2019 #5 (12) | VENTSPILS
PIEJŪRA
17.08.
ES ESMU STIRNU BUKS
I nte r vi j a s | A P S K AT I | s ac ens ī b a s | r e z u ltāti | k a r tes
LATVIJAS VALSTS MEŽU
SKOLU JAUNIEŠIEM TAKU SKRĒJIENOS
Distance 30.03.
Carnikava
4-6 km visām vecuma grupām.
KUR un KAD?
27.04.
Tērvete
08.06. 06.07. Saldus
☺ Vertesana
05.10. Cēsis
Tiks vērtēti katra dalībnieka trīs labākie rezultāti.
*
Balvu fonds
07.09.
Tātad, lai kļūtu par čempionu, jāpiedalās vismaz trīs posmos, skrienot 4-6 km distances.
3
visvairāk pārstāvētās Skolu komandas tiks apbalvotas ar sporta inventāru, attiecīgi 1000, 600 un 400 eur apmērā. (Balvu fondu nodrošina – Veikals SPORTLAND)
3
stiprākās komandas (skolas, sporta biedrības, draugu kopas un klubi - neatkarīgi no vecuma grupas), kuras sasniegs vislielāko punktu summu visos 7 Taku skriešanas čempionāta posmos, tiks apbalvotas ar sporta inventāru, attiecīgi 600, 400 un 250 eur apmērā. Vērtējumu noteiks katras Komandas 4 dalībnieku punktu summa, kuri attiecīgajā posmā uzrādījuši visaugstvērtīgākos rezultātus. (Balvu fondu nodrošina – Veikals SPORTLAND)
Dalíbas maksa
☼
e z i n Orga
2
17.08.
Alūksne Ventspils Krimuldas muiža
WWW.STIRNUBUKS.LV
~
4–6 eur/skolēns.
☺
Signis Vāvere, Žurnāla galvenais redaktors
S
avas dzīves pirmos gadus esmu pavadījis Vārvē. Neko jau no tā laika neatceros, vien daži vecāku stāsti par maiņu darbu kolhozā un tikšanu ar mani galā, makšķerēšanu Ventā un mazo dzīvokli. Lūši šoreiz aizskries gandrīz līdz Vārvei. Daudzi no jums brauks cauri Ugālei, dodoties uz Piejūras Stirnu buku Ventspilī, tur dzīvoju līdz pat vidusskolas beigšanai. Neliels miests šosejas malā ar labu skolu, manēžu un slaveniem sportistiem, kuri tur trenējušies, padomju laiku rūpnīcu un daudzdzīvokļu mājām. Tā ir arī vieta, kur es pirmo reizi skrēju pa takām. Toreiz gan to nesauca par taku skriešanu un nebija baigi daudz jāskrien. Tas bija kross. Skolas krosā biju nepārspējams. Man par attaisnojumu varu teikt, ka nebija jau nemaz daudz puišu, kuri skrietu. Rajona sacensībās bija līdzīgi. Toties atbraucot uz Rīgu un, piedaloties republikas mēroga krosa sacensībās, viss bija tā, kā tam bija jābūt – paliku pēdējais. Nemācēju ar elkoņiem grūstīties, nekāda stratēģija. Te nu nebija vairs nekāds prieks, tas bija milzu satraukums. Domājams, ka tomēr galvenais iemesls tādam
iznākumam bija – lai skrietu sacensībās uz uzvaru – ir jātrenējas. Visus šos gadus, esot Stirnu bukā, nekad nebiju iedomājies, ka Ventspils var būt vieta, kur notiks kāds buka posms. Pa apkārtnes mežiem biju bērnībā skrējis orientēšanās sacensībās, tur bija tanku izbraukti kanjoni un Bušnieku ezera apkārtne, daži labi purvi un bezgalīgas pludmales. Bet Stirnu buks? Tas ir drosmīgs komandas un vietējo entuziastu lēmums, Stirnu bukus aizvest uz manu bērnības pilsētu. Lai arī nemaz nerunāju “ventiņu valodā”, atliek vien dažas dienas padzīvot pie tēva tajā pusē, parunāt ar vietējiem makšķerniekiem, kad pazūd galotnes, netiek šķirotas dzimtas un tāmnieku dialekts ir klāt. Un es zinu, ka Stirnu bukiem Ventspilī patiks – būs savādāk, simts punkti, bet patiks gan trase, gad pirms un pēc skriešanas tusiņš. Tur ir dažādas pilsētvides izklaides ar parkiem, moliem un “te pat mazbāns iten žirgts, skrien pa mēž, ka jaunes bullens.” Tuvākā apkārtnē ir Staldzenes stāvkrasts, Ovīšu bāka un radioteleskopa antena, ezeri, jūra un daudz, daudz mežu. Forši, ka atbraucāt. #esesmustirnubuks
Es esmu Stirnu buks 2019. #5(12)
Fotogrāfi: Mareks Gaļinovskis, Juris Dzenis, Andris Jermuts, Santa Sinka Druka: Dardedze Hologrāfija Pārpublicējot materiālus, nepieciešama biedrības “Engures sportam” atļauja.
Izdevējs: Biedrība “Engures sportam” Galvenais redaktors: Signis Vāvere Redaktori: Rimants Liepiņš, Anda Sproģe-Vāvere Mākslinieks: Aldis Rocēns
Uz Ventspili Stirnu buku aizvilināja Uvis Braunfelds (Moller Auto Ventspils / Matisons Runner`s Club) nenogurdināmais kapteinis! Arī par smilšainajām takām teiksim lielu paldies Uvim un čadīgajai Danai Mačtamai, kuri nenogurstoši pavadīja Stirnu buku Kurzemes piekrastes izpētes skrējienos! Praktiskajos jautājumos Bukam palīdzīgu plecu sniedza Ventspils pašvaldības Sporta pārvaldes speciālists Kārlis Gubāts, īpašs paldies Ventspils un Ventspils novada pašvaldibām, Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālajai adminstrācijai!
ĪpašIE paldies! 1
V
2
SP ENT
ILS
17.08.
PIEJŪRAS STIRNU BUKS
9:00 Sākas sacensību reģistrācija un numuru izņemšana. 11:00 Starts distances “Gardu muti Susurs” dalībniekiem. 11:30 Starts LVM čempionāta taku skriešanā skolu jauniešiem. Skolēnus trasē drīkst pavadīt skolotāji, vecāki un citi distances “EJ! Vāvere” dalībnieki. 12:00 Starts distances “Viršu Zaķis” dalībniekiem. 12:30 Starts distanču “VENDEN Stirnu buks” un “BENU Aptieka Lūsis” dalībniekiem. 13:00 Starts distances “EJ! Vāvere” dalībniekiem.
• Visu distanču nūjotāji startēs REIZĒ ar skrējējiem, bet tiks izvietoti atsevišķā starta koridorā
16:00 Apbalvošana ceremonija. 17:00 Balvu izloze. No 09:00 Sacensību ekspo, radošās darbnīcas, rotaļas, mūzika un citas aktivitātes visas dienas garumā.
3
JŪRA
5
5 1
BALTIJAS
5
15
Lagzdienas
Mazventas
a
ui
6
ela
Vējas
Melnsili
Kļavnieki Pāļi
Smiltsērkšķi
10
s iel
Granīti Māras
en ier
Kalns
Priedes
20
7
Inž
arn ī Va s
le Sau
5
30
Cirpstene
25
Muzejs
Pludmale
FINIŠS
cu
VENTSPILS
Luksti
STARTS
a
K a t oļu i el
4
0
330 m
Poligons
15
3
2
10
~1 km
Lībi
~13,4 km STARTS: 12.00
STARTS: 11.30
ZAĶIS
~5,8 km
Puķītes
STARTS: Mieži 11.00
Antenas STP-5611 SUSURS Rubeņi Sarmas Miezīši
4
20 Sūniņas
STARTS: 12.30
STARTS: 12.30
LŪSIS
KALNU KARALIENE
Sliedes
STARTS: 13.00
bit.ly/PiejurasStirnuBuks Vīgriezes
Ženijas
TRAŠU SHĒMAS
Sesaks
Miltiņi
ENERĢIJAS ZONAS PARTNERI
VĀVERE Virziķi STP-5209 Dižvalki Mazpūņas Mazvirši Frēznieki Avenāji ~21,8 km ~30,4 km ~5,8 km KALNU KARALIS/ STIRNU BUKS
Mežmalas
Cirpstenes mazciems
8 30 V1
Medņi 3 Medņi 1 Vanagi
Medņi 2
Čalas Rotas
V1308
5
DA B
A
Ja redzi trases norobežojumu, NESKRIEN ĀRPUS TĀS! Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas Vecākā eksperte Indra Dermaka lūdz ielāgot:
17.08.
PIEJŪRAS STIRNU BUKS
6
“V
isa sacensību teritorija atrodas uz sena kāpu reljefa, ko laika gaitā pārveidojis gan cilvēks, gan daba. Bet neskatoties uz darbībām iepriekšējos gadsimtos šis jūras piekrastes posms ir viens no augstvērtīgākajiem bioloģiskās daudzveidības ziņā Kurzemes piekrastē. Tādēļ lūdzam respektēt ierobežojumus un pārvietoties tikai pa esošajiem ceļiem, jo pārējā teritorijā sastopamas Latvijā un Eiropas Savienībā īpaši aizsargājamās augu, kukaiņu un ķērpju sugas. Smiltājos augājs ir “trausls” un pat neliels traucējums var iznīcināt to, kas veidojies vairākas desmitgades.”
Kāpas un kāpu augi Viena no Latvijas dabas mainīgākajām sastāvdaļām ir jūras piekraste, kuru veido pludmale un kāpas.
Lēzela vīrcele
Baltās kāpas jeb priekškāpas – veidojas vietās, kāpas izskatās baltas, no kā arī cēlies šāds nosaukums. kur jūras izskalotās smiltis uzkrājas aiz augiem vai Piekrastes posmā no Ventspils līdz Kolkasragam citiem šķēršļiem. Šeit notiek aktīva smilšu pārpūšana, sastopamas vienas no skaistākajām Latvijas tādēļ priekškāpās sastopamie augi lielākoties ir pret priekškāpām. Nereti sastopamas arī priekškāpas ar krūmiem, ieputināšanu izturīgas graudzāļu sugas – smiltāju kāpuniedre un smiltāju kāpukviesis. Šīs graudzāļu galvenokārt smiltāja vītolu, klūdziņu kārklu un sugas ar savu plašo sakņu sistēmu satur smiltis vilku kārklu. Šie krūmi var būt gan stādīti smilšu nostiprināšanai, gan ieviesušies vienkopus un veicina kāpu paši. vaļņu augšanu. Lielākā daļa no Kāpām netipiskās augu priekškāpās satopamajiem augiem Nopietnākie sugas, kuras ieviesušās cilvēku citur nav sastopami, piemēram draudi saimnieciskās darbības rezultātā - jūrmalas dedestiņa, Lēzela var izkonkurēt tikai kāpām vīrcele un pūkainais plostbārdis, priekškāpām raksturīgās un bieži vien retās augu tādēļ šīs augu sugas Latvijā ir Latvijā ir kāpu sugas, savukārt moli aiztur smilšu retas. Priekškāpās augi sedz tikai plūsmu un traucē kāpu veidošanos. nelielus klajumus, tādēļ kopskatā izbraukāšana un
izbradāšana.
smiltāju kāpuniedre
jūrmalas dedestiņa
7
DA B
A
Gmelina alises
Pelēkās kāpas - attīstās no vecām priekškāpām un, pakāpeniski aizaugot, pārvēršas par kāpu mežu. Pelēkajās kāpās vairs nenotiek aktīva smilšu pārpūšana. Šīm kāpām raksturīgi zemi lakstaugi, sūnas un ķērpji, kā arī atsevišķi koki un krūmi. Tās ir sausumizturīgas sugas. Parasti šajās kāpās ir ļoti sauss, gaisa un augsnes temperatūra augstāka nekā priekškāpās un liedagā. Tik sausos apstākļos tikai neliela daļa augu spēj uzdīgt un attīstīties, tādēļ augājs ir skrajš. Tieši šie zemie un necilie augi ir devuši kāpām šādu nosaukumu, jo kopskatā kāpas izskatās pelēkas ar retiem smilšu atvērumiem. Vienas no skaistākajām un plašākajām pelēkajām kāpām Kurzemē sastopamas posmā no Ventspils līdz Užavai. Te augošās sūnas, ķērpji, lakstaugi lielākoties ir pelēcīgi brūnu krāsu niansēs, kas izskaidro nosaukumu PELĒKĀ KĀPA. Josla aiz priekškāpas vaļņa, pirms meža, kur smilšu pārpūšana pierimusi un saglabājusies atklāta ainava bez kokiem dod patvērumu tādiem augiem un dzīvniekiem, kam nav piemērotu apstākļu ne mežā, ne pļavā. Vide šeit ir tuksnesīga. Vasaras
pļavas silpurene
8
svelme aizvējā aiz priekškāpas vaļņa sasniedz + 50 oC, saknēm ūdens ir jāmeklē dziļi zem smiltīm. Pirms 7000 gadiem šajā vietā viļņojās Litorīnas jūra, tāpēc zeme vietām granšaina, oļaina. Karstums un sausums īsti pa prātam ir daudzām ķērpju sugām un virknei kukaiņu, tostarp tādu, kas ierakstīti Sarkanajā grāmatā. Sausās aizvēja ieplakās pelēko kāpu klāj ķērpji no kladoniju dzimtas un sūnas, tostarp retas, aizsargājamas sūnas. Sausās ieplakas mijas ar vietām, kur zemi sedz dažādas piekrastei raksturīgas graudzāles, bet starp tām patvērumu atradusi virkne ziedošo dabas retumu: dzeltenās Gmelina alises un atturīgi skaistā pļavas silpurene, jūrmalas dedestiņa, sīkziedu plaukšķene. Pelēkās kāpas ļoti patīk sienāžu radiniekiem siseņiem, arī retajam sarkanspārnu sisenim jeb parkšķim un raibspārnu smiltājsisenim. Pelēkā meža skudras, dažādas skrejvaboles, arī taureņi, kamenes un citi “seškāji” izmanto barību, siltumu un sausumu, ko sniedz pelēkās kāpas. No šeit ligzdojošajiem putniem retāk sastopams ir sila cīrulis. Sila ķirzakas, glodenes un arī labprāt dzīvo siltumā un sausumā. Mežainas jūrmalas kāpas - ar mežu klātas jūrmalas kāpas ir nozīmīga dabiska barjera, kas aizsargā piekrasti no jūras vējiem un viļņiem. Tipiskākā koku suga ir priede. Augu segu veido ķērpji un sūnas, paretam parādās kāds krāšņāks augs – smiltāju neļķe, čemuru palēks un ziemeļu linneja. Pateicoties mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem, kas piekrastē ir spēkā jau vairākus gadu simtus, vietām sastopamas pat vairāk nekā 200 gadus vecas priežu audzes. Vietējo cilvēku respekts pret mežainām jūrmalas kāpām izveidojies vairāku gadu simtu garumā, jo tās ir dabiskā barjera starp apdzīvotām vietām, viensētām un jūras vējiem, smiltīm. Neviens vien zvejniekciems Latvijā ticis smilšu appūsts tikai tādēļ, ka mežs nocirsts vai nodedzis.
Kukaiņi jūras piekrastes biotopos Jūras piekrastē mīt liels daudzums dažādu ļoti interesantu kukaiņu – gan tādi, kuriem kāpas ir patiešām īsta mājvieta, gan daudzi citi, kas tur nokļuvuši nejauši un pat pavisam negaidīti. Kad atpūšaties pie jūras, pavērojat sev apkārt – kukaiņi te ir vienmēr, un katrs dzīvo savu dzīvi. Jau ejot pa smilšainu meža ceļu jūras virzienā, ikviens var pamanīt smiltīs izraktas, lielākas un mazākas konusveida bedrītes. Tur dzīvo parastā skudrulauvas plēsīgie kāpuri, kas paslēpušies bedrītes dibenā un
kokam, un šīs Latvijā retās vaboles vienu koku var apdzīvot pat vairākus gadu desmitus ilgi. Tā kā “krokodilādas” miza priedēm var izveidoties tikai ļoti lielā vecumā, un šādu vairāku cilvēka paaudžu garumā augošu priežu ir maz, priežu sveķotājkoksngrauzis ir reta un aizsargājama dzīvnieku suga. Kad beidzot esam nokļuvuši pašā jūras krastā kāpās, cilvēka soļu iztraucēta, spārnos zibenīgi paceļas un vairākus metrus tālāk pārlido jūrmalas smilšvabole.
jūrmalas smilšvabole
parastā skudrulauvA
nesatricināmā mierā pacietīgi gaida, kamēr kāds neuzmanīgs garāmejošs kukainis iekritīs šajās lamatās. Parasti upuris izrādās skudra, tādēļ bedrītes saimniekam arī tāds nosaukums – skudrulauva. Ja skudrulauvas bedrītē nokļuvušais kukainis mēģina aizbēgt, tad kāpurs ar lielajiem, spēcīgajiem žokļiem apšauda to ar smilšu graudiņiem. Izmukt no tā ir gandrīz neiespējami. Pēc stipra lietus nereti skudrulauvas piltuvītes ir pilnībā sagruvušas, taču kāpurs par to neuztraucas – jau pēc nepilnas pusstundas darba, tas no jauna smiltīs ir radījis glītu konusveida bedrīti. Kad skudrulauva ir pieaudzis, tikai reti kurš iedomājas, ka nelielai neveikli lidojošai spārei līdzīgais kukainis, kādreiz jauns būdams, ir dzīvojis smiltīs taciņas malā. Līdzās skudrulauvam smilšainās vietās dzīvo racējlapsene arī izcils mednieks, taču ar pavisam atšķirīgu dzīvesveidu. Saulainā un karstā vasaras dienā šo viegli atpazīstamo, slaido kukaini var pamanīt, pa smiltīm tam velkot kādu tauriņa kāpuru. Izskatās miris, taču tomēr ne – ar vairākiem vēdera galā esošā dzeloņa dūrieniem racējlapsene savu upuri ir tikai padarījusi nekustīgu un tagad transportē to uz jau iepriekš smiltīs izraktu un rūpīgi nomaskētu aliņu. Nomedītais kāpurs būs lieliska barība racējlapsenes pēcnācējiem. Izrādās, tā ļoti rūpējas par tiem, un katram jaunajam racējlapsenes kāpuriņam izrok pašam savu mājvietu un sagādā tam, ko ēst. Turpat jūras tuvumā, mežainajās jūrmalas kāpās aug vecas priedes ar biezu un raupju, krokodila ādai līdzīgu stumbra mizu un bagātīgiem sveķu notecējumiem uz tās. Priežu sveķotājkoksngrauža kāpuri ir tie, kas, dzīvodami priedes mizā, izraisa šo stumbra sasveķojumu. Tajā pašā laikā tas nenodara ļaunumu
Tas ir vēl viens saules sasildītas smiltis mīlošs kukainis, tādēļ vislabāk novērojams saulainā bezvēja laikā. Jūrmalas smilšvaboļu kāpuri apdzīvo vertikālas, smiltīs pašizraktas alas. Kāpuri ir plēsīgi, uz galvas tiem ir trīs actiņas, kas nepārtraukti vēro tuvāko apkārtni un uzmana, vai alas tuvumā neparādīsies kāds apēdams kukainis. Šo aizsargājamo dzīvnieku sugu apdraud piekrastes biotopu izmīdīšana, tādēļ neizbraukāsim kāpas un izmantosim īpaši ierīkotas laipas un taciņas! Pat liedagā, kur nekas neaug un periodiski uzplūst jūras ūdens, mēs varam sastapt visdažādākos kukaiņus, daudzi no kuriem tur ir nokļuvuši pavisam nejauši. Piemēram, acainās mārītes. Pavasarī tās lielā skaitā migrē, un nereti, mainoties vēja virzienam, tiek iepūstas jūrā, bet pēc kāda laika ar viļņiem atkal izskalotas krastā. Siltā laikā tās cenšas izžāvēt savus spārnus un pēc tam uzrāpties kaut kur augstāk, lai lidotu tālāk.
Putni jūras piekrastē Putnu daudzveidība jūras piekrastē ir plaša. Liedagā ligzdo upes tārtiņš un smilšu tārtiņš, tālāk – kāpās tādas zvirbuļveidīgo putnu sugas, kā stepes čipste, sila cīrulis un Latvijas parastākais putns - žubīte. Viena no biežāk piekrastē novērojamajām putnu sugām ir dažādu sugu kaijas, visbiežāk tās ir sudrabkaijas. Atsegtajos stāvkrastos ir sākusi ligzdot krastu čurkste. Šis putns rok aptuveni metru garas alas, kuru galos veido ligzdas. Bieži piekrastē var novērot Latvijas nacionālo putnu – balto cielavu. Šī suga ligzdo kāpās, vai arī kādā saimniecības ēkas pažobelē tuvējās mājās, pludmali izmantojot kā lielisku barošanās vietu. Piekrastes putnu sugu aizsardzības galvenais priekšnoteikums ir to dzīvesvietas – nepārveidotas baltĀ cielavA jūras krasta saglabāšana.
9
I E PA
10
Z
I L AT V I T S Ī
JU
FOTO: Gunta Brencēna, Gundega Rebhūna, Aigars Reinholds, Larisa Cekanaviča, Jekaterina Jegoščenko, Jūlija Lurina, Juris Presnikovs, Guntars Seilis
Ko apskatīt Ventspils pusē Ventspils ir burvīgs brīvdienu galamērķis – iespējams sajust gan pilsētas šarmu, gan baudīt dabu un Baltijas jūras burvību. Ko šajā pusē apskatīt? Lūk, idejas!
L
ielais laukums ir vieta, kur ventspilnieki pulcējas svētkos un velta laiku nesteidzīgām pastaigām. Šeit mājvietu radusi unikāla, starptautiski godalgota strūklaka “Fregate “Valzivs””. Tās izveidi iedvesmojis hercoga Jēkaba flotes sastāvā esošā burinieka ārējais veidols. Šogad tā ir ieguvusi ievērības cienīgu kaimiņu – Ventspils koncertzāli “Latvija”.
Ja vēlies Ventspili iepazīt no cita rakursa, pilsēta piedāvā dažādus transporta līdzekļus apkārtnes iepazīšanai. Piemēram, izvēloties doties braucienā ar tūristu vilcieniņu “Ventspils Train”, varēsi apskatīt
Ventspils ir ziedu un strūklaku galvaspilsēta – ielas, parkus, skvērus un iekšpagalmus rotā ziedu skulptūras un gaumīgas dobes. Īpašu šarmu un noskaņu piešķir deviņas dažādas strūklakas, kas ne tikai priecē acis, bet arī spēj veldzēt karstās vasaras dienās. Aktivitāte, kas piedien Ventspilij, – izaicinājums atrast visas 27 dažādu krāsu un formu govju skulptūras, kas kļuvušas par, iespējams, atpazīstamāko pilsētas rotu.
11
pilsētas ievērojamākos objektus, vēsturiskas ēkas, krāšņus parkus un laukumus. Vērot saulrietu, jūras bangošanos un kuģu ienākšanu ostā ir iespējams, dodoties pastaigā pa Dienvidu mola promenādi, kas ved līdz pat bākai. Pa ceļam uz Dienvidu molu no skatu torņa var apskatīt divus pilsētvidē eksponētos zvejas kuģus “Azova” un “Grots”. Ainavu no augšas uz pilsētu un jūru var baudīt no 19 metrus augstā skatu torņa. Turpat apskatāma arī četrus metrus augstā skulptūra “Govs – Matrozis” un milzu “Krēsls”, kas veidots no enkuru ķēžu posmiem. Savukārt Ventspils ostu izbaudīt var dodoties 45 minūšu braucienā ar kuģīti “Hercogs Jēkabs”, kas iet līdz pat jūras vārtiem. Braucienā pa Ventas upes grīvu var redzēt Ostas ielas promenādi, Livonijas ordeņa pili un citas vietas.
Protams, vērts uzmeklēt iepriekšminēto Livonijas ordeņa pili. Tā ir senākā būve Ventspilī, kā arī vecākais viduslaiku cietoksnis Latvijā, kas nemainīgā veidā saglabājis savu pirmatnējo apjomu. Savukārt pils kapela ir vecākā saglabājusies baznīcas telpa Kurzemē. Livonijas ordeņa pils no citiem viduslaiku cietokšņiem atšķiras ar savu interjeru, kur modernais muzeja eksponātu stendu noformējums harmonizē ar vēsturisko vidi.
Pastaigu turpināt būs patīkami Jūrmalas parkā, kura teritorijā atrodas Džungļu taka ar atrakcijām bērniem, kā arī Enkuru taka, kurā izvietoti īsti kuģu enkuri – lielākais no tiem ir 23 tonnas smags, sešus metrus augsts un 4,5 metrus plats.
12
Nedaudz ārpus pilsētas robežām atrodas unikālais Staldzenes stāvkrasts – viena no ventspilnieku un pilsētas viesu iemīļotākajām pastaigu vietām ar iespaidīgu jūras stāvkrastu. Šeit vēl joprojām zvejnieki iet jūrā! Pastaigas noslēgumā Staldzenes stāvkrastā ir iespēja baudīt arī skaistu saulrietu.
Cauri Jūrmalas parkam kursē šaursliežu dzelzceļa lokomotīve “Mazbānītis”. Ar bānīti iespējams aizbraukt līdz pat Piedzīvojuma parkam – tā apmeklējums priecēs visu ģimeni, jo tur pieejams plašs izklaižu sortiments ikvienam vecumam. Drosmīgākajiem pieejamas tādas nervus kutinošas atrakcijas kā “Trakais rotors” un “Katapulta”, bet viļņu cilpas iespējams izmest veikparkā.
Savukārt Būšnieku ezera krasts patiks dabas mīļotājiem. Visapkārt ezeram ir iespēja mērot astoņus kilometrus garo velo un gājēju maršrutu. Ap ezeru izbūvētā zemes veloceliņa posmos uzstādīti informatīvi stendi par dabas liegumu “Natura 2000” un tajā sastopamo floru un faunu. Aktīvā dzīvesveida piekritējus iepriecinās izveidotā Veselības taka ar 10 vingrošanas stendiem visām vecuma grupām. Te ir labiekārtotas peldvietas un piknika vietas, velosipēdu novietnes, laivu bāzē var iznomāt laivu, bet sērfotāju ērtībai ierīkotas laipas.
2019.gada 17. un 18. augustā personām, kuras uzrādīs taku skrējiena “Piejūras Stirnu buks” dalībnieka numuru
Tiek piešķirta atlaide 50% apmērā Pludmales akvaparka apmeklējumam
Ir noteikta cena 7,00 EUR Piedzīvojumu parka jebkurām 6 atrakciju zonas atrakcijām pēc izvēles
Norādītās atlaides ir spēkā tikai attiecīgajai personai, kas uzrāda dalībnieka numuru, uz tā veicot esošā datuma atzīmi. Pakalpojumu saņēmējs ir tiesīgs saņemt atlaidi kopā divas reizes – vienu reizi 17. augustā un vienu reizi 18. augustā.
13
CIL
14
TS
Teksts: Signis Vāvere
Stirnu buks ar briedi kalna galā Atbraukt, noskriet un izballēties nav vienkārši, bet to dara tūkstoši. Izveidot savu komandu un rūpēties, lai tiktu iegūti maksimāli daudz punktu un cīnīties par augstām vietām - jau grūtāk, bet arī tas sanāk daudziem. Gadiem ilgi pārliecināt, pašam iesaistīties organizēšanā un beigās panākt, ka Stirnu buks notiek vietā, kur pat nav neviena īsta paugura, ir jau liela uzņēmība. Uvis Braunfelds ir īsts ventiņš un savas vietas patriots. Viņš ir pārliecināts, ka tas Stirn’ buks iekš to Ventspil’ būs pa pirmo. Tu Stirnu bukā esi no paša sākuma. Kā nokļuvi pie mums?
sirdī, esmu silti ieteicis pamēģināt Stirnu buka taku skrējienus! Domāju, ka redzot manu aizrautību, daudzi ir izlēmuši pamēģināt. Stirnu buks nav tikai sacensības, tas ir arī jauks kopā pavadīšanas laiks. Mēs uz Stirnu buka posmiem dodamies ar busiņu. Visiem gribētājiem vietas nemaz nepietiek. Uz attālākiem posmiem braucam ar nakšņošanu. Alūksnes posms ar balli sanāca kārtīgs trīsdiennieks!
Stirnu bukā esmu no otrās sezonas 2015. gada Garkalnes posma. Kopumā esmu noskrējis 20 Stirnu buka posmus. Mūsu enerģiskā skrējēja Laura Čakle ar lielu sajūsmu mums pārējiem stāstīja par 2014. gadā notikušo Stirnu buku Āža kalnā. Līdz tam biju skrējis tikai asfalta Moller Auto Ventspils distances, tā nu sadomājām paši Komandu cīņa komanda vienmēr ir bijusi savām acīm apskatīt, kas tad tas tāds motivēta uzvarēt, ar spēcīgu visu tik slavētais Stirnu buks ir? Pēc ir kā papildus sastāvu. Kā tai ir gājis Stirnu pirmā noskrietā posma arī “iekritu”. stimuls skrējējam bukā? Tas man bija kā pirmo reizi braukt amerikāņu kalniņos. Lielas acis un un kā rotaļa. Ir Komandu cīņa ir kā papildus sajūsma aiz katra līkuma. Piedzīvoju interesanti, ka stimuls skrējējam un kā rotaļa. arī savu pirmo kritienu – aizķēros aiz ieskaitē iet visi 7 Ir interesanti, ka ieskaitē iet visi saknēm, jo uz asfalta taču nekā tāda 7 posmi. Komandai jābūt līmenī nav. Viss pilnīgi savādāk kā pierasts: posmi. visu sezonu. Tas nav viegli, jo pastiprināta uzmanība trasei, citas gadās visādi misēkļi, traumas. Ir slodzes, citi ātrumi, cita skriešanas prieks, ka daudzas komandas ir taktika. spēkos līdzvērtīgas un sanāk īsta mačošanās. 2016. gadā Cik skrējējus esi piesaistījis Stirnu bukam pa palikām trešie, 2017. gadā pirmo vietu spēcīgajiem Riekstiem zaudējām tikai pēdējā posmā. 2018. gadā šiem gadiem? nedaudz misējās divos posmos, kur zaudējām ieskaites 47! Tas joks! Cik piesaistījis? Neesmu, protams, punktus, bet tāpat palikām 5. vietā. Šogad cīnīsimies skaitījis, bet katram, kuram skriešana ir kaut nedaudz par pirmo trijnieku! Arī nedaudz vājākām komandām
15
pievarēts Amsterdamas maratons
ir sacensība. Cīņa par desmitnieku var būt tikpat aizraujoša. Kas tev Stirnu bukā patīk? Vienā vārdā NEZINĀMAIS. Katru reizi posms notiek savā vietā. Parasti vietās, kur es nekad neesmu bijis vai esmu bijis ļoti sen, vietās, kur pats diez vai aizbrauktu. Esot trasē, nekad nezini, kas būs aiz nākamā pagrieziena vai taisnes – te meža taka, te grants ceļš, te lauki, pļavas, dubļi un negaidīts šķērslis. Tas viss aizrauj! Kā tev sākās skriešana?
dzīvesveidu un sākt kustēties, skriet, piekopt aktīvu dzīves veidu. Ja par mačiem, katra pirmo reizi veiktā distance ir kā uzvara.. Pirmie 10 km, pirmais pusmaratons, pirmais Lūsis, pirmais maratons. Šogad Stirnu buks otro reizi būs pie jūras. Labāk ir skriet gar jūru, vai tomēr pa paugurainām takām? Man vairāk patīk un vieglāk skriet ir pa paugurainām takām. Irdenās smiltis ātri piedzen kājas, bet jūrai, protams, ir savs neatkārtojams šarms! Šis Ventspils posms būs interesants ar to, ka nebūs izteikti daudz kalnu, bet fiziski, dēļ irdenā seguma, trase būs viena no grūtākajām.
Jaunībā skolas laikā nodarbojos ar vieglatlētiku, skrēju sprintu un barjeras. Neko garāku par 400 m neskrēju. Tad pieaugošo cilvēku dzīve, bērni. 40 gados attapos ar lieko svaru, biju sasniedzis 110 kg un draņķīgu pašsajūtu. Sapratu, ka kaut kas jādara. Pirmā distance man bija 3 apļi apkārt stadionam (1200 metri). Tā lēniņām, neatlaidīgi audzēju distanci un mazināju svaru. Satiku līdzīgos, ar skriešanu saslimušos un tā tas aizgāja savu ritējumu – pirmie 10 km, pirmais pusmaratons, maratons. Tā arī līdz šim laikam vēl neesmu rimies! Kuras ir tavas lielākās uzvaras? Lielākā uzvara ir piespiest mainīt sevi, savu
16
neatkārtojamAIs JŪRAS šarms PIEKRASTES STIRNU BUKĀ CARNIKAVĀ
Ventspils Piedzīvojumu parka kalna virsotnē novietotā Gļeba Panteļejeva skulptūra „Staltbriežiem Kurzemē – 100”
Cik ilgi Ventspils medīja Stirnu buku? Kādus divus gadus Rimantam sīcu apkārt: “Uztaisām posmu Ventspilī. Nu aiziet, Rimant! Mums tur ir baigi labās vietas!” Vai nu Rimantam vienkārši apnika mana dīkšana, vai noticēja man, nezinu, bet esmu ļoti priecīgs un lepns, ka Stirnu buka posms ir manā pilsētā – Ventspilī. Ko simbolizē briedis uz tā kalna? Uz brieža pamatnes rakstīts “Staltbriežiem Kurzemē – 100”. Gribētos, lai pēc laika blakus būtu Stirnu buks ar uzrakstu “Taku skrējienam Stirnu buks 100”!
Pielādē un tik šauj!
Runā, ka paberzējot brieža...hmm…nu, teiksim ragus, un kaut ko iedomājoties – tas piepildīsies! Vai tas tā ir, Ventspils posma skrējēji to varēs izmēģināt, jo sprinta etapa finišs būs kalnā blakus briedim. Runā, ka tu ļoti daudz palīdzēji un dari, lai Stirnu buks lektu Ventspilī. Kā citu vietu patrioti Stirnu buku var dabūt pie sevis? Tā kā esmu pie vainas, ka Stirnu buks ir Ventspilī, jūtu atbildību, lai viss noritētu maksimāli labā kvalitātē un dalībnieki gūtu daudz pozitīvu emociju. Ja esi normāls čalis ar aktīvu sabiedrisko dzīves veidu, tad, tik lielā pilsētā kā Ventspils, tu pazīsti vai tevi pazīst ļoti daudz cilvēku. Tas ļoti atvieglo saskaņošanas, atļauju iegūšanas un informācijas gūšanas darbu. Ir liels atslogs, ja formalitāšu kārtošanā organizatoriem piepalīdz kāds vietējais Stirnu buka fans. Citu vietu patriotiem, kuri vēlas Stirnu buka posmu pie sevis, ieteiktu izdarīt nelielus priekšdarbus. Apziniet iespējamo trašu atrašanās vietu un iezīmējiet iespējamo trašu “skeletiņu”, kuru Stirnu buka puiši pēc tam varēs pilnveidot un apaudzēt, veiciet “iesildīšanas” sarunas ar pašvaldības atbildīgajiem, jo jums būs nepieciešams “atslēgu” cilvēku atbalsts lēmumu pieņemšanā un lietu saskaņošanā.
Vecgada skrējiens
17
Stirnu buka posms Norvēģijā ar Ziemeļbriežiem
Norvēģijas kalnOS
Esiet neatlaidīgi un pārliecinoši pret Stirnu buka puišiem. Viņi ir stingri kā dzelzs, bet, cik zinām, arī dzelzi var locīt!
Kādi skriešanas pasākumi vēl notiek tavā pilsētā?
Droši vien, ja Stirnu buks ir bijis Ventspilī, tad jau pēc tam vienalga kur, bet tomēr, kur Stirnu buku gribētu vēl redzēt?
Vajadzētu būt sešiem maratoniem. Viens no statistikas kaut kur pazudis. Abi ir grūti. Katrā ir sava odziņa. Labākā kombinācija ir sezonā tos miksēt… skriet gan šoseju, gan takas. Šosejā tu skrien konstantā tempā, kontrolējot pulsu un laiku. Takās viss ir otrādi – temps visu laiku mainās, pulss lēkā augšā-lejā, laiks nav svarīgs, tikai vieta trasē. Ja šoseja ir kā simfonija, tad taku skriešana ir kā kārtīgs roks! Kāpēc gan nevar mīlēt abus?
No lielākajiem jāmin skriešanas seriāla “Skrien Latvija” Ventspils maratons. Ir interesants Ventspils Stirnu buku noorganizēt nav vienkārša lieta. Cik sporta pārvaldes organizētais skrējiens apkārt Būšnieku daudz laika esi veltījis? ezeram, kur jāveic 8 km pa jauku meža veloceliņu apkārt ezeram. Vecgada pēdējā dienā norisinās Vecgada Cik redzu nedaudz esot tajā skrējiens, kur skrējēji veic distanci visā iekšā, Stirnu buka posmu saģērbušies interesantos tērpos un noorganizēt nav nepavisam maskās. Ap Ziemassvētku laiku norisinās Ja šoseja ir kā vienkārša lieta. Paklanos puišu Matisons Runner’s Club organizētais priekšā par to laiku un darbu ikgadējais labdarības skrējiens, kurā simfonija, tad ko viņi iegulda lai septiņas tiek saziedoti līdzekļi palīdzībai kādam taku skriešana ir reizes gadā iepriecinātu bērniņam ar kustības traucējumiem. kā kārtīgs roks! taku skrējienu mīļotājus ar Tāpat arī savas aktivitātes un pasākumus interesantām trasēm un jaunām rīko triatlonisti un orientieristi. Tā Kāpēc gan nevar vietām. Es tikai palīdzēju savu kā, ja ir vēlme, ir kur piedalīties! mīlēt abus? iespēju, kontaktu un šarma robežās! Man ir patiess prieks ja man izdevās organizatoriem Tu esi noskrējis divdesmit divus pusmaratonus un piecus maratonus. atvieglot Stirnu buka Ventspils Kas ir grūtāk - šosejas mači vai taku skriešana? posma organizēšanu!
Neesmu baigais Latvijas vietu pazinējs. Domāju, ka vēl ir ļoti daudz skaistu vietu un trašu Latvijā, kur uzskriet. Pilnībā uzticos organizatoru izvēlei. Līdz šim viņi nav pievīluši.
18
19
20
21
TA K U
IEŠ SKR
ANA
Kas šogad notiks taku skriešanas olimpā Monblānā? Vēl tikai nedēļa un Baltajā kalnā (“Mont Blanc” tulkojumā no franču valodas) viss sāksies. Pirmo ziemas olimpisko spēļu mājvietā Šamonī (Chamonix) no aptuveni 100 valstīm sabrauks 10 000 taku skrējēji un viņu līdzjutēji. Mazā alpīnisma meka Rietumeiropas augstākā kalna Monblāna (4810 m) pakājē augusta pēdējās nedēļas garumā 17. reizi uzņems planētas galveno taku skrējēju notikumu. Viņu vidū būs 33 Latvijas pārstāvji, kuriem sekosim līdzi no 26. augusta līdz 1. septembrim.
S
tirnu buka cilts pārstāvji raduši, ka vienuviet sabrauc četri pieci tūkstoši taku skrējēji ar draugiem un ģimenēm. Citviet tā nav, sacensības ar vairākiem tūkstošiem dalībnieku nav bieža parādība. Katru gadu visā Pasaulē notiek tūkstošiem taku skrējienu ar simtos mērāmu dalībnieku skaitu. Un jo garākas ir sacensības, jo lielāka izdoma rīkotājiem nepieciešama dalībnieku piesaistei. “Ultra-Trail du Mont-Blanc” ir veiksmes stāsts ar divās desmitgadēs mērāmu vēsturi un mēs varam lepoties, ka francūži Šamonī spēj savākt vien divreiz vairāk dalībniekus, salīdzinot ar kādu Latvijas meža pļavu. Līdzīgi kā Stirnu bukā, kur visi jūtamies kā brāļi un māsas, tā arī nedēļu garajā Monblāna taku skrējienu
22
festiņā katrs pretimnācējs ir savējais kā kilometru virs jūras līmeņa esošajā Šamonī, tā arī takās, kuras ir pārpilnas smaidīgiem skrējējiem pēdējās dienas pirms starta. Lai arī Latvijas pārstāvniecība nepārsniedz procenta trešdaļu, latviešu valodu var dzirdēt gan abos kempingos, gan vietējos veikalos, gan populārajā Breventas takā uz 2525 metru augsto virsotni iepretim Monblāna smailei ielejas pretējā pusē. Šogad 33 mūsējie izvēlējušies startus piecās pamatdistancēs, neņemot dalību nedēļu ilgajā 300 kilometru pārgājienā PTL ar 30 000 augstummetriem. Šoreiz prioritāte atvēlēta skriešanai UTMB, CCC, TDS, OCC un MCC distancēs, kuru nosaukumi, protams, nav tik skanīgi kā Stirnu buks, Zaķis, Vāvere, Susurs vai Lūsis.
Teksts: Matīss Vecvagaris
Vai Andris Ronimoiss uzvarēs UTMB? 171 kilometrs un 10 300 augstummetri apkārt majestātiskajam Monblānam cauri septiņām ielejām, izskrienot trīs valstu Francijas, Itālijas un Šveices takas, ir teju katra taku skrējēja sapnis. Kopš 2003. gada aptuveni 2 300 dalībniekiem tiek dota iespēja 46 stundās pieveikt kāroto distanci ar 10 virsotnēm, kas atrodas 1800-2500 metrus virs jūras līmeņa. Trasē ir 16 kontrolpunkti, kas nozīmē, ka dalībniekiem ir jāspēj būt pašpietiekamiem 4-5 stundas gan dienā, gan naktī,
nesot līdzi atbilstošu ekipējumu, kas kalnos var noderēt lietū, vējā un sniegā. Lai kontrollaikā tiktu līdz finiša arkai, sacensību rīkotāji aprēķinājuši nepieciešamos ITRA (Starptautiskā taku skriešanas asociācija) 420430 snieguma punktus (performance index) un iesaka apgūt pieredzi kalnu pārgājienos. Piektdienas, 30. augusta vakarā plkst.18 pēc Francijas laika uz starta līnijas stāvēs divarpus tūkstoši dalībnieki, no kuriem divām trešdaļām izdosies atgriezties Šamonī savām kājām apskrienot Balto kalnu. Vidējais trasē pavadītais laiks būs 40 stundas, kas nozīmē to, ka lielākā daļa distancē atradīsies divas naktis un sacensību centrā atgriezīsies jau citā mēnesī – 1. septembra rītā vai pusdienas laikā.
23
24
Latviju pārstāvēs seši taku skrējēji: Andris Ronimoiss # 26 (ITRA 871 pts) Kaspars Adijāns # 1015 (ITRA 621 pts) Edgars Kokorēvičs # 1248 (ITRA 582 pts) Edgars Bremze # 382 (ITRA 580 pts) Intars Opolais # 1814 (ITRA 525 pts) Arnis Avots # 2127 (ITRA 492 pts)
Pērn no sešiem mūsējiem finišu sasniedza četri un viņu vidū bija arī šoreiz startējošais Edgars Kokorēvičs, kurš centīsies uzlabot savu rezultātu (39:42:11 un 710. vieta). Stirnu bukā Lūša distancē TOP 20 skrienošais valmierietis finišējis visos Siguldas kalnu maratonos (SKM) kopš 2010. gada. Pirms pieciem gadiem Edgars finišēja Monblāna CCC distancē ātrāk par 20 stundām, lai pērn atgrieztos taku skrējēju mekā Šamonī un dotos karaliskajā UTMB trasē. Šogad Kokorēviča reitings finišu prognozē ap 34 stundām, kas būtu vērā ņemams uzlabojums un ļautu finišēt septembra pirmajās stundās. Startēt UTMB divus gadus pēc kārtas ir izcils veiksmes stāsts, jo šogad izlozei bija pieteikušies rekordliels (7861) kvalifikācijas punktus savākušie starta gribētāju. Otrs veiksminieks ir Arnis Avots, kuram loterijā veicās trīs reizes pēc kārtas – aizpērn CCC (21:36:18 un 800.vieta), pērn TDS (25:22:10 un 400.vieta) un šogad pilna lozē galvenajā taku olimpā UTMB. Matemātika saka, ka finišēt vajadzētu svētdienas rītā ap populārajām 40 stundām, kas nozīmē, ka garlaicīgi nebūs ne mirkli un trasē sastaps simtiem līdzīgo. Kokorēviča vārda brālis Edgars Bremze un viņa cīņu biedrs Intars Opolais ir Lūša distances patrioti, jo Ikšķiles komandas “Izturība” pārstāvjiem nemaz cita distance nederētu. Jūlija miklajā Stirnu buka posmā
Alūksnē sarkani tērptajiem puišiem bija lietus mazuma piegarša, jo komanda nākamajā dienā Cēsīs kuplā skaitā turpināja mērcēties Latvijas vienīgajā pusgarajā triatlona pasākumā “Neoficiālais Ironman Half”. Abi ikšķilieši Monblāna takas baudīja 2016. gadā, kad startēja TDS distancē – Edgars Bremze (29:28:28 un 589. vieta) un Intars Opolais (32:30:27 un 1003. vieta) un tad pacietīgi gaidīja veiksmi izlozē, kurai šogad janvārī palīdzēja arī pērnruden novembra beigās Omānā apmeklētais Monblāna organizatoru sarīkotais 136,8 kilometru pārbaudījums ar 7800 augstummetriem. Edgara Bremzes reitinga punkti ir teju identiski sava vārda brāļa iespētajam pēdējo 36 mēnešu laikā, tāpēc abiem prognozētais finiša laiks ir vienāds. Savukārt Intars Opolais distancē varētu pavadīt 37-38 stundas un finišu sasniegt agrā svētdienas rītā. Pragmātiski UTMB gatavojas Kaspars Adijāns, kurš Buka distancē trenē ātrumu, bet Vilkaču maratonā vāc 2000 augstummetrus, kuriem nedēļu vēlāk kā rozīnīti uzliek otro vietu “Cēsis Eco Trail” 50 kilometru skrējienā. Rogainingos rūdītais taku skrējējs pirms trim gadiem bija vienā TDS trasē ar abiem ikšķiešiem, kur ierindojās visai augstajā 215. pozīcijā (24:45:22). Divkārtējam Vilkaču maratona finišētājam ir pieredze arī super garos taku skrējienos, tā piemēram, pirms diviem gadiem tika pieveikts 214 kilometru garais igauņu “Laulasmaa Ultra” ar 2350 augstummetriem, distancē pavadot vairāk nekā diennakti (26:59:19). ITRA reitings pieļauj finišu 31-32 stundās, kas ir tuvu tam, lai paspētu sasniegt Šamonī augusta mēnesī vismaz pēc vietējā Francijas laika. Andris Ronimoiss parūpējies par pirmo izlikto UTMB dalībnieku Latvijai šo sacensību vēsturē. Lai arī iepriekšējos gados Mārtiņš Puriņš (2014) un Romāns Evarts (2018) skrēja ar starta numuriem, kas ir mazāki par 150, šogad pirmo reizi mūsējam skrējējam tiks pievērsta īpaša uzmanība.
25
Andris Ronimoiss un Anete Švilpe
Pērn 6. vietu izcīnījušais Romāns Evarts (22:38:29) nebija ne favorītu TOP 25 sarakstā, ne ASV medija “I Run Far” 42 taku skrējēju apskatā. Neprognozējamajā skrējienā no 25 favorītiem finišu sasniedza vien septiņi vīri. Bez sponsoru apdrukas uz ekipējuma Latvijas pārstāvis TOP 10 ielauzās pēc 124 kilometriem un noslēdzošajā ceturtdaļā pietuvojās 5. vietai trīs minūšu attālumā un noslēdza olimpisko sešinieku. Kā pirms gada finišā atzina Romāns Evarts, tad četru mēnešu treniņu darbs vainagojās panākumiem un zināmajā trasē skrēja ar pārliecību, tādējādi projekta UTMB TOP 10 mērķi apsteidzot par gadu. Šogad Andris Ronimoiss izlikts ar 12. numuru kopā ar citām Pasaules līmeņa zvaigznēm un visu izšķirs skrējēju sagatavotība un piemērotība laikapstākļiem. Katrīna Poleti (Catherine Poletti) uzvarētāju finišā cer sagaidīt sestdien, 31. augustā ātrāk par trijiem pēcpusdienā pēc vietējā laika (ap 15.45 pēc Latvijas laika). 16 gadu laikā uzvarētāji bijuši no sešām valstīm, taču pēdējie septiņi gadi rādījuši, ka tev jābūt vismaz francūzim, ja vēlies sapņot par uzvaru planētas prestižākajā taku skrējienā. Pa trim uzvarām ir katalānim Kílian Jornet Burgada, francūzim François D’Haene un pērnajam čempionam Xavier Thevenard, kurš startēs arī šogad (Nr. 5 un 903 ITRA punkti) un jau pēc divām nedēļām uzzināsim, vai UTMB būs sagaidījis savu pirmo četrkārtējo uzvarētāju. ĀRPUS PILSĒTĀM IR KRIETNI Par nelielā auguma francūzi augstāk reitingā ir ASV INTERESANTĀKA SKRIEŠANA pārstāvis Hayden Hawks (Nr. 1 un 921 ITRA punkti),
26
Andra Ronimoisa labi iepazītais spānis Pau Capell (Nr. 2 un 919 punkti) un vēl viens ASV taku skrējējs Tim Tollefson (Nr.4 un 907 reitinga punkti). Atšķirībā no pagājušā gada, šoreiz nestartēs abi ITRA reitinga līderi Jim Walmsley no ASV un “Skyrunning” profiņš Kílian Jornet Burgada, kuri pērn sacensības nepabeidza. Tas vēlreiz apliecina mūsu vadošā skrējēja teikto, ka sportista reitings nedodas trasē, bet to dara reāli cilvēki. Pēc diviem veiksmīgiem startiem CCC distancē (6. vieta pērn un 19. vieta aizpērn) Andris Ronimoiss ir gatavs UTMB izaicinājumam. ITRA cipari rāda, jo garākas distances, jo labāku sniegumu uzrāda latvietis. Tiesa, XXL kategorijā (ar uzvarētāja laiku virs 17 stundām) mūsu vadošais skrējējs nav līdz šim startējis un būs tumšais zirdziņš sacensību apskatniekiem. Par spīti ķibelēm gada sākumā, šajā sezonā Andris Ronimoiss piedzīvo savu augstāko reitingu, kas kāpis visus iepriekšējos gadus. Pasaules tūres posmos šovasar izcīnīti divi sudrabi Austrijas “Mozart 100” un Šveices “Eiger Ultra-Trail” un nupat Andorā aizvadīta ražīga treniņnometne, kas liek cerīgi vērties UTMB virzienā. Pērnajam Latvijas rekordam šogad jākrīt tāpat kā vairāku elitnieku skalpiem.
Kā Anete Švilpe šoreiz spīdēs CCC trasē? 101 kilometrs un 6100 augstummetri mazāk raksturo UTMB vecāko brāli nekā tas, ka trase atbilst
pamatdistancei, no kuras noņemti pirmie 40 procenti, tādējādi startu pārceļot Itālijā otrpus Baltajam kalnam, saglabājot skriešanu cauri tām pašām trim valstu Itālijas, Šveices un Francijas kalnu takām. 26 stundu skrējienā trijos viļņos piektdienas, 30. augusta rītā plkst.9 dosies ap 1900 dalībnieki un ātrākajiem nebūs iespēju Šamonī nonākt ātrāk pirms episkā UTMB starta. Lai finišētu kontrollaikā, organizatori aprēķinājuši nepieciešamos 400 ITRA reitinga punktus. Dalībnieku vidējais trasē pavadītais laiks ir 20 stundas. Latviju šogad pārstāvēs astoņi taku skrējēji: Artūrs Vadzis # 3168 (ITRA 749 pts) Anete Švilpe # 3134 (ITRA 664 pts) Kristaps Kanna # 3497 (ITRA 637 pts) Linda Boldāne # 3333 (ITRA 626 pts) Mārtiņš Krūmiņš # 4434 (ITRA 517 pts) Inga Kāpiņa # 3680 (ITRA 496 pts) Ivars Pikšēns # 4694 (ITRA 492 pts) Austris Lepiksons # 5410 (ITRA 432 pts)
Viens punkts ITRA reitingā šķir Latvijas izlases taku skrējēju Artūru Vadzi no iekļūšanas CCC favorītu sarakstā, kur 123 vīru augšgalā ir trīskārtējais Pasaules čempions spānis Luis Alberto Hernando-Alzaga (907 punkti). Taču nav pamata domāt, ka latvietis varētu palikt ārpus labāko TOP 100, kaut arī savā pirmajā tālajā 2012. gadā Monblāna skrējienu debitants finišēja 133. vietā. Jau pēc gada UTMB tika pieveikts ātrāk par 30 stundām (29:46:56) un izcīnīta visai augstā 109. vieta. Pēc vairāku gadu veiksmīgiem startiem augsta līmeņa mačos Kanāriju salās, Itālijas dolomītos, Jaunzēlandē, Norvēģijā un citur Artūrs Vadzis pērn atgriezās Monblāna pakājē TDS distancē (15:53:50) ar 19. vietu un personīgo rekordu ITRA reitingā, iepriekšējā gadā uzvarot arī pašmāju SKM. Šogad otro reizi veiksmīgi pārstāvētas sarkanbaltsarkanās krāsas Pasaules čempionātā ar otru labāko rezultātu izlasē. Pēdējais lielais pārbaudījums bija skarbajā pašmāju Vilkaču maratonā izcīnītā trešā vieta. Skrējēju no Drustiem ar karjerā augstāko reitingu CCC finišā varētu sagaidīt pēc 14 stundām piektdienas vakarā ap pusnakti pēc Latvijas laiku. Daiļā dzimuma favorītu sarakstā iespējams tikt sākot no 650 ITRA punktiem, kas 40 dāmu bariņā Anetei Švilpei dod 36. starta pozīciju. Pērn CCC izcīnītā 21. vieta (17:09:26) liek cerēt par vismaz stundu labāku rezultātu, kas pēdējo divu gadu SKM uzvarētājai un Latvijas vadošai taku skrējējai ir pa spēkam. Buka distances TOP3 skrējēja pēdējos trīs gadus palīdzējusi Latvijas izlasei PČ taku skrējienos un arī šogad bija spiesta izlaist Tērvetes un Saldus posmus, jo palīdzēja komandai un Madeiras takās izcīnīja 8. vietu 85 kilometru sacīkstēs. Līdz Monblānam būs piemirsusies arī pagājušā mēneša nedienas Itālijas dolomītos, lai ar jaunu pieredzi kāptu vēl augstāk spriedzes pilnajā CCC. Pērn ar CCC 11. vietu pie TOP 10 vārtiem klauvēja Linda Boldāne (15:16:35), noskrienot karjerā labāko skrējienu. Izmantojot iespēju, ko dod atrašanās savas valsts trijniekā, ņemot vērā ITRA reitingu, Supervaroņu koptreniņos rūdītā skrējēja izmantoja izdevību
Linda Boldāne
atkārtotam startam Monblānā bez skarbās loterijas. Pirmo divu Vilkaču maratona uzvarētāja šopavasar triumfēja arī Polijas 50 kilometru “Salamandra Ultra Trail”, savukārt vasaras sākumā bija komandas līdere un vilcējspēks Latvijas izlasē Portugālē. Labvēlīgu apstākļu sakritība varētu veicināt Lūša distances TOP 3 skrējējas nokļūšanu CCC ātrāko dāmu desmitniekā. Ticēsim, ka veiksmi nesīs arī starta numurs 3333, kas 33 skrējēju plašajā Latvijas komandā būs viens no vieglākajiem, mājiniekiem sekojot līdzi notikumiem trasē. No astoņiem Latvijas pārstāvjiem CCC puse ir startējuši Latvijas izlasē PČ taku skrējienos, tostarp Inga Kāpiņa, kuras aizpērnais sniegums Itālijā ir viens no labākajiem skrējējas karjerā. Pēc nedēļas siguldietei būs atgriešanās Monblāna takās, kur CCC trasē pirms trim gadiem noslēgts dāmu TOP 100 (23:01:38) un šogad ITRA reitings ļauj cerēt, uzlabot pirmrezultātu par aptuveni 100 minūtēm. Gatavojoties atbildīgajam startam, šogad Stirnu bukos izvēlēto sacensību garumi tikai auguši, sākot no Bukiem sezonas ievadā līdz Lūšiem vasarā un skaudrā Vilkača pārbaudījuma jūlija svelmē. 16 stundās distanci varētu pabeigt apņēmīgais Kristaps Kanna, kuram šīs būs pirmās tik augsta līmeņa sacensības. Tiesa, pērn Rumānijā līdzīgā distancē “Transylvania One Hundred” izcīnīta 6. vieta (18:55:35), kas ir karjeras labākais sniegums. Tikmēr Mārtiņš Krūmiņš savas izredzes vērtē pieticīgāk, TUMSĀ PĀRSTEIGUMI UZGLŪN NO KATRA STŪRA piesakoties otrajā starta vilnī, par ko liecina viņa
27
SKRIEN VIENĀ RITMĀ AR DABU Plašs Salomon apavu piedāvājums 28
veikalos.
saulgriežu īsākajā naktī Rīga-Valmiera 107 kilometros 8 stundās un 10 minūtēs pietuvojoties 1992. gada trases absolūtajam rekordam (8:01:38). Pats skrējējs vēlas TDS finišēt pieticīgās 24 stundās, taču matemātiski var pacensties pērno rezultātu uzlabot par trim stundām, kaut distance būs par piektdaļu garāka un trešdaļu stāvāka. Un nevarētu teikt, ka iepriekšējā trase bija dikti skrienama. Nosacīta atgriešanās TDS trasē būs arī nule “Cēsis Eco Trail” 78 kilometru pamatdistancē uzvarējušajam Matīsam Haritonovam, kurš pērn (23:15:42) ieņēma 246. vietu. Stirnu buka saimes Lūšu TOP 5 iemītnieks savu labāko sniegumu demonstrēja aizpērn, SKM kāpjot uz pjedestāla trešā augstākā pakāpiena un, pēc velnišķīgā reitinga, šogad Šamonī varētu finišēt ātrāk par 26 jaunajā TDS trasē pavadītajām stundām. Ja nepieciešams padoms, Paši organizatori kā uzvesties Monblāna masīvā dažādos laikapstākļos Paši organizatori TDS dēvē par TDS dēvē dienā un naktī, tad Ivars skarbāko Monblāna distanci, kas par skarbāko Sedlenieks būs viens no šogad ar 145 kilometriem un 9100 piemērotākajiem kandidātiem, augstummetriem ir ieguvusi jaunu Monblāna pie kā vērsties, jo kopš 2008. un nebijušu veidolu. Ja iepriekš distanci, kas gada CCC viņš septiņreiz uzvarēt varēja 13 stundās, tad šogad startējis Monblāna skrējienos trešdienā, 28. augustā plkst.4.00 no šogad ir ieguvusi un vienmēr pamanījies finišēt. rīta Itālijas Courmayer startējušos jaunu un nebijušu Pieredzējušais distanču ātrāk kā pēc 19 stundām Šamonī veidolu. slēpotājs savām acīm redzējis, neviens negaidīs. Skrējiens, kas allaž kā skrējiens ir audzis un jau startā uzreiz pēc Vangeļa akordiem mainījies pēdējā desmitgadē izretina 1600 dalībniekus ar melnajām līdz ar taku skriešanas attīstību kalnu slēpošanas trasēm, šoreiz būs īpaši nesaudzīgs. Uz 42 stundām pamainīts ir arī visā Pasaulē. Trim UTMB startiem pieskaitāmi trīs kontrollaiks, lai finišu varētu sasniegt ar 410 ITRA TDS skrējieni, no kuriem komentārus neprasa 2012. reitinga punktiem. Latviju pārstāvēs 10 taku skrējēji, gadā pieredzētie laikapstākļi. Un šogad pagarinātais TDS sola jaunus izaicinājums veterānam, kas var tostarp vairāki pieredzes bagāti veterāni: pacīnīties par augstu vietu savā V3 vecumgrupā virs 60 Ainārs Kumpiņš # 6073 (ITRA 760 ITRA pts) gadiem. Finišs ceturtdienas rītā gaidīs pirms 30 trasē Matīss Haritonovs # 6454 (ITRA 666 pts) aizvadītām stundām. Ivars Sedlenieks # 6830 (ITRA 587 pts) Trīs TDS finiši un pa vienam pieveiktam UTMB Agris Noviks # 6898 (ITRA 576 pts) un CCC ir arī Emīlam Gailim, kurš līdzīgi kā Dainis Kristaps Ceriņš # 7004 (ITRA 566 pts) Limanāns nav izlaidis iespēju, finišēt visos SKM kopš Emīls Gailis # 7398 (ITRA 509 pts) 2009. gada. Taču bēdīgāk klājies ar Vilkača maratona Valdis Kulpe # 7468 (ITRA 500 pts) pieveikšanu, tas pagaidām nav devies rokā, tāpēc tas Gusts Linkevics # 7562 (ITRA 490 pts) būs kā papildus stimuls ceturtajam TDS, kur varētu Haralds Krievs # 7951 (ITRA 439 pts) aiziet 34 stundas. Izturības stiprināšanai savulaik Antra Freiberga # 7210 (ITRA 428 pts) pieveikti kalnu taku skrējieni Kanāriju un Madeiras Līdzās Andrim Ronimoisam un Anetei Švilpei salās, kā arī Istras pussalā. 30 stundās līdzīgi kā Ivars Sedlenieks TDS varētu trešais Latvijas taku skrējējs favorītu sarakstā ir šogad brīnumainus rezultātus demonstrējušais Ainārs pieveikt Agris Noviks, kurš Monblānā vēl nav skrējis, Kumpiņš, kurš TDS starta sarakstā izlikts ar 58 taču pārbaudījis spēkus Kanāriju salās un Itālijas numuru starp 65 skrējējiem ar augstāko reitingu. Pērn dolomītos. Savukārt Kristaps Ceriņš, pateicoties krietni īsākajā TDS (122,8 km un 6775 am) piedzīvota veiksmīgai izlozē, pie TDS nonācis pēc pērnā CCC neveiksme, taču sasniegts finišs (25:38:45 un 430. (17:36:16 un 264. vieta). Lūša TOP 30 skrējējs vieta), kam gadumijā sekoja 2. vieta Zviedrija trīs dienu pēc 30-31 stundām trasē varētu tuvoties finišam 100 jūdžu “Sandsjöbacka Trail”, pavasara trešā vieta Šamonī centrā. Arī Lūša distancē trenētajam Ikšķiles Oslo “Eco Trail” 80 kilometros un pārliecinoša debija izturībniekam Valdim Kulpem šis būs lielākais Pasaules čempionātā Portugālē, Latvijas komandā taku skriešanas karjeras izaicinājums, jo līdz šim uzrādot trešo labāko rezultātu. Nevar nepieminēt divos garākā distance ir 2016. gadā kontrollaikā pieveiktais asfalta skrējienos demonstrētos brīnumus, 12 stundās iepriekšējā izmēra TDS ar 119 kilometriem un 7350 ap Māras dīķi pieveicot 152 kilometrus un vasaras augstummetriem. Pirms trim gadiem skarbā distance dalībnieka numura pirmais cipars. 20-21 stundās finišu vajadzētu sasniegt, šaubas nerada arī pieredze 2016. gada Monblāna TDS trasē un šī gada starts 150 kilometru “West Highland Way Challenge Race” takās Anglijā, kā skrējienos Jaunzēlandē, Nīderlandē, Beļģijā un kaimiņzemes Kuršu kāpā. 21-22 stundās CCC distanci varētu paveikt Ivars Pikšēns, kura pieredzes bagāžā ir skrējieni Šveicē izskatīgā Materhorna un Eigera pakājē, kā arī citi taku skrējieni Spānijā, Polijā un Francijā Monblāna maratona ietvaros. Savukārt tuvāk kontrollaikam (24-25 stundās), sestdienas, 31. augusta rītā skrējienu varētu pabeigt vēl viens Stirnu buku cilts pārstāvis Austris Lepiksons.
Kādu sniegumu TDS demonstrēs Ainārs Kumpiņš?
30
prasīja 32 ar pusi stundas, šoreiz pasākums varētu ieilgt vēl par pāris stundām. Nākamais solis pēc aizpērnā CCC būs arī Gustam Linkevicam (22:42:19 un 961. vieta), kurš šoreiz trasē varētu pavadīt ap 35 stundām. Līdz nākamās dienas vakaram jeb aptuveni 39 stundas jaunajā trasē atradīsies vēl viens lūsis Haralds Krievs. Savukārt ar vairāk nekā 40 stundām TDS trasē un pietumsu otrajā vakarā jārēķinās Antrai Freibergai, kura pērn netika galā ar nosacīti vieglāko CCC distanci. Nelielu optimismu vieš pērnruden Polijā pieveiktie 102 kilometri ar 3800 augstummetriem (20:56:28).
Ko sagaidīt no OCC un MCC skrējējiem? 55 kilometru OCC ar 3500 augstummetriem ir tradicionālais ceturtdienas skrējiens UTMB trases noslēdzošajā ceturtdaļā ar sākumu Šveicē un finišu zem tās pašas arkas Šamonī centrā. 1200 dalībnieku vidū būs arī seši Latvijas pārstāvji, kas mēģinās iekļauties 14 stundu kontrollaikā. 340 reitinga punktu nosacījumu izpilda visi mūsējie. Roberts Sukonovs # 10504 (ITRA 632 pts) Artis Pūcītis # 10690 (ITRA 573 pts) Aigars Beks # 11117 (ITRA 503 pts) Lelde Ronimoisa # 10614 (ITRA 491 pts) Aivars Spūlis # 11430 (ITRA 461 pts) Artis Dobulis # 11572 (ITRA 435 pts)
Nepilnās astoņās stundās jāfinišē Vilkaču maratona speciālistam un Stirnu bukā ātri skrienošajam Zaķim Robertam Sukonovam. Pie Lūša distances pieradušajam Artim Pūcītim OCC trasē prognozējamas virs astoņām stundām, kamēr ar nepilnām 10 stundām jārēķinās Aigaram Bekam, kura kontā ir ne tikai virkne Lūšu, bet arī visas klasiskās Monblāna distances UTMB, CCC, TDS un pat elitārā PTL, kurā šogad mūsējie nestartē. Tāpēc šomēnes netaisnībai jāliek punkts un azotē jāieliek arī OCC finišs. Stirnubukā Zaķu distancē skrienošā Lelde Ronimoisa pērn OCC pieveica nepilnās 11 stundās (10:55:55 un 857. vieta), tāpēc šogad ar jauno uzvārdu pērnais rezultāts jāuzlabo par vismaz stundu. 11 stundās jāiekļaujas Aivaram Spūlim, kurš pērn bija viens no Omānas 136 kilometru garā skrējiena Latvijas izturībnieku finišētājiem. Protams, OCC ir īsāka distance, tāpēc ikšķilietim ikdienas treniņiem vairāk piemērotas ir Šoko izkoptās Lūša trases. Divas stundas pirms kontrollaika finišēs arī Artis Dobulis. Monblāna festivāla nedēļa sāksies pirmdien, 26. augustā ne tikai ar PTL pārgājienu, bet arī ar visai jaunā MCC startu Šveicē. 40 kilometru distancē ar 2300 augstummetriem dosies 1000 dalībnieki, kuru vidū būs arī divi mūsējie Antons Kranga # 13999 (ITRA 617 pts) Edgars Kuģenieks # 14134 (ITRA 487 pts)
Lelde Ronimoisa
290 ITRA punkti ir abiem un par finiša sasniegšanu 10 stundās nav jāsatraucas. Rīga-Valmiera 100. kilometrā ar fotoaparātu LČ 100 km dalībniekus fiksējušais Antons Kranga pieredzi krājis ASV, Portugāles, Itālijas un Spānijas kalnu taku skrējienos, tāpēc finišā Šamonī sagaidāms nepilnās piecās stundās. Savukārt pērn un aizpērn Kanārijās 125 kilometru taku ultru pieveikušais Edgars Kuģenieks MCC distanci veiks sešās stundās.
Izmaiņas nākamā gada kvalifikācijā Tikmēr tiem, kuri savam Monblāna skrējienam vēl tikai gatavojas, der zināt, ka nākamgad sagaidāmas nelielas izmaiņas kvalifikācijas noteikumos. Ja pēdējos trīs gados, piesakoties UTMB derēja trīs noskrietas sacensības ar 15 punktu summu, tad nākamajam gadam derēs 10 punkti divos skrējienos. CCC distancei pietiks ar 6 punktiem divās sacensībās līdzšinējo 8 punktu vietā. Savukārt skrējienam OCC būs nepieciešami 4 punkti divos skrējienos, ne vairs 6 kā šogad. Taču TDS ar 8 punktiem divos skrējienos paliek bez izmaiņām. Ņemot vērā, ka maksimālais sacensībās nopelnāmo punktu skaits ir seši, tad atkal ir iespējams pieteikties CCC, pirms tam finišējot vienā lielizmēra skrējienā. Savukārt pirms pieteikuma UTMB būs jādodas ierastajās punktu medībās ārpus Latvijas. Vairāk informācijas par dažāda līmeņa kvalifikācijas skrējieniem meklējama – https://itra.run Īkšķu turēšanai augusta pēdējā nedēļā noderēs – https://utmbworld.com #IeskrienMežā
31
MŪ
32
A SĒJ
IS
Teksts: Signis Vāvere
Brīvprātīgais Laimonis Pat mazas sacensības noorganizēt nav viegls darbs. Lai arī cik daudz tu pats un tavi draugi var izdarīt, vienmēr ir vajadzīgas izpalīdzīgas rokas un arī prāts. Stirnu buks ir milzīgs pasākums, ar organizatoru komandu un sadalītām atbildībām, bet katru reizi kāds brīvprātīgais pietrūkst. Laimonis Fuksis ar savu entuziasmu un atbildību ir viens no Stirnu buka galvenajiem brīvprātīgajiem. Pie tam, skriešana nav viņa lieta. Toties viņa dzirdināšanas punktā izsalkušākie skrējēji var tikt pat pie nu pat cepta šašlika. Paldies, Laimoni, par palīdzēšanu un par to, ka brīvprātīgo pieteikšanās anketās nereti var lasīt komentāru – “gribu palīdzēt kopā ar Laimoni un viņa bandu!” Kāda ir tava Stirnu buka diena?
Stirnu bukā nav sliktāku vai labāku posmu, katram ir sava odziņa, pat lietainajiem Kornetu un Alūksnes Viss sākās diezgan negaidīti. No savas draudzenes posmiem. Neatceros kurā posmā, bet vienā no uzināju par Stirnu buku un brīvprātīgajiem. Tā kā pirmajiem, daži teica, viss, nekad vairs, bet, nez kādēļ, agrāk brīvdienas pavadīju diezgan aktīvi, bet sportot es viņus redzu atkal un atkal. Pats vislabāk atceros veselības dēļ vairs nevarēju, nolēmu iesaistīties posmu, kurā sākās mana šašliku tradīcija. Tas bija Kamparkalnā. Man bija iedalīts brīvprātīgajos. Un... āķis lūpā! Kamparkalna ūdens punkts, bet tur Fascinēja tā gaisotne, kura valda viss sagatavots šašliku cepšanai Stirnu bukā, liekot aizmirst ikdienas grils, ugunskura vieta. Aizbraucu rūpes un negatīvismu, kurš diemžēl Manuprāt, uz veikalu, nopirku gatavu šašliku valda lielākajā daļā iedzīvotāju. un kārtējo reizi pārliecinājos, ka Pateicoties Stirnu bukam, esmu bijis Stirnu bukā tas nekam neder, tā arī ieviesās tādās vietās, kur nez vai kādreiz pietrūkst Lāča tradīcija ar paša gatavotu šašliku. būtu bijis, esmu sapratis, nav nekā skaistāka par Latviju. distance – tiem, Ja tu būtu Rimanta vietā, ko kuriem pāri 100 tu darītu savādāk? Tu esi viens no retajiem, kurš ir bijis uz gandrīz visiem Stirnu vai 120 kg. Manuprāt, Stirnu bukā pietrūkst bukiem, bet nekad neesi skrējis. Lāča distance – tiem, kuriem pāri 100 vai 120 kg. Daudzi no šiem Šogad nez vai vairs iznāks būt lielajiem cilvēkiem ir teikuši, ka kādā posmā, dzīve tomēr ievieš labprāt piedalītos, bet ko nu mēs sacentīsimies ar tiem savas korekcijas, bet sirdī būšu ar Stirnu buku. čempioniem. Kaut gan Stirnu bukā, manuprāt, tomēr galvenais ir piedalīties. Kurš posms tev vislabāk ir paticis?
33
34
Nav svarīgi cik tu lēni skrien, jo Tu tāpat esi priekšā tiem, kas guļ dīvānos. Kā tev pašam ar skriešanu? Neesmu skrējējs. Jaunībā biju aktīvs riteņbraucējs, godalgotas vietas gan nebija, bet braukt man patika. Kurš ir tavs sporta veids? Kurš tad vēl varētu būt? Stirnu buks. Katru gadu noskatos uz septiņiem lieliskiem mačiem dzīvajā. Pa televizoru labprāt skatos hokeju.
Tev ir sava brīvprātīgo banda. Kur vēl palīdzat?
Vairāki tūkstoši tev uzsmaida un pasaka paldies, bet tu viņiem novēli raitu soli!
Kādi ir tavi lielākie sasniegumi? Tas, ka Stirnu bukā iesaistīju dēlu ar vedeklu un trīs mazbērnus, kuri skrien, kad vien iespējams. Ko tu vēl, bez palīdzēšanas citiem, dari? Bez brīvprātīgajiem, pārējo laiku aizņem darbs, un, protams, tradicionālā Stirnu buka šašlika gatavošana.
Pirmie, ar kuriem iepazinos bija Jānis Ābols un Baiba Dombrovska, pēc tam pievienojās Kristīne Zvingevica-Kalniņa, Ģirts Kalniņš, Laimonis Skadiņš un pārējie. Kodols bija, kuram reizi pa reizei pievienojās citi mūsu draugi. Palīdzēts ir daudzos skriešanas pasākumos – skrējiensoļojumā Rīga-Valmiera, Vilkaču maratonā, „taisnais”, INOVA-8, CET, Mulgi maratons, Patriots. Bet prioritārs, protams, ir Stirnu buks.
Kāpēc jābūt brīvprātīgajam Stirnu bukā? Ko novēlēt tiem kuri vēlas būt brīvprātīgie? Vienkārši piesakieties, un jūs sajutīsiet to gaisotni, kura valda Stirnu bukā, to sajūtu, kad vairāki tūkstoši tev uzsmaida un pasaka paldies, bet tu viņiem novēli raitu soli! Pamēģiniet! Un būs āķis lūpā!
35
eA #B
ctive
Teksts: Kristaps Zaļkalns, Latvijas Sporta federāciju padome
Eiropas Sporta nedēļa no 23. – 30. septembrim visā Latvijā!
Laiks piecelties, lai pieceltu citus! Pierādi sev un apkārtējiem, ka sportot var ikviens. Šogad Eiropas Sporta nedēļā svin savu piecgadi, un norisināsies no 23. līdz 30. septembrim. Atzīmē kopā ar mums un aicini arī draugus un ģimeni, jo kopā sasniegt rezultātu ir jautrāk!
Ar
mērķi aicināt iedzīvotājus būt fiziski aktīvākiem un tā – arī veselākiem, Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP) visā Latvijā aicina iesaistīties un pieteikt savus Eiropas Sporta nedēļas pasākumus! Eiropas Sporta nedēļa ir Eiropas Komisijas iniciatīva, kas apvieno 46
36
valstis un ko Latvijā īsteno LSFP. Pērn Latvijā notika vairāk nekā 1200 Eiropas Sporta nedēļas pasākumi, no kuriem lielu daļu pieteica tieši sporta entuziasti. #BeActive vēstnesis, nūjošanas treneris Roberts Radičuks ir iededzies par Eiropas Sporta nedēļas iniciatīvu. “Eiropas Sporta nedēļa ir vērienīgs projekts
ar brīnišķīgu mērķi, ko veido cilvēki, kuri ir savā īstajā vietā. Mēs – sportisti un sporta entuziasti – darbojamies gluži kā savā ekosistēmā: treniņos vai sacensībās, vērojot līdzīgi domājošos, katru reizi pārliecinos, ka sports ir mūsu baterijas, kas mūs bagātina un dod enerģiju. Tādēļ noteikti iesaku sporta entuziastiem publiskot savus koptreniņus Eiropas Sporta nedēļas mājaslapā www.beactivelatvia.lv un savlaicīgi tos popularizēt sociālajos tīklos. Tas ir svarīgi gan sabiedrības veselībai, gan arī mums – pašiem sportistiem, lai mūsu sportiskajā kopienā ienāk svaigas vēsmas un tā varētu attīstīties,” uzsver Radičuks.
veidā izbaudītu sportiskas aktivitātes. Vienlaikus tumsas aizsegā vairākās Latvijas pilsētās notiks Nakts peldējums un Vislatvijas Orientēšanās nakts.
Ikviens sporta draugs, personība, treneris, komanda, klubs, federācija vai pašvaldība ir aicināta organizēt un pieteikt (atzīmēt kartē) www.beactivelatvia.lv savus atvērtos koptreniņus, sacensības un citas sportiskas aktivitātes. Fokusa tēmas – sports brīvā dabā, darba vietā, mācību iestādēs, fitnesa centros un sporta klubos. Jaunākie Eirobarometra pētījuma dati liecina – lielākā daļa eiropiešu nenodarbojas ar fiziskām aktivitātēm vispār. Turklāt 69% iedzīvotāju pavada ikdienas 2,5 – 8,5 stundas sēžot. Kā vienu no iemesliem pasivitātei iedzīvotāji aptaujā min vietējo sporta autoritāšu aktivitātes trūkumu. Nepietiekama fiziskā aktivitāte ne tikai negatīvi ietekmē sabiedrību un cilvēka veselību, bet arī rada ekonomiskas izmaksas. Eiropas Sporta nedēļa šogad svin piecu gadu jubileju. Aktivitātes norisināsies visā Latvijā dienā un naktī, ūdenī un svaigā gaisā, stadionos un pļavās, pilsētās un reģionos. Eiropas Sporta nedēļas lielos pasākumus sāksim ar Olimpisko dienu skolās, bet 28. septembrī visā Eiropā notiks Sporta nedēļas galvenais notikums – #BeActive Sporta nakts, lai netradicionālā
Baudi dzīvi kustībā un veido sportisku savu apkārtējo vidi!
37
eA #B
ctive
Eiropas Sporta nedēļa no
Aija Ambrasa Aijas Ambrasas ikdiena aizrit pašas izveidotajā sporta skoliņā Water2Snow, kur kaitbordiste iedvesmo bērnus, jauniešu un pieaugušos #piecelties un apgūt dažādus sporta veidus, kas kļūst par regulārām ikdienas nodarbēm. Lai gan ceļš līdz īstajam sporta veidam bija garš, Aija priecājas, ka ir atradusi savu īsto dzīves aicinājumu, jo vēju un kalna sporta veidi iemāca cilvēku dzīvot saskaņā ar dabu. Priecājamies, ka tieši viņa ir mūsu kustības #BeActive vēstnese, jo kaitbordiste ar apbrīnu vēro, kā viņas audzēkņi treniņos apgūst jaunas kustības, atbalsta viens otru un priecājas par saviem sasniegumiem. Piedalies Eiropas Sporta nedēļā un #piecel arī draugu, iedrošinot viņu doties kopīgās sportiskajās aktivitātēs un sekojot līdzi Aijas ieteikumiem. Vairāk lasi: https://bit.ly/32E0aCN
Kristīne Garklāva
Būt mammai ne vienmēr ir viegli, jo jāpaspēj paveikt tik daudz. Tomēr #BeActive vēstnese Kristīne Garklāva parāda, ka ir iespējams apvienot gan divu puiku audzināšanu, gan darbu un sportošanu. Televīzijas personība uzskata, ka viņas panākumu atslēga ir darīt darbu, kas sagādā prieku, un regulāri izkustēties. Kristīnes allaž neizsīkstošais pozitīvisms, apburošais smaids un aktīvais dzīvesveids ir lielisks piemērs arī citiem, tieši tāpēc esam izvēlējušies viņu kā vienu no mūsu vēstnesēm, lai iedvesmotu arī citas
38
ģimenes. Iedvesmojies no Kristīnes un #piecel savus tuvākos un esiet aktīvi kopā! Vairāk lasi: http://ejuz.lv/sqd
Juris Žagars
Arī aktierim vienmēr jābūt labā formā! #BeActive vēstnesis Juris Žagars uzskata, ka, ja cilvēks ir aktīvs, tad arī viņa dvēseles un intelektuālais stāvoklis būs vienmēr enerģijas pilns. Aktiera viena no lielākajām
23. – 30. septembrim visā Latvijā! kaislībām ir slēpošana, tieši tāpēc Juris uzsāka savu biznesu, izveidojot šobrīd populāro slēpošanas trasi Žagarkalns. Uzņēmuma īpašnieks priecājas, ka ar savu darbu #pieceļ gan lielus, gan mazus, kuri mācās slēpot. Aktīvā dzīvesveida piekritējs vasarā labprāt aizraujas arī ar citiem sporta veidiem - riteņbraukšanu un kalnos kāpšanu. Seko Jura Žagara paraugam - #piecelies kopā ar sev mīļajiem un atrodi arī savu sporta veidu, kas raisa baudu un sagādā neizsakāmu prieku. Vairāk lasi: http://bit.ly/2ObHI1d
Mečislavs Bartuševics
Roberts Radičuks
Iepazīstities – #BeActive vēstnesis Mečislavs Bartuševics! Mečislavs ir pārliecinājies, ka ar sportu var nodarboties jebkurā vecumā. Viņš ar velosportu aizraujas lielāko daļu 78 gadu ilgās dzīves un ir drošs – vecums nav šķērslis, lai būtu fiziski aktīvs. Joprojām, būdams Rīgas Riteņbraukšanas skolas treneris, Mečislavs pats caurmērā trenējas sešas dienas nedēļā, reizēm pa šoseju veicot pat 60 līdz 80 km garus braucienus. Viņš apgalvo – sports noņem stresu, tādēļ pēc smagas darba dienas ir jāizvizinās ar velosipēdu, lai no stresa atbrīvotos, izvairītos no izdegšanas un uzlabotu Sports noņem garastāvokli. Iedvesmojies no stresu, tādēļ Mečislava kunga un #piecelies pēc smagas neatkarīgi – vai esi mazs, vai liels, jauns vai labākajos gados! darba dienas Eiropas Sporta nedēļā treneris ir jāizvizinās ar dalīsies ar padomiem par veselīgu dzīvesveidu un fiziskām velosipēdu, lai no aktivitātēm. stresa atbrīvotos. Vairāk lasi: http://bit.ly/2SUqaFn
Sports ir baterija, kas bagātina un dod enerģiju! Roberts Radičuks ir īsts sporta entuziasts, kas ikdienā apmāca nūjot arī apkārtējos, radot kustību prieku un liekot #piecelties no ierastās rutīnas! Sportista ikdiena nav iedomājama bez treniņiem, sacensībām un iedvesmošanas. Roberts ir iededzies par Eiropas Sporta nedēļas iniciatīvu, tāpēc priecājamies, ka tieši viņš ir viens no šī gada #BeActive vēstnešiem. Nūjošanas entuziasts aicina arī citus dalīties ar saviem padomiem, kā kaut mazas sportiskās pārmaiņas ik dienas iekļaut savā ikdienas ritmā. Seko viņa piemēram un piecel arī sev apkārtesošos! Vairāk lasi: http://ejuz.lv/svw
Lasi iedvesmojošas #BeActive vēstnešiem www.beactivelatvia.lv !
intervijas ar pilnā apjomā
39
40
41
o Skol
t ā js
Teksts: Anda Sproģe-Vāvere, Signis Vāvere
Lūšu skolas Linda Gandrīz katra žurnāla Instagram lapā ir kāda @lynxdojo bilde – smuki nobildēta medaļa, meža skats ar Stirnu buka sajūtu un mirkļbirka –#kadizaugšubūšulūsis. Linda Loce ir “saslimusi” ar Stirnu buku un šo sērgu izplata apkārt. “Lūšu skola” atved bērnus uz Stirnu buka mežu, tie no susuriem un vāverēm top par zaķiem un lūšiem. Un līdzīgi kā aikido – skrējiens mežā un Stirnu buks rada harmoniju, spēku un jaunus ceļus, pa kuriem doties. Katrā darbā ir sava odziņa. Kāda tā ir strādājot baudāmas. Aikido ir japāņu cīņas māksla, kuru pagājušā gadsimta sākumā izveidoja O’Sensejs Morihejs ar bērniem? Darbā ar bērniem ir daudz odziņu, jo ar viņiem nekad Uesiba (1883 – 1969) ar mērķi radīt cīņu, kurā nebūtu nav garlaicīgi un nekad neiestājas rutīna, pat darot it uzvarētāju vai zaudētāju, kura būtu vērsta uz sadarbību, nevis agresiju – tā izkopj pretinieka kā ierastās, zināmās lietas, vienmēr paša spēka un enerģijas izmantošanu kaut kas notiek citādāk nekā plānots tā kontrolei. Vārds aikido nozīmē: vai iepriekš ierasts. Turklāt bērni Jā ir dažādi Ai – “harmonija, mīlestība”, Ki – ir dažādi, tie aug, mainās un katrs “spēks, dzīvības enerģija” un Do meklē savu dzīves ceļu. Darbā ar apstākļi un – “ceļš, metode”. Taku skriešana bērniem ir iespēja nepazaudēt savu sāncenši, grūtas mūs ieved mežā, dabā un, kā iekšējo bērnu, vari atļauties nebūt zināms, mežā cilvēki kļūst labāki. pārāk nopietna un tajā pat laikā augt, trases, bet Harmonija ir nepieciešama mums mācīties un nepārtraukti meklēt primāri šī cīņa katram sevī, un pēc iespējas arī, jaunus veidus, metodes kā palīdzēt notiek mūsu veidojot vidi sev apkārt. Ikdienā izaugt viņiem un attīstīties pašai. dzīvojot pilsētas mūros, darba galvās un tikai duna, stress, tas viss padara cilvēku Kas ir kopīgs taku skriešanai tad, kad mēs nogurušu, izsmeltu, tad taku un aikido? skriešana ir viens lielisks veids, kā “Masakatsu Agatsu”, tas ir tiekam galā ar šo iztukšoto trauciņu atkal piepildīt, viens no aikido principiem un no sevi. kā līdzsvarot šīs enerģijas. Aikido japāņu valodas nozīmē – “patiesa ir tieši par to pašu - par harmoniju, uzvara ir uzvara pār sevi”. Aikido sadarbību un līdzsvaru cilvēkos un tāpat kā taku skriešanā ir tikai viens pretinieks – Tu pats. Jā ir dažādi apstākļi un sāncenši, vidē. Aikido un Stirnu buks bērnus, arī mūs pieaugušos grūtas trases, bet primāri šī cīņa notiek mūsu galvās ieved tajās sajūtās, kur pazūd ikdienas stress, trendi un un tikai tad, kad mēs tiekam galā ar sevi. Tad atklājas brendi, ļauj sajust to lielo dabas elpu, kuras daļa mēs apkārtējā burvība. Pēc tam jau var skriet par uzvaru, visi esam. Un tur – meža takās, ja tā labi ieklausās, vai vienkārši baudīt procesu un fantastiskās ainavas un varam atrast ceļu pie sevis paša. Pat vēl bišķi vairāk. takas, ko Stirnu buks vienmēr ir pacenties sagādāt tik
42
Kāpēc bērni piedalās Stirnu bukā? Tas ir lielisks veids, kā varam sanākt kopā vasarā, ārpus treniņu sezonas, un darīt kaut ko kardināli citādāku, nekā savā ikdienā. Daudziem pieaugušajiem, man to skaitā, nepatīk skriet, jo skolā, treniņos bija jāskrien vienmēr uz laiku, uz atzīmi, kurš pirmais – nekāda prieka. Es gribētu, lai nākamā paaudze skriešanu redz un jūt citādāk, lai viņi ierauga, cik tas var būt interesanti, aizraujoši un, ka tā ir aktivitāte, kas vieno tik daudz un dažādus cilvēkus un, ka finiša laikam ir otršķirīga nozīme. Stirnu buks notiek dažādās Latvijas vietās, mežos, pa takām, kas ikdienā nav pieejamas un zināmas. Domāju, ka nekad uz savu galvu neieklīstu Alūksnes mežos, vai Vecpiebalgas pļavās. Tā ir iespēja iepazīt Latviju, ieraudzīt un novērtēt tās apslēptos dārgumus un patieso skaistumu, manuprāt, kaut kur te arī tas patriotisms, Latvijas mīlestība, veidojas. Bērni piedalās Stirnu bukā arī tāpēc, ka Stirnu buks iedvesmo sasniegt vairāk un tiekties augstāk, jo katrs pievarētais posms, Kalnu karalis, dubļu ieleja dod pārliecību par sevi, ka es to varu un man izdodas. Tas ir fantastisks veids, kā sevī audzēt šo pārliecību, ka nekas nav neiespējams, ja vien izdara nākamo soli. Stirnu bukā par to var pārliecināties katra posma finišā, kad sārtiem vaigiem, mirdzošām acīm, aizrautīgiem stāstiem par “trako kalnu”, sagaida bariņš endorfīnu aplaimotu bērnu. Un šeit arī gadžeti “atmirst” dabīgā ceļā, jo ir kaut kas par tiem aizraujošāks, īstāks un lielāks, un ar šo lielo prieku gribās dalīties ar tiem,
kuri piedzīvojuši to pašu. Turklāt mums Stirnu buks no pirmās dienas ir vieta, kur katrs pats izvirza savus mērķus – cik ātri, cik daudz vai cik tālu viņš šodien skries. Es šeit neuzstādu, normatīvus vai vēl kādus treniņu uzdevums, kas jāizpilda, nē, var neskriet, bet soļot un vērot apkārtni, dienu, galvenais ir baudīt procesu. Ja kāds no viņiem pats priekš sevis nolems, ka grib ko vairāk, tad tā būs viņa izvēle, un mēs pieaugušie tad varam tikai sniegt no sevis labāko, lai viņam izdotos
43
44
Teksts: Andris Ronimoiss
sasniegt iecerēto, bet primāri tam ir jānāk no paša bērna. Tava komanda Lynxdojo uz Stirnu buku dodas kopā? Satiekamies sacensību centrā vienā punktā, bet atbraukšana un aizbraukšana katram sava, jo Stirnu bukā piedalās ne tikai kluba bērni, bet arī viņu vecāki, brāļi un māsas. Mums ir tāda kā pašorganizēšanās, es piereģistrēju, izņemu numurus, ierodos uz pašu sākumu, izvēlos mums kopā sanākšanas stūrīti, kur tad visi arī sapulcējamies. Susuriņu mammas tur saorganizē mūsu Lūšu migu, un tad, jau katrs savā režīmā, cirkulējam kaut kur starp teltīm distanču startiem, pusdienu pauzēm un finišiem. Kad kādam laiks doties, tie dodas savās gaitās. Vismaz reizi sezonā braucam uz kādu posmu un paliekam kaut kur tuvumā pa nakti, tad mums ir arī sava Stirnu buka sezonas LūšBuku ballīte. Kas ir Lynxdojo? Lynx no angļu valodas - Lūsis, dojo no japāņu valodas - vieta, kur praktizē cīņas mākslas, rezultātā Lūša skola. Lynxdojo šogad svin apaļus 10 gadus, no kuriem četri pavadīti takās, kopā ar Stirnu buku. Var jau manīt, ka #kadizaugšubūšulūsis nav stāsts tikai par Stirnu buka Lūša distanci. Lūsis ir Latvijā mītošs lielais kaķis, neredzams, nedzirdams un gandrīz nemanāms, bet kā vēsta leģendas, tad Lūsis ir meža iemītnieks, kas zina visas meža gudrības un noslēpumus. Lūsis šīs gudrības nodod tālāk tikai tiem, kas tām ir gatavi. Lynxdojo ir vieta, kur praktizē Aikido, Spochan visa vecuma bērni un jaunieši. Sadarbībā ar kouču Aivaru Dresmani, notiek līderības, komunikācijas un sadarbības prasmju veicināšanas meistarklases. Mums patīk galda spēļu vakari un nometnēs mīlam spēlēt florbolu un basketbolu. Liela daļa kluba bērnu spēlē arī
kādu mūzikas instrumentu un nodarbojas ar vēl kādu sporta veidu. Tā nu sanāk, ka Lynxdojo ir kaut kas nedaudz vairāk, kā tikai sporta pulciņš. Stirnu buks ir viena no mūsu top aktivitātēm, kas tiek gaidīta uzreiz pēc sezonas pēdējā posma, gluži kā vasaras nometne un Ziemassvētki. Kas ir spochan? Spochan ir japāņu paukošana ar pneimatiskajiem zobeniem; ļoti vienkārši noteikumi, dažāda veida zobeni un disciplīnas, sacensības. Izmantojam kā sporta veidu, kas papildina aikido, tajā ir iespēja piedalīties sacensībās, jo aikido nav sacensību sports. Spochan ir azarts un vienkāršība, kas bērniem ļoti patīk, augstākā līmenī tās jau ir tehnikas nianses, stratēģija, meistarība, pie kā var strādāt gadiem, bet pats pirmais ir tas vienkāršais puiku prieks, ka drīkst “uzspēlēt kariņu”, kurā neviens necieš. Savukārt es kā trenere caur šo, it kā spēli, redzu, ka izpildās uzliktie mērķi – attīstīt reakciju, koordināciju, veiklību un citas tik ļoti nepieciešamās prasmes. Kādas galda spēles spēlē taku skrējēji? Mūsu klubā topā ir Dixit, Codenames, Lynx. Vairāk tās spēles, kuras var spēlēt lielākā pulciņā. Mazākā bariņā vēl joprojām patīk Katana, Mysterium un Saboteur. Vasaras nometnēs galda spēlēm izvēles netrūkst un, kad vien ir brīvais laiks, kādā istabiņā noteikti kaut kas tiek spēlēts. Šogad gan mums aktuālāka bija kendama. Jaunieši paši organizēja kendamas turnīru, notika cītīga gatavošanās, piedalījās praktiski visi, pat tie, kuri nekad iepriekš kendamu nebija rokās turējuši, arī treneri. Jautrība sita augstu vilni, jo, kad sanāk kopā galīgi iesācēji un uztaisa triku, kuru redz pirmo reizi dzīvē, pašam pārsteigums un pārējiem vēl lielāks. Bet tur jau tas viss foršums, ka piedalīties var katrs, izkāpt
45
VESELĪBA
EFEKTĪVA TRENIŅA PIEMĒRS Rīgas Stradiņa universitātē veiktos pētījumos noskaidrots, ka visefektīvāk maksimālo skābekļa patēriņu iespējams paaugstināt ar tā sauktajiem 4 x 4 intervāla treniņiem. Tas ir: četras minūtes skrien, trīs – aktīva pauze. Šāds cikls jāveic četras reizes. Treniņš kopā ilgs aptuveni
35 minūtes, un to rekomendē veikt divas reizes nedēļā katru nedēļu visu mūžu, būtiski uzlabojot un uzturot fiziskās spējas un veselību. Ja nepatīk skriet, der jebkura kardioaktivitāte – var mīties ar riteni, nūjot vai slēpot, atkarīgs no paša gaumes.
4 X 4 AEROBAIS TRENIŅŠ
1.
3.
2.
IESILDĪŠANĀS.
6–10 min, soļošana vai lēns skrējiens līdz pirmajiem sviedriem.
4.
AKTĪVA PAUZE.
3–4 minūšu skrējiens vai soļošana zemākā intensitātē – 60% no maksimālās sirdsdarbības frekvences. Atjaunošanās fāze, aizvada uzkrātos vielmaiņas galaproduktus – pienskābi –, lai ķermenis būtu gatavs nākamajām četrām intensīvajām minūtēm.
AUGSTĀKAS INTENSITĀTES PERIODS.
4 minūšu skrējiens. Intensitāte: 80–90% no maksimālās sirdsdarbības frekvences. Lai skrējiens būtu efektīvs: izmanto pulsometru; ja pulsometra nav, tad intensitātei jābūt tādai, ka pēc 4 min ir grūti elpot un runāt garos teikumos; jāmēģina atrast tempu, kuru iespējams noturēt 4 minūtes, ar domu, ka pietiktu spēka vēl piektajai minūtei.
ATSILDĪŠANĀS.
3–5 minūtes (iešana vai lēns skrējiens). Augstas intensitātes četru minūšu periodi tiek atkārtoti četras reizes ar triju minūšu aktīvu pauzi starp intervāliem. Pēc ceturtā intervāla ir jābūt sajūtai, ka varētu veikt vēl piekto intervālu, tādējādi kontrolējot slodzes intensitāti.
s ta tā t e A ungt e n s i i
3 min
ī ša il d Ies
4 min
3.
3.
4 min
3 min
3 min
AKTĪVA DZĪVESVEIDA UN PIEDZĪVOJUMU ŽURNĀLS
#VANLIFE
46
CITUS INTERESANTUS FAKTUS UN STĀSTUS MEKLĒ ŽURNĀLĀ
DZĪVE BUSIŅĀ
KALIFORNIJA– KANĀDA VASARA 2018
(06) CENA 3,50
4286 KM AR KĀJĀM
eur
PLUDMALES VOLEJBOLS PRET KLASISKO
KURŠ KURU?
KEIVINGS. KANJONINGS. VIA FERRATA. TEV TAS JĀPAMĒĢINA!
PAVADĀ AR
NELABO IEMĀCIES SĒRFOT UN LIDO UZ
VARI ARĪ NESKRIET!
ČĪLI! APSKATS:
LIELAIS SKRITUĻSLIDU GIDS
PĒTĀM:
ĶERMENIS UN KARSTUMS
KAS TUR ĪSTI NOTIEK?
2. 4 min
4.
ās
3.
2.
an
6 min
4 min
2.
dī š
1.
2.
si l
nā
At
s
ī va A k ta u z e p
3 min
no savas komforta zonas, pamēģināt kaut ko jaunu, jo atrodas vidē, kur ir atļauts kļūdīties un mēģināt vēlreiz. Apzināties, ka visi pārējie ļauj tev būt tam, kas tu esi. Lynxdojo bērni ir redzēti Āžu kalnā. Ko jūs tur darāt? 2018. gada vasarā es pirmo reizi iemēģināju Vilkaču maratonu, tas sanāca tieši vasaras nometnes vidū un tajā dienā mums vakarā bija jāiet pārgājienā. Tā nu pēc sešiem trakotiem Vilkaču apļiem Āžu kalnā man bija laiks doties atpakaļ uz Enguri. Bērni jautāja, kā man gāja, saku – šitā un tā, dikti grūti, pieveicu vien 6 apļus no 13. Šiem neticīgs skatiens, nu kā tikai 6?!?!, kas tad tur tik grūts, ka nevarēji vairāk, es mēģinu stāstīt, ka tas tāds nepilnus 4 km garš aplītis ar gandrīz četriem kalnu karaļiem katrā aplī un tādu apļu ir trīspadsmit. Bet Vilkacis jau nav izstāstāms, to redzēju arī viņu sejās. Tad nu vienu dienu nometnes stadiona treniņš tika pārcelts uz Āžu kalnu, kur visi jautrā bariņā iesākam Vilkača pirmo apli, pēc kāpiena Spīganu kalnā, bariņš jau krietni sarucis, ap Āžu kalna virsotni jau tikai 5 kājām. Viltīgi tā trase salikta. Tāds super grūts posms, spēcīgākie Stirnu buki, beidzot tikām atpakaļ sacensību tad pēc Āzīša virsotnes tāds foršs baudāms skrējiens centrā, kādu laiciņu gaidījām pārējos – daļa tā arī līdz sacensību centram, kurā liekas, nu bet ir tak ok, vēl neparādījās. Saku, nu ko, viens aplis ir, tagad otro apli vienu jau var, padzeries, kaut ko iekod, galva grūtumu paši, uz ko daļa sajūsmā, daļa šausmās, bet nu treniņš uz mirkli aizmirst un hop, nemanot, jau esi atkal iekāpis ir treniņš, paši jau vien gribēja. Palaidu otrajā aplī, pati nākamajā moku aplī un atkal tas viss no sākuma. gāju pretējā virzienā lūkot, kur tad pārējie. Tie tikuši Domāju, ka tiklīdz tikšu galā ar savu pretskriešanas līdz Āzīša saulainajai pusei, kur avenes pilnbriedā, tarakānu armiju, arī Vilkacis būs pieveicams, bet ogo un tālāk pat neplāno doties. Otrs treneris tik tikmēr... Ar visu to, man ļoti patīk Vilkaču noteica – nu vai zini, te tak jābūt maratona atmosfēra un cilvēki, kuri bik nenormālam, lai 13 reizes ir ļoti tuvu Stirnu bukam, Vilkaču šito skrietu, mēs visu sapratām, Otrs treneris tik maratons ir mazāks pasākums, šī bet vairāk tu mums nepiespiedīsi, noteica – nu vai atmosfēra ir jo īpaša, tāpēc neatkarīgi palieksim vien tepat ogot. Tā nu no tā, cik apļus es norāpošu, es sagaidījām stipros skrējējus. Četri zini, te tak jābūt plānoju piedalīties arī nākamgad, Stirnu buki pieveica trīs Vilkača bik nenormālam, turklāt man kā izteiktam aunam, apļus un tad atzina, ka pirmajai šis ir pienācīgs izaicinājums, lai reizei mani seši apļi tomēr esot gana lai 13 reizes šito vienā brīdī es izaugtu arī līdz 13 labs panākums. Tā nu Āžu kalns skrietu... kontrollaikā pieveiktiem apļiem. Es ik pa laikam piedzīvo kādu Lūša dikti gribu to nozīmīti. apciemojumu, jo mammai ar tēti tak arī ir jāuzzina, kas tas Vilkacis tāds ir. Kāpēc tu skrien? Nespēju uz šo jautājumu atbildēt pat sev, patiesi Piedalījies Vilkaču maratonā. Kā tev gāja? Jā, es šogad otro reizi piedalījos Vilkaču maratonā nezinu. Visdrīzāk, tas ir kāds pagaidām nesaprotams un gāja man sliktāk, kā pagājušajā gadā, kaut plānā bija apvienojums, kurā meklēju kaut kādas atbildes sevī, un tikt vismaz līdz 10 apļiem. Es jau pirmajā aplī sapratu, kluba kopā būšanas pasākums, jo es absolūti nevarētu ka ilgi nepavilkšu un, ka vispār varētu jau izstāties teikt, ka ikdienā tā cītīgi eju skriet pēc kāda noteikta uzreiz, kaut kur Spīganu kalna vidū, jo karstums plāna vai treniņu režīma. Pavasarī ar Laumu Čerņevsku nav mans skriešanas sabiedrotais. Daudz labāk jutos sarunāju, ka viņa būs mans taku skriešanas treneris, Alūksnes +11 grādos, bet nu 5 apļus norāpoju, kā es bet tad fizioterapijas prakse, aikido treniņi, savi VFS saku – man bija Gliemeža rāpojums Vilkaču maratonā. treniņi, nometnes, citi projekti, un skat vasara jau Katru apli rāpjoties kāpumos uzaust jautājums, nu kam otrā pusē, bet ir doma, ka ar septembri varētu pie šī man tas vajadzīgs, priekš kam šitā mocīties un vēl uz plāna atgriezties. Bet kāpēc es skrienu, atbilde vēl ir laiku, un citu cilvēku priekšā, ka nu jau pietiek, tu tak meklēšanas procesā. nemaz neesi skrējēja, tev nav skrējēju dotumu, tavas Tad kā tu nonāci līdz Stirnu bukam? medaļas jau ir nopelnītas tavos sporta veidos, ko var te 2015. gadā kaut kur ieraudzīju Stirnu buka logo un ņemties. Bet nonākot sacensību centrā, kur atbalstītāji tik ļoti uzkurina, pat nemani, kā attopies jau atkal kaut ideju, tā mani tik ļoti uzrunāja – domāju, ka tas būtu kur kāpumā un domā, nu bāc, tak jau vienreiz nolēmu, tas, kāpēc es varētu mēģināt skriet, bet tad atklāju, ka pietiek, un tā bez gala - cīņa ar sevi, jeb galva pret ka īsākā distance bija Zaķis ar 10 km. Tobrīd tas
47
48
manā galvā bija nepieveicams daudzums, nesanāca laiki ar posmiem, kaut kas vēl, pat apskatīties tā arī neaizbraucu, bet, kaut kur sevī, Stirnu buks uz nākamo sezonu jau bija nobukots. Uzzināju, ka Stirnu buks ir “Engures sportam” organizēts pasākums, kas savukārt ir Ķesterciema aktīvistu biedrība, kas mani bija iedvesmojis jau iepriekš, no raksta, kurā Rimants stāsta par to, kā viņi saviem un ciema bērniem paši savu sporta laukumu sameistarojuši. Savukārt Ķesterciems un Engure ir mana paradīze zemes virsū, mana spēka vieta, visos gada laikos. Es zinu, ka es noteikti kādu dienu pārcelšos uz dzīvi tur. Pagaidām tie ir mazi brīži, aikido vasaras nometnēs 2001.-2005. gadi Albatrosā, Ķesterciemā un no 2007. gada Engurē. Un te jau es iedegos, ka Stirnu buks ir tik ļoti saskaņā ar mani un Lynxdojo, ka šeit apakšā ir stāsts, kas patiks arī maniem Lūšiem. Te ir vieta, kur var augt ne tikai sportiski, bet arī morāli, psiholoģiski un garīgi, ka tas ir saskaņā ar mūsu vērtībām, filozofiju, ka tas veido kopīguma un ģimenes sajūtu, ka gribu šeit piedalīties kopā ar saviem Lūšiem un viņu vecākiem. Nospriedu – jāparunā ar Stirnu buka galveno, lai var sajust līdz galam, vai šis ir mans un mana kluba bērnu pasākums, jo man ir ļoti būtiski, kas par cilvēkiem stāv aiz kāda “projekta”. Kā redzam, Stirnu buks visos līmeņos ir ar mums uz viena viļņa, un jau 4 gadus Lynxdojo ir aktīvs Stirnu buka cilts mazais klans.
Ļoti priecājos, ka nu bija ieviesta Vāveres distance, kas, kā reiz, radīta man, bet pienākot aprīlim, nodomāju, ko tur ņemties, nevarēšu paskriet, iešu, bet mēģināšu tomēr to Zaķi, tā nu Vāveri tā arī ne reizi neesmu skrējusi. Nākamajā gadā iekāpu Stirnu buka distancē, bet ļoti Kad izaugšu, būšu Lūsis. Kad var zināt, ka esi prātīgi, lai celis nesāk īdēt, vai lai mana patikšana nepazūd. Visu sezonu gāju ar nūjām izaudzis? brīžiem paskrienot, bet skrēju, tikai Domāju, ka visu dzīvi varam pēdējo posmu Liepājā, kad mana augt, jautājums ir iekšēji atbildams galva bija apradusi ar šo skaitli. tikai katram pašam. Lūsis mūsu Līdz Lūša Pagājušajā gadā mēģināju skriešanas/ gadījumā ir izvēlēts kā filozofiskais distancei, jā iešanas proporciju jau palielināt mērķis, kas ir bērniem viegli par labu skriešanai, bet nūjas nesu uztverams, bet ne mazāk pieņemams esmu tikusi, bet līdzi katru posmu, karstajos posmos arī pieaugušajiem – gribu izaugt tik vai ar to ir gana, nekautrējos pāriet tikai uz nūjošanu, spēcīgs, ka varu noskriet Stirnu noteikti, nē! kaut kad Talsos ar Ivaru Braunu buka Lūsi, gribu sasniegt meistara vienojāmies, ka Līgatnē mēģināsim pakāpi aikido, gribu nebaidīties Lūsi, tā arī izdarījām. Šogad katru mēģināt kaut ko jaunu. Stirnu buks posmu mana galva cīnās ar Lūsi, ir lielisks, jo mūsu mazie susuriņi saka, ka ir Lūši un tajā pat laikā labi apzinās, ka šobrīd pagaidām vēl viegli nav, šogad tādi ļoti “Sahāraini” skrien susuriņu, bet kad izaugšot, tad gan Lūsi. Ir bērnu posmi, vai nu ar karstumu vai ar gariem smilšu ceļiem, vecāki, kuri sākumā brauca tikai līdzi un teica, ka skriet pludmalēm. Bet pieņemu, ka mana neforsētā pieeja – nekad, bet tad es parādīju, ka var taču nūjot, jo trases un “soli pa solim” taktika sevi attaisno, jo līdz Lūša ir tā vērtas, lai tās baudītu, un skat, ir vecāki, kuri no distancei esmu jau tikusi. Vai izaugu? Nē, un diez vai tik drīz izaugšu. Līdz Vāveres distances ir aiznūjojuši līdz Stirnu bukam. Ir tētis, kurš 2016. gadā Riekstukalnā Vāveri mocīja, bet Lūša distancei, jā esmu tikusi, bet vai ar to ir gana, šogad jau Lūsi vico palēkdamies. Mana mamma nūjo noteikti, nē. Tagad var audzēt labāku laiku, ātrāku Zaķi, brālis skrien Zaķi, abas mazās meitas ir Sururiņi. Kalnu karaļa posmu. Arī ārpus Stirnu buka, noteikti, Tā bērni ir “ievilkuši” savas ģimenes, katram no viņiem vēl neesmu izaugusi. Ir vēl tik daudz interesantā apkārt, neizzinātā sevī, aikido, dzīvē, cilvēkos. Man vēl ir ir savs “Lielais Lūša” sapnis, mērķis, apņemšanās. nepieveikts Vilkacis, kaut kur dziļi dzirdu, ka mani sauc Tava skriešanas karjera Stirnu bukā ir sākusies Pacific Crest Trail, Ziemeļamerikas taka no Meksikas 2016. gadā ar noskrietiem Zaķiem, pēc tam divus līdz Kanādai, vēl kāds treils ārpus Latvijas, nākamā aikido meistarības pakāpe, labprāt vēlreiz līdz Japānai gadus Stirnu buks un šogad – visi Lūši. Izaugi? Jā, 2015. gadā neskrēju, jo Zaķis šķita nepieveicams, gribētos aizkļūt, fizioterapeita prakses uzsākšana, bet tad, ziemā sāku lēnu garu trenēties un vienā brīdī jaunais projekts “Skola Izaugsmei” ar pašizaugsmes, sapratu, ka, ja neskrien uz rezultātu, tad tas process ir jauniešu līderības un nometņu programmām. Vēl ir kur pat baudāms, jo lēnu garu varēju notipināt pat 8 km. augt un augt. Un es augšu!
49
nements Abo
Teksts: Signis Vāvere
Skriešanas tēlošana Savā ziņā smieklīgi, bet Stirnu buku vidē jau pašsaprotami zināms, ka skries nevis 10 km krosu pa mežu, bet gan Zaķi un visi saprot, ka nevis skriesies ar zaķi, bet gan pieveiks Zaķa distanci. Lai arī aktieriem “simts gadus” nevajag vēl kaut ko papildu tēlot, viņi skrien – Zaķi, Buku un drīz arī Lūsi. Gints Andžāns ir talantīgs aktieris, Stirnu buka abonements un “tēlo stirnu buku” skrienot Stirnu bukā. Kuru no Stirnu buka distanču dzīvniekiem tev izdotos notēlot vislabāk? Labs jautājums. Par to nāktos spriest skatītājam, jo jebkuru no pieciem nospēlēt ticami būtu izaicinājums. Kā nekā – pietiekami atšķirīgas plastikas, dzīvesveids, raksturi, ēdienkarte. Ja tiktu dota izvēle – mēģinātu lūsi, tas, šķiet, būtu vissmalkāk jāpapēta, par pārējiem, manuprāt, zināms ir vairāk.
Aktieris un skriešana nav ierasta kombinācija. Kāpēc tu skrien? Cik zinu, ļoti daudzi kolēģi skrien. Varbūt ne tik bieži šāda rakstura pasākumos, bet ikdienā skrien gan. Man ir tā – īsākās distancēs tā ir relaksācija un fiziskās sagatavotības uzturēšana, garajās distancēs – sevis pārbaudīšana, veselīgs dzīvesveids, “galvas iztīrīšana”, sacensību gars un pozitīvs enerģijas lādiņš.
Skriešana taču nav tas sporta veids, kur ar tēlošanu var ko panākt? Noteikti nē. Vai nu vari, vai nevari. Būtu jau lieliski, ja spēka nav, bet “tēlo”, ka ir un turpini “lidot” uz priekšu. “Tēlošana”, laikam, visizteiktākā un biežāk sastopama futbolā un hokejā, bet tur, kā zināms, ja ir labi un acīgi tiesneši – seko sods.
Vēl kāds no latviešu aktieriem skrien? Jā! No Dailes teātra dāmām, piemēram: Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Kristīne Nevarauska; Ērika Eglija, Dārta Daneviča, Lelde Dreimane, Ieva Florence. No kungiem: Artūrs Dīcis, Mārtiņš Počs, Aldis Siliņš, Gints Grāvelis, Ģirts Ķesteris, Mārtiņš Upenieks. No Nacionālā teātra trasēs esmu saticis Raimondu Celmu, Uldi Anži, Arturu Krūzkopu.
Kas aktiermākslai ir kopīgs ar skriešanu? Paralēles vilkt, droši vien, var vairākās komponentēs: izturība - sākot no 1,5 h līdz 5 h uz skatuves; gatavošanās “treniņu” periods pirms katras izrādes – aptuveni divus mēneši vai pat vairāk, koncentrēšanās, sviedri, izaicinājums, satraukums, starts un finišs, skatītāji un atbalstītāji, īpašs apģērbs un ik pa brīdim nepieciešami ūdens pieturas punkti, jeb starpbrīži.
50
Raiens Renoldss var noskriet maratonu pa 3:50:22. Vari? Visu cieņu Raienam Reinoldsam! Par sevi nevaru atbildēt, jo vēl neesmu mēģinājis šo distanci. Pagaidām labākais rezultāts pusmaratonā ir 01:49:00, ja reizinām ar divi, tas būtu 03:38:00, tātad - varu! Skrējējiem, protams, ir skaidrs, ka šāda veida matemātika skriešanā nedarbojas. Kad noskriešu, tad parunāsim vēlreiz.
Kāds būtu tavs tērps nākamā karnevālā? Kā nokļuvi līdz Stirnu bukam? Diemžēl vēl nav bijis tas gods apmeklēt šo Pirms pāris gadiem nolēmu kaut ko pamainīt skriešanā, jo asfalts sāka apnikt. Uzzināju par “Stirnu pasākumu. Ja nāktu – būtu lācis – teātrī ir ļoti meistarīgi buku”, pamēģināju un sapratu, ka tas ir man. Ļoti izgatavots lāča kostīms, izskatās diezgan īsts. iepatikās šī sporta notikuma formāts, tas, ka posmu Manām meitām “Viņas melo norises vietas mainās, skaistie labāk” un citi latviešu seriāli ir Latvijas dabas skati un takas par topā. Tevi trasē atpazīst? kurām neko līdz šim nezināju. Atpazīst, jā, Prieks dzirdēt, ka viņām Paldies Rimantam, ka latviešiem, un vairāk interesē vietējais ražojums. ne tikai, ir šāds iemesls satikties un uzsauc kādu Atpazīst, jā, uzsauc kādu atbalsta kopīgi pavadīt laiku. atbalsta un un uzmundrinājuma frāzi, kas ļoti palīdz un ir svarīgi trasē. Bērnu Tu skrien Buka distanci. Kad uzmundrinājuma atpazīšanas prieks ir patīkams, jo būsi gatavs Lūsim? frāzi, kas ļoti viņi redz, ka teātrī vai televīzijā Jā, šogad sāku. Kad skrēju Zaķi, palīdz un ir “sastapts” personāžs arī skrien un domāju: kad finišā būs sajūta – eh, tas, ceru, rāda viņiem labu piemēru. varētu vēl vienu aplīti – tad pāriešu svarīgi trasē. uz Buku. Šī sajūta tā arī neatnāca. Ko tu vēl gribētu noskriet? Vienkārši, regulāri turpinot skriet, Gribētu kādreiz izmēģināt pilno ķermenis sāka “prasīt” pēc mazliet maratona distanci, lai pārbaudītu lielāka izaicinājuma un nākamā pakāpe ir Buks, kas ir diezgan nopietns lēciens sevi un varētu atzīmēt to sportisko sasniegumu sarakstā. kilometrāžā. Kad finišā jutīšu, ka bija par maz vai par Kā arī, labprāt, aizbrauktu uz kādu taku skrējienu ārpus Latvijas – citā klimatā un citā reljefā. Tas varētu būt īsu, sākšu gatavoties Lūsim. īpašs notikums, pieredze un izaicinājums. Tiekamies Stirnu bukam jau divas reizes bija karnevāls. trasēs!
51
Basks
# esesmustirnubuks
52
Teksts: Signis Vāvere
Stirnu bukā Puisis atbraucis studēt uz Latviju, iemīlējis latviešu meiteni un tagad skrien Latvijas takas. Kā jau īstenam baskam – patīk ēst un gatavot ēst, kā arī kalni un daba padara viņu dzīvu. Lai arī viņa tēvs saka, ka “skrien vai mūk tikai gļēvuļi,” taku skriešana ir ieņēmusi svarīgu vietu viņa dzīvē.
Kā tu nokļuvi līdz skriešanai mežā? Tas notika pagājušā gada septembrī. Mans draugs Mārtiņš, iepriekš bija piedalījies Stirnu bukā un pastāstīja par to man. Tā nu es nolēmu izmēģināt, tas bija pagājušā gada pēdējais posms Līgatnē. Toreiz es skrēju Zaķi. Kurš no Stirnu buka zvēriem esi Tu? Es esmu ietiepīgs kā Stirnu buks. Šogad skrienu Buka distances. Tavs labākais Stirnu buka poms? Ja man noteikti jāizvēlas viens posms, tad tas būs pagājušā gada Līgatnes posms, kurā tad arī bija mana pirmā pieredze ar Stirnu buku. Pie tam, tas bija arī mans pirmais taku skrējiens. Lieliska atmosfēra, ļoti labas sajūtas. Biju iespaidots no tā, cik daudz cilvēku tur bija, gan skrienot, gan atbalstot. Visi kopā, kā perfekts kopums, savienots ar dabu, nodarbojoties ar sportu. Tas man lika gribēt šo visu atkārtot uz visiem 1000%, un tā arī daru!
Kas tev vislabāk patīk trasē Mani ļoti piesaista Kalnu karalis. Sākumā es pat nesapratu, kāpēc daži skrējēji vienkārši apstājas pirms tā, dziļi elpo, dabū papildu gaisu un tad sāk skriet tā, it kā lācis viņiem sekotu. Tagad es zinu kāpēc. Bet kopumā man patīk viss, tāds perfekts sajaukums.
Visi kopā, kā perfekts kopums, savienots ar dabu, nodarbojoties ar sportu. Tas man lika gribēt šo visu atkārtot uz visiem 1000%, un tā arī daru!
Kur Stirnu bukam būtu jālec? Ja godīgi jāsaka – nezinu. Es vēl aizvien iepazīstu Latvijas takas, tāpēc šajā jautājumā nevaru palīdzēt. Atstāšu šo uzdevumu organizatoriem un viņu izdomai.
Kas pietrūkst Stirnu bukam? Domāju, ka lielākoties viss ir kārtībā. Ieteikt varētu kādu nakts skrējienu. Otra foršākā lieta pēc taku skriešanas? Braukt ar riteni. Bet jebkurš sports, ko var darīt ārā ir foršs. Kam vajadzētu uzstāties uz Stirnu buka skatuves? Grupa, kas tev liktu gribēt dejot. Man patīk latviešu folkloras mūzika un tāpēc “Tautumeitas” varētu būt mana izvēle.
Cik Stirnu bukos tu esi piedalījies? Jau četras reizes esmu piedalījies. Trīs palikušas šogad un ceru, ka nākotnē būs vēl un vēl. Kā tevi sauc un kura ir tava komanda? Mans vārds ir Iñigo. Latviski to izrunā - Iņigo. Pārstāvu Pranamat ECO team.
53
V eselība
Meniska plīsums – pirmās pazīmes un pirmā palīdzība Meniska plīsums ir viena no biežākajām ceļgala locītavas traumām, kas var notikt ikvienam un jebkurā vecumā – gan mājās, gan uz ielas, gan sportojot. Kāpēc menisks var plīst, kādas ir pirmās pazīmes, ārstēšana un profilakse? Konsultē BENU Aptiekas piesaistītais eksperts, traumatologs-ortopēds ORTO klīnikā Andrejs Peredistijs un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa. Kāpēc sportojot plīst biežāk? Katrā celī ir divi meniski – pusmēness formas skrimšļi, skaidro A.Peredistijs. Tie abi kopā veido savdabīgu gredzenu starp augšstilba un apakšstilba kaulu galiem. Ceļa priekšpusē un aizmugurē meniski ir savstarpēji savienoti ar saitēm – tās nodrošina tiem nelielu kustību amplitūdu. Attiecībā pret abu masīvo augšstilba un apakšstilba kaulu galiem, kuri veido ceļa locītavu, menisks ir samērā maigs un trausls. Lai arī tie anatomiski seko ceļa kustībām un piedalās to nodrošināšanā, tomēr reizēm arī neizdodas būt uzdevuma augstumos un tie nepareizā laikā atrodas nepareizā vietā. Rezultātā smagie kaulu gali menisku pārāk spēcīgi saspiež vai parauj, izraisot mēnessveida skrimslī plīsumu. Piemēram, futbols ir meniska traumu fabrika – jo asa bremzēšana, spēja kustības uzsākšana, strauji pagriezieni celim var būt ļoti traumatiski. Sportojot meniska traumas parasti tiek izraisītas kompleksā ar saišu plīsumiem vai pārrāvumiem. Dažkārt pat kaulu plīsumiem vai lūzumiem.
Var plīst arī mierīgos apstākļos Tomēr priekšstats, ka menisku plīsums ir tikai aktīvu sportistu trauma, kamēr citus šāda liksta neskar, ir maldīgs. Menisks var plīst gluži mierīgos apstākļos pie neveiklām, pēkšņām kustībām. Piemēram, strauji pietupstoties, lai paceltu nokritušu priekšmetu, vai ieņemot lotosa pozu jogā, maksimāli izspīlējot ceļus uz abām pusēm. Kāpēc? Ņemot vērā to, ka gadu gaitā visas organisma sistēmas pakāpeniski noveco un nolietojas, trauslāki un neelastīgāki kļūst arī meniski. Pēc piecdesmit gadu vecuma meniski mēdz plīst arī ierastas ikdienas slodzes dēļ, uzsver ārsts.
54
Pirmās pazīmes, ka bojāts menisks
Sāp, smeldz, īd tieši tur, kur menisks anatomiski atrodas – pa perimetru ap ceļa locītavu. Pie nopietnām meniska traumām, kad atplīsis gabaliņš, celī rodas iekaisumi, kas var izraisīt izteiktākas sāpes un pietūkumu ceļa locītavā. Arī spiedoša sajūta celī. Meniska noplīsusī daļa, kas brīvi peld ceļa locītavas kapsulas šķidrumā, var radīt ļoti nepatīkamu sajūtu, kad šķiet: kustoties celis it kā “izļurkājas”, iziet no savas vietas. Pēkšņa ceļa kustības nobloķēšanās. Pastāvīgi dreifējošais meniska gabaliņš locītavā var ieņemt tādu pozīciju, kas bloķē tās kustīgumu. Proti, atlūzas dēļ locītava ieķīlējas – kāju nevar izstiept, ne arī pilnīgi saliekt ceļa locītavā. Sāpes, pietūkums, kustību ierobežojums celī ir pazīmes, ka meklējama ārsta palīdzība.
Kā izmeklē menisku? Rentgens nepieciešams, lai gūtu skaidru priekšstatu par ceļa kaulu stāvokli. Ultrasonogrāfija (USG) Latvijā ir ļoti iecienīta izmeklēšanas metode. Cilvēki to veic labprātāk nekā samērā dārgāko magnētisko rezonansi. Tomēr ultrasonogrāfijā menisku un tā bojājumu saskatīt un novērtēt ir tikpat kā neiespējami. Lai izvērtētu meniska bojājumu, jāveic magnētiskā rezonanse – tas ir “zelta standarts”. Lielākā priekšrocība magnētiskās rezonanses izmeklējumam ir ļoti laba mīksto audu izšķiršanas spēja, līdz ar to var diagnosticēt saišu, cīpslu, locītavas skrimšļu, menisku un muskuļu bojājumus. Turklāt, veicot magnētisko rezonansi, dažkārt var atrast kaulu mikrolūzumus, kurus neredz rentgenogrammā.
Ja vajag operēt
Latvijā meniskus operē artroskopiski – veicot divus dūrienus ceļa locītavā. Pa vienu tiek ievadīts 4 milimetrus liels videokameras objektīvs kopā ar ļoti spilgtas gaismas kūli, kas izgaismo citkārt pilnībā tumšo meniska mājvietu. Vairākkārtīgā palielinājumā operējošais ķirurgs ceļa locītavas kapsulas iekšējo telpu redz uz ekrāna. Otrs dūriens ceļa locītavā paredzēts operēšanai – noplīsušo meniska daļu nogriešanai, brīvi peldošo izņemšanai, kā arī plīsumu šūšanai. Vidēji šāda operācija ilgst 15–20 minūtes. Pēc dažām stundām cilvēks jau var doties mājās. Pēc meniska operācijas aptuveni nedēļu jālieto pretiekaisuma un pretsāpju zāles. Tiesa, meniska šūšana ir nedaudz traumatiskāka operācija, tāpēc pēc tās kādu laiku var nākties pārvietoties ar kruķiem. Savukārt, ja tiek likvidēti tikai meniska noplīsušie gabaliņi, cilvēks var staigāt bez īpaša apgrūtinājuma. Nodarbības trenažieru zālē var atsākt jau desmitajā dienā pēc operācijas.
Menisks jāsaudzē Pirms simts gadiem zinātnieki uzskatīja, ka menisks ir pārpratuma pēc saglabājusies detaļa, kura mums nav īsti nepieciešama. Mūsdienās meniska nozīme ir vairāk izpētīta un novērtēta, un profesionāļi pret šiem skrimšļiem izturas ļoti saudzīgi. Pat operējot menisku, cenšas to maksimāli saglabāt. Savukārt, pirms vispār ķeras pie operēšanas, rūpīgi izvērtē, vai ieguvumi no šī procesa patiesi būs pietiekami lieli un vai tieši menisks ir īstais ceļa problēmu vaininieks. Traumatologu-ortopēdu labā prakse skaitās neaiztikt menisku, ja tas nerada sāpes un diskomfortu.
Pirmā palīdzība, ja plīsis menisks: 1. Traumētās vietas atvēsināšana. Jāpatur zem tekoša, vēsa ūdens 10–15 minūtes vai jāpieliek ledus gabaliņi maisā, vai jāuzpūš aukstuma aerosols. 2. Kāja jāatslogo un jātur piepaceltā stāvoklī. 3. Lai mazinātu sāpes, var lietot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus. 4. Jāpiesakās uz konsultāciju pie traumatologa-ortopēda. 5. Ja notikusi ceļgala locītavas bloķēšanās, obligāti jābrauc uz traumpunktu.
Farmaceita padoms
BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa atgādina, ka, lai pēc iespējas pasargātu menisku no plīsuma, svarīga ir tā saudzēšana un profilakse. Meniska, tāpat kā citu organisma skrimšļu stiprināšanai, talkā nāks vitamīns C. Tas ir ļoti svarīgs kolagēna sintēzē, kā arī veic antioksidanta funkciju. 400 mg dienā mazina iekaisuma procesus un sāpes. E vitamīns ir antioksidants, kas mazina muskuļu bojājumus un sāpes artrīta pacientiem. Savukārt D vitamīns ir nozīmīgs ne vien mūsu imunitātes stiprināšanai, bet arī iekaisumu procesu mazināšanai. Arī B5 vitamīns piedalās kolagēna sintezē, kas ir tik ļoti svarīgs locītavu veselībai. Vairāki B grupas vitamīni, kā, piemēram, B6, B12 un folijskābe, samazina iekaisuma mediatorus. Tikmēr minerālvielas ir nepieciešamas mūsu šūnu darbībai, piemēram, kalcijs un fosfors ir svarīgi kaulu veselībai. Savukārt bors un mangāns ir svarīgi kolagēna kofaktori, bet cinks piedalās daudzās enzīmu sintēzes reakcijās, tas regulē šūnu augšanu un stiprina imunitāti. Protams, var lietot arī aptiekā pieejamos kolagēnus, tomēr ieteicamāk, lai organisms pats spētu veikt savas funkcijas, vai lietot aktīvās vielas, kas piedalās šo funkciju nodrošināšanā. Tādēļ, izvēloties uztura bagātinātājus, kas uzlabo locītavu veselību, ir jāpievērš uzmanība, vai tie satur šos svarīgos vitamīnus un mikroelementus.
55
A
56
K PRA
STI
Teksts: Raivis BLŪMS
Uz Lapzemi, pusnakts sauli un ziemeļbriežus lūkoties...
K
ādā tumšā rudens vakarā, varenajos interneta plašumos uzdūros informācijai par taku ultra - maratonu Lapzemē, kas vienlaicīgi bija arī Ultra-Trail World Tour Discovery Race – NUTS Ylläs Pallas 2019. Brīdī, kad visi steidz piedalīties dažādos skrējienos uz Dienvidiem no Latvijas, Lapzeme likās gana “eksotisks” galamērķis un izvēle par piedalīšanos tika izdarīta ilgi nedomājot. Ņemot vērā manu nelielo pieredzi taku skriešanā, izvēlējos otru garāko distanci -105 km ar aptuveni 2800 augstuma metriem. Sacensību norises vieta atradās krietni aiz Polārā loka, aptuveni 1000 km attālumā no Helsinkiem, kuru pieveikšana ar auto mums prasīja nogurdinošas trīspadsmit stundas. Ieradāmies trešdienas vakarā un pēc garā ceļa nolēmām vēl izkustināt kājas, nedaudz izskrienot. Man paveicās sastapt pirmo ziemeļbriedi, par ko priecājos kā mazs bērns. Turpmākajās dienās šīs tikšanās kļuva par ierastu lietu. Un jā, šeit tiešām nesatumst it nemaz! Lai spētu pagulēt, jāaizver vistumšākie aizkari. Nākamajā dienā nolemjam apvienot patīkamo ar lietderīgo – izbaudīt Lapzemes plašumus, nedaudz Sacensību starts paredzēts pusnaktī no piektdienas iepazīt trasi un izskriet pirmos starta kilometrus. Pēc līdzenās taciņas, nonākot uz īstās takas, mani pārņem uz sestdienu. Tam ir viens ļoti liels mīnus -kad pamatīgs šoks - taka sastāv no diezgan asiem akmeņiem piektdienas rītā pamosties, tad saproti, ka īsti neko darīt nevajadzētu, jo līdz pusnaktij un saknēm, turklāt taka ir tieši tik jācenšas saglabāt ķermeni un prātu šaura, ka garām tikt kādam noteikti pēc iespējas svaigāku. To ir ļoti grūti nav iespējams. Nav ne jausmas kā te Sacensību izdarīt, jo visa diena tiek pavadīta vispār var paskriet, kur nu vēl 100+ norises vieta bezdarbībā, gulšņājot un ēdot. Ap kilometrus. Bet nu jau atkāpties par astoņiem jau ļoti esmu sailgojies vēlu. Būs vien kaut kā te jāmēģina atradās krietni pēc aktīvas darbības un domāju, skriet. Nolemju vēl apskatīt lielāko aiz Polārā loka, kaut varētu jau skriet tagad. Kaut paredzēto kāpumu trasē – slēpošanas kā garlaikojoties aizvadām atlikušo kalnu Ylläs kūrortā ~2.5 km ar aptuveni laiku līdz autobusam. Uz starta 500 augstuma metru pievarēšanu. 1000 km vietu mūs nogādā organizatoru Pēdējais pusotrs kilometrs autobuss, kas no mūsu ciema mērojams pa kustīgiem, galvas attālumā no atiet pulksten desmitos. Autobusā izmēra akmeņiem. Pēc taciņas šis Helsinkiem. satiekam latviešu bandu – Stirnu pat šķiet galīgi labi un mani nemaz buka komandu, kas sezonas vidū vairs nešokē. Nodomāju, ka uz leju atbraukuši izvēdināt galvu un gan pa šādu segumu nevēlētos skriet un par laimi tas arī nebija jādara. No kalna augšas skati smelties idejas. Līdz ar to, ceļš līdz starta vietai paiet uz apkārtni paveras tiešām iespaidīgi, turklāt balvā par nemanot. Esam starta vietā un nu jau viss beidzot rit ātri kāpienu, atkal satieku bariņu ziemeļbriežu. Nopriecājos un raiti. Satiekam arī Matīsu un Kaidi, kas atbraukuši ar par savu izvēli uzkāpt, jo zinu, ka sacensību laikā nebūs citu autobusu. Vēl viens ātrs latviešu kompānijas foto un nu jau pēdējās minūtes līdz startam. īsti iespēja šos skatus pilnvērtīgi izbaudīt.
57
Pēc pavadītās dienas bezdarbībā, esmu tik ļoti noilgojies pēc kustēšanās, ka acumirklī nolemju sekot līderiem un mēģināt saprast kā pa to taku vispār var paskriet. Tiek dots starts un tā arī daru. Pirmo kilometru pa līdzeno taciņu neliels pulciņš skrējēju turas kopā, līdz beidzot viens, samērā gara auguma skrējējs, izvirzās vadībā. Nolemju turēties aiz viņa. Viņš ik pa laiciņam pārmij pa vārdam ar turpat blakus skrienošiem biedriem un, kad pienāk laiks īstajai taciņai, atvadās no biedriem un aidā. Esam abi īstajā akmeņu un sakņu takā. Kas aiz manis notiek, vairs nezinu, jo esmu ļoti sakoncentrējies uz taku un to, kā šo taku pieveic somu skrējējs. Pēc brītiņa saprotu, ka pa šo taku var arī diezgan normāli skriet. Līdera solis šķiet gana ātrs, tas ir tuvu manas
58
komforta zonas augšējai robežai. Kamēr skrienam pa līdzenu vai uz leju, varu turēt viņa tempu, taču, kad taka sāk iet augšup, turēties līdz ir ievērojami grūtāk. Diezgan ātri saprotu, ka ilgi šādi skriet nevarēšu, jo ir taču vēl ļoti daudz jāskrien. Bet vēl kādu brītiņu turos, līdz ap kādu desmito kilometru nolemju lēnām viņu palaist un turpināt skrējienu vienatnē. Esmu tik ļoti koncentrējies takai, ka līdz pirmajam kontrolpunktam ~21. kilometram neesmu gandrīz nemaz dzēris. Saprotu, ka gan jau šāda kļūda nepaliks bez sekām, bet nu jau par vēlu. Turpmāko distanci gan ļoti piedomāju pie ūdens uzņemšanas. Tālāk trase aizvijas pa ceļu un tad nogriežas uz mazākiem meža ceļiem. Te jau skriešana vairs neprasa tik lielu koncentrēšanos, kā tehniskajā sākumdaļā. Bet ap kādu trīsdesmito kilometru sajūtu nepatīkamu duršanu vēderā, kas ievērojami pastiprinās katru reizi, kad jāskrien uz leju. Brīžiem tik ļoti velk vēderu krampī, ka ir grūti ieelpot. Izelpot varu, bet ieelpot tikai pavisam sekli. Nodomāju, forši! Kārtīgs iesācējs, pārķēri startu un tagad nāksies izdomāt pieklājīgu atrunu, lai izstātos. Dažbrīd pāreju soļos, jo nespēju paelpot. Kādā brīdī, kad taka vijas augšup sadzirdu aiz sevis veiklu soļu tuvošanos. Jau kopš starta gaidīju, kad mani noķers pārējie. Nu tas brīdis ir klāt un esmu pārsteigts visnepiemērotākajā brīdī. Man par lielu pārsteigumu, aiz sevis ieraugu līderi. Viņš saka, ka esot apmaldījies, sniedz man roku sveicienam un saka: “esmu Anti”. Es viņam saku: “Tu esi ļoti ātrs, man Tavu tempu neturēt. Tiekamies finišā!” Viņš apgalvo, ka nekur tālu no manis aizbēdzis nebija un, ka pats es esot gana ātrs. Anti turpina raitā solī skriet augšup, vēl pagriež galvu atpakaļ un apjautājas, vai ar mani tiešām viss ir labi. Es ar smaidu uz lupām atbildu, ka, protams,
man viss lieliski! Tikko viņš aizgriežas, sāpēs saviebju seju un turpinu sevi lamāt par pārāk ātro startu. Nāk prātā domas par izstāšanos, lamāju sevi klasiskajā “kam man tas viss vajadzīgs” stilā. Bet tad mani pārņem spīts! Domāju, neatvieglošu tiem puišiem darbu, lai pacīnās un noķer mani, tad arī varēšu izdomāt kaut kādu pieklājīgu attaisnojumu, lai izstātos. Atceros, kā ar Stirnu buka puišiem, vēl autobusā esot, pavīpsnājām par gadījumiem, kad tiek pārķerts starts un nākas izstāties vai ļoti samazināt tempu. Un te nu es esmu tieši tāds pats! Tomēr, par spīti visam, temps saglabājas gana pieklājīgs. Tagad dzeru daudz, bet joprojām noskrējienos ļoti rauj vēderu krampjos. Dīvaini, bet skrienot pa līdzenu vai augšup viss ir kārtība un pat brīžiem aizmirstu par tādu problēmu. Tā nemanot, esmu sasniedzis kontrolpunktu 46. kilometrā, kur varēja nosūtīt papildinājumus. Nomazgāju seju un kļūst ļoti, ļoti auksti. Pārņem drebuļi. Tā trīcot uzpildu ūdens pudeles, papildinu želeju krājumus, uzvelku džemperi un dodos tālāk. Taka joprojām labi skrienama un temps arī joprojām labs. Esmu jau pieradis un samierinājies ar krampjiem vēderā. Kilometri padodas viegli un ap kādu 60. kilometru jūtos ļoti labi! Temps labs, vēderu vairs
krampjos nerauj – ideāli! Joprojām gaidu, kad mani kāds panāks, jo, protams, kaut klusībā vienmēr ceru būt starp labākajiem, apzinos, ka mana pieredze ir niecīga un noteikti pieredzējušie puiši mani panāks. Zinu, ka pēdējos divdesmit kilometros būs divi ļoti stāvi kalni jāpieveic un tā arī ar šīm domām kilometri paskrien ātri. Vien, pa akmeņainākām sekcijām skrienot, sāk sāpēt pēdas. Brīžiem pat pārņem sajūta, ka skrienu ar plikām pēdām. Jo tuvāk beigām nonāku, jo kļūstu bailīgāks. Sāku domāt, cik stulbi tagad būtu nokrist un sabojāt šo lielisko sacensību. Sāku ļoti tehniskas vietas iet divu iemeslu pēc: 1. jo ļoti sāp pēdas; 2. dēļ pirmā izdomāju otro, ka tagad jābūt piesardzīgam un nedrīkst nokrist. Tā nu pamazām esmu nonācis līdz slēpošanas kalnam un jau kādu laiciņu gaidīju, kad varēs pārmaiņas pēc parāpties. Kāpjot kalnā, uzņemu laiku, jo gribu saprast cik tālu no manis ir sekotāji. Kalnā kāpšanas temps ap 15 minūtēm kilometrs un nevienu sekotāju neredzu. Pieņemu, ka sekotāji ir vismaz 20 minūtes aiz manis. Līdz finišam vien nieka 20 kilometri un sāk parādīties ticība, ka tiešām ir iespējams sasniegt finišu otrajam.
59
60
Tomēr, aizdzenu šīs domas un nolemju, ka par to varēs domāt, kad būšu pievarējis pēdējo kāpumu, kas solās būt ļoti stāvs. Kad esmu ticis slēpošanas kalna augšā, tad seko diezgan stāvs noskrējiens uz leju pa asfaltētu ceļu. Ļaujos neprātīgam skrējienam un aptuveni vidū jūtu, kā sāk piedzīties augšstilbi, bet nolemju, ka varu to paciest un apzinos, ka apstāties šādā ātrumā un stāvumā būtu vēl grūtāk. Tieku līdz lejai un pa līdzeno skrienas ļoti labi, tikai nu jau arvien vairāk sevi piesaka pēdas. Brīžiem pēdas sagādā neaprakstāmu sāpju gammu. Nolemju likt lietā ibumetīnu, lai gan maz cerību, ka līdzēs. Tā nu esmu nonācis pie pēdējā kāpuma un apzinos, ka no augšas būs mazāk par 7 kilometriem un tie visi vedīs pamatā uz leju. Pieskrienu un nodomāju, tad nu gan stāvums! Par velti visi biedēja par to. Bet tas izrādījās tikai pats kāpuma sākums un visus kāpumus eju. Kārtējo reizi secinu, ka pēc simtā īstā elle vēl tik bija priekšā. Sacensību organizatori kilometra atlikušie ir garāki par parastiem kilometriem, “saldajam ēdienam” bija pataupījuši ļoti stāvu kāpumu, taču baudāmi gan! Esmu atpakaļ ciemā, kur vietējie klātu ar nelieliem oļveidīgiem akmeņiem, kas mijas ar iedzīvotāji un dalībnieki, iznākuši sveikt finišētājus. tiem pašiem galvas izmēra akmeņiem. Te katrs solis uz Šeit aizmirstas visas sāpes un tu esi patiesi laimīgs un augšu bija ar milzīgu piepūli un, ja vēl pieliek klāt aiz lepns, ka esi spējis tikt galā ar visām piedzīvotajām muguras noskrietos 100 km, tad vispār jauki! Turklāt, grūtībām ceļā. Gribās sev iekniebt, vai tiešām neesmu ik pa brīdim, jau tā sāpošajās pēdās, iemetās negants sapnī un viss notiek pa īstam. Pēc finiša vēl intervija, krampis un pāris reizes gandrīz atmuguriski noveļos. kur nogurušais prāts ar grūtībām savirknē teikumus angļu mēlē. Šis piedzīvojums ir Jūtos nožēlojami, nespēju tikt uz noslēdzies. Dodiet vēl! priekšu, taču kaut kā beigu beigās Milzīgs paldies manam trenerim esmu nonācis augšā. Uzreiz gan uz Šņukstu no Artūram Junolainenam (Arturs), leju paskriet nespēju, jo sīkie asie bez viņa tik īsā laikā tas nebūtu akmeņi neļauj man skriet. Taču prieka un iespējams! pavisam drīz nonāku līdz foršai izmisuma Un arī paldies jāsaka Mārim līdzenai taciņai. Solis gan vairs nav vienlaicīgi, taču (Māris Berķis), tam pulsometru tik raits, bet nu jau vairs atlicis nav (Pulsometrs.lv) čalim, kurš atsaucās nekas. Nolemju piezvanīt Dacei, tagad zinu, ka un neatteica palīdzību. kas arī ir distancē, bet zinu, ka viņa pat rāpus, bet Vislielākais paldies manai Dacei. pa laikam uzmet aci rezultātiem. Paldies arī visiem, kas turēja īkšķus Gribu saprast, cik tālu ir sekotāji, finišu sasniegšu par mani, es to jutu! Jūs palīdzējāt jo pēc sajūtām vairs nekāds cīnītājs otrais! man sasniegt finišu! Jūs esat spēks! neesmu. Dace atzvana un saka, ka Tā kā nespēju izdomāt jēdzīgu pēdējā kontrolpunktā trešais ir bijis iemeslu, kā paskaidrot izstāšanos, aptuveni 40 minūtes aiz manis. nācās vien tikt līdz finišam! Momentā mani pārņem emocijas, Thanks for photos: Aapo Laiho Poppis šņukstu no prieka un izmisuma vienlaicīgi, taču tagad zinu, ka pat rāpus, bet finišu sasniegšu otrais! Suomela #LLuisTollRiera NUTS Trail Running Novēlam viens otram izdošanos un turpinu ceļu uz #NUTSYlläsPallas2019 #trailrunning ultrataka.lv #ultramarathon finišu. Nu jau vairs skrienu tikai uz leju un pa līdzeno,
61
R
LT EZU
ĀT I
PILSSALAS STIRNU BUKS. ALŪKSNE Zaķis
1
Dalībnieks Dainis Stepe
Rezultāts
P dist.
P KK P kopā
00:45:45 1000 201 1201
1
Dalībnieks Jeļena Ābele
Sievietes
Rezultāts
P dist.
P KK P kopā
00:53:39 1000 300 1300
2 Kārlis Vīksne
00:45:49
998
181
1179
2 Sandra Buliņa
00:54:16
989
204 1193
3 Jānis Mūrnieks
00:47:17
967
193 1160
3 Gita Karlsone
00:55:45
962
224 1186
4 Jānis Olengovičs
00:47:23
965
177
4 Elīna Kārkliņa
00:55:51
961
197
5 Andris Robalds
00:47:49
957
205 1162
5 Gunta Holštroma
00:55:55
960
225 1185
6 Kristaps Broks
00:47:57
954
178
1132
6 Sanita Buliņa
00:56:10
955
199 1154
7 Dāvis Uļģis
00:48:03
952
164
1116
7 Vieda Lūsa
00:56:14
954
181
8 Pēteris Grīviņš
00:48:26
945
178
1123
8 Liene Blumbeka
00:57:06
940 209 1149
9 Andris Saldons
00:48:34
942
208 1150
9 Ilze Meijere
00:58:26
918
214
10 Ilmārs Bricis
00:48:39
940
164 1104
10 Liene Ruģele
00:58:44
913
194 1107
Stirnu Buks
1
64
Zaķis
Vīrieši
Dalībnieks Andrejs Rastorgujevs
1142
Rezultāts
P dist.
1000 232 1232
1135 1132
Stirnu Buks Sievietes
Vīrieši
01:19:30
1158
P KK P kopā
1
Dalībnieks Ilona Marhele
Rezultāts
P dist.
01:33:24
1000 222 1222
P KK P kopā
2 Artjoms Rekuņenko
01:19:58
994
246 1240
2 Karīna Helmane-Soročenkova
01:33:32
999
237 1236
3 Didzis Glušņevs
01:21:55
971
206 1177
3 Zanda Malančuka
01:34:32
988
188
1176
4 Uldis Kļaviņš
01:23:18
954
252 1206
4 Celine Best
01:34:48
985
173
1158
5 Oskars Cimermanis
01:25:49
926
200 1126
5 Līga Valdmane
01:37:33
958
262 1220
6 Jānis Kūms
01:26:00
924
227
6 Anete Švilpe
01:41:20
922
220 1142
1151
7 Valdis Aņikejevs
01:27:42
907
208 1115
7 Kitija Valtere
01:42:54
908
237 1145
8 Dmitrijs Ničipors
01:28:43
896
196 1092
8 Dace Banga-Hodžajeva
01:43:57
899
202 1101
9 Kaspars Kārkliņš
01:28:45
896 200 1096
9 Alise Putraima
01:46:39
876
174 1050
10 Ainārs Brālītis
01:31:43
867
10 Laura Pētersone
01:47:34
868
230 1098
213 1080
PILSSALAS STIRNU BUKS. ALŪKSNE Lūsis
1
Dalībnieks Andris Ronimoiss
Lūsis
Vīrieši
Rezultāts
P dist.
P KK P kopā
01:50:05 1000 197 210
Dalībnieks Daina Jurķe
Sievietes
Rezultāts
P dist.
02:17:13
1000 165
1165
2 Jekaterina Sokunova
02:17:50
996
196
1192
1197
1
1174
P KK P kopā
2 Anatolijs Macuks
01:54:11
964
3 Dainis Limanāns
02:00:52
911
173 1084
3 Linda Boldāne
02:18:03
994
179
1173
4 Arnis Pašķevičs
02:01:19
907
192 1099
4 Kaidi Keir Kukk
02:22:33
963
155
1118
5 Matīss Haritonovs
02:01:49
904
169 1073
5 Līga Rusiņa
02:23:52
954
180 1134
6 Jevgeņijs Stepanovs
02:02:50
896
247 1143
6 Monta Ločmele
02:25:29
943
216
7 Vents Lupkins
02:03:07
894
136 1030
7 Dana Mačtama
02:28:31
924
153 1077
1159
8 Artis Krievāns
02:04:08
887
196 1083
8 Alvita Mirecka
02:28:54
922
159 1081
9 Sergejs Maslobojevs
02:05:47
875
129 1004
9 Vita Devjatņikova
02:29:57
915
183 1098
10 Raivis Reinfelds
02:06:28
870
205 1075
10 Viviana Kirilova
02:30:40
911
172 1083
Kalnu Karalis
Kalnu KaralIENE Sievietes
Vīrieši
Dalībnieks Ilgvars Dzedulis
Grupa
Rezultāts
Punkti
VZ1
00:00:36
300
1
2 Mārtiņš Krauklis
VB1
00:00:38
292
3 Oskars Bormanis
VZ2
00:00:38
4 Reinis Korsūnovs
VZ2
00:00:38
1
Dalībnieks Jeļena Ābele
Grupa
Rezultāts
Punkti
SZ2
00:00:48
300
2 Sindija Guntra Zaula
SZ1
00:00:55
265
291
3 Līga Valdmane
SB1
00:00:55
262
288
4 Ingūna Gailīte
SZ2
00:00:59
245
5 Jānis Šņoriņš
VB1
00:00:38
288
5 Gita Vilensone
SB1
00:01:00
241
6 Jānis Baunis
VZ1
00:00:38
286
6 Anda Zandberga
SZ2
00:01:01
240 237
7 Eduards Pāķis
VZ3
00:00:39
284
7 Karīna Helmane-Soročenkova
SB1
00:01:01
8 Jānis Bāča
VB1
00:00:39
280
8 Kitija Valtere
SB1
00:01:01
237
9 Voldemārs Lejnieks
VB1
00:00:41
268
9 Katrīna Erne
SZ1
00:01:02
232
10 Gatis Šulcs
VZ2
00:00:43
256
10 Laura Pētersone
SB1
00:01:03
230
65
R
LT EZU
ĀT I
Zēni U10 Dalībnieks
Meitenes U10 Skola
Skola
Rezultāts
1
Leo Bilāns
Laurenču sākumskola/ Siguldas sporta skola
00:26:41
1
Annika Zālīte
Ulbrokas vidusskola
2
Ansis Kristofers Pāvils
Priekules vidusskola/FK Bandava/Priekules novads
00:31:43
2
Elīza Ērenfrīde
Rīgas 84. vidusskola
00:30:01
3
Aleksis Bogdanovs
Piltenes vidusskola/Firma L4/Bogdanovu ģimene
00:31:47
3
Veronika Bogdanova
Piltenes vidusskola/Firma L4/Bogdanovu ģimene
00:31:07
4
Toms Viekals - Gasjūns
Jelgavas 4. sākumskola
00:31:54
4
Lauma Līva Saklaure
Ādažu vidusskola
00:33:19
5
Roberts Kanģīzeris
Jaunmārupes pamatskola/ HS Pārdaugava
00:32:07
5
Aurēlija Zīdere
Rīgas Valda Zālīša sākumskola
00:36:01
6
Tomass Stūrnieks
Engures vidusskola/ Engures vidusskola
00:32:33
6
Sanija Ločmele
Kalnciema vidusskola
00:36:31
7
Oskars Zariņš
Alūksnes pilsētas sākumskola
00:32:45
7
Anete Salnāja
Oskara Kalpaka Liepājas 15. vidusskola
00:37:48
8
Ritvars Gailis
Rīgas Centra humanitārā vidusskola
00:34:02
8
Ieva Rutkopa
Jelgavas 4. vidusskola
00:39:01
9
Reinis Eglītis
Rubenes pamatskola/ Kocēnu sporta skola
00:35:28
9
Paula Leimane
Ādažu vidusskola
00:39:49
Cēsu Pilsētas vidusskola
00:37:35
10 Madara Terentjeva
Ādažu vidusskola
00:40:24
10 Olivers Zvaigzne
Zēni U12 Dalībnieks
00:28:05
Meitenes U12 Skola
Dalībnieks
Rezultāts
Skola
Rezultāts
1
Arno Pušņins
Laurenču sākumskola/ Siguldas Sporta Skola
2
Rūdolfs Raudziņš
Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskola
00:25:30
2
Nikija Mikāle
Priekules vidusskola/FK Bandava/Priekules novads
00:27:11
3
Ginters Bērziņš
Madonas pilsētas 1. vidusskola
00:25:32
3
Stella Paltiņa
Cēsu 2. pamatskola/ Sporta klubs Ašais
00:27:25
4
Roberts Tolpežņikovs
00:25:38
4
Keita Marcinkeviča
Laurenču sākumskola/ Siguldas Sporta skola
00:27:44
5
Daniels Gribs
00:26:15
5
Melānija Zālīte
Ķekavas vidusskola/FK Auda
00:27:55
6
Rihards Vladimirovs
Pamatskola "Universum"/ Siguldas sporta skola Salaspils novada pašvaldības iestāde "Salaspils 1. vidusskola"/ Salaspils sporta skola Salaspils novada pašvaldības iestāde "Salaspils 1. vidusskola"
00:27:03
6
Patrīcija Rubeze
Priekules vidusskola/FK Bandava/Priekules novads
00:29:46
7
Martins Stūrītis
Siguldas 1. pamatskola/ Siguldas Sporta skola
00:27:06
7
Evelīna Misāne
Ādažu vidusskola
00:30:37
8
Dāvis Zariņš
Rubenes pamatskola/ Kocēnu sporta skola
00:27:19
8
Laura Kallase
Gulbenes 2. vidusskola
00:31:53
9
Markuss Kadiķis
Dzimtmisas pamatskola
00:27:33
9
Marta Ļaudama
Aizputes vidusskola/ Liepājas rajona sporta skola
00:33:18
Valmieras Pārgaujas sākumskola/Kocēnu sporta skola
00:28:12
10 Katrīna Kārkliņa
Stalbes vidusskola/ Kocēnu sporta skola
00:33:46
10 Dāvis Bergs
00:25:22
1
Zēni U14 Dalībnieks
Anete Ozoliņa
Jaunmārupes pamatskola
00:25:39
Meitenes U14 Skola
Dalībnieks
Rezultāts
Skola
Rezultāts
Viktorija Bogdanova
Piltenes vidusskola/Firma L4/Bogdanovu ģimene
00:25:00
2
Marta Pētersone
Valmieras Pārgaujas sākumskola/Matisons Runner's Club
00:25:13
00:24:05
3
Madara Kļavniece
Carnikavas pamatskola/ Carnikavas pamatskola
00:26:36
Cēsu 2. pamatskola/ Sporta klubs Ašais
00:25:13
4
Sanija Ābeltiņa
Kocēnu pamatskola/ Kocēnu sporta skola
00:29:23
Bruno Bilāns
Laurenču sākumskola/ Siguldas sporta skola
00:25:15
5
Laura Ozola
Ādažu vidusskola/Ādažu BJSS
00:29:48
6
Ralfs Dzosens
Ikšķiles vidusskola
00:25:44
6
Dārta Salmiņa
Engures vidusskola/ Engures vidusskola
00:30:12
7
Tomass Sokolovs
Rīgas Juglas vidusskola/ RUN to LIVE
00:26:14
7
Anabella Barkova
Engures vidusskola/ Engures vidusskola
00:30:12
8
Martins Celms
Lejasciema vidusskola/ SK,,Lejasciems"
00:26:40
8
Gerda Asnāte Berkolde
Lejasciema vidusskola/ SK,,Lejasciems"
00:30:19
9
Roberts Cercins
Cēsu Pilsētas vidusskola/ Sporta klubs Ašais
00:27:41
9
Anna Berkolde
Lejasciema vidusskola/ SK,,Lejasciems"
00:30:58
Dzelzavas pamatskola
00:27:47
10 Marta Pelša
Jelgavas 4.vidusskola/ Jelgavas 4.vidusskola
00:31:19
1
Emīls Reinfelds
Rīgas 69. vidusskola
00:23:18
2
Lukass Pušņins
Laurenču sākumskola/ Siguldas Sporta Skola
00:23:35
3
Artūrs Igaviņš
Lejasciema vidusskola/ SK,,Lejasciems"
4
Ričards Dāvis Špacs
5
10 Ernests Plotka
66
Dalībnieks
Rezultāts
1
PILSSALAS STIRNU BUKS. ALŪKSNE
Zēni U16 Dalībnieks
Meitenes U16 Skola
Dalībnieks
Rezultāts
Skola
Rezultāts
1
Tomass Randa
Rīgas Valsts vācu ģimnāzija/Marienburgas Vilki
00:22:42
1
Estere Volfa
Cēsu Valsts ģimnāzija/ Anželas Brice slēpošanas un biatlona klubs
2
Jānis Kravalis
Siguldas Valsts ģimnāzija/ Siguldas sporta skola
00:23:29
2
Izabella Bogdanova
Piltenes vidusskola/Firma L4/Bogdanovu ģimene
00:26:30
3
Roberts Zeiburliņš
Virgas pamatskola/FK Bandava/Priekules novads
00:23:42
3
Renāte Beļājeva
Stalbes vidusskola/Sporta klubs Ašais
00:26:42
4
Dāvis Pankoks
Liepājas Raiņa 6. vidusskola
00:24:23
4
Robina Klasmane
Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija
00:27:07
5
Andris Ādminis
Ziemeru pamatskola
00:24:36
5
Jolanta Pence
Lejasciema vidusskola/ SK,,Lejasciems"
00:27:35
6
Elvis Laškovs
Naukšēnu novada vidusskola/VHK
00:26:24
6
Katrīna Bērziņa
Madonas pilsētas 1. vidusskola
00:28:07
7
Emīls Saulīte
Mežciema pamatskola/ Auseklis IK
00:28:24
7
Elza Niklase
Cēsu Valsts ģimnāzija/ Sporta klubs Ašais
00:28:14
8
Pēteris Gailis
Valmieras 5. vidusskola/ Kocēnu sporta skola
00:28:49
8
Elizabete Galvane
Lejasciema vidusskola/ SK,,Lejasciems"
00:28:21
Linda Auziņa
Nacionālā Mākslu vidusskola/Sporta skola Arkādija
00:29:21
Engures vidusskola/ Engures vidusskola
00:30:12
9
Roberts Trofimenko
10 Kārlis Cakuls
Rīgas Imantas vidusskola/ Rīgas Imantas vidusskola
00:29:15
9
Rīgas Valsts 1. ģimnāzija/ Cakuli
00:29:27
10 Inese Kaminska
Zēni U18 Dalībnieks
00:25:18
Meitenes U18 Skola
Dalībnieks
Rezultāts
Skola
Rezultāts
1
Lauris Kaparkalējs
Madonas Valsts ģimnāzija/ Madonas BJSS
2
Leonīds Kostjajevs
Virgas pamatskola/FK Bandava/Priekules novads
00:24:46
2
Megija Vinberga
Tukuma Raiņa ģimnāzija
00:30:26
3
Gustavs Galvans
Lejasciema vidusskola/ SK,,Lejasciems"
00:25:09
3
Kristīne Pence
Lejasciema vidusskola/ SK,,Lejasciems"
00:32:39
4
Niks Balgalvis
Rubenes pamatskola/ Kocēnu sporta skola
00:27:01
4
Elīza Viekale - Gasjūne
Jelgavas Spīdolas ģimnāzija
00:36:08
5
Nils Eglītis
Alūksnes novada vidusskola
00:27:02
5
Ita Zita Ozoliņa
Piltenes vidusskola/Firma L4/Bogdanovu ģimene
00:36:20
6
Niklāvs Korkunovs
00:27:42
6
Amanda Ignāte
Ādažu vidusskola
00:37:41
7
Daniels Blumbahs
00:29:37
7
Šarlote Zveja
Mārupes vidusskola/ Mārupes vidusskola
00:37:42
8
Elvijs Semjonovs
00:31:30
8
Loreta Matvejeva
Engures vidusskola/ Engures vidusskola
00:39:24
9
Renārs Jakovļevs
Dāvja Ozoliņa Apes vidusskola/Dāvja Ozoliņa Apes vidusskola Aizputes vidusskola/ Maratona klubs/Liepājas rajona sporta skola Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola/Zemgales Ziņas Dāvja Ozoliņa Apes vidusskola/Dāvja Ozoliņa Apes vidusskola
00:31:39
9
Madara Darģe
Jelgavas Valsts ģimnāzija
00:41:43
00:32:03
10 Elizabete Liepa
Engures vidusskola/ Engures vidusskola
00:42:50
10 Kristians Šulcs
Gulbenes 2. vidusskola
00:22:37
1
Zēni U20 Dalībnieks
Līva Šahno
Madonas Valsts ģimnāzija
00:26:45
Meitenes U20 Skola
Dalībnieks
Rezultāts
Skola
Rezultāts
1
Dāniels Eglītis
Rīgas Tehniskā koledža
00:24:47
1
Eva Bērziņa
Lejasciema vidusskola/ SK,,Lejasciems"
00:28:38
2
Ingus Bogdanovs
Piltenes vidusskola/Firma L4/Bogdanovu ģimene
00:25:16
2
Amanda Strakša
Augstkalnes vidusskola
00:37:54
3
Artis Rožkalns
Cēsu Profesionālā vidusskola/Sporta klubs Ašais
00:27:33
3
Linda Mazūre
Augstkalnes vidusskola
00:38:09
4
Niks Zauls
/Limbaži Skrien
00:27:35
4
Alise Evardsone
Engures vidusskola/ Engures vidusskola
00:38:28
5
Gustavs Kļavis
Āgenskalna Valsts ģimnāzija
00:27:45
5
Agnese Kalvīte
Ludzas pilsētas ģimnāzija
00:38:32
6
Mārtiņš Petrovs
Cēsu Pilsētas vidusskola/-
00:29:42
6
Samanta Ratniece
Engures vidusskola/ Engures vidusskola
00:39:42
7
Kārlis Skrastiņš
Engures vidusskola/ Engures vidusskola
00:31:20
7
Ieva Cimiņa
Engures vidusskola/ Engures vidusskola
00:42:20
8
Eva Majorenkova
Piltenes vidusskola
00:42:46
9
Aiva Zariņa
10 Laine Helmane
Dāvja Ozoliņa Apes vidusskola/Dāvja Ozoliņa Apes vidusskola Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledža/ OMTK
00:43:13 00:43:34
67
R
LT EZU
ĀT I
Ātrākie skolēni 1
Ātrākās skolnieces
Dalībnieks
Grupa
Rezult.
Lauris Kaparkalējs
U18V
00:22:37
Dalībnieks 1
Grupa
Rezult.
Viktorija Bogdanova
U14S
00:25:00
2
Tomass Randa
U16V
00:22:42
2
Marta Luize Pētersone
U14S
00:25:13
3
Emīls Matiass Reinfelds
U14V
00:23:18
3
Estere Volfa
U16S
00:25:18
4
Jānis Kravalis
U16V
00:23:29
4
Anete Ozoliņa
U12S
00:25:39
5
Lukass Pušņins
U14V
00:23:35
5
Izabella Bogdanova
U16S
00:26:30
6
Roberts Zeiburliņš
U16V
00:23:42
6
Madara Kļavniece
U14S
00:26:36
7
Artūrs Filips Igaviņš
U14V
00:24:05
7
Renāte Beļājeva
U16S
00:26:42
8
Dāvis Pankoks
U16V
00:24:23
8
Līva Šahno
U18S
00:26:45
9
Andris Ādminis
U16V
00:24:36
9
Robina Klasmane
U16S
00:27:07
10 Leonīds Kostjajevs
U18V
00:24:46
10 Nikija Mikāle
U12S
00:27:11
Dalībnieku skaits Skola
Dalībnieku skaits (kopvērtējums) Dalībn.
Skola
Dalībn
1.
Engures vidusskola
64
1
Engures vidusskola
2.
Dāvja Ozoliņa Apes vidusskola
24
2
Bauskas sākumskola
156
3.
Lejasciema vidusskola
19
3
Jelgavas 4.vidusskola
142
13
4
Tukuma 2. vidusskola
137
12
5
Smārdes pamatskola
125
4. Ādažu vidusskola 5. Rubenes pamatskola 6. Laurenču sākumskola 7. Rīgas Centra hum. vidusskola
385
11
6
Aizputes vidusskola
90
10
7
Mežinieku pamatskola
88
8. Valmieras Viestura vidusskola 9. Jelgavas 4. vidusskola
10
8
Lejasciema vidusskola
73
9
9
Priekules vidusskola
72
10. Piltenes vidusskola
9
10 Rīgas 41. vidusskola
70
Skolu komandu rezultāti 1
Skola Siguldas sporta skola
2 3
Saldus
Alūksne Ventspils Krimulda
Cēsis
Punkti kopā
3937
3963
3871
3978
SK,,Lejasciems"
3698
3656
3872
3784
15010
Firma L4/Bogdanovu ģimene
3688
3760
3700
3839
14987
15749
14469
4
FK Bandava/Priekules novads
3534
3565
3692
3678
5
Maratona klubs/Liepājas raj. sp. skola
3602
3362
3074
3239
13277
6
Kocēnu sporta skola
2685
3575
3427
3517
13204 12988
7
Engures vidusskola
3227
3378
3069
3314
8
Mārupes vidusskola
3404
3542
3463
2331
12740
9
Sporta klubs Ašais
3903
1000
3948
3709
12560
10
Liepājas rajona sporta skola
3028
3177
2952
2852
12009
11
Zemgales Ziņas
2797
2832
2683
2479
10791
12
Bauskas sākumskola
2918
3224
2921
1660
10723
13
Jelgavas 4. vidusskola
3217
3532
3246
14
Nīkrāces pamatskola
2976
2845
2876
1212
9909
9995 798
9700
15
Jelgavas 4.vidusskola
3035
3306
2561
16
Smārde
3170
3267
3052
17
Tukuma 2. vidusskola
3106
2750
3111
18
SSK Bebra
1375
3018
2602
1911
8906
19
Ziemeļvalstu ģimnāzija
1961
2835
2193
1817
8806
2932
3107
2764
20 Mežinieku psk./#AWARDskrien
68
Carnikava Tērvete
9489 8967
8803
PILSSALAS STIRNU BUKS. ALŪKSNE
KOMANDU KOPVĒRTĒJUMS Komanda
Carnikava Tērvete
Saldus
Alūksne Ventspils Krimulda
Cēsis
Punkti kopā
1
Līvānu VK/ BALTAIS
6621
7274
7239
7015
28149
2
Patria Sportland
7207
7087
7128
6726
28148
3
Moller Auto Ventspils / Matisons Runner`s Club
7117
6873
6958
6863
27811
4
RIEKSTI
6923
6951
6933
6945
27752
5
Talsu Pakalnu Sporta Klubs
6764
6752
6881
6268
26665
6
Pulsometrs.lv / SOS Bērnu ciemati
6912
6565
6102
6964
26543
7
SPB RUN/Brooks
6667
6475
6422
6438
26002
8
Saldus Boksa klubs
6388
6352
6425
6270
25435
9
Supervaroņi
6541
6339
5910
6357
25147
10
Kocēnu novads
6300
6131
6279
6354
25064
11
Virsotne/MARMOT
6427
6394
6371
5766
24958
12
Marienburgas Vilki
6110
6213
6041
6483
24847
13
VSK “Burkānciems & Co”
6269
6189
6004
6212
24674
14
Riga Runners I
6469
6165
6092
5945
24671
15
SSK Bebra
6132
5993
6087
6105
24317
16
VSK Noskrien Vāveres
6312
5449
5541
6182
23484
17
KSMR Fitness
5795
5373
5402
5454
22024
18
Talsu pauguraines Zaķi
5407
5477
5609
5528
22021
19
Engures sportam I Sporta Patriots
5943
5820
4248
5658
21669
5683
5329
5092
5383
21487
20 Riga Runners II 21
Kocēnu novads 1
5390
5356
5117
5352
21215
22
Patria NAA
6089
5777
5009
4184
21059
23
KROKUS
5174
5292
5249
5235
20950
24
SK Dzērvene - Rupučē
5824
5706
4510
4736
20776
25
Maratona Klubs
5710
5806
5692
3480
20688
26
SIGULDAS MARATONA KLUBS & SIGULDAS TAKAS
4602
5177
5435
5356
20570
27
Skrienam kopā - Valmiera
5417
5370
4839
4922
20548
28
Zemgales Ziņas
5224
5154
4972
5046
20396
29
DzSK Lokomotīve
5379
5411
5006
4574
20370
4753
5225
4664
5438
20080 20056
30 SSK Bebra 2 31
LIMBAŽI SKRIEN
6145
4315
4610
4986
32
Jaunmārupe skrien I
5777
5606
4040
4394
19817
33
Latvijas Finieris - RIGA
5249
4209
5103
5173
19734
5512
4697
4935
3978
19122
34 VSK Noskrien Seniori 35
VSK Noskrien Blonde
5061
5598
4274
3862
18795
36
AkmensDizains.lv
4948
4720
4811
4213
18692
37
Daugavpils Runners
3983
4619
4545
5178
18325
38
VSK Noskrien Divplākšņi
5039
4717
3558
4741
18055
39
SK Dzērvene - Zaiči
4996
4545
4602
3874
18017
5582
4600
3705
3867
17754
40 Swedbank
69
R
LT EZU
ĀT I
KOPVĒRTĒJUMS Zaķis
Vīrieši 1
Dalībnieks Agris Krūmiņš
2
Jānis Vītiņš
Carnikava Tērvete
Saldus
Alūksne Ventspils Krimulda
Cēsis
Punkti kopā
1139
1208
1173
1131
4651
1145
1184
1121
1149
4599
3
Andris Saldons
1137
1184
1113
1150
4584
4
Jānis Mūrnieks
1152
1158
1089
1160
4559
5
Reinis Korsūnovs
1050
1155
1113
1173
4491
6
Andris Ponomarenko
1108
1162
1079
1115
4464
7
Roberts Sukonovs
1067
1092
1051
1124
4334
8
Oskars Laucis
1116
1133
988
1089
4326
9
Santis Setkovskis
1087
1123
983
1098
4291
10
Āris Lazdiņš
1012
1080
1028
1095
4215
Carnikava Tērvete
Saldus
Sievietes 1
Dalībnieks Jeļena Ābele
2
Elīna Kārkliņa
Alūksne Ventspils Krimulda
Cēsis
Punkti kopā
1157
1208
1259
1300
4924
1097
1081
1148
1158
4484
3
Ināra Lūse
1145
1062
1136
1076
4419
4
Liene Blumbeka
1065
1067
1111
1149
4392
5
Sanita Buliņa
1046
1013
1138
1154
4351
6
Anda Zandberga
1087
1010
1046
1125
4268
7
Ginta Bogdanova
1042
968
1060
1099
4169
8
Ingūna Gailīte
988
958
1027
1082
4055
9
Līga Norkus
1050
983
955
1065
4053
10
Sintija Langenfelde
986
933
967
1026
3912
Stirnu Buks
Vīrieši 1
Dalībnieks Artjoms Rekuņenko
2 3
Carnikava Tērvete
Saldus
Alūksne Ventspils Krimulda
Cēsis
Punkti kopā
1202
1193
1257
1240
Edgars Sprūds
1135
1074
1077
1088
4892 4374
Kaspars Kārkliņš
1001
1035
1120
1096
4252 4249
4
Mārtiņš Fārenhorsts
1067
1058
1108
1016
5
Lauris Repša
1039
995
1087
1061
4182
6
Ričardas Kanišauskas
1035
1047
1101
979
4162
7
Jānis Puida
1038
1026
1003
1057
4124
8
Uldis Raipalis
1079
978
1004
1023
4084
9
Sandis Ziediņš
989
985
1013
1022
4009
10
Mārtiņš Krauklis
947
919
954
1057
3877
Sievietes
70
1
Dalībnieks Zanda Malančuka
2
Carnikava Tērvete
Saldus
Alūksne Ventspils Krimulda
Cēsis
Punkti kopā
1209
1149
1201
1176
4735
Dace Banga-Hodžajeva
1145
1051
1086
1101
4383
3
Aiga Taulīna
1177
1007
1058
1077
4319
4
Ieva Pūce
1011
968
985
998
3962 3877
5
Ivita Šale
1019
932
970
956
6
Ilze Sermolīte
979
943
937
951
3810
7
Kitija Valtere
1277
1243
1145
3665
938
3659
915
3636
8
Inese Kokoreviča
922
926
873
9
Klinta Lauska
1226
1207
1224
10
Aija Freiberga
973
873
875
3657
PILSSALAS STIRNU BUKS. ALŪKSNE Lūsis
Vīrieši 1
Dalībnieks Jevgeņijs Stepanovs
2
Carnikava Tērvete
Saldus
Alūksne Ventspils Krimulda
Cēsis
Punkti kopā
1175
1164
1149
1143
4631
Artis Krievāns
1076
1079
1111
1083
4349
3
Artūrs Blūmiņš
1020
1077
1092
1078
4267
4
Sergejs Maslobojevs
1108
1064
1080
1004
4256
5
Raivis Reinfelds
1035
1013
1126
1075
4249
6
Ritvars Kalniņš
1084
1058
1069
877
4088 4083
7
Miks Pētersons
1082
994
1042
965
8
Andis Zariņš
1042
1004
1028
1008
4082
9
Viktors Saveļjevs
1024
1026
956
1062
4068
10
Mikus Žagata
992
1007
975
1050
4024
Sievietes 1
Dalībnieks Jekaterina Sokunova
2
Monta Ločmele
Carnikava Tērvete
Saldus
Alūksne Ventspils Krimulda
Cēsis
Punkti kopā
1239
1221
1222
1192
4874
1213
1212
1200
1159
4784 4432
3
Dana Mačtama
1128
1132
1095
1077
4
Sigita Vāce
1066
1016
1038
1025
4145
5
Lita Dzelme
1098
1036
1010
996
4140
6
Antra Dumbrovska
1008
1004
893
983
3888
7
Antra Spundiņa
942
1018
947
977
3884
8
Ludmila Joce
987
971
923
879
3760
9
Jana Romanovska
959
994
901
880
3734
10
Agita Grizāne
966
933
908
922
3729
Kalnu Karalis
Vīrieši 1
Dalībnieks Jānis Bāča
2 3
Carnikava Tērvete
Saldus
Alūksne Ventspils Krimulda
Cēsis
Punkti kopā
288
291
274
280
Eduards Pāķis
298
286
246
284
1133 1114
Jānis Šņoriņš
243
300
277
288
1108
4
Ilgvars Dzedulis
257
281
262
300
1100
5
Jevgeņijs Stepanovs
278
287
275
247
1087
6
Reinis Korsūnovs
247
259
263
288
1057
7
Mārtiņš Krauklis
255
249
234
292
1030 1008
8
Edgars Sprūds
264
253
247
244
9
Artjoms Rekuņenko
208
286
257
246
997
10
Egīls Ziediņš
284
280
225
206
995
Sievietes 1
Dalībnieks Jeļena Ābele
2 3
Carnikava Tērvete
Saldus
Alūksne Ventspils Krimulda
Cēsis
Punkti kopā
280
286
279
300
Aiga Taulīna
296
211
230
220
1145 957
Anda Zandberga
264
214
232
240
950 946
4
Gita Vilensone
242
242
221
241
5
Monta Ločmele
242
233
236
216
927
6
Ingūna Gailīte
233
218
229
245
925 882
7
Ilze Meijere
224
223
221
214
8
Jekaterina Sokunova
239
221
222
196
878
9
Gita Karlsone
209
213
221
224
867
10
Dace Banga-Hodžajeva
225
202
235
202
864
71
KRIMULDAS MUIŽA 7.09. KRIMULDAS MUIŽAS STIRNU BUKS
72
TEKSTS: KRIMULDAS TIC | FOTO: PUblicitātes materiāli
Krimuldas muižas apkārtnē apskatāmas ievērojamās vietas KUBESELES DABAS TAKA Kubeseles dabas taka tika izveidota Starptautiskajā ekotūrisma gadā (2002.gads). Kubeseles dabas taka sākas un beidzas pie Krimuldas evaņģēliski luteriskās baznīcas, kas ir 3,6 km gara. Pie baznīcas atrodas Lilijas labirints un piemiņas akmens latviešu rokrakstu literatūras pārstāvim, Krimuldas draudzes skolas skolotājam J.N.Ramanim. Labirints kristīgajā pasaulē
KRIMULDAS BAZNĪCA
Krimuldas baznīca ir vecākā mūra baznīca Latvijā, kas ir atvērta ikvienam apmeklētājam jebkurā diennakts laikā visa gada garumā. Baznīca ir Latvijas Republikas valsts nozīmes kultūras piemineklis. Agrāk baznīca tika saukta par Kubeseles baznīcu un tā ir dibināta 1205. gadā. Pēc tam, kad lībiešu virsaitis un ķēniņš Kaupo 1204.gada 8.septembrī atgriezās no Romas ar pāvesta Inokentija dāvanām, proti 100 zelta gabaliem, priesteris Alobrands uzcēla Kaupo novadā – Kubeselē - baznīcu. Pie baznīcas sākas Kubeseles dabas taka, kura, vijoties caur neskartajai dabai, atklāj mūsu acīm vēstures liecības. Apskates objekti baznīcas apkārtnē un Kubeseles dabas takā: * Krimuldas baznīca * Baznīcas kapsēta * Labirints * Kaupo kapa uzkalniņš * Rotonda- kalna sprediķa lūgšanas vieta * Kubeseles ala * Saulstaru ala * Lielais akmens * Plostnieku enkurkluči * Gaujas kapi * Batariņi * Barona kapi www.krimuldasbaznica.lv
jau izsenis simbolizē cilvēka ceļu pie Dieva. Šķērsojot Runtiņu par pusloka tiltiņu un paejot garām Tējas namiņam, skatam paveras Kubeseles pilskalns, uz kura 1775.gadā uzcelta mācītāja māja. Pilskalna pakājē, Runtiņupītes krastā ir uzkalniņš, kas tiek uzskatīts par Kaupo kapa vietu. Netālu no Kaupo uzkalniņu atrodas ar teikām apvītām Kubeseles ala. Tālāk cauri Gaujmalas mežiem un vairākkārt šķērsojot Runtiņu, lokveida taka nonāk pie Saulstaru alas smilšakmens atsegumā. Tālāk skatam atklājas Lielais akmens jeb Runtiņa avotakmens, pie kura iztek spēcīgs avots. Gaujas krastā redzami Gaujas plostnieku darba liecinieki – betona enkurkluči, turpat ir atpūtas vieta. Taka turpinās mežā, kur var starp kokiem senos baltu un lībiešu uzkalniņkapus, kā arī Gaujas kapsētu un visbeidzot Veco Baronu kapsētu.
73
REIŅA TRASE
“Reiņa trase” ir viens no populārākajiem un senākajiem slēpošanas centriem Latvijā. Ziemas sezonā ir iespējams slēpot dažādās trasēs un šļūkt ar kamerām no kalna. Vasaras sezonā - spēlēt golfu, volejbolu, minifutbolu un doties izbraukumā ar velosipēdu. Reiņa trases personāls parūpēsies, lai jūs varētu aizmirst ikdienas rutīnu un ļauties atpūtai svaigā gaisā, izvēloties kādu no aktīvās atpūtas piedāvājumiem. www.reinatrase.lv Tālr.: +371 29272255
TURAIDAS MUZEJREZERVĀTS
Turaidas muzejrezervāta teritorija ir bagāta ar arheoloģijas, arhitektūras, vēstures un mākslas pieminekļiem, kas stāsta par notikumiem tūkstoš gadu garumā. www.turaida-muzejs.lv Tālr.: +371 67972376
SKULPTŪRU PARKS “RAGANU PARKS KĀ KOLEKCIJA” Raganu parks ir iespaidīgs ar vairāk kā 20 ainavu skulptūrām lauku vidē. Parks ir tēlnieka Jura Švalbes izveidota ainavu skulptūras kolekcija un atrodas viensētā “Ziemelis”. Ainavu skulptūras ir veidojuši 14 latviešu tēlnieki. Parks ir privātā kolekcija, kas apskatāma, iepriekš piesakoties. Tālr.: +371 26336617
SIGULDAS FUTBOLGOLFA PARKS Futbolgolfs – tā ir spēle brīvā dabā, kurā no starta laukuma ar pēc iespējas mazāku spērienu skaitu bumba jāiesper bedrītē. Parkā ir izveidotas 18 dažādu sarežģītības pakāpju bedrītes ar šķēršļiem. Iespēja nomāt piknika vietu ar ugunskura vietu vai grilu. www.siguldasfutbolgolfaparks.lv Tālr.: +371 26022919, +371 26171222
ZEMNIEKU SAIMNIECĪBA “ZUTIŅI” Z/S “Zutiņi” ir neliela ģimenes saimniecība, kurā audzēšana notiek saskaņā ar prātu, sirdi, sirdsapziņu un senču vērtībām. Audzējot dabīgus produktus, piekopjot senās tradīcijas un popularizējot un pavairojot šķirņu daudzveidību. Saimniecības apmeklējumam iepriekš pieteikties. www.zutini.lv Tālr.: +371 29148046
74
INCIEMA MUIŽAS PARKS ADRESE: Inciems, Krimuldas pagasts GPS: 57.2569521, 24.8760733 Izbaudi vēsturisku vietu un izstaigā A.Eglīša jaunības takas Inciema muižas parkā. Pati muiža veidojās tikai 17.gs. sākumā. Inciema muižas barona dzīvojamais nams un muižkunga nams sākotnēji bija savienota koka guļbūves, bet 20.gs. to pilnība pārbūvēja, sadalīja un apšuva ar silikāta ķieģeļiem. Dzīvojamā māja tika uzskatīta par pili, jo tajā atradās 32 istabas. Muižas teritorijā bija arī zirgu stallis un dārznieka māja, kas tika apmūrēta. Nostāsti vēsta, ka stallis tika pārbūvēts par vīna brūzi. Klīst nostāsti, ka esošā klēts ir vairāk nekā 250 gadu veca un tur pat esošajā smēdē ir Inciema veikals “Vecā smēde”, kas uzcelta muižas laikos. Par godu Anšlavam Eglītim 2006. gadā tika uzstādīts piemineklis (autore Gaida Grundberga), kas ir veltījums viņa simtgadei.
Kā rodas medus? – iespēja uzzināt kā rodas medus, kāda ir biškopja ikdiena, ko un kā dara bites, kas atrodas stropā, nogaršot putekšņus, bišu maizi un medu. Kas notiek stropā? – tiem kam nav bail no bitēm ir iespēja apmeklēt dravu, ielūkoties bišu darbā, aplūkot kā top stropi un to detaļas. (no maija līdz septembrim līdz 5 personām vienlaicīgi) Apmeklējumam iepriekš pieteikties. www.lejaslives.lv Tālr.: +371 26547371, +371 26564437
IMANTA ZIEDOŅA MUZEJS Muzeja darbības pamatprincips ir dzejnieka Imanta Ziedoņa vēlēšanās: Es gribu muzeju kā mūzu māju, kur cilvēki nāk pavadīt laiku attīstībā, jēgpilnās sarunās un jaunradot.
STĀDAUDZĒTAVA “BAIŽAS” Stādu audzētava “Baižas” atrodas Krimuldas novada Inciemā - 13 km no Siguldas, 1,5 km no Inčukalna - Valmieras šosejas. Stādu audzētava ir ģimenes uzņēmums. Šogad audzētava uzsāks 15. pastāvēšanas gadu. Audzētavas ziemciešu kolekcijā ir vairāk nekā 1500 dažādības, tajā skaitā vairāk nekā 150 flokšu šķirnes, vairāk kā 100 astilbju šķirnes, vairāk nekā 100 dažādas graudzāles. Plašs ir akmensdārziem paredzēto augu piedāvājums. Audzētavas apmeklējam iepriekš pieteikties. www.baizas.lv Tālr.: +371 26545879
SIA “LEJASLĪVES” Pavasarī iespējams izbaudīt sparģeļus, bet visu cauru gadu garšīgus bišu produktus, kā arī iepazīties ar „Raganas Rāmju rūpnīcu” – biškopības inventāra ražošanas darbnīcu. Katru gadu otrajā septembra sestdienā gaidam ikvienu mūsu sētā uz ikgadējo Medusdienu dravā. Piedāvātās izziņas tūres: Kā aug sparģeļi? – uzzināsiet, kas ir sparģeļi, kā tie aug, kā iejutušies mūsu klimatā un kā garšo tieši no dobes. (iespēja iegādāties un nogaršot no maija vidus līdz jūnija vidum)
Imanta Ziedoņa muzeja vasarnīca Murjāņos ir saglabāta tāda, kā to savulaik iekārtojis pats dzejnieks kopā ar dzīvesbiedri Ausmu Ziedoni-Kantāni. Līdztekus muzeja ekspozīcijai, kuru var iepazīt ar, tai īpaši izveidotu, darba burtnīcu, muzejs apmeklētājiem piedāvā dažādas radošas apmeklējuma programmas, regulārus pasākumus un notikumus visas vasaras garumā. Informāciju par visām programmām iespējams atrast muzeja mājas lapā www.ziedonamuzejs.lv. Muzeja programma pieejama latviešu un angļu valodā. www.ziedonamuzejs.lv Tālr.: +371 26935526
75
76
PĪĻU EZERS (PĪĻEZERS)
Pīļu ezers atrodas starp varenām un majestātiskām priedēm. Pīļu ezers ir iecienīts gan iedzīvotāju, gan viesu vidū, jo tur ir iekārtota atpūtas vieta.
LĒDURGAS DENDROPARKS Lēdurgas Dendroparks ir viens no lielākajiem un bagātākajiem dendroloģiskajiem stādījumiem Latvijā. Parks, kuru dibinājis un mūža garumā veidojis Arvīds Janitens, ir kļuvis par īpaši aizsargājamu dabas un kultūrvēsturisku objektu. Visos gadalaikos parks ir burvības pilns – pavasaros krāšņi zied magnolijas, robīnijas, ievas, veigelas un filadelfi, vasarā acis priecē parūkkoks, dūmkoks, riekstkoki, dažādas kļavu sugas, bet ziemā pārsteidz burvjulazdu ziedēšana, Māka ievu stādījumi, egļu, tūju un kadiķu krāsu bagātība. Parkā labi iejutušies daudzi tropisko un subtropisko apgabalu augi. Lēdurgas Dendroparka teritorijā atrodas teikām apvītais Mudurgas dižakmens. Pie tā ierīkota piknika vieta.
www.ledurgasdendroaprks.lv Tālr.: +371 25579747, +371 26395349
Z/S “MAZLAURI” Z/S “Mazlauri” nodarbojas ar lauksaimniecību un papildus tam uzsākuši siera ražošanā, dodot iespēju apmeklētam iepazīsiet siera ražošanas pilnu ciklu. Apmeklējumam iepriekš pieteikties. www.facebook. com/ZS-Mazlauri/. Tālr.: +371 26424098
AVOTU BIRZS Avotu birzs parks piederēja Inciema muižas muižniekam fon Tīzenhauzenam. Braslas upes krastā atradās viņa Medību pils, kas redzama, laivojot pa upi. Muižnieks savā īpašumā stādījis retas koku sugas. Braslas līča pļaviņa bijusi iecienīta vieta vērienīgu zaļumbaļļu un svētku svinēšanai. No pļaviņas upes krastā redzami Braslas stāvkrasti, kas sasniedz pat 25 m.
77
78
79
80
STIRNU BUKA DISTANČU PARTNERI
LŪSIS
STIRNU BUKA PARTNERI
VIETAS
TEHNISKAIS UN SERVISA NODROŠINĀJUMS
Hlavní logo
ATBALSTA Inversní logo
SPORT TIME
82