Taku skrējējs #esesmustirnubuks I 03 (17) Gaiziņkalns I 2022. by Stirnubuks.lv

#ESESMUSTIRNUBUKS 2022 #3 (17) | GAIZIŅKALNS

Stirnu buka posmos tagad darbojas

ZIEDOJUMU DEPOZĪTA PUNKTS ar iespēju nodot tukšo depozīta taru un ziedot depozīta maksu Stirnu buka totēma izveidei cilts dzimtajā Pietukuma mežā, Āžu kalna apkaimē

Nodod ar šīm zīmēm marķētu taru

Stirnu buka meža tīrības partneris

KĻŪSTIET LABĀKS IT VISĀ KATRU NEDĒĻAS DIENU! FĒNIX 7 ®

S Ē R IJA

ADVANSĒTIE MULTISPORTA PULKSTEŅI

Juris Dzenis, Žurnāla galvenais redaktors

ai tik mūs šogad laika apstākļi nelutina? It ne maz, jo šādā laikā ir daudz vieglāk saņemties iziet uzskriet kārtējā treniņā pa piemājas parku vai nedaudz ielaist takās kaut kur attālāk. Un var pat aizmirst mājās lampiņu, jo gaišs šobrīd ir pietiekami ilgi. Izmantojam! Tad nu mēs esam godam aizskrējuši šajā gadā līdz noslēdzošajam sezonas kopvērtējuma posmam. Jā, tas ir tikai kopvērtējuma pēdējais posms, jo pati Stirnu buka sezona turpināsies pēc mazas vasaras pauzes, kurā Tu varēsi turpināt skriet un trenēties, lai jau augusta viducī atgrieztos uz trīs noslēdzošajiem posmiem – Cēsu, Dobeles un Tukuma pusē. Un, noskrienot visus trīs posmus, būs neliels pārsteigums ikvienam no organizatoru puses. Droši vien daudz no jums sāks žurnālu lasīt no otras puses, jo tur ir aktuālie kopvērtējuma rezultāti, zem kuriem šajā nedēļas nogalē tiks vilkta trekna svītra un redzēsim ātrākos no visātrākajiem meža zvēriem. Intriga saglabāta tiek daudzās grupās un patiess prieks, ka degsme cīnīties jums ir gan par pirmajā vietām, gan par desmito, divdesmito, trīsdesmito. Arvien biežāk un katrā numurā stāstīsim par mūsējo

TAKU SKRĒJĒJS

#ES ESMU STIRNU BUKS | 2022. #2 (16) Izdevējs: Biedrība “Engures sportam” Galvenais redaktors: Juris Dzenis Redaktori: Rimants Liepiņš, Juris Dzenis Mākslinieks: Aldis Rocēns

skrējēju sasniegumiem un noskrieto kaut kur ārpus Latvijas robežām, lai ikvienu uzdrošinātu reiz uztaisīt savu pirmo mazo braucienu uz kādu no iekārojamiem skrējieniem. Šobrīd sākās aktīva jau nākamā gada sacensību reģistrācija, kuras notiks 2023. gada sākumā, un tāpēc ir jātur acis un ausis vaļā, lai kaut ko nepalaistu garām. Tas pats attiecas uz kvalifikācijas punktu krāšanu – šobrīd arī vēl ir pēdējais laiks, lai atrastu, ko noskriet šogad. Šī gada jaunums taku skrējēju lauciņā ir “Latvijas taku skrējienu kauss 2022”, kas ar 1. posmu jau jūnija sākumā sākās Daibē. Tas sastāvēs no 4 posmiem LATVIA TRAILRACE 2022 – Daibe (LTR) – 28./29. maijs (jau notika), Vilkaču maratons 2022 (VM) – 9. jūlijs; Stirnubuks.lv distance Vilks – 13. augusts un rudens klasika RAID.lv 70 km (SKM) – 24. septembris. Gatavojamies un piedalāmies, jo no katra posma garākās distances uzvarētāja un uzvarētājs, kvalificēsies dalībai Latvijas izlases sastāvā uz 2023. gada Pasaules čempionātu taku skriešanā Austrijā. Turam vasaru aiz astes un skrienam dabā!

Fotogrāfi: Mareks Gaļinovskis, Andris Jermuts, Santa Sinka, Ģirts Freijs, Jānis Ukass, Agnese Vēze, Roberts Ivanāns, Baiba Jansone Druka: Dardedze Hologrāfija Pārpublicējot materiālus, nepieciešama biedrības “Engures sportam” atļauja.

6. 18.0

2022

GAIZINKALNA STIRNU BUKS 10:00 12:00 12:15 12:30

Sākas sacensību reģistrācija un numuru izņemšana. Starts distances “Gardu muti Susurs” (~1km) dalībniekiem. Starts Kanikrosa distances – sportistiem, kas skrien sasaistē ar suni - dalībniekiem. Starts distances “VENDEN Stirnu buks” (~18 km) un “GARMIN Lūsis” (~26 km) dalībniekiem. 13:00 Starts LVM čempionāta taku skriešanā skolu jauniešiem (~5 km). • Skolēnus trasē drīkst pavadīt skolotāji, vecāki un citi distances “Sportland Vāvere” dalībnieki. 14:00 Starts distances “HUSQVARNA Zaķis” (~11 km) dalībniekiem. 15:00 Starts distances “Sportland Vāvere” (~5 km) dalībniekiem. • Visu distanču nūjotāji un skrējēji ar suņiem startē REIZĒ ar skrējējiem, starta koridora izvietojoties zonā aiz tiem! No 15:00 saulgriežu ielīgošana ar folkloras kopu “Ceiruleits” – UGUNSKURA IEDEGŠANA, DANČI, ROTAĻAS. No 17:00 Uz Gaiziņkalna dabas koncertzāles skatuves “Jauno Jāņu orķestris”un mūsdienu tautas mūzika. 18:00 Taku skrējiena “Gaiziņkalna Stirnu buks” un taku skrējienu seriāla “Gjensidige Stirnu buks 2021./22.” sezonas noslēguma kopvērtējuma apbalvošana un lielā balvu izloze!

FINIŠS

STARTS

15 5

Meža tīrības partneris:

Meža krāsu partneris:

Enerģijas zonas partneri:

5 10

Mediju partneri:

18.06. 2022

GAIZIŅKALNA

Stirnu buks

TAKU SKRIEŠANĀ

komandu kopvērtējumS

Cilvēcīgs Cilvēcīgs apdrošinātājs apdrošinātājs

FOTO: Publicitātes foto, MĀrtiŅs Silgailis

Iesaka apskatīt

Ko piedzīvot Gaiziņkalna tuvumā? Gaiziņkalns ir Latvijā augstākais kalns, pa kura virsotni un pakājes ceļu ved divus kilometrus gara marķēta apļveida dabas taka, bet, uzkāpjot tajā, paveras skats uz Bolēnu un Tomēnu pakalniem, Blāžu kalnu. No kalna var saskatīt arī Vestienu un Avošiņa ezeriņu, Madonas pakalni un labos laikapstākļos – arī Cesvaines pils torņus. Taču Gaiziņš nav vienīgā apmeklēšanas vērtā vieta šajā Vidzemes pusē – netālu no tā ir vēl daudzi citi interesanti dabas un kultūvēsturiski objekti, kas būtu jāredz.

Krāčainais un akmeņainais Akmeņupītes ūdenskritums

Ogres labā krasta pietekas Akmeņupītes ūdenskritums ir ainaviska vieta mežā – upes gultnē viens pie otra saspiedušies dus apsūnojuši akmeņi. Upīte kādreiz saukta arī par Velna dzirnavām, jo leģenda vēsta, ka Velns esot nesis akmeņus maisā, lai kalnā taisītu dzirnavas, bet gaiļa pusnakts dziedājums to pārsteidzis, un maiss pasprucis vaļā, tāpēc tagad pavasaros palu ūdens krākdams iet pa akmeņiem kā pa dzirnavām. Ūdenskritums atrodas starp lielām lakšu audzēm, tādēļ nedrīkst nokāpt no jau iestaigātās taciņas, kas uz to ved. Jāņem arī vērā, ka uz krācēm jāiet nedaudz vairāk nekā divus kilometrus no automašīnas stāvvietas pa taciņu ar norādēm.

vieta, un šajā teritorijā apskatāma piemiņas plāksne un tēlnieka Jāņa Zariņa veidotais Rūdolfa Blaumaņa krūšutēls. Rakstnieka vecāki Ērgļu muižā bija kalpu ļaudis un dzīvoja pārvaldnieka mājā un, pirms Blaumaņi pārcēlās uz Brakiem, Rūdolfs piecus gadus aizvadīja muižā.

Alpaku mazuļi saimniecībā “Griezītes”

Sargsuņu sargāts Ērgļu viduslaiku pils parks

Ērgļu viduslaiku pils teritorija vēsturiski bijusi Ērgļu centrālā vieta, un pils ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Pilskalnā uzstādītas mākslinieka Ivara Mailīša skulptūras “Ērgļu sargsuņi”, kas ir kādreizējo pils saimnieku Tīzenhauzenu dzimtas dārgumu sargātāji, jo, kā vēsta leģenta, dārgumi joprojām atrodas pils pazemē. Pilskalna galā atrodas arī koka lapene, kuras griestos atspoguļoti vēsturiski zīmējumi, un no tās paveras skaists skats uz Ogres upes līkločiem. Viduslaiku pils piekļaujas Ērgļu pils muižas kompleksam, kas ir apkārtnē kultūrvēsturiski nozīmīga

Angļu pāris Ians un Džoanna izveidojuši saimniecību, kurā lolo un audzē alpakas. Interesentiem tiek piedāvāta aplaku apskate, stāstījums par to audzēšanu, cirpšanu un vilnas apstrādi un iespēja izvest tās pastaigā. Saimniecībā “Griezītes” alpaku

PADARIET SAVU ZĀLIENU LABĀKU

JAUNUMS

Automower 405X 600 m²

40 %

JAUNUMS

Automower 415X 2099 €

1500 m²

40 %

2599 € WWW.HUSQVARNA.LV

cirpšana notiek maijā, turklāt maijs un jūnijs ir laiks, kad ganāmpulkam pievienojas jaundzimušie alpacēni, tāpēc, ja brauksi ciemos šajā laikā, varēsi samīļot alpaku mazuļus. Jāņem vērā, ka saziņa ar alpaku saimniekiem notiek tikai angļu valodā.

Blaumaņa stādītie koki “Brakos”

“Gaismas ritenis” un “Dziesmu kalns” – 22. Vispārējo Dziesmu svētku simbols.

Burbuļojošais Bolēnu avots Apmēram divus kilometrus no Gaiziņkalna pie Bolēnu mājām, Bolēnu kalna austrumu nogāzē, ainaviskā vietā skaļi burbuļo skaistais Bolēnu avots,

Vidzemes augstienē viena no skaistākajām vietā ir “Braki”. Te dzīvojis un darbojies modernās dramaturģijas pamatlicējs latviešu literatūrā Rūdolfs Blaumanis. “Braku” mājas vēstures avotos pirmo reizi minētas 1811. gadā, savukārt Blaumaņi tajās sāka dzīvot 1868. gadā. Latviešu klasiķis šajā sētā stādīja kokus un uzrakstīja lielāko daļu savu daiļdarbu. Šobrīd te ir Blaumaņa memoriālais muzejs. Braku sētu veido astoņu ēku komplekss un tās visas restaurētas un veidotas tā, kā tas bijis rakstnieka dzīves laikā. Braku takas aizved uz Zibensšķelto akmeni, Edgara skulptūru, Simtsoļu taciņu, Noliņa ābeli, Pieminekļa akmeni, Jāņkalniņu, Pirtsgravas avotiņu.

Jurjānu saimniecība un Dziesmu svētku simbols “Meņģeļu” mājās

ko tautā sauc arī par Acu avotu, Laimas vai Veselības avotu. Šis ir viens no populārākajiem dziednieciskajiem avotiem Latvijā, kas turklāt ir aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis. Tiek uzskatīts, ka ainaviski un kultūrvēsturiski vērtīgais avots ir hipsometriski augstākais mūsdienās tekošais avots Latvijā – tas atrodas apmēram 262 metrus virs jūras līmeņa. Pats avots atrodas astoņu metru dziļumā ošu gravā un ir apmēram 20–30 metrus dziļš. Interesanti, ka tajā visu gadu ūdenim nemainīgi ir septiņu grādu temperatūra. Tuvumā avotam ir Dēklaiņu un Abrienas kalns, Vālēnu ozols.

Paugurainais un tīriem avotiem bagātais Krustkalnu dabas rezervāts Ja viesojies Brakos, noteikti aizdodies uz ezeram otrpus esošajām “Meņģeļu” mājām, kurās 19. gadsimta sākumā saimniekoja latviešu mūzikas kultūras pamatlicēji – brāļi Pēteris, Andrejs, Juris un Pāvuls Jurjāni. Šobrīd memoriālā muzeja teritorijā atrodas dzīvojamā māja, klēts, stallis, pirts, piemiņas akmens,

Krustkalnu rezervāts ir viens no četriem dabas rezervātiem Latvijā, kuru drīkst apmeklēt tikai no 1. maija līdz 31. oktobrim Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieka pavadībā. Rezervātā ir liela mežu daudzveidība un pļavas pauguru nogāzēs, to avoti ir bagāti ar kaļķi un veido mazus purvus vai ezerus. Cauri rezervātam tek Svētupe un tās pieteka Niedruška, kā arī

tajā ietilpst 13 ezeri, no kuriem lielākais ir Dreimaņu jeb Svētes ezers. Rezervātu gida pavadībā var apskatīt, ejot pa divus kilometrus garu taku. Pie rezervāta atrodas arī 26 metrus augsts skatu tornis, kura apmeklēšanu nav nepieciešams iepriekš pieteikt. Rezervātā ir liela dabas un dzīvnieku daudzveidība un interesantas ir saldūdens avotu izplūduma vietas, kurās veidojušies kaļķu nogulumi.

Gleznainu dīķu ieskautā Vestienas muiža

Senatnē tagadējās Vestienas muižas vietā bijusi lauku nocietinājumskanste, bet 18. gadsimtā tās vietā uzcelts muižas komplekss, bet aizsarggrāvji pārveidoti par gleznainiem dīķiem. Vestienas muiža kādreiz saukusies “Heinricha Tolka muiža pie apcietinājuma”. Parādes pagalmu ietver grāvji, aiz kuriem iebraucamā ceļa abās pusēs būvēts stallis un klēts ar lieveņa arkādi, bet kungu māja celta pretī iebraucamam ceļam uz kādreizējās munīcijas noliktavas pagrabiem. Muižai ir piegulošs romantisks ainavu parks ar lapeni, kas veidots 19. gadsimta vidū. Uz Vestienas muižu ved ceļš pa vecu liepu un ošu aleju, kurā mīt īpaši aizsargājama marmora rožvabole, tādēļ aleja ieguvusi aizsargājamās teritorijas statusu.

Koku pasaules krāšņums Kalsnavas arborētumā

Īpaša kokaugu kolekcija Vidzemes augstienes dienvidos apskatāma “Latvijas Valsts mežu” Kalsnavas arborētumā. Te atrodas 25 metrus augsts skatu tornis,

no kura paveras skats uz 143 hektārus plašo teritoriju ar citzemju kokaugu stādījumiem rindās un grupās. Te var ieraudzīt burvju lazdas, tulpjukokus, parūkkokus, čūskegles, sniegpārslu kokus, korķa kokus, zīdkokus un citus citzemju kokaugus, kas adaptējušies mūsu klimatiskajiem apstākļiem.

Pirmais un lielākais Latvijā – Aiviekstes HES

Aiviekstes upe ir lielākā Daugavas pieteka un uz tās

atrodas hidroelektrostacija (HES), kas vēsturiski bija vienkāršas lauku dzirnavas, kuras pagājušā gadsimta sākumā pārtapa par tolaik lielāko HES Latvijā un pirmo, kas sāka ražot elektrību. Pēc Aiviekstes HES uzbūvēšanas upes labajā krastā sāka veidoties apdzīvota vieta Aiviekste. Interesanti, ka no 1932. līdz 1944. gadam spēkstacijai līdzās darbojās raidstacija. Te tolaik bija augstākie koka radiomasti Eiropā un par to celtniecības pieredzi interesējās amerikāņu speciālisti. Līdz mūsdienām saglabājušies mastu atsaišu balstu betona pamati. Informācijas sagatavošanai izmantoti materiāli no Madonas novada pašvadības tūrisma un Nacionālās enciklopēdijas mājaslapas.

RA 10

MIE -VAL A G Ī R

Teksts: MATĪSS VECVAGARIS

Skrējiens finišē, labdarība turpinās Nakts un diena, lietus un saule, rītausma un saullēkts, mērķi un soļi, starts un finišs, himna un panākumi, cīņa ar sevi un plecu pie pleca kopā ar konkurentiem, vājuma brīži un saņemšanās sprinta ātrumposmā. Tas viss un vēl daudz kā cita piedzīvots šosejas svētkos aizvadītajās brīvdienās, taču pāri visam bija mazā Krista, kas kā sargeņģelis visas dienas garumā gaidīja pie Sīmaņa baznīcas visus, kuri vēlējās pārbaudīt dzirdēto, ka Kliņķis asarām netic. “Brīvību Latvijai” rotā Rīga-Valmiera sacensību gada jelgavnieks atgriezās no Vācijas uz dzīvi Latvijā numurus kopš 1989.gada un tā ir vērtība, par kuru dažas stundas pirms starta, savukārt šogad skrējējs ir vērts skriet 107 kilometrus gadu no gada. Šogad noņēma sākotnēja līdera lāstu, uzvarot pēc tam, kad uz starta izgāja 131 skrējējs, tostarp arī speciāli no Juglā kā pirmais ir izskrējis no Rīgas. Pēdējos gados Ukrainas ieradusies Viktorija Nikolaienko-Briantseva, tas nevienam nebija izdevies. Stirnubuka pērnā gada kura simbolizēja cīņu par brīvību, kas skrējējas Vilka distances vicečempionam tas bija pa spēkam un dzimtenē turpinās nepārtaukti nu jau 107 dienas. Viešņa tagad varēs gatavoties pasaules čempionātam (PČ) 100 sarūpēja sen nebijušu spriedzi dāmu konkurencē, kilometros, kas augusta izskaņā pulcēs labākos Vācijā. Rīga-Valmiera ir magnēts, kas pievelk un agrāk vai vairākkārt mainoties vadības grožiem ar divkārtējo uzvarētāju Vitu Devjatņikovu, kurai šis bija jau ceturtais vēlāk Latvijas skrējēji ārpus dzimtenes nokļūst trasē veiksmīgais starts. Ja 2016.gadā Sigita Vāce tikai 102. vai tās malā. Trases rekordiste un Spartatlona aktuālā kilometrā pārņēma līderes grožus no Daces Veipas, tad uzvarētāja Diāna Džaviza un dažām dienām ieradās šoreiz abas līderes finišēja ar trīs minūšu starpību, kas Latvijā, lai pēc kopējas himnas nodziedāšanas palaistu ir mazākā sieviešu konkurencē Rīga-Valmiera vēsturē. trasē skrējējus un pēc tam kontrolpunktos atbalstītu savu audzēkni debitanti Ingu Starp citu, šī nav pirmā reize, kad Brusovu. uzvaru izcīna Viktorija, jo 2017.gadā Savukārt šoruden Spartatlonā Valmieru pirmā sasniedza vārda māsa Rīga-Valmiera debitēs Uģis Dātavs un Aivars Viktorija Tomaseviciene no Lietuvas, ir magnēts, Bondars. Uģis Dātavs, ieradies tolaik tiekot pie jauna trases rekorda speciāli no Anglijas, izcīnīja (10:31:07). kas pievelk bronzas medaļu, palaižot sev priekšā Abas skrējējas septembrī redzēsim un agrāk vai sudrabā krāsoto Arti Šauriņu, kas no Eiropas čempionātā (EČ) diennakts pagājušā gada augstās piektās vietas skrējienā Itālijas pilsētā Veronā, kur vēlāk Latvijas spēja pakāpties par trim vietām. No debitēs arī trešās vietas ieguvēja Zane skrējēji ārpus darbiem Somijā uz dažām dienām Paula, ar jauno uzvārdu pakāpjoties dzimtenes mājās pārradās un ar ceturto vietu par vietu augstāk nekā pērn. Latvijas atzīmējās Elvijs Menniks, kurš vēl čempionātā (LČ) 100 kilometros nokļūst trasē nebija atguvies no aprīļa beigu un šosejā vairāk nekā 40 sieviešu vai tās malā maija sākuma trieciencikla, kad konkurencē sudrabu un bronzu uzvarai Supervaroņu “Backyard sadalīja komandas biedrenes – jau Ultra” sekoja apreibinošie 132 pieminētā Zane Paula un pēc ģimenes kilometri 12 stundās ap Māras dīķi. Pieminētais pieauguma uz šosejas atgriezusies Ieva Grīniece. 2014.gadā atjaunotā skrējiena deviņu gadu vēsturē jēkabpilietis Aivars Bondars palika uzreiz aiz pirmo reizi kādam no vīriem izdevās izcīnīt otro uzvaru, Voldemāra Lejnieka, tomēr netiekot pieciniekā, kas pie kam Toms Komass to izdarīja divus gadus pēc iepriekš aizsniegts divreiz. Neizpalika arī cīņa par desmitnieku, kur var kārtas, kļūstot arī par čempionu 100 kilometros. Pirms

nepietikt ar finišu 10 stundās. Interesanti, ka divus pēdējos gadus 9. un 10.vietu kā sarunājuši ieņēma sprinta ātrumposma cienītāji Dmitrijs Ničipors un Didzis Brauns. Pirmajam šī bija otrā uzvara distances noslēdzošajos septiņos kilometros un devītais finišs devīto gadu pēc kārtas gluži tāpat kā izturībniekam Mārtiņam Sirmajam. Tikmēr pērnā gada Spartatlona pieveicējam Didzim Braunam šīs bija astotais finišs pēc kārtas. Starp citu, ultru lielmeistars Pēteris Cābulis septembrī atgriezīsies Spartatlona trasē, mēģinot finišēt trešo reizi, bet Sīmaņa baznīcas durvju Kliņķi nupat skāra piekto reizi. Septembrī 24 stundu EČ Latvijas izlases kreklā skries ne tikai pieminētie Elvijs Menniks un Didzis Brauns, bet arī pašmāju vadošais “Backyard Ultra” eksperts Ritvars Kalniņš, kurš izcīnīja septīto vietu savā septītajā finišā un visticamāk šonedēļ Gaiziņkalnā Stirnubukā atradīsies Lūša distancē, rādot piemēru Valmieras komandai “Skrienam kopā”. Kopā 103 skrējēji jeb 79 procenti no 131 startējušā dalībnieka skāra Sīmaņa baznīcas durvju Kliņķi. Savu vienpadsmito finišu realizēja leģendārais Viktors Suborins, kura joprojām visu laiku ceturto labāko rezultātu (8:03:45) šoreiz neviens neaizsniedza. Ņemot vērā pirmos piecus skrējienus 1989.-1993. gados, lielmeistara kontā ir divas uzvaras un vairāk ir tikai Georgam Jermolajevam, kura trim panākumiem vistuvāk tagad ir Toms Komass ar diviem trimfiem skrējienā līdz Kliņķim. Tikmēr nūjotāja Vivita Ruņģe pierādīja, ka distance veicama kontrollaika 19 stundās, jo neskrienot no Rīgas līdz Valmierai tikai 14 stundās un 40 minūtēs. Grobiņnieks Imants Ločmelis trasē pavadīja nepilnas 16 stundas, arī demonstrējot, ka ir iespējams neskriet un finišēt kontrollaikā ar krietnu rezervi. Ducis skrējēju, tostarp pieminētie Didzis Brauns, Vita Devjatņikova un Toms Komass startēja sacensībās, ziedojot 107 eiro desmitgadīgās Kristas Spirģes

RV107km TOP 3 kungi: rehabilitācijai bērnu centrā “Poga” pēc mugurkaula operācijas gada sākumā Vācijā. Tāpat vairums skrējēju ziedoja labdarībai, atvēlot dažādas naudas summas ziedojumu kastītei, kas bija novietota pirms starta Latvijas Universitātē un pēc tam finišā pie Sīmaņa baznīcas. Taču čempions Toms Komass pēc uzvaras paziņoja, ka savu balvu GARMIN Fēnix 7X Sapphire Solar 999,99 eiro vērtībā atvēl labdarības izsolei, kas šonedēļ līdz svētdienai pieejama biedrības “Ultrataka” sociālā tīkla “Facebook” lapā. Plānots, ka otrdien, 21.jūnijā Rīga-Valmiera preses konferencē Ziedot.lv bērnu rehabilitācijas centrā Poga, kurā uzzināsim kopējo saziedoto summu Kristas rehabilitācijai, Toms pasniegs jaudīgo sporta viedpulksteni labdarības izsoles uzvarētājam. Sacensības noslēdzas, labdarība turpinās. Par to parūpējās arī virkne atbalstītāju, tostarp ražotne “Wenden Furniture”, kas dāvāja ātrāko trijniekam koka krēslus tikai tāpēc, ka skrējēju sabiedrība palīdz Vidzemes bērniem ar kustību traucējumiem. Labdarības formātu novērtē Latvijas Universitāte, ultradzēriens “Coca-Cola” un “Smiltenes piens” kefīrs un citi skrējēju draugi. Lai arī trases rekordi šoreiz izpalika, “Aerify Technolgoies” sola arī turpmākajos gados apdrošināt Pētera Grīviņa un Diānas Džavizas labākos panākumus ar atjaunošanās zābakiem. Pandēmijai mazinoties, finišā skrējēji un brīvprātīgie palīgi baudīja “Čipsis un Dullais” koncertu. Nākamgad jubilejas, desmito atjaunoto Rīga-Valmiera pavadīsim Dziesmu svētku atmosfērā. Tiekamies takās!

8:25:28 Toms Komass 8:32:17 Artis Šauriņš 8:42:39 Uģis Dātavs

RV107km TOP 3 dāmas: 10:00:18 Viktoriia Nikolaienko-Bryantseva (Ukraina) 10:03:55 Vita Devjatņikova 10:54:05 Zane Paula

LČ 100km medaļnieki: 7:49:50 Toms Komass 7:56:04 Artis Šauriņš 8:07:09 Uģis Dātavs

LČ 100km medaļnieces: 9:22:42 Vita Devjatņikova 10:08:19 Zane Paula 10:37:37 Ieva Grīniece

RV107 Goda plāksne Viktors Suborins (11 finiši) Dmitrijs Ničipors (9) Mārtiņš Sirmais (9) Georgs Jermolajevs (8) Didzis Brauns (8) Inta Zīriuse (7) Ritvars Kalniņš (7)

S #ESE

UBUK

TIRN MUS

Teksts: Juris Dzenis

SUSURI RUNĀ Annika-Anna Viškere (3 gadi)

Kur Tev patīk skrien? Pļavā. Kas Tev vislabāk garšo? Vista. Ko Tu ēd no rītiem, kad jābrauc skriet? Kraukšķus. Kāda ir Tava mīļākā rotaļlieta? Pelēkais kaķis.

Kas ir Stirnu buks? Tādas bērnu skriešanas sacensības. Kurš skrien ātrāk par Tevi? Es pati skrienu ātri. Tik ātri, ka Tu netiksi līdzi! Tiekamies kaut kur Susura distancē!

PA S

AU L

Teksts: Juris Dzenis FOTO: PRIVĀTAIS ARHĪVS

670 LISI TRAIL FESTIVAL 2022 7/05/2022 62 km, 3050 m+ 7:29:02 Adidas Terrex Speed Flow

Dainis Limanāns

5. vieta

Distances sākums – savs novērtējums Pēc kā izvēlējies tieši šo skrējienu? Ultra distance startēja kopā ar 42 km distanci, tāpēc Mana sieva atrada šo skrējienu un kā vienmēr apvienojām skriešanu ar ceļošanu. Man jau pašam sākumā skrējām visi kopā un baudījām miglas aizlietos vienalga – galvenais, lai ir jebkādi kalni un nav ātri skatus un slidinājāmies pa dubļainām nogāzēm. Marķējums bija lielisks un nebija jāskrien. Es šo uztvēru kā parastu par to nekādu problēmu. Diemžēl pārgājienu, jo skriešanas forma nav sacensību numuram gan lietus spējusi šogad atrast motivāciju. nepatika un tas pamazām izkusa. Skrējiens notika Tbilisi pievārtes Gruzija ir Distances vidus – savs mežainajos pauguros un šis bija lieliska vieta novērtējums pirmais ultra garais taku sacensību Ap 35.km jau biju diezgan skrējiens Gruzijas vēsturē. taku skrējējam! saguris, tomēr turpināju skriet un Kādas bija pašu ambīcijas apdzīt 42 km distances skrējējus. attiecībā uz distancē pavadīto laiku Pārsvarā jau šajā brīdi skrēju viens & vietu finišā? Nebija nekādu ambīciju, bet tikai vēlme izbaudīt pats un spēlēju dažādas garo distanču skrējēju galvas sacensības. Ir forši, ka Tevi neviens nepazīst un attiecīgi spēles. Distances nobeigums – savs novērtējums nav vispār nekādu iedomāta lomu un uztraukumu par Distances nobeigumā nācās bieži forsēt nelielas tēmu “šim nedrīkst zaudēt, jo nedrīkst”. J Sagatavošanās process – viss kā ierasts, kaut kas upes un tas bija jautri. Citi skrējēji bija ļoti atsaucīgi. Gruzijā taku skriešanas ir savā pirmsākumā un cerams, tika pamainīts, vai sezonas pirmais skrējiens? Nē, šis nebija mans pirmais skrējiens šogad. ka viņiem pietiks entuziasma turpināt attīstīties. Kā vērtē distanci no tehniskā viedokļa – kāpumi, Februārī noskrēju skaisto Seviljas maratonu (rezultāts 2:47), bet pēc tam arī vietējo Sveikuļu pusmaratonu. noskrējieni, segums Ja nebūtu miglas un iepriekš visu nakti nebūtu Sagatavošanās neliela – pāris reizes paviesojos Siguldā.

lijis, tad tā būtu pavisam cita sacensība. Man diemžēl apaviem bija pārāk maigs protektors un dubļainā skriešana atņēma pārāk daudz enerģijas. Lietus jaka gan paglāba no mitruma un aukstuma. Segums – ļoti saprotams un netehnisks, maz akmeņu. Vai bija kādi pārsteigumi? Pārsteidza, ka Tbilisi apkārtnē ir tik daudz kalnu un skrienamu taku. Gruzija ir lieliska vieta taku skrējējam, ja neskaita to, ka takās var trāpīties dusmīgi ganu suņi un dažreiz arī dusmīgi gani. Kurā brīdī bija pārliecība par to, ka neviens nenoķers un vieta būs nosargāta (vienalga pirmā, piektā vai simtā)? Finišēju 5.vietā, bet ilgu laiku skrēju kopā ar 4.vietas ieguvēju, kurš atzina, ka gruzīni nav sportiska nācija, ja neskaita mīlestību pret cīņas sportu un regbiju. 4.vietas ieguvējs apgalvoja, ka bieži atskatījās distances beigu daļā, un man par to prieks, jo realitāte lēni kustējos un zaudēju viņam 15 minūtes. Kas bija vieglākais distancē un kas bija smagākais? Šis bija viegli, jo skrēju prātīgi. Es uzskatu, ka esmu gana pieredzējis un izturīgs, lai finišētu jebko. Nekad neesmu izstājies skriešanas sacensībās. Rezultāts man vairs nav svarīgs – patīk vienkārši izbaudīt skriešanu un iepazīt jaunas takas citās valstīs. Iesaku visiem aizlidot uz Gruziju. Tur ir daudz ko redzēt un daudz perfektu kalnu taku!

PA S

AU L

Teksts: Juris Dzenis | FOTO: Pascal Rudel

740

Jānis Kūms

Volvic Volcanic Experience 2022, Trail 43km - 27/05/2022 43 km, 1700 m+ 3:41:28 INOV-8 TRAILFLY ULTRA G 300 MAX 5. vieta

Uz maratona distances starta stājos apņēmības Pēc kā izvēlējies tieši šo skrējienu? Volvic Volcanic Experience VVX skrējiena izvēle pilns cīnīties par uzvaru kā minimums TOP3, jo plāns bija kalendārā jau trīs gadus. Pirms trīs gadiem šis bija skriet distanci 3.5h, kas pēc citu gadu rezultātiem bija stabils TOP3. Protams, ka skrējiens bija paredzēts kā mana debija franču sportistus pirms starta UTWT, bet dēļ Covid praktiski visa īpaši nezināju, bet starp elites sacensību aprite apstājās, līdz ar to līdz sportistiem nebija neviens tāds manai debijai UTWT bija jāpagaida. Izvēle bija superstārs kā, piemēram, 110km Pagājušo gadu arī šo skrējienu atcēla, nejauša, gribējās distancē, kur startēja Francois līdz ar to bija jābrauc šogad. Īstenībā jau D’Haene un Sange Sherpa. izvēle bija nejauša, gribējās skriet tādā skriet tādā vietā, kas nav Eiropas klasika. Papildus vietā, kas nav Sagatavošanās process – kritērijs bija tam, ka organizatori spēja viss kā ierasts, kaut kas tika man piedāvāt elites sportista statusu, līdz Eiropas klasika. pamainīts, vai sezonas pirmais ar to divreiz nebija jādomā. Oriģināli bija skrējiens? plānots, ka skriešu 110km gari distanci, Sagatavošanās process bet ņemot vērā, ka ziemas beigās izslimoju Covid, tad nebija reāli tik garai distancei kopumā bija labs un gandrīz izdevās izpildīt visus plānotos treniņus, vienīgi pāris pēdējās nedēļās darba sagatavoties un tāpēc startēju maratona distancē. bija pārāk daudz, līdz ar to sakrājās nogurums, no kura Kādas bija pašu ambīcijas attiecībā uz distancē netiku vaļā līdz pat starta brīdim. pavadīto laiku & vietu finišā?

Galīgi nevar salīdzināt ar Alpiem vai Spāniju, vai Distances veikums – savs novērtējums Pirmā puse distances perfekti noritēja pēc mana Portugāli. Kāpumi arī sabalansēti, garākais ap 500 plāna. Lieki uz priekšu nerāvos, bet uzturējos līderu augstuma metriem, toties pēc tam noskrējiens no grupā, sevi nedaudz bremzējot un taupot kājas kāpumos. augstākā punkta principā ir gandrīz 18 km garumā, līdz Tāpēc īsti nespēju izskaidrot, kāpēc pēc pusmaratona ar to ir ko strādāt ar kājām, lai pārāk ātri augšstilbus nenokautu. Noteikti rekomendēju distances paliku nedaudz lēnāks un šīs sacensībās kā vienas no skrienamajos posmos nespēju turēt līderu pirmajiem taku skrējieniem tempu, kas nedaudz no manis atrāvās un ārpus Latvijas, jo ir pietiekoši es iekārtojos drošā 3.vietā. Šoreiz biju Noteikti daudz un dažādas distances, kā izvēlējies startēt tikai ar Naked jostiņu rekomendēju arī “tusiņš” trīs dienu garumā ar un vienu 0.5l pudelīti, tāpēc ap 28.km dažādiem pasākumiem, šoviem nācās piestāt kontrolpunktā, lai uzpildītu šīs sacensībās un gastronomiskajām izvirtībām. ūdeni, kur man garām paskrēja viens kā vienas no džeks, kuru tā arī pēc tam vairāk nespēju Kādas atziņas pēc skrējiena? ieraudzīt. Nedaudz atveldzējies spēju pirmajām Nākošgad jābrauc atkal, bet ar atgūt tempu un ap 35.km nolēmu iet labāku fizisko sagatavotību, tieši “all in” un centos skriet maksimāli, bet ar augstāku vidējo ātrumu, lai tas nevilkās ilgi, jo pēc 2 km tā pa īsto pirmo reizi satikos ar “sienu”. Acīmredzot nebiju kaut būtu konkurētspējīgāks. Iespējams, ka jāizmēģina 110 ko līdz galam ar uzturu saplānojis, jo pēc pastiprināta km distance, jo tā vijas cauri visam Chaine des Puys sporta uztura uzņemšanas atkal atguvos, bet pazaudēts vulkāniskajam reģionam, kurā ir gandrīz 50 vulkānu bija gana daudz, tajā skaitā, garām palaists vēl viens konusu. Tāpat jāizdara labāk mājas darbs, jāizpēta skrējējs. Finišā nācās iespringt, lai noturētu 5.vietu, kas distance, tās profils, dzeršanas punkti utml., jo šoreiz to nebiju līdz galam izdarījis, tieši laika trūkuma dēļ. arī izdevās Neskatoties uz to, ka sportiskos mērķus līdz galam Kā vērtē distanci no tehniskā viedokļa – kāpumi, neizpildīju, viennozīmīgi ieguvu lielisku pieredzi, tajā skaitā, ko nozīmē būt elites sportistam sacensībās un uz noskrējieni, segums Distance ļoti patīkama, skrienama. Takas nav starta līnijas. Stāvēt uz vienas skatuves un aprunāties ar tehniskas, tādas smukas, lielākoties diezgan platas. pasaules mēroga zvaigznēm vien bija ko vērts!

PA S

AU L

Teksts: Juris Dzenis FOTO: TRAILS DES MILLEFONTS

556

Jekaterina Gallamova Pēc kā izvēlējies tieši šo skrējienu? Informāciju par Trails des Millefonts ieraudzīju Facebook kaut kad janvārī, un nodomāju, ka tas būs ļoti skaisti. Esmu šajās takās bijusi vienreiz pārgājienā 2020. gada jūnijā, tāpēc zināju, cik brīnumaini tur izskatās ziedošās pļavas un ezeri šajā gadalaikā. Ar treneri Aneti Švilpi izrunājām, ka es varētu skriet 16km vai 25km distanci, bet reģistrēties vilcinājos līdz pēdējam, jo biedēja lielais augstummetru skaitlis. Mana pieredze taku skriešanā un vispār skriešanā vēl ir diezgan neliela, šī ir mana pirmā sezona, un bija liels satraukums un bažas pieteikties tādam izaicinājumam. Pēdējā mirklī tomēr nolēmu pamēģināt, izvēloties distanci Trail des Lacs 25 km ar 1880 metru kāpumu. Kādas bija pašu ambīcijas attiecībā uz distancē pavadīto laiku & vietu finišā? Paskatījos pagājušā gada rezultātus, kad šis skrējiens notika pirmo reizi, un redzēju, ka pirmā sieviete toreiz finišēja 3h 20min. Tā kā šogad trase bija par 3 km garāka, tad sapratu, ka distancē noteikti pavadīšu vairāk kā 4 stundas. Tā arī bija, finišēju 4h 11min. Ja runājam par ambīcijām, tad vēlme bija gūt pieredzi, izbaudīt un varbūt iekļūt top 10.

Trail des Lacs 2022 5/06/2022 25 km, 1880 m+

4:13:10

Scott Supertrac RC2 2. vieta Sagatavošanās process – viss kā ierasts, kaut kas tika pamainīts, vai sezonas pirmais skrējiens? Kā jau minēju, šī ir mana pirmā sezona, līdz ar to viss ir jauns un vēl nebijis. Esmu jau paspējusi piedalīties 2 sacensībās Francijā, Mežaparka un Riekstukalna Stirnu Bukā, kā arī Rimi Rīgas Maratonā skrēju pusmaratona distanci. Distances sākums – savs novērtējums Centos nepārķert startu, labi zinot, pie kā tas var novest, tāpēc turējos vairāk pa vidu. Kāpumam bija jāsākas ap 5.km, bet es jau 3.km pamanījos izmežģīt potīti uz līdzenas vietas. Tas, protams, ļoti izsita no ritma, likās, ka nevarēšu turpināt un būs jāstājas ārā pirmajā kontrolpunktā (6 km). Labi, ka es visus ciparus sajaucu, un kontrolpunkts bija tikai pēc 10.km. Līdz tam laikam jau bija savākti vairāk kā 1000 augstummetri, un arī izcīnīta vissīvākā cīņa – cīņa ar sevi. Pēc tā visa nolēmu turpināt līdz finišam lai vai kas, lai gan smagākais un stāvākais kāpums vēl bija tikai priekšā. Distances vidus – savs novērtējums Neatceros, par ko tajā brīdī domāju, jo kāpums 15.km šķita bezgalīgi garš, bet kaut kā virsotne tomēr tika sasniegta, un es uzzināju, ka esmu 5.vietā starp

sievietēm. Pasmaidīju, jo tas jau šķita tīri labi, un kokiem. Bet bija arī skaistas meža takas un skrējiens pa priecājos, ka tālāk distance vedīs tikai lejā. Sev par pļavām ar savvaļas puķēm un garo, mīksto zāli. Vai bija kādi pārsteigumi? pārsteigumu, ātri vien sapratu, ka jūtos ļoti labi skrienot Patīkams pārsteigums bija, ka, lejā, sāku daudzus apdzīt, ieskaitot vienu lai gan nebiju nevienam teikusi, meiteni. Tā arī diezgan raiti tiku līdz ka būs tāda iespēja, tomēr draugi pēdējam kontrolpunktam (22 km), un paši atrada un sekoja manam spēku pilna devos pretim finišam. Centos skrējienam Live režīmā. Distances nobeigums – savs nepārķert Kurā brīdī bija pārliecība novērtējums par to, ka neviens nenoķers un Bija atlikuši tikai 3 km, un taka palika startu, labi vieta būs nosargāta (vienalga plata, ļoti labi skrienama. Es priecājos, zinot, pie kā pirmā, piektā vai simtā)? ka esmu 4.vietā, bet tad pēkšņi ieraudzīju Apmēram beidzamajos vēl vienu sievieti, kuru apdzinu pavisam tas var novest distances 500 metros sapratu, ka viegli. Zināju, ka tālāk būs neliels posms neredzu aizmugurē tikko apdzīto ar asfaltu, kur varēšu vēl vairāk kāpināt konkurenti, un tikšu līdz finišam, tempu, tāpēc nolēmu skriet tik ātri, cik kājas ļauj, un tur man izdevās apdzīt vēl vienu meiteni. nosargājot 2. pozīciju. Kas bija vieglākais distancē un kas bija Finišu sasniedzu 2.vietā un šādu sacensību rezultātu es galīgi nebiju gaidījusi. Bija liels gandarījums, ka spēju smagākais? Es nevaru teikt, ka kaut kas bija viegli, jo tomēr savākties un izcīnīt vietu uz pjedestāla. Kā vērtē distanci no tehniskā viedokļa – kāpumi, centos turēt augstu intensitāti, kur tas bija iespējams. Protams, īsie un taisnie posmi ļāva vairāk paskatīties noskrējieni, segums Lai gan esmu diezgan daudz trenējusies uz apkārt un izbaudīt dabasskatus, pārējā laikā bija ļoti akmeņainām takām, šo skrējienu varu droši saukt par jāfokusējas, lai negūtu vēl kādu traumu un nepalaistu grūtāko savā pieredzē. Šķiet, ka bija viss – gan stāvi garām trases marķējumu. Smagākais man noteikti bija kāpumi, gan akmeņaini, ļoti sarežģīti noskrējieni, pierunāt sevi nepadoties un turpināt brīdī, kad pārņēma vietām dubļi, lēkāšana pāri strautiem un nogāztiem izmisums, un viss šķita slikti un grūti.

Teksts: Juris Dzenis FOTO: PRIVĀTAIS ARHĪVS

PA S

AU L

532 Dolomiti Extreme Trail 2022, 72K - 10/06/2022, 72 km, 5500 m+ 18:34:42

Atis Kļavis

Hoka Speedgoat 4 81. vieta

Pēc kā izvēlējies tieši šo skrējienu?

tika pamainīts, vai sezonas pirmais skrējiens? Šis bija sezonas otrais lielais skrējiens pēc “Istria Skatījos FB paralēli UTMB un izleca vairākas ziņas par DXT pirms diviem gadiem. Tad pagājušajā gadā 100”, kurā devos uz slimības fona. Šoreiz biju 100% gatavs. Varbūt nedaudz bija par pēc UTMB OCC distances domāju, maz reljefa treniņu, ko neizdevās ka vajag kaut ko nopietnāku pirms savienot ar dienestu Zemessardzē, šī gada CCC uzskriet. Tad nu DXT bet citādāk treniņa plāns bija ļoti iekrita acīs. Īpaši gan nepievērsu Trasē bija optimāls. Jutos stiprs, it sevišķi uz uzmanību tam apzīmējumam vietas, kur kāpieniem augšup. Noskrējieni man EXTREME, bet tagad uz to skatos padodas labi, tāpēc tiem nepievērsu pilnīgi citām acīm. jāturas pie uzmanību treniņos. Kādas bija pašu ambīcijas trosēm, lai Distances sākums – savs attiecībā uz distancē pavadīto laiku novērtējums & vietu finišā? varētu nokāpt Sākums samērā ātrs, trase uz Ambīcijas rēķināju pēc leju un tad pirmais kāpums, kur iepriekšējiem skrējieniem un domāju, turos vienotā tempa grupā. Jūtos ka optimālajā scenārijā varētu iekļauties 14-15 stundās. Likās ļoti optimāli pēc 10 stabili, ieturu enerģijas uzņemšanas plānu ar želejām. stundu tādas pašas distances “Istria 100” 68k distance, Uz augšu kājas jūtas stipras, uz leju sāk durt celī. 6 h kur galīgi nebiju formā. Tad nu šis likās sasniedzami. pirms starta sazinājos ar Līgu Līdumnieci, jo paradījās Vietu finišā īpaši neuzsvēru. Es cīnos ar sevi un laiku. dūriens celī. Pēc attālinātās konsultācijas diagnoze – Skrējiena laikā pārējie sāncenši man neko nenozīmē. iespējams muskuļa plīsums labās kājas augšstilbā. Tas mani atvēsināja un lika būt uzmanīgam noskrējienos. Esmu es, trase un laiks. Distances vidus – savs novērtējums Sagatavošanās process – viss kā ierasts, kaut kas

Distances vidus bija skaists ar burvīgu saullēktu pār velti distancei ir 4 ITRA punkti. Es sev to vērtēju kā Dolomītiem. Daba bija pasakaina – putni, klintis, saule, pusi no TDS, lai gan TDS neesmu skrējis. Vai bija kādi pārsteigumi? flora, reljefs – Latvijas plakanās zemes iedzīvotājam Daudz izbaudīju dabu. Tā kā sportiskie sasniegumi tas viss izskatās apbrīnojami. Vidus gāja lēnām, jo tur bija koncentrēti grūtākie kāpumi – Thivian taka vairs nebija mērķis, tad izbaudīju Dolomītu varenību. virs 2k bija izaicinājums – pirmkārt uzkāpt, otrkārt Negaidīju, ka būs tik grūti… Īpaši varētu uzsvērt noturēties. Kritu divas reizes. Bija arī incidents, kurā vairākas vietas trasē, kur bija jāturas pie trosēm, lai aiz mani ejošais atlēts krītot izkustināja akmeni, kas varētu nokāpt uz leju. Tur par skriešanu vispār nekādu jautājumu. Galvenais bija palikt izraisīja lavīnu, kas gandrīz trāpīja dzīvam, turoties pie trosēm un lejupejošajiem sāncenšiem. Vidējais nenolidot no kraujas. ātrums vispār nekāds un galvenā rūpe Kurā brīdī bija pārliecība par bija palikt dzīvam un nenovelties no Trasē bija to, ka neviens nenoķers? kādas klints. vairākas vietas, Šis ir smieklīgi. Mūsu mocekļu Distances nobeigums – savs grupiņa turējās kādus beidzamos 30 novērtējums kur bija jāturas km. Tā arī visi kopā finišējām. Ik pa Distances nobeigumā trase pie trosēm, lai brīdim viens otru apsteigdami. Bet atgriezās uz skrienamākām takām. beigās tik un tā bijām tuvu blakus. Tur tad atkal atguvu spēkus un varētu nokāpt Šis jautājums vairāk uz līderiem kāpināju tempu. Beigas bija ļoti uz leju attiecināms nevis uz amatieriem kā īpašas, jo bija jātiek 300m uz augšu es … Monte Punta, pēc kā sekoja 10km garš Kas bija vieglākais distancē un noskrējiens, kas maniem augšstilbiem kas bija smagākais? bija stipri par grūtu. Ja sākumu šim Šoreiz labi bija ar pārtikas uzņemšanu. Smagākais bija noskrējienam sāku diezgan ātri, tad beigās vairāki stāvie kāpumi, kuros bija jāuzmanās, lai nenoripotu pa apdzītie pagāja man garām. Kā vērtē distanci no tehniskā viedokļa – kāpumi, stāvo nogāzi. Tas pats attiecas uz stāvajiem noskrējieniem. Vajadzētu kādus aizsarglīdzekļus, lai sīkie akmens graudi noskrējieni, segums Distance atbilst nosaukumam – EKSTRĒMA, nenokļūtu apavos, kur uzberza pamatīgas tulznas uz kāpumi gari un stāvi, noskrējieni tādi paši. Diezgan pēdām. Tagad viegli teikt, bet vajadzēja skriet ātrāk, tomēr maz skrienamu gabalu tādam eksemplāram kā man. Ne distances laikā tā nešķita.

PA S

AU L

Teksts: Juris Dzenis FOTO: PRIVĀTAIS ARHĪVS

685

Konstantins Biktimirovs Pēc kā izvēlējies tieši šo skrējienu? Pirms trīs gadiem, ceļojot pa Eiropu, sanāca ņemt dalību vienā Serbijas ultramaratonā (Ultra trail Stara planina), kura distance bija 73 km ar 2600 augstuma metriem. Es ne tikai piedalījos, bet pie tam vēl sanāca nejauši uzvarēt. Toreiz iepazinos ar organizatoriem un saņēmu no viņiem uzaicinājumu atbraukt vēlreiz. Bet tad sākas Covid19 ierobežojumi un nesanāca nekur aizbraukt. Šogad gan izdevās un atbraucu atkal. Serbijas ultramaratonā bija 4 dažādas distances: 100 km ar 4500 m+, 64 km ar 2650 m+ un 34 km ar 2400 m+, kā arī pārgājiena maršruts. Es šoreiz izvēlējos savu optimālu distanci – 64 km, jo nevēlējos sezona sākumā skriet kaut ko garāku un grūtāku. Kādas bija pašu ambīcijas attiecībā uz distancē pavadīto laiku & vietu finišā? Divas dienas pirms sacensību starta organizatori atsūtīja ziņu, kā būs divu dienu garumā stipras lietus gāzes ar pērkona negaisu. Tā rezultātā organizatori negribēja lieki riskēt un dienu pirms starta atsūtīja informāciju, ka distance tiks mainīta. Distance tika palielināta no 64 km ar 2650 m+ līdz 67 km ar 3600 m+, kas kopā sanāk gandrīz 1 augstuma km uz 3 km.

ULTRA TRAIL MIDŽOR 11/06/2022 64 km, 2650 m+ 6:51:11 Adidas Terrex Speed Flow 1. vieta No trases tika izņemti arī visi augstākie punkti, bet pašu trasi uztaisīja nevis cilpas veidā, bet gan turp / atpakaļ. Apskatot jauno trasi, bija skaidrs, ka trasē ies vai nu uz augšu, vai uz leju ar lēzeniem kāpumiem un kritumiem. Šādos gadījumos ļoti ir jācīnās ar sevi, lai turpinātu skriet, nevis izvēlētos vieglāko un pārietu soļos, kā var daudz zaudēt no laika. Tāpēc man īsti nebija variantu un bija jāskrien kāpumos augšup tik cik var un nepārtraukti. Biju plānojis, ka distancē pavadīšu +/- 7 stundas, kas man iedotu vietu uz goda pjedestāla. Sagatavošanās process – viss kā ierasts, kaut kas tika pamainīts, vai sezonas pirmais skrējiens? Sagatavošanās procesa laikā man sanāca marta mēnesī izslimot Covid19, kas gandrīz uz mēnesi neļāva pilnvērtīgi trenēties. Pēc tam jau atgriezos ierastajā treniņu ritmā. Pirms divām nedēļām bija ļoti foršs pasākums – Latvia Trailrace 2022 Daibē, kur divu dienu garumā tika pieveikti 40 km un tā bija ideāla vieta, kur sagatavoties Serbijas ultramaratonam, jo divu dienu garumā nepārtraukti bija lietusgāzes. Distances sākums – savs novērtējums Sacensību rītā pamodos 50 minūtes pirms starta, apēdu riekstus un šokolādi un, kad bija atlikušas 10

minūtes, devos uz starta koridoru. 64 km distance noskrējieni, segums Segums šajā trasē bijis diezgan līdzīgs Siguldai, startēja kopā ar 100 km distanci un man no paša starta sanāca pārķert iniciatīvu skrienot augšup kalnā, bet lejā bet tā kā nepārtraukti vairākas dienas bija lijis stiprs lietus, tad trase pārveidojās par skrienot jau divi skrējēji mani apsteidza. straujām kalnu upēm uz takām. Distances vidus – savs novērtējums Kāpumi biji diezgan draudzīgi un Distances vidū bija lielākais lielākā daļa zem 10%, kas ir viegli nepārtrauktais kāpums aptuveni viena Zināju, ka skrienami. kilometra augstumā, tad no trešās skrienot Vai bija kādi pārsteigumi? pozīcijas kalna lejas daļā, aizgāju pa Pārsteigums bija vienā kalnā, priekša un mēģināju skriet augšā cik ātri augšup kalnā aptuveni 1700 metru augstumā, varu. Sasniedzot distances 33 km trase mani neviens kad apkārt bija nenormāla apgriezās par 180 grādiem un veda pa migla un tuvāk par 2-3 m neko to pašu ceļu atpakaļ. Tad sanāca redzēt nenoķers! nevarēja redzēt. Tajā brīdī skrēju visus savus konkurentus un aptuveni pārsvarā skatoties pēc pulksteņa 35 km es biju priekšā otrajai vietai pa 7 navigācijas, bet, kad trase veda minūtēm. Kad skrēju jau atpakaļ, daudzi atpakaļ, tad bija liels risks kādam skrējējam uzskriet skrējēji man uzslavēja ar “bravo”. virsū. Beigās jau viss labi. Distances nobeigums – savs novērtējums Kurā brīdī bija pārliecība par to, ka neviens Trasē līdz 55.km, izņemot dzeršanas punktus, nepārtraukti skrēju un nepārgāju uz soļiem. Bet nenoķers? Pārliecība bija pirms pēdējā kalna, jo zināju, ka distances pēdējā kāpumā centos pēc iespējas skriet, kur labāk būtu pāriet soļos. Tomēr gribēju būt pārliecināts skrienot augšup kalnā mani neviens nenoķers. Kas bija vieglākais distancē un kas bija smagākais? par un izliku visus spēkus, lai arī zināju, ka ir neliela Vieglākais brīdis bija pirmās 2/3 no distances, bet laika rezerve. Beigās izdevās noturēt savu līderu pozīciju un finišēt zem 7 stundām – 6 stundas un 51 smagākais posms, protams, beigās, jo bieži vietās, kur varēju sākt pāriet soļos, es sevi piespiedu turpināt minūte. Kā vērtē distanci no tehniskā viedokļa – kāpumi, skriet.

PA M

S ANĪT

MEŽ

Teksts: STIRNU BUKS

Gints Andžāns Dailes teātra aktieris, populāru TV šovu un seriālu dalībnieks, kāzu vadītājs un mūziķis, puisis, kam patīk arī fiziski pārbaudījumi un izaicinājumi. Šoreiz mežā pamanīts ir Gints Andžāns! Kā tu nokļuvi līdz skriešanai mežā? Līdzko pirmo reizi uzzināju par ‘Stirnu Buku’, uzreiz kļuvu tā fans, pat vēl ne reizi nepiedaloties. Man patīk, ka mainās ainava, nav jāskrien tikai tasni vai pa apli, lieliska ir iespēja apceļot Latviju un skriet tur kur visticamāk nekad pats neskrietu. Tas arī mani uzrunāja un ievilināja ‘StirnuBuka’ zvēru pulkā. Jā - vienreiz esmu skrējis arī ‘susura distanci’. Kurš no Stirnu buka zvēriem esi tu? Esmu ar sevi aizcīnījies līdz ‘stirnu bukam’, pagaidām te ir labi, skatīsimies - kad kļūs par vieglu - būšu lūsis. Tavs labākais Stirnu buka posms? Šeit pieminēšanu noteikti ir pelnījis ‘Kamparkalna’ posms 2018.gadā. Labākais tikai tāpēc, ka izdevās noskriet līdz galam, jo apstāku kopums tajā dienā bija tiešām varens izaicinājums, tāpēc šis posms atmiņā ir atstājis visspilgtāko nospiedumu. Kur būtu Stirnu bukam jālec? Pilnīgi visur. Bet galvenokārt vietās kur mēs ‘StirnuBuka’ zvēri vēl neesam viesojušies. Esmu pārliecināts, ka Latvija var piedāvāt vēl ļoti daudz neizskrietu taku kilometrus. Kas tev vislabāk patīk trasē? Reljefa dažādība,seguma maiņas. Tas, ka trasē priekšā vienmēr ir kāds, kuru ‘uzstādīt’ par apdzīšanas mērķi. Trases garums, kas vienmēr ir pietiekami laba izaicinājuma robežās. Un citu skrējēju attieksme, cieņa un atbalsts vienam pret otru Kas Stirnu bukam pietrūkst? Droši vien vēl vairāk skrējēju. Šis noteikti ir viens no labākajiem veidiem kā pavadīt laiku ārpus mājām gan kopā ar ģimeni, gan draugiem, gan kolēģiem, varbūt pat viesiem no ārzemēm - izcils cits veids kā iepazīstināt ar mūsu tēvzemes ārēm. Otra foršākā lieta pēc taku skriešanas? Hmmm.. pārgajieni pa takām. Jo skrienot var redzēt tādas ainavas, ko pēc tam prasās izpētīt lēnām un mierīgi, baudot.

Kam vajadzētu uzstāties uz Stirnu buka skatuves? Šim notikumam kaut kā ļoti piestāv etno mūzikas žanrs, tapēc visi šī žanra pārstāvji, jo Latvijā to ir daudz un lielākā daļa ir meistarīgi. Vai arī kādu grupu, kas var kārtīgi uzkurināt.. ‘Citi zēni’ piemēram. Cik Stirnu bukos esi piedalījies? ‘Stirnu buka’ profilā rādās 12 posmi. Kura ir tava komanda? Mana komanda ir mana ģimene, kas vienmēr atbalsta un ir klāt ne tikai starta/finiša zonā, bet arī trasē. Tas ļoti palīdz, motivē un dzen uz priekšu.

CMY

Pirms satiec buciņu – nosūti paciņu!

VESE

LĪBA

Teksts: Krista Deičmane, fizioterapeite “Siguldas Sporta diagnostika”

Apakšstilbi Iepriekšējos numuros esam apskatījuši potīšu sastiepumus un ar skriešanu saistītus visbiežākos ceļa locītavas sāpju iemeslus. Šajā numurā apskatīsim apakšstilbu un uz pētījumiem balstītus visbiežākos sāpju iemeslus skrējējiem šajā zonā.

2021. gadā veiktā sistemātiskā apskatā, blakus velvju masāža ar mazu pašmasāžas bumbiņu. Ātrā patelofemorālajam sāpju sindromam un pēdas locītavas palīdzība stipru sāpju gadījumā būs auksts ūdens vai saišu sastiepumiem, tiek minētas trīs visbiežākās ar ledus vanniņa. Iespējams būs nepieciešami nesteroīdie skriešanu saistītās traumas – plantārais fascīts, Ahila pretiekaisuma līdzekļi. Der arī pārliecināties, vai apavi, cīpslas tendinopātija un mediālais kurus valkā sportojot un ikdienā, tibiālais stresa sindroms. ir pietiekami ērti un, iespējams, ka Ar plantāro fascītu saskaras būs nepieciešams supinators apava Pirms slodzes gan skrējēji, gan cilvēki, kuri iekšpusē, lai atvieglotu fascijas nenodarbojas ar skriešanu. Plantārā darbu. vēlāms pēdas fascija savieno papēža kaulu ar kāju Ahileja cīpslas tendinopātija „iekustināt” – pirkstiem. Tā veido daļu no pēdas ir bieži sastopama pārslodzes veikt dažāda pamatnes, un tai piemīt liela nozīme problēma. Lai gan tā ir pati lielākā pēdas stabilitātes nodrošināšanā. Tā un spēcīgākā cīpsla mūsu ķermenī, veida kustības darbojas kā triecienu absorbētājs, uz to tiek likta ļoti liela slodze, pēdas locītavā. nodrošinot pēdas velves stabilitāti un īpaši, ja aktīvi nodarbojamies ar pēdas struktūru noturību. Sarežģījumi fiziskajām aktivitātēm, kur veicam rodas tad, ja uz šo fasciju tiek likts atspērienu no zemes. Par Ahileja pārāk liels spiediens vai slodze. Tā cīpslas iekaisumu liecina sāpes rezultātā šķiedrainajos plantārās fascijas audos var un stīvums, kas ir izteiktāks no rītiem un nākamajā rasties mikroskopiski plīsumi, iekaisums, urbjošas dienā pēc fiziskām aktivitātēm, sabiezējums cīpslā vai sāpes; papēdī rodas sāpju vai dedzināšanas sajūta. tūska, kas pastiprinās dienas laikā, noslogojot kāju. Parasti sāpes pastiprinās pakāpeniski un jūtamas tikai Var būt traucēta funkcija, samazināts spēks un izturība vienas pēdas papēdī, dažreiz abās pēdās. Skrējējiem apakšstilba muskuļos. Ahileja cīpslas tendinopātijas šo problēmu parasti rada pārāk liela slodze vai pārāk ārstēšana galvenokārt ir konservatīva, taču ir gadījumi, ātri kāpināta slodze. Parasti ar šo problēmu var tikt kad nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās. Sāpju galā konservatīvā veidā, pirmkārt dodot pēdai atslodzi. gadījumā jāvēršas pie traumatologa ortopēda vai Pirms slodzes vēlāms pēdas „iekustināt” – veikt dažāda fizioterapeita. Ir pierādīts, ka fizioterapija ir efektīva, veida kustības pēdas locītavā. Par labu nāks pēdas lai konservatīvi ārstētu Ahileja cīpslas tendinītu,

sāpes ir arī atpūtas laikā. Atkārtots īpaši izceļot ekscentriskus spēka stress un slodze uz liela kaulu ir vingrojumus. Pirms un pēc treniņa šī sindroma izraisītājs. Literatūrā par vienu no labākajām „iesildīšanās” Svarīgi ievērot pie riska faktoriem min arī un „atsildīšanās”, kā arī atjaunošanās palielinātu ķermeņa masas indeksu, metodēm tiek minēta masāžas ruļļa sabalansētību nepiemērotus apavus, anatomiskās izmantošana (foam rolling). Masāžas starp treniņiem īpatnības, taču visticamāk, sāpes rulli ieteicams izmantot ne tikai rada pārāk liela, neadekvāta un apakšstilba aizmugurējai daļai, bet un atpūtas pārāk strauji kāpināta slodze. MTSS visām lielajām muskuļu grupām laiku ārstēšanā ietilpst miera režīma apakšējās ekstremitātēs. ievērošana, atpūta, treniņa taktikas Mediālais tibiālais stresa sindroms maiņa, pretiekaisuma medikamenti (MTSS) jeb lielā liela kaula stresa un teipošana. sindroms ir vēl viena problēma, ar Kā redzams, bieži traumas izraisītājs ir pārlieku kuru reizēm saskaras skrējēji. To sauc arī par periostīta (kaulu plēves iekaisuma) paveidu. Bieži šo sindromu liela slodze uz ķermeni un tā audiem. Varam secināt, var sajaukt ar stresa lūzumu apakšstilbā. Pie MTSS ka treniņu procesā svarīgi ievērot sabalansētību starp sāpes lokalizējas divās trešdaļās apakšstilba priekšējās treniņiem un atpūtas laiku. Svarīgi palielināt slodzi un iekšējās malas, bet stresa lūzuma gadījumā sāpes pakāpeniski. Ņemt vērā, ka ķermenim nepieciešams ir vairāk izteiktas vienā punktā. Lai pārliecinātos, vai laiks, lai atjaunotos un sagatavotos nākamajam tomēr nav noticis stresa lūzums, rekomendējams veikt treniņam vai sacensībām un, iztiekot bez traumām, arī izmeklējumu. Skrējējiem ar MTSS sāpes pastiprinās rezultāti noteikti augs un sporta aktivitātes sagādās vēl treniņa laikā, taču pie nopietnākiem gadījumiem, vairāk prieka.

L SKO

O TĀ

Teksts: ALDIS ROCĒNS FOTO: PRIVĀTAIS ARHĪVS

Bauskas skolas jaunie Stirnu buki Bauskas skola šajā sezonā mūs iepriecina ar lielo bērnu skaitu. Bauskas skolas sporta skolotāja ir pamanījusies atvest uz Stirnu Buku jau 388 bērnus, un iespējams, ka Gaiziņkalnā pievienosies vēl kāds jauns dalībnieks. Kā viņai tas ir izdevies? Vaicājam sporta skolotājai Elīnai Grundmanei.

Kā skolēnus var piedabūt skriet? Manuprāt, viss ir diezgan vienkārši- ir jāskrien pašam skolotājam, tad arī skolēni skries. Jo vairāk skolotāju skrien, jo vairāk skolēnu dara to pašu, īpaši, ja runa ir par klases audzinātājiem. Mums skolā ir sava aktīvo skolotāju komanda, kas palīdz iedvesmot skolēnus, lai mēs būtu pēc iespējas aktīvāki. Ja skolotājs ir aktīvs un darbojas kopā ar saviem skolēniem, tad viņi ir gatavi kopā “kalnu gāzt”. Skolēni ir jāiedrošina, ka viņi to spēj, jo zināt, kāpēc mēs varam? Jo mēs darām! Kāpēc bērnam ir jāskrien? Bērnam ir nepieciešamas dažādas fiziskās aktivitātes, lai pilnvērtīgi attīstītos gan fiziski, gan mentāli. Kopumā jau visa pamatā ir skriešana, bez kuras nav iedomājams neviens sporta veids. Bērnam ir jākustas, lai būtu vesels. Ja būs vesels, būs viss pārējais.

ieguvu abas šīs profesijas, bet laiks, kurā bija jāuzsāk darba gaitas, bija tāds, kāds bija krīzes laikā, tāpēc man paveicās, ka savas prakses skolā meklēja sporta skolotāju. Divreiz nebija jādomā, pieteicos un tiku. Tā arī esmu palikusi strādāt par sporta skolotāju, kas man tiešām ļoti patīk, un es teiktu, ka tas noteikti ir mans aicinājums – mans sirds darbs. Kādas īpašības ir nepieciešamas, lai būtu sporta skolotāja?

Bauskas Valsts ģimnāzijā ir ļoti sportiski jaunieši

Sporta skolotājai noteikti ir jābūt sportiski aktīvai, ar skaļu balsi un jāprot atrast kopīga valoda ar skolēniem. Jābūt vienā komandā ar jauniešiem, vienlīdzīgiem, bet tajā pašā laikā ar stingru nostāju par noteikumiem, kas šajā jomā jāievēro. Vēl būtiski ir būt arvien radošai un atvērtai visam jaunajam, jo jaunieši jūt gan tavu kā skolotāja entuziasmu, gan degsmi, veidojot pārnesi pēc tam uz sevi pašu.

Vai tu vienmēr esi gribējusi būt par sporta skolotāju?

Cik daudz bērnu mācās Bauskas valsts ģimnāzijā un kuri sporta virzieni dominē?

Par sporta skolotāju gribēju kļūt no 5.klases. Man bijuši tik iedvesmojoši skolotāji, un sports bijis MANS vienmēr, cik vien sevi atceros, tāpēc tādu citu variantu man nemaz nebija. Vēlāk gan vairāk gribēju kļūt par treneri. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā

Mūsu skolā mācās 781 skolēns. Mums vēl ir kur tiekties, lai šī gada rezultātu uzlabotu, iesaistot arī tos skolēnus, kuri vēl nav startējuši. Katrā ziņā jau zinu, ka Bauskas Valsts ģimnāzijā ir ļoti sportiski jaunieši. Kā visvairāk pārstāvēto sporta veidu varu saukt

vieglatlētiku, bet tāpat daudzi arī trenējas basketbolā, florbolā, futbolā, peldēšanā un citos sporta veidos.

Skolēni ievelk vecākus skriet mežā vai otrādi?

Mūsu skolu mežā ievilka tieši viena mamma Evita Ozola, kura pati ir aktīva Stirnu buka dalībniece. Viņa man uzrakstīja par Stirnu buku un Skolu čempionātu, kas mani tik ļoti uzrunāja, ka devos pie Liels atbalsts ir gan no vecākiem, skolas direktores un teicu, ka mums gan klases audzinātājiem, gan Arī mūsu ir jāpiedalās. Tāpēc, atbildot uz skolas vadības, gan Bauskas novada direktore jautājumu - vecāki ievilka skolēnus pašvaldības. Vecāki atbalsta savu un tad jau arī izdevās otrādi, jo arī bērnu ar dalības maksu, daļa brauc Linuta Ģerģe vecāki ir “ievilkti” skriet mežā. paši ar ģimenēm. Klases audzinātāji piedalās Stirnu Sākums bija visnotaļ amizants, jo ir tie, kuri palīdz motivēt skolēnus uz pirmo posmu kā skola devāmies piedalīties. Skolas organizētajos bukā. uz Tērveti 2018.gadā divu skolotāju braucienos uz katru no Stirnu buka un 12 skolēnu sastāvā. Esam posmiem mūs ir atbalstījusi Bauskas izauguši līdz rekordlielam pārstāvju novada pašvaldība, par ko sakām skaitam- 4 autobusu sastāvā (kopā lielu paldies. Tāpat arī bez skolas vadības atbalsta mēs nespētu tik kuplā skaitā apmeklēt 155 skolēni+ 12 skolotāji) šī gada Mežaparka taku Stirnu buku. Lielum lielais paldies! Arī mūsu direktore skrējiena posmā. Tagad tas ir cits līmenis- ikgadēja skolas tradīcija. Linuta Ģerģe piedalās Stirnu bukā. Cik svarīgs ir vecāku atbalsts, lai uz Stirnu buku atvestu tik daudz bērnu?

Vai tava ģimene arī skrien?

Cik tālu tu varētu aizskriet?

Jā, skrien arī mana ģimene. Vecākais dēls sāka skriet tieši Stirnu bukā, kad bija tikai 2 gadus un 5 mēnešus vecs. Nedrīkstu braukt bez viņa vairs ne uz vienu posmu. Jaunākais dēls arī ir šogad pamēģinājis Stirnu buku Mežaparkā. Un arī savus jaunākos brāļus esmu ievilkusi visā šajā, jo Stirnu buks spēj aizraut cilvēkus. Ja esi bijis uz vienu posmu, tu gribi braukt atkal un atkal. Neskrien tikai mana ģimene, bet visu iesaistīto skolotāju ģimenes.

Šis ir grūts jautājums. Dzīvoju Iecavā, līdz darbam ir 22 km, tātad līdz skolai varētu aizskriet, bet mājās būtu jābrauc ar autobusu.

Pati skrien tikai Stirnu bukā, vai ir noskriets arī kaut kas cits?

Un, ja būtu čempionāts starp skolotājām, kur skola uzvarētu?

Nē, Stirnu buks nav vienīgais skriešanas sacensības, kurās piedalos. Esmu piedalījusies arī Rimi Rīgas maratonā 5km distancē, Stipro skrējienā, Sieviešu skrējienā. Manā kontā ir arī viens pusmaratons. Skriet man ir paticis no mazotnes.

Noteikti mūsējā – Bauskas Valsts ģimnāzija! Vislabākie! Pamatojumam izmantošu skaitļus, sākām ar 2 skolotājiem, tagad ir x6. 2018. gadā sezonā, kas bija mūsu pirmais posms, Skolu čempionāta kopvērtējumā ieguvām 3. vietu. Nākamajā sezonā – 2. vietu. Un šobrīd esam godpilnajā 1. vietā.

Kurš ir tavs sporta veids? Es par savu noteikti saucu vieglatlētiku, un es skolā biju no tām skolniecēm, kas priecājās par krosu. Savā laikā arī pārstāvēju savu skolu rajona sacensībās ar ļoti labiem rezultātiem.

HOB

IJI

Teksts: Mārtiņš Ozoliņš | FOTO: PRIVĀTAIS ARHĪVS

78 Latvijas pilsētas, 240 km, 6 dienas Jā, droši vien lielākā daļa no mums teiks, ka tas ir kaut kas dulls un tā tas arī ir. Viņu sauc – Mārtiņš Ozoliņš un viņš ir no Valmieras. Jautājot kāpēc un kā tas viss radās, atbilde ir sekojoša: Pirmo reizi par visu Latvijas pilsētu apmeklēšanu aizdomājos 2007. gadā, kad sastādīju pirmo plānu. 2018. gadā uz Latvijas simtgadi atcerējos par šo ideju, ko īstenot ar visu ģimeni, sataisīju pat karti ar konkrētu maršrutu, bet šķiet dēļ pārāk garas braukšanas nolēmām to neveikt. Tā 4 gadus šī karte stāvēja vienā vai otrā mājas stūrī un par sevi visu laiku atgādināja līdz šogad ar ģimenes gādīgu atbalstu man radās iespēja to veikt vienam. Lai pasākums būtu interesantāks, nolēmu tam pievienot skriešanas komponenti. Kādēļ tieši 3 kilometri katrā pilsētā? Pavisam vienkārši – pilsētu ir tik daudz, ka katrs papildus kilometrs uzreiz krietni palielina kopējo kilometrāžu un attiecīgi arī dienu

skaitu. Ja 234 km, kas nozīmē 6 dienas ar vidēji gandrīz maratonu dienā šķita kaut kas super grūts, bet vismaz teorētiski reāls, tad 300+ vai 400+ kilometru projekti šķita kaut kas no zinātniskās fantastikas (šobrīd jau domāju savādāk – mēs bieži varam vairāk nekā mums pašiem šķiet). Tāpat es iepriekš neplānoju skriešanas maršrutus, bet improvizēju, esot uz vietas – attiecīgi bildēs nav redzami slavenākie objekti, bet tas, kas tika redzēts šajos 3 kilometros. Protams, ja kartē redzēju ūdenstilpni vai parku, tad centos braukt tuvu tam, bet tas arī viss. Ko ar šo visu gribēju pateikt? Ceļojiet, draugi! Latvija IR liela un Latvijā IR daudz ko redzēt – arī, ja tiek braukts bez konkrēta mērķa. Es pat ieteiktu speciāli braukt bez mērķa un mēģināt kaut ko atrast uz dullo – tas noteikti ir tā vērts!

TOP

Teksts: ARTŪRS VADZIS

TOP 5

Artūrs Vadzis

Siguldas Kalnu Maratons

Gandrīz divu desmitgažu pastāvēšanas vēsturē SKM ir bijis “pirmais” īstais taku skrējiens neskaitāmiem Latvijas taku un ultru skrējējiem, man tajā skaitā. Ar mainīgajiem apstākļiem, sākot ar pirmo ziemas sniegu līdz atvasaras tveicei, ar neskaitāmiem kāpumiem un dubļainiem nobraucieniem, tas ir palicis par nemainīgu vērtību Latvijas taku skriešanas kalendārā un sezonas noslēgšanā. https://www.raid.lv/

Lavaredo Ultra Trail

Nav tā, ka sacensību laikā būtu daudz laika skatīties riņķī, bet startējot LUT, abas reizes esmu nonācis pie atskārsmes distances kādā brīdī: “Wow, šis tiešām ir «cool””. Pateicīgs skrējiens tiem, kam patīk skriet pa nakti, jo starts ir 23:00 un saullēkts, visticamāk, esot kaut kur pie “Tre Cime di Lavaredo”, kas ir tā vērts jebkurā diennakts laikā, jo īpaši tik agrās rīta stundās. Ja vasara būs aizkavējusies, tad skatus vēl iespaidīgākus padarīs sniegs Dolomītu kalnos un dažviet takās arī. https://ultratrail.it/

UTMB Šo skrējienu iekļaut TOPā ir tik pašsaprotami, ka tādēļ gandrīz to neiekļāvu. Nenoliedzami, gandrīz jebkurš no mums vēlētos nokļūt Šamonī UTMB nedēļas laikā. Reklāma šim skrējienam nav nepieciešama. Ceru atgriezties uz piekto startu nākamgad. https://utmbmontblanc.com/

Ultra Trail Snowdonia

Apnikusi mūžīgā vasaras svelme skrienot ultru? Gribās kaut ko ekstrēmāku un ieslēgt arī 4x4? Šīs sacensības Velsas ziemeļos varētu būt atbilde. Es ļoti tā ceru. Šo varētu uzskatīt arī par pagarinātu versiju skyrace, kuru labprāt pamēģinātu vēlreiz un gandrīz jebkurā no Skyrunning Series piedāvātajiem skrējieniem. https://apexrunning.com/

Madeira Island Ultra Trail

Man, izvēloties ārzemju startus, svarīgi aspekti ir sacensību norises vieta un vēlme uz turieni doties ne tikai lai pieveiktu kārtējo ultru, bet arī lai sacensībās būtu augstas raudzes dalībnieki un izcils organizētības līmenis, kā arī sacensību prestižs nav mazsvarīgs. MIUT pēc dzirdētajām atsauksmēm ir ierindojams ļoti augstu visos iepriekšminētajos kritērijos. Tieši tādēļ šis piedzīvojums ir mana “JĀIZDARA” saraksta pašā augšgalā! Tiekamies Madeirā jau 2023. gadā? https://www.miutmadeira.com/en/

K POD

ĀST

Reizēm skrienot man ir gadījies, ka Aplīša saruna ir Māra Berķa kāds ceļā satikts skrējējs saka: “Es veidots podkāsts, kurā saruna tiek kā reiz Tevī tagad klausos!” Lai ierakstīta kopīga skrējiena laikā. Mani Kāds ceļā ir pastāv iespēja, ka tajos brīžos uzrunā, ka visi viesi ir tik dažādi - gan satikts skrējējs austiņās skan mana intervija Aplīša šosejas, stadiona un taku skrējēji, sarunā, visbiežāk tomēr runa ir gan orientieristi, biatlonisti un citu saka: “Es kā par podkāstu Supervaroņu sporta veidu pārstāvji, gan sacensību reiz Tevī tagad sarunas, ko veidoju kopā ar organizatori, skriešanas entuziasti Andri Ronimoisu par taku skriešanu. un citi. Sarunas ir interesantas un klausos!” Podkāstā stāstām gan par savu noderīgas, turklāt tās ir pieejamas pieredzi sacensībās, gan apspriežam arī video formātā, kas varētu noderēt taku skriešanas aktualitātes Latvijā tiem, kuri vēlas redzēt, kur tad un ārzemēs, gan dalāmies ar vedis skrējiena maršruts. Epizode, kur Mārim skrienot pievienojās fizioterapeite Līga padomiem un intervējam dažādus ar taku skriešanu Līdumniece-Šulce, ir viena no manām pēdējā laika saistītus cilvēkus, lai labāk viņus iepazītu un dotu arī klausītājiem iespēju uzzināt, kas slēpjas aiz šiem favorītēm.

Teksts: Anete Švilpe un Ieva Cepliša

Šķiet, ka iepriekšējos izdevumos gana runāts par ārzemju podkāstiem, lai būtu pienācis pēdējais laiks pieminēt arī kādu pašmāju klausāmvielu par un ap skriešanu. Šobrīd arī latviski ir pieejams visai plašs podkāstu piedāvājums, lai vēl vairāk apgrūtinātu izvēli par to, kuru podkāstu klausīties skrējiena laikā. Tomēr tajās dienās, kad Tev pienāk ziņa par kādu jaunu gaisā palaistu ierakstu no Aplīša sarunām vai Supervaroņu sarunām, vai Ultraspēka, iziet uzskriet ir daudz vieglāk. Tad nu pavisam īsi mums Anete aprakstīs par to, ko dzirdēt Aplīšu sarunās un Supervaroņu sarunās, bet Ievai par savu daļu no studiju darba – Ultraspēku. būšanu ultramaratonistu atbalsta komandā, par dažādu veidu “Ultraspēkā” un formātu ultramaratoniem. apvienotas Caur ultramaratonistu pieredzi “Ultraspēkā” runā arī par tādām visdažādākās tēmām kā motivācija, laika ar ultramaraplānošana, mērķu sasniegšana, veselība, miegs, atbalsts, traumas, Podkāsts “Ultraspēks” toniem saistītās jo tās ir ne tikai svarīgas tēmas vēsta par cilvēkiem, kuru neatņemama pieredzes ultramaratonistiem, bet ikvienam. dzīves sastāvdaļa ir ultramaratoni. Tā kā epizodes viesi ir tie, kuri spēj “Ultraspēkā” apvienotas visdažādākās noskriet 100 un vairāk kilometru ar ultramaratoniem saistītās pieredzes, garas distances, tad arī viņi runā par piemēram, kā uzstādīt Latvijas rekordu 246 km garajā Spartatlonā, kā skriet ultramaratonus 70 citu, lielu dzīves mērķu sasniegšanu. Epizodēs atklājas gadu vecumā, kā no skriešanas nīdēja kļūt par ultru šo skrējēju “ultraspēks”, kas palīdz gan noskriet ultras, entuziastu, stāsti par ultramaratonu organizēšanu, gan sasniegt citus mērķus. skrējējiem. Ja man būtu jāiesaka viena vienīga epizode, ko noklausīties (kas nebūt nav viegla izvēle), tad es rekomendētu sarunu ar Juri Dzeni, jo tā ar garantiju iedvesmos kādam jaunam piedzīvojumam.

ĀT Z U LT

I 202

RIEKSTUKALNA STIRNU BUKS Vīrieši

Zaķis

Dalībnieks Andrejs Dmitrijevs

Rezultāts

P dist.

P KK P kopā

00:46:44 1000 174

1174

Dalībnieks Ilona Marhele

Rezultāts

Sievietes

P dist.

P KK P kopā

00:54:40 1000 273 1273

2 Kristaps Bērziņš