Es esmu Stirnu buks I 05 Šlokenbeka I 2018. by Stirnubuks.lv

05 | ŠLOKENBEKA

I n t e r v i j a s | A P S K AT I | s ac en s ī ba s | r e z u ltāt i | ka r t e s 1

LATVIJAS VALSTS MEŽI

- S T A N O I P CEM

SKOLU JAUNIEŠIEM TAKU SKRĒJIENOS

Distance 14.04.

Tērvetes mežs

05.05. Zilie kalni

4-6 km visām vecuma grupām.

KUR un KAD?

09.06.

Piebalga

☺ Vertesana

Šlokenbeka

Gaiziņkalns

Līgatne

Tiks vērtēti katra dalībnieka trīs labākie rezultāti.

Balvu fonds

Kamparkalns

18.08. 08.09. 29.09.

Tātad, lai kļūtu par čempionu, jāpiedalās vismaz trīs posmos, skrienot 4-6 km distances.

3 visvairāk pārstāvētās Skolu komandas tiks apbalvotas ar sporta inventāru,

attiecīgi 1000, 600 un 400 eur apmērā. (Balvu fondu nodrošina – Veikals SPORTLAND)

stiprākās komandas (skolas, sporta biedrības, draugu kopas un klubi - neatkarīgi no vecuma grupas), kuras sasniegs vislielāko punktu summu visos 7 Taku skriešanas čempionāta posmos, tiks apbalvotas ar sporta inventāru, attiecīgi 600, 400 un 250 eur apmērā. Vērtējumu noteiks katras Komandas 4 dalībnieku punktu summa, kuri attiecīgajā posmā uzrādījuši visaugstvērtīgākos rezultātus. (Balvu fondu nodrošina – Veikals SPORTLAND)

Dalíbas maksa

☼

e z i n Orga WWW.STIRNUBUKS.LV

28.07.

4–6 eur/skolēns.

☺

Signis Vāvere, Žurnāla galvenais redaktors

esmu no Kurzemes un lielu daļu savas bērnības pavadīju mežā. Vasarās ar ģimeni dzīvojot teltī uz Viskūžu salas Usmas ezerā, skrienot orientēšanos Ventspils rajona Azimutā, ar draugiem ceļot štābiņus vai blandoties pa gravām ap baronu fon Bēru kapiem Ugāles pilskalnā. Šlokenbekas mežos pirmo reizi nonācu, droši vien, tajā pašā reizē, kad daudzi no jums – pirms pieciem gadiem – pirmajā Stirnu bukā. Tad es nebiju Stirnu buks. Man patīk, ka parādās jauni skrējieni, patīk atbalstīt tos. Šajā piekritu pildīt DJ lomu un atskaņot mūziku dalībnieku reģistrēšanās laikā. Traumas dēļ nevarēju skriet, Rimants mani paņēma līdzi trasē – uzkāpu Āža kalnā, redzēju tās nogurušās un laimīgās skrējēju sejas, un, lai arī baudu no skriešanas gūstu tikai uz asfalta, sajutu kādu spēku dod mežs un skrējiens mežā. Ir tāda grāmata “Kurzemes vilkaču nostāsti,” ko sarakstījis Ralfs Kokins, tur ir stāsts par Āžu kalnu. Spalvas ceļas lasot. Neticu visādiem māņiem un mistiskām lietām, bet Āžu kalna mežs ir īpašs. Es zinu, ka nav vilkaču, veciem ozoliem nav trīs dvēseles un purvs ir vienkārši slapjāka vieta, nevis Velna mājoklis.

Bet katru reizi skrienot tajos mežos, ik pa brīdim rodas sajūta, ka esi kāda lielāka, līdz galam nesaprotama sastāvdaļa. Ne no kā pār ķermeni pārskrien tirpas, iztraucēts putns liek tev apstāties tā, it kā būtu saticies ar maratona “sienu”, un tavs treniņa ātrums nemanot kļūst par minūti ātrāks. Stirnu buks ir radies pateicoties Āžu kalnam un Stirnu buks katru gadu tur atgriezīsies. Mēs skriesim skaistākajās Latvijas vietās, bet Āžu kalna meži ir mūsu saknes. Katru reizi mums ir milzīgs kārdinājums arī īsās distances aizvest līdz tā stāvajām nogāzēm. Pārcelt starta vietu tuvāk, likt skriet vairāk, tā iedodot iespēju sajust tā meža varenumu pilnībā. Visiem dot iespēju redzēt vietu, kur radies Stirnu buks. Uzskriet Āža kalna virsotnē un palūkoties uz plašo apkārtni, redzēt drūmo, bet bezgala skaisto mežu Vilkaču maratona finiša taisnē un noskriet gar apkārt esošajiem purviem. Izbaudiet vietu, kur mēs iemīlējām taku skriešanu, kur ik reiz priecāsimies Jūs redzēt atkal un atkal. Dod Dievs Stirnu bukam dzīvot Saules mūžu! #dzimislairietu #esesmustirnubuks

#esesmuStirnu buks Nr. 5.

Mākslinieks: Aldis Rocēns Fotogrāfi: Mareks Gaļinovskis, Andris Jermuts, Juris Dzenis Druka: Dardedze Hologrāfija Pārpublicējot materiālus, nepieciešama biedrības “Engures sportam” atļauja.

Izdevējs: Biedrība “Engures sportam” Galvenais redaktors: Signis Vāvere Redaktori: Rimants Liepiņš, Anda Sproģe Korektore: Anda Sproģe

Īpašs paldies

Īpašs paldies Šlokenbekas muižas čadīgajai direktorei Daigai Osītei un mūsu pašam pirmajam sadarbības partnerim - Engures novada domes priekšsēdētājam Gundaram Važam, kurš Stirnu buka idejai noticēja jau pirms pieciem gadiem! Un, protams, šī gada trases autoram Gintam Konošonokam!

BEK N E K O

ŠLOKENBEKAS

18. 08.

20 18.

Starta/finiša zona: Šlokenbekas muiža, Smārdes pagasts, Engures novads 09:00 Sākas sacensību reģistrācija un numuru izņemšana. 11:00 Starts distances “Susurs” dalībniekiem. 11:30 Starts distanču “Stirnu buks” un “Lūsis” dalībniekiem. 11:45 Starts distances “Zaķis” dalībniekiem. 12:00 Starts LVM čempionāta taku skriešanā skolu jauniešiem un distances “Vāvere” dalībniekiem. 15:00 Apbalvošana LVM čempionāta taku skriešanā skolu jauniešiem dalībniekiem. 15:45 Umurkumurs. 16:15 Apbalvošana distanču “Zaķis”, “Stirnu buks”, “Lūsis” un sprinta etapa “Stirnu buka Kalnu karalis/karaliene” uzvarētājiem vecumā grupās un sacensību kopvērtējumā. ~ 17:00 Balvu izloze [kad finišējis pēdējais sacensību dalībnieks] un sacensību noslēgums. 18:30 Grupas Colt (Atis Ieviņš) uzstāšanās.

Visi gaņģi vaļā! No 11:00 Sacensību ekspo, radošās darbnīcas, rotaļas, mūzika un Šlokenbekas muižas svētki “Visi gaņģi vaļā!” visas dienas garumā.

Radošais gaņģis

Veselības gaņģis

Prieka gaņģis

-“7 BALLES” mobilā koku meistardarbu darbnīca;* -savas neatkārtojamās nozīmītes izgatavošana, -sakausējamo mozaīku meistardarbnīca, -aplikāciju brīnumi, - 15.00-18.00 zinātniskā labaratorija bērniem.

Taku skrējienu “Stirnu Buks” starti

13:00 Brīvdabas mūzikls “Ceļojums apkārt zemeslodei” Jaunmārupes jauktais koris “ Universum”, vadītājs Rihards Rudzītis, Mārupes pamatskolas koris, vadītāja Kristīne Pore, Jaunmārupes pamatskolas tautas deju kolektīvs “Ozolēni” vadītāja Anita Ozoliņa. 18:30 Grupas Colt (Atis Ieviņš) uzstāšanās.

Labumu gaņģis - lauku gardumi* - atspirdzinoši dzērieni* - pašmāju meistaru darinājumi*

Sajūtu gaņģis - hennas tetovējumi* - 12:00-15:00 putu ballīte bērniem - izbraucieni ar zirgu*

Saldumu gaņģis -pankūku cepšana, pildīšana; -meistarklase un mielošanās ar Skrīveru saldējumu*

* - maksas pakalpojumi

107.8

100

IS D / KARTE

nenieki

120

10 0

S TANCE

Pūnieku k.

Mīļkalni

0 10

Rītiņi

Koknesis

100

Zviedri

Rauda

Raudas k. 80

2 48 V1

108.9

Kokneši

100

12 0

10 0

Āžu k.

Poļu k. Vecp

P131

118.7

Jaunpoļi 80

67.6

Šnīderi

78.5 80

Šnīderkalns

1 P12

Ozoliņu kapi 60

Egļu i ela

iela

57.5

Zī

ļu

ie l a Rožu

u ie

ieku

iela

l Tu

T ī le

s st

Kartē izmantoti dati no:auts Ortofotokarte © Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, 2013-2016, 40 Autoceļu dati © SIA “Karšu izdevniecība Jāņa sēta”.

ze ra

Tukums

mobilajā telefonā, ielādē LVM GEO mobilo lietotni GooglePlay veikalā vai AppStore! Un tad meklē karti www.Stirnubuks.lv

M e ln e

K ļav u iela

el a sā i Kluskatīt Gribi distanču kartes

tniņu iela

ie la

Raudas ie la

rg u

Melnezers

ks a

Lau

iel

O zo

s iela ī te la u b īruļu ie La C

J 100

le Tī

s ie

Sl o c

la Tīles iel

en e

Mūrnieki 60

Kalndaķi

Eglāji

Mežaiņi

Slaviešu d.

Slavieši

Strautkalni

poļi 80

Milzukalns

enerģijas zonas partnerI

Alejas LŪSIS

100

Šķēpnieki Zemgaļi

~31 km STIRNU BUKS Vālītes

Plūčas

V1448

Jaunūdri Lulēni

~24 km ZAĶIS Brūveļi Saktas

~13 km VĀVERE

38.3

~7 km LVM Čempionāts Damjoderi

SKOLU JAUN. ~7 km Šlokenbekas kapi

Atpūtas

Milzkalne Laimas

Cepļi

S/F 6 44 V1

Šlokenbeka

c Sl o

e 5

Skapa

IESAKA: TUKUMA TIC

Ko redzēt Šlokenbekas muižas apkaimē Unikāla foto izstāde Valguma mežā

Jau daudziem zināmajiem Valguma pasaules piedāvājumiem (Baskāju takai, Gleznu takai, Lustužkalna aplim, goda laukumam un labirintiem) pievienojies jauns piedāvājums. Izcilā dabas ainavu fotomākslinieka Andra Apses (Jaunzēlande) darbu izstādi – lielformāta fotogrāfijas brīvā dabā. Fotogrāfijas tapušas zemeslodes viņā malā, Jaunzēlandē. Vairākums – tālā kontinenta aizsargājamās dabas teritorijās: Fjordlendas, Vestlendas, Aoraki jeb Kuka kalna nacionālajā parkā, Otago, Kenterberijā… Andra Apses foto izstāde apskatāma katru dienu no plkst. 10.00 līdz 19.00. Adrese: Valguma pasaule, Smārdes pagasts, Engures novads. Tālr.: 63181222, 29414022 www.valgumapasaule.lv

Keramikas darbnīca “Saules ceplis” Keramikas darbnīcā “Saules ceplis” darbojas dizainere - keramiķe Madara Bartkeviča. Viena no nedaudzajiem amata meistariem, kura traukus darina pēc sentēvu tehnoloģijas, katru darbu lipina ar rokām un apdedzina bedres tipa atklātās uguns ceplī, kā arī apstrādā ar koka un sudraba karotēm. Sudrabīgi melno krāsu māla darbiņi iegūst tautā sauktajā svēpēšanas tehnoloģijā. Keramiķe apmeklētājus iepazīstinās ar keramikas pirmsākumiem, trauku izveidi un melnā cepļa kurināšanas specifiku. Darbi tiek veidoti bez ripas palīdzības. Adreses: “Margrietas”, Smārdes pagasts, Engures novads. Tālr.: 26072594 www.facebook.com/ SaulesCeplis/

Pētera Tutāna pinēju darbnīca

Te prasmīgā meistara rokas darina visdažādākos sadzīves un interjera priekšmetus - grozus un tīnes, krēslus un galdus, pat dizaina lustras un somiņas. Iesākumā, pirms daudziem gadiem pinumi bija hobijs, kas gadu gaitā pārtapis par maizes darbu. Meistars ieguvis arī Latvijas Amatniecības kameras pinēja amata meistara diplomu. Gaidīti tiek gan ceļotāji, gan tie, kas amatu grib apgūt līdz pašiem sīkumiem, jo piedāvātas tiek nodarbības ar vienkāršu ieskatu amatā, iepazīstot pinēja darba ikdienu no materiāla audzēšanas līdz gatavam produktam, kā arī nopietnas meistarklases vairāku stundu, dienu un pat mēnešu garumā. Adrese: “Kalndaķi”, Smārdes pagasts, Engures novads. Tālr.: 26489881 www.facebook.com/ peteristutans

Veikbords atpūtas kompleksā „Milzkalns” Tiek piedāvāta veikošana aiz troses, nevis laivas. Pāri dīķim ir divi stabi, starp kuriem ir trose un braucēju velk elektromotors turp un atpakaļ. Galā veicot loku ap boju, neapstājoties, mainās virziens. Ātrumu un troses gaitu koriģē operators, tāpēc šī sistēma ir pateicīga gan iesācējiem un bērniem, gan spicākiem veikeriem. Adrese: “Dižkalni”, Smārdes pagasts, Engures novads Tālr.: 26222333

Durbes pils Durbes pils ir viena no interesantākajām klasicisma pilīm Kurzemē. Tā uzbūvēta jau 1671. gadā un vairākkārt pārbūvēta. Pašreizējo izskatu pils ieguvusi 1820. - 1823. gadā, pēc arhitekta J. G. Ā. Berlica projektētajām pārbūvēm, kā arī pēc tam vēl sekojošajām pārbūvēm visa 19.gadsimta laikā. Patīkamai pastaigai vasaras tveicē un rudens lapu krāšņumā pie pils 19.gadsimta sākumā izveidots ainavu parks ar arhitektūras pieminekļiem - rotondu un akmens tiltu pār gravu. Šobrīd atjaunotajās pils izstāžu zālēs apskatāmas dažādas kultūrvēstures izstādes par muižām, savukārt pils 1. stāva zālēs - lauku muižas 19. gs. interjers. Adrese: Mazā Parka iela 7, Tukums. Tālr.: 63122744, 26305946 www.tukumamuzejs.lv

Tukuma pilsētas parks

Pilsētas parks iekārtots 1869. gadā pie Lielās ielas, pēc Kurzemes gubernatora ieteikuma. Ilgāku laiku parks bija aizmirsts, bet 2016. gada vasarā tas atkal atjaunots un parka apmeklētājiem pieejama viena no parka vecākajām daļām, kurā izvietoti plaši rotaļlaukumi dažādu vecuma bērniem, kā arī pastaigu takas un atpūtas soliņi. Nākotnē tiks pabeigta visa vecā parka daļas atjaunošana un labiekārtošana dabas baudītājiem, kā arī izveidots jaunā parka daļa sportiskākajiem parka apmeklētājiem. Adrese: Lielā iela 36a, Tukums.

Salmu darbnīca - muzejs Pirmā salmu darbnīca Latvijā. Šeit ir lietas, kuras patiesi radītas no sirds, un tas ir sajūtams visos Rītiņu ģimenes veidotajos salmu darbiņos. Salmu muzejā apskatāmi vairāk kā 500 eksponātu, kuru skaitā ietilpst vairākas tematiskas kolekcijas: rūķu, pūķu, putnu, raganiņu, sēņu, eksotisku dzīvnieku kolekcijas un liela izmēra skulptūras, kā “Runcis zābakos” ar augstumu 3 metri un sēņu mammīte ar augstumu 2,3 metri. Apskatāmi arī ļoti smalki veidotas ekspozīcijas, kā burukuģi, pirāti, Tobago salas un pils makets. 2017. gadā atklāts liela izmēra objekts “Latvijas kontūra”, kas veltīta Latvijas 100-gadei. Tas veidots kā fotorāmis un katrs Salmu muzeja viesis var iemūžināt sevi pie iespaidīgā darba. Katru gadu muzejs tiek papildināts ar jaunu kolekciju vai lielāku skulptūru.

Adrese: Dārzniecības iela 4a, Tukums Tālr.: 29495746, www.salmudarbnica.lv

Vārdu labirints atpūtas kompleksā “Sveikuļi” Atpūtas kompleksā “Sveikuļi” netālu no Tukuma izveidots savdabīgs labirints. No labirintā apslēptajiem burtiem var izveidot vārdus, lai iegūtu tālāko informāciju. Lai to izdarītu, labirinta stūros izvietoti sanumurēti burti, un ar shēmas un numuru palīdzību, pielietojot dažādas orientēšanās prasmes, var atrast šīs mīklas atšifrējumu. Pieejamas 4 dažādas distances. Adrese: “Sveikuļi”, pie Jumparavas ezera, Tumes pagasts, Tukuma novads Tālr.: 29232026 www. sveikuli.lv

Daces Lukševicas daiļdārzs Diplomētas ainavu arhitektes Daces Lukševicas veidots daiļdārzs atrodas Tukumā, Veļķu priežu pakājē. Tas ir viegli kopjama un ekonomiska dārza piemērs. Dārzs ar plašu augu kolekciju, īpašs pārsteigums hostu cienītājiem – 95 dažādības. Visu sezonu ir iespēja iegādāties daudzgadīgos apstādījumu augus podos. Daci iespējams nolīgt par gidi ekskursijai pa Tukuma un apkārtnes tuvākajiem dārziem un parkiem. Adrese: Lejas iela 1, Tukums Tālr.: 29177195 www. skaistiedarzi.lv

Jaunmoku pils

Jaunmoku pils būvēta ap 1901. gadu pēc Rīgas birģermeistara Džordža Armitsteda pasūtījuma un kalpojusi kā medību un vasaras rezidence. Pils un arī zirgu staļļa projektu 1898. gadā izstrādājis Vilhelms Bokslafs, izveidojot Jaunmoku pili par vienu no Latvijā pazīstamākajām ķieģeļu celtnēm. Pilī izvietojies Meža muzejs, kur var iepazīt mežu dzīvi un mežstrādnieku ikdienu gadsimta garumā, tiek piedāvātas arī zāļu tēju degustācijas, savukārt Jaunmoku pils Zīmes centrā ikviens var izveidot savu unikālu latvisko zīmi. Adrese: Rīgas - Ventspils šosejas 75.km, Jaunmokas, Tumes pagasts, Tukuma novads Tālr.: 63107125, 26187442 www.jaunmokupils.lv

Engure 19

Rideļi

Klapkalnciems

5 Bigauņciems

Vaski

Teksts: TUKUMA TIC

Takas un taciņas Engures un Tukuma novadu apkaimē 1

Aploki savvaļas mājdzīvniekiem pie Engures ezera

priežu meža svaigo gaisu, dodoties pastaigā ar nūjām. Meditēt gribošajiem izveidots Meditācijas labirints un Godu laukums ar Baltijas rata jeb vārda dienu labirintu un spoguļlabirintu, bet labsajūtas un veselības meklētājiem - unikālā baskāju taka. Adrese: “Valguma pasaule”, Smārdes pagasts, Engures novads www.valgumapasaule.lv

Daudzās valstīs pārbaudīta pieredze ir, lai uzturētu un saglabātu atklātas un parkveida ainavas, izmantot senas mājdzīvnieku šķirnes. Engures ezera pļavās ganās gaļas šķirnes liellopi, kuri nav jāslauc. Šie mājdzīvnieki ir ar biezāku vilnu, tādēļ var uzturēties ganībās visu gadu un pat nelabvēlīgos laika apstākļos. Tie nav izvēlīgi barības ziņā: vasarā pārtiek no zāles un jaunajām niedrēm, bet ziemā labprāt ēd koku un krūmu zarus, mizu un skujas, bet nelabvēlīgākos apstākļos tos piebaro ar sienu. Adrese: Engures ornitoloģisko pētījumu centrs, dabas parks “Engures ezers”, Bērzciems, Engures pagasts, Engures novads www.eedp.lv

Kaņiera pilskalna dabas taka

Pie Kaņiera ezera Antiņciema–Jāņkroga ceļa 8. kilometrā atrodas Kaņiera pilskalna dabas taka, kas ved cauri mežam un zāļu purvam uz Kaņiera pilskalnu. Pa ceļam tā šķērso akmeņu valni, kas iespējams, ir bijis saistīts ar pilskalnu. Takas galā ir izvietota skatu platforma, no kuras var pārredzēt Kaņiera ezeru. Taka ir lokveida, tās kopējais garums ir 1,3 km. Pilskalnā ir izvietota piknika vieta. Lūdzu ņemiet vērā, ka ugunskuru kurināšana te nav atļauta. Taka ir domāta kājāmgājējiem, lūdzam pa to nebraukt ar velosipēdiem! Adrese: Jāņkroga–Antiņciema 8. km, Lapmežciema pagasts, Engures novads www.kemerunacionalaisparks.lv

Kaņiera ezera niedru laipa

Valguma ezera apkārtnes takas

Ezera apkārtnē izveidoti 3 velomaršruti (16 km, 17 km un 22 km) un dabas izziņas un nūjošanas taka (3,5 km). Sportistiem un veselīga dzīvesveida piekritējiem tā ir iespēja izlocīt visu ķermeni un ieelpot

Niedrāju laipa ir izveidota 2013. gada vasarā. Tās garums ir apmēram 600 m. Taka ir izvietota uz pontoniem un ļauj iepazīt citādi nepieejamo un noslēpumaino niedrāju pasauli. Taka noslēdzas Andersalas krastā un tās turpinājums uz salas pagaidām nav labiekārtots un ir ļoti dubļains, tāpēc iesakām taku izstaigāt turp un atpakaļ pa vienu un to pašu ceļu. Adrese: Starp Lapmežciemu un Antiņciemu, Lapmežciema pagasts, Engures novads www.kemerunacionalaisparks.lv

Kupskalnu dabas taka

Kupskalnu dabas taka izveidota 2005. gadā. Tā atrodas uz Lapmežciema un Bigauņciema robežas un izskatās kā koka dēlīšu laipa gar Siliņupi, kas aizved līdz jūrai, kur apskatāms vecais Lapmežciema mols. Adrese: Bigauņciema un Lapmežciema robeža, Lapmežciema pagasts, Engures novads

Dunduru pļavas

Zaļā kāpa

Zaļā kāpa ir vairāku kilometru garš ar priežu mežu apaudzis smilšu valnis, kas ir veidojies kā senās Litorīnas jūras krasts. Pirms 4500 gadiem Litorīnas jūra atkāpās, un šobrīd kāpu ieskauj meži un purvi. Lai iepazītu seno jūras krastu un mežu daudzveidību, Ķemeru nacionālais parks te izveidojis gājēju un

velosipēdistu maršrutu. Adrese: Smārdes pagasts, Engures novads www. kemerunacionalaisparks.lv

iepazīt cilvēka darbības neskartu augsto sūnu purvu. Tīreļa laipai ir izveidoti divi loki – Lielais loks 3,4 km garumā un Mazais loks – 1,4 km. Lielākajā aplī ir izbūvēts skatu tornis, no kura var pārredzēt tīreļa plašumu un purva ezeriņu tūkstošus. Pārvietojoties pa laipu, lūgums ievērot norādīto kustības virzienu. Mitrā laikā laipa var būt slidena. Esot takā, lūgums neatstāt aiz sevis atkritumus. Laipas apmeklējums ir par brīvu, auto novietošana stāvlaukumā tūrisma sezonā – 2 EUR. Adrese: “Tīreļi”, Slampes pagasts, Tukuma novads www.kemerunacionalaisparks.lv

Dunduru pļavas ir meža ieskautas pļavas pirms kāda laika atjaunotajās Slampes upītes krastos, kurās lielā aplokā ganās taurgovis un Polski Konik zirgi. Šīs dzīvnieku šķirnes ir īpaši izveidotas dzīvei savvaļā un ir ļoti tuvas saviem sen izmirušajiem senčiem – tauriem un tarpāniem. Atrodoties pļavās, lūdzam uzmanīties no elektrības aploka žogā. Aplokā pie dzīvniekiem ieiet aizliegts! Lūgums arī nebarot dzīvniekus, lai tie nepierastu nākt pie cilvēkiem, un tiem kāds nevarētu kaitēt. Adrese: Dunduru pļavas, Slampes pagasts, Tukuma novads www.kemerunacionalaisparks.lv

Jaunpils Kartavu kalni

Lielā Ķemeru tīreļa laipa

Lielā Ķemeru tīreļa laipa ir populārākais apskates objekts Ķemeru nacionālajā parkā. Tā ļauj

Kartavkalni ir mežiem apaugusi pauguraine, kurā speciāli izveidotas, kā arī ikdienā iestaigātas vairākas takas. Viena no tām tevi 70 m garumā vedīs caur varenu lapegļu aleju. Takas sākumā uzstādīti informatīvi stendi, kā arī labiekārtotas atpūtas un piknika vietas. Turpinot ceļu pa taku nonāksiet senlatviešu pilskalnā,

kur AS “Latvijas valsts meži” pacentušies sagādāt Tev pārsteigumu – iespēju aplūkot īstu senlatviešu apmetni ar guļbaļķu sētu. Adrese: Kartavkalni, Jaunpils pagasts, Jaunpils novads, www.jaunpils.lv

„Zviedru cepures” dabas taka

Dabas un izziņas taka Viesatas Upesloki

Izstaigājot dabas taku, būs iespēja apskatīt upes stāvkrastus, 200 gadu vecu priedi, brūno avotiņu, cūku vannu, bebru māju, mežizstrādes laukumu, melnalkšņu audzi, dižbērzu, Spuņņakmeni un daudzus citus objektus. Takas garums vienā virzienā ir 5,1 km, un to iespējams iziet 3 dažādos variantos. Iespējami gida pakalpojumi, taču taka ir marķēta un izstaigājama arī bez pavadoņa palīdzības. Lai izstaigātu visus upes līkumus, būs nepieciešamas 3 – 4 stundas.

Adrese: Netālu no “Kraujām”, Irlavas pagasts, Tukuma novads

Čužu purvs un taka

Sēravotu purvs ar čužu audzi ir dabas liegums Abavas upes kreisajā krastā, apmēram 1 km no Kandavas. Te aug rets pēcledus laikmeta augs – čuža (Pentaphylloides fruticosa) – neliels krūms, kas jūnijā un jūlijā zied dzelteniem ziediņiem. Lai purvu varētu ērti iepazīt, AS “Latvijas valsts meži” ir ierīkojuši taku, kas ir ap 4 km gara. Adrese: Sēravotu un Sila ielas gals, Kandava, Kandavas novads http://visitkandava.lv/purvi

„Zviedru cepures” dabas taka gandrīz 1 km garumā ved no atpūtas kompleksa „Zviedru cepure” cauri mežam augšup kalnā, lai no kalna virsotnes varētu apskatīt Abavas senleju visā tās krāšņumā. Adrese: Atpūtas komplekss „Zviedru cepure”, “Piltiņi”, Matkules pagasts, Kandavas novads www. zviedrucepure/lv

Zirgu taka

Pasaku meža taka

Zirgu taka Abavas senlejā aizvedīs no „Zviedru cepures” uz Sabili, vai otrādi – no Sabiles uz „Zviedru cepuri”, piedāvājot izbaudīt brīnišķīgu Abavas senlejas ainavu. Senos laikos kaimiņš pie kaimiņa brauca ar zirgu, arī sienu no pļavas veda ar zirgu. Tuvojoties Sabilei, būs jāšķērso Sabiles Ēģipte. Šī ir izsenis iecienīta vietējo atpūtas vieta. Te kādreiz bijusi pļava, bet tagad smiltīs skaista priedīšu audze Abavas upes krastā. Iespējams, tieši ainavas dēļ šo vietu tad arī sauc par Ēģipti. Adrese: Atpūtas komplekss „Zviedru cepure”, “Piltiņi”, Matkules pagasts, Kandavas novads www. zviedrucepure.lv, www.senleja.lv

Pasaku mežs pie viesu nama „Plostkrogs” ir meža taka ar aizraujošām spēlēm lieliem un maziem apmeklētājiem, kurā var sastapt kokā veidotus visiem pazīstamus pasaku tēlus. Pavisam kopā mežā atrodami deviņi pārsteigumu stūrīši, un tie visi kopā veido vienotu spēli, kuru izspēlējot kāds no meža apmeklētājiem iegūst tiesības kāpt koka tronī un būt par Pasaku meža ķēniņu.

Adrese: „Imulas”, Kandavas-Sabiles ceļa 9.km, Sabiles pagasts, Talsu novads www.facebook.com/ plostkrogs/

Pickup Picku tīkls Pickup tīkls

Alternatīva Alternatīv paku piegāde Alternatīva paku piegāde privātpersonām privāt

privātpersonām

Veco Ozolāju taka

Veco Ozolāju taka meklējama pie Kandavas Mācītājmuižas. Tā ir 1,2 km gara un ved pa stāvo senās Abavas krasta nogāzi līdz bioloģiski vērtīgajām pļavām tās tagadējos krastos. Taka nosaukumu ieguvusi no Vecajiem Ozolājiem, kur upes ielokā jau pirms gandrīz 100 gadiem mīlējuši pulcēties kandavnieki, lai spēlētu teātri brīvdabā, lai atzīmētu skolas sākšanos vai noslēgumu. Takā izveidotas kāpnes un divas skatu platformas, lai pastaigu mīļotāji saudzētu stāvo nogāzi, no kuras mīl izlauzties avoti, un ļautu priecāties par gleznainajiem Abavas upes krastiem un dabas parku “Abavas senleja”. Esot takā, varat pārbaudīt vai kāpnes joprojām veido 191 pakāpiens! Adrese: „Mācītājmāja”, Kandavas pagasts, Kandavas novads www.senleja.lv

Takas garums ir aptuveni 2,7 km. Tā ejama jebkurā gadalaikā, jo visa gada garumā piedāvās brīnišķīgus skatus pār ieleju un koku galotnēm. Adrese: “Buses”, Matkules pagasts, Kandavas novads www.senleja.lv

Ružciema dabas taka

Dabas taka gar Imulas krastu

Dabas takā Lamiņos pie viesu nama „Ružciems” ir apskatāmi simtgadīgi ozoli un citi koki, meža pļaviņas, dabas ainavas, ūdens uzpludinājumi, bebru un mežacūku paradīze. Te ir izveidotas atpūtas un piknika vietas. Apmeklējumam pieteikties iepriekš. Adrese: Viesu nams „Ružciems”, Lamiņi, Pūres pagasts, Tukuma novads www.ruzciems.lv

Dabas taka gar Imulas krastu no “Vītiņiem” līdz “Romancei” ir viena no Abavas senlejas dabas parka takām. Imula ir viena no Abavas pietekām – līkumota un dažkārt ar stāviem krastiem. Taka sākas pie Imulas ietekas Abavā, pie “Vītiņu” mājām un ejama līdz viesu namam “Romance” un atpakaļ. Tās garums ir ap 4 km, un, pa to ejot, var vērot brīnišķīgo Imulas ieleju un ieraudzīt Lanksēdes Velna pēdas akmeni. Taka ir marķēta ar baltām svītrām uz kokiem. Visskaistāk tā izskatās pavasarī, kad krāšņi zied zilās vizbulītes, baltie un dzeltenie vizbuļi, pavasara debestiņa un mitrākās vietās zaļo lakši. Adrese: „Vītiņi”, Matkules pagasts, Kandavas novads. www.senleja.lv

Imulas taka no “Busēm” līdz Kauķa kalnam

Imulas dabas taka no stāvlaukuma netālu no “Buses” mājām būs laba vieta, kur sākt pargājienu. Iesākumā aicinājums kāpt kalnā, lai paskatītos uz brīnišķīgo Imulas upes ieleju. Buses jeb Matkules pilskalna centrā izveidota uguns kulta vieta, kas iezīmēta ar trim no akmeņiem izliktiem apļiem un rituālu ugunskura vietu. Pārejot Imulas upes tiltiņus, aizdosities līdz senai kulta vietai - Baznīckalnam.

Jāņupītes dabas taka

Jāņupītes dabas taka ir 1,1 km gara pastaigas un atpūtas vieta mežā ar vairākām kāpnēm un tiltiņiem. Izstaigājot taku, var iepazīties ar 2005. gada orkāna spēku, kura rezultātā izgāzti iespaidīga vecuma koki, kā arī izmērīt 170 – 180 gadus veca koka apkārtmēru. Var izskaitīt un aprēķināt izgāzta koka vecumu pēc gadu riņķiem tā stumbrā, kā arī aplūkot dažādu veidu piepes uz izgāztu un trūdošu bērzu stumbriem. Adrese: „Kaziņas”, Dzirciems, Zentenes pagasts, Tukuma novads

CILT

Teksts: StirnubukS.LV

“Jautājumus uzdod Stirnubuks.lv Facebook lasītāji”

Stirnu buka ciltstēvs Stirnu buku nevar uztaisīt viens cilvēks, bet Rimants Liepiņš to dara. Visai pārējai komandai ir arī citi pienākumi - strādā algotu darbu, ir citas aktivitātes, kur iesaistās, bet viņš ir 100% Stirnu buks. No rīta mostās ar domām par buku, pa dienu visi organizatoriskie darbi mežā, domēs un pārvaldēs. Kā arī noteikti arī aizmieg savā Ķesterciema mājā ar Stirnu buku prātā. Un sirdī. Kad nebūs jāorganizē Stirnu buks, ko Tu gribētu izdarīt tādu, ko vēl nekad neesi darījis? Visticamāk, es dotos treilā - kāptu lielākā vai mazākā kalnā! Sen neesmu gājis, bet vislabāk jūtos daudzdienu pārgājienos ar mērķi, kaut kur uzrāpties!

iepazinuši! Būtu vien turpinājis ar savu draugu Šoko sēdēt Ķesterciema pirtiņā, bet, kas Tev deva - zvana Artis Ločmelis no Burkānciema un tramda, kad dosimies Gaiziņkalna virzienā, mums tur pāris cilpas vēl nav līdz galam nokārtotas! Arī Līgatnē Armands gaida, būšot kāds jauns pārsteigums Bukiem jāizdomā!

Kur un kā esi ticis pie sava Stirnu buka Kur un kādos apstākļos dream team? Visi tik dažādi, tev ienāca prātā Stirnu buka katrs no savas nozares, bet rašanās? visiem vienojošais – radīt izcilu Mūsu ir ļoti, Stirnu buks dzima kaut kur pa pasākumu! ļoti daudz, vidu – starp regulāriem ik nedēļas Esmu par šo domājis! Mums treniņiem Āžu kalnā un nedēļas patiešām ir lieliska komanda, esmu mēģinājis nogales pirts rituālu! Šobrīd esmu izšķīlusies no pavisam nelielas saskaitīt pazaudējis abus, tas nav labi, ir Engures sportam draugu šūniņas jāatgriežas «pie saknēm»! Stirnu Ķesterciema pirts pasākumā, laikā neizdodas! buks dzima viegli, grūtāk paliek gaitā transformējoties un izaugot šobrīd, jo, augot dalībnieku par nopietnu kolektīvu, kas spēj apjomam, aug buciņam radziņi, un ir iemācījies noorganizēt ne tikai nelielu skrējientusiņu draugiem. Komandas vēlmes, vajadzības un spēles laukums! Bet mēs pamatkodols palicis nemainīgs, bet tās kopējās aprises nesūdzamies, jo paliek aizvien interesantāk! pat grūti ir iezīmēt, mūsu ir ļoti, ļoti daudz, esmu Vai ir iespēja ka Stirnu buks būs kaut kur mēģinājis saskaitīt - neizdodas! Bez tiem, kas pie Buka strādā regulāri, mums ir liels pulks palīgu, kas palīdz Ķemeru nacionālā parka apkārtnē? Hmmm... Iespēja ir vienmēr! Mēs ar prieku lecam sākot ar ar trašu izvēli, uzmeklēšanu, tīrīšanas darbiem, visbeidzot - ar brīvpprātīgo palīgu čaklajām rokām skaistās un ainaviski dažādās vietās! Diemžēl, ne visur to drīkst darīt legāli, pat, ja motobraucēji izveidojuši sacensību dienā! Interesantākais, ka katrs no viņiem ir uzradies mežā nelegālu moto trasi! Ik trasi skaņojam ar Dabas īstajā brīdī un īstajā laikā, un tas, man šķiet, ir pats aizsardzības pārvaldes speciālistiem, tur, kur ir liegumi burvīgākais Stirnu bukā - mums ir dota iespēja – un ainaviski skaistās vietās tādu netrūkst – dabai pāri iepazīties, sadraudzēties ar fantastiskiem, līdzīgi nedarām, un savu dažu labu iedomāto sapņu taku esam domājošiem cilvēkiem, kurus citādi mēs nemaz nebūtu spiesti upurēt!

Labām lietām ir tendence pieaugt – tas nav ne labi, ne slikti!

Ko ieteiktu darīt tiem vecajiem Stirnu buka faniem, kuri bēdīgi, ka šais laikos Stirnu bukā “par daudz tautas un liela burzma”? Dodieties uz “Meža taku skrējieni” organizētajiem pasākumiem, tie joprojām ir mazi un intīmi! “Laukinis Trail” seriāls Lietuvā nav slikta alternatīva! Bet labām lietām ir tendence pieaugt – tas nav ne labi, ne slikti! Protams, arī man mūzikas festivāls “Positivus” vislabāk patika pašos tā pirmsākumos! Toties, lai izdzīvotu mazais, ekskluzīvais, vai pats esi gatavs piemaksāt ekskluzivitātes cenu?

Vai jūs varētu organizēt bezmaksas treniņus meža skriešanā nedēļas nogalēs kaut kur Pierīgā ar dažām iezīmētām distanču takām? Nē, nevarētu! Sezonas laikā mēs knapi paspējam tikt galā ar trašu izvēli, skaņošanu, atļauju kārtošanu un citu organizatorisku jautājumu risināšanu! Treniņus organizē pietiekami daudz pašorganizētās skrējēju šūniņas, atliek vien pievienoties! Pats personīgi pazīstu pāris Stirnu buka skrējējus, kuri ir pārgājuši uz MTB. Vai neesi

plānojis paplašināt Stirnu buka popularitāti izveidojot arī MTB klasi. Trašu izveidē ir ieguldīts liels darbs un līdzekļi, kāpēc nedot prieku izmantot to arī pedāļniekiem? Hā! Šī savulaik bija mūsu draugu MTB Maratons organizatoru nerealizētā ideja! Protams, skrējēji skrien, MTB braucēji min, bet tādu, kas dara abus, ir relatīvi maz! Turklāt, skrējējiem ir priekšrocība – mēs varam pieskriet tuvāk dabas objektiem, kā velo mīļi, taciņas nereti pārklājas, tomēr Talsu paugurainē esošo Sapņu ezeru MTB braucēji diezin vai ir pamanījuši! MTB diezin vai iebrauks Karostas vai Līgatnes pazemes bunkuros, izbrauks Ziemeļu molu. Katram savs un pārklāties, diezin, vai ir jēga! Taku velo braukšana - MTB - ir Olimpiskajās spēlēs. Kad taku skriešana būs olimpiādes programmā? Ko esi gatavs darīt, lai Stirnu buks būtu olimpiskajās spēlēs? Olimpiskās spēles ir SOK bizness, ne mūsējais! Ja godīgi, manās acīs Olimpisko spēļu šarms lēnām dziest, lai arī pēdējos gados sacensību programma tiek papildināta ar neskaitāmiem jauniem un it

kā interesantiem sporta veidiem! Un otrs – nekad un nemūžam nesapratīšu, kā Valsts dotācijas var tikt piešķirtas tādiem hobija sporta veidiem, kā zemledus makšķerēšana, kērlings vai lakross, lai kādu spēļu programmā tie netiktu iekļauti! Visu cieņu makšķerniekiem un kērlinga aktīvistiem! Pēdējos trīs gadus pelni maizi ar Stirnu buku, bet kas tu esi bez Stirnu buka? Interesanti zināt no kāda profesijas pārstāvja dzimst visas šīs idejas. No 1998. gada darbojos mūzikas ierakstu industrijā. Joprojām reizi gadā – Ziemassvētku laikā, organizēju populāru latviešu mūziķu un aktieru koncertturneju “Tev tuvumā” (Aija Andrejeva, Marts Kristians Kalniņš, Artūrs Skrastiņš, Andris Keišs u.c.), tā gan ir pēdējā atlikusī saikne man ar izklaides industriju! Laiki un formāti mainās, astoņdesmitgadīgs Miks Džegers no manis neiznāks! Vai Tu kādreiz paliec uz vietas? Mierā? Ilgāk par dienu. Bieži. Pat pārāk! Ķesterciemā pie sava datora. Kuros brīžos Tavā galvā nāk jaunas idejas? Jaunās idejas parādās tad, kad vecās esi sagremojis un ticis ar esošajām ķibelēm galā! Nereti skrienot, nereti – tās dzimst, sēžot pirtī ar draugiem! Tavs sapņu skrējiens? Jau esi piepildījis, esi ieplānojis vai vēl aizvien tikai sapņo? Novembrī, noslēdzoties, es ceru - veiksmīgai, Stirnu buka sezonai, ar draugu Signi, esmu ieplānojis apmeklēt savu sapņu zemi – Nepālu, biju tur reiz pirms padsmit gadiem, izejot Annapūrnas masīva ieleju, Himalaji viennozīmīgi rauj jumtu – šoreiz piedalīsimies tādā skrienošo tūristu pasākumā – Manaslu Trail Race, 8 dienās jāpieveic ap 170 km un 11 tūkstoši augstuma metru. Savukārt, skrienot šī gada Lattelecom Rīgas maratonā, es pats nesaprotu, kādā transā biju, ka ļāvos sevi apmāt Dāvja Plotnieka un Dina Vecāna harizmātiskajai tarkšķēšanai trasē, jo atšķirībā no viņiem, kas skrēja savā komforta līmenī, es pat nejaudāju parunāt un ļāvos sevi pierunāt, lai piedalītos Marathon des Sables, nākamā gada aprīlī Marokā! Un šis mani pavisam nopietni biedē! Visbeidzot, ja kalendārs un budžets atļaus, labprāt ar saviem “Engures sportam” kluba biedriem aizbrauktu uz Urāliem, TransUral 2.0 daudzdienu skrējiens, šoreiz Baškīrija vilina, pat ļoti! Kura ir garākā distance ko esi skrējis? Šķiet, 107 km Rīga–Valmiera! Nekad nesaki nekad, bet, lai piedod man mūsu draugs Matīss Vecvagaris, naktī uz šosejas – šis ir formāts, kas mani pārāk neuzrunā! Bet kaut kāds zināms ērmīgs kaifs bija arī šai mačā! Kas zin, labā kompānijā būtu gatavs par šo pārdomāt! Kāds ir tavs ātrākais maratona laiks? Visātrāk esmu skrējis 2016. gada Barselonas

Visātrāk esmu skrējis 2016. gada Barselonas maratonā 3:16:26.

maratonā 3:16:26, tiesa – mērķis bija kvalificēties slavenajam Bostonas maratonam, kuru neizpildīju! 1:26 par lēnu un varbūt labi, ka tā! Red Bull Cola? Murgs. Murgs. Murgs. Un slikta dūša! Never ever! Izbaudīju pēc pilnas programmas Mozart100 skrējienā Austrijā. Ierasti garākos skrējienos trasē pārtieku no apelsīniem un colas, bet, ja skrien RedBull rūpnīcas tuvumā, ņem vērā, ka arī cola var būt ne tikai pliks cukurs! Nepilnus 2km pirms finiša Zalcburgā patiešām pacēlos spārnos, bēda tik, ka sandales palika pie zemes! Kāds ir bijis Tavs sliktākais nakts murgs vai sapnis? Man bija labs sapnis. Nesen! Vasarā guļu uz terases, ne istabā! Redzu, kā neskaitāmos TV ekrānos glīti vizualizēti tiek atrādīti on-line rezultāti, mans draugs Signis ir ļoti, ļoti pacenties! Eju tuvāk, lai labāk to visu saskatītu... Un tad - pēkšņi, griezīgi ķērcoša un skaļa, mūsu kluba biedra un mūžam aktīvā Aivara balss: “Slinkais saimniek, mosties!” Svētdienas rītā pulksten 8:00! Ghrrrr! Kāda veida, stila vai konkrēta izpildītāja mūzika ir Tavā TOP sarakstā? Man nav savas mūzikas atskaņošanas iekārtas, jau gadiem, kaut lēnām briestu, ka beidzot, beidzot to vajadzētu iegādāties! Līdz ar to man nav sava Top liste! Uz vecumu kaut kā tas Folks ir pieķēris, bet patīk gan Messa, gan Auļi! Kad, kāds un kurā vietā būs nākamais tetovējums? Nu, nezinu, nezinu! Neesmu pārliecināts, ka būs vēl kāds... Ja nu vienīgi uz ribu galiem, tur traki sāpot! Tumšais vai gaišais? Gaišais! Kas sievietei viņa dēļ ir jāizdara, lai Rimants viņu noprecētu? Sieviete ir visu izdarījusi. Tas Lempis ir tas otrs! Trīs dēli tev ir, kā ar meitiņu peciņu lutināšanai, gribās, esi plānojis? Esmu lepns par saviem puikām! Protams, gribētos peciņu, esmu ieplānojis kādas četras...mazmeitas! Cik tad nu vairs atlicis, ko gaidīt!

IS A J SE

Mācīties būt Stirnu bukam Mēs, protams, skrienam, lai sevi un visus uzvarētu. Bet ir daži, kas skrien, lai rādītu piemēru bērniem. Lai parādītu viņiem, ka skriet ir forši un pēc gadiem mūsu vidū būtu skrējēji, kuriem skolas laikā nebūs riebies skriet. Nataļja Gorškova ir skolotāja, kas atved autobusu ar bērniem uz skolēnu čempionātu. Viņi visi ir Stirnu buki. Kā tu sāki skriet? Skriešanā mani „ievilka” mana kolēģe un idejas draudzene Aļona Fomenko (Jelgavas sporta servisa centra sporta darba organizatore), pateicoties viņai, pirms 5 gadiem es sāku skriet. Mēs kopā vadām bezmaksas skriešanas koptreniņus, atbalstām viena otru un iedvesmojam arī citus. Tas ir ļoti svarīgi, lai blakus būtu tāds cilvēks, kā Aļona. Ar mums kopā skrien arī mūsu vīri. Kurš ir tavs pirmais Stirnubuks? Savu pirmo Vāveres distanci noskrēju 2016. gadā Tērvetē kopā ar vīru un Aļonu. Lūsi varētu noskriet? Domāju, ka pagaidām nē, bet varbūt kādreiz noskriešu.... kas to zin....

Daudzi skrējēji stāsta, ka skolas laikā ir riebies skriet. Ko teiks tavi skolēni? Mūsdienu jaunieši labprāt skrien, jo skriet tagad ir stilīgi. Viņi saprot, ka skriet, pirmkārt ir veselīgi un, pateicoties skriešanai, var uzlabot savu vispārējo fizisko sagatavotību, kā arī ārējo izskatu, jo tagad modē ir sportiskas figūras. Svarīgi iemācīt jauniešus baudīt skriešanu, to, ka nav obligāti uzvarēt, bet būtisks ir pats process un gandarījums pēc pieveiktās distances. Un pašai? Skolas laikā patika skriet? Jā! Es biju sportiska meitene, nodarbojos ar akadēmisko airēšanu. Treniņos arī daudz skrējām, sevišķi ziemas periodā, tāpēc ar skriešanu problēmu nebija, dažreiz bija tikai slinkums.

Teksts: SIGNIS VĀVERE

Svarīgi iemācīt jauniešus baudīt skriešanu, to, ka nav obligāti uzvarēt, bet būtisks ir pats process un gandarījums pēc pieveiktās distances.

Kā skolēnu motivēt skriet Stirnu bukā? Jaunākiem skolēniem ļoti svarīgi, ja skolotāji vai vecāki paši arī piedalās un ar savu pozitīvu piemēru iedvesmo bērnus. Pusaudžu vecumā par lielāko

autoritāti viņiem kļūst vienaudži, tad ir īstais brīdis aizvest uz pasākumu pašus aktīvākus skolēnus,

paradīt, kas tas vispār ir par pasākumu. Pēc tam viņi izstāstīs arī pārējiem, cik superīgi bija. Man pašai ļoti patīk skriet kopā ar skolēniem, kopā iziet uz startu, atbalstīt distancē, palīdzēt uzkāpt kalnā, pēc finiša apspriest, cik grūta bija distance, kas patika un, kas nepatika. Vai tavi skolēni skries, kad pabeigs skolu? Domāju, ka skries, jo skriešana aizrauj. Kas pietrūkst Stirnu bukam, lai tas būtu vēl pievilcīgāks skolēnam? Es uzskatu, ka Stirnu buks ir ļoti pievilcīgs jauniešiem. Pietrūkst tikai uzņēmīgie skolotāji, kuri aizved uz to. Vai Engures vidusskola ir pārspējama? Protams!

Un, ja būtu čempionāts starp skolotājām, kur skola uzvarētu? Jelgavas 4.vidusskola. Vai ārzemēs skolēni sacenšas skriešanā? Jā, protams! AKTĪVA DZĪVESVEIDA UN PIEDZĪVOJUMU ŽURNĀLS

A UN PIEDZĪVOJU

MU ŽURNĀLS

RUDENS 2017

VASARA 2017

(02) CENA 3,50

eur

VASARÂ SPORTOJAM ĀRĀ! KUR BĒRNU VEST SPORTOT?

SPORTS UN BALLÎTES – KAS NO TĀ SANĀK?

LOKANÎBU TRENÇJAM VASARÂ! KĀPĒC?

Lasi Manizurnali.lv abonēto žurnālu datorā vai mobilajā ierīcē BEZ MAKSAS visā abonētajā periodā!

par 9 €! Vairāk Manizurnali.lv

APSKATS:

Kāda ir tava garākā noskrietā distance? Pusmaratons, bet man nepatika, laikam vēl neesmu gatava skriet tik daudz.

AKTĪVA DZĪVESVEID

EJ!

VASARA 2017

Abonē DEKO otrajam pusgadam

SUP PIEDZÎVOJUMU MARÐRUTI NŪJOŠANAS STRATĒĢIJAS.

DEKO JŪNIJS/JŪLIJS

LĪDZ 20. JŪLIJAM!

LABĀKIE

EJ!

Tu piedalies un esi redzama daudzos skriešanas pasākumos. Kāpēc Stirnu buks? Pasākums ir ļoti tautisks un pievilcīgs. Tas ir piedzīvojums, jo nekad nezini kāda būs trase un, cik pauguri vēl priekšā. Stirnu buks aizrauj, paņem tevi un nelaiž vaļā! Nezinu kā Rimants to dabūjis gatavu.

KURU HIDROTĒRPU IZVĒLĒTIES?

KÂPÇC VISPÂR VÇRTS NÛJOT? TAKAS PRET ASFALTU – KURŠ KURU?

AR KO SÂKT PÇC DÎKSTÂVES KAS NOTIEK AR MUSKUÏIEM MIEGA LAIKÂ? IZMĒĢINAM:

EJAM SPĒLĒT TENISU!

RUDENS

2017

(03) CENA 3,50

NERAUSTIES

eur

RUDENS! NO

KRAVĀJAM CEĻASOMU UN: MEKLĒJAM PIEDZĪVOJUMU S PASAULĒ DODAMIES KOLKAS UZNO DUBULTIEM SĒRFOJAM ŠRILANKĀ

SPORTA ZÂLÇ

KĻŪDAS

FITNESS + SAUNA:

NELABAIS SLĒPJAS DETAĻĀS

ATGRIEŽAMIES PIE SAKNĒM

ANIMAL WORKOUT

VEGĀNU MATEMĀTIKA SKAIDROJAM

KĀDĒĻ PĒC SPORTA SĀP MUGURA?

REĀLS ŽURNĀLS AKTĪVIEM CILVĒKIEM!

L U A S PA

IESAKA:

Laimonis Skadiņš

TOP 5

Babītes Čingons 1.

Leadville 100 miles

http://www.leadvilleraceseries.com/ 100 jūdzes ASV Kolorādo štata klinšu kalnos. Kvalifikācija skrējienam – loterija, turklāt atsevišķi ārvalstu un ASV ultraskrējējiem, pie kam pavisam atsevišķi vēl ASV kalnu štatu, piemēram, Colorado, Wyoming utt. iedzīvotājiem. Kāpumu summa nav pārāk liela ~5600 m, bet odziņa jeb skrējiena sāls slēpjas tajā, ka skrējiens notiek 3200–4000 m augstumā.

40-50 m augsts klinšu posms – ar elpu aizraujošiem skatiem uz jūru, kam seko stāvs noskrējiens un vēlāk arī tikpat stāvs kāpums augšup. 211 km sastāv no 10 apļiem pa 21.1 km katrs jeb 10 pusmaratoni ar kontrollaiku – 32 stundas. Kāpumu summa – 2220 m jeb 220 m katrā aplī.

Apkārt Babītes ezeram 40-42 km,

vai ap 70 km

Starts ir 4.00 no rīta, kontrollaiks 30 stundas. Turklāt trases vidusdaļā jāveic nepilnu kilometru augsts “Sprinta” posms līdz 4000 m augstumam, tad jānoskrien no tā lejā, pēc tam jāapagriežas un jāskrien atpakaļ to visu vēlreiz. Kā sasmīdināt Kenu, t.i. leģendāro sacensību organizētāju Ken Chlouber? – sarunā pēc finiša pastāstot viņam, ka Latvijas augstākais kalns ir tikai 311 m un kaimiņzemes Igaunijas – 318 m augsts.

Labs maršruts koptreniņam ar iespēju izveidot sacensības, turklāt ar savu odziņu – Babītes ezera tālajā galā jāpārpeld vai kā citādi jāšķērso (Čingona) gāte – ap 350 m plata upe, kas Lielupi savieno ar Babītes ezeru. Šī iemesla dēļ maršruts jāmēro pietiekoši aukstā ziemā, kad upe ir aizsalusi un droša šķērsošanai, vai arī – jāskrien apkārtceļš 30 km garumā līdz Kalnciema tiltam, turklāt 40 km vietā būs jāveic jau 70 km, lai tālāk pa Kalnciema–Ķemeru ceļu nokļūtu līdz Kūdrai, kur šķērsot Lielupi pa tiltu pie Slokas.

Laulasmaa Ultra 211 km

http://www.estonian-ultrarunners.com Latvijai tuvākais virs 200 km garais ultramaratons, kurš norisinās Laulasmaa dabas parkā Igaunijā. Izcili ainavisks skrējiens – katrā aplī divas reizes jāskrien gar Keilas upes ūdenskritumu, ar iespēju veldzēties tajā. Katra apļa tālākajā galā divas reizes jāšķērso ap

Gornergrat Zermatt Marathon

+ Gornergrat Zermatt Ultra. www.zermattmarathon.ch

Viens no ainaviski skaistākajiem kalnu maratoniem ja ne pasaulē, tad vismaz Eiropā noteikti. Ko vērti vien ir skati uz Šveices simbolu – Matterhornu. Starts maratonam tiek dots 1116 m augstajā St.Niklaus ciematā, finišs Riffelberg, nepilnu 2600 m augstumā, bet ultramaratona finišs atrodas 3089 m augstajā Gornergrat virsotnē, kas ir pēc vēl aptuveni 45.5 km, t.i. pēc papildus veiktiem 500 augstuma metriem nepilnos 3.5 kilometros.

Barkley Marathon ASV 100 jūdzes

jeb 160 km ASV Tenesī štata nekurienē. http://barkleymarathons.com

Šis tiek uzskatīts par pasaulē sarežgītāko ultramaratonu. Lai piedalītos, dalībniekiem ir jāiztur atlase vai tie tiek īpaši uzaicināti. Bārklija trase iet pa 20 jūdžu (ap 32 km) garu aizaugušu, paugurainu mežu. Dalībniekiem šajā trasē jānoskrien 5 apļi, kas kopumā sastāda 100 jūdzes (ap 160 km), skrienot gan pulksteņrādītāja virzienā, gan pretēji. Precīzāk – divus apļus vienā un nākamos divus otrā virzienā. Pēdējo apli var veikt pēc izvēles, kādā virzienā labpatīkas, ja vien līdz tam tiek. Katra 32 km jeb 20 jūdžu garā apļa kontrollaiks – 12 stundas. Kopumā tās ir 60 stundas 100 jūdžu (160 km) pieveikšanai. No kopumā 40 dalībniekiem, finišētāju skaits visbiežāk ir tieši neviens, reizēm vesels 1 dalībnieks. Pēdējais finišētājs – 2017.gadā, 30 gadu laikā ir finišējuši tikai 18 dalībnieki. Mans klusais mērķis – pašam kādreiz piedalīties un finišēt vismaz 1 apli.

EZA M S MANIT

Teksts: Anda Sproģe

Arī gudrinieki skrien – Uģis Joksts Veiksme, intuīcija un prāts ir nepieciešami arī Stirnu bukā. Veiksme ar laika apstākļiem, intuīcija pareizai spēku taupīšanai distancē un prāts izvēloties ātrumu trasē. Uģis Joksts Stirnu bukā ir piedalījies abos viskarstākajos posmos. Veiksme? Intuīcija? Prāts?

Kā Tu nokļuvi līdz skriešanai mežā? Daudz braucu ar velosipēdu, bet laika trūkuma dēļ sāku arī skriet. Mana nonākšana mežā bija tikai loģisks nākamais solis. Turklāt esmu dabas cilvēks, un tās tuvums man ir svarīgs it visā. Te dabas ir pārpārēm.

Šis ir viens no vislabāk organizētākajiem notikumiem, kādā esmu piedalījies!

Kurš no Stirnu buka zvēriem esi Tu? Pēc būtības vairāk velk uz plēsēju – tātad, lūsis, bet distancē –vairāk buks. Lūša garums ir manā perspektīvā. Tavs labākais Stirnu buka posms? Attiecības ar Stirnu buku man ir tikai pašā to sākumā. Esmu piedzīvojis tikai divus Bukus, toties kādus!!! Abus ļoooti lielā karstumā. Tas gan man īsti netraucēja, jo patiesībā esmu saules mīlis. Kur Stirnu bukam būtu jālec? Nebūšu oriģināls – Stirnu bukam būtu jālec visur, kur ir skaista daba. Tā ir puse no šī seriāla uzvaras. Kas Tev vislabāk patīk trasē? Lai cik tas dīvaini neizklausītos, es sportojot, tai skaitā arī sacensībās, ļoti bieži māku izbaudīt vienatni. Tā man patīk. Turklāt, ja esi starp tiem, kas necīnās par “karaļvalsti”, bet ar sevi, lielākoties gadījumu ir veselīga atmosfēra. Tas piedod elektrību, jo sevišķi

brīžos, kad distances beigu daļā jāskrien no kalna. Tieši lejup savu tizlumu jūtu vislabāk.

Kas pietrūkst Stirnu bukam? Hmm. Šis ir viens no vislabāk organizētākajiem notikumiem, kādā esmu piedalījies, tāpēc nekas prātā nenāk. Ja nu vienīgi – bija grūti atrast, kur pieķēdēt riteni. Tātad, priekš manis un man līdzīgajiem – lūdzu, mazu un mīļu velo novietni! Otra foršākā lieta pēc taku skriešanas? Pirmā vieta tomēr ir velosipēdam. Tur ir cita dinamika. Tad noteikti takas. Trešais – gludais skrējiens. Lai gan viss skaistais, ko dari gandarījuma dēļ, ir labs un nepakļaujas gradācijai. Kam vajadzētu uzstāties uz Stirnu buka skatuves? Es labprāt vakaru pavadītu kopā ar, piemēram, Kings of Convenience, The Sound Poets, Goran Gora. Derētu arī Placebo, bet tikai akustiskajā versijā. Cik Stirnu bukos Tu esi piedalījies? Divos. Kā tevi sauc un kura ir Tava komanda? Uģis Joksts, #ĀdažiVelo #esesmustirnubuks #pacelpakaļu

ND A M O

A Dmitrijs Serjogins

8x Latvijas čempions dažādās skriešanas disciplīnās Distance

Rezultāts

Datums

Vieta

3000m

08:18,0

29.05.2014

Rīga

5000m

14:23,3

01.07.2018

Ogre

10km

30:14:00

17.12.2017

Barselona

Pusmaratons

01:06,2

24.03.2018

Valensija

Maratons

02:24:17

05.03.2017

Valleta

Kitija Valtere

2015.gadā Latvijas čempione maratonā Distance

Rezultāts

Datums

Vieta

3000m

10:22.23

18.02.2018

Kuldīga

5000m

17:33.34

18.07.2014

Valmiera

10km

38:00:00

20.05.2018

Rīga

Pusmaratons

01:20:16

12.10.2013

Sigulda

Maratons

02:57:04

20.09.2015

Valmiera

Karīna Helmane Soročenkova

2018.gada Latvijas čempione maratonā

Distance

Rezultāts

Datums

Vieta

3000m

9:52.57

17.02.18

Kuldīga

5000m

17:01.92

15.06.18

Ogre

10km

36:21.00

14.07.18

Jelgava

Pusmaratons

01:22:21

07.10.17

Sigulda

Maratons

02:55:12

20.05.18

Rīga

Teksts: Dmitrijs Serjogins

Līvānu VK/Baltais Līvānu VK/Baltais komanda ir izteikta čempionu komanda. Tās sastāva kodolu veidu viens no talantīgākajiem jaunajiem garo distanču skrējējiem Dmitrijs Serjogins un divas Latvijas čempiones maratonā. Komanda, uzvarot tikai pirmajā posmā Tērvetē, bet daudz neatpaliekot no citu posmu uzvarētājiem, spējusi pēc četrām kārtām būt pārliecinoša līdere.

īvānu novada vieglatlētikas klubs tika dibināts bronzas medaļas Latvijas komandu čempionātā 12. augustā 2001. gadā, nesen nosvinēta 15 gadu šosejas skrējienos, bet Kitija Valtere kļuva par Latvijas čempioni maratonā. jubileja un jau nākamajā Ņemot vērā Līvānu novada gadā sasniegsim pilngadības ierobežotos cilvēkresursus un vecumu. Uz dibināšanas brīdi pieaugšu konkurenci starp klubiem, kluba un valdes sastāvs tika Nesen nosvinēta pēdējo divu sezonu laikā klubs ir nokomplektēts no aktīvajiem 15 gadu jubileja atteicie no konservatīvas politikas Līvānu novada vieglatlētiem un principiem jauno dalībnieku dažiem pieredzējušiem veterāniem, un jau nākamajā uzņemšanas ziņā, un ir piesaistījis kluba dibinātāja un vadoņa gadā sasniegsim skrējējus no dažādiem Latvijas lomu toreiz pildīja Latgalē un pilngadības reģioniem. 2017. gadā komandas Latvijā pazīstams vieglatlētikas sastāvu pastiprināja mārupietis speciālists – Jāzeps Lazdāns. Tika vecumu. Dmitrijs Serjogins, bet 2018. gadā izvirzīti kluba darbības galvenie tukumniece Karīna Helmanemērķi un uzdevumi, starp tiem Soročenkova. – vieglatlētikas attīstība Līvānu Līvānu VK sportisti startē abos Latvijas lielākajos novadā, atbalsts vietējiem sportistiem mērķtiecīgi gatavojoties augstvērtīgo rezultātu sasniegšanai, skriešanas seriālos, liekot uzsvaru uz šosejas skrējieniem, tomēr veiksmīgais sezonas sākums iedvesmoja reģionālo sacensību rīkošana un organizēšana. Gadiem ejot kluba attīstība nebija tik strauja dažādu komandas dalībniekus pacīnīties par pjedestālu arī iemeslu dēļ – finanšu un sadarbības partneru trūkums, Stirnu buka seriāla komandu kopvērtējumā. Komandas vieglatlētikas federācijas pasivitāte un vienaldzība kodolu veido vieni no labākajiem Latvijas skrējējiem par klubu sistēmu izveidi, vietējo pieaugušo sportistu – līvāniete Kitija Valtere, Dmitrijs Serjogins un Karīna resursu nepietiekamība, viss šeit minētais bremzēja Helmane-Soročenkova. Šosezon turpina pārsteigt mūsu kluba darbību un liedza pilnvērtīgi virzīties pretī “melnais zirdziņš” – Jekaterina Sokunova, atzīstami nospraustiem mērķiem. Stagnācijas laiks ilga vairākus startē mūsu zaķi – Ginta Valtere, un viņas dzīvesbiedrs – Raitis Grablovskis, kas paralēli spēle futbolā klubā gadus. Kluba darbības atdzimšana ir saistīta un sakrīt ar “Getto Games/Gvatar” Latvijas 2. līgas čempionātā. aktīvas skriešanas kustības sākumu Latvijā. Varam Nevar nepieminēt mūsu spēcīgos veterānus – kluba būt pateicīgi kādreizējiem Kuldīgas pusmaratona prezidentu Andreju Bondarevu, Raimondu Siliņu un organizatoriem, jo dalība tajā deva jaunu iedvesmu un Sergeju Bogdanovu. Vēl viena joma, kur Līvānu VK klubs redz attīstības ļāva skatīties uz lietām savādāk, ne tik pesimistiski, parādījās interese turpināt darboties, meklēt jaunas iespējas ir sacensību organizēšana. Tradicionālais iespējas un motivāciju. Vēlāk Kuldīgas pusmaratonam Latvijas proklamēšanas dienai veltītais skrējiens parādījās sekotāji, tika izveidots skriešanas seriāls, kur Līvānos notiek jau vairāk, nekā divdesmit gadus. no pašiem pirmsākumiem Līvānu VK jau startēja ar Šogad būs jau trešā reize, kad sacensības tiks aizvadītas savu izveidotu komandu. Skriešanas seriāla ietvaros zem jaunā nosaukuma – “Līvenhofas skrējiens”, pa citu triumfu klubs sasniedza 2015. gadā, kad izcīnīja trasi un jaunā kvalitātē.

DĀ N E L KA

IESAKA: rimants liepiņš

AUGUSTS P

sestdiena

svētdiena

29 29

30 30

31 31

Baltijas Baso pēdu ultramaratons

Ultra-Trail du Mont-Blanc®

SEPTEMBRIS P

sestdiena

svētdiena

BALTAIS Krosa skrējiens

Gaiziņkalna Stirnu buks

Laukinis trail

LĪGATNES Stirnu buks

Valmieras maratons

23 30

OKTOBRIS P

sestdiena

svētdiena

Siguldas kalnu maratons

Siguldas pusmaratons

Estonian Wilderness Marathon

Trail Kuršių Nerija Lāčplēšu kross

19.-21.10. Festival des Templiers

Ecotrail Funchal-Madeira Haanja Ultra100

NOVEMBRIS P

sestdiena

1.–4.11. Ultra-Tour Mt Siguniang Rīgas rudens rogainings

Brīvības rogainings Kandava

svētdiena

4 11 18

1.–4.11. Ultra-Tour Mt Siguniang

25.

29.

AUG.

25.08. Baltijas Baso pēdu ultramaratons Mazirbe, Kolka, Ģipka, Roja bbultramarathon.com 11 / 34 / 53 km

29.-31.08. Ultra-Trail du Mont-Blanc® Courmayeur, Chamonix utmbmontblanc.com 55 / 101 / 119 / 171 km

16.

22.

SEP.

16.09. Valmieras maratons Skrien Latvija! bigbankskrienlatvija.lv 5 / 10 / 21.1 / 42.2 km

22.09. Laukinis trail Anykščiu šilelis Lietuva laukinistrail.weebly.com/ 6 / 14 / 30 km

13.

14.

OKT.

13.10. Siguldas pusmaratons Skrien Latvija! bigbankskrienlatvija.lv 5 / 10 / 21.1

14.10. Estonian Wilderness Marathon Igaunija wilderness.ee 25 / 42km

20.

OKT.

20.10. Trail Kuršių Nerija Lietuva. trailkursiunerija.wixsite. com 21 / 44 / 65 km

NOV.

20.10. Lāčplēšu kross Šķēršļu skrējiens Mežaparkā http://lacplesukross.lv/ 1 / 5 / 10 / 15 km

NOV.

1.11. – 4.11. Ultra-Tour Mt Siguniang Ķīna http://enutms.saihuitong.com/ 101 km / +4230m

NOV.

SEP.

GAIZIŅKALNA STIRNU BUKS Madonas novads Stirnu buks.lv ~5 / 10 / 25 / 30 km

01.09. BALTAIS Krosa skrējiens sveikuli.lv ~2-10 km

29.

SEP.

OKT.

LĪGATNES STIRNU BUKS Līgatne Stirnu buks.lv ~5 / 10 / 25 / 30 km

19.

OKT.

20. OKT.

06.10. Siguldas kalnu maratons Latvijas čempionāts taku skriešanā. raid.lv 14 / 40 / 80 km

21.

OKT.

19.-21.10. Festival des Templiers. Francija. Vecākais un prestižākais kalnu taku skrējiens Francijā. Festivāls. 12 dažādas distances. festivaldestempliers.com Garākās: 61 / 78 / 100 km

27. OKT.

27.10. Ecotrail FunchalMadeira. Ecotrail sērijas skrējiens Madeiras salā. madeira.ecotrail.com 15 / 25 / 40 / 80 km

10.

NOV. 10.11. Rīgas rudens rogainings Rīga http://www. rigasrogainings.lv 6h/4h/2h

27. OKT.

27.10. Haanja Ultra100 Igaunija. Ultra. http://trailrun.ee 42 / 100 km

17.

NOV. 17.11. Brīvības rogainings Kandava https://coksilva.lv 6h/4h

PIE

OJU V I Z D

Teksts: Gunta Neija, pārpublicēts no www.noskrien.lv

Atgriešanās ultramaratona pasaulē

epriekšējo ultramaratonu skrēju tieši pirms diviem vispār noskrietu. Ir rudens, man patīk rudens, man patīk gadiem. Pēc tam ar vīru sadomājām, ka gribam kastaņi, lapas, rudens smarža un peļķes. Mazulītim ir bērniņu, un to sadomājumu arī realizējām, tāpēc 6 nedēļas, viņš tiek nodots vecmāmiņas gādīgajās ultru skriešanai pienāca pauze. Kamēr gaidīju mazo, rokās, un mēs ar vīru braucam skriet “Patriotu”. Pirmo turpināju skriet, bet tās bija īsas distances. Sacensībās reizi 6 nedēļu laikā esam divatā, jūtos kā randiņā. grozījos, bet tie nebija ne pusmaratoni, ne maratoni, par Tik priecīgi! Izbaudu skrējienu un to, ka es jau atkal ko garāku pat nerunājot, bet ļoti, ļoti gribējās atgriezties skrienu sacensībās. Ar nevienu gan nesacenšos, bet tajā “īstajā” pasaulē, kurā jūtos labi. Kad bērniņš tomēr beigās ir kaifs par to, ka esmu noskrējusi ātrāk piedzima, bija skaidrs, ka gribu gada laikā noskriet par daudziem pēc skata spēcīgākiem cilvēkiem. Nākamais sportiskais piedzīvojums ir Rīgas vismaz maratonu. Lai justos atkal kā cilvēks. Par pēcdzemdību izjūtām daudz nerakstīšu, jo rogainings. Tie, kas mani pazīst, zina, cik ļoti man tad sanāks nevis par skriešanu, bet par pēcdzemdību “patīk” rogainingi, bet, tā kā dalība tika uzdāvināta depresiju, māmiņžurnālu dedzināšanu un asiņojošām manam dēliņam uz piedzimšanu, man ar vīru nekas rokām. Bija traki. Cita starpā man likās, ka pēc smagām cits neatlika, kā vien doties līdzi distancē. Mazulītis dzemdībām nevajag ar fizkultūru aizrauties, un sākumā slingā, mēs visi kopā 2h distancē. Vīrs neļāva brist pāri pat likās, ka nemaz to nespētu. Slimnīcā likās baigā grāvjiem, jo neesot jau nekāds maija mēnesis, un mums netaisnība, ka man, kam tik bieži vajag vilkties pa klāt ir bēbītis. Labi, vienam grāvim apkārt, otrā tomēr gaiteni pie bērnu māsām pēc padoma un palīdzības, nācās vienu kāju drusku saslapināt. Sargājot bērnu no žagariem, man pašai rokas ir ir tikusi pati tālākā palāta. Biju saskrāpētas, ir skaidrs, ka laikā palaidusi garām ārsta ieteikumu paspēt mēs vairs nevaram. Ejot nesēdēt un apkārt nevazāties, tāpēc uz kārtējo punktu, es kartē redzu, ar bērnu uz rokām, asarām birstot, ka ejam nepareizi, bet esmu tik kustējos pa gaiteni turp un atpakaļ. To brīvības ļoti “labā” omā, ka neko nesaku Pēdējā dienā ievēroju, ka citas sajūtu vēl tagad un ceru, ka vīrs tomēr ir gudrāks māmiņas nenes mazos rokās, bet atceros, tas kartē. Nē, nav. Esam pie grāvja un stumj tajos vāģīšos, kuros viņiem apkārt negrasāmies doties. Vīrs sākumā jāguļ. Njā, man nebija bija kaut kas brien pa priekšu un izlūko grunti, ienācis prātā, ka varētu tā darīt… neaprakstāms! es paņemu koka gabalu atbalstam Bet kustības lika justies labāk. Pat un brienu pāri. Tajā brīdī sāku tad, ja tās sagādāja mokas. smieties un izbaudīt pasākumu. Desmit dienas pēc dzemdībām Mēs joprojām esam tie paši ārsts man teica, ka vajagot pēc iespējas vairāk kustēties. Tas nav divreiz jāsaka! cilvēki, kas agrāk! Mēs joprojām varam novembrī brist Izroku no kastes sporta tērpu, aizšņorēju botas, iedodu pa grāvjiem! Tomēr ir kaut kāda taisnība pasaulē! Decembrī sākas “Noskrien Ziemu” seriāls. Vīrs bučas vīram un dēlam, un dodos pa rajonu skrējienā! Nedaudz vairāk par diviem kilometriem, nedaudz ātrāk saka, ka laidīšot mani uz visiem posmiem. Lai būtu kā 7 minūtes kilometrā! Es lidoju! To brīvības sajūtu motivācija, piesakos komandā. Skrienu īsās distances vēl tagad atceros, tas bija kaut kas neaprakstāms! (ap 10 km). Sējas posmā jāskrien caur purvainiem Spēka nav, pakustēties īsti nevar, bet nekas arī nesāp, apgabaliem, un es jau atkal esmu ekstāzē. Nekāda tikai visu jūt. Vairs nav jāsatraucas par aizķeršanos, par skriešanas jauda vēl joprojām nav parādījusies, bet cilvēku skatieniem, par neko! Saprotu, ka skriešana bauda gan ir. Kā man patīk! Nolemju, ka janvārī ir pēdējais brīdis, lai sāktu man ir īstās zāles pret visām tām drausmām un pārgurumu, ar ko man jātiek galā. Skrienu, kad vīrs trenēties maratonam. Sāku audzēt treniņos noskrietās atnāk no darba, skrienu, kad mamma atbrauc paauklēt distances. Pirmajā janvārī kopā ar Divplākšņiem manu bērniņu. Spēka pietiek tikai dažiem kilometriem, ieskrienu Jaunajā gadā ar 17 kilometriem. Jūtos tā, it kā jau būtu to maratonu noskrējusi. Gribētos visu dienu bet tas ieguvums ir neatsverams! Drīz vien piesakos svētku skrējienam “Patriots”. laiskoties gultā, dzert alu un ēst čipsus, bet, protams, ka Jāskrien 10 km, tāpēc sāku mērķtiecīgi trenēties. tas nav iespējams, jo jārūpējas par dēlu. Te arī saprotu, Pati pie sevis smeju, ka nu gan laiki pienākuši – man ka man mājās ir trenerītis. Nekādas gulšņāšanas! Ja kaut jātrenējas, lai noskrietu 10 km. Nevis noskrietu ātri, bet kas nenotiek viņam pa prātam, sākas brēkšana. Laikam

vajadzēja. Rīgas maratons. Gribēju tikai noskriet, bet sagadījās, ka pirms skrējiena manas spējas novērtēja lēnāk nekā uz 4h15min. Lai gan man pašai aptuveni tā arī likās, ka varētu noskriet, tas mani sadusmoja. Mani tik švaki novērtē! Nekā nebija! Būs 4 stundas! Un bija arī – 3:57. Ha! Pie tam noskriets ar baudu un bez pārmērīgas nomocīšanās. Īsti nesaprotu, kādas šogad ir manas spējas, bet sajūta ir laba. Šķiet, ka ir iekšās. Uz karstām pēdām Olaines apļos iegūstu trešo vietu grupā un labas balvas. Beigās izrādās, ka 3 sekundes pietrūka līdz kopvērtējuma pjedestālam un naudas balvas. Hm, iekšās tiešām ir. Nobriest doma, ka vajag šogad arī ultramaratonu. Bet kuru? Cēsīs baigi daudz jāskrien, grūti arī. Daugavpils simtnieku vai piecdesmitnieku? It kā varētu, bet tur nekad nevar saprast, kā būs, un vai vispār būs. Neiespējamais skrējiens? Pati gada nogale, gandrīz vai pēdējā iespēja. Nē, tik ilgi negribu gaidīt. Tomēr Cēsis? Negribu skriet 80 km. Izlasu nolikumā, ka tikai 76. Nu labi! Beigās gan izrādās, ka tā tomēr laikam gan ir tā pati ~78 km garā trase, tikai nosaukta citādi, lai neviens nepīkst, ka nav to 80 km. Ar treniņiem ir, kā ir. Karstā laikā grūtāk, stipri traucē arī tas, ka nevaru skriet, kad gribu – bērns ievieš savas korekcijas. Kad nu mani kāds palaiž skriet, tad Treniņš pēc arī skrienu, bet tas ne vienmēr sakrīt ar to dienu, kad jūtu, ka būtu dikti treniņa, labs treniņš. Naivi ceru, ka Cēsīm sacensības pēc satrenēšos Stirnu buka lūšos. Nu, ejot, pamanu, ka dēliņš mani vismaz ap 30 km un pa kalniņiem tiešām ir uztrenējis – es nejūtu, sacensībām, ir. Vēl, kā ik gadu, piedalos ka viņš kļūtu smagāks, lai gan aug un pienāk orientēšanās daudzdienās “Kāpa”. griezdamies. Cik es viņu varēju atkal kārtējais Visa ģimene kravājam mantas, bērna paaijāt mēneša vecumā, tikpat vecvecāki aukļu lomās līdzi, un tešu varēju arī pēc pusgada. Šķiet, patiesā prieka pa mežiem. Joprojām nesaprotu, vai ka tā uztrenējas arī kājas – es brīdis – pirmais varu paskriet pa takām un apvidu. Ai, katru dienu pastaigā eju ar bērnu ta’ jau redzēs, kā būs! slingā. Dažs labs personāžs man pjedestāls Diena pirms Cēsu eco trail. Vīrs piesienas, jautājot, kad beidzot paņem mazo un aizbrauc pie saviem es nopirkšot bērnu ratus. Es vecākiem, lai es varu atpūsties. No atbildu, ka tad, kad man kļūs grūti atpūtas gan nekas nesanāk, jo es nest viņu slingā vai ergosomā. Nez, pēc 10 mēnešiem vēl nav kļuvis grūti. Treniņa nenormāli nervozēju. Pati nezinu, par ko. Tak negrasos jautājums? Laikam. Skriešana arī ir treniņa jautājums – ne uzvarēt, ne uzstādīt savus rekordus, tikai noskriet. distances aug. Katru reizi, noskrienot vairāk kilometru, Noskriet, lai varētu atkal sevi saukt par ultramaratonisti. nekā varēju agrāk, es no priekiem lektu vai gaisā, ja Jau piektdienā dodos uz Cēsīm, izņemu numuru un varētu. Kad bērnam ir gandrīz 4 mēneši, noskrienu dodos gulēt uz dienesta viesnīcu. Nopriecājos, ka pusmaratonu. Ārā ir slapjš, līst lietus, ir slidens ledus ir iespēja izmantot naktsmītnes. Izpreparēju pirms un vispār baigais draņķa laiks, bet tādā tieši vislabāk divām nedēļām Simtiņā iegūtās tulznas. Simtiņš ir tāds pārgājens, kur diennakts laikā jānoiet 101 km ar vismaz skrienas. Mazā uzvara! Kad mazulītim ir četrarpus mēnešu, es pirmo reizi 10% sava svara uz muguras, bonusā vēl ēdamais un sajūtu patiesu enerģiju. Ir “Noskrien Ziemu” Priekuļu dzeramais. Līdz galam netiku, pievīla tulznas. Pēc 70 posms, ir sniegs un aukstums, un es gribu kārtīgi noietiem kilometriem metu mieru. Dīvainā kārtā tas izskrieties. To arī daru. Lēkāju no priekiem, skrienu nesamais svars pat īpaši netraucēja. Nebūtu tās tulznas kalnā augšā, aizķeros un apmetu kūleni, bet viss ir tik sametušās, būtu tikusi līdz galam. Tad nu tā, smukajām lieliski, ka es skrienu smiedamās. Beidzot! Beidzot es tulznām smuki nogriežu visu lieko, apakšā ir normāla, rozā āda. Pusdeviņi, liekos gulēt, bet aizmigt nevaru. kārtīgi, enerģiski izskrējos! Atkal jūtos kā uzvarētāja! Treniņš pēc treniņa, sacensības pēc sacensībām, un Ierodas istabas biedrene, drusku parunājamies un pienāk atkal kārtējais patiesā prieka brīdis – pirmais cenšos gulēt. Elīna kaut ko vēl čabinās, un tad sākas pjedestāls. Tas notiek purvu skrējienā “Maltuve”. It trakums – es sapņoju, ka esmu nomodā. Man liekas, kā mazs skrējiens, dalībnieku maz, bet to sajūtu man ka viņa vēl arvien čabinās, mani tas sāk kaitināt, es

Maratons noskriets ar baudu un bez pārmērīgas nomocīšanās.

skaidri redzu visu, kas notiek istabā, un redzu, ka ienāk brūns, īsspalvains vidēja auguma suns. Skaidrs, tas ir sapnis. Neviens jau sen nečabinās, es varu mierīgi gulēt. Nākamā doma – tas ir Dmitrija Ničipora suns, tātad, tā ir īstenība. Nākamā doma – kāds vēl Dmitrija suns? Es pat nezinu, vai viņam ir suns, un vispār – kāds sakars? Guli! Nomaini bērnam autiņbiksīti un guli! Mainu bērnam autiņbiksīti, līdz saprotu, ka tas atkal ir sapnis – bērns tak ir ar tēti! Tādā garā paiet nakts. No rīta esmu neizgulējusies. Uz izpreparētajām tulznām uzlīmēju labos tulznu plāksterus, bet vienam drusku iekrunkojas maliņa. Nekas, būs labi! Cēsīs valda naktsdzīve, es nervozēju pirms starta un gribu jau finišu. Būs jānopelna! Tieši pirms starta no aizkustinājuma gandrīz apraudos. Es atkal skrienu ultru! Startā cenšos nenesties pārāk ātri. Lai draugi skrien pa priekšu! Ja es būšu stiprāka, tad vienalga viņus noķeršu! Ja stiprāki būs viņi, tad tiksimies pēc finiša! Pēc dažiem kilometriem novācas bariņš, ar ko skrienu vairāk vai mazāk kopā. Man patīk! Runājamies, skrienam ērtā tempā. Pēc kādiem 10 km pa kalniņu uz leju mani apdzen Guna. Izpleš rokas kā spārnus un aizlido. Tik skaisti! Viņai līdzi aizlido arī pārējie, un es palieku viena. Ko viņi visi tur nupat apēda? Tak nevar būt, ka es pēkšņi esmu kļuvusi tik lēna! Nu labi, lai skrien, es vilkšos, man nekur nav jāsteidzas! Pēkšņi labās rokas rādītājpirksta pašā galā sajūtu asas sāpes. Skuja iedūrusies? Paskatos – bite! Bite! Es pat neatceros, kad man pēdējoreiz būtu iedzēlusi bite! Nopurinu viņu nost, uzmanīgi izvelku dzeloni un skrienu tālāk. Pirksts sāp un pulsē. Man nepatīk. Kājās dzeļ nātres. Man nepatīk. Priekš kam man vispār šito visu vajag? Man nepatīk! Uzmundrinu sevi ar domām par to Dmitrija suni. Tas bija rēcīgi. Gaidu tradicionālo slapjo pļenčku, kur mūždien samērcēju kājas, un ceru, ka sausā vasara

darīs savu. Sausā vasara tiešām ir darījusi savu, un nopriecājos, ka var tikt pāri sausām kājām. Var, bet es iebrienu ar vienu kāju dubļos. Velns! Labi, ka tas neradīja nekādas sekas tālākajā skrējienā! Uzvelkos kalnā uz ēdināšanu. Bites dzēliens traucē uzpildīties un izdarīt visas lietas. Drīz vien punktā ieskrien mazā Inta. Es zinu, ka viņa ir uztrenējusies, bet man vienalga kaut kā šķiet, ka man vajadzētu būt ātrākai par viņu. Es tomēr neesmu? Drūmām domām taisos prom. Ērgļu klintīs spēlē akordeonu. Pārāk ātri, lai tā būtu halucinācija. Dīvaina sajūta. Klintis ir garām, var skriet. Pirms divām nedēļām te vilkos to Simtiņu, bet tas bija pa taisno. Šeit jāskrien zigzagā. Tā gribētos vilkt pa taisno! Pārsteidzošā kārtā es pa lēzeniem uzkalniņiem varu paskriet un pat kādu apdzīt. Tīri laba sajūta. Kur nevar paskriet, tur ēdu. Es vispār esmu izdomājusi, ka ne retāk kā reizi stundā obligāti jāēd. Iestumju galvā sporta batoniņu. Kā par viņiem var naudu maksāt? Vē. Nu, vismaz ir apēsts, nav līdzi jāstiepj. Kalkulēju laikus. Pašsajūta ir tīri laba, apjaušu, ka man tomēr patīk skriet. Es atdzīvojos? Varbūt es pamostos, jo nāk rīts? Klāt nākamais barošanas punkts, satieku draugus, pačaloju, paēdu, uzpildos, uzlieku galvā lakatiņu, jo sāk jau karsēt, un laižu prom. Kādi 45 km tikai. Drusku vairāk par maratonu. Pirmo reizi CETā skaitu nevis kopējo garumu, bet arī posmus starp kontrolpunktiem. Izrādās, ka tā ir vieglāk! Ceļā uz Amatas tilta posmu noķeru Natāliju un Jāni. Dažreiz viņus apdzenu, bet pārsvarā viņi ir priekšā man. Lai skrien! Sākas upju un strautu šķērsošana. Vienam pāri sausām kājām, otram – iemitrām, bet visumā veiksmīgi. Rokas ir klātas ar smiltīm, jo jārāpjas krastā augšā. Ideāli! Kad vajag pakasīt, var tikai nobraukt ar roku pār niezošo vietu, smiltis izdara visu kasīšanas darbu. Vienā upē tomēr nākas iebrist

RADI SAVU STĀSTU 48

APSKATĪT PIEDĀVĀJUMU bit.ly/stirnubuks

ĪPAŠS STIRNUBUKA DALĪBNIEKIEM. ĪPAŠSPIEDĀVĀJUMS PIEDĀVĀJUMS STIRNUBUKA DALĪBNIEKIEM. PĒRKOT GOPRO HERO5 VAI HERO6 BLACK,BLACK PĒRKOT GOPRO HERO5 VAI HERO6 SAŅEMSIET 200200 EUREUR VĒRTĪBĀ. SAŅEMATDĀVANU DĀVANU VĒRTĪBĀ.

Nevarētu gan teikt, ka baigais turbo režīms būtu ieslēdzies, bet nu jau skatos pulkstenī, ka finišēšu ātrāk par 11 stundām.

dziļāk. Neveiksmīgi uzlīmētais plāksteris atlīmējas un kaut kur aizslīd. Nolemju, ka to nomainīšu, kad visas upes beigsies. Jūtos labi, paskriet varu. Nekur baigi nesteidzos, jo esmu apņēmusies baudīt. Šeit jau ir tā, ka var paspēt kontrollaikā, ja tālāk tikai iet. Es zinu, ka neiešu visu atlikušo gabalu, tāpēc mierīgi varu pastaigāt tad, kad to vēlos. Es necīnos ne ar sevi, ne konkurentiem, ne laiku, ne kontrolpūķi – es vienkārši baudu distanci! Pie Amatas tilta joprojām jūtos labi. Miķelis piedāvajas palīdzēt. Labi, lai aiztaisa manu somu! Kamēr daru kaut ko citu, redzu, ka soma joprojām nav aiztaisīta. Sanāk smiekli, jo neviens nekad ar to netiek galā. Labi vismaz, ka es pati māku! Satieku Oskaru. Dodamies tālāk kopā un jūsmojam par to, ka var nesteigties, bet baudīt skrējienu. Amatas taka! Manā atmiņā tā ir briesmu epicentrs. Skrienu, bet kaut kā tās briesmas nav tik trakas. Sausā vasara pie vainas? Varbūt tas, ka nesteidzos? Teciņiem skrienu un baudu to, ka varu skriet teciņiem. Nav grūti, un īsti nesaprotu, par ko tad es rakstīšu stāstu, ja viss ir labi? Kādu apdzenu, kāds apdzen mani, skrienu, tikai saknes traucē. Pāris reižu aizķeros un noplivinos, bet pa zemi neizsmērējos. Labi. Kājā iekož skudra. Kas tas, kāpēc man kož skudra? Uzkalniņš pēc uzkalniņa, solis pēc soļa, un es sāku saprast, kāpēc man nepatīk Amatas taka. Tāpēc, ka, pie velna, te ir sasodīti grūti tikt uz priekšu! Sākas! Pareizāk sakot, nebeidzas. Nu cik var? Amata un Amata, agresīvi augi, saknes, kaut kāds ugunskurs… Atceros, ka te kaut kur bija tūristu tualete. Sāku gaidīt. Nevajag, bet apņemos ieiet profilaksei.

Sāk jau likties, ka nekādu tualeti nesagaidīšu, kad tomēr ir. Kamēr tupu iekšā, tikmēr pa dēļu spraugām redzu, ka daudzi paskrien garām. Nākas atkal viņus pa vienam vien apdzīt. Tālāk gaidu to slaveno lielo kalnu. Gaidu, gaidu, nav. Ir viens cits kalns, kas signalizē, ka nav vairs tālu. Nu, kur īstais? Tikai tūristi kaut kādi velkas pretī! Dzirdu tālumā bungu skaņas. Tas būs Kalns, nekas cits tas nevarētu būt! Un ir arī. Brīnumainā kārtā nebija tik traki, kā gaidīju. Atmiņā stāv, kā pirms 3 gadiem, kad šeit vēl nebija trepju, ar Edgaru, Rimantu un Viktoru vilkāmies augšā, cits citu aiz dibeniem stumdami un rokām vilkdami. Tagad nekā tāda. Kaut kā liekas, ka augšā varētu būt Vāverrieksti, bet nav. Toties ir kaut kāds ansamblis. Arī labi! Pēc Kalna jau drīz vien jābūt kontrolpunktam. Ir arī. Surikati laipni palīdz ar visu, ūdens, ēdamais, lakata saslapināšana, jādodas tālāk. No kontrolpunkta aizskrien Jānis un Natālija. Visu laiku viņi ir drusku man priekšā. Lai ir! No Surikatu punkta aizskrienu kopā ar Viktoru. Aprunājamies, atceramies citu gadu sacīkstes, un man sagribas šoreiz būt ātrākai par viņu. Pēkšņi sajūtu durošas sāpes pēdā uz katra soļa. Saprotu, ka tās zeķes tomēr jānovelk. Izrādās, ka tai kājai, kur tas plāksteris aizslīdēja, rūpīgi preparētajai tulznai maliņā tomēr vēl āda drusku atmiekšķējusies un ir tāda kā kabatiņa, un tajā kabatiņā ir ielīdis kaut kāds auga dzelonis. Izčakarēju ārā, nomainu zeķi, bet jaunu plāksteri nelīmēju – cik ta te vairs palicis? Kāds pusmaratons apmēram. Tāpat uz slapjas kājas ideāli uzlīmēt nevar. Vienu mirkli ienāk prātā doma nemainīt otru zeķi, bet tad sasmejos – es

ietaupīšu dažas minūtes? Un? Pārvelku abas zeķes, sataisos un vicoju tālāk. Rūpīgi uzmanos no dubļiem un esmu laimīga, kad beidzot ir klāt šoseja. Pienācis gan ilgi gaidītais sīko taku gals, bet paskriet īsti nevar, jo saule sāk spiest tā pamatīgi. Pats dienas vidus. Kur ēniņa, spiežu sevi skriet, jo negribu visu ceļu vilkties. Pienāk riebīgais meža posms. Orientēšanās valodā runājot, zaļais un vēl ar strīpiņām. Ir vieglāk skrienams, nekā pirms diviem gadiem, bet vienalga pārlieku nesteidzos. Priekš kam? Beidzot pienāk ilgi gaidītā grantene. Skrienu. Kur augšupceļš, tur eju, bet visumā brīnos, ka tiešām vēl varu paskriet. Gaidu Rakšus, jo atceros, ka kartē tur bija iezīmēti 66 km. Nav un nav… Pēc katra pagrieziena šķiet, ka nu jau jābūt, bet nav! Nu, cik ilgi vēl? O, beidzot! Priekšā atkal vīd Jānis un Natālija, un vēl kaut kādi cilvēki, kurus nepazīstu. Uz leju skrienu, uz augšu eju, līdz vienā brīdī saprotu, ka nupat no manas atmiņas ir izkritis posms. Tie jau ir apziņas traucējumi! Sabīstos un apņemos turpināt vēl prātīgāk. Ir svelme, ir ultramaratons! Tikai mierīgi! Tiec līdz galam un viss! Jāuzskrien trīs slēpošanas kalnos un tad jau, cik tur vairs paliek… Ik pa laikam mūsu trases marķējumam pa vidu jaucas velosacīkšu marķējums, bet tas tieši palīdz koncentrēties un meklēt īsto. Velosipēdisti jau iemēģina trasi un pa Vāļukalna serpentīnu brauc pretī. Nejūtos jauki… Vāļukalns pievarēts bez pārliekas nomocīšanās, bet lejupceļš gan neiepriecina… Augšā bija vieglāk. Ja augšā, tad augšā – rāpo Ozolkalnā! Saēdos, sadzeros, uzpildos. It kā jau vairs nevajag stibīt līdzi pilnu ūdens sistēmu, bet labāk, lai paliek pāri. Tā, trešais kalns – Žagarkalns. Pēdējais tāds lielais. Redz, kur augša, atceros, ka te gar maliņu bija uz Cīrulīšiem un viss. Bet gar maliņu redzu, ka marķējums smuki aizvijas lejā, un uz Cīrulīšiem ir jāvelkas augšā. Nopietni? Es nebiju gatava ceturtajam kalnam šeit! Augšā cilvēks uzmundrina un rāda, kur skriet, un saka, ka nu jau vairs tikai piecītis palicis. Tikai? Tikai piecītis? Noskrien pats 70 km un tad pasaki, ka piecītis tikai! Tā, nu vairs nav ko taupīt kofeīna želejas. It kā jau neesmu aizrāvusies ar šo sporta pārtiku, bet, ja jau man mājās bija, tad jāēd tik nost. O, apelsīnu garša! Labais! Nevarētu gan teikt, ka baigais turbo režīms būtu ieslēdzies, bet nu jau skatos pulkstenī, ka finišēšu ātrāk par 11 stundām. Tīri tā neko, ja man mērķis bija tikai finišēt un viss! Steidzos, lai būtu vēl ātrāk. Sagribas būt ātrākai par Viktoru. Man laikam tomēr patīk sacensties. Ja ne ar citiem vai sevi, tad vismaz ar laiku. Velkos pa kaut kādu ceļu, skatos, kas tad tas priekšā – vīrs ar dēliņu! Atbraukuši mani uzmundrināt! Ar vīra muti dēliņš saka: “Noķer tos divus, kas pa priekšu skrien!” Es atbildu, ka kādus 50 km jau nevaru viņus noķert, bet man saka, lai es beidzot slinkot un sākot skriet! Aha, lai paši pamēģina! Jūtu finiša tuvumu. Tā, Meža skola, te jau vispār nekas vairs nav palicis, un skatos, ka “tie divi” pastaigājas. Eu, bet varbūt tiešām noķert? Skrienu garām. Ceļš uz leju, patīkami, nu tik vajag vālēt, cik var! Tā arī daru. Sīkāks ceļš, kur citos apstākļos būtu gājusi, bet te es skrienu, cik var. Aiziet, uz priekšu! Augšupceļā atceros, ka man ir vēl kaut kāda esktra turbo plus kofeīna želeja. Loku iekšā. Kad tad, ja ne

tagad? Aizrijos. Fui, nu to vajag mācēt – ar želeju aizrīties! Izkrekšķinos, padzeros to pretīgo ūdeni, kas sistēmā žampājas, un tešu tālāk. Slavenais augšupceļš uz Cēsīm – tas ar to bruģēto ietvi gar malām, starp mežu un pļavu. Pirmo reizi piecu CETu vēsturē es pa to kalnu uzskrienu augšā visā garumā un vēl pie tam pilnā ātrumā. Ātrāk! Ātrāk! Atpūtīsies vēlāk, tagad jāskrien lejā. Pļava un viss, viss, tūliņ jau būs viss! Saprotu, ka no Jāņa un Natālijas esmu aizbēgusi. Trepes. Līdzjutēji sauc un uzmundrina. Ieraugu Vāverriekstus, prieciņš, viņi tomēr ir šeit! Kaut kādi cilvēki bļauj, lai es skrienot ātrāk, tad viens ierauga, kādu distanci es skrienu, un viss bariņš apklust. Finišē arī 42+ km skrējēji. Pēdējā trepe, man acīs asaras. Jā! Es būšu noskrējusi ultramaratonu! Es varu saukt sevi par ultramaratonisti! Es esmu atpakaļ! Es esmu atpakaļ! Emocionāls finišs, Andris mani uzreiz nofotografē. Man iespiež rokās ūdeni un nullītes alu. Dzeru ārā, eksistēju un skatos, kā vīrs dod dēliņam biezeni ēst. Man ir tik forši vīrieši! Viņi mani savāc. Skatos debesīs, staipu kājas, runājos ar draugiem… Jā, man patīk skriet garos! Būs vēl! Bet ar to nekas nebeidzas. Paēdu, pagrozos, dzirdu, ka tūliņ būs apbalvošana. Jāpaskatās, kurš uzvarējis! Man sāk teikt, ka man arī jāraušoties uz pjedestāla. Ko? Ko viņi tur stāsta? Trešā vieta grupā. Nopietni? Man nekad nevienā ultramaratonā nav bijusi godalgota vieta! Tas nu gan ir kaut kas! Tirpiņas pārskrien pār muguru, saprotot, ka šo trešo vietu es izcīnīju pāris kilometru pirms beigām, aizdesojot garām Natālijai. Un es nemaz nezināju! Viņa arī neesot zinājusi. Spriežam, ka labi vien ir – ja būtu zinājušas, tad pusi distances būtu mocījušās. Bet šitā sanāca baudāms skrējiens. Un vienai no mums arī baudāma apbalvošana. Tā, kura datumā nākamais Cēsu eco trail?

S M U J UTA

Teksts: Anda Sproģe

Stirnu buka jautājums Ja tev būtu jābūt tempa turētājam kādam no šiem – gliemezim vai zaķim, kurš būtu lielāks izaicinājums?

Uģis. Gliemezis, jo jāskrien lēnāk. Būtu ļoti jāpiespiež sevi, viņš būtu jāglābj, lai tam nebeigtos ūdens rezerves, lai viņš nenomirtu. Bet, es nevarētu būt tik lēns kā gliemezis, bet arī zaķis man ir par ātru. Varbūt varu abus paņemt opiņā?

Matīss. Gliemezis, protams! Tāpēc, ka ātri skrienot tu izliec sevi maksimāli, bet ar godu būt lēnam ir jāmāk!

Kārlis un Haralds. Lielākais izaicinājums būtu viņus abus sasiet kopā, gliemezi pie zaķa ar staipīgu gumiju, tad mēs varētu skriet visi kopā, tādā normālā tempā.

Dace, Ineta, Kate un Māris – brīvprātīgie no dalībieku reģistrēšanās telts. Viennozīmīgi zaķis, jo ir dikti karsts un kalnains. Mēs viņu motivētu ar saldējumu trases vidusdaļā.

Engures vidusskolas komanda. Gliemezis – jo viņš ir ļoti lēns. Nevar taču paskriet tik lēnu, būtu visu laiku jāstāv un jāgaida vai jāņem rokās un jānes līdz finišam.

Gatis. Zaķis, jo vilkties tik lēnu kā gliemezis, māk visi, bet noturēt tādu tempu kā zaķim, būtu labs izaicinājums. Lai tiktu līdzi, būtu jātur tas zaķis pavadiņā.

Mārtiņš. Zaķis. Tik ātri skriet būtu grūti! Gliemezi ar salātlapu gan jau dabūtu uz priekšu, bet noķert zaķi – grūti!

Markuss. Ar gliemezi varētu parunāties līdz finišam, bet zaķi noķert būtu grūti, daudz un ātri jāskrien.

Megija un Santa. Laikam jau tomēr gliemezis, jo parasti skrienam no visa spēka, tik lēnu vilkties būtu dikti grūti.

Artjoms. Zaķis noteikti būtu izaicinājums! Viņa starta uzrāviens ir tik liels, tādu es gribētu dabūt sev!

Dainis. Noteikti gliemezis, jo tik lēnu kustoties tādā karstumā, kā šodien būtu nepieciešams ļoti daudz ūdens.

Ilze. Zaķis, jo ātrums aizrauj! Gliemeži taču parasti izbauda distanci, lūkojas visapkārt, bet zaķi skrien!

Fizioterapeiti – Agita, Eva un Matīss. Laikam jau tomēr gliemezis, jo ja tev ir jāskrien lēni, lai gan esam pieraduši skriet ātri, tas varētu būt daudz lielāks izaicinājums. Ko darītu, lai finišē? – sateipotu, lai kājas pašas nes uz priekšu.

REZ

AT T L U

I LVM čempionāta taku skriešanā skolu jauniešiem

Zēni U10 Dalībnieks

Meitenes U10 Skola

Skola

Rezultāts

Leo Bilāns

Laurenču sākumskola/ Siguldas sporta skola

00:33:11

Annika Zālīte

Ulbrokas vidusskola

Aleksis Bogdanovs

Aizputes vidusskola/ Maratona klubs / Firma L4