Latvijas ārsti Ukrainā, Kijivā

Ikviens notikums rada pieredzi, kas savukārt rezultējas ar kādiem secinājumiem par piedzīvoto, ar ko iespējams dalīties ar citiem, tādejādi vēršot uzmanību uznoteiktām lietām. Neatsveramu praksi guvušiLatvijas ārsti - traumatologs, ortopēdsMārtiņš Malzubris un mikroķirurgs OlafsLibermanis, kuri devās uz Ukrainu, sniedzotsavu profesionālo devumu Kijivas daudzprofiluslimnīcā, operējot karā ievainotos.

Jau pirmajā intervijā tiek uzsvērts, kā maināslēmumu pieņemšana kara apstākļos.

“Ukrainā šobrīd viss notiek 15 minūtēs. Vai nu tevi “atšuj”, vai dod zaļo gaismu”, stāsta Libermanis.

Kur miera apstākļos laba prakse ir svarīguslēmumus labi pārdomāt, salīdzināt arcitām iespējām, šādos apstākļos radikālimainās “spēles” noteikumi, kur likme ir cilvēkuveselība un dzīvība.

Tāpat nozīmīgi ir rīkoties zibenīgi, efektīvi,pārdomāt, vai atgriezties pie tā paša gadījumaotrreiz būs iespējams. Lai uzlabotudarba efektivitāti krīzes situācijās, būtiskiizmantot saskaņotus algoritmus vai “SO-Pus” (šis termins biežāk lietots militārāvidē - Standarta Operāciju Procedūras).Neatsverams ir komandas darbs, kur katrszina savu vietu un ir spējīgs darboties kā

automatizēts mehānisms un kur ikvienam tās dalībniekam ir pareizā attieksme, pareizās vērtības un mērķi.

Zināms, bet joprojām aktuāls ir fakts, ka nepietiek tikai ar lekciju noklausīšanos; prakse izvēlētā profesijā pieredzes gūšanai ir neatsverams elements. Lasīt nav tas pats, kas redzēt un piedzīvot! Pieskarties traģēdijai notikuma vietā nav tas pats, kas skatīties video.

Ārsta darbā būtiski ir izvērtēt pieļautās kļūdas, sasniegumus – tas viss rada tādu kā apli – rīcības plānu, kur kādas sastaptās situācijas būs jaunas un pieredzi nāksies būvēt no jauna, un būs notikumi, kur būs iespējams izmantot iepriekš gūto pieredzi. Tā rezultātā nepieciešams mainīt protokolus uz pieredzes rēķina un rezultātu apkopojuma.

Ļoti vērtīga atziņa, kas aicina netīksmināties par sevi, uzskatot, ka “man taču pienākas…, jo es taču daru labu lietu…”, izskanēja no Malzubra.

Vienmēr būs vietas, kur nokrist un sasisties, sliekšņi, aiz kā aizķerties, taču vai un kā mēs spēsim piecelties, pirmām kārtām, ir atkarīgs no mums pašiem un pēc tam no apkārtējiem. Grūtības, izaicinājumi, nākotnes iespējamais apdraudējums būs arvien klātesošs.

Ukrainas situācija parāda, ka nekas nav pašsaprotams, nākotnei nav absolūts 100% apdrošināts, drošs pastāvēšanas

Pieticība – tāda laba rakstura īpašība vai laba lieta, uz ko tiekties. Atcerēties, lai arī ko mēs darām, lai vai ko mums kāds saka, jābūt piezemētam, skatīties objektīvi, būt paškritiskam.

segums. Svarīgi ir šos riskus apzināties unbūt gatavam tā vai citādi reaģēt. Tajā patlaikā svarīgi ir neļaut tam visam sevi salauztun atturēt no virzības uz priekšu – uzattīstību. #LOB

Mārtiņš Malzubris,traumatologs, ortopēds

Olafs Libermanis, mikroķirurgs