Es esmu Stirnu buks I 01 Tērvetes mežs I 2018. by Stirnubuks.lv

01 | TĒRVETES MEŽS

I n tervi j a s | A P S K AT I | s ac e n s ī b a s | re z u ltāti | k a rtes 1

LATVIJAS VALSTS MEŽI

- S T A N O I P CEM

SKOLU JAUNIEŠIEM TAKU SKRĒJIENOS

Distance 14.04.

Tērvetes mežs

05.05. Zilie kalni

4-6 km visām vecuma grupām.

KUR un KAD?

09.06.

Piebalga

☺ Vertesana

18.08. 08.09. 29.09.

Šlokenbeka

Gaiziņkalns

Līgatne

Tiks vērtēti katra dalībnieka trīs labākie rezultāti.

Balvu fonds

28.07.

Kamparkalns

Tātad, lai kļūtu par čempionu, jāpiedalās vismaz trīs posmos, skrienot 4-6 km distances.

3 visvairāk pārstāvētās Skolu komandas tiks apbalvotas ar sporta inventāru,

attiecīgi 1000, 600 un 400 eur apmērā. (Balvu fondu nodrošina – Veikals SPORTLAND)

stiprākās komandas (skolas, sporta biedrības, draugu kopas un klubi - neatkarīgi no vecuma grupas), kuras sasniegs vislielāko punktu summu visos 7 Taku skriešanas čempionāta posmos, tiks apbalvotas ar sporta inventāru, attiecīgi 600, 400 un 250 eur apmērā. Vērtējumu noteiks katras Komandas 4 dalībnieku punktu summa, kuri attiecīgajā posmā uzrādījuši visaugstvērtīgākos rezultātus. (Balvu fondu nodrošina – Veikals SPORTLAND)

Dalíbas maksa

☼

e z i n Orga 2 WWW.STIRNUBUKS.LV

4–6 eur/skolēns.

☺

Čau, Stirnu buk! I eskriešana mežā šogad būs lieliska. Mēs aizvedīsim Tevi uz vietām, kur neesam lēkuši un tas būs izaicinājums arī mums pašiem jau ar pirmo posmu Tērvetes mežā un tās pasaku valstībā. Trase vīsies cauri Tērvetes dabas parkam ar Brigaderes lugu varoņu koka skulptūrām un sprinta etaps būs vienā no diženākajiem pilskalniem seno baltu zemēs. Vasaras sākumā Stirnu buki pirmo reizi izbaudīs Gaujas līkumus, kalnus un lejas Piebalgas pusē. Pirmspēdējā posmā buki mēģinās iekarot Latvijas augstāko punktu un skries Gaiziņkalnā. Lai arī Talsu apkārtnē jau esam lēkuši, citādāks būs arī Kamparkalna posms – mežonīgāks, brīvāks un mistiskāks. Skriesim pāri pakalniem, kur spēku smeļas dievturi. Ja Tavs mērķis Tevi nebaida, tad tas nav nekāds mērķis, bet tikai uzdevums. Tev ir mērķis? Mēģināsi pirmo reizi Lūša distanci? Noskriesi šogad visos Stirnu buka posmos Buku? Būsi savas komandas ātrākais Zaķis un palīdzēsi tai cīnīties par punktiem kopvērtējumā? Pagājušo gadu biji tikai šoferis un līdzjutējs, bet tagad dosies mežā ar Vāverēm un izbaudīsi taku skriešanu pats? Vai arī beidzot Tavi mazie susuriņi ir gatavi izcīnīt savas pirmās medaļas? (Gribi bailīgāku mērķi? Atved savas skolas klasi uz Stirnu buku un parādi bērniem, cik sasodīti forši ir skriet mežā un ka skriešana nav tikai sviedri, duršana pakrūtē un riebīga padarīšana. Skolu čempionāts ir tam ideāli piemērots.) Mēs priecāsimies, ja Tu ar savu mērķi padalīsies sociālajos tīklos un pievienosi tēmturi #esesmustirnubuks. Viens no mūsu pārdrošākajiem un bailīgākajiem mērķiem ir šis žurnāls. Žurnāls par mūsu cilti – tiem, kuri mīl Stirnu buku. Tiem, kas vairākus mēnešus pirms sacensību dienas izpēta trasi un ņem atvaļinājumus, lai iekārtotu tiltus un takas skrējējiem. Tiem, kas pirmie ir klāt – ceļ sacensību centru, izveido dzirdināšanas punktus un paliek arī paši pēdējie, lai to visu novāktu. Tiem, kuri nakti pavada pie datora, lai bildēs mēs varētu izdzīvot posmu vēlreiz. Tiem, kuri uzvar visus vai pat tikai sevi. Tiem, kuriem Stirnu buks nav kārtējā skriešanas ballīte sestdienā, bet turpinās arī svētdien – dodoties brīvā dabā, apskatīt apkārtnes kultūrvēsturisko mantojumu un izbaudīt vietas piedāvātās izklaides. Žurnāls būs tiem, kuri lec gaisā, it kā nebūtu jāskrien,

Signis Vāvere, Žurnāla galvenais redaktors un priecājas par izcili ainaviskām vietām. Es skriešanā esmu jau gandrīz desmit gadus un mani nesatrauc ne maratoni, ne ultramaratoni. Bet, tuvojoties Stirnu bukam, esmu satraucies. No tās visas enerģijas, ko Tu un pārējie Stirnu buki atved uz posma vietu. No milzīgās uzticēšanās, ka trase būs ļoti grūta un dikti skaista, visiem pietiks alus un koncerts noraus jumtu. Un katru reizi mans satraukums iegūst apmierinājumu – atliek vien drusku pavērot finišējošo laimīgās sejas. Un es neesmu vienīgais, kas satraucas – ar pusi no komandas nav vērts runāt pēdējā nedēļā pirms Stirnu buka. Mēs turpināsim satraukties, Jūs turpiniet skriet Stirnu buku! Un pašķirstiet #esesmustirnubuks žurnālu.

#esesmustirnubuks Nr.1. Izdevējs: Biedrība “Engures sportam” Galvenais redaktors: Signis Vāvere Redaktori: Linda Beldava, Rimants Liepiņš Mākslinieks: Aldis Rocēns Fotogrāfi: Mareks Gaļinovskis, Andris Jermuts, Juris Dzenis, Roberts Ivanāns Korektore: Kristīne Kārkliņa Druka: Dardedze Hologrāfija

Pārpublicējot materiālus, nepieciešama biedrības “Engures sportam” atļauja. Žurnālā izmantoti Latvijas valsts mežu dabas parka Tērvetē un VisitOgre.lv informatīvie materiāli! Īpašs paldies Tērvetes meža taku zinim Jurim Redisonam un Ogres Zilo kalnu taku ekspertiem Jānim Gailim un Robertam Īvzānam!

UKS B U N R U STI M S E ES

TERVETES MEŽA 14.

04.

18.

t a ku skre j ienu seri a l s

sacensibu programma Starta/finiša zona: LVM dabas parks, Tērvetē 10:00 12:00 12:30 13:00 13:15 13:30

Sākas sacensību reģistrācija un numuru izņemšana. Starts distances “Susurs” dalībniekiem Starts Kanikrosa – sportistiem, kas skrien sasaistē ar suni - distances dalībniekiem. Starts distanču “Stirnu buks” un “Lūsis” dalībniekiem. Starts LVM čempionāta taku skriešanā skolu jauniešiem un distances “Vāvere” dalībniekiem. Starts distances “Zaķis” dalībniekiem.

16:00 Apbalvošana LVM čempionāta taku skriešanā skolu jauniešiem dalībniekiem. ~16:30 Apbalvošana distanču “Zaķis”, “Stirnu buks”, “Lūsis” un sprinta etapa “Stirnu buka Kalnu karalis/karaliene” uzvarētājiem vecumā grupās un sacensību kopvērtējumā. ~ 17:00 Balvu izloze [kad finišējis pēdējais sacensību dalībnieks] un sacensību noslēgums. No 11:00 Sacensību ekspo, radošās darbnīcas, rotaļas, mūzika un citas aktivitātes visas dienas garumā.

Īkšķīši

Riekstiņi Purviņi

j Sk u

ai n

Skujaine

Pļavenieki

Lielšķindeļi

Vidusbaņi

Irbēni

Iļļēni

Anšķini

Mazbaņi

Tērv e

niņas

Kamradži

Vizbuļi Indrāni

Auziņas

P1 03

Līgas

Viesturi Nameji Zeltiņi

Lapsas

S F P95

Tērvete

Labrenči Zvaņi

Priednieki

Vecbaļļas Silāji Kalmaņi

Mežmalnieki

Lejnieki V1112 Slotiņas Ceriņi

Svēp a in e

Tiltnieki Strautnieki Burtnieki

Jumtiņi Baloži

Vītoliņi Liepiņas Sīļi

Bebrīši

Apsītes

Vecgaviļas Kakti Saulgoži

Dzenīši

Gulbji Ceplīši

Jaungaliņi

Spriņ

Putni

Tērvete

Pūteļu krejotava

Skudras

Namdari

Tītari

Pēterīši

pj u

gr.

Žagatas

Ple

ņģupi

Pūteļi

Ko vēl darīt Tērvetē? LVM DABAS PARKS TĒRVETĒ

IZMAKSAS

STIRNU BUKA DALĪBNIEKI, LĪDZBRAUCĒJI

brīvbiļete

Stirnu Buka dalībniekiem

brīvbiļete

bērniem līdz 6 g. v., personām ar 1. grupas invaliditāti un to pava došajai personai, kā arī 2. grupas invalīdiem ģimenes biļete ieejai parkā SB līdzbraucējiem (2 pieaugušie + 1 un vairāk skolēni līdz 18g.v.)

ieejai parkā ieejai parkā

12.00 EUR ieejai parkā

5.00 EUR ieejai parkā

SB līdzbraucējam pieaugušajam

3.50 EUR

SB līdzbraucējam - skolēnam, dienas nodaļas studentam, pensionāram, personām ar 3. grupas invaliditāti

1.00 EUR

Tērvetes koka skatu tornis gan SB dalībniekam, gan līdzbraucējam

1.50 EUR

Pasaku bānītis (vienai personai) gan SB dalībniekam, gan līdzbraucējam

ieejai parkā

Vairāk: mammadaba.lv 7

Ko vēl darīt Tērvetē?

Tērvetes tauriņu māja atrodas Tērvetes dabas parka lielajā autostāvietā, kur ir iespēja redzēt un sastapt tauriņus no dažādiem tropu mežiem no visas pasaules – Āzijas eksotisko krāsu tauriņus, Dienvidamerikas dižtauriņu un Āfrikas unikālos tauriņus. Abpus ekvatoram izplatīto mitro tropu mežu krāšņie iemītnieki – tauriņi – Jūs priecēs pasakām un teiksmām apvītajā vietā, Tērvetē! Katram, kurš atnāks pie mums ciemos 14.aprīlī dāvināsim īpašu kartiņu no mūsu tauriņu kolekcijas! Papildus darbosies radošā darbnīca bērniem un arī pieaugušajiem - izkrāso lielformāta tauriņu!

Ieejas biļešu cenas: 3.50 EUR Pieaugušajiem; 2.00 EUR Bērniem

2.50 EUR

10.00 EUR

no 4 līdz 18 gadiem; Pensionāriem (uzrādot pensionāru apliecību); Ģimenes biļete (Divi pieaugušie un 2-4 bērni).

Laimīgās zemes gaisa trases

IZMAKSAS (14.04.)

Mazā trase 4.00 EUR Pieaugušajiem; 4.00 EUR Bērniem līdz 17 gadiem; 12.00 EUR Ģimenes biļete (2+2, 1+3); 3.00 EUR Grupā (10–19 pers.); 2.50 EUR Grupā (vairāk kā 20 pers.). Lielā trase 9.00 EUR Pieaugušajiem; 6.00 EUR Bērniem līdz 17 gadiem; 22.00 EUR Ģimenes biļete (2+2, 1+3); 5.00 EUR Grupā (10–19 pers.) bērniem; 8.00 EUR Grupā (10–19 pers.) pieaug.; 4.50 EUR Grupā (vairāk kā 20 pers.) bērniem līdz 17 gadiem; 7.50 EUR Grupā (vairāk kā 20 pers.) pieaugušajiem. 200 m nobrauciens – 1.50 EUR 9

ter v

etes

me z s

IESAKA: RIMANTS LIEPIŅŠ

5 vietas, kas Tērvetes meža apkaimē būtu jāapskata katram Stirnu bukam

“T

ērvetes pilskalna drupās reiz lauzti akmeņi hercoga pils pārbūvei. Vīri lauzuši mūri, te kaut kas mirdzošs pazibējis. Rakuši un izrakuši spožu zelta zobenu.” Tā sākās teika. Tērvete – viena no zemgaļu cilšu galvenajām apmetnēm pirms kolonizācijas periodā, bagāta muiža ar auglīgām zemēm un vērtīgām mežaudzēm, šodien priekšzīmīgas lauksaimniecības zona ar augstvērtīgu ainavisko un kultūrvēsturisko potenciālu. Pārnestā nozīmē atrast šo “zelta zobenu” ir mūsu 21. gs. kultūras cilvēku pienākums, un nevis to pārkalt sīknaudā vai lietot kā ieroci savu sakņu atciršanai, bet gan turēt spožu, izzināt tā gaitas un novērtēt tautas vēsturiskās atmiņas spēku, ar ko piepildīts šis simboliskais tēls. /Ojārs Spārītis/ Ierasti Tērvete mums asociējas ar Tērvetes dabas parku. Latvijas valsts mežu dabas parkā Tērvetē izvietotās koka skulptūras un iekoptās pastaigu takas, tilti un laipas pār Tērvetes upes senleju atbraucējus ieved latviešu rakstnieces Annas Brigaderes pasaku valstībā. Mazajiem parka apmeklētājiem patiks Pasaku mežs, Atrakciju laukums un Rūķīšu mežs. Pasaku

mežā var sastapt ne tikai koka skulptūrās atveidotus pasaku un rakstnieces Annas Brigaderes lugu varoņus – Sprīdīti un Lutausi, Meža Ķēniņu ar galmu, Anneli ar draudzenēm, bet arī “dzīvus” pasaku tēlus: rūķus, Sila raganiņu, Princesi un Sīkstuli. Apkārt Pasaku mežam vijas Meža mātes taka, te izvietoti krāsaini stendi un skulptūras, kas iepazīstina ar norisēm dabā. Iesakām apmeklēt arī topošo rūķu pilsētu Čiekure un Laimīgās zemes Gaisa takas, kas veidotas no virvju un koka konstrukcijām un atrodas četrus līdz desmit metrus virs zemes.

KO REDZĒT UN DARĪT TĒRVETES MEŽA APKAIMĒ – TOP5

#1 Uzkāp Tērvetes pilskalnos Tērvetes pilskalns Slejas Tērvetes upītes krastā uz 19 m augsta paugura, kas mākslīgi pārveidots pils un priekšpils plakumos. Apkārt tam 9,5 ha platībā bijusi senpilsēta. Pilskalns ir viens no diženākajiem seno baltu zemēs – par Tērveti vēsta Indriķa un Atskaņu hronika, kurā minēti 13. gadsimta ievērojamie valdnieki – Viestards un Nameisis. Te norisinājušās sīvas cīņas starp zemgaļiem un Livonijas ordeņa karaspēku. 1286. gadā zemgaļi, nespēdami pretoties pārspēkam, Tērvetes pili

nodedzināja un savas zemes pameta. Izrakumu laikā pilskalnā atrastas apmēram 4000 senlietas.

Trīs zemgaļu pilskalni Visi trīs pilskalni atrodas viens otram līdzās Tērvetes arheoloģiskajā kompleksā dabas parka teritorijā. Tērvetes pilskalns ir viens no diženākajiem ne vien Rietumzemgalē, bet visās seno baltu zemēs, kādreiz uz tā atradās Tērvetes pils – viena no 13. gs. varenākajām pilīm Baltijas reģionā. Tērvetē zemgaļi 100 gadu ilgā laika posmā krusta karu laikā sīvi cīnījušies par savu brīvību, līdz Livonijas ordeņa pārspēka mākti paši nodedzinājuši savu pili.

#2 Apciemo 12.gs. Tērvetes koka pili

Klosterkalns

Klosterkalns bijis apdzīvots kopš 1.gt.p.m.ē. līdz mūsu ēras sākumam, tajā mituši zemgaļu priekšteči, kuri sākumā nodarbojušies ar lopkopību, tad – ar zemkopību. Kalna augstākajā daļā 22 m augstumā virs Tērvetes upītes līmeņa ir garens laukums, kuru aizsargājušas divas paralēlas guļbaļķu sienas. Plakuma malā atradušies pavardi. Svētais kalns

Svētais kalns atrodas Tērvetes upes labajā krastā, 200 m uz ziemeļrietumiem no Tērvetes pilskalna uz diviem 10-12 m augstiem pauguriem, kurus atdala dziļa grava. 13. gadsimta beigās ordenis te uzcēla savu pili, kas kalpoja kā krustnešu atbalsta bāze Tērvetes un apkārtnes pakļaušanai. Par Zviedru kalnu šo vietu sauc tāpēc, ka Lielā Ziemeļu kara laikā Zviedrijas karaļa Kārļa XII karaspēks no šejienes apšaudīja Kalnamuižas pili un to sagrāva. Savukārt Svētkalna nosaukums varētu būt saistīts ar seno zemgaļu kulta vietu. tervetesnovads.lv

Tērvete ar savu vārdu ir atpazīstama visā Latvijā, kā varens senais zemgaļu centrs baltu apdzīvotajās teritorijās, kas līdz pat 13.gs beigām cīnījās par savu politisko un ekonomisko neatkarību. Tērvetes pilskalns un zemgaļi, kas apdzīvojuši šo reģionu, ir kā simbols latviešu tautas gribasspēkam, nelokamajam, stingrajam un neatlaidīgajam raksturam. Lai uzskatāmi parādītu Tērvetes un Zemgales senvēsturi, balstoties uz arheoloģisko pētījumu rezultātiem Tērvetes pilskalnā, tiek būvēta viena no varenākajām XII gs. Latvijas teritorijā bijušām pilīm, kas bagāta ar savu vēsturi. Projekts paredz ilgākā laika posmā pabeigt pilnīgu Tērvetes koka pils rekonstrukciju. Šobrīd ir uzcelta pils Austrumu daļa, kur iekārtota plaša ekspozīcija par Tērvetes pili un zemgaļu materiālo kultūru, te pils četros stāvos ir iespējams aplūkot

zemgaļu pilskalnu attēlus un piļu apjomu un izskata versijas, rotas, apģērbus, ieročus, sadzīves priekšmetus, mēbeles. Apskatāma zemgaļu valdnieka Viestarda vaska figūra un lielākā zobenu izstāde Latvijā. Turpmāk tiks veikti celtniecības darbi pie pārējās Ziemeļu un Dienvidu nocietinājumu sistēmas un pagalma apbūve ar dzīvojamām un saimniecības ēkām. Ik gadus augusta otrajā nedēļas nogalē Zemgaļu svētku ietvaros aiz Tērvetes pilskalna tiek rīkota Seno laiku apmetne. lielkenins.lv

#4 Uzkāp dižākajā koka skatu tornī Latvijā

Jaunais un modernais koka skatu tornis atrodas Tērvetes dabas parka rietumdaļā. No tā paveras skats uz plašajiem Tērvetes siliem, Tērvetes upes ieleju un Zemgales līdzenuma lauksaimniecisko ainavu. Tornis atvērts laikā no marta vidus līdz novembra vidum. Maksas ieeja. mammadaba.lv

#3 Tropisko tauriņu māja

Ieejas biļešu cenas: Pieaugušajiem 3.50 eur; Bērniem no 4 līdz 18 gadiem 2.00 eur; Pensionāriem (uzrādot pensionāru apliecību) 2.50 eur; Ģimenes biļete (Divi pieaugušie un 2-4 bērni) 10.00 eur; tervetestaurini.lv

#5 Vieta ar atmosfēru. Zoltners.

Ja Tērvetē pavadīsi ilgāku laika posmu, noteikti, šeit ir vērts iegriezties – lielisks restorāns, lauku miera piesātināta viesnīca un oriģināla alus darītava. Laika plūdums šeit kļūst nebūtisks. Īpašnieks – mūsējais, #stirnubuks! zoltners.lv

CILT

Teksts: Kristaps Zaļkalns

Dieva roka jeb meža vecis uz kvadras Atskan bungu dunoņa, kas nozīmē, ka Stirnu bukam ir dots starts. Trasē visiem pa priekšu aizdrāžas bārdains džeks ar kvadriciklu, ievadot sportistus pirmajos trases līkumos. Kas ir šis vīrs – pazīstams arī kā Stirnu buka meža vecis, kurš iekopj trases, izbūvē takās laipas un tiltiņus, katrā sacensību posmā ar savu roku izlīmē, uzstāda un ierok vairāk nekā tūkstoti (!) norāžu un dara vēl daudz citu labu darbu, kas paliek aiz Stirnu buka kadra?

kdienā viņš ir manāms Tukuma pusē, tostarp skrienot basām kājām un bez krekla -6 °C grādos vai ziemas vidū Melnezerā mērcējamies āliņģī… Jā, tas ir mūsu Gints Konošonoks: viens no Stirnu buka šūniņas celmlaužiem!

E-PASTS PAR DRAUGU SKRIEŠANAS PASĀKUMU

Gints ir dzimis, audzis un skolojies Tukumā. Viņam patīk rosīties virtuvē un tagad mūsu meža vecis apgūst arī maiznieka prasmes. Interesanti, ka bērnībā bijis diezgan mollīgs jauneklis, tādēļ pirmais sporta veids, ar ko sācis nodarboties, bijis brīvā cīņa, bet vēlāk, jau paaugoties, pievērsies riteņbraukšanai. Ikdienā Gints strādā AB LV bankas apsardzes dienestā, kā arī par treneri Tukuma sporta klubā, ko viņš gan pats vairāk uzskata par savu vaļasprieku, gluži zīmīgi atgādinot par profesionālo hobiju, epizodiski sabiedrībā parādoties cepurītē ar uzrakstu: „Sadistic Couch” (tulk. no angļu val. – sadistisks treneris).

Gint, zinu, ka arī tu esi stāvējis, precīzāk, sēdējis klāt sapnim par Stirnu buku, kad pirms pieciem gadiem kopā ar Engures sportam vīriem pērāties pirtī un kalāt nākotnes plānus. Kā tu atminies šo vēsturisko vakaru un kā tev tobrīd šķita, kas no tā visa varētu sanākt? - Parasti tas, kas notiek un par ko tiek runāts pirtī, tur arī paliek. Taču šoreiz radās stāsts, kurš nu jau veiksmīgi izvērties sporta draugu iecienītā pasākumā. Pirmā e-pastu sarakste par šo ideju datējama ar 2014. gada 5. maiju – tajā Rimants izklāsta savu ideju par organizētu draugu skrējienu pašiem sev un, iespējams, vēl kādiem interesentiem… Nu varam paši brīnīties, ka to interesentu ir radies tik daudz – vidēji 2500 dalībnieku katrā posmā!

Tevi dēvē par meža veci. Tu dari svētīgu darbu, Nelielus sarežģījumus gan rada starta vieta Šlokenbekas par ko dalībnieki bieži vien neaizdomājas, bet bez muižā, jo ir jāpielāgojas tās specifikai, taču līdz šim tā Stirnu buka skrējiens būtu neiedomājams - kop, veiksmīgi esam ar visu tikuši galā. pļauj un palīdzi iekārtot trases. Pastāsti, lūdzu, par šo rūpalu? Man ir radies iespaids, ka tas tev ir gluži kā tāds sirdsdarbs... - Pat īsti nezinu, kurā brīdī man tika piedēvēts šis apzīmējums, jo nekādas amatu sadales mums nebija. Tiesa, jāsaka gan, ka tas ir diezgan trāpīgs... Mīlestību Lai skrējieni būtu interesanti, bieži vien tev pret dabu, manuprāt, esmu iemācījies no vectēva, ar faktiski jāiet talkā izturīgākajiem Stirnu buka kuru bērnībā kopā gāju sēņot – sēņošana vēl joprojām zvēriem, izbūvējot viņiem laipas un tiltiņus. Kas man ir iecienīta aizraušanās. Kas attiecas uz trases ir neparastākā „inženierbūve”, ko esi konstruējis iekopšanu, distances tiek veidotas tā, lai pašiem trasēm? gribētos pa trasēm skriet. Reizēm, iespējams, nedaudz - Šis mums vienmēr ir aktuāls jautājums: vai gādāt, pārcenšamies un pārāk „izlaizām” īsākās Vāveres un lai skrējēju kājas būtu sausas, vai tomēr likt viņiem brist Zaķa distances. Man gan šķiet, ka interesantāk ir, ja upē? Tīšuprāt gan saviem skrējējiem neliekam lēkt kādā trases nav pārāk tīras un sterilas, zampā vai citā ne visai tīkamā, bet nedaudz mežonīgas – tas Man gan šķiet, ka netīrā slapjumā, taču mežā var piešķir distancei to īsto garšu. gadīties visādi. Ja, noskatot interesantāk ir, ja trases trasi, kāda vieta ir bijusi droša Tu veido Šlokenbekas nav pārāk tīras un un sausa, vienmēr var uznākt Stirnu buka trasi. Laikam lietavas, kas rada jaunas un tev kā tukumniekam šis ir sterilas, bet nedaudz neparedzētas ūdenstilpes un īpaši mīļš placdarms, kurā mežonīgas – tas piešķir liek mums pirms paša posma izpausties? taisīt laipas, tiltiņus vai trepītes. distancei to īsto garšu. - Māju posms uzliek dubultu Parasti, pētot trases, mēdzam atbildību, tādēļ ir gan plusi, gan ielikt soctīklos interesantas mīnusi. Tā kā cauru gadu savos ikdienas skriešanas bildes, – viena no tādām bija no Abavas senlejas treniņos izmantoju Āžu kalnu un tā tuvāko mežu posma, kur esmu iebridis ūdenī, kas sniedzas man virs apkārtni, takas ir vieglāk savīt tā, kā pašam patīk. ceļiem –, jautājām skrējējiem, vai vajag būvēt laipu.

„DANGER!” NORĀDES TRASĒ

Daļa teica, ka vajag, bet daļa sacīja, ka nē… Tiec nu gudrs! Beigās visi teica paldies, ka tomēr uzbūvējām. Īsti sarežģītas būves vēl nav nācies veidot, taču katrā šādā projektā gadās kas ievērības cienīgs. Kā vienu no interesantākajiem es gribētu minēt Mākoņkalna posmu, kas notika 2016. gada rudenī Rāznas nacionālajā parkā, kur ūdens šķērsošanai tika izmantota traktora piekabe. Tāpat tavā pārziņā ir trašu marķēšana un atmarķēšana. Faktiski ar tavu roku uzliktās zīmes ir kā Dieva roka, kas skrējējus vada takās un neceļos. Kā tas notiek un cik daudz laika un enerģijas tas prasa? - Arī šeit amats pats pie manis atnāca: bija jādara un darīju. Pašā sākumā to darījām kopā ar Rimantu, tad pamazām, buciņam augot, Rimantam darbu kļuva vairāk, tādēļ viņam nekas cits neatlika, kā uzticēties un atstāt šo lauciņu manā ziņā. Takas gan braucam skatīt, ieskicēt un izskriet kopīgi. Sākotnēji par marķēšanu esam arī sparīgi strīdējušies, kā ir labāk vai pareizāk, taču ar katru nākamo posmu mums ir izveidojies savs rokraksts, kuru skrējēji, cerams, atpazīst kā mūsējo. Dabai pāri nedarām - , apgūstot topošo trašu apvidu, tā iezīmēšanai izmantojam ekoloģisko krāsu, kura ar laiku no kokiem izzūd, vai arī paši ar birsti to notīrām. Parasti sacensību nedēļā trasi sāku marķēt trešdienā. Pēdējās trases marķējuma zīmes tiek novāktas svētdienā; ja nepaspēju, tad pirmdienā. Gadās arī, ka tomēr kāda zīme paliek nepamanīta, jo nogurums pēc pasākuma un sagatavošanas darbiem pirms tam, viennozīmīgi dara savu un acis vairs nerāda tik skaidri. Mēs visi esam cilvēki – jo vairāk darām, jo lielāka iespējamība, ka kaut kur aizšausim greizi. Neesmu nekad neko par to dzirdējis, bet vai, marķējot trasi, kādreiz ir gadījies pieļaut kādu kļūdu, par kuras sekām tagad vari pasmieties? - Par šo būtu drīzāk jājautā skrējējiem… Lielu kļūdu noteikti nav bijis. Katrā posmā tiek izliktas aptuveni 1200 norādes: bultas, krusti, KM atzīmes, H2O atzīmes, „DANGER!” atzīmes, „Dodiet ceļu!” atzīmes. Arī distanču sadalījuma atzīmes, kuras, šķiet, ir pietiekami lielas, bet skrējēji tik un tā mēdz aizskriet pa nepareizo distanci. Par laimīgi novērstu iespējamu negadījumu var uzskatīt situāciju Garkalnes posmā. Trases sacensību rītā vienmēr tiek apsekotas un tieši Garkalnē rīta trases apsekošanā konstatēju, ka mums ir pazudis marķējums 4 km garumā, ko paspējām atjaunot pusstundu pirms starta. Liepājas posmā marķējumu labojām pat sacensību laikā, jo tas tika noplēsts vairākkārt.

ATRASTO MANTU KLUBIŅŠ UN STIRNUBUKVEDIS Kas ir dīvainākais, ko gadījies atrast trasē pēc sacensībām, atmarķējot distanci? - Neko īpašu atradis neesmu, bet pa kādai pudelei

VIZĪTKARTE Gints Konošonoks Dzimis: 1974. gada 29. decembrī Tukumā Izglītība: Tukuma 2. vidusskola, BAT Biznesa Augstskola Turība Augums, svars: 176 cm, 87 kg Sportā kopš: 8 gadu vecuma Pirmais treneris: Uldis Mauriņš Ģimenes stāvoklis: precējies ar Andu, dēls Reinis Citi sporta veidi: MTB, biatlons Vaļasprieki ārpus sporta: sēņošana, grāmatu lasīšana, ēst gatavošana, maiznieka aroda apguve

vai cimdam atrodu vienmēr. Galu galā, atradumu neesamība tikai priecē – ar katru posmu mūsu skrējēji arvien mazāk atstāj aiz sevis izlietotos sporta uztura iepakojumus un citu drazu, bet, ja atstāj, tad novieto pie trases marķējuma, nevis iemet kaut kur dziļi mežā. Lai arī Korneti ir vienīgais posms Stirnu buka vēsturē, kurā vērā ņemami lijis lietus, piemēram, es starta finiša zonā aizmirsu lietussargu (ar Latvijas Pašvaldību savienības logo!). Kas ir populārākās, nozīmīgākās un dīvainākās lietas, ko susuri, vāveres, zaķi, buki un lūši pazaudē sacensībās? - Visbiežāk tiek aizmirsti kādi apģērba gabali, kurus parasti savācam. Ar sociālajā tīklā Facebook ievietotu bilžu palīdzību atrastajām mantām cenšamies atrast īpašniekus, kuri tās var atgūt kādā no nākamajiem posmiem. Visas atrastās lietas glabājam visas sezonas garumā.

Tāpat tavā kompetencē ir skrējēju ievirzīšana pareizajos trases līkumos, startā neizbēgami atraktīvi aizšaujoties pa priekšu ar kvadriciklu. Šķiet, jāspēj dragāt un manevrēt žigli, lai

komfortabli izturētu elites skrējēju starta rāvienu? - Reizēm jau šķiet, ka kāds lūsis tūlīt mīs uz papēžiem, tāpēc darba specifika arī mani spiež būt izveicīgam un uzgāzēt pēc nepieciešamības. Arī šis mans pienākums kaut kā iegājies pats no sevis, varbūt tas nemaz nav vajadzīgs – aptaujas dalībnieku vidū un paši savā lokā neesam veikuši, bet skaidrs ir viens, ka ne vienu reizi vien iespēja ātri pārvietoties ir lieti noderējusi. Kvadricikls ir labi saredzams un vēl labāk sadzirdams, tā mēs varam brīdināt apkārtējos, lai uzmanās, jo nav noslēpums, ka daudzu skrējienu starti tiek doti apdzīvotās vietās, kur ir gan gājēji, gan var gadīties arī no šķērsielas nejauši izbraucis auto. Cik ilgi pēc starta šāviena tu brauc pa priekšu un „lauz ceļu” līderiem? - Tas ir atkarīgs no vietas, kur starts tiek dots, taču ir jāplāno laiks, lai varētu paspēt atgriezties atpakaļ līdz nākamajam startam. Tātad tas ir krietns gabals. Un vienlaikus tev jāpaspēj ne tikai atpakaļ uz nākamo startu, bet arī īstajā brīdī un laikā izvadāt pa trasi fotogrāfus un filmēšanas grupu... Kā tas notiek? Kā tu to visu paspēj? - Foto un video loģistiku parasti liekam kopā ar Rimantu. Sākotnēji saliekam vietas, kuras vajadzētu filmēt vai fotografēt, tad attiecīgi plānojam laiku kā, kurš un kur tiks nogādāts. Ja ir vietas, kur ar auto nav iespējams piekļūt, izmantojam kvadriciklu. Steiga sanāk liela, pasākuma dienā bieži pat nav laika paēst, taču viss tiek izdarīts, paspēts un arī skrējēji tiek iemūžināti vairāku fotogrāfu bildēs.

PAR PELDĒŠANOS ĀLIŅĢĪ, BASKĀJU SKRIEŠANU UN VEGĀNISMU Esmu novērojis, ka tev ziemā patīk peldēties āliņģī. Kā tu to dabū gatavu? - Viss ir vienkārši - ielien āliņģī un lieta darīta! Ha – Ha! Tu esi traks! - Sāku šo visu kādus piecus gadus atpakaļ, kad kādā decembra rītā pamodos un nolēmu, ka gribas pamēģināt un tā tas arī turpinās. Ziemā cenšos āliņģī ielīst vismaz reizi nedēļā. Šoreiz pat sanācis ziemā ūdenī līst vairāk nekā vasarā - pērnvasar peldējos vien dažas reizes.

- Kad esi sasniedzis zināmu briedumu, citiem vārdiem - vecumu, ik pa laikam sagribas pamēģināt ko jaunu un veselīgu. Ja nopietni, tad tas arī nāca tā pavisam dabīgi, kā ar ziemas peldi - pamodos un nodomāju: „Kāpēc ne?!” Oktobrī pamazām sāku atteikties no kedām. Kad jau pienāca ziema un pirmie saliņi, kļuva interesantāk un izaicināju sevi atteikties arī no biezā apģērba. Pamēģinot to pirmo reizi un sajūtot, ka skrējiena laikā sāc elpot ne tikai ar plaušām, bet gan ar visu ķermeni, sajūtas bija neaprakstāmas. Salā tomēr tagad izmantoju apavus, jo, kā saka - mūžu dzīvo, mūžu mācies - pēc kāda decembra skrējiena -6 grādos kopā ar spēcīgu ziemeļu vēju, stipri apsaldēju kāju pirkstus. Bija nelielas bažas, bet viss tagad kārtībā, jo izdevās tos saglābt. Uj... Zinu, ka mēģināji kļūt arī par vegānu! - Jāsaka atklāti, ka ar vegānismu tā īsti sadraudzēties man neizdevās, bet bija interesanti. Gadus trīs atpakaļ piekopu veģetārismu, divarpus gadus jutos tīri labi. Ik pa laikam mēdzu piekopt arī badošanās kūres, jo uzskatu, ka organismam ir jāļauj apkārt atpūsties.

Ja tev ir interesanti un traki draugi, tad, gribot negribot, pats arī sāc mainīties.

Savukārt tavi visziemīgākie Facebook posti liecina, ka tagad mēģini atteikties no skriešanas apaviem un krekla. Vaicāšu provokatoriski - kam tev to vajag?

Vai taisnība, ka Stirnu buka cilts padarījusi tevi no intraverta džeka par pasaules iekarotāju un savu lietu izzinātāju? - Iespējams…, lai arī man vēl joprojām patīk būt vienam. Pats reti kad uzbāžos apkārtējiem ar savu esību, bet, ja mani uzrunā -, krūmos nebēgu. Ja tev ir apkārt interesanti un traki draugi, tad, gribot negribot, pats arī sāc mainīties.

I JA E US

Teksts: Signis Vāvere

Ketlers. Artūrs Lūsis Ketlers. Septiņi Stirnu buki šķērsojuši finiša līniju visos posmos. Artūrs Ketlers ir vienīgais, kurš noskrējis visas Lūša distances, kopā Stirnu buka trasēs pieveicot 608 kilometrus. Tāpēc viņš ir pirmais žurnāla sadaļas “Mūsējais” varonis. Šajā sadaļā izcelsim tos, kuri ar savu stāstu padara Stirnu buku un taku skriešanu īpašu. Artūr, paldies, ka esi mūsējais!

Divdesmit Lūša distances Stirnu bukā. Cik kilometru tas sanāk? Ja var rēķināt, ka vidējam Lūsim jāveic 30 kilometru, izņemot pašā pirmajā posmā, tad vajadzētu būt ap 600 km. Kurš bija vieglākais un kurš grūtākais? Ja skatās tikai pēc iegūtajiem rezultātiem, tad par savu vieglāko varu saukt 2017. gada Ogres Zilo kalnu posmu. Trase bija pietiekami sarežģīta, bet neiztrūka arī līdzenāku ātruma posmu. Man personīgi

nedaudz vieglāk bija skriet šo trasi, jo es zināju visus līkumus un vietas, kur nedaudz atpūsties pirms kāda kāpuma vai skriet cik jaudas kādā taisnākā posmā. Agrāk ikdienā bieži vien skrēju pa Zilajiem kalniem. Vēl pie vieglākiem posmiem varu nosaukt 2016. gada Mākoņkalna un Beverīnas pilskalna posmu. Abi posmi sezonas noslēgumā bija nedaudz mierīgāki nekā citi. Grūti posmi ir bijuši vairāki. Par pašiem grūtākajiem uzskatu Gaujas Nacionālā parka (2016.) un Gaujas senlejas (2017.) posmus. Abas reizes trase šķita ļoti gara un likās, ka tie pauguri nekad nebeigsies.

Un kurš visskaistākais? Par visskaistāko es atzīstu Āžu kalna posmu, bet tad arī Abavas senlejas, Zebrus un Pokaiņu, Talsu pauguraines, Gaujas Nacionālā parka, Mākoņkalna, Ogres Zilo kalnu, Kornetu, Pokaiņu un Karostas posmus. Man patīk tie visi. Ieskriet mežā un vispār skriet pie dabas ir forši. Katrs posms ar kaut ko izceļas un paliks atmiņā ar kādu skaistu dabas skatu. Uz visiem posmiem ir vēlme atgriezties, bet tai pat laikā gribas izskriet un iepazīt arī citus Latvijas nostūrus.

Vai pievērsi uzmanību tam, lai būtu skrējis visos posmos? Pēc pirmā posma Āžu kalnā nemaz nešķita, ka tas varētu izaugt par tik daudzu posmu kopumu. Lai gan uzreiz bija vēlme skriet šāda veida pasākumos vairāk. Tad nāca pieci jauni posmi. Zināju, ka skriešu visus, ja varēšu tam atvēlēt laiku. Gada beigās jau ar nepacietību gaidīju, kad tiks paziņots par nākamo sezonu. Tad jau tiešām bija tāda iekšēja vēlme startēt pilnīgi visos posmos. Ilgi domāt par distanci arī nevajadzēja. Biju sācis ar to garāko – Lūsi, tad vajadzēja arī turpināt.

Datums 2014.08.23. 2015.04.12. 2015.05.30. 2015.06.28. 2015.07.25. 2015.08.22. 2016.04.16. 2016.05.21. 2016.06.25. 2016.07.30. 2016.08.20. 2016.09.24. 2016.10.22. 2017.04.15 2017.05.27 2017.07.01 2017.07.29 2017.08.19 2017.09.23 2017.10.22 KOPĀ:

Posms Āžu kalna Stirnu buks Garkalnes mežu Stirnu buks Abavas senlejas Stirnu buks Zebrus ezera un Pokaiņu meža Stirnu buks Talsu pauguraines Stirnu buks Āžu kalna Stirnu buks Riekstukalna Stirnu buks Gaujas Nacionālā parka Stirnu buks Ventas ielejas Stirnu buks Talsu pauguraines Stirnu buks Āžu kalna Stirnu buks Mākoņkalna Stirnu buks Beverīnas pilskalna Stirnu buks Ogres Zilo kalnu Stirnu buks Smeceres sila Stirnu buks Kornetu Stirnu buks Pokaiņu meža Stirnu buks Āžu kalna Stirnu buks Gaujas senlejas Stirnu buks Karostas Stirnu buks 20 posmi

Km 24,9 27,8 32 33 34 29 27,6 32 30 28 31 35 28 26,8 31 34,6 31,5 30,9 30 31 608,1

Laiks 2:37:06 2:46:05 4:09:47 3:41:49 4:14:19 4:09:15 3:00:14 4:19:38 4:03:11 3:29:17 3:34:39 3:47:36 2:58:09 2:24:00 3:02:16 3:40:21 3:05:24 3:37:56 4:34:43 2:50:11 70:05:56

Ja grib kārtīgi izbaudīt trasi un dabu, tad ir jāskrien vislielākais aplis. Sākot ar trešo sezonu, sāku sīkāk pētīt, kurš vēl ir skrējis visus Lūšus. Pēc pirmā posma tie bija 136. Otrajā sezonā turpināja tikai retais, bet tie, kas turpināja, skrēja gandrīz visos sezonas posmos. Turpmāk pēc katra posma apskatīju, kurš ir papildinājis savu Lūšu skaitu un kurš izvēlējies kādu citu distanci. Tas nedaudz rosināja tādu mazu sacensības garu. Tad nu man arī bija vēlme pašam papildināt savu Lūšu skaitu. Bija reizes, kad es uztraucos, ka aizgulēšos vai kādā citā veidā nokavēšu startu, vai kaut ko aizmirsīšu, neizdarīšu līdz galam. Tāds tipisks pirmssacensību uztraukums. Izlaistu posmu tikai tad, ja tam būtu kāds cits iemesls, nevis kļūdas dēļ. Centos piedomāt pie visa, lai piedalītos katrā posmā. Kas skrējējam ir vajadzīgs, lai skrietu Lūša distanci? Pamatā ir tikai trīs lietas – izturība, piedzīvojuma meklētāja gars un uzmanība. Ja gribi mežā atrasties vairākas stundas, tad ir nepieciešama neliela sagatavotības pakāpe. Nav jāskrien ātri vai lēni, jāskrien kā pašam liekas ērti un savas izturības robežās, varbūt mazliet ārpus. Ja izbaudi dabu, tad skriet ir ļoti viegli un patīkami. Reizēm vajag nedaudz piebremzēt un pavērot apkārtni, tad var ieraudzīt daudz ko interesantu. Lūša distance ir neliels piedzīvojums, kurā ikviens var doties. Lai gan ir vērts aplūkot apkārtni, nevajag aizmirsti par to, kas atrodas zem kājām. Trases mēdz būt sarežģītas ar dažādiem lielākiem un mazākie šķēršļiem. Atliek tikai cītīgi tam pievērst uzmanību, un viss būs labi.

ir citādāks, mēģinu tos pēc iespējas vairāk dažādot, jo tad pašam lielāks prieks.

Ko tu dari ikdienā? Lielāko daļu laika sanāk pavadīt pie datora. Ikdienā izstrādāju mājaslapas un dažādus individuālus IT risinājumus. Brīvajā laikā patīk noskatīties kādu filmu Kā tu trenējies? Esmu no tiem, kas vienkārši skrien. Neteiktu, ka vai seriālu un tad nedaudz pakritizēt to. Reizēm sanāk arī kaut ko uzzīmēt vai uzspēlēt kategorizēju savus skrējienus kā kādu galda spēli. Bez tā visa tad treniņus. Reizēm varbūt paskrienu nu arī skrienu, eju pārgājienos vai ātrāk, reizēm lēnāk un ilgāk. Man Pamatā ir garākās pastaigās. Lielisks veids kā ir plāns, kas man pasaka nevis to, tikai trīs lietas – atslābināties no ikdienas un uzelpot kad man ir jāiet skriet, bet kad svaigu gaisu. man varbūt vajadzētu iet skriet. izturība, Iespējams, cenšos sevi ar plāna piedzīvojuma Ko darīsi, ja Stirnu buks palīdzību motivēt iziet laukā, bet ieviesīs jaunu distanci – kaut ko beigās es tāpat izlemju skriet vai meklētāja gars garāku par Lūsi? Paliksi uzticīgs nē. Ja neaizeju paskriet, tad varu un uzmanība. Lūšiem vai garākajai distancei? vienkārši mājās pavingrot un Būs diezgan pagrūti izvēlēties. pastaipīties. Šobrīd es droši vien sliektos uz Darba dienās skrienu mazāk, brīvdienās vairāk. Pie garāko distanci un tad skaitītu nevis Lūša posmus, bet šāda principa pieturos jau ilgi. Kombinējot brīvā laika garākos posmus. To varētu pielāgot kā garāko veikto daudzumu, iepriekšējās nedēļās noskrieto un šī brīža distanci Stirnu bukā. Es savā ziņā ceru, ka šāda diena izjūtas un vēlmes, gūstu nelielu priekšstatu par nākamā nepienāks un man nebūs jāizvēlas. Vislabākais variants skrējiena gaitu. Varu teikt, ka skrienu tad, kad ir vēlme būtu, ja izlemtu pielikt kaut ko nedaudz klāt Lūsim, skriet. Ja esmu ieskrējis mežā, tad tikai pirms kāda taku atstājot Lūsi kā pašu garāko distanci, un pievienot kādu krustojuma izlemju, kur skriešu tālāk. Reizēm ieraugu citu distanci pa vidu. Es domāju, ka Rimants varētu to kādu pauguru un izlemju uzskriet tajā. Katrs skrējiens īstenot šādi.

Taku

ana š skrie

Kas ir taku skriešana?

tirnu buka saime mums ir iemācījusi ne tikai “ieskriet mežā”, bet arī lietot vārdu salikumu “taku skrējieni”. Iespējams, ka pirms gadiem pieciem šāds sports nemaz neeksistēja un varējām skriet tikai pa cietu segumu un pilsētas ielām. “Bet kā ir patiesībā?” jautātu „Aizliegtais paņēmiens”. Skriešana ir cilvēku un dzīvnieku pārvietošanās veids, kad tiek izmantoti tie paši muskuļi, kurus darbinām ejot. Respektīvi, samērā droši varam apgalvot, ka skriešana dabā ir senāka par fizkultūru stadionā vai skriešanu pa asfaltu. Profesionālajā sportā skriešana ir viena no vieglatlētikas disciplīnām, ko pasaules līmenī pārrauga Starptautiskā Vieglatlētikas federāciju asociācija (IAAF), kas pieskata arī tādas neolimpiskas disciplīnas kā krosu, kalnu skriešanu un ultramaratonus, taču taku skriešanu palaidusi pašplūsmā un, iespējams, ka tas sporta veidam nācis par labu.

Krosa skriešana

Kross (Cross Country running) ir skrējiens pa pļavu, pārredzamu mežu un var ietvert gan grants ceļus, gan meža takas un nelielus kāpumus. Lai arī parasti sacensības krosā risinās ziemas mēnešos, pirms 100 gadiem trīsreiz šis sporta veids pabija vasaras olimpisko sporta spēļu programmā. IAAF iesaka veidot

1750-2000 metru garu skrējiena apli, lai 6-8 kilometru garās sacīkstes būtu skatāmas teju kā stadionā. Tāpēc jāizvairās no dziļiem grāvjiem, stāviem kāpumiem un bieza pameža. Klimatisko apstākļu dēļ Latvijā krosa skrējieni tiek rīkoti rudens un pavasara mēnešos. Valsts simtgadē Latvijas Vieglatlētikas savienība (LVS) pašmāju čempionu noskaidrošanu pirmo reizi uzticēs kādam no Stirnu buka posmiem. Cerēsim, ka jaunais formāts ļaus attīstīt krosa kultūru valstī un izsprukt no pēdējām vietām Eiropas čempionātā (EČ), kurš šogad 9. decembrī risināsies Nīderlandē.

Kalnu skriešana

Kalnu skriešanai (Mountain Running) un ultra skrējieniem (Ultra Running) ir pat savas starptautiskas asociācijas, kuras darbojas IAAF paspārnē. Kalnu skriešanas sacensību ilgums svārstās no 15 minūšu sprinta skrējieniem līdz 2-3 stundu garo distanču sacīkstēm kalnu apvidū bez papildu ekipējuma, kas nozīmē, ka nav atļauts lietot ne nūjas, ne mugursomas, ne citus palīglīdzekļus. Slēpošanas starpsezonā kalnu kūrortos tiek rīkoti arī skrējieni augšup, kuriem starts tiek dots kalnu ciematos un noslēdzas kalnu slēpošanas trašu augstākajos punktos. Sacensībās var tikt iekļauti arī stāvi noskrējieni. Interesanti, ka pasaules

Teksts: Matīss VecvagarIs | FOTO: Aiva Klepere

čempionāts (PČ) sprinta skrējienā augšup kalnā tiek rīkots pāra gados, savukārt nepāra gados dalībnieki sacenšas skrējienā augšup un lejup. Ultra skrējieni (Ultra Running) ir vēl viena 2002. gadā IAAF savā kongresā atzina Pasaules neolimpiskā vieglatlētikas disciplīna un, kā jau iepriekš kalnu skriešanas asociāciju (WMRA) kā starptautisku minēts, tad IAAF par pārraugošu organizāciju atzinusi kalnu skriešanas sacensību rīkotāju atbilstoši IAAF 1. Starptautisko Ultraskrējēju asociāciju (IAU), kurai noteikumam. deleģējusi pilnvaras organizēt sacensības skrējieniem, Asfaltētu ceļu īpatsvars kalnu skrējienos pieļaujams kuru garums pārsniedz maratona 42,195 kilometru līdz 20 procentiem. Nav ieteicams pārāk stāvs trases distanci. Visā pasaulē katru gadu tiek rīkotas vairāk slīpums, pietiek ar 20 procentiem jeb 100 metriem uz nekā 5000 ultra garās sacensības visdažādākajos puskilometru. Sacensību laikā vajadzētu pārsniegt 2000 formātos – garuma un laika distances, ainaviski kopējo augstummetru summu, bet augstākajam punktam taku skrējieni, daudzdienu vairākposmu sacensības, jāatrodas zem 3000 metriem virs nemitīga riņķošana nelielos apļos, jūras līmeņa. Garā distance nedrīkst kā arī ceļojumi pa dažādiem pārsniegt maratonu un to skrien no segumiem no vienas apdzīvotas Skriešana divām līdz četrām stundām. Junioru vietas līdz otrai. distanču garumi ir 5-6 kilometru IAAF noteikusi 100 kilometrus dabā ir senāka robežās, bet senioriem distances par oficiālu vieglatlētikas distanci, par fizkultūru ir divreiz garākas. Junioriem un kurā fiksē pasaules rekordus. Pērn senioriem ir arī lēzenākas trases IAU nesarīkoja PČ, taču šogad stadionā vai – vidēji ap 100 augstummetriem 8. septembrī Horvātijā startēs arī skriešanu pa kilometrā un sacensību trase var Stirnu bukā rūdīti Latvijas skrējēji. asfaltu. tikt veidota piecu kilometru cilpā ar IAU katru otro gadu organizē arī 250 augstummetriem. PČ 24 stundu sacensībās un realizē Ik gadu vairāk nekā 20 valstu PČ taku skrējienos. 26.-27. maijā pārstāvji ņem dalību PČ, vairākos mūsu delegācija Rumānijā pārstāvēs IAAF kontinentu čempionātos, kā arī pasaules kausa valsti EČ diennakts skrējienā, bet divas nedēļas agrāk posmos (pērn 7). Šogad jūnijā trijās dažādās Eiropas Latvijas vadošie taku skrējēji Spānijā ceturto gadu pēc valstīs risināsies PČ senioriem, jauniešiem un garās kārtas cīnīsies zem sarkanbaltsarkanajām krāsām PČ distances skrējējiem. Jūlijā Maķedonijā un ASV taku skrējienā. medaļas dalīs Eiropas un Ziemeļamerikas čempionātos, bet septembrī Andorā notiks WRMA klasiskais PČ. Jāpiebilst, ka Maķedonija nav izvēlēta nejauši, jo Balkānu valstīs kalnu skriešana ir populāra un šajā Katrs Stirnu buks zina, kas ir taku skrējieni (Trail kalnu masīvā tiek rīkots atsevišķs čempionāts. Running)! Tā ir atpūta dabā, neatkārtojamas sajūtas Latvijā nav kalnu masīvu un kalnu skriešanas katrā trasē, cieņa pret atšķirīgo, rūpes par vidi, godīga kultūras. Līdz šim mūsu skrējēji nav piedalījušies cīņa, pazemība un vienlīdzība, draudzīgums un starptautiska līmeņa kalnu skriešanas sacensībās, taču dzīvesveids. Starptautiskā Taku skriešanas asociācijas interese no vadošo garo distanču skrējēju puses ir (ITRA) datubāze apvieno 1,1 miljona skrējēju bijusi, taču allaž priekšroka dota asfaltam un cerībām rezultātus 15 tūkstošos sacensību. Taku skriešana par startu olimpiskajā maratonā. ir tautas sports, kur ne vienmēr iesaistās nacionālās Tādejādi mums – Stirnu bukiem – laupīta vieglatlētikas federācijas, jo nav augsto sasniegumu interese sekot līdzi notikumiem starptautiskajās sporta veids, kurā izcīna olimpiskās medaļas. Taku arēnās un mēs nezinām, ka pērnā gada pasaules skrējējiem ir cita dzīves filozofija ārpus izgaismotām kausa uzvarētājs itālis Alex Baldaccini ikdienā arēnām. Ja kalnu skrējienos “Mountain Running” startē strādā par fizioterapeitu. Arī daiļā dzimuma sezonas mazāk nekā simts profesionālu dalībnieku, tad taku kopvērtējumā uzvarēja šīs valsts pārstāve, savukārt, skrējienos “Trail Running” vienlaikus startē pat vairāki apskatot rezultātus atsevišķos čempionātos, tūkstoši dažāda vecuma skrējēji. redzams, ka garajā 32 kilometru distancē (ar 2900 ITRA definējusi, ka taku skrējējs dabiskajā vidē augstummetru summu) Itālijā arī triumfēja mājinieki, ir pašpietiekams vai daļēji pietiekams sacensību distancē pavadot vairāk par trim stundām. laikā. Tas nozīmē, ka skrējēji lieto sacensību rīkotāju Tā kā pasaules kausa posmi pērn risinājās dažādās noteikto obligāto ekipējumu un ir atļautas trekinga Eiropas valstīs, tad Āfrikas garo distanču skrējējiem nūjas, kuras nedrīkst izmantot kalnu skrējienos. atlika parādīt īsto lietu kārtību sezonas galvenajā startā Skrienot takās, mežos, tuksnešos, kalnos un bezceļos – PČ kalnu skriešanā, kur 13 kilometru distancē ar līdz 100 jūdžu garās distances ekipējums noder, jo 860 augstummetru summu triumfēja kenijiete Lūsija reizēm trasē nākas pavadīt vairākas diennaktis un Wambui Murigi (1:01:26) un Viktors Kiplangats attālums starp atjaunošanās punktiem reizēm ir 15(0:52:31) no Ugandas. 25 kilometru gari posmi, kas kopā ar kāpumiem var

Ultra skrējieni

Taku skrējieni

#SIMTGADESMARATONS

19. MAIJS 10.00 Ģimeņu skrējiens 11.00 Rimi Bērnu diena

GALVENAIS PARTNERIS:

SPONSORI:

MEDIJU PARTNERI:

20. MAIJS 8.30 42 km, 21 km 12.30 10 km 14.00 6 km

OFICIĀLAIS PARTNERIS:

ORGANIZĒ:

KATEGORIJA:

IAU un ITRA lēma, ka trešajā sadarbības gadā taku skrējēji PČ mērosies spēkiem 50 kilometru distancē ar nepilniem 3000 augstummetriem. 2017. gada vasarā Latvijas komanda Itālijas Apenīnu kalnos izcīnīja 12. vietu vīriešu konkurencē un 16. vietu sieviešu vērtējumā. Ja daiļais dzimums „īsajās” sacīkstēs nerādīja izaugsmi, tad kungi jau trešajā gadā klauvēja pie TOP10 durvīm. Šogad pasaules čempionāta formāts atgriezīsies pie 85 kilometru distances ar 4900 augstummetriem. Aptuveni 40 valstu nacionālās izlases 12. maijā PČ noskaidros labākos taku skrējējus individuālajā un nacionālajā komandu vērtējumā. Lai arī taku skriešana ir tautas sports un valsts neapmaksā dalību pasaules meistarsacīkstēs, augot popularitātei, masveidībai un konkurencei, par ko varam pateikties arī Stirnu bukam, rodas iespēja Latvijas izlasei starptautiskā Šogad pasaules līmenī atlasīt spēcīgākos čempionāta kandidātus. LVS juridiskais biedrs “Ultrataka” komandas atlasei formāts izmanto ITRA snieguma indeksu atgriezīsies pie (Perfomance Index), kas raksturo 85 kilometru katra taku skrējēja veiksmīgākās sacensības sertificētās trasēs pēdējo Ceturto gadu pēc kārtas distances trīs gadu laikā. Šis indekss ir ITRA izpilda IAU pasūtījumu un ar 4900 kvalitatīvs rādītājs un punktus par organizē PČ taku skrējienos (Trail centību nedod. Latvijā ir vairāki World Championships), kur cīņā augstummetriem. taku skrējieni ar ITRA sertificētām par TOP10 katru gadu aizvien trasēm – Vilkaču maratons (VM), nopietnāk iesaistās un savas Zilonis Babītē (ZB), Cēsis Eco iespējas demonstrē arī Latvijas valstsvienības izlase. Šogad PČ risināsies 12. maijā Trail (CET) un pieminētais SKM, kur šogad 6.oktobrī noskaidrosim pašmāju čempionus. Spānijas kalnos. Latvijā taku skriešanas mūsdienu aizsākumi meklējami Siguldas kalnu maratonā (SKM), kas ir tikai Latvijas taku skriešanas izlases gadu jaunāks par slavenajiem Monblāna skrējieniem Alpos (2003.g.). Šogad SKM tiks uzticēta LVS sākumsastāvs dalībai PČ: medaļu sadalīšana taku skriešanā, kas pacels Latvijas Andris Ronimoiss (823 ITRA punkti, dalība čempionāta (LČ) prestižu. Iecerēts, ka abi uzvarētāji 2016. un 2017.) Kristaps Broks (729, 2015. un 2017.) nopelnīs bezmaksas dalību nākamā gada PČ. Debijas reizē, 2015.gadā pavasarī, Francijas Artūrs Vadzis (713, debitants) ainaviskā Ansī ezera krastos Latvijas izlase izpildīja Dmitrijs Ničipors (691, debitants) minimālo mērķi – vīriešu un sieviešu komandas finišēja Didzis Glušņevs (686, 2016. un 2017.) pilnā sastāvā un izcīnīja 22. un 16.vietu 38 valstu Oskars Cimermanis (673, 2016. un 2017.) konkurencē, kur ņēma vērā katras komandas trīs ātrāko skrējēju rezultātu summu 85 kilometru distancē ar 5300 Anete Švilpe (619, 2017.) augstummetriem. Dalība piektajā PČ bija izaicinājums Linda Boldāne (575, debitante) ne tikai Latvijas izlasei, bet arī organizatoriem, jo līdz Viviana Veronika Kirilova (562, 2016. un 2017.) tam ITRA nebija iesaistīta un IAU labākos noskaidroja Jolanta Krastiņa (559, debitante) pašu spēkiem reizi divos gados. Gan dalībnieku skaits, Ieva Zirne (508, debitante) gan pārstāvēto valstu skaits bija audzis vairāk nekā Jūlija Vēvere (502, debitante) divas reizes. Pēc sacensībām atzinību par jaunām vēsmām izteica arī IAAF. Pieci skrējēji Latviju pārstāvēs trešo reizi, izlases Gadu vēlāk, 2016.gada rudenī, Portugālē 85 sieviešu līdere PČ startēs otrreiz, bet netrūks arī kilometru distancē ar 4600 augstummetru summu debitantu. Lai iekļautos organizatoru noteiktajā 15 Latvijas komanda devās divreiz kuplākā skaitā – pa stundu sacensību kontrollaikā, ITRA aprēķinājusi, sešiem kungiem un tikpat dāmām, kas deva arī izaugsmi ka dalībnieku snieguma indeksam jābūt vismaz 500 rezultātu ailītēs – 18. vieta vīriešu un 15.vieta sieviešu punktu. Starp citu, vēl nav zināms, kur un cik garā komandai. Spēcīgāks sastāvs PČ ļāva apsteigt Lietuvas distancē PČ risināsies nākamgad. Iespējams, ka 2020. izlases abu dzimumu komandas. gadā sagaidīsim arī jaunu čempionāta formātu. paņemt ilgāku laiku nekā Lūša distances pieveikšana. Otro desmitgadi planētas prestižākais taku skrējiens ir UTMB jeb 170 kilometru “Ultra Trail du MontBlanc” apkārt Rietumeiropas augstākajai virsotnei, kura laikā 10 kāpumos tiek salasīta ap 10 000 augstummetru summa. Taču jāskrien dabā ir visu gadu, tāpēc ITRA piedāvā augsta līmeņa pasaules ultra garo taku skrējienu pasaules kausu (UTWT), kurā iekļautas 21 sacensības piecos kontinentos. Ņemot vērā pēdējo trīs gadu laikā piecus veiksmīgākos startus, pasaules ranga līderis ir Latvijā startējušais lietuvietis Ģediminas Grinjus (Gediminas Grinius). Savukārt vicelīderis spānis Pau Capell martā divas nedēļas pēc triumfa Kanāriju salās (127 km ar 6500 augstummetriem) apliecināja sevi Barselonas ielās arī kā lielisks maratonists (2:29:58). Tas vēlreiz norāda, ka panākumi takās neizslēdz asfalta šosejas skrējienus.

Pasaules Čempionāts taku skrējienos

Taku

ana š skrie

Ronimoiss - labākais no mūsējiem Pasaules kausā

eju visu Latvijas izlasi esam redzējuši uz Stirnu buka pjedstāla, taču komandā netrūkst arī citu vietējo skrējienu uzvarētāju un laureātu. Pasaules līmenī sevi vislabāk līdz šim parādījis no Alūksnes nākušais Andris Ronimoiss. Skrējēja karjera ir aptuveni par pusvasaru garāka nekā Stirnu buka vēsture, taču ne mazāk raiba, jo 2014.gadā jaunais censonis paspēja izmēģināt laimi gan manēžā, gan stadionā, gan šosejas skrējienos, gan iepazīt pašmāju garākos taku skrējienus. SKM 5.vietai rezultātu tabulās pēc gada sekoja finišs vienu pozīciju

zemāk, ko tā arī līdz šim nav sanācis vaļas uzlabot. Debijas pusmaratonu Polijā Ronimoiss noskrēja ātrāk par 80 minūtēm. Jau tad bija skaidrs, ka tas ir tikai sākums un nepilnos sešos gados treniņos un sacensībās noskrietas vairāk nekā 1800 stundas. 2015.gadā, kad Latvijas taku skrējēji sāka iepazīt pasaules čempionāta trases, Andris Ronimoiss sāka iepazīt uzvaras garšu un triumfēja Cēsu Eco Trail (CET), kur uzvarēs arī vēl pēc gada. Stirnu buks savā otrajā gadā izauga par piecu posmu seriālu, kur savu otro skriešanas sezonu Andris Ronimoiss atzīmēja ar

Teksts: Matīss VecvagarIs | FOTO: no personiskā arhīva

trim pjedestāliem. Jau otrajā skriešanas sezonā būts gads, kurā Latvijas skrējējs pirmoreizi pārbaudīja savas arī starp TOP10 Skrien Latvija ceturtdaļmaratonos un spējas arī pasaules kausa posmā, startējot Kanāriju 125 pagaršots taku skrējiens ārzemēs. Norvēģijas 80 km kilometru trasē ar 6800 augstummetru summu, kas bija vairāk nekā iepriekšējā gadā kopā. latvietis palika uzreiz aiz labāko Tik piesātinātā sacensību sezonā trijnieka, taču tā nebūt nebūs atrasts laiks arī pieciem startiem pēdējā reize 4.vietā ārvalstu Stirnu buka posmos un sezonas sacīkstēs. Pasaules līmenī kopvērtējumā iegūta 5.vieta. Rīgas 2016.gadā piedzīvota debija un Viļņas maratonos palīdzēts citiem Latvijas taku skriešanas izlasē, sevi vislabāk ar tempa turēšanu uz trim stundām, un Portugālē aizvadītajā pasaules līdz šim parādījis Aizkrauklē noskriets pusmaratons čempionātā 85 kilometru trasē no Alūksnes 76 minūtēs un pirmo reizi skrieti ar 78.vietu palīdzēja komandai asfalta maratona 42,195 kilometri izcīnīt 18.vietu. Trešā sacensību nākušais Andris uz rezultātu un atjaunotajā Ventspils sezona bija pagrieziena punkts, Ronimoiss maratonā finišēts pēc 2 stundām, jo Andris Ronimoiss izcīnīja 44 minūtēm un 32 sekundēm. Tajā ne tikai otro uzvaru CET, bet pašā mēnesī pamēģināts arī kalnu arī pārliecinoši triumfēja taku maratons Monblāna pakājē. skrējienā Zilonis Tumsā (ZT) un 2017.gadā Andris Ronimoiss atzīmējās ar sešiem pirmo reizi kāpa uz pjedestāla arī ārzemēs, jo ASV Jūtas štatā izcīnīja 3.vietu 50 jūdžu taku skrējienā. Šis bija startiem pasaules līmeņa sacensībās. Izņemot dalību

nosacīti īsajā pasaules čempionātā (PČ), visi pārējie bija vismaz 100 kilometru gari PK posmi, kuros vienmēr nopelnīti vairāk par 800 ITRA punktiem, trīsreiz ierindojoties TOP10 un PK sezonu noslēdzot 29.pozīcijā. PČ neparocīgajā distancē labākais latvietis izcīnīja 38.vietu, palīdzot komandai iegūt 12.vietu nacionālajā vērtējumā, kas ir iepriekš nebijis sasniegums. Par komandu netika aizmirsts arī Stirnu

VIZĪTKARTE Andris Ronimoiss Taku skrējieni (ārzemēs) – 47 (15) Ultra garie taku skrējieni – 19 Uzvaras taku skrējienos Latvijā (ultras) – 7 (4) Dalība Taku PČ – 2016, 2017 Dalība Rogaininga PČ – 2.vieta (2017, Rāzna) Personiskie rekordi šosejā: Maratons (2017, Rīga) – 2:34:12 Pusmaratons (2017, Jelgava) – 1:10:26 10 km (2017, Saldus) – 0:32:51

buka sešos posmos, jo palīdzēts RIEKSTI komandai uzvarēt visus niknākos konkurentus cīņā par 2017. gada labāko taku skriešanas komandu Latvijā. Ceļā uz to izcīnīta 2.vieta Lūša sezonas kopvērtējumā. Saspringtā sacensību kalendāra dēļ nācās atteikties no starta seriālā Skrien Latvija un garākajos pašmāju taku skrējienos, taču pie izdevības tika uzvarēts gan Valkas Neiespējamā skrējiena 50 kilometru distancē, gan CET 23 kilometru satelītā, kā arī uzvarēts Noskrien Ziemu posmā. Lai arī visa uzmanība tiek veltīta taku skriešanai un asfalta specifiskie treniņi palikuši otrajā plānā, ceturtās skriešanas sezonas retie starti bijuši žilbinoši – 10 kilometru Rozentāla skriešanas svētkos Saldū aiz muguras palika vairāki favorīti un trešā vieta izcīnīta nepilnās 33 minūtēs. Teju katrs šosejas skrējējs kārotu pusmaratonu noskriet 70 minūtēs, Andris Ronimoiss to gandrīz izdarīja savā vienīgajā sezonas startā Jelgavā, paliekot uzreiz aiz godalgoto trijnieka. Bet klasiskajā Rīgas maratonā tikai pēdējos kilometros garām tika palaistas ātrākās Ziemeļāfrikas dāmas un finišēts 2 stundās, 34 minūtēs un 12 sekundēs. 2017.gads iegāja vēsturē ar dalību arī Latvijā notiekošajā PČ rogainingā, kur Andris Ronimoiss pielika punktu (vai treknu komatu) šim sporta veidam, kurā debitēja tālajā 2012.gadā, kad izmēģināti spēki arī piedzīvojumu sacensībās xRace, kur startēts līdz pat aizpērnajam gadam un 14 sacensībās piecu sezonu laikā reiz pat tikts līdz otrajai vietai Tautas klases ieskaitē. Rogainingos Andra Ronimoisa sekmes bija daudz spožākas – jau savās astotajās sacensībās – Vaidavas 6 stundu rogainingā 2014.gada novembrī tikai izcīnīta pirmā uzvara, kur viena no panākumu atslēgām bija prasmīgs komandas biedrs Zigmunds Bībers. Nākamajos gados sekoja vēl virkne uzvaru, taču ar augsta līmeņa taku skriešanu grūti savienojamajā sporta veidā noslēdzošais starts vainagojās ar PČ sudraba medaļu pērnvasar Rāznas pusē. 640, 676, 741 un 823 ir gluži kā ģeometriskās progresijas skaitļi, kas pēdējos četros gados raksturo Andra Ronimoisa izaugsmi ITRA reitingu tabulās. Andris Ronimoiss ir vienīgais Latvijas taku skrējējs ar reitingu virs 800 ITRA snieguma indeksa. 2018.gads sākts ar pamatīgiem treniņiem Latvijas ziemā, rūpīgi izstrādātu sezonas sacensību plānu un pirmajiem startiem ārvalstīs. Februāra beigās neveiksmīgs izrādījās trešais starts Kanāriju salās, kur pērn izcīnīti 842 ITRA reitinga punkti un gūta augstā 11.vieta. Martā izcīnīta 4.vieta dubļainajā un aukstajā Parīzes Eco Trail, savukārt aprīlī ar Stirnu buku tiek atklāta Latvijas taku skriešanas sacensību sezona. Par tālākajiem plāniem piektajā sezonā vaicājām pašam skrējējam. Esi viens no uzvaras kaldinātājiem RIEKSTI komandā, kā vērtē šī gada izredzes nosargāt titulu, ko ieguvāt pērn Karostā? Komandas mērķis arī šajā sezonā ir uzvarēt kopvērtējumā. Mūsu lielākais spēks ir komandas saliedētība un stabilitāte. Bez šiem atribūtiem, sezonas kopvērtējumā ir grūti uzvarēt un domāju, ka arī šajā sezonā mēs esam favorīti.

Kādi ir individuālie plāni šī gada Stirnu buka sezonā? Skriešu Zaķa distanci. Vienīgais mērķis ir palīdzēt komandai, bet kopumā Stirnu buki paredzēti kā ātrie treniņi. Kuri būs Tavi galveni šīs sezonas starti? Kādi ir galvenie mērķi? Galvenie starti ir ārzemju sacensības. Šajā gadā vēlos labi nostartēt Madeira Island Ultra Trail aprīļa beigās, Pasaules čempionātā maijā un CCC skrējienā Monblāna pakājē augusta beigās. Labs sniegums neskādēs arī Rīga – Valmiera skrējienā, kur gribētos labot trases rekordu.

VASARA 2017

(02) CENA 3,50

eur

VASARÂ SPORTOJAM ĀRĀ! KUR BĒRNU VEST SPORTOT?

SPORTS UN BALLÎTES – KAS NO TĀ SANĀK?

LOKANÎBU TRENÇJAM VASARÂ! KĀPĒC?

Lasi Manizurnali.lv abonēto žurnālu datorā vai mobilajā ierīcē BEZ MAKSAS visā abonētajā periodā!

par 9 €! Vairāk Manizurnali.lv

APSKATS:

Tavs novēlējums Stirnu bukiem! Izbaudiet katru minūti gan trasē, gan ārpus tās! Atceraties, ka mūzikas klausīšanās taku skrējienā ir bīstama nodarbe sev un citiem!

RUDENS 2017

Pastāsti par savu veiksmīgāko skrējienu! Negribas izcelt nevienu no startiem. Par veiksmīgiem startiem uzskatu tos, kuros arī beigu daļā spēju būt augstā līmenī. Tā ir laba sajūta, kad pēc simtā kilometra joprojām vari skriet ātrā tempā, kamēr skrējēji apkārt jau sāk pamatīgi buksēt. Ne vienmēr tas sanāk, bet kopumā uzskatu to par vienu no saviem lielākajiem trumpjiem.

EJ!

VASARA 2017

Abonē DEKO otrajam pusgadam

LABĀKIE

SUP PIEDZÎVOJUMU MARÐRUTI NŪJOŠANAS STRATĒĢIJAS.

DEKO JŪNIJS/JŪLIJS

LĪDZ 20. JŪLIJAM!

AKTĪVA DZĪVESVEIDA UN PIEDZĪVOJUMU ŽURNĀLS

EJ!

Piedalies arī Latvijas taku skriešanas izlases komplektēšanā, kā vērtē mūsu izredzes 12.maijā Spānijas kalnu takās? Domāju, ka ar katru gadu braucam arvien spēcīgākā sastāvā un kļūstam konkurētspējīgāki. Žēl, ka šogad vīriešu komandā nebūs Andreja Jesko un dāmu komandā nebūs Lauras Čakles un Iritas Puķītes. Pat ar šiem iztrūkumiem, uzskatu, ka abas izlases būs spēcīgākas kā pirms gada, un īpaši lielas cerības lieku uz sieviešu izlases izaugsmi.

KURU HIDROTĒRPU IZVĒLĒTIES?

KÂPÇC VISPÂR VÇRTS NÛJOT? TAKAS PRET ASFALTU – KURŠ KURU?

AR KO SÂKT PÇC DÎKSTÂVES

RUDENS 2017

(03) CENA 3,50

eur

NERAUSTIES NO

RUDENS! KRAVĀJAM CEĻASOMU UN: MEKLĒJAM PIEDZĪVOJUMUS PASAULĒ

ATGRIEŽAMIES PIE SAKNĒM

ANIMAL WORKOUT

DODAMIES NO KOLKAS UZ DUBULTIEM SĒRFOJAM ŠRILANKĀ

KAS NOTIEK AR MUSKUÏIEM MIEGA LAIKÂ? IZMĒĢINAM:

EJAM SPĒLĒT TENISU!

KĻŪDAS

SPORTA ZÂLÇ

FITNESS + SAUNA:

NELABAIS SLĒPJAS DETAĻĀS

VEGĀNU MATEMĀTIKA SKAIDROJAM:

KĀDĒĻ PĒC SPORTA SĀP MUGURA?

EJ! – VIENĪGAIS AKTĪVA DZĪVESVEIDA UN PIEDZĪVOJUMU ŽURNĀLS LATVIJĀ. KATRĀ NUMURĀ JAUDĪGI PIEDZĪVOJUMU STĀSTI, AIZRAUJOŠI MARŠRUTI UN GALAMĒRĶI, KĀ ARĪ SPECIĀLISTU PADOMI EFEKTĪVĀKIEM TRENIŅIEM UN KĀRTĪGA IEDVESMAS DEVA DZĪVEI KUSTĪBĀ. NERAUSTIES! 33

Taku

ana š skrie

Teksts: Linda Beldava, Heiki Rebane, Janek Oblikas, Marathon100.com

Kas notiek kaimiņos? Igauņu skriešanas kalendārs ir pilns ar sacensībām – tajā piedalīties gribētājiem 2018.gadā atrodami vairāk nekā 400 skrējieni.

Lai

arī puse no skrējieniem ir tradicionālie asfaltnieki, sacensību dažādība pēdējo pāris gadu laikā ir strauji paplašinājusies – nakts skrējieni, šķēršļu skrējieni, maratona stafetes, alus skrējieni, virtuālie un taku skrējieni jeb treili. Igaunijā ir pat stadiona maratons un iekštelpu maratons – tātad izvēle it visām gaumēm. Arī taku skriešana ir piedzīvojusi jūtamu izaugsmi pēdējo pāris gadu laikā, lai arī tā ir bijusi būtiska igauņu skriešanas kultūras daļa jau vairākas desmitgades.

Senākais Igaunijas taku skrējiens ir skrējiens apkārt Vīlandes ezeram, kurš šogad norisināsies jau 89.reizi. Tas katru gadu notiek 1.maijā, kas tāpat kā pie mums ir svētku diena. Šis skrējiens ir interesants ar to, ka skrējējs pats var izvēlēties savu skriešanas taku – skriet pa sausāko apkārt, vai pa taisno cauri purvam. Trases garums ir aptuveni 12 km un tajā parasti piedalās ap 3000 dalībnieku. Otrs senākais ir Tartu taku maratons, kas notiek jau aptuveni 35 gadus. Šogad tas norisināsies 13.maijā un pēc organizatoru teiktā tas esot lielākais taku skrējiens Baltijā. Lai arī Taku maratons nav sarežģīts, tas piedāvā lielu dažādību. Tradicionālā distance taku maratonā parasti bijusi 23km gara, bet ir arī pieejamas satelītdistances – 5 un 10km garumā. Šogad organizatori piedāvā arī 42km distances izvēli, kas pavasarīgajās Igaunijas

lauku ārēs jāpieveic 6 stundu laikā. Ja Tu esi skarbāku taku piekritējs, tad nenošausi greizi, izvēloties kādu no ACE Adventure team organizētajiem pasākumiem. 19.maijā – Tallin City Trail – taku skrējiens pilsētā. Lai nemaldina nosaukums, Tallinas pilsētas taku skrējiens esot grūtākais Igaunijas pusmaratons, kurā brīžiem vienīgā pārvietošanās iespēja esot četrrāpus augšup kalnā. Ir iespējams izvēlēties arī distances īsākas par pusmaratonu – 8 vai 13 km un iegūt to pašu pieredzi tikai īsākā laika posma. Pērn pat Igaunijas prezidents esot piedalījies šajās sacensībās (tāpat kā Tartu taku maratonā) Igauņu taku maratons 14.oktobrī. Pamata distance ir maratons, bet ir pieejama arī 23km distance. Tas notiek Lahemaa dabas rezervātā, kas oktobrī esot ļoti skaists. Lai arī apstākļi trasē varētu šķist biedējoši – izstāšanās trasē nav iespējama, jo nav transporta piebraukšanas iespēju, tomēr kontrollaiks esot ļoti draudzīgs – organizatori ir paredzējuši 9 stundas maratona finišēšanai, tā kā faktiski šis maratons ir pieveicams kaut pastaigas solī. Ļoti tālredzīgs lēmums, jo elpu aizraujošajiem purva un meža skatiem ātri cauri nemaz skriet var negribēties. Sacensību organizētāji ACE Adventure team ir starp Top 6 piedzīvojumu sacensību organizētājiem pasaulē, tātad ar piedzīvojumiem viņu organizētajās sacensībās varat droši rēķināties.

FOTO: Ülemiste järve jooks, Kõrvemaa Kevadjooks, Mispo Maastikumaraton, Pääsküla raba maraton

Liela daļa taku skrējienu notiek Igaunijas dienvidu daļā, netālu no Latvijas robežas, kur uzkalniņi ir nedaudz stāvāki un augstāki. Rõuge Trail Tour ir trīs dienu pasākums, kas notiek nedēļas nogalē no 13. – 15.jūlijam. Ir arī vienas dienas distanču izvēles iespējas – 21, 42, 63 vai 84km garumā. Haanja Ultra 100 jau latviešiem ir zināms, šis ir otrs šīs komandas rīkotais pasākums, tas parasti noris oktobra beigās. Garākā distance, kā jau saka priekšā nosaukums, ir 100km gara, trase ierīkota 6,6km garā aplī, un skrējēji ir tiesīgi izvēlēties, cik garu distanci (cik apļus) tie skries. Galvenais iekļauties kontrollaikā – 14 stundās. Vēl vienas latviešu iecienītas sacensības ir Laulasmaa ultra, kas šogad notiks 9.-10.jūnijā kā vienmēr skaistajā piejūras priežu mežā Tallinas pievārtē. Šīs ir vēl vienas sacensības, kur dalībnieks pats izvēlas, cik skriet. Tomēr ir daži ierobežojumi – 211 kilometri vai 36 stundas. Kuru sasniegsi pirmo? Laba izvēle nakts skriešanas entuziastiem – lukturu gaismā viss ir pavisam citāds, ar dabas skaņām visapkārt. Īsta saulgriežu romantika! Lai arī taku ultras ir labs veids kā iepazīt dabu un apkārtni mērojot to kājām, tomēr ir Igaunijā arī īsāki taku skrējieni. Vienīgais taku Igaunijas taku skrējienu seriāls notiek mazajā Elvas pilsētā Dienvidigaunijā. Elva Metsajooksud (Elvas mežu skrējieni) notiek 6.maijā, 26.maijā un 15.jūlijā. Distances ir garumā līdz 10 kilometriem, bet takas ir tikpat prasīgas kā garākos skrējienos, tā kā nenovērtējiet dabu par zemu. Vieni no starptautiskākajiem Igaunijas taku skrējieniem ir Mispo Maastikumaraton, kas notiek jūlijā nelielā pilsētā Vendrā. Katru gadu šeit sarodas daudz dalībnieku no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas un, protams, arī Latvijas. Sacensības notiek 7km takās cauri mežam, nelielam ciematam un arī ganībām. Tā kā jābūt uzmanīgam, kur liec kāju. Var būt diezgan

slideni... Tā kā jūlijs Igaunijā ir karstākais mēnesis, tad, ja esi uzkarsis, ir lieliska iespēja atveldzēties startam blakus esošajā upē un turpināt savu skrējienu. Pilns Igaunijas taku skrējienu kalendārs ir atrodams vietnē marathon100.com. Meklētājs gan ir igauņu valodā, bet, ja esi ieinteresēts skrējējs, tad Tev jāiemācās vien divi igauņu vārdi: Rajakate – segums un Maastik, kas nozīmē taka. Tiekamies Igaunijas maastiku skrējienos!

Pilns Igaunijas taku skrējienu kalendārs marathon100.com 37

DĀ N E L KA

IESAKA: rimants liepiņš

APRĪLIS P

sestdiena

svētdiena 1

8 Tērvetes meža STIRNU BUKS

Latvijas Goda apļa skrējiens Engurē

Jūrmalas skriešanas svētki

Daugavpils pusmaratons

MAIJS P

sestdiena

svētdiena

ZILO KALNU STIRNU BUKS

Coastline Trek, Liepāja

Tartu meža maratons

Laukinis trail Plateliai

20 20

Lattelecom Rīgas maratons

Rēzeknes pusmaratons

sestdiena

svētdiena

JŪNIJS P

Piebalgas STIRNU BUKS Laulasmaa ultra

EcoTrail Stockholm

25 38

23 Skrējiensoļojums

30 30

Rīga – Valmiera

Vilkaču maratons, Tukuma novads

Nakts taku skrējiens Zilonis Babītē

Ventspils maratons

15.

APR.

22. APR.

Latvijas Goda apļa skrējiens

Klapkalnciems – Engure. Piejūras kāpas un takas. enguresnovads.lv

18 / 14 / 10 / 5 / 2.5 km

12. mai.

29. APR.

MAI.

Daugavpils pusmaratons

ZILO KALNU STIRNU BUKS

Majoru pludmalē. maratoni.lv

Skrien Latvija! bigbankskrienlatvija.lv

Ogre stirnubuks.lv

5 / 10 / 21km

5 / 10 / 21.1 km

5 / 10 / 21 / 30 km

13. mai.

19. mai.

20. mai.

Coastline Trek

Tartu meža maratons, Igaunija

Laukinis trail Plateliai

Lattelecom Rīgas maratons

Liepāja. Piekrastes pārgājiens. coastlinetrek.com

Lielākais taku skrējiens Baltijā. tartumaraton.ee

Lietuva. Taku skrējienu seriāls. laukinistrail.weebly.com

Rīga. lattelecomrigasmaratons.lv

1 0/2 5/5 0/75/ 1 0 0 km

5 / 10 / 23 / 42 km

7 / 15 / 26 km

6 / 10 / 21.1 / 42.2 km

27. mai.

JŪN.

Rēzeknes pusmaratons

Zilonis Babītē

JŪN.

Piebalgas STIRNU BUKS

Laulasmaa ultra, Igaunija

Skrien Latvija! bigbankskrienlatvija.lv

Nakts taku skrējiens. cet.lv

Jaunpiebalga stirnubuks.lv

Baltijā garākais ultramaratrons. estonianultrarunners.com

5 / 10 / 21.1 km

12 / 29 / 42 km

5 / 10 / 21 / 30 km

21 / 42 / 32h / 211 km

16. JŪN.

EcoTrail Stockholm

Zviedrija. Taku skrējiens pilsētvidē. stockholm.ecotrail. com 8 / 16 / 45 / 80 km

17.

JŪN.

Ventspils pusmaratons

23. JŪN.

30. JŪN.

Rīga – Valmiera

Vilkaču maratons

Skrien Latvija! bigbankskrienlatvija.lv

Skrējiensoļojums

Iespējams, grūtākais maratons Latvijā. vilkacumaratons.lv

5 / 10 / 21.1 / 42 km

107 km

42.2 km

pamanits

meza

Kurš Stirnu buks var uzlekt visaugstāk? Kurš, skrienot distancē, var salasīt skaistāko puķu pušķi? Kurš uzlikt lielākos ragus un parādīt platāko smaidu? Kurš tiks pamanīts mežā? Šoreiz tā ir Dana. Viņa nespēj skriet mežā bez smaida, viņai patīk dubļu vannas un, reiz sākusi skriet Stirnu buka seriālā, tā arī turpinās skriet mežā.

Dana Mačtama Kā tu nokļuvi līdz skriešanai mežā? Man pirmais Stirnu buks bija arī mans pirmais skrējiens mežā. Pirms tam skrēju tikai nepilnu gadu. Kaut kā sanāca, ka „sakūlos” ar skrējējiem, tad tā visa lieta arī panesās. 2015. gadā aizbraucām uz Garkalnes posmu, jo atminu, ka mūsu skrējējmeitenes ar sajūsmu stāstīja par vienu foršu skrējienu, kas jāskrien mežā

un saucas Stirnu buks. Vēl padomāju, tāds fīčīgs nosaukums! Tad nu devāmies ar draugu uz Garkalni. Atceros, ka laikapstākļi bija stipri nelabvēlīgi – lija stiprs lietus, pat tika pārcelts starts, bet tas nebūt nebija traucēklis. Skrējiens bija fantastisks, atmosfēra pilna pozitīvisma. Nevienam netraucēja ne lietus, ne vējš. Tā arī saslimu ar Stirnu buku.

Teksts: Signis Vāvere

Kurš no Stirnu buka zvēriem esi Tu? Līdz pagājušā gada Kornetu Stirnu bukam biju vispārīgākais Zaķis. Visus trīs gadus nolēcu pa zaķa takām. Tā nu sanāca, ka sāku gatavoties Berlīnes maratonam, bija nepieciešamība skriet garākus treniņus un, protams, likumsakarīgi arī no zaķēna pārlēkt uz kaut ko lielāku. Kornetos noskrēju savu pirmo Stirnu buka distanci, un, jā..., sapratu, ka Zaķa trasē vairs neatgriezīšos. Un tad jau nākamajā posmā devos Lūša trasē, un šobrīd varu apgalvot, esmu Lūsis, 100% Lūsis! Tavs labākais Stirnu buka posms? Viennozīmīgi Kornetu posms! Es laikam biju vienīgā, kas tik ļoti priecājās par tik daudz dubļiem. Zinu, ka visu trasi skrēju un smaidīju. Tā kā tā arī bija mana pirmā Stirnu buka distance, vēl jo vairāk tas ļoti palicis atmiņā. Skrējiens man bija viegls, laikam laimes hormoni dzina uz priekšu. Kur būtu Stirnu bukam jālec? Domāju, ka Ventspils daudzie un enerģiskie Stirnu buka skrējēji ir pelnījuši Stirnu buka lēcienu arī šeit. Un kā gan citādāk, mūsu kalns gaida savus sprinta skrējējus. Kas vislabāk patīk trasē? Kā Nr.1 noteikti liktu atmosfēru. Nezinu, kā organizatori to panākuši, bet Bukā valdošā atmosfēra ir tāda, kā nekur citur! Mežs, smaidīgi cilvēki apkārt, skaistas vietas…viss ir tāds...ļoti uzlādējošs…ļoti pozitīvi uzlādējošs. Pēc katra posma vēl vairākas dienas esmu šo sajūtu varā! Protams, trase nav iedomājama bez sprinta etapa – nevaru noformulēt savas attiecības ar to, bet cienu... cik nu varu. Kas Stirnu bukam pietrūkst? Man personīgi CocaCola trasē pēc 20 km! Bet, ja nopietni, nevaru pat nevienu trūkumu iedomāties. Organizatori katru posmu ir pacentušies noorganizēt

Mežs, smaidīgi cilvēki apkārt, skaistas vietas… viss ir tāds... ļoti uzlādējošs… ļoti pozitīvi uzlādējošs.

maksimāli labi un profesionāli, daudz domājot par dalībnieku noskaņojumu un labsajūtu! Varbūt vairāk piedomāt pie iespējas noskaloties pēc distances. Otra foršākā lieta pēc taku skriešanas? Ļoti laba itāļu pica un šokolādes kūka! Kam vajadzētu uzstāties uz Stirnu buka skatuves? Man Stirnu buks asociējas ar visu latvisko! Mūsu daba, meži, spēka zīmes, tautiskā, mūzika. Domāju, ka tādā virzienā vajadzētu arī turpināt. Latvijā ir daudz šāda žanra grupu un izpildītāju. Cik Stirnu bukos esi piedalījies? Vieglāk būs atbildēt, cik bukos neesmu piedalījusies. Nebiju uz pašu pirmo buka lēcienu 2014. gadā un pagājušajā gadā uz Tērvetes posmu. Bet ir attaisnojumi – par pirmo nezināju un Tērvetes posma vietā biju Berlīnes maratona trasē. Kura ir tava komanda? Moller Auto Ventspils/MRC.

MEŽĀ! SMADZEŅU TRENIŅŠ

SIRDS GATAVĪBA

Smadzenes nevēlas, lai tu skrietu garus gabalus. Pareizāk, tās negrib, ka ķermenim tiek nodarīts pāri. Lai to novērstu, pārlieku lielas slodzes laikā tās vienkārši var beigt muskuļiem sūtīt kustību impulsus. Un dažkārt tas notiek, vēl ilgi pirms muskuļiem draud reālas briesmas. GATAVS: treniņu laikā smadzenes saprot, ka nav nemaz tik slikti ļaut ķermenim nedaudz pamocīties vai iebraukt rezervēs. Ķermenis iemācās turēt tempu savu spēju robežās, kā arī nesūta smadzenēm trauksmes signālus – tas jau pazīst slodzi.

Treniņos pieveikt lielus attālumus tiek gatavotas ne vien kājas, bet arī sirds. Treniņu gaitā palielinās tās tilpums – tu burtiski kļūsti par labāku cilvēku. Labāku skrējēju.

NEESI GATAVS: palielinoties slodzei, smadzenes no ķermeņa sāks saņemt aizvien vairāk trauksmes signālu. Temperatūra ceļas! Pazūd degviela! Sirds netiek līdzi kājām! Pietrūkst skābekļa! Kad iedegas visas trauksmes lampiņas, smadzenes var neizturēt un noraut pa bremzēm.

GATAVS: pieauguša cilvēka sirdij minūtes laikā caur sevi jāizpumpē aptuveni pieci litri asiņu. Vidēji sirds to izdara 72 sitienos. Pareizi trenējoties, sirds muskulis kļūst jaudīgāks un šo pašu asiņu apjomu spēj izlaist caur sirdi mazāk sitienos. Tas nozīmē – viena sirdspuksta laikā ķermenim tiek nogādāts lielāks apjoms asiņu un skābekļa, kas īpaši svarīgi slodzes apstākļos, kad sirdij jāstrādā turborežīmā.

ASINSVADU KAPACITĀTE Kapilāri – mazākie no asinsvadiem – nogādā skābekli un barības vielas muskuļu šķiedrās, kā arī aizvada projām vielmaiņas galaproduktus. GATAVS: treniņos ķermenis saprot, ka ar esošajiem kapilāriem nepietiek, lai apgādātu muskuļus ar nepieciešamo skābekli, un būvē jaunus kapilāru ceļus, lai nodrošinātu muskuļus ar pieprasīto skābekļa daudzumu.

NEESI GATAVS: netrenēta sirds slodzes apstākļos nespēj nodrošināt ķermeni ar nepieciešamo skābekļa un asins daudzumu. Sirds it kā strādā ar maksimālu jaudu, bet ķermenim joprojām vajag vairāk. Tas nozīmē – skrējiens drīzāk būs mocības.

NEESI GATAVS: pēkšņā aerobā slodze un skābekļa nepieciešamība pārslogo sistēmu, un kapilāri nespēj efektīvi nogādāt uz muskuļiem skābekli, kā arī izvadīt galaproduktus.

STĀ STA

MUSKUĻU SPĒKS

Ja šķiet, ka šis gads ir kā radīts pirmajam (otrajam vai trešajam) Stirnu Buka skrējienam, atliek vien pārliecināties, vai ķermenis tam ir gatavs.

Muskuļu šķiedras ir kā mikroskopiskas gumijas, kas slodzes laikā staipās, staipās, kamēr vājākās no tām plīst. Pēcāk šīs saplīsušās šķiedras tiek aizstātas ar jaunām, jau stiprākām šķiedrām. NEESI GATAVS: netrenēti muskuļi sastāv no šķiedrām, kas nav gatavas slodzei. Ilgāka skrējiena laikā tās sāk plīst, muskuļiem pazūd spēks, un pēcāk tie ir sāpīgi dienām ilgi.

VASARA 2017

(02) CENA 3,50

eur

VASARÂ SPORTOJAM ĀRĀ! KUR BĒRNU VEST SPORTOT?

KAS NO TĀ SANĀK?

GATAVS: saprātīgi treniņi ar attiecīgām atjaunošanās pauzēm pieradina kaulus pie slodzes – tie kļūst cietāki un izturīgāki, ievērojami samazinot traumu rašanās risku.

NEESI GATAVS: cilvēkam, kurš nav pienācīgi trenējies, kauli ir trauslāki, poraināki – tie nav gatavi pieveikt 50 tūkstoš soļu, un var rasties pat tik nepatīkama trauma kā stresa lūzums jeb kaulu plaisas.

LOKANÎBU TRENÇJAM VASARÂ!

DEKO JŪNIJS/JŪLIJS

KĀPĒC?

Lasi Manizurnali.lv abonēto žurnālu datorā vai mobilajā ierīcē BEZ MAKSAS visā abonētajā periodā!

LĪDZ 20. JŪLIJAM!

Abonē DEKO otrajam pusgadam

par 9 €! Vairāk Manizurnali.lv

APSKATS:

Skrējienā kaatra soļa smagums trīs reizes pārsniedz cilvēka ķermeņa masu. Treniņu laikā kauli pielāgojas slodzei, kļūstot blīvāki un cietāki.

RUDENS 2017

VASARA 2017

NŪJOŠANAS STRATĒĢIJAS.

SPORTS UN BALLÎTES –

KAULU SPĒKS

EJ!

LABĀKIE

SUP PIEDZÎVOJUMU MARÐRUTI

A N I TA KA Ž E M Ā KA , maratoniste un skriešanas trenere

AKTĪVA DZĪVESVEIDA UN PIEDZĪVOJUMU ŽURNĀLS

EJ!

GATAVS: trenēti muskuļi vajās šķiedras jau ir pārvērtuši spēcīgākās – tie ir izturīgi un nogurst lēnāk.

KURU HIDROTĒRPU IZVĒLĒTIES?

KÂPÇC VISPÂR VÇRTS NÛJOT? TAKAS PRET ASFALTU – KURŠ KURU?

AR KO SÂKT PÇC DÎKSTÂVES

RUDENS 2017

(03) CENA 3,50

eur

NERAUSTIES NO

RUDENS! KRAVĀJAM CEĻASOMU UN: MEKLĒJAM PIEDZĪVOJUMUS PASAULĒ

ATGRIEŽAMIES PIE SAKNĒM

ANIMAL WORKOUT

DODAMIES NO KOLKAS UZ DUBULTIEM SĒRFOJAM ŠRILANKĀ

KAS NOTIEK AR MUSKUÏIEM MIEGA LAIKÂ? IZMĒĢINAM:

EJAM SPĒLĒT TENISU!

KĻŪDAS

SPORTA ZÂLÇ

FITNESS + SAUNA:

NELABAIS SLĒPJAS DETAĻĀS

VEGĀNU MATEMĀTIKA SKAIDROJAM:

KĀDĒĻ PĒC SPORTA SĀP MUGURA?

CITUS INTERESANTUS FAKTUS UN STĀSTUS MEKLĒ ŽURNĀLĀ 43

da n a om

Teksts: Santa Roze | FOTO: no personiskā ARHĪVA

VSK Noskrien

Divplākšņi Taku skriešana ir individuāls sporta veids. Tu, mežs, tava taka un neviens cits it kā nav vajadzīgs. Tai pat laikā tieši komandā ir spēks. Gan motivējot sevi treniņam, gan izejot uz startu Stirnu buka sacensībās. Turpmāk ik reiz izcelsim vienu komandu, lai tā tastāsta, kā tā radās, kas un kāpēc to satur kopā, lai paši izstāsta! Jo mūs, piemēram, vienmēr ir interesējis, kas tie tādi Divplākšņi, kur viņi lido, kāpēc nesteidzas un – no kā pārtiek!

Vēsture

Komanda izveidojusies pilnīgi neplānoti. Reiz kādai Pārdaugavas fizkultūrietei gribējās sameklēt vien pāris kompanjonu, ar kuriem šad tad paskriet kopā lēnākā tempā. Šo vēlmi sadzirdēja Andulis Šmidlers un 2013. gada 19. jūnijā VSK Noskrien kalendārā ievietoja pasākumu “Divplākšņi – 1. koptreniņš”. Un tā treniņu pēc treniņa, un nu 4. aprīlī aizvadīts jau 250. koptreniņš, un 19. jūnijā Divplākšņi jubilejas kūkai pūtīs jau piecas svecītes.

Koptreniņi

Pārdaugavā (pie 2. tramvaja sliedēm zem Imantas tilta, pieturā “Jūrmalas gatve”) katru trešdienu plkst. 19.00 kopā savācas draudzīgu, savstarpēji atbalstošu skrējēju pulciņš un skrien mierīgi, ar baudu. Aptuvenais temps ap 6:30 (bet var būt visādi). Pievienoties un atvienoties no pamatgrupas iespējams jebkurā skrējiena posmā. Plānotajiem Divplākšņu koptreniņu maršrutiem var sekot līdzi www.noskrien.lv kalendārā.

Biedru skaits

Precīzi nav apzināts un biedru uzskaite netiek veikta. Uzskatām par savējo ikvienu, kurš pats jūtas mums piederīgs, pat ja ikdienā skrien pa citiem maršrutiem. Lēšam, ka nepilnu 5 gadu laikā koptreniņus apmeklējuši ap 50 dalībnieku. Koptreniņos skrējēju skaits var svārstīties no 2 līdz 20, bet tradicionālās Divplākšņu gada noslēguma balles parasti apmeklē ap 30 Divplākšņu.

Interesantākie maršruti

Kad kompānija auga, trenētība arī, un kļuva garlaicīgi skraidīt tikai pa asfaltētiem celiņiem vien,

sākām meklēt asākas izjūtas applūdušajā Spilvas lidlaukā, Vampīrkalniņā, Imantas mežā krēslā, negaisā, pilnmēness laikā. Apskatītas, šķiet, visas Pārdaugavā atrodamās muižas, muižu drupas un viss, kam varētu jebkad būt bijusi kāda saistība ar muižām. Tradicionālais pavasara koptreniņš sakuru ziedēšanas laikā ved uz Uzvaras parku un ķiršu ziedēšanas laikā uz Voleriem. Ziemas periodā brīvdienās tiek organizēti “garie lēnie”, lai apskatītu Balto kāpu, Bumbu kalniņu, Beberbeķu ezeru, Ķemeru nacionālo parku. Kādā gada īsākajā naktī organizēts skrējiens uz Jūrmalu, lai pie jūras sagaidītu saullēktu. Organizēti koptreniņi Stokholmā un Ņujorkā.

Citas aktivitātes

Divplākšņi aktīvi iesaistās arī brīvprātīgo darbā. Skrējiensoļojumā Rīga – Valmiera mums ir pat savs kontrolpunkts Rubenē. “Baskāju ultru” esam iemīļojuši arī kā brīvprātīgie. Gadās arī pa kādam Divplāksnim Stirnu buka posmos, bet tajos gan mums vairāk patīk

Citus Stirnu buka draugu īpašos piedāvājumus meklē savā Profillapā!

skriet, ne padot ūdeni. Ziemas brīvdienās, kad sacensību mazāk, tiek rīkotas meistarklases – filcētas čības, gatavotas diegu bumbu virtenes, cepti sāļie kliņģeri un upeņu maizītes. Bagātināmies arī garīgi un kolektīvi apmeklējam Opernamu, teātra izrādes un koncertus. Patīk uzspēlēt novusu uz Ērika pašgatavotā novusa galda. Kopā svinam dzimšanas dienas un Lēšam, apaļākus koptreniņus.

Statistika

nepilnu 5 gadu laikā koptreniņus apmeklējuši ap 50 dalībnieku.

Divplākšņi savā pastāvēšanas laikā sagaidījuši 5 bērnus un 3 mazbērnus. Divplākšņiem pieder trīs Lattelecom Rīgas maratona komandu kausi maratona distancē sieviešu konkurencē. Četras divplāksnes aizskrējušas no Rīgas līdz Valmierai. Satrenējušies Stirnu buka pauguros, četri divplākšņi iekarojuši Alpu kalnu virsotņu dažādas distances. Trīs divplāksnes noskrējušas prestižo Ņujorkas maratonu.

Citi pasākumi

dažāda ilguma distancēs. Divplākšņi piekopj arī maratontūrismu un mēdz aizšaut uz tuvākām vai tālākām zemēm izskriet pa maratonam vai pusmaratonam, pie viena apskatot, kā ļautiņi skrien citur. Divplākšņiem ir tradīcija – katru rudeni kādu interesantu medaļu mums atrādīt nes Laimonis Skadiņš, visbiežāk Spartatlona (246 km skrējiens no ka Atēnām līdz Spartai).

Divplākšņi regulāri piedalās arī VSK Noskrien 24h stafetē. Par godu valsts dzimšanas dienai katru gadu tiek izskrieta Latvijas kontūra Rīgā. Tradicionāli 11. novembrī skrienam uz Krastmalu iedegt svecītes Latvijas brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņai. Pirmais Rīgas rogainings 2014. gada rudenī mūs pievērsis arī rogainingam, un divplākšņi ar karti rokās jau skrien ne tikai Rīgā, bet diezgan labi jūtas arī mežos un purvos

Ar ko Divplākšņi atšķiras no citām komandām. Ar to, ka esam foršāki! Mēs esam dažādi gan vecumos, gan raksturos, tāpēc nekad nav garlaicīgi. Mums katram savi tarakāni, kuri reizēm arī izvillojas, bet tad atkal metas kopējā dziesmā. Mēs esam atšķirīgi arī fizisko spēju ziņā. Starp mums ir divas Latvijas izlases dalībnieces (Pasaules čempionātu 100 km, 50 km, un 24h distancēs dalībnieces), ir sarežģītu kalnu taku mērotāji, ir divplākšņi, kas skriešus mēro ceļu no Rīgas uz Valmieru, ir arī tādi, kas skrien vāveres un zaķus Stirnu bukā. Taču lepojamies ar jebkura mūsējā sniegumu vienlīdz stipri!

Noslēgumā

Ar patiesu prieku sagaidām mūsu pulkā katru jaunu seju. Ja nejūties gana ātrs, ja jūties savās kedās vientuļš, vai vienkārši meklē foršu kompāniju pēcmaču lēnajam atslodzes skrējienam, tad trešdienu vakari ar Divplākšņiem tempā ap 6:30 min/km ir arī Tavējie!

UMS VOJ I A PIEDZ K U B STIRNU

Pa īstam #esesmustirnubuks Stirnu buka posmā Gaujas senlejā

tirnu buka diena. Pirmo reizi pa īstam varēšu teikt: “Es esmu stirnu buks”. Kā parasti ar Emīliju izskrienam Susuru. Šoreiz skrienamā trase tāda šaura sanākusi. Emīlija prātīga, garām nelaužas. Skubinu viņu apsteigt priekšā skrienošos, jo no malas izskatās, ka viņai viegli, vēlāk saprotu, ka tā nemaz nav. Tad atgādināju, ka jāskrien, lai ir prieks, tad tas arī parādās sejā. Tur jau arī finišs, dod pieci un medaļa. Izrādās viens mazais, man zināmais ķipars finišējis un pagājis garām savai mammai. Atdevu Emīliju

pieskatīšanai savai mammai un iesildīšanās nolūkos izskrienu vēlreiz Susura trasi, pa ceļam dzirdu kā mazo meklē, bet nekur neredzēju. Kamēr tiku atpakaļ līdz finišam, bērns jau bija atradies un visi mierīgi. Tālāk VSK Noskrien Blonde kopbilde. Starts ātrāk kā parasti, kad skrienu Zaķi, bet tik patīkami, ka varu pilnīgi neiespringt, jo plānā lēns, mierīgs baudas skrējiens, jo tas ir mans pēdējais Stirnu buka skrējiens šajā sezonā, jo Liepājas posmā nevarēšu piedalīties. Sākumā jautri čiloju ar Jutu. Skrienu tā,

Teksts: Zane Ivanāne

ka var ļoti viegli runāt. Laime pilnīga. Tad seko trases pārsteigums, kas bija labi noturēts noslēpumā, jo par to uzzināju tikai nonākot līdz tam. WOW!!! Skrējām cari PSRS bunkuram, kurš atklāts apskatei. Šajā vietā sapratu, ka ir bijusi pareiza izvēle skriet Stirnu buka trasi, nevis Zaķi kā līdz šim. Nabaga tūristi, kas uz trepēm, pie sienas piespiedušies savas lielās acis klapēja mūsu virzienā. Līdz ar bunkuru, pamainījās arī trase. Ja līdz tam taka bija vienkāršāks mežs un gara taka gar Gauju, tad pēc bunkura sākās visskaistākais mežs kādu līdz šim biju redzējusi. Ļoti daudz zaļās krāsas, ļoti tīrs – tikai koki un sūnas un ļoti svaigs gaiss. Skatoties uz mežu var teikt, ka viņš likās pat mīksts un pūkains, tikai zaļš. Tur pamanīju ļoti daudz skaistas mušmires, citas sēnes arī bija, bet ļoti reti. Dominēja klasiskās – sarkanās ar baltajiem punktiņiem. Vēl kādu gabalu skrēju pilnībā baudot. Šeit Juta bija atrāvusies priekšā un es skrēju viena. Guvu neatsveramu pieredzi ilgākos skrējienos. Galvenais – nepalaist iespēju trasē paēst. Es palaidu. Pēc nosacīti neilga laika man pēkšņi TĀ sagribējās ēst, ka sajūta, ka kuņģis sarāvies, naba pieskārusies mugurkaulam. Te

Pēc bunkura sākās visskaistākais mežs kādu līdz šim biju redzējusi. man lieli prieki. Kāda esmu bijusi tālredzīga un starta komplektā ielikto riekstu un rozīņu maisījumu esmu ielikusi skrienamtērpa kabatā. Atplēsu paciņu. Mēģinu atrast rozīnes, bet nesanāk. Paņemu divus riekstus un ielieku mutē. Sanāca viegli traģikomēdiska situācija. Divi sakošļātie rieksti līp pie mēles mutē, kas nu kļuvusi par tuksnesi. Riekstus nav iespējams pakustināt, ne norīt, ne arī izspļaut. Visas siekalas, kas parādījās mutē, savāca riekti. Varētu padzerties, bet ūdeni līdzi arī nepaņēmu. Apjautājos tiem skrējējiem, ko satiku ceļā, kam redzēju, ka ir dzeramais. Vienai meitenei bija tāda pilīte (arī pirmo reizi šajā distancē, bet bija gudrāka un ūdeni paņēma līdzi), neizdzēru pēdējo. Vēlāk satiku puisi, kam bija skrienamsoma ar ūdens sistēmu. Jautāju viņam, viņš bija gatavs padalīties, bet es iztēlojos kā dzeru no trubiņas (to nekad neesmu darījusi) un kā rieksti salien tajā. Pašai smiekli, iespējams sagurums, bet nolemju, ka vēl varu izturēt un skrienu uz priekšu. Tālāk tiekam līdz lielākam ceļam, tur brīvprātīgie.

Vairāki jautājam vai dzirdīšanas punkts drīz, viņi, diemžēl, neko nezināja, bet izlēmu neķert kreņķi, jo tas atņem spēkus. Skrēju tālāk un drīz vien jau bija dzeršanas punkts.

dzimšanas dienā no savas mammas – lielisku dzeramo somu. Sajūsma! Laime, nevaru sagaidīt, kad izmantošu. #esesmustirnubuks – šoreiz pa īstam!

Starp citu, katrā dzeršanas punktā aizkavējos diezgan ilgi. Nez vai tā darītu, ja skrietu uz laiku, tomēr ūdens nozīmi skriešanas laikā jau esmu apguvusi dažādos veidos. Šeit aizdomājos par skriešanas somu ar ūdens sistēmu. Varētu dzert, kad gribu, ielikt vēl kādus sīkumus līdzi un nebūtu jākavējas dzeršanas punktos. Tālāk seko sprinta etaps, dzirdēju, ka esot nieka 250 m, bet kādam tie ir lēnākā dzīvē, jo šis kāpums esot aizņēmis 5min., man bija nedaudz mazāk, bet ieguvu lielisku bildi. Reizēm rāpoju uz četrām, reizēm uz divām, centos neapstāties, bet sanāca mirkli pastāvēt. Tas bija jau 20tais km. Biju ļoti sakoncentrējusies. Apziņa, ka sprinta etaps, liek kustēties, pat tad, ja nekas no tā nav atkarīgs. Sajutu lielu sagurumu, lepnumu par sevi, kad tiku līdz kalna virsotnei un dzēru dzirdīšanas punkta garšīgo ūdeni. Vēl pavisam neliels skrējiens, kurš ietvēra takas, koka takas no dēļiem un pakāpienus, arī tiltiņus un pats finišs, kurā finišējušie Riekstu pārstāvji tā uzmundrināja, ka attīstīju tiešām iespaidīgu ātrumu un FINIŠS! Medaļa. Ūdens. Baltais – proteīnu dzēriens. Bērni. Prieks. Plānoju 3h, domāju ar labu rezervi, bet laiks bija 3h ar ļoti mazu astīti. Šodien saņēmu stipri priekšlaicīgu dāvanu

DAB K VA TU

BIOHACKING P

ēdējā laikā cilvēkiem kļuvusi aktuāla sevis izzināšana, uzlabošana. Skrien mežā, peld āliņģos, nodarbojas ar jogu, meditē vai darina tautiskas rotas – ko nu kurš sev atradis. Kaut kur tīmeklī jau bija sanācis “garāmskrienot” sastapties ar terminu biohacking. Lai arī tuvāk ar to iepazīties nebiju atradusi iespēju, kādā prāta nostūrī sēdēja jautājums “Kas tas tāds?” Ja ir jautājums, jāmeklē arī atbilde un to meklējām pie Latvijas zināmākajiem biohakeriem. Un izrādās, ka tas ir kas tāds, ar ko nedaudz es pati un arī draugi un paziņas man apkārt katrs pa mazumiņam nodarbojas – tostarp arī Stirnu buks ir viens nopietns biohacking pasākums – ieskrienot mežā, tu esi tuvāk dabai un tās ritmam, tu kusties un uzlabo sevi, ja runājam tehniskā valodā, tu tiec apgreidots. Gluži kā kāda tehnoloģiska iekārta. Vai Tu jau esi sevī lejupielādējis aktuālākos atjauninājumus?

Par ko ir stāsts?

Biohacking - tā ir pieeja/ process, kā veikt izmaiņas savā dzīvesveidā, lai bioloģiski “uzlauztu” - uzhakotu, runājot datoru terminoloģijā, savu ķermeni un justos pēc iespējas labāk. Bioloģiski uzlaužot jeb biohakojot sevi, tiešā veidā iespējams transformēt savu ķermeni. Tā, lai justos daudz enerģiskāks, produktīvāks, spējīgāks. Kopumā – kā sevis labākā versija. Šī transformācija un sevis uzlabošana iespējama, izmantojot veselu virkni dažādu līdzekļu un instrumentu, no kuriem daudzi netiek plaši izmantoti, tiek novērtēti par zemu vai pat ir nezināmi. Rīki biohakera “instrumentu kastē” ir paredzēti optimālās dzīves veidošanai. Caur un ar zinātni, tehnoloģijām un dabu. Šis ir svarīgs aspekts, jo tas līdzsvaro virzienus, ļaujot sasniegt sabalansētu pieeju metodēm, instrumentam, pieredzēm un zināšanām.

Teksts: Artūrs Bernovskis | FOTO: MATĪSS MARKOVSKIS

Efektīvākie un lielāko iespaidu sniedzošie rīki, ar kuru palīdzību var izveidot sevi par labāko iespējamo jeb, kā mēs saucam -, par uzlaboto latvieti, ir vienkārši: miegs, uzturs, darba vide, fiziskās aktivitātes, mentālais treniņš. Šie ir lielie biohacking pamata temati un par katru no tiem var izvērst plašu lekciju ciklu. Biohacking.lv komanda un komūna pa vienam velk laukā šos instrumentus no “instrumentu kastes”. Rīko popularizējošus pasākumus jeb meetups ar lielu devu teorijas un prakses. Aktualizē tematus par sevis mērīšanu/analizēšanu. Par sevis uzlabošanu. Ar tehnoloģiju palīdzību, ar zinātniski pamatotu pieeju, ar dabas sniegtajām iespējām. Viena no biohakera galvenajām un lielākajām vērtībām ir atbalstīt katra personisko atbildību par savu veselību, labsajūtu un produktivitāti ikdienā. Gan brīvajā laikā, gan veicot profesionālos pienākumus. Šāda katram individuāla sevis uzlabošana ir jāpadara par kolektīvu pasākumu. Tādēļ kā nozīmīgu vērtību biohacking.lv uzsver arī drošas vides radīšanu, kur “uzlabotie latvieši” var viens otru atbalstīt. Tieši ar šādas komūnas un sabiedrības iesaisti, biohacking.lv mērķis – Latvija līdz 2035. gadam veselības rādītājos ir kļuvusi par vadošo visā eiropā.

Kas ir Latvijas biohacking komanda?

Māris Žunda – biohacking.lv līdzdibinātājs, vienīgais Baltijas Wim Hof elpošanas metodes sertificēts treneris, „Rūdīšanās skolas” un „Aukstummīļu kustības” dibinātājs. Wellness treneris. Artūrs Bernovskis - biohacking.lv līdzdibinātājs, uzņēmējs, vairāk nekā 10 gadu pieredze tehnoloģiju komercdarbībā. Darbinieku produktivitātes platformas efectio.com vadītājs, produktīvas un veselīgas darba vides veidotājs. Kaspars Vendelis – biohacking.lv līdzdibinātājs, vada projektu „kā nodzīvot līdz 120”, uzņēmējs, lektors, 3 bērnu tēvs, delikatešu veikala vomFASS dibinātājs. Produktivitātes koncepta ‘1-minūtes-triki’ iedzīvinātājs. Persnonīgie “KĀPĒC” stāsti? Laika gaitā papildināsies ar citu vēstnešu stāstiem! Artūrs Bernovskis – jau vairāk nekā desmit gadu esmu tehnoloģiju uzņēmējdarbībā. Pirmais projekts, ko veidoju, bija portāls Ciltskoks.lv, jo mani interesēja gēnu jautājums un faktori, kas mūs ir ietekmējuši veidoties tādiem, kādi esam izveidojušies. Ikdienā varēju sevi pieskaitīt pie darbaholiķiem. Ja Latvijā būtu anonīmo darbaholiķu grupa, man vajadzēja tur pieteikties. Labā ziņa, ka es to biju apzinājies un sapratu, ka man ir jāatrod balanss starp darbu un personīgo dzīvi. Es apzinājos savu mērķi –, lai katra nākamā diena man sagādā vēl lielāku prieku; būtiska nozīme ir sabalansētai dzīvei visās jomās - Wheel of life. Nonācu pie Biohacking lietu atziņām, kuru

pamatā bija viedo tehnoloģijas rīku izmantošana. Sāku izmantot dažādus tehniskos instrumentus, sāku iedziļināties kvalitatīvā dienas režīmā un uzturā. Sāku pētīt ikdienas paradumus. Ienākot bērniem ģimenē, daudzas ikdienas lietas bija jāmaina un jāpielāgo, un ikdienā noderēja biohacking pieeja – izvirzīt hipotēzi, testēt un atrast risinājumu mērķa sasniegšanai. Šobrīd palīdzu uzņēmumiem veidot produktīvu un veselīgu darba vidi.

Kas ir Latvijas biohacking komūna un kāpēc?

Pa vienam, individuāli ar biohakingu Latvijā nodarbojas jau daudzi. Vēl vairāk – liela daļa to dara ļoti augstā līmenī, pat nenojaušot, ka, piemēram, ASV to dēvē par biohakingu. Lūk, pirtis Amerikā ir ļoti moderns veselības uzlabošanas rīks, kas populārs kļuvis tikai nesen. Savukārt Latvijā pirts tradīcijas ir jau vairākus gadsimtus senas un pamatīgi izkoptas. Pirtnieki ir biohakeri! Nereti tieši tradīciju senums ir šķērslis efektīvu veselības uzturēšanas un uzlabošanas metožu popularizēšanā. Tādēļ ar modernas terminoloģijas ieviešanu, savā ziņā – ar jauna “iepakojuma” radīšanu, piemēram, pirts karstuma efektu nosaucot par siltuma termoģenēzi, varam iet jaunā līmenī. Tas no vienas puses. No otras – šos daudzos (pat pasaules mērogā) pieredzes bagātos biohakerus ir nepieciešams pulcēt vienotā sabiedrībā – kopienā. Par to jārunā skaļāk. Tā Biohacking.lv dibinātāji – Māris Žunda, Artūrs Bernovskis un Kaspars Vendelis – nolēmuši veikt 3 būtiskākās lietas, lai sasniegtu kopīgu mērķi, kurš formulēts sekojoši: līdz 2035. gadam Latvija veselības rādītājos ir kļuvusi par vadošo visā Eiropā.

3 pamatlietas, ko dara un turpinās darīt Biohacking.lv: 1. Apzināt visus augsta līmeņa ekspertus un iedvesmojošus praktiķus ikdienas veselības uzlabošanā un radīt viņiem kopīgu platformu ar tiem, kuri tikai nesen sākuši vai vēlas sākt sevis uzlabošanu. 2. Izveidot “instrumentu kasti”, lai padarītu sevis uzlabošanu par iespējamu. 3. Sociāli aktīvi darboties un popularizēt kustību visas Latvijas un pat Baltijas līmenī. Kādas ir oficiālās saites? Meklē notikumus un informāciju Facebook un Instagram – biohacking.lv #uzlauz #biohacking

DAB K VA TU

Teksts: Edgars Rencis | FOTO: AIVARS AUNIŅŠ

Praktiskais biohakeris Jau

vairākus gadus esmu mazliet sekojis līdzi biohakeru gaitām pasaulē, bet nu biohakeru kustība ir atnākusi arī līdz Latvijai, par ko man liels prieks. Biohakings apvieno sevī ļoti daudz dažādas tēmas, kuras katra pati par sevi man šķiet aizraujoša, bet tieši šis apvienojums zem viena jumta dod vēl papildus pienesumu. Tas ļauj sanākt kopā cilvēkiem, kuri iepriekš mēģinājuši sevi uzlabot katrs pa savam, un kopā iegūt pilnīgāku instrumentu klāstu, ko katrs var pielietot savā dzīvē, tādējādi padarot sevi par labākiem cilvēkiem. Biohakings ietver sevī datu vākšanu par sevi un savu dzīvi, tāpēc var teikt, ka es kļuvu par biohakeri 13 gadu vecumā, kad sāku detalizēti pierakstīt savu ienākošo un izejošo finanšu plūsmu. Nopietnāk ar sevi eksperimentēt sāku, kad pievērsos skriešanai un atklāju baskāju skriešanas pasauli ar saviem pētījumiem par skriešanas biomehāniku. Svarīgs biohakinga novirziens ir cilvēka saikne ar dabu, kurā iekļaujas arī baspēdošana un sazemēšanās. Pēc tam pamazām uzhakoju savus ēšanas paradumus, pievēršoties zemo ogļhidrātu patēriņa un keto diētai, pārtrauktajai gavēšanai. Eksperimentēju ar sevi, gan subjektīvi vērojot savu pašsajūtu un pētot tās saikni ar saviem skriešanas rezultātiem, gan arī paralēli tam objektīvi mērot ketonvielas beta-hidroksibutirāta līmeni asinīs (to katru dienu darīju vairāk par gadu). Arī par gulēšanas aspektu biohakings daudz runā, un arī ar savu miega procesu esmu samērā daudz eksperimentējis, gan pārejot gulēt uz grīdas (jo cilvēka skelets evolūcijas gaitā ir piemērojies gulēšanai uz cieta seguma), gan ieviešot striktu gulēšanas laika un celšanās režīmu, gan lasot pētījumus par zilās gaismas ietekmi uz melatonīna izstrādi organismā un attiecīgi tam pārveidojot savu gulēšanas vidi. Un vēl viens liels biohakinga novirziens ir aukstums, tā labvēlīgā ietekme

uz mūsu ķermeni. Esmu sācis regulāri līdz āliņģos, jau vairākus gadus ziemā staigāju apkārt sandalēs un T-kreklā, kā arī piekopju dažāda cita veida rūdīšanās paradumus. Tas viss kopumā ļāvis man daudz labāk izprast savu organismu, pamanīt sīkas lietas, kas izskaužamas jau saknē, kamēr tās nav kļuvušas par slimību. Rezultātā esmu kļuvis daudz veselīgāks, kas savukārt ļāvis man vairāk laika no savas dzīves izmantot lietderīgi – sportojot un nodarbojoties ar saviem hobijiem. Tas savukārt ļāvis man sasniegt augstākas personīgās virsotnes skriešanā. Visu, ko esmu iesācis, es gribu turpināt, jo skaidri redzu, ka un kā tas man dzīvē palīdz. Bet biohakingam ir vēl milzums sīkāku novirzienu, kuros ik pa laikam esmu ieskatījies, bet daudz neesmu pievērsies. Nevaru izcelt kādu vienu no tiem, ar kuru ļoti gribētu paeksperimentēt, bet pirmie, kas nāk prātā, ir meditācija, atmiņas trenēšana un ģenētiskie mērījumi. Domāju, ka tam jānāk dabiski, kā manā dzīvē ir nācis viss iepriekš minētais. Kaut ko no minētā noteikti izmēģināšu.

esm ie d v

Teksts: Dāvis Plotnieks

Vai taku skriešana izraisa atkarību?

“Es

nožēloju, ka šodien izskrēju pa mežu!” Lai arī katra individuālā pieredze tāda “anekdote” vien ir, nekad neesmu dzirdējis šādu apgalvojumu. Taisnības labad jāpiebilst, ka arī skrējienus pilsētā reti kad gadās nožēlot. Bet, vērojot Latvijas taku skriešanas kustības izaugsmi, šķiet, ka arvien vairāk skrējēju visā Latvijā sāk iepazīt to baudu, ko dod kārtīgs taku skrējiens. Kāpēc skriet mežā? Ja pirms gadiem desmit šo jautājumu uzdotu tipiskajam pilsētas skrējējam, iespējams, atbilde būtu, ka pilsētā skriet ir gana labi un mežs, lai paliek orientieristiem. Kā nekā, pilsētā skriešanu var uzsākt uzreiz aiz savām namdurvīm. Maršrutam derīga ir katra ieliņa, kur tīram trotuāram atlicināts vairāk par 20 centimetriem, un solīda skriešanas maršruta gadījumā par “skriešanas pieres lampu” ir parūpējusies pašvaldība ielas apgaismojuma veidā. “Skrienu, kur gribu un kad gribu” varētu būt pilsētas skriešanas moto.

Un tomēr, kāpēc katru gadu taku skrējēju skaits Latvijā aug? Ļoti ticams, ka jau 2018. gadā Stirnu buka sezonas dalībnieku skaits pārsniegs 5000 skrējēju. Salīdzinošos apmēros šis skrējēju skaits ir vienāds ar Latvijas Nacionālo Bruņoto Spēku profesionālā militārā dienesta karavīru skaitu! Principā var uzskatīt, ka taku skrējējiem ir pašam sava armija!

Vai ir iespējams, ka taku skriešana izraisa atkarību? Kas šos 5000 cilvēkus “dzen” vienu no savām jau tā skaitliski mazajām gada saulainajām brīvdienām pavadīt mežā? Meklējot atbildes uz šiem jautājumiem, ieskatījos pēdējo 30 gadu zinātnes atziņās, kur pētīti skrējēji. Pie vainas ir divi mūsu ķermeņa hormoni. Viens no tiem ir endorfīns (endorphin) - hormons, ko izstrādā mūsu ķermeņa centrālā nervu sistēma un kā loma ir kavēt sāpju signālus brīžos, kad veicam kādu fiziski smagu nodarbi. Skriešana tam ir izcili atbilstoša, jo, veicot garākas distances aerobā režīmā, skrējēji saņem krietnu devu endorfīnu. Šī hormona klātbūtnē

RADI SAVU STĀSTU ĪPAŠS PIEDĀVĀJUMS STIRNUBUKA DALĪBNIEKIEM. PĒRKOTSAVU GOPRO HERO5STĀSTU VAI HERO6 BLACK RADI ĪPAŠS PIEDĀVĀJUMS STIRNUBUKA DALĪBNIEKIEM. SAŅEMAT DĀVANU 200 EUR VĒRTĪBĀ. ĪPAŠS PIEDĀVĀJUMS STIRNUBUKA DALĪBNIEKIEM. PĒRKOT GOPRO HERO5 VAI HERO6 BLACK

APSKATĪT PIEDĀVĀJUMU bit.ly/stirnubuks PĒRKOTPIEDĀVĀJUMU GOPRO HERO5 VAI HERO6 BLACK, APSKATĪT PIEDĀVĀJUMUAPSKATĪT bit.ly/stirnubuks

SAŅEMAT DĀVANU VĒRTĪBĀ. SAŅEMSIET DĀVANU 200200 EUR EUR VĒRTĪBĀ. bit.ly/stirnubuks

skrējējs sajūt eiforiju, kas ir ļoti līdzīga narkotiku radītai ietekmei. Vienkāršiem vārdiem runājot, skriešana, iespējams, ir labākais un drošākais veids kā legāli apreibināties. Ne velti, ierakstot zinātnisko datubāžu meklētājos “runners high”, zinātnes rakstu skaits par šo tēmu pārsniedz vairākus tūkstošus. Otrs hormons ir kortizols (cortisol). Pretēji endorfīnam, kortizols ir “stresa hormons”, kas mūsu ķermenī izstrādājas paaugstināta stresa ietekmē. Pārlieku liela šī hormona klātbūtne mūsu organismā rada negatīvas sekas, sākot no paaugstināta asinsspiediena, palielinātas aptaukošanās un sirds slimību riska, līdz pat depresijai. Īsāk sakot, katram no mums šis “stresa hormons” ir klātesošs. Jo vairāk stresa brīžos to uzkrājam, jo vairāk riskējam ar savu veselību. Šeit talkā nāk Dabas māte. Izrādās, vairāku zinātnisku pētījumu rezultātā ir noskaidrots, ka atrašanās dabā vairāk par 20-30 minūtēm samazina kortizola klātbūtni mūsu organismā. Tātad, pavadot laiku dabā, mēs ne vien malkojam tīru gaisu un izvēdinām plaušas, bet arī atslābināmies un tiekam vaļā no sava uzkrātā stresa. Vai maz iespējams vēl labāks kokteilis kā tas, kurš apreibina un atslābina? Tieši šāds kokteilis ir taku skriešana. Tas saražo endorfīnus, kas sniedz mums legālu opija un morfija cienīgu baudu bez negatīvām blaknēm. Tajā pašā laikā tas palīdz atbrīvoties no stresa un atjauno mūsos mieru. Ja šo kokteili pasniedz

Skrējējs sajūt eiforiju, kas ir ļoti līdzīga narkotiku radītai ietekmei. Latvijas lielākajā taku skriešanas festivālā kopā ar draudzīgu atmosfēru, labu mūziku un dažādiem vēdera priekiem lieliskā ļaužu kompānijā, tad te var citēt vairs tikai Mārtiņu Rītiņu: “Nu kas var būt labāks par šo?” “Es nožēloju, ka šodien izskrēju pa mežu!” jeb citiem vārdiem sakot: “Es nožēloju, ka šodien apreibu un atslābinājos!” Lai nu ko, bet šo vārdu kombināciju tik drīz neceru dzirdēt. Bet katram no Jums, kuri vēl domā, vai taku skriešana var izraisīt atkarību, novēlu pieķert sevi, malkojot taku skriešanas kokteili, baudot endorfīnu eiforiju un atvadoties no uzkrātās kortizola bagāžas. Prozit!

Tiekamies Stirnu buka līkumotajās takās, Dāvis Plotnieks, skriešanas entuziasts

TAR S % 0

2014

2015

23.08. Āžu kalns

12.04. Garkalnes meži

30.05. Abavas senleja

28.06. Zebrus ezers un Pokaiņu mežs

25.07. Talsu pauguraine

22.08. Āžu kalns

2016

16.04. Riekstukalns

21.05. Gaujas Nac. parks

25.06. Ventas ieleja

30.07. Talsu pauguraine

20.08. Āžu kalns

24.09. Mākoņkalns

22.10. Beverīnas pilskalns

2017

15.04. Zilie kalni

27.05. Smeceres sils

01.07. Veclaicene

29.07. Pokaiņu mežs

19.08. Milzkalns

23.09. Gaujas senleja

21.10. Karosta

Teksts: Signis Vāvere

No divdesmit posmiem – divdesmit finiši

teiciens, ka spēle aizmirsīsies, bet rezultāts paliks. Mums ir pirmā posma uzvarētāji izturības skrējienā Lūsis. Mēs zinām trīs sezonu kopvērtējuma uzvarētājus, labākos Kalna karaļa

Laura Čakle

Pirmajā posmā skrēja Stirnu buka distanci, bet visos pārējos startēja un finišēja Lūša distancē. Reti kurā posmā nav bijusi Top3 finišētāja. Laura ir arī 2016. gada kopvērtējuma līdere un 2017. gada Lūša distances kopvērtējuma uzvarētāja.

Armands Lunts

Tāpat kā Laura, pirmajā posmā pieveica Stirnu buka distanci un tad saprata, ka viņam patīktā taku skriešana. Visos pārējos posmos skrējis un finišējis garākajā iespējamajā Lūša distancē.

Viviana Kirilova

Viviana ir otra meitene, kura bijusi vienmēr un tāpat kā Laura, gandrīz vienmēr ir kāpusi uz goda pjedestāla. Pārsvarā startējusi Lūša distancē. Pats pirmais posms tāpat kā lielākajai daļai bija Stirnu buks un tā pati distance skrieta arī Mākoņkalnā.

distancē un zinam, ka ir vairāki taku skrējēji, kuri uzvarējuši vismaz desmit reizes savā vecuma grupā. Bet mums ir arī septiņi skrējēji, kuri piedalījušies un finišējuši katrā Stirnu bukā. Katrā.

Artūrs Ketlers

Ar Artūru ir intervija šajā žurnālā un viņš ir vienīgais, kurš visos posmos ir finišējis Lūša distancē un Stirnu bukā noskrējis 608km un distancē pavadījis 70h.

Māris Vīlips

Māris ir izmēģinājis visas distances. Pirmajā posmā Āžu kalnā noskrēja Zaķa distanci. Tad 2015. gadā un lielāko daļu 2016. gada posmu finšēja Stirnu buka trasi. Tā gada pēdējā posmā izmēģināja spēkus Lūša distancē un 2017. gadā palika uzticīgs šai distancei, finišējot visos posmos.

Normunds Zauls

Noskrējis visus Stirnu bukus. Patiešām visus. Visu Stirnu buku visas Stirnu buka distances.

Zigmunds Zauls

Zaulu ģimenes otrs pārstāvis ar 100% startu un finišu. Lūsis pirmajā posmā un otrajā Garkalnes mežā, bet pārējās reizes ir ļoti cienījami finišējis Stirnu buka distancē.

CILT

STIRNU BUKA cilts raksturojums stiRnU bUKa ciLts RaKstUROJUMs UniKāLO daLībnieKU

daLībnieKU sKaits, VidĒJi sacensībās

stiRnU bUKa ciLts RaKstUROJUMs sKaits, sezOnā 1696

2620

1696 2016.

2620 2017.

7253 UniKāLO daLībnieKU sKaits, sezOnā

1053 daLībnieKU sKaits, VidĒJi sacensībās 482 2014. 482

2015. 1053

4908

7253

KOPĒJais daLībnieKU sKaits, sezOnā 2014.

2015.

2016.

2927

2017.

KOPĒJais daLībnieKU sKaits, sezOnā 482

5 267

2014. 482

18 347

11 872 2016.

2015. 5 267

2927

482

18 347

11 872

2015.

2016.

2017.

Vecums

2015.

13 %

9739gada daLībnieKU RaKstUROJUMs 2017. 5019

8608

dzimums 8608

9739

3273

Vecums

3704

5019

2283 3273

SiEV.

VĪR.

SiEV.

VĪR.

2X 13 %

1X 50 %

2663

1X 50 %

3704

7X 6%

224

823 60–90 10–20 20–30 30–40 40–50 50–60 224

1–10

2017.

3X 8% 3X4X 8%9%

5X 4X 8%9%

2663 823

2283

2016.

2017. gada daLībnieKU 2014. 2015. 2016. 2017. aKtiVitāte 2017. gada daLībnieKU aKtiVitāte2X

2017.

2017. gada daLībnieKU RaKstUROJUMs 2014. dzimums

4908

7X 6%

10–20 20–30 30–40 40–50 50–60 60–90

daLībnieKU KOPsKaits 2017.gada sezOnas POsMOs

6X 6% 5X 8% 6X 6%

20 % 20 %

15.04. 27.05. 01.07. 29.07. 19.08. 23.09. 21.10. ziLie KaLni sMeceRes siLs KORneti POKaiņU Mežs MiLzKaLns daLībnieKU KOPsKaits 2017.gada sezOnas POsMOsgaUJas senLeJa KaROsta OGRE

15.04. 3367 ziLie KaLni OGRE 298

535 3367

1142

MaDOna

298

2372

535

198

1142

4252372 198

786 425 347 786

479 640

402

273

214

273

aLūKSnES nOV.

347 402 214

DObELES nOV.

209

2024 417 209

712417 281 712 255 150281 255 150

EnGuRES nOV.

29.07. 19.08. POKaiņU Mežs MiLzKaLns DObELES nOV.

2467 2024

640

479

aLūKSnES nOV.

27.05. 01.07. sMeceRes siLs KORneti

200 466 2467 200 466 845 845 398

285 398 273 285 273

EnGuRES nOV.

2650 194

2650 428

LĪGatnE

LiEPĀJa

LĪGatnE

LiEPĀJa

23.09. 21.10. gaUJas senLeJa KaROsta

2899 226

2899 492 226

2563 294

2563 440 294

194 428 837

492 898

441 837

898 462

432 441

532 462

318 432

289 532

493 353 203 493

318

289

203

780 440 353 780

3 3

REZ

AT T L U

STIRNU BUKA 2017.

Vīrieši LŪSIS Vieta 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

Dalībnieks Uldis Kļaviņš Andris Ronimoiss Jānis Šņoriņš Raivis Reinfelds Jevgeņijs Stepanovs Kalvis Alseika Jānis Kūms Juris Gudēvics - Liepiņš Artis Krievāns Uldis Klepers

Ogre 1237 1242 1177 1084 1040 1112

Mad. 1186 1272 1159 1070 1118 1046

1081 1022 1024

1105 1132

Korn. 1271 1162 1187 1023 1037 1131 959 1044 1074

Pokai. 1100 1175 1086 1097 1058 1070 1054 1000 989

Āžuk. 1197 1145 1105 1007 1078 1106 1083 1065

Gauja 1220 1004 1051 1103 1081 1060 1045 1055

Liep. 1236 1203 1130 1145 1073 1001 1165 1068 1100

Kopā 6161 6054 5798 5501 5392 5392 5357 5346 5311 5300

Vīrieši STIRNU BUKS Vieta 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

Dalībnieks Dmitrijs Serjogins Dainis Limanāns Juris Damškalns Didzis Glušņevs Voldemārs Lejnieks Guntis Grīnvalds Oskars Cimermanis Kaspars Kārkliņš Viktors Saveļjevs Mārtiņš Skujenieks

Ogre 1176 1127 1127 1042 1115 1085 1088 1054

Mad. 1300 1219 1157 1145 1091 1136 1168 1077

Korn. 1300 1176 1125 1090

1060 1055

1080

Pokai. 1228 1119 1093 1074 1031 991 1006 1038 1010 1025

Āžuk. 1300 1116 982 1089 1054 1036 1004 1030

Gauja 1224 1154 1120

Liep.

963

1098 1098 1093 1065 1111

1049 988 1057 1101

1167 1185

Kopā 6352 5892 5705 5453 5410 5394 5352 5325 5321 5290

Vīrieši ZAĶIS Vieta 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

Dalībnieks Gints Lūsis Jānis Baunis Jānis Mežiels Kristaps Broks Valdis Aņikejevs Jānis Vītiņš Andris Robalds Kaspars Adijāns Jānis Gailis Miķelis Zumbergs

Ogre 1212 1245 1188 1200 1143 1025 1153 1100 1144 967

Mad. 1255 1186 1184 1098 1119 1081 975 1079

Korn. 1280 1236 1218 1144 1192 1094 997 1093

Pokai. Āžuk. 1190 1264 1169 1218 1157 1178 1011 1104 1182 1064 1115 991 1105 1043 1080 1044

Gauja 1264 1194

Liep.

1111 1168 1117 1091 1112 856 1082

1201 1202 1153 1148 1085 1113 1140 1102

Kopā 6201 6058 6027 5909 5687 5672 5636 5524 5403 5401

Pok. 6828 7016 6572 6091 5954 6320 6023 5490 5505 5978

Gauja 6663 6284 6351 6408 6244 5909 5683 5878 5703 5882

Liep. 7067 6652 6804 6387 6441 6259 6119 5528 6010 5198

Kopā 48050 47801 46523 43924 43400 43204 41679 41532 41457 40032

KOMANDAS Vieta 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

Nosaukums RIEKSTI Moller Auto Ventspils / MRC PROF.LV/Talsu Pakalnu Sporta Klubs VSK Noskrien Vāveres Kocēnu novads PATRIA SPORTLAND SK Dzērvene I SSK Bebra 1 IZTURĪBA Vichy

Ogre 7069 6834 6707 6177 6262 6336 5994 6325 6137 5965

Mad. 7001 7238 6802 6427 6183 6381 6049 6447 6425 5862

Korn. 7096 6861 6716 6524 6125 5891 5852 5848 6096 5711

Āžuk. 6326 6916 6571 5910 6191 6108 5959 6016 5581 5436

gada kopvērtējuma rezultāti Sievietes LŪSIS Vieta 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

Dalībnieks Laura Čakle Anete Švilpe Linda Boldāne Vita Devjatņikova Viviana Kirilova Ilze Limanāne Antra Dumbrovska Līga Līce Ludmila Joce Jolanta Ivanova

Ogre 1201 1116 1179 1102 1128 1015 949 962 988

Mad. 1283 1275 1228 1258 1146 1131 1066 1124 1075 1012

Korn. 1258 1201 1165 1123 1099 1073 1116 1049 1013 997

Pokai. 1165 1162 1184 1112 1021

Āžuk. 1190 1119 1121 1055 1058

1021 1013 1005 988

981 975 1009 1011

Ogre 1186 1118 1115 1089

Mad. 1270 1176 1163 1132

Korn. 1166 1089 1073

1072 1100 1029 1000 1024

1149 1097 1100 1088 1145

Pokai. 1224 1178 1145 1112 1190 1110 1116 1155 1085

Ogre 1233 1135 1161

Mad. 1193 1232 1141

Gauja 1107 1223 1173 1066 1063 1048 990 988

Liep. 1110 1155 1099

992

1012 1063 865 924 886 1006

Āžuk. 1213 1197 1170 1146 1174 1154 1109 1102 1106 1059

Gauja

Liep.

1102 1045

1173 1168 1144 1137 1091 1077

1031 1004

1097

Pokai. Āžuk. 1230 1249 1155 1235 1168 1156 1079 1157 1135 1199 1047 1121 1079 1107 1005 1114 993 1071

Gauja 1260 1130 1181 1141 1071 1105 1044 1070 975 1004

Liep.

Kopā 6097 6016 5929 5661 5494 5330 5174 5149 5090 5018

Sievietes STIRNU BUKS Vieta 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

Dalībnieks Zanda Ulanova Iveta Pūpola Dace Banga-Hodžajeva Klinta Lauska Kitija Valtere Jolanta Krastiņa Evija Melberga Baiba Ažušele Aiga Paegle Ilze Urbāne

1070 1067 1026 1063 950

1051 991 1011

Kopā 6059 5842 5761 5623 5622 5576 5499 5449 5407 5182

Sievietes ZAĶIS Vieta 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

Dalībnieks Patrīcija Eiduka Ināra Lūse Elīna Kārkliņa Karīna Helmane - Soročenkova Baiba Vekša Signe Birkenberga Monta Ločmele Laura Pētersone Paula Rozenvalde Kitija Zaula

1063 1095 1076 1045 1096

1100 1059 1038 1052 1011

Korn. 1241 1194 1173 1151 1131 1090 1069 1058

1161 1162 1151 1128 1080 1073 1086 988 984

Kopā 6157 5991 5907 5700 5642 5615 5458 5408 5262 5166

Latvijas Čempionāts taku skrējienos skolu jauniešiem Vieta 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

Skola Jelgavas 4.vidusskola Engures vidusskola Aizputes vidusskola Tukuma 2. vidusskola Lejasciema vidusskola Rīgas 49. vidusskola Ikšķiles vidusskola Lazdonas pamatskola Sporta klubs AŠAIS Siguldas pilsētas vidusskola

Dalībn. 457 383 162 141 92 49 48 41 37 33

Vieta 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20

Skola Mežciema pamatskola Rīgas Centra humanitārā vidusskola Madonas pilsētas 1.vidusskola Ogresgala pamatskola Laurenču sākumskola Valmieras Pārgaujas sākumskola Mežinieku pamatskola Preiļu 1.pamatskola Salaspils sporta skola LīgatneVar!

Dalībn. 32 31 30 24 24 23 23 22 22 22

REZ

AT T L U

Latvijas čempionāta taku skriešanā

Zēni U10 Vieta Dalībnieks

Ogre

Mad.

Korn.

Pokai. Āžuk.

Gauja

Liep.

Kopā

Arno Pušņins

938

993

1000

981

973

2993

Kārlis Bartuševics

939

1000

979

958

1000

960

2979

Valters Jonass

966

972

1000

2972

Daniels Lagzdiņš

932

917

935

2866

Kristiāns Ziediņš

912

909

2831

961 1000 999

947

873

972

Zēni U12 Vieta Dalībnieks

Ogre

Mad.

Korn.

Pokai. Āžuk.

Gauja

Liep.

Kopā

Artūrs Filips Igaviņš

1000

965

3000

Emīls Matiass Reinfelds

987

972

986

935

912

Lukass Pušņins

955

959

986

940

918

981

2926

Rauls Sakne

980

896

964

922

897

873

2866

Ralfs Dzosens

855

904

883

922

913

926

1000

2848

Vieta Dalībnieks

Ogre

Mad.

Korn.

Pokai. Āžuk.

Gauja

Liep.

Kopā

Roberts Aleksis Glazers

1000

Gustavs Māliņš

707

853

912

Ernests Gūtmanis

782

845

871

873

852

908

Toms Kroičs

707

724

798

736

841

805

Markuss Kurašovs

809

904

Vieta Dalībnieks

Ogre

Mad.

Raivo Liniņš

1000

Artūrs Jānis Karss

Kārlis Dieviņš

Lauris Kaparkalējs

Gustavs Galvans

2945

Zēni U14 3000 962

2727 2652

978

2624 2578

865

Zēni U16 Korn.

Pokai. Āžuk. 1000

999

1000

915

1000

996

915

994

845

861

821

937

Vieta Dalībnieks

Ogre

Mad.

Korn.

Artis Rožkalns

1000

Niks Zauls

Mareks Ņikiforovs

969

Kalvis Kristers Krīgers

947

Arnis Kurps

963

Gauja

Liep.

Kopā

1000

3000

983

2982 2959

899 930

2839

814

916

2788

Pokai. Āžuk.

Gauja

Liep.

Kopā

1000

994

975

1000

935

1000

2935

951

957

980

2906

935

Zēni U18

927 949

3000

2830

934

897

869

Korn.

920

2695

878

Zēni U20

Vieta Dalībnieks

Ogre

Mad.

Pokai. Āžuk.

Gauja

Liep.

Kopā

Artūrs Niklāvs Medveds

1000

3000

Rihards Serģis

907

983

917

906

Jānis Gailītis

905

923

858

874

Aivis Siliņš

928

909

Artūrs Āboltiņš

771

789

979 916

896

816

779

2807 882

2807

882

2719

659

2628

skolu jauniešiem 2017. gada labākie rezultāti Meitenes U10 Vieta Dalībnieks

Ogre

Korn.

Pokai. Āžuk.

Gauja

Liep.

Marta Kuzņecova

1000

Mad.

1000

3000

Annika Zālīte

981

966

974

997

979

2957

Keita Marcinkeviča

976

932

975

2941

Melānija Zālīte

967

959

908

943

935

Franciska Liniņa

916

889

835

839

958

990 922

1000

Kopā

2869 2644

Meitenes U12 Vieta Dalībnieks

Ogre

Mad.

Korn.

Pokai. Āžuk.

Gauja

Zanda Zariņa

1000

948

996

Keita Upeniece

953

Loreta Zālīte

941

939

1000

Marta Luize Pētersone

850

900

925

Gerda Asnāte Berkolde

824

823

826

Vieta Dalībnieks

Ogre

Mad.

Korn.

Jolanta Pence

924

1000

Renāte Beļājeva

997

1000

967

Ieva Pūpola

939

997

Estere Volfa

994

983

Karīna Mellace

1000

Liep.

Kopā 3000

1000

2988

973

971

984

2957

906

854

948

2779

899

906

931

2736

Pokai. Āžuk.

Gauja

Liep.

Kopā

976

978

1000

3000

1000

801

899

987

1000

977

988

Meitenes U14

959

1000

980

934

2997 899

2984

930

2977

940

2920

Meitenes U16 Vieta Dalībnieks

Ogre

Mad.

Līva Skoreja

927

929

Linda Kurpniece

Ruta Samsonova

Daido Dagne Brūvere

Loreta Matvejeva

1000

Korn.

Pokai. Āžuk.

Gauja

Liep.

Kopā

927

1000

3000 3000

1000

900

996

965

995

921

907

928

906

969

808

823

795

2467

Gauja

Liep.

Kopā

643

589

758

836

Vieta Dalībnieks

Ogre

Mad.

Korn.

Pokai. Āžuk.

Ilze Borbale

1000

Eva Bērziņa

956

944

Ginta Krūzēna

989

982

Ingrīda Veisbuka

991

Līga Klibā

968

855

Vieta Dalībnieks

Ogre

Mad.

Santa Zemture

1000

982

Sindija Zaula

Krista Ķelpa

Linda Lazdiņa

Betija Līcīte

2991 2804

Meitenes U18 3000

1000 1000

1000

992

998

967

2998

926

1000

968

1000

2989

961

775

870

2822 2603

780

Meitenes U20

660

Korn.

821

1000

636

907

Pokai. Āžuk.

Gauja

1000

930

883

Liep. 887

749

2700 2656

835 718

Kopā 3000

617 294

640

2265

615

2024

F S

ZILO KALNU 05. 05.

18.

t a ku skre j ienu seri a l s

sacensibu programma Starta/finiša zona: bijusī sanatorija “Ogre”, Gaismas prospekts 2/6 Ogrē 10:00 12:00 12:30 12:45 13:00 13:30

Sākas sacensību reģistrācija un numuru izņemšana. Starts distances “Susurs” dalībniekiem Starts Kanikrosa – sportistiem, kas skrien sasaistē ar suni - distances dalībniekiem. Starts LVM čempionāta taku skriešanā skolu jauniešiem un distances “Vāvere” dalībniekiem. Starts distanču “Stirnu buks” un “Lūsis” dalībniekiem. Starts distances “Zaķis” dalībniekiem.

N AL K E ZILI

Iesaka: rimants liepiņš

5 vietas, kas Zilajos kalnos būtu jāapskata katram Stirnu bukam

gres pilsētas nosaukums ir cieši saistīts ar Ogres upi, par kuras vārdu ir vairāki nostāsti. Indriķa hronikā Ogres upe dēvēta par Vogeni (Wogene, Woga). Pēc igauņu vēsturnieka Alvres domām vārds Vōgene nozīmējis “straujā, viļņainā (upe)”, to pamatojot ar to, ka līvu valodai radniecīgajā igauņu valodā voog nozīmē “straume”, “plūsma”, “vilnis”, bet voogama — “plūst”, “tecēt”, “viļņot”. Laika gaitā vārds Voga varēja pārtapt tagadējā Ogres nosaukumā. Latviešu teika stāsta, ka laikā, kad Vidzeme tika iekļauta Krievijas impērijas sastāvā, ķeizarienes Katrīnas I valdīšanas laikā uz šo apkaimi sūtīti zaldāti, kas vietējiem iedzīvotājiem taujājuši, kur esot upe, kas bagāta ar zušiem (krievu: угри), no kā it kā esot cēlies

jaunais upes vārds. Taku skrējiena distances Ogres upei garām nevedīs, toties pilnībā ļaus izbaudīt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju “Ogres Zilie kalni”. Kāpēc Zilie kalni? Zilo kalnu nosaukums, visticamāk, iegūts no osiem raksturīgajiem skujkoku mežiem, uz kuriem no osu grēdas virsotnēm raugoties ir zilgana nokrāsa. Dabas parka teritorijas lielāko daļu aizņem Latvijā ļoti rets biotops – skujkoku meži uz osiem. Osi ir kūstošu ledāju ietekmē radušās grants un smilts kalnu grēdas, kas vidēji ir 5-10m augstas, ar izteikti stāvām malām un paceļas virs apkārtējās teritorijas. Osus veido ledāja kušanas ūdeņu nestie nogulumi. Tātad – būs gan, kur izskrieties, gan – kur uzrāpties!

KO REDZĒT UN DARĪT SACENSĪBU CENTRA UN ZILIE KALNI APKAIMĒ

#1 Bijusī sanatorija “Ogre”

Iepazīsti bijušo sanatoriju “Ogre” un tai piegulošo teritoriju - šeit tiks izvietots sacensību centrs!

veranda. Vasarās to izmantoja kā guļamtelpu, pārējos gadalaikos kā vingrošanas zāli. Lielākā un greznākā telpa ir ēdamzāle. To rotā Anša Cīruļa sienu gleznojumi. Sešdesmitajos gados tie tika aizkrāsoti, bet restaurācijas darbu laikā (1987-1991) gleznojumus atjaunoja.

#2 Izstaigā dabas parku “Ogres Zilie kalni”!

Zilie kalni ir 312 ha vaļņveidīgu pauguru virkne – Lielo Kangaru kalnu daļa. Zilie kalni ir iecienīta ogrēniešu un pilsētas viesu atpūtas vieta. Ziemā dabas parkā tiek ierīkotas distanču slēpošanas trases

1927.gadā Ogrē, Gaismas prospektā pēc K. Pēkšēna projekta tika atklāta Rīgas Centrālās slimo kases bērnu sanatorija. Sanatorijas ēkas arhitektūru raksturo īpatnējs funkcionālisma un nacionālā romantisma savienojums. Ēka ir arhitektūras piemineklis. Sākotnēji sanatorijas nosaukums ir “Mālkalne”, kopš 1959. gada – “Ogre”. Sanatorija darbojas visu gadu, vasarā uzņemot ap 150 bērnu, ziemā – 70. Ēkas centrālā daļa mūrēta, sānu daļas – no koka, galvenajai fasādei piebūvēta stikla

15. APRĪLĪ LATVIJAS GODA APĻA

KLAPKALNcIEmS

SKRĒJIENS

ENGuRE

STARTS 12.00

KLAPKALNcIEmS

APšucIEmS PLIEņcIEmS ĶESTERcIEmS

FINIšS 15.20

ENGuRES

KuLTūRAS NAmS

Engures

78 novads

Engures pagasts

ar interesantu reljefu, bet vasarā taku tīkls ir pieejams nūjotājiem, velobraucējiem un citiem aktīvās atpūtas cienītājiem. 2013.gadā parkā atklāts 30m augsts skatu tornis, no kura saredzama tuvākā apkārtne un skaidrā laikā pat Rīga. Bērnus rotaļu laukumiņā iepriecina kokā darināti meža dzīvnieku prototipi, kā lācis, lapsa, stirna, zalktis, bebri u.c. Parka teritorijā atrodas Dubkalnu ūdenskrātuve ar vairākām atpūtas un ugunskuru vietām. Šeit atļauts peldēties.

#3 Apskati Ogres pilsētas vēsturisko apbūvi un skvēru!

Brīvības iela Ogrē ir izcila ar 20.gs. 20.–30.gadu arhitektūras paraugiem. Te savu talantu apliecinājuši tādi izcili meistari kā Vladimirs Šervinskis, Indriķis Blakenburgs, Eduards Smurģis, Dāvids Zariņš un citi. Mūsdienās lielākā daļa ēku ir valsts vai vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi.

komandai un domubiedriem ceļojot uz Ķeipeni, kur sakariem reiz izmantoti pasta baloži. Ķeipenē nav kapu, baznīcas un kroga, bet ir lieliska veca dzelzceļa stacija, kurā var meditēt kopā ar kino dižgariem, “uzzvanīt” Merilinai Monro, Federiko Fellini, Lukino Viskonti, iepazīt kino rašanās vēsturi un kino valodas meistaru S. Eizenšteinu vai vienkārši izbaudīt nedaudz sirreālu zuduša laika sajūtu. 2017. gadā pazemē izbūvēts jauns vides instalācijas objekts- 8 metrus gara un 4 metrus plata “Potjomkina aka”, kas veidota kā izstāžu zāle zem pazemes, galveno akcentu liekot uz bruņukuģi “Potjomkinu”.

#5 Atvelc elpu Špakovska parkā!

Par “Pilsētas sirdi” dēvētais pēdējo gadu laikā labiekārtotais skvērs kļuvis par iecienītu ogrēniešu un pilsētas viesu pulcēšanās vietu. Skvērs iekārtots stilizēti attēlojot Ogres upes līkumoto tecējumu, kā arī salas, kas veidotas kā puķudobes. Pilsētas skvērā notiek vietēja mēroga mūzikas, mākslas, sporta un cita veida izklaides pasākumi.

#4 Piezvani Merilinai Monro un iekāp Potjomkina akā!

Parks atrodas Pārogrē un aizņem 5,9 hektārus lielu teritoriju. Pie parka ieejas apmeklētājus sagaida tēlnieka Kārļa Zemdegas veidota skulptūra ar nāriņu. Parkā aug vairāk nekā 400 krūmu un koku sugu gan no Rietumeiropas, gan Sibīrijas un pat no Tālajiem Austrumiem un Klusā okeāna piekrastes. Parka centrā izveidots dīķis ar Mīlestības saliņu, rododendriem un ūdensrozēm, ko var apskatīt, izstaigājot takas 1,8 kilometru garumā, bet parka augstākajā vietā pašlaik tiek būvēts skatu tornis, no kura pāri koku galotnēm pavērsies plaša ainava uz Daugavu. Netālu no skatu torņa, lejup uz gaumīgu, ar dzirnakmeņiem rotātu ugunskura vietu, ved pamatīgas betona kāpnes.

Kinostacija ir Ķeipenes dzelzceļa stacija ar vienīgo saglabājušos sliežu posmu bijušajā maršrutā Rīga– Ērgļi, ekspozīciju izcilajam kinorežisoram Sergejam. Eizenšteinam, senu kino tehniku, īstu jūras navigācijas uguns zīmi – veltījumu J.Podniekam un vides instalāciju – milzu galdu kino dižgariem. Galds ir sešus metrus augsts, blakus tam divi krēsli, viena krēsla atzveltnē – stilizēts iluminators. Galdā iebūvētas kāpnes ļauj to izmantot kā skatu laukumu. Kinostacija radusies, kinofestivāla “Arsenāls”

STIRNU BUKA PARTNERI

TEHNISKAIS UN SERVISA NODROŠINĀJUMS

ATBALSTA

VIETAS

#ESESMUStirnUbUkS