Multimediālās izstādes digitālās mākslas produkts

Raksta un foto autore: Letija Odrija Bedforda

Dažkārt mākslu tradicionālā veidā ir grūti uzt likties kā klusuma mauzolejs, kas rada piespie nespēj iedziļināties mākslas darbos, jo iztrūkst aizbildināsies ar garlaicības sajūtu, ko tā rada apmeklēt multimediālas izstādes, kuru laikā uz tiek atainoti populāru mākslinieku mākslas da projektorus, kustīgās improvizācijas papildino līdzinās "dzīvās" mākslas izrādei un rezultāts p baudīšanai. Dalīties projekta vēsturē un nākot House" (DAH) mārketinga un attīstības vadī

vert. Dažiem mākslas muzeji varstības sajūtu. Kāds iespējamsskaidrojuma vai varbūt. "Digital Art House" piedāvāvisām izstādes zāles sienāmrbi, izmantojot vairāk kā 30t ar atbilstošu mūziku. Tasatiesi spēj iedvesmot mākslasnes vīzijās aicināta "Digital Arttāja Inese Romaņeca.

Kad un kā radās ideja šādam projektam? Šādas izstādes DAH iestādes direktors sākumā redzēja Spānijā un Krievijā, kur bija divi lielākie vizuālās mākslas muzeji. Spānijā kā pirmo viņš ieraudzīja Van Goga izstādi un sāka meklēt dažādas šāda veida izstādes - kur tādas vispār ir pieejamas, kas ir nepieciešams -, un atrada vienu no partneriem. Bet īpašnieks un idejas autors šāda veida izstādēm ir amerikānietis. Apmēram pirms trīsarpus gadiem pirmā izstāde, kas tika atvesta uz Rīgu, Doma laukuma Biržas telpām, bija izcilie modernisti no Monē līdz Kandinskim, un arī šobrīd tas joprojām ir viens no populārākajiem produktiem, jo ir vispilnvērtīgākā izstāde, turklāt ļoti izglītojoša. Tajā laikā interese bija liela un cilvēki speciāli brauca ne tikai no Latvijas, bet arī no Baltijas, tā kā nekas tamlīdzīgs Baltijas valstīs līdz šim nav bijis. Pēc pāris mēnešiem viņš izdomāja, kāpēc nepiedāvāt mūsu cilvēkiem baudīt šāda veida mākslu pastāvīgi. Tad sāka meklēt telpas. Droši vien, kā mēs smejamies, mūsu viesiem šīs telpas ir pazīstamas no diviem vēsturiskiem periodiem, kas bijuši Latvijā. Savulaik padomju laikā te bijis kinoteātris Pionieris, bet otrai daļai pazīstams kā naktsklubs “Essential”. Šīs telpas bija brīvas un, paskatoties tieši uz pašu arhitektūru un infrastruktūru kopumā, šī bija ideāla vieta, lai veidotu šāda veida izstādes. Protams, ir ieguldīts milzīgs budžets un naudas līdzekļi, lai varētu restaurēt šo ēku, jo 10 gadus tā stāvēja ciet. Taču šobrīd tā ir viena no modernākajām kultūras telpām Rīgā. Un joprojām ir vienīgā Baltijā, kura piedāvā šāda veida atrakcijas ar iespēju izbaudīt mākslu.

Kas bija tā mērķauditorija, kuru bija vēlme uzrunāt? Šeit noteikti nebija konkrēts mērķis. Taču, runājot par tradicionālo mākslu, tās baudīšanai ir jābrauc kaut kur ārpus savas dzimtās valsts, ir jāmeklē to mākslinieku vai konkrēto iecienīto stilu ekspozīcijas muzejos. Bieži vien tas fiziski nav iespējams vai būs ļoti ierobežots piedāvājums, jo gleznu nebūs pietiekami daudz, tā kā katrs muzejs tās glabā pie sevis un īpaši nedalās ar to, kas viņiem ir. Savukārt šī ir iespēja, kā piesaistīt. Un, ja mēs runājam par jauniešu auditoriju, tad viņi ir tik moderni un digitalizēti. Mums šķiet, ka viņi mazāk lasa grāmatas, neinteresē standarta muzejs, nav tādas intereses nākt uz skatīties uz reālu gleznu, savukārt šīs digitālās projekcijas tiek uztvertas pilnīgi savādāk.

Kas ir tie cilvēki, kas izvēlas māksliniekus, un kādas ir šī brīža aktualitātes? Tas droši vien ir komandas darbs. Piedāvājumu noskatāmies visi un apspriežam: patiks, nepatiks, vai ir piemērots laiks šim projektam. Ja mēs runājam par kontentu, kurš jau ir gatavs, tad mēs cenšamies to pielāgot vai pārlikt šo principu uz to valsti, kur mēs šobrīd dzīvojam,

ņemot vērā tradīcijas un kultūru. Cenšamies izvēlēties dažādu saturu, kurš būtu interesants, izklaidējošs, kā arī informatīvs, parādīt kaut kādas detaļas, kuras varbūt pat nepiefiksē, kad skatās uz reālu gleznu. Šobrīd piedāvājam slavenā arhitekta Gaudi darbus. Ne visi var aizbraukt uz Barselonu, lai redzētu pilnīgi visu, jo mēs zinām tikai tos darbus, kas ir paši populārākie. Nesen mums bija piedāvājums rādīt renesanses izstādi. No vienas puses tā ir ļoti interesanta, taču pietiekami drūma izstāde. Un tāpēc, man šķiet, ka tomēr tā bija laba izvēle atlikt šīs izstādes pirmizrādi uz vēlāku laiku, jo pavasaris nesis atvieglojumus no Covid-19 pandēmijas, kad gada laikā cilvēki bija spiesti dzīvot citos apstākļos. Savukārt mākslinieces Polina Pobereshsky izrāde “Sapņu grāmata” ir ļoti pavasarīga, neskatoties uz to, ka ilgu laiku dzīvoja Izraēlā, pati uz savas ādas pārdzīvojot, ko nozīmē karš, ko nozīmē šis drausmīgais terora laiks. Bet neskatoties uz to visu, gleznas ir tik emocionāli dzīvas, tik jūtīgas, manuprāt, tas ir tiešām tas, kas visiem šobrīd ir nepieciešams. Šeit mēs radām reālus gleznu darbus un veidojam atbilstošas filmas - nelielas digitālas projekcijas par šiem darbiem.

Darbi izstādēs “Japānas sapņi” (pa labi) un “The Dream Book” (pa kreisi)

Kāda ir apmeklētības dinamika? Kā Covid-19 ierobežoju mi ir to iespaidojuši? Droši vien vispopulārākais bijis laiks, kad tas tikko parādījās Latvijā kā jaunums. Bet, ņemot vērā, ka mēs cenšamies nodrošināt dažādību starp seansiem, manuprāt, mums izdevās gan noturēt mūsu klientu loku, gan arī paplašināt to. Kad mēs atvedām izstādi “Japānas sapņi”, tad mēs sapratām, ka tas vairāk interesē jauniešus. Ja mēs runājam par Gaudi, tad to vairāk apmeklē ģimenes, jo tur bērnam nav jāzina nekas - viņš redzēs spilgtas krāsas, elementus, dzirdēs foršu mūziku, un tas kopā veidos pavasarīgu noskaņu un pozitīvas emocijas.

Mājaslapā ir norāde par privāto seansu iespēju. Vai cilvēkiaktīvi šo piedāvājumu izmanto un ko to laikā viņi vēlasredzēt? Jā, cilvēki izmanto šādas iespējas, bet es gribu piebilst, kamēs šo iespēju piedāvājam ne tikai pirmdienās, otrdienās,tas vienkārši ir visvieglākais un cenu ziņā vispieejamākaisveids. Taču ir arī privātie seansi, kurus cilvēki grib izbaudītar ģimeni vai draugiem, vai nosvinēt dzimšanas dienas.Nesen bija kāzas, kur cilvēki tā vietā, lai ietu uz restorānupaēst vai nolīgtu vakara vadītāju un DJ, viņi atnāca izbaudītdivas izstādes un dzīvās mūzikas pavadībā apēst tortesgabaliņu, tādejādi nosvinot savuīpašo dienu šeit. Izvēles ir pavisam dažādas. Arvien vairākcilvēki meklē kaut kādas iespējas ne tikai vienkārši forši unatraktīvi pavadīt savu brīvo laiku, bet arī lai kaut kas savādākspaliek atmiņā, un, neskatoties uz to, kas notiek šobrīdapkārt, cenšas atslēgties uz pāris stundām, lai varētu uzņemtjaunas emocijas. Mēs cenšamies piedāvāt iespēju cilvēkiemizvēlēties. Manuprāt, tas ir svarīgi. Vienu interesēsvienkārši izstādes, otru interesēs džeza vakars vai koncerts,citu varbūt ieinteresēs izrādes kopā ar vizualizācijām. Bettas ko mēs secinājām, ka cilvēki tomēr grib pieskarties piemākslas burvības. Bez tā diemžēl nevar. Mēs veidojam arīizstādes ar mūsu draugiem - stīgu kvartetu, respektīvi kvartetsgatavo muzikālo programmu, piemeklējot kompozīcijasatbilstoši katrai izstādei. Uz atdzīvināto gleznu fona dzīvāsmūzikas pavadībā rodas pavisam citas emocijas - tur dzimstbrīnumi.

Vai ir kādas nākotnes izstāžu ieceres? Plānos ir iepriekš pieminētā renesanses izstāde. Otra izstāde būs mūsu pašu izstrādāts produkts - jaunais Van Gogs - saturs, kurš nekur pasaulē vēl nav bijis! Tā tiešām būs pirmizrāde šeit pie mums Latvijā. Tā veidošana bija kā bērna sagaidīšanas laiks, tiešām deviņi mēneši. Un es domāju, ka drīzumā mēs varēsim uzaicināt mūsu viesus ciemos izbaudīt šo jaunumu. Tur būs arī pazīstami Van Goga darbi, bez tā nevar, savādāk cilvēki neticēs, ka tas ir Van Gogs. Savukārt to, ko mēs sapratām - Van Goga dzīvē bija tik daudz un dažāda veida dzīves periodi, ar ko arī atšķiras tā māksla, ko viņš ir veidojis. Cilvēkiem vairāk ir pazīstamas košas krāsas, kaut kādi skandāldarbi. Bet realitātē tur ir tik daudz visa kā. Tādejādi tas būs kaut kas savādāks, cits redzējums, cita veida prezentācija. Un mēs tiešām ļoti ceram, ka šāda veida darbs, kurš parādīs mūsu komandas darbu no citas puses, patiks mūsu viesiem. #LOB