Es esmu Stirnu buks I 07 Līgatne I 2018. by Stirnubuks.lv

07 | LĪGATNE

I nte r v i j a s | A P S K AT I | s ac en s ī b a s | r e z u ltāti | ka r te s 1

Signis Vāvere, Žurnāla galvenais redaktors

Šī

Stirnu buka sezona nu ir savā finiša taisnē. Pēdējais posms. Būs uzvarētāji un tie, kuri gribēja uzvarēt. Būs tādi, kuriem gribētos vēl dažus posmus klāt - varbūt naktī, varbūt sniegā, Latvijā taču vēl ir tik daudz skaistu vietu, un noteikti ar septiņām reizēm ir par maz. Būs tādi, kuriem pietrūks šīs nākamā Stirnu buka gaidīšanas sajūtas un lieliski pavadītās sestdienas, vai pat visas brīvdienas ar tuvākās apkārtes iepazīšanu un izbaudīšanu. Būs tādi, kuri nopūtīsies un teiks - “beidzot!”, nebūs vairs jāskrien septiņos pauguros, nevajadzēs no meža iznākt, kā mežacūkai pēc dubļu peldes un nebūs jāskrien sivēnmātes maskā. Šogad bija spēcīgi! Tērvetes meža atkalredzēšanās, Zilo kalnu grūtā trase, Piebalgas ballīte, Kamparkalna karstums, Šlokenbekas festivāls, pirmā reize Gaiziņkalnā - uzreiz karnevāls un Līgatne ar lielo finālu - grūti, skaisti, kā jau šī gada pasakas noslēgumam pienākas. Bet, pasaka vēl nebeidzas! Stirnu buks lēks arī nākamgad, jau tagad varu jums klusi pačukstēt - tas

būs episki! Mums padomā ir ļoti spēcīgas un skaistas Latvijas vietas, un ziemā noteikti tev sagādāsim grūtus brīžus. Būs jātrenējas, jāilgojas un ļoti, ļoti jāgaida Stirnu buka jaunā sezona. Kāpēc tu mīli Stirnu buku? Kāpēc brauci, skrēji un pat karnevāla masku vilki? Ko tev deva šī Stirnu buka sezona? Kad pirms vairākiem gadiem Rimants teica, lai es izrakstu rēķinu par darbu, ko daru Stirnu buka labā, es viņam atbildēju - “ja viņš vēlreiz man uzdos šādu jautājumu, tad viņš dabūs pa savu stulbo galvu.” Nav vēl dabūjis. Stirnu buks nav biznesa projekts. Stirnu buks ir sajūtu projekts. Un es ticu, ka lietas, kuras tu dari, ja tās jūti, ātrāk vai vēlāk atdarīs dubultā. Un šogad tieši tā arī notika ar mani. Visi mani bērni noskrēja Gaiziņkalna Vāveres distanci, kāda negaidīta satikšanās, pateicoties tieši Stirnu bukam, mani padarīja par sasodīti laimīgu un precētu vīrieti. Stirnu buks dara dzīves labākas! Ilgu mūžu Stirnu bukam! Tiekamies arī nākamgad! #esesmustirnubuks

#esesmuStirnu buks Nr. 7.

Fotogrāfi: Mareks Gaļinovskis, Andris Jermuts, Juris Dzenis, Santa Sinka Druka: Dardedze Hologrāfija Pārpublicējot materiālus, nepieciešama biedrības “Engures sportam” atļauja.

Izdevējs: Biedrība “Engures sportam” Galvenais redaktors: Signis Vāvere Redaktori: Rimants Liepiņš, Anda Sproģe-Vāvere Mākslinieks: Aldis Rocēns

Īpašs paldies

Mūsu olimpiskajiem zēniem Artim Ločmelim un Armandam Beitikam - taku meklētājiem un kopējiem! Viesmīlīgajiem līgatniešiem Dacei Kālmanei (rehabilitācijas centrs Līgatne), Marģeram Zeitmanim (atpūtas komplekss Zeit), Zintim Timofejevam (Karjeru tehnikas noma) un Aināram Šteinam (Līgatnes pašvaldība) par atbalstu! Sveiciens Gaujas Nacionālajam parkam 45.gadu jubilejā! visitligatne.lv

TN A G I L

LIGATNES

29. 09.

20 18.

SKAISTS SEZONAS NOSLEGUMS Starta/finiša zona:

Rehabilitācijas centrs “Līgatne”(Skaļupes), Līgatnes novads 09:00 Sākas sacensību reģistrācija un numuru izņemšana. 11:00 Starts distances “Susurs” dalībniekiem. 11:30 Starts Kanikrosa – sportistiem, kas skrien sasaistē ar suni - distances dalībniekiem. 11:45 Starts distances “Zaķis” dalībniekiem. 12:00 Starts distanču “Stirnu buks” un “Lūsis” dalībniekiem. 13:00 Starts LVM čempionāta taku skriešanā skolu jauniešiem un distances “Vāvere” dalībniekiem. 15:00 OZOLS & TEHNIKUMS 16:00 Apbalvošana LVM čempionāta taku skriešanā skolu jauniešiem dalībniekiem. 16:30 Apbalvošana distanču “Zaķis”, “Stirnu buks”, “Lūsis” un sprinta etapa “Stirnu buka Kalnu karalis/karaliene” uzvarētājiem vecumā grupās un sacensību kopvērtējumā. 17:30 Sezonas kopvērtējuma apbalvošana. 18:00 Balvu izloze un sacensību noslēgums No

11:00 Sacensību ekspo, radošās darbnīcas, rotaļas, mūzika un citas aktivitātes visas dienas garumā. 3

ISTAN D / KARTE

CES STARTS FINIÅ S

LŪSIS

~29 km STIRNU BUKS

~23 km ZAĶIS

~11 km

enerģijas zonas partnerI

VĀVERE

~6 km LVM Čempionāts

SKOLU JAUN. ~6 km

Kartē izmantoti dati no: Ortofotokarte © Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, 2013-2016, Autoceļu dati © SIA “Karšu izdevniecība Jāņa sēta”.

Gribi skatīt distanču kartes mobilajā telefonā, ielādē LVM GEO mobilo lietotni GooglePlay veikalā vai AppStore! Un tad meklē karti www.Stirnubuks.lv

IJ V T A L ISTI

IEPAZ

IESAKA: LĪGATNES TIC

Līgatnes novads aicina! Līgatnes papīrfabrikas kultūrvēsturiskais centrs un alu pagrabi. Jau 200 gadu Līgatnes vārds ir cieši saistīts ar papīrfabriku, kas dibināta 1815. gadā. Uzplaukuma laikus fabrika piedzīvoja 19. gadsimta beigās. Līdz ar fabriku auga un attīstījās arī papīrfabrikas ciemats. Papīrfabrikas vadība savulaik darījusi visu, lai saviem darbiniekiem radītu labvēlīgus dzīves apstākļus. 20.gs. sākumā līgatniešu sociālais nodrošinājums bija viens no augstākajiem Eiropā. Ja šo kompleksu iežogotu sētā, dzīve turpinātos, jo Līgatne līdz ar visaugstākās kvalitātes papīru ražoja arī enerģiju un pilnīgi sevi apgādāja. Strādnieku mājas, kas tika celtas 20 gs. sākumā papīrfabrikas darbiniekiem, ir saglabājušās līdz mūsdienām un tiek apdzīvotas arī šodien, turklāt tās ir senākās koka rindu mājas Latvijā. Ēkas ir iekļautas valsts kultūras mantojuma pieminekļu sarakstā. Bez strādnieku mājām Līgatnē veiksmīgi ir saglabājusies arī aptieka, skola, slimnīca (mūsdienās sociālās palīdzības centrs) un atjaunotais papīrfabrikas klubs (kultūras nams). Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturiskais centrs ir Eiropas mēroga unikāls strādnieku ciemata pilsētbūvniecības ansamblis, kas 2011. gadā ticis atzīts par Latvijas uzvarētāju konkursā «Eiropas izcilākie tūrisma galamērķi» (European Destinations of Excellency- EDEN). Unikāli ir Līgatnes alu pagrabi, kuri apzināti vairāk kā 300, izkalti pilsētas apkārtnes klintīs un iežos. Pirmie pagrabi tika izrakti jau 1770. gadā. Pagrabus raka vietējie iedzīvotāji gan savām saimnieciskajām, gan sabiedriskas nozīmes vajadzībām. Līgatnes pilsētas viesiem tiek sniegta iespēja iepazīt Līgatnes vēsturi, t.sk. 2018. gadā atjaunoto papīrfabrikas strādnieku vēsturisko dzīvokli un apskatīt skaistākās vietas Līgatnes pilsētas centrā, kā arī iepazīties ar vēsturisko līgatniešu dzīvesveidu, dodoties ekskursijā pa Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturisko centru. Zinoša gida pavadībā pilsētas viesi varēs doties ekskursijā pa Līgatnes papīrfabrikas ražotni, apskatīt dzīvojamās ēkas un publiskās iestādes - kultūras namu, slimnīcu, dzemdību namu, aptieku, izglītības iestādes,

kā arī doties apskatīt smilšakmens atsegumos veidotās pagrabu alas, kurās vietējie iedzīvotāji uzglabā rudenī ievākto dārzeņu ražu. Adrese: Līgatnes Tūrisma informācijas centrs, Spriņģu iela 2, Līgatne, Līgatnes novads. Tālr.: +371 64153169; +371 29189707. E-pasts: info@visitligatne. lv. www.visitligatne.lv

Līgatnes papīrfabrika

Līgatnes papīrfabrika ir unikāla industriāla kultūrvēsturiska celtne, kurā ražoja dažādus papīra veidus gandrīz 200 gadu garumā no 1815.gada. Pateicoties tai radās Līgatnes pilsēta ar tās vienreizējo reljefu, apbūvi un sociālo modeli. Patreiz jau 4 gadus papīrmašīnas klusē, bet priecājas, ka interesenti nāk tās apskatīt un uzzināt par papīra tapšanas procesu... Adrese: Līgatnes Tūrisma informācijas centrs, Spriņģu iela 2, Līgatne, Līgatnes novads. Tālr.: +371 64153169; +371 29189707. E-pasts: info@visitligatne.lv. www.visitligatne.lv

Tīklu parks Līgatnē ir tapis unikāls tīklu parks kokos, 8 metrus virs zemes. Līdzīgu parku nav nevienā Baltijas valstī. Tīklu labirints ir veidots tā, lai tev būtu gan droši, gan aizraujoši, tādēļ šūpošanās koku galotnēs ir piemērota lieliem un maziem, dzimšanas dienām un ekskursijām, tematiskiem pasākumiem un pat kāzām. Noķer drosmi un neaizmirstamas sajūtas kopā ar ģimeni un draugiem! Darba laiks katru dienu no 10.00 - 21.00 Līgatne, Gaujas iela 4 Tālr., 25779944 info@tikluparki.lv

daudzveidību un aizsardzības nepieciešamību. Dabas taku iežogojumos var novērot aļņus, lapsas, lāčus, stirnas, jenotsuņus, āpšus, lūšus, mežacūkas, vāveres, ežus, kā arī putnus – ūpjus, pūces. Tālr.: 28328800, 64153313 E-pasts: dabastakas@ligatne.lv

Padomju slepenais bunkurs

Amatu māja

Amatu māja atrodas vienā no vēsturiskajām papīrfabrikas strādnieku koka rindu mājām Skolaskalnā, kur savulaik atradusies Līgatnes skola. Tajā iekārtota aušanas darbnīca, apskatāma vietējo amatnieku darbu izstāde un regulāri notiek amatnieku meistardarbnīcas. Dažādu amatu pratēji dos iespēju apmeklētājiem iepazīties ar aušanu stellēs, celaiņu aušanu (jostu aušanas vissenākais veids), karošu grebšanu, tāšu pīšanu, vilnas velšanu, leļļu šūšanu, grozu pīšanu. Iespēja katram izliet savu papīra lapu. Adrese: Pilsoņu iela 4,Līgatne, Līgatnes novads. Tālr.: 29123825. E-pasts: dainaklints@inbox.lv.

Rehabilitācijas centra „Līgatne” teritorijā 9m zem zemes atrodas labiekārtots bunkurs 2000m2 platībā, kas izbūvēts pagājušā gadsimta 80-tajos gados politiskās un valsts varas elites vajadzībām valsts vadīšanai atomkara gadījumā. Saglabājies viss autentiskais aprīkojums. Individuālās ekskursijas vasaras sezonā: darba dienās plkst.15.00, sestd., svētd. plkst. 12.00, 14.00, 16.00, ziemas sezonā sestd., svētd. 12.00 un 14.00, grupu ekskursijas-jebkurā laikā pieteikt iepriekš. Bunkurs piedāvā realitātes spēli „Objekts X”, „Ballīti bunkurā”, ēdināšanu pazemes ēdnīcā. Adrese: “Skaļupes”, Līgatnes pag., Līgatnes novads. Tālr.: 64161915, 26467747. E-pasts: ligatne.info@gmail.com Mājas lapa: www.bunkurs.lv .

Līgatnes dabas takas.

Gaujas NP Līgatnes dabas takas izveidotas 1975. gadā, lai iepazīstinātu apmeklētājus ar dabu, Latvijā dzīvojošo savvaļas zīdītājdzīvnieku sugām, dabas

Līgatnes pārceltuve prāmis

Prāmis pār Gauju Līgatnē ir vienīgā šāda tipa pārceltuve Baltijā. Prāmi veido 2 kopā sastiprinātas laivas, uz kurām ir dēļu klājs. Pāri upei nostieptā trose neļauj prāmi aiznest pa straumi uz leju, bet no krasta uz krastu to pārvieto straumes spēks. Tālr.:+371 64153169., +37129189707 E-pasts: info@visitligatne.lv; Mājas lapa: www.visitligatne.lv

Līgatnes tāšu pinēji

Vienīgie bērza tāšu pinēji Latvijā – Tautas daiļamata meistari. Iespēja aplūkot unikālu tāšu izstrādājumu kolekciju, kas veidota no vairāk kā 100 gadus veciem tāšu izstrādājumiem. Tāšu meistari izstāstīs un parādīs kā var pagatavot vairāk kā 50 tāšu izstrādājumus, ko var lietot saimniecībā. Ja būs vēlēšanās varēsiet izmēģināt veiksmi pats, pagatavojot suvenīru no bērzu tāss. Apmeklējumu pieteikt iepriekš. Adrese: “Ikneši”, Līgatnes pagasts , Līgatnes novads; Tālr.: +371 26310401

Vienkoču parks un Kokamatniecības muzejs

Pastaigu un atpūtas parks Līgatnes upes krastā, kur iepazīt dabu, vēsturi un zaļo domāšanu. Daudzveidīgajās zonās izvietoti Līgatnes apkārtnes vēsturisko ēku maketi, koka skulptūras, etnogrāfiskas ēkas un ar kokamatniecību saistītas vēsturiskas lietas. Šeit var apskatīt Latvijā pirmo smilšu maisu māju. Parkā apskatāms Kokamatniecības muzejs, kurā var uzzināt, kā senie amatnieki izgatavoja sadzīves lietas cilvēku vajadzībām. Tematiskos pasākumos ir iespējas piedalīties meistardarbnīcās. Darba laiks: katru dienu 10:00 – 18:00 Adrese:”Vienkoči”, Līgatnes pag., Līgatnes novads. Tālr.:+371 29329065; E-pasts: info@vienkoci.lv; Mājas lapa: www.vienkoci.lv

Līgatnes Vīna darītava

Līgatnes vīns tiek gatavots pēc senām senču receptēm, no Līgatnē ievāktiem augļiem un ogām – upenēm, jāņogām, dzērvenēm, rabarberiem, āboliem u.c. Lustūža klints vīna pagraba darba laiks: maijs, oktobris sestd.- svētd., vasarā katru dienu 10.00-18.00 Ziemas sezonā un grupām uz degustāciju iepriekš pieteikties. Vīnu iespējams iegādāties arī Augšlīgatnē, Karošu darbnīcā. Adrese: Lustūža klints pagrabala, Līgatne, Līgatnes novads, LV-4110. Tālr.: +371 26521467; +371 28602642. E-pasts: ligatnesvinadaritava@gmail.com. Mājas lapa : www.ligatnesvinadaritava.lv;

Tautas zvejniecības aroda muzejs

Roberts Hiršs. Savu īpašumu viņš novēlēja Latvijas Universitātei, kas šodien to ir pārveidojusi par modernu atpūtas un konferenču centru, nodrošinot līdz 140 viesu uzņemšanu labiekārtotos numuros un piedāvājot plašas telpas pasākumiem. Adrese: “Ratnieki”, Līgatnes pag., Līgatnes novads. Tālr.: +371 26445211. E-pasts: administrcija@ratnieki.lv. Mājas lapa: www.ratnieki.lv.

Viesu nams ,,Agave”

Muzejs, kurā savākti daudzveidīgi – seni un ne tik seni zvejniecības piederumi. Tas ir stāsts par Gauju un vīriem tās krastos, par to, kā zvejoja mūsu senči un kā to darām šodien. Iespēja arī pašiem pamēģināt savu roku veiklību zvejniecībā. Bet visiem kopā, sēžot pie ugunskura, padomāt, kā nosargāt Gauju un dzīvību tajā, lai Gaujas malas takas nekad neaizaugtu. Apmeklējumu pieteikt iepriekš. Adrese: Gaujas iela 38, Līgatne, Līgatnes novads. Tālr.: +371 29232837. E-pasts: rietsaule@inbox.lv

Kanoe kempings “MAKARS”

Kempings „Makars” piedāvā labiekārtotas kempinga vietas automašīnām un autobusiem, piknika vietas, telts vietas, kā arī automašīnu stāvvietas. Iespēja doties nobraucienā pa Gauju ar kanoe, kajaku, piepūšamo plostu, airu laivu un koka plostu ar galdiem un soliem. Gaujas iela 36, Līgatne, Līgatnes novads. Tālr.: +371 29244948 E-pasts: karina@makars.lv, Mājas lapa: www.makars.lv Latvijas Universitātes atpūtas komplekss „Ratnieki” Ratnieki ir pirmās Latvijas brīvvalsts kultūrvēsturiskais mantojums. To 1930-tajos gados, kā lauku paraugsaimniecību izveidojis tā laika izcilākais latviešu rūpnieks, „Rīgas auduma” īpašnieks

Mājīgas telpas jubilejām, kāzu svinībām un semināru rīkošanai līdz 35 personām. Nakšņošana 4 guļamistabās un atsevišķā mājiņā 17 personām. Aprīkota virtuve. Ar malku kurināma pirts un dīķis ar peldvietu. Skaistā lauku ainavā, klusums un miers. Adrese: ,,Vecžīguri”, Līgatnes novads;tālrunis: +371 26407514. E-pasts: info.vecziguri@gmail.com

Kūrortviesnīca “Līgatne”

Ja vēlaties atpūsties, uzlabot veselību un izskatīties vēl skaistāk, to visu piedāvā rehabilitācijas centra “Līgatne” kūrortviesnīca. Pasakaina daba, profesionāls personāls, medicīniskās tehnoloģijas, relaksējošas un skaistuma SPA procedūras, ēdināšana, viesnīca un dažādas brīvā laika pavadīšanas iespējas. Piedāvājam veselības un skaistumkopšanas programmas. Adrese: “Skaļupes”, Līgatnes pagasts, Līgatnes novads Tālr.: +371 64161915, 26467747 ligatne.rehcentrs@gmail.com, www.rehcentrsligatne.lv

Viesu nams ,,Springšļu dzirnavas”

Romantiska viesnīca pie Līgatnes upes. Ideāla vieta kāzām, uzņēmumu ballēm un jubilejām. Viesību un banketu zāles, komfortablas guļvietas viesnīcas numuros līdz 120 viesiem. Latviska pirts, pirtnieks, skaistumkopšana pirtī. Adrese: Springšļu dzirnavas, Līgatnes pag., Līgatnes nov. Tālr.:+371 22009017 E-pasts: springhotel@online.lv, www.ligatnesdzirnavas.lv

Apartamenti Līgatnes papīrfabrikas kultūrvēsturiskā ciemata dzīvojamās ēkās. Līgatnes papīrfabrikas strādnieku vajadzībām 19. gs. beigās tika uzbūvētas vairāk nekā 20 koka dzīvojamās rindu ēkas, kas līdz mūsu dienām ir apdzīvotas un saglabājušas savu seno šarmu. Vairāku ēku dzīvokļos tūristiem ir izveidotas naktsmītnes. Informācija pa tel. +371 29189707, +371 64153169, www.visitligatne.lv

NE T A LIG

Teksts: LĪGATNES TIC

LĪGATNE- KALNU PILSĒTA Līgatne pilsētas tiesības iegūst 1993. gadā. Teritorija – 7.4 km2. Iedzīvotāji: 1070 (pēc ststistikas datiem). Kopš 2009. gada – Līgatnes pilsēta kopā ar Līgatnes pagastu izveido Līgatnes novadu.

ebraucot pilsētā, svešiniekam liekas, kur gan ir pilsēta? Esot pilsētas centrā, ielejā, visai maz var nojaust, ka dzīve kūsā visos 6 Līgatnes kalnos. No 12. gs. paralēli Gaujai , domājams jau bijis Rīgas –Vendenes(Cēsu) zemes ceļš, kas gāja tālāk uz Krievzemi, jo nebija vēl Pleskavas šoseja, ne arī dzelzceļš Rīga – Pēterburga. Ceļš gāja no Siguldas, kuru sauca par Segovaldi, caur Nurmižiem, pāri Rīgas kalnam, gar Līgatnes krogu, tālāk uz Skaļupiem, gandrīz gar Zvārtes iezi uz Cēsīm. Ceļa malā no Rīgas līdz Cēsīm bija 30 krogi, kur atpūsties braucējiem un zirgus atpūtināt. Līgatnes pilsētas teritorija kopš seniem laikiem piederējusi pie Siguldas pilsnovada, kad 1556.gadā iekārtoja Siguldas pilsmuižu. Līgatnes vārds pirmo reizi minēts 1630.g., kad arklu revīzijas dokumentos minēts upes un krogus nosaukums ar vārdu „Līgate”. Nosaukums Līgatne (Ligate) varbūt ir cēlies no Līgatnes upes nosaukuma, kas iztek no līganajiem Nītaures purvājiem. Pēc gandrīz pusgadsimta no Siguldas pilsmuižas atdalījās Paltmales muiža un kļuva par patstāvīgu vienību . Līgatnes krogs, zeme ap to un vēlākās Līgatnes dzirnavas skaitījās Paltmales muižas īpašums. Līgatnē ir apbūvēti 6 kalni. Rīgaskalns – ar 3 dzīvojamām mājām. Pluču kalns – ar vidusskolu un 2 dzīvojamām mājām. Ķiberkalns – ar bijušajiem fabrikas zirgu staļļiem, govju kūtīm, dārzniecību un vidējo ierēdņu mājām. Remdenkalns, kur atrodas visvairāk koka dzīvojamo māju un ceļš iet tieši pa kalna virsotni, bet abās pusēs ir ielejas - labajā papīrfabrika, kreisajā – dārziņi. Pa Remdenkalnu iet garākā Līgatnes iela Gaujas iela, kā liecina nosaukums tā beidzas pie Gaujas, tur atrodas arī jaunais dzīvojamo māju masīvs (Gaujmala). Skolas kalns – ar bijušo skolas ēku un dzīvojamo māju. Spriņģu kalns, mūsdienās privātmāju rajons, līdz 20.gs 30.gadiem pastāvēja kā atsevišķs miests, kuru vēlāk savienoja ar Līgatnes papīrfabrikas miestu.Vienīgā līdzenā vietā Līgatnes vēsturiskajā centrā ir Zaķusala. Līgatnes upe ir viena no visstraujākajām vidējā garuma upēm Latvijā. Tā sākas pie Nītaures, tās garums ir 34 kmUpē daudz avotu, tīrs ūdens, tādēļ šeit tika uzcelta papīrfabrika. Pie iztekas tā ir 206 m virs

jūras līmeņa, bet pie ietekas Gaujā Līgatnē – 17 m virs jūras līmeņa.

PAPĪRFABRIKAS PIRMSĀKUMI LĪGATNĒ. PAPĪRA DZIRNAVAS.

Ūdensceļš, milzīgi meži, ūdens spēks un lētas darba rokas bija par cēloni tam, ka šeit jau 19. gs. sākumā attīstījās viena no pirmajām papīra ražošanas manufaktūrām Latvijā. 20. gs. sākumā Līgatnes Papīrfabrika bija viens no ievērojamākajiem tāda veida uzņēmumiem visā Eiropā. Gandrīz 2/3 no visa savas produkcijas tā eksportēja , pat uz Austrāliju un Japānu. Pirmā zināmā vieta, kur Līgatnē ražoja papīru ir tag. Spriņģu iela 1, kur papīra dzirnavas izveidoja jau esošajās Paltmales muižas miltu dzirnavās. 1815. g. tur strādāja 15 strādnieki un viens meistars. Papīru ražoja ar rokām. 1815.g. 25.maiju uzskata par fabrikas dibināšanas datumu, jo no Paltmales muižas nopirktais zemes gabals ar nosaukumu Konrādsrūe (Conradsruhe) tiek reģistrēts zemesgrāmatā. Tikai ap 1834.g. šo vietu sāka saukt par Līgati. Tā kā tolaik galvenā papīra ražošanas izejviela bija lupatas, dzirnavās tika ierīkota lupatu maltuve. Dzirnavu ēkas pamati saglabājušies līdz mūsdienām. No 1814.-1816. gadam papīrmaltuves tuvumā, tagadējās fabrikas galvenā korpusa vietā, uzcēla manufaktūras ēku. Pamazām roku darbu aizstāja vienkāršāki mehānismi.

Ko varam redzēt un izbaudīt Līgatnē?

Kur mēs varam piedalīties vēl šogad?

Līgatnes novadā visa gada garumā notiek daudzi un dažādi svētki un pasākumi, kuri jau kļuvuši tradicionāli un gaidīti! Interesanti gan vietējiem iedzīvotājiem, gan tuviem un tāliem viesiem: Katra maija mēneša trešajā sestdienā tiek svinēti pilsētas un pūtēju orķestru svētki. Visas dienas garumā, no pilsētas modināšanas līdz salūtam vakara koncerta noslēgumā, dažāda vecuma novada iedzīvotāji rāda savu dziedāt, dejot un spēlēt prasmes. 21. jūnijā Vasaras saulgrieži tiek svinēti Zanderu pļavās jebkuros laika apstākļos.

6. oktobrī – Uguns nakts Vienkoču parkā. Jau 11 gadu līdz ar tumsas iestāšanos sveču gaisma atdzīvinās rudens tumsu. Tradicionālais Lāpu gājiens par šiem gadiem pulcējis jau tūkstošiem dažāda vecuma ļaužu. Uguns nakts, kas ir gaismas un noskaņu vakars, kura mērķis ir vienu īso rudens dienu padarīt ilgāk gaišu, dot iespēju uzlādēt sevi ar sveču gaismu un siltumu ziemas tumšajam periodam, lai vieglāk sagaidīt pavasari. Jūlija otrajā sestdienā jau septiņus gadus Līgatnes tūrisma informācijas centrs sadarbībā ar vietējiem uzņēmējiem rīko orientēšanās spēli ,,Alu gājējs”. Sacensības notiek 3 kategorijās: kājāmgājējiem, velo un auto komandām. Šajā laika periodā jau mums ir veterānu komandas, kas piedalījušās jau 4, 5 un pat 6 reizes! ,,Alu gājēja” organizēšanā iesaistās vairāki desmiti vietējo iedzīvotāju, t. sk. skolēni, jaunieši un seniori. Tāpat septīto reizi augusta otrajā sestdienā šogad svinējām Papīra svētkus, kuri notika vienlaicīgi ar otro dabas garšas festivālu ,,Pārceltuve”. Šajā dienā sevišķi daudz apmeklētāju piesaista papīrfabrika, tajā ne tikai notikušas ekskursijas, bet arī šķetināti bijušo darbinieku atmiņu stāsti, dziedāts un pat dejots. Katru gadu kas jauns vērojams arī Papīra muzejā. Neiztrūkstoša ir papīra kuģīšu regate. Pēdējos divos gados svētku dalībnieku skaitu ievērojami palielināja festivāls ,,Pārceltuve’, atklājot, ka arī mazpilsētā var notikt augsts klases gardēžu ,,saiets” un izzinošas nodarbes par uzturā lietojamām pazīstamām un ne tik pazīstamām dabas veltēm.

3.-23. decembris – Ziemassvētku tirdziņš Līgatnes kultūras namā jau divdesmito gadu ir visu gaidīts notikums. Te ikviens - jauns vai vecs, meistars vai iesācējs -var parādīt savu roku čaklumu un izdomas bagātības rezultātu. 8. decembrī notiks otrās Līgatnes alu mistērijas – ceļojums pa Līgatnes pakalniem un alām krēslas stundā. Alas atdzīvosies gaismās un krāsās, skaņās un stāstos.

15. decembrī jau trešo reizi Līgatnes dabas takās notiks vakara pārgājiens ,,Satiec zvērus tumsā”. Tā laikā apmeklētāji var vērot dzīvniekus un to uzvedību krēslas –nakts laikā. Sevišķi labi redzami ir lūši un pūčveidīgie. Tāpat trešo gadu 26. decembrī visi interesenti aicināti uz naksnīgām ekskursijām Līgatnes papīrfabrikā un pa vēsturisko ciematu.

CILT

Teksts: Signis Vāvere, Rimants Liepiņš, Gints Konošonoks

Burkānciema puika ar “pilnu kāju” Stirnu buka cilts nav tikai Rimants, Šoko, Signis vai Aldis. Stirnu buku tādu, kāds tas ir tagad, uztaisa vairāki desmiti cilvēku, nemaz nerunājot par to, ka sacensību nedēļā iesaistīto jau ir pāri simtam. Un, protams, jūs visi, kas atbrauc, piedalās un skrien ir mūsu cilts. Bet tādi cilvēki, kā Artis Ločmelis ir lielākā vērtība – pats pieteicās palīdzēt, dara to tikai sava prieka pēc un, nu jau Stirnu buks nav iedomājams bez viņa. Arti, lai arī cik tu pieticīgs esi – tu esi STIRNU BUKS 100% biju iekšā pērn Līgatnē. Var jau teikt, ka man Ko tev nozīmē Stirnu buks? Sirdslieta. Emocijas. Latvijas iepazīšana caur citu Stirnu buks radās Valmierā 2016. gadā (kopš tā brīža arī nav izlaists), bet man pašam liekas, ka tikai Līgatnē skatu punktu. Stirnu buka SPA. Un pilnīgi psiha komanda. Gan no Stirnu bukiem, 2017. gadā noķēru savu vietu un nervu. gan no Ežiem. Tāds tādu atrod. Kā pašam ar skriešanu? Bet, pirmkārt, emocijas. Kamdēļ Mazāk, kā gribētos un, ja gan mēs skrienam? Kaut ko Pilnīgi psiha godīgi, tad skriešana man ir ģenerējam un radām? Es neesmu aiz orientēšanās un distanču pārliecināts, ka mēs varam uzvarēt komanda. Gan no slēpošanas. Asfalts mani pilnībā cits citu. Tikai pārspēt šajā dienā. Stirnu bukiem, nesaista. Skriešana vairākos apļos Varam uzvarēt sevi. Varam cits citu gan no Ežiem. – šausmas. Gaujmalas takās, iepriecināt. Varam atstāt pēdas, kur gadu gadiem skrienot, ir iestājies tādas nezin vai bijušas. Mēs varam. Tāds tādu atrod. apnikums. Jauni apvidi – tas patīk. Tas sniedz emocijas. Pašlaik man lielāko gandarījumu sagādā, ka bērni to var darīt labāk Stirnu buka rašanās teika ir par mani. Gaidu sniegu. Sapņu slēpojums vēl priekšā. plaši aprunāta. Kā tev radās Stirnu buks? Pamanīju internetā, ka veidojas kas jauns un nebijis. Kas ir VSK Burkānciems & Co ? Likās interesanti un bija doma piedalīties, bet kaut Viens no vadošajiem orientēšanās klubiem Latvijā. kā allaž sanāca dot priekšroku orientēšanās mačiem. Saskatīju, ka var skriet arī citās interesantās vietās un Bet tā es būtu gatavs teikt par jebkuru Latvijas aizrakstīju Rimantam e-pastu, ka varu kādas takas arī orientēšanās klubu. Katrs orientēšanās klubs, katra ierādīt un kaut ko mežā palīdzēt. Viņš neko nekustināja orientēšanās karte ir vērtība. Mēs esam jau kopš 1985. līdz Valmieras posmam, kad uzrunāja, ka gribot tomēr gada. Ar savu vēsturi, labiem un sliktiem laikiem. tās manas takas novērtēt. Un tad nāca jautrākais, Mūsos pilnīgi noteikti ir kaut kas no Valmieras puiku ka es neēdušu Rimantu ar velo uz pleca daudzas gara, uz ko jau norāda pats nosaukums. Ir jaunie ļaudis stundas vazāju pa Gaujmalas krūmiem, jo bija ķerta un ne tik jaunie. Masējam ciskas un topam labāki. ideja skriet uz Pekas pilskalnu. Patiesībā Stirnu buka Cenšamies palīdzēt tiem, kuri grib ko sasniegt. Tikai formātu redzējis pat nebiju. Kurā brīdī es viņam izlikos pirms gada esam restartējušies un darbojamies biš biš sakarīgs, es nezinu. Godīgi. Kaut kādu virtuvi skatīju aktīvāk. Ogrē, Madonā. Sāku knibināties pa Kornetiem, un par

Tatros 2016. gadā.

Man noteikti viss sākas ar karti. Topogrāfisko, orientēšanās, vecajām genštab, kas nu pieejams. Un noteikti satelītuzņēmumiem. No tiem var iegūt ļoti daudz informāciju un labi vizualizēt, kā izskatās uz vietas. Tad vēl info, ko var redzēt uz vietas – avoti, krogi, pazudušie kalni un svētie akmeņi. Tad seko ekspedīcija ar kvadriciklu, Rimantu, Gintu un varbūt vēl kādu. Ir arī tā, kad pat ar kvadru nekādi. Mēģinām saprast, vai uzzīmētais ir ok vai izmetams. Man liekās, ka katrā vietā varam atrast ko tādu, ka paši varam sajūsmā elst. Tad atkal kartes, kilometri, augstumi – tas gan jau ar kājām. Ir dienas, kad pa 6 stundām esam apskatījuši visu to, kur tiešām, tiešām neskriesim. Ir bijis, ka viss iet no rokas. Protams – jo vairāk laika varam tam veltīt, jo labāks rezultāts. Esmu arī sapratis, ka man vajag laiku tur pabizenēt vienam. Padomāt, kaut ko saskatīt. Varbūt vienītī izdzīvotais vairāk līdzinās skrējēja izjūtām? Cenšamies iztēloties tās emocijas, kas būs skrējējam. Ko viņš redzēs, ko jutīs, ko izdzīvos?! Un ir nozīme skriet 20 metrus pa labi vai 20 metrus pa kreisi. Gan Līgatnes šaurumos, gan Piebalgas plašumos. Līdz pēdējam brīdim galvā šķetinu, kurā virzienā skriet? Tas taču visu būtiski maina. Vesela sadaļa, kā tas apaug ar ārpus trases aktivitātēm. Tikai uz vietas kalna galā ienāk ķertas idejas par gleznotājiem, muzikantiem un skriešanu bunkuros. Un beigu galā jau tāpat nezini, kurš pateica pirmo ideju, kurš papildināja un trešais bija gatavs nest klavieres.

Lūsi ātrākie noskrien divās stundās. Cik daudz laika vajag lai to uztaisītu? Baigi grūtais jautājums... Tiešām domā, ka kādam šitais interesē? Pa fikso sariktēt dažus apļus jau nav liela muiža, bet lai ir pa smuko, Ko tu dari, kad neesi mežā? lai interesanti un apaudzēt visu Tur jau tā ķeza, ka neko nedaru. ar kaut kādu saturu, tam gan Darbojos apdrošināšanā, kas Cenšamies aizskrien laiks. Vismaz 3 dienas dzīvē nozīmē daudz e-pastus un dabā līdz tiec pie izejas materiāla. datordarbus. Taisu gudru ģīmi un iztēloties tās Ir bijis, ka vairākas dienas nevari izliekos svarīgs. Mājas birojs. Viss emocijas, kas būs izdomāt, kā lai saslēdz kopā trīs pretēji Stirnu buka laikam. interesantus posmus. Ja būtu tikai skrējējam. Ko viena distance, tad jau vienkārši, Tu esi no Valmieras. Kas ir viņš redzēs, ko bet jāsamenedžē visi zvēri. Un galvenie sporta veidi tavā pilsētā? tu tik tā skraidi, skraidi... un tad Basketbols. Ir labas tradīcijas, jutīs, ko izdzīvos. sabirst viss pa vietām. Tad seko laba skola un treneri. Arī pašam pļaušana, ciršana 2 – 4 dienas, sanāk aizstaigāt šad un tad tad marķēšana un sagatavošana, paskatīties. pēdējās 3 dienas pirms mača. Piebalgā sanāca 10 dienas, tiesa varēja mazāk, bet man patika. Gaiziņā Kāpēc orientieristi neskrien Stirnu bukā? Pirmkārt, tas ir pilnīgi cits sporta veids. Otrkārt tās bija 8 dienas, bet vajadzēja vairāk. Bet tas dienu – kalendārs orientieristiem ir bagātīgs un ar savām skaits ir reiz divi vai trīs – Rimants, Šoko, Armands vai vēl kāds. Pa vienam jau nestaigā un jaunā apvidū tradīcijām. Un nevar teikt, ka nemaz neskrien. Skrien jau arī viens arī nevar sapļaut špūres. Idejas var atskriet jebkurā brīdī, un tad, ar ko lai runā? orientieristi. It sevišķi apvidos, kur paši nav skrējuši. Protams, Šoko pa Tukuma mežiem maisās kā pa Stirnu buks bez trases būtu parasta ballīte. Kā mājām un, ja apvidus atkārtojas, tad jau ir raitāk, bet arī tur viņam ko jaunu gribās atrast. rodas trases? Vispār jau Stirnu bukiem jāsaka paldies tai Pat nezinu ko teikt un otrādi – ir daudz ko teikt. Nē neredzamajai frontei, kas īpaši nezīmējas, bet dara – tā arī ir ballīte! Līgo svētkos ar sievu un jaunāko dēlu Gustavu.

savus darbiņus un pieliek ij domas, ij spēkus. Dzeramais ūdens, rezultāti, foto, izklaides, u.t.t. Tā būtu laba komēdija par pēdējo nedēļu pirms mačiem. Tava atbildība ir Vidzemes puses trases. Kura pašam patika vislabāk? Par to atbildību krietni par treknu teikts. Piebalga. Ar savu plašumu. Vēsturi. Saistību ar slēpošanu. Pēc Piebalgas jutos uzlādēts. Vai Stirnu buku varētu uztaisīt jebkur? Var, bet vai vajag? Un vai katra vieta dos emocionālu piepildījumu? Neskrienam jau dēļ kilometriem, bet dēļ emocijām. Un cik katrā vietā jāieguldās? Ir daudz labu apvidu, kuros veikta mežu atjaunošana. Kamēr aug jaunais mežs, tur ir krūmi vai necaurlienamas jaunaudzes. Tiesa šogad esam apguvuši arī jaunas tehnoloģijas taku izveidē, un sapratuši, ka var skriet, kur pērn vēl prātā nenāca. Potenciālo vietu skaits atkal aug. Un vai visur brauks dalībnieki? Arī tagad ir zināma tendence – jo tālāk no Rīgas, jo mazāk. Mums ir tik maza valsts un tiešām tas ir izšķiroši? Ir vietas, kurās varētu, bet nemainot konceptu to grūti izdarīt. 500 dalībniekiem būtu forši, bet Stirnu

Distances allaž būs apspriežamas, bet diena šajā barā vienmēr ir forša!

buks pašlaik ir tajā fāzē, kurā ir, un tas uzliek zināmas robežas. Būtu sakarīgi vienvirziena maršruti no A uz B. Vēl būtu interesanti skrējieni apkārt ...., bez marķējuma. Stirnu buka dalībnieki paši rada to pozitīvo noskaņu. Distances allaž būs apspriežamas, bet diena šajā barā vienmēr ir forša. Šī gada Stirnu buka sapņu posms bija Gaiziņā. Kur tu gribētu, lai Stirnu buks lektu? Nu ja Tu tā saki... Man pašam nav 100% perfekta sajūta par Gaiziņu. Lūša divi apļi rīvē kantis. Jā, ir man pāris īpašas vietas, kur labpatiktu ievest Stirnu buka pulku, bet pagaidām paturēšu tās pie sevis. Man patīk apvidi ar piedzīvojuma garšu, ar neizzināto, ar noslēpumainību. Kas liek pašam painteresēties par to vietu ko vairāk, ne tikai mesties takās. Šauras, tehniskas taciņas un vietas, kur parādās varbūt 20 cilvēki gadā. Kā lai tādās iedabū king size Stirnu buku ar vismaz 3500 pilsoņiem!? Piejūras sīkajās kāpās arī nav lekts. Gribētos uz Latgali, uz Sēliju. Jāturpina iepazīt Latvija!

Kādu tu redzi Stirnu buku pēc piecām sezonām? Njaaa. Taisni pagājušajā nedēļā nopirku jauno kristāla bumbu. Un labi redzu – seriāla ietvaros būs vairāku dienu posms. Rimants regulāri skries Stirnu bukā Vāveri. Šoko tikai vienreiz piecos gados, bet Lūsi. Ārpus seriāla klāt būs viens liels mačs, kurā katrs gribēs startēt, tieši tas būs sezonas nagla gan emocionāli, gan sportiski. Izaicinošs un prestižs. Filozofiskā plāksnē es saskatu, ka Stirnu buka spēkos ir veidot jaunas skriešanas tradīcijas un attieksmi pret dzīvi. Varbūt esmu naivs, tomēr ceru, ka caur Stirnu buku arī nācija kļūs sportiskāka un veselīgāka. Gribētos dalībnieku pulkā ieraudzīt valsts prezidentu vai ministru prezidentu. Jāmaina attieksme no – “es šoreiz laikam nevarēšu garo, skriešu īsāku”, uz – “man ir sakodiens, es varu, skriešu garāku”. Tā ir padošanās jau startā. Vai mēs ņemam velomačus, vai skriešanu, vai slēpošanu - visvairāk dalībnieku ir īsajās. Par maratoniem sāk saukt 15 km pasākumus. Labi, Lūsis jau nav ikdiena, bet man šķiet, ka Stirnu buka distancei būtu jābūt kuplākai. Ceru arī, ka dalībnieki ar katru nākamo sezonu kļūs vēl lojālāki un labprātāk brauks arī uz tālajiem posmiem. Saredzu, ka attīstīsies līdzi jušanas tradīcijas un klubi. Kalnu karaļa posmam būtu jābūt līdzjutēju koridora veidotam. Tava meita Elizabete atbild par Stirnu buka bodi. Kāpēc neskrien? Pērn skrēja Buku. Īsta trakule. Šogad ir pagaidu pauze. Brīvprātīgās darbi un bode ir iespēja saglabāt saikni ar šo dzīvesveidu un visiem tiem ērmiem, kas bizenē pa pļavu. Skries, skries. Kā mēs ar sievu smejamies – mūsu bērni var brīvi izvēlēties – orientēties vai slēpot.

Vizītkarte Artis loČmelis Dzimis: 07.10.1971., Valmiera Augums, svars: 188cm, 90kg Sportā kopš: 1983 Pirmais treneris: Māris Strautnieks. Burkānciems & Co dibinātājs Ģimenes stāvoklis: Ģimenisks. Smuka sieva un 3 paši labākie bērni. Citi sporta veidi: Orientēšanās, distanču slēpošana Darba vieta: SIA “R&D Apdrošināšanas brokers” Vaļasprieki: Stirnu buks, distanču slēpošana, kalni, sniega tīrīšana, čupošanās ar draugiem Nepiepildīts sapnis: Ar sievu uz Nepālu. Pabeigt remontu mājā. Lauku māja ģimenei ar košām flīzēm virtuvē. Uzvalks ar oranžām gerberām. Zaļš Mercedes. Drons, kā trimmeris. Ir viens slēpojums. Pateikšu, kad nobraukšu :) Labākie treniņu biedri: Jānis Ozoliņš, - Triatlona federācijas izpildirektors. Kapitāls čalis. Jānis Melbārdis - trešais rezultāts IronMan starp latviešiem. Īsts dzelzis, parasts ērms. Mārtiņš Vabulis - labs puika. Ir iekšā vairāk nekā apzinās.

Ko tev Stirnu buks ir iemācījis? Esmu atklājis lieliskus cilvēkus Latvijas laukos. Tā ir patiesa vērtība. Iemācījis? Galvenie ir Zaķi! Arti, vai esi laimīgs, priecīgs par to, ka sapinies ar mums? Laimīgs esmu par savu ģimeni. Laimīgs ar sievu Inesi. Nu tā pa ritīgo. Vienkārši runājot – vai esi priecīgs, ka nonāci trako mājā? Aha, Šoko, esmu! Ļoti! Kad dzīvojam vienā būdā, tad pārliecinos, ir rokturis no iekšpuses vai nav. Viss šis ir piešāvis dzīvei tādas krāsas, kuras citādi nebūtu redzējis. Ir gandarījums padarīt lietas, kas citiem sagādā labas emocijas. Kādreiz dejoju tautas dejas, un mums bija lieliska vadītāja, kurai bija spilgts teiciens: “Čaļi savācaties un dejojam pilnā kājā!”. Ar domu nehaltūrēt un turēt stāju. Lūk, dienas ar Stirnu buku saimi ir “pilnā kājā”. Tas laiks nav zemē nomests. Un vārds no sevis? Paldies manai ģimenei. Man ir pati foršākā sieva pasaulē – Inese, un pati labākā meita Elizabete, un paši labākie dēli Jēkabs un Gustavs. Paldies viņiem, ka sadzīvo ar manu blandīšanos pa Stirnu buka ganībām.

Ar brāli Andi un meitu Elizabeti Gaujas nacionālā parka Stirnu bukā Līgatnē pirms gada.

IS A J SE

Teksts: SIGNIS VĀVERE

Betmens uz Stirnu buka pjedestāla Atceraties to foršo video, kur mazu, smalku meiteni Stirnu buka pašreklāmas video veidotāji dzina skriet pāri Ventas rumbai? Karīna Helmane-Soročenkova ir viena no labākajām gludo distanču skrējējām Latvijā, lai arī ikdienā strādā par angļu valodas skolotāju, labprāt ada un ir mazā Miķeļa mamma, viņa var ne tikai pārskriet pāri upei, bet arī vienā no ātrākajiem pasaules maratoniem – Berlīnes maratonā, finišēt kā 33. ātrākā sieviete, noskriet visas Buka distancē un izskriet Gaiziņkalna karnevālu Betmena tērpā. Viņa ir mūsējā! Tevi var redzēt gan šosejas skrējienos, gan jaunās meitenes es apbrīnoju, viņām ir krampis! stadionā, gan Stirnu bukā? Kad tu trenējies? Ogrē un Kamparkalnā šogad biji ātrākā Stirnu Jā, nu kaut kad tam visam pa vidu arī trenējos. Stadions un manēža gan ir tikai pāris reizes sezonā, buka distancē. Trasē sanāk redzēt konkurentes? Jā, konkurentes sanāk redzēt piemēram, šogad 3 starti manēžā gan. Ogrē visu laiku Zandu redzēju ziemā un 2 starti vasarā stadionā, sev priekšā, un tikai pēdējos turklāt dalība Prezidenta balvas Vienmēr ir gods līdzenākajos kilometros ieslēdzu izcīņā nebija plānota, par startu pati savu 5. ātrumu, lai panāktu uzzināju vien dažas dienas pirms piedalīties viņu apmēram kilometru pirms tam. Bet nu tā sanāca... Vienmēr un cīnīties finiša. Toreiz mūs šķīra vien 12 ir gods piedalīties un cīnīties par sekundes. Kamparkalnā arī bija Latvijas Čempiona titula iegūšanu. par Latvijas ļoti līdzīgs scenārijs. Tur trešdaļu Galvenie starti man tomēr ir šosejas Čempiona titula distances pat skrēju 3.vietā – 3 skrējieni un takas vairāk redzu kā soļus aiz komandas biedrenes nedēļas garo treniņskrējienu, kad iegūšanu Kitijas – sākuma kalniņi bija nu tās iekrīt. Kaut gan šobrīd esmu mani piebeiguši. Kad Kitija mani ļoti priecīga, ka pēc švakās pagājušā panāca, tad centos turēties līdzi. gada sezonas atkal varu kāpt uz pjedestāla savā mīļākajā skriešanas seriālā - Stirnu Distances vidusdaļā drusku atvilku elpu, pieliku soli bukā. Turklāt šogad, manuprāt, tieši Buka distancē un, tad atkal nepilnus pāris kilometrus pirms beigām ieraudzīju aiz līkuma Zandas asti noplīvojam. Finišs tik izveidojusies ļoti spēcīga konkurence. tuvu, biju gatava izlikt no sevis visu atlikušo enerğijas kripatiņu. Izdevās! Kura ir labākā taku skrējēja Latvijā? Hmm... labs jautājums. Ja skatāmies uz Latvijas Un puiši necenšas skriet ātrāk, kad tu viņus takām, tad es teiktu, ka, lai kādu distanci Stirnu bukā atbrauktu uzskriet Ilona – viņa tik un tā izgriezīs apsteidz? Man šķiet, ka pārāk daudz tos puišus es nemaz mums visām pogas, kaut gan arī viņa vairāk ir šosejas skrējēja, tāpat kā es. Bet Ilona vienkārši ir spēcīga, neapdzenu, bet ir bijušas reizes, kad esmu pavilkusi viņa to mierīgi var izdarīt. Nu tas ir – skriet takas kādu arī līdzi. gluži tāpat kā šoseju. Ja skatāmies uz sarežģītākām un Kā tev patīk Kalna karaļa ieskaite? stāvākām takām, piemēram, Siguldas Kalnu Maratonu, Kalna karaļa ieskaite ir diezgan iznīcinošs posms, un, tad te noteikti jāizceļ Anete. Tur viņa ir īsts spečuks. Un tepat pavisam svaigā atmiņā Monblāna skrējieni - ja es nepiedomāju pie tā, ka man vajadzētu tās kājiņas Linda nospridzināja ne pa jokam, finišējot 11. vietā. Šīs kustināt ātrāk, tad bieži vien zaudēju ļoti daudz punktu.

Man vispār pa tiem kalniņiem grūti iet, man ir diezgan daudz vairāk punktu, nekā pazaudēt, ja distancē iegūta augsts pulss, es teiktu, ka manas kājas varētu vairāk zemāka vieta. Zaķa distancē līdzīga situācija arī Baibai. izturēt nekā mana sirds. Un tāpēc es Stirnu buku kā Es, protams, ļoti gribētu uzvarēt, bet ziniet – katram tādu vispār skrienu tā, lai es labi justos, nespēju no sevis savs. Es zinu savas stiprās puses, ir disciplīnas, kurās izlikt visu, kā to, piemēram, varu šosejas vai stadiona šobrīd esmu ātrāka par citām meitenēm. Atgriešanās uz Stirnu buka pjedestāla man jau skrējienos. Vienmēr, un it sevišķi tāpat nozīmē ļoti daudz, tā kā esmu pēc pagājušā gada Madonas posma, apmierināta ar savu sniegumu, vispirms domāju par savu labsajūtu Skolēni neprasa kāds tas ir šobrīd. un veselību. Neviens skrējiens padomus kā nav tā vērts, lai to atstātu braucot Tevi vairāk interesē uzvaras ātrās palīdzības mašīnā, sirēnām uzvarēt, bet posmos vai kopvērtējums? gaudojot. Tur, protams, bija vēl klāt daudz jautājumu Nu... posmi ir biežāk, bet arī citi apstākļi, kāpēc tā notika, bet sezonas kopvērtējums tikai viens. doma ir tā pati. Man pat bieži ir tā, par skriešanu Tas varbūt ir kripatiņu nozīmīgāks ka tieši pirms Kalna karaļa posma un citām lietām par atsevišķu posmu pjedestāliem, kājas paliek kā makaroni – sajūta bet man tomēr patīk, ka šosezon tāda, it kā tūlīt vairs vispār nevarēšu uzdod gan. katrā posmā man ir bijis, kad uzkāpt paskriet. Organisms pats sevi sargā pakāpienu augstāk par citām. un neļauj pārpūlēties. Bet kopumā Kalna karaļa posms visu sacensību Betmena tārps ir netīšām vai tur ir kaut kas padara tikai interesantāku, kā jau īstā sportā pieklājas! apakšā? Betmena tērps gluži netīšām nav. Vispār to iesāka Uzvara Līgatnē un ļoti ātrs Kalna karaļa posms dotu uzvaru 2018. gada sezonas kopvērtējumā. viena no Miķeļa omēm, pirmajos Ziemassvētkos viņam uzdāvinot bēbīšdrēbes un cepurīti ar šo tematiku. Un Vari? Izklausīsies diezgan nožēlojami, bet droši vien, ka tad, kad izdomājām, ka taisīsim mums visiem svētku nevaru. Visu jau to iepriekš pieminēto iemeslu dēļ. pasākumu par godu Miķeļa 1.dzimšanas dienai, tad Bet es no sirds priecājos par Kitiju, viņa ir lielisks nebija nekādu šaubu – tā būs Betmenballīte! Tam par piemērs tam, ka uzskrienot ātri sprinta etapu var iegūt godu arī tika iegādāts šis tērps. Pagājušogad skolā vēl

uzvilku 31. oktobrī visu svēto dienas noskaņās, un tā tas plauktiņā stāvēja un gaidīja savu nākamo uznācienu. Gaiziņkalna karnevāls bija perfekts iemesls, lai tērpu atkal liktu lietā! Tavi skolēni prasa tev padomus kā uzvarēt? Skolēni neprasa padomus kā uzvarēt, bet daudz jautājumu par skriešanu un citām lietām uzdod gan. Vienmēr taču ir interesantāk tāpat vien paklausīties un parunāt, nekā mācīties gramatiku vai jaunos vārdiņus! Un Stirnu bukā piedalās? Man ir skolēni, kas skrien Stirnu bukā, un es ar viņiem ļoti lepojos! Tad es klusībā priecājos, ka mums kaut kas vēl ir kopīgs, ne tikai satikšanās skolā un klasē. Protams, brīvā laika aktivitāšu ir daudz un dažādas, nekad nevienam neesmu teikusi, ka obligāti ir jāskrien, bet uzskatu, ka vispār ir ļoti svarīgi darīt kaut ko, galvenais, lai pašam tas patīk. Ar varu nevienam neko uzspiest nevajag. Man vispār ir tāda klusa cerība, ka es kādreiz varētu reizi nedēļā ar skolēniem, kam arī patīk skriet, doties kopīgā treniņā. Varbūt kādreiz saņemšos... Nekādu treneru diplomu gan man nav, bet tas arī nav galvenais. Skolotāja, jaunā māmiņa, viena no labākām garo distanču skrējējām Latvijā. Ko vēl tu dari? Vēl bez ģimenes pienākumiem un statusiem, skolotāj būšanas un skriešanas man patīk rokdarbi, it sevišķi adīšana. Labprāt lasu grāmatas gan angliski, gan latviski. Un arī virtuvē pie plīts man patīk darboties, it sevišķi dažādu saldu kārumu meistarošanā. Kādreiz vēl patika sekot līdzi mūzikas aktualitātēm, kā arī jaunākajām filmām un bija arī pāris iemīļoti seriāli. Tagad gan tam vairs īsti laika neatliek. Kā tu nokļuvi Stirnu bukā? Stirnu bukā es nokļuvu vairāku iemeslu dēļ. Viens no tiem – septembrī biju pieteikusies skriet savu pirmo maratonu Valmierā, izdomāju, ka man vajadzētu kādreiz noskriet ko garāku nekā parasti treniņos skrienu. Otrs – māju tuvuma faktors. 2014. gadā vēl biju tikai stadiona skrējēja, braukāju pa LVS posmiem. Veda mūs visus kopā no kluba un sporta skolas, par transportu nebija jāuztraucas. Toreiz par tādiem taku skrējieniem vēl neko nezināju. Un pat iedomāties nevarēju, ka var tā katru nedēļas nogali braukt uz citām sacensībām visos iespējamos virzienos. Nepilni 5 km no mājām – tas toreiz likās pieņemams attālums, lai pati mērotu ceļu uz sacensībām. Treškārt – Rimants ir manas labākās draudzenes Kačiņas brālis, toreiz gan tā vēl nepazinu un nedraudzējāmies kā tagad, tomēr sava fīča tur bija. Nu kaut kā tā! Līgatnes Stirnu buks būs tev divdesmitais. Kurš posms visvairāk ir paticis? Stirnu bukā grūti nodalīt vienu posmu no citiem, jo vienmēr no tā tiek gūtas pozitīvas emocijas. Jā, arī tad, ja sanāk pāris stundas pavadīt slimnīcā pie sistēmas... Jo atgriežoties atpakaļ ir tik daudzi, kas Tevi vienkārši tāpat samīļo, apvaicājas par pašsajūtu, ir tik daudzi,

kas ir rūpējušies un pieskatījuši manu mazo bēbīti, ka tas silda sirsniņu jebkurā gadījumā. Un vēl jau arī tik daudz dažādu aspektu, kas ietekmē to patikšanu. Mājas posmi vienmēr ir drusku īpašāki par citiem. Stirnu buks ir lielisks vienmēr, un es to mīlu no visas sirds!

L U A S PA

IESAKA:

Linda Boldāne

Pāri grūtībām ar smaidu vai Lindas Top5 skrējieni

100 miles of Istria, Horvātija

Distances: 168 km, 110 km, 69 km, 42 km Ultra maratons Horvātijā, kurā ir iespēja izvēlēties sev tīkamāko no 4 distancēm. Trases dalībniekus ved cauri vairākiem seniem ciematiņiem, no kuriem viens ir mazākais atzītais ciematiņš pasaulē. Trase ļauj iepazīt un šķērsot Istrias augstāko virsotni. 168 km garā distance sasniedz +6.539 m. Trase ir interesanta, pateicoties kāpumiem, akmeņainajām trasēm un aci piesaistošajām ainavām.

Transylvania 100k, Rumānija

Distances: 100 km, 80 km, 50 km, 30 km, 20 km Šī skrējiena starts un finišs ir Bran pilī, kas labāk ir zināma kā Drakulas pils. Ir zināms, ka Transilvānijas apvidus ir mājvieta savvaļas lāčiem un vilkiem, bet ar tiem gan parasti nenākas skriet kopā, tomēr teorētiski tāda iespēja pastāv. Trase ir piepildīta ar vairākiem kāpumiem un noskrējieniem, kas kopā rada aptuveni 6,486 kāpuma metrus. Skrējiens norisinās maijā, kad pastāv liela iespējamība, ka kalnu virsotnēs būs jāskrien pa sniega segu.

The Berghaus Dragon’s Back Race®, Velsa

5 dienas, 315 km, 15 500 kāpuma metri Skrējiens notiek pa Velsas vienām no skarbākajām ārēm“Dragona muguru” Tiek apgalvots, ka šis ir grūtākais taku skrējiens pasaulē. Pirmo reizi tas norisinājās 1992. gadā. Skrējiens bija tik grūts un izaicinošs, ka nākamais skrējiens tika organizēts vien 2012. gadā. Trase nav marķēta, jo pašiem dalībniekiem ir jāliek lietā vecā labā karte un kompass, lai atrastu ceļu līdz finišam. Tas ir skrējiens, kuru kādreiz dzīvē gribētu pieveikt, lai pastieptu savas izturības un mentālo spēju robežas.

Barkley maratons, ASV Tenesijas štats

Kotrollaiks: 60 h, distance 160-209 km, 36576 kāpuma metri Tehniski sarežģītais maratons norisinās kalnainā mežā. Distance ir jāveic ar kompasa un kartes palīdzību, tāpēc noskrieto kilometru skaits var būt krasi atšķirīgs katram dalībniekam. Katram skrējējam ir jāpieveic 5 apļi. Kopš 1986. gada ir bijuši tikai 15 dalībnieki, kuri ir sasnieguši finišu. Šis ir maza izmēra skrējiens, kuru organizē skriešanas entuziasti, bez mērķa nopelnīt. Vai tik tas nevarētu būt Vilkaču maratona ļoti lielais brālis?!

Everest maratons, Nepāla

Distances: 60 km, 42 km, 21 km Esmu uzmetusi aci 42 km garajai distancei, jo tā sākas Everesta bāzes nometnē (5,356m) un skriešana notiek lielākoties lejup no kalna, kas mani priecē daudz vairāk par rāpšanos, šķietami, neaizsniedzamajās virsotnēs. Tas ir augstākais maratons pasaulē, vijas cauri seniem ciematiem. Lielākoties takas ir tehniskas un akmeņainas.

DĀ N E L KA

IESAKA: rimants liepiņš

OKTOBRIS P

sestdiena

svētdiena

Siguldas pusmaratons

Wilderness Marathon Laukinis trail

Trail Kuršių Nerija Lāčplēšu kross

19.-21.10. Festival des Templiers

Ecotrail Funchal-Madeira Haanja Ultra100

Siguldas kalnu maratons Tartu Linnamaraton

NOVEMBRIS P

sestdiena

1.–4.11. Ultra-Tour Mt Siguniang Rīgas rudens rogainings Coastal Trail Series

Brīvības rogainings Kandava

24 24

Laukinis trail

svētdiena

1.–4.11. Ultra-Tour Mt Siguniang

11 18 25

Kur sagatavoties jaunajai 2019. gada sezonai? 02.02.2019.

Coastal Trail South Devon, Devonšīra, Lielbritānija 7 / 13 / 27 / 34 km www.endurancelife.com/ southdevon

20.-24.02.2019.

Transgrancanaria HG®, Kanārijas, Spānija 17 / 30 / 42 / 65 / 128 / 360 km www.transgrancanaria.net

14.-17.03.2019.

Eco Madeira Ultramarathon, Madeiras sala, Portugāle Daudzdienu sacensības. 47 / 41 / 52 / 27 km www.ecomadeiraultramarathon.com

OKT.

06.10. Siguldas kalnu maratons Latvijas čempionāts taku skriešanā. raid.lv 14 / 40 / 80 km

14. OKT.

14.10. Laukinis trail Birštonas Lietuva laukinistrail.weebly.com/ 6 / 15 / 25 km

27. OKT.

10.

NOV. 10.11. Rīgas rudens rogainings Rīga http://www. rigasrogainings.lv 6h/4h/2h

16.-17.03.2019.

Ecotrail Paris, Francija 18 / 30 / 45 / 80 km www.paris.ecotrail.com/

OKT.

06.10. 7. Tartu Linnamaraton, Igaunija Pilsētas maratons. www.tartumaraton.ee 10 / 21 / 42 km

20.

14.10. Estonian Wilderness Marathon Igaunija wilderness.ee 25 / 42km

13.10. Siguldas pusmaratons Skrien Latvija! bigbankskrienlatvija.lv 5 / 10 / 21.1

20.

OKT.

19.-21.

OKT.

20.10. Trail Kuršių Nerija Lietuva. trailkursiunerija.wixsite. com 21 / 44 / 65 km

27. OKT.

27.10. Haanja Ultra100 Igaunija. Ultra. http://trailrun.ee 42 / 100 km

10.

OKT.

20.10. Lāčplēšu kross Šķēršļu skrējiens Mežaparkā http://lacplesukross.lv/ 1 / 5 / 10 / 15 km

NOV. 27.10. Ecotrail FunchalMadeira. Ecotrail sērijas skrējiens Madeiras salā. madeira.ecotrail.com 15 / 25 / 40 / 80 km

14.

13.

OKT.

NOV.

10.11. Coastal Trail Series Gower United Kingdom https://www. endurancelife.com/gower 10 / 21 / 42 / 57 km

23.03.2019.

NOV.

1.11. – 4.11. Ultra-Tour Mt Siguniang Ķīna http://enutms.saihuitong.com/ 101 km / +4230m

17.

NOV.

19.-21.10. Festival des Templiers. Francija. 12 dažādas distances. festivaldestempliers.com Garākās: 61 / 78 / 100 km

17.11. Brīvības rogainings Kandava https://coksilva.lv 6h/4h

Chianti Trail Ultra, Toskāna, Itālija 15 / 37 / 73 km www.chiantiultratrail.com

24. NOV.

24.11. Laukinis trail Dūkštos / FINAL Lietuva laukinistrail.weebly.com/ 10 / 20 / 33 km

30.03.2019.

Ecotrail Florence, Itālija 43 / 80km www.florence.ecotrail.com/

EZA M S MANIT

Stirnu buks kalna galā Stirnu buks ir kults. Tūkstošiem skrien katrā posmā, ik dienu pilsētas ielās manāmi skrējēji Stirnu buka kreklos. Ballītēs var satikt meitenes kleitās ar lecošu buku, mašīnas ar “Es esmu Stirnu buks” uzlīmi redzi vai katru dienu. Daži pat sevi notetovē ar Stirnu buku. Bet vai tu pamanīji Stirnu buka salmu pieminekli Gaiziņkalna virsotnē?

pieteikties skrējienam, lai gan prātīgāk būtu pabeigt Kā tu nokļuvi līdz skriešanai mežā? Pa mežiem skriet man vienmēr ir paticis. Nu, ja dzert antibiotiku kursu. Pašā trasē man vislabāk patīk ne skriet, tad noiet kārtīgu distanci gan. Savu pirmo mežs, meža takas un bīstamās zonas. Kā arī, es ļoti novērtēju skaistās ainavas, kas buku es noskrēju 2017. gada 15. laiku pa laikam skrienot atklājas. aprīlī Ogres zilajos kalnos. Sāku piedalīties Stirnu buka seriālā, jo Mūsdienās tas ir Kas pietrūkst Stirnu bukam? lielajam brālim tika uzdāvināts Iespējams, Stirnu bukam abonements, un, iekšējās teju ekskluzīvi – pietrūkst savs piemineklis. sacensības dēļ, gribēju viņu skriet pa peļķēm noskriet visos posmos. Izdevās! un dubļiem, Otra foršākā lieta pēc taku skriešanas? Kurš no Stirnu buka zvēriem iepriecināt savu Es neesmu pārliecināta, vai ir esi Tu? iekšējo bērnu. kas foršāks par skriešanu mežā. Es noteikti esmu Lūsis, bet trasē Bet kāpšana pa “sienu” vai trases ir sanācis tēlot arī citus zvērus. kokos arī ir diez gan okey. Lūši ir mani top dzīvnieki un man gribētos ticēt, ka esam līdzīgi. Nu, ja Kam vajadzētu uzstāties uz Stirnu buka ne ar kažoku, tad ausīm vai ūsām noteikti. skatuves? Es neesmu latviešu hip-hop piekritēja, taču tas, Tavs labākais Stirnu buka posms? Atmiņā visvairāk palicis pērnā gada posms ko es pēdējā laikā esmu dzirdējusi no projekta Mesa Kornetos. Laiks bija draņķīgs. Trase bija garāka kā man patīk. Skrējienam piestāvētu un dotu tādu extra parasti, bet bija tāds prieks! Mūsdienās tas ir teju enerģiju. ekskluzīvi – skriet pa peļķēm un dubļiem, iepriecināt Cik Stirnu bukos tu esi piedalījies? savu iekšējo bērnu. Esmu noskrējusi visas pērnā gada Buka distances. Šis gads, dažādo notikumu dēļ, ir ietekmējis fizisko Kur Stirnu bukam būtu jālec? Varētu kārtīgi pārsteigt savus kaimiņus igauņus un sagatavotību, tāpēc šogad tās ir tikai 3 distances, no kurām noskrieti ir divi Lūši. Bet, es jau raugos nākotnē lielāko daļu distances noskriet pa viņu teritoriju. un zinu, nākamā sezona – Lūsis – It is! Kas tev vislabāk patīk trasē? Kā tevi sauc? Pirmais, kas dod iekšējo sajūsmu un enerģiju, ir Mani sauc Sanita Rāviņa. atmosfēra notikuma vietā. Tad var saiet uz īso un

UZMANĪBU! IZRAISA ATKARĪBU! Iepērcies interneta veikalā www.graudaspeks.lv Izmanto kodu: esesmustirnubuks un saņem īpašo

10%

atlaidi

KOM

A AND

Teksts: Jānis Avotiņš, ASK Patria

Teksts: Līga Irbe

Talsu pauguraines Zaķi „Stirnu buks”- skriešanas svētki laimīgajiem!

„K

Kur vēl labāk var sajust dzīvi? Kur vēl vairāk var ad liekas, ka tāpat kā visiem citiem, tev viss ir: mīloša ģimene, veseli bērni, stabils satikt līdzīgi domājošus cilvēkus? Burvīga gaisotne, darbs. Četrdesmit gadu aktīvajā sporta brīnišķīga Latvijas daba, dzimtās zemes apceļošana, dzīvē viss ir izbaudīts: uzvaras un zaudējumi slēpošanā iespēja izskriet tās vietas, kur aizbraucot ekskursijā un biatlonā, prieka un bēdu asaras pēc spēlēm futbolā nekad neizstaigāsi. Smaidīgi cilvēki, uzmundrinājumi un florbolā, tūkstošiem smagu treniņu, un vēl, un un atbalsts no citiem skrējējiem trasē, saprotošie un vēl... Tu vari strādāt, rūpēties par saviem tuvajiem, iet jautrie komandas biedri, un galvenais, neviens nedzenas dziedāt, spēlēt ģitāru, braukt uz koncertiem, bet, kaut pēc rekordiem, bet pēc labsajūtas! „Apbrīnojama kas vairs nav tā, kā agrāk, no tavas dzīves ir pazudis masveidība, saliedētība un pozitīva aura”, saka Raivita. Nav grūti saskaitīt, cik laimīgu kaut kas tev ļoti svarīgs. Līdz pienāk cilvēku aizbrauc mājās pēc katra brīdis, kad tu saproti: „Viss, es jūtos Stirnu buka posma. slikti!” Tu uzvelc skriešanas kurpes Sākumā katrs par sevi. un dodies uz mežu. Mežs ir vieta, kur Burvīga gaisotne, Tomēr jau ar pirmajiem Stirnu pabūt pašai ar sevi, ar savām domām, brīnišķīga bukiem, stāvot uz starta līnijas kur es esmu patiesa pati pret sevi, Līga ar baltu skaudību vēroja, pret savu sirdsapziņu, kur es cīnos Latvijas daba, cik forši ir tiem, kuri ir KOPĀ!! ar saviem „mošķīšiem”, tā ir mana dzimtās zemes Ir kas uzmundrina, ir kas svētnīca. Un tikai skrienot es varu atbalsta, ir kas finišā gaida un ir atbrīvot ķermeni un prātu no ikdienas apceļošana... kam apkrist ap kaklu bezspēkā! problēmām un rūpēm, un tikai skrienot Braucot uz tālo Mākoņkalna es varu izbaudīt tās sajūtas, kuras likās posmu, tīri praktisku iemeslu jau aizmirstas, un tikai pēc skrējiena dēļ, sameklējām viena otru – es jūtos laimīga, jā nogurusi, bet laimīga. Skriešana arī man, tāpat kā daudziem citiem, Natālija Joničenko, Dace Hartmane, Dace Skrastiņa rada laimes sajūtu”, stāsta komandas kapteine Natālija. un Līga Irbe, tā arī sākās mūsu draudzība. Sapnis par Mēs jau nemeklējām Stirnu buku, Stirnu buks komandas veidošanu pieder Līgai. Braucot mājupceļā atrada mūs 2015. gadā lecot Abavas senlejā un no kārtējā Stirnu buka posma sapņojām par skaistām komandas formām, par komandu veidošanu, par to, Talsos. Tad arī mēs saslimām ar #ieskrienmežā. Kāpēc Stirnu buks? Kad kādu laiku jau esi nedaudz kā būtu, ja būtu. Vienā no kopīgajiem braucieniem dzima arī paskrējis, augums ir kļuvis stiprāks un vingrāks, elpa vieglāka, sirds izturīgāka, skriešanas solis vieglāks, nosaukums – Talsu pauguraines Zaķi. Pārsvarā nemanot pieķer sevi pie uzmācīgas domas, ka tev dalībnieki ir no Talsu puses, un mēs esam sava novada pietrūkst svētki, skriešanas svētki. Tāpēc arī Stirnu patrioti. Esam lepni un mīlam savu dabas pērli – Talsu pauguraines dabas parku ar skaisto Kamparkalnu. buks!

Iesākumā bijām Zaķa distances skrējēji, izņemot Līgu, kura ne reizes tā arī Zaķi nav izmēģinājusi. Zaķi ir aktīvi visu gadu un tādi esam arī mēs! Pirms 2018. gada sezonas sapratām, ka gribam un varam startēt jau oficiāli kā komanda. Tika uzrunāti vairāki aktīvi mūspuses skrējēji. Zaķi ļoti lepojas, ka mūsu pulkā ir tik lieliski skrējēji kā Alvita un Andris Mirecki. Alvita startē ar izciliem panākumiem Lūša distancē un katrās sacensībās, kurās piedalās ir labāko vidū uz pjedestāla. Andris ir ļoti ātrs un pienes komandai vērtīgos punktus Zaķa distancē. Komandai piebiedrojās arī Raivita Birkentāla, kura ar stabiliem panākumiem skrien Zaķa distanci, bet Kamparkalna posmā lieliski parādīja sevi Stirnu buka distancē un sezonu plāno pabeigt ar Stirnu buku Līgatnē. Mēs ļoti priecājamies par mūsu puišiem, kas ar katru posmu kļūst arvien spēcīgāki un veiklāki – stabilais Stirnu buks Ģirts Žagars, cīnītājs Zaķis – Edgars Kviatkovskis, veiklais Zaķis – Kaspars Videnieks, ātrais Zaķis – Jānis Pauliņš. Dace Skrastiņa visu sezonu startē Stirnu buka distancē un, ar katru posmu, parāda arvien labākus rezultātus. Martiņa ir lieliska brīvprātīgā, un trasē saņemt ūdens Dacei Hartmanei pa spēkam ir gan Lūsis, gan Buks, kā glāzi tieši no Martiņas rokām ir patiess prieks! Pagājušā gadā piedalījāmies pirmajā Kuršu Nerija komandai vajag, tā arī skrien! Līgai Irbei atliek pieveikt taku skrējienā Klaipēdā, kurš vēl pēdējo posmu, lai varētu piepildīt mums visiem bija ļoti veiksmīgs. savu sapni un uzkārt kaklā visas 7 Lūša Šogad pavasarī kopīgi mērojām distances medaļas. Mūsu komandas ceļu uz Igauniju, kur pieveicām vienīgais „leģionārs”, ja tā var teikt Stirnu buks 89. skrējienu apkārt Viljandi – Salvis Brasavs ir jelgavnieks, bet nebeidzas līdz ezeram. Regulāri piedalāmies Natālijas uzrunāts, neatteica mums ar finiša līniju, Bigbank “Skrien Latvija!” un šosezon ar panākumiem pārstāv posmos, ikgadējā piedalīšanās Zaķus Stirnu buka distancē. Katru seko pēcsvētku Lattelecom Rīgas maratonā, reizi, ka Salvis tiek izsaukts uz goda ballīte, jautrais skrējienā Patriots, 18. novembra pjedestāla, komanda ļoti lepojas. skrējienā “Izskrien Latviju” Mūsu kapteine Natālija Joničenko, mājupceļš, Talsos un kā komanda startējām pārsvarā startē Stirnu buka distancē rezultātu analīze arī seriālā “Noskrien ziemu”, kā – apbrīnojams cilvēks, ar milzīgām arī citos skrējienos. darbaspējām, stingru raksturu, kas un prieks Stirnu buks nebeidzas līdz rūdīts sportā vairāku desmitu gadu ar finiša līniju, seko pēcsvētku garumā. Vienmēr atradīs pareizos ballīte, jautrais mājupceļš, vārdus, lai uzmundrinātu, sapurinātu, atbalstītu. Cīnītāja, kas dzen sevi un triec citus, neļauj rezultātu analīze un prieks par bezgala skaistajām apstāties un palikt uz vietas. Komanda ir liela atbildība: atmiņām, kas iemūžinātas fotogrāfijās. smags darbs, tiekšanās pēc labāka rezultāta, pozitīva Paldies Stirnu buk, ka Tu esi! Mēs esam laimīgi iekšējā konkurence, motivācija atrasties labāko vidū. Mēs esam ļoti dažādi, komandas vidējais vecums ir kopā būt! 40 gadi. Lai gan Stirnu buka nolikums nav pateicīgs tik „pieredzējušiem” sportistiem, mums katram ir savi mērķi, savi sapņi un sasniegumi. Mēs kopīgi priecājamies par komandas biedru panākumiem un analizējam neveiksmes. Ikdienas garie treniņi, dažādos apstākļos ir grūti, tā ir rakstura pārbaude. Bet Stirnu buks ir svētki, tā ir kopā būšana, satikt līdzīgi domājošos. Mēs ikdienā cenšamies iesaistīt skriešanā arī savus bērnus. Ar savu piemēru parādīt, cik forši ir skriet visos gadalaikos un apstākļos. Cik forši ir skriet mežā! Kaspars no Susuriņa ir jau izaudzis līdz Zaķim. Un mazais Eduards stabili skrien skolēnu čempionātā, ir arī sevi pierādījis Zaķa distancē. Skolēnu čempionātā startēja arī abas māsiņas Anna un Paula. Ričards un Ralfs ar prieku un apņēmību veic Susura distanci.

TAKU

S SKRIE

ANA

Teksts: KRISTAPS ZAĻKALNS /Materiāls tapis sadarbībā ar žurnālu “Sports”/

Skriešanai mežā ir pievienotā vērtība Pieredzējais orientierists un kalnu skrējējs – Jānis Kūms

Kā atpazīt īstu Stirnu buku? - Īstam stirnu bukam būs ragi, jo tos sāk audzēt uzreiz pēc veco nomešanas… Rīgas ielās stirnu bukus var redzēt vakarpusē un identificēt pēc krekla vai galvas lentes vai kāda cita apģērba gabala no Stirnu buka kolekcijas. Bieži vien stirnu bukam uz rokas ir kāds gadžets, kas mēra noskrieto distanci, pulsu vai vidējo ātrumu.

Vai tas izskaidro, kādēļ pēc sešiem Stirnu buka posmiem visgarākajā Lūša distancē kopvērtējumā esi 1. vietā? - Noteikti tam ir pienesums, bet vairāki vadošie skrējēji, kā Dmitrijs Serjogins (2 no 3 posmiem nomaldījās no distances līdera pozīcijā) un Anatolijs Macuks, nav veikuši visus posmus, tādēļ situācija kopvērtējumā nav objektīva. Man ir gandarījums, ka katrā no šīs sezonas posmiem ir izdevies ielauzties TOP3. Personīgi – patīkams pārsteigums.

Tu savā blogā rakstīji, ka esi sācis trenēties pēc principa: mazāk ir vairāk, tādēļ ziemu izdevās Lielākos panākumus esi guvis savā pamata aizvadīt stabilā treniņapjomā, ik mēnesi veicot 300 km un trenējoties 30 stundas, tādējādi iztiekot bez sporta veidā – orientēšanās sportā. Kādēļ startēt arī traumām un slimošanas. Ko tieši tu mainīji savā taku skriešanas sacensībās? - Orientēšanās BIJA mans treniņprocesā? pamata sporta veids! Tagad manā - Fiziski visam nepietika laika sezonas sacensību kalendārā un bija jāatrod balanss starp ģimeni, Man nepatīk priekšroka ir taku skrējieniem. darbu un personīgām ambīcijām. skriet sacensībās Agrāk taku skriešanu iekļāvu Treniņprocesā galvenokārt esmu treniņplānā, lai gatavotos atteicies no tā sauktajām junk miles prieka pēc, orientēšanās sacensībām, jeb skriešanas bez konkrēta mērķa – tam ir treniņi. uzlabojot ātrumu. Laika trūkuma tikai tāpēc, ka vajag... Katru treniņu dēļ nevaru veltīt tik daudz laika aizvadu ar konkrētu mērķi. Ja dodos Ja sacensībās orientēšanās tehnikas treniņiem skriet prieka pēc, nesportoju uz asfalta, nevaru cīnīties ar apvidū – ceļš līdz kvalitatīvai bet gan Biķernieku mežā. Skriešanai treniņu zonai, treniņš un mežā ir lielāka pievienotā vērtība. labākajiem, tad atpakaļceļš – tas kopā aizņem Biķernieku mežā esmu izveidojis 3 labāk sacensībās vairākas stundas, tāpēc neizvirzu km aplīti ar 100 augstuma metriem. nestartēju. ambīcijas orientēšanās sportā. Noskrienu cik gribu un dodos mājās. Man nepatīk skriet sacensībās Otrkārt, cenšos regulāri apmeklēt prieka pēc, tam ir treniņi. Ja Andra Ronimoisa pirmdienās vadītos orientēšanās sacensībās nevaru treniņus Grīziņkalnā, kas sniedz labu vispārīgo fizisko sagatavotību – spēku. Treškārt, ziemā cīnīties ar labākajiem, tad labāk sacensībās nestartēju. apmeklēju Siguldas serpentīnus, ko patlaban esmu Kurš ir bijis tavs dzīves labākais gads? aizstājis ar Bākas kalnu Biķerniekos. Tiesa, vajag - 2013. gada sezona un sākums nākamai sezonai lielāku gribasspēku, lai uz 11 metrus augsta pampaka savāktu 500 augstuma metrus… Svarīga lieta, ko vēl – līdz notraumējos… Iekļuvu Latvijas orientēšanās esmu mainījis, ir miega režīms - tagad dodos pie miera izlasē startam pasaules čempionātā Somijā. Izdevās kopā ar meitiņu līdz pulksten 22. Pēc tam mierīgi varu garajā distancē izcīnīt 40.vietu. Pēc tam aizvadīju piecelties sešos no rīta, lai izskrietu treniņu. Esmu spēcīgu ziemu ar treniņiem un varēju krāmēt somas arī uz Eiropas čempionātu Portugālē. Startēju arī pasaules pielāgojis treniņus apvidum, kurā aizvadu sacensības. kausa posmā, kur ieguvu 10.vietu vidējā distancē. Biju

emocionāli stipri uzlādēts un jutu, ka fiziski varu skriet augstā līmenī, ko pierādīja starti Eiropas čempionātā – kvalificējos garās distances finālam un ar Latvijas stafetes komandu izskrējām 7.vietu, vēl trešā etapa vidū reāli cīnījāmies par bronzas medaļām. Beigās pietrūka 1 minūte un 24 sekundes. Pēc paisuma nāk bēgums. - Jā, pēc tam mans uzvaru gājiens beidzās. Cīnījos ar dažādām traumām, atteicos no starta 2014.gada pasaules čempionātā… Divus gadus centos savākties līdz nolēmu, ka neesmu gatavs ziedot tik daudz, lai piepildītu savu ego – vairāk nav bijis manos spēkos atgūt tādu līmeni, kādu biju sasniedzis orientēšanās sportā. Taču noteikti jāpiemin 2017. gads, kad piedzima meitiņa. Tas lika nolaisties tuvāk zemei. Ko tev nozīmē dzimtene – Latvija? - Latvija man ir mājas, uz kurām vienmēr gribas atpakaļ. Esmu gana daudz blandījies pa pasauli – pabūts 30 valstīs, bet allaž piezogas sajūta: gribas atpakaļ uz Latviju. Blandījies? - Studiju gados periodiski dzīvoju Zviedrijā, lai

trenētos zviedru klubā. Skandināvijā pavadīts visvairāk laika, daudz laika pavadīts arī Spānijā un Portugālē ziemas treniņnometnēs. Neaizmirstams ceļojums ir bijis ar auto pa Balkāniem – tas bija VAU! Ar ko tev asociējas Līgo svētki? Ha-ha! Ar savu dzimšanas dienu, jo esmu dzimis Jāņos. Zaļumballe, alus, gaļas cepšana un Līgo dziesmas. Kurš ir labākais latviešu alus? – Izlejamais. Kas ir pirmā Līga, kas nāk tavā prātā? - Neticēsi, bet man ir dvīņu māsa, kurai vārds ir… Līga. Neprasi kāpēc! Kāda bija tava bērnu dienu lielākā laime? - Esmu audzis laukos un neko nezināju par planšetēm, datorspēlēm, internetu. Lielākā laime bija brīvā daba – Gauja, kur makšķerēju, mežs – kur sēņojām un ogojām. Turpat blakus vecvecāki. Tādu bērnību es gribētu arī saviem bērniem - siena talkas, dārza ravēšana un citas lauku štelles. Pienesums gan raksturam, gan rūdījumam. Saldējumam ir pavisam cita

Vizītkarte Jānis KŪMS

garša, ja to nopelna, nevis vienkārši nopērk veikalā. Ko taviem bērniem vajadzētu darīt tāpat kā tev? - Tas nav godīgi pret bērniem – prasīt, lai dara ko vecāki. Varu gribēt to, lai viņi paprasa manu viedokli, pašam rādot priekšzīmi. Noteikti uzmanība jāpievērš izglītībai.

Dzimis: 1988. gada 24.jūnijā Alūksnē Nodarbošanās: Būvniecības projektu vadītājs un būvuzraugs Izglītība: Inženierzinātņu maģistrs būvniecībā Augums, svars: 172 cm, 57 kg Ģimenes stāvoklis: precējies ar Zani, meita Dārta (1 g.) Pirmais treneris: Edgars Bernāns Lielākie sasniegumi: 7.vieta EČ stafetē orientēšanās (2014.g. Portugāle) 10.vieta PK posms orientēšanās vidējā distancē (2014.g. Spānija) 6.vieta PČ stafetē orientēšanās militārpersonām (2013.g. Zviedrija) 2.vieta Baltijas čempionāts stafetē orientēšanās (2013.g. Igaunija) 4.vieta Pasaules parku tūre orientēšanās vidējā distancē (2013.g. Ķīna) Citi sporta veidi: agrāk futbols Grāmata, ko citiem iesaki: Sesilija Aherna The Gift

Vai ir kādas sacensības, kas tevi biedē? - Vairs nē. Pēc 2016. gada pasaules čempionāta taku skriešanā nolēmu, ka neizaicināšu sevi sacensībās, ja nebūšu tām gatavs. Esmu apzinājies savas spējas. Ja tev būtu tāda vara – ko tu pavēlētu visiem sporta funkcionāriem? - Pavēlētu, lai tiek sakārtota bērnu sporta sistēma un infrastruktūra. Pie katras skolas ir jābūt sporta laukumam – futbola laukumam un basketbola grozam. Nav svarīgi vai skolā mācās 100 vai 500 bērni – visiem ir jābūt pieejamām līdzīgām iespējām. Ko tu novērtē savā sievā? - Viņa ir tieša, saka ko domā un nepieciešamības gadījumā atsēdina mani – dažreiz to man pat vajag. Mums abiem patīk skriet – tas padara sadzīvi vieglāku. Apbrīnoju, ka viņa ir pieņēmusi to, ka man patīk sacensties, bet viņa skrien citu iemeslu dēļ. Viņa man ir iemācījusi dzīvē atrast balansu. Ko tu nekad nedarītu par naudu? - Lietas, kas ir pret manām vērtībām. Ar naudu var daudz ko, bet gudrāks nekļūsi. Kas tev ir skaidrs kā diena? - Mans rīts nevar sākties bez kafijas. Vai tev ir kāds mīļš dzīvnieks? - Agrāk, kad mācījos Gaujienā, mums bija kaķene Singa. Tā nodzīvoja ilgu mūžu un bija ļoti uzticama un mīļa.

TAKU

S SKRIE

ANA

Baidīties nozīmē zaudēt Stirnu Buka Zaķa distances favorīte, Sieviešu skrējiena 2018 uzvarētāja, Neiespējamā skrējiena 2017 50 km distances uzvarētāja – Līga Girgensone. Kā atpazīt Stirnu buku? - Īstens Stirnu buks būs gatavs doties distancē, nesatraucoties par to, kas tajā sagaidīs, un pēc skrējiena dalīsies ar citiem iespaidos un emocijās, izceļot šo piedzīvojumu starp citiem pasākumiem. Šogad esi piedalījusies divās Stirnu buka sacensībās Tērvetē un Jaunpiebalgā dinamiskajā Zaķa distancē, izcīnot divas uzvaras. Kāda ir tava panākumu recepte? - Treniņprocess un atjaunošanās starp treniņiem, lai veiksmīgi varētu sagatavoties katrām sacensībām. Šī skriešanas sezona man ir īpaša tieši ar debiju Stirnu bukā sacensībām. Tā kā šosejas skrējienos mana iecienītākā distance ir 10 km, Stirnu bukā izvēle krita par labu Zaķim, kura distances garums ir 8 līdz 13 km robežās.

Kam ir jānotiek, lai vieglatlēte no stadiona ieskrietu mežā? - Man patīk pārmaiņas, nospraust jaunus mērķus un tiekties uz tiem. Pēdējos trīs gadus stadiona skrējieni mani nesaista. Sacensību kļuvis vairāk un startēt visās pēc kārtas nav iespējams, un pat nav vajadzība. Ja vienā dienā sakrīt divas vai trīs dažādas sacensības, tad izvēlē ir par labu tām, kas ir patīkamākas. Priekšroku dodu šosejas vai krosa skrējieniem, kuriem sagatavošanās var notikt dažādos apvidos. Gatavojoties stadiona sacensībām, ir jāieplāno atsevišķi treniņi stadionā, tāpat arī nepieciešami speciālie apavi ar naglām. Kādēļ izvēlējies kļūt par policisti? - Valsts policijas koledžā mācību programmā ir daudz praktisko nodarbību, tostarp arī fiziskā sagatavošana un speciālā tuvcīņa. Tas piesaistīja

Teksts: KRISTAPS ZAĻKALNS /Materiāls tapis sadarbībā ar žurnālu “Sports”/

manu uzmanību un sapratu, ka man kā skrējējai šādas praktiskās apmācības palīdzētu. Jau studiju laikā jutu, ka skolā un darbā iegūtais būs noderīgs dzīvē, lai zinātu, kur vērsties pēc palīdzības. Kurš ir bijis tavs dzīves labākais gads? - Pagājušais, jo absolvēju Valsts policijas koledžu un sāku strādāt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes struktūrvienībā. Sāku justies finansiāli un materiāli nodrošināta. Darbs aizņem daudz laika, bet brīvie brīži tiek veltīti treniņiem. Esmu laimīga, jo veiksmīgi izdodas apvienot iesākto. Tāpat pārstāvēju sava trenera Jura Beļinska vadīto SK Metroons komandu skriešanas seriālā Bigbank Skrien Latvija un individuāli guvu panākumus 10km distancē. Gada kulmināciju piedzīvoju ultramaratona “Neiespējamais skrējiens” 50 km distancē Valkā. Piecas nedēļas pirms sacensībām sapratu, ka vēlos pagarināt skriešanas sezonu un startēt tobrīd 19. novembrī gaidāmajā ultramaratonā Latvijas un Igaunijas pierobežā, tādēļ patstāvīgi uzsāku gatavošanos… Pēc finiša īsti nevarēju saprast, kas tieši bija visgrūtākais – tieši gatavošanās ultramaratonam vai pats skrējiens. Ultramaratons man deva pārliecību, ka varu pieveikt skrējienus, kas ir garāki par ierasto 10 km vai pusmaratona distanci. Tiesa, ticu, ka labākie gadi man vēl ir tikai priekšā un es uz to tiecos. Ko tev nozīmē dzimtene – Latvija? - Man Latvija saistās ar manām dzimtajām mājām Dobelē. Ar ko tev asociējas Jāņi? - Nevieni citi svētki nav tik bagāti ar latviešu tradīcijām kā Jāņi. Šos saulgriežus ir patīkami pavadīt pie dabas. Kopš bērnības man patīk, ka Jāņos tiek kurināts ugunskurs, mājās gatavotas svētku uzkodas, saaicināti radi un kopā izbaudīta vasaras burvība.

Pēc finiša īsti nevarēju saprast, kas tieši bija visgrūtākais – tieši gatavošanās ultramaratonam vai pats skrējiens.

Vai tev garšo alus? - Neesmu alus cienītāja. Kurš ir pirmais Jānis, kas tev nāk prātā? - Mans dvīņubrālis Jānis Girgensons - viens no ātrākajiem garo distanču skrējējiem Latvijā! Lai gan esam atšķirīgi, man ar brāli ir daudz kopīgā. Viņš ir cilvēks, no kura var daudz mācīties un kuram prasīt padomus. Kādēļ viņu vēl neesi ievilinājusi Stirnu bukā? - Treneris neatzīst skrējienus, kas nenotiek stadionā vai uz šosejas, kur gadiem ir cementēta fiziskā bāze. Līdzīgas domas ir Jānim, turklāt Stirnu bukā nav naudas balvas – elites skrējējiem tam ir nozīme. Es vairāk vados pēc savām vēlmēm.

Kāda ir dvīņubrāļa ietekme uz rezultātiem? - Bērnībā tuvinieki mēdza prasīt, kā veicas ar mācībām un ar skriešanu. Kopš pamatskolas laika, kad startējām rajona sacensībās, negribēju iepalikt no Jāņa nedz sacensībās, nedz mācības. Apzinājos, ka katrs ietilpstam savā kategorijā: viņš – jaunietis, bet es – jauniete.

Vai esi kādreiz noskrējusi viņu? - Vienīgais, kā viņu varu noskriet - iegūt sieviešu konkurencē augstāku vietu nekā Jānim vīriešu konkurencē. Manā skriešanas kontā ir viens ultramaratons , bet Jānim maratons bijis garākais veikums (smaida). Vai viņš tevi ievilka skriešanas pasaulē? - Ne gluži. Ģimnāzijā pēc rajona sacensībām mani un Jāni uzrunāja Dobeles sporta skolas trenere Skaidrīte Velberga. Tas būtu savādi, ja no ģimenes tikai Jānis apmeklētu treniņus, bet es – nē, jo ierasts, ka vecāki brauca pēc mums. Skriešana aizrāva mūs abus. Vēlāk 2010.gadā sākām katrs savas studiju gaitas Rīgā – tad Jānis pirmais sāka praktizēties pie trenera Jura Beļinska

BRĪVĪBAS

ROGAININGS

2018

ABAVAS SENLEJA

Kandavas novads

17.

novembrī Pieteikšanās līdz 11. novembrim

www.rogaining.lv www.coksilva.lv

Vizītkarte Līga Girgensone Metroonā. Drīz vien treneris Jānim prasīja par mani, un kopš 2012.gada jūnija arī es trenējos pie Beļinska. Tad jau lejat sviedrus kopā? - Dažkārt. Pārsvarā skrienu neatkarīgi no Jāņa, jo temps katram savs. Mums ir veiksmīga sadarbība ar treneri Beļinski, jo rezultāti progresē. Tagad pati plānoju savu treniņprocesu, bet pēc tam dodu trenerim ziņu par padarīto treniņdarbu. Ja tu kādam taku skriešanas iesācējam varētu sniegt padomu – kāds tas būtu? - Iesaku izvēlēties distanci atbilstoši sagatavotības pakāpei. Nav nepieciešams darīt sev pāri, lai pēc skrējiena justos sliktāk. Kāda bija tava bērnu dienu lielākā laime? - Bērnību varēja pavadīt neuztraucoties par to, kas būs, kad izaugšu liela… Bija vecāki un citi līdzcilvēki, kas par mani rūpējās. Ja tu dotu bērnam padomu par dzīvi – kāds tas būtu? - Ne tikai bērnam, bet jebkuram: iesaku kustēties un nostiprināt veselību. Vesels un kustīgs cilvēks var paveikt daudz un sasniegt izvirzītos mērķus. Vai ir kāda sacensības, kas tevi biedē? - Baidīties nozīmē zaudēt. Ja esmu izgājusi uz starta līnijas, esmu ieguvēja. Man bailes nevar sagādāt, ja es daru to, kas man patīk un padodas. Pirms sacensībām mēdz būt uztraukums, bet tas nenozīmē, ka baidos. Kas tev sniedz cerību? - Gribasspēks un apņēmība. Ko tu novērtē vīriešos? - Novērtēju vīriešus, kuri ir pacietīgi, rūpējas par sevi un līdzcilvēkiem un spēj izturēt manu raksturu (smejas).

Dzimusi: 1991.gadā 20. augustā Dobelē Nodarbošanās: policiste Izglītība: Valsts policijas koledža; 1.līmeņa profesionālā augstākā izglītība Augums, svars: 170 cm, 59 kg Ģimenes stāvoklis: neprecējusies, bet laimīga Pirmais treneris: Skaidrīte Velberga Lielākie sasniegumi: uzvarētāja 5km distancē Lattelecom Rīgas maratonā (2015.g.), vicečempione 8+ km distancē skriešanas seriālā Noskrien ziemu (2017. g.), 2. vieta LČ krosā (2017.g. Carnikava), uzvarētāja ultramaratonā Neiespējamais skrējiens 50km distancē (2017.g. Valka/Valga), 3.vieta sezonas kopvērtējumā Bigbank Skrien Latvija 10km distancē (2017.g.), čempione skriešanas seriālā Noskrien ziemu 8+ km distancē (2018. g.), 2. vieta komandu ieskaitē SMScredit.lv Stipro skrējiens”, Ķegums (2018.g.) Citi sporta veidi: riteņbraukšana Grāmata, ko citiem iesaki: Kistofers Makdugala Dzimuši, lai skrietu

Ko tu nekad nedarītu par naudu? - To, kas liktu pārkāpt manus principus. Nauda nav tik svarīga, lai apkaunotu sevi. Par ko tu esi pateicīga? - Esmu pateicīga, ka varu katru jaunu dienu mosties un virzīties uz priekšu. Šī iespēja liek novērtēt iepriekš darīto un sasniegto. Vai tev ir kāds mīļš dzīvnieks? - Mani saista kaķi. Samīļojot šos dzīvniekus, viņi rada mieru. Ir jautri viņus vērot, kad viņi darbojas savā nodabā.

REZ

AT T L U

I LVM čempionāta taku skriešanā skolu jauniešiem

Zēni U10 Dalībnieks

Meitenes U10 Skola

Skola

Rezultāts

Ginters Bērziņš

Madonas pilsētas 1. vidusskola

00:43:06

Annika Zālīte

Ulbrokas vidusskola

Martins Stūrītis

Siguldas 1. pamatskola/ Siguldas Sporta skola