Es esmu Stirnu buks I 02 Zilie kalni I 2018. by Stirnubuks.lv

02 | OGRES ZILIE KALNI

ES ESMU

STIRNU BUKS I n t er v i j as | A P S K AT I | sac ens ī b as | rez u ltāt i | kar t es 1

LATVIJAS VALSTS MEŽI

- S T A N O I P CEM

SKOLU JAUNIEŠIEM TAKU SKRĒJIENOS

Distance 14.04.

Tērvetes mežs

05.05. Zilie kalni

4-6 km visām vecuma grupām.

KUR un KAD?

09.06.

Piebalga

☺ Vertesana

18.08. 08.09. 29.09.

Šlokenbeka

Gaiziņkalns

Līgatne

Tiks vērtēti katra dalībnieka trīs labākie rezultāti.

Balvu fonds

28.07.

Kamparkalns

Tātad, lai kļūtu par čempionu, jāpiedalās vismaz trīs posmos, skrienot 4-6 km distances.

3 visvairāk pārstāvētās Skolu komandas tiks apbalvotas ar sporta inventāru,

attiecīgi 1000, 600 un 400 eur apmērā. (Balvu fondu nodrošina – Veikals SPORTLAND)

stiprākās komandas (skolas, sporta biedrības, draugu kopas un klubi - neatkarīgi no vecuma grupas), kuras sasniegs vislielāko punktu summu visos 7 Taku skriešanas čempionāta posmos, tiks apbalvotas ar sporta inventāru, attiecīgi 600, 400 un 250 eur apmērā. Vērtējumu noteiks katras Komandas 4 dalībnieku punktu summa, kuri attiecīgajā posmā uzrādījuši visaugstvērtīgākos rezultātus. (Balvu fondu nodrošina – Veikals SPORTLAND)

Dalíbas maksa

☼

e z i n Orga 2 WWW.STIRNUBUKS.LV

4–6 eur/skolēns.

☺

Stirnubuka likumi “N

EMĒSLO MEŽĀ! Pirmkārt, tu tapsi par cūku. Otrkārt, tu sabojāsi mežu, saindēsi un nonāvēsi daudz dzīvu radību. Treškārt, tu sabojāsi prieku daudziem cilvēkiem. Un, ceturtkārt, ja man tevis dēļ būs jāpaliek par cūkmenu pārāk ilgu laiku, es tevi piekaušu!” Cūkmens un tas, ka cilvēks, ieskrienot mežā, kļūst labāks, savu ir izdarījuši. Pēc Tērvetes posma dabas parka darbinieku lielākais pārsteigums bija tas, cik tīrs ir mežs. Kā sakopta apkārtne un trase. Tikai nomīdītā zāle un sestdienas trakuma atskaņas liecina, ka mežā ieskrēja vairāk nekā četri tūkstoši Stirnu buku. Protams, vislielākais paldies mūsu Ežiem un takuzinim Šoko, bet arī jūs, buki, zināt kā nemēslot mežā. Ja nu tomēr ir kas izmetams, tad sacensību centrā to darāt miskastēs un mežā pie ūdens punktiem, vai sliktākajā gadījumā pie marķējuma zīmēm. Bet, tā kā mēs mežā ieskrienam daudz un dažādi zvēri, tad Cūkmena likums nav vienīgais. Starta likums. Nestāvi priekšā, ja izbaudīsi skrējienu. Tu taču zini, kurus vari noskriet un kurus nevari. Ja nostāsies priekšā Andrim Ronimoisam, tad būtībā tas būs vienīgais brīdis, kad tu viņam būsi priekšā. Bet neērtības radīsi gan sev, gan viņam. Mēs negribam, ka “pūcīte nomin zvirbulim kāju.” Tas pats attiecas uz nūjotājiem – starta koridorā nostājaties beigās. Mēs zinām, ka tāls un ilgs ceļš priekšā, bet diez vai tie daži desmit metri to padarīs grūtāku. Austiņu likums. Mūzika ir cool, pašam patīk skriet ar mūziku. Taču meža skaņas ir vēl krutākas. Un, īstenībā, dzirdēt skaņu: “Tagad startēs lūši un buki,” kad esi zaķis, ir briesmīgi laba sajūta. Tā pat mežā – ir brīži kad apdzen tu, un ir brīži kad apdzen tevi. Un ar austiņām skrienot, nedzirdēsi, kad kāds tev tuvosies, nedzirdēsi, kad teiks pa kuru pusi apdzīs. Un bikses piečurāsi, kad kāds tev uzsitīs pa plecu, klausoties dziesmu “hit me baby one more time.” Apstāšanās likums. Ja vari, tad turies vairāk takas labajā malā - gan skrienot, gan apstājoties. Man ir mazi bērni, tāpēc zinu, ka mežā visa kā ir tik interesanta, un tad vajag pārlēkt pāri celmam taciņas vienā pusē un pasmaržot puķītes otrā pusē. Dažiem Stirnu buks ir labi

Signis Vāvere, Žurnāla galvenais redaktors pavadīts laiks ar skriešanas elementiem, dažiem tā ir sacensība par sekundēm un punktiem. Cienīsim cits citu. Neapstājamies pēkšņi, un, ja nu ir kas interesants takas otrā pusē, pārliecināmies vai kādu netraucēsim. Un ātrie skrējēji – nedusmojaties, taku skriešana nav tas pats kas skriešana uz Valmieru. Gadās gan dabīgi nekustīgi šķēršļi, gan arī diezgan kustīgi. Finiša likums. Smaidi. Bija taču labs skrējiens. Ja arī kaut kas neizdevās – būs nākamais. Bet zinu, ka Tu, Stirnubuk, esi brīvs zvērs. Tu skrien, nebaidies grūtību, vienmēr smaidi un gribi sev apkārt redzēt tādus pašus Stirnubukus. Bet, ja nevari savu draugu, kolēģi vai kaimiņu pierunāt ieskriet mežā, tad iedod viņam palasīt žurnālu par skriešanu mežā un Stirnubuku. Nu apmēram – ja nevari paskriet mežā, tad vismaz guli meža virzienā. Tiekamies. #esesmustirnubuks

#esesmustirnubuks Nr.2. Izdevējs: Biedrība “Engures sportam” Galvenais redaktors: Signis Vāvere Redaktori: Linda Beldava, Rimants Liepiņš Mākslinieks: Aldis Rocēns Fotogrāfi: Mareks Gaļinovskis, Andris Jermuts, Juris Dzenis, Roberts Ivanāns

Īpašs paldies

Korektore: Kristīne Kārkliņa Druka: Dardedze Hologrāfija Pārpublicējot materiālus, nepieciešama biedrības “Engures sportam” atļauja. Žurnālā izmantoti VisitOgre.lv informatīvie materiāli!

Dabas parka “Ogres Zilie kalni” taku ekspertiem Jānim Gailim un Robertam Ivzānam! Un, protams, arī atsaucīgajām Ogres novada pašvaldības meitenēm – Ievai Švēdei un Dzirkstītei Žindigai!

UKS B U N R U STI M S E ES

05. 05.

20 18.

t a ku skre j ienu seri a l s

sacensibu programma Starta/finiša zona: dabas parks Ogres Zilie kalni 10:00 12:00 12:30 12:45 13:00 13:30

Sākas sacensību reģistrācija un numuru izņemšana. Starts distances “Susurs” dalībniekiem Starts Kanikrosa – sportistiem, kas skrien sasaistē ar suni - distances dalībniekiem. Starts LVM čempionāta taku skriešanā skolu jauniešiem un distances “Vāvere” dalībniekiem. Starts distanču “Stirnu buks” un “Lūsis” dalībniekiem. Starts distances “Zaķis” dalībniekiem.

16:00 ~16:30

Apbalvošana LVM čempionāta taku skriešanā skolu jauniešiem dalībniekiem. Apbalvošana distanču “Zaķis”, “Stirnu buks”, “Lūsis” un sprinta etapa “Stirnu buka Kalnu karalis/karaliene” uzvarētājiem vecumā grupās un sacensību kopvērtējumā. ~ 17:00 Balvu izloze [kad finišējis pēdējais sacensību dalībnieks] un sacensību noslēgums. No 11:00 Sacensību ekspo, radošās darbnīcas, rotaļas, mūzika un citas aktivitātes visas dienas garumā.

AN T S I D / E T R A K

CES

enerģijas zonas partnerI

LŪSIS

STIRNU BUKS

ZAĶIS

VĀVERE

LVM Čempionāts

~27.3 km STARTS: 13.00

~21 km STARTS: 13.00

~12.4 km STARTS: 13.30

~6.4 km STARTS: 12.45

SKOLU JAUNIEŠIEM ~6.4 km STARTS: 12.45

Gribi skatīt distanču kartes mobilajā telefonā, ielādē LVM GEO mobilo lietotni GooglePlay veikalā vai AppStore! Un tad meklē karti www.stirnubuks.lv

F S

KO REDZĒT OGRĒ Dabas parks Ogres Zilie kalni Ogres pilsēta un Ikšķiles novads

lokveida tipa tilts Latvijā. Tas ir 94 m garš, 4,5m plats un savieno pilsētas centrālo daļu ar Pārogri. Vasaras sezonā tiek uzstādītas atjaunotās koka laipas - viena no vēsturiski nozīmīgām Ogres upes ainavas sastāvdaļām 19.gadsimta otrajā pusē.

Ogres Vēstures un mākslas muzejs Brīvības iela 15, Ogre

Parks ir pieejams ikvienam dabas un pastaigu mīļotājam, takas aktīvi izmanto nūjotāji, velobraucēji un citi aktīvās atpūtas cienītāji. Ziemā dabas parkā tiek ierīkotas distanču slēpošanas trases, kuras diennakts tumšajā ir apgaismotas. Parka teritorijā atrodas Dubkalnu ūdenskrātuve ar labiekārtotu pludmales zonu, aktīvās atpūtas zonu (pludmales volebola, futbola un badmintona laukumi), vairākām atpūtas un ugunskura vietām.. Parkā atrodas skatu laukums uz Dubkalnu ūdenskrātuvi, 30 m augsts skatu tornis, bērnu rotaļu laukums ar amizantām meža iemītnieku koka skulptūrām. Pilsētas pusē izvietotas piedzīvojumu parka „Milžu taka” atrakcijas.

Muzeja krājumu veido vairāk kā 40 tūkstoši dažādu priekšmetu, kas atspoguļo Ogres novada kultūrvēsturisko mantojumu no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Muzejs piedāvā periodiski mainītas tematiskās un mākslas izstādes, muzejpedagoģiskās programmas un radošās darbnīcas, te notiek pasākumi un koncerti, tiek organizētas ekskursijas pa Ogres pilsētu.

Piedzīvojumu parks „Milžu taka” Ogre, dabas parks “Ogres Zilie kalni”

Krasta promenāde gar Ogres upi, Arkveida gājēju tilts un koka laipas. Krasta iela un J. Čakstes prospekts, Ogre

Gar Ogres upes labo krastu izveidota pastaigu promenāde ar soliņiem, veselības taku, apgaismojumu. Izmantojama gājējiem un velobraucējiem. Upes krastmala ir ainaviski krāšņa un izteiksmīga visos gada laikos. Vasaras sezonā bieži notiek dažādi pilsētas pasākumi un koncerti – gan krastmalā, gan uz peldošās platformas. 1966. gadā uzbūvētais gājēju tilts pār Ogres upi (autori - V. Salcēvičs, J. Mēness, T. Vitkuss) ir lielākais

Piedzīvojumu parks „Milžu taka” ir no virvju un koka konstrukcijām veidota trase kokos un to veido trīs dažādu grūtības un sarežģītības pakāpju loki. Atrakcijas izvietotas 2-11 metru augstumā. Trases kopgarums ir gandrīz 600 metri. Atkarībā no apmeklētāja noskaņojuma un fiziskajām spējām ir iespēja izvēlēties – veikt visu trasi vai atsevišķus loka apļus. Parks ir aprīkots ar Šveicē ražoto Saferoller drošības sistēmu, kuras galvenā vērtība ir tāda, ka dalībniekam nav iespējas pašam atvienoties no drošības troses, to var izdarīt tikai pabeidzot trasi vai ar instruktora palīdzību.

Taku skrējiena “Stirnu Buks” dalībnieki trasi var apmeklēt ar 20% atlaidi līdz 2018.gada 13.maijam. 7

„M.Pūres beķereja”

Špakovska dendroloģiskais parks

Šai vietai garām nepaskries neviens, jo garāmgājējus uzrunā ne tikai gaumīgi noformētais skatlogs un interesantais interjers, bet arī retro stila mūzika, kas skan pie ieejas ārdurvīm un kafejnīcā. “M.Pūres beķerejā” ir radīta īpaša gaisotne, kas baudu rada ne tikai labas garšas, bet arī mūzikas un atmosfēras cienītājiem. “M.Pūres beķerejā” apmeklētājiem regulāri tiek piedāvāti arī dažādi muzikāli pasākumi. Piedāvājumā arī velo noma ar vintāžas stila velosipēdiem. Beķerejas īpašniece I.Zāģere ir Ogres Tvīda brauciena iniciatore un aktīva organizētāja.

Pie parka ieejas apmeklētājus sagaida tēlnieka Kārļa Zemdegas veidota skulptūra ar nāriņu. Parks aizņem 5,9 ha lielu teritoriju un tajā aug vairāk nekā 400 krūmu un koku sugu gan no Rietumeiropas, gan Sibīrijas un pat no Tālajiem Austrumiem un Klusā okeāna piekrastes. Parks apskatāms, izstaigājot tajā veidotās takas 1,8 km garumā vai baudot ainavu no skatu torņa. Ieeja parkā ir bez maksas. Ekskursijas, kāzu programmas un ugunskura vietas izmantošana – par ziedojumiem un pēc iepriekšējas pieteikšanās.

Brīvības iela 21, Ogre

Bērnu izklaides centrs „Džungļu parks”

APKAIMĒ Kinostacija Ķeipenē

Mālkalnes prospekts 1, 3.stāvs, Ogre www.dzungluparks.lv

”Dzelzceļa stacija”, Ķeipenes pagasts +371 65033717, +371 25577645

“Džungļu parka” telpas ir 500m2 platībā, tas atrodas Ogres centrā un ir piemērota vieta bērnu aktīvai izklaidei un rotaļām, dažādām bērnu svinībām. Piedāvājumā - 15 x 9 metru šķēršļu labirints 3 stāvos, 10 x 4,5 metru liela piepūšamā šķēršļu josla, norobežots mazulīšu laukumiņš bērniem no 0-3 gadiem, atsevišķa ballīšu telpa.

Vecās Ķeipenes dzelzceļa stacijas uzgaidāmajā telpā izveidota ekspozīcija kinorežisoram Sergejam Eizenšteinam „Es pat no telefona grāmatas uztaisīšu kino”. Ar telefona grāmatu lapām uz sienām, Eizenšteina zīmējumiem logos, senu kino tehniku, stacijas solu un senlaicīgu telefonu, no kura uzzvanīt kādam kino dižgaram. Stacijas apkārtnē izvietotas vides instalācijas – bāka ar pastkastītēm – veltījums dokumentālā kino režisoram Jurim Podniekam, milzu galds kino dižgariem, kino kadru tunelis un „Potjomkina aka”. Stacija radusies kinofestivāla „Arsenāls” direktoram Augustam Sukutam, viņa komandai un domubiedriem festivālu laikā dodoties mazliet sirreālā ceļojumā uz Ķeipeni. Apmeklējumu pieteikt iepriekš.

Taku skrējiena “Stirnu Buks” dalībniekiem 20% atlaide skrējiena dienā. 8

Pavasara gatve 6, Ogre , +371 27083402

Meņģeles skatu tornis, Dullā Daukas birzs.

Meņģele, Ogres novads, GPS [56.8387, 25.3560]

cilvēkiem, tāpēc piedāvājumā – alus baudīšana uz vietas „IndieJānis” krogā, iespēja nopirkt līdzi ņemšanai, vieta korporatīvajiem pasākumiem, stāstījums par alus brūvēšanu, tradīcijām, pasaules tendencēm, dzeršanas kultūru, iespēja sarīkot interesantu degustāciju jūsu izvēlētā vietā. Stāstījums tiek nodrošināts latviešu, krievu, angļu un norvēģu mēlē. (norvēģu tiks atšķaidīta ar angļu valodu).

Velna grāvis uz Nāružiņas upes Mazozolu pagasts, GPS [56.9350, 25.5312]

Apmeklētājam no skatu torņa paveras brīnišķīgs skats uz Ogres upes ielejas dabas parka ainavu. Skatu tornis izbūvēts tajā pašā vietā, kur 20. gadsimta 60. – 70. gados atradās ugunsdzēsēju tornis. Tā ideja un moto ir Sudrabu Edžus tēla Dullā Daukas jautājums, kas ir aiz horizonta un vai zeme ir apaļa. Skatu tornis, pastaigu taka un piemiņas akmens atrodas uz Taurupes un Meņģeles pagastu robežas Ogres upes senkrastā pie rakstnieka bērnības mājām “Zvaniņi“. Šeit tautas dzejnieks Imants Ziedonis ar domubiedriem reiz izveidoja Dullā Daukas taku ar īpašiem akmeņiem, uz viena no tiem ir uzraksts “Dullais Dauka”.

Peldvieta un laivu noma Plaužu ezerā GPS [56.8874, 25.2658], www.plaudis.lv

Velna grāvis vai klēpis ir 30 m garš laukakmeņu krāvums dziļā, kokiem apaugušā Nāružiņas upītes augšteces gravā un atrodas uz Ogres un Ērgļu novadu robežas. Nāruža ir 12 km gara Ogres upes pieteka. Interesants dabas veidojums. Vietas nosaukums radies no senas teikas, kad gailim iedziedoties, velnam no priekšauta tieši upītē izbiruši lielie akmeņi. Zem akmeņu nastas mierīgi tek upīte, bet pavasaros ūdens pār tiem griež baltas putu vērpetes.

Avārijas Brigādes parks

Lēdmanes pagasts, Lielvārdes novads www.abparks.lv

Labiekārtota peldvieta pie ainaviska ezera ar ugunskura un atpūtas vietu, ģērbšanās kabīni, lapeni, laipu laivu transportēšanai ezerā un automašīnu stāvlaukumu. Aktīvajai atpūtai piedāvājumā bērnu rotaļu laukums, volejbola laukums. Iespēja iznomāt laivas, SUP dēļus, plostu ar motoru un katamarānu

Alus darītava un degustācijas „IndieJānis”

Upespils, Suntažu pagasts, www.indiejanis.mozello.lv

Alus darītavas saimniekam allaž prieku sagādā alus brūvēšana un sarunas ar

Lielākais tematiskais izklaides parks Baltijā “Avārijas brigāde” vasaras sezonā piedāvā ļoti plašu un aizraujošu atrakciju un aktivitāšu klāstu par vienoto dienas biļetes cenu. Parkā iespējams izklaidēties kopā ar ģimeni, draugiem vai darba kolēģiem, kā arī ieturēt gardu maltīti.

Teksts: Agra Vāvere | FOTO: OGRES VĒSTURES UN MĀKSLAS MUZEJA ARHĪVS

Ogres Vēstures un mākslas muzejs

opš muzeja dibināšanas 1981.gadā Ogres Vēstures un mākslas muzejs ir trīs reizes mainījis savu dzīvesvietu, un no 2017.gada atrodas pašā pilsētas centrā – kādreizējā bankas ēkā. No tiem laikiem muzeja lielajā izstāžu zālē saglabājušās lielās seifa durvis. Skatāma ekspozīcija „No bankas līdz muzejam”, kurā uzzināsiet kādas pārmaiņas laika gaitā piedzīvojusi šī ēka. Jau izsenis zināms, ka Ogre ar savu vilinošo dabu, kurā šalc priežu sili, paceļas lielāki un mazāki pauguri, kā arī cauri līkumo vienas no skaistākajām Latvijas upēm – Ogre un Daugava, ieguvusi peldu un gaisa kūrorta slavu. Ekspozīcija „Vasarnieki Ogrē” iepazīstina ar atpūtas iespējām, vasarnieku izklaidēm un leģendām, kas apvij Ogres pilsētas kultūras un sabiedrisko dzīvi no 20.gadsimta sākuma līdz Otrajam pasaules karam. Šobrīd muzejā aktuālas ir divas izstādes – „Ogre un ogrēnieši 90 gados” un „Teātra spēlēšana Ogrē”. Katrai no tām piemīt sava aura un stāsts, tomēr kopā tās rada labu priekšstatu par to, kāda agrāk bijusi un šobrīd ir Ogres pilsēta. Aktīvā dzīvesveida piekritējiem īpaši interesantas varētu šķist izstādē izstādītās kamaniņas, ar kurām pirms daudziem gadiem sportisti traukušies lejā pa bijušo Ķentes kalna kamaniņu trasi.

Izstāde „Ogre un ogrēnieši 90 gados”

Muzejs atrodas Ogrē, Brīvības ielā 36 Darba laiks 5.maijā: 12.00 – 19.00 Ieeja muzejā ir bezmaksas. Vairāk informācijas atradīsiet mūsu mājaslapā: www. ogresmuzejs.lv

Izstāde „Teātra spēlēšana Ogrē”

Sporta sacensības Ogrē, Brīvības ielā, 1930-tie g.

Ekspozicija – ekspozīcija „Vasarnieki Ogrē”

CILT

Teksts: Kristaps Zaļkalns | FOTO: Personiskais ARHĪVS, Laura Šūlmeistere

STIRNU BUKA dizaineris Radošā kompānija – Susurs, Vāvere, Zaķis, Buks un Lūsis. Kreatīvā stirnubuks.lv mājaslapa, pievilcīgie sacensību plakāti, pārskatāmās infografikas, kičīgie numuri, medaļas, stilīgie dalībnieku krekli un aktuālās Es esmu Stirnu buks naģenes. Kas viņus vieno un iedzīvina? Protams, tas ir šīs dienas uzvarētājs Aldis Rocēns – gaumīgais Stirnu buka dizaineris.

VAI BUKS NOGARŠOJIS NEPAREIZO SĒNI? Aldi, pastāsti, lūdzu, kā tu nonāci Stirnu buka komandā? – Kad ap 2011. gadu sāku skraidīt Skrien Latvija rīkotajos mačos, ieraudzīju, ka mans vecais blēņu biedrs Rimants Liepiņš* arī nodarbojas ar to pašu. Vārds pa vārdam un atkal kopējas avantūras klāt. Piedalīsimies rudens rogainingā. Sen nebiju mežā skrējis, tāpēc iztēlē uzbūru tādu skaistu, saules pielietu priežu mežu, pa kura taciņām būs varen tīkami pacilpot. Un, tiešām, startā tā arī bija un nākamos 300 metrus arī. Pēc tam nāca grāvis, brikšņi, purvs, krituši koki un kāpu smiltis. Kad pirmo stundu bijām briduši un maldījušies, nolēmām turpmāk skriet pa taciņām un ceļiem. Un gāja tīri labi un ātri. Pēdējos 5 km gan nācās skriet pa purvu, kur katrs solis iegrima līdz potītēm, taču iemanījāmies un finišējām laikā. Pēc tam kopīgi piedalījāmies vēl dažos rogainingos, vienā sniega skrējienā, un vienmēr satikāmies uz šosejas gan Rīgā gan Valmierā. Tā pamazām atjaunojām mūsu seno draudzību, kuras laikā bijām darījuši gan pārgalvīgas muļķības, gan realizējuši dažu labu mākslas projektu. Nu tak! Dzīvs piemērs, ka skriešana vieno un mežā cilvēks paliek labāks! Bet kāpēc tu piekriti iesaistīties Stirnu bukā kā mākslinieks? – Tas bija pāris mēnešu pēc pirmajām Āžu kalna Stirnu buka sacensībām 2014. gadā, kurās es piedalījos kā dalībnieks. Spilgti atminos to mirkli, kad Rimants

man stāstīja par savu ieceri taisīt veselu sacensību seriālu – domāju, ka viņš mežā nepareizo sēni nogaršojis… Izklausījās diezgan ambiciozi. Taču man tas patika. Un vēl patika tas, ka es varēšu pats uz savas ādas pārbaudīt savus darbus. Un, izrādās, tas tiešām ir stipri būtiski. Ieskrienot mežā kopā ar visiem pārējiem, man daudz labāk kļūst skaidrs, kas ir vajadzīgs un kas ir lieks. Viņu ciešanas ir arī manas ciešanas, viņu prieks – mans prieks. Atlasot bildes mājaslapai, es pazīstu katru emociju skrējēju sejās. Ierodoties uz sacensībām un satiekot pastāvīgos dalībniekus, ir sajūta, ka satieku vecus draugus (lai arī mēs nekad nesveicināmies). Un, ja kāds nav ieradies, drusku pārdzīvoju. Tāpēc ziniet, mīļie draugi, ja jūs regulāri piedalāties Stirnu bukā, es jūs pazīstu un jūs man esat svarīgi. Un, ja jūs vēl smaidāt un augstu lecat, tad divkārt svarīgi. Mani tagad dīda vēl viens jautājums – kas bija tās „blēņas”, ko jūs agrāk ar Rimantu darījāt? Kā jūsu likteņa takas nostājās paralēlās sliedēs? – Tās blēņas bija tādi nepārdomāti, adrenalīna pilni sportiska rakstura izaicinājumi, kuri dažreiz beidzās ar lielākām vai mazākām traumām (vismaz man). Iepazināmies vecumā ap gadiem 25, kad strādāju laikraksta Diena reklāmas nodaļā. Rimants nodibināja ierakstu studiju Platforma Records, un toreiz visi ieraksti tika pārdoti kompaktdiskos vai kasetēs. Noformējumu vajadzēja gan vieniem gan otriem un es kļuvu par vienu no māksliniekiem, kurš veidoja vāciņu dizainu. Jā, patiesībā vēl nesen bija tādi laiki, kad mūziku klausījāmies no lentas. Pārslēdzoties uz meža

Darbs pie STIRNU BUKA nekad nebeidzas. Arī brīvdienās un atvaļinājumā.

skaņām, kāds bija tavs pirmais iespaids par Stirnu buku kā sporta pasākumu? – Nu tas nebija nekāds džungļu rogainings. Tur tik tiešām pie kājām ziedēja puķītes, virs galvas dziedāja putniņi, saule spīdēja un pati meža māte pacēla mani uz plaukstas un līgani nesa pāri sūnām un skujām. Protams, bija arī grūti brīži, taču iespaids bija tik pozitīvs, ka brīdī, kad Rimants piedāvāja šo sadarbību, es uzreiz piekritu.

mūsu skrējējiem. Ceru, ka patīk.

Domāju, pie heštaga #esesmustirnubuks sociālajos tīklos „Instagram” un „Facebook” atrodamās bildes liecina, ka ir okay. Tu veido Stirnu bukam arī citus dizainus – cilvēki jau lielākoties neaizdomājas, kā top šīs līniju, formu, šriftu, krāsu un faktūru kombinācijas, rezultātā gluži iedzīvinot buka tēlus afišās, baneros, mājaslapās, kreklos un citos komunikatīvos elementos. Kur tu smelies idejas, zināšanas un kā tas viss top? – Sezonas sākumā es vienmēr sēžu pie baltas lapas un graužu zīmuli. Un tad, kad no zīmuļa vairs nekas lāgā nav palicis pāri, ķeros pie darba. Cenšos sajust tās Ņemot vērā, ka Stirnu buka komandā esi kopš emocijas, kas rodas skrējēju sirdīs, un tad tās pārvērst otrās sezonas, pieņemu, ka, pieslēdzoties Stirnu tēlos. Protams, ir jāpiedzīvo arī radošās mokas… Nesen bukam, tu kā mākslinieks redzēji lietas, kas tobrīd biju uz savas meitas Paulas koncertu (viņa dejo baletu), kad viņa kāpa uz skatuves, man bija jāuzlabo! bija tik liels uztraukums, ka kājas – Man vispār tīri labi patika trīcēja, riktīgs lampu drudzis. Marikas Latsones izveidotais Stirnu Tad es atskārtu, ka mans darbs buka logotips. Tāds pamatīgs, Sezonas sākumā nepavisam nav tas grūtākais. Un, senatnīgs, ģerbonim līdzīgs. Tāpēc ja vajag kādu riktīgi radošu ideju, sākumā pilnā sparā strādājām ar šo es vienmēr tad pajautāju sievai Ievai. Viņa tēlu. Sezonas beigās tomēr nonācu sēžu pie baltas ir staigājošais ideju ģenerators. pie secinājuma, ka vajag ko daudz lapas un graužu Tāpēc jau mana dzīve ir tik vieglāku un dinamiskāku. Atceros, interesanta. sākumā Gintam un Signim tas stipri zīmuli... nepatika, Mārtiņš** neko neiebilda, Kas ir tas, kas tavu dzīvi bet cilts vecākais – Rimants paziņoja, padara interesantu? Iztulko darīsim tā, kā mākslinieks saka! Un lūdzu. tā mēs uzkāpām uz pārmaiņu ceļa. Un – Mana sieva manu dzīvi padara interesantu. katru gadu kaut ko mainām un uzlabojam. Katru gadu mums ir nedaudz cits tēls, pilnīgi citādākas medaļas, Un piedzīvojumiem bagātu – pozitīvā veidā. Viņa jauni krekliņi un jauni pārsteigumi un piedāvājumi acīmredzot nerealizē radošo potenciālu darbā, tāpēc

VISPIRMS NOGRAUZĪS ZĪMULI, TAD…

tas nonāk mūsu ģimenes iekšējā lietošanā. Viņa esmu viņam tāds kā treneris. Taču nākamajā gadā viņš nepārtraukti atrod jaunas un interesantas lietas, vietas man pateica: “Pietiks mums skriet kopā. Šī cīņa man ir jāizcīna pašam!” Un tā es atkal un piedzīvojumus, un man atliek tikai atgriezos pie savām garajām iesaistīties. Brauciens ar velosipēdiem distancēm. pa Gruzijas kalniem, pastaiga apkārt Pat ja es Gardas ezeram, svētceļojums pāri sacensību Cik Stirnu bukus esi visai Spānijai, dzīvesprieka skola noskrējis? Kurš līdz šim bijis tepat Latvijā, klusēšanas seminārs sākumā neesmu tavs mīļākais posms? Kādēļ? nedēļas garumā un daudzi, daudzi omā, tad, – 17. Vismīļākais laikam citi piedzīvojumi. Par kultūras bija Līgatnes posms. Saulaina pasākumiem nemaz nerunāsim. Nu, ieskrienot mežā, diena. Zelta rudens. Bija ļoti, ļoti man tas viss patīk un liekas interesanti. viss mainās. skaisti. Taču tuvi un mīļi ir visi Trāpīgas un interesantas idejas no posmi, kuros esmu piedalījies. viņas dzirksteļot dzirksteļo. Un vēl Neviens nav bijis garlaicīgs viņa mani iedvesmo uz varoņdarbiem. vai nepatīkams. Pat ja es sacensību sākumā neesmu omā, tad, ieskrienot mežā, viss mainās. Un apkārtējie cilvēki arī uzlādē. Es burtiski sajūtu to milzīgo pozitīvo enerģiju, kas savienojas virs visu skrējēju galvām. Dažreiz paskrienu atmuguriski un pavēroju skrējēju Kas tev pašam ir sirdij tuvākais darbs, ko esi sejas – nu skaisti viņi ir savā azartā. radījis Stirnu buka koncepta ietvaros? Un kurš ir bijis tavs izaicinošākais Stirnu buka – Laikam jau tas ir šīs sezonas sporta krekls. Kādu nedēļu ņēmos ar to, kamēr viss salikās savās vietās. posms? – 2015. gada Šlokenbekas sacensības. Sākumā Daudz skiču izmetu atkritumu tvertnē. Taču, kad parādīju rezultātu “feisbukā” un sāka birt tie daudzie mēģināju turēties ar ātrajiem, lai neiekļūtu sastrēgumā pie Šlokenbekas dzirnavu aizsprosta. Tas bija ļoti ātrs “laiki”, tad sapratu, ka viss ir izdevies. sākums. Pēc tam bija diezgan grūti turēt savu parasto tempu, Kādēļ tu kļuvi tieši par mākslinieku, nevis jo bija sajūta, ka viens maratons jau noskriets. izvēlējies kādu citu profesiju? – Lai gan zīmēt man ļoti patika, bērnībā par to nepavisam nesapņoju. Taču acīmredzot mans liktenis jau bija izplānots, jo dzīve pamazām mani nolika uz šīs taciņas. Un kaut ko radīt ir tik patīkami. Taču tas brīžiem arī ļoti izsmeļ.

PIRMATNĒJAIS DATORIĶIS

Hm… par ko tad tu sapņoji? – Bērnībā gribēju būt tramvaja vadītājs, kurš nekad nevērtu durvis ciet skolēna deguna priekšā. Vai arī izgudrotājs. Pēc vidusskolas mēģināju mācīties gan par inženieri, gan par sabiedrisko attiecību speciālistu, taču nevienas studijas nepabeidzu. Vajadzēja naudu un sāku strādāt laikrakstā Diena ar tobrīd pirmajām datorgrafikas programmām. Un man tas iepatikās. Izmantoju katru iespēju, lai ko iemācītos gan tehniskajā, gan vizuālajā ziņā. Kaut ko iemācos no katra sava kolēģa. Ārkārtīgi daudz deva sadarbība ar Ēriku Stendzenieku. Kā atrast galveno problēmu un attīrīt to no piemaisījumiem. No Aigara Ozoliņa varēju pamācīties, cik svarīgs ir fons un faktūra. Un vēl un vēl…

TRASĒ MĒDZ SKRIET ATMUGURISKI

Vai skrienat visa ģimene? – Skrienam gan. Arī mani brāļi un viņu ģimenes skrien. Vecākais brālis Juris ar sievu Sandru skrien katru dienu. Un tad peldas, vai vasara, vai ziema. Uh! Es gan neesmu tik enerģisks. 2016. gadā visas sacensības noskrēju kopā ar dēlu Rūdolfu. Likās, ka

Dažreiz sacensībās startējam ģimeņu distancē. Stabilākais kompanjons - dēls Rūdolfs.

Vai esi agrāk jau nodarbojies ar sportu? Zinu, ka esi arī aizrautīgs kalnu slēpotājs! – Mani vecāki bija sportiski. Visur piedalījās, un mēs ar brāļiem arī – līdz ar viņiem. Mamma vēl tagad ir ļoti aktīva. Katru dienu vingro un vienmēr gatava parādīt mazbērniem, kā pareizi jātaisa “tiltiņš”, vai, piemēram, aizvedot mazbērnus uz slidotavu, pati arī velk slidas kājās. Tas nekas, ka krietni pāri 70. Tiesa, mana nopietnākā pievēršanās sportam bija jaunieša gados, kad nokļuvu pie Ivara Sīmaņa airēšanas slalomā. Pavisam īsu brīdi pat iekļuvu Latvijas izlasē, taču tad nāca eksāmenu laiki un dienests padomju armijā un dzīve drusku mainījās. Taču vēl joprojām, skatoties uz krāčainu upi, iztēle dara savu – pētu, kur mijas straume ar atstraumi, uz kura viļņa varētu vizināties un no kura – labāk turēties tālāk. Pārējie sporta veidi – basketbols, riteņbraukšana, skriešana, peldēšana, slēpošana un snovošana – tie tagad ir tikai izklaidei. Patīkama brīvā laika pavadīšana.

KĀ DŽEZA GRUPĀ

Vizītkarte Aldis Rocēns Mākslinieks Dzimis: 1969. gada 7. martā, Rīgā. Skolas: Rīgas 66. vsk, Rīgas 25. vsk, LLU mehanizācijas faluktāte, LU sociālo zinātņu fakultāte Darba vieta: Dizaina darbnīca Skābekļa fabrika Ģimenes stāvoklis: precējies ar Ievu Lācenbergu-Rocēnu, bērni Paula (15) un Rūdolfs (10) Citi sporta veidi: X-race sacensības ar Jāni un Pēteri Vaļasprieki: vīns ar draugiem Citiem iesaku (un arī sev): pamēģināt kādas pāris dienas neko nejautāt un neizteikt viedokli, tikai klausīties un vērot. Tā var uzzināt daudz jauna gan par citiem, gan par sevi Nepiepildīts sapnis: ir tikai sapņi, kuri jāpiepilda

Kādas atziņas nākušas, darbojoties Stirnu buka komandā? – Varbūt varētu to salīdzināt ar džeza grupu. Sānāk kopā dažādi cilvēki ar dažādiem instrumentiem, un jāsāk spēlēt. Es paskatos Ginta notīs, neko nesaprotu, arī džemperi biksēs kādreiz ir jāieliek, piemēram, ja paskatos Sigņa notīs – raibs gar acīm. Nu ko, jāpārnakšņo siena gubā. Un arī zeķes sandalēs var vilkt, jāimprovizē. Tā mēs visi improvizējam, un Rimants ja kājas ir tādās tulznās, ka citādāk paiet nav iespējams. mēģina to visu diriģēt. Pie reizes piestrādājot gan par iekšā rāvēju, Ko tu novēli visiem Stirnu gan vietu ierādītāju. Nav viegli. Bet, buka skrējējiem? kamēr visus vieno kopīga kaisle uz – Esiet jauki un laipni. Es pazīstu katru mūziku (lasi – skriešanu), tikmēr viss Pasniedziet viens otram roku, emociju skrējēju izdodas. ūdeni un smaidu! Uzvara šeit Pa šiem gadiem jau esam nav galvenā. Uz pjedestāla ir sejās, jo pats iepazinuši viens otra labās un sliktās tikai trīs vietas un tās visas ir jau tās visas esmu īpašības. Pašā sākumā bija grūtāk aizņemtas. Mēs esam šeit mežā piedzīvojis. – nevarēja saprast, ko tas otrs grib? cita iemesla vadīti… Tagad jau esmu pieradis, ka pašam bieži vien jāizdomā viss, kas nav skaidrs. Un vēl jau orķestra bedrē ir pilns ar spēlētājiem – gan ar lielākiem, gan mazākiem instrumentiem. Pat grūti iedomāties, cik daudz. Interesanti, ka viens no taviem Stirnu buka kolēģiem tevi raksturoja kā brīvmākslinieku, dzīves baudītāju – feinšmekeru un bišku padullu piedzīvojumu meklētāju. Kā tu vari to komentēt? – Es to saucu par cieņu pret lietām un to radītājiem. Tas ir svarīgi. Ka vīns ir jādzer no vīna glāzēm, bet viskijs no viskija glāzēm. Un galvenais – jāzina, kāpēc mēs ko darām. Jo treniņtērpā aiziet uz operu, lai protestētu pret mietpilsonību ir viena lieta, taču darīt to tikai tāpēc, ka tā ir ērtāk – pavisam cita lieta. Stilam ir jābūt un skaistuma izjūtai arī. Protams, * Rimants Liepiņš – Stirnu buka dibinātājs ** Gints Konošonoks, Signis Vāvere un Mārtiņš Gūtmanis – Stirnu buka komandas darbarūķi

Pirmais rogainingiem manā mūžā. Kopā ar Rimantu Liepiņu Vidzemes augstienē.

I JA E US

Teksts: Signis Vāvere

Brīvprātīgā Kristīne Katrs Stirnubuka pasākums nav iedomājams bez brīvprātīgajiem. Tie ierodas rīta agrumā, strādā reģistratūrā, dodas mežā iekārtot ūdens punktus un pavada tur visu dienu. Pasniedz finišētājiem medaļas un pat dažreiz sanāk pašiem noskriet kādu “stirnubuku”. Grūti kādu vienu izcelt, bet Kristīne var visu, būt brīvprātīgā Stirnubukā un citos mačos, aktīvi skriet un to visu darīt kopā ar ģimeni. Nevienas sacensības nav iedomājamas bez skrienošos, palīdzēt uzpildīt dzeršanas sistēmas, piefiksēt un sasaukt, ja kāds aizskrien nepareizā brīvprātīgajiem. Kāpēc tu esi brīvprātīgā? Viena konkrēta “tāpēc ka“ nav. Brīvpratīgo virzienā u.c. padarīšana sākās ar Siguldas Skrējēji novērtē brīvprātīgo pusmaratonu. Gribēju skriet, darbu? bet ienācās trauma... Sacensību Domāju, ka jā, novērtē. Kā gan gaisotni vajadzēja, izlēmu apskatīt Pamatā ir citādi vienas dienas laikā varētu to pasākumu no otras puses – tikai trīs lietas – saņemt tik daudzus „Paldies!”? pamēģināt, kas tas brīvprātīgais tāds īsti ir. Iepatikās. Tagad taku skrējieni izturība, Tavs puika arī strādā ir ņēmuši virsroku pār asfalta piedzīvojuma kā brīvprātīgais. Ģimenes skrējieniem. Skrējiensoļojums Rīga pasākums? – Valmiera, „Stirnubuks”, „Meža meklētāja gars Dēls strādā, vīrs arī. Sanāk taku skrējienu” rīkotie pasākumi, un uzmanība. ģimenes pasākums. „Noskrien ziemu” – katrs no skrējieniem ir atšķirīgs, katram sava Kā pārējo ģimeni sanāca odziņa. Vienojošais ir emocionālais lādiņš, ko gūsti no katra pasākuma. Daba, tikšanās iesaistīt? Vai vienmēr esat „pilnā sastāvā”? Vīrs iesaistījās, jo “jāredz, kur tā sieva vazājas”. prieks, līdzi jušana, dažādi risināmi jautājumi – vienmēr ir interesanti, pat ja finišā stāvi jau trešo stundu, izlijis Pirmais pasākums – Siguldas pusmaratons, gadu pēc tam, kad es pamēģināju brīvprātīgo darbošanos. Pēc līdz pēdējai vīlei. tam pa ķēdīti, pilns komplekts - Rīga - Valmiera, Pati taču esi skrējēja. Padodot ūdeni, pašai „Zilonis”, „Stirnu buks”, „Patriots”, „Noskrien Ziemu”. Dēls teica: “Tu vienmēr tāda priecīga atbrauc no negribas skriet līdzi? Nē, negribas gan. Tad ir cits režīms – sagatavot ērtu pasākumiem. Gribēju redzēt, kāpēc.” Pirmā reize bija darba vietu, lai maksimāli ātri varētu padzirdīt / pabarot nakts skrējiens „Zilonis Babītē” – barošanas punkts.

Iepatikās. Tagad kalendārā sazīmēti pasākumi, uz kuriem jābrauc... pat ja iepriekšējā dienā bijusi ballīte. Vienmēr neesam „pilnā sastāvā”, katram no mums ir arī savstarpēji nesaistītas nodarbošanās. Ar vīru bieži esat manīti brīvprātīgo pienākumos darbojamies tandēmā. Tas ir pluss vai mīnuss (gan laulības dzīvē, gan brīvprātīgojot)? Pluss, visos virzienos un no jebkura skatupunkta! Ja abi piedalāmies kā brīvprātīgie, ir kopīgs darbs darāms. Reģistratūras tango, finišs vai barošanas punkts... kopīgi risināmi jautājumi, darbošanās, kopā būšanas prieks. Ja viens brīvprātīgo, bet otrs brauc ar moci vai makšķerē, satiekoties ir plaša spektra materiāls ko pārrunāt. Tu esi bijusi brīvprātīgā dažādās sacensībās. Kurās pašai patīk piedalīties? Kā dalībniekam man tuvāks formāts ir sacensības ar mazu dalībnieku skaitu, bet ik pa laikam prasās izkāpt ārpus komforta zonas un izskriet kādu „Stirnu buka” vai citu daudz dalībnieku skrējienu. Vairākus gadus mans favorīts ir „Meža taku skrējieni” organizētais skrējiens „Patriots” – himna, starta šāviens, skrējēji ātri vien izretojas, brīžiem šķiet, ka mežā esmu viena pati... Skrien, brauc ar riteni, kāp kalnos. Kur tu atrodi enerģiju visam? Nezinu, jo siltāks un saulaināks, jo vairāk gribas ko darīt un kustēties. Skriešana ir ikdienas nepieciešamība. Brīžiem iestājas slinkums, tā pārvarēšana ir īsts izaicinājums. Ne vienmēr uzvaru es. Kalni... aizbraucot uz kalniem pirmo reizi, ir divi varianti: 1) nekad vairs; 2) jābrauc atkal. Man sanāca otrais variants. Kurš brīvprātīgā pienākums tev sniedz vislielāko prieku? Reģistratūra + finišs. Skrējējs, kas izņem numuru, un tas pats skrējējs, ieskrienot finišā, bieži vien ir kā divi pavisam atšķirīgi cilvēki.

Brīžiem ir tā jocīgi un drusku bailīgi ... krūmos kaut kas brakšķ, pirmā doma – ja nu atnāk alnis? Gargabalu, nakts sacensībās patīk būt dzirdināšanas / barošanas punktos. Ieved tumšā mežā un atstāj pāris cilvēku. Jāceļ nojume, jāsarūpē cienasts. Brīžiem ir tā jocīgi un drusku bailīgi... krūmos kaut kas brakšķ, pirmā doma – ja nu atnāk alnis?? Tad sāk sarasties skrējēji, un bailes pazūd. Ko brīvprātīgie sagaida no skrējējiem? Par citiem nezinu, bet konkrēti es sagaidu, ka skrējējs pēc numura nāks ar ID karti. Nopietni... īpaši tie, kuriem ir gari un sarežģīti uzvārdi. Sacensību centrā vienmēr ir skaļi, reizēm uzvārdu nākas pārprasīt vairākkārt. Kartes uzrādīšana ļoti paātrina numura atrašanu/izsniegšanu. Kāds ir tavs lielākais sasniegums taku skriešanā? Oficiāls – sacensībās skriets un fiksēts ir „Stirnu buka” Karostas Lūsis.

tam atnes numuru kastes, sarakstus. Klajums pamazām piepildās ar skrējējiem, ballīte sākas. Skrējēju skaits pieaug proporcionāli tam, kā samazinās laiks līdz startam. Pirmie zvēri pulcējas uz startu, uzruna, bungas, un aiziet mežā! Ik pa laikam kāds aizkavējies atskrien pēc numura, kad starts jau viņa distancei ir bijis, palīdzi pēc vajadzības ar Brīvprātīgajam sanāk izbaudīt Kad visi zvēri numuru, čipu u.c., balss izrunāta, sacensības? Tirdziņu, koncertu, salaisti mežā, uz laiku pazūd... Kad visi zvēri izlozi? jāapgūst finiša salaisti mežā, jāapgūst finiša zona. Sanāk. Reģistratūras un finiša Kurš pie medaļām, kurš ūdeņiem, darboņiem jo īpaši, viņi visu laiku zona. Kurš kurš dalīs citus labumus. Kamēr ir notikumu epicentrā. pie medaļām, finišē pa vienam, ir mierīgi, bet Tie, kuri mežā, arī reizēm tad sākas intensīvais cikls, kad viņi izbauda. Koncertu nedzird, bet kurš ūdeņiem, visi skrien reizē, nākas iespringt, viņiem ir citi prieki. Reizēm... kurš dalīs citus lai sadalītu zvēriem pareizās medaļas. Kad finišētāju plūsma Kāda ir brīvprātīgā diena labumus. mazinās, saproti, ka esi aizmirsis „Stirnu bukā”? paēst, tas tiek labots, jo viens no Īsumā – tiešām, diena jau brīvprātīgo bonusiem ir siltas, pagāja? Kur nākamais posms? Garā versija - atbrauc, apskaties, izpēti, sazīmē gardas pusdienas. No meža atgriežas dzirdināšanas punktu brigādes, aktuālās būves – mantu glabātuve, ēdinātava, loterijas kaste, duša, WC. Instruktāža, bonusu sadale. Krāmējies finiša zonā iestājas mierīgāks periods, jo trasē vien ar reģistratūras iekārtošanu, gaidi dalībnieku sarakstus, pārdesmit cilvēku. Kad redzi riteņbraucēju, zini, ka numurus, klačojies ar citiem brīvprātīgajiem... darba diena ir beigusies, var iedzert alu. Apbalvošanas pusstundu pirms reģistratūras darba sākuma ierodas un izloze liecina, ka ballīte drīz beigsies... atvadas... pirmais skrējējs, kurš grib izņemt numuru... drīz pēc līdz nākamajam posmam! Ne sacensību režīmā, pašas izdomāts skrējiens vienatnē, Čiekurkalns – Vecāķi – Mangaļsala – Čiekurkalns. 39 km pa mežu, pa šoseju, pa pludmali. Tāda skarbā romantika drēgnā novembra dienā. Īsta svētība ir vīra pasniegta tēja norunātajās tikšanās vietās.

ana ĹĄ skrie

Teksts: Matīss VecvagarIs | FOTO: Jānis Līgats, JURIS DZENIS

Skrējiens līdz Kliņķim

tirnu buka cilts skrien mežā un teju katru mēnesi satiekas Latvijas skaistākajos dabas nostūros un bauda ainaviskākos skatus, ko sarūpējuši vietējie takuziņi. Taču starp tūkstošiem lūšu, zaķu un susuru ir arī tādi īpatņi, kuri vismaz reizi dzīvē gatavi sevi šaustīt ar apnicīgu šoseju un dalīt trasi ar smacējošiem kravas auto. Viņu stāsts ir dalība labdarības skrējiensoļojumā Rīga-Valmiera un piepildījuma rašana, pieskaroties Sīmaņa baznīcas durvju kliņķim. Būs tādi, kas darīs to piekto un pat devīto reizi. Rimantu Liepiņu, Gintu Konošonku, Signi Vāveri un Mareku Gaļinovski vieno ne tikai rūpes par ikkatra Stirnu buka labsajūtu meža takās, bet arī 107 kilometru garās distances pieveikšana. 2014. gads bija zīmīgs ne tikai ar Stirnu buka dzimšanu Baltijas ceļa ceturtdaļgadsimta atceres dienās, bet arī Rīga-Valmiera atjaunošanu pēc vairāk nekā 20 gadu pārtraukuma. Viena no leģendām vēsta par derībām divu vīru starpā, cita par Trešajā atmodā tapušajām Pasaules latviešu Trīszvaigžņu spēlēm, kuras mūsdienās transformējušās prestižajā vieglatlētikas Prezidenta balvā.

Viena no leģendām vēsta par derībām divu vīru starpā...

Valsts simtgadē skrējiensoļojums atzīmē jubilejas desmito reizi, taču pamatvērtības kopš 1989. gada nav mainījušās – starts pusnaktī pie Brīvības pieminekļa zem Mildas zvaigznēm un finišs pie Sīmaņa baznīcas. Nemainīgs palicis arī uzraksts “Brīvību Latvijai” uz dalībnieku numuriem. Neatkarības atjaunošanas laikā skrējēji nesa Mildas sveicienu Sīmanim un mērķi bija gatavi sasniegt kaut pastalās. Šodien tās jau ir tradīcijas ar himnas dziedāšanu Maikija virsvadībā, strūdeli un

Starts tiek dots pusnaktī pie Brīvības pieminekļa zem Mildas zvaigznēm

kefīru finišā, kā arī ziedojumu vākšanu bērniem ar kustību traucējumiem. Šogad skrējēji un brīvprātīgie palīgi vāc līdzekļus piecgadīgai Kristai no Piebalgas, kur lēksim 9. jūnijā tieši divas nedēļas pirms Rīga-Valmiera starta. Krista ir skrējiensoļojuma sargeņģelis, kas pieskatīs katra domas un vājuma brīžus, kad vienā no īsākajām gada dienām uz šosejas būs izkāpts ārpus ierastās komforta zonas. Pusotra simta dalībnieku vidū netrūks tādu, kuru komforta zona ir cīņa ar sekundēm pat astoņu stundu skrējienā. Šogad Līgo dienā uzzināsim, vai Latvijas taku skriešanas izlases līderiem Andrim Ronimoisam un Anetei Švilpei izdosies labot trases rekordus. Vīriem kopš 1992. gada joprojām nepārspēts ir Georgs Jermolajevs (08:01:38), savukārt sieviešu rekords (10:31:07) ir samērā svaigs un to pērn sasniedza lietuviete Viktorija Tomaševičiene, kura redzēta arī Stirnu buka Šlokenbekas trasē. Simtgades Līgo svētkos dzimteni apciemos daudzi Pasaules latvieši. Viņiem tāpat kā Tev būs interesanti sekot līdzi notikumiem trasē gan interneta sociālo tīklu tiešraidēs, gan radio pārraidēs. Ja vēlies spraigos notikumus redzēt klātienē, piesakies par brīvprātīgo palīgu ultrataka.lv un varbūt tieši Tevi izlozēs nākamā gada dalībai 107 kilometru skrējienā ar pirmo starta numuru. Vien jāatceras, ka #KliņķisAsarāmNetic.

Vīriem kopš 1992. gada joprojām nepārspēts ir Georgs Jermolajevs (08:01:38), savukārt sieviešu rekordu (10:31:07) pērn sasniedza lietuviete Viktorija Tomaševičiene

#RV107km

INOS K KAIM

OTIE N S A K

Teksts: Linda Beldava

Skarbais Itāļu piecinieks Iepriekšējā numurā apskatījām tuvo kaimiņu igauņu taku skriešanas pasākumus, šoreiz palūkosimies nedaudz tālāk – kas notiek Itālijā?

tāļu taku skriešanas entuziasti ir izveidojuši sarakstu ar piecām brutālām savas zemes taku un debesu sacensībām (t.s. Sky Race). Īpaši noderīgi Kalnu karaļa cienītājiem. Jāņem vērā, ka ar vārdiem Skyrace un Skyrunning jāsaprot taku skriešana kalnos augstāk par 2000 metriem virs jūras līmeņa, kas iekļauj tehnisku trases segumu un augstumam atbilstošu laika apstākļu nepastāvību.

Debesu maratons La maratona del cielo

La maratona del cielo (tulkojumā no itāļu valodas - Debesu maratons) notiek Alpu centrālajā daļā blakus Adamello kalna virsotnēm. Šogad Debesu maratons piedzīvos jau savu 24.izlaidumu ar ļoti izaicinošu trasi, kas uzvedīs skrējējus augstāk kā 2700 metrus virs jūras līmeņa. Kad? 2018. gada 1. jūlijs Kur? Corteno Golgi, Brešas province Cik? maratons (42km)/ 2700 augstuma metri Mazāk? pusmaratons (21km)/ 1500m www.maratonadelcielo.it

Royal Ultra Sky marathon

Šis ir viens no Sky Runner World Series pasākumiem kategorijā Sky Extreme. Prestižās sacensības notiek Gran Paradiso nacionālajā parkā, bijušajos karaliskajos medību laukos netālu no Turīnas. Pasākums ekskluzīvs – notiek tikai katru otro gadu. Nākošais gaidāms 2019. gadā Kad? 2019.gada jūlijā Kur? Ceresole Reale – Turin, Pjemonta Itālija Cik? 52km/ 4287 augstummetri Mazāk? 32km/ 2000m www.royalmarathon.com

B LOG

RADI SAVU STĀSTU ĪPAŠS PIEDĀVĀJUMS STIRNUBUKA DALĪBNIEKIEM. PĒRKOTSAVU GOPRO HERO5STĀSTU VAI HERO6 BLACK RADI ĪPAŠS PIEDĀVĀJUMS STIRNUBUKA DALĪBNIEKIEM. SAŅEMAT DĀVANU 200 EUR VĒRTĪBĀ. ĪPAŠS PIEDĀVĀJUMS STIRNUBUKA DALĪBNIEKIEM. PĒRKOT GOPRO HERO5 VAI HERO6 BLACK

APSKATĪT PIEDĀVĀJUMU bit.ly/stirnubuks PĒRKOTPIEDĀVĀJUMU GOPRO HERO5 VAI HERO6 BLACK, APSKATĪT PIEDĀVĀJUMUAPSKATĪT bit.ly/stirnubuks

SAŅEMAT DĀVANU VĒRTĪBĀ. SAŅEMSIET DĀVANU 200200 EUR EUR VĒRTĪBĀ. bit.ly/stirnubuks

Trofeo Kima

Arī šīs sacensības tāpat kā Royal Ultra Sky ir daļa no Sky Runner World Series. Ļoti tehniskas sacensības, kas notiek katru otro gadu. Šī gada augustā tikai 250 drosminiekiem būs iespējas izmēģināt savus spēkus šajā brutālajā trasē, kas skrējējus vedīs pāri septiņām kalnu pārejām, pa atvērtām kalnu korēm un ķēžu ceļiem. Kilians Džornets esot teicis, ka šīs ir “vienas no iespaidīgākajām sacīkstēm visā pasaulē” Kad? 2018.gada 26.augustā Kur? Valmasino, Lombardija – Itālija Cik? 52km/4200 austummetri www.trofeokima.org/en/

Maga Sky marathon

Šogad šīs grūtās sacensības piedzīvos savu vienpadsmito izlaidumu. Maga Sky Marathon liks tev ieskriet mākoņos vairāk nekā 2400 metru augstumā. Šeit ir VISS – takas, Alpu ainavas, kalnu kores, akmeņi, klintis, via ferrata, šauras dzegas, akmeņainas nogāzes, birstoši akmeņi... Kad? 2018.gada 2.septembrī Kur? Zorzone, Lombardija – Itālija Cik? 50 km / 3000 augstummetri Mazāk? 39 km / 3000m vai 24km / 1400m www.magaskymarathon.it

Limone Extreme Skyrace

Šīs sacensības notiek kopš 2011.gada. Starts un finišs ir ezera krastā. Iesākumā 2 km jāskrien cauri Limones vecpilsētai un olīvkoku laukiem. Un tad viss sākas, vai arī beidzas – trase sāk zig-zagā stiepties augšup pa kaļķakmens ceļu līdz kalnu pārejai uz Cima Mughera virsotni un satiekoties ar Vertikāles fināla posmu sākas noskrējiens atpakaļ uz ezeru. Izklausās skaisti, vai ne? Kur? Limone sul Garda, Lombardija – Itālija Cik? 29 km/ 2500 augstummetri Citas distances? 10 km/ 1103m vai Vertikāle (3700m / 1080m) www.limonextreme.com/en

DĀ N E L KA

IESAKA: rimants liepiņš

MAIJS P

sestdiena

svētdiena

ZILO KALNU STIRNU BUKS

Coastline Trek, Liepāja

Tartu meža maratons

Laukinis trail Plateliai

20 20

Lattelecom Rīgas maratons

Rēzeknes pusmaratons

sestdiena

svētdiena

JŪNIJS P

Piebalgas STIRNU BUKS Laulasmaa ultra

EcoTrail Stockholm

23 Skrējiensoļojums

Nakts taku skrējiens Zilonis Babītē

Ventspils maratons

Rīga – Valmiera

30 30

sestdiena

svētdiena 1 8

Vilkaču maratons, Tukuma novads

JŪLIJS P

Zermatt Marathon

Laukinis Trail Kintai Jelgavas pusmaratons

20.-22.07. Etna Trail

30 36

28 KAMPARKALNA

STIRNU BUKS

13.-15.07. Rõuge Trail Run

22 29

27.-29.07. Swiss Alpine Irontrail

MAI.

ZILO KALNU STIRNU BUKS

Ogre, stirnubuks.lv 5 / 10 / 21 / 30 km

20. mai.

Lattelecom Rīgas maratons Rīga. lattelecomrigasmaratons.lv 6 / 10 / 21.1 / 42.2 km

JŪN.

Laulasmaa ultra Igaunija. Baltijā garākais ultramaratrons. estonian-ultrarunners.com 21 / 42 / 32h / 211 km

30. JŪN.

Vilkaču maratons

Iespējams, grūtākais maratons Latvijā. vilkacumaratons.lv 42.2 km

14. JŪL.

Jelgavas nakts pusmaratons. Skrien Latvija! bigbankskrienlatvija.lv 5 / 10 / 21.1 km

12. mai.

Coastline Trek Liepāja. Piekrastes pārgājiens. coastlinetrek.com 10/2 5/50/75/ 10 0 km

27. mai.

Rēzeknes pusmaratons Skrien Latvija! bigbankskrienlatvija.lv 5 / 10 / 21.1 km

16. JŪN.

EcoTrail Stockholm Zviedrija. Taku skrējiens pilsētvidē. stockholm.ecotrail.com 8 / 16 / 45 / 80 km

JŪL.

Zermatt Marathon. Šveice. Materhorns. Šveices Itālijas pierobežā. zermatt.ch 21.1 / 42.2 / 45.6 km

20. JŪL.

20.-22.07. Etna Trail. Itālija. Joprojām aktīva vulkāna piekājē! Sicīlija. etnatrail.it 12 / 24 / 52 / 94 km

13. mai.

Tartu meža maratons, Igaunija Lielākais taku skrējiens Baltijā. tartumaraton.ee 5 / 10 / 23 / 42 km

JŪN.

Zilonis Babītē Nakts taku skrējiens. cet.lv 12 / 29 / 42 km

17.

JŪN.

19. mai.

Laukinis trail Plateliai Lietuva. Taku skrējienu seriāls. laukinistrail.weebly.com 7 / 15 / 26 km

JŪN.

Piebalgas STIRNU BUKS Jaunpiebalga stirnubuks.lv 5 / 10 / 21 / 30 km

23. JŪN.

Ventspils maratons Skrien Latvija! bigbankskrienlatvija.lv

Rīga – Valmiera Skrējiensoļojums

5 / 10 / 21.1 / 42 km

107 km

13. JŪL.

13.-15.07. Rõuge Trail Tour / Rõuge Trail Run Igaunija. 3 dienu taku skrējiens. trailrun.ee 8 / 21 / 42.2 / 84.4 km

27. JŪL.

27.-29.07. Swiss Alpine Irontrail. Šveice. DavosaSanktmorica. Šveices glamūrs un šarms. swissalpine.ch 12 distances: 12 - 127 km

14. JŪL.

Laukinis Trail Kintai. Lietuva. Taku skrējienu seriāls. laukinistrail.weebly.com 8 / 16 / 30 km.

28. JŪL.

Kamparkalna STIRNU BUKS Talsu novads. stirnubuks.lv 5 / 10 / 21 / 30 km

pamanits

meza

Kurš Stirnu buks var atskriet pēdējais? Kurš, pēc sacensībām, nedēļu pavada salīdzinot savas komandas biedrus ar sarežģītām formulām? Kurš aicina Stirnubuka komandu uz savu offisu, lai palīdz iedvesmot kolēģus skriešanai? Šoreiz tas ir Austris. Skrējējs, kurš bieži dodas komandējumos un vienmēr paņem līdzi kedas. Labs kolēģis, kurš savējos ievilcis Stirnubukā un atradis īstos vārdus, lai atrautu datoriķus no ekrāna un ievestu mežā.

Kā tu nokļuvi līdz skriešanai mežā? – Ar to skriešanas lietu ir interesanti. Pirmos trīsdesmit+ savus dzīves gadus vispār ienīdu skriešanu. Lai nu ko, bet tikai ne skriet. Daļēji pateicoties pustrakā brālēnā – Jāņa Actiņa – stāstiem, daļēji nejaušībai. Braucot ar ričuku, saplīsa riepa; kamēr gaidīju ‘rescue’, nolēmu paskriet pretim…

sapratu, ka nekas nesanāk, trūkst elpas, un tas palika interesanti. Bija jāpamēģina vēl. Un noteikti pateicoties sievai un NRR komandai - 2012. gada Skrien Latvija Valmierā bija pirmā pusīte mūžā. 2015. gadā Garkalnes mežos bija pirmais Stirnu buks. Un uzreiz Lūsis – tā sacīt, notestēt. Iepatikās uzreiz, tik ļoti, ka arī kolēģus parāvu līdzi.

Teksts: Signis Vāvere | FOTO: no personīgā arhīva

Kurš no Stirnu buka zvēriem esi tu? – Auns, pilnīgs auns! Tomēr skrienu buku vai lūsi. Tā kā piedalos ar darba devēja uzsauktu abonementu – kad jau samaksāts ir, jāņem lielākā vērtība. Ne vienmēr forma vai laiks atļauj lūsi, tad buks ir tāds kompromiss. Tavs labākais Stirnu buka posms? – Pagājušā gada Līgatnes posms. Bija diezgan grūši, bet ļoti patika. Gauja, meži, upītes, drusku dubļi un bunkurs - vispār konča! Kur būtu Stirnu bukam jālec? – Latvijā jau visur ir forši. Es pats netiku, bet patika ideja par robežas pārskriešanu – varētu vēlreiz, tagad uz otru pusi. Dažādībai varētu kādu nakts posmu uztaisīt! Kas vislabāk patīk trasē? – Atmosfēra, noteikti atmosfēra. Skriešanas pasākumos jau visur ir tā – baigais pozitīvs, cilvēki sanākuši brīvajā laikā darīt to, kas pašiem patīk (ne tā, kā skolas krosā ) un Stirnu bukam tas izteikti ir vēl vairāk. Kas Stirnu bukam pietrūkst? – Viss ir forši, tiešām! Ja nu tā akurāt prasi un man kaut kas jāsaka -, IT un lielo datu laikmetā dzīvojot, - komandu statistika/kopvērtējums. Tāds virtuāls, bez baigās pieteikšanās. Live stats būtu kruta, tādu fīču kā Stravā ‘flybies’. Ar kolēģiem mēdzam pēc buka paskatīties – kur kurais no mums bijis/kā viens pret otru esam izkārtojušies skrējiena laikā. Un jūs esat vislabākie, tikuntā! Otra foršākā lieta pēc taku skriešanas? – Noteikti pilsētas skriešana. Nē, nu, ja tieši PĒC skriešanas, tad tas, protams, ir alus. Tā pilsētas skriešana – tā ir citādāka, bet arī ļoti patīk. It sevišķi pasākumos, kad slēgtas ielas – pat dzimtā Rīga ir citādāka, kad skaties to no ielas vidus. Man bieži sanāk ceļot, braukt komandējumos – vienmēr cenšos paņemt līdzi kedas un izskriet. Tā uz dullo, kur acis rāda. Var daudz vairāk

vienmēr cenšos paņemt līdzi kedas un izskriet. Tā uz dullo, kur acis rāda. Var daudz vairāk apskatīt, iepazīt. apskatīt, iepazīt un labs veselīgs atsvars socializācijas neveselīgajām blaknēm. Pie kam, izrādās, ārzemēs ierasts arī ar kolēģiem iet dienas vidū kopīgi paskriet. Strādā ne sliktāk kā alus pēc darba (bet vislabāk darīt abus). Kad vien tas iespējams, kad esmu pie klienta – cenšamies atrast laiku tādam darba dienas vidus skrējienam. Un arī mājās, pie sevis, Exigenā, ceru, būs sanācis šo indi ievest. Kam vajadzētu uzstāties uz Stirnu buka skatuves? – To jau līdzjutēji vairāk jūt un, lai vērtē. Es, kā pazūdu mežā, tā līdz vakaram. Pūtēju orķestri – lai tālāk var dzirdēt. Tie, kas uzstājas uz skatuves, kaut kur trasē varētu dot vaļā. Kādreiz, kad bungas bijušas trases malā – lieliski! Vai Pokaiņos pie Kalna karaļa bija tāda meditatīva mūzika. Jā, tiešām, lai tie, kas uzstājas, uzstājas ne tikai uz skatuves, bet arī mežā!!! Cik Stirnu bukos esi piedalījies? – Hmmmm, pēc maniem aprēķiniem sanāk 11, jāpārskaita mājās medaļas. Kā tevi sauc un kura ir tava komanda? – Austris Vasiļevskis, Exigen Services Latvia #optimized4running

a nd a om

Rieksti Taku skriešana ir individuāls sporta veids. Tu, mežs, tava taka un neviens cits it kā nav vajadzīgs. Tai pat laikā tieši komandā ir spēks. Gan motivējot sevi treniņam, gan izejot uz startu Stirnu buka sacensībās. Turpmāk ik reiz izcelsim vienu komandu, kas tā tāda, kā radās, kas un kāpēc to satur kopā, un lai paši izstāsta! Šoreiz pagājušā gada čempioni un vieni no pretendentiem uz troņa katru gadu. Komanda ar sportisku attieksmi un draudzīgu kopā būšanu. RIEKSTI. 42

Teksts: Dainis Limanāns | FOTO: no personiskā ARHĪVA

Vēsture

Komanda izveidojās pēc tam, kad sevi jau bija skaļi pieteikusi daiļā komanda ar nosaukumu VSK Noskrien Vāveres. Rieksti – tas bija kā loģisks turpinājums VSK (Virtuālais skriešanas klubs) Noskrien tendencei veidot kluba apakškomandas Skrien Latvija seriāla komandu cīņai. Dalībnieku atlase notika ļoti dabiski un nepiespiesti, jo jau no paša sākuma esam bijuši par parastu skriešanas draugu apvienību. Pēc taku skrējienu seriāla Stirnu buks komandu ieskaites izveides viss kļuva nedaudz nopietnāk, jo ar katru posmu sapratām, ka varam būt konkurētspējīgi seriāla kopvērtējumā. Ļoti būtisku lomu komandas izveidošanā nospēlēja Volkswagen kausa 2015. gada seriāls. Laba komanda bez izcila kapteiņa iztikt nevar Atgādinām, ka tas (diemžēl tikai vienu sezonu) un mums tāds ir Dainis, kurš ar savu pašatdevi trasē bija multisporta seriāls, kurā kopā sacentās kalnu un komandas mīlestību ārpus tās rāda labu piemēru riteņbraucēji un taku skrējēji. Mūsu veidotā komanda katram no mums. Dainis par komandas komplektāciju ar nosaukumu RIEKSTI MEŽĀ tajā uzvarēja un jaunajai Stirnu buka sezonai sāk runāt jau novembrī, ieguva divus kausus – par uzvaru komandu kausā bet pēdējās nedēļās pirms starta informē mūs par Stirnu 2015. gada sezonā un komandu kausa ceļojošo buka aktualitātēm un nemitīgi mūs uzmundrina. Dainis kausu. Jāsaka godīgi, ka bijām un arī šobrīd esam ļoti regulāri organizē dažādus komandas sporta pasākumus, švaki riteņbraucēji, bet MTB mači lieliski saliedēja kuriem pats izdomā noteikumus un kuros pats parasti komandas dalībniekus. Minētajam seriālam diemžēl arī uzvar. Taisnības labad gan jāsaka, ka uz Riekstu tā bija vienīgā sezona, bet ceļojošais kauss turpina kausa ir atrodami arī citu komandas biedru vārdi. savu ceļojumu un tiek pasniegts Riekstu spēļu uzvarētājam. Riekstu spēles cenšamies rīkot ārpus Rīgas, bet pašas pirmās notika Rieksti nav iedomājami bez Andra Vieglākais veids, Baltijas jūras krastā Jūrkalnē. Ronimoisa (Džokers). Tieši viņa pievienošanās bija pagrieziena punkts kā neiekļūt komandas panākumos. Viņš ir izcils ultra Riekstu komandā garo distanču skrējējs ar specializāciju taku skriešanā un iespaidīgu pieredzi Komandā šobrīd ir 14 ir jautājot, kā tajā kalnu pārvarēšanā, bet pats galvenais dalībnieku, kas regulāri var iekļūt. – viņš ir atvērts cilvēks, kurš padara pārstāv komandu dažādās labākus tos, kas ir viņam apkārt. Esam sacensībās gan Latvijā, gan pateicīgi, ka Džokers publiski dalās ar ārpus tās robežām. Sastāva saviem piedzīvojumiem aizraujošos un izmaiņas pēdējās sezonās ir detalizētos sacensību aprakstos. Mēs bijušas salīdzinoši nelielas un jauni komandas biedri parādās tikai tad, ja kāds mums zinām, ka visi tos lasa. ir ilgstoši iepaticies. Bieži esam saņēmuši jautājumu, kā var iekļūt Riekstu komandā? Jāsaka, ka tas nav ne viegli, ne ātri, bet tas tomēr ir iespējams. Pirmais noteikums ir rieksti. Tiem ir jābūt! Ja tur viss kārtībā, Rieksti ir komanda ar spēcīgām tradīcijām tad atliek būt foršam, bet spēja būt ātram būs kā un mēs uzskatām, ka tas ir viens no galvenajiem lietderīgs bonuss. Vieglākais veids, kā neiekļūt Riekstu iemesliem mūsu panākumiem. Katrs Stirnu buka komandā ir jautājot, kā tajā var iekļūt. posms ir atstrādāts līdz pēdējam. Trases izpēte pirms Komandas sastāvs ir ļoti raibs. Mums ir vairāki sacensībām, kopēja iesildīšanās pirms starta un sprinta maratona speciālisti (Uldis, Kristaps, Dainis), vairāki kalna izpēte. Tiklīdz tiek finišēts, īsāko distanču skrējēji ultru cienītāji (Andris L., Andris R., Didzis, Dmitrijs), ātri dodas atpakaļ trasē, lai ar bungu un balsu palīdzību rogaininga cienītāji (Edgars un Raimonds), vidējo atbalstītu gan savējos, gan arī visus pārējos skrējējus. distanču piekritēji (Jānis, Gatis Š., Gatis K., Dzintars) Kad sacensības ir noslēgušās, Rieksti dodas pēc un pat viens sprintu speciālists (Viktors). Tas viss godam nopelnītā alus, bet atlikušo laiku pavada skaisto kopā veido spēcīgu komandu, kura ir konkurētspējīga VSK Noskrien Vāveres dāmu kompānijā. Arī pēc gandrīz jebkurās skriešanas sacensībās Latvijā. sacensībām mēs kopā ar mums tik draudzīgo komandu

Kapteinis

Līderis

Komanda

Tradīcijas

Kad sacensības ir

ir arī aktuālie Zilonis Tumsā ierasti dodamies kādā kopīgā noslēgušās, Rieksti (Dmitrijs) un Vilkača maratona pasākumā, lai jau nākamajā dienā atlikušo laiku (Dainis) uzvarētāji, tāpēc droši sāktu gatavošanos nākamajam sevi saucam par spēcīgāko taku posmam. pavada skaisto VSK skriešanas komandu Latvijā. Ārpus Stirnu buka viens Noskrien Vāveres Riekstu komandas spēks ir no galvenajiem notikumiem saliedētībā un komandas darbā, ir Riekstu spēles, kas dažādos dāmu kompānijā. jo gandrīz neviens no šiem formātos pārbauda komandas panākumiem netiek izcīnīts bez dalībnieku spēku dažādās ar skriešanu nesaistītās sporta aktivitātēs. Tā, piemēram, citu komandas biedru padoma un palīdzīgas rokas šajā pavasarī tika pārbaudītas komandas biedru kontrolpunktos. Arī komandas iekšējā konkurence ir braukšanas prasmes kartinga trasē, bet pagājušajā būtiska mūsu panākumu atslēga. Kā uzvarēt komandu pavasarī rādījām meistarību biatlona trasē. No kausā? Vispirms izveido īstu komandu (nevis vienkārši saviesīgajiem pasākumiem augstā cieņā ir Riekstu sapulcini komandā uzvārdus no rezultātu tabulas un Vāveru sezonas noslēguma balle, bet gada pēdējā augšgala). Pirmie Stirnu buka čempioni (Talsu pakalnu piektdienā Rieksti tiekas pie alus kausiem, lai dotu sporta klubs) ir tam labs piemērs. pārdrošus solījumus par nākamo skriešanas sezonu.

Sasniegumi un uzvaras formula

Riekstiem kā komandai sezonas galvenās sacensības ir Stirnu buks un mums ir liels gods būt par 2017. gada taku skrējienu seriāla Stirnu buks komandu ieskaites čempioniem un 2016. gada sezonas vicečempioniem. Stirnu buka komandu cīņas ir saspringtas līdz pat pēdējā posma finišam un mēs to patiešām izbaudām. Individuāli Rieksti pagājušajā sezonā izcīnīja dubultuzvaru Lūša sezonas kopvērtējumā (Uldis un Andris R.), 2. un 4. vietu Buka sezonas kopvērtējumā (Dainis un Didzis) un 4. un 6. vietu Zaķa sezonas kopvērtējumā (Kristaps un Jānis). Arī ārpus Stirnu buka komandas dalībniekiem panākumu netrūkst. Tā, piemēram, vienā no ikoniskākajiem Latvijas garo distanču skrējieniem Rīga – Valmiera kāds no Riekstiem ir uzvarējis pēdējos divus gadus (Uldis un Didzis), bet Cēsis Eco Trail pat trīs gadus pēc kārtas (Andris R. un Dmitrijs). Rieksti

Normāla čaļa slieksnis un komandas rekordisti

Riekstiem patīk sacensība, tāpēc, lai celtu komandas dalībnieku līmeni, komandas iekšienē ir izstrādāti normatīvi, kurus sasniedzot, sevi vari saukt par normālu čali. Kādam no komandas dalībniekiem ir uzskats, ka, cītīgi trenējoties, šos sliekšņus var sasniegt 4 no 5 vīriešiem labākajos skriešanas gados. Tā, piemēram, normāla čaļa slieksnis 5 km distancē ir 17 minūtes un 30 sekundes, pusmaratonā tas ir 1 stunda un 20 minūtes, bet maratonā 2 stundas un 55 minūtes. Šobrīd komandā ir 8 normāli čaļi, bet vēl vairāki no komandas dalībniekiem ir tuvu, lai izpildītu kādu no noteiktajiem normatīviem. Tā ir spēcīga motivācija, ko ļoti novērtē arī pārējie komandas biedri. Jāpiebilst, ka Riekstu maratona rekords šobrīd ir 02:32:19 (Uldis), bet pusmaratonā 01:10:26 (Andris R.). Tie ir nopietni rezultāti, bet, visticamāk, apdraudēti, jo rekordi ir izdomāti, lai tos pārspētu. Tiekamies!

UMS OJ V I Z A PIED K U B STIRNU

Teksts: Mārtiņš Vilemsons

Ellīgais Ventas ielejas Stirnubuks Kuldīga skrējējus vienmēr sagaida ar labu laiku. Skriešanai pat pārāk labu. Tieši tāds bija arī pirms diviem gadiem Ventas ielejas Stirnubuks. Tāpēc šoreiz blogos gremdējamies siltas vasaras dienas atmiņās un lasam Mārtiņa bloga ierakstu par viņa piedzīvojumiem trasē.

pat dabūju pastāvēt. Ticis augšā uz nedaudz ir Nonākot starta tilta un tālāk pa asfaltu ieskrējies, atvilkta elpa 3.kilometru pieveicot ap 5:06 un karstums zonā un nedaudz min/km, nākamais kilometrs arī noplacis, jāķeras klāt pie tā, kā iesildoties, sāka aizgāja tīri raiti kaut arī lēnāk, jo gāja Ventas ielejas Stirnubuka 30 likties, ka tūlīt pulss uzlidoja nepatīkami augstu. km Lūša distancē. Pirmajā dzeršanas vietā vēl jutos To, ka skriešu Kuldīgā garāko ceptas vārnas no tīri labi. Drīz jau varēja manīt distanci, nospriedu pāris nedēļas gaisa kritīs. pa kādam, kas pārgājis soļos, un pirms starta. Īsti jau negribējās pēc 5.kilometra pašam uznāca tūlīt pēc jāņošanas skriet, tomēr biju izlēmis, ka pēc maratona pagājis gana daudz nepārvarama vēlme to darīt. Mānīju sevi, ka soļojot laika bez sacensībām, un pirms pirmā ultramaratona, būs vieglāk padzerties, bet atsākt skriet bija traki grūti. kas iecerēts augusta sākumā, jāveic pāris garie taku Sāka mākties virsū domas, ka bērnus par bāreņiem skrējieni, kā arī jāpārbauda, kā paciešu karstumu (tieši nevajadzētu atstāt un labāk mest mieru, bet sakaunējos tik daudz grādu gan plānos neietilpa, kaut arī sinoptiķi un spirinājos uz priekšu, pārmaiņus ejot un skrienot. solīdu siltumu solīja jau krietni iepriekš un, pretēji gaidītajam, īpaši nekļūdījās). Īsti karstā laikā nemaz nebiju rikšojis pat ne treniņos, jo pagājušajā vasarā traumas dēļ tikpat kā neskrēju, šogad vēl liela karstuma nebija un parasti skrienu pavēlu vakaros. Pirmsjāņu nedēļa tika aizvadīta smagos intervālu skrējienos un svētdienā jau biju galīgi iztukšojies, tāpēc Stirnubuka nedēļā izskrēju tikai vienu reizi Līgo dienā un īpaši spārnots nejutos. Svētkos nenocietos un pieēdu klāt pāris kilogramu svara, arī no alus neatteicos, īpaši gan arī nepārforsējot. Savu artavu šie grēciņi gan noteikti deva. Starta dienā no rīta laiks vēl likās ciešams, bet Kuldīgā, izkāpjot no auto, jau varēja manīt gaisā ko nelāgu. Nonākot starta zonā un nedaudz iesildoties, sāka likties, ka tūlīt ceptas vārnas no gaisa kritīs. Visi plāni par skriešanu maratona tempā momentā tika atmesti, sadzēros sālsūdeni, paķēru 0,5l pudeli ar elektrolītu dzērienu un 4 elektrolītu želejas, ilgi spriedelēju, skriet ar kreklu vai labāk bez, un tad jau bija jāsāk rikšot. Bet pulss jau pirms starta bija par 20 lielāks nekā ierasts, kas omu neuzlaboja. Starta pūlī kustējos diezgan lēni, pa pilsētas bruģi arī ātrums nebija liels, un burzmā pie Akekšupītes kāpnēm

Citus Stirnu buka draugu īpašos piedāvājumus meklē savā Profillapā!

Kustēties uz priekšu motivēja arī fakts, ka pa trasi atpakaļ iet negribējās un telefona nebija līdzi, kur kartē taisnāko mājupceļu atrast. Turklāt viena dāma satraukti klaigāja, ka līdz beigām vairāk dzirdināšanas vietu nebūšot, bet bija slinkums skaidrot, ka vajadzētu tomēr būt. Ap 10. kilometru pamanīju vēkšpēdus apkritušu jaunekli, kuru citi gādīgi apvēdināja ar zariem, un dūša galīgi sašļuka. Tomēr otrajā dzeršanas vietā kārtīgi salējos ar ūdeni no iekšpuses un ārpuses, ierāvu dubultkafijas želeju un radās spēki turpināt. Tas gan nebija ilgi un atkal ik pa brīdim pasoļoju, bieži apsverot iespēju saīsināt trasi un nogriezties uz Stirnubuka distanci (kas bija par kādiem 8 km īsāka), īpaši ik palaikam sadzirdot “ātro” sirēnas vai uzmetot aci purpursarkanajām kolēģu sejām. Mežā ēnā vēl likās ciešami, bet uz lielajiem grants ceļiem bija īsta cepeškrāsns, saule burtiski spieda pie zemes, un kājās bija betona čībiņas. Nākamajās dzeršanas vietās lējos, cik varēju, un biju milzīgi pateicīgs vietējiem cilvēkiem, arī bērniem, kas pie mājām nesavtīgi piegādāja izslāpušajai ordai dzīvības veldzi. Par ātrumu bija sen jau aizmirsts, urdīja tikai vēlme kaut vai rāpus, bet tikt līdz galam. Sprinta posmā pat nemēģināju skriet, saņēmos, un uz Stirnubuka trasi nenogriezos.

dažus liekus km. Tā nu gabaliņu pļāpājot pagājāmies kopā, līdz sirdsapziņa sāka mocīt un pēdējos km līdz finišam daudzmaz godīgi noskrēju, pilsētā vēl no Lūša distances turpinājumā gaidīja patīkams gādīga vietējā saņemot brīnumjauku spaini auksta pārsteigums, Riežupītes ūdenskritums. Tam pāri sausām ūdens uz galvas un šortiem. Finišā ieskrēju slapjš un laimīgs, kaut arī rezultāts kājām tikt nevarēja, kurpes nost vilkt negribējās, tāpēc kopā ar citiem iemērcos brīnumjaukajā SPA. Pēc šīs graujošs – 3:40:17, tikai 114.vieta (vecuma grupā 58.), un laiks par stundu ilgāks nekā peldes atkal atgriezās dzīvība Riekstukalna bukā. Un sasniegts un nākamos 5 kilometrus jau augstākais pulss, kāds jebkad vairāk skrēju nekā gāju, un Lūša distances bijis – 198. Secinājums – nāksies kurpēs žļurkstošais ūdens īpaši turpinājumā vien treniņus pavadīt iespējami netraucēja. gaidīja patīkams karstākā diennakts laikā, citādi Dažus km pirms finiša satiku karstajos mačos sanāks vien paziņu, kura nūjoja un nejauši pārsteigums, pastaigas. bija nomaldījusies, pieķerot klāt

Riežupītes ūdenskritums. Tam pāri sausām kājām tikt nevarēja.

PAL

DIES

Paldies! Paldies, ka cēlies agrāk par skrējējiem, lai paspētu iekārtot numuru izsniegšanu. Paldies, ka nebaidies doties mežā rīta agrumā un stundām ilgi gaidīt ūdens punktā ātrākos bukus. Un arī lēnākos. Paldies, ka pasniedzi medaļu finišētājam. Paldies, ka vari ilgāk nekā piecas stundas braukt ar riteni, lai noslēgtu skrējienu. Paldies, ka fotografēji, paldies, ka uzcēli skatuvi, paldies, ka visu nakti pēc tam vēl strādāji, lai apkopotu un novāktu. Paldies, ka mežā pacēli nomestu atkritumu. Paldies, ka pasmaidīji.

T I K LA

REZ

AT T L U

LVM čempionāta taku skriešanā

Zēni U10 Dalībnieks

Meitenes U10 Skola

Skola

Rezultāts

Martins Stūrītis

Siguldas 1. pamatskola/ Siguldas Sporta skola

00:27:37

Annika Zālīte

Ulbrokas vidusskola

Leo Bilāns

Laurenču sākumskola/ Siguldas sporta skola