Es esmu Stirnu buks I 01 (08) Piekraste I 2019.

2019 #1 (8) | CARNIKAVA

PIEKRASTE

30.03.

ES ESMU STIRNU BUKS

I n t e rvi j a s | A P S K AT I | s ac e n s ī b a s | r e z u ltāt i | kar t e s 1

LATVIJAS VALSTS MEŽU

SKOLU JAUNIEŠIEM TAKU SKRĒJIENOS

Distance 30.03.

Carnikava

4-6 km visām vecuma grupām.

KUR un KAD?

27.04.

Tērvete

08.06. 06.07.

Saldus

☺ Vertesana

05.10.

Cēsis

Tiks vērtēti katra dalībnieka trīs labākie rezultāti.

*

Balvu fonds

07.09.

Tātad, lai kļūtu par čempionu, jāpiedalās vismaz trīs posmos, skrienot 4-6 km distances.

3

visvairāk pārstāvētās Skolu komandas tiks apbalvotas ar sporta inventāru, attiecīgi 1000, 600 un 400 eur apmērā. (Balvu fondu nodrošina – Veikals SPORTLAND)

3

stiprākās komandas (skolas, sporta biedrības, draugu kopas un klubi - neatkarīgi no vecuma grupas), kuras sasniegs vislielāko punktu summu visos 7 Taku skriešanas čempionāta posmos, tiks apbalvotas ar sporta inventāru, attiecīgi 600, 400 un 250 eur apmērā.

Vērtējumu noteiks katras Komandas 4 dalībnieku punktu summa, kuri attiecīgajā posmā uzrādījuši visaugstvērtīgākos rezultātus. (Balvu fondu nodrošina – Veikals SPORTLAND)

Dalíbas maksa

☼

e z i n Orga

2

17.08.

Alūksne Ventspils Krimuldas muiža

WWW.STIRNUBUKS.LV

~

4–6 eur/skolēns.

☺

Signis Vāvere, Žurnāla galvenais redaktors

G

andrīz četros tūkstošos metru augstumā, kalnos cēlos četros no rīta, lai skrietu vēl augstāk. Ārā tādi mīnusi, ka zobu mazgāšanai domātais ūdens ir sasalis un mugursoma tik viegla, jo visas drēbes ir mugurā. Un, lai arī augšā kalnos ir skaisti – pirmie saules stari ielejā, sasalušajos strautos izveidojušās skaistās ledus skulptūras, tā mazā dūmaka, kas rotaļājas ap virsotnēm vai pat ezers, uz kura sniegs un smiltis veido kosmiska paskata tuksnesi – tomēr tur, tu vienā brīdī saproti, cik skaisti ir mājās, cik ļoti patīk tur būt.

Stirnu buks jūs šogad aizvedīs uz septiņām skaistām vietām. Pirmajos posmos redzēsiet kā mostas daba, kā viss plaukst un vairojas, kā šķiet, ka Latvija ir simts dažādu zaļu krāsu ietverta. Vasaras siltajos posmos būs saule un, lai arī lietus reti kad ir bijis Stirnu buka sabiedrotais, bet varu iedomāties, cik forši būtu skriet pa Pilssalas takām silta lietus laikā, pēc tam iedzert alu ar draugiem, klausoties labu mūziku. Un rudenī – sportistiem vajadzēs pēdējos punktus savam un komandu kopvērtējumam, bet taku skriešanas mīļotāji varēs baudīt zelta rudeni Gaujas krastos.

Atceries, beidzoties pagājušā gada sezonai, mēs

prasījām – vai atvedīsi savu vai paziņu bērnu uz Latvijas valsts mežu čempionātu skolu jauniešiem taku skriešanā? Jūs lielākā daļa atbildējāt, ka JĀ. Tas mums bija milzīgs novērtējums, ka jūs savu kaislību uz taku skriešanu un Stirnu buku, esat gatavi parādīt mūsdienu jaunajiem cilvēkiem. Un, ziniet, šeit ir arī atgriezeniskā saite – kāda bērna vecāki interesējās, kā paši var pieteikties Stirnu bukam un vai varēs skriet kopā ar bērnu, jo nav varējuši saprast, kas tajā Stirnu bukā tāds notiek, ka viņu atvase raujas celties sestdienas rītā, braukt pat uz otru Latvijas malu, skriet pa mežu un mājās atgriezties ar spīdošām acīm. Šogad arī viņi piedalīsies, jo biežāk grib redzēt savu bērnu tik aizrautīgu.

Un Stirnu buks nav tikai taku skriešana. Tā ir satikšanās ar draugiem un līdzīgi domājošiem, tā ir lieliski pavadīta sestdiena, ar iespējamu plānu apskatīt ko vairāk konkrētajā apkārtnē, tas ir gards alus un laba maltīte, mūzika, ballīte un pat iespēja kaut ko laimēt loterijā. Brauc arī šogad, ņem līdzi draugus, bērnus, omes, pat suņiem būs iespēja izskrieties! #esesmustirnubuks un Tu arī esi!

Es esmu Stirnu buks 2019. #1(8)

Fotogrāfi: Mareks Gaļinovskis, Andris Jermuts, Santa Sinka, Anuj Adhikary Tulkotāja: Renāte Ribaka Druka: Dardedze Hologrāfija Pārpublicējot materiālus, nepieciešama biedrības “Engures sportam” atļauja.

Izdevējs: Biedrība “Engures sportam” Galvenais redaktors: Signis Vāvere Redaktori: Rimants Liepiņš, Anda Sproģe-Vāvere Mākslinieks: Aldis Rocēns

Īpašs paldies

Dabas aizsardzības pārvaldei un dabas parkam “Piejūra”, Carnikavas novadam, jo īpaši Ingai Čaupalai un Edvīnam Krūmam, vīram ar karti - Artim Ločmelim.

1

IK CARN

2

AVA

30.03.

PIEKRASTES STIRNU BUKS

9:00 Sākas sacensību reģistrācija un numuru izņemšana.

11:00 Starts distances “Gardu muti Susurs” dalībniekiem.

11:30 Starts Kanikrosa distances – sportistiem, kas skrien sasaistē ar suni – dalībniekiem.

12:00 Starts distances “Viršu Zaķis” dalībniekiem.

12:30 Starts distanču “VENDEN Stirnu buks” un “Lūsis” dalībniekiem.

13:00 Starts LVM čempionāta taku skriešanā skolu jauniešiem un distances “EJ! Vāvere” dalībniekiem.

16:00 Apbalvošana LVM čempionāta taku skriešanā skolu jauniešiem dalībniekiem.

16:30 Apbalvošana distanču “Viršu Zaķis”, “VENDEN Stirnu buks”, “Lūsis” un sprinta etapa “GO! Stirnu buka Kalnu karalis/karaliene” uzvarētājiem vecumā grupās un sacensību kopvērtējumā.

17:30 Balvu izloze un sacensību noslēgums.

No 11:00 Sacensību ekspo, radošās darbnīcas, rotaļas, mūzika un citas aktivitātes visas dienas garumā.

3

4

Dzirnezers

5

I E PA

6

Z

I L AT V I T S Ī

JU

IESAKA: Dabas parks “Piejūra”

Dabas parks “Piejūra” Dabas parks ir īpaši aizsargājama dabas teritorija, kas pārstāv noteikta apvidus dabas un kultūrvēsturiskās vērtības un kas ir piemērota sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai

D

abas parks “Piejūra” dibināts 1962. gadā, tas aizņem ap 38 km garu un 0,5 līdz 2 km platu joslu Rīgas līča krastā no Vakarbuļļiem līdz Inčupei.

Teritorija skar 3 lielu upju – Lielupes, Daugavas un Gaujas – grīvas. Tas ietilpst Rīgas pilsētas, Carnikavas un Saulkrastu novadu teritorijā. Šai teritorijai raksturīga daudzveidīga daba un ainavas. Šeit atrodas gan pludmales zona ar baltajām

un pelēkajām kāpām, dažādas pļavas, tostarp piejūras pļavas, lielākoties sausie priežu meži, ezeri. Galvenās dabas un kultūrvēsturiskās vērtības koncentrējas Vakarbuļļos starp Buļļupi un Lielupi, Daugavgrīvā, Mangaļsalā, Gaujas grīvā un kreisajā krastā, ap Garezeriem un Umja ezeru. Vecie priežu meži, plašās priekškāpas un pludmales ir iecienītas apmeklētāju atpūtas vietas.

7

Tikai 1 EUR STs sezonas taku skriesanas seriala "Stirnu Buks" 1. posma visiem dalTbniekiem davinasim nelaimes gadTjumu polisi uz skrejiena laiku.

Savukart, no aprTja vidus, parejos posmos Tev bus iespeja to iegadaties tikai par 1 eur.

Parupejies par savu drosTbu un izbaudi skrejienu pilnTba!

Aizpildot registracijas veidlapu Stirnu Buks majas lapa, izvelies iespeju iegadaties nelaimes gadTjumu polisi par 1 EUR.

gjensidige.lv 8

\. 67112222

40 Gjensidige

Ko dabas draugi var šeit darīt:

Caur Piejūras dabas parku iet viens no nozīmīgākajiem putnu migrācijas ceļiem Eiropā.

Vislabāk putnus iespējams vērot Daugavas un Gaujas grīvās, kā arī Mangaļsalas niedrājos. Te var sastapt gan ūdensputnus, gan dziedātājputnus, gan arī – ja paveicas – ūpjus un jūras ērgļus.

Dabas parkā sastopamas daudzas retu augu un dzīvnieku sugas. Ummja ezerā konstatētas tādas retas augu sugas kā Dortmaņa lobēlija, ezerenes u.c.. Pie Garezera konstatētas vairākas retas sikspārņu sugas.

Vakarbuļļi ir viena no nedaudzām vietām Latvijā, kur sastopami piejūras zālāji ar tiem raksturīgām augu sugām - zemeņu āboliņu, jūrmalas pienzāli, purva pieneni, jūrmalas armēriju u.c. Šī teritorija ir arī viena no trīs purva mātsaknes atradnēm Latvijā.

• Baudīt dabas parka sniegtās rekreācijas iespējas, izvēloties atpūtniekiem īpaši veidotu infrastruktūru, kā arī apmeklēt dabas objektus: • veselības taka Mangaļsalā, kas ir aprīkota ar vingrošanas elementiem (24.0563,57.0634) • Promenādes taka Carnikavā (57.1332839, 24.2646887) • labiekārtotās pludmales Rīgā (24.0506,57.0692) un Lilastē (57.1874895, 24.3294473).

• Daugavgrīvas tornis, no kura var vērot lagūnu niedrājos dzīvojošos putnus, un labiekārtotā Valentīna Pikuļa taka (24.0110,57.0299) • pastaigu takas uz koka gulšņiem – Rīgā (24.0875,57.0710) un Garciemā (57.1082162, 24.1920973) • “Rožu kāpu” un “Dzīvības ieleju” Garciema apkārtnē • Trīs draugi – trīs kopā saaugušas priedes, netālu no dzelzceļa stacijas „Kalngale” • Sīkāka informācija par dabas parka apskates objektiem un takām atrodama mobilajā lietotnē “Dabas tūrisms” – DP “Piejūra”

Labas uzvedības normas dabas parkā “Piejūra”. Šajā teritorijā liegts:

• nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, pajūgiem, mopēdiem un motorolleriem pa dabas parka teritoriju, ja tas nav saistīts ar īpašumu apsaimniekošanu un dabas parka apsaimniekošanu un uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu; • bojāt un iznīcināt speciālās informatīvās zīmes, kā arī informācijas stendus un labiekārtojuma objektus; • pārvietoties ar ūdens motocikliem un motorjahtām, izņemot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu pārvietošanos saistībā ar dienesta pienākumu izpildi; • atrasties Ummja ezerā no 1. jūnija līdz 15.augustam.

Tajā laikā iesakām peldēties blakus esošajā Dzirnezerā, Lilastes ezerā, Dūņezerā un jūras piekrastē; • celt teltis un kurināt ugunskurus ārpus ierīkotām publiski pieejamām atpūtas vietām; • pieļaut suņu atrašanos brīvā dabā bez pavadas.

9

10

11

T aku

12

skrie

ĹĄ ana

Teksts: Antra Briede, ārste, ortomolekulārās terapijas speciāliste

Nedaudz par uzturvielām, gatavojoties startam Skriešanas sezona sākas. Ar to arī apsveicu, jo pētījumos ir pierādīts, ka mazkustīgums ir “nāvīgāks” nekā adipozitāte jeb aptaukošanās.

Pat tikai intensīva iešana 20 minūtes dienā samazina mirstību par 16-30%. cik daudz dažādu ēdienu mēs apēdam nedēļas laikā.

Katru rītu auzu putra, pusdienās kartupeļi/rīsi plus gaļa, kāds gurķis/tomāts, kāds ābols. Ja gatavojamies sportot, vērts piedomāt par ēdienkartes paplašināšanu, tās daudzveidību. Tas attiecas nevis uz, piemēram, Laikā, kad tik daudz uztura kārdinājumu visapkārt, cepumu vai sieru dažādu veidu dažādošanu, bet tieši uz gados jaunam sportistam varētu būt grūti apzināties uzturvielu dažādošanu. Visi miltu ēdieni liekami vienā pilnvērtīga un kvalitatīva uztura nozīmi sportisko kategorijā. Svarīgs princips - pēc iespējas mazākā sasniegumu sakarā. Cilvēka organismā nepārtraukti kaloriju daudzumā ietilpināt pēc iespējas vairāk noris miljoniem bioķīmisku procesu, līdzīgi kā rūpnīcā uzturvielu – mikro un makroelementu, un vitamīnu. visu laiku notiek ražošana (ražojam enerģiju, ražojam Un – nekāda pārsteiguma – tie galvenokārt ir augu jaunas šūnas), bet ražošanai neieciešamas izejvielas. valsts produkti. Dārzeņi un augļi ir ne tikai sportistu, Viss, ko apēdam, šūnās kalpo par izejvielām dažādu bet ikviena cilvēka uztura piramīdas pats pamats.

Ikviens sportists zina, ka nepieciešami ogļhidrāti. dzīvības procesu nodrošināšanai. No tā, cik kvalitatīvas Kāpēc? Ogļhidrāti, līdzīgi kā uzturvielas mēs uzņemam būs benzīns automašīnai, ir ātrs atkarīga šūnu, audu un orgānu enerģijas avots. Sportā ir svarīgi kvalitāte. Tai skaitā cīpslu, muskuļu, Pēc iespējas enerģiju iegūt ātri, tieši tad, kad locītavu kvalitāte. Ar uzturu var nepieciešamas. Lēnāks enerģijas ietekmēt enerģijas daudzumu, mazākā kaloriju iegūšanas veids ir no taukiem. tātad arī sportisko veiktspēju, daudzumā Ikdienas gaitās tas ir galvenais spēku, izturību. Ar tā palīdzību un enerģijas ieguves mehānisms, uzturvielu kvalitāti var ietekmēt ietilpināt pēc bet sportā vajag “ātro”, tātad kognitīvās funkcijas (uztveri, iespējas vairāk nepieciešami ogļhidrāti. Tie ir domāšanas ātrumu, asumu, atmiņu), cukuri, ciete (maize, makaroni, arī labu pašsajūtu un laimes sajūtu. uzturvielu kartupeļi, rīsi, graudaugi). Ar Ar uzturu var ietekmēt pat miega ogļhidrātiem saprot arī šķiedrvielas. kvalitāti. Tāpēc vienmēr ir vērts Tās organismā neuzsūcas, bet piedomāt, ko tieši liekam mutē. nodrošina labvēlīgu vidi zarnās, tādējādi piedalās Trenējoties skriešanas sezonai labāk nekā neēst uztura šķelšanā. Zinām, ka 70% imūnās sistēmas šūnu vai sēdēt uz dažādām diētām ir – ēst, noteikti ēst! ir zarnās un tikai tad, ja tur ir labvēlīga vide, organisms Vismaz 3 reizes dienā, varbūt pat 4 vai 5 reizes pats spēj sintezēt daudzus vitamīnus, piem., B grupu vai dienā mazākām porcijām. Bet panākumu atslēga ir K vitamīnu. Lai nomestu svaru, ogļhidrātu daudzums uztura daudzveidībā. Diemžēl vairumam cilvēku uzturā jāierobežo, savukārt sportistam gatavojoties ir pierasti ikdienas gaitu maršruti, tāpat kā pierasti sacensībām svarīgi nodrošināties ar pietiekamu ceļi, veikalā iepērkoties. Mums ir paradums pārsvarā ogļhidrātu krājumu muskuļaudos, kur tie sporta laikā pirktas pazīstamas lietas. Ir vērts pievērst uzmanību, tiks izmantoti straujai enerģijas ražošanai.

Uzturs sportistam varētu būt tikpat svarīgs kā labi sporta apavi skrējējam.

13

14

Sporta uztura piramīda Iekaisumu uzturošs uzturs Maz vērtīgo uzturvielu

Saldumi,

“neveselīgā pārtika”

Enerģijai

Omega-3, zivis, sēklas, rieksti Pilngraudu ogļhidrāti

Proteīns

Pretiekaisuma iedarbība Muskuļu atjaunošanās

Augļi un dārzeņi

Stimulē imūno sistēmu

Mazina iekaisumu

Tauki uzturā vēl nesen bija sliktie zēni, tomēr laiki mainās. Tie nepieciešami katras šūnas apvalku veidošanai, bet šūnas apvalku kvalitāte atkarīga no tauku kvalitātes, ko apēdam. Labi šūnapvalki nozīmē, ka šūna ir izturīga. Sportā ir īpaši svarīgi, lai stresa apstākļos šūna neietu bojā un asinsritē nenonāktu toksiskie šūnas sabrukšanas produkti, kas var izraisīt aknu vai nieru bojājumu. Piemērus šādiem gadījumiem esam dzirdējuši. Tauki nodrošina organismu ar taukos šķīstošajiem vitamīniem (KEDA). Smadzenes galvenokārt sastāv no taukiem. Un, kā jau minēju, tauku kvalitāte orgānos, arī smadzenēs, atkarīga no to kvalitātes uzturā. Ir tauki, kuriem ir pierādīta pretiekaisuma iedarbība –­ omega-3 taukskābes.

“Sliktie tauki” ir, piemēram, transtaukskābes, kas tiek izmantotas pārtikas rūpniecībā, piemēram, cepumos, šokolādes konfektēs, vafelēs, kausētā sierā, margarīnā.

Taukus var uzņemt no ceptiem vistu nagetiem, un taukus var uzņemt ar ekstra virgin olīveļļu, kas ir salātu mērcē. Abi ir tauki, katram sava kvalitāte.

Proteīni jeb olbaltumvielas ir pamatviela, no kā tiek veidoti visi audi ­– muskuļi, cīpslas, saites, smadzenes utt. Sportistam ir svarīgi ik dienu uzņemt pietiekamu daudzumu olbaltumvielu, jo atšķirībā no ogļhidrātiem un taukiem, olbaltumvielu rezerves organismā neveidojas. Tas nozīmē, ka olbaltumvielām jābūt ēdienkartē katru dienu, vienmērīgi izdalītām katrā ēdienreizē. Patiesībā vienā reizē organisms var izmantot tikai 20-25 g olbaltumu, pārējais kļūst par taukiem. Tātad, ja brokastīs vai pusdienās proteīns netika uzņemts, tad vistas filejas gabals vakariņās nekompensēs visas dienas devu, tā teikt, nauda vējā.

Vitamīni un minerālvielas ir tās vielas, kas uztur organismu dzīvu, kas liek sistēmām darboties. Tie ir kā pedāļi mašīnai ­– gāze, bremze – no šo uzturvielu sastāva un kvalitātes būs atkarīgs, kādas bioķīmiskās reakcijās organismā notiek un kādā ātrumā. Varētu teikti, visu orgānu sistēmu darbība atkarīga no vitamīniem un minerālvielām. Īpaši imūnā sistēma.

Veicina dzīšanu

Vitamīni un minerālvielas palīdz organismam nesaslimt vai atjaunoties pēc slimībām vai slodzes, tostarp sporta slodzes.

Tā kā mana interešu joma ir uzturvielu izmantošana ikdienā un slimību profilaksē, bieži tiek uzdots jautājums – vajag papildus vitamīnus, vai nevajag?

Uz šo jautājumu nav viennozīmīgas atbildes, jo katrs cilvēks ir vienreizējs un neatkārtojams. Individualitāti nenosaka tikai vecums, dzimums un sporta veids.

Katram sava ģenētika, katram sava sadzīve- psihiskā stresa slodze, ikdienas toksiskā slodze, katram savi uztura paradumi. Nav vienas receptes. Bet īsi sakot – ja cilvēks ir jauns, skaists, vesels, možs, aktīvs, neslimo, uztur sevi labā fiziskā formā – viss ir kārtībā. Šķiet, šajā gadījumā ar ikdienas uzturu tiek nodrošināts viss atbilstošajai dzīves intensitātei nepieciešamais. Neko papildus noteikti nevajadzētu bērniem. Bērniem lielāka problēma ir pārliekais ogļhidrātu (saldumu, maizes izstrādājumu) daudzums. Glikoze tiešā veidā izkonkurē C vitamīna spēju piesaistīties šūnu receptoriem. Bet pirms starta Stirnu bukā – jā, kāds veselīgs saldumiņš noder.

Vitamīnu lietošanu sporta sakarā varētu iedalīt divās daļās – treniņa periods un pirms starta laiks (pāris dienas līdz nedēļas). Treniņu periodā vitamīnus labu polivitamīnu kompleksu veidā varētu ieteikt nelielās devās (viss atkarīgs no sporta intensitātes) – lai atjaunotu pastiprināti zaudēto ar sviedriem, zaudēto adrenalīna ražošanai, skābju neitralizācijai, metabolisma galaproduktu izvadīšanai. Bet tuvu pie starta, dienās, kad mazinām fizisko slodzi, uzkrājam glikogēnu muskuļos – ieteicams palielināt vitamīnu un mikroelementu devas, veidojot krājumus gaidāmajai intensīvajai slodzei. Vitamīniem lielāka nozīme ir 2-3 stundu laikā pēc slodzes. Tas ir laiks, kad ikviens sportists ir visuzņēmīgākais pret infekcijām, jo antioksidantu krājumi iztērēti. Tāpēc pēc slodzes ieteicams C vitamīns, cinks, kāds polivitamīnu komplekss. Vakarā pirms miega – magnijs.

15

16

Ūdens dzeršana.

Pieaugušiem sportistiem – ogļhidrātu batoniņš ar kofeīnu. Kofeīns stimulē smadzenes, palīdz koncentrēties. Pierādīts, ka kofeīns stundu pirms starta uzlabo sportiskos rezultātus. Ieteicamā deva līdz 3 mg/kg. Liela kafijas krūze satur līdz pat 300 mg kofeīna; espresso – aptuveni 150 mg kofeīna. Katram pašam laicīgi jānosaka optimālais kofeīna daudzums, jo diemžēl tas var izraisīt pastiprinātu zarnu darbību sacensību laikā.

Ja paredzams visas dienas sports (maratons, triatlons u.c.), tad gatavoties sākam jau 2-3 dienas iepriekš.

Pēdējās 2 dienas samazina fizisko slodzi, ir jāatpūšas un jāatjauno ogļhidrātu rezerves muskuļos. Ogļhidrātiem bagātas brokastis, pusdienas un vakariņas pirms starta dienas. Dzer pietiekami papildus ūdeni. Starta dienā jāēd tikai “pārbaudītas vērtības”. Ar zarnu traktu jokot nedrīkst. Piemēram, auzu putra, zemesriekstu sviests.

Gatavojoties startam.

Skriešanas laikā, kas ilgst vairāk nekā stundu, svarīgi sabalansēt ar sviedriem zaudēto ūdeni un mikroelementus un uzņemto enerģiju – ogļhidrātus.

Noder sporta gēli, želejas, jo tās nav jākošļā, tātad netiek papildus tērēta enerģija. Bet – papildus ogļhidrātu koncentrātam jāuzņem pietiekams ūdens daudzums.

Faktiski, ja slodze ir mazāk nekā 45-60 minūtes, nekas papildus nav vajadzīgs, tikai ogļhidrātu batoniņš pirms starta un ūdens. Ja slodze ir virs vienas stundas, bet līdz 2,5 stundām – pēc pirmās stundas ieteicams papildus uzņemt ogļhidrātus.

Ja slodze virs 2,5 stundām – ik stundu ir jāuzņem 30 g ogļhidrātu (batoniņš, banāns, žāvētas ananasu šķēlītes).

Muskuļos ogļhidrātu krājumus sauc par glikogēnu.

Tas ir kā kompakts glikozes groziņš, no kura nepieciešamības gadījumā tiek atšķelta glikoze un, no tās ražota enerģija. Process ir ātrs un vienkāršs, bet glikogēna krājumi muskuļos nav bezgalīgi. Kad glikogēns iztērēts (tas varētu notikt pēc 45–60 min. skriešanas), sāksies enerģijas ieguve no taukiem, bet tas ir lēnāks, ilgstošāks process, kas var izraisīt nogurumu.

Tāpēc ieteikums pēc aptuveni stundas intensīvas slodzes atjaunot glikozes līmeni asinīs, respektīvi apēst ogļhidrātus saturošu ēdienu (jau minētie batoniņi, banāns, žāvēti augļi, aprikozes u.c. ).

Ūdens nepietiekamības jeb dehidratācijas pazīmes ir galvassāpes, aizcietējumi, nogurums, locītavu un muskuļu sāpes, kognitīvo funkciju traucējumi un, protams, arī samazināta sportiskā veiktspēja.

Sportistam vajadzētu iemācīties savu ūdens pietiekamības līmeni noteikt pēc urīna krāsas, ja vien nav lietoti B grupas vitamīni. Urīnam jābūt gaišā krāsā, dzidram. Tumši dzeltena urīna krāsa ir organisma dehidratācijas pazīme.

Sāciet pievērst uzmanību dzeršanai vismaz dienu vai pat divas pirms gaidāmā starta! Un 10-15 min. pirms starta izdzeriet vēl vienu glāzi ūdens.

Ja sportistam rodas krampji muskuļos, pirmā doma vienmēr, ka trūkst magnija, un tā visbiežāk arī ir. Bet citi iemesli var būt arī ūdens trūkums, kalcija trūkums.

Ja krampis rauj skriešanas laikā – jādzer!

Garas distances skriešana patērē daudz enerģijas, kas muskuļos, tāpēc pirms starta svarīgi bagātināt savus ogļhidrātu krājumus muskuļos. Tas ir svarīgi arī tāpēc, lai kuņģa skābe “negrauž kuņģi”, būs mazāk vēdergraižu skriešanas laikā. Vieglie ogļhidrāti ir cukuri – tie arī nomierina nervu sistēmu, sniedz zināmu baudas sajūtu. Skriet ar tukšu kuņģi nav prāta darbs.

Svaru tāpēc vairāk nepazaudēsi. Svarīgi jau savlaicīgi katram pašam noskaidrot, ko tieši ēst pirms starta un skriešanas laikā. Noteikti nav ieteicams eksperimentēt pirms sacensībām, ēdot kaut ko jaunu un nepazīstamu.

Papildus ogļhidrātu krājumus muskuļos varētu veidot jau vismaz 3 dienas pirms sacensībām. Tām nav jābūt smalkmaizītēm! Lielisks ogļhidrātu avots ir rīsi, kartupeļi.

Piedomāt par vēderu skrējējiem ir daudz svarīgāk nekā riteņbraucējiem, jo skriešanas laikā, vienkārši sakot, “zarnas kratās”, tāpēc var gadīties dažādi pārsteigumi. Ieteicams vairākas dienas pirms stata samazināt šķiedrvielu daudzumu uzturā. Varētu teikt – nepārspīlēt ar šķiedrvielām. No šī viedokļa raugoties, burkāns apstrādāts būs labāks nekā neapstrādāts, un ābols vai bumbieris būs labāks nekā burkāns.

Ja sports īslaicīgs – 60-90 minūtes, tad ar nelielu papildus ogļhidrātu devu (kāds batoniņš) pirms starta būtu pietiekami. Vieglie ogļhidrāti strauji uzsūcas no kuņģa un glikoze ātri nonāk muskuļos. Ja skrējiens paredzams ilgstošāks, pirms starta uzkodiņai ieteicams pievienot nedaudz tauku. ASV sporta ārsti iecienījuši zemesriekstu sviestu, kas apvieno gan ogļhidrātu, gan taukus, gan proteīnus.

Dietās plāns, ja starts paredzams aptuveni plkst. 10.00

Dienu iepriekš pusdienās padomājiet par papildus ogļhidrātu uzņemšanu, piemēram, jums varētu būt vista ar kārtīgu rīsu porciju. Starta dienā brokastis ēdam aptuveni 3 stundas pirms starta. Piemēram, auzu putra ar ogām, žāvētiem augļiem, rozīnēm, maizīte ar riekstu sviestu, kāds banāns.

Vēl viens ārsta ieteikums- ja gadījās saslimt 2 nedēļu laikā pirms starta, varbūt labāk nestartēt. Pilnīgi noteikti nestartēt uz visu banku. Viegls skrējiens, vieglas fiziskās aktivitātes – jā, noteikti, bet ne uz spēju robežas. Bez piepūles. Citādi var iedzīvoties nopietnās traumās. Pēc slimošanas ir iztērētas svarīgo uzturvielu rezerves, saites kļuvušas mazāk izturīgas, vairāk pakļautas traumatismam, var sākties hroniski cīpslu iekaisumi, kuru rehabilitācija būs ilga. Tāpēc, pēc slimošanas iesakāms tikai viegls “kardio” režīms, vairāk staipīties, vairāk vingrot.

Pēdējās dienās pirms starta censties izvairīties no psiholoģiska stresa, no stresainiem, ļaužu pilniem pasākumiem. Stress, tātad adrenalīns, apēd vairumu organismā esošo uzturvielu, kuras jums būs nepieciešamas veiksmīgam startam.

17

S tirnu

b uks

Kā buks lēca Himalajos “Ellīgi grūti, bet sasodīti skaisti gan!” tā par daudzdienu augstkalnes taku skriešanas sacensībās Nepālā piedzīvoto secina Rimants Liepiņš. Stirnu buka sacensību organizators meta izaicinājumu vienām no pasaulē grūtākajām skriešanas sacensībām Manaslu Mountain Trail Race, deviņās dienās Himalajos veicot 170 km un šķērsojot kalnu pārejas 5000 metru augstumā virs jūras līmeņa.

18

Teksts: Kristaps Zaļkalns

Tuvojoties šādam augstumam, cilvēka prāts retinātajā gaisā bieži vien vairs nav spējīgs pilnvērtīgi funkcionēt — piemēram, viens no Somijas sportistiem trīs no savas dzīves stundām augstkalnē pazaudēja un vairs neatcerējās, kā trasē izģērbies kails un nogāzies gar zemi…

Pamēģiniet paskriet šādos apstākļos!

19

H

imalaju kalnu grēda Nepālā ietver Everestu.

Sasniegt pasaulē augstāko virsotni ir pārcilvēcisks izaicinājums — cenšoties iekarot Everestu bojā gājuši gandrīz 300 cilvēki. Taku skriešanas sacensībām piemērotāks ir Manaslu kalna apgabals, kura virsotne paceļas 8106 metrus virs jūras līmeņa un kur startēja Stirnu buka sacensību dibinātājs Rimants Liepiņš — skriešanas entuziasts gan ar Ņujorkas maratona, gan ar Urālu un citu kalnu ultramaratonu pieredzi.

Atgriešanās Nepālā “Pirms 13 gadiem Nepālā biju trekingā. Izgāju Himalajos Annapurnas maršrutu un sapratu, ka noteikti šeit atgriezīšos,” sarunu iesāk Rimants. Trekings ir pārgājiens augstkalnē pa noteiktu maršrutu un takām. Šoreiz viņš uz Nepālu devās, lai izbaudītu ne tikai kalnus, bet arī sacensību adrenalīnu. “Nepāla man ir sirdij tuva, mīļa un iekārojama — ja var ticēt oficiālajai statistikai, tā ir zeme, kurā atgriežas 75 procenti ceļotāju, kas tur kaut reizi ir bijuši. Tas ir viens no augstākajiem rādītājiem pasaulē. Ja latvieti uzrunā kalni un mežonīga brīvā daba, kas vēl var pārspēt Himalajus?” retoriski vaicā Rimants.

Sacensībām pieteikties var jebkurš interesents.

Manaslu daudzdienu skrējienu organizē brits, kurš

20

iedzīvojies Nepālā un apguvis vietējo valodu. Dalības maksa — 3000 eiro, kas ietver dalībnieku servisu visā sacensību garumā. Šīs sacensības katru gadu notiek novembrī — ražas novākšanas laikā, kad iedzīvotāji aktīvi rosās rīsu laukos.

Nepāla ir zeme, kurā joprojām bērni dzimst kalnos.

Kā cementa rūpnīcā Rimants uz Nepālu ceļoja kopā ar draugu Signi Vāveri, ko skrējēji pazīst kā sociālā tīkla noskrien.lv veidotāju, un viņa sievu Andu. “Braucienu uz Nepālu sākām plānot pirms gada, taču Signis pa vidu paguva apprecēties. Anda, kura savulaik startēja Latvijas snovborda izlasē, pateica, ka vienus pašus uz Nepālu mūs nelaidīs, un devās mums līdzi — pieskatīt vīru,” stāsta Rimants.

Dalībnieki kalnos ierodas caur Himalaju pakājē esošo Nepālas galvaspilsētu. “Katmandu patlaban atgādina milzīgu cementa rūpnīcu — pilsēta pēc 2015. gada zemestrīces ir atkopšanās stadijā. Ilgāk par dienu tur ir nepatīkami uzturēties — deguns pilns ar cementa putekļiem. Remontē visu iespējamo. Autoceļi ir bēdīgā stāvoklī — dažos kvartālos ielās izdangātas tādas bedres, ka vietām ar kājām negribas staigāt. Savukārt kalnu ieleju ciematos zemestrīces pēdas nav tik izteikti redzamas — pateicoties tūristu plūsmai, dzīvojamās

platības ir atjaunotas. Iespaidīgs ir pastāvošais kultūras kokteilis — kalnu pakājē dzīvo hinduisti, bet kalnos, jo augstāk kāp, jo vairāk var sastapt budistus: tibetiešu ciematos dzīvo daudzi no Ķīnas pārbēguši iedzīvotāji,” Rimants raksturo vietējo gaisotni.

Sacensību dalībnieku grupa pulcējās Katmandu divas dienas pirms starta. Visi dzīvo vienuviet.

“Aprunājoties varēja just, ka viņi visi ir stipri pieredzējuši un dzīvē rūdīti sajūtu mednieki, kuriem Himalaji ir kārtējais ķeksītis kroņu kolekcijā — katram otrajam ir inventārs, ar kuru var doties pat pasaules populārākajā taku skrējienā Monblānā — UltraTrail du Mont-Blanc (UTMB), neskaitāmi dalībnieki pieveikuši Sahāras tuksneša maratonu. Mani pārsteidza viņu līdzīgā domāšana — teju visiem ir kopīgs pasaules redzējums,” eiropiešiem gluži vienbalsīgi sakrituši liberāli politiskie uzskati, novērojis Rimants.

Tikai daži dalībnieki bija jaunāki par 45 gadiem.

Tādēļ Manaslu nebija sastopami izteikti elites taku skrējēji, bet gan labi situēti ļaudis ar dzelzs raksturu, kuri var atļauties ceļot un lēnām spēs pieveikt mokošo distanci. “Draugs Signis man pirms starta teica: “Liepiņ! Šīs būs pirmās sacensības, kurās tu ne tikai nebūsi starp labākajiem dalībniekiem, bet tevi noskries arī visas dāmas.” Pat īsti nebija, par ko apvainoties — redzot konkurentu pieredzi un ekipējumu, sajūta bija tāda, ka nabaga stirnu buks atbraucis uz Himalajiem cīnīties ar kalnu lauvām.”

Aklimatizācija distancē Nonākot Himalajos, jārēķinās ar aklimatizācijas problēmām un augstu risku saslimt ar dažādām slimībām. “Tas ir kā gēnu loterijā — neviens neesam alpīnists, kas būtu adaptējies dzīvei Himalajos, tādēļ nevar zināt, kā reaģēs organisms. Augstuma izraisītas komplikācijas, galvassāpes, reiboņi, caureja — lai cik daudz par sevi arī zinātu, jābūt gatavam dažādiem pārsteigumiem.”

Higiēnas prasības dalībniekiem ir augstas, taču apkārtējā vide, no sanitārā viedokļa, ciematos ir stipri izaicinoša. “Mēs neko nedrīkstējām darīt, kamēr nebijām rokas nomazgājuši ar ziepēm, iesmērējušies ar īpašiem krēmiem. Taču, ja tev trāpa vīruss, — neko darīt… Nepālā daudzviet cilvēki ēd ar rokām, ir tikai aukstais ūdens, ar ko mazgāties un mazgāt traukus.

Labierīcības — Āzijai raksturīgais caurums grīdā.

Bieži vien ir auksti. Tās ir tādas interesantas lietas, kur sevi pārbaudīt,” Rimants skatās uz visu no pozitīvās puses.

Mežonīgā trase Interesants mirklis piedzīvots autobusā, braucot uz sacensību startu. Rimantam blakus apsēdusies austrāliešu skrējēja, kura pēcāk triumfēja sieviešu distancē. “Viņa man vaicāja, vai pazīstu Romānu Evartu? Romāns šogad pieminētajās UTMB sacensībās Monblānā izcīnīja 6. vietu. Izrādās, ka viņi kopā trenējas,” austrāliete pirms starta tā pārsteigusi Rimantu, ka… autobusā aizmirstas nūjas.

21

Dalībnieki uz startu drīkstēja ierasties ar 10 kg smagu somu, kas bija noteiktais limits, lai nepārslogotu mūļus. “Uz Nepālu biju paņēmis līdzi trīs apavu pārus, bet, viesnīcā nosverot mantas, sapratu, ka nāksies vien skriet ar vienām kedām un iztikt bez rezerves apaviem.

Trasē mums līdzi bija nelielas, bet ērtas skriešanai paredzētas mugursomas, kurās bija salikts tikai tas, kas nepieciešams distancē un uzreiz pēc finiša. Pārējās mantas ved mūļi šerpu pavadībā,” stāsta Rimants. Mūlis ir ēzeļa un ķēves krustojums, savukārt par šerpām tiek dēvēti Himalaju alpīnisti, ekspedīcijas Himalajos viņus nolīgst par pavadoņiem. Šerpas Rimantam arī aizdeva nūjas. “Atšķirībā no trekinga plecos nav jāstiepj 40 kg smaga mugursoma, un apvidos, kur tas iespējams, var mēģināt paskriet.”

Sacensību maršruts veda dalībniekus no starta Soti

22

Khola ciematā uz finišu Dharapani apmetnē deviņu dienu garumā. Septiņas dienas no 60 sportisti aizvadīja sacensību režīmā, noskrienot 130 km, bet divas dienas — ārpus ieskaites, veicot pārgājienus un pārvarot kalnu pārejas, noejot 40 kilometru. Lielākajā daļā sacensību dienu bija jāveic aptuveni 24—27 km un jāpārvar vairāk nekā 1000 augstuma metru visnotaļ mežonīgās takās.

Kritiens startā Rimantam vistrakākā izvērtās sacensību pirmā diena. Sportisti, gaidot startu, atradās kalnu pakājē, kur valdīja karstums. “Pirms starta sākās stress. Mēģināju kaut ko nofilmēt, bet starta šāviena brīdī piedzīvoju kritienu un sasitos… Aizskrēju kā pēdējais, kamēr

dehidratējās… Prāts aizgāja peldošā režīmā,” Rimantam bijis brīžiem grūti pilnvērtīgi aptvert, kas notiek.

“Posms bija drastisks, jo distance jau pirmajos 6 km sasniedza 1000 m vertikālo kāpumu. Somijas pārstāvis kalnos izģērbās kails, no karstuma nogāzās un turpmākās trīs stundas no savas dzīves neatcerējās.

Atžirga un nebija pierunājams izstāties — pateica, ka turpinās distanci,” veiksmīgi sasniedzot finišu.

Mūļi finišā ierodas četras vai piecas stundas pēc dalībniekiem. “Protams, to nenojautu, tādēļ visas siltās drēbes biju atstājis pie šerpām. Pēc finiša biju sasvīdis, kļuva auksti, bet tu sēdi slapjš neapkurinātās telpās nulle grādos un gaidi… Kalnos saule noriet jau pēc pulksten četriem, tādēļ aukstums iestājas strauji.

Nolēmu turpmāk distancē labāk doties ar smagāku somu, paņemot līdzi sausas un siltas drēbes. Naktī vajadzīgi silti guļammaisi un siltā veļa,” Rimants izmantojis vilnas darinājumus, taču salis tik un tā.

“Kārtējo reizi man guļammaiss izrādījās par plānu. Gulējām tā dēvētajos tējas namiņos, kas nav apkurināmi un kuru sienās ir šķirbas. Pēc tam vienā no naktīm nakšņojām klosterī — guļot siltajā veļā, cepurē un cimdos atkal nosalu līks. Metu kaunu pie malas: gāju pa apkārtējām mājām lūgt vietējās biezās, siltās nepāliešu segas, zem kurām varēja gulēt bez pufaikas.

Un tā katru vakaru,” istabās cilvēki gulējuši no trim līdz pat 30. Siltums — tik, cik paši pieelpo.

Naktsmītnēs — bet ne visās — bija viena siltāka telpa, kurā gatavoja ēst, jo tur atradās plīts. Šajā telpā ikviens mēģināja uzkavēties pēc iespējas ilgāk — 60 cilvēku kompānijā…

Dažādā skriešana kalnos

salasīju kopā kameras baterijas un citus no kabatām izbirušos sīkumus.”

Laime nelaimē — gandrīz visi dalībnieki nepamanīja pirmo 90 grādu pagriezienu kalnā un aizskrēja prom no trases. “Pēc kilometra kopā ar francūzi no Jaunkaledonijas jau bijām distancēs vadībā. Vienīgie pamanījām pagriezienu, jo startējām pēdējie aiz pūļa.”

Sacensības aizrit draudzīgā konkurencē — spēkojoties, bet vienlaikus citam citu pieskatot.

Distancē abus līderus pirmās iedzinušas vietējās nepāliešu skrējējas. Rimants, sajutis, ka gados jaunajām dāmām var turēt līdzi, iedvesmas pilns turpinājis distanci uzņemtajā tempā. “Un skrēja visi!” piebilst stirnu buks.

“Sportiskā azarta un stresa pārņemts, aizmiru, ka ūdens ir jādzer bieži. Pārkarsu un organisms

Manaslu nav sacensības, kurās dalībnieki primāri cīnītos par rezultātu. “Protams, tāpat visi grib uzvarēt un noskriet draugu. Trasē izveidojās savstarpējas mikrosacensības, taču tas nav kā Almas Vītolas skrējiens Brazīlijas džungļos. Pie 4000 augstuma metriem skriešana mēdz būt dažāda,” Rimants stāsta, ka distancē viņam izveidojusies draudzīga spēkošanās ar poli un krievu no Kamčatkas. “Polis bija vājprātīgs noskrējienos, bet kalnā viņam gājis grūti. Tikko kā pavērās mazākais kritums, viņš kā milzu goliāts aizjoņoja garām,” Rimantam nepatīk lēnie noskrējieni, bet vertikālajos kilometros viņš traucās augšā ātrāk nekā vietējās nepāliešu sportistes. “Ar katru dienu spēks nāca klāt — tu pierod un sāc adaptēties. Ķermenis saprot, ka būs jākāpj.”

“Centos izbaudīt skriešanas režīmu, jo pirms tam nebija ne jausmas, vai varēšu paskriet tādos apstākļos.

Izrādījās, ka tur var paskriet, apvienojot vaļasprieku ar pārgājiena maršrutu,” Rimants piebilst, ka dalībniekiem distancē veicies ļoti atšķirīgi.

“Tanī pašā laikā augstākajā vietā tu ārkārtīgi centies noskriet čali no Kamčatkas, redzi, ka viņš skrien, tuvojas, bet pats vairs nevari paskriet — tad tu saki kājām: nu lūdzu, lūdzu — ejam uz priekšu,” bet ķermenis neklausa.

Visekstravagantākais starp visiem sāncenšiem bija

23

24

seniors Bobs no Jūtas štata Amerikā. Nepilnus 70 gadus vecs. “Viņš startēja divas stundas agrāk par citiem, bet finišu sasniedza trijos naktī… Organizatori bažījās par Bobu, cerot, ka viņš kādā brīdī sapratīs — būs vien jāpadodas un jāiet atpakaļ. Taču Bobs spītīgi atsacījās padoties un veica visus posmus, sasniedzot finišu!”

Atžirgt palīdz sniegotās virsotnes

sportistus nodrošinātu ar nepieciešamajām kalorijām.”

Dodoties trekingā Nepālas kalnos, parasti pieejams vienīgi nacionālais ēdiens — dalbāts (rīsi ar mērci) un pankūkas.

Dzirdināšanas punktu trasē nav. Augstkalnes apstākļos pat iemalkot ūdeni ir mokoši. “Elpa sitas ciet, sākas aizelšanās un strauji kāpj pulss,” jo augstāk jākāpj, jo vairāk jādzer. Paradoksāli, bet ar izjūtām ir pretēji — augstumā dzert gribas mazāk, lai gan šķidrumu, kāpjot augstāk virs jūras līmeņa, regulāri uzņemt ir vitāli svarīgi.

“Otrās dienas vakarā biju nedaudz nobijies. Signis ar mani nerunāja un pēc tam paziņoja, ka esmu pilnīgs idiots un ka šī ir pēdējā reize, kad viņš ar mani kaut Sprints un vertikālais kilometrs kur ceļo,” saķēris galvu, ar smaidu stāsta Rimants, ieskicējot sacensību sadzīves ainiņas. “Trešajā dienā, Īsākais sacensību etaps bija 9 km garais tā saukties ieraugot Himalaju sniegotās cepures, Signis nedaudz kalnu sprints, kas ir līdzens posms aptuveni 4000 atžirga, bet noķēra Himalaju skrejamo kaiti,” kas metru augstumā: “Tādā augstumā, skrienot lielākā Manaslu piemetas katram otrajam ieceļotājam. “Ik ātrumā, šķiet, ka plaušas izkāps laukā no ribām. Gaiss pa brīdim nometne atgādināja lazareti. Daži slimoja ir retināts, skābekļa mazāk nekā parasti, un skriešana nepārtraukti.” notiek, traki aizelšoties,” atzīst Tāpat trasē — slodze ir pamatīga.

Rimants, piebilstot, ka augstkalnē var “Ja kājas netur, tad netur,” piebilst paskriet tempā ~6 min/km.

Rimants.

Kā viena no Manaslu sacensību Ik pa brīdim Interesanti, ka distance tiek odziņām Rimantam atmiņā palicis nometne atgā­ marķēta tikai naktī pirms gaidāmā vertikālā kilometra etaps. Tā ir taku dināja lazareti. etapa. “Starts ir pulksten septiņos, skriešanas disciplīna, kas nozīmē šerpas dodas marķēt trasi trijos no veikt distanci turp un atpakaļ ar Daži slimoja rīta — tumsā. Nezinu, pa kuru laiku kāpuma metru summu vismaz 1000 nepārtraukti. viņi guļ, jo šerpas dara visu, kas metru. “Vienā virzienā aptuveni seši dalībniekiem nepieciešams, tostarp kilometri augšup kalnā, pēc tam tā pati gatavo vakariņas un brokastis...” trase pretējā virzienā — lejā no kalna.

Vidēji dienā Rimants trasē Tas man patika vislabāk, jo Manaslu pavadīja piecas līdz sešas stundas, lai veiktu etapu. taku skriešanas sacensībās ir jāveic viens no pasaulē “Kad ap pulksten diviem sasniegta posma finiša līnija, augstākajiem vertikālajiem kilometriem — ar startu diena būtībā ir beigusies — visi spēki atstāti trasē un virs 3000 m un augstāko distances punktu vairāk nekā neko papildus apskatīt vairs nav jaudas — nekur vairs 4000 m augstumā, sasniedzot alpīnistu bāzes nometni. neuzrāpsies. Atliek sagaidīt cepumu pauzi, četros apēst Pēc straujajām augstuma metru maiņām retinātajā gaisā pusdienas un septiņos — vakariņu zupu. Pēc vakariņām vajadzēja kādas septiņas minūtes ierasto dažu sekunžu seko instrukcija nākamajai dienai. Pēc pulksten vietā, lai uzvilktu nūjas cimdiņu. Pēc tam konstatēju, ka deviņiem visi dodas gulēt, lai pulksten sešos no rīta uz labās rokas esmu uzvilcis kreiso nūju, bet uz kreisās celtos augšā, gatavotos startam, nodotu šerpām somu — labo, lai gan uz nūjām lieliem burtiem rakstīts, kurai un septiņos — startētu,” Rimants ikdienas sacensību rokai kura nūja ir…” ritmu raksturo kā monotonu, taču pārdomātu.

“Slodze ir pietiekami intensīva, lai adaptētos. Risks nonākt cietumā Dienas pirmajā pusē skrējām augšā, bet vakaros strauji — lejā un nakšņojām zemāk. Vakaros sāpēja galva no Jo augstāk kāp, jo vairāk nepieciešams krasajām spiedienu maiņām, kas bija paracetamola aklimatizēties. Vissliktāk dalībnieki jūtas augstākajos jautājums,” gandrīz visi sportisti lietojuši pretsāpju punktos — kalnu pārejās, kas bija vairāk nekā 5000 līdzekļus. metru augstumā. Organizatori ir saprātīgi, tādēļ abās dienās, kad jāšķērso pārejas, sacensības nenotiek, bet ir pārgājiens.

Kļūst sarežģīti norīt ūdeni Dalībnieki pirms pārejas veikšanas iepriekšējā Pieejamās maltītes bijušas vienīgi veģetāras, taču naktī nakšņoja 4000 metru augstumā, lai adaptētos gana daudzveidīgas, jo dalībniekus pavadīja vairāki sarežģītajiem apstākļiem. “Uzkāpām līdz Ķīnas— pavāri. “Pavāri bija nepieciešami, lai izvairītos no Nepālas robežai, no kuras pavērās iespaidīgs skats uz infekciju riskiem — kalnu iedzīvotāju netīrajām Tibetas plato,” Rimants stāsta, ka ainavas labad veikti rokām un — attiecīgi — gatavošanas paradumiem,” 20 km astoņās stundās. “Iešmaucām uz brīdi Tibetā, par ēdienu nav bijis jāsūdzas. “Tas nebija autentisks tā kā robežpostenis atrodas zemāk ielejā. Par laimi, — organizatori bija ņēmuši vērā eiropiešu un izturības nevienu robežas patruļu nesastapām, citādi var gadīties, sacensību vajadzības. Brokastīs ēdām putras, kas bija ka septiņi gadi jāpavada cietumā,” Rimants ironizē, ka bagātinātas ar riekstiem un citiem papildinājumiem, lai ar amatpersonām augstkalnē nevajadzētu jokot.

25

Viena no pārejām bija apgabalā, kur dzīvo sniega leopardi. “Jokodamies sabildējām ko līdzīgu sniega leoparda pēdām. Pēc tam organizatori mums paskaidroja, ka tās arī ir sniega leoparda pēdas…”

Trases visainaviskākajās vietās bija speciāli kontrolpunkti ar laika apturēšanas iespēju. “Tas bija īpaši labi, jo, kad trasē rit cīņa, parasti nav laika pavērties apkārt un izbaudīt unikālo skatu,” uzsver Liepiņš. Dalībnieks tur varēja uzkavēties, cik ilgi vien vēlējās, nezaudējot laiku distancē.

Lieki piebilst, ka kalnos netiek izmantotas elektroniskās laika uzskaites sistēmas. “Nepāliešu puika sēž uz akmens ar hronometru rokā un pieraksta dalībnieka rezultātu distancē,” ilustrē Rimants.

Finišā — 4. vieta!

Pēc finiša Rimants Facebook ziņoja: “Negaidīti labi, bet varēju taču par 0:03:40 ātrāk!” — “Tas ir laiks, kura man pietrūka līdz 3. vietai vīriešu ieskaitē, ko izcīnīja brits. Pirmajā dienā līderiem zaudēju vairāk nekā stundu, jo knapi šķērsoju pēdējo virsotni — širmis bija ciet un lēni, lēni pieveicu to.”

Citiem dalībniekiem problēmas distancē sākās vēlāk. “Vertikālajā kilometrā pret britu atguvu stundu.

Pirms izšķirošā 20 km etapa, mūs šķīra pusstunda — liekas, ka tas ir neatspēlējams deficīts. Redzēju, kā viņš distancē planē,” sasniedzot finišu, brits kā nerādījies, tā nerādījies, taču izšķirošajā pēdējā — izniris kā fēnikss no pelniem.

Lai gan vietu sadalījums Manaslu sacensībās nav galvenais, Rimants smaidot piebilst: “Piekritīsi — 3. vieta izklausītos labāk nekā ceturtā!” Būtiskākais — pārbaudījums izturēts veiksmīgi un arī pēc sacensībām

26

rūdītajam ķesterciemniekam nav radušās veselības problēmas. “Mēs varam izdarīt krietni vairāk, nekā mēs domājam. Ja vajag, tu vari!” kārtējo reizi pārliecinājies Rimants.

Neskatoties uz veselības likstām, godam finišu sasnieguši Signis un Anda, kurai šī bija lieliska debija taku skriešanas sacensībās. Neviens dalībnieks neizstājās!

Bauda uzvilkt džinsus Emocionāli pēc finiša nav bijis īpašs saviļņojums, jo dienas Himalajos stiepušās ilgi. “Pēc deviņām dienām kalnos gribas lejā siltumā, siltā dušā... Patīkami bija apzināties, ka vakarā būs pieejams tīrais drēbju maisiņš un varēšu iemalkot kausu alus,” stāsta Rimants.

Savukārt, atgriežoties Latvijā, īpaša baudu sagādājusi iespēja atkal… nēsāt džinsus vai pabūt vienatnē savā istabā.

Skrienot garākas distances, sportiem bieži vien iestājas tā sauktā siena — lūzuma brīdis pirms izšķirošajiem notikumiem trasē, kad tieši mentāli organisms mēģina atteikties turpināt distanci. Rimants norāda, ka viņa gadījumā lielākā psiholoģiskā krīze pārdzīvota nevis distancē, bet pirms starta. “Septiņas sacensību dienas tevi sagaida nezināmais — milzīgi daudz augstuma metru, par kuriem tu neko nezini — kā tur būs. Fiziski šādos kalnu izaicinājumos svarīgi ir, lai būtu trenēta dziļā muskulatūra. Nedaudz paskrēju pirms sacensībām, bet īpaši negatavojos,” Rimants uzskata, ka primāri svarīgākā ir psiholoģiskā sagatavotība — vai to vari un gribi un vai esi ar sevi to izrunājis, kādēļ dosies uz Manaslu?

“Dodoties trasē, tu saproti — nav variantu: ir jānonāk no punkta A uz punktu B. Izstāties — tas nozīmē saukt helikopteru vai iet ar kājām atpakaļ to pašu maršrutu.

Līdz ar to reālas atkāpšanās iespējas nav. Un tad, kad tev nav atkāpšanās iespējas, saproti, ka jāiet tikai uz priekšu,” dzinuli atklāj Rimants.

Blociņš pilns Sacensību gaitā dalībnieki aktīvi dalījušies pieredzē ar taku skriešanas sacensībām, kurās būtu vērts piedalīties. “Man ir pierakstīts pilns blociņš. Daļa

dalībnieku paši organizē mačus. Īpašs gandarījums man ir par britu meitenēm, kuras jau ir pieteikušās startēt Stirnu bukā,” priecājas organizators.

Savukārt kāds spāņu skrējējs aktīvi popularizējis septiņu dienu taku skriešanas sacensības savā dzimtenē, kas lielā mērā balstītas uz gastronomiskajām izvirtībām. “Vidēji dienā jānoskrien 40 km, un ik vakaru dalībniekus sagaida izsmalcināti spāņu ēdieni un vīni flamenko ģitāru pavadījumā,” Rimants raksturo bohēmiskās daudzdienu sacensības.

Nākamais mērķis Rimantu gaida aprīlī Sahāras tuksnesī. Trakajiem pieder pasaule!

Manaslu augstkalnes taku skriešanas sacensības Himalajos Sacensību diena 1. diena

posms

27,4 km

kāpums/kritums augstākā virsotne kāp. 1840/ krit.

1823 m v. j. l.

1540 m 1580/770 m 1755 m v. j. l.

3. posms

24 km

2130/780 m

3068 m v. j. l.

4. posms

11 km

1340/940 m

3985 m v. j. l.

5. diena

5. posms

13,4 km

1360/1360 m

4742 m v. j. l.

6. diena

6. posms

9 km

350/130 m

3861 m v. j. l.

7. diena

aklimatizācijas pārgājiens līdz Tibetas robežai un atpakaļ kalnu pāreja

20 km

1150/1150 m

5007 m v. j. l.

21 km

1440/1440 m

5160 m v. j. l.

7. posms, finišs Dharapani!

22,9 km

320/2060 m

3745 m v. j. l.

2. diena

1. posms, starts Soti Khola!

2. posms

3. diena 4. diena

8. diena 9. diena

distances garums 12 km

27

28

Teksts: JANEK OBLIKAS

marathon100.com TOP 5 taku skrējieni Igaunijā Saku Taku skrējiens 8 un 16 km 5. maijs

Skrējiens ik gadu notiek 5. maijā un piedāvā divu garumu distances - 8 km (viens aplis) un 16 km (divi apļi). Tikai 15 minūšu braucienā no Tallinas uz Saku un būsi nonācis mežā, kas piedāvā patīkamus maršrutus, kuri var būt mitri pat maija sākumā. Vairāk informācijas http://www.porterracing.ee/trailrun/

Tartu Taku maratons (Tartu Maastikumaraton) 5, 10, 21 vai 42 km 12. maijs

Tallinas līdz pat startam. Dzirdināšanas/uzlādes punkti ir reti sastopami, taču dalībniekus trasē sagaida tādas ekstras, kā iespēja tikt pie grilētas desiņas (viena desiņa katram skrējējam!) un divus km pirms finiša taisnes atrodas arī Vana Tallin uzlādes punkts. Taka var būt samērā mitra pat maija sākumā, tāpēc šeit viennozīmīgi nepieciešami piemēroti apavi! Vairāk informācijas: https://wilderness.ee/en/

Mispo Taku maratons (Mispo Maastikumaraton) 7, 14, 21 vai 42 km 27. jūlijs

Vērienīgākais taku skrējiens Igaunijā, kas piemērots ne tikai skrējējiem, kas vēlas rāpot dubļos, tas ir skrējiens, kurš noorganizēts augstā līmenī, lai vairākās distancēs apvienotu tūkstošiem dažādas sagatavotības skrējēju. Lieliska iespēja baudīt visu, ko daba piedāvā pavasarī. Vidējā temperatūra svārstās starp +14 un +18 grādiem, lai gan pērn maksimālā gaisa temperatūra šajā laikā sasniedza pat +25 grādus. Maratons sākas Otepē (Otepää) un beidzas Elvā, pusstundas attālumā no Tartu.

Vairāk informācijas https://www.tartumaraton.ee/

Igaunijas Savvaļas maratons (Eesti Maastiku Maraton) 25 un 42 km 13. oktobris

Vandras (Vändra) Mispo skrējēju kluba organizētās sacensības ir starptautiskas – parasti vien trešdaļa dalībnieku ir no Igaunijas, bet pārējie ir no Krievijas, Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas. Mispo taku maratons norisinās 7 km aplī, kas ved cauri mežam, ciema teritorijai, kā arī zirgu un govju ganībām, tādēļ te, papildus trases līkumu ķeršanai, jāuzmanās, lai neiekāptu kādā no dzīvnieku atstātajām “paciņām”!

Vairāk informācijas: http://mispo.ee/

Elvas meža skrējieni (Elva Metsajooksud) 3, 6 un 7,2 km Dažādos laikos

Sacensības, kurās gūtās emocijas ir svarīgākas par iegūto rezultātu. Tas ved no Lahemaa Nacionālā parka līdz Kõrvemaa dabas rezervātam – tie abi ir burvīgi dabas parki ar krāšņiem mežiem, purviem un ezeriem.

Starta punkts atrodas 45 minūšu attālumā no Tallinas, taču organizatori piedāvā transportu nokļūšanai no

Ja tev piemērotākas ir īsākas distances, kāpēc gan neizvēlēties kādu no Elvas meža skrējieniem (Elva Metsajooksud)? Elvas kalnu sacensības (Elva mäejooks) ir vien 3 km garas, bet pietiekami kalnainas (2019. gada sacīkšu norises datums vēl nav noteikts, bet parasti notiek maijā). Arī Vapras kalnu sacensības (Elva Vapramäe jooks) notiek maijā, distances garums 6 km.

Bet Elvas ezeru skrējiens (Elva Järvedejooks) notiek jūlija un tā garums ir 7,2 km. Vairāk informācijas: http://metsajooksud.ee

29

T aku

skrie

š ana

Taku skrējēju panākumi un iespētais Stirnu buka starpsezonā Kopš pēdējās tikšanās Līgatnē pagājis teju apaļš pusgads un Tev noteikti jāzina, kur skrējuši mūsu cilts pārstāvji.

30

Teksts: Matīss Vecvagaris

P

agājušā gada oktobrī noskaidrojām Latvijas čempionus taku skrējienos, kad Siguldas kalnu maratonā triumfēja galvenie favorīti Anete Švilpe (685 ITRA (Starptautiskā taku skriešanas asociācija) punkti) un Andris Ronimoiss (802 p.).

Sudraba un bronzas godalgas 2500 augstuma metros 70 kilometru distancē izcīnīja Irita Puķīte (627 p.) un Viviana Veronika Kirilova (624 p.), kā arī Kristaps Magone (724 p.) un Pēteris Grīviņš (707 p.). Ja Andris Ronimoiss Siguldā tika pie pirmās uzvaras un arī pārējie medaļnieki pirms skrējiena bija bez uzvarētāju pieredzes, tad viss dāmu pjedestāls uzvaras garšu bija izbaudījis iepriekš. Šogad 28. septembrī divkārtējās čempiones Anete Švilpe un Irita Puķīte Siguldā varēs cīnīties par trešo uzvaru savā karjerā.

Vēl divus Latvijas čempionāta medaļu komplektus Babītē sadalīja pašmāju ātrākie krosa skrējēji. Sešu kilometru distancē ātrākās sieviešu konkurencē bija orientēšanās izlases dalībniece Sandra Grosberga, Gunta Holštroma un Baiba Šņoriņa. Astoņu kilometru vīru skrējienā ātrākie bija maratonists Jānis Girgensons, Reinis Hartmanis un Alberts Blajs.

Ik rudeni vairāki simti skrējēju pulcējas Mežaparkā, kur mērojas spēkiem šķēršļotajā Lāčplēšu krosā.

Aizvadītā gada oktobrī vislabāk veicās Stirnu buka trasēs pieredzi guvušajiem Dmitrijam Serjoginam un Klintai Lauskai.

Oktobrī mūsu dāmas spīdēja Lietuvas Kuršu kāpas taku skrējienā, kur Indra Muižniece 65 kilometros izcīnīja 3. vietu, savukārt 44 kilometru taku maratonā stirnu buka distances skrējēja Liene Allere finiša līniju šķērsoja kā ātrākā daiļā dzimuma pārstāve, turpinot uzvaras gājienu pēc uzvaras otrajā garākajā distancē (35km) iepriekš pieminētajā Siguldas kalnu maratonā.

Grupiņa taku skrējēju oktobrī devās uz Horvātiju, kur startēja Dalmācijas 52 kilometru sacensībās ar 2350 augtuma metriem. Vislabāk veicās Alvim Danovskim (647 ITRA punkti) un Ilzei Limanānei (482 p.).

Baltijas augstākā kalna Munameģa apkārtnē 15 apļos 100 kilometru taku skrējienā pa Hānjas distanču slēpošanas un biatlona trasi sevi teju visos iespējamos laikapstākļos apliecināja Aija Linē un Lauma Čerņevska, finišu sasniedzot otrajā un trešajā vietā.

Taku maratona sešos apļos trešo vietu izcīnīja Pēteris Cābulis.

Arī novembrī taku skrējējos degsme neapsīka, sevi parādīt sacensību trasēs. Siguldas divu tiltu skrējienā 12 kilometrus pa taciņām gar Gauju visātrāk veica Agate Kristapsone un Ivars Vertuls, kurš pēc pāris nedēļām Valensijas maratonu pieveica ātrāk par trim stundām.

Ložmetējkalna taku skrējienā “Patriots” 23 kilometros ātrākie bija Endijs Titomers (1:32:05) un Irita Puķīte (1:44:14).

Stirnubuka tēvs Rimants Liepiņš novembrī devās uz Nepālu, lai kalnos ne tikai startētu 170 kilometru daudzdienu “Manaslu Mountain Trail Race” ar 12 170 augstuma metriem, bet līdzi ņēma arī “VSK Noskrien” šefu Signi Vāveri un viņa sievu Andu Sproģi-Vāveri.

Latvijas čempioni taku skrējienos - Anete Švilpe un Andris Ronimoiss.

Protams, trijotne finišēja deviņu dienu pārbaudījumā, kurā dienu pēc dienas izbaudīja sacensības retināta gaisa apstākļos, sasniedza pat piecu kilometru augstumu un nakšņoja četrus kilometrus virs jūras līmeņa. Lai arī primārais mērķis nebija cīnīties par augstām vietām, Rimantam Liepiņam vairāk nekā nedēļu ilgajā sacīkstēs pietrūka vien nepilnas četras minūtes līdz trešajai vietai vīru konkurencē, tiesa, kopvērtējumā starp visiem dalībniekiem, priekšā pieklājīgi palaižot arī ātrāko dāmu trijnieku. Kopsummā trasē pavadot vairāk nekā diennakti (26:39:51), izcīnīti karjerā vērtīgākie 582 ITRA reitinga punkti. Rimanta līdzbraucēji trasē pavadīja nedaudz ilgāk, Andai tās bija 44:26:56 un 349 ITRA punkti, Signim – 46:46:56 un 332 ITRA punkti.

Trīs dullie Latvieši pasaules astotā augstākā kalna Manaslu pakājē ceturtās dienas finišā.

Kamēr vieni gada pēdējā mēneša sākumā allaž dodas uz Igauniju, lai ņemtu dalību divu dienu Mispo maratonā, Santu Rozi un Lāsmu Āboliņu gaisa ceļš veda uz Honkonku, kur abas noskrēja “HK168” 20 kilometru satelīt distanci ar pusotra tūkstoša augstuma metriem (310 un 267 ITRA punkti). Nedaudz tuvāk, Holandē Latvijas izlase startēja Eiropas čempionātā krosā un jauktajā stafetē 12 komandu konkurencē izcīnīja 8.vietu.

31

32

Pašu mājās nu jau ceturto sezonu norisinās seriāls “Noskrien Ziemu”, kas šogad piecos posmos pulcēja dalībnieku simtus. Taku skriešanas starpsezonā labākās sekmes bija orientieristiem, kuriem gada vēsākajos mēnešos nav šķēršļu skriešanai sacensībās.

Kamēr vieni gadumiju pavada, kaļot nākotnes plānus, citi Stirnu buki neatliek darbus un nekaltē kedas. Tā Ainārs Kumpiņš janvāra vidū trešo reizi ņēma dalību Gēteborgas trīsdienu taku ultrā “Sandsjöbacka Trail”, 164 kilometru sacīkstēs ar 3400 augstuma metriem, izcīnot tajāsnotro vietu (690 ITRA punkti), kaut mērķis Zviedrijā bija tikai viens – uzvarēt. Šoreiz cīņa tika zaudēta jau pirmajā startā, kad līderu grupa marķējuma dēļ aizmaldījās prom no trases un abās turpmākajās dienās, nu jau aizjūrā mītošajam latvietim, nebija iespējams atgūt zaudēto.

Janvāra beigās uz Portugāli devās vairāki vadošie Latvijas izlases taku skrējēji, lai piedalītos “Louzantrail” 44 kilometru sacensībās ar 3000 augstuma metriem, kuri vijās netālu no jūnijā gaidāmā Pasaules čempionāta norises vietas. Sacensību rīkotāji bija priecīgi par Andra Ronimoisa ierašanos un deva Džokeram vārdu pat preses konferencē. Trasē vislabāk veicās Iritai Puķītei, izcīnot 4. vietu sieviešu konkurencē (594 ITRA punkti), savukārt Andris Ronimoiss un Jānis Kūms ierindojās otrā desmita augšgalā (729 un 721 p.). Traumas dēļ

Ainārs Kumpiņš Gēteborgas trīsdienu taku ultrā “Sandsjöbacka Trail”, 164 kilometru sacīkstēs ar 3400 augstuma metriem izcīna otro vietu

nācās izstāties Anetei Švilpei, taču pēc trim mēnešiem savu Dalmācijas sniegumu Portugālē izdevās uzlabot taku skriešanas izlases kandidātei Ilzei Limanānei (497 p.). Mūsējie startēja arī nedaudz īsākajās – 17 un 30 kilometru distancēs.

Irita Puķīte Portugālē “Louzantrail” 44 kilometru sacensībās ar 3000 augstuma metriem izcīna 4. vietu.

33

RĪGA

107KM

VALMIERA 2019

1989-1993 / 2014-2019

Atzīmēsim 30 gadus kopš pirmā skrējiena 1989. gadā Ziedosim mazās Undīnes Ozoliņas ārstēšanai Noskaidrosim LČ 100 km šosejas skrējienos Brīvprātīgo pieteikšanās ultrataka.lv

34

www.ultrataka.lv #RV107

Miķelis Zumbergs un Linda Beldava piedalās “Tarawera 100 Mile Endurance Run” Jaunzēlandē

Februāris Latvijā bija balts, taču globusa otrā pusē Jaunzēlandē turpinājās vasara, ko apmeklēja vairāki mūspuses taku skrējēji. Miķelis Zumbergs “Tarawera 100 Mile Endurance Run” noskrēja 161 kilometru ar 4900 augstuma metriem, 100 jūdžnieku konkurencē izcīnot 7. vietu (630 ITRA punkti), piekāpjoties arī ātrākai dāmai no ASV, kas absolūtajā kopvērtējumā ieņēma augsto otro pozīciju. Mūsu dāma Linda Beldava 101 kilometru satelītdistancē pieveica 3800 augstuma metrus (385 p.)

Ceturto reizi uz Kanāriju salām devās Dace Veipa, lai līdzsvarotu dalību skaitu abās garākajās distancēs prestižajā Grankanārijas taku ultramaratonā. Šoreiz netika izvēlēta 127 kilometru pamatdistance, bet gan pārgājienam līdzīgā “Transgrancanaria 360º”, kur 101 stundā bija jāpieveic 260 kilometri ar 13 000 augstuma metriem. Salīdzinot ar aizpērno februāri, šoreiz Dace Veipa savu rezultātu uzlaboja par vairāk nekā 11 stundām (89:12:45 un 417 ITRA punkti). Astoņas stundas ātrāk otrajā vietā finišēja bijusī soļotāja Anita Liepiņa (81:10:25), kuru trasē atbalstīja Valters Kaminskis (459 p.).

“Trans Gran Canaria” pamatdistancē ar 6400 augstuma metriem devās pieci Latvijas taku skrējēji, no kuriem ātrākie bija Pēteris un Ieva Grīviņi (19:24:59 un 22:30:03), nopelnot 608 un 522 ITRA reitnga punktus.

Finišu sasniedza vēl viens surikāts Kalvis Silgals (23:52:44 un 494 p.), savukārt Gintam Bērziņam un vienam no favorītiem Andrim Ronimoisam šajā reizē nebija pa spēkam veikt visu distanci. Latvijas taku skriešanas līderis un fanātiķis pamatdistancē startēja ceturto gadu pēc kārtas, taču pēdējos divus gadus

nav spējis finišēt, kaut pirms tam tur piedzīvotas pozitīvas emocijas ar ITRA punktu rekordiem skrējēja karjerā. Grankanārijas salas īsākajās trasēs, tostarp taku maratonā devās vēl 15 Latvijas skrējēju, tādējādi kopējais Latvijas pārstāvju skaits bija ap diviem dučiem vienā no lielākajiem taku skriešanas pasākumiem pasaulē.

Kamēr pusgadu gaidījām tikšanās svētkus ar citiem meža iemītniekiem Carnikavā, pats vaininieks un Stirnubuka paps Rimants Liepiņš kopā ar “Engures sportam” sportiskākajiem džekiem, īsi pirms sezonas sākuma devās uz Anglijas ziemeļaustrumiem, lai savu Rīga līča piekrastes Ķesterciemu marta ievadā salīdzinātu ar Ziemeļjūras dabasskatiem 57 kilometru “Endurancelife Northumberland” ultra skrējienā. Lai arī pietrūka pusminūte, lai iekļautos piecās stundās (5:00:30), ātrāk finišēja tikai četras dāmas un izcīnīta vieta trijniekā starp sava vecuma puikām.

35

skr pel d

ē jiens

AMBER RACE

Swimrun jeb peldskrējiens

36

Teksts: Baiba Močāne

Swimrun jeb peldskriešana ir divdisciplīnu sporta veids, kurā, parasti 2 cilvēku komanda, pārmaiņus skrien un peld pa marķētu trasi. Swimrun dažkārt mēdz pielīdzināt triatlonam vai duatlonam, tomēr tuvāks tas ir taku skriešanai, tikai, ja gadījumā dalībnieku ceļā ir dīķis vai ezers, tad komandas nevis to apskrien, bet metās peldus. Dalībniekiem ir atļauts izmantot dažādas peldēšanas palīgierīces – pleznas, lāpstiņas u.tml., protams, dalībniekiem šīs lietas jānes līdz visas sacensības. Swimrun un taku skriešana ir ļoti tuva arī ētiskā ziņā, piemēram, nolikumi bieži paredz obligātu palīdzību citiem dalībniekiem negadījumā.

37

38

S

wimrun sacensību garumi ir ļoti mainīgi un līdzīgi kā taku skriešanā nav reglamentēti, viss atkarīgs no apvidus, organizatoru izdomas un dalībnieku vēlmēm, tomēr tipisks swimrun sacensību distances garums svārstās no 20-40 km, tāpat pieejamas sprinta distances līdz 10 km vai ultra distances ar 75 km un vairāk.

Swimrun vēsture

Swimrun vēsture ir raiba kā dzeņa vēders, jo tās aizsākās 2002. gadā kā neprātīgas derības krogā starp 4 draugiem. Vienošanās paredzēja, ka komanda, kura no Utö pēdējā nokļūs Sandhamnā, maksās visiem par viesnīcu, pusdienas un dzērienus. Tā nu nākošā rītā 4 draugi devās ceļā, kas prasīja aptuveni 24 stundas. Pēc 4 gadiem radās pirmās komerciālās swimrun sacensības O till O sacensības, kuras burtiskā tulkojumā nozīmē no salas līdz salai un tajās piedalījās 11 komandas. Šobrīd O till O ir pašas prestižākās no swimrun sacensībām un tiek atzītas par pasaules čempionātu. Lai piedalītos sacensībās, līdzīgi kā UTMB, arī dalībai O till O ir jākrāj punkti. Lai kvalificētos O till O pasaules Čempionātam, dalībniekiem 24 mēnešu laikā ir jāfinišē 5 citās O till O organizētajās sacensībās, kā arī 2 citās kvalifikācijas sacensībās, kuras organizē sadarbības partneri.

Pēdējos gados swimrun sacen­sības ir ieguvušas milzu po­pu­la­ritāti. Līdz pat 2013. gadam dažas swimrun sacensības notika tikai Zviedrijā. 2014. gadā tām pievienojās Norvēģija, Šveice un Itālija. 2015. gadā swimrun risinājās jau 10 valstīs. Šobrīd swimrun notiek visos kontinentos, izņemot Antarktīdu, un dalībniekiem ir iespējams izvēlēties savai gaumei un iespējām atbilstošākās. Par swimrun popularitāti arī liecina lielo ražotāju iesaistīšanas šajā biznesā, swimrun

sporta veidam tiek ražoti speciāli apavi, hidrotērpi un palīglīdzekļi peldēšanai.

Amber race Salacgrīvā 26.05.2019 Amber race swimrun sacensības Latvijā šogad notiks jau ceturto gadu. Viss sākās 2015. gadā, kad divas latviešu meitenes, Inese Gulbe un Baiba Močāne, izdomāja piedalīties Rockman swimrun sacensībās Norvēģijā. Tur arī mums trijiem - Inesei, Baibai un Kristapam Močānam, radās ideja atvest swimrun uz Latviju. Salikām visu kopā ar pašu piedzīvoto un izveidojām sacensības, kādās vēlētos piedalīties paši.

Amber race aicina piedalīties un iegūt jaunas emocijas, izvēloties sev piemērotāko swimrun distanci: Sporta distance, kas ir domāta pieredzējušiem sportistiem. Tā sākas ar peldēšanas posmu, jo starts tiek dots jūrā no kuģa vienas jūras jūdzes attālumā no krasta. Komandām, kas sastāv no 2 dalībniekiem, jāveic aptuveni 30 km gara distance. Distance sastāv no 5 skriešanas posmiem, kur skriešus kopā jāveic 26 km, un 5 peldēšanas posmiem, kur peldus kopā jāveic ap 4 km.

Tautas distance ir īsāka, tikai 19 km gara, un ar īsākiem peldēšanas posmiem. To piedāvājam visiem, kuri vēlas izmēģināt, kas ir swimrun sporta veids un kuri vienkārši vēlas izbaudīt pavasari. Distancē jāveic 16 km skriešus un 3 km peldus pa skaistākajām Salacgrīvas vietām.

Super sprinta distance. Tajā startēt var vienatnē un tā ir laba iespēja iepazīties ar swimrun sporta veidu.

Distances garums ir 13 km, no kuriem peldus jāveic 1.1 km, kur dalībnieki varēs ļauties Salacas straumei.

Tā kā swimrun sacensībās peldēšanas posmi ir

39

AIZSKRIEN NO

TRAUMĀM!

Traumas – lielākais bieds tiem, kas dara un šiverējas apkārt. Ko tur liegties – pārsvarā tās iegūstam pašu vainas dēļ. Tad nu meklējam taisnākos ceļus, lai no tām izvairītos.

Uzsākot (vai atsākot) skriešanu, veselīgi to kombinēt ar iešanas posmiem. Ja šis līmenis jau pāraugts, tad ar skriešanu lēnā tempā, lai skrienot būtu viegli sarunāties.

Pirms treniņa svarīgi ir dinamiski iesildīties: sākot ar potītēm, lēnā garā izapļot visas locītavas līdz pat galvai vismaz desmit reižu uz katru pusi. Jā, arī plecus un ļoti uzmanīgi – kaklu.

Atsildīšanos pēc treniņa vēlams veikt statiski, katru muskuli stiepjot vismaz 30 sekundes.

Lēnām jāturpina palielināt distanci vai treniņa garumu, lai neiestrēgtu vienā slodzes līmenī. Muskuļi, tajā skaitā sirds, pierod pie slodzes un nekļūst labāki, ja tos neizaicina.

Lūk, nesamērīgi trenēties arī nevajadzētu, lai neiestātos nogurums vai morālais izsīkums, pēc kura trasē atgriezties var būt grūti. Labāk turēt sevī nelielu skriešanas izsalkumu nekā darīt to par daudz.

Skriešanas kvalitāte ir atkarīga arī no ēšanas un miega. Ja badojies vai uzturs nav pilnvērtīgs, muskuļiem nav spēka atjaunoties nākamajam treniņam.

Ja pilnvērtīgi neuzlādē savas baterijas miegā, nenotiek progress, jo tieši nakts aizsegā ķermenis atjaunojas, lai kļūtu nedaudz labāks.

CITUS INTERESANTUS FAKTUS UN STĀSTUS MEKLĒ ŽURNĀLĀ 40

Vāja iekšējā muskulatūra lielā daļā gadījumu nozīmē arī nepareizu skriešanas tehniku, kas var beigties ar nepatīkamām sāpēm potītēs, ceļos, mugurā, tāpēc vismaz reizi nedēļā ritini vaļā paklāju un pavingo.

Vēlams ne tikai skriet, bet arī peldēt, mīties, jogot vai darīt vēl ko citu. Tas nozīmē – dažādot treniņu programmu, lai tā neapniktu, un attīstīt ķermeni vispusīgāk.

Izvirzi mērķi, kāpēc skrien vai sporto, un izveido plānu, kā līdz tam tikt. Labs, sabalansēts plāns būs gan motivācija, gan atslēga uz veselīgu sportošanu.

Ja liekas, ka pašam nesanāk, vērts konsultēties ar treneri par plāna izstrādi – tas ir katra eiro vērts.

Kārtīga skriešana nav iedomājama bez pareiziem apaviem, uz tiem ekonomēt nevajadzētu, jo pēcāk, iespējams, būs jāšķiras no daudz lielākas naudas summas, ārstējot traumas. Ceļu un potīšu locītavas skrienot saņem milzīgu triecienu, tāpēc svarīgi, lai būtu pareiza skriešanas biomehānika. Apavi te var palīdzēt, amortizējot pēdas daļu, kam skriešanas laikā ir vislielākā slodze, un samazinot triecienu visam ķermenim.

Brīdinājums: dalībnieki, kuri kaut vienu reizi piedalījušies Amber race sacensībās, vēlas to darīt atkārtoti! gan jūrā, gan pa Salacas upi, un maija beigās ūdens vēl ir diezgan atspirdzinošs, hidrotērps ir viens no rekomendējamā ekipējuma daļām (sporta klasei – obligātais ekipējums).

Bieži vien arī komandas biedra atrašana nav viegls darbiņš, un ja visi draugi atsakās būt tikpat traki kā tu, tad Amber race mājas lapas forumā vari mēģināt atrast sev līdzīgi domājošu komandas biedru.

Bet visiem, kuri nevēlas samērcēt kedas, šogad pirmo reizi Amber race organizē arī taku skriešanas sacensības. Piedāvātās distances ir: 9km, 18km un 29km - taku skrējējiem, 800m vai 3km bērniem un jauniešiem, 9km un 18km nūjotājiem.

Brīdinājums: dalībnieki, kuri kaut vienu reizi piedalījušies Amber race sacensībās, vēlas to darīt atkārtoti!

Amber race dalībnieku komentāri:

Sanktpēterburgas, jo trase bija tik brutāla, ka plāns iekļauties 6 stundās tika kavēts vairāk par divām stundām. Es ieteiktu citiem piedalīties swimrun sacensībās tādēļ, ka tas ir komandu sporta veids, ir forši trenēties, piedzīvot posmu un ainavu maiņu, pārkāpt pāri savu spēku robežai kopā ar biedru. Vēl man personīgi pēc kādām 2-3 stundām parādās tāda “amfībijas” sajūta, ka varu skriet vai peldēt jebkurā kombinācijā un dabas šķēršļi vairs nešķiet nekas sarežģīts. Šogad mēs kvalificējamies OtillO pasaules čempionātam, savācot reitinga punktus un ar motivāciju problēmu nav - septembra sākumā būs jāpeld 10 km un jāskrien 65 km, ir jābūt stiprākiem kā jebkad. Tādēļ ziemā regulāri vingrojam ar svariem, peldam baseinā ar lielākām lāpstiņām, pievēršam lielāku uzmanību inventāra pielietojuma stratēģijai. Februāra beigās piedalījāmies nometnē pie swimrun zvaigznes Nicolas Remires un aprīļa sākumā jau startēsim Horvātijā OtillO World Series sacensībās ar 9+33 km garo trasi.

Komanda Supercompensation (Aleksandrs un Valentīns Ščedrovi): Septiņus gadus nodarbojamies ar izturības sporta veidiem, bija gan taku skriešana, gan triatlons. Nu jau četras sezonas galvenās aktivitātes mums ir tieši swimrun. Esam piedalījušies vairākās sacensībās Vācijā, Norvēģijā, Francijā, Zviedrijā, Krievijā un arī Latvijas Amber Race. Kopumā sanāk ap 15 startiem ar dažādiem trases garumiem. Kā vienas no spilgtākajām sacensībām atmiņā ir palikušas 2016. gada sacensības Swimrun World’s End Norvēģijā, ap 9 km peldot un 52 km skrienot pa salām un saliņām, akmeņiem un mežiem, un toreiz vēl ar diezgan nelielu pieredzi. Ar sajūsmu atceramies Krievijas lielāko startu netālu no

41

42

Romāns Evarts: Amber race 2016. gada augustā bija manas pirmās un pagaidām vienīgās sacensības šajā formātā, tautas distancē. Izdomāju piedalīties, jo tajā vasarā izgriezu potīti un nolēmu, ka skriet kādu laiku nebūs veselīgi.

Veselīgi bija peldēt, tāpēc izvilku no garāžas savu veco hidru un gāju peldēt Latgales ezeros. Nomocījos kādu mēnesī pa ūdeņiem un sapratu, ka laiks likt jauniegūto pieredzi lietā. Sacensībām vajadzēja pieiet nopietni, tāpēc ka partneri izvēlējos ļoti spēcīgu peldētāju: Kostju Smotrovu.

Mača dienā ārā nebija vairāk par 14 grādiem.

Hidrotērpi mums nebija. Nu nekas, mēs nodomājam – airēsim ātrāk – būs siltāk. Tā arī bija. Sākumā mēs devāmies labā riksī uz pirmo peldēšanas posmu Salacā, ko arī ātri nopeldējām kā pirmie. ‘’Normāli’’nodomāju es un jau kalu plānus par mūsu dalību kādā no OTILLO sērijas mačiem. Otrais peldēšanas posms bija daudz aizraujošāks. Pie Salacas tilta Salacgrīvā biju pagriezis galvu atpakaļ un redzēju pieredzējušos brāļus Ščedrovus oranžajos hidrotērpos, kuri turbo ātrumā tuvojās. Diemžēl mans pārinieks vairs neairēja turbo ātrumā un tēloja pludiņu - mana drauga kustības aparāts bija cietis no Salacas ūdens temperatūras un viņš nespēja kustēt ātrāk kā vecmammas iepērkas tirgū.

Sacensības mums bija beigušās; es aizgāju ar Kostju līdz Finiša vietai un pats turpināju distanci. Distance izrādījās izcili laba: īpaši patika posms jūrā, kur ūdens bija siltāks un spēcīgie viļņi lika airēt daudz stiprāk, tāpēc bija vēl siltāk. Nofinišēju laimīgs un nedaudz nosalis. Kostja bija dzīvs un smaidīgs.

Swimrun noteikti jāpiedalās visiem, jo formāts ir izcils! Ļoti dinamiski posmi un slodzes dažādība; skrien-atpūtini rokas, peldi-atpūtini kājas. Nevajag baidīties no peldēšanas, pat ja nekad neesat īsti peldējuši. Ir dažādas “fīčas”, ko var iegūt, interneta “ieguglējot” swimrun: paštaisīti pludiņi, lāpstiņas, hidru pielāgošanu sportam un t.t.

Un mana lielāka atziņa no mača ir: ja temperatūra ir ekstrēmi zema (kā mūsu gadījumā), tad hidrotērps būtu vēlams.

Līga Salmane: Esmu piedalījusies 2017. un 2018. gada Amber race sacensībās, individuāli Super sprinta distancē, arī šajā gadā plānoju tajās piedalīties. Tāpat arī 2018. gadā piedalījos komandā Puhajarve swimrun sacensībās Igaunijā. Spilgtākais noteikti būs pats pirmais swimrun! It kā gatavojos sacensībām, lasīju internetā par specifiskām lietām, ko ņemt vērā, bet tam nevar sagatavoties. Tās ir ļoti specifiskas sacensības un bija skaidrs, ka būs ļoti grūti. Bet gandarījums finišā bija tik liels, ka no pieplūstošās enerģijas varētu ražot elektrību. Un tieši šis arī ir tas, kas liek piedalīties atkal un atkal. Pieteikties sacensībām, plānot labāku stratēģiju, trenēties un sagādāt sev šādu izaicinājumu, kuru pieveikt. Swimrun ir vērts pamēģināt tiem, kuri vēlas sevi pamatīgi izaicināt. Skriešana pa mežu vai plunčāšanās ir forši, bet saliekot tos abus kopā rodas kas pavisam jaudīgs.

43

44

45

GAD

46

ŽETI

Teksts: Māris Berķis, pulsometrs.lv

Kā izvēlēties pulsometru Stirnu bukam Klāt jauns pavasaris un jauna Stirnu buka sezona, kas liek mūsu sirdīm pukstēt straujāk, gan aiz sajūsmas, gan dēļ skriešanas pa Stirnu buka trasēm un gatavojoties treniņos.

Lai

sagatavotos ir jātrenējas un jātrenējas prātīgi, tāpēc pulsometrs ir neatņemama treniņu sastāvdaļa. Bet, kādu izvēlēties? Par to arī šis raksts, centīsimies Tevi ievirzīt pareizajās sliedēs.

Sāksim no paša sākuma. Skrējēji mēdz būt dažādi un visticamāk, ka Tu vari sevi atrast vienā no šīm grupām: • Skriešana man ir jauna lieta, esmu iesācējs; • Skriešana ir mans hobijs, esmu skriešanas entuziasts; • Skriešana ir mana dzīve, mans darbs.

Pirms mēs iesakām Tev pulsometru, mēs gribam zināt par Tevi vairāk. Vai Tu plāno tikai skriet, vai arī nodarbojies ar vairākām aktivitātēm? Vai kopā ar pulsometru Tu vēlies tikt arī pie skriešanas treniņplāna?

Kāda ir Tava pieredze ar skriešanu, kāda ir Tava pieredze ar ierīcēm? Vai Tu jau izmanto kādu aplikāciju vai treniņplānu? Vai esi bijis sporta laboratorijā noteikt savas pulsa zonas? Vai skrienot klausīsies mūziku? Vai nēsāsi pulsometru ikdienā kā ikdienas pulksteni?

Un tad vēl, protams, jautājums par gaumi – kas Tev patīk, kas Tev piestāv?

Tāpēc, visefektīvākais veids, kā nopirkt īsto ierīci tieši sev – nāc ciemos uz mūsu veikalu, Barons kvartālā, Cēsu ielā 31, k2 vai Pulsometrs.lv teltī Stirnu buka sacensību dienās!

Bet, tā kā lasi žurnālu, nevis esi pie mums ciemos – lūk dažas rekomendācijas un aktuālie modeļi.

Pulsometrs iesācējam Ja Tu esi iesācējs, Tu visticamāk arī neesi gatavs ieguldīt ne piecus ne astoņus simtus eiro ierīcēs no augšējā plaukta. Tā vietā, mēs Tev piemeklēsim pulsometru, kas nodrošina pamatvajadzības.

vai Polar H10. Abas ir ļoti kvalitatīvas, lieliskas pulsa jostiņas, kas pildīs savu uzdevumu.

Plusi un mīnusi pulsa jostiņām. + salīdzinoši lēts risinājums; + precīzi dati; – ne visām aplikācijām pulsa jostiņas pievienošana ir bezmaksas iespēja; – nav ērti monitorēt pulsu aktivitātes laikā; – jānes līdzi telefons.

Variants nr2 – lielisks racionāls pulsometrs, kas Tevi neizputinās.

Pulsometram/pulkstenim ir nepieciešamas 3 funkcijas, bet, protams, mūsdienās to ir daudz vairāk. Šīs trīs lietas ir – pulsa mērīšana, GPS un savienojamība ar aplikāciju/mājaslapu. GPS ļaus mums skrienot redzēt noskrieto distanci un ātrumu. Laika gaitā varam novērot attiecību starp ātrumu un pulsu – formai uzlabojoties, pie tā paša ātruma, pulsam vajadzētu būt zemākam. Savienojamība ar aplikāciju/mājas lapu ir nepieciešama, lai mēs varam pārskatīt visus savus treniņa datus un treniņu vēsturi un statistiku. Kā saka uzņēmēji – what gets measured, gets managed – tas pats attieksies arī uz Taviem personīgajiem datiem.

Polar M430 ir ļoti pieprasīts vairāku iemeslu dēļ – tas ir ērts, tam ir GPS, tas mēra pulsu, tas ir ūdensizturīgs, ikdienas notifikācijas, miega mērīšana, lieliska aplikācija un mājas lapa un tā cena ir salīdzinoši draudzīga.

Polar M430

Variants nr. 1 – pulsa jostiņa, kas savienojama ar aplikāciju.

Ja Tu izmanto kādu aplikāciju, kā piemēram – Strava, Endomondo vai citu, tad vari pievienot bluetooth pulsa jostiņu un visi Tavi skriešanas dati būs vienā vietā. Tas ir forši, tas ir labs risinājums. Sāc mērīt pulsu šādi, sāc sevi iepazīt un rezultāti sekos. Šādiem mērķiem varam Tev ieteikt Wahoo TICKR

47

48

Jaunāks modelis no Polar ir Vantage M. Šim, salīdzinoši ar iepriekšējo, ir labāka baterija, kā arī būs pieejami padziļinātāki atjaunošanās dati. Arī dizains cits, kas nav mazsvarīgi!

Kā pirmais pulsometrs ļoti labs būs arī Garmin Forerunner 35 vai Polar M200. Neviens no šiem nav

Garmin Instinct

Polar M200 Garmin Forerunner 35

jauns modelis, bet tie pilda pamatfunkcijas – mēra pulsu, ātrumu un distanci.

Garmin Instinct – šis modelis, pateicoties savai izturībai, būs piemērots cilvēkiem, kas skrien šķēršļu skrējienus, brauc ar krosa močiem, vai vienkārši patīk šāds dizains. Pavisam jauns un interesants modelis.

Pulsometri ar mūziku – ja Tu skrienot vēlies klausīties mūziku, izvēlies Garmin Forerunner 645 Music vai Garmin Vivoactive 3 Music. Šajos Tu vari

Izmanto arī pulsa jostiņu Šobrīd gandrīz neviens modelis vairs nenāk komplektācijā ar pulsa jostiņu – un par šo faktu pulsometru čalis nemaz nav priecīgs. Patiesība ir tāda, ka lai arī ierīces pulsu mēra no rokas, to precizitāte joprojām nebūt nav tik augstā līmenī, lai mēs varētu aizmirst par jostiņām. Ja vēlies zināt precīzus datus – iegādājies arī pulsa jostiņu un savieno to ar pulksteni!

Pulsometrs skriešanas entuziastam Ja Tu regulāri skrien, cerams piedalies arī vairākos Stirnu buka posmos, visticamāk, ka Tev jau ir kāda pieredze ar pulsometriem, bet, iespējams, laiks nomainīt esošo ierīci, jo iepriekšējā ir nokalpojusi.

Lūk, kas šobrīd aktuāls: Polar Vantage M – lielisks, ērts pulsometrs ar ļoti izturīgu bateriju (30h ar GPS). Šis pulsometrs piemērots arī daudziem citiem sporta veidiem, pat peldēšanai.

Garmin Forerunner 645

iekopēt savus mp3 failus vai ielādēt Spotify mūzikas listi. Savieno ar bezvadu austiņām un skrien – klausies mūziku, klausies audiogrāmatu, klausies Aplīša sarunas! Bet atceries – sacensībās austiņas atstāj mājās!

Mēs visi skrienam kopā un tāpēc arī centīsimies būt kopā pa īstam! Tas ir svarīgi arī no drošības viedokļa!

Garmin Vivoactive 3 Music

Polar Vantage M

49

50

Garmin Fenix 5 Plus

No augstāka plaukta – Garmin Fenix 5 Plus atbalsta mūzikas funkcijas un šajos ir kartes, kas ir ļoti noderīgi, ja vēlies pasportot ceļojumu laikā! Un, ja Tev gadīsies nomaldīties Stirnu buka distancē – pulkstenis Tevi no meža izvedīs!

Ja skriešana ir Tava dzīve Ja Tu skrien patiešām nopietni, tad visticamāk, Tu skatīsies uz uzticamu augstākā plaukta ierīci, kas ir ērta, izturīga un perfekti pilda savas funkcijas.

Garmin Forerunner 935 – šis nav pavisam jauns modelis, bet cilvēkiem, kuriem pirmajā vietā ir funkcionalitāte un “pulkstenis, kā rotas lieta” nav tik ļoti būtisks faktors – šis ir pārbaudīts, iecienīts, ļoti viegls un ērts, un ļoti labi funkcionējošs pulsometrs.

Polar Vantage V

Polar Vantage V – jaunākais un labākais no Polar.

Polar koncentrējas, lai iegūtie dati būtu patiešām noderīgi un, jo vairāk Tu sporto, jo interesantāk Tev būs sekot līdzi treniņu slodzes un atjaunošanās datiem. Kā

arī, Vantage V mēra skriešanas jaudu, kas cilvēkiem, kuri skrien augstā līmenī, varētu būt papildus ieguvums.

Suunto 9 – top modelis no Suunto būs īpaši piemērots cilvēkiem, kuri veic ļoti garas distances. Tas spēj izturēt līdz pat 120h GPS režīmā, kā arī tā izcilais dizains daudzus neatstāj vienaldzīgus.

Suunto 9

Noslēgumā..

Pulsometru ir daudz un dažādi, tāpēc mums ir iespēja piemeklēt vispiemērotāko tieši tavām vajadzībām.

Ja pēc šī raksta Tev vēl netika skaidrs, kurš ir Tev vispiemērotākais – nāc ciemos, gaidīsim Tevi veikalā.

Vai arī – tiekamies Stirnu bukā!

51

# eses

52

m u stirnu

b uks

Teksts: Signis Vāvere

Kārlis Ielejs Stirnu bukā ir daudz un dažādu veidu, kā tikt pamanītam. Uzvari visus un nokļūsti uz pjedestāla. Vinnē izlozē pulsometru vai kedas. Skrien bez krekla pirmā vai pēdējā posmā vai arī nokļūsti stirnubuks.lv lapā ar kādu skaistu bildi. Šogad daži Stirnu buki palīdz reklamēt posmu un Kārlis ir Tērvetes meža Stirnu buka reklāmas seja.

Visvairāk esmu skrējis Stirnu buka distanci, bet ir aicinājums vairāk pievērsties Kā tu nokļuvi līdz skriešanai mežā?

Paziņas no citiem skriešanas pasākumiem Lūšiem.

rekomendēja noteikti piedalīties kādā no Stirnu buka posmiem, sakot, ka Stirnu buks esot super! ­Pirmais skrējiens mežā bija Ogres Zilo kalnu Stirnu bukā 15.04.2017. Bija iedvesmojoši! Iepatikās!

Kurš no Stirnu buka zvēriem esi Tu? Visdrīzāk lūsis. Izturība. Visvairāk esmu skrējis Stirnu buka distanci, bet ir aicinājums vairāk pievērsties Lūšiem.

Tavs labākais Stirnu buka poms?

Līgatnes posms 29.09.2018. Labākais, ja vērtē pēc vietas kopvērtējumā, vecuma grupā un punktu kopējā skaita. Gāja labi, ja neskaita nelielu taktisku kļūdu finiša taisnē, kā rezultātā zaudēju vienu vietu kopvērtējumā.

Patika gleznainās apkārtējās ainavas, iedvesmojošā atmosfēra un neaizmirstamās emocijas.

Kur Stirnu bukam būtu jālec?

Ja vien būtu iespējams, tad: I Bākužkalnā. Kalnam ir 3 konusveida virsotnes: Bākūzis (272,4 m vjl), Egļu kalns (267,5 m v.j.l.) un Laktas kalns (250,4 m v.j.l.) Jumurdas pagastā, Ērgļu novadā; II Pārsteigumkalnā (saukts ari Mika kalns, 205 m.v. j. l.), Braku un Ērgļu apkaimē, Ērgļu novadā; III Kolkas apkaimē; IV Pāvilostas apkaimē.

Kas tev vislabāk patīk trasē?

Patīk katrs no tiem atsevišķi, gan kopā, bet vislabāk starts, kā arī trases tā daļa, kad ir pieveikta jau vairāk nekā puse no kopējās distances, īpaši pēdējie 5-3 km un, protams, saldais finišs.

Kas pietrūkst Stirnu bukam?

Dažkārt distanču norādes trasē varētu būt pamanāmākas, lai mazinātu iespējamību, ka kāds dalībnieks aizskrien ne pa savas distances trasi.

Otra foršākā lieta pēc taku skriešanas?

Skriešana pusmaratonos un maratonos, ja vien neskaita ceļošanu.

Kam vajadzētu uzstāties uz Stirnu buka skatuves?

Dzelzs Vilkam.

Cik Stirnu bukos tu esi piedalījies?

Deviņos.

Kā tevi sauc un kura ir tava komanda?

Kārlis Ielejs, KSMR FITNESS.

53

54

55

ne Abo

m ents

Grafiskā dizainere kalna galā Viens ir ātrāks, cits lēnāks, kādam pietiek ar vāveres distanci un vēl kādam lūsis pa īsu. Krekls ar garām rokām vai skrien galīgi plikiņš. Kāds visu izliek distancē vai cits taupās kalna karalim. Bet lielākoties mežā visi zvēri ir vienādi – taku skrējēji.

Lai arī skriešana nekad nebeidzās, katram tā turpinās savādāk. Daina Jurķe ir pirmā mūsu jaunās sadaļas Abonements varone.

Mēs centīsimies parādīt, ka talantīgi cilvēki ir arī izcili taku skriešanā. Daina, piemēram, zīmē dikti skaistas ilustrācijas, un pa laikam viņas darbos parādās kāds skriešanas motīvs.

Instagram - www.instagram.com/ suunman.the.illustrator/ Ko tu māki darīt vislabāk?

Vislabāk es protu izlietot visu savu laiku. Lai kāds būtu mans režīms un noslogotība, es vienmēr pamanīšos nokrauties ar darāmajiem darbiem tā, ka no rīta līdz vakaram deldēšu uzdevumu kaudzīti. Izdomāju pati sev kādu izaicinājumu un metos tajā līdz ausīm. Nereti tās ir spontānas vēlmes, kas cieš neveiksmi, citreiz noturīgāki projekti vai vaļasprieki. Dažkārt gaužos, ka mans raksturs nedod vaļu laiskākiem periodiem, bet ātri vien saprotu, ka es nemaz nevarētu mierā nosēdēt.

56

Pat, ja kādu dienu aizvadu filmu maratonā vai zvilnot dārziņā, ilgākā laika sprīdī man tāds dzīvesveids būtu smacīgs.

Tev vienmēr ir līdzi zīmulis vai skriešanas kedas?

Zīmulis. Kāda kladīte vai skiču bloks domu nomedīšanai somā atrodas vienmēr, jo domas ir tās, kuras ir krietni vien ātrākas par mani – var nemanot izsprukt no galvas. Parasti gan tas nav uz neatgriešanos, tomēr ir vērtīgi nepazaudēt mazos ideju graudiņus.

Teksts: Signis Vāvere | FOTO: no personīgā arhīva

Kedām ir ieplānots konkrēts laiks. Neesmu no tiem, kuri prot sakārtot savu dienu un iedzīvi tā, lai skrietu uz darbu vai mājup, līdz tam man vēl ir kur augt. Cits stāsts ir par ceļa somu – tur gan kedām vienmēr atrodas vieta. Nav nekā labāka par treniņu nezināmā vietā. Var noķert burvīgas ainiņas, kas klasiskai tūrista acij nereti paslīd garām.

spītība, godkāre un izturība. Bet es nebrīnīšos, ja laika gaitā arī šis īpašību kopums pamainīsies. Vingrojot un skrienot, izmainās solis, stāja. Laikam ejot, arī mentālā bāze mainās un attīstās.

Kuras ir trīs svarīgākās īpašības taku skriešanā?

Gan jau šis komplekts katram skrējējam ir atšķirīgs.

Tāpat kā motivācija skriešanai katram ir sava, arī mazie dzinuļi nav vieni un tie paši. Turklāt tajā katliņā ir jāsakombinē sastāvdaļas kā no fizisko, tā arī mentālo īpašību burciņām. Manā gadījumā tās varētu būt

Cik daudz laika vajag, lai uzzīmētu tavu dienu Stirnu bukā?

Nevajag daudz. Spilgti notikumi paši ielec skiču blokā. Tā ir kā sava veida dienasgrāmata – zīmējot sanāk prātā apgrozīt un izanalizēt notikumus, izdarīt secinājumus un, ja paveicas, gūt mācības

Tu esi distances otrajā pusē un ir grūti, kas notiek tavā galvā?

Treniņprocesā galva ir pilna Nav nekā labāka ar putekļiem, un to vēdlodziņu atraut vaļā ir pagrūti, tomēr starta Kāpēc mākslinieki skrien? par treniņu koridorā manī vienmēr atmostas Domāju, ka neatkarīgi no nezināmā vietā. kaut kāda zvērīga vēlme konkurēt. profesijas vai kādas citas piederības, Var noķert Man ir svarīgi rezultāti, un tas katram ir savi iemesli skriešanai, mani noteikti spēcīgi motivē, tādēļ bet gan jau endorfīni ir tie, kas mūs burvīgas ainiņas, arī domas par grūtībām nemaz tik visus notur savā varā. Skriešana kas klasiskai bieži neiezogas prātā. Ja ir bijuši ir ātrākais un lētākais terapijas apstākļi, kas trasē tomēr likuši veids, kādu spēju iztēloties. Pat tūrista acij nereti nīkuļot, spītība un lepnums nav tad, kad jūtos kā pūpēdis un izeju paslīd garām. ļāvuši apstāties. skriet galīgi sacemmējusies, mājās „Grūti” katram nozīmē kaut vienmēr pārrodos kā caur dvēseles ko citu. Man noteikti sāpīgi būtu dušiņu izskrējusi. Vesela miesa padoties un izstāties, atliek vien un gars paģērē tik vien kā uzvilkt kedas un izcilpot kādu lociņu. Ja vēl izdodas izskrieties iedomāties to sajūtu, kas manī plosītos tad, ja man būtu jāsaka, ka es izstājos, jo bija grūti, un kājas pašas pa meža takām, prieka deva nāk teju dubultā.

Protams, kad skriešanai tiek piesaistīti mērķi, treniņi atradīs kaut kādas mistiskas enerģijas rezerves. Tajā var atstāt arī nelielu vilšanās pēcgaršu, ja neizdodas pašā laikā jāteic, ka man ir palaimējies nebūt situācijā, izpildīt plānu, tomēr vienmēr ir labāk izskriet treniņu, kurā veselība tiek pakļauta riskam. Tādos brīžos gan gudrāk būtu ķert aiz astes saprātu un mest mieru. nevis palikt dīvānā.

57

58

priekšdienām. Prātā arī labāk pieturas tas, kas caur zīmuli izskrapstināts.

Stirnu buks kā reiz ir iespaidiem bagāts. Trasē sastopams viss lielais acu prieks, bet galvā pa to laiku jau ir izveidojies vesels mikroklimats, un, skrienot lūsi, tam klimatam ir daudz laika augt un plesties.

Lai gan Stirnu buks prot iemājot īpaši ainaviskās vietās, mani nebeidz pārsteigt un iedvesmot tieši skrējēju kolorīts. Ikdienā sanāk kūļāties savā burbulī, kur apkārt ir vairāk vai mazāk līdzīgi domājoši cilvēki ar līdzīgām interesēm un iespējams pat līdzīgu dzīvesveidu, bet Stirnu bukā satiekas pavisam atšķirīgi skrējēji, kurus vieno taciņas un skriešanas prieks.

Un ko tu Stirnu bukā skrien?

Buciņā galīgi neesmu veterāns – mans pirmais starts bija vien 2017. gadā Kornetos, un jāteic, ka tā bija mīlestība no pirmā soļa trasē. Kopumā esmu skrējusi desmit Stirnu buka posmos. Man negribētos apgalvot, ka kāda no distancēm ir mana mīļākā, tomēr lūsis noteikti šobrīd ir ērtākais. Turklāt lūšiem parasti neviena trases odziņa nepaiet secen.

Labākais skrējiens?

Taku skrējienus savā starpā salīdzināt šķiet neiespējami. Ja vēl piemet klāt šoseju, izvilkt kaut ko tik abstraktu kā „labākais skrējiens” ir pagrūti.

Ja reiz man kaut kas ir jāizceļ, tad viens no tādiem skrējieniem ir mans otrais maratons, ko pagājušajā pavasarī noskrēju Rīgā. Tam es biju nospraudusi utopisku mērķi, ko, patiesību sakot, cerēju sasniegt labi ja šogad. Izpētīju pēdējo gadu Latvijas sieviešu top desmit rezultātus un izdomāju laiku, kādā man būtu jāfinišē, lai šajā topā iesprauktos. Diezgan sirreāli kādam, kura pieredzes pūrā ir viens viduvējs maratons un aiz muguras aizvadīts samērā apšaubāms treniņprocess. Šeit gan jāpiebilst, ka tobrīd vēl nestrādāju trenera vadībā. Tas, ka par spīti visam šajā topā pamanījos tikt kā piektā, noteikti bija spēcīgs stimuls, lai sāktu strādāt nopietnāk.

Kā viens no emocionāli spilgtākajiem skrējieniem noteikti jāpiemin Vilkaču maratons. Biju salasījusies leģendas par nomocītiem vīriešiem trases malā, fiziskiem un mentāliem sabrukumiem, asaru jūrām un citām likstām, tādēļ pamanījos sevi uz šīs informācijas bāzes diezgan pamatīgi iebiedēt. Protams, apgalvot, ka skrējiens bija viegls, būtu tīrā koķetēšana, tomēr nebeidzamais atbalsts trases malā deva pamatīgu prieka devu, kas dzina uz priekšu pat tad, kad padsmito reizi rausties negantā smilšu paugurā bija kļuvis neciešami grūti. Vilkaču maratona mīlīgā ģimenes sajūta ir pārāk maģiska, lai to izteiktu vārdos vai rezultātos lasāmos ciparos.

Pārītis ultramaratonu, ko esmu noskrējusi, noteikti ir apstiprinājis manu ticību tam, ka garās distances ir domātas man, tomēr prasās vēl pamatīgi apaudzēt šo pieredzi, pirms kādu no ultrām izceļu kā labu skrējienu.

Labākais maratons?

Kā jau var noprast, esmu uzveikusi divus maratonus.

Vilkaču maratonu atļaujos neieskaitīt, jo tas, manuprāt,

ir jau no cita plauktiņa. Otrajā maratonā sasniedzu savu labāko rezultātu, kas ir 03:25:10. Maratoni noteikti nav mana prioritāte, bet gan jau pienāks diena, kad šo rezultātu gribēšu piepucēt.

Ko tu gribētu noskriet un ko vairs nekad?

Taciņas mani noteikti interesē krietni vien vairāk nekā šosejas skrējieni. Nebūšu oriģināla – Monblāns ir manā sapņu sarakstā, bet tas prasīs vēl nedaudz pacietības vai vismaz veiksmes. Mans pieticīgais stāžs un pieredzes trūkums noteikti vēl nemaz neļauj lāgā aptvert neskaitāmās iespējas.

Tik kategoriska, lai apgalvotu, ka šo vai to nekad vairs neskriešu, es neesmu. Gan jau tur pie vainas arī vecā labā draudzene spītība. Iespējams, man ir sanācis pabojāt attiecības ar kādu distanci, bet kaut kur pakausī vienmēr čukst ietiepīga balstiņa, kas saka: “Mēs vēl ar šo kādu dienu nokārtosim rēķinus.”

Kur tu strādā un kas tevi trenē?

Esmu izskolojusies Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedrā, bet strādāju kā grafiskā dizainere.

Māksla un radošie darbi ir mani kompanjoni jau no bērna kājas. Būtu diezgan grūti sevi iztēloties citā profilā, turklāt darbā es galīgi neesmu elastīga un ilgtermiņā nespētu darīt kaut ko tādu, kas man nesagādā gandarījumu.

Mani trenē Andris Ronimoiss. Kad sapratu, ka tālāk vairs negribu skriet uz savu galvu, un vēlos trenēties galvenokārt takām, loģiskāka izvēle kā Latvijas taku skriešanas pirmais numurs nemaz nevarēja būt. Gan jau Andrim nav viegli tikt galā ar maniem asumiem un ir daudz ko slīpēt, tomēr esmu bezgala pateicīga par viņa pacietību. Ar treneri ir tāpat kā ar terapeitu – jāspēj pilnībā uzticēties, un Andris manī jau no paša sākuma rosināja šādu uzticību.

59

REZU

8 I 201 T Ā T L

.

LVM čempionāta taku skriešanā skolu jauniešiem Zēni U10 Dalībnieks

Meitenes U10 Skola

Skola

Punkti

1

Martins Stūrītis

Siguldas 1. pamatskola / Siguldas Sporta skola

3000

1

Annika Zālīte

Ulbrokas vidusskola

2

Ginters Bērziņš

Madonas pilsētas 1. vidusskola

2988

2

Elīza Ērenfrīde

Rīgas 84. vidusskola

2791

3

Leo Bilāns

Laurenču sākumskola / Siguldas sporta skola

2964

3

Veronika Bogdanova

Aizputes vidusskola

2721

4

Roberts Kanģīzeris

Jaunmārupes pamatskola

2733

4

Marta Ļaudama

Aizputes vidusskola

2617

5

Miks Ojārs Zvirbulis

Zemgales vidusskola / SK SLAMPE / ZEVID

2675

5

Keita Zviedre

Ikšķiles vidusskola

2610

6

Dāvis Bartuševics

Jelgavas 4.vidusskola

2666

6

Elza Černuho

Jelgavas 4.vidusskola

2515

7

Rinalds Ivanovs

Jelgavas 4.vidusskola

2665

7

Anastasija Balode

Salacgrīvas vidusskola

2299

8

Gustavs Vilnītis

Jelgavas 4.vidusskola

2557

8

Sofija Galvanovska

Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskola

2292

9

Aleksis Bogdanovs

Aizputes vidusskola / Maratona klubs / Firma L4

2546

9

Lauma Saklaure

Ādažu vidusskola

2281

Zemgales vidusskola / SK SLAMPE / ZEVID

2500

10 Aurēlija Zīdere

Rīgas Valda Zālīša sākumskola

2262

10 Martins Gulbis

Zēni U12 Dalībnieks 1

Emīls Reinfelds

3000

Meitenes U12 Skola Rīgas 69. vidusskola

Dalībnieks

Punkti 3000

1

Skola

Punkti

Viktorija Bogdanova

Aizputes vidusskola / Maratona klubs / Firma L4

3000 2794

2

Ralfs Dzosens

Ikšķiles vidusskola

2994

2

Melānija Zālīte

Ķekavas vidusskola / Baldones vieglatlētikas nodaļa

3

Rauls Sakne

Mazzalves pamatskola / Mazzalves pamatskola

2950

3

Keita Marcinkeviča

Laurenču sākumskola / Siguldas sporta skola

2782

4

Arno Pušņins

Laurenču sākumskola / Siguldas Sporta skola

2914

4

Marta Pētersone

Valmieras Pārgaujas sākumskola / VSK Noskrien

2692

5

Roberts Cercins

Rāmuļu pamatskola / Sporta klubs Ašais

2877

5

Nikija Mikāle

Priekules vidusskola / FK Bandava/Priekules novads

2590

6

Adrians Stepe

Lejasciema vidusskola / SK,,Lejasciems"

2867

6

Loreta Zālīte

Ulbrokas vidusskola

2567

7

Toms Kārlis Auziņš

Rīgas Katoļu ģimnāzija / Sporta skola Arkādija

2822

7

Inguna Sakne

Mazzalves pamatskola / Mazzalves pamatskola

2547

8

Bruno Bilāns

Laurenču sākumskola / Siguldas sporta skola

2799

8

Anna Berkolde

Lejasciema vidusskola / SK,,Lejasciems"

2424

Valters Jonass

Aizputes vidusskola / Liepājas rajona sporta skola

2799

9

Ilze Jumiķe

Jelgavas 4.vidusskola

2405

10 Kārlis Bartuševics

Jelgavas 4.vidusskola

2787

10 Laura Ozola

Ādažu vidusskola

2399

9

Zēni U14 Dalībnieks

Meitenes U14 Skola

Dalībnieks

Punkti

Skola

Punkti

1

Jānis Kravalis

Siguldas pilsētas vidusskola / Siguldas sporta skola

3000

1

Izabella Bogdanova

Aizputes vidusskola / Maratona klubs / Firma L4

3000

2

Lukass Pušņins

Laurenču sākumskola / Siguldas Sporta skola

2981

2

Estere Volfa

Cēsu 1. pamatskola / Cēsis

2888

Aizputes vidusskola / Liepājas rajona sporta skola Aizputes vidusskola / Maratona klubs/Liepājas rajona sporta skola

2828

2697

3

Artūrs Igaviņš

Lejasciema vidusskola / SK,,Lejasciems"

2972

3

Keita Upeniece

4

Jānis Stūrītis

Siguldas 1. pamatskola / Siguldas Sporta skola

2806

4

Ieva Pūpola

5

Aleksis Samcēvičs

Pastendes pamatskola / Pastendes pamatskolas komanda

2704

5

Elizabete Galvane

Lejasciema vidusskola / SK,,Lejasciems"

6

Kristiāns Kārlsbergs

Pastendes pamatskola / Hop hop Pastende

2687

6

Madara Kļavniece

Carnikavas pamatskola / carnikava

2612

7

Ričards Špacs

Amatas pamatskola / Sporta klubs AŠAIS

2608

7

Zanda Zariņa

Mazzalves pamatskola / Mazzalves pamatskola

2596

Aizputes vidusskola / Maratona klubs/Liepājas rajona sporta skola Nacionālā Mākslu vidusskola / Sporta skola Arkādija

2578

8

Valters Bresme

Talsu 2. vidusskola

2527

8

Madara Pūpola

9

Patriks Pauls Rullis

Aizupes pamatskola / Aizupes pamatskola

2500

9

Linda Auziņa

Jelgavas 4.vidusskola

2497

10 Karīna Mellace

10 Renārs Arnicāns

60

Dalībnieks

Punkti

Mežciema pamatskola

2787

2577 2535

STIRNU BUKS 2018. KOPVĒRTĒJUMS LVM čempionāta taku skriešanā skolu jauniešiem Zēni U16 Dalībnieks

Meitenes U16 Skola

Dalībnieks

Punkti

Skola

Punkti

1

Roberts Glazers

Cēsu Pilsētas vidusskola / Sporta klubs AŠAIS

3000

1

Jolanta Pence

Lejasciema vidusskola / SK,,Lejasciems"

2

Lauris Kaparkalējs

Madonas Valsts ģimnāzija / Madonas BJSS

2945

2

Līva Skoreja

Aizputes vidusskola / Liepājas rajona sporta skola

2993

3

Gustavs Galvans

Lejasciema vidusskola / SK,,Lejasciems"

2874

3

Renāte Beļājeva

Stalbes vidusskola / Sporta klubs AŠAIS

2906

4

Markuss Kurašovs

Preiļu 1. pamatskola / Preiļu 1.pamatskola

2744

4

Līna Gaile

Siguldas Valsts ģimnāzija / Siguldas Sporta skola

2867

5

Raivo Liekmanis

Nīkrāces pamatskola

2736

5

Emīlija Upmale

Jelgavas Valsts ģimnāzija

2860

6

Nils Jurkovskis

Priekules vidusskola / FK Bandava/Priekules novads

2712

6

Una Kraupša

Preiļu Valsts ģimnāzija / Preiļu novada BJSS

2822

7

Ralfs Roga

Ventspils Valsts 1. ģimnāzija / Matisons Runner's club

2704

7

Līva Ašmane

2678

8

Kristers Kalašņikovs

Pastendes pamatskola / Hop hop Pastende

2697

8

Loreta Ķikuste

9

Leonīds Kostjajevs

Virgas pamatskola / FK Bandava/Priekules novads

2618

9

Reičela Rone

10 Roberts Zeiburliņš

Virgas pamatskola / FK Bandava/Priekules novads

2611

Jelgavas Spīdolas ģimnāzija / VSK Noskrien Salaspils novada pašvaldības iestāde "Salaspils 1. vidusskola" / Salaspils Aizputes vidusskola / Liepājas rajona sporta skola

10 Loreta Matvejeva

Zēni U18 Dalībnieks

Engures vidusskola

3000

2633 2589 2368

Meitenes U18 Skola

Dalībnieks

Punkti

Skola

Punkti

1

Niks Zauls

Limbažu novada ģimnāzija / Limbažu un Salacgrīvas sporta skola

2

Gustavs Kļavis

Āgenskalna Valsts ģimnāzija

2988

2

Ilze Borbale

Preiļu Valsts ģimnāzija / Preiļu novada BJSS

2868

3

Emīls Kravalis

Siguldas pilsētas vidusskola / Siguldas sporta skola

2962

3

Megija Vīnberga

Tukuma Raiņa ģimnāzija

2856

4

Edgars Pastors

Preiļu Valsts ģimnāzija / Preiļu novada BJSS

2956

4

Laura Dzepuka

Jelgavas Spīdolas ģimnāzija / Zemgales Ziņas

2678

5

Ričards Briedis

Rīgas Tehniskā koledža / KSMR Fitness

2893

5

Renāte Medvedeva

Mežinieku pamatskola / Mežinieku pamatskola

2586

6

Ingus Bogdanovs

Aizputes vidusskola / Maratona klubs / Firma L4

2860

6

AlĪsija StŪrĪte

Krimuldas vidusskola

2529

7

Dāniels Eglītis

Rīgas Tehniskā koledža / KSMR Fitness

2793

7

Sandra Stieģele

Aizputes vidusskola / Liepājas rajona sporta skola

2408

8

Markus Dzintars

Priekules vidusskola / FK Bandava/Priekules novads

2792

8

Marta Paula Rāzna

Rīgas 49. vidusskola

2382

9

Rūdolfs Fišers

Jelgavas Spīdolas ģimnāzija

2741

9

Laura Dumbre

Engures vidusskola

2331

Preiļu Valsts ģimnāzija / Preiļu novada BJSS

2665

10 Simona Helmane

Tukuma Raiņa ģimnāzija

2258

10 Raitis Vilcāns

3000

1

Zēni U20 Dalībnieks 1

Artūrs Medveds

2

Artis Rožkalns

3

Rainers Trubačs

4

Jānis Gailītis

5

Daido Brūvere

Priekuļu vidusskola

3000

Meitenes U20 Skola Aizputes vidusskola / Liepājas rajona sporta skola Cēsu Tehnoloģiju un Dizaina vidusskola / Sporta klubs AŠAIS

Dalībnieks

Punkti 3000

1

Skola

Punkti

Eva Bērziņa

Lejasciema vidusskola / SK,,Lejasciems"

3000 2979

2742

2

Santa Zemture

Aizputes vidusskola / Liepājas rajona sporta skola

Preiļu Valsts ģimnāzija / Preiļu novada BJSS

2703

3

Mērija Meiberga

Rīgas Valsts 3. ģimnāzija

2857

Smiltenes vidusskola

2625

4

Alise Evardsone

Engures vidusskola

2531

Mareks Ņikiforovs

Nīkrāces pamatskola

2580

5

Samanta Ratniece

Engures vidusskola

2522

6

Tomass Neuss-lucs

Jelgavas Valsts ģimnāzija

2224

6

Laura Birzniece

Engures vidusskola

2344

7

Kristers Grava

Jelgavas 4.vidusskola

2206

7

Viviāna Stūrīte

Banku augstskolas Uzņēmējdarbības koledža

2336

8

Daniels Lepers

Engures vidusskola

2120

8

Līga Klibā

Preiļu Valsts ģimnāzija / Preiļu novada BJSS

2330

Dāvis Janitēns

Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija / Līgatne Var

2005

9

Laura Bleija

Ogres 1. vidusskola / Ogres 1.vidusskola

2298

Jelgavas Tehnikums

1808

10 Betija Līcīte

Engures vidusskola

2212

9

10 Ričards Trestjans

61

62

STIRNU BUKS 2018. KOPVĒRTĒJUMS LVM čempionāta taku skriešanā skolu jauniešiem Visvairāk pārstāvētās skolas Visstiprākās skolu komandas Skola

Dalībn.

Skola

Punkti

1

Jelgavas 4.vidusskola

579

1

Siguldas sporta skola

27534

2

Engures vidusskola

547

2

SK,,Lejasciems"

26805

3

Bauskas sākumskola

282

3

Liepājas rajona sporta skola

26554

4

Aizputes vidusskola

204

4

Maratona klubs / Firma L4

26526

5

Tukuma 2. vidusskola

145

5

FK Bandava/Priekules novads

21593

6

Nīkrāces pamatskola

141

6

Bauskas sākumskola

20580 20530

7

Smārdes pamatskola

131

7

Engures sportam

8

Rīgas 41. vidusskola

119

8

Mazzalves pamatskola

19729

9

Zemgales vidusskola

108

9

Sporta klubs "Vēsma"

19484

10 Lejasciema vidusskola 11 Mežinieku pamatskola

89

10 Rīgas Centra humanitārā vidusskola 11 Sporta klubs AŠAIS

19056

12 Priekules vidusskola 13 Ikšķiles vidusskola

80

12 Lynxdojo 13 Rīgas Hanzas vidusskola

16408

14 Siguldas pilsētas vidusskola 15 Laurenču sākumskola

76

15354

69

14 Smārde 15 Preiļu novada BJSS

16 Jaunmārupes pamatskola

64

17 Rīgas Centra humanitārā vidusskola

58

18 Mežciema pamatskola 19 Jelgavas Spīdolas ģimnāzija

46

20 Dāvja Ozoliņa Apes vidusskola

85 79

18970 15593 14930

16 Baldones vieglatlētikas nodaļa 17 Sējas MMS

14468 13505

45

18 Jelgavas 4. vidusskola 19 Skrienam kopā

44

20 Domdaris

13083

14396 13110

Komandu labākie rezultāti Dalībnieks

Tērvete

Ogre

Līgatne

Punkti kopā

1

Līvānu VK/BALTAIS

6963

7211

Piebalga Kamparkalns Šlokenbeka Gaiziņkalns

7008

6972

7194

6866

7079

49293

2

Talsu Pakalnu Sporta Klubs

6677

7259

6856

6985

6811

6754

6815

48157

3

PATRIA SPORTLAND

6865

6864

6626

7185

6955

6531

7004

48030

4

RIEKSTI

6935

7217

6801

6592

6506

6422

6618

47091

5

Grauda Spēks

6635

6878

6622

6527

6772

6374

6704

46512

6

Moller Auto Ventspils / MRC

5901

7015

7053

7102

7038

6458

5860

46427

7

Kocēnu novads

6194

6529

6444

6329

6285

6049

6555

44385 43596

8

Virsotne/MARMOT

6407

6614

6376

5844

6067

5878

6410

9

VSK Noskrien Vāveres

6083

6496

6188

6026

6276

5787

6345

43201

10

SPB RUN/Asics

6485

6748

6369

6443

6118

5038

5943

43144

11

SK Dzērvene I

6049

6467

5805

5812

5906

5648

5739

41426

12

SSK Bebra 1

5761

6128

6044

5497

6065

5411

6118

41024

13

VSK "Burkānciems & Co"

5484

6208

5828

5675

5688

5935

6064

40882

14

Talsu pauguraines zaķi

5507

5875

5803

5818

6045

5717

5892

40657

15

MARATONA KLUBS

5628

6316

5624

5799

5811

4594

5835

39607

16

Izturība

6043

6113

5788

5427

5975

5450

4657

39453

17

adidas Runners | Riga

5740

5993

5876

5410

5458

5280

5441

39198

18

KSMR Fitness

5677

6009

5749

5131

5489

5009

5709

38773

19

Lūša pēdās

6102

5664

5798

4096

5845

4997

5700

38202

5119

5788

5731

4475

5541

5434

5528

37616

20 Kocēnu novads - 1

63

STIRNU BUKS 2018. KOPVĒRTĒJUMS

Zaķis Vīrieši

Sievietes

1

Dalībnieks Dainis Stepe

2

Andris Ronimoiss

1222

3

Reinis Korsūnovs

1052

1133

1149

1136

1111

1145

1143 1139

1082

4

Jānis Vītiņš

5

Valdis Aņikejevs

6

Edijs Dzalbs

Tērvete

Ogre

1194

1188

Piebalga Kamparkalns Šlokenbeka Gaiziņkalns

1228

Līgatne

Punkti kopā

1227

1189

1150

1193

1210

5975

1089

1110

1164

5692

1140

1118

1096

1127

5673

1132

1106

1116

1148

5641

1148

1090

1127

1076

1178

5625

1200

6026

7

Raitis Grablovskis

1096

1121

1144

1106

1100

1098

1124

5595

8

Agris Krūmiņš

1017

1075

1051

1116

1140

1076

1162

5569

1097

1119

1105

1082

1063

1085

1097

9

Andris Ponomarenko

1043

10

Jānis Mūrnieks

1092

Dalībnieks Baiba Šņoriņa

Tērvete

Ogre

1

1187

1298

2

Līga Girgensone

1206

1271

3

Elīna Kārkliņa

1195

1168

1050

Piebalga Kamparkalns Šlokenbeka Gaiziņkalns

1216

1221

1072

5475

1116

5453

Līgatne

Punkti kopā

1157

1143

1284

1215

1178

1146

6206 6016

1185

1157

1108

1203

5908

4

Ināra Lūse

1207

1131

1141

1164

1089

1157

5800

5

Diāna Jakubjaņeca

1211

1148

1152

1145

1108

1108

5764

6

Baiba Vekša

1227

1128

1114

1100

1150

5719

7

Liene Blumbeka

1192

1114

1113

1076

1158

5697

1123

1141

1133

1116

1087

1102

1147

1017

1103

1120

8

Rasma Čoiča

1074

9

Inga Zālīte

1079

1203

10

Ginta Valtere

1136

1178

Tērvete

Ogre

1066

1153

5666

1107

5646

1068

5551

Stirnu Buks Vīrieši

Sievietes

1

Dalībnieks Kristaps Bērziņš

2

Gints Lūsis

1277

Piebalga Kamparkalns Šlokenbeka Gaiziņkalns

Līgatne

Punkti kopā

1216

1219

1208

1186

1223

6091

1187

1211

1196

1191

1194

6069

3

Didzis Glušņevs

1123

1258

1158

1127

1138

1133

4

Juris Damškalns

1132

1189

1139

1152

1119

1089

5

Kristaps Magone

1137

1244

1123

1131

1067

1092

6

Edgars Sprūds

1049

1121

986

1063

1118

1112

7

Oskars Cimermanis

1085

1111

1058

1040

999

1084

5378

8

Voldemārs Lejnieks

1069

1148

1065

1019

994

1048

1033

5363

9

Alvis Danovskis

1067

977

945

1054

1039

1067

5204

10

Kaspars Adijāns

986

1019

990

905

5196

1 2

64

1225

5814 1114

5731 5727 5463

1068

1133

Tērvete

Ogre

1231

1279

1186

1244

1253

1192

1227

6234

Karīna HelmaneSoročenkova

1173

1272

1175

1249

1216

1182

1241

6160

1222

Dalībnieks Kitija Valtere

Piebalga Kamparkalns Šlokenbeka Gaiziņkalns

3

Anete Švilpe

1109

1207

1108

4

Zanda Ulanova

1145

1213

1172

5

Klinta Lauska

966

6

Iveta Pūpola

1130

1162

7

Dace BangaHodžajeva

1094

1153

1070

1232

1127

1195

1131

1027

Līgatne

Punkti kopā

5897 5856

1185

1230

1140

1221

5742

1100

1153

1074

1195

5740

1120

1126

1049

1136

5629

1054

1175

5583

1075

5428

1070

5413

8

Liene Allere

1035

1037

1174

1143

9

Gunta Blūmiņa

1083

1102

1077

1062

1091

10

Laura Pētersone

1047

1117

1035

1138

1041

964

STIRNU BUKS 2018. KOPVĒRTĒJUMS

Lūsis Vīrieši

Sievietes

1

Dalībnieks Dmitrijs Serjogins

2

Jānis Kūms

1203

3

Uldis Kļaviņš

4

Jānis Šņoriņš

5 6

Tērvete

Ogre

1141

Piebalga Kamparkalns Šlokenbeka Gaiziņkalns

1256

1156

1300

1209

1121

1089

1079

1209

1284

1058

1147

1191

1093

Uldis Klepers

1118

1183

1067

Kristaps Broks

1105

1179

7

Raivis Reinfelds

1072

1129

1072

8

Artūrs Blūmiņš

1095

1128

1052

9

Artis Krievāns

1060

1128

1030

10

Konstantīns Biktimirovs

1112

1117

1071

Tērvete

Ogre

1

Dalībnieks Laura Čakle

2

Jekaterina Sokunova

1186

1249

Līgatne

Punkti kopā

1197

6050

1064

1186

5808

1075

1048

1137

5763

1126

1134

1083

1100

5698

1119

1099

1048

1139

5658

1108

1039

1138

5569

1109

1116

1138

959

5564

1062

1073

1125

5483

1098

1062

1032

1134

5482

1048

1049

1083

5432

Piebalga Kamparkalns Šlokenbeka Gaiziņkalns

Līgatne

Punkti kopā

1169

1215

1244

1117

1208

6085

1190

1165

1200

1205

1137

1222

6003

1154

1092

1185

1225

1108

1186

5858

1116

1168

1155

1134

5786

1188

5758

1144

5659

3

Monta Ločmele

1094

4

Vita Devjatņikova

1213

5

Linda Boldāne

1091

1143

1149

1034

1187

6

Viviana Kirilova

1109

1131

1112

1087

1163

1162

1147

7

Dana Mačtama

8

Alvita Mirecka

1103

1131

1058

1114

9

Sigita Vāce

1075

1108

10

Jolanta Ivanova

1059

1102

983

984

Tērvete

Ogre

300

300

271

300

288

294

279

300

278

253

284

288

292

248

256

228

300

260

285

272

992

1108 1073

1084

5627

1085

1081

1089

5427

1035

5185

982

934

1044

5179

Kalnu Karalis Vīrieši

Sievietes

1

Dalībnieks Jānis Šņoriņš

2

Mārtiņš Zemturis

3

Reinis Korsūnovs

251

4

Dmitrijs Serjogins

289

5

Juris Damškalns

268

279

Piebalga Kamparkalns Šlokenbeka Gaiziņkalns

212

Līgatne

Punkti kopā

221

1459

288

1439

284

288

1436

300

214

1373

225

239

1364

6

Gints Lūsis

279

288

265

277

230

250

1359

7

Uldis Kļaviņš

255

284

260

265

262

220

266

1337

8

Aksels Bresme

264

279

285

248

245

9

Jevgeņijs Stepanovs

243

284

271

265

209

189

236

1299

10

Raivis Reinfelds

259

260

246

271

262

230

171

1298

Tērvete

Ogre

Līgatne

Punkti kopā

1

Gunta Blūmiņa

300

300

290

294

300

300

1494

2

Baiba Šņoriņa

291

300

300

300

242

157

284

1475

3

Kitija Valtere

276

300

263

267

282

261

269

1394

4

Evija Bērziņa

287

268

267

258

274

266

246

1362

5

Laura Čakle

255

225

272

286

188

253

1291

6

Baiba Vekša

244

267

247

253

1283 1277

Dalībnieks

272

Piebalga Kamparkalns Šlokenbeka Gaiziņkalns

1321

7

Krista Hartmane

151

185

182

294

295

300

203

8

Anete Švilpe

204

258

238

233

266

210

246

1241

9

Karīna HelmaneSoročenkova

208

272

222

249

249

220

248

1240

10

Madara Marija Muižniece

240

255

244

245

245

1229

65

Skol

o tājs

Ašais

no Drabešu muižas pils Normāls skolotājs māca, labs paskaidro, lielisks skolotājs demonstrē, bet īstais skolotājs iedvesmos. Austris Āboliņš no Drabešiem uz gandrīz katru Stirnu buku atved busiņu ar motivētiem, sportiskiem un uzvarētu gribošiem jaunajiem sportistiem. Ne velti “Sporta klubs AŠAIS” ir viens no stiprākajiem, kas piedalās LVM čempionātā taku skrējienos skolu jauniešiem.

Kas bērnam ir svarīgāk - būt komandas daļa vai visus uzvarēt?

Nav tik vienkārši. Sports tomēr ir vēlme būt labākajam. Un domāju, ka ir pilnīgi normāli, ka līdz gadiem 30-35 ir vēlme visus uzvarēt. Tā ir tāda iniciācijas ceļa sastāvdaļa. Lai nav tā, ka vecumdienās ir vēlme visus uzvarēt. Tad jau ir jāmeklē

66

eksistenciālākas lietas. Vēlme uzvarēt sportā ir ļoti sakarīgs ego audzēšanas līdzeklis. Labāk sportā, nevis uz ielas, narkotikās, alkoholā, cigaretēs! Jo tur jau arī tāds “sportiņš” – kurš vairāk, kurš ilgāk. Es balsoju par uzvarām sportā! Tas ir dabisks cilvēka attīstības ceļš.

Tajā pašā laikā, piemēram, Ašajiem būšana komandā, vai kā mēs sakām, Ašo ģimenē, ir tikpat vērtīga, kā

Teksts: Signis Vāvere | FOTO: no personīgā arhīva

www.sk-ašais.lv

uzvara sacensībās! Tas ļoti izteikti jūtams mūsu kalnu VO2max vai skābekļa maksimālais patēriņš. Skaidrs, nometnēs pavasaros. Pagājušajā pavasarī, kāpām nakts ka šis ir trenējams, bet ģenētiski dotajās robežās. kāpienā ar lukturīšiem. Tumšā mežā. Likās, nekad tā taka Tāpat čempiona psiholoģija. Tā nav trenējama. Tā augšup nebeigsies! Un tad Roberta sauciens…..Pēkšņi tiek iedota “mugursomā” piedzimstot! Var, izmantojot maza pļaviņa un lielais dabas platekrāns. Acu priekšā dažādas pieejas, mēģināt uzlabot psiholoģisko fonu, pavērās pretējā kalnu grēda, uz kuras savus zīmējumus piemēram, pirms sacensībām, bet čempions vienmēr psiholoģiski būs gatavs labākajam zīmēja mēnestiņš – čigāniņš un priekšnesumam sacensībās! mākoņi. Mēs apgūlāmies pļaviņas Vienmēr! Arī melnajās dienās! slīpumā un…...aizlidojām! Pilnīgā Nepietiek ar to, Mēs klubā izmantojam CIGUN. klusumā! Tādā paradīzes sajūtā. Un CIGUN ir mācība kā saņemt, tad nu ej saproti, kam lielāks svars ka pasakām vadīt un izmantot savu un Visuma komandai vai uzvarām. skriet ir stilīgi, enerģiju. Kluba krustmāte ir CIGUN lietpratēja, viņa strādā Kā skolēnus var piedabūt veselīgi. Ir jābūt ar Ašajiem, lai palīdzētu uzlabot skriet? ĻOTI spēcīgiem šīs enerģētiskās kvalitātes. Ir pat Ir jārada, jāveido sistēma, plāns reiz pieķerties mēģināt attīstīt kā mūsu gadījumā, klubu, kurā argumentiem.

CIGUN skrējējiem. Patreiz gan veidojas tradīcijas, veidojas rituāli, laika tam neatliek. tiek apkopoti un sistematizēti Zinu, ka daudzi, kas ar skriešanu notikumi par un ap skriešanu.

Tajā pašā laikā ir jābūt gana spēcīgiem, adekvātiem ir uz “jūs”, domā, ka skriešana ir tāda vienkārša argumentiem par labu skriešanai. Jāiemāca bērniem padarīšana, bet esmu tajā atradis tik daudz fantastisku saskatīt ātra skrējiena estētiku un tad aicināt tiekties uz nianšu! Neticami interesants process! šo skaisto, ātro skrējienu - kļūt par daļu šīs pasaules!

Kā radās sporta klubs Ašais?

Nepietiek ar to, ka pasakām - skriet ir stilīgi, veselīgi. Ir Daudzus gadus nostrādāju par sporta skolotāju jābūt ĻOTI spēcīgiem argumentiem. Vēl svarīgi ir radīt skolā, kuras vairs nav. Kura nu jau pāris gadus izmesta tādu mazo elku pasauli, jo svarīgi jau ir sapņot! vēstures mēslainē… Tur tad arī sāku pamazām skolas skolēnus vest uz dažādām sacensībām, pārsvarā bijušā Kādām īpašībām ir jābūt, lai skrietu?

Te būtu jārunā par diviem “virzieniem” - psiholoģisko pusi un fizioloģisko. No psiholoģiskā viedokļa bērnam, jaunietim ir jābūt mērķtiecīgam. Ir svarīgi, ka bērnam ir mērķis. Un mērķi skriešanā jāpalīdz “radīt” arī vecākiem kopā ar treneri. Reālu, sasniedzamu. Tāpat nozīme, ja runājam par sportiskajiem sasniegumiem, ir centrālās nervu sistēmas darbībai. Pieredze rāda, ka ir svarīgi saprast, vai bērnam prevelē simpātiskā vai parasimpātiskā nervu sistēma. Tas, ļoti lielā mērā, ļauj saprast to, kā veidot treniņu procesu un izvirzīt pareizos mērķus. Nemocīt bērnu, prasot no tā, to, ko viņš nemaz nevar izpildīt. No fizioloģiskā viedokļa, biomehānikas viedokļa, man, kā trenerim, vienmēr galvenais ir bijis daudz strādāt pie kustību tehniskā izpildījuma. Nav iespējams būt ātram skrējējam, pretojoties biomehānikas likumiem. Tāpat ar fizioloģiskajiem procesiem. Ir jābūt skaidrai saprašanai par to, kādas fizioloģiskās izmaiņas organismā vēlamies veikt! Un visbeidzot - daudzpusība ikdienā! Lēkt, rāpties, dauzīties un būt hiperaktīvam, šī vārda labākajā nozīmē!

Vai tās var uztrenēt?

Ir lietas, kuras, cītīgi pie tām strādājot, var attīstīt, uzlabot. Piemēram, skrējiena tehniskais izpildījums ir uzlabojams, kustību racionālisms. Var iemācīt elpošanas tehniku, dažas citas skriešanai noderīgas lietas. Bet jārēķinās, ka ir arī ģenētiski noteikti ierobežojumi vai “dāvanas”. Piemēram, bieži dzirdētais

67

Mums ir svarīgi, lai tas, kurš ienāk Ašo pasaulē, attīstot savu talantu, veicinātu kluba kopējo attīstību!

Tas ir tāds abpusējs process.

68

Cēsu rajona robežās. Sāka iet arvien labāk. Kas par prieku bija par pirmajām medaļām vietēja mēroga mačos. Tāds pirmais lielais lepnums!

Pamazām panākumi vairojās.

Un tad nāca lielā ekonomiskā krīze, pamazām veidojās situācija, kad skola vairs nevarēja nekur aizvest, neko samaksāt, jo naudas nekam nebija. Tad nolēmu, ka jādibina klubs. Pilnīgi avantūristisks lēmums. Nebija ne mazākās saprašanas par to visu. Bet bija ideja un sapnis! Un tā jau desmit gadus veidojamies, attīstāmies un meklējam veidus, kā kāpt arvien augstāk. Vertikālē!

visu, lai attīstītu talantu. Tas prasa brangus līdzekļus. Tādēļ mums ir svarīgi, lai tas, kurš ienāk Ašo pasaulē, attīstot savu talantu, veicinātu kluba kopējo attīstību! Tas ir tāds abpusējs process. Un jābūt vismaz 11 gadus vecam.

Mazākus tomēr vēl neņemam. Ik pa laikam kāds vecāks mūs uzrunā, bet bieži jaunie cilvēki ir ļoti jauni. Tad vienojamies satikties pēc dažiem gadiņiem. Un jā – bonusa punkts tiem, kuri kādreiz nodarbojušies ar…. dejošanu! Tur nāk līdzi ļoti noderīga pievienotā vērtība!

Kā kļūst par Ašo?

Mums kvalitāte ir primārais. Tādēļ nav tā, ka mamma vai tētis piezvana un viss – esi “pieteikts” Ašajos. Ir daži parametri, pēc kuriem vados, ir testi. Ir testu komplekss, pēc kuriem, kā pieredze rāda, nekļūdīgi rodas skaidrība par to, vai jaunajam cilvēkam ir cerības kļūt par Ašo. Svarīgi saprast, ka tā nav augstprātība, bet racionāls lēmums. Klubs Ašajiem nodrošina teju

Cik daudz jaunieši trenējas sporta klubā?

Pozicionējam sevi kā klubu, kur kvalitāte ir pāri kvantitātei! Kopumā klubā trenējas 12 jaunie cilvēki.

Turklāt, vairāk nemaz tīri “tehniski” nespētu uzņemt.

Jo, piemēram, sagatavot treniņu programmas katram sportistam, katru nedēļu prasa ļoti daudz laika. Mēs strādājam, izmantojot jaunākās tehnoloģijas. Katra nedēļa Ašajiem sākas ar pilnīgi skaidru nedēļas

plānojumu. Un tas viss prasa laiku! Tādēļ skaits ir būtisks, ja runa ir par kvalitāti! Protams, ja pēkšņi atrastos kāds dimanta gabaliņš, tam vieta un laiks atrastos, bet tad tiešām jābūt ir dimantam!

Jūs pazīst arī Igaunijā. Kā jums tur gājis?

Jā, Igaunija ir mūsu mīļā kaimiņvalsts! Fascinē igauņu spēja vēsā mierā un bez problēmām sarīkot kvalitatīvus mačus. Un arī kopējā skriešanas pasākumu kultūra tur ir īpaša. Cilvēku uzmundrinājumi, uzsaucieni, aplausi gar trasēm. It kā sīkums, bet patīkama atmosfēra. Tāpat, apbalvošanās ovācijas ne tikai igauņiem, bet arī latviešu puikām un meitenēm!

Un, ja vēl karogu kāds mūsu ķipars uz augstākā pakāpiena paņem rokās, ovācijas dubultojas. Jūties kā svētkos. Bez pompozitātes, bet tā forši. Ir daži tradicionāli pasākumi, kur mēs jau gadiem Igaunijā startējam, atstājot pēdu nospiedumus šo pasākumu vēstures grāmatās. Gribās domāt, ka Igaunijā mūs pazīst. Un svarīgi, ka Ašajiem arī patīk dzīvošanās pa Igauniju. Pat sarunvalodu mazliet apguvuši. Šoziem arī regulāri braucām trenēties uz Igaunijas manēžām.

Latvijā jau ir traki ar apstākļiem... skumji.

Manēža, stadions vai takas?

Nekad nav bijis noslēpums tas, ka mūsu lielā mīlestība ir vieglatlētikas vidus distances! Īpašā statusā ir 800m! Tā ir lielākā mīlestība! Tur tik neaprakstāms azarts, šahs! Nepietiek ar ātrām kājām. Ir jāspēj reaģēt, sajust sāncensi, momentāni pieņemt lēmumu, mainīt taktiku sacensību gaitā. Tas ir ļoti, ļoti azartiski! Un kas par dinamiku! Bet takas, nešaubīgi, ir otrā mīlestība!

Kopš brīža, kad Ašie pirmo reizi iemēģināja sevi taku skrējienos, izveidojās totāla atkarība! Šķiet, kopš sākām dalību Stirnu bukā, neesam izlaiduši nevienu posmu, ja esam Latvijā! Turklāt, taku skrējieni ir ļoti noderīgi mūsu vieglatlētikas mērķiem! Un taupa balsta kustību aparātu, kas arī ir ļoti svarīgi. Mēs patiešām esam ļoti priecīgi, ka Latvijā ir šāds taku skrējienu pasākums!

Kādi ir paša trenera sportiskie sasniegumi?

Bērnība un jaunība tika aizvadīta futbola laukumos.

Līdz pamatskolas beigām nodarbojos ar futbolu, sapņojot kļūt par futbolistu. Biju uzbrucējs, turklāt, universālais - spēlēju ar labo un kreiso kāju vienlīdz labi. Treneris mani dīdīja pa laukumu, jaucot kārtis sāncenšiem. Aizejot mācīties uz arodskolu, turpināju spēlēt futbolu, bet pamazām ienāca Švarcenegera ēra.

Sākām ar čaļiem “pačirkās” cilāt dzelžus. Tad izveidoju savu pirmo sporta projektu - izveidoju atlētisma klubu.

Gan bez papīriem. Vienkārši saucās par klubu. Tā bija neaprakstāmi interesanta pasaule! Paši arodskolā sametinājām trenažierus, salasījām stieņus. Hanteles arī skolā izvirpoja! Bija jāgaida rindā, lai tiktu uz treniņu, jo pažobele visu vakaru, līdz desmitiem, bija pārpildīta.

Tad trauma, kas liedza turpināt….

Tad ilgus gadus biju velotūrists. Izbraucu daudz dažādus maršrutus. Tāds jaudīgais bija no Vīnes caur Alpiem aizmīties līdz Parīzei. Tad apbraukts apkārt Ziemeļjūrai, bet tāds mazliet meditatīvs bija brauciens pa Karēliju, kur bijām kā anekdotē - latvietis, krievs

69

70

Man ir izcili audzēkņi! Man patiešām prieks par to, kā viņi redz to savu ceļu tajā, ko mēs darām.

un amerikāniete! Amerikāniete vispār katru dienu raudāja transa asaras. Tas tiešām bija īpašs brauciens. Tagad gan vairāk patīk vērot savus Ašos, priecāties par viņu spējām un sasniegumiem. Savu sportisko Ego apmierināju jaunībā. Bet pie velotūrisma labprāt atgrieztos vēlākos gados vēl! Tagad jau tas viss vienkāršāk. Tad bija desmit kartes līdzi un vēl visādi knifi bija vajadzīgi.

Kāda ir trenera parasta diena?

Diena ir notikumu bagāta, katra citādāka. Rīts sākas ar kluba telpu apsekošanu, uzkopšanu, sīkajiem remontdarbiņiem. Jāsatiek iedzīvotāji, kuri dienas laikā nāk uz klubu trenēties. Mēs esam realizējuši divus Eiropas struktūrfondu projektus, piedāvājot iedzīvotājiem kvalitatīvi nodarboties ar savas veselības spodrināšanu. Ir vēl pāris attīstības plāni. Un interesanti, ka vecākais mūsu sportists ir…. 85 gadus jauns vīrs! Mēs ar viņu lepojamies! Tāpat ir jāstrādā ar līdzekļu piesaisti klubam, lai varētu realizēt dažādas idejas. Jāplāno sacensību kalendārs, jāmeklē, kur braukt, kur piedzīvot ko jaunu! Tad jau jābrauc pēc Ašajiem uz Cēsīm, un tad arī treniņš, kas, pārsvarā pārvēršas par tādu aktīvu kopā būšanu. Reizēm arī pēc treniņa paēdam vakariņas, jo mums ir pašiem sava virtuvīte un arī atpūtas zoniņa. Pārrunājam notikumus,

skolas dzīvi un pafilozofējam par lielām lietām. Un kur nu vēl bez jokiem! Garlaicīgi nav.

Tā dienas lido! Vārda tiešākajā nozīmē! Un nekad nav bijis tā, ka būtu jāuztraucas par treniņu apmeklējumu. Šķiet, Ašajiem būt kopā ir tāds ģimenisks notikums.

Kur tu smelies enerģiju?

Nu te vietā būtu manas astroloģiskās kartes bilde (haha). Enerģija vienkārši ir! Es patiešām esmu pateicīgs Dievam, ka varu patreiz darīt to, ko darām – sapņot, mērķēt, svinēt sportot prieku! Man ir izcili audzēkņi! Bez liekuļošanas! Man patiešām prieks par to, kā viņi redz to savu ceļu tajā, ko mēs darām.

Tas viss piepilda to enerģijas trauku! Un jā – mūzika + grāmatas! Mūzika man skan visu laiku! Grāmatas ir tas, kas ļauj izlekt no tā horizontālā gājuma. Mums katram dzīvē ir savi grābekļi, tad mēs meklējam tehnikas, saprašanas, kā tos apiet. Un tad vēl ar gadiem aktualizējas tādi eksistenciālie jautājumi. Kādēļ notiek tas un tas, kāda tam jēga un tā tālāk. Ričards Rors pēdējos gados ir mans favorīts. Tad, kad mazliet gribas pabūt sevī, parakties un meklēt atbildes, tad Rors.

Un, protams, Imants Ziedonis. Nesen saņēmu dāvanā Ziedoņa “minimismus”. Tā man tagad vienmēr ir līdzi!

Domāju, spēks ir stiprā, vienotā, uzvarēt gribošā komandā!

71

TĒRVETE 27.04.

TĒRVETES MEŽA STIRNU BUKS

Tērvetes novads

WWW.STIRNUBUKS .LV

# ES ES MUS TIRNUBUKS

72

IESAKA: RIMANTS LIEPIŅŠ

5 vietas, kas Tērvetes meža apkaimē būtu jāapskata katram Stirnu bukam

“T

ērvetes pilskalna drupās reiz lauzti akmeņi hercoga pils pārbūvei. Vīri lauzuši mūri, te kaut kas mirdzošs pazibējis. Rakuši un izrakuši spožu zelta zobenu.” Tā sākās teika.

Tērvete – viena no zemgaļu cilšu galvenajām apmetnēm pirms kolonizācijas periodā, bagāta muiža ar auglīgām zemēm un vērtīgām mežaudzēm, šodien priekšzīmīgas lauksaimniecības zona ar augstvērtīgu ainavisko un kultūrvēsturisko potenciālu. Pārnestā nozīmē atrast šo “zelta zobenu” ir mūsu 21. gs. kultūras cilvēku pienākums, un nevis to pārkalt sīknaudā vai lietot kā ieroci savu sakņu atciršanai, bet gan turēt spožu, izzināt tā gaitas un novērtēt tautas vēsturiskās atmiņas spēku, ar ko piepildīts šis simboliskais tēls. /Ojārs Spārītis/ Ierasti Tērvete mums asociējas ar Tērvetes dabas parku. Latvijas valsts mežu dabas parkā Tērvetē izvietotās koka skulptūras un iekoptās pastaigu takas, tilti un laipas pār Tērvetes upes senleju atbraucējus ieved latviešu rakstnieces Annas Brigaderes pasaku valstībā. Mazajiem parka apmeklētājiem patiks Pasaku mežs, Atrakciju laukums un Rūķīšu mežs. Pasaku

mežā var sastapt ne tikai koka skulptūrās atveidotus pasaku un rakstnieces Annas Brigaderes lugu varoņus – Sprīdīti un Lutausi, Meža Ķēniņu ar galmu, Anneli ar draudzenēm, bet arī “dzīvus” pasaku tēlus: rūķus, Sila raganiņu, Princesi un Sīkstuli. Apkārt Pasaku mežam vijas Meža mātes taka, te izvietoti krāsaini stendi un skulptūras, kas iepazīstina ar norisēm dabā.

Iesakām apmeklēt arī topošo rūķu pilsētu Čiekure un Laimīgās zemes Gaisa takas, kas veidotas no virvju un koka konstrukcijām un atrodas četrus līdz desmit metrus virs zemes.

KO REDZĒT UN DARĪT TĒRVETES MEŽA APKAIMĒ – TOP5

#1 Uzkāp Tērvetes pilskalnos Tērvetes pilskalns

Slejas Tērvetes upītes krastā uz 19 m augsta paugura, kas mākslīgi pārveidots pils un priekšpils plakumos. Apkārt tam 9,5 ha platībā bijusi senpilsēta.

Pilskalns ir viens no diženākajiem seno baltu zemēs – par Tērveti vēsta Indriķa un Atskaņu hronika, kurā minēti 13. gadsimta ievērojamie valdnieki – Viestards un Nameisis. Te norisinājušās sīvas cīņas starp zemgaļiem un Livonijas ordeņa karaspēku. 1286. gadā zemgaļi, nespēdami pretoties pārspēkam, Tērvetes pili

nodedzināja un savas zemes pameta. Izrakumu laikā pilskalnā atrastas apmēram 4000 senlietas.

73

Trīs zemgaļu pilskalni

Visi trīs pilskalni atrodas viens otram līdzās Tērvetes arheoloģiskajā kompleksā dabas parka teritorijā.

Tērvetes pilskalns ir viens no diženākajiem ne vien Rietumzemgalē, bet visās seno baltu zemēs, kādreiz uz tā atradās Tērvetes pils – viena no 13. gs. varenākajām pilīm Baltijas reģionā. Tērvetē zemgaļi 100 gadu ilgā laika posmā krusta karu laikā sīvi cīnījušies par savu brīvību, līdz Livonijas ordeņa pārspēka mākti paši nodedzinājuši savu pili.

#2 Apciemo 12.gs.

Tērvetes koka pili

Klosterkalns

Svētais kalns

Tērvete ar savu vārdu ir atpazīstama visā Latvijā, kā varens senais zemgaļu centrs baltu apdzīvotajās teritorijās, kas līdz pat 13.gs beigām cīnījās par savu politisko un ekonomisko neatkarību. Tērvetes pilskalns un zemgaļi, kas apdzīvojuši šo reģionu, ir kā simbols latviešu tautas gribasspēkam, nelokamajam, stingrajam un neatlaidīgajam raksturam.

Lai uzskatāmi parādītu Tērvetes un Zemgales senvēsturi, balstoties uz arheoloģisko pētījumu rezultātiem Tērvetes pilskalnā, tiek būvēta viena no varenākajām XII gs. Latvijas teritorijā bijušām pilīm, kas bagāta ar savu vēsturi. Projekts paredz ilgākā laika posmā pabeigt pilnīgu Tērvetes koka pils rekonstrukciju. Šobrīd ir uzcelta pils Austrumu daļa, kur iekārtota plaša ekspozīcija par Tērvetes pili un zemgaļu materiālo kultūru, te pils četros stāvos ir iespējams aplūkot

Svētais kalns atrodas Tērvetes upes labajā krastā, 200 m uz ziemeļrietumiem no Tērvetes pilskalna uz diviem 10-12 m augstiem pauguriem, kurus atdala dziļa grava. 13. gadsimta beigās ordenis te uzcēla savu pili, kas kalpoja kā krustnešu atbalsta bāze Tērvetes un apkārtnes pakļaušanai. Par Zviedru kalnu šo vietu sauc tāpēc, ka Lielā Ziemeļu kara laikā Zviedrijas karaļa Kārļa XII karaspēks no šejienes apšaudīja Kalnamuižas pili un to sagrāva. Savukārt Svētkalna nosaukums varētu būt saistīts ar seno zemgaļu kulta vietu. tervetesnovads.lv

zemgaļu pilskalnu attēlus un piļu apjomu un izskata versijas, rotas, apģērbus, ieročus, sadzīves priekšmetus, mēbeles. Apskatāma zemgaļu valdnieka Viestarda vaska figūra un lielākā zobenu izstāde Latvijā.

Turpmāk tiks veikti celtniecības darbi pie pārējās Ziemeļu un Dienvidu nocietinājumu sistēmas un pagalma apbūve ar dzīvojamām un saimniecības ēkām.

Ik gadus augusta otrajā nedēļas nogalē Zemgaļu svētku ietvaros aiz Tērvetes pilskalna tiek rīkota Seno laiku apmetne. lielkenins.lv

Klosterkalns bijis apdzīvots kopš 1.gt.p.m.ē. līdz mūsu ēras sākumam, tajā mituši zemgaļu priekšteči, kuri sākumā nodarbojušies ar lopkopību, tad – ar zemkopību. Kalna augstākajā daļā 22 m augstumā virs Tērvetes upītes līmeņa ir garens laukums, kuru aizsargājušas divas paralēlas guļbaļķu sienas. Plakuma malā atradušies pavardi.

74

#4 Uzkāp dižākajā koka skatu tornī Latvijā

Jaunais un modernais koka skatu tornis atrodas Tērvetes dabas parka rietumdaļā. No tā paveras skats uz plašajiem Tērvetes siliem, Tērvetes upes ieleju un Zemgales līdzenuma lauksaimniecisko ainavu. Tornis atvērts laikā no marta vidus līdz novembra vidum.

Maksas ieeja. mammadaba.lv

#3 Tropisko tauriņu māja

Tērvetes tauriņu māja atrodas Tērvetes dabas parka lielajā autostāvietā, kur ir iespēja redzēt un sastapt tauriņus no dažādiem tropu mežiem no visas pasaules – Āzijas eksotisko krāsu tauriņus, Dienvidamerikas dižtauriņu un Āfrikas unikālos tauriņus. Abpus ekvatoram izplatīto mitro tropu mežu krāšņie iemītnieki – tauriņi – Jūs priecēs pasakām un teiksmām apvītajā vietā, Tērvetē!

Katram, kurš atnāks pie mums ciemos 14.aprīlī dāvināsim īpašu kartiņu no mūsu tauriņu kolekcijas!

Papildus darbosies radošā darbnīca bērniem un arī pieaugušajiem – izkrāso lielformāta tauriņu!

Ieejas biļešu cenas: Pieaugušajiem 3.50 eur; Bērniem no 4 līdz 18 gadiem 2.00 eur; Pensionāriem (uzrādot pensionāru apliecību) 2.50 eur; Ģimenes biļete (Divi pieaugušie un 2-4 bērni) 10.00 eur; tervetestaurini.lv

#5 Vieta ar atmosfēru.

Zoltners.

Ja Tērvetē pavadīsi ilgāku laika posmu, noteikti, šeit ir vērts iegriezties – lielisks restorāns, lauku miera piesātināta viesnīca un oriģināla alus darītava. Laika plūdums šeit kļūst nebūtisks. Īpašnieks – mūsējais, #stirnubuks! zoltners.lv

75

76

Ko vēl darīt Tērvetē?

LVM DABAS PARKS TĒRVETĒ

IZMAKSAS

STIRNU BUKA DALĪBNIEKI, LĪDZBRAUCĒJI

brīvbiļete

Stirnu Buka dalībniekiem

brīvbiļete

bērniem līdz 6 g. v., personām ar 1. grupas invaliditāti un to pava­ došajai personai, kā arī 2. grupas invalīdiem

ģimenes biļete ieejai parkā SB līdzbraucējiem (2 pieaugušie + 1 un vairāk skolēni līdz 18g.v.)

ieejai parkā ieejai parkā

12.00 EUR ieejai parkā

5.00 EUR ieejai parkā

SB līdzbraucējam pieaugušajam

3.50 EUR

SB līdzbraucējam - skolēnam, dienas nodaļas studentam, pensionāram, personām ar 3. grupas invaliditāti

1.00 EUR

Tērvetes koka skatu tornis gan SB dalībniekam, gan līdzbraucējam

1.50 EUR

Pasaku bānītis (vienai per­sonai) gan SB dalībniekam, gan līdzbraucējam

ieejai parkā

Vairāk: mammadaba.lv 77

78

Ko vēl darīt Tērvetē?

Tērvetes tauriņu māja atrodas Tērvetes dabas parka lielajā autostāvietā, kur ir iespēja redzēt un sastapt tauriņus no dažādiem tropu mežiem no visas pasaules – Āzijas eksotisko krāsu tauriņus, Dienvidamerikas dižtauriņu un Āfrikas unikālos tauriņus. Abpus ekvatoram izplatīto mitro tropu mežu krāšņie iemītnieki – tauriņi – Jūs priecēs pasakām un teiksmām apvītajā vietā, Tērvetē!

Katram, kurš atnāks pie mums ciemos 14.aprīlī dāvināsim īpašu kartiņu no mūsu tauriņu kolekcijas! Papildus darbosies radošā darbnīca bērniem un arī pieaugušajiem - izkrāso lielformāta tauriņu!

Ieejas biļešu cenas: 3.50 EUR Pieaugušajiem; 2.00 EUR Bērniem

2.50 EUR

10.00 EUR

no 4 līdz 18 gadiem; Pensionāriem (uzrādot pensionāru apliecību); Ģimenes biļete (Divi pieaugušie un 2-4 bērni).

Laimīgās zemes gaisa trases

IZMAKSAS (27.04.)

Mazā trase 4.00 EUR Pieaugušajiem; 4.00 EUR Bērniem līdz 17 gadiem; 12.00 EUR Ģimenes biļete (2+2, 1+3); 3.00 EUR Grupā (10–19 pers.); 2.50 EUR Grupā (vairāk kā 20 pers.).

Lielā trase 9.00 EUR Pieaugušajiem; 6.00 EUR Bērniem līdz 17 gadiem; 22.00 EUR Ģimenes biļete (2+2, 1+3); 5.00 EUR Grupā (10–19 pers.) bērniem; 8.00 EUR Grupā (10–19 pers.) pieaug.; 4.50 EUR Grupā (vairāk kā 20 pers.)

bērniem līdz 17 gadiem; 7.50 EUR Grupā (vairāk kā 20 pers.) pieaugušajiem.

200 m nobrauciens – 1.50 EUR 79

80

STIRNU BUKA DISTANČU PARTNERI

STIRNU BUKA PARTNERI

VIETAS

TEHNISKAIS UN SERVISA NODROŠINĀJUMS

Hlavní logo

ATBALSTA Inversní logo

SPORT TIME