Es esmu Stirnu buks I 04 Kamparkalns I 2018. by Stirnubuks.lv

04 | KAMPARKALNS

I n t e r v i j as | A P S K AT I | sac e ns ī b as | r e z u ltāt i | kar t e s 1

lāt ir nākamais Stirnu buka maratons. Jauni piedzīvojumi, jaunas emocijas un jaunas atmiņas. Atzīšos, dažreiz mums nolaižas rokas. Rimantam gari un bieži pārbraucieni, meklējot skaistākās vietas Latvijas mežos, kuras būtu vērts un vajag parādīt bukiem. Tuvojoties mačam vēl biežāki un jau lielākā skaitā, lai pieslīpētu un iekārtotu takas. Stirnu buka nedēļā daži jau no pirmdienas dzīvo tur, bet gandrīz visa komanda ir klāt piektdienā. Kā notiek sacensības diena? Jūs jau to zināt - agri jāceļas, visa diena ārā, vēlu tiec mājās. Puišiem sacensību centrs jānovāc tā, lai būtu sajūta, ka tur nekas nebūtu noticis. Šoko vēlreiz dodas mežā un atmarķē distances. Un izskatās, ka būs jātaisa vēl kāds vakara posms ar balli. Kad posms beidzas jums, mums sākās viens no saspringtākajiem brīžiem. Fotogrāfiem jāatlasa labākās bildes, jātaisa video, jāraksta preses relīze. Kāds ir noskrējis ne to distanci vai piereģistrēts ne pie tā dzimuma, un sistēmas ir sistēmas, vienmēr kaut kas var noiet greizi. Jāpasakās brīvprātīgajiem un tiem, kuri palīdzēja posmam notikt. Un dažreiz mums nesanāk un kļūdāmies. Visiem nepietika medaļas, karstā dienā nav kur nopirkt ūdeni, alus beidzies vēl lūšiem nefinišējot, rezultātos vāveres skrējušas sešas stundas…

#esesmuStirnu buks Nr. 4. Izdevējs: Biedrība “Engures sportam” Galvenais redaktors: Signis Vāvere Redaktori: Linda Beldava, Rimants Liepiņš, Anda Sproģe Korektore: Kristīne Kārkliņa, Anda Sproģe

Īpašs paldies

Bet atliek tikai ieskatīties Facebook vai Instagram un mēs saprotam, ka daudziem esam sagādājuši lielisku dienu. “Emocionāli visskaistākais skrējiens. Pasākums no sirds. Ar krāsu nokrāsoti celmiņi, lai nepaklūpi. Vietējie iedzīvotāji, kas stāv ceļa malās un dod padzerties no māla krūzēm. Lauku māju pagalmi, kuros tusē kompānijas un vēl visiem labu ceļavēju. Bērni izstieptām rokām gaida “pieci.” Skats kalna galā uz mazajiem ezeriem, pļavām, skrējēju taciņu. Latvijas lauku vājprātīgais skaistums. Ozoli, kas iedod spēku, neko tev neprasot. Šunelis, kas beidzot var uz kādu pariet. Govis, kurām šitas viss bardaks riktīgi iet pie sirds. Un finišā Latvijas rudzu maize. Trīs reizes no aizkustinājuma apraudājos. Paldies.” Paldies Renāte Rusecka-Krūze! Paldies, ka esi Stirnu buks! Mēs cenšamies izlasīt visus jūsu komentārus gan tos, kur pastāstāt mums, kā varam būt labāki, gan tos, kur aprakstāt savas sajūtas. Dažreiz nesanāk visiem pateikt paldies. Tad nu tagad - PALDIES! Turpiniet rakstīt! Tas dod spēku! Signis Vāvere, Žurnāla galvenais redaktors Mākslinieks: Aldis Rocēns Fotogrāfi: Mareks Gaļinovskis, Andris Jermuts, Juris Dzenis Druka: Dardedze Hologrāfija Pārpublicējot materiālus, nepieciešama biedrības “Engures sportam” atļauja.

Kamparkalns saimniekam Almantam Kalniņam un brašajiem Talsu pakalnu sporta kluba zēniem Gintam Lūsim, Kārlim Vanagam un Jurim Damškalnam! 1

KAL R A P M

KAMPARKALNA 28. 08.

20 18.

KAMPARKALNS TALSU NOVADS

sacensibu programma Starta/finiša zona:

slēpošanas kalns Kamparkalns, Lībagu pagasts, Talsu novads 10:00

Sākas sacensību reģistrācija un numuru izņemšana.

12:00 12:30 13:00 13:15

Starts distances “Susurs” dalībniekiem Starts distances “Zaķis” dalībniekiem. Starts distanču “Stirnu buks” un “Lūsis” dalībniekiem. Starts LVM čempionāta taku skriešanā skolu jauniešiem un distances “Vāvere” dalībniekiem.

16:00 ~16:30

Apbalvošana LVM čempionāta taku skriešanā skolu jauniešiem dalībniekiem. Apbalvošana distanču “Zaķis”, “Stirnu buks”, “Lūsis” un sprinta etapa “Stirnu buka Kalnu karalis/karaliene” uzvarētājiem vecumā grupās un sacensību kopvērtējumā. ~ 17:00 Balvu izloze [kad finišējis pēdējais sacensību dalībnieks] un sacensību noslēgums. No 11:00 Sacensību ekspo, radošās darbnīcas, rotaļas, mūzika un citas aktivitātes visas dienas garumā.

Vilkmuižas ez. a Le rha

-P uš

kai š

a ie la

Talsi as

s de en St

lu m a B b aha

Ārieši

Mūrnieki

iela

Meža Jauviņu kapi kapi

Straumēni

enerģijas zonas Saulaines partnerI Smildzēji P12 0

STIRNU BUKS

Novadnieki

Jauviņ Rūķīši

Salmiņi Robežnieki

Strautiņi Dārziņi

~22 km

Antiņu kapi

Jaunzemji

~31 km

S au le s

Frič

Ratnieki

LŪSIS

ie l

iel

as iela

Jaunie kapi

i el a

Zāles

Talsu

Talsu ez.

īb

Kraujas kapi

i el a

Miera

ņa

īv

R īg a s

Ielejas

ie l a

Anš

Bērzkalni

Mun

Vīceži Zemītes

Rozītes

ZAĶIS

Mund

Zaļkalni 110.8

Bēķi

~11 km

Bēķu leja

Bēķu kapi

VĀVERE

Riteņkalni

~5 km LVM Čempionāts

SKOLU JAUN. ~5 km 4

Vīcežu Ozoliņi

Putniņi

Lagzdiņas

Pļavnieki Potas

80.5

Cildiņi

Kartē izmantoti dati no: Ortofotokarte © Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, 2013-2016, Celmlejas Autoceļu dati © SIA “Karšu izdevniecība Jāņa sēta”.

Baznīcmāja

Kā

Ozoliņu kapi

Maķīškalns Zemzari

116.5

A10

Mācītājmāja

Kapteiņi

Salmiņi

Līči

Druviņas

Kār

ļa M ī le n

Sauleskalns

la a ie

Dzintari

Sukturu kapi

Mācītājmāja

Sukturi

Vecleiši Medņi

Velna acs

Milzukalns

Sirdsezers

Krikāji Doņi

Ābeļi

Novadiņi Jūkas

Vīnleja

Āžkalns

Ābelītis

Ozolkrogs

Jorēni

Čumalas

Čumals Izsuši

Jaunčumalas Kalnozoli Bezdubeņi

ņas Kalnmuiža

Dižģirti

Bienandi

Āži Damalas

V1407

Sapņezers

Jākuļi

Maķu kapi

Stūrīši

Mācītājmuiža

Mācītājmājas ez.

Maķi

/ DI STAN CES

Klintis

Baloži

Bezdibeņezers

Ebreju kapi

Daģukalns

u pilsk.

KARTE

Bezdubeņu ez.

Ozoliņi

Nākotne Dzīpari

Rudzīši

Kamparezers

Jaunozoliņi

Anužu Anuži

Vanagkalns

kapi

Mundigas

Plēsums Runči Lejaslabiņi

Lejaslabiņi Lejaslabiņu ez.

Dziļlejas

Kampari

digciems

ndigezers

174.6

Jāņkalns Vēveri

147.1

Ieleja

Jauklejas Palejas

Kamparkalns

Kalnlīči

129.5

Vēzene Kalnezers Lejaslāči

āravkalns

Bērzene

Lindskalni Ratkalni

Oškalni

161.1

Lejaslāču kapi

5 V140

Krūmiņi

Maķīši

Krastkalni

Veckaimiņi

Lineji Ziemeļi

Linejciema Birznieki

Jāņkalni

Gribi skatīt distanču kartes mobilajā telefonā, ielādē LVM GEO mobilo lietotni GooglePlay veikalā vai AppStore! Un tad meklē karti Kalnkalēji www.Stirnubuks.lv

Linejciems

Dārznieki

Dridrankas Kaziņas

Mazlukstka

5 Lukstkalni

SI L A T

IESAKA: Talsu TIC

Ko darīt Talsos

Radošā sēta

Lielā iela 19/21, Talsi, 29488242, talsutautasnams.lv

Talsu ezera promenāde un aktīvās atpūtas centrs “Pakalnu pogas” Lielā iela 31, Talsi, 28669567

Talsu ezera promenāde ir labiekārtota pastaigu vieta senajā pilsētas daļā, no kuras paveras lielisks skats uz Talsu vecpilsētu. Promenādē atrodas arī aktīvās atpūtas centrs “Pakalnu pogas” ar dažādu braucamrīku – velosipēdu, velokartu, katamarānu – nomas piedāvājumu un spēlēm Talsu pilsētā.

“Ciparnīca” Tals’ keramik’ Lielā iela 30, Talsi, 22429527

Ķēniņkalna pakājē lepni slejas baltais Talsu tautas nams (Lielā iela 19/21). Tā iekšpagalmā iekārtota moderna Radošā sēta (2013), kuru apdzīvo amatnieki, fotogrāfi, mūziķi un mākslinieki. Apmeklētājiem pieejamas audēju, ādas amatnieku darbnīcas un radošā telpa „Patrepe”.

„Māksla uzzied Talsos”

Talsu vecpilsēta, 26469057, talsitourism.lv

Keramiķu darbnīcā ir iespēja apskatīt un tuvāk iepazīt podnieka darbu, vērojot, kā no vienkāršas māla pikas top dažādi sadzīvē noderīgi trauki. Galerijā iespējams apskatīt un iegādāties jau gatavus Talsiem un Kurzemei raksturīgus māla traukus, kas būs arī oriģinālā dāvana. Bērniem draudzīgs un iemīļots objekts.

Deviņkalnu disku golfa parks Jaunatnes iela 7, Talsi, 26289901

Talsi ar gleznainām ainavām vienmēr iedvesmojuši radošus cilvēkus. Latvijā pazīstami mākslinieki un Talsu vecmeistari cauri laikiem radījuši brīnišķīgas Talsu ainavas. Maršrutā „Māksla uzzied Talsos” gleznu reprodukcijas ir novietotas blakus uzgleznotajai ainavai dabā. Pieci mākslas darbi piedzīvojuši „atdzīvināšanu”, un, noskenējot QR kodu, savā viedierīcē var apskatīt gleznas vizualizāciju video formātā.

Disku golfa entuziasti izveidojuši aktīvās atpūtas vietu pilsētā – Deviņalnu disku golfa parku. Latvijas Kausa disku golfā čempione Anna Riekstiņa novērtējusi šo trasi kā vienu no interesantākajām, kādā viņa līdz šim ir spēlējusi. Trasē brīvi pieejami 19 grozi, pieejama inventāra noma.

SI L A T

Ko darīt Talsu apkārtnē Kamparkalna skatu tornis

Lībagu pagasts, GPS [57.214287 22.642994]

Kamparkalns ir Ziemeļkurzemes augstākā vieta (174 m vjl.), tās virsotnē ir uzbūvēts AS “Latvijas valsts meži” skatu tornis 28 m augstumā. No torņa visos gadalaikos var vērot gan Talsu pauguraines mežu, pakalnu ainavas un ezerus, gan arī tālākus pagastus un objektus, kuru atrašanās vietu dabā palīdz saskatīt torņa skatu platformā uzstādītie attēli.

Mundigu ezers

Mini Zoo “Rančo”

“Saules”, Lībagu pagasts, GPS [57.196598 22.661190], 26479669

Lieliska atpūtas vieta ģimenēm, kur iespējams iepazīties ar eksotiskiekm mājdzīvniekiem. Šeit sastopami ķenguri, pāvi, ēzelītis, jenots, savvaļas zirgs, poniji, nūtrijas, burunduki, pundurkaziņas, punduraitiņas, angoras un pundurtrusīši, pundurpīlītes, pundurvistiņas, fazāni, tītari, paipalas, dekoratīvie baloži un citi eksotiskie putni un dzīvnieki.

Dabas atpūtas parks “Laumas” Īves pagasts, 26403240, laumas.lv

Mundigciems, Lībagu pagasts, GPS [57.216129 22.603266]

Labiekārtota teritorija pie Mundigu ezera – apmeklētāju ērtībām izgatavoti un uzstādīti masīvkoka soli, galds, saulessargi, atkritumu urnas, pārģērbšanās kabīnes, bērnu rotaļu kuģis, āra trenažieri un velosipēdu novietne.

Iepriecini savus bērnus, ģimeni, draugus, kolēģus – dodies uz Laumu dabas parku! Izzini bišu un putnu dzīves noslēpumus, priecājies par ūdensrožu skaistumu, nogaršo Laumiņu pankūkas un medu, sarīko pikniku Ugunskura namiņā, izlej savu vaska svecīti, izmēģini roku disku golfa spēlē, atpūties Laumiņu pirtī un redzi krāsainus sapņus viesu nama Laumiņu istabās!

Sasmakas ezera peldvieta

Sasmakas ezers, Valdemārpils, GPS [57.367275 22.606945]

Lielzeltiņu observatorija ir piemērotākā vieta Latvijā, kur sākt jūsu zvaigžņu ceļojumu. Tās iniciators ir Sergejs Kļimanskis, uzņēmējs no Rīgas, kam astronomija ir vaļasprieks jau no skolas gadiem. Šeit var sajust debess juma varenību un apzināties, ka cilvēce tikai tāds niecīgs puteklītis vien ir. Darba laiks S: 12:00 – 24:00.

Peintbols pie Jāņiem

Darbnīcas-Pastari, Balgale, GPS [57.153561 22.882977], 28886718, paintballjani.lv

Viena no skaistākajām un labiekārtotākajām peldvietām Talsu novadā. Apmeklētājiem pieejami futbola, volejbola un basketbola laukumi, āra trenažieri, bērnu rotaļu laukums, piknika un telšu vietas.

Dienliliju dārzs Laucienē

“Mierkalni”, Laucienes pagasts, 29422006, daylilie.lv

Mežs, svaigs gaiss, adrenalīns, aktīvi pavadīts laiks – viss, kas nepieciešams peintbola kaujai. Dabiskā meža vidē izveidoti šķēršļi no automašīnām, riepām un citiem otrreiz izmantojamiem materiāliem. Visa pamatā ir drošība un uzmanība. Peintbols pie Jāņiem ir tikai par pozitīvām emocijām, tieši tāpēc piedāvā aizsargvestes gan daiļajam dzimumam, gan mazajiem kareivjiem! Katra ieroča stiprumu ir iespējams regulēt, līdz ar to - bumbiņas sitiens nebūs stiprāks par mazas bites dzēlienu.

Sabiles Vīna svētki sabile.lv

Dienliliju dārzā jūlijā un augustā var apskatīt Austrumeiropā lielāko, galvenokārt, Latvijā selekcionēto dienliliju (Hemerocallis) kolekciju.

Lielzeltiņu observatorija

“Lielzeltiņi”, Balgales pagasts, GPS [57.147472 22.909227], 29209002

Godinot Sabiles simbolu – Vīna kalnu – no 25.–29. jūlijam tiks svinēti Sabiles Vīna svētki, kas vienlaikus ir arī Latvijas vīndaru saiets un grandioza vīna degustācija, kuras centrā ir vīns, kas darināts no Sabiles Vīna kalna ražas un pieejams tikai nelielā apjomā. Neiztrūkstoša svētku tradīcijas ir arī teatralizētais svētku gājiens, vīngliemežu sacensības, nošļūciens pa vīna putām un uguns skulptūras aizdegšana. Unikāls kalns, unikāls vīns, unikāli svētki, ko ir vērts apmeklēt! Tiekamies pilsētā ar odziņu!

CI L T

Teksts: StirnubukS.LV

Stirnu buka fotovīrs Runā, ka sacensība var būt ļoti aizraujoša, bet vēsturei paliek tikai rezultāts. Taku skriešanā rezultāts ir svarīgs, bet ļoti daudzi Stirnu buki atceras labi pavadīto dienu mežā, izbaudot Latvijas dabu, pārvarot kādu pakalnu un pēc tam redzot sevi mūsu fotogrāfu bildēs. Stirnu buka nedēļas nogalē sociālie mediji uzsprāgst no tā, cik daudziem patīk fotogrāfijas, un liels nopelns tur ir Marekam. Viņš, iespējams, ir labākais amatieru sporta fotogrāfs valstī, un viņš ir Stirnu buks. Un ne tikai — fotogrāfē dabu un svētkus, slēpo un māca slēpot, gatavo ēst un strādā arī normālu darbu.

par fotogrāfiju. Arī dzīvesvieta ar pasakaino ainavu Pastāsti par fotogrāfēšanu! Fotogrāfija un fotogrāfijas mistērija mani aizrāva jau provocēja uz fotografēšanu. Bet realizēt to īsti sen, vēl agrā bērnībā. To aizvadīju gleznainajā Siguldā neizdevās, jo tajā laikā man fotoaparāts bija liela un man bija viens draugs, nedaudz vecāks par mani, greznība un mājās tādu “izpriecu” atļauties nevarēja. kurš aizrāvās ar fotogrāfiju. Dzīvoja viņš Rīgā, bet Un cik sen pats sāki uz Siguldu brauca pie vecvecākiem fotogrāfēt? pavadīt vasaras brīvlaikus un Daudz vēlāk, ap 1996. gadu, dažreiz arī brīvdienas. Viņam patika Vienmēr likās atkal radās iespēja pievērsties fotografēt un pat kādu laiku viņš kā mistērija – foto, jo darba vajadzībām firmā bija mācījies fotoskolā. Tā nu bieži bija iegādāts priekš tā laika fotogrāfēja mūsu, Siguldas pagalmu kā no filmiņas jaudīgākais un modernākais puiku, ikdienu – gan sportiskās muciņas beigās Olympus filmiņu fotoaparāts, aktivitātes, gan pārgājienus gar vēl ne gluži spoguļkamera, bet Gauju, gan arī blēņas. Viņam patika dabū gatavas vairs ne ziepju trauks. Tad nu to visu fotografēt un mēs, puikas, ar fotogrāfijas... šad tad paķēru to aparātu līdzi, baudu pēc tam aplūkojām bildes, kad braucu kādos brīvdienu kas bija sanākušas. Sanāca piedalīties izbraucienos vai apmeklēju arī filmiņu atīstīšanas un fotogrāfiju pasākumus. Sāku knipsēt visu tapšanas procesā. Vienmēr likās kā mistērija – kā no filmiņas muciņas beigās, izmantojot pēc kārtas savām vajadzībām – ceļojumus, pasākumus, dažādus reaģentus un darbojoties sarkanās spuldzes dabu. Ar filmiņām nekrāmējos – nesu attīstīt un drukāt gaismā, dabū gatavas fotogrāfijas, eksperimentējot uz fotostudijām, albumi un attīstītas filmiņas krājās ar ķīmiju un papīru. Tā man radās patika un interese kaudzēm. Aptuveni 2001. gadā nopirku pirmo digitālo

Stirnu buks ir un paliek Stirnu buks gan Itālijā, gan Latvijā.

Canon ziepju trauku, ar kaut kādu mega optisko sāka aicināt uz dažādiem lielākiem un mazākiem palielinājumu un daudz manuāliem režīmiem. Tad, sporta un aktīvās atpūtas pasākumiem. No pasākuma faktiski, arī sāku apgūt fotogāfijas teoriju un pielietot uz pasākumu pašmācības ceļā apguvu foto mākslu. to praksē, parādījās statīvs, sākās eksperimenti, dažādi Ik pa laikam pat saņēmu uzaicinājumus fotografēt arī žanri. 2004. gadā nopirku pirmo pusprofesionālo kāzas. Ap 2011. gadu iegādājos pirmo profesionālo kameru, bet joprojām ne spoguļkameru, no tām kaut pilnizmēra spoguļkameru un uzskatu, ka tieši ar to brīdi sāku apzināti mācīties kā baidījos. Tai kamerai bija tam fotografēt pa īstam, ar profesionālu laikam tiešām ļoti daudz iespēju pieeju un izpratni. Kopš tā laika un tehnoloģiju, kas provocēja esmu iegādājies vēl vienu aparātu uz jauniem eksperimentiem un No pasākuma un pāris objektīvus, tas arī viss. mācīšanos. Tā nonācu līdz savai Joprojām mācos, eksperimentēju pirmajai spoguļkamerai – Canon uz pasākumu un attīstu iemaņas. 400D. Pilno matricu atļauties vēl pašmācības nevarēju, bet sāku apgūt jaunu Kā nonāci Stirnu bukā? pasauli ar maināmiem objektīviem, ceļā apguvu Nu, bija tā, būdams VSK ar neierobežotām fantāzijas foto mākslu. Noskrien aktīvs biedrs, pašā iespējām. Tas bija apmēram Joprojām mācos, pirmajā Stirnu bukā Šlokenbekā ap draugiem.lv ēru ar maksas es gribēju piedalīties un skriet, bet galerijām par 0.35 LVL ar 35 bilžu eksperimentēju sakrita visādi darbi tajā datumā, bija vietām, un es sāku šo un to no un attīstu jābrauc uz citu Latvijas pusi – uz savām fotogrāfijām izlikt publiskai Buku tā arī neaizbraucu. Pēc tam tik apskatei. Cilvēkiem ātri iepatikās, iemaņas. varēju skatīties galerijas, klausīties un iemantoju laba fotogrāfa slavu, atsauksmes, lasīt blogus… Un tad īpaši dabas skatu un ceļojumu es sapratu, ka patiesībā pats jau foto žanrā. Tā kā pats visu laiku vairākus gadus sirdī esmu Stirnu biju saistīs ar sportu un aktīvu dzīvesveidu, ik pa laikam sanāca arī dažādas sportiskas buks – skriet patīk pa Siguldas apkaimes takām vai gar aktivitātes pabildēt. Tā ap 2008. gadu mani epizodiski jūru. Meži, pļavas un purvi, tā ir mana stihija skriešanā.

Apceļoju Kurzemi ar Anniju, Tomu, diviem Markusiem un Ilzi.

Nekas cits neatlika, kā tuvak sadraudzēties ar Rimantu. Lencu viņu visu ziemu ar piedāvajumu gan fočēt, gan iesaistīties organizatoru komandā. Ja nemaldos, tas bija 1. aprīļa “joks” – abi ar Rimantu piedalījāmies Rīga-Valmiera 107 km. Bija gana daudz laika papļāpāt pirms starta. Tā es iekļuvu Stirnu buka komandā – Rimants noticēja manam stāstam par Stirnu buka attīstības vīziju, par manu lomu tajā. Es te esmu vēl šo baltu dienu. Protams, ka galvenā un redzamākā mana loma Stirnu bukā joprojām ir un paliek fotografēšana un viss, kas saistīts ar fotogrāfiju, ko cilvēki redz pirms, pēc un sacensību laikā, drukātajos materiālos, mājaslapā, žurnālā un internetā. Jāsarūpē kvalitatīvs un koncepcijai atbilstošs materiāls, laikā, nepieciešamā apjomā un izpildījumā. Par to atbildu es un Stirnu buka fotogrāfu komanda. Tāpēc nepieciešama gan sevis audzināšana, skološana, attīstība, gan visu fotogrāfu darba sagatavošana, koordinēšana, fotogrāfēšanas scenārija un standartu izstrāde. Tā ir tā redzamākā daļa. Ēnā vai aizkadrā paliek visādas lielas un mazas lietas par un ap Stirnu buku. Pirmajās sezonās tās Stirnu buka lietas bieži vien bija arī tādas stratēģiskas, kad iekšējās sarunās starp komandas biedriem dzima dažādas idejas, laika gaitā tās transformējās darbībās un tagad Stirnu buks ir tāds, kādu apmēram mēs viņu vīzijās iedomājāmies pirms gadiem… Bet ir vēl ļoti daudz, kur augt un uz ko tiekties. Aug Stirnu buks, aug kvalitāte, aug prasības pret sevi un pret draugiem,

partneriem, atbalstītajiem – nemitīgs darbs un attīstības process. Tagad viss vairāk vai mazāk ir savās sliedēs, katrs no cilts ir sava amata pieredzējis meistars un zina, kas un kā darāms. Ja pirms dažiem gadiem katra posma sacensību centra sagatavošana prasīja dažas dienas, un pirms gonkas gulēt komanda gāja īsi pirms saullēkta, tad tagad mehānisms jau ir atstrādāts tā, ka visi zobratiņi zina, un, ja nezina, tad precīzi nojauš, kā kuram jāgriežas, lai būtu rezultāts. Protams, lai tas viss tā notiktu, pašos ir jābūt lielai mīlestībai un atbildības sajūtai pret to, ko dari, nu un, protams, Stirnu bukam joprojām ir savs virsdiriģents Rimants, kurš ļoti rūpīgi seko visam, kas notiek un pie vajadzības rausta visus diedziņus un stīgas, lai kopkoris darbotos nevainojami. Tas īsumā par to, kā un kāpēc es nonācu Stirnu bukā un ko es tur daru. Kā var kļūt par Stirnu buka fotogrāfu? Vienkāršākais variants – atsūtīt man Facebook savu pieteikumu ar vēlmi brīvprātīgi darboties kā fotogrāfam kādā no Stirnu buka posmiem. Ja iepriekšējā pieredze un panākumi foto lauciņā izskatīsies atbilstoši Stirnu buka izveidotajām prasībām, aicināsim darboties kā brīvprātīgajam foto palīgam. Ja safotogrāfētais materiāls būs ievērības cienīgs, to publicēsim Facebook galerijā, pārējo materiālu piedāvāsim bukiem apskatei mājaslapā. Šādi ir iespējams iekļūt arī “rezervistu” kompānijā – ja nu Stirnu bukam sagadīsies tā, ka kāds

no pastāvīgās foto komandas netiek uz konkrēto posmu vai vienkārši trūks darba rokas un fotokameras, tad no “rezervistu” soliņa kādā no posmiem varēs nokļūt spēles laukumā – pasākumā, kā oficiālais fotogrāfs. Saki – cik tūkstošu kadru Tev sanāk sabildēt katrā Stirnu bukā? Tieši Stirnu bukā gadās dažādi, atkarībā no trašu konfigurācijas un ievērības cienīgajiem skatiem tajās, no fotogrāfu skaita, no dalībnieku skaita, no izstrādātā foto scenārija, no organizatoriskajām vajadzībām. Bet vidēji man vienā posmā fotogrāfiju skaits svārstās starp diviem un trīs tūkstošiem. Pēdējā laikā šim skaitlim ir tendence augt, jo aug dalībnieku skaits. Jāsaprot, ka pašmērķis nav sabildēt pēc iespējas vairāk kadru, bet izpildīt galveno pasākuma misiju – lai viss, ieskaitot foto, patīk gan dalībniekiem, gan draugiem un atbalstītājiem, gan pašiem.

Vēl viens hobijs un dzīvezveida sastāvdaļa esmu kalnu slēpošanas insruktors. Ar saviem audzēkņiem Itālijas Alpos.

Zinu, ka jo vairāk bildē, jo labāk ieraugi arī kadru dzīvē, bet kā Tu atrodi tos fantastiskos rakursus tajos grāvjos un gravās? Kā Tu atrodi tieši tos grāvjus? Daļēji atbilde uz šo jautājumu jau ir pašā jautājumā. Jā – ļoti daudz izsaka pieredze, bet ne tikai. Jābūt drosmei eksperimentēt, jābūt attīstītai iztēlei, jāprot saprast, ko maksimāli skaistu var dabūt ārā no katras vietas, no katra trases kvadrātmetra, no katras situācijas trasē. Galu galā, jābūt arī zināmam fiziskajam rūdījumam, lai nebiedē un netraucē garie kilometri un ilgās stundas, kas tiek aizvadītas fotografējot sacensībās. Procentuāli sadalot, cik bieži sacensības aizvadi kā skrējējs, fotogrāfs un skrējējs ar kameru? Kā skrējējam pēdējos pāris gados vairs neatliek laika piedalīties, jo ir arī zināmi veselības ierobežojumi. Paskriet tīri savam priekam sanāk reti, pārsvarā starpsezonās, kad skriešanas sezona formāli ir beigusies, bet kalnu slēpošanas sezona vēl nav sākusies. Tad gan labprāt paskrienu pa Siguldas takām vai pie jūras, kur pēc tam nopeldos. Kā fotogrāfs sacensībās gan cenšos piedalīties maksimāli daudz, pēc iespējas dažādākās disciplīnās un sporta viedos, lai bagātinātu pieredzi un gūtu jaunus iespaidus. Sports, ja tā var izteikties, ir mana pamatdisciplīna fotogrāfijā un aizņem 50% no visa sastrādātā. Pārējie 50% ir viss atlikušais – ainavas, dažādi speciālie pasūtījumi, pasākumi, nedaudz kāzas un pēdējos gados arī koncerti. Šogad esmu bijis oficiālais fotogrāfs tādiem pasaules mēroga koncertiem, kā Laura Pergolizzi (LP) un Zucchero, kā arī lērums vietējo koncertu – šī gada spilgtākais ir Instrumentu koncerts Siguldā.

Ziema - arī viena no manām stihijām. Patīk paskriet “pa pliko”. Arī -22 grādos. Vasarā es praktiski nepeldos - ir par siltu. Kad ūdens temperatūra pietuvojas +1 grādam, tad peldēšanas sezona var sākties.

Atpūta? Pārsvarā aktīva. Arī ar ģimeni. Brīvības Rogainings ar Buku cilts pārstāvjiem.

Vai ir sanācis kādreiz, piemēram, skrienot pa mežu, sadauzīt kameru pret koku? Nē, nav gan. Tādos pavisam ekstrēmos apstākļos pārsvarā izmantoju telefonu vai citus, mazākus un vieglākus fotoaparātus, lai nebūtu žēl tos noslīcināt kādās upes krācēs, vai sadauzīt Alpu nogāzēs. Vai negribas kādreiz paskriet tā “normāli”, bez tiem visiem “čibrikiem”? Gan jā, gan nē. Kā jau minēju iepriekš, sanāk paskriet arī pašam bez foto. Bet, jo vairāk es esmu dažādās sporta norisēs kā fotogrāfs, medijs vai līdzorganizators, jo mazāk laika paliek skriešanai, un jo vairāk gribas palīzēt skriet un sportot citiem, sniedzot ieguldījumu ar savu darbu, pieredzi, skatījumu. Cik aptuveni kilometru tiek noskrieti katrā Stirnu bukā, ķerot labākos kadrus un meklējot labākās vietas? Vēl pirms pāris gadiem, piemēram, fotografējot pusmaratonu, pašam sacensību dienā sanāca notipināt vairāk nekā 20 km. Tagad, iespējams, mazāk, jo fotogrāfa uzdevumi paliek sarežģītāki, komplicētāki, līdz ar pieredzi nāk arī citi loģistikas risinājumi, tāpēc,

Vēl viena mana mīlestība, vājība un aizraušanās - mazā aviācija un gaisa baloni.

lai maksimāli kvalitatīvi izpildītu savu uzdevumu, ir optimāli jāplāno savs laiks, darbības scenārijs. Tādēļ, visticamāk, tagad sacensībās noskriet un nostaigāt sanāk mazāk, jo tam vienkārši neatliek laika – jādarbojas efektīvi un optimāli. Rīgas maratons un Dziesmu svētki. Kuru pasākumu ir vieglāk sajust no otras puses? Maratonos pats esmu piedalījies gana daudz, noskrējis vēl vairāk, un tas vienmēr ir liels saviļņojums un emocionāls pacēlums. Rīgas maratons it īpaši – tie ir ikgadējie skrējēju svētki. Protams, ka tas ir vairāk, kā tikai skrējiens, tas ir kā simbols. Caur skrējēja prizmu raugoties, maratons ir milzīgi svētki, bet salīdzināt to ar Dziesmu svētkiem nevar un nedrīkst. Dziesmu svētku nozīmi un vērienu nav pat iespējams novērtēt. Latvieša pašapziņai un identitātei šie svētki ir svēti. Iepriekšējos divos Dziesmu svētkos biju nedaudz iesaistīts to norisē un fotografēšanā, bet ne oficiāli. Mana meita dejo tautas dejas un līdz ar to sanāk bieži fotografēt dažādas uzstāšanās – tā es vairāk iesaistījos tautas deju kustībā un jau pēc iepriekšējiem Dziesmu svētkiem apzvērēju sev, ka tā vai šitā, bet iesaistīšos simtgades Dziesmu svētku norisē arī kā fotogrāfs – ar pilnu jaudu un uz pilnu slodzi. Šogad šī iecere realizējās un visu Dziesmu svētku nedēļu biju darbojies kā oficiāli akreditēts fotogrāfs. Paņēmu atvaļinājumu un visu svētku norises nedēļu pilnīgi brīvprātīgi darbojos kā medijs. Tas patiešām bija kā ultramaratons gandrīz 9 diennakšu garumā. Te ļoti, ļoti noderēja skrējēja un sportista rūdījums. No rīta izej no mājas ar iztīrītām atmiņu kartēm un pielādētiem akumulatoriem, mājās atgriezies pēc pusnakts ar

pilnām kartēm un tukšiem akumulatoriem. Tad seko vairākas stundas pie datora… Pāris stundas miega un atkal jauna diena klāt. Un atkal esi Dziesmu svētku noskaņu un notikumu virpulī. Un tā līdz kulminācijai, līdz deju Lieluzvedumam Daugavas stadionā un lielkoncertam Mežaparka estrādē. Neslēpšu, septītajā dienā nedaudz “salūzu” – pa dienu nedevos nevienā pasākumā un vienkārši nogulēju mājās kādas 6 stundas. Vakarā sekoja “Māras Zeme”, kuru vēroju jau trešo reizi. Labi, ka biju izgulējies pa dienu, jo no emocijām un sajūtām vienkārši gāza no kājām. Tā enerģijas un “draiva” deva, kas bija saņemta pirmājā Dziesmu svētku dienā, svētku gājienā un atklāšanas koncertā Skonto stadionā, manī bija izsīkusi – katrs pasākums, ko apmeklēju, prasīja lielu emocionālu iesaistīšanos un iedziļināšanos, un tādi pasākumi bija četri, pieci katru dienu. “Māras Zeme” vienkārši uzspridzināja manu apziņu un iepludināja jaunas enerģijas megavatus. Detaļās neizplūdīšu – tas ir atsevišķas intervijas vai pat grāmatas rakstīšanas vērts. Tas ir tas pats, kas fotografēt Olimpiskās spēles, tikai citā jomā. Man kā latvietim tas ir pat lielāks pagodinājums un aizkustinājums, nekā Olimpiāde. Kā jau minēju, par piedzīvoto Dziesmu svētkos varētu izplūst ļoti garā stāstā, bet labāk, lai runā bildes – speciāli Dziesmusvētkiem izveidoju sev neatkarīgu kontu Facebook. Skrien, slēpo, fotogrāfē, spēlē golfu, brauc ar gaisa balonu... Ko tu vēl māki un dari? Runājot par slēpošanu – neesmu vienkārši slēpotājs, bet gan starptautiski sertificēts kalnu slēpošanas instruktors. Ziemā uz kalna pavadu līdz pat desmit

stundām dienā. Līdzās fotografēšanai tā laikam ir tikpat mīļa nodarbošanās un laika pavadīšana. Ar gandarījumu un lepnumu varu uzsist sev uz pleca – pa šiem gadiem esmu apmācījis un “uzlicis uz slēpēm” vairākus simtus audzēkņu, pārsvarā, protams, bērnus. Ko vēl māku un daru? Daudz ko! Man gribas dzīvi piepildīt jēgpilnu un krāsainu. Ja esmu kaut divas stundas bezdarbībā, mani pārņem “panika”, jo rodas sajūta, ka es nogalinu savu laiku bezjēdzībā. Laikam tāpēc iesaistos dažādos pasākumos, notikumos un avantūrās. Pat grūti uzreiz iedomāties, ko es neesmu darījis vai pamēģinājis. Bet no tādām konkrētām ikdienas lietām – nu vēl man ļoti patīk gatavot ēst. Tas ir tik pat radošs process, kā fotografēšana. Tas neapnīk. Mājās es esmu tas, kurš “stāv pie plīts”. Ar baudu un vieglumu esmu ģimenes pavārs. Kā Tavu aktīvo dzīves veidu vērtē ģimene? Paldies Dievam, ģimene mani ļoti atbalsta un saprot. Abi ar dzīvesbiedri Ilzi savās ikdienas gaitās esam nopietnu darbu darītāji katrs savā jomā – es apdrošināšanā, Ilze valsts pārvaldē. Laikam tāpēc savu ikdienas rutīnu gribas atšķaidīt ar ko citu. Ilze glezno un šuj apģērbus, darina visādus mākslinieciskus priekšmetus, bet es daru visu to, ko jau liela mērā ziniet. Lai gan jāatzīst, ka arī mans pamatdarbs man vairāk nekā 20 gadus ir arī kā hobijs. Es šo darbu mīlu un cienu, arī tas ir ļoti dinamisks, aizraujošs, radošs un interesants. Ja tā pavisam vienkārši – esmu tas, kurš pēta, analizē, izvērtē riskus, lai tos varētu pareizi apdrošināt. Ideāls darbs tādam indivīdam, kā es – katra diena nes kaut ko jaunu, kaut ko nebijušu. Jo katrs risks, katrs klients, katrs darījums ir ar kaut ko unikāls, atšķirīgs un interesants. Pateicoties šādam darbam, esmu spiests iedziļināties ļoti daudzos uzņēmējdarbības aspektos, sākot ar likumdošanu un beidzot ar ražošanas procesiem. Vienu dienu tu pēti, kā ražo koka granulas – sākot ar šķeldas ieguvi vai piegādi, beidzot ar iekraušanas rampām, kur dzelzceļa vagonos iekrauj gatavo produkciju – visu tehnoloģisko procesu jācenšas izpētīt, pārzināt, lai varētu objektīvi izvērtēt visus iedomājamos un neiedomājamos riskus, pirms noslēgt apdrošināšanas polises līgumu. Nākamajā dienā jau esi gaļas pārstrādes uzņēmumā, koģenerācijas stacijā vai vēja ģeneratoru parkā. Garlaicīgi nav. Kāpēc katru gadu tieši Livigno? Latvieša stagnācija – te ir labi, citur nemēģināšu? Tieši otrādi – kaitina “latvieša” tieksme pēc trašu kilometrāžas, kopgaruma un skaita. Cilvēki dzenas 2000km no mājām prom, lai sakrātu kūrortu nosaukumus, trašu skaitu un nobrauktos kilometrus. Esmu novērojis, ka tajā visā daudzi pazaudē kalnu īsto garšu… Pirms gandrīz 20 gadiem kopā ar domubiedriem bijām nodibinājuši kalnu slēpotāju un dēļotāju klubu. “Maucām” kā traki – piekopām “extreme carving” braukšanas stilu un slīpējām visas iespējamās nogāzes Alpos ar savām padusēm. Tajos laikos arī tika apceļoti un izbraukāti Alpi krustām šķērsām. Mums vajadzēja tukšas, platas, stāvas trases, uz kalniem braucām 2–3 reizes sezonā. Bet kā tradīcija bija Livigno – uz turieni

Vizītkarte Mareks GAĻINOVSKIS Apdrošināšanas risku parakstītājs, fotogrāfs, kalnu slēpošanas instruktors Dzimis: 1976. gada 4. novembrī Siguldā Pirmais treneris: Atis Strenga (kamaniņu sports) Sirdij tuvākie sporta veidi: kamaniņu sports (bij. Latvijas junioru izlases dalībnieks), kalnu slēpošana, skriešana un taku skriešana, pludmales volejbols, riteņbraukšana Lielākie sasniegumi skriešanā: pusmaratons — 1:32, maratons — 3:41, noskrieti vairāki Siguldas kalnu maratoni (52 - 55 km), divreiz startējis 107 km ultramaratonā Rīga — Valmiera Ģimenes stāvoklis: attiecībās, bērni Markuss (12), Annija (9) un draudzenes bērni Toms (13) un Markuss (10) Citi vaļasprieki: orientēšanās, rogainings, ēst gatavošana, darbs ar bērniem un jauniešiem, dalība pasākumu organizēšanā.

Dziesmu svētki facebook.com /DzSvFotoManLV/

facebook.com /FotoMan.lv/

vienmēr braucām martā vai aprīlī. Tā es to tradīciju turpinu joprojām. Man ļoti patīk šis kūrorts, šī konkrētā ieleja un tā itāliskā vide. Mans dēls, kā slēpotājs, faktiski ir izaudzis Livigno – no 3.5 gadu vecuma pazīst šo vietu un arī ir iemīlējis. Tur ir arī viens no labākajiem snow parkiem Alpos. Dēls aizraujas ar “freestyle”, jeb “free ski”, viņam tur ļoti patīk. Arī ārpus trasēm tur ir ko darīt. Abi bērni tur jūtas kā mājās. Es tagad jau mierīgu prātu varu viņus tur laist uz kalna vienus pašus. Alus vai vīns? Kad beidzas alus, tad vīns. Nu nē, katram dzērienam ir sava vieta un savs laiks. Cienu vīna pasauli un vīna kultūru. Bet kopumā, jā – tomēr vairāk esmu alus dzērējs. Marek, mildronātu esi kaut reizi lietojis? Goda vārds, nekad. Nezinu pat, kā tās ripas un iepakojums izskatās un, cik tās maksā.

IS A J SE

Matīss Vecvagaris Kurš bija tavs pirmais Stirnu buks? 2014. gada augustā, kad viss sākās Šlokenbekā ar Baltijas ceļa jubilejas skrējienu, biju devies uz Monblānu pārbaudīt savas spējas UTMB trasē un pirmo tikšanos ar Stirnu buka cilti nācās atlikt uz nākamo gadu. Aprīlī devos uz Garkalni, kur bija mans pirmais Stirnu buks skatītāja lomā, jo uzreiz pēc Rīga-Valmiera pieskatīšanas nebiju gatavs mesties trasē. Kā skrējējam debija notika vien vasaras otrajā pusē Talsos, jo Abavas senlejas posms sakrita ar startu Pasaules taku čempionātā Francijā, bet Zebrus ezera apkārtni neiepazinu Kazbeka kalna apciemojuma dēļ. Tagad Kamparkalnā atgriezīšos pie sava pirmā sprinta posma.

Katrā stāstā par Stirnu buka rašanos Rimants piemin tevi. Kā tas bija no tava skatu punkta? Jā, arī man šķiet, ka Stirnu buks ir bijis vienmēr un pēc sajūtām visa cilts mežā ieskrien šodien, vakar un rīt. Gadu no gada. Gadsimtiem. Taču patiesībā viss sākās divus gadus pirms Stirnu buka dzimšanas, kad Rimants parādījās sociālajā tīklā Endomondo un cītīgi mīdīja Āžu kalnu. Nelielai atkāpei – 2012. gadā gatavojos pirmajam braucienam uz Šamonī Francijā, lai savām acīm ieraudzītu taku skriešanas kulta vietu Monblānu. Tajā laikā Latvijā garākās sacensības bija 55 kilometrus garais Siguldas kalnu maratons. Vasarā pirms Monblāna 100 kilometru CCC distances nācās devalvēt treniņu

Teksts: SIGNIS VĀVERE

Jā, arī man šķiet, ka Stirnu buks ir bijis vienmēr un pēc sajūtām visa cilts mežā ieskrien šodien, vakar un rīt. Gadu no gada. Gadsimtiem.

Matīss Vecvagaris ir unikāls cilvēks Latvijas garo distanču skriešanas sabiedrībā. Viņš pats skrien kā dulls, organizē trakus skrējienus citiem, raksta par skriešanu medijos un palīdz visiem un visur, ka tik skriešana. Diezgan likumsakarīgi, ka viņa izaicinājums Rimantam ir devis stimulu radīt Stirnu buku. Pavisam pamatoti, Matīss ir mūsējais.

kilometrāžu. Kopā ar izbijušo liepājnieku Artūru Kāpiņu apskrējām Liepājas ezeru, aiznākamajā dienā bija Līgo svētki, kuros ar topošo Džungļu Almu un Babītes Čingonu veicām distanci Liepāja-Pāvilosta, bet pāris nedēļu vēlāk izprovocēju Laimoni skrējienam no Brīvības pieminekļa uz Positivus festivālu Salacgrīvā. Pārliecība bija gūta, un turpmākais gatavošanās posms tika pavadīts Šmerļa un Biķernieku mežu smilšainajos kāpumos. Uz Siguldu sākām braukāt tikai rudenī pēc atgriešanās no Alpiem, lai atsildītos un aklimatizētos gludajai skriešanai. Tolaik biju izbadējies pēc stāvām taciņām – saki, kā lai neiekomentē pie Rimanta treniņiem provokatīvus un uzvedinošus jautājumus ar domu, kad tiks aicināti

virtuālie Endomondo draugi uz mistisko Āžu kalnu, kur tik lieliski var salasīt augstummetrus? Arī Noskrien.lv Rimants nekautrējās reizi nedēļā reģistrēt skrējienus, pieminot Āžu kalnu, kurā nu jau otro gadu skrien ne tikai Vilkači, bet sprinta posmā šogad piekto reizi mērosies spēkiem visa Stirnu buka cilts.

Vai Stirnu bukam vajadzētu kļūt garākam? Nē! Tad Lūšiem būtu agrāk jāstartē, lai noslēdzošie paspētu uz apbalvošanu un loteriju. Arī no veselības viedokļa skatoties, sirsnīgi skrienot karstā vasaras dienā, Lūsis gandrīz pielīdzināms gludam rudens vai pavasara maratonam, kas var prasīt lielāku atjaunošanās laiku pēc finiša. Visbeidzot, dalībnieki pieraduši pie esošā garuma, un šaubos, vai nepieciešams ieviest, piemēram, taku maratona distanci. Pieļauju, ka Stirnu buks ar laiku varētu kļūt nevis garāks, bet ilgāks, proti, pārvērsties par divdienu pasākumu visai nedēļas nogalei, kad vieni skrien sestdienā, bet otri svētdienā, taču jāņem vērā, ka tas būtu papildu apgrūtinājums organizatoriem, kuri sacensību nedēļā tāpat neredz savas mājas. Šķiet, pirmais eksperiments ar divdiennieku Vanagkalnā izdevās un nākamgad kādā vasaras posmā vajadzēs tradīciju ar zaļumballi turpināt. Dullākajiem var piedāvāt naktī rausties ārā no teltīm un skriet sprinta karaļa etapu basām kājām. Tu esi redzējis un piedalījies daudz dažādos taku skrējienos. Kas Stirnu bukam pietrūkst? Nepieciešamas divas lietas – emocijas un kvalitāte. Stirnu bukam ir abas – gan vēstījums par izkustēšanos un ieskriešanu mežā, gan smaidīgi cilvēki pēc finiša. Atceros, kā Rimants iepazina skrējējus caur Noskrien.lv koptreniņu pie Valtera, viņa biklos soļus Valmieras maratona tempa turētāju kopbildes virzienā pie mūriem, kur pāris gadu vēlāk atradās jau Beverīnas Stirnu buka sacensību centrs. Stirnu bukā par visu ir padomāts, jo tā rīkotāji paši ir skrējēji un iepazinuši visdažādākās sacensības malu malās. Ārvalstu skrējienu rīkotāji var droši braukt pieredzes apmaiņā uz Latviju, kur vienīgā bēda ir šauri ceļi, kas ved uz sacensību norises vietu. Dzirdēti pārmetumi par sastrēgumiem un auto novietošanu, taču šo jautājumu dalībnieki var risināt ar agrāku ierašanos. No pieredzes varu teikt, ka liekas divas trīs stundas līdz startam paskrien nemanot. Vēlreiz Rīga-Valmiera skriesi? 2014. gadā, atjaunojot vēsturisko skrējienu, tas bija pašsaprotami. Pēc tam ar Imantu sapratām, ka esam sprukās un pasākums jāturpina. Nākamajos

jo pieteikumam nepieciešams divos gados biju pat dalībnieku Lai arī esmu nelielu izpildīt normatīvu kādā citā sarakstā un Latvijas Universitātē maratonā. Lai arī esmu nelielu uz reģistrāciju ierados ar kedām pasākumu cienītājs, pasākumu cienītājs, interesē somā, taču tās, protams, ārā netika interesē “Comrades “Comrades Marathon” (89 izvilktas. Pēdējos divus gadus Marathon” (89 km), km), jo labprāt vēlētos redzēt, pirms Rīga-Valmiera nav sanācis kā ultru Āfrikā skrien 20 000 pat trenēties, bet šogad, redzot jo labprāt vēlētos skrējēju. Valmieras mēru soļojam Kliņķa redzēt, kā ultru Bet šobrīd gan neko virzienā, nedaudz sakaunējos par nedaru, lai sapņus piepildītu, savu nevarēšanu. Aizdomāties Āfrikā skrien 20 000 un visbiežāk sanāk piedalīties liek arī mūsu galvenā rezultātu skrējēju. skrējienos, kurus apmeklē tiesneša Dzintara Rēriha apņēmība paziņas un skrējējdraugi. nākamgad paveikt neiespējamo – Gadījies pat tā, ka kādam nodrošināt tiešsaistes rezultātus izstāstu par saviem sapņiem, un vienlaikus noskriet 107 sarunu biedrs pieķeras domai un pāris gadu laikā to kilometrus. Atliek saņemties un trenēties. realizē. Kuri ir tavi sapņu skrējieni? Vai Ronimoisa uzvara MIUT 2018 bija nejaušība Apskaužu visus, kuriem ir Karostas Stirnu buka medaļa. Saulainajā oktobrī sapratu, ka Lūsis man būs vai likumsakarība? Andra Ronimoisa uzvara Madeirā bija skaista un par garu, taču citas distances nemaz neapsvēru, jo tās neveda pa Ziemeļu molu. Skatījos un priecājos par Latvijai nepieciešama. Noteikti likumsakarīga uzvara, jo ziemā bija daudz strādāts un sasniegts vērā ņemams katru, kurš iepazina Liepāju. Pie sapņu skrējieniem pieskaitu tos, kur nepieciešama progress. Protams, nevar noliegt, ka šogad favorītu kvalifikācija un nesaudzīga loterija. Laikā, kad vēl sastāvs bija vājāks nekā pērn, kad Andris Ronimoiss nepazinu skriešanu, divreiz neveicās Londonas izcīnīja 9. vietu. Taču vienlaikus notiekošajā 100 jūdžu maratona izlozē, bet vēlāk trīs gadus pēc kārtas veiksme skrējienā apkārt Fudzi vulkānam Latvijas labākais taku uzsmaidīja Monblāna kalnu taku skrējienos, kā arī skrējējs varētu pacīnīties par vietu uz goda pjedestāla. Spartatlona loterijā. Tāpēc pēcāk sabijos un nepieteicos MIUT ir bijis veiksmīgs latviešiem arī iepriekš. “Western States Endurance Run”, kas ir viens no Atceramies, ka pirms pieciem gadiem Mārtiņš Puriņš senākajiem taku 100 jūdžu skrējieniem. Pasaulē šai Atlantijas okeāna salai pārskrēja pāri ceturtajā vecākais maratons Bostonā arī ir manā interešu lokā, pozīcijā. Šodien ar viņa rezultātu pietiktu 15.-20. vietai,

taču likumsakarīgi ir auguši ne tikai citu rezultāti, bet arī mūsu labāko skrējēju sniegums. Andris Ronimoiss ir apbrīnojams, ka, specializējoties ultragarajos taku skrējienos, spēj uzvarēt arī Stirnu buka distancē Zaķis, kur startē vieni no ātrākajiem Latvijas garo distanču skrējējiem.

AKTĪVA DZĪVESVEIDA UN PIEDZĪVOJUMU ŽURNĀLS

AKTĪVA DZĪVESVEID

A UN PIEDZĪVOJU

MU ŽURNĀLS

EJ!

LABĀKIE

RUDENS 2017

SUP PIEDZÎVOJUMU MARÐRUTI NŪJOŠANAS STRATĒĢIJAS.

SARA 2017

(02) CENA 3,50

KÂPÇC VISPÂR VÇRTS NÛJOT?

eur

VASARÂ

SPORTOJAM ĀRĀ! KUR BĒRNU VEST SPORTOT?

PORTS UN ALLÎTES –

AS NO TĀ SANĀK?

LOKANÎBU TRENÇJAM VASARÂ! KĀPĒC?

APSKATS:

KURU HIDROTĒRPU IZVĒLĒTIES?

TAKAS PRET ASFALTU – KURŠ KURU?

AR KO SÂKT PÇC DÎKSTÂVES KAS NOTIEK AR MUSKUÏIEM MIEGA LAIKÂ? IZMĒĢINAM:

EJAM SPĒLĒT TENISU!

RUDENS

2017

(03) CENA 3,50

NERAUSTIES

eur

RUDENS! NO

KRAVĀJAM CEĻASOMU UN: MEKLĒJAM PIEDZĪVOJUMU S PASAULĒ DODAMIES KOLKAS UZNO DUBULTIEM SĒRFOJAM ŠRILANKĀ

SPORTA ZÂLÇ

KĻŪDAS

FITNESS + SAUNA:

NELABAIS SLĒPJAS DETAĻĀS

ATGRIEŽAMIES PIE SAKNĒM

ANIMAL WORKOUT

VEGĀNU MATEMĀTIKA SKAIDROJAM

KĀDĒĻ PĒC SPORTA SĀP MUGURA?

REĀLS ŽURNĀLS AKTĪVIEM CILVĒKIEM! 22

Kuri latviešu skrējēji varētu kaut ko līdzvērtīgu sasniegt? Jābūt motivētam. Katru dienu. Andris Ronimoiss redz savu mērķi un ir ceļā uz to, visu pārējo pakārtojot taku skriešanai un tās attīstībai Latvijā. Savu ceļu iet piedzīvojumu sacensību eksperts Romāns Evarts, kurš dzīvo Šveicē un šogad otro reizi startēs skrējienā apkārt Monblānam. Bet viņa sirds, tāpat kā Andrim Ansabergam, pieder pasaules līmeņa piedzīvojumu sportam, nevis taku skriešanai. Ar pilnu atdevi šim sporta veidam pirms dažiem gadiem nodevās Andrejs Jesko. Šogad līdz traumai cerīgs izskatījās Ģirts Dakša. Ceru, ka Artūrs Vadzis var kādreiz uzvarēt kādās starptautiska līmeņa sacīkstēs. Protams, paša Andra Ronimoisa treniņgrupā noteikti reiz izlēks kāds talants, kuram tad būs jāpieņem lēmums par turpmāku sevis profesionālu attīstīšanu, jo amatieru līmenī uzvarēt Pasaules eliti būs grūti. Optimistiski skatoties, Andris Ronimoiss reiz izaudzinās kādu, kas pārspēs viņa paša veikumu. Runājot par meitenēm, Pasaules kausa posma uzvarētāju saskatīt ir krietni grūtāk, jo mūsu spēcīgāko dāmu līmenis no elites atpaliek vairāk nekā vadošo vīru sniegums. Taču mums netrūkst sieviešu, kas svētdienu

treniņos Siguldā progresē straujāk nekā planētas labākās taku skrējējas.

Kurš ir grūtākais skrējiens Latvijā?

Nekad neesmu apsvēris domu par dalību Stipro Kas ir tās īpašības un prasmes, kas vajadzīgas skrējienā, jo no malas izskatās veselībai gana nesaudzīgs pasākums. Uzskatu, ka grūtākie skrējieni taku skrējējam? ir vairākos apļos. 13 apļu Jau pirmajās reizēs, kad Vilkaču maratons ir īstens devāmies uz Alpiem, kļuva skaidrs, izaicinājums, kuru pastiprina ka mēs varam konkurēt kāpumos visai skarbais kontrollaiks un taisnākajos posmos, taču teju Uzskatu, ka grūtākie un bagātīgi klātais galds visu zaudējam noskrējienos. Ja skrējieni ir vairākos katrā aplī. Esmu apņēmības strādā ar vājāko ķēdes posmu, tad pilns veikt to nākamgad, par rezultāti neizpaliks, to pēc uzvaras apļos. 13 apļu spīti tam, ka ne reizi neesmu Vilkaču maratonā atzina arī Didzis Vilkaču maratons ir finišējis divu apļu “Zilonis Glušņevs, kurš katru gadu kļūst Babītē”, kas man ir vienīgais spēcīgāks. īstens izaicinājums, skrējiens Latvijā, kurā esmu Stirnu buka distancēs tas kuru pastiprina visai padevies un izstājies. nebūs aktuāli, taču vairāku stundu Milzīgs izaicinājums skrējienos ir jāprot pabarot kuņģi skarbais kontrollaiks varētu būt arī mehāniskā tā, lai tas neapvainotos un turpinātu un bagātīgi klātais skrejceliņa sacensības uz funkcionēt, sniedzot labumu galds katrā aplī. melnās lentas. Šķiet, ka stipri pašam skrējējam. Arī uzņemamo vieglāk basām kājām noskriet šķidrumu jāprot paredzēt, baspēdu ultras Mazirbejo nereti beidzas dzeršanas Kolka-Roja 53 kilometrus. sistēmā līdzpaņemtais ūdens un kontrolpunktā tiek sadzerts pārāk daudz, un vēders sāk Tiesa, treniņskrējiens Rīga-Biksti arī nav no vieglajiem, klunkšķēt. Pretējā situācijā var sākties atūdeņošanās vismaz no malas skatoties, jo tās nav sacensības un 82 un organisma pārkaršana gluži kā automašīnai, kurai kilometri pārsniedz jebkura saprātīga treniņa garumu, tādējādi, kādā brīdī varētu vairs negribēties turpināt trūkst dzesēšanas šķidruma. Gatavojoties Stirnu bukam, ieteicams vismaz daļu un padoties brīvprātīgo aicinājumam beigt sevi mocīt. treniņu aizvadīt meža taciņās, lai kājām nebūtu lieku Taču visu vienmēr var atsvērt lieliska kompānija. Tāpēc tiekamies mežā! pārsteigumu.

ND A M O

VSK Noskrien Vāveres Vēsture.

punktu attālumā no komandu TOP6. Mierinājumam gan tikām pie īpašajām Vāveru medaļām. Paldies, Kāpēc Vāveres? Kas gan cits – Zaķenītes taču nē... Signi Vāvere! Nākošajā gadā gan jau spēcīgākā sastāvā cīnījāmies nopietnāk un mūsu kontā 4.vieta! Šogad Un VSK Noskrien šefam tāds smuks uzvārds... redzams, ka arī pārējie nesnauž, Viss sākās no idejas, ka komandu cīņas ir vēl spēcīgākas skriešanas pasaulē nepieciešama un pagaidām mēs cīnāmies par viena 100% dāmu komanda. TOP 10. Atgādināsim - vienīgā Tobrīd – tālajā 2014. gadā tādas Mums ne viss ir dāmu komanda. nebija un, šķiet, ka situācija šajā jomā īsti mainījusies nav. par ātrumu vien, Neslēpsim, ka gribam ne Salasījās un tika salasīts bariņš pie mums nevalda tikai smuki izskatīties, bet arī meiteņu, un tapa komanda. Sākās džungļu likumi un pacīnīties par augstākām vietām, viss ar asfaltu, jo Stirnu buka tāpēc pie izdevības, mēģinām vēl nebija. Kad ieradās Stirnu vājākos neupurējam. stiprināt mūsu komandu gan buks, tad jau nebija divu domu Svarīgs ir arī piesaistot ašākas skrējējas, – jāpiedalās. Pēc pirmās pilnās gan pašām stiprinoties. Tomēr sezonas prasījām Rimantam komandas gars. Un ne viss ir par ātrumu vien, pie Vāveres distanci. Rimants ir foršs tas jau sen vairs nav mums nevalda džungļu likumi čalis. un vājākos neupurējam. Svarīgs Pirmajā sezonā, kad tika tikai par skriešanu ir arī komandas gars. Un tas jau rēķināts komandu kopvērtējums, sen vairs nav tikai par skriešanu. sīvā cīniņā palikām vien dažu

Teksts: Linda Beldava, Ilze Limanāne, Dace Veipa

Iepazīsimies! Inga šosezon skrien zaķus, bet labprāt metas arī kādā rogaininga piedzīvojumā vai ultrā, kas jāatzīst, viņai labi padodas. Lindas iecienītākā distance ir buks un viņa morāli gatavojas Monblāna iekarošanai augustā. Ina šosezon cītīgi strādā pie savas sportiskās formas un skrien buka distancē, neizslēdzot, ka varētu pamēģināt arī kādu lūsi. Diāna būs kārtīgi apguvusi dažādas teipošanas un masēšanas iemaņas (cik izdevīgi) Lelde ar prieku skrien zaķus un pavisam profesionāli atbalsta labāko taku skrējēju Latvijā Anetei tik ļoti iepatikusies Stirnu Buka distance, ka tagad buciņš rotā viņas kāju tetovējuma izskatā

Alīna turpina skriet katru dienu jau no 2012. gada Veronika ātra un spēcīga - stabils lūsis visas sezonas garumā Lauma ir mūsu cilvēks - orķestris velo, skriešana, koris, viņa var visu Inese par dabu rūpējas, ne tikai skrienot mežā, bet arī savā ikdienas dzīvē piekopjot Zero Waste dzīvesveidu. Ilze sezonu iesākusi kā spēcīga Lūsene, šobrīd gaida savu kāju sadzīstam, lai varētu atgriezties ar dubultu sparu! Dace pēc spēku izmēģināšanas pērn Zaķī, ir atgriezusies Lūša distancē, jo viņa taču ir mūsu UltraLapsa! Gita Zaķa distancē rāda klasi Kalnu karalī. Mums tie punkti patīk.

Aktivitātes Dāmas košajos Vāveru komandas svārciņos ir lieliskas kulināres, rokdarbnieces, radošas personības, organizatores, fotogrāfes, mammas, sievas... Mēs neesam tikai komanda - mēs esam draudzenes. Būšana kopā mums ir kļuvusi tik svarīga, ka ar sacensībām un skriešanu vien nepietiek. Kopā esam karājušās ar galvu uz leju aerial jogā, izmēģinājušas ūdens aerobiku, degustējušas vīnu, supojušas, kopā gatavojušas neticami gardas kūkas - gan parastās, gan vegāniskās. Radošā gaisotnē, apgūstot jaunas iemaņas, esam šuvušas savas kleitas un aplicējušas vāveres. Trīs reizes skrējēju saimei par prieku esam organizējušas Skrējēju gada balli. Kopā dodamies gan skarbos nakts pārgājienos, gan uz smalkām baleta izrādēm! Mums

patīk izpētīt arī svešzemju maratonu piedāvājumus, esam apmeklējušas Atēnu un Venēcijas maratonus, plānojam apskatīt vēl dažus Eiropas piedāvājumus. Un varbūt arī Jaunzēlandi? Reizēm mēs mēdzam kopīgi tievēt. Sezonas sākumā visām ir jābūt formā! Kopā taču jautrāk un vieglāk var pasūdzēties, kad gribas to, ko nedrīkst un paraudāt, kad sanāk “sagrēkot” un, protams, iedvesmoties no citu panākumiem un iedvesmot ar savējiem. Ikdienā Vāveru kopējais čats tik pat kā nenorimst. Nav jau brīnums - 13 sievietēm ir par ko parunāt! Vajadzīgs padoms, telefona numurs, komentārs par grāmatu vai filmu, recepte, vienkārši gribas, lai kāds pažēlo - tur viss notiek. Un jaunākās klačas, kā nu bez tām. Ja kādu brīdi nebūsi ielūkojusies telefonā - 99 jaunas ziņas nebūs nekas sevišķs.

Interesanti vāveru fakti Tabors Vēl viena lieta, ko nevaram nepieminēt – mūsu draudzīgā komanda – Rieksti, ar kuru kopā, papildinot vēl ar bērniem un citiem draugiem, veidojam, kā mēs to saucam – taboru. Tas ir kā tāda liela ģimene. Un ne pa velti – taborā ir savstarpēji precēti vai nereģistrētās attiecībās esoši pieci Vāveru - Riekstu pāri. Un ir bijis vēl visādi. Tā kā, puiši, ja jūs interesē kāda no mūsu brīvajām meitenēm, ņemiet vērā, ka visupirms, iespējams, jāpārbauda, vai kāds no Riekstiem jau nav viņu noskatījis! Tas skaļais atbalsts trasē, sprinta kalnā vai apbalvošanā – ja esi to dzirdējis – tas ir tabors, tie esam mēs, kas labprāt atbalstīs un leposies ar savējo sasniegumiem. Nu jau par tradīciju kļuvusi ikgadējā Vāveru Riekstu sezonas noslēguma balle, kurā atskatāmies uz sezonā paveikto – skriešanas sasniegumiem, statistiku, labākajām bildēm. Tad ir laiks kādai iedvesmojošai vai aizkustinošai runai un atlikušais vakars kopīgās aktivitātēs un sarunās par nākotnes plāniem pamazām pārtop rītā. Jau 3 gadus pēc kārtas arī Līgo svētkus svinam kopā.

Pa visām kopā mums ir 12 kaķi un 8 bērni. Vismaz 4 no mums ir veģetārietes. Pasaulē ir 365 vāveru šķirnes. 1 vāvere vēl nav noskrējusi klasisko maratona distanci. 6 no mums ir aizskrējušas no Rīgas līdz Valmierai Lielākā vāvere ir Ratufa jeb Indijas milzu vāvere, kas kopā ar asti var sasniegt gandrīz 1 metra garumu. Viena vāvere ienīst rozā krāsu. Visskaļāko atbalstu trasē no mums saņem Rieksti Mēs neskrienam Vāveres distanci Mazākā vāvere ir Āfrikas pigmejvāvere, kurai no deguna līdz astes galam ir vien 14 centimetru. 7 no mums ir piedalījušās kādā Pasaules čempionātā. Viena no mums tenisa spēlē reiz ir pieveikusi pašu Aļonu Ostapenko Vairāk par visu mums patīk skriet!

TAKU

SA IE R K S

Monblāna smaids taku olimpiādē “Uzvari skrējienā apkārt Monblānam un saņem slavu nākamos 10 000 gadus,” aptuveni šādi reiz savu sapni iezīmēja Latvijas labākais taku skrējējs Andris Ronimoiss. 34

Teksts: Matīss Vecvagaris

Nemainīgi lielā pieprasījuma dēļ šīs distances ugusta pēdējā nedēļā kārtējo reizi sekosim līdzi notikumiem 4810 metru augstā Monblāna kārotājiem jāsavāc 15 punkti trijos skrējienos citur pakājē, kur aptuveni 10 000 skrējēju dosies pasaulē un jācer uz veiksmi loterijā, ja vien neesi elites piecās dažādās trasēs un 1. septembra pēcpusdienā skrējējs ar pietiekami augstu ITRA snieguma indeksu. uzzināsim, kurš pirmais šogad pieveiks 171 kilometru Kopš 2003. gada UTMB finišu sasnieguši 27 skrējienu ar 10 000 augstummetriem pa trim valstīm, no visām debespusēm aplūkojot sniegiem klāto “Baltā Latvijas pārstāvji, no kuriem piecas bijušas dāmas. Tieši pirms 10 gadiem alpīnists Atis Plakans kļuva par kalna” smaili. 2000 brīvprātīgo Francijas, Itālijas un Šveices takās divkārtēju UTMB finišētāju, demonstrējot dzelzsvīra un Alpu ciematos katru gadu aprūpē skrējējus no vairāk spējas. Nākamajā gadā viņam pievienojās Artūrs Veics nekā 70 valstīm, kas ierodas pirmo ziemas olimpisko un Reinis Žogots, paverot ceļu arī citiem latviešiem. spēļu mājvietā Šamonī. Ap 40 Latvijas pārstāvju arī Vēl divus gadus vēlāk, 2011.gadā, Dace Traniņa kļuva šogad ņems dalību lielākajā planētas taku skriešanas par pirmo sievieti no Latvijas, kas apskrējusi apkārt Monblānam. forumā. “Ultra-Trail du Mont-Blanc” (UTMB) ir skrējiens naktī un dienā, kalnu pāreju caurvējā un ieleju tveicē, TOP6 kungi UTMB aukstumā un karstumā, lietū un sniegā 2500 metrus ITRA taku skrējējs gads rezultāts vieta virs jūras līmeņa, kur skrējēja organismam, pārvarot 10 virsotnes, jābūt pielāgotam visdažādākajiem 719 Romans Evarts 2017 24:58:48 35 apstākļiem, un līdzpaņemtajam ekipējumam jāspēj 650 Andis Rumbenieks 2016 30:09:01 80 saglabāt dzīvību un veselību jebkurā situācijā. 2300 dalībnieku vidū vieniem tas ir piedzīvojums 46,5 634 Arturs Vadzis 2013 29:46:56 109 stundu garumā, citiem 20 stundu cīkstiņš ar pašiem 580 Janis Viškers 2016 33:46:13 165 labākajiem spices vīriem un dāmām. 575 Arturs Veics 2009 32:30:47 159 Jebkuru sacensību rīkotāji priecājas par iespējami spēcīgāko sastāvu un pagaidām UTMB priekšā 561 Atis Plakans 2009 33:18:16 189 piekāpjas pat Pasaules čempionāts. Šogad sagaidāms izcilākais zvaigžņu starts, jo 31.augusta Šogad Sanita Goba trasē būs pēcpusdienā Šamonī uz starta nosacīti kopā ar astoņiem savas “Ultra-Trail du līnijas stāsies Sarptautiskās taku valsts pārtāvjiem. Veterāns Ivars Mont-Blanc” ir skriešanas asociācijas (ITRA) Sedlenieks centīsies kļūt par reitingu tabulas labāko kvartets – pirmo latvieti, kas Monblānam skrējiens naktī un Jim Walmsley (snieguma indeksa apskrējis četras reizes. Atim dienā, kalnu pāreju 951 punkts) no ASV, trīskārtējais Plakanam 2012. gadā tas caurvējā un ieleju uzvarētājs spānis Kilian Jornet neizdevās, jo nelabvēlīgu Burgada (926), vēl pa vienam laikapstākļu dēļ UTMB trase tveicē, aukstumā un ASV un Spānijas taku skrējējam – tika noīsināta, un skrējēji 100 karstumā, lietū un Hayden Hawks (922) un pēdējo trīs kilometrus veica Šamonī ielejā. Pasaules čempionātu uzvarētājs Svetlana Kuļčihina ir vienīgā sniegā 2500 metrus Luis-Alberto Hernando (918). divkārtējā finišētāja starp virs jūras līmeņa. Tikmēr ar 8. numuru izliktais dāmām, pie kam abas reizes francūzis Xavier Thévenard (904) UTMB pieveica vienu pēc otras lūkos pēc trešās uzvaras pasaulē – 2015. un 2016. gadā. prestižākajās taku sacīkstēs. Favorītu TOP10 noslēdz lietuvietis Gediminas TOP6 dāmas UTMB Grinius (887), kurš pirms diviem gadiem izcīnīja otro ITRA taku skrējēja gads rezultāts vieta vietu, tādējādi jebkura pozīcija zemāk par pirmo būs uzskatāma par soli atpakaļ. 512 Dace Linde 2013 36:52:26 474 UTMB starta saraksts var lepoties arī ar ITRA 508 Dace Traniņa 2011 37:37:34 274 reitingā spēcīgāko sievieti Caroline Chaverot (805) no Francijas un pērnā gada uzvarētāju spānieti Núria 479 Svetlana Kuļčihina 2015 40:52:43 789 Picas (753). Abām ir maratonu simbolizējošais 42 gadu 470 Līga Plakane 2014 40:11:48 701 vecums un pa vienai uzvarai šajā trasē. 431 Alma Vītola 2016 45:26:35 1297 Latvijas pārstāvis Romāns Everts (776) favorītu sarakstā ieņem 66. ailīti. Pērn trešais labākais Latvijas 428 Svetlana Kuļčihina 2016 45:48:05 1364 taku skrējējs spēja distanci veikt ātrāk par 25 stundām (24:58:48) un, uzvarētājam zaudējot piecas stundas, 101 kilometra distance CCC ar 6100 augstummetru ieņēma 35. vietu starp 1687 finišēt spējīgajiem. Cerams, summu ir mazā UTMB māsa, kas dzima 2006. gadā un ka šogad puisim no Lielvārdes izdosies pacīnīties par pirmos latviešus sagaidīja divus gadus vēlāk. Starts ar vietu starp TOP 10 dūžiem. Vangeļa akordiem tiek dots otrpus Monblānam Itālijas

AKTĪVA DZĪVESVEIDA UN PIEDZĪVOJUMU ŽURNĀLS

EJ! RUDENS 2017

AKTĪVA DZĪVESVEIDA UN PIEDZĪVOJUMU ŽURNĀLS

EJ!

RUDENS 2017

(03) CENA 3,50

eur

RUDENS 2017

NERAUSTIES NO

RUDENS! RUDENS 2017

(03) CENA 3,50

eur

ATGRIEŽAMIES PIE SAKNĒM

KRAVĀJAM CEĻASOMU UN: NERAUSTIES MEKLĒJAMNO PIEDZĪVOJUMUS PASAULĒ

ANIMAL WORKOUT

RUDENS!

DODAMIES NO KOLKAS UZ DUBULTIEM KRAVĀJAM CEĻASOMU SĒRFOJAMUN: ŠRILANKĀ MEKLĒJAM PIEDZĪVOJUMUS PASAULĒ

SPORTA KĻŪDASZÂLÇ SĒRFOJAM ŠRILANKĀ

DODAMIES NO KOLKAS UZ DUBULTIEM FITNESS + SAUNA:

NELABAIS SLĒPJAS DETAĻĀS

SPORTA KĻŪDASZÂLÇ FITNESS + SAUNA:

NELABAIS SLĒPJAS DETAĻĀS

ATGRIEŽAMIES PIE SAKNĒM

ANIMAL WORKOUT VEGĀNU MATEMĀTIKA SKAIDROJAM:

KĀDĒĻ PĒC SPORTA SĀP MUGURA?

VEGĀNU MATEMĀTIKA SKAIDROJAM:

KĀDĒĻ PĒC SPORTA SĀP MUGURA?

ABONĒ

VAI PA TĀLRUNI 67006114

ABONĒ

VAI PA TĀLRUNI 67006114

Lasi www.manizurnali.lv abonēto žurnālu datorā vai mobilajā ierīcē BEZ MAKSAS visā abonēšanas periodā. Lasi www.manizurnali.lv abonēto žurnālu datorā vai mobilajā ierīcē BEZ MAKSAS visā abonēšanas periodā.

pilsētiņā Kurmajerā, kuru ar Šamonī savieno 11,6 kilometrus garš tunelis zem Rietumeiropā augstākās virsotnes. 1900 taku skrējēji dodas UTMB trases otrajā pusē dienu pirms lielā notikuma un 26,5 stundās iesilda brīvprātīgos, kas dalībniekus kontrolpunktos reģistrē, padzirda un pabaro. Vienīgais skrējējs ar vairāk nekā 900 ITRA punktiem būs spānis Pau Capell (914), favorītu sarakstā 10 pozīcijas zemāk ir Latvijas labākais kalnu taku skrējējs Andris Ronimoiss (853), taču, salīdzinot ar pērn izcīnīto 19. vietu, šogad CCC trasē dosies pavisam cits skrējējs. Gada laikā latvietis ir ne tikai pakāpies favorītu sarakstā, bet arī guvis pieredzi Dienvidāfrikā (4. vieta), Parīzē (4. vieta), kā arī pavasarī izcīnīja uzvaru Madeirā un ierindojās augstajā 11. vietā taku skriešanas Pasaules čempionātā.

TOP6 kungi CCC ITRA taku skrējējs

gads rezultāts vieta

814

Andris Ronimoiss

2017 11:52:25

719

Igors Kazakēvičs

2010 13:45:32 19

649 Janis Viškers

2013 15:39:32 40

606 Andrejs Pupurs

2017 15:57:56

604 Matīss Vecvagaris

2012 13:00:40 97

581

2012 13:32:24 133

Arturs Vadzis

176

Tieši CCC distancē sagaidāmi labākie Latvijas rezultāti, jo no astoņiem pārstāvjiem puse ir Latvijas izlases skrējēji – jau pieminētais izlases līderis Andris Ronimoiss (853), Vilkaču maratona uzvarētājs Didzis Glušņevs (709), sieviešu komandas vilcējspēks Anete Švilpe (621) un divkārtējā Vilkaču

maratona ātrākā dāma Linda Boldāne (575).

TOP6 dāmas CCC ITRA taku skrējēja

gads rezultāts vieta

521

2010 18:59:16

521

499 Līga Plakane

Māra Leitāne

2011

499

471

2009 20:41:06 471

Dace Traniņa

17:19:51

463 Inese Gulbe

2013 21:57:36

449 Inga Kāpiņa

2016 23:01:38 449

447

2011

Dace Linde

19:21:14

463 447

Atskatoties vēsturē, redzams, ka tikai trīs no 69 Latvijas skrējējiem CCC trasē devušies otru reizi, un nereti tas ir bijis kā skaists piedzīvojums Monblāna kalnu masīvā vai tramplīns startam UTMB. Atzīmējami 2010. gada soļotāja Igora Kazakēviča un piedzīvojumu sporta ekspertes Māras Leitānes panākumi, kuriem neviens nespēja pietuvoties septiņu gadu garumā. Lai startētu CCC, nepieciešams divās sacensībās savākt 8 punktus un janvārī izjust veiksmes pieskārienu loterijā. Tādas pašas prasības ir 119 kilometru TDS skrējienam ar 7200 augstummetriem, taču grūtākā trase paģēr mazāku konkurenci tikšanai starp 1600 dalībniekiem un 33 stundu skrējienam pa taciņām un kalnu slēpošanas trasēm pretēji UTMB virzienam no tās pašas Kurmajeras līdz Šamonī. Visi atceramies pērno Šlokenbekas Stirnu buka Lūša distances uzvarētāju Clare Gallagher (769) no ASV, kura pirms diviem gadiem uzvarēja arī latviešiem zināmo Ledvillas 100 jūdžu skrējienu. Augusta pēdējā ceturtdienā viņa mēģinās pievienot pērn pēc Latvijas apciemojuma izcīnītajam CCC uzvarētājas titulam

arī panākumu TDS stāvajā trasē. Te gan jāpiebilst, ka Latvijā dienējošā kareivja māsa ir izlikta ar otro numuru un favorītu saraksta augšgalā ir septiņas tālāku kontinentu pārstāves.

TOP6 kungi TDS ITRA taku skrējējs

gads rezultāts vieta

660 Laimonis Skadiņš

2013 19:33:02 42

618

Ivars Sedlenieks

2011

20:54:46 55

617

Andis Rumbenieks

2015 20:46:09 78

580 Ivars Lukaševics

2015 22:05:31 139

565

2015 22:40:38 157

563

Ivars Sedlenieks Edgars Vanters

2015 22:46:31 161

Savam otrajam TDS finišam pretī dosies Lauma Čerņevska (457) un Latvijas izlases pārstāve Alma Vītola (514), kurai savulaik nebija šķēršļu, lai uzvarētu nedēļu ilgajā Brazīlijas džungļu maratonā. Pēc vairāku gadu pārtraukuma Monblāna takās atgriezīsies vēl viens izlases pārstāvis Artūrs Vadzis (713), viņam konkurenci veidos Ainārs Kumpiņš (630), kurš nedēļas laikā var izcīnīt 3. vietu Rīga-Valmiera un Uzvaras parkā triumfēt 6 stundu skrējienā.

TOP6 dāmas TDS ITRA taku skrējēja

gads rezultāts vieta

479

2015 26:47:01 452

Baiba Močāne

466 Līga Līce

2017 27:22:08 563

457

Alma Vītola

2013 28:13:50 513

432

Guna Sprūde

2015 29:41:13

427

Dace Veipa

2015 30:02:22 828

423

Svetlana Kuļčihina

2013 30:31:34 758

775

Starp 13 Latvijas skrējējiem pieminams arī Toms Puravs (388), kurš mēģinās ceturto reizi sasniegt TDS finišu, kā arī Andris Sprūds (573), kuram šis būs trešais starts šajā trasē. Monblāna skrējienu nedēļā tuvākās kalnu ielejas ir pilnas ne tikai ar dalībniekiem, brīvprātīgajiem un vietējo ciemu atbalstītājiem, bet arī vairākiem tūkstošiem līdzjutēju, kas ieradušies atbalstīt savus

mīļotos un ģimenes pārstāvjus. Organizatori viņiem piekto gadu piedāvā vēl vienu satelītdistanci OCC – 56 kilometru skrējienu ar 3500 augstummetriem, kurā 1200 dalībnieki 14,5 stundās var izbaudīt aptuveni trešdaļu no UTMB trases noslēguma.

TOP6 kungi OCC ITRA taku skrējējs

gads rezultāts vieta

543

Artūrs Brants

2014 08:15:03 144

474

Vitālijs Petuhovs

2016 10:21:00 438

451

Dzintars Dūdiņš

2017 10:32:58 807

444 Martins Ozoliņš

2014 10:05:48 453

439 Ainis Kanavins

2015 10:25:59 636

425

2014 10:33:10

Ainars Cīrulis

561

Starp sešiem Latvijas skrējējiem šogad OCC trasē dosies Latvijas izlases pārstāve Veronika Viviana Kirilova (571).

TOP6 dāmas OCC ITRA taku skrējēja

gads rezultāts vieta

536

Anita Liepiņa

2014 08:21:39 157

510

Sigita Vāce

2014 08:47:19 221

505 Lina Dzene

2014 08:52:32 240

460 Irma Pacegone

2017 10:20:06 739

459 Kristīne Antužāne

2015 09:58:26 511

445 Ilva Kārkliņa

2016 11:01:42

571

Atsevišķs stāsts ir par teju nedēļu ilgo 300 kilometru pārgājienu PTL ar 25 000 augstummetriem, kura veikšanai komandās atvēlētas 151,5 stundas. 2014. gadā nemarķēto distanci autonomi veica Dmitrijs Ničipors (141:24:21), startējot kopā ar Ati Plakanu, bet finišējot kopā ar diviem vārda brāļiem no citas komandas. Divus gadus vēlāk šo distanci veica arī Dace Linde un Aigars Beks (144:09:58), ar kuriem pirmo dienu kopā bija arī Vilmārs Zeme. Pagājuši vēl divi gadi un skarbo PTL pievārēt mēģinās soļotāja Anita Liepiņa, Valters Kaminskis un Edijs Sadauskis. Rogaineru trio vieno komandas nosaukums “Tukums”, no kurienes nāk zināmā soļotāja.

L U A S PA

Jāņa Kūma

TOP 5 Tā

kā ar ultrām neaizraujos, tad mans piedāvājums ir balstīts uz taku skrējieniem, kas sniedzas maratona distances apjomos vai tās tuvumā. Lai ir ne tikai bauda skriet pašu distanci, bet, lai pēc skrējiena paliek ļoti spēcīga un patīkama pēcgarša.

Marathon du MONT-BLANC

Taku skrēJIENI

Zegama – Aizkorri

42.195 km; +2736 m / -2736 m Maija beigas / Zegama (Gipuzkoa), Spānija

http://www.zegama-aizkorri.com/en/

42 km; +2780 m / -1700 m Jūnija beigas – jūlija sākums/ Chamonix, Francija

http://www.montblancmarathon.net

Skrējiens tikai 500 laimīgajiem skrējējiem ar unikālu atmosfēru, kuru nodrošina LABĀKIE atbalstītāji visā trases garumā. Vieglāk sacensībām ir kvalificēties, ja esi taku skriešanas elites atlēts, jo no 500 starta vietām 100 ir garantētas elites sportistiem. Skrējiena laikā sasniegsi četras augstākās Basku zemes kalnu virsotnes. Skrējiens kopumā ir diezgan tehnisks un izaicinošs, vairāk domāts tiem, kuri piekopj skyrunning skriešanu, jāņem vērā arī tas, ka skrējienā ir lidojošais sprinta etaps 22.58 km garumā J Negribu samelot, bet liekas, ka neviens taku skrējējs no Latvijas šajā pasākumā nav startējis. Tā kā vari kļūt par vienu no pirmajiem, ja ne pirmo! Trūkst iedvesmas? – noskaties video no šī skrējiena.

Teiksim tā – lielā UTMB mazais brālis. Garākā distance šajās sacensībās ir 90 km, bet populārākā un ar spēcīgāko konkurenci piepildīta ir tieši 42 km distance. Kas gan var būt labāks par maratona distanci pašā taku skriešanas sirdī?! Pats skrējiens nav ļoti sarežģīts, pirmie 18 km pat ir nosacīti ātri, pēc kuriem seko trases smagākie 24 km ar diviem gandrīz 1000 m kāpumiem un vienu diezgan sarežģītu noskrējienu. Ja iemantosi laikapstākļu labvēlību, tad pēdējos 6 km līdz finišam varēsi baudīt fantastisku skatus uz Monblānu. Lieki piebilst, ka sacensību atmosfēra ir ļoti tuva Zegamas maratonam, bet pats skrējiens ar lielisku scenāriju!

uz šīs salas tiks sagaidīti daudz siltāk, un noteikti Tev paprasīs, vai pazīsti Andri. Skrējienu esmu izvēlējies tāpēc, ka šī sala ir manā bucket listā kā apskates objekts. Nav jautājuma, kā to apskatīt vislabāk, ja ne skrienot! Tā kā Madeira ir ļoti zaļa sala, tad tā neliks vilties jebkurā gadalaikā, bet tieši pavasarī sala ir pašā plakumā.

Orobie Ultra trail

Gran Trail Orobie – 70 km; +4200 m

Trans GranCanaria

http://www.orobieultratrail.it

42 km; +1200 m vai 65 km; +3200 m Februāra beigas / Grankanārija, Kanāriju salas, Spānija

http://www.transgrancanaria.net

Skrējiens uz kuru var doties kopā ar ģimeni, lai izrautos no bargās Latvijas ziemas un iemīlētu Kanāriju salas, ja vien tās jau nav iemīlētas. Maratona distance varbūt nav tā pati baudāmākā, jo lielākā daļa iet no augšas uz leju, tā ir diezgan ātra. Lielāks izaicinājums noteikti ir 65 km distance, kurā var baudīt arī Kanāriju salu zaļumu un trasē pavadīt divas reizes ilgāku laiku nekā maratona skrējienā. Sacensību odziņa ir finiša ballīte un jautais komentētājs, tāpēc nebrīnies, ja finišā viņš Tevi sagaidīs dejodams. J

Madeira Island Ultra Trail

42 km Aprīļa beigas / Madeiras sala, Portugāle

Pagājušajā gadā šī pasākuma ietvaros skrēju Bergamo Urban trail (20 km, +700 m), tad kā papildinājumu iesaku nākošo distanci pēc pieejamā garuma. Sacensības ir lieliski organizētas ar finišu pašā Bergamo sirdī – Città Alta. Skrējiena sākums ir Alpu pievārtē, līdz ar to tas ir kā radīts dabas baudītājiem. Lielākā šī skrējiena priekšrocība ir tā, ka uz Bergamo tiešajā reisā lido Ryanair lidmašīna, sameklē dzīvošanu netālu no sacensību centra, un uz starta vietu Tevi aizgādās organizatori, līdz ar to skrējiena loģistika ir diezgan vienkārša.

http://miutmadeira.com/en/

Pēc šī gada Latvijas taku skrējēja Andra Ronimoisa uzvaras MIUT 115 km distancē, pieļauju, ka latvieši

DĀ N E L KA

IESAKA: rimants liepiņš

AUGUSTS P

sestdiena

svētdiena

Cēsis ECO Trail

Kuldīgas pusmaratons

Šlokenbekas Stirnu buks

Baltijas Baso pēdu ultramaratons

29 29

30 30

31 31

Ultra-Trail du Mont-Blanc®

SEPTEMBRIS P

sestdiena

svētdiena

BALTAIS Krosa skrējiens

Gaiziņkalna Stirnu buks

Laukinis trail

LĪGATNES Stirnu buks

Valmieras maratons

23 30

OKTOBRIS

sestdiena

svētdiena

Siguldas kalnu maratons

Siguldas pusmaratons

Estonian Wilderness Marathon

Trail Kuršių Nerija Lāčplēšu kross

19.-21.10. Festival des Templiers

Ecotrail Funchal-Madeira Haanja Ultra100

AUG.

“S!-Skrien 2018” Fischer Slēpošanas centrs, Sigulda 4.posms

25. AUG.

25.08. Baltijas Baso pēdu ultramaratons Mazirbe, Kolka, Ģipka, Roja bbultramarathon.com 11 / 34 / 53 km

16. SEP.

16.09. Valmieras maratons Skrien Latvija! bigbankskrienlatvija.lv 5 / 10 / 21.1 / 42.2 km

13.

OKT.

13.10. Siguldas pusmaratons Skrien Latvija! bigbankskrienlatvija.lv 5 / 10 / 21.1

20. OKT.

20.10. Trail Kuršių Nerija Lietuva. trailkursiunerija.wixsite. com 21 / 44 / 65 km

AUG.

04.08. Cēsis ECO Trail cet.lv 16 / 80 km

29. AUG.

29.-31.08. Ultra-Trail du Mont-Blanc® Courmayeur, Chamonix utmbmontblanc.com 55 / 101 / 119 / 171 km

22. SEP.

22.09. Laukinis trail Anykščiu šilelis Lietuva laukinistrail.weebly.com/ 6 / 14 / 30 km

14. OKT.

14.10. Estonian Wilderness Marathon Igaunija wilderness.ee 25 / 42km

20. OKT.

20.10. Lāčplēšu kross Šķēršļu skrējiens Mežaparkā http://lacplesukross.lv/ 1 / 5 / 10 / 15 km

11.

18.

AUG.

ŠLOKENBEKAS STIRNU BUKS Talsu novads Stirnu buks.lv 7 / 13 / 24 / 32 km

11.08. Kuldīgas pusmaratons Skrien Latvija! bigbankskrienlatvija.lv 5 / 10 / 21.1 km

SEP.

GAIZIŅKALNA STIRNU BUKS Madonas novads Stirnu buks.lv ~5 / 10 / 25 / 30 km

01.09. BALTAIS Krosa skrējiens sveikuli.lv ~2-10 km

29.

SEP.

OKT.

LĪGATNES STIRNU BUKS Līgatne Stirnu buks.lv ~5 / 10 / 25 / 30 km

19.

OKT.

20. OKT.

06.10. Siguldas kalnu maratons Latvijas čempionāts taku skriešanā. raid.lv 14 / 40 / 80 km

21.

OKT.

19.-21.10. Festival des Templiers. Francija. Vecākais un prestižākais kalnu taku skrējiens Francijā. Festivāls. 12 dažādas distances. festivaldestempliers.com Garākās: 61 / 78 / 100 km

27. OKT.

27.10. Ecotrail FunchalMadeira. Ecotrail sērijas skrējiens Madeiras salā. madeira.ecotrail.com 15 / 25 / 40 / 80 km

27. OKT.

27.10. Haanja Ultra100 Igaunija. Ultra. http://trailrun.ee 42 / 100 km

EZA M S MANIT

Teksts: Signis Vāvere

Aleksandrs Sokolovs Stirnu bukā skrien liels un mazs, vecs un jauns, tievs un resns, vīrieši, sievietes un pat dažreiz suņi. Stirnu bukā pa laikam skrien arī kāds gandrīz kails vai basām pēdām. Bet Aleksandram Sokolovam skriešana ir tikai skriešana un, vienreiz pamēģinājis, skries visus posmus. Tādus Stirnu bukus mēs pamanām mežā. Kā tu nokļuvi līdz skriešanai mežā? Pirms pāris gadiem ieraudzīju Facebookā reklāmu par foršu skriešanas pasākumu mežā. Padomāju, ka vajag pamēģināt. Tas bija agrs pavasaris. Trase gāja cauri Riekstukalnam, un dažās vietās joprojām bija sniegs! Kad noskrēju, sapratu, ka diez vai turpmāk varēšu iztikt bez šiem pasākumiem! Paliku reāli atkarīgs! Un tagad slims vai vesels, vienalga skriešu visus posmus! Kurš no Stirnu buka zvēriem tu esi? Esmu daudz reižu skrējis Buku, bet tagad fokusēšos uz Zaķi. Tie 10 12 km man kaut kā emocionāli tuvāki nekā divdesmit. Kaut fiziski es bez problēmām varētu noskriet arī Lūsi! Kādreiz būs jāpamēģina!

Kas tev visvairāk patīk trasē? Trasē man vislabāk patīk emocionālais noskaņojums. Atlēti izturas viens pret otru kā draugi, nevis kā konkurenti. Vienmēr palīdz, ja ir kāds sarežģīts kalns vai īpaši dubļaina vieta. Vēl nereāli patīk tā sajūta, kad no karstas, saulainas pļavas ieskrienam vēsā mežā! Nu un, protams, vienmēr ir neaprakstāmas emocijas finišā, kad fiziski iztukšots izskrien caur arku un sajūti medaļas smagumu patīk uz kakla!

Nereāli tā sajūta, kad no karstas, saulainas pļavas ieskrienam vēsā mežā!

Tavs labākais Stirnu buka posms? Grūti spriest, kurš posms ir bijis labāks vai sliktāks, bet ļoti labi atceros Stirnu buku Kornetos, kad trase gāja arī cauri Igaunijas teritorijai. Toreiz bija ļoti slidens, bet es nejauši biju paņēmis asfalta botas un visu laiku kritu. Līdz finišam tiku dubļains un netīrs. Toreiz Kornetos mana draudzene iepazinās ar čali, ar kuru joprojām ir kopā. Tāpēc man ir ļoti dalītas emocijas par to posmu. Kur Stirnu bukam būtu jālec? Esmu par to, lai skriešanas posmi būtu pēc iespējas tuvāk Rīgai. Jo Rīga ir ģeogrāfiskajā centrā un viegli sasniedzama no visām Latvijas pusēm.

Kas Stirnu bukam pietrūkst? Stirnu bukam ir tikai divas problēmas - parkings un tualetes.

Otra foršākā lieta aiz taku skriešanas? Izņemot Stirnu buku, es sāku pievērsties triatlonam. Bet tas ir tāds sports, kurš ar taku skriešanu papildina viens otru. Jo labāk skriešu Bukā, jo labāks būšu triatlonā un otrādi. Kam vajadzētu uzstāties uz Stirnu buka skatuves? Priekš manis skriešana ir tikai skriešana. Mani interesē trase un viss, kas ar to saistīts. Bet tirdziņi, dziesmas, ēšana, tas viss nav mans, tāpēc vienalga, kas tur piedalās. Cik Stirnu bukos esi piedalījies? Man ir 15 medaļas. Kā tevi sauc un kura ir tava komanda? Es esmu Aleksandrs Sokolovs. Komanda PATRIA.

Spr iedzes fil m a

Vi ņš not v er to, pa r ko PRODUCENTS: LATVIJAS VALSTS MEŽI REŽISORS: MAMMADABA GALVENAJĀ LOMĀ: BRIEDIS LĪKRAGS

K ATRU DIEN U BE Z M A K S AS L AT VIJAS VA L S T S M E ŽO S

mēs ba idā mies dom āt SKAŅU INŽENIERIS: NAKTS

ŠALTIS GAISMU OPERATORS: PILNMĒNESS TĒRPU MĀKSLINIECE: MAMMADABA 53

P IE

OJU V I Z D

Teksts: Uģis Zanders

Vilkaču maratons “L

iels un patiess paldies Vilkaču maratons ja nu kas… Nav visiem pēc tam jātaisnojas. Tā nu „bruņojies” ar to visu un savu atbalsta komandai un tās vadonim Signim Vāverem par šo fantastisko pasākumu komandu: māsu Dainu (atbildīgā par želejām, sāli un pārbaudījumu! Atceros kā pagājušā gadā ar dziļu u.c. dzīvibai svarīgām vielām), Guntis Rozenblats bijību skatīju bildes un rezultātus, lasīju komentārus (foto) un Dārijs Rozenblats (laika grafika kontrole) un un pašu Vilkaču stāstus par piedzīvoto. Tas likās atbalstu no tiem, kas pavada domās, saulainā un vējainā kas neiespējams, bet iekšā jau urdīja. Un bija klusa sestdienas pēcpusdienā atrados Āžu kalna piekājē, lai nirtu šajā trakajā piedzīvojumā. apņemšanās uz to iet, nezinu kad, 15:00 pienāk ātri. Starta zvans, un bet iet. viss var sākties. Īpaši nenervozēju, Man šķiet, ka īsta apņemšanās, trase it kā zināma (tā šķita…), ka ko tādu varētu mēģināt, radās Tas likās kas temps, kādā vajadzētu kustēt, arī, pēc Beļģijas Trail des Idylles, kas tik uz priekšu… Pirmais kāpumiņš tā pamatīgi izdzenāja pa Ardēņu neiespējams, bet – drūzma vēl. Uz leju nogāze, kalniem, un radās sajūtas, ka gluži iekšā jau urdīja. smiltis vien put… otrais kāpums, pirmajos apļos neizkritīšu. Jā, vēl zinu – vajag vairāk pa malu, kur klusie braucieni uz Āžu kalnu, Un bija klusa nav tās trakās smiltis, pārsteigumu lai izskrietu Vilkaču maratona apņemšanās uz nav. Tikai grūti. Tur jau atkal uz apļus un savus laikus salīdzināt ar to iet, nezinu leju, šaura taciņa līdz nākamajam pagājušā gada Vilkaču rezultātiem, kāpumam. Tas arī grūts, bet ir lai pārliecinātos, ka tas teorētiski kad, bet iet. vieglāk, nav tik smilšains, un ir iespējams. Nākamais posms bija stāvuma ziņā arī – var sadalīt veikli nepārdomājot pieteikties un tādās kā trīs daļās. Nu jā, un šajā samaksāt dalības maksu, lai nav kāpumā, protams, atbalstītāji atpakaļceļa. Kā jau vēlāk sacensībās atbalstītāju plakāts sludināja ”Dod tik uz priekšu, Tu no Supervaroņiem ar uzmundrinājumu saucieniem, par šito samaksāji”. Gatavošanās posmā treniņiem plakātiem, bungām. Turpinājumā, oups!!!!, kā šo palīdzēja mājas apkaimes pauguri – Riekstukalns, lejupskrējienu un izrietošo kāpumu esmu palaidis Morisona kalns – perfektas treniņu bāzes. Stirnu bukā garām iepriekš? Cerams, ka tas tāds vienīgais. Tālāk arī no Buka distances pārgāju uz Lūsi, lai tas ar’ dotu gan viss kā nākas. Kāpumā, tajā, kur Stirnu bukā savu artavu gatavošanās procesā. Grūti jau bija piespiest parasti ir sprinta posms, sāku tā vairāk pievērst sevi intensīvi skriet tajos kalnos, bet, ja gribi, lai pēc uzmanību līdzskrējējiem, kas bruņojušies ar nūjām. tam nebūtu nožēla, ka dēļ noslinkotiem vakariem, Nē, tās es izmantošu tikai absolūtās nepieciešamības netiki līdz finišam, jāstrādā pie tā ir. Par to, ka startēšu gadījumā. Jau kādu brīdi atpakaļ tā biju izlēmis un Vilkaču maratonā, īpaši nereklamēju riņķī apkārt, tikai pie tādas apņēmības pieturējos. Tālāk jau vienkāršāk pašiem tuvākiem līdzskrējējiem un atbalstītājiem, lai, – lejā, tad caur eglāju uz starta/finiša zonu. Jēziņ, cik

tas laika fiksators skaļš. Vēlākos apļos pēc tā pīkstoņas varēja spriest, cik tālu ir aizskrējis priekšā skrējējs(i). Pirmais aplis – 25min. Hmmm… Labāk nekā domāts, bet uz starta viļņa, bara sindroms (kā jau vilkiem), viss notiek ātrāk. Vēl kļūda. Pēdējā ēdienreize nav pareizi izkalkulēta. It kā jau viss bija pirms starta, bet vienalga 3. aplī nācās lūkoties uz tādu nomaļāku vietu. Turpmākie kādi 3 apļi norisinās bez īpašiem pārdzīvojumiem. Ieeju tādā kā „rutīnā”. Saudzēdams ceļus, secinu, ka lejupskrienot tāpat jāiespringst, nevar pārāk atslābināties. It kā noteipojos, bet drošs paliek bailīgs. Turpinot „zīmēt” apļus, ar līdzskrējējiem runājam, ka bildēties jau ir forši, bet nav brīdis, kad patiesās emocijas uz sejas izlikt, jo visur fotogrāfi, gatavi „medībām”. Pārejot vidusposmu (7. apli), uz jokiem vairs prāts nenesas, un sākas „cīņa” ar sevi, domām, nogurumu, sāpēm… Bet ar visu jārod kompromiss sadzīvot, lai izturētu līdz galam, līdz uzvarai, jo Pārejot citādi nedrīkst būt, jo es taču apsolīju. vidusposmu Sāpes kāpumos kājās ir visur. Tikai tagad var fiziski sajust, cik daudz uz jokiem vairs jo šausmīgi gribējās gaudot… muskuļu tajās kājās ir, jo līdz šim tāda prāts nenesas, Ko finišā arī izdarīju, cik nu sāpju daudzveidība nebija izjusta. tam spēka atlika. Emocijas, un sākas „cīņa” Tas arī reizē bija mans glābiņš, jo tā kāpjot uz celma, saņemot sev varēju iestāstīt, ka šīs konkrētās ar sevi domām, no Sigņa Vilkaču maratona sāpes, krampji būs tikai šajā kāpumā, nogurumu, nozīmi, ir neaprakstāmas. nākamajā būs citas, un no šīm tad varēs Iesākumā nevarēju īsti noticēt, atpūsties… līdz nākamajam aplim… sāpēm... kā esmu pieveicis VILKAČU Tas kaut kā palīdzēja. Nāk klāt arī citi MARATONU!!! Un iekļāvies pārbaudījumi, ir, kas izstājas, ir, kas kontrollaikos, paveicis to, ko stāsta, kā viņš drīz izstāsies, kādi tik labumi netiks baudīti pēc pāris simtiem metru. Labi, ka vēl pagājušā gadā uzskatīju par pilnīgu kosmosu. Es tas īsti neiedarbojas, jo katra apļa beigās tiec sagaidīts biju un esmu ļoti lepns, ka varu sevi pieskaitīt Vilkaču ar uzmundrinošiem saucieniem, fotosesiju, un tad – kā skrējēju saimei. Paldies Jums!” tu tā stāsies malā, lai arī priekšā skrienošam ir palikuši vairs 3 apļi, bet man pašam vēl 5, sakod zobus un skrien tālāk un cīnies ar sevi un savām sāpēm. Vēl, kas neļauj atslābt, ir leģendārais Viktors Suborins, ko gandrīz visu distances otro daļu manu sev priekšā. Tikai vienā no pēdējo apļu kāpumiem Viktors mani laipni palaida par priekšu, sak, lai jau tiem jauniem tiek tas prieks. Turpinot savu cīņu, dzirdu, kā tiek sveikts sacensību uzvarētājs, sumināti nākamie finišētāji, bet man vēl…, īsti neatceros, bet daudz. Nosmīnu par garlaikotajiem mediķiem. Tas, ka mediķi ir garlaikoti, liecina, ka ar vilkačiem viss ir kārtībā, nav ne traumu ne kritiskas pārslodzes. Pēdējie trīs apļi pienāk ar ziņu, lai iekļautos 7h kontrollaikā man aplis ir jānoskrien 36 min. Noskrieto apļu laiki liecina, ka katru nākamo apli pieveicu par minūti lēnāk kā iepriekšējo, un ir risks, ja tendence saglabājas, tad varu neiespēt. Tas uzdzina reālas dusmas. Domās pāršķinu visas lamas visās iespējamās valodās, sakopoju visu, kas vēl palicis un … Yes!! 11. aplis – 30 min. Tas un arī nākamais aplis, lai ar minūti lēnāks, deva pārliecību, ka izturēšu. Palicis viens, noslēdzošais… Tā bija privilēģija tā grūtāko daļu izskriet ar Didzi Braunu, kas uzmundrināja un, daloties ar pieredzi, palīdzēja pieveikt grūtāko. Beigu daļā laikam pamazām sāku pārvērsties par vilku,

REZ

AT T L U

I LVM čempionāta taku skriešanā skolu jauniešiem

Zēni U10 Dalībnieks

Meitenes U10 Skola

Skola

Rezultāts

Martins Stūrītis

Siguldas 1. pamatskola/ Siguldas Sporta skola

00:32:13

Annika Zālīte

Ulbrokas vidusskola

Ginters Bērziņš

Madonas pilsētas 1. vidusskola