņi samulsa. Citiem vecāki ir inženieri, skolotāji, dakteri, mārketinga direktori vai vismaz projektu vadītāji – kāda konkrēta profesija, ko var nosaukt vienā vārdā. Manējie atbildēja, ka vecāki strādā pie datora, skrien, visu laiku ir kaut kādos pasākumos, koncertos, ballējas un tā tālāk. Mazākais puika vienreiz mums tā arī pateica, ka mēs abi “neesam īsti normāli”. Tā laikam ir! Nu jau gadus piecpadsmit nodarbojos ar pasākumu rīkošanu. Man ir sava pasākumu aģentūra Labdako Events – Labo Darbu Komanda – un ikdienā rīkojam dažādus korporatīvos jeb slēgtos pasākumus uzņēmumiem.

Ar diviem Stirnubukiem Rimantu Liepiņu un Mārtiņu Gūtmani Austrijas Alpos.

uz kalniem. Regulāri kopā ar draugiem braucam uz Trisili Norvēģijā.

BrazīlijĀ

Tavs Labdako Events birojs Stirnu buka nedēļā pārvēršas par Stirnu buka ražotni. Kas tur notiek? Īstenībā mūsu birojs visu Buka sezonu ir viens liels Stirnu buks. Esam pat uzlikuši šilti pie durvīm, ka tur dzīvo arī Buks. Manas meitenes vasarā ir diezgan pamatīgi nodarbinātas Stirnu bukā. Sacensību nedēļā mūsu birojā notiek numuru pakošanas darbi, kad, Labdako Events

Pēc noskrieta 21km @Tet Rīgas Maratons

Visi trīs mazie buciņi zolīdi: Krišs Liepiņš (no kreisās), Kārlis Liepiņš, Klāvs Liepiņš (priekšplānā)

kā smejamies, visas tur pārvēršamies par stirnām. Buka nedēļā mēs zinām, ka ar aģentūras sapulcēm un breinstormiem jāpārvācas uz tuvējām kafejnīcām.

Saņemot balvu Baltic/ Nordic Event Awards “Best Sport Event, 2018” Tallinā, 2019.gada aprīlī

Tu nodarbojies ar pasākumu organizēšanu. Stirnu buks ir labi noorganizēts? Esmu piedalījusies diezgan daudzos skriešanas un sporta pasākumos Latvijā, ārpus valsts robežām un otrpus okeāna, attiecīgi, ir ar ko salīdzināt un bez koķetēšanas varu teikt, ka Stirnu buks ir ļoti, ļoti labi organizēts pasākums, sākot no pasākuma idejas kopumā un beidzot ar vizuālo tēlu, tehnisko nodrošinājumu un katra pasākuma saturu, kad katru sezonas posmu varam baudīt kā mazo festivālu kādā no Latvijas skaistākajām vietām. Pat dažs Eiropas un pasaules līmeņa līdzīgs sporta pasākums saturiski un vizuāli nav pielīdzināms Stirnu bukam. Mēs patiešām pievēršam uzmanību sīkumiem, detaļām un tas ir svarīgi, tāpēc, ka tās sasummējot rodas tik īpašie un līdz niansei nostrādātie Buka pasākumi. Katrā ziņā, zinot to, ko Stirnu buks var atļauties un ko nē, organizācija ir visaugstākajā līmenī. Protams, vienmēr var labāk, savādāk, taču, ņemot vērā to, ka Buks sezonas laikā katru reizi ielec dažādās vidēs, katru reizi ir absolūti mainīgi apstākļi. Nav viena piegrieztne, šablons, telpa, iela, teritorija, ko tu katru reizi pilnveido un apdzīvo, izvērtējot plusus un mīnusus, katrs posms ir kā citādāks pasākums, kas jāplāno no nulles. Buka orgkomitejā strādā cilvēki ar super lielu pasākumu pieredzi kopumā, taču Buks ir prasīgs

Ģimeņu distancē X-race

un stipri atšķiras no uzņēmumu gada ballēm vai Ziemassvētku koncertiem, tamdēļ šis pasākums un katrs tā posms arvien ir izaicinājums visiem iesaistītajiem. Nupat notikušajā “Baltic For Events” forumā Stirnu buka saņemtā balva kā “Labākais Sporta pasākums Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā, 2018” bija Tavs panākums. Nē, tā bija tikai mana ideja iesniegt pieteikumu konkursam, kopā ar palīgiem, īpaši Aldi Rocēnu, Stirnu buka mākslinieku, sagatavot starptautiskai žūrijai saprotamu materiālu un pienākums aizstāvēt to klātienē, konkurējot ar lieliem un starptautiskiem Ziemeļeiropas reģiona sporta notikumiem, tai skaitā Zviedru Olimpiskās komitejas aktivitātēm Phjončhanas Olimpiskajās spēlēs. Šī balva ir visas Stirnu buka saimes panākums! Bet es ne mirkli nešaubījos, ka Stirnu buks patiesi ir labākais un to pierādīja arī starptautiskā žūrija, kā sastāvā bija vadošie mārketinga un pasākumu nozares profesionāļi no tādiem uzņēmumiem kā ‘’Ericsson’’, ‘’Finnair’’, ‘’Volvo Car Group’’, ‘’MasterCard’’, ‘’airBaltic’’, vērtējums un balsojums. Turklāt pēc balvas saņemšanas Stirnu bukam tika personīgi veltīti apsveikumi un patiess apbrīns par projektu kopumā, tā izaugsmi, saturu un pacelto kvalitātes latiņu no pasaules līmeņa nozares profesionāļiem. Neapšaubāmi, jūtamies pamanīti, novērtēti, tas iedod visai komandai papildu dzinuli kļūt vēl labākiem.

Īpaša tikšanās Meksikas Cooper Canyon (Vara Kanjonā) ar Meksikas indiāņu cilts Tarahumara pārstāvjiem, zināmiem kā pasaules izturīgākajiem ultramaratonistiem- garo distanču taku skrējējiem. Viņi skrien šādos apavos, kā redzams bildē.

TA K U

IEŠ SKR

ANA

Stirnu buki skrien Pasaules čempionātā

Teksts: Matīss Vecvagaris

Šoreiz būs stāsts par vieniem no kvēlākajiem pašmāju taku skrējējiem, kurus šodien tomēr nesatiksim Saldus Kalnsētas Stirnu bukā. Jo tieši 8. jūnijā Latvijas izlase kopā ar planētas labākajiem Spānijas kalnos startē Pasaules čempionātā taku skriešanā (IAU Trail World Championships).

valstu pārstāvju starpā ir iespējami labākais dāmu izlases sastāvs ar Aneti Švilpi, Iritu Puķīti, Lindu Boldāni, Diānu Džavizu, Viviānu Veroniku Kirilovu, Dainu Jurķi un Jūliju Vēveri. Savulaik – 12. un 13. gadsimtā – Koimbra bijusi pat valsts galvaspilsēta, tagad šīs senās

Portugāles pilsētas apkārtnes takās 44,2 kilometru trasē ar 2181 augstummetriem skrien Artūrs Vadzis, Didzis Glušņevs, Jānis Kūms, Kristaps Magone, Oskars Cimermanis un Ainārs Kumpiņš. Ibērijas pussalas kalnos starp Portu un Lisabonu trases augstākais punkts sasniegs 775 metrus virs jūras līmeņa 29. kilometrā.

Aizvakar, ceturtdien, 6. jūnijā mūsējie izbaudīja pasaules čempionāta (PČ) vienreizējo atklāšanas ceremonijas atmosfēru un šorīt ar sacensību rīkotāju sarūpētajiem autobusiem devās Miranda de Corvo, kur plkst. 11 tiek dots starts un pēcpusdienā sagaidīti finišētāji.

zīmīgajā 18. novembrī nepilnās 12 stundās (11:46:36) izcīnīta uzvara 61 kilometra “Pieklo Czantorii” (4775 vertikālie metri), savukārt šopavasar aprīļa vidū starp abiem pirmajiem Stirnu buka posmiem Polijā uzvarēts 49 kilometru “Salamandra ultra trail” ar 2500 augstummetriem. Pa starpu neskaitāmām uzvarām Stirnu buka trasēs Linda Boldāne pamanījusies triumfēt arī ārpus takām, piemēram, pirms diviem gadiem Sieviešu skrējienā Mežaparkā un Aizkraukles pusmaratonā vēl divus gadus senāk. Tiesa, nesenā Rīgas maratona laikā skrējēja atradās uz Salu tilta un uzmundrināja garam skrienošos. Attiecībā uz šodienas startu PČ, vidzemniecei kārtojami gadu seni rēķini, kad 85 kilometru skrējiens debitantei netika pabeigts. Pārliecībai palīdzēs ne tikai nesenā uzvara Polijā, bet arī sezonas atklāšanas iesildīšanās ar otro vietu Stirnu buka Lūša distancē Carnikavā.

Pēdējo trīs PČ uzvarētājs spānis Luis-Alberto Hernando (Starptautiskās taku skriešanas asociācijas ITRA rangā šobrīd 910 punkti un 12. pozīcija) uz goda pjedestāla allaž kāpis kopš 2015. gada, kad Latvijas komanda Francijā debitēja PČ. Aizvadīto četru gadu laikā veiksmīgākās bija pēdējās sacensības Spānijā, kurās mūsu labākais taku skrējējs Andris Ronimoiss ar 11. vietu klauvēja pie pirmā desmitnieka vārtiem vien divas nedēļas pēc uzvaras ultra-trail Pasaules tūres posmā Madeirā. Komandu vērtējumā, kurā summē katras valsts trīs ātrākos rezultātus, Irita Puķīte Šodien Spānijā vistuvāk 10. vietai esam bijuši (622 ITRA punkti) aizpērn, kad trijotnei Andrim startē iespējami Ronimoisam, Kristapam Brokam Divkārtējā SKM uzvarētāja labākais sastāvs, un Andrejam Jesko pietrūka piecas Irita Puķīte ir vienīgā izlases minūtes līdz kārotajai pozīcijai un pārstāve, kura PČ startēja debijas pamatoti ierindojāmies augstajā 12. ailītē, reizē 2015. gadā un dodas ceram uz vietu ko varam salīdzināt ar hokejistu trasē arī šodien. Taku skrējējai iespēto ledus arēnās. Dāmu no Saulkrastiem tik ļoti patīk sieviešu pirmajā konkurencē augstākā pozīcija skriešana mežā, ka dienā, kad desmitniekā. joprojām ir 15. vieta komandu katrs sevi cienošs skrējējs deldēja vērtējumā, ko Irita Puķīte, Baiba kedas Rīgas maratonā, bijusī Močāne un Sigita Vāce izcīnīja orientēšanās izlases dalībniece debijas reizē 2015. gadā. Tā kā šodien Spānijā startē neatradās Rīgā, jo Egļupē netālu no Inčukalna ar karti iespējami labākais sastāvs, pamatoti ceram uz vietu un kompasu rokās startēja stafešu sacensībās. Varbūt sieviešu pirmajā desmitniekā. mazāk svarīga bija izcīnītā otrā vieta un nozīmīgāks bija apvidus, kuru pēc dažiem gadiem šķels “Rail Baltica” sliežu ceļi. Taču būtiskākais ir izvēle par labu takām Anete Švilpe (664 ITRA punkti) pat dienā, kad teju visi tautas sporta pārstāvji atrodas Pašreizējā valsts čempione taku skriešanā Anete vienuviet uz asfalta. PČ Irita Puķīte startē trešo reizi – Švilpe ir Latvijas izlases līdere, kura pēdējos divus pēc dalības 2015. un 2016. gadā (57. un 64. vieta) sekoja gadus uzvarējusi prestižajā Siguldas kalnu maratonā divu gadu prombūtne Latvijas orientēšanās izlasē, ar ko (SKM). Šodien vidējo distanču speciāliste Anete kopā pērn augustā startēts arī Latvijā notikušajā PČ. Švilpe PČ startē trešo reizi - 2017. un 2018. gados Pēdējos gados milzu popularitāti ieguvis savdabīgais izcīnītās 71. un 52. vietas liek cerēt, ka rezultātu tabulās no Austrālijas atceļojušais sporta veids rogainings, kurā sagaidāms nākamais uzlabojums pozīciju ziņā. Šogad starptautiskā līmenī ne reizi vien spīdējusi arī viena aprīļa beigās, dienā, kad visi atradāmies Tērvetes no vadošajām pašmāju taku skrējējām. Iritas Puķītes pasaku mežā, Latvijas vadošā taku skrējēja Madeirā 85 kontā ir kontinenta zelta medaļa un citi sasniegumi kilometru distancē 13 stundās un 33 minūtēs izcīnīja rogainingā. Pirms atgriešanās taku skriešanas izlasē 8. vietu, ierindojoties labāko dāmu desmitniekā. izmēģināti spēki arī ārpus Latvijas. Šodienas starts nav Pašmāju Stirnu bukā neskaitāmas reizes kāpts uz goda pirmais šogad Portugālē, jo gada sākumā 44 kilometru pjedestāla, tostarp augstākā pakāpiena izturīgo Lūšu “Louzantrail 2019” ar 3075 augstummetriem izcīnīta skrējienā. Šogad Carnikavā sezonas atklāšanas posmā 4. vieta, rokas stiepiena attālumā paliekot no otrās pozīcijas. Pirms diviem gadiem Kanāriju salās pabūts Anete Švilpe ieņēma 3. vietu Venden Buka trasē. arī trijniekā 29 kilometru taku skrējienā. Protams, Stirnu buka distancēs stiprinās pārliecību Linda Boldāne (623 ITRA punkti) uzvaras šodienas sacīkstēs. Divkārtējā Vilkaču maratona uzvarētāja Linda Boldāne pērn Monblāna 100 kilometru distancē CCC Diāna Džaviza (622 ITRA punkti) (6075 augstummetri) pārsteidza ar 11. vietu uzreiz aiz ātrāko dāmu desmitnieka. Divreiz taku skrējēja Izlases debitante Diāna Džaviza maija sākumā no Gulbenes ar savu smaidu žilbināja no pjedestāla Austrijas galvaspilsētā ierindojās 22. vietā starp augstākā pakāpiena Polijā, kur aizpērn Latvijai vairāk nekā 37 tūkstošiem sieviešu, kas ņēma dalību

globālajā labdarības skrējienā “Wings For Life World Run”, kura ietvaros latviete noskrēja 41,78 kilometrus trīs stundās un dažās minūtēs, kad garām pabrauca organizatoru ķērājmašīna. Taku skriešanas frontē Alpu zemē mītošā skrējēja ir tikai ceļa pašā sākumā, taču katrā nākamajā taku startā tiek pārspēts iepriekš sasniegtais. Nākamnedēļ Austrijā ar mūsu Andra Ronimoisa līdzdalību risināsies ultra trail Pasaules tūres posms “Mozart 100”. Pērn šeit 31 kilometru satelīt distancē uzvarēja neviena cita, kā mūsu pašu īso distanču lietpratēja Diāna Džaviza, kurai šis bija otrais starts, jo vēl gadu iepriekš turpat debitēts ar 6. vietu 62 kilometru satelīt skrējienā. Kurš gan negribētu atgriezties uzvarētās sacensībās, taču šodien Diāna Džaviza ir Spānijā kopā ar Latvijas izlases meitenēm. Pērnvasar Islandes “Laugavegur Ultra Marathon 2018” izcīnīta arī trešā vieta 52 kilometru skrējienā ar 1500 augstummetriem. Kvalificējoties sastāvam Latvijas izlasē, no Salacgrīvas nākusī sportiste aprīlī ieradās dzimtenē un iepazina arī Stirnu buka atmosfēru Tērvetes Pasaku mežā. Pēc divām nedēļām turēsim īkšķus par Diānu arī skrējien soļojumā Rīga-Valmiera, kur viņa pieteicās, protams, kā “Dāsnais ziedotājs”, atvēlot 107 eiro cēsinieces Undīnes ārstēšanai.

Viviāna Veronika Kirilova (605 ITRA punkti)

Vispieredzējušākā izlases dalībniece Viviāna Veronika Kirilova šodien startē PČ ceturto reizi pēc kārtas, neizlaižot iespēju pārstāvēt Latviju kopš 2016. gada (79., 87. un 82. vietas). Stirnu buka Lūša distancē allaž rūdītā skrējēja komentārus neprasa, jo uzvaras

lauru plūkusi kā SKM, tā arī Latvijas čempionātā (LČ) maratonā. Pārējās izlases meitenes vienmēr varējušas paļauties uz pieredzējušo taku skrējēju, ka tiks nodrošināta kvalitatīva komandas ieskaite no trim stabiliem rezultātiem. Tā tas būs arī šodien Spānijā. Starp citu, par stabilitāti liecina arī nupat Tērvetes Stirnu buka laikā pieveiktais kalnu maratons Madeirā, kur 42,2 kilometru distancē ar 1800 kāpuma metriem mūsu vidējo distanču skrējēja izcīnīja vietu TOP 10.

Daina Jurķe (567 ITRA punkti) Viena no vērtīgākajām izlases papildinātājām ir Daina Jurķe, kura pērn skarbajā Vilkaču maratonā spēja finišēt godpilnajā otrajā vietā un izcīnīt šādu pašu pozīciju arī ainaviskajā Cēsis Eco Trail (CET) 76 kilometru taku skrējienā. Stirnu buka trasēs un Andra Ronimoisa trenēto “Supervaroņu” komandā sasniegts Latvijas izlases līmenis, ko apliecina arī nesenais veikums Rīgas pusmaratonā, uz karstā asfalta distanci veicot ātrāk par pusotru stundu. Nākamajā pilnmēnesī, 27.jūlijā Daina Jurķe pamatoti var cīnīties arī par uzvaru Vilkaču maratonā.

Jūlija Vēvere (512 ITRA punkti) Šogad izlasē startēs septiņas dāmas un viņu vidū būs arī Maskavā mītošā Jūlija Vēvere, kura startam PČ kvalificējās paticoties augstvērtīgiem rezultātiem Lielbritānijas “Highland Fling Race 2017 - 53 Mile Ultra Race” un “Golden Ring Ultra Trail 100 2016 T50” Krievijā, 85 un 50 kilometru sacensībās izcīnot 21. un 6. vietu rezultātu ailītēs.

Jānis Kūms (768 ITRA punkti)

Artūrs Vadzis (748 ITRA punkti)

Superīso distanču speciālists Jānis Kūms pašmāju dižākā sporta notikuma laikā atradās pie Ministru kabineta un uzmundrināja garām skrienošos, jo pats pirms divām nedēļām bija sasniedzis personisko rekordu ITRA reitingā (788 punkti), Somijā izcīnot 4. vietu 21 kilometru “Bodom Trail 2019”. Garākas distances par maratonu Jānis Kūms skrien reti. Starp trim garākajiem skrējieniem minams 55 kilometru SKM 2013.gadā, kad nācās piekāpties draugam Mārtiņam Puriņam, savukārt pērn CET 76 kilometros izcīnīta otrā vieta. Salīdzinot ar 2016. gadu (98. vieta), šodien Portugālē skrien pavisam cits Jānis Kūms, jo distance ir divreiz īsāka par 85 kilometriem un, respektīvi vismaz četrreiz piemērotāka, un salīdzinot ar pieredzi startos ārpus Latvijas, arī konkurētspēja ir ievērojami augusi un šodien latvietis skrien plecu pie pleca ar cita līmeņa taku skrējējiem, kuriem pirms trim gadiem Portugālē nevarēja tikt līdzi. Kopš debijas PČ sešas reizes startēts starptautiska līmeņa sacensībās, šopavasar sasniedzot augstāko ranga pozīciju izlasē, tādejādi saņemot lielāko uzmanību arī no PČ organizatoru puses.

Lai arī izlasē šis ir tikai otrs starts, Artūrs Vadzis no Drustiem ir viens no pieredzējušajiem Latvijas taku skrējējiem. Ultra garo distanču skrējējam 42 kilometru distance Spānijā nav piemērotākā, taču aizpērn Zviedrijā izcīnītā trešā vieta 47 kilometru “Österlen Spring Trail Sparbanken Syd 2017” rāda, ka cīnīties var visās trasēs. Protams, pirmajam latvietim, kas 167 kilometrus apskrējis apkārt Monblānam (9625 augstummetri) ātrāk par 30 stundām (29:46:56) un tostarp toreiz, tālajā 2013. gadā Šamonī izcīnot uzvaru junioru ieskaitē, labākie rezultāti bijuši tieši garajos skrējienos, piemēram, vairākkārtīgi izcīnītas vietas TOP 20 tādos prestižos Pasaules tūres skrējienos kā Monblāna 122 kilometru TDS (2018), “Lavaredo Ultra Trail” (2017), “Tarawera Ultramarathon 100” (2015) un “Prazska Stovka Ultra-Trail” (2012). Pērn debijas reizē PČ izcīnīta 87. vieta. Viens no izlases līderiem Artūrs Vadzis regulāri startē arī Stirnu buka posmos un šī gada Vilkaču maratonā būs galvenais pretendents uzvarai vella duča apļos.

VESELĪBA

EFEKTĪVA TRENIŅA PIEMĒRS Rīgas Stradiņa universitātē veiktos pētījumos noskaidrots, ka visefektīvāk maksimālo skābekļa patēriņu iespējams paaugstināt ar tā sauktajiem 4 x 4 intervāla treniņiem. Tas ir: četras minūtes skrien, trīs – aktīva pauze. Šāds cikls jāveic četras reizes. Treniņš kopā ilgs aptuveni

35 minūtes, un to rekomendē veikt divas reizes nedēļā katru nedēļu visu mūžu, būtiski uzlabojot un uzturot fiziskās spējas un veselību. Ja nepatīk skriet, der jebkura kardioaktivitāte – var mīties ar riteni, nūjot vai slēpot, atkarīgs no paša gaumes.

4 X 4 AEROBAIS TRENIŅŠ

IESILDĪŠANĀS.

6–10 min, soļošana vai lēns skrējiens līdz pirmajiem sviedriem.

AKTĪVA PAUZE.

3–4 minūšu skrējiens vai soļošana zemākā intensitātē – 60% no maksimālās sirdsdarbības frekvences. Atjaunošanās fāze, aizvada uzkrātos vielmaiņas galaproduktus – pienskābi –, lai ķermenis būtu gatavs nākamajām četrām intensīvajām minūtēm.

AUGSTĀKAS INTENSITĀTES PERIODS.

4 minūšu skrējiens. Intensitāte: 80–90% no maksimālās sirdsdarbības frekvences. Lai skrējiens būtu efektīvs: izmanto pulsometru; ja pulsometra nav, tad intensitātei jābūt tādai, ka pēc 4 min ir grūti elpot un runāt garos teikumos; jāmēģina atrast tempu, kuru iespējams noturēt 4 minūtes, ar domu, ka pietiktu spēka vēl piektajai minūtei.

ATSILDĪŠANĀS.

3–5 minūtes (iešana vai lēns skrējiens). Augstas intensitātes četru minūšu periodi tiek atkārtoti četras reizes ar triju minūšu aktīvu pauzi starp intervāliem. Pēc ceturtā intervāla ir jābūt sajūtai, ka varētu veikt vēl piekto intervālu, tādējādi kontrolējot slodzes intensitāti.

s ta tā t e A ungt e n s i i

3 min

ī ša il d Ies

4 min

3 min

AKTĪVA DZĪVESVEIDA UN PIEDZĪVOJUMU ŽURNĀLS

#VANLIFE

CITUS INTERESANTUS FAKTUS UN STĀSTUS MEKLĒ ŽURNĀLĀ

DZĪVE BUSIŅĀ

KALIFORNIJA– KANĀDA VASARA 2018

(06) CENA 3,50

4286 KM AR KĀJĀM

eur

PLUDMALES VOLEJBOLS PRET KLASISKO

KURŠ KURU?

KEIVINGS. KANJONINGS. VIA FERRATA. TEV TAS JĀPAMĒĢINA!

PAVADĀ AR

NELABO IEMĀCIES SĒRFOT UN LIDO UZ

VARI ARĪ NESKRIET!

ČĪLI! APSKATS:

LIELAIS SKRITUĻSLIDU GIDS

PĒTĀM:

ĶERMENIS UN KARSTUMS

KAS TUR ĪSTI NOTIEK?

2. 4 min

ās

6 min

4 min

dī š

si l

nā

ī va A k ta u z e p

3 min

Kristaps Magone (741 ITRA punkti)

Ainārs Kumpiņš (682 ITRA punkti)

Latvijas čempions 100 kilometru skrējienā pie titula tika novembrī Valkas apkārtnes grants ceļos un meža taciņās, mēnesi iepriekš izcīnot LČ sudraba medaļas taku skrējienos Siguldā, piekāpjoties tikai Andrim Ronimoisam. Uzvaras pašmāju sacensībās patīk jebkuram, taču nedēļu pirms sezonas galvenā starta izcīnīt pirmo vietu Horvātijā nevar jebkurš mūsējais. Taču vidzemnieks Kristaps Magone to izdarīja pērn septembra beigās “Valamar Trail 2018 – Green” 11 kilometru taku skrējienā ar 475 augstummetriem. Līdzīgi kā Jānim Kūmam personīgais rekords ITRA rangā (755 punkti) sasniegts vien četras nedēļas atpakaļ Kanāriju salās notiekošajā 73 kilometru “Transvulcania Ultramarathon La Palma Island 2019”, kur izcīnīta cienījamā 22. vieta. Nākamajā Stirnu buka posmā Alūksnes pusē Kristaps Magone būs atpakaļ no debijas PČ, lai atkal mūs iepriecinātu un piedalītos intrigu vērpšanā gluži tāpat kā Carnikavā, kad pirmie četri lūši bija Kristapi.

Kopš rudens ultra skrējējs Ainārs Kumpiņš vairs nedzīvo Latvijā, tāpēc mēs viņu šajā sezonā vairs neredzam Stirnu buka posmos. Taču labā ziņa, ka viņš turpina skriet un ir ļoti priecīgs, ka spējis kvalificēties startam Pasaules čempionātam. Stokholmas pievārtē mītošais latvietis ir tik ļoti sapriecājies par doto iespēju, ka trīs nedēļas atpakaļ izcīnīja 3. vietu Norvēģijas galvaspilsētas “Oslo Eco Trail” 80 kilometros. Te gan jāpiebilst, ka dalību skrējienā nedēļu pēc visai ātrā 3h15min tempa turēšanas Rīgas maratonā Ainārs Kumpiņš saņēma kā dāvanu no draudzenes. Gada sākumā latvietis pamanījās atkārtot pērno sniegumu 167 kilometru trīs dienu etapu taku skrējienā “Sandsjöbacka Trail 2019 - Ultra Triple”, kur izcīnīja otro vietu. Pavasara cēlienā labots Latvijas rekords 12 stundu skrējienā, pieveicot 152,230 kilometrus. Savu daudzpusību Ainārs Kumpiņš demonstrējis gan uzvarot Baspēdu ultraskrējienā, gan pieveicot Vilkaču maratonu, gan izcīnot apavus Rīga-Valmiera ātrumposmā. Pēc šodienas skrējiena varam sagaidīt, ka augusta izskaņā kritīs personīgais rekords Monblāna TDS trasē. Bet vēl līdz tam vērosim pavisam tuvos notikumus 107 kilometru skrējienā pa šoseju.

Didzis Glušņevs (729 ITRA punkti)

Ar trīs PČ pieredzes bagāžu šodien startē Didzis Glušņevs no Bikstiem, kurš Portugālē noslēdz sava veida apli, jo kopā ar Latvijas izlasei uzticīgo taku skrējēju arī pārējo valstu dalībnieki, pateicoties IAU (Starptautiskā ultra skrējēju asociācija) un ITRA atgriežas šajā valstī, kur PČ tika rīkots 2016. gadā. Lai arī nepiekāpīgais kurzemnieks ir gana daudzpusīgs un spēj uzvarēt gan šīssezonas Stirnu buka sezonas atklāšanas Venden Buka distancē Carnikavā, gan pērnajā Vilkaču maratonā (4:29:51 un savākt visu kasi), gan aizpērnajā 107 kilometru Rīga-Valmiera (8:27:32), tomēr Didža Glušņeva rezultāti sacīkstēs kopā ar Pasaules labākajiem bijuši starp augstvērtīgākajiem ITRA datubāzes skatījumā. Trijos gados izcīnītās pozīcijas kāpušas no 104. un 74. vietas līdz 71. ailītei rezultātu tabulās.

Oskars Cimermanis (691 ITRA punkti)

Līdzīgi kā Didzis Glušņevs arī Oskars Cimermanis ir piedalījies visos PČ kopš 2016. gada un atgriežas Portugālē. Iepriekšējos trijos startos izcīnītas 90., 80. un 111.vietas. Citos sacensībās ārpus Latvijas šo gadu laikā nav būts, jo taku skriešana jāpaspēj apvienot ar startiem triatlona sacensībās, tostarp “Ironman Tallinn” un ekstrēmo “Swissman”, kuru nepilnās 15 stundās 2017.gadā Oskars Cimermanis pieveica kā pirmais Latvijas pārstāvis divas nedēļas pēc starta taku PČ Itālijā. Pašu mājās triatlonists un taku skrējējs atzīmējies ar augstvērtīgo 3. vietu 70 kilometru SKM. Stirnu buka trasēs smiltenietis allaž ir sastopams, traucoties pirmajās rindās.

Alma Vītola (izlases fizioterapeite)

Vai Latvijas izlase savā atbalsta komandā var vēlēties, ko labāku par Džungļu Almu? Protams, nevar vēlēties, jo Almai Vītolai ir bagātīga pieredze gan kā prestižu Pasaules līmeņa sacensību dalībniecei (Jungle Marathon, UTMB, TDS, 100 Miles of Istria u.c.), gan pati 2017. gadā sekmīgi startēja PČ taku skrējienā Itālijā. Šodien Alma palīdz komandai kontrolpunktos ne tikai ar ekipējumu un rezervju uzpildīšanu, bet arī kā fizioterapeite, kas ir viņas pamatprofesija. Iepriekšējos gados kā komandas fizioterapeite palīdzēja vairākkārtēja izlases dalībniece Laura Čakle, kuru pazīstam arī kā neskaitāmu Stirnu buka sezonas čempioni. Turam īkšķus par mūsējiem un teiksim viņiem paldies par iedvesmu, kad satiksim nākamajos Stirnu buka posmos!

#EsEsmuStirnuBuks P.S. Komandas atlasi startam Pasaules čempionātā sadarbībā ar Latvijas vadošo taku skrējēju Andri Ronimoisu veic Biedrība “Ultrataka”, pamatojoties uz Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) izsniegtu pilnvaru un atlases kritērijiem, kas izstrādāti pamatojoties uz ITRA taku skrējēju reitingu sistēmu.

AU PA S

LÄ&#x2019;

Didža Gļušņeva

TOP 5

Inov-8 Descent race

https://descent.inov-8.com/

Nepatīk skriet pret kalnu? Skrien lejā! Ātrs un īss noskrējiens 350 metru garumā, kur skrienot lejā nav laika baidīties. Stāvākā vieta sasniedz 80% slīpumu. Skrējiens notiek Austrijas Alpudaļā - Hahnenkamm kalnā, kas savukārt ir daļa no Kitzbühel slēpošanas kūrorta, kur ik gadu notiek Pasaules kausa kalnu slēpošanas sacensības. Nekāds lielais taku skrējiens nesanāk, bet ātrs noskrējiens ir daļa no laba rezultāta katrās kalnu taku sacensībās.

Oman by UTMB

https://omanbyutmb.com/

Skaists un tai pašā laikā ļoti grūts un tehnisks skrējiens, kas šķērso Al Hajar kalnus Omānā. Skrējiens vijas gar kalnu virsotnēm, seniem ciematiem, palmu plantācijām un arī šaurām šahtām. Skrējienā arī neiztikt bez klinšu kāpšanas iemaņām un tā inventāra, izklausās jautri! Var izvēlēties sev piemērotāko distanci no trim - Jebel Shams: 170 km ar 10,400 m kāpumu, Jebel Akhdar: 130 km ar 7,400 m kāpumu un Al Hamra: 50 km ar 2,300 m kāpumu.

Transgrancanaria HG

http://www.transgrancanaria.net/en/

Transvulcania http://transvulcania.es/en/

Šīs ir populāras sacensības, kur daudzi latvieši jau ir pārbaudījuši savas spējas. Kanārijās akmeņu netrūkst, netrūkst arī ātru noskrējienu un stāvu, ilgu kāpumu. Prestižākā ir 128 km distance, taču arī pārējās nav ne mazāk izaicinošas, īpaši tādēļ, ka pēdējie 40 km ved gandrīz tikai uz leju un jāprot saplānot distance tā, lai pietiktu spēka to izturēt. Kad ar to tikts galā, paliek vēl izslavētā upes gultne ar apaļiem, kustīgiem akmeņiem un kanāls cauri pilsētai.

Vilkaču maratons. http://www.vilkacumaratons.lv/

Šogad 27. jūlijā mums ļoti labi zināmajā Āžu kalnā tiks dots starts trešajam Vilkaču maratonam. Liekas – kas tur traks tajos mazajos pauguros var būt, bet ja šie mazie pauguri jāšķērso trīspadsmit reizes, tad ir gan. Trīspadsmit apļi – 42 km ar 2000+ augstummetriem 7 stundu kontrollaikā. Viegli nav, esmu pats to izbaudījis un jūtu, ka darīšu to vēl! Ļoti laba atmosfēra un līdzjutēji un tas katrā aplī!

Šis skrējiens notiek uz la Palma salas, kas ir viena no Kanāriju salām. Lai arī skrējēji var izvēlēties skriet vertikālo kilometru, pusmaratonu un maratonu, galvenais starts ir 74 km garā ultramartona distance ar 4000 m kāpumu, no kuriem apmēram puse tiek savākta jau trases pirmajos 16 kilometros. Ja tas neliekas gana izaicinoši, tad distances beigu daļā 14 km laikā ir jāveic 1800 m noskrējiens, pēc kura vēl jāatrod spēki pēdējos 5 km izturēt kanjona svelmi un pieveikt vēl vienu 400m kāpumu.

o Skol

t ā js

Teksts: Signis Vāvere

Stirnu buka pirmais ezis Stirnu bukā folklorizējies tehnisko puišu vārds. Tagad par sacensību centru, punktiem distancē un visu, visu tehnisko pusi rūpējas “Aktīvā tūrisma centrs Eži.” Un tā arī mēs viņus visus saucam par ežiem. Smārdes pagasta sporta dzīves organizētājs Sandis Čilipāns bija viens no tiem puišiem, kurš noticēja Rimanta idejai un būvēja pirmos sacensību centrus. Tagad, pat nebūdams skolotājs, uz katru no bukiem atved gandrīz pussimts bērnu.

Kur atrodas Smārdes pamatskola? Smārdes pamatskola atrodas Engures novada Smārdē, salīdzinoši nelielā ciematā, netālu no Ventspils šosejas, uzreiz aiz Ķemeru meža.

“ražojot idejas”, kuras piedāvāju izvērtēšanai. Stirnu buka gadījumā – gāju pie skolotājas un teicu – braucam ar bērniem skriet – es dabūšu autobusu, tev jāpiedāvā bērniem. Šobrīd ir sanācis, ka skolotāja ir piespiedu atpūtā, tad vairāk “saimniekoju” un pats arī bērnus uzrunāju. Galvenais ir pareizi pasniegt to ideju! Tālāk jau viss notiek pēc bērnu sajūtām.

Maza skola, bet uz katru no Stirnu bukiem atbrauc gandrīz pussimts bērnu? Smārdes skola vēsturiski ir bijusi sportiska skola. Te allaž ir bijuši labi sportisti un Cik grūti ir aizvest bērnus uz starp skolām bijušā Tukuma rajonā, Stirnu buku? Smārdes pamatskola parasti bijusi Jāatzīst, ka bez Engures novada Ja skolēns ir augšgalā. domes atbalsta šis viss nebūtu Un otrs – mēs neliedzam iespēju iespējams, jo, ja bērniem vēl būtu izrādījis interesi, pamēģināt! Ja skolēns ir izrādījis par autobusu jāmaksā… Tagad kāpēc bremzēt interesi, kāpēc bremzēt viņu? Lai viņi maksā savu dalības maksu, pats mēģina tikt galā ar distanci un, Engures novads finansē autobusu. viņu? lai pats arī izdara secinājumus! Vēl Tālāk jau ir paša un skolotāju gan, protams, ir tusiņš – autobusā, darbs – uzrunāt vecākus, pieteikt pašā Stirnu bukā, mājās braucot. Bet bērnus, sarunāt braukšanas laikus, visa pamatā ir vēlme! saprast, kur katrs iekāps un izkāps, kur katru sagaidīs… Protams, vēl ir skolas identitāte, kopēja bilde. Bet, ja tu Minēji, ka neesi skolotājs. Kā tu panāc, ka bērni uzskati, ka šie ir tavas karmas punkti par ieguldījumu tomēr skrien? nākotnē – tad viss ir īzī pīzī! Jā, neesmu skolotājs. Esmu sporta pasākumu organizators un treneris kopš 1999. gada. Mans sporta Taviem skolēniem vecāki arī piedalās Stirnu veids vairāk bijis basketbols, bet pēdējā laikā saistība ir bukā? ar visādiem sporta veidiem, arī skriešanu. Jāsaka kā ir – daudziem nē, bet vienai daļai piedalās. Strādāju ciešā sadarbībā ar sporta skolotājiem, Bet no tiem, kuriem nepiedalās, zinu cilvēkus, kuriem

patīk skriet, bet ne visi ir sacensību cilvēki un ne visiem patīk ļaužu masas. Ir tādi, kuriem patīk skriet mierīgi vienatnē pa mežu vai apkaimes ceļiem – kā meditāciju.

Teksts: Andris Ronimoiss

Bērniem patīk dauzīties, bet kā viņus pierunāt skriet piecus kilometrus? Svarīgākais ir sākumā nenobiedēt! Tu jau vari teikt, ka būs grūti, ka viss apniks un jāmokās līdz galam. Un tu vari pateikt, ka tas attālums ir tikai līdz tam zināmajam krustojumam tur pie ezera, tas jau tev būs easy! Vēl pastāstīt no savas pieredzes, ka tas nav grūti un tālāk jau tik skriešanas jautājums. Es ar Smārdes bērniem lepojos, jo skatoties pēc rezultātiem – neviens nav tāds, kurš ietu distanci! Visi skrien. Vairāk vai mazāk, bet skrien. Un viņiem jau arī tā skriešana reizēm ir priekam – ja jau Jānis var, tad es arī varu. Viena daļa nebija uz pirmo posmu, bet uz otro jau sadūšojās un mēģināja. Un es pat teiktu – ne pavisam nav slikti! Arī tādi, kuri iepriekš bija kategorijā “es neskriešu”! Kur bērni vairāk sporto - pilsētā vai laukos? Grūti spriest… Gribētos teikt, ka laukos, bet domāju, ka īsti korekti nebūs. Kādreiz noteikti tā bija – lauku bērni katru mīļu brīdi pavadīja ārā, dauzīja bumbu, spēlēja “kariņu”. Tagad arī bērni laukos ir jāmotivē iet ārā un darboties. Un šeit sākas ļoti liela vecāku loma – ja vecāki vēlas, lai viņu bērni kustētos, tad ved uz treniņiem sporta skolās, sūta ārā. Bet visi tādi nav. Diemžēl. Bet medaļai ir arī otra puse – daudziem reāli nav laika – ir jāpelna iztika ģimenei un kā tu vari pārmest, ka viņš savus bērnus neved uz treniņiem un aktivitātēm, ja tajā laikā jāpelna iztika?

Mūsu jaunākais projekts – Slocenes stāsts, kurā gribam atdzīvināt Tautasdziesmas maratona ideju – par katru konkrētu apli dalībnieks saņems tautisku jostu. Jo vairāk apļu – jo garāka josta! Vēl noteikti jāmin Sporta patrioti no Tukuma un viņu līderis Arvis Stivriņš – viņu organizētie skrējieni Latvijai zīmīgos datumos ir kļuvuši par tradīciju un ir gana apmeklēti! Bet kopumā – šajā apkaimē cilvēki ir aktīvi – ir daudz interešu pulciņu, tie regulāri tiekas uz kopīgiem skrējieniem! Tā teikt – bariņā jautrāk!

Kas ir SK Brīvsolis? Sporta klubs Brīvsolis ir loģisks turpinājums tiem dažiem Smārdes entuziastiem, kuri 1998. gadā izveidoja Smārdes basketbola komandu ar tādu pašu nosaukumu. Tu esi stāvējis klāt Stirnu 2010. gadā tika nodibināta biedrība, buka dzimšanai. Kā tas kuras mērķis bija atbalstīt un veidot izskatījās no tava skata punkta? pasākumus Smārdes pagastā. Nu jau Bet biju atbildīgs Jā, tā nu ir sanācis… tā ir liela organizācija, kas ziemas par tik daudz Pirmsākuma bija Rimanta ideja. sezonā rīko čempionātus novusā, Teika ir par pirts pasākumu, bet galda tenisā, basketbolā, volejbolā, lietām, ka reizēm no mana skatu punkta – tā bija florbolā un telpu futbolā, bet vasarā vairs nesapratu Rimanta ideja. Atceros, ka sākumā aktīvi notiek pludmales volejbola bija ideja par Milzkalnu par čempionāts, 12 posmu skriešanas kur sākums un sacensību centru, bet tā kā nesen seriāls, pagājušā gadā sākām arī ko kur beigas. Engures novads bija pārņēmis jaunu – krostriatlona sacensības! Šlokenbekas muižu, tad ierosināju Šogad klāt nākuši vēl daži pasākumi, taisīt sacensību centru tur. bet pamatā tā ir iespēju došana Ja tagad jāatskatās uz pirmsākumu, tad noteikti pavadīt aktīvi savu brīvo laiku! jāsaka, ka tā bija traka avantūra, kurā tikai Rimants Stirnu buks ir cēlies no Engures novada. Kādi zināja, kā visam jāizskatās, bet Šoko zināja, kādas un kur būs takas. Pārējais bija minējums, mēģinājums skrējienu vēl notiek apkārtnē? Jau vairāk kā septiņus gadus organizējam skriešanas un risks. Neviens jau priekšā neteica, ka jābūt tā seriālu Brīvsolis, kurš notiek gan Engures, gan Tukuma un šitā. Viss tika pašu mēģināts un darīts. Pirmajās novadā. Formāts mums ir savādāks kā citiem – tas ir uzbūvēs daudz darīja Smārdes Brīvsoļa čaļi, kuriem apļu skrējiens ar vienas stundas limitu – katrs skrien tāpat kā man, pieredze bija tieši nekāda, ja runājam tik, cik var un vēlas. Kopā ir 12 posmi un sezonas par sacensību centra uzbūvi un to, kā tam visam būtu jāfunkcionē. Bet biju atbildīgs par tik daudz lietām, ka kopvērtējumā tiek vērtēti visvairāk sakrātie kilometri.

ĀRPUS PILSĒTĀM IR KRIETNI INTERESANTĀKA SKRIEŠANA

AR RimantU LiepiņU un Engures Domes priekšsēdētājU GundarU VažU

reizēm vairs nesapratu kur sākums un kur beigas. Nez, vai Rimants vairs parakstītos uz sacensību centra uzbūvi iepriekšējā pēcpusdienā 5 cilvēku sastāvā vai putras vārīšanu Smārdē, kuru vēl bija nepieciešams nogādāt uz Zebrus ezeru… Tagad to visu var atcerēties ar smaidu, bet tajā laikā smaidīt nebija laika. Un nebija jau par ko. Gribējām skaisti un labi, visiem pierādot, ka ir vērts atbalstīt šo pasākumu! Un prieks, ka pasākums ir izveidojies par ko lielu, salīdzinot ar sākuma dažiem simtiem skrējēju. Bet Stirnu buks nav pieci vai septiņi pasākumi gadā… Tas ir pilna laika darbs! Rimants to tā no paša sākuma tā uztvēra un droši vien tā arī ir panākuma atslēga! Man tas bija savienošanas kārtā ar darbu Engures novadā, būt divās vietās ir grūti – pat nereāli. Tāpēc laikam jau bija loģiski, ka Stirnu buks turpināja ceļu bez manis. Katram savs laiks un vieta. Vai Engures novada sportisti lepojas ar to ka Stirnu buks ir dzimis pie viņiem? Man ir sajūta, ka vietējie vairāk lepojas ar to, ka Milzkalnē notiek Stirnu buks. Lai arī šosezon šāda posma nav, tomēr domāju, ka ar laiku tas atgriezīsies tur. Bet cilvēki zina, ka Stirnu buks ir cēlies no šīs puses un tas ir svarīgākais. Man jau liekas, ka lielākā daļa vietējo, kas sākumā tai idejai noticēja, vēl arvien ir uzticīgi bukam! Engures novada, Smārdes sporta organizētājs, citiem sagādā sportot prieku. Kā ir ar pašu, sporto? Es esmu tāds izteikts amatieris. Kādreiz uzspēlēju basketbolu, bet pēdējā laikā sports Nr. 1 ir skriešana. Nu par dižo skrējēju sevi nesaukšu, tie plus mīnus 2025 km nedēļā jau kārtīgam skrējējam nav nekas. Bet esmu noskrējis kādus padsmit pusmaratonus, divus

maratonus arī – Rīgā un Ņujorkā. Skriešana šobrīd ir mana atpūta un jaunu pasākumu domāšana. Smieklīgi tas varbūt izklausās, jo pirms gadiem sešiem skriet sāku, jo devos sieviņai līdzi kompānijas pēc… Un noteikti – kāda loma tai sportošanā arī ir tam, ka darbojos ar sporta pasākumu organizēšanu – jocīgi izskatītos, ja organizators vispār nedomātu par to, kā izskatās citu sportistu vidū. Kā sāki sportot? Kurš ir tavs sporta veids? Sportot gan es sāku bērnībā. Jaunpilī dzīvojot, mums pagalmā bija super forša kompānija, kur visi bija vienādi dulli – kopā kariņus spēlējām, kopā sitām pa vārtiem, kopā pirmo reizi piedalījāmies orientēšanās sacensībās. Un noteikti, liela loma bija manam vectētiņam, kurš bija aktīvs sporta līdzjutējs, no kura visa ģimene mantojusi šo sporta gēnu. Tālāk jau pašplūsmā viss noticis, lai arī dažādas veselības likstas īsti neļāva, piedalījos sporta pasākumos kā vien spēju. Un tava ģimene? Ģimene ir īpašs stāsts. Ja man nebūtu tik superīga ģimene, tad noteikti daudz no tā visa, ko daru, es nevarētu. Vispirms jau sieviņa Zane, kas mani atbalsta gan ikdienā, gan braucot uz Stirnu bukiem kā skolotāja ar visiem tiem 50 bērniem. Un starp šiem 50 arī paša divi lielākie – Mikus un Uvis, kuri gan ikdienā spēlē basketbolu, tomēr arī pamanās piedalīties skrējienos. Īpaši labi rezultāti ir Uvim skolu čempionāta distancē. Un vēl – arī abi mazākie – Valts un Līva – dzīvojās pa LVM dabas parka Tērvetē starta zonu kā pa savām mājām, izklaidējās un draudzējās ar lielajiem skolēniem. Tā nu visi esam ikdienā ierauti sporta virpulī un mēģinām ieraut arī citus! Nav jau svarīgi ko TUMSĀ PĀRSTEIGUMI UZGLŪN NO KATRA STŪRA tieši tu dari – galvenais, ka vispār dari!

ne Abo

m ents

Teksts: Signis Vāvere | FOTO: Didzis Grodzs

Finišs ar smaidu un gandarījumu Ragavas jāgatavo vasarā un ratus ziemā, bet ar taku skriešanu var aizrauties visu laiku un jebkurš. Mēbeļu dizainers Miks Pētersons no NORDI furniture ar Stirnu buku abonementa kārtā ir lecis visus gadus. Un māka apvienot dinamisko taku skriešanu ar sistemātisko mēbeļu izgatavošanu ir lielisks talants.

Ja Stirnu buka distances vajadzētu pārdēvēt mēbeļu vārdos, kādas tās būtu? Distances varu salīdzināt, piemēram, ar krēsliem – visi krēsli visiem ērti nebūs. Kādam kājas par īsām, citam par cietu. Svarīgi atrast sev īsto un atbilstošo. Cik ilgs laiks ir vajadzīgs lai tās uztaisītu? Mēbeļu dizains un izgatavošana ir tāds pats sistemātisks darbs kā pārējie darbi, kur īsti nepieļauj „gumijas stiepšanu”. Vienmēr ir termiņi un prioritātes, un nākamie projekti.

runājot, ir kā spēlēties ar Lego, tikai pašam jārada klucīši. Kad klucīši ir izgatavoti, tad notiek kopā likšana. Ir bērnišķīgs prieks, kad viss sakrīt, nekas nepietrūkst un nekas arī nepaliek pāri, un viss ne tikai funkcionē, bet arī labi izskatās.

Man skriešana palīdz sakārtot domas, ja skrējiens ir lēns.

Kāds vispār ir process, no nekā - līdz gatavam produktam? Vienā vārdā – aizraujošs. Sākas ar to, ka jāieklausās klienta vajadzībās vai savās iedvesmās, jārada estētisks, funkcionāls un biznesam draudzīgs risinājums. Tad šī dizaina ideja jāpielāgo tehnoloģijām, kas, vienkārši

Daži saka, ka idejas rodas skrienot. Tev? Man skriešana palīdz sakārtot domas, ja skrējiens ir lēns. Ja ir vēlme atslēgties no domām par darbu vai citiem niekiem, tad jāskrien tempā. Ultras, manuprāt, ir bīstamas ar to, ka ir gana daudz laika, lai visu ne tikai kārtīgi apdomātu, bet arī pieņemtu lēmumus.

Tu esi dizainers. Kādai vajadzētu būt Stirnu buka medaļai? Man patīk, ja šādām lietām, medaļām un krekliem, ir zināmi dizaina autori un izlasāmas koncepcijas. Lai gan

Lieliskā ģimenes Restorāna

īpašā Stirnu buka aukstā zupa

Katram finišā bez maksas!

Vasaras garša ar katru karoti... Sadarbībā ar 42

piemiņas medaļas, lai taupītu resursus un vietu, varētu arī būt digitālas vai no šokolādes. Tavā ģimenē visi skrien? Esmu redzējis visus skrienot, izņemot jaunāko, kurš vēl nevar. Vidējai meitai patīk paskriet līdz bērnudārza durvīm un Susuru, bet vecākajam vajag vienaudžu kompāniju. Es viņam esmu par garlaicīgu. Sieva ir informēta par tādu nodarbi kā skriešana.

Man ļoti patīk kalni, vienkārši tos redzēt, kāpt un ideālā situācijā arī skriet. Stirnu buks ir tuvāk šīm sajūtām, ja salīdzina ar šosejas skrējieniem.

Tava uzņēmuma produktos ir daudz bērnu dizaina mēbeļu. Taisi saviem bērniem? Bērnu mēbeļu kolekcija sākās kā veltījums bērniem un kalniem. Ja līdz tam vairāk strādāju ar mājas un projektu mēbelēm, tad bērnu mēbeles izrādījās jauna, man nezināma un interesanta pasaule. Protams, maniem bērniem ir iespēja notestēt un izteikt viedokli par paveikto. Meita pirmā tika pie jaunās leļļu gultas izmēģināšanas. Kā tu saprati, ka Stirnu buks ir tas, kur tev patīk skriet? Man ļoti patīk kalni, vienkārši tos redzēt, kāpt un ideālā situācijā arī skriet. Stirnu buks ir tuvāk šīm

sajūtām, ja salīdzina ar šosejas skrējieniem. Tā kā ikdienā skrienu pa Rīgas ielām, visbiežāk Grīziņkalna un Skanstes apkaimē, kur augstuma metri īsti nevācas, katrs Stirnu Buks ir izaicinājums, lai visu distanci varu veikt daudz maz kvalitatīvi.

Ar kuriem saviem skrējieniem lepojies? Mērķis vienmēr ir bijis finišēt ar „smaidu un gandarījumu”, neatkarīgi no distances. Vidē, kurā esmu, mani esošie sportiskie rezultāti nekvalificējas, lai par tiem īpaši lepotos. Man svarīgākais ir – būt kustībā un labā kompānijā – šobrīd un vēl pēc 40 gadiem. Protams, kamēr rezultāti progresē, nolieku sev jaunus mērķus, bet tie netuvojas TOP 3. Savukārt viss pārējais ir priekam. Un kuri ir tavi sapņu skrējieni? Man nav noteiktu sacensību, kurās gribu piedalīties. Katru reizi, kad braucu komandējumā vai ceļojumā ņemu līdzi kedas un svešās vietas iepazīstu tajās izskrienot.

# eses

m u stirnu

b uks

Mēs ar brāli

Kā tu nokļuvi līdz skriešanai mežā? Emīls: Mans labākais draugs – arī Emīls – ir vieglatlēts un aktīvs Stirnu buka skrējējs. Pagājušajā gadā šķiet, ka ir noskrējis visus Stirnu buka posmus. Tieši viņa mudināts arī pirmo reizi saskāros ar skriešanu un pērn piedalījos Rīgas maratonā. Šogad izmēģināju spēkus Tērvetes Stirnu bukā. Ieva: Es pavilkos līdzi brālim. Ja viņš var, tad es arī varu! Kurš no Stirnu buka zvēriem esi Tu? Emīls: Es esmu lūsis – stiprs, izturīgs, viltīgs un mīlīgs. Kādreiz gribētu skriet arī lūša distanci, bet šobrīd skrienu vāveri. Ieva: Es skrienu vāveri, un sevi asociēju ar vāveri – gudru, veiklu un čaklu zvēriņu. Tavs labākais Stirnu buka poms? Emīls: Esam skrējuši tikai Tērvetes posmu, kas bija ļoti foršs. Man tas bija nedaudz par vieglu un īsu (vāvere), tāpēc iemaldījos citā distancē un papildus noskrēju pāris kilometrus. Ieva: Man ļoti patika skriet pa mežu. Tik superīgi. Kur Stirnu bukam būtu jālec? Ieva: Noteikti Beberbeķu dabas parkā, jo tur ir daudz foršas takas un arī kalni, un, protams, ezers. Emīls: Un Beberbeķu dabas parks ir mums pie mājām.

kolosāli

Teksts: Anda Sproģe-Vāvere

Kas tev vislabāk patīk trasē? Abi: Mežs! Emīls: Taku skriešana ir daudz foršāka kā skriešana pa asfaltu vai stadionu. Kas pietrūkst Stirnu bukam? Ieva: Man pietrūka šokolādes saldējums, jo bija ļoti karsta diena un šokolādes saldējums bija izkusis. Emīls: Vajadzētu distanci vecmāmiņām un vectētiņiem! Otra foršākā lieta pēc taku skriešanas? Emīls: Es teiktu kompis, bet to jau nedrīkst teikt, ja? Nu, tad – peldēšana! Ieva: Noteikti dejošana! Kam vajadzētu uzstāties uz Stirnu buka skatuves? Abi reizē: Tētim!!! (Fēlikss Ķiģelis) Cik Stirnu bukos tu esi piedalījies? Emīls: Pagaidām vienā, bet noteikti šovasar skriešu vēl! Ieva: Es arī vienā. Noteikti skriešu arī citos posmos, jo gribu noskriet zaķi. Un mums ir mazs brālis, kurš skrien susuriņu un kuram jārāda labs, sportisks piemērs. Kā tevi sauc un kura ir tava komanda? Abi: Mēs esam “kolosālie” Ieva un Emīls Ķiģeļi jeb “Mēs ar brāli kolosāli”.

M ū sējais

Pirmais garais skrējiens. Viss, kas saistīts ar taku skriešanu man sākās pirms trim gadiem Repovesi nacionālā parka takās.

Teksts: Signis Vāvere | FOTO: Kari Nurmi, Anuj Adhikary

Somu taku skrējējs Jere Nurmi ir soms, kuru mēs satikām Himalajos, nu viņš bija atbraucis mūs apciemot Tērvetē. Ātrs, dzīvespriecīgs un nesavtīgs. Noskrien spāņus, angļus, nepāliešu meitenes un mūsu pašu Rimantu, sagaidīs visus ar smaidu finišā un atdos pēdējo kreklu, ja kādam tas būs vairāk vajadzīgs. Došanās meža vai kalna takās viņam rada prieku un tieši to mēs cenšamies sagādāt visiem Stirnu bukiem.

Kā tu uzzināji par Stirnu buku? Par to uzzināju Manaslu kalnu skrējiena laikā Nepālā, kad iepazinos ar Stirnu bukiem – Rimantu, Signi un Andu. Tad arī sākām plānot to, ka nākamā gada sākumā kopā ar dažiem citiem Nepālas skrējiena dalībniekiem piedalīsimies Tērvetes meža taku skrējienā. Latvija ir tuvu Somijai ar tiešiem reisiem no Helsinkiem uz Rīgu. Un tas taču ir lieliski – atkal satikt draugus – pozitīvi trakos latviešus, Renē un Caz no Britu salām, cilvēkus, kuri bieži ir sastopami dabā, darot aizraujošas lietas.

skriešanas pasākumos Somijā - Marathon of Dangers un NUTS Ylläs-Pallas, kas notiek vasaras gaišajās naktīs. Līdz šim izcilākā pieredze noteikti ir deviņu dienu skrējiens – “ Manaslu mountain trail race” , kas risinājās Himalajos novembrī. Nākotnes mērķi? Pasaules čempionāts Portugālē un 4 dienu sacensības UTMR septembrī Šveicē. Pēc pasaules čempionāta esmu ieplānojis ar velosipēdu doties cauri visai Eiropai, atpakaļ uz Helsinkiem.

Kur rodas prieks no taku skriešanas? Kuru distanci skrēji un kā bija? Man taku skriešana ir kā Tērvetē piedalījos 29 km Lūšu spēle mežā. Ātrums un balanss. skrējienā. Tas bija traks un karsts Man taku Ļoti patīk skriet uz leju, kad vari starts skriešanas sezonai. Šajā ziemā skriešana ir kā ātrumu sakombinēt ar grūtiem iedzīvojos pāris veselības problēmās, noskrējieniem. Skrējienos es bet tas jau ir cits stāsts, varu teikt tikai spēle mežā. necenšos no sevis izlikt maksimumu, vienu – apstāties nedrīkst. Nezinu Ātrums un tas ir tas, ko daži domā, ka man kāpēc, bet patiešām domāju, ka trase vajadzētu mainīt. Bet es gribu taku būs pauguraināka, te nu es kļūdījos, balanss. skriešanu sev paturēt kā izklaidi. meža takas bija ātras un viegli Skriet ar smaidu sejā. skrienamas, tam es nebiju gatavs. No otras puses, tā bija lieliska pieredze Par ko tu strādā? – pieredzēt karnevālu trasē, maza Pēc profesijas esmu skolotājs. Strādāju Helsinkos ar meža vidū. Priecājos, ka uzzināju par Stirnu buku un izbaudīju to, biju pozitīvi pārsteigts par atmosfēru “īpašiem” jauniešiem no 13 līdz 17 gadu vecumam. Tie Tērvetē – cilvēku iesaisti un viņu prieku par sportu un ir jaunieši, kuri ir izslēgti no skolām par pāri darīšanu citiem skolēniem, nespēju īstenot uzliktos mācību atpūtu brīvā dabā. mērķus, problēmām ar brīvā laika pavadīšanu. Kopā ar sociālo darbinieku mēs palīdzam šiem jauniešiem un Kāda ir tava taku skriešanas pieredze? Pirmo reizi sacensībās piedalījos pirms trim gadiem viņu ģimenēm mācīties un iekļauties atpakaļ sabiedrībā. taku skriešanas mačos NUTS Karhunkierron Rukā Kā tev šķiet, kā jaunus cilvēkus varam ieinteresēt (Somija). Mans mērķis toreiz un arī tagad ir – skriet skatu dēļ un, lai gūtu jaunu pieredzi, satiktu jaunus taku skriešanā? Jauniem cilvēkiem sportam vajadzētu būt kā cilvēkus. Savu pirmo taku skrējienu noskrēju tik labi, ka kvalificējos Trail World Championships, kurš izklaidei un ne kā sacensībām. Skriešana mežā un pagājušā gadā norisinājās Spānijā, pārstāvēju Somijas lekšana pāri kokiem ir izcils veids, kā to panākt. Stirnu izlasi. Sezonā piedalījos vēl dažos lieliskos taku buks dod iespēju bērniem un jauniešiem izbaudīt taku

Katru no posmiem skrēju savā tempā priecājoties par brīnišķīgajiem Himalaju skatiem un izbaudīju kalnu gaisu. Kad bijām Kilimandžaro, atrodoties 4000 m virs jūras līmeņa es pamanījos arī noģībt. Nepālā viss aklimatizācijas process bija izplānots perfekti, nebija vietas un laiki, kad paliktu slikti dēļ atrašanās augstkalnē. Man patika gan skriet vienam pašam, gan draudzīgie vakari pēc noskrietās dienas – un Manaslu tam bija ļoti daudz laika. Manaslu bija vairāk Manaslu bija nekā tikai skrējiens, tas bija kā vairāk nekā piedzīvojums, to pat ir grūti izstāstīt, tas jāpiedzīvo! Izcīnītā pirmā vieta tikai skrējiens, vairāk bija sagadīšanās, vairāku tas bija kā apstākļu sakritība un pierādījums tam, ka sacensību panākumu atslēga piedzīvojums, ir lieliskie cilvēki tev apkārt, valdošā to pat ir grūti atmosfēra un procesa baudīšana kopumā. izstāstīt, tas

skriešanu un mežu kopumā, varēja redzēt, ka ne visiem vecāki arī skrien, tie ir tieši jaunieši, kuri ievelk mežā arī pieaugušos. Es ieteiktu jauniešu skrējienos iekļaut vairāk šķēršļus – kritušus kokus, tiltus pāri upēm vai trepes, kur vien tas iespējams. Protams, saldējums finišā vienmēr ir laba balva.

Tērvetē biji kopā ar tēti, kurš arī ir liels skrējējs – kuras ir tava stiprās puses un kuras viņa? Jā, mēs, tāpat kā Nepālā, arī Tērvetē bijām kopā. Tētis pat pamanījās iegūt otro vietu VL3 grupā. Mūsu kopīgos piedzīvojumus mēs sākām Kilimandžāro kalnā 2008. gadā. Pāris gadus bijām pazaudējušu tuvu kontaktu. Tagad gan regulāri dodamies kopīgos skrējienos, piedzīvojumos, reizi trijos gados ieplānojam ko tālāku, nākamais varētu jāpiedzīvo! būt ceļojums uz Patagoniju. Tētim sports visu dzīvi ir spēlējis nozīmīgu lomu. Viņa stiprākā puse kā atlētam ir neatlaidība vai kā somiski saka – “finnish sisu” – padoties nedrīkst! Tas labi pierādījās Nepālā. Pirmajā dienā no karstuma un slodzes viņš nogāzās, sāka izģērbties, bija zaudējis sajēgu, bet to dienu finišēja kopā ar dakteriem kā viens no pēdējiem, saņēmās, turpināja un finišēja šo deviņu dienu sacensību nebūt ne kā viens no pēdējiem. Mana stiprā puse ir dabas baudīšana, ātri noskrējieni un jaunas pieredzes gūšana sacensībās, kur iepriekš neesmu startējis. Mani neuzrunā sports, kad tas sāk kļūt par nopietnu, uz augstiem rezultātiem tendēts, kad tas vairs nesagādā prieku. Skrēji un uzvarēji Manaslu trail run, kur piedalījās arī Stirnu buka organizatori. Kā tas bija? Manaslu skrējiens bija mans pirmais vairāku dienu skrējiens un viens no tēva-dēla kopīgajiem piedzīvojumiem. Augstā līmenī noorganizēts pasākums ar dažādām aizraujošām lietām un vietām pa ceļam.

Bl o

Teksts: Mārcis Viļums, sapniundzive.wordpress.com

Kā es Stirnu bukā Laiks burvīgs. Lapas plaukst, putni dzied un mēs Neesmu jau es nekāds vakarējais. Tā naktīs, veroties griestos, paslavēju savu dzīves spara uzlādēto katapultu, izbraucam no savām treniņu bāzēm. Pa ceļam iepirkti kas vēl ir atvilkta jauniem piedzīvojumiem, lai arī pa enerģijas batoni, kaut kāds padzēriens un LVM dabas gadiem nenoliedzami kļuvusi ļodzīgāka un šautais parks Tērvetē ir klāt. Dalībnieku ļoti daudz. Sportiski akmens visdrīzāk nesasniedz nospraustos mērķus. Bet ģērbtās miesas lēnām virzās uz startu, kas nolikts tieši dabas parka sirdī, kur garām tek upīte un ir vēl tāds jūtu, ka spars un vēlme kaut ko sasniegt nav pazudusi. Bijušo sportistu nav, ir tikai bijušies sasniegumi ar koka cietoksnis bērniem. Ar ratiem tikšana ļoti grūta, jo trepju vietā var izmantot brīvo kritienu. Tie, kuri bijuši kuriem viņi lepojas. Man tādu nav daudz, bet laikam ritot, es sāku saprast Tērvetē zina, ko nozīmē uzkāpt tajos kalnos un sapratīs, arī citu sacensību nozīmi, kurās ir jāuzvar sevi. Tas ir cik sarežģīti tur ir pārvietoties ar ratiem. Taču siltais tāds labs attaisnojums, ja nevar izcīnot godalgas, tad laiks un drīzais starts atvieglo pat šo nodarbi. Mums starts 12:00. cīnies, lai vismaz tiktu līdz finišam. Skan mūzika. Vienas no šādām sacensībām – Stirnu buks, kas jau Vēl ir laiks pakavēties ar savām ģimenēm. Bērnu sen urda manu ziņkāri. Droši vien tas viss būtu tā arī palicis solījumu vecāku maku tukšotāji visu uzstādījuši un gatavi pieņemt augstās summas par bērnu robežās, ja vien darbā neuzrastos dauzīšanos piepūšamajās atrakcijās kāds gados jaunāks entuziasts, kurš un batutos. Neko darīt, tāds tas mūsu sarunā ne tikai pieminēja biznesa modelis, vai nu lec pa 3 vārdu Stirnu buks, bet pavasarī pat “Tagad dodam eiro vai arī pa velti staigā pa koka sācis domāt par aktīvu skriešanu, lai iekšā!” uzsaucu cietoksni. uzlabotu savu sportisko formu. kolēģim. Tas viss ir sīkums, jo tuvojas Daudz dzirdēts, daudz redzēts, starts. Abas sievas tiek noinstruētas bet nekur tālāk par solījumu ”gan jau “Davaj, tu saredzēšanās plānam, jo telefonus arī es kādreiz piedalīšos” neesmu viens, es bišku trasē negribas ņemt, bet pēc tam ticis. kādu atrast šajā cilvēku piepildītajā Vārds pa vārdam un viņš jau lēnāk”, aizelsies pļavā noteikti nebūs viegli. izlielījies, kā savulaik startējis šajā viņš mani Apsolu, ka tiksimies pēc smagajā distancē. Tas gan bijis pusotras stundas. Ap 13:30. vairākus gads atpakaļ, kad viņa uzmundrina. Ejam uz startu. dzīves nasta, kas atrodas uzreiz zem Daži drudžaini kaut ko staipa un krūtīm bijusi daudz mazāka, arī alus lēkā. Klausos, ka šajā stata zonā arī garšojis ne tik labi. Tad jau redzēs, abi nospriedām un devāmies katrs citiem dalībniekiem ir mūsu mērķis – galvenais finišēt, sava kabineta virzienā. Bet neceriet, ka divi azartiski skrienot savā ritmā. Kolēģim līdzi Garmin pulkstenis, bijušie sportisti ņems un liksies mierā. Izrādās, ka katrs tāpēc pilnībā paļaujos uz kilometrāžu. Sākas starta atskaite. pie sava datora tie vienlaicīgi turpinājuši urķēties pa Starts. sacensību kalendāriem, fotogrāfijām un rezultātiem, Mūsu posms vēl nekustas. Tālāk priekšā jau manu, līdz kādu rītu es neizturu un saku: “Viss, mērs ir pilns – jāpiedalās! Paķersim vēl līdzi savas otras puses ar kā kājas skar ātrāko skrējēju dibenus. Tie aiziet baigā tempā. Mēs tikai lēnām sākam iet. Starts un skrējiens bērniem un viss būs super”. Laikam kolēģis šādu aicinājumu bija sen gaidījis, jo var sākties. Te galvenais neforsēt – jau kuru reizi saku piereģistrēja sevi divu minūšu laikā. Es sevi nākošajās kolēģim, kurš piekrītoši māj ar galvu. Pirmie kilometri paiet viegli. Ik pa laikam kaut ko pakomentējam, divās. pasmejamies. Tas ir tāpēc, ka ik pa brīdim sanāk iet. Skriesim Zaķi – aptuveni 13 kilometrus. Šaurās meža takas tādu dalībnieku skaita caurlaidību Izaicinājums pieņemts, jāsāk gatavoties. Aktīvi treniņi mēneša garumā ar redzamiem nepieļauj. Nākas gaidīt pat rindā. Tad atkal skriet. Tāds Endomondo pierādījumiem deva labus rezultātus. saraustīts ritms, kas arī ir grūtākais šajās sacensībās. Es Kolēģis jau sāka pārsist savus meža trases desmitnieka pat nepieminu kalnus, kas sākumā ir stāvi un interesanti, rekordus, kamēr es līkumoju pa Āgenskalna un pēc tam stāvi, pēc tam tikai grūti. Līdz 6. kilometram es nesaprotu, vai esmu noguris Torņkalna plašumiem, pieķerdams arī Daugavas otru krastu, lai kilometrāža lielāka un galva nereibst no vai nē, bet skaidrs ir viens, ka katrs kāpums kalnā atņem daļu manas sagatavotības. Fiziski jau var uzkāpt, bet Māras dīķa riņķiem. elpa ir ciet un atgūt to ir ļoti grūti. Citi kopā skrienošie Ir pienācis ilgi gaidītais 27.aprīlis.

viens otram iesaka kalna galā paiet kādu gabalu, lai atgūtu elpu. Es uzsaucu kolēģim, ka tomēr jāskrien, kaut vai lēnām, bet jāskrien. Tāda mana teorija bez jebkāda zinātniska pamatojuma, ko labprāt uzklausa mans kolēģis un tā arī darām. Trasē daudzus jau esam apdzinuši. Cits, izšāvis savu starta spurtu, tagad lēnam iet un smagi elso. Dalībnieki sāk izretoties. Mūsu sarunas paliek tikai īslaicīgas. Ir skaidrs, ka nevaram atļauties lieku enerģijas patēriņu. Mežā saule caur kokiem tik karsti nespīd un ir patīkami, kaut ārā plus 26 grādi. Pēc savas elpas un kāju noguruma saprotu, ka esam kaut kur distances viducī. No vienas puses skriet ir viegli, bet kārtējā kalna pāreja sadragā tavu skaisto ritmu lupatu lēveros. Uzkāp kalnā un kājas kopā ar elpu kārtējo reizi atsaka skriešanu. Te noder suģestējošas domas par vakarā gaidāmo aliņu. To paziņoju skaļi, lai mans kolēģis arī sadzird šo uzmundrinājumu. Ausu te daudz. Tāpēc dzird visi. Manu vakara plānu, skaļi smiedamies, atbalsta daudzi, bet tie smiekli arī tādi nekādi, mirklīgi, lai atkal pārietu skaļā elpošanā. Vēl trasē var iegūt Kalna karaļa titulu, ja visātrāk uzskriesi kalnā. ko fiksē apakšā un augšā esošās elektroniskās numura čipu lasīšanas ierīces. Esot lejā, es šaubos, vai vispār iespējams tajā uzkāpt. Nē, es labāk palikšu zemes princis. Laikam jau kāds 9. kilometrs. Kārtējais stāvais kalns. Sieviete aiz manis smagi un skaļi elso. Atgriežos, lai paskatītos, vai nav jāpalīdz. Turoties pie margas, viņa skatās uz mani lūdzošam acīm, kurās rakstīts viss, ko viņa domā par šo kalnu. Te sajūtas visiem vienādas. Kalna augšā nespēju atgūties. Sirds sitas un elpa ir saraustīta. Klunkurēdams uzsāku skrējienu lejup. Gar

acīm vēl zvaigznītes nav, tātad viss kārtībā. Norāde, ka līdz finišam 2 km dod papildus stimulu. “Tagad dodam iekšā!” uzsaucu kolēģim. “Davaj, tu viens, es bišku lēnāk”, aizelsies viņš mani uzmundrina. Plata taka ved no kalna lejup. Atcerēdamies ieteikumu par lejā skriešanu ātrumā, lai ķermenis atpūstos, es ļaujos skrējienam. Vējš svilpo gar deniņiem. Nu, kur tas finišs, lai paceltām rokām šķērsotu tā līniju? Figuški. Organizatori ir parūpējušies, lai, dzīvam esot, to faktiski nebūtu iespējams sasniegt. Un tāpēc – vēl viens kalns. Speru pirmo pakāpienu un elpa ir pilnībā ciet. Kādi divdesmit dabas parka pakāpieni, bet jūtu, ka netikšu pat līdz pusei. Galvā nāk visi zināmie un nezināmie vārdi. Gan labie, gan sliktie. Kolēģis aiz manis turas līdzi. Esam augšā. Redzu, ka citus šis kalns ir salauzis. Kāda dāma, apsēdusies uz bluķīša, malko ūdeni. “Tūlīt jau viss, davaj, davaj!!!” uzsaucu kolēģim. Kā tāds baldriānus saostījies kaķis sāku tenterēt lejā pa celiņu. Dzirdu mikrofona skaņas un aiz pakalna redzu finišu. Sāku uzdot tempu. Kājas vairs nejūtu. Līkums pa kreisi un visssssss! Pī! Nopīkst mans numurs. Kaklā iekaras medaļa un kāda dāma sniedz ūdens pudeli. Tepat jau arī mans kolēģis. Darīts! Trasē bijām pusotru stundu. Smagi? Jā. Sievas ar bērniem mūs sagaida ar urravām. Man liekas, ka esmu izdarījis kaut ko ļoti nozīmīgu, kaut tie ir tikai noskrietie kilometri. Bet ej un noskrien!

A K OM

NDA

Biedrība ‘’Saldus Boksa klubs’’ pavisam drīz atzīmēs savu 5. dzimšanas dienu. No maza entuziastu pulciņa esam kļuvuši par kuplu ģimeni. Zem viena jumta un karoga startē bokseri, no kuriem jau vairāki kļuvuši par Latvijas čempioniem, starptautisku turnīru uzvarētājiem un profesionāliem bokseriem. Tāpat aktīvi darbojas arī vingrotāji un skrējēji, kuri trīs reizes nedēļā attīsta dažādas fiziskās īpašības un tiekas uz kopīgiem skrējieniem. Paši aktīvi organizējam dažādas sporta sacensības, saliedēšanās pasākumus un treniņu nometnes. Saldū netrūkst vietas sportošanai, sākot ar sporta skolas stadionu pilsētas centrā un beidzot ar interesantām meža takām un Kalnsētas parka stāvajām nogāzēm. Kluba mērķis ir dot iespēju visiem – palikt stiprākiem, pašpārliecinātākiem, lietderīgi pavadīt brīvo laiku un uzlabot veselību. Priecē tas, ka vingrot atnākušie bieži vien līdzi pavelk arī savus ģimenes locekļus un draugus. 54

Teksts: Ansis Pūce

Saldus Boksa klubs E

sam iemīlējuši skriešanu un taku skriešanas sacensību seriālu “Stirnu buks”, kurā pirmo reizi 5 cilvēku sastāvā startējām 2015. gadā, Zebrus ezera posmā, nenojauzdami kādu lomu šīs sacensības mūsu kluba ikdienā ieņems vēlākos gados. Esam auguši līdz ar Stirnu buku, kas līdzīgi kā mēs, šo gadu laikā savu dalībnieku skaitu ir četrkāršojis. Uz tālākiem posmiem dodamies kopā, ieplānojam brīvdienas, pieturvietas, naktsmītnes, ļaujoties reizē piedzīvojumam un sacensību garam. Piedalāmies jau ceturto gadu, komandas kopvērtējumā trešo, taču šogad pirmo reizi komandā pieteikti ātrākie un izturīgākie kluba sportisti, kuri katrā posmā cīnās par saviem individuālajiem un kopīgajiem komandas mērķiem. Lepojamies ar saviem ātrajiem zaķiem, neatlaidīgajiem stirnu bukiem un izturīgajiem lūšiem.

Ansis Pūce

Atzinīgi novērtēju katru, kurš izvēlas savu brīvo laiku pavadīt sportojot un to darīt arī ikdienā. Nerunājot par visiem veselības ieguvumiem, papildus iegūstam jaunus draugus, iemeslu apceļot teju visu Latviju, skriet un paciemoties tur, kur vēl līdz šim nav sanācis būt. Trenēt augsti motivētus sportistus ir prieks un tas nav grūti. Lielai daļai no komandas dalībniekiem skriešana ir kā papildus nodarbošanās jau esošajam sporta veidam, bet spējam izrādīt vērā ņemamu konkurenci pārējām komandām. Un, kas zina, varbūt pat pacīnīties par Top 6?!

Līga Norkus

Saldus Boksa Kluba treneris Ansis Pūce ir kā motivātors un autoritāte mums visiem. Viņš atrod pareizo pieeju treniņu procesam gan jaunajiem censoņiem, gan senioriem. Attīsta sporta kustību profesionālā līmenī, organizē sacensības. Dod iespēju izkustēties brīvā dabā, sajust sacensību garšu. Treniņi

Saldus Boksa Klubā ir daudzveidīgi, daudzpusīgi un interesanti. Saldus Boksa Klubs mums visiem ir kā otrās mājas. Ansis Pūce Saldus Boksa Klubā ieliek visu savu sirdi un dvēseli un ir ļoti spēcīgs paraugs visiem treneriem!

Ivo Rudinskis

SBK ir kā otra ģimene. Viens otru zinām un atbalstām kā neveiksmēs tā panākumos. Ansis Pūce ar savu neizsīkstošo enerģiju ir iedvesmojis mūs visus. Bieži vien liekas, ka viņš zina labāk par mani, uz ko esmu spējīgs. Vairāku gadu laikā no trenera Ansis jau ir kļuvis par labu draugu.

Aiga Taulīna

Man SBK ir vieta, kur satieku sev līdzīgus cilvēkus un kopējiem spēkiem kļūstam spēcīgāki. Par treneri Ansi varu teikt, ka viņš ir mans motivātors un atbalsts, kurš nekad neļauj padoties un liek noticēt saviem spēkiem.

Liene Allere

Man SBK ir vieta, kur es katru reizi sevi varu pārbaudīt un attīstīt. Atslābt nevar! Ansis kontrolē visu, pat, ja liekas, ka neko neredz, viņš visu redz un motivē darīt labāk, vairāk. Klubā vājie kļūst stiprāki, stiprie – jaudīgāki. Klubā notici neiespējamajam un sasniedz savu labāko ES versiju.

Elvis Veisbergs

Klubs ir kā viena liela, sportiska, čakla ģimene! SBK, jo bokss, un vēlreiz bokss! Ansis, kā treneris, jeb visiem tētis. Daudz ir devis, ļoti apņēmīgs, un vienmēr palīdzēs.

U ztura

ieteiku

Teksts: Antra Briede, ārste, ortomolekulārās terapijas speciāliste

Vitamīni un sports *

*Šeit un turpmāk īsuma labad rakstu “vitamīni”, tomēr ar to domāju visu uzturvielu kompleksu: vitamīnus, makro- un mikroelementus.

Šoreiz nedaudz par vitamīniem un mikroelementiem, neskarot dažas būtiskas uzturvielas kā aminoskābes vai kreatīns. Tos atstāsim citai sarunai.

itamīni šobrīd ir karstā tēma ne tikai sportā. Ir svīšana, intensīvais metabolisms liek vairāk izdalīt arī tik daudz pretrunīgas informācijas, ka ikviens ar urīnu. Pastiprināta vitamīnu izvadīšana ar urīnu var apjukt. No vienas puses tiek teikts, ka notiek vēl vairākas dienas pēc lielākas slodzes. Vēl uzturs nav pilnvērtīgs, ka uzturvielas uzņemam par lielāks vitamīnu nepietiekamības risks ir sporta veidos, maz, bet no otras puses dažādi speciālisti stāsta, ka kas saistīti ar svara kategorijām, kad sportisti cenšas samazināt svaru un ievēro zemas vitamīnu lietošana ir bezjēdzīga kalorāžas diētas. vai pat kaitīga. Šķiet, skumjākais Turpretī, lietojot paaugstinātas ir tas, ka ārsti par vitamīniem un to Sportists ar kalorāžas uzturu, vairāk vitamīnu jēgpilnu lietošanu studiju laikā nav nepieciešamas, lai šīs papildus mācījušies, un izteikumos atsaucas sviedriem zaudē kalorijas iesaistītu vielmaiņā. uz atsevišķiem pētījumiem, ūdeni, vidēji 1 Sportists ar sviedriem zaudē nesaprotot, ka vitamīni nav zāles, ūdeni, vidēji 1 litru stundā, bet vitamīni vielmaiņu ietekmē daudz litru stundā, bet īpašos gadījumos (karstumā, plašāk un kompleksāk. Vitamīnu īpašos gadījumos kalnos) šis daudzums var būt tiešos efektus pārsvarā nosaka pat 2-3 litri stundā. Augstas dažādas katra cilvēka individuālās (karstumā, klases futbolisti spēles laikā ģenētiskās īpatnības. Respektīvi, kalnos) šis zaudējot 4-5 litrus ūdens. Tabulā pētījumi par vitamīniem nevar būt daudzums var norādīts mikroelementu saturs organizēti tāpat kā zāļu pētījumi. 1 litrā sviedru. Zināma daļa no Un vēl viena kritiska piebilde: lielie būt pat 2-3 litri mikroelementiem uzsūcas atpakaļ, vitamīnu pētījumi, kuros secināta stundā. tomēr elementu zudumi ir lieli. Ar vitamīnu lietošanas neefektivitāte, sviedriem zaudē arī ūdenī šķīstošos balstās uz pacientu anketēšanu vitamīnus (B grupu) un vairākas (“vai jūs vispār esat lietojis aminoskābes. kādus vitamīnus?”), neprecizējot konkrētus vitamīnus, vēl jo vairāk neprecizējot devas. Vitamīni un to pielietošana ir atsevišķa plaša un ļoti interesanta medicīnas nozare, tā sauktā ortomolekulārā medicīna. Ārstiem, ortomolekulārās medicīnas studentiem, padziļināti tiek mācīta organisma bioķīmija, veidojot plašāku izpratni par norisēm šūnu līmenī un to, kā ar uzturvielu kombinācijām vēlamajā Mikroelements Koncentrācija sviedros mg/l virzienā var ietekmēt noteiktas bioķīmiskas reakcijas. Nātrijs 700-2000 Vitamīnu lietošanai sportā varētu būt divi virzieni: pirmkārt, kā un vai ar vitamīniem varam uzlabot Kālijs 200-480 sportiskos sasniegumus, un otrs- sportista vispārējā Magnijs 20-50 veselība, vienkārši sakot “rūpes par vecumdienām”, ņemot vērā sportista intensīvo vielmaiņu un slodzi, Kalcijs 20-70 tātad nepārtraukto paaugstināto nepieciešamību pēc Jods 0,03-0,05 uzturvielām. Cinks 0,5-1,0 Par to, ka sportisti ar uzturu neuzņem pat vesela “parasta” cilvēka ieteicamās diennakts uzturvielu Varš 0,5-0,9 devas, šaubu nav. Bet sportistiem nepieciešamība pēc Dzelzs 0,3-0,7 vitamīniem ir daudz augstāka: intensīvāks metabolisms,

Elektrolītu zudums ar sviedriem (vidēji)

Vitamīni uztura iesaistīšanai vielmaiņā Olbaltumvielu vielmaiņai

Glikozes (ogļhidrātu) vielmaiņai

Tauku vielmaiņai

Enerģijas ražošanai mitohondrijos

Antioksidanti

Magnijs Cinks B grupa, Īpaši B6, B12 Folskābe Selēns Cinks

Magnijs B grupa CoQ10 Alfa-lipojskābe Hroms

B grupa C vitamīns Magnijs Varš L-karnitīns CoQ10 Alfa-lipojskābe Biotīns

B grupa Īpaši B1 L-karnitīns CoQ10 Alfa-lipojskābe Magnijs

Selēns Cinks C vitamīns E vitamīns Jods Molibdens Mangāns CoQ10

Ja jautātu, kurši sportistam ir būtiskākais no Pētījumā gandrīz 100 ultramaratona skrējējiem pēc 14 vitamīniem, es atbildētu, ka visa B grupa. Visa, nevis dienu C vitamīna lietošanas (600 mg/dienā) par vairāk tikai kāds atsevišķs vitamīns. Bioķīmijā ikvienā solī nekā 30% samazinājās infekciju daudzums, salīdzinot piedalās vitamīnu komplekss. B grupas vitamīni ir ar grupu, kas antioksidantus nelietoja. Antioksidantu ūdenī šķīstoši, tāpēc uzkrājumi neveidojas un vitamīni noteikšana asinsainā ir bezjēdzīga, jo visi elementi ar ar uzturu jāuzņem katru dienu. Pētījumos pierādīts, antioksidantu īpašībām strauji iesaistās bioķīmiskās ka sportistiem īpaši deficīti ar B1 un B6. Izturības reakcijās un to līmenis nekad nav stabils, īpaši tas sportā, kad pastiprināta svīšana, pastiprināti zaudē B1 attiecināms uz C vitamīnu. Sportistiem, kas nodarbojas ar ķermeņa svara (tiamīnu). Par B grupas nepietiekamību netieši var spriest pēc homocisteīna līmeņa asinīs. Tā ir vienkārša korekciju un ilgāku laiku ievēro zemas kalorāžas laboratoriska analīze. Sportistiem iesaku sekot šīm diētas, varētu domāt par taukos šķīstošo vitamīnu rādītājām, varbūt pat reizi pusgadā, bet īpaši, ja rodas nepietiekamību (KEDA). D vitamīns ir viegli nosakāms pastiprināts nogurums. Paaugstināts homocisteīna asins analīzēs. To gan ieteicams darīt gada tumšajā līmenis liecina, ka trūkst vairāki B grupas vitamīni sezonā. Ja D vitamīna līmenis ir zems, tad vitamīns (B6, B12, folskābe jeb B9). Tomēr ir vērts katram jāuzņem papildus, kamēr tiek sasniegts vidējs normas pašam iepazīt savu ķermeni un saprast, kā tas jūtas. Ja līmenis asinīs (40-60 ng/ml). Pastāstīšu par kādu pētījumu novērojam simptomus, piemēram, Vācijas augsta līmeņa futbola pagarinātu atjaunošanos pēc slodzes komandā. Sportistiem tika jeb ilgāku noguruma sajūtu nekā noteikts vitamīnu līmenis asinīs iepriekš, pastiprinātu nervozitāti, Ir vērts katram un metabolīti (tas, kas palicis pāri uzbudinājumu, kad “viss krīt uz pašam iepazīt pēc vitamīna iesaistes vielmaiņā) nerviem”, vai herpes infekcijas, urīnā pirms sezonas un sportiskās saaukstēšanās simptomus, tad savu ķermeni un sezonas vidū. Visiem sportistiem varētu domāt, ka trūkst enerģijas saprast, kā tas bija vienādi treniņa nosacījumi, (tīri bioķīmiski- šūnu līmenī), jūtas visi saņēma līdzīgu ikdienas uzturu uzkrājušies neizvadītie vielmaiņas - paaugstinātas slodzes apstākļos galaprodukti (vienkārši sakot, 4000 kcal/dienā. Vitamīni papildus esam skābi), secīgi varētu domāt netika lietoti. Jau pirms sezonas par vitamīnu nepietiekamību sākuma pilnīgi visiem futbolistiem organismā, jo tieši tie neieciešami enerģijas ražošanai un vielmaiņas galaproduktu bija laboratoriski noteikta vitamīnu A, B1, B12, B3 izvadīšanai. Ar pilnvērtīgu B grupas kompleksu varam un E, minerālvielu nātrija, kalcija, magnija un vara, veicināt enerģijas ražošanu šūnās, un paši varam selēna un cinka nepietiekamība. Ņemto vērā diezgan mēģināt saprast, kā jūtamies. Homocisteīna līmenis pēc kritiskos datus, tika sastādīts individuāls uzturvielu maratona pieveikšanas vēl 24 stundas saglabājas par lietošanas plāns katram sportistam, un sākot sezonu 20% augstāks nekā ikdienā. Homocisteīna mazināšanai tika lietoti vitamīni palielinātās devās. Devas bija ievērojami lielākas nekā ikdienas ieteiktās vitamīnu izmanto B6, B12 un foslkābi. Ja sportists lielākās devās lieto proteīnus (tas gan devas. Pēc 3 mēnešiem aktīvās sporta sezonas vidū vairāk attiektos uz spēka sporta veidiem), papildus tika veiktas atkārtotas analīzes. Situācija bija daudz ieteicams uzņemt tieši B6, jo tas nepieciešams proteīnu labāka, tomēr B1, B12, vara un kalcija līmenis vielmaiņai - tā sauktajai transaminācijai, kad organisms joprojām bija nepietiekams vairāk nekā pusei sportistu, pats no kopējām aminoskābju rezervēm veikli sasintezē tāpēc devas tika vēl vairāk palielinātas. Sezonas beigās tieši dotajā brīdī nepieciešamās aminoskābes jeb tika analizēts sportistu traumatisms sezonā, kad tika lietoti vitamīni lielākās devās un trīs iepriekšējās olbaltumvielas. Sakarā ar pastiprināto aerobo slodzi, tādējādi skābekļa sporta sezonās. Vitamīnu lietošanas sezonā 85% bija vielmaiņu, pastiprināti šūnās rodas brīvie radikāli, tāpēc samazinājies muskuļu-skeleta sistēmas traumatisms vairāk tiek tērētas antioksidantu rezerves- vitamīns, C, E, (saišu plīsumi, kaulu lūzumi), par 75% mazāk infekciju karotīni, cinks, selēns, arī jods, mangāns un molibdēns. (tā sauktie saaukstēšanās simptomi), par 50% mazāk

Skrien droSi ar Gjensidige! Tikai 1 EUR

Tikai Stirnu Buks skrējienu dalībniekiem Gjensidige piedāvā nelaimes gadījumu apdrošināšanu par 1 EUR. Aizpildot reģistrācijas veidlapu Stirnu Buks mājas lapā, izvēlies iespēju iegādāties nelaimes gadījumu polisi par 1 EUR.

ceļu krustenisko saišu plīsumu. Sportistiem, lietojot vitamīnus, bija īsāks atjaunošanās periods pēc spēlēm un labākas kognitīvās funkcijas (domāšanas asums, reakcijas ātrums). Bez vitamīniem, sportistiem būtiski ir daži mikroelementi: nātrijs, magnijs, kālijs, kalcijs. Par nātriju un tā papildus lietošanu parasti maz runā, vairāk tiek minēta nepieciešamība nātriju uzturā ierobežot. Faktiski par nātriju vajadzētu domāt tad, ja vairākas dienas pēc kārtas intensīvi svīstam, ja sportojam karstumā vai kalnos. Ar sviedriem zaudējam 2,5g nātrija/litrā; tātad, ja stundu intensīvi skrienam, tad, rēķinam, ka zaudējam 1 l ūdens, tātad, 2,5 g nātrija. Ilgstošā slodzē sportists zaudē līdz 10 g nātrija. Bet nātrijs ir ļoti svarīgs elements, jo tas regulē ūdens vielmaiņu šūnās. Hiponatiēmijas izpausmes varētu būt: nogurums, krampji muskuļos, muskuļu vājums, slikta dūša, vemšana, galvassāpes. Nātrijs tiek uzņemts ar vārāmo sāli, kas ir nātrija hlorīds. Kālijs - ar sviedriem zaudē līdz 300 mg kālija/litrā. Pastiprinātas slodzes apstākļos kālijs iziet no šūnām un tā līmenis serumā paaugstinās. Kālija līmeni paaugstina arī intensīvā glikozes vielmaiņa (glikogēna atbrīvošana muskuļos) slodzes laikā. Kālija līmenim serumā paaugstinoties, tas tiek pastiprināti izvadīts caur nierēm ar urīnu. Magnija nepietiekamības gadījumā kāliju ar urīnu zaudējam pastiprināti. Kālija nepietiekamības simptomi ir līdzīgi kā hiponatriēmijas gadījumāvājums, pagarināta reģenerācijas fāze, sliktāki sportiskie rezultāti. Kālijs tiek uzkrāts muskuļos kopā ar glikogēnu, tāpēc par kālija uzņemšanu jādomā reģenerācijas fāzē (pāris stundas pēc slodzes, kad intensīvi uzņemam ogļhidrātus, lai atjaunotu glikogēna krājumus muskuļos). Kāliju satur žāvētie augļi, īpaši aprikozes, arī āboli, kartupeļi un rīsi. Magnija deficītu atrod līdz 65% sportistu. Par magnija nepietiekamību var domāt, ja ir nogurums, ātri zaudējam enerģiju slodzes laikā, grūti pielāgoties treniņa slodzei, muskuļi sāp, grūti atjaunoties pēc

slodzes, krampji ikru muskuļos, muskuļi ir “cieti”, sasprindzināti, plakstiņu raustīšanās (tiki). Magnija deficīts vairāk novērojams tieši izturības sporta veidos (skriešana, riteņbraukšana, triatlons). Jo lielāks psihiskais stress, jo vairāk magnija nepieciešams (stresa hormoni veicina tādas bioķīmiskas reakcijas, kur magnijs nepieciešamas). Ja magnijs organismā ir par maz, tad atjaunošanās “šūnu līmenī” ir ilgstoša, magnijs papildus jālieto vairākus mēnešus, tāpēc sezonas laikā ieteicama magnija suplementācija jau laicīgi, sezonai sākoties. Magniju uzņemam ar zaļajiem augiem, tomēr paaugstinātas nepieciešamības gadījumā bez magnija uztura bagātinātājiem neiztikt. Ir pētījumi, kuros magnijs palīdzējis uzlabot sportiskos rezultātus. Pētījuma secinājumos tika teikts, ka magnijs palīdz nodrošināt tā saukto enerģijas fleksibilitāti, kad organisms viegli pārslēdzas no aerobā enerģijas ieguves veida un anaerobo (par to vairāk stāstīju Stirnu buka žurnāla šī gada pirmajā numurā). Magnijs uzlabo glikozes iesaistīšanos vielmaiņā, mazina nepieciešamību pēc insulīna (uzlabojas receptoru jutība pret inulīnu), līdz ar to mazinās nepieciešamība pēc skābekļa. Par praktisko vitamīnu lietošanu ieteicams konsultēties ar speciālistiem- sporta ārstiem, treneriem. Viss atkarīgs no pašsajūtas, treniņu slodzes un arī no vecuma. Vienkāršības labad es teiktu- neliela papildus vitamīnu (B grupa, C vitamīns un magnijs pirms naktsmiera) lietošana treniņu dienā vai pāris reizes nedēļā sportistam, kam paaugstināta nepieciešamība pēc vitamīniem, noder. Devas un biežums ir ļoti individuāls. Savukārt dažas nedēļas līdz dienas pirms gaidāmiem nopietniem startiem, kad samazinām sportisko slodzi, veidojam glikogēna krājumus muskuļos, ir vērts papildus atjaunot antioksidantu rezerves ar lielākām vitamīnu devām. Un noteikti antioksidantus (vismaz C vitamīnu, arī cinku) ir vērts lietot pāris stundu laikā pēc sacensībām, kad sportista imunitāte ir visvājākā un infekciju risks visaugstākais.

V eselī

Teksts: Natālija Gavriļčenko, BENU Aptiekas skaistuma konsultante

Kā aizsargāt ādu no saules ikdienā un sportojot? Vasara beidzot ir klāt – varam izbaudīt tās priekus: atvaļinājumu, atpūtu pie dabas un, protams, skrējienus pa meža takām, gar jūru un kur vien sirds kāro. Taču neaizmirsti – vasaras spožā saule ir īsts pārbaudījums mūsu ādas veselībai! Neriskē ar savas ādas veselību – rūpējies par to atbilstoši laikapstākļiem un, ja plāno pavadīt laiku saulē, atceries pamata noteikumus, kas ļaus ādu pasargāt. Kā to darīt pareizi – konsultē BENU Aptiekas skaistuma konsultante Natālija Gavriļčenko.

Sauļošanās sezonas atklāšana

aizsardzības pakāpe pret saules stariem. Jo skaitlis ir lielāks, jo spēcīgāka ir aizsardzība. Tā, piemēram, līdzeklis ar SPF 50 aizsargā ādu no 98% saules staru. Pēc ilgajiem ziemas un pavasara mēnešiem parasti Tas ir ieteicams cilvēkiem ar gaišu ādu un gaišiem esam tā noilgojušies pēc saules, ka gadu no gada matiem, arī bērniem un pusaudžiem. Savukārt aizsarglīdzekļi pieļaujam vienu un to pašu kļūdu ar SPF 30 derēs cilvēkiem ar – pārāk strauju sauļošanās sākumu. tumšāku ādu un brūniem matiem. Proti, jau pirmajā reizē pavadām Zemāks skaitlis nozīmē, ka tiek pārāk ilgu laiku intensīvajos saules Lielākam aizturēts mazāk staru, kas savukārt staros un gūstam apdegumus. Arī apdegšanas var veicināt ādas apdegumu sauļošanās aizsargkrēmu pašā riskam ir un fotonovecošanos. Tādēļ sezonas sākumā mēdzam izvēlēties sauļojoties saules aizsargkrēmus ar nepareizi – lietojot to pašu, ar ko pakļautas tās zemāku aizsardzību nebūtu vēlams noslēdzām iepriekšējo sezonu. ķermeņa daļas, izmantot. Dienas krēms ar SPF 10 līdz kas ikdienā SPF 20 ir domāts gadījumiem, nav radušas kad cilvēks neapmeklē pludmali. Ikdienas lietošanai, kad lielu daļu pie saules, dienas pavadām telpās un saulē piemēram, kakls. neuzturamies daudz, ar to var pietikt. Jāņem vērā, ka vēsās sezonas Tomēr jāpatur prātā – mūsu āda laikā mūsu āda ir kļuvusi gaišāka un daudz jutīgāka pret saules stariem, tādēļ sākumā un tās vajadzības var būt ļoti dažādas, tādēļ līdzeklis, ir jāizvēlas aizsargkrēms ar augstāku aizsardzības kas vienam der ļoti labi, citam var būt pavisam līmeni, nekā izmantojām vasaras beigās. Cilvēkiem ar nepiemērots. Tāpēc aizsargkrēms ir jāizvēlas pēc savas gaišu un jutīgu ādu ieteicamais aizsarglīmenis ir SPF ādas fenotipa. Ja to vēl nezini, to var ātri un vienkārši 50. SPF (sun protection factor) jeb saules aizsardzības noskaidrot BENU Aptiekās, piesakoties ādas stāvokļa faktors ir skaitlis, kas norāda, cik augsta ir šī līdzekļa pārbaudei vai vēršoties pie sava dermatologa.

Pareiza aizsargkrēma izvēle

SAUĻOJIES DROŠI!

www.benu.lv

Laika izvēle

Vēl viens būtisks faktors, kas īpaši jāievēro sauļošanās sezonas sākumā, bet, ieteicams, visas sezonas garumā, ir sauļošanās laiks. Pa dienu saules stari ir īpaši aktīvi, tādēļ vispiemērotākais laiks, kad sauļoties, ir līdz plkst. 10:00 no rīta un pēc 16:00 pēcpusdienā. Ir jābūt gatavam iedegt pakāpeniski. Sāc ar 10-15 minūšu garu saules peldi, ar laiku šo ilgumu pakāpeniski palielinot.

Ādas aizsardzība sporta aktivitāšu laikā

Dodoties skrējienā saulainā laikā, ir ieteicams izmantot visstiprākos saules aizsardzības līdzekļus ar SPF 50, īpašu uzmanību pievēršot ķermeņa augšdaļai, kas ir tuvāk saulei, – degunam, pierei, ausīm, arī rokām, pleciem. Bieži vien lielākam apdegšanas riskam ir pakļautas tās ķermeņa daļas, kas ikdienā nav radušas pie saules, piemēram, sievietēm tas bieži vien ir kakls, ko ikdienā no tiešiem saules stariem pasargā mati. Skriešanai būs ērti un noderīgi saules aizsardzības līdzekļi zīmuļa formā, kas nav lieli, tādēļ tos varēs paņemt līdzi garākā skrējienā un uz sacensībām. Savukārt sportošanai pludmalē vislabāk būs piemēroti īpaši saules aizsarglīdzekļi, kas ir sedzošāki un noturīgāki, jo pludmales smiltis veicina aizsargkrēmu norīvēšanos no ādas.

Pirms un pēc sauļošanās

Lai sagatavotu ādu saules peldēm, talkā nāks skrubis – tas palīdzēs attīrīt ādu no atmirušām šūnām un veicinās vienmērīgāku iedegumu. Protams, pirms sauļošanās uzklāj izvēlēto saules aizsargkrēmu. Savukārt pēc sauļošanās lieto mitrinošu krēmu – īpaši pievērs uzmanību tādām sastāvdaļām kā pantenols un alvejas lapu sula. Šie komponenti nomierinās sakairinātu ādu, intensīvi mitrinās un palīdzēs ādai atjaunoties. No uztura bagātinātājiem saglabāt ādas skaistumu un izvairīties no priekšlaicīgas novecošanās palīdzēs antioksidanti – Omega-3, beta-karotīns un C vitamīns.

Sargā bērnus no saules!

Bez aizsardzības cilvēka āda saulē var apdegt 10-20 minūšu laikā, bet bērna āda apdeg trīsreiz ātrāk, tādēļ pasargā bērnu ādu ar atbilstošu, bērnu ādai paredzētu saules aizsargkrēmu. Turklāt bērniem līdz trīs gadu vecumam nebūtu vēlams sauļoties, jo āda ir vēl pārāk jutīga. Jāatceras arī par savu veselību – piemēram, cilvēki ar ādas slimībām drīkst sauļoties, tikai konsultējoties ar ārstu, arī sirds slimniekiem sauļošanās nav vēlama. Piesardzīgiem jābūt arī senioriem! Tādēļ vienmēr jāsauļojas ar prātu un saprātīgos apjomos, jāizvēlas atbilstoši aizsarglīdzekļi un par jebkādām neskaidrībām jākonsultējas ar farmaceitu vai ārstu, neatstājot novārtā savu veselību!

A ASK

Mežā zvēri dažādi... Paldies, ka pavelkaties līdzi mūsu ēverģēlībām un pat 26 grādos esat gatavi lekt mežā kamzoļos un maskās! Mūsu viedās žūrijas TOP 3 pēc Tērvetes posma:

Laureātus sumināsim ar virtuālām dāvanu kartēm Stirnu buka līnijas preču iegādei: https://www.eleven-sportswear.lv veikalā! 64

REZU

8 I 201 T Ā T L

LVM čempionāta taku skriešanā skolu jauniešiem Zēni U10 Dalībnieks

Meitenes U10 Skola

Skola

Rezultāts

Leo Bilāns

Laurenču sākumskola/ Siguldas sporta skola

00:27:00

Annika Zālīte

Ulbrokas vidusskola

Ansis Pāvils

Priekules vidusskola/FK Bandava/Priekules novads