Es esmu Stirnu buks I 07 (14) Ozolkalns I 2019. by Stirnubuks.lv

2019 #7 (14) | CĒSIS

OZOLKALNS

05.10.

ES ESMU STIRNU BUKS

I n t e r v i j a s | A P S K AT I | s ac e n s ī b a s | r e z u ltāt i | k a r t e s

Labs skoLe ns ir labi izskraidíjies skoléns!

☺

Skolotāj, atved savus mazos buciņus uz Stirnu buku, bērni tikai priecāsies! 30.03.

27.04.

Carnikava Tērvete

08.06. Saldus

06.07.

17.08.

07.09.

Alūksne Ventspils Krimuldas muižas

LATVIJAS VALSTS MEŽU

05.10. Cēsis

balvu fonds 3

SKOLU JAUNIEŠIEM TAKU SKRĒJIENOS

#ieskrienmežā #esesmustirnubuks

☼

stiprākās komandas (skolas, sporta biedrības, draugu kopas un klubi - neatkarīgi no vecuma grupas), kuras sasniegs vislielāko punktu summu visos 7 Taku skriešanas čempionāta posmos, tiks apbalvotas ar sporta inventāru, attiecīgi 600, 400 un 250 eur apmērā. Vērtējumu noteiks katras Komandas 4 dalībnieku punktu summa, kuri attiecīgajā posmā uzrādījuši visaugstvērtīgākos rezultātus. (Balvu fondu nodrošina – Veikals SPORTLAND)

Dalíbas maksa

4–6 eur/skolēns.

☼ -

ze organi WWW.STIRNUBUKS.LV

☺

visvairāk pārstāvētās Skolu komandas tiks apbalvotas ar sporta inventāru, attiecīgi 1000, 600 un 400 eur apmērā. (Balvu fondu nodrošina – Veikals SPORTLAND)

Signis Vāvere, Žurnāla galvenais redaktors

tirnu buka pasaules kārtība ir skaists sezonas sākums. Piekrastes Stirnu buks Carnikavā un Austras koks. Ūsiņš un dzīvības zīme iedod skrējējam spēku visam gadam un piešķir ceļinieka veiksmi un aizsardzību. Tērvetes meža Stirnu buks. Lai arī drusku banāli – Saldus un saule, bet harmonija, vienotība un mūžīgā buku kustība uz priekšu. Kalnsētas Stirnu buks un Saules zīme. Gandrīz sezonas vidus un laime pilnīga, līst lietus, nenormāli tālu, bet mēs esam aizsargāti. Pilssalas Stirnu buks Alūksnē un Māras krustu krusts. Jumim viss padodas dubultā – divreiz vairāk smiltis un divreiz vairāk jūras. Piejūras Stirnu buks Ventspilī un Jumis. Kas gan var būt lielāka laime, kā dažus metrus pirms finiša skriet zvērīgā kalnā. Saule, enerģija un laime. Krimuldas Stirnu buks un Pērkona krusts. Un pašas beigas. Savākt pēdējos punktus, nokārtot rēķinus ar šo sezonu un sagatavoties ziemai. Ozolkalna Stirnu buks Cēsīs un apjumības zīme. Katram no mums Stirnu buks nozīmē kaut ko citu, bet tomēr visiem vienu un to pašu. Mēs tur ieliekam savu enerģiju, Latvijas skaistāko vietu spēku, jūs savu

kustību mežā, izlietos sviedrus un smaidus. Medaļas ar latviešu spēka zīmēm un aplausi uzvarētājiem. Lai arī ne katra diena ir saulaina un silta, Stirnu buka lielā cilts jebkur un jebkādos laika apstākļos uztaisa svētkus, jau vairākus gadus mūsu un jūsu vasaras notiek pakārtoti Stirnu bukam. Jaunas apskates vietas, vai pat zināmas, bet no pavisam cita skatu punkta. Finišs un svētdiena pēc tam. Daudziem no mums Stirnu buks vairs nav tikai pasākums, kuru organizē, piedalās vai, kurš ir foršs. Dažiem Stirnu buks ir vienmēr līdzi – sirdī, prātā, tetovējumā, iekodies līdz kaulam. Un tieši tas liek mums būt Stirnu bukiem, ne tikai septiņas reizes gadā, bet katru dienu. Doties dabā, izskriet neskrietas takas, sajust savu un dabas spēku. Vienalga, vai esi pirmais, vai tikai baudītājs – tu esi Stirnu buks. Stirnu buks šogad ir beidzies, lai vienmēr dzīvo Stirnu buks!

Es esmu Stirnu buks 2019. #7(14)

Fotogrāfi: Mareks Gaļinovskis, Juris Dzenis, Andris Jermuts, Santa Sinka Druka: Dardedze Hologrāfija Pārpublicējot materiālus, nepieciešama biedrības “Engures sportam” atļauja.

Izdevējs: Biedrība “Engures sportam” Galvenais redaktors: Signis Vāvere Redaktori: Rimants Liepiņš, Anda Sproģe-Vāvere Mākslinieks: Aldis Rocēns

#esesmustirnubuks

ĪpašIE paldies!

Gaujas nacionālais parks – parks, kurā doties piedzīvojumos, pētot un izzinot. Tomēr, dodoties ceļojumā, liekam pie sirds - mēs atrodaties īpaši aizsargājamā dabas teritorijā – saaudzēsim un cienīsim dabas un cilvēku radītās vērtības! Takas Vidzemes sirdī Stirnu bukam joprojām neatslābstoši palīdz savērpt Artis Ločmelis (“VSK Burkānciems”)! Īpaši episks paldies – Ģirtam Kaļķim (aktīvās atpūtas centrs “Ozolkalns”), Jurim Žagaram (ziemas atpūtas komplekss “Žagarkalns”), Amatas, Pārgaujas un Cēsu novadiem par pretimnākšanu!

KA ZOL

LNS

05.10.

OZOLKALNA STIRNU BUKS

9:00 Sākas sacensību reģistrācija un numuru izņemšana. 11:00 Starts distances “Gardu muti Susurs” dalībniekiem. 11:15 Starts Kanikrosa distances – sportistiem, kas skrien sasaistē ar suni - dalībniekiem. 11:30 Starts LVM čempionāta taku skriešanā skolu jauniešiem. • Skolēnus trasē drīkst pavadīt skolotāji, vecāki un citi distances “EJ! Vāvere” dalībnieki. 12:00 Starts distances “Viršu Zaķis” dalībniekiem. 12:45 Starts distanču “VENDEN Stirnu buks” un “BENU Aptieka Lūsis” dalībniekiem. 13:00 Starts distances “EJ! Vāvere” dalībniekiem. • Visu distanču nūjotāji startē REIZĒ ar skrējējiem, bet tiekot starta koridora atsevišķā (aizmugures) zonā! 16:00 Apbalvošana ceremonija. 18:00 Balvu izloze. No 09:00 Sacensību ekspo, radošās darbnīcas, rotaļas, mūzika un citas aktivitātes visas dienas garumā. Jūs atrodaties īpaši aizsargājamā dabas teritorijā – Gaujas Nacionālajā parkā! Aicinām Jūs saudzēt un cienīt dabas un cilvēku radītās vērtības!

Kubļi

Raiskuma ez.

Raiskuma kapi

Raiskums

Rožkalni

Zeltiņi

Apaļkalns

Dumpji

S v e ķ upī te 15

Dimdas

Bebri

Birzes

115

Skasters

P14

Skujēni

Zvirgzdi

Brenguļi

Reinas

Skasteri Zeltkalni Pamatskola

Kalna Sveķi

Žagatas

STARTS

FINIŠS

20 30

Strautiņi

RAISKUMKROGS

Jūs atrodaties īpaši aizsargājamā dabas teritorijā – Gaujas Nacionālajā parkā! Aicinām Jūs saudzēt un cienīt dabas un cilvēku radītās vērtības!

Meijermuiža

CĒSIS Cīrulīšu

GLŪDASKALNS

Gauja MURLEJA

ela

upīte Siļķ

līču i

GAUJASLĪČI Gauja s

Līg

Mežmaļi

ela

ez.

Pēte r atn e

Auciema

iela ju as Ga

la P a ie

e la

īte up ņ me Ak

bit.ly/OzolkalnaStirnuBuks

Krustiņi

Krustkalni

TRAŠU SHĒMAS

300 m

Lakati

j au

Sorķi

Simtēni

Kvēpenes Rakši

H2O 1 H2O 2 H2O 3 H2O 4 H2O 5

Upmaļi

Salmiņi Boži

Žagarkalns 7 Tilts pār Gauju 10 Distanču sadale 15 Kvēpenes takas 21 Mežciemi Tilts pār Gauju 28 Zeltkalni 19

7 10 15

Vītegas

Lielkājas

Kalna Mežiņi

Lejas Mežiņi

Zariņi

Jaunraksti

H2O punkti

Vāļu attekas

Kalna Vītegas

Vāļi

V291

Jaunzemi

Stubi

Jaunsaulītes

Liepkalni

Jaunrēzes

Bērziņi

Celmiņi

ENERĢIJAS ZONAS PARTNERI

Līvi

Ūbeles

Olupi

Sim

p tu

ZÄª IEPA

J ATVI L I T S

FOTO: PUblicitātes materiāli

Cēsu apkārtnē apskatāmas ievērojamās vietas Ja vēl līdz galam neesiet izlēmuši, ko darīt svētdienā pēc dalības sezonas noslēdzošajā Stirnu bukā, varat apsvērt tipiskās mazpilsētas Cēsu apskati – gan pilsētas centrā, gan tās apkārtnē ir dažādas interesantas un ievērības cienīgas vietas, ēkas un takas. Cēsu vecpilsēta Viduslaikos ap Cēsu pili un baznīcu, cieši viena pie otras sablīvētas, uz visām pusēm veidojās šauras, līkumotas ieliņas ar amatnieku un tirgotāju namiem. Lai arī karadarbības un neskaitāmo ugunsgrēku rezultātā pilnībā zudusi Cēsu viduslaiku apbūve, pilsētas vēsturiskais centrs savu viduslaiku plānojumu līdz šodienai ir saglabājis gandrīz neizmainītu. Šobrīd vecpilsētā aplūkojams vairums no Cēsu vēsturiski un arhitektoniski izcilākajiem namiem, piemēram, 13. gadsimta beigās celtā Sv. Jāņa baznīca, Rātsnams, Tirgotāju nams, Harmonijas nams un Princešu nams. Šo un citu ēku pirmajos stāvos atrodas nelieli veikaliņi un radošuma piepildītas dažāda veida darbnīcas. Nami mijas ar unikāliem pagalmiņiem, skvēriem un laukumiem – Rožu laukumu, Vienības laukumu, Līvu laukumu un citiem vēsturiski nozīmīgiem objektiem. Vecpilsētas apskati var turpināt, dodoties uz Pils parku un Maija parku, kuri abi ir brīnišķīgas pastaigu, atpūtas un satikšanās vietas ikvienā gada dienā.

Cēsu pils komplekss

Pils apmeklētāju centrā saņēmuši lukturīšus, varat apskatīt viduslaiku pils rietumu torni un tajā esošo mestra dzīvojamo telpu – unikālu 16.gadsimta interjeru ar greznu zvaigžņu velvi, mākslīgā akmens masas velvju konsolēm un sienu gleznojumu fragmentiem. No torņa bēniņstāva paveras iespaidīgs skats uz pārējām pilsdrupu daļām, priekšpilīm, Pils parku, un pilsētu. Seno rotu kalvē var apskatīt kaula apstrādes meistara darbus un nereti satikt arī pašu meistaru, kā arī aplūkot rotu meistara darbus. Cēsu Jaunā pils kopā ar pilsmuižas vēsturiskā centra teritoriju un Livonijas ordeņa viduslaiku pilsdrupām veido vienu no pašiem nozīmīgākajiem un romantiskākajiem Vidzemes reģiona un Austrumbaltijas kultūrvēsturiskajiem objektiem. Kopš 1949. gada Jaunajā pilī iekārtots Cēsu Vēstures un mākslas muzejs, kas priecē apmeklētājus ar brīnumainām interjera ekspozīcījām un sienu gleznojumiem, stāstu par Latvijas karogu, kā arī pilsētas un pils attīstību cauri gadsimtiem. Pils bēniņzālē skatāma autentisku 19.gadsimta tērpu kolekcijas izstāde, savukārt, uzkāpjot pils tornī, paveras skats uz pilsētu un tuvumā esošo dabas ainavu.

Ērģeļu klintis

Šī ir varena, majestātiska siena, kas ceļas ārā tieši no Gaujas. Visiespaidīgākās klintis Gaujas ielejā, raksturīgas ar vienlaidu monolītu smilšakmens virsmu. Teika stāsta, ka atbalss pret šo klinti skanējusi kā ērģeles, tādēļ tās iedēvētas par Ērģeļu klintīm – sākotnēji tās sauktas par Pieškaļu iezi.

Cīrulīšu dabas takas Cīrulīšu dabas takas sniedz iespēju iedvesmojošā pastaigā izzināt skaistās Gaujas ielejas attīstību no ledus laikmeta līdz mūsdienām! Tās atklāj Gaujas upes un apkārtējās dabas attīstības vēsturi. Kā radusies upe? Kādi te bijuši senie augi? Kādi pirmie iedzīvotāji? Atbildes gūsi nesteidzīgā pastaigā pa šo teiksmaino vietu. Teritorijā ir divi labiekārtoti vieglas pieejamības maršruti – 2,7 un 4,6 kilometru gari. Pastaigas laikā apskatāmi aizraujoši dabas objekti: iespaidīgās Spoguļklintis (Cīrulīšu klintis), kuras zīmīgi atspīd Gaujas vecupes ūdeņos, Dzidravots, Līgavas ala, kura vēlreiz pārliecinās par mīlestības spēku teiku, kā arī Cīrulīšu ala.

Piedzīvojumu parks Supervāvere

Virs klints ir izbūvēta skatu platforma, no kuras veras ainavisks skats pār mežiem un Gaujas līkumiem. Turpat, pakāpienu pie pakāpiena liekot, iespējams izstaigāt divu kilometru garo pastaigu taku. Klinšu siena ir 700 metru gara – klinšu rietumu daļa, kas atvirzās no Gaujas un slēpjas aiz kokiem, ir 21,5 metru augsta. Lejasdaļā, kur klintis gandrīz beigušās un atkal pieiet pie upes, atrodas Ērgļu niša un avotiņi.

Piedzīvojumu parks “Supervāvere” atrodas Ozolkalnā – Gaujas ielejas kokos ar burvīgu skatu uz Gaujas senleju. Šeit var doties pastaigā līdz pat Gaujas krastam gar parka kokos ierīkotajām šķēršļu trasēm vai pārbaudīt savus spēkus, dodoties trasēs paši. Trases piemērotas ikvienam, kas sasniedzis 110 cm garumu – no bērna līdz senioram. Kopā parkā ir vairāk, kā 60 šķēršļu, divas no trasēm beidzas ar “brīvo kritienu”, bet garākā – “Piedzīvojumu trase” izceļas ar īpaši garu nobraucienu pa trosi, kas sasniedz 250 metrus. Paralēli trašu apmeklējumam iespējams piknikot pie ugunskura. Vai arī, ja vēlies apvienot dabas iepazīšanu ar fiziskām aktivitātēm, izej EnterGauja.com ieteikto maršrutu “Viena diena Cēsu pievārtē”! Šis ir maršruts, kurā vērojami gan izcili Gaujas senlejas skati un iepazīstama Gaujas senlejas vēsture kopš Ledus laikmeta beigām, gan iepazīstamas boreālo mežu vērtības. Atrodas Gaujas nacionālajā parkā.

CIL

Teksts: Signis Vāvere

Ezis arī ir Stirnu buks Uzcels telti, pievilks elektrību, saliks karogus, uzcels skatuvi, finišu, kalna karaļa trasi, aizvedīs ūdeni, sargās kontrolpunktu, pacels pēdējo papīrīti un parādīs, kur nolikt auto. Novadīs pasākumu, palīdzēs skrējējiem un izdarīs tā, ka no Stirnu buka ne smakas nebūs nākamajā dienā. Un tā atkal un atkal, jau divdesmit vienu reizi. Mēs atbraucam, smuki izskatāmies, bet Ežu komanda visu izdara – kā paši saka – viņi ir Stirnu buka muskuļi. Un jūs taču labi ziniet, ka bez tādiem muskuļiem, mēs tik augstu nemaz nevarētu uzlēkt. Uz jautājumiem atbild Ritvars Carevs un Gundega Gulbe. Vai ezis var būt Stirnu buks? Ezis jau trīs gadus ir Stirnu buks. Kura ir eža distance? Ja mēs runājam par skriešanu, tad visticamāk kaut kas starp Susuru un Zaķi. Ezim mazas kājiņas! Bet, ja skatāmies pēc distances, kādu nostaigājam Stirnu buka dienās – tad noteikti vairākus Lūšus paņemtu uz sevi. Kāpēc Ezi sauc par Ezi? Par nosaukumu pilnu atbildību uzņemas galvenie eži – Rolands Melbārdis un Mārtiņš Malcinieks, kuri pirms 19 gadiem pieņēma stratēģisku lēmumu kojās, ka viņi savu uzņēmumu nosauks par Ežiem – kurš gan līdz galam zina, kas viņiem tajā brīdī bija galvā. Ir dzirdēts, ka iepriekš Rolandam bija grupa, kuras nosaukumā arī bija vārds Ezis. Bet principā tas ir tīri uz emocijām balstīts lēmums un ideja, ka tas būs forši. Un ir arī! Pasākumu organizēšana jums ir asinīs. Kā nokļuvāt pie Stirnu buka? 100% īsto atbildi īsti nezinām. Bet, cik zinām, ir tas, ka pie Stirnu buka Valmieras posma Rolands bija palīdzējis ar kādu ideju vai risinājumu un pēcāk Rimants

bija viņu uzrunājis par to, ka vajag satikties. Tad nu pirmā tikšanās noritēja Siguldas “Biskvītā”. Sākotnēji, protams, nekas nebija skaidrs ko un kā mēs darīsim, pat viss mūsu pirmais posms aizgāja tādā “saies – nesaies” līmenī. Jāatzīst, ka arī pirms tam Stirnu bukus bijām redzējuši tikai bildēs, tad nu izgājām visam internetam cauri. Jo, ar pasākumu organizēšanu ir tā, ka tu nekad nevari izstāstīt pilnīgi visu, kas būs jādara, kas būs nepieciešams. Un Stirnu buks nav izņēmums – vēl joprojām, arī pēc trīs gadiem, katru reizi ir pa kādam mazajam pārsteigumam no Rimanta vai kāda cita komandas biedra! Runā, ka jūs katra Stirnu buka posma vietā ierodaties ar fūrēm. Esat pirmie? Ko vedat? Visu – sākot no dušas klausules, beidzot ar reģistrācijas teltīm, ūdeni, skatuvi, pjedestālu. To visu salikt fūrē ir īsta māksla, tiek izmantots katrs mazākais telpas centimetrs. Septiņu puišu “pamatkomanda” nu jau ir apguvusi šo “sportošanas” mākslu. Vairākas reizes gan ir bijušas tādas, kad īsti nav skaidrs, kā to visu saliks, bet kaut kā saliek – nav variantu. Fūres krāmēšanai ir atsevišķi noteikumi. Kad tā tiek uzkrāmēta, viņā atrodas tikai 2 puiši, kuri pieņem lēmumus, kur, ko liks un ko

nest nākamo, visa pārējā komanda gaida, ko viedie no piekabes teiks. Tāpat šo visu pavada pustumsa un reizēm diezgan skaļa reivmūzika. Jūsu ir daudz – vai kādam sanāk arī noskriet kādu distanci? Vēl neesam to izdarījuši, bet šajā sezonā mums bija cieša apņemšanās noskriet kādu distanci piektdienas vakarā, bijām jau pierunājuši arī Vitu un Mārci, kuri ar mums kopā darbojas pie Stirnu buka. Bet ar tām piektdienām ir kā ir – 100% nekad nezini, kā viss notiks, līdz ar ko, tajā brīdī, kad viens būtu gatavs skriet, kāds cits tiek parauts, piemēram, uz Sprinta kalna uzbūvi, vai parking apsekošanu. Un tad jau pienāk nakts un gribas pie miera. Bet NOTEIKTI gribam to izdarīt, kas zina varbūt Cēsīs būsim jau paguvuši noskriet “Zaķi” vai “Vāveri” brīdī, kad lasīsiet šo. Gundega pēdējos trīs posmus komandai saka, ka viņiem ir jābūt gataviem tam, ka vienā brīdī var tikt apstādināti visi darbi un pateikts, ka tiekamies pēc 5 minūtēm starta koridorā. Cik daudz katrs no jūsu lielās komandas varētu noskriet? Pamata komanda, kas ir sūrie Stirnu buka vīri, kuri ierodas ceturtdienā un dodas prom sestdienas naktī, noteikti varētu noskriet kā minimums “Zaķi”, lai arī izturības ziņā viņi ir “Lūši.” Banneru komanda, kas iekārto visus vizuālos materiālus, kā arī līdzdarbojas ūdens punktu nodrošināšanā ir 100% zaķi – jauni un sprauni. Ritvars ir pierādījis, ka var noskriet pusmaratonu (4 jau pieveikti), bet ir skaidrs, ja viņš pieņems lēmumu, ka vajag, tad noskries arī maratonu. Tā, ka var droši teikt, ka Ritvara distance Stirnu buka nogalē ir “Stirnu buks” garuma ziņā un kādi četri “Lūši” izturības ziņā. Gundegai pietiek ar savu stipro puišu komandu, nav vēlme sev ko pierādīt tā, ka visticamāk izvēlēsies “Vāveres” distanci, bet komandas vārdā noskries arī “Zaķi.” Un jums pašiem kā ar sportu? Kurš ir jūsu sporta veids un ko patīk darīt? Ežu sports noteikti ir komandas sports. Vasarā katru otro pirmdienu puiši spēlē futbolu un kopā ar meitenēm volejbolu. Agrāk diezgan aktīvi tika spēlēts arī florbols. Ritvars ir arī frīsbija spēlētājs – tā, ka visticamāk, ja kāds skatuves virzienā raidīs disku – viņš to pārķers. Ritvar, kā tu kļuvi par Stirnu buka runas vīru? Tas notika “Smeceres sila” Stirnu bukā. Brīdī, kad biju izdarījis visus savus darbus. Piesēdu uz brīdi atpūsties, pa rāciju ziņa no Gundegas: “Ritvar, tev jānāk šurp”. Aizejot uz “backstage” mani informēja, ka es tagad vadīšu Stirnu Buku. Nevilcinoties piekritu, jau pēc brīža mikrofons bija man rokā un biju uz skatuves. Cik posmus jau esat uztaisījuši? Cēsīs būs acīte – 21. posms. Tas nav ne daudz ne maz, bet savs viedoklis par Stirnu Buku un visu, kas tam apkārt, ir izveidojies. Pieredze šajā pasākumā ir lieliska, jo katrā posmā mēs iemācāmies ko jaunu.

Kurš no visiem posmiem ir bijis tehniski komandas sajūtu, to, ka visi darbojamies un esam kopā. sarežģītākais? Mēs jūtamies kā viena no Stirnu buka komandas daļām, No tehniskā skatu punkta Stirnu buks ir divejāds kas nozīmē, ka Stirnu Bukam ir jānotiek, lai tur vai kas. pasākums. Teorētiski katru reizi ir viens un tas pats Var teikt, ka Stirnu Bukā no Ežiem atdeve ir uz visiem “set up’s”, bet pilnīgi katrs posms ir ar savu unikālo 100%. piesitienu. Reizēm posms pārsteidz ar neizturamu karstumu, kad ir jādomā, kā cilvēkiem piegādāt ūdeni Gundega dzīvē un bildēs gandrīz vienmēr trasē vai izvest no trases kādu savārgušu skrējēju. smaida. Kāda ir Tava formula, lai arī saspringtajās Reizēm posms pārsteidz ar lietu visas dienas garumā, Buka dienās nepazustu Tavs burvīgais smaids? kad jādomā, kur, lai meklē traktoru, kas izvilks skrējēju Pirms katra pasākuma ir tas mazais satraukums un partneru auto no auto stāvvietām. Viennozīmīgu sirdī, tais brīžos tad viņš vienkārši nāk ārā ar smaidu. atbildi uz šo sniegt ir grūti. Bet patiesībā manī iekšā ir liels Laikam jau gribas teikt, ka tehniski prieks un lepnums par to ko darām sarežģītākais posms mums vēl visi kopā. Jo pozitīvāks būsi, jo Pieredze šajā priekšā. Zinām, ka Stirnu Buka vairāk sasniegsi! komandā pārsteigumi nekad pasākumā ir nebeidzas. Gundega ir tehniskās lieliska, jo katrā komandas virsuzraugs, taču posmā mēs Kas ir tās lietas par kurām komandā 90% ir čaļi. Kas ir tās atbildat? svarīgākās rakstura īpašības iemācāmies ko Atbildam par pasākuma centru vai metodes, kas tik vīrišķīgai jaunu. – visu, kas tur atrodas, plus auto komandai liek Tevi respektēt, stāvvietas, ūdens punkti un vēl šo palīdz strukturēt un vadīt? to. Mūsu darbs Stirnu bukā ir gādāt Ar Ritvaru jau septiņus gadus par dalībnieku labsajūtu, ierodoties esam EŽU komandā – es esmu uz Stirnu buka norises vietu. Pavadīt dalībniekus startā pasākumu projektu vadītāja un viņš galvenais tehniskais. ar laba vēlējumiem, kā arī sagaidīt finišā ar medaļām Līdz ar ko, jau esam gana sastrādājušies un viens otram un godam nopelnītajiem labumiem, ko partneri ir pierādījuši sevi un arī sarkanās robežas pārbaudījuši. sagādājuši. Bet kopumā varu teikt, ka tā ir savstarpēja cieņa vienam pret otru un to, ko katrs spējam paveikt. Ir jāievēro Jūs paši esat riktīgi ideju ģeneratori. Kas Stirnu stingrība un struktūra, bet jāsaglabā arī sievišķība, tad jau viss sanāk. Man vienkārši ir paveicies ar lieliskiem bukā ir no Ežiem? Muskuļi. Svarcēlāju, ne tie garie, kas ir skrējējiem. puišiem apkārt! Un, protams, balss arī reizumis palīdz! Piektdienas sapulces, sarunas un smaids. Ir sarežģīti nosaukt visu, bet domājam, ka vairāk esam ienesuši Ežu leksikā praktiski nepastāv vārds “nevaram”.

Patīkamākais brīdis Stirnu bukā ir...... Kas ir Jūsu dzinulis vienmēr spēt, varēt un varēt pat Ritvaram no 9:00 līdz pēdējam startam un tad tad, kad citi patiešām nokārtu rokas? Mūs vienkārši aizrauj tas, ko darām. Jā, pasākumi ir finiša brīdis. Gundegai piektdienas ierašanās, kad mūsu pamatdarbs, bet katrā strādājam ar 100% atdevi, Stirnu buka komandas sabrauc uz pasākuma centru un nedomājot par rītdienu, mēs esam šeit un tagad, mums vakara sapulces, kad visi sapulcējas vienkopus, kur pa ir jāizdara viss, lai šodiena būtu vislabākā. Tu nevari mazajām komandām iziet cauri sestdienai. Kā arī pašas strādāt šajā jomā, ja tev gribas nolaist rokas – vienmēr sestdienas, kad viss sagatavotais un izrunātais sāk savu var izdomāt risinājumu, labāku vai sliktāku, bet var un, gaitu Stirnu bukā un, ja vēl nav lielu aizķeršanos, tad vispār ideāli. ja tev ir komanda, tad to var izdarīt uz 100%. Pēc tam, kad esi paveicis to, Vai ir kāda kurioza kas sākotnēji šķita neiespējami, ir situācija, kas Jums no baigais gandarījums. Un Eži ir tie, Stirnu Buks dažbrīd visiem bukiem visspilgtāk ir kas vienkārši sev uzstāda mērķi – palikusi atmiņā? paveikt. Tas nav mūsu garā teikt ir pilnīgi traks un Liepājas posmā ūdens NĒ. Mēs esam JĀ cilvēki. Viens nežēlīgs ģimeni un mašīna bija iestigusi uz otru vienkārši pavelkam līdzi, jo 7 stundām pasākuma vismaz viens cilvēks no komandas draugus vienojošs centrā. Likās, ka tā arī viņu vienmēr pateiks, ka varam ko skriešanas festivāls. neizvilksim. izdomāt un tad jau pārējie pavelkas Bieži kuriozi gadās ar līdzi. Dažreiz nav runa par to, vai mantu nogādāšanu – vienreiz mēs to varējām vai nevarējām, šķita, ka pa ceļam esam mēs to vienkārši izdarījām. Mums pazaudējuši vienu ģeneratoru, jo bija atvērušās busiņa patīk tā sajūta, kad cilvēkiem ir prieks. durvis, izkritušas personīgās mantas. Arī pēc posma Stirnu buks ir beidzies, visi pēc loterijas izklīst – nevarēja atrast ģeneratoru. Bijām jau pieņēmuši, ka viņš tiešām ir izkritis, bet beigās izradījās, ka Aivarmens, kas notiek pēc tam? Sākās demontāža – banneru komanda jau uzmetusies vedod citus, ir aizvedis atpakaļ uz nomas punktu arī sētām un “beachflagiem”, pamata komanda sāk vākt mūsu ģeneratoru. Kā arī reize, kad puiši aizbrauca uz Līgatni, kur nost visas fermas, dušas, skatuvi. Viss tiek sapakots un krāmēts busiņos un fūrē. Tad tas viss tiek vests uz Rīgu nakšņoja Līgatnes kultūras centrā blakus pasākuma un izkrauts noliktavā, tikai pēc tam komanda dodas norises vietai. Plkst. 00.30 Mārītis, kurš ir pieredzējis uz mājām Valmierā. Lielākoties puiši Valmierā ir agrā tehniskais cilvēks, sajauca slēdžus un nevis izslēdza svētdienas rītā. Tas ir mūsu “Vilkaču maratons”, kas gaismu, bet iedarbināja panikas pogu, kā rezultātā skanēja visa Līgatne. Protams, ugunsdzēsēji un prasa teju vai spēju redzēt naktī vai pārvietoties guļus.

kultūras centra vadītāja nebija dikti priecīgi par šo starpgadījumu. Daudz kas ir bijis – teltis ir lidojušas, pilnas tualetes bīdītas pa labi un kreisi, lielais 7 kubīgais konteiners pārvilkts pāri festivāla centram. Ar busiem uzbraukts vietās, kur lielākoties cilvēki saka, ka tas nav iespējams. Mums ir bijis arī ļoti skaists notikums Stirnu buka ietvaros. Kornetu posmā zinājām, ka mūsu Mārītim, kuru katru brīdi piedzims meitiņa. Viss jau bija saorganizēts, lai jebkurā brīdī viņš var doties mājup, ja zvana sieva. Bet nu Stirnu buks ir Stirnu buks, klasiski nebijām aizdomājušies, ka Kornetos taču zona visu laiku staigā – tad nu Mārīša sieva tika informēta, ka, ja gadījumā vīrs neceļ, lai zvana visai pārējai komandai. Gundega jau savās domās bija iztēlojusies to skaisto skatu, kad mēs nevaram sazvanīt Mārīti un Ritvars kopā ar visiem bukiem kliedz: “Mārīt, tev meita dzimst!” Pa dienu, gan tas nenotika, bet naktī, braucot atpakaļ uz Rīgu, pēc fūres uzkrāmēšanas, tieši pirms Cēsīm ir pagrieziens uz Valmieru – Mārīts saņem zvanu, ka ir laiks. Tad nu ātri tikai izmainīti braukšanas maršruti, lai Mārītis nonāk pie sievas slimnīcā. Pēc pāris stundām saņēmām ziņu, ka viņš ir kļuvis par trīs bērnu tēvu! Skaisti! Kāpēc cilvēkiem patīk Stirnu buks? Jo viņš dažbrīd ir pilnīgi traks un nežēlīgs ģimeni un draugus vienojošs skriešanas festivāls. Kura laikā tu vari pierādīt sevi gan sportā, gan atpūsties un pabūt kopā ar savējiem. Stirnu bukam ir sirds – viņš nav perfekts, bet viņš ir savējais pasākums. Nākamgad arī leksiet? Noteikti – mūsu sezona bez buka vairs nav iedomājama un buks bez mūsu komandas tāpat.

M atīss

zina

Teksts: Matīss Vecvagaris

Kur pārziemo Stirnu buki?

Lai kā arī to negribētos atzīt, sacensību sezona lēnītēm noslēdzas. Taču tas nenozīmē, ka mēs neskriesim. Pārfrāzējot, varētu pat teikt: “Sezona beidzas, bet skriešana turpinās!” Tamdēļ žurnāls šoreiz uzrunāja vairākus taku skrējējus, lai arī pārējiem raisītos idejas par iespējamajām sacensībām starpsezonā līdz nākamā gada pirmajam Stirnu buka posmam. Dmitrijs Serjogins ir universālais kareivis – viņš pamanās gan uzvarēt visa veida Stirnu buka distancēs, gan palīdzēt ar piena produktu “Baltais” izdali Stirnu buka dalībniekiem. Pēc vajadzības mārupietis labo Latvijas rekordu 10 kilometros, skrien Londonas stadionā, uzvar pusmaratonos Maljorkā un Viļņā. Šā brīža labākais Latvijas garo distanču skrējējs vienlaikus ir valsts čempions maratonā un pusmaratonā, un šajā nedēļas nogalē Kataras galvaspilsētā Dohā aizstāvēs sarkanbaltsarkanās krāsas Pasaules čempionātā vieglatlētikā, kur maratona starts karstuma dēļ būs 23.59. Ziemā, kad trenēsimies un gaidīsim jaunās sezonas sākumu, Dmitrijs Serjogins tradicionāli izbaudīs sacensību sezonu Spānijā un iesaka arī pa kādam startam žurnāla lasītājiem. “Mazās sacensības īsti neplānoju, bet sacensības, kur skrienu uz rezultātu, nav jēgas plānot, kamēr nav noslēdzies galvenā starta Pasaules čempionātā sagatavošanas cikls. Spānijā aktīva skriešana sākas septembrī un ilgst līdz maija beigām. Tradicionāli skrējieniem Spānijā ir laba cenas un kvalitātes attiecība. Pat uz tālajām Kanāriju salām var aizlidot pa lētu naudu, pateicoties zemo cenu aviokompāniju lidojumiem. Mans TOP3: Novembris. Tenerifes maratons. Novembrī Eiropā nav daudz vietu, kur ir iespējams noskriet maratonu un tajā pašā diena doties izbaudīt atpūtu pie jūras. Kanārijas salās temperatūrā pa dienu sasniedz 25-28 grādu atzīmi, bet pa nakti nenoslīd zem 18 grādiem. Maratons, kuru var lieliski apvienot ar atvaļinājumu. Pagājušogad uzstādīju trases rekordu pusmaratonā – 1:06:59, kas liecina par to, ka trase nav nemaz tik lēna. Maratón Santa Cruz de Tenerife - https://www. maratondetenerife.com/ Decembris. Cursa dels Nasos. Ātrs 10 kilometru skrējiens vienā no skaistākajam Eiropas pilsētām – Barselonā. Starts tiek dots pl.17:30, kad pamazām

satumst un saule nolaižas aiz horizonta. Pagājušogad izskriets jauns Latvijas rekords 10 km šosejā – 29:36. Zem 30 minūtēm izskrēja 14 dalībnieki un 961 dalībnieks izskrēja zem 40minūtēm. http://www. cursadenassos.barcelona/en Februāris. La Mitja Granollers Šim pusmaratonam ir interesants formāts – distances pirmā puse iet lēzenā kāpumā augšā no Granollers pilsētas uz La Garriga ciemu ar slīpumu no 2% līdz 10%, skrējēji veic apgriezienu La Garriga ciemā un skrien atpakaļ uz Granollers. Šis ir viens no lielākajiem pusmaratoniem Spānijā. Tur piedalījās tādas zvaigznes un olimpiskie čempioni, kā Samuels Vanjiru, Haile Gebrselassie, bijušais pasaules rekordists Abraham Kiptum, Stephen Kiprotich. Savukārt, es 2018.

gadā uzrādīju laiku 1:06:29. https://www.lamitja.cat/ Šīs TOP3 sacensības, kur skrēju 2018.-2019. gada sezonā, labprāt papildinātu ar vēl diviem skrējieniem martā un aprīlī - Palma de Maljorkā un Barselonā. Protams, Spānijas skrējienos piedalos diezgan bieži, bet sētas mačus neatzīmēšu”. Noslēgumā Dmitrijs Serjogins padalās ar adresi, kas varētu noderēt Stirnu buka skrējējiem, kuri Spānijā meklēs taku, šosejas vai ultra skrējienus - https://ej.uz/ spanijas-kalendars Ikviens Stirnu buks sacensību centrā zina mobilo kafijas aparātu “Airstream Cofee”, kur var iegādāties ne tikai kafiju, bet arī saldējumu, kokteiļus un citus dzērienus pirms vai pēc noskrietās distances. Taču ne visi zina, ka dažādu gardumu sarūpētājs Didzis Ozoliņš, rūpējas ne tikai par skrējēju un brīvprātīgo labsajūtu Stirnu buka sacensībās, bet arī piedāvā dzīvošanas iespējas Spānijas kūrortpilsētā Valensijā, kur starpsezonā var trenēties siltos laikapstākļos. Atliek rakstīt e-pastu uz didzis.ozolins@yahoo.com un, iespējams, būs vēl kāda brīva naktsmītne Valensijas maratona laikā. Tikmēr Latvijas labākais taku skrējējs Andris Ronimoiss izziņojis savu pirmo 2020. gada startu – 80 kilometru “Ultra Huachi” janvāra beigās Mehiko tuvumā. Mēs, protams, turēsim īkšķus. Ronimoisa novadniece, olimpiete Ilona Marhele: “Es tik tālu neplānoju. Vēl šī sezona jāpārdzīvo! Iespējams, kāds pusmaratons vai 10 kilometru sacensības Portugālē.” Viens no taku skriešanas izlases vilcējspēkiem Artūrs Vadzis cer uz sniegu starpsezonā: “Ziemas sezonā vairāk laika veltīšu distanču slēpošanai, gan treniņu nolūkā, gan piedaloties vietējas sacensībās. Varbūt noskriešu kādu “Noskrien Ziemu” posmu. Ja mūsu klimata zonā ziema neieradīsies, tad skatīšos uz kādu ārvalstu skrējienu, bet pagaidām, līdz martam nekas nav plānots. Vilkaču maratona čempions Jānis Kūms runā ne tikai par starpsezonu, bet jau nospraudis nākamā gada lielo mērķi: “Pēdējais nopietnais starts paredzēts 19. oktobrī Itālijā, pēc tam kādu laiku atpūtīšos no skriešanas – spēka treniņi, vajadzētu atsākt peldēt un ar riteni pamīties. Pēc tam jāmēģina ielikt labāka bāze par to, kas sanāca pagājušajā ziemā, jo nākamsezon plānoju startēt UTMB 101 kilometru distancē “CCC”. Varbūt mēģināšu izmantot garākas oficiālas brīvdienas, lai novembra vidū vai decembra beigās aizbēgtu uz kalniem. Katrā ziņā šajā ziemā būs grūtāk apvienot darbu ar treniņiem, jo tikko sācies ļoti liels projekts, kas jau šobrīd ir celtniecības stadijā un termiņš projektam ir nākamā gada beigas. Līdz ar to būs ļoti intensīvs gads priekšā.” Latvijas čempione maratonā un pusmaratonā Karīna Helmane-Soročenkova, kura nesmādē arī Stirnu buka takas, savam rudens maratonam

izvēlējusies šī mēneša Frankfurti. Turpat 27. oktobrī skries arī maratona sudraba medaļniece Jekaterina Sokunova, kuru esam raduši redzēt uz Lūša distances augstākā pakāpiena. Sarunā līvāniete atklāj, ka pēc Frankfurtes maratona vēl plāno startēt ārzemēs un uzlabot personīgo rekordu divreiz īsākajā pusmaratonā, piebilstot, ka cer, ka sezonas izskaņas startos nebūs tik grūti kā Stirnu buka Alūksnes un Ventspils posmos. Tikmēr Latvijas čempione maratonā bronzas medaļniece Līga Rusiņa, kura šosezon tikai reizi startēja Buka distanci, pārējos posmos sevi pierādot Lūša skrējienos, starpsezonā koncentrēsies uz treniņiem, nevis startiem sacensībās: “Starpsezonā bāzīte jāliek, nevis pa sacensībām jābraukājas! Nu, labi, labi. Uz divām pārgalvībām es arī esmu parakstījusies sezonas jaukākai izskaņai - gribu redzēt Edija Dzalba entuziasma veidotās takas “Inov8 Trail Race” Inciemā 13. oktobrī un skriešu arī “Trail Kuršiu Nerija” 47 kilometru distancīti. Pa aukstajiem mēnešiem tikai treniņi un varbūt nometne kādā siltākā vietā, bet ļoti, ļoti gribētos visu ieplānot tā, lai tiktu uz “Noskrien Ziemu” posmu 8. martā Koknesē. Man vēl neprasās tālu zemju sacensības. Pašiem savu tik daudz, ka viss nav izbraukāts, ne iespēts.” Šķēršļu skrējējs un orientierists Artjoms Rekuņenko ar taku skriešanu nodarbojas, jo tā ir “daļa no sagatavošanās procesa”. No malas gan neizskatās, ka Buka distances līderim ir iebildumi pret traukšanos trasē visiem pa priekšu: “Ziemā neplānoju braukt skriet taku sacensībās, bet orientēšanās sacensības plānoju gan. No 22. līdz 25. februārim Portugālē, Santiago do Cacém notiks orientēšanās sacensības “Portugal O-meeting”. Gandrīz katru gadu braucu uz šīm sacensībām, lai

ziemas periodā labāk sagatavotos pavasara startiem. http://pom.pt/2020/programme/ Nu jau piecus gadus pēc kārtas braucu arī uz Lipica Open Slovēnijā. Ja viss ies pēc plāna, tad arī 2020. gadā no 7. līdz 11. martam tur startēšu. Tas jau būs īsi pirms sezonas sākuma un parasti kalpo kā labs atskaites punkts pirms sezonas sākuma. Abas šīs sacensības ir orientēšanās sporta starptautiskie mači, arī ar Pasaules ranga ieskaiti. Pavasarī ļoti daudzi stipri atlēti trenējas dienvidos, tāpēc šajās sacensībās tiek sapulcināts ļoti spēcīgs sastāvs un cīņa par TOP 10 ir ļoti nopietna.” Portugāle ir padomā arī Rīga-Valmiera 107 km pērnajam čempionam Konstantīnam Biktimirovam, kurš allaž cīnās par TOP5 Lūša distancē: “Oktobrī plāns aizbraukt uz Lietuvas 68 kilometru “Trail Kuršiu Nerija” ar 930 augstuma metriem. Diezgan līdzenā trasē vajadzētu pārbaudīt vietējos skrējējus, kaut šogad tur būs dalībnieki no 17 valstīm. Domāju būs interesanti. 17. novembrī plāns aizbraukt uz Portugāli, kur būs 70 kilometru skrējiens ar 3200 augstuma metriem. Tur būs arī 104 un 30 kilometru distances.” Biktimirovs izstāsta arī iemeslus, kāpēc novembrī ir vērts doties uz šo skrējienu: “Nekad neesmu bijis Portugālē, trase ir diezgan ātra un līdz 500 metriem augsti kalni. Starta vieta ir Barcelos pilsēta ap 100 kilometriem no Portu. Sacensībās startēs ap 300 taku skrējēji, bet dalības maksa ir tikai 35 eur uz 70 kilometru distanci. Atradu lētu hosteli 500 metrus no starta. Pēc skrējiena plāns pavizināties nedēļu pa Portugāli. Tad ņemšu nelielu starpsezonas atvaļinājumu no skriešanas. https://www.amigosdamontanha.com/_trail_amigos_ da_montanha_32 Stirnu bukos skrējusi arī Austrijā dzīvojošā šī gada Rīga-Valmiera 107 km čempione un trases rekordiste Diāna Džaviza, kuras lielais rudens starts būs oktobra beigās Francijā gaidāmais Pasaules čempionāts diennakts skrējienā. Šobrīd “treniņi burtiski ir apēduši laiku”. Tajās pašās 24 stundu sacensībās startēs pērnā gada Rīga-Valmiera uzvarētāja un Lūša distances cienītāja Vita Devjatņikova. Abas var 100 kilometrus pieveikt ātrāk par deviņām stundām, tāpēc sagaidāms, ka abām būs veiksmīgi starti diennakts skrējienos. Ātrākā Kalnu Karaliene un Zaķa distances taku skrējēja Jeļena Ābele pieļauj, ka nākamais starts sacensību režīmā varētu būt Stirnu buka 2020. gada sezonas pirmais posms, ziema tikšot veltīta treniņiem: “Galvenais mērķis būs, iziet ārā un pakustēties, paskriet un, ja tas izdosies, tad jau apvienojot ar noskaņojumu un iespēju, meklēšu kādas sacensības pa ceļam. Man tagad ir riktīga amatiera dzīve, kad vienkārši eju, daru un pārējais pēc situācijas. Varbūt sanāks piedalīties kādā no “Noskrien Ziemu” posmiem, bet pavisam iespējams, ka pirmais starts būs tieši 2020. gada Stirnu Bukā. Dzīvojam, skrienam un baudām!”

Ne reizi vien pieminēto skriešanas seriālu “Noskrien ziemu!” pamatīgi noskatījis maratona speciālists Sergejs Maslobojevs, kurš plāno skriet nevis divu apļu 20 kilometru distanci, bet gan viena apļa 10 kilometrus, jo “man garlaicīgi un auksti abus skriet”. Ne viens vien ievērojis milzīgo Maslobojeva treniņapjomu, tāpēc interesanti uzzināt, ka starpsezonā plānots skriešanu mazināt: “Ziemā gribu uzlabot fizisko formu, tāpēc skriešu mazāk. Domāju arī svētdienās braukt trenēties uz Siguldu.” Atceroties secību šīssezonas maratonos, vērsāmies arī pie pirmā Vilkaču maratona uzvarētāja Daiņa Limanāna. Kamēr vairums pašmāju skrējēju ziemas spelgonī skries prātīgi, viens no komandas “Rieksti” līderiem būs sacensību formā: “19. oktobrī startēšu Turcijas 63 kilometru “Cappadocia Ultra-Trail.” Janvārī ātri skriešu Seviljas pusmaratonu. Pavasarī ātrs maratons - skatos uz Roterdamu, bet gribētos Londonu. Uz to gan tikai vēl jātiek.” Tikmēr viņa dzīvesbiedre un “Riga Runners” kūrētāja Ilze Limanāne ziemā gatavosies pavasara maratonam un ziemā izmēģinās laimi Monblāna skrējienu loterijā. Tikmēr šīs skriešanas komūnas pārstāvis Alvis Danovskis plāno atvilkt elpu no sacensībām: “Pēc pēdējā Stirnu buka eju pelnītā divu nedēļu atpūtā. Pēc tam braukšu uz Supervaroņu nometni Madonā un vienlaikus uzsākšu trenēties Ronimoisa vadībā. Domāju, ka visa ziema būs cītīga trenēšanās viņa paspārnē un diez vai es kaut kur startēšu pirms pavasara. Vismaz šobrīd es domāju, ka nekur nestartēšu.”

Ar sevis auklētā taku skrējiena “Inov-8 Latvia Trailrace 2020” organizēšanu nodarbosies arī jaunais un talantīgais Zaķa distances skrējējs Edijs Dzalbs, koncentrējoties 30. maija pasākumam Daibē. Citās domās ir Jānis Šnepste, kurš leģendārās Ledvilas 100 jūdzēm šovasar satrenējās Lūša distancē: “Pēdējos gadus es parasti cenšos beigt sezonu savā dzimšanas dienā 2. decembrī, noskrienot maratonu. Tad es dodos atpūtā līdz jaunajam gadam. Bet pirms tam – oktobrī braucu uz Dalmācijas 118 kilometru DUT ar 5160 augstuma metriem. Jāķer vasara aiz astes!” Pieticīgs izklausās Lūša distances čempions Kristaps Bērziņš: “Pagaidām neko neesmu ieplānojis. Varbūt kādu “Noskrien ziemu” posmu.” Kuldīdznieka cīņubiedrs Eiropās čempinātā Mountain running, kas vasarā risinājās Matterhorn pakājē Šveices Alpos, Jānis Mežiels arī būs aktīvs ziemā: “Doma uzskriet “Noskrien ziemu” seriālu, kur fināla posms būs dzimtajā miestā Koknesē. Treniņnometnes ietvaros plānoju Portugālē kādu garāku treila skrējienu Koimbras apkārtnē.” Pašmāju ziemas seriālā plāno startēt arī daudzkārtējā Siguldas kalnu maratona uzvarētāja un taku skriešanas izlases vadošā pārstāve Irita Puķīte: “Pēc oktobra mēneša atpūtas plānoju skrējienus tepat Latvijā,

novembrī tas būs skrējiens “Patriots”, bet ziemā noteikti piedalīšos “Noskrien Ziemu” skrējienos. Cerams, ka izdosies piedalīties arī šī seriāla nakts posmā, kas līdz šim nav izdevies. Tā ir laba iespēja ziemas periodā paskriet sacensību režīmā, jo ziemas noslēgumā plānoju kādu garāku skrējienu Spānijā vai Portugālē. Vēl gan esmu meklējumos, gribu izskriet kādu skaistu kalnu skrējienu.” Siltajās zemēs plāno startēt arī līderkomandas “Līvānu VK/Baltais” žiglā pārstāve Kitija Valtere: “Par maratonu vēl nezinu. Doma bija, bet veselības problēmas nedaudz lika piebremzēt ar treniņiem. Redzēs, kā sanāks gatavoties tagad, bet starti būs. Ārpus Latvijas plānojas pusmaratons un 10 kilometru starts. Tikmēr uz studijām šobrīd fokusējas Monblāna spīdekle Linda Boldāne, kura šogad bija ātrākā arī Portugālē notiekošajā PČ taku skrējienā. Komandas “Surikati” līderis Pēteris Grīviņš sezonu gatavojas pielāgot kalendārai gada izskaņai: “Vēl nav skaidrs, bet gan jau būs kāds rogainings, varbūt “Noskrien ziemu”, “inov-8 Latvia trail race”, bet principā sezonu nobeigšu ar 100 kilometriem Spānijā – Ultra Trail Serra Montsant (UTSM), savukārt sākšu ar TGC marta sākumā Kanāriju salās. Tie arī galvenie

SKRIEN VIENĀ RITMĀ AR DABU Plašs Salomon apavu piedāvājums 26

veikalos.

starpsezonas pasākumi. Viss pārējais pa Latviju.” Pārējie Surikati arī dzīvosies pa pašmāju takām, taču daļa dosies arī uz Kanārijām. Pētera dzīvesbiedre Ieva Grīviņa arī startēs Spānijā gan Kanārijās, gan UTSM. http://www.naturetime.es/2018/en/ultra-trail-serramontsant-eng Ārzemju startu virzienā skatās arī starptautiskā taku skriešanas asociācijas (ITRA) reitingā visaugstāk esošā pašmāju taku skrējēja Anete Švilpe: “Uzskriešu to pašu “Noskrien Ziemu” un gatavošos kādam pavasara UTWT (kalnu ultra-taku pasaules tūres) posmam, kad būs zināms kalendārs. Kalendārs varētu arī pateikt, vai meklēšu tajā pusē kādu nelielu maču ziemai.” Kamēr Latvijas labākā taku skrējēja gaida sacensību kalendāru, ne tas saulainākais vaigs ir pašmāju distanču slēpošanas līderim Indulim Bikšem: “Nevaru atbildēt neko. Finansējumu sezonai nav izdevies atrast, lai kaut ko plānotu. Būs vien vairāk skriešanā jāpiedalās. Tagad tuvākais pēc Stirnu buka noslēguma būs LČ krosā.” Cerēsim, ka slēpošanas sabiedrība atradīs segumu profesionāļa startiem. Tikmēr amatieri Jānim Actiņam sezona nebeidzas arī pēc Stirnu buka, kur viņš allaž rikšoja Lūša distanci. Neticami, taču pēc lieliskā snieguma Igaunijā ar 237,14 kilometriem diennakts skrējienā, Latvijas rekordists varēja padalīties ar tuvāko mēnešu plāniem: “Oi, es jau amatieris, skriešanu sezonās nedalu! Bet šim gadam vēl saplānoti maratoni - Ņujorkā, Nīderlandē, kur vecākajai meitai būs pirmā pusīte, Itālijā vīna treils un 50-nieks. Nākamajam gadam pagaidām tik Spānija un Malta saplānota, bet tam vēl

laiks. Par Ņujorku nepārproti - par savu naudu loterijā nav vēlmes piedalīties, tamdēļ ņemu ko pieejamāku Yonkers Marathon pāris nedēļas agrāk.” Tikmēr jau domās Ņujorkas slavenajā maratonā skrien Lūša distances lietpratēja Dana Mačtama: “Oktobra beigās laižam uz Ņujorkas maratonu, tad man gan sezona ar beigsies. Pavasara sākumā ar treneri Matisons Runners club domājam par treniņnometni Portugālē. Paralēli mēģināsim darīt visu, lai izskrietu Londonas maratonu. Domas ir arī par kādu ultru.” Ja reiz par ultrām, tad griezāmies arī pie jaudīgā Rīga-Valmiera čempiona un 12 stundu rekordista Aināra Kumpiņa, lai noskaidrotu viņa plānus: “Plāns ir sākt domāt pēc 24 stundu PČ. Skatīšos, kāda stāvoklī būšu. Skaidri zinu, ka ļoti gribētu atkal noskriet “Sandsjöbacka Ultra Triple”, kas ir janvāra vidū. Gribētu paķert klāt vēl divas trīs sacensības starpsezonai - februārī, martā, aprīlī. Vienas sacensības Stokholmā ir līdzīgas Vilkaču maratonam - 42 km ar 2000 augstuma metriem apļos pa slēpošanas kalnu. Gribēju jau pagājušajā gadā, bet trauma pēc “Neiespējamā skrējiena” neļāva startēt.” Līdzsvarā ar sevi un ģimeni solās būt viena no vadošajām Lūša distances skrējējām kurzemniece Monta Ločmele: “Trenēšos, cik apstākļi ļauj, nākamajā gadā vajadzētu realizēt savu pirmo kalnu skrējienu ārpus mūsu mīļās Latvijas takām un pauguriem. Būtu forši, ja viss saliktos tā, ka izdotos aizbraukt uz kādu treniņnometni kalnos – tie man tādi mazie sapnīši. Bet prioritāte Nr. 1 ir mani bērni un ģimene. Mācos visu balansēt tā, lai visās frontēs būtu harmonija – ne vienmēr tas izdodas!”

AU PA S

LÄ&#x2019;

Teksts: Rimants Liepiņš

Stirnu buka tēta Rimanta Liepiņa

TOP 5

Lai arī skriešanas eksperti visā pasaulē nemitīgi runā par to, ka skriešanas bums lēnām beidzas, ļaudis ir atraduši citus aizraujošas fiziskās nodarbes, mums šķiet, ka pasaulē taku skriešana un ultra garie skrējieni šobrīd piedzīvo kārtējo sprādzienveida attīstības ciklu! Lai pieminam kaut Pasaules tūrē ietilpstošo Madeira Island Ultra-trail, kam jānotiek nākamā gada 25. aprīlī, uz kuru dalībnieku kvotas visām distancēm (16-115 km) tika izpirktas dažu stundu laikā, pamatīgi “uzkarinot” pasākuma mājas lapu! Visticamāk, tas pats notiks gan ar Lavaredo Ultra trail, gan daudziem citiem populāriem un daudzu iekārotiem nākamās sezonas taku skrējieniem. Ja gribi skriet skaistās un populārās trasēs, būs jābūt gan izmanīgam, gan veiklam un acīgam pie datora! Starpsezonā, Stirnu buks pavisam noteikti pievērsīs tam uzmanību un, ja izdosies – centīsies arī apmeklēt klātienē kādu no sekojošiem pasākumiem:

1) 28.-30.11.2019. Oman by UTMB Kad ar Monblāna skrējienu vairs nepietiek! UTMB organizatori iet plašumā, zem “sava lietussarga” pārņemot ultra taku skrējienus Omānā, Ķīnā, Argentīnā un Spānijā. Pasaules tūrē šie skrējieni vēl nav iekļauti, bet, ja neesi laimējis dalību nākamā gada UTMB, atliek vien noskriet 170 vai 130 km Oman by UTMB šī gada 28.-30. novembrī, un dalība nākamas sezonas Monblāna burziņā Tev ir garantēta! Tiesa, skrējiens, kas jau nodēvēts par “Beast of the Middle East” – Omānas sultanāta Jebal Akhdar kalnu masīvā ir ļoti izaicinošs, izteikti sarežģītā un akmeņainā kalnu apvidū. https://omanbyutmb.com

2) 4.-8.03.2020. TransGranCanaria Pasaules tūres klasika (17-360 km). Lielisks galamērķis, ja vien izdodas atrast lētas aviobiļetes, kur aizbraukt izskrieties un pasildīties kopā ar ģimeni! http://www.transgrancanaria.net/en/

3) 21.-23.03.2020. Gaoligong by UTMB

Vēl viens no UTMB uzraudzībā pārņemtajiem taku skrējieniem Mjanmas pierobežā Himalaju pakājē. Sapņa galamērķis lieliem sapņotājiem! (35-165 km) http://mtgaoligong.com/

4) 25.-26.04.2020. Azores – Ultra X multi daudzdienu sērija.

Vēl viena jauna sērija, kuru organizē WadiRum daudzdienu tuksnešu ultras Jordānijā organizatori. Likšot lietā savu uzkrāto pieredzi, organizējot pasaules sēriju ar 5-dienu ultrām (vidēji 250km) Meksikā, Azoru salās, Šrilankā un Jordānijā. Pirmais no šiem – Kūpera kanjona Meksikas treils (2.-10.11.2019., atceramies par taraumarām!) jau ir izpārdots, bet fantastiskās Azoru salas joprojām ir atvērtas! Turklāt – relatīvi lētāk, jo tas ir tikai 2 dienu pasākums: 83 km + 42 km. Arī aviobiļetes šobrīd pieejamas par pieņemamām cenām! https://ultra-x.co/azores/

5) 15.12.2019.-08.03.2020. Noskrien ziemu!

Protams, nevajag aizmirst, ka izskrieties un bāzi nākamajai sezonai uzkrāt var arī tepat Latvijā! “Noskrien ziemu!” seriāls šogad lēks Priekuļos, Salacgrīvā, Limbažos, Kuldīgā un Koknesē. https://www.noskrienziemu.lv/

MŪ

A SĒJ

IS Teksts: Signis Vāvere

Puisis, kurš zina visu Pasākuma viens no izdošanās stūrakmeņiem ir labs runātājs pie mikrofona – var līt lietus, būt desmit dalībnieki un trīs skatītāji, bet ja viņi tajā brīdī būs izklaidēti, informēti un iegūs personisku attieksmi, tad visi būs laimīgi. Stirnu bukam ir paveicies, ka Ivars Bācis ir mūsējais. Šķiet, ka viņš zina visu – kur tu esi skrējis, kad tev ir vārda diena un pat to, ar ko esi precējies vai taisies to darīt. Kā var atcerēties visu vārdu vārdadienu datumus? Visus datumus jau nevar atcerēties, bet vairākus tomēr izdodas. Patiesībā jau it kā nav daudz, bet droši vien uz kopējā fona, kur cilvēki tikai pāris vārdus zina, tad tas tiešām var likties ļoti daudz. Tas sākās pirms vairākiem gadiem, mazākās sacensībās pieminēju Vārda dienas dalībniekiem. Protams, ka, komentējot pasaules un Eiropas čempionātus, Pasaules vai Eiropas kausa posmus vairākos sporta veidos, par šo tēmu pat neaizdomājos. Taču tautas sacensībās reizēm sanāk pieminēt, it īpaši, ja rodas kāda sakarība. Un kurš ar ko precējies un kad? Par dažiem pāriem uzzinu no pašiem vai arī no citiem dalībniekiem, bet par dažiem sanāk nejauši, kaut sociālos tīklos ieraudzīt. Kuru sporta veidu tev patīk komentēt visvairāk? Nav tā izteikti viens sporta veids, kas patiktu visvairāk, jo patīk vairāki. No profesionālā viedokļa gandarījumu sniedz Pasaules čempionāti, Pasaules vai Eiropas kausa posmi un tamlīdzīgas sacensības ar augsta līmeņa sportistu piedalīšanos. Te varētu minēt distanču slēpošanu ziemā un rollerslēpošanu vasarā, kalnu slēpošanu Baltijas kausā Somijā, orientēšanās sportu, vieglatlētiku, tajā skaitā arī skriešanu un vēl dažus. Tāpat arī Stirnu bukā ir aizraujoši, kad finišē vadošie skrējēji. Taču pozitīvas emocijas sniedz arī brīva atmosfēra, un te atkal kā piemēru var pieminēt Stirnu buku un citas tautas sacensības, arī piedzīvojumu sacensības. Tāpēc Stirnu bukā man patīk.

Kā pašam ar sportošanu? Kas sanāk, patīk? Pēdējos divus gadus sportot diemžēl sanācis ļoti maz, jo sanāk liels noslogojums. Komentēšana ir tikai papildu darbs pamatdarbam, taču komentējamās sacensības ir ļoti daudz. Pēdējos četrus gadus sanāk simts vai tuvu simtam gada laikā, t.i. vidēji ap divām sacensībām nedēļā. Skolas laikā un neilgi pēc tam labā līmenī padevās ļoti daudz no sporta veidiem. Gan patika, gan sanāca skriešana (īsās, vidējās un garās distances), slēpošana pirmajās klasēs, basketbols, futbols, handbols, teniss (arī galda teniss), airēšana, laušanās uz rokām jeb armvrestlings. Pēdējos gados arī pludmales volejbols. Man ir gadu jaunāks brālis Ojārs un četrus gadus jaunāka māsa Anita, ar viņiem kādreiz varēja pasportot kopā. Tikmēr savā sporta veidā – sporta dejošanā nopietni notrenējos 16 gadus (no 7 līdz 23 gadiem) izcīnot uzvaru Latvijas čempionātā vecumā līdz 19 gadiem un vēlāk arī pieaugušo grupā. Esmu izcīnījis 18. vietu Pasaules čempionātā, 21. vietu Eiropas čempionātā un 8. vietu Pasaules kausā. Kā tu nokļuvi Stirnu bukā? Stirnu bukā nokļuvu pirms diviem gadiem, kad Rimants meklēja komentētāju, kurš pārzinātu vadošos skrējējus. Pirmo reizi sanāca komentēt 2017. gada septembra beigās notiekošo Stirnu buka ceturtās sezonas priekšpēdējo posmu Līgatnē. Tad mēnesi vēlāk Liepājā Karostā. Guvu pozitīvas emocijas, dalībniekiem patika, arī organizatori pozitīvi izteicās, nu tā jau trešā sezona tūdaļ būs pagājusi.

Lai komentētu Stirnu buku – kas ir jāzina? Lai labā līmenī komentētu, ir jāpazīst vadošie skrējēji un jāzina viņu labākie rezultāti. Tāpat arī par sacensību atbalstītājiem, dažādām aktivitātēm, bet tur lielu darbiņu izdara Ritvars, ar kuru kopā ir interesanti vadīt un viegli sastrādāties. Tu vienkārši atbrauc un runā, vai kaut kā jāgatavojas? Lai arī palīdz uzkrātā pieredze un zināšanas, tomēr tāpat uz katru posmu ir jāgatavojas. Varētu jau vienu reizi pamēģināt bez gatavošanās, domāju, ka slikti nebūtu, taču ir svarīgi rast gandarījumu, un to var gūt tikai tad, ja ir sanācis labi nokomentēt.

atcerēties, bet domāju, ka ir diezgan daudz.

Mēģinu izdomāt kādu neinteresantu sporta veidu, lai paprasītu - vai vari to nokomentēt. Kurš tāds būtu? Nokomentēt jau varētu arī ne tik interesantus sporta veidus. Taču, ja tu esi augsta līmeņa komentētājs, tad tev ir jāspēj aizrautīgi komentēt arī neinteresantos sporta veidus. Un tas arī ir relatīvi, jo vieniem var Stirnu bukam šķist neinteresants sporta veids, ir savas īpašās citiem savukārt ļoti interesants. iezīmes, un

tās nav tikai sacensības, tas ir lielisks pasākums. Organizatori ir daudz paveikuši, ļoti cenšas un dara ar sirdi, un to dalībnieki sajūt.

Kādus sporta veidus tu vēl komentē? Bez dažāda veida tīrām skriešanas sacensībām vēl ir bijusi arī šķēršļu skriešana, regbijs, pludmales volejbols, basketbols, futbols, sporta dejas, distanču slēpošana ziemā un rollerslēpošana vasarā, kalnu slēpošana, snovbords, kamanu suņu sports, airēšana, orientēšanās, skrituļslidošana, skeitbords, triatlons, vieglatlētika, rogainings, riteņbraukšana, ziemeļu divcīņa (lēkšana ar slēpēm no tramplīna un slēpošana), velorollings, piedzīvojumu sacensības. Varbūt kaut ko arī nepaspēju

Sporta ziņās tevi redzēt nevar. Ar ko nodarbojies ikdienā? Jā, pagaidām nevar redzēt sporta ziņās, bet neesmu arī uz to tiecies. Ikdienā strādāju par juristu. Taču jau kopš bērnības sports ir bijis sirdslieta, un tagad tāda ir sporta sacensību komentēšana.

Kāpēc skrējējiem patīk Stirnu buks? Stirnu bukam ir savas īpašās iezīmes, un tās nav tikai sacensības, tas ir lielisks pasākums. Organizatori ir daudz paveikuši, ļoti cenšas un dara ar sirdi, un to dalībnieki sajūt. Skrējējiem patīk pārdomātās, interesantās, reizēm arī sarežģītās takas. Ir padomāts ne tikai par skriešanu,

dotu Līvānu VK/Baltais, taču pašreizējiem līderiem pietrūks galvenā punkta vācēja Dmitrija Serjogina. Līdz ar to nelielas priekšrocības izskatās Patria Sportland komandai, kura varētu ieņemt pirmo vietu Cēsīs, bet vai arī sezonas kopvērtējumā, tas atkarīgs arī no tā, vai Līvānu VK/Baltais komandā varēs nostartēt pirms Krimuldas posma pēdējā brīdī atteikušais biatlonists un slēpotājs Roberts Slotiņš, kurš pagājušajās Visus datumus jau sezonas pēdējā posmā Līgatnē Zaķa distancē finišēja ceturtais. nevar atcerēties, Jebkurā gadījumā intriga ir liela bet vairākus un iespējas abām komandām ļoti līdzvērtīgas, līdz ar to ar lielu tomēr izdodas. interesi gaidīsim savstarpējo cīņu Patiesībā jau it pēdējā posmā.

bet arī par interesantām atrakcijām, izklaidi. Tāpat parasti ir izvēlētas ainaviskas, skaistas vietas. Līdz ar to sanāk lieliska atpūta, un tas ir veids kā divatā vai ar ģimeni kopā var pavadīt nedēļas nogali, ja arī kāds neskrien. Tieši tas man arī patīk Stirnu bukā.

Kurš uzvarēs kopvērtējumā Lūsī, Bukā, Zaķī un komandām? Lūsī neviens nevar apdraudēt Kristapa Bērziņa un Jekaterinas Sokunovas līderpozīcijas. Bukā jau pirms Krimuldas Artjoms Rekuņenko bija nodrošinājis uzvaru kopvērtējumā vīriešiem, bet sievietēm visticamāk virsroku ņems Karīna Helmane-Soročenkova, lai gan arī Klinta Lauska un Kitija kā nav daudz, Un kurš ir visu laiku Valtere saglabā nelielas cerības. Zaķī bet droši vien uz labākais taku skrējējs Latvijā? ar uzvaru Krimuldā kopvērtējumā kopējā fona var Taku skriešanā ir ļoti dažāda pirmo vietu jau nodrošināja Jeļena garuma distances, vieni ir Ābele, bet vīriešiem, ja, protams, likties ļoti daudz. labāki 50-80 km vai 90-130 piedalīsies pēdējā posmā, tad km, vēl citi 150km un garākās kopvērtējuma tituls tiks Andrim distancēs. Negribētos nevienu Ronimoisam, kuram pagaidām četri starti šajā distancē. Komandām gan Līvānu VK/ tā konkrēti izcelt, jo ir bijuši un joprojām ir vairāki Baltais, gan Patria Sportland būtu pelnījuši uzvaru mērķtiecīgi un talantīgi skrējēji. Taču attiecībā uz kopvērtējumā, jo tomēr ir nedaudz pārākas par pēdējiem pāris gadiem, nerēķinot pašas garākās tuvākajiem konkurentu komandām. Ja abas komandas distances, tad noteikti var minēt Stirnu bukā bieži pēdējā posmā būtu optimālā sastāvā, tad priekšroku startējušo Andri Ronimoisu.

ABONĒ 2020. GADA PIEDZĪVOJUMUS AKTĪVA DZĪVESVE IDA UN PIEDZĪVO JUMU ŽURNĀLS

SVALBĀRĀ VAN LIFE BEZ IEROČA NEDRĪKST

AUSTRĀLIJĀ

AR VELO PA

RUDENS 2019

(11) CENA 4,00

VECAJIEM SLIEŽU CEĻIEM

eur

PARAPLĀNS: ŠAHA SPĒLE DEBESĪS

PAR KO LŪDZAS

SPORTA KAPELĀNS

BĒRNI MEŽĀ

IET? ? S E I T Î M ? T O D LI PĒTĀM:

VISS PAR PĒDU. REĀLI VISS!

Laimīgo nedēļu cena 14

APSKATS:

SPORTA APAVU GIDS

Par septiņām pakām s kārtīgs paraanāk plāns!

ABONĒ UN LAIMĒ * LASĪT IR VĒRTĪGI

LAIMĪGĀS NEDĒĻAS! NENOKAVĒ! TIKAI NO 1. LĪDZ 13. OKTOBRIM! *Abonē jebkurus 2 izdevniecības Žurnāls SANTA žurnālus 12 mēnešiem vienā pirkumā un piedalies loterijā! Vairāk informācijas un loterijas noteikumi manizurnali.lv. Loterijas periods – no 1. oktobra līdz 6. janvārim. Abonē no 1. oktobra līdz 22. decembrim. Loterijas atļaujas numurs 5953.

VISĒRTĀK ABONĒT

VAI PA TĀLRUNI +371 67006114

Abonēt var arī: www.abone.lv, www.aboneliepaja.lv, Latvijas Pasta nodaļās, pie pastnieka vai pa tālr. 67008001

T aku

sk r

ie š ana

Teksts: Andris Ronimoiss

ITRA – Starptautiskā taku skriešanas asociācija Noteikti, ka daļa no Stirnu Buka cilts ir dzirdējuši maģisko burtu salikumu ITRA. Šajā rakstā par to, kas ir ITRA, kas ir ITRA reitings, kā tas veidojas, kas ir ITRA punkti un kā pie tādiem tikt. taku skrējēji, bet sacensības, kurās 2019. gadā varēja Kas ir ITRA? ITRA jeb Starptautiskā taku skriešanas asociācija tikt pie reitinga ir Carnikavas Stirnu Buks, Vilkaču ir organizācija, kas radusies 2013. gadā. Tās galvenais maratons, Cēsis Eco Trail un Siguldas Kalnu Maratons. mērķis ir popularizēt taku skriešanas sportu. Sešu Latviju ITRA pārstāv divi cilvēki. Tie ir ITRA Latvijas gadu laikā ITRA ir izaugusi par starptautiski atzītu aktīvo biedru balsojuma rezultātā ievēlēti cilvēki. organizāciju, kas cieši sadarbojas ar Starptautisko Darbs ir brīvprātīgs un galvenais uzdevums ir palīdzēt Vieglatlētikas savienību, Pasaules antidopinga aģentūru taku skrējējiem un organizatoriem labāk izprast ITRA un citām organizācijām, lai padarītu taku skriešanu par piedāvātās iespējas. Taku skrējējus pārstāv taku skrējējs arvien pamanāmāku un atzītāku sporta veidu. Skrējēju Andris Ronimoiss, bet organizatorus pārstāv Stirnu aprindās ITRA visvairāk ir pazīstama kā vieta, kur var Buka tēvs Rimants Liepiņš. iegūt ITRA punktus, kas nepieciešami, ITRA reitings lai vēlāk startētu tādās sacensībās kā Sacensību dalībniekam UTMB, Madeira Island Ultra Trail, ITRA galvenais finišējot kādā no taku skrējieniem, vai arī kā vieta, kur apskatīties savu mērķis ir kas atrodas ITRA datubāzē, ITRA reitingu, bet papildus šiem popularizēt taku viņam tiek izrēķināts konkrēto pakalpojumiem, ITRA nodrošina sacensību reitings. Tādu precīzu taku skrējēju veselības informācijas skriešanas sportu aprēķināšanas algoritmu ITRA lapu, kur sacensību organizatori, nekad nav atklājusi, bet šāda tāda kas sadarbojas ar ITRA var tikt klāt informācija ir. Maksimālais punktu nepieciešamajiem skrējēju veselības datiem brīžos, kad ir noticis kāds negadījums trasē. skaits, ko var iegūt jebkurās sacensībās ir 1000 punkti, Tajā ir arī QUARTZ programma, kas kalpo kā izpētes bet to vēl nevienam nav izdevies izdarīt un lielākais platforma, lai labāk izprastu ultra maratonu ietekmi uz reitings, kas ir iegūts ir Džima Valmslija 966 punkti cilvēku veselību un kur brīvprātīgi piedalās ļoti daudzi 2019. gada Western States 100 jūdžu skrējienā. Kā pasaules labākie taku skrējēji. Šobrīd ITRA datubāzē pamats 1000 punktiem tiek ņemts konkrētās distances ir pievienoti vairāk nekā 1.6 miljoni taku skrējēji un ir pasaules rekords vai labākais rezultāts un augstummetru reģistrējušies vairāk nekā 1300 sacensību organizatori. (dalīts ar 100) summa. Piemēram, ja distance ir 50 ITRA kalendārā var atrast vairāk nekā 5000 sacensības kilometri ar 1000 augstummetriem, tad tiek saskaitīts gadā. No Latvijas šajā datubāzē atrodami gandrīz 4000 50 ar 1000/100 jeb 10 un iegūts rezultāts 60km. Pēc

Taku skrējēja rezultātu kartiņa ITRA mājaslapā. Reitings par katrām sacensībām norādīts pēdējā ailītē.

Tad, kad taku skrējējs ir ticis pie sava ITRA reitinga, tam tiek apskatīts kāds aptuveni ir visu laiku labākais rezultāts šādā distancē un tas tiek ņemts kā pamats viņam tiek izrēķināts viņa šī brīža kopējais reitings. Šeit 1000 punktiem. Tomēr tas ir tikai pirmais aprēķinu tiek ņemtas vērā piecas labākās sacensības pēdējo trīs solis. Papildus tiek ņemti vērā tādi aspekti kā trases gadu laikā. Ja taku skrējējam ir tikai vienas sacensības, tehniskums, laikapstākļi, apļi u.c. Piemēram, ja trasē tad tiek ņemtas vērā tikai tās, bet ar samazinātu koeficientu. Arī šeit precīza būs apļi un/vai daudz kontrolpunkti, algoritma nav, bet koeficients ITRA reitings būs zemāks. Trases ir aptuveni 0.95. Piemēram, ja tehniskuma un laikapstākļu ieteikmi Tas ir gana sacensībās tiek iegūti 500 punkti aprēķina netieši. Tiek skatīti skrējēji, adekvāts rādītājs, un tās ir pirmās sacensības ITRA kuri ir piedalījušies konkrētajās reitingā, tad aptuvenais reitings sacensībās un tiek salīdzināti viņu lai varētu būs 475. Brīdī, kad tiek savāktas iepriekšējie rezultāti. Ja aprēķinos salīdzināt vienu piecas sacensības, no tām tiek sanāk, ka lielākā daļa dalībnieku ir taku skrējēju ar rēķināts vidējais rādītājs, bet noskrējuši zem savām spējām, tiek tikai ar noteikumu, ka visās šajās pieņemts, ka apstākļi ir bijuši grūti un otru. sacensībās ir salīdzinoši līdzīgs tāpēc reitings tiek palielināts. Tāpat reitings. Nereti ir gadījumi, kad arī tieši otrādi. Teorētiski jebkurās taku skrējējs ir satrenējies labāk sacensībās, kuru organizatori ir iesūtījuši rezultātus ITRA, var nopelnīt tik pat punktus un kādās sacensībās iegūst krietni vairāk punktus kā kā pasaules čempionātā vai kādā citā nozīmīgā taku iepriekš. Šādā gadījumā ievērojami vājākie rezultāti skrējienā, jo ITRA reitingam nav svarīgi kurā vietā ir netiek ņemti vērā un taku skrējēja kopējais reitings ir finišēts vai kādās sacensībās ir finišēts, bet gan kādā tāds kā labākais sasniegums, bet atkal ar aptuveni 0.95 laikā ir finišēts. Prakse gan rāda, ka ir sacensības, kurās koeficientu. Tas nozīmē, ka mīts, ka ITRA reitingu ir grūti tikt pie ļoti laba reitinga. Latvijā tas ir grūti dēļ var ar sliktu startu padarīt sliktāku, ir un paliek salīdzinoši nelielā reljefa. Sistēma nav perfekta, bet ir tikai mīts. Lai cik slikti jūs nenoskrietu, jūsu ITRA gana adekvāts rādītājs, lai varētu salīdzināt vienu taku reitings saglabāsies balstoties tikai uz jūsu labākajām sacensībām. skrējēju ar otru.

Taku skrējēja kopējais reitings. Gan kopējais, gan sadalīts pa distanču garumiem.

Pēdējais jaunievedums, ko ITRA ir ieviesusi ITRA luktura nepieciešamību, atbalsta komandas laikus reitingā ir rezultātu vērtības samazināšanās. Pēc un citas detaļas, lai sacensības noritētu pēc iespējas sacensībām, ik pēc pusgada, iegūto punktu vērtība labāk. Ņemot vērā šo pašu piemēru. Ja 460 punkti ir samazinās. Jo īsākas sacensības, jo lielāks šis vērtības 7 stundas, tad var viegli izrēķināt cik ir 1000 punkti kritums. Šāda sistēma izveidota, lai pareizāk atspoguļotu (460/1000*7). Šinī gadījumā 3.22h. Ja mēs zinam, cik tieši pašreizējo reitinga vērtību un nenotiktu dzīvošana ir 1000 punkti, viegli var atrast potenciālo finiša laiku uz veciem lauriem. ITRA uzskata, ka īsākas distances jebkuram reitingam. Piemēram skrējējs ar reitingu var skriet biežāk un tāpēc reitingu atjaunot ir vairāk 800 izdalīs 3.22 ar 0,800 (savu reitingu) un iegūs, ka iespēju un šī iemesla dēļ vērtības kritums tieši šādās viņa potenciālais finiša laiks ir 4.03 stundas. Skaidrs, ka dzīvē pēc tam bieži ir savādāk, bet vismaz aptuvens distancēs ir lielākais. Lielākajai daļai taku skrējēju šis reitings ir rezultāts, kas palīdz plānošanai šādi tiek iegūts. tikai cipariņš sev, lai salīdzinātu savu progresu ar Spēcīgākajiem taku skrējējiem iepriekšējām sacensībām, tomēr to ir zināmas priekšrocības. Jo var izmantot dažādiem nolūkiem. augstvērtīgāks reitings, jo Ja organizatori pirms sacensībām Pēc sacensībām, lielāka iespēja, ka sacensību iesūta datus par savu trasi un to, cik ik pēc pusgada, organizatori gribēs Tevi redzēt liels ir kontrollaiks, taku skrējējs iegūto punktu savās sacensībās. Bieži vien var apskatīties vai viņš ar savu pasaules nozīmīgākajos startos reitingu var objektīvi pretendēt vērtība ir jātiek cauri loterijai, bet labs uz iekļaušanos kontrollaikā. samazinās. reitings to ļauj apiet. Piemēram Piemēram, Latvijā organizētajās 2020. gada UTMB bez loterijas sacensībās - Vilkaču maratonā, kas Jo īsākas var pieteikties vīrieši ar reitingu tiek uzskatīts par grūtāko maratonu sacensības, >790 un sievietes ar reitingu > Latvijā, kur kontrollaiks ir īpaši 670, bet bez dalības maksas ar izaicinošs, organizatori ir norādījuši, jo lielāks šis attiecīgi >880 un >760 reitingu. ka kontrollaiks atbilst 460 reitinga vērtības kritums. Mazākajās distancēs CCC, TDS punktiem. Šādā reitingā iekļaujas un OCC šie noteikumi ir maigāki apmēram 1100 Latvijas taku skrējēji un bez loterijas dalībnieku vidū vīrieši (no 2300) un 220 Latvijas taku skrējējas sievietes (no 1600), kas nozīmē, ka tās tiešām var nonākt vīrieši ar reitingu >750 un sievietes >630, bet bez dalības maksas ar attiecīgi >850 un >730. nav vieglas sacensības. Zinot savu reitingu, var izrēķināt savu aptuveno Pēdējos divos gados jau vairāki Latvijas taku skrējēji finiša laiku. Īpaši nozīmīgi tas ir ārzemju garajās ir izmantojuši šīs priekšrocības un arī nākamgad, pēc sacensībās, kad ir nepieciešams pirms sacensībām pašreizējā reitinga, šāda iespēja būs vismaz sešiem aprēķināt nepieciešamās želejas līdzņemšanai, vīriešiem un trīs sievietēm no Latvijas.

Informācija par sacensībām ITRA mājaslapā. Var iepazīties gan ar finišam nepieciešamajiem punktiem, gan ar informāciju par trasi.

ITRA punkti Trakāko taku skrējēju vidū ITRA reitings parasti tiek uzskatīts par nedaudz sekundāru rādītāju un svarīgāks rādītājs ir ITRA punkti jeb punkti, bez kuriem uz daudzām sacensībām nemaz nevar tikt. Tā piemēram pasaules nozīmīgākais taku skriešanas pasākums UTMB ir neiedomājams bez ITRA punktu krāšanas pirms tam un nav svarīgi cik ātrs vai spēcīgs Tu esi, ja Tev nebūs ITRA punktu, UTMB Tu nestartēsi. Kā tas strādā? Visām sacensībām, kas ir ITRA datubāzē ir noteikts ITRA punktu skaits. Citiem vārdiem to varētu saukt par grūtības līmeni. Šeit atkal tiek rēķināts alternatīvais trases garums, kur kopā tiek saskaitīti kilometri ar augstuma metriem/100. Piemēram 65km distance ar 3500 augstuma metriem būs 65 + 3500/100 = 100. Pēc šī iegūtā cipara tiek noteikts, cik daudz punkti konkrētajai trasei pienāksies. Tomēr arī šeit ir papildus rādītāji, kas tiek ņemti vērā – kontrolpunktu biežums un apļu skaits. Jo abu vairāk, jo mazāka vērtība skrējienam. Gala rezultātā sacensības var iegūt no 0 līdz 6 punktiem. Piemēram Stirnu Bukā, pat Lūša distancē ITRA punktus iegūt nevar, bet Vilkacī pie tādiem nevar tikt daudzo apļu dēļ. Latvijā atliek tikai Cēsis Eco Trail un Siguldas Kalnu Maratons, kuros abos var tikt pie 3 punktiem. Kad punkti ir iegūti, var pieteikties sacensībām. Vēsturiski šis ir bijis ļoti svarīgi, lai pieteiktos kādai no UTMB distancēm, bet pēdējie gadi liecina, ka aizvien biežāk šādi noteikumu

punkti parādās arī citos sacensību nolikumos. Tādejādi organizatori panāk to, ka viņu sacensībās piedalās tikai skrējēji, kuriem jau ir iepriekšēja pieredze. Atgriežoties pie UTMB, 2020. gada skrējienam ir nepieciešams sakrāt 10 punktus UTMB distancei, 8 punktus TDS distancei, 6 punktus CCC distancei un 4 punktus OCC distancei. Visos gadījumos maksimāli divās dažādās sacensībās. Tas nozīmē, ka lai tiktu uz CCC, vispirms būs jāpieveic gan Cēsis Eco Trail, gan Siguldas Kalnu Maratons, tad vēl ir jābūt veiksmīgam loterijā. Skatoties uz UTMB pieteikumiem iepriekšējos divos gados var secināt, ka Latvija ir aktīvākā taku skrējēju valsts Baltijas valstīs. Katru gadu uz UTMB distanču loterijām piesakās apmēram 70 taku skrējēji no Latvijas, bet tikai aptuveni 20 no Lietuvas un mazāk nekā 10 no Igaunijas. Vai tuvākajos gados mēs varam sasniegt 100? Ja vēlies apskatīties savu ITRA reitingu un ITRA punktus, dodies uz https://www.itra.run mājaslapu. Reģistrācija šeit nav obligāta, tomēr vienmēr ir patīkami atrast savu profilu un uztaisīt viņu nedaudz smukāku. Lai apskatītu pamatinformāciju, meklētu sacensības kalendārā, apskatītos rezultātus, novērtētu sacensības un uzturētu savu veselības lapu, maksas reģistrācija nav nepieciešama un ikdienas lietošanai parasti ar to arī pietiek. Advancētākajiem lietotājiem jārēķinās ar 8 Eur gada maksu. Pateicoties šim maksājumam var iepazīties ar plašāku statistiku un lapu lietot pilnvērtīgāk.

ME ONE

NTS

Teksts: Signis Vāvere | FOTO: GATIS INDRĒVICS

Stirnu buks lec auļiem vien, auļiem vien Auļi ir Latvijas mūsdienu tautas mūzikas grupa, kas paši sevi dēvē par „dūdu un bungu grupu”. Grupa galvenokārt izpilda instrumentālo mūziku – dažādu latviešu tradicionālo tautas deju un dūdu melodiju aranžējumus, citu Eiropas tautu tradicionālās melodijas. Katrs Stirnu buks, dzirdot vienu no viņu kompozīcijām, zina, ka tā ir Stirnu buka starta mūzika, tad jāsāk skriet. Edgars Kārklis ir Stirnu buka abonements un muzicē Auļos. Stirnu bukā starts tiek dots ar Auļu Diņķi. Tā ir Tu aizraujies ar fotografēšanu. Ko tu gribētu skrienam dziesma? nobildēt? Ja jau skrējējs un Stirnu buka organizators Rimants Ko tik es negribētu – saraksts ir ļoti garš, un, ar laiku fotografējot un iemācoties kaut ko jaunu, gribās šo ir izvēlējies, kā starta mūziku, tad jau droši vien, ka aizbraukt atpakaļ uz vietām, kur esmu jau bijis, to ir. Katrā ziņā man ir liels prieks dzirdēt, ka Auļu mūzika nofotografēt labāk. Virziens, kas man fotogrāfijā tiek atskaņota Stirnu bukā un vēl tik svarīgā brīdī. Stirnu interesē ir ceļojumu un dabas fotogrāfija. Pateicoties buka starts un šī dziesma ir jau tik ļoti savijušies kopā, savai mammai, kura mani jau no agras bērnības ka izdzirdot dziesmas sākumu, tas palīdz sagatavoties sāka iepazīstināt ar pasauli, ceļošana ir kļuvusi par skrējienam. Kaut kādu sajūtu tas noteikti rada. Man manas dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Esmu pabijis noteikti. patiešām daudz eksotiskās vietās un Par ko ir tas gabals? situācijās, reizēm pat pašam neticas. Labs jautājums, uz kuru diez Un fotogrāfija – tā ir lieta, kas vai ir pareizā atbilde. Dziesma palīdz šīs atmiņas labāk saglabāt. Man ir liels prieks ir no Auļu albuma Etnotranss. Tāpēc, dodoties ceļojumos, mēģinu dzirdēt, ka Auļu Veidojot jaunu programmu mums visu skaisto iemūžināt fotogrāfijās, mūzika tiek Auļos ir tā, ka tiek iezīmēts kāds tā, lai laiciņu pēc ceļojuma varu virziens un zināma vīzija par paskatīties un teikt – “Es tiešām atskaņota Stirnu to, kā kādai programmai būtu esmu tur bijis un tā ir mana bukā un vēl tik jāizskatās, bet kāds būs gala fotogrāfija? Skaisti.” Tieši tagad rezultāts, to neviens arī nezin, gatavojos apmeklēt vienu no saviem svarīgā brīdī kā kamēr darbs nav pabeigts. Arī sapņu galamērķiem – Islandi. Tur ir starts dziesmu nosaukumi sākumā tik skaista daba, domāju, ka tur kaut parasti ir diezgan primitīvi – kā kam labam ir jāsanāk. šinī gadījumā ET5 (Etnostranss, gabals 5). “Dinķis” tā ir dziesma, Fotografēšana ir sēdēt mierā klusumā un gaidīt brīdi, muzicēšana ir aizpildīt kuras mūzikas autors ir Kaspars Bārbals, bet, vai klusumu, skriešana aktīva kustība. Kā to visu var viņš rakstot mūziku, kā mūzu bija iedomājies šādu nosaukumu, es stipri apšaubu. Nosaukums “Dinķis” savienot? Tā kaut kā man dzīvē ir iekārtojies – nevaru nosēdēt radās piesaistot rakstnieci Laimu Muktupāvelu. uz vietas un, ja kaut ko sagribas pamēģināt, visbiežāk Pieaicinājām viņu, lai viņa savilktu visu vienā veselā, nepretojos savām vēlmēm. Reizēm gan liekas, kāpēc katrai dziesmai pierakstot nelielu tekstiņu, kas veido darīt tik daudz nesaistītu lietu, pareizāk būtu izkopt veselu vienotu stāstu. Kāpēc Dinķis? Tur jāprasa vienu noteiktu virzienu un to darīt labāk, bet tāds rakstniecei, kas tieši par asociāciju bija, lai izdomātu šādu nosaukumu. Un, ja nu gadījumā kāds nezin vārda laikam es esmu, man patīk daudzveidība.

“dinķis” nozīmi, tad skaidrojošajā vārdnīcā to noteikti var atrast. Kā Auļi nonāca Stirnu bukā? Tik sen es neskrienu, lai zinātu, kad tieši tas aizsākās, jo jau pirmajā skrējienā pirms trim gadiem, pats biju izbrīnīts, cik daudz dzirdu tieši Auļu mūziku. Varu tikai minēt, ka kādam no organizatoriem patīk tas, ko spēlējam. Mans personiskais viedoklis varētu būt tāds, ka Stirnu buks ir tāds ļoti latvisks skrējiens. Tas, ko tu redzi skrienot, tās ir ļoti latviskas ainavas, aizauguši meži, krūmi, tāda skaista nekārtība, ko citur Eiropā nav nemaz tik viegli atrast, tas viss šinī laikā, kad viss ir pārāk sakārtots. Domāju tāpēc arī Auļu mūzika – tāda latviska, arī mežonīga, kopā ar skriešanu skaistā ainavā – ļoti latvisks savienojums! Arī posmu video mūzikā tiek izmantoti Auļi. Jā, esmu to novērojis. Kā jau iepriekš minēju, arī man šķiet, ka mežs, skriešana un Auļi ir trīs lietas, kas ļoti labi iet kopā. Šoreiz runājot, no Auļu dalībnieka, nevis skrējēja puses, man ir prieks, ka mūsu mūzika tiek izmantota plašāk nekā mēs to paši spējam izdarīt ar saviem koncertiem. Un, ja tas tiek darīts laba mērķa labā – saglabāt atmiņas esošajiem dalībniekiem un ar video palīdzību pieaicināt jaunus cilvēkus skriešanai, tas, man liekas, ir iemesls būt gandarītam, par to, ko mēs darām. Cik daudz instrumentus ir jāspēlē, lai kļūtu par multiinstrumentālistu? Jā, nezinu kad šis ir aizsācies, bet šādu terminu man bieži piedēvē. Parasti spēlēju stabuli, dūdas un akordeonu. Tā ka, ja kāds grib kļūt par multiinstrumentālistu, ar trīs instrumentu apgūšanu ,vienalga kādā līmenī, vajadzētu pietikt. Kas ir eksotiskākais instruments, ko esi turējis rokās? Grūti teikt – domāju, kas ir eksotiskāk – materiāls no kā izgatavots vai, kas to ir izgatavojis. Biju piemirsis, bet tikko ienāca prātā – tas noteikti ir mans pirmais instruments, ko sāku spēlēt 4 gadu vecumā. Tas ir piepūsts, izkaltēts cūkas urīnpūslis, kas piebērts ar zirņiem un ar auklu piekārts pie zariņa. Zariņu kustinot, var zirņus ritmā pa to pūsli kratīt. Šis ir smieklīgs, vajadzētu atkal paspēlēt. Un kurš ir tavs eksotiskākais skrējiens? Tā kā sāku skriet tikai 3 gadus atpakaļ, nekur daudz ārpus Latvijas uz skriešanas pasākumiem neesmu braucis. Bet, ja eksotisks, tad prātā viens ir iespiedies – braucot ceļojumos līdzi ņemu arī skriešanas lietas, ir interesanti paskriet citā valstī un pie reizes šo to apskatīt. Tad nu Taizemē tā arī izdomāju apskriet ap vecpilsētas mūri. Lai gan skrēju astoņos no rīta, bija jau +32 grādi un saule karsēja diezgan pamatīgi, bet tas jau protams mani neatturēja. Tas, kas apturēja gan – gaiss tik apdzīvotās valstīs ir vienkārši neelpojams. Noskrienot 20 minūtes, likās, ka esi ieelpojis visas iespējamās pilsētas smakas – mašīnas gāzes, eļļas tvaikus no ielas

ēstuvēm un sazin ko vēl. Grūti aprakstīt, bet nu skriet tādā vietā maratonu – to es nenovēlētu nevienam! Kas tev patīk Stirnu bukā? Viss man patīk! Tas ir labs veids kā pavadīt brīvdienu, apskatīt un iepazīt jaunas Latvijas vietas, skriešana pa mežu, Stirnu buka draugi, kurus es ārpus Stirnu buka nesatieku, lieliska pasākuma organizācija, ļoti, ļoti daudz lietu. Bet atsevišķi es gribētu pieminēt – man patīk tā lieta, ko Stirnu buks dara – brīnumainā veidā liek arvien vairāk un vairāk cilvēkiem sportot. Man tiešām prieks redzēt, ka sestdienas rītā tik daudz cilvēki ir gatavi sevi nedaudz pamocīt un pavadīt dienu šādā veidā, nevis mājās pie televizora. Un, kad redzu kādā formā tie visi skrējēji ir, atliek tikai novēlēt, lai bukā arvien vairāk un vairāk dalībnieku! Skrienot tu klausies mūziku? Ja jā, tad kādu? Neklausos nekādu. Skriešana ir mans atpūtas laiks, gribu dzirdēt klusumu vai skaņas, kas nāk no dabas. Priekš manis skriešana, kā kustība ir laiks, lai fiziski atpūstos no sēdēšanas vai kaut kā ikdienišķa, bet klusums ausīs ļoti labs veids, lai atpūtinātu galvu un dabūtu atkal svaigu skatījumu uz lietām. Vispār skriešana ir lielisks veids kā atpūsties! Tu esi spēlējis grupā “Vilkači.” Vilkaču maratons nevilina? Tā gan ir sena informācija, brīnos, ka kāds vispār to zina. Bet runājot par Vilkaču maratonu – esmu par to domājis, bet, tā kā vasara ir koncertu laiks, tad parasti ap to laiku man ir koncerts, līdz šim bez izņēmumiem, tādēļ nākas vien šo skrējienu izlaist. Bet gan kādreiz sagadīsies arī brīvdiena. Katrā ziņā šis skrējiens ir manā redzes lokā, es noteikti kādreiz to pieveikšu!

# esesmusti

r nubuks

Teksts: Signis Vāvere

Stirnu buks diviem Kā saka, ja ar skrējēju sapīsies, tad pats par skrējēju kļūsi. Jaunlaulāto skrējiens Stirnu bukā notika pirmo reizi un tajā uzvarēja Ance un Kaspars Gulbinski. stadionos vai zināmā maršrutā, noteikti bez mūzikas Kā tu nokļuvi līdz skriešanai mežā? Skriešana, sports kā tāds, man jau kopš bērnības austiņās, lai varu izbaudīt un saplūst ar dabu. Stirnu ir paticis un paralēli visu laiku kaut kas ir darīts – buks jau pats par sevi – gan skaisti skan, gan izskatās. mēģināts biatlons, vieglatlētika. Ja tieši par Stirnu buku Tavs labākais Stirnu buka posms? – kolēģe no Tukuma bija piedalījusies pašā pirmajā Āžu Nezinu vai labākais pēc rezultātiem, bet visvairāk kalna skrējienā, viņa ar tādu azartu man to visu stāstīja, patika un lielākās emocijas bija tas bija tieši tas, kas vajadzīgs, Veclaicenes Stirnu bukā – tas man nepieciešams – skriešana pa bija so wild – tāls, tāls brauciens takām, jo asfalta skrējieni jau bija Jau pirmajā no Rīgas, laikapstākļi it kā labi, apnikuši. Devos uz Stirnu buka Stirnu bukā bet tad pēkšņi sāka līt lietus, gāzt rīkotajiem sagatavošanās treniņiem lietus, bet turpinot skriet, saproti, Mežaparkā, kur uzreiz arī pieņēmu Garkalnes ka tās šaurās meža kraujas ar dubļu lēmumu, piedalīšos tieši Stirnu buka mežos kāpu nogāzītēm seko viena otrai un distancēs. Un jau pirmajā Stirnu nedomā beigties, tad arī apjautu, bukā Garkalnes mežos kāpu uz uz pjedestāla. ka labākus taku apavus nevarētu pjedestāla. Ko vēl vairāk vajag – Ko vēl vairāk vēlēties, slīdēja minimāli, muskuļi prieks, azarts, kolosāla atmosfēra un bija tik saspringuši no slodzes, ka 2 vajag – prieks, cilvēki visapkārt. km pirms finiša sāka raut krampjus azarts, kolosāla abos apakšstilbos – nodomāju, ja Kurš no Stirnu buka zvēriem atmosfēra un ne ieskriešu, tad aiziet līdz finišam esi Tu? jau varēs... bet 2 minūšu laikā Visu gadu garumā tikai un cilvēki visapkārt. “uzspicēju radziņus” un aizskrēju vienīgi Stirnu buks un tā distances, līdz finišam. Pēc šī skrējiena bija jo uz leju jau nav ko iet! Ja veselība vislielākais gandarījums par sevi, (ceļgali) neļauj, esmu pat izlaidusi skrējienus. Stirnu buku pielīdzinu sev, jo varu skriet pat asariņa notecēja, un apbrīnoju Kasparu, kurš un skriet nezināmā virzienā, tā ir vieglāk, nekā pa apli nepacietīgi gaidīja mani finišā.

Kur Stirnu bukam būtu jālec? Skaista daba un interesants reljefs ir pie Valmieras, kā arī ap Rušona ezeru, tur varētu būt kāds posms. Kas tev vislabāk patīk trasē? Ļoti patīk pati atmosfēra un Stirnu buka skrējienu koncepts. Protams, meža takas ir manas favorītes, bet asumiņu piešķir tieši kādas īpašas, negaidītas vietas, kā šī gada Ventspils Piejūras posmā – milzīgā kāpa – pieskrienu, nosmejos un cīnos. Tiekot augšā kāpā, pateicos Jūsu kolēģim par šo, kas tur bija tajā brīdī un tikai ar pozitīvām emocijām un atmiņām turpināju pārējo distanci.

agrā naktī, lai jau plkst. 3.00 sāktu kāpt vulkānā un redzētu saullēktu no tā.

Kam vajadzētu uzstāties uz Stirnu buka skatuves? Stirnu bukam ļoti piestāv jau iesāktā latviešu daiļrade, jo īpaši latviešu instrumentālā mūzika, kā Protams, meža Auļiem. Patiesībā parasti diezgan takas ir manas maz sanāk dzirdēt mūziku, bet favorītes, bet man patīk tas latviskais un katram novadam raksturīgais, tāpēc asumiņu piešķir domāju, ka tās pat varētu būt tieši kādas kāda ne tik zināma vietējā apriņķa grupa vai izpildītājs, kas ar savu īpašas, negaidītas “odziņu” papildinātu pasākumu. vietas, kā šī gada Kasparam gan liekas, ka Andrim Kivičam būtu jāuzstājas. Ventspils Piejūras

Otra foršākā lieta pēc taku posmā – skriešanas? Ceļošana – gan pa Latviju, gan kāpa ārzemēs. Vienmēr nodomāju, ka varētu arī ārzemēs izskriet, bet parasti dodamies uz ļoti siltām zemēm un tad saprotam, ka nē – tādā karstumā labāk neskriesim, tāpat vienmēr prasās sporta apģērbs un apavi, jo uz vietas mēdzam pēkšņi izdomāt, ka kāpsim kalnā vai vulkānā. Arī tagad medusmēnesī, cēlāmies

milzīgā

Cik Stirnu bukos tu esi piedalījies? Līdz šim esmu piedalījusies 13 Stirnu bukos.

Kā tevi sauc un kura ir tava komanda? Nu jau Ance Gulbinska, iepriekš Rieksta. Tā kā esmu pavilkusi uz skriešanu vīru un dažus viņa radiniekus, tad neoficiāli startējam komandā GULBINSKI.

K PRA

STS

Teksts: Mārcis Viļums, sapniundzive.wordpress.com

Kolektīvais orgasms jeb kalnu neprāts Krimuldas “Stirnu bukā”

Pēc

Ventspils piejūras parka posma nopietni paskriet pirms Krimuldas, jo uzsācis aktīvas jutos ļoti labi, kaut gan Lemberga crossfit gaitas. Tur slodze nav mazāka par kalna hūtes kalns patiešām ir uzbērts skriešanu un tomēr tā nav skriešana. Spēka zālē viņš pārāk augstu, lai tajā uzkāpjot, un neprātīgi elsojot esot atstājis daudz. Lai gan viņš vēl nav tajā formā, lai vārētu baudīt skaisto skatu. Kopumā trase bija tik treniņa vidū lepni atkailinātu torsu, kā īsts crossfiters, baudāma, ka vakarā kempingā pie Usmas ezera atmiņas bet tāds sapnis viņam esot. par trasi un aliņš radīja patīkamu pacilātības sajūtu. Ir sestdienas rīts. Kā jūs zināt, mēs ar kolēģi katram Stirnu buka Rīta duša. Uzmanīgi sakrāmētas kediņas un pārējie posmam piesakāmies atsevišķi, jo vienmēr liekas, ka nu tagad jau točna nesanāks aizbraukt. Vasara tomēr, dārza atribūti iegulst auto bagāžniekā. Pirmais iekāpju darbi, vēl kaut kas. Man ar tiem aizņemtības stāstiem mašīnā. Rīts ir saules pieliets un rudenīgais vēsums tā pagrūtāki, jo baigi aizņemts es neesmu. Tomēr, atgādina, ka vasarai drīz būs jātin makšķeres. Ceļš ir ātrs un nepaiet ne stunda, kad jau iztālēm paspilgtinot savu dzīves kvalitāti, arī es dažreiz dalos ar mazajiem meliem par brīvdienu plāniem, kuros, izņemto redzama auto kolonna, kas griežas pa labi Krimuldas muižas virzienā. Tur sabūvēta to, ka tā ir sestdiena vai svētdiena Stirnu buks starta un finiša baigi lielo notikumu nekad nav pilsētiņa. Skan mūzika un viss ir bijis. Krimuldas posma laikā man tik forši. kārtējo reizi ir brīvs. Turklāt, man Laiks ir saules Kolēģis ir atbraucis ātrāk, tā izbraukšana patīk, jo piesakoties pieliets un tāpēc reģistrācijā paķēris arī manu katram posmam es zinu, ko es numuru. Notiek priecīgā atkal darīšu konkrētajā sestdienā. No rudenīgais vēsums satikšanas abām ģimenēm. Mana otras puses, pasākums jau ir atgādina, ka meita, satiekot ilgāk nesatiktus kļuvis par ģimeņu draudzības cilvēkus, kā jau ierasts savam un atpūtas dienu. Tā jau ir kā vasarai drīz būs temperamentam, nosauc visu tradīcija. Ar mums kopā brauks jātin makšķeres. pasākumu par muļķībām. Tas ģimenes. Pa ceļam sazvanīsimies, viņai tāds interesants niķis, ko pasmiesies par pilnīgi idiotiskiem joprojām cenšamies gan izprast, jokiem, centīsimies saprast, kā gan izskaust. Zinām, ka nepaies ne lai noparkojamies blakus. Tad uz vietas mēs ar kolēģi uzreiz savas sportistu lietas, dāmas minūte, kad viņa jau visiem būs lielāka draudzene. – bērnu un skaistuma lietas, bērni – bērnu lietas. Viss Starts ir pēc 45 minūtēm. vienkārši un skaidri sadalīts. Pēc kolēģa sievas ieteikuma sieva jau iepirkusi Krimulda nav Bauskas apvidus ar savām bezgalīgi plašajām līdzenajām stepēm. Te būs kalni. Ar katru skaistu kleitkreklu. Redzams, ka vīriešu klātbūtne te dienu tuvojoties sacensībām saprotu, ka es vispār jau sāk traucēt. Abi ar kolēģi atvadāmies no visiem līdz neesmu trenēts kalnu posmiem. Cik nu tajā Arkādijas 13:30 un ejam uz starta zonu pārspriest trasi, sildīties, parkā pa kalniņu uzskrien, tik arī sanāk. Bet kas ir uz citiem paskatīties un sevi parādīt. Starta zonā skaidri redzams, ka te neviens ar pliku Arkādijas parks salīdzinājumā ar Gaujas senlejas kalnu augstumu un stāvumu. To varēs saprast tikai trasē. Man roku nav ņemams. Visi sportiskas miesas būves, labos gan patīk tā trases neziņa. Kaut arī Stirnbuku dzinēji sporta ekipējumos. Garām paiet arī Ilmārs Bricis (bez savlaicīgi sagatavo karti es tikai aptuveni nojaušu, šautenes). Šodien startēs arī Baiba Bendika. Kaut arī tās kur tā vedīs. Tas iespējams arī ir lielākais plus šajās ir cita garuma distances, bet pēc šiem sportistiem var sacensībās (plusu te ir ļoti daudz) ka es vispār nezinu, aptuveni nojaust, kādai jābūt sagatavotībai, lai iegūtu augstākas vietas. Mums arī šoreiz “Zaķis”. Kā ierasts, kur ved trase. Kolēģis visu nedēļu man skaidro, ka nav sanācis tā ap 12 km.

vēl tik agri ne. Vēl brīnumjauks skrējiens gar Gauju. Te es vispār nekad neesmu bijis. Smuka taciņa, redz, te tālāk, atpūtas vieta. Kāds mums priekša sāk skaļāk elsot. Par ātru viņam temps. Drīz būs jāsamazina vai jāsāk iet. Ar kolēģi apmaināmies ar frāzēm par tempu, Siguldas dabu un iespējām kādreiz šeit atpūsties. Jau trešais kilometrs. 4. kilometrā būs ūdens punkts. Ātri tas šoreiz pienāk. It kā dzert vēl negribas, bet zinot, ka nākošai būs tikai pēc 4 kilometriem es tomēr piestāju. Te ir labi uzservēts galds. Kā teiktu slāvi “paļana nakrita”. Te ir ne tikai ūdens, bet arī salami desa, maizītes un enerģijas Starts. dzēriens. Varētu šeit arī trasi beigt, Iesākam mierīgi. Kolēģis bet kolēģis, lai nezaudētu ritmu, vairākas reizes atgādina, lai es Te ir reālākā aizdiebis tālāk bez pīpauzes. Ūdens turot mūsu kopīgo tempu. Nezinu, un desas šķēle dod enerģiju, tāpēc ko es tur esmu kādreiz turējis, iespēja kādu jau pēc pārsimts metriem esmu bet noteikti zinu, kad ir par ātru. apdzīt, jo priekšā, viņu sadzinis. Skrējiena ritmu Tātad sākam mierīgi. Apziņu silda turu vadoties no kolēģa elpošanas doma, ka tikko viena enerģijas sākoties šaurākām skaļuma. Ja dzirdu, ka viņš kļūst želeja ir ieēsta un pa ceļam vēl takām, to izdarīt skaļāks, tad palieku lēnāks, ja viss vienu apēdīšu. Skatītāju atbalstīti, kluss, tad ir ok. skrienam garām Krimuldas būs daudz grūtāk. Skrējiens cauri gājēju tunelim, muižai, mazs veikaliņš un trase kur vācu tūristi par to ļoti priecājas aiziet pa kreisi. Tur būs skrējiens un atbalstoši aplaudē. Priekšā ir lejā uz Gaujmalu. Man tas patīk. Gūtmaņa ala un aiz tās ir kalns Daži jau vico mums garām, ceriņu zariem sitoties sejā. Te ir reālākā iespēja kādu apdzīt, un katrs skrējējs apzinās, ka agri vai vēlu mēs tajā jo priekšā, sākoties šaurākām takām, to izdarīt būs skriesim. Spēka šobrīd visiem ir daudz, jo skriets tikai daudz grūtāk. Lūk arī trepes. Visa masa sabremzējas pa līdzeno daļu. Seko pagrieziens pa labi. Skaistas un puspalēcienos, pirkstu galiem teju, teju skarot Siguldas kāpnes ved stāvajā kalnā. Kalnā skrien retais. pakāpienus, traucas lejup. Tik viegli ir skriet lejup no Nē, ir jau dullie, kas skrien, bet ja tie nav rūdītie kalnu kalna. Bet smadzenes tāpēc jau ir tai galvā, lai saprastu, āži, tad, visdrīzāk, viņi pēc tam ļoti ilgi cenšas atgūt ka pēc katra skrējiena lejā būs jāskrien arī augšā. Nē, elpu kalna galā. Arī kāpt šeit nav viegli, jo elpošanas Starta zonā cilvēku ka biezs. Esam ieņēmuši savu ap 470. vietas ieguvēju vietas zonu. Kādi 20 metri no starta līnijas. Priekšā jau drūzmējas izstīdzējušie un cīpslainie. Nu kur mēs ar viņiem? Lai jau skrien. Mikrofona vīrs paziņo, ka starts pēc 5 minūtēm. Blakus man divas dāmas. Tās jau nu noteikti es trasē apdzīšu. Bet kopumā man nav tā sacensību niknuma kādu uzvarēt, jo zinu, ka trasē cīņa būs tikai es sevi. Skaļruņos skan dobjās ragu taures un sākas starta kopīga atskaite.

ritms ir jāmaina pilnībā. Kalns nav garš un var turpināt nu arī tas būs finiša taisnes kalnu karaļa posms. Daži jau sāk iet, lai sagatavotos kalnam. Spēks man vēl ir. skrējienu. Uzsaucu kolēģim, lai gatavo manu enerģijas želeju, To es padomāju, kad nopīkst mans numurs, uzsākot ko viņš laipni glabā pie sevis jostas somiņā. Pretī ceļu kalnā pa kvalitatīvi nobruģētu ceļu. Pirmie nāk mazāk stāvs kalns, kurā kāpjot, varu nesteidzīgi desmit soļi pret kalnu un elpa man aizsitas pilnībā. Redzu, ka citi skrējēji to nemaz iebaudīt savu enerģijas tūbiņu. nepārdzīvo un pāriet uz iešanu. Atkal kalns. Atkal trepes. Mēs ar kolēģi skrienam. Vismaz Divreiz stāvākas. Elsieni un mēs paši to saucam par skriešanu. pūtieni kļūst skaļāki. Interesanti, Atkal kalns. Atkal No malas mūsu skrējiens visdrīzāk ka elsošana katram tik ļoti atšķiras. atgādina tautas deju kolektīva Kāds uzkliedz uzmundrinājumu, trepes. Elsieni polkas palēcienus palēninājumā. bet organisms ir tik aizņemts ar un pūtieni kļūst Pagrieziens, tad atkal pagrieziens. skābekļa iegūšanu, ka atbildei nav skaļāki. Interesanti, Ceļam neredz galu. Skatiens man laika. Esam augšā. iedurts betona bruģī, bet zvaigznes Tizliem pēckāpšanas soļiem ka elsošana katram gar acīm vēl nav. Kāds kliedz no noskrienu pārdesmit metrus un tik ļoti atšķiras. malas, lai turamies. Manī skan atkal trase ved kalnā. Šoreiz virkne dažādu vārdu. Ir skaidrs, bez trepēm. Pasaku pāris ne to ka tūlīt, tūlīt arī es sākšu iet. Kalns skaistākos vārdus. Tie pat nav paliek stāvāks. Viss. Tālāk jāiet. veltījums kādam konkrētam cilvēkam. Vairāk sev, tā sacīt uzmundrinājuma vietā. Metam skriešanai mieru un sākam iet. Priekšā mums uz Kalnam nav gala. Tik kāp un kāp. Elso pilnīgi visi. Kā iešanu pāriet arī kāda sportiste. Nu nav vairs spēka itin tāds kolektīvais orgasms. Balsis ir dažādas. Ja aizver nemaz. Iet gandrīz visi. Priekšā ejošā dāma tomēr uzsāk acis, tad liekas, ka esi slepus ielavījies kādā guļamistabā skrējienu. Nē, mēs arī nepadosimies. “Davaj, davaj, visnepiemērotākajā brīdī. Te neviens nesmaida. Sejas davaj!” mani un kolēģi uzmundrina kāda kunga balss, ir izmocītas. Kauns par saviem elsieniem ir mests pie kurš iet mums līdzās un nolēmis kopā ar mums krist malas. Lai tiktu augšā plaušas ir jādabū skābeklis. Ir. kaujā par trasi. Parādās līdzjutēji, tad vārti un pīkstulis. Kalna augšmala sasniegta. Te varētu arī likt punktu Vēl nedaudz un tūlīt jau arī finišs. Es domāju, ka tajā distancei, bet vēl kādi 5 kilometri jānoskrien. Tālāk brīdī acu kontaktu ar mani dabūt varēja vienīgi tas, kam trase ir ar minimālu reljefu. Tā noteikti nevarētu likties arī acu zīlītes arī gāja uz riņķi. Cilvēki no malas kaut ko ikdienā pastaigājoties, bet pēc šādiem kāpieniem taka sauc, bet es tika skaļi elpoju. Izstieptās bērnu roķeles liekas pilnīgs sīkums. Mana elpa ir lupatās. To palēnām prasa uzsist pieci. Man nav žēl. atgūstu tikai pēc pāris minūtēm. Tas tev nav ap Māras Finišs. Basta. Finita. Alles gemaht. dīķi paskraidīt. Trase ved gar mājām Turaidā. Te ir Medaļa iearas kakla un ūdens pudele iespiežas rokā. asfaltēts ceļš un var aplūkot cik skaistas mājas sabūvētas. Taisnajā posma tiek atgūts gan spēks, gan elpa. Drīz Es noliecu savu ķermeni cieņā pret tiem, kuri šo trasi jau dzirdināšanas punkts un tad jau tikai trīs ar pusi ir izturējuši. Neticēju, ka tas izdosies. 14:30 tikšanās kilometri būs atlikuši. Smuka taciņa ved lejup. Te arī ar ģimenēm pie Abavas vīna telts. Mūsu laiks 1 stunda galds ar papīra ūdens glāzēm un enerģijas dzērienu. Tas un 19 minūtes Atlicis starts Cēsīs. Kolēģis netiek. Varbūt šoreiz ir 8.kilometrs tāpēc izdzeru divus enerģijas dzērienus un uzleju uz galvas divas ūdens glāzes. Būtu torte, to vienam? Kāpēc ne? arī kaut kur sev uzsmērētu, lai vieglāk skriet. Kavēties nedrīkst, jo tad organisms var padomāt, ka esam jau finišā. Trase ieved skaistā pasaku mežā. Blakus tek maza upīte, ko ieskauj zaļas sūnas un lieli koki. Saule te cauri netiek, tāpēc mežs veldzē skrejošos “zaķus”. Temps kļūst ātrāks, jo tālumā dzirdama sacensību komentētāja balss. Te skriet ir viegli. Mazi pauguriņi, tiltiņi, svaigs gaiss. Tikko jau to sāku novērtēt un… bāc! Trase pagriežas pa labi. Mēs atkal kāpjam. Man ir nojucis kalnu skaits pa kuriem šodien nav spēka uzskriet. Galvā skan kaut kāda dziesma. Priekšā kāpj ļoti nogurusi briļļaina meitene, kura lejpusē mani tikko apdzina. Tāpat kā lielākajai daļai, arī viņai kalni nav stiprā puse. Labi vēl, ka Latvijā nav Alpi. Nolemju turēt viņa tempu. Skrējiens lejā. Vēl nav bijis “Kalnu karalis” (trakākais no kāpumiem jebkurā trasē) man atgādina kolēģis. Un tas noteikti būs. Atkal kalns. Tad atkal lejā. Var atpūsties. Pagrieziens pa labi. Te kaut kur jau šodien reiz metām līkumu. Tagad trase aiziet pa labi. Tālumā dzird pīkstuli - numura nolasītāju. Te

V eselība

Nomoka nespēks, vājums un reiboņi – varbūt trūkst dzelzs? Parasti, ja jūtam nespēku un nogurumu, saņemam ieteikumus lietot D vitamīnu, magniju vai vienkārši atpūsties. Taču nespēka un noguruma vaininieks var būt arī dzelzs trūkums organismā. Par to aizdomājamies daudz retāk, lai arī Latvijā šī problēma ir diezgan izplatīta. Kā atpazīt dzelzs trūkumu organismā un kā uzņemt organismam nepieciešamo dzelzi? Padomos dalās BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas farmaceite Ilze Priedniece.

ā uzsver ģimenes ārste Zane Zitmane – Latvijā dzelzs trūkums organismā ir diezgan izplatīta problēma. Turklāt ar to iedzīvotāji saskaras visu gadu, jo dzelzs trūkumam organismā nav izteikti sezonāla rakstura. Noteiktas cilvēku grupas tam ir pakļautas vairāk, tomēr dzelzs deficīts var piemeklēt jebkuru, tādēļ vajadzētu pievērst uzmanību galvenajām pazīmēm, kas var par to liecināt, un neignorēt tās.

Galvenās pazīmes Par dzelzs trūkuma organismā var liecināt ādas un gļotādu bālums, arī galvas reiboņi, vājums un nespēks, elpas trūkums pie nelielas fiziskas slodzes. Var parādīties arī tādas pazīmes kā matu izkrišana, pastiprināta uzņēmība pret vīrusu saslimšanām, kāre pēc neēdamām lietām, piemēram, vēlme ēst papīru vai krītu. Šos simptomus nevajadzētu atstāt bez ievērības, īpaši, ja tie nepāriet ilgāku laiku, un jādodas pēc konsultācijas pie ģimenes ārsta, uzsver Z. Zitmane.

Cik bieži jāveic analīzes? Lai

noteiktu

dzelzs

trūkumu,

nepieciešams

veikt pilnu asins analīzi un noteikt feritīna līmeni. Grūtniecēm to nepieciešams veikt ik mēnesi, savukārt sievietēm reproduktīvajā vecumā reizi gadā, īpaši, ja ir pastiprināta menstruālā asiņošana. Tāpat ik gadu dzelzs saturs asinīs ir jānosaka veģetāriešiem un vegāniem, un cilvēkiem pēc 65 gadu vecuma. Šīs analīzes jāveic arī bērniem 1 gada vecumā, pacientiem ar kuņģa zarnu trakta saslimšanām un citām hroniskām saslimšanām, kā arī pacientiem, kam ir kāds no dzelzs trūkuma simptomiem.

Kā uzņemt dzelzi? Dzelzi var uzņemt ar pārtiku, regulāri lietojot uzturā dzīvnieku izcelsmes produktus (īpaši sarkano gaļu), griķus, pākšaugus, spinātus un citus dzelzi saturošus produktus. Tomēr, lai dzelzs labāk uzsūktos, ar tiem reizē nevajadzētu lietot pienu, kefīru un krējumu, arī kafiju vai tēju. Tāpat dzelzi var uzņemt, lietojot uztura bagātinātājus, kā arī bezrecepšu vai recepšu dzelzs preparātus. To, vai dzelzs trūkumu var kompensēt ar uzturu vai uztura bagātinātājiem, vai nepieciešami recepšu medikamenti, ieteicams uzticēt izvērtēt ārstam vai

– tablešu, kapsulu, sīrupu, šķīdumu, ūdenī šķīdināmo tablešu formā. Ir arī injekcijām domātie, kurus nozīmē ārsts. Bērniem ērti lietojami būs sīrupi. Savukārt pieaugušie biežāk izvēlas tabletes vai kapsulas. Ir preparāti, kuru sastāvā ir dzelzs Dzelzs trūkuma kopā ar vitamīniem – C vitamīnu profilakse un B grupas vitamīniem, kā Tāpat ik gadu arī mikroelementiem varu un Lai neveidotos dzelzs trūkums mangānu. organismā, ģimenes ārste iesaka dzelzs saturs Biežāk par dzelzs trūkumu ievērot sabalansēta uztura asinīs ir jānosaka organismā aptiekas apmeklētāji pamatprincipus un apmeklēt ģimenes jautā, ja jau iepriekš ir saskārušies ārstu vienu reizi gadā, lai veiktu veģetāriešiem ar šo problēmu. Izplatītākie profilaktisku asins analīzi. un vegāniem, un jautājumi ir – cik ilgi jālieto dzelzs preparāti un kādos gadījumos cilvēkiem pēc 65 Farmaceita padoms tie jālieto. Tagad no apmeklētāju gadu vecuma. puses ir arī interese par vitamīnu Arī BENU Aptiekas farmaceite Ilze un mikroelementu lietošanu Priedniece uzsver, ka dzelzs deficīta diētu laikā, ko būtu papildus profilakses pamatā ir pilnvērtīgs uzturs. Diētu gadījumā ir laikus jākonsultējas par nepieciešams lietot veģetāriešiem un vegāniem. Atcerieties – ja Jums dzelzs preparāti ir jālieto nepieciešamību lietot papildus uztura bagātinātājus vai medikamentus, kā arī vajadzības gadījumā jāveic asins vienlaicīgi ar citiem medikamentiem, ir jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu! Rūpējieties par savu un savu analīzes. Aptiekās dzelzs preparāti ir pieejami lielā dažādībā tuvinieku veselību un esiet veseli! farmaceitam. Speciālists noteiks dzelzs trūkuma smaguma pakāpi un nozīmēs Jums atbilstošāko ārstēšanu.

LT EZU

ĀT I

Zēni U10 Dalībnieks

Meitenes U10 Skola

Skola

Rezultāts

Leo Bilāns

Laurenču sākumskola/ Siguldas sporta skola

00:31:18

Annika Zālīte

Ulbrokas vidusskola

Aleksis Bogdanovs

Piltenes vidusskola/Firma L4/Bogdanovu ģimene