Gribu būt uzņēmējs: Pastāvēs, kas mainīsies

Zīmolu daudzums šodien paredz cīņu par savu vietu informācijas telpā, norāda radošās aģentūras “lemonade stand” vadītāja Lelde Dālmane.

Identitātes maiņa ir pilnīgi normāla. “Ja skatās uz globāliem gadījumiem, rebrendings jeb identitātes maiņa vienā vai citā veidā uzņēmumiem mēdz notikt pat tik bieži kā piecos gados reizi, dažreiz biežāk, it īpaši startup (tulk. - jaunuzņēmumu) vidē. Piemēram, Rīga arī tikko rebrendojās – viņi savilka kopā visas daudzās identitātes un uztaisīja smukas, mazas atslēdziņas. Es pat teiktu, ka tas ir jādara, jo laiki mainās, standarts mainās, klientu paradumi mainās. Pandēmijas laikā ļoti daudzi uzņēmumi, kuriem bija tikai fiziski veikali, bija spiesti iet arī šajā interneta vidē, ja viņi vispār gribēja konkurēt. Tā arī ir kaut kādā veidā identitātes maiņa – mēs esam ne tikai fiziski, bet arī digitāli.” Parasti uz jautājumu, kāpēc kādam vispār nepieciešams produkts vai pakalpojums, visi diezgan labi var atbildēt, jo bieži vien uzņēmējdarbība rodas no tām problēmām, ar ko pats sācējs saskaras. Lelde norāda, ka tikpat svarīgi ir atbildēt uz

jautājumu, kāpēc klientam nepieciešams tieši šis konkrētais produkts. To mārketinga teorijā sauc par point design – kas tad ir tas, kāpēc tieši šo, nevis citu produktu. Lai to saprastu, nepieciešams saprast mārketinga stratēģiju, kurai vajadzētu atbildēt uz trim lieliem jautājumiem.

SKAIDRAS ATBILDES Pirmām kārtām nepieciešams noskaidrot mērķa klientu – kas ir tas cilvēks, kurš potenciāli varētu iegādāties produktu, viņa motivāciju un šķēršļus, ar ko viņam nepieciešams tikt galā. Daži uzņēmumi izmantojot arī popkultūrā zināmas personības vai seriālu personāžus. “Piemēram, rekur mums ir Anna. Viņai ir 20 gadu, dzīvo Rīgā, vienmēr ir kustībā un viņai ļoti patīk uzņemt bildes pa ceļam. Ir ļoti svarīgi saprast, kur un kā viņa komunicē. Vieni komunicē vairāk Feisbukā, vieni vairāk Tviterī, bet citi vairāk klausās “podkāstus”. Saprotot, kas ir šis cilvēks vai vairāki, un,

izveidojot viņiem vizītkartes, var saprast, kā ar viņu runāt, par kādām tēmām un kādos kanālos,” skaidro Lelde. “Man vienmēr ir piemērs par to, ka cilvēkiem, kuri pērk suņu barību, lielākā baža nav par to, ka jāpabaro suns. Jā, viņi grib zināt, pieņemsim, cik maksā suņu barība, kur to nopirkt, bet, kas patiešām viņiem ir svarīgi, ir, ka viņi ir iegādājušies to suni, kas viņiem ir kā ģimenes loceklis. Viņus interesē daudz citu lietu – kā suns var ilgāk dzīvot, kā labāk izklaidēt, kas veselībai ir labāk, kur doties pastaigās. Tās ir tās lietas, par ko uzņēmums var komunicēt! Bieži vien liekas, ka ir jārunā par produktu, kuru esam uztaisījuši tik labu, esam nopirkuši tādas iekārtas un tur visu ko “sagrūduši iekšā”, bet ļoti reti gala patērētāju tas interesē.”

MAINĪTS FORMĀTS Šobrīd komunikācijā ar klientiem trendā ir mobile first – viss pamatā tiek skatīts no mobilajām ierīcēm. “76% klientu vēlas

redzēt video, pirms viņi vispār kaut ko iegādājas. Un nu jau video ir jābūt aptuveni 15 sekunžu garam. Cilvēkiem nepatīk skatīties garus video. Protams, kad viņi ir jau kādos tālākos posmos – tad viņi skatīsies visādus unpacking (tulk. - atpakošana), review (tulk. - apskats) un citus garus, dažiem garlaicīgus video. Pašā sākumā gan tās 15 sekundes ir tas, kas uzņēmumam ir dots.” Lelde iesaka izvēlēties vertikālus video. “Horizontālam video blakus ir redzama konkurence, piemēram, kāds klasesbiedrs, bet vertikāls video aizpilda visu ekrānu. Ja tu esi noķēris to uzmanību, tad vismaz tā var noturēt. Mainās stāstījuma formāts."

KO DARA KONKURENTI Tikpat svarīgi ir aptvert tirgu – kāds ir piedāvājums, kas ir konkurenti, ko viņi dara -, un saprast, kas ir tā vieta, kur ir iespējams “iespraukties”. Lelde norāda, ka ne vienmēr būt lētākajiem ir labākais no variantiem: “Tā loģiskā izvēle kategorijas ietvaros ir iesisties iekšā, esot lētākajiem. Tad atkal jāuzdod jautājums, vai tu vēlies būt lētākais, jo lētākais var būt tikai viens, un lētākais nevar prasīt “premium” cenu. Tāpēc var meklēt citas vietas kategorijās, kur var ieiet ar klientu servisu vai dizainu. Vēl viens veids ir radīt jaunu kategoriju. Piemēram, šī kafija ir tikai tiem, kuri ir ceļā. Ar viņiem tad runā tieši caur maršrutiem – kā kur doties, kas ir labākie pārvietošanās veidi pilsētā, kā doties ārpus pilsētas.”

Stratēģijas trešais jautājums sasaucas ar iepriekšminētajiem – point of diference jeb atšķirības punkts. Kāpēc tieši šis produkts? “Tiem visiem vajadzētu

“ Cilvēki ļoti nogurst no informācijas, un parasti gribas “straight to the point” (tulk. - ķerties pie lietas). Viņi pat neapskatās, kas tad ir tas risinājums, tāpēc jādomā par citiem veidiem, kā to zīmolu parādīt ātrāk.

nākt reizē ar produktu vai pakalpojumu, nevis mums ir mājaslapa, ir kaut kāds logotips, un pēc tam domājam, kam mēs vispār to pārdosim un kur mēs vispār to liksim.”

NO KĻŪDĀM MĀCĀS Pēc Leldes novērojumiem, kļūda, ko pieļauj gandrīz visi uzņēmumi, ir darīšana darīšanas pēc, pat nepievēršot uzmanību tam, vai uzņēmumam maz ir ko teikt šajā platformā un vai pats klients ir tur. “Joprojām strādā e-pasta mārketings. Ja tev ir lietotājs, kurš piesekoja vai atstāja savu e-pastu, tev viņam pretī ir jādod vērtīgs saturs. Ir uzņēmumi, kuri strādā business to business (tulk.- starpuzņēmumu attiecības tirdzniecībā), un varbūt viņiem pietiek tikai ar “Linkedin”. Jo, kas notiek tālāk? Kad uztaisa to kanālu ķeksīša pēc, tad arī saturs ir pilnīgi nekāds. Piemēram, sveiciens Māmiņdienā no loģistikas uzņēmuma. Kāds sakars? Cilvēki jau arī to redz un jūt – tas nav ne personīgi, ne informatīvi, ne arī izglītojoši. Bieži vien tā notiek, jo ir šis kanāls, ir mārketinga plāns, pēc kura vajag ielikt divus ierakstus nedēļā. Pilnīgs absurds.” Sociālajos tīklos klientus var aizsniegt, runājot par viņiem interesējošām tēmām. “Ja uzņēmums ir tāds, kuram diezgan daudz jāsaskaras tieši ar customer support (tulk. – klientu atbalstu), uzskatu, tad jābūt Tviterī, jo tur vienmēr visi “gāž ārā” savas problēmas, līdz ar ko ir jāspēj ātri noreaģēt un parādīt – pat, ja notiek problēma, mēs esam te un tev atbildēsim. Ja uzņēmums ir vairāk uz interjera lietām, tad “Pinterest” un “Instagram”, jo tur cilvēki meklē iedvesmu.” Svarīgi neapjukt platformu sniegtajās iespējās

un nekļūt par mārketinga plāna vergiem.

Otra izplatītākā kļūda ir nepārdomāta budžeta un satura izmantošana. Piemēram, TV reklāmas materiālu var raidīt ne tikai televizorā, bet arī izmantot sociālajos tīklos, kā arī izgūt bildes. “Uztaisi no tā vienotu kampaņu! Tagad, taisot tikai video vai tikai reklāmu, tu netaisi tikai video vai reklāmu. Tu vari uztaisīt ļoti daudz! Satura atkārtota izmantošana ir ļoti svarīga, un daudzi palaiž garām to iespēju.”

TRENDĀ BŪT CAURSPĪDĪ- GIEM “Uzņēmumi sāk skatīties uz lietām reālāk, un cilvēki to vairāk novērtē. Mēs tagad esam tādā ļoti caurspīdīgā laikā. Komunikācija ir caurspīdīga, lietotāji sociālajos tīklos viskautko pamana un paceļ šīs bažas. Arī kara laikā ir jārunā reāli – ka tas not cool (tulk.- nav labi), mēs šo nosodām. Protams, var ķengāties par nomainītu profila bildīti ar karodziņu un ieliktu vienu ierakstu sociālajos tīklos, bet tā vienalga ir nostāja. Tiek nosodīts karš, un mēs kā uzņēmums, ar saviem darbiniekiem, ar savu naudu esam šajā pusē. Šobrīd arī neitralitāti cilvēki pieņem, ka tā ir konkrēta puse. Cilvēki tomēr izdara izvēli ar to, kur atstāt savu naudu. Vai viņu atstāt uzņēmumam kurš atbalsta, vai neatbalsta karu, lai kā tev arī patiktu produkts,” atklāj Lelde. “Caurspīdīgums jeb transparency mārketings ir kas tāds, kas ļoti “trendo” pēdējos gados. Piemēram, par sieviešu higiēnas produktiem. Joprojām cik gadus visu laiku reklāmās tika likti zilie želejas šķidrumi! Tas nav forši! Uzņēmumi tam kāpj pāri.” #PM