Aktrise Dārta Daneviča par izvēlēm, kas dzīvi padara vērtīgu
Atklāti un godīgi. Vīrieši stāsta, kāpēc raksta dzeju
Latvietes ikdiena bez atkritumiem. Ko nozīmē Zero waste dzīvesveids?
Ar riteni cauri Eiropai. Bez naudas. Pārtiekot no cilvēku labvēlības
N R .1 3 / PAVA SA R I S, 2 0 17. 3,99 €
03 1
9 772255 979004
IR BRĪVDIENAS
Š
saturs
is žurnāla numurs ir tikpat uzmundrinošs un spridzīgs kā pats pavasaris. Ar saviem pumpuriem, ziediem, putniņiem un mākoņiem pavasaris ir dzejnieku iemīļots laiks, taču nedomājiet, ka tas uzrunā tikai bālos zēnus un sapņainās meitenes. Iepazīstināsim ar policistu Jāni Tomašu un gaismu dizaineru Ivaru Vāceru, kuri raksta dzeju. Pavasaris aicina novilkt cepuri un izjust vēju matos. No ielām pazūd ledus un netīrā sniega kupenas, nu beidzot varam izmest līkumu uz divriteņa. Baudīt šo brīvību aicina divu jauniešu — latvietes un francūža — piedzīvojumi, ar velosipēdiem dodoties pāri Eiropai. Mīšanās ar divriteni ir sena latviešu tradīcija — kā uzzināsit žurnālā, starpkaru gados Latvijā bija vairāk nekā 20 velosipēdu ražotņu. Palīdzēsim arī saredzēt filozofisko jēgu ikgadējā rutīnā — pavasara tīrīšanā. Krista Vāvere smalki suģestējošā rakstā cenšas saprast, vai mājas atbrīvošana no liekām mantām var būt kā kārtības ieviešana pašas prātā. Savukārt Anna Vilnīte dalās ar padomiem, kā dzīvot atbilstoši Zero waste principam, lai pēc iespējas samazinātu «saražoto» atkritumu daudzumu. Attīrīsimies no ziemas uzslāņojumiem un dosimies pretī pavasarim!
4
IR BRĪVDIENAS
saturs
5
IR BRĪVDIENAS
aksesuārs TEKSTS KRISTĪNE SIMSONE, STILS JŪLIJA VOLKINŠTEINE, FOTO KRISTĪNE MADJARE UN NO PUBLICITĀTES MATERIĀLIEM
STĀDĪTPRIEKS
Pavasaris nav jāgaida! Tas iestājas, līdzko uz palodzes vai balkona atdzīvojas mazdārziņš
8
IR BRĪVDIENAS
aksesuārs
P
ēc kailās ziemas, kad skats aiz loga ir vienmuļi ieturēts te arktiski baltos, te Vilhelma Purvīša ainavu zemes toņos, vēlēšanās iestādīt savu zaļumu bunti ir gluži vai pašu rokām radīts pavasaris. Kad sulīgas melnzemes pilnos trauciņos uz palodzes ir sabakstīta sēklu saujiņa, azarts neatkāpjas — no rītiem celties kļūst vieglāk, jo ir taču jāsteidzas palūkoties, vai nav parādījušies pirmie zaļie asni! Un šim priekam sen vairs nav sakara ar to, vai atrodies pilsētā vai lauku mājā, daudzu zemes hektāru ieskauts. Lielāku un mazāku metropoļu iemītnieki nu stāda un audzē kā traki — uz plauktiem, palodzēm, balkoniem, jumtiem, pamestās autonovietnēs un neizmantotās industriālās augstceltnēs.
ATBILDĪGA AUDZĒŠANA
Brooklyn Grange
9
Urbānās dārzniecības vilnis turpinās nu jau gandrīz desmitgadi, no privāta hobija tas daudzviet ir attīstījies par biznesu un sociāli atbildīgiem komūnas projektiem — mazdārziņi tiek ieviesti pie skolām (vai uz to jumtiem un balkoniem), ļaujot pilsētas bērniem saprast, ka «viss nerodas lielveikalā». No šķietami vienkāršas idejas par vides apzaļumošanu (augiem klātās sienas nu ir gandrīz vai katras lielpilsētas obligāts elements), doma par sava ēdiena audzēšanu iet roku rokā ar uzskatu par atbildīgu ēšanu. Un «vietējais» urbāno mazdārziņu un saimniecību kontekstā iegūst pavisam citu noskaņu. ASV pilsētu dārzkopji izrāda savu pretestību industriālajai lauksaimniecībai, kas patērē milzīgus zemes un vides resursus un tiem kaitē. Daudziem tā ir arī iespēja radīt papildu darbavietas savos rajonos. Plaša pilsētsaimniecību kultūra plaukst arīdzan Japānā un Honkongā, taču rietumu puslodē par urbānās saimniecības galvaspilsētu mēdz dēvēt stilīgo Ņujorkas rajonu Bruklinu — tur, vismaz pirms pāris gadiem, iekštelpās un uz ēku jumtiem tika izaudzēts ap 80 tonnām augļu un dārzeņu. Dažas
no zināmākajām saimniecībām pieder Brooklyn Grange — milzīgiem jumtu dārziem. Tajos ar skatu uz augstceltņu izcakoto Ņujorkas siluetu aug dažnedažādi dārzeņi, ir iespējams apmeklēt biškopības un citas darbnīcas, zemnieku tirgos var iegādāties tur audzētas lietas. Ar tām tiek apgādāti aptuveni 30 restorānu. Citviet pilsētu dārzos ir iespējams salasīt un nopirkt dārzeņus, piedalīties stādīšanā un pašaudzēto dārzeņu barteros ar citiem audzētājiem.
VIETĒJIE Gan Tālajos Austrumos, gan otrpus Atlantijas okeānam un Eiropā urbānās saimniecības bieži ir izvietotas līdzās restorāniem — ēdienkartē pasniegtais tiek audzēts un ievākts turpat. Pieņemu, ka Latvijas nelielā teritorija un attālumi līdz ārpilsētai ir spēcīgs iemesls, kāpēc līdzīgas iniciatīvas tuvākajā laikā galvaspilsētā diez vai sagaidīsim. Sak’ — pusstundas braucienā taču var tikt līdz pavisam nopietnam mazdārziņam! Rīdzinieki savu zemes pleķīti var iznomāt arī no pašvaldības — cenas svārstās no 10 līdz 50 eiro gadā. Tiesa, no draugiem un paziņām dzirdēts, ka šajās vietās nereti tik ilgi gaidīto ražu ir nokopuši zagļi. Taču palodze (ja vien jums nav uz rakšanu naski mājdzīvnieki) ir visdrošākā vieta. Ar gaismu, nedaudz siltuma un podiņu (vai kasti, burku, vecu tējkannu un, vārdusakot, visu, kas pie rokas) ir gana, lai izaudzētu visu, sākot ar garšvielām, salātiem un beidzot ar tomātiem, zemenēm un, piemēram, melonēm. Daži dziļākos puķpodos pat iemanās iestādīt burkānus un bietes. Pedanti, estēti un viedtehnoloģiju piekritēji var audzēt mazus lakstaugus pat bez augsnes — no kapsulām, kas iestiprinātas askētiskā plastmasas korpusā ar pievienotu gaismas un mitruma regulāciju, piemēram, Click and Grow vai Plantui un citas līdzīgas sistēmas. Taču stādīšana augsnē, kaut vai nelielā trauciņā, daudzus metrus virs zemes sniedz neatsveramo sajūtu par būšanu saskarsmē ar dabu, piedalīšanos tās ikgadējā atmošanās procesā. Un vēl padoms papildu azartam — izvēlieties augus, kas nav tik ierasti kā tradicionālās garšvielas: siltās iekštelpās lieliski aug dažnedažādi asie pipari, lavanda uz palodzes labi pārziemo un vasarās pievilina bites un tauriņus, bet, piemēram, no avokado kauliņa un citām virtuves «atbirām» ir izaudzējami ja ne jauni pārtikas produkti, tad vismaz krāšņi un lekni istabas augi noteikti. Lai aug griezdamies! IR BRĪVDIENAS
pusdienas TEKSTS UN STILS KATRĪNA MAME, KRUSTNAGLINA.LV, FOTO AIGARS MAMIS UN EVA ABDULINA, TRAUKI, VĀZES UN GALDAUTI NO VEIKALA H&M HOME
SVAIGĀ GAISĀ Kad cilvēkiem jautā, kas ir viņu visvairāk atmiņā palikusī ēdienreize, reti kad atbildes aprobežojas tikai ar ēdienu. Svarīga ir atmosfēra, vide, cilvēki, pat domas, ko tajā brīdī domājam, un emocijas, ko jūtam. Visticamāk, tā nebūs maltīte, ko vieni paši steidzīgi apēdam, pat īpaši nepiedomājot. Vienas no manām mīļākajām pusdienām bija uz kādas mājas jumta agrā pavasarī labāko draugu kompānijā pirms pāris gadiem. Pat īsti neatceros, ko ēdām, bet sajūtas un sirsnīgā atmosfēra prātā palikusi ļoti skaidri. Nezinu, kāpēc, bet ēdiens svaigā gaisā vienmēr garšo labāk. Tāpēc priecājos, ka beidzot varam atklāt ārā ēšanas sezonu. Un varbūt labās atmiņas būs ne tik daudz ēdiena, cik sarunu, smieklu, vietas un draugu dēļ. Pat ja laika apstākļi pavasarī ne vienmēr lutina ar spožu sauli un zilām debesīm, ja blakus ir īstie cilvēki — pasākums būs izdevies. 20
IR BRĪVDIENAS
pusdienas
21
IR BRĪVDIENAS
EKSPERTS TEKSTS ILZE VĪTOLA, ILUSTRĀCIJA DACE ZELČA
Citāda puķu dobe Arī uz palodzes vienā puķu kastē var veidot visdažādākās augu kombinācijas, tāpat kā siltumnīcā blakus tomātiem var skaisti augt zemenes un baziliks
IEVĒRO! Plastmasas kastes. Vieglākas, taču ar laiku sāk drupt. Jāpievērš uzmanība krāsai: īpaši apgaismotās vietās nav ieteicamas tumšas kastes — tās ātri uzkarst, un saknes var apdegt. Kasti var apdarināt ar aizsarglīdzekļiem, piemēram, bambusa pinumiem, taču drošāk izvēlēties gaišas kastes. Māla podi. Ekoloģiskāks materiāls, ilgāk kalpo, viegli nelaiž cauri karstumu. Māls uzsūc daļu ūdens, tāpēc nepieciešama centīgāka laistīšana.
S
īkas lapas, sārti ziedi, apaļi augļi, jo daudzveidīgāk, jo labāk — tā par nelielu dārziņu uz palodzes saka augu pazinēja Sanita Mūrmane-Miķelsone. Viņa dārzkopību apguvusi Bulduru Dārzkopības vidusskolā, bet šobrīd mācās Latvijas Mākslas akadēmijā, Vides mākslas nodaļas maģistra programmā, un pasniedz nodarbības Jelgavas Mākslas skolā. Taču par savu sirdsdarbu Sanita sauc dārzu projektēšanu un ierīkošanu. Pēc Sanitas domām, māksla un augkopība iet roku rokā. Tomēr ir vairāki aspekti, kas jāzina. Pirmkārt, kopā stādāmi augi ar vienādām prasībām pret saules gaismu: vai nu tādi, kam patīk ēna, vai tādi, kas priecājas par katru saules staru. Šo nosacījumu gan var viltīgi apiet, stādot tā, ka augs, kam patīk saule, noēno otru augu, kam netīk saules stari. Otrkārt, vienkopus liekami tādi stādi, kam nepieciešams vienāds laistīšanas apjoms un līdzīga augsne. Daudzi augi tik viegli nepadodas pavairošanai ar sēklām, tāpēc Sanita iesaka iegādāties gatavus stādus. Taču, ja ir vēlme, gan kāpostus, gan redīsus un pat tomātus var sēt arī pats. Taču jāraugās, lai netiek sasēts par biezu, jo tad vajadzēs retināt, atstājot tikai katru otro trešo stādiņu.
28
Kastes apakšā jābūt caurumiem, lai liekais ūdens var notecēt. Caurumiem gan nevajadzētu būt pārlieku lieliem, lai ūdens uzreiz neizlītu cauri augsnei, bet arī ne pārlieku maziem, lai augs nenoslīktu. Laistīšana. Jāraugās, lai augsne vienmēr būtu mitra. Parasti ierasts laistīt pārdienās ar istabas temperatūras ūdeni. Veikalos nopērkami ar mikroelementiem bagātināti augsnes substrāti, kas gatavi stādīšanai. Taču augsni var veidot arī pats — puse substrāta un puse dabiskās melnzemes. Pildot augsni, līdz kastes augšai vajadzētu atstāt divus centimetrus brīvus, lai, lejot ūdeni, tas mierīgi var uzsūkties un netecēt pāri malām. Temperatūra. Siltākam laikam iestājoties, kastes var novietot aiz loga vai uz balkona. Ja naktīs ir salnas, vēlams augus pasargāt, apsedzot ar agroplēvi. Augi pa reizei jāapgādā ar papildu barības vielām: attiecīgām augu grupām — dārzeņiem, puķēm — ir savi mēslojumi. Ja vienkopus audzē gan puķes, gan dārzeņus, drošākā izvēle būs dārzeņu mēslojums. Uz iepakojuma parasti ir norādīts, cik bieži mēslot, taču parasti ne biežāk kā reizi nedēļā.
IR BRĪVDIENAS
EKSPERTS domas
ĒDAMĀ
Sīpolloki + salāti + redīsi + nokarenie tomāti Mazliet sāls, pipari, olīveļļa, un salāti ir gatavi. Kastes saturu var sēt, sākot no marta. Ja sasētie tomāti sadīguši pārāk blīvi, tos var paretināt, pārstādot atsevišķās kastītēs, lai stādi cits citu nenoēnotu un tie nestīdzētu. Tomēr tomāti attīstās krietni lēnāk par pārējiem kastes iemītniekiem, tāpēc nepacietīgākajiem vērts iegādāties jau gatavus stādus. Veidojot kompozīciju, būtiski ir tomātus neapēnot, jo tie ir īsti saulmīļi. Lai redīsi izaugtu lieli, starp katru sēklu nepieciešams atstāt 3—4 centimetru atstarpi. Taču salātu sēklas ir tik sīkas, ka sasēt ar pietiekamu attālumu diez vai izdosies, tāpēc retināšana ir neizbēgama. Kad pirmie salāti un redīsi ir apēsti, vietā var sēt jaunus.
AR AKCENTU
Balzamīnes + nokarenās zemenes + pelargonijas Nupat nogatavojusies sarkanā zemeņu oga baltajā balzamīnes un pelargonijas ziedu jūrā uzreiz būs pamanāma. Šī kaste piemērota saulainai palodzei, jo visiem augiem patīk saule. Lai zemeņu raža būtu lielāka, tās regulāri jāmēslo ar speciālo zemeņu vai puķu mēslojumu.
TRĪS VIENĀ
Tunberga bārbele + dammera klintene + sīpolloki + samtenes Veidojot augu kombinācijas, var izmantot ne tikai puķes un garšaugus, bet arī kokaugus — kokus, krūmus. Visu kastes saturu var sākt stādīt martā. Notiesāto loku vietā var stādīt jaunus. Lai stimulētu atkārtotu ziedēšanu un uzturētu acīm tīkamu skatu, ik pa laikam jānovāc samteņu vecie ziedi.
29
IR BRĪVDIENAS
mana pilsēta
Svētā Piemineklis Eņģeļakomponistam pils un tilts pavasarī Johanam Sebastianam Baham pie Thomaskirche
32
IR BRĪVDIENAS
mana pilsēta TEKSTS KATRĪNA SIČEVA, FOTO SHUTTERSTOCK, AFP/LETA, EPA/LETA UN AP/LETA
ROMA Pilsēta, kurā māk baudīt dzīvi
E
smu apģērbu dizainere. Pirms dažiem gadiem Romā pabeidzu modes dizaina studijas un šobrīd strādāju pie sava zīmola radīšanas, veidoju kolekcijas arī citiem modes uzņēmumiem. Romā esmu nodzīvojusi piecus gadus, Itālijā kopumā — septiņus. Esmu precējusies ar itāli, un mēs plānojam palikt Romā, jo esam ļoti iemīlējuši šo pilsētu. Es to uzskatu par savu īsto vietu — enerģijas un iedvesmas avotu. Agrāk vēlējos studēt un strādāt Milānā, bet tagad nenožēloju, ka dzīve mani aizveda uz Romu. Man patīk dzīvot pilsētā, kuras kultūra ir tik bagāta, un te apgrozās tik daudz cilvēku, ka dažreiz uz ielas var satikt pat paziņu no vidusskolas laikiem. Katram vismaz reizi dzīvē būtu jāaizbrauc uz Romu — lai sajustu pilsētas laikmetīgo garu un izdzīvotu tās vēsturi.
Kurš no pirmajiem priekšstatiem par pilsētu ir pilnībā mainījies, tur dzīvojot ilgāku laiku? Man nav bijušas ilūzijas vai priekšstati par Romu. Tāpēc nav nācies vilties, drīzāk ir zudušas šaubas, vai vēlos palikt šeit uz dzīvi. Daudzus cilvēkus sadusmo pilsētas neorganizētība un haoss, ar kuru nākas sastapties uz ielas un dažādās iestādēs. Protams, tas ietekmē arī tūristus, bet iesaku tam nepievērst uzmanību. Galvenais — ir jāuzmanās no somiņu zagļiem, kā arī nekaunīgiem pārdevējiem, kas tūristiem tirgo par augstākām cenām. Tādos gadījumos jāmāk nedaudz patirgoties. Drošības pēc iesaku neizvēlēties dzīvesvietu stacijas Termini tuvumā, jo naktī tas ir diezgan bīstams rajons.
KATRĪNA SIČEVA ROMĀ DZĪVO 5 GADUS 33
Kāpēc jādodas ceļojumā uz Romu? Ar ko tā atšķiras no citām Eiropas lielpilsētām? Pēdējo gadu laikā ir atjaunoti
gandrīz visi kultūras pieminekļi — tie ir nevainojamā kārtībā un izskatās vēl iespaidīgāki nekā iepriekš. Tā bija slavenu modes zīmolu iniciatīva. Nauda, kuru viņi varētu iztērēt reklāmai, tika izmantota restaurācijai — piemēram, Fendi atjaunoja Trevi strūklaku, bet zīmols TOD’S restaurēja Kolizeju. Salīdzinot ar pārējām Eiropas metropolēm, manuprāt, Romai ir īpaša noskaņa, un cilvēki šeit ir atvērtāki. Vakarā ir pieņemts nesteidzīgi baudīt dienas beigas patīkamā atmosfērā. Bāri pēc sešiem piedāvā aperitīvu, un, pasūtot dzērienu, tiek servētas arī bezmaksas uzkodas. To daudzums gan katrā vietā atšķiras. Lai arī Roma ir milzīga, šejienes cilvēkiem nepiemīt metropoles snobisms un vienaldzība. Vietējie izdzīvo katru dienu un pielipina šo sajūtu arī citiem. Kāda ir Roma pavasarī? Kādus īpašus notikumus pavasarī ir vērts apmeklēt? Pavasaris Romā sākas agri, un arī ziemas sezonā te ir pavasarīgs laiks, jo saule pilsētu lutina visu laiku. Tās retās dienas, kad līst, vietējiem pārvēršas par krīzes situāciju, un pilsēta apstājas. Pasākumu Romā nekad netrūkst, taču grūti iedomāties, ka tūristam būtu daudz brīva laika izklaidēm, jo Roma nav trijās dienās apskatāma pilsēta. Manuprāt, ir nepieciešama vismaz nedēļa, lai to kārtīgi iepazītu, jo šī ir pilsēta ar visbagātīgāko kultūras mantojumu. Ja tomēr atrodas laiks un vēlme apmeklēt kādu tābrīža pasākumu, tos var atrast interneta vietnē Romatoday.it/eventi/. Diemžēl tā ir tikai itāļu valodā. Kāda ir Romas smarža? Romai piemīt īpaša smarža un gaisotne, es to vienmēr sajūtu, kad pēc brauciena atgriežos pilsētā. Šo īpašo atmosfēru nosaka ne tikai klimats, bet arī pilsētas enerģētika, to var sajust, jau izkāpjot no lidmašīnas. Ar īpaši kārdinošām ēdienu smaržām man asociējas Trasteveres un Monti rajoni, kur garas restorānu rindas vilina garāmgājējus ar itāļu virtuves smaržām. Mīļākā publiskā vieta, kur pašai patīk uzturēties. Kāpēc? Romā ir daudz tādu vietu, viss atkarīgs no noskaņojuma. Taču man patīk vecpilsēta, tāpēc arī dzīvoju pašā Romas sirdī — Trasteverē. Tur Romas īpašo garu var sajust katru dienu, pilsētas perifērijā tā gluži nav. Man patīk staigāt pa Trasteveri un vērot multikulturālo sabiedrību, kas te pulcējas. Tas ir interesanti arī manas profesijas dēļ, jo tūristu ģērbšanās stils ir ļoti atšķirīgs un interesants. Arī skaļā čalošana un atbraucēju labais noskaņojums man dod pozitīvu lādiņu. IR BRĪVDIENAS
vaļasprieks TEKSTS GUNITA NAGLE, STILS JŪLIJA VOLKINŠTEINE, FOTO EDMUNDS BRENCIS, PICTURE AGENCY
PAMOSTAS DZEJNIEKS
Kā, izčākstot ziemai, ar mežonīgu jaudu plaukst lapas un dīgst zāle, tā arī katrā no mums var rasties dzeja. Policists Jānis Tomašs un gaismu dizainers Ivars Vācers savu ikdienu iekrāso, rakstot dzejoļus
N
evajag Jānim un Ivaram, lai viņus ik rudeni aicina uzstāties ar dzejas lasījumiem. Viņus pat samulsina jautājums, vai citiem jālasa viņu dzejoļi. Jo raksta sev par prieku. Tā izlaužas Ivara radošā brīvība, bet Jānis piešķir savai dzīvei jēgu.
AR NETVERAMU SAJŪTU Kad Jānis Tomašs melnā pašvaldības policista formas tērpā patrulē pie Brīvības pieminekļa, viņš ir tālu no dzejas. Dzejoļus Jānis raksta, kad ir brīvs no darba. Tad viņš ir brīvs no visa. Kad pirmo reizi viņu satieku, noturu par biroja darbinieku, kurš tūlīt no plecu somas izvilks datoru, atvāzīs un ar svarīgu sejas izteiksmi ieurbsies ekrānā. Īsi apgriezti mati, zilajām biksēm pieskaņots gaiši sarkans, viegls džemperis, zem kura balta krekla apkaklīte. Kā izmanīgs klerks. Taču jau no pirmajiem vārdiem saprotu — atklāts un godīgs. Dzejoļus raksta kopš skolas gadiem, kad daudz lasījis grāmatas, bet maz mācījies. Savā 32 gadus garajā mūžā strādājis visdažādākos darbos, tāpēc viņa pirmā, pērn klajā laistā dzejoļu krājuma nosaukums ir Melnie darba cimdi.
BEZ KOMATIEM Jānis daudz stāsta par laiku, kad bija skolēns un lasīja grāmatas. Ko citu darīt, dzīvojot Latgales laukos pie vecāsmammas? Lasīja visu, ko atrada viņas sekcijā: Džūkstes pasakas, Poruku, Remarku, romānus par karu. Kad 11 gadu vecumā pārcēlās uz dzīvi pie vecākiem Vecpiebalgā, lai mācītos turienes ģimnāzijā, viņam jau bija izveidojušies savi priekšstati, kas ir laba grāmata. Tāpēc obligāto literatūru nelasīja. 38
«Man šķita, ka tā ir slikta, lai gan īstenībā jau nav,» viņš paskaidro. Ignorēja izglītības programmu tik ilgi, līdz 9. klasē latviešu valodas skolotāja liecībā izlika trijnieku. «Es to dienu atceros. Stāvēju pieturā, līdz tumšs palika. Domāju — kā tas iespējams, ka lasu krievu klasiķus, vienīgais klasē lasu grāmatas, bet man ir nesekmīga atzīme?» atceras Jānis. «Kad rakstīju domrakstus, nedomāju par komatiem. Man gramatikā nepatika divdabja teicieni, zīmēt kubiņus saliktiem sakārtotiem un saliktiem pakārtotiem teikumiem. Nekā no tā nesapratu, man tas nešķita svarīgi.» Tā ir arī tagad. Jāņa dzejoļos nav pieturzīmju, izņemot domuzīmes un iekavas. Komatus nevajag likt? «Nē, to var darīt korektors, ja viņam nav, ko darīt,» atbild Jānis. Pirmos pantiņus Jānis uzrakstīja, kad mācījās 7. klasē. Iespaidojoties no radioslavenībām Ufo un Freda, kaldināja joku pantiņus ar atskaņām. «Kopā ar draugu rakstījām arī lugas latgaliski. Mūsu vecāki ir no Latgales. Draugs mācījās zīmēšanu, spēlēja ģitāru, labi mani iespaidoja, vilka uz augšu.» Abi audiokasetē ierakstīja dialogus par vietējiem notikumiem. Pēc tam klausījās un smējās. Arī skolasbiedriem lugas šķita smieklīgas. Visiem patika. Bet nekādiem konkursiem tās nepieteica. «Tagad ar katru nieku mēģina sev pievērst uzmanību, toreiz — ne. Nesen redzēju kādas dzejnieces stājkomēdiju — ārprāts! Tādā līmenī mēs pat mājās neuzstātos,» kritisks ir Jānis. Viņš nelavierē un neložņā starp vārdiem. Atklāti pasaka — nemācījās. Noliedz, ka to darīja stila pēc, lai būtu sliktais zēns, kādi parasti patīk meitenēm. Vienkārši daudzko nesaprata, tāpēc arī nebija interesanti. Repoja kopā ar draugiem, un visi bija pilnīgi droši, ka būs tik slaveni, ka strādāt nevajadzēs. Kad puiši atklāja, ka tomēr IR BRĪVDIENAS
vaļasprieks
JĀNIS
39
IR BRĪVDIENAS
intervija TEKSTS ANDA BURVE-ROZĪTE, FOTO GATIS GIERTS, PICTURE AGENCY, UN NO PERSONĪGĀ ARHĪVA
VĒLIES? IZDARI! Dailes teātra izrādēs visvairāk noslogoto aktrisi Dārtu Daneviču (28) marta nogalē gaida pirmizrāde. Taču vienīgo brīvdienu nedēļā, pirmdienu, viņa cenšas pavadīt bez grafika un steigas
D
ārtas dumpīgajam tēlam (melni rūtots kostīms un smagnēji šņorzābaki) spēles elementu piešķir krāsainu svītru gammā veidots manikīrs. Intervija bija viena no daudzajām rūpīgi saplānotajām stundām viņas blīvajā piezīmju sarakstā. Pēcpusdienā mēģinājums, vakarā izrāde. Pa vidu jāpaspēj pastaigā izvest abus suņus. Kad aktrise enerģiskā gaitā dodas pa Stabu ielu ar abiem mīluļiem — plīvojošām ausīm, dabas dizainētos lieliskos kažociņos kakao un baltos lāsumos —, cilvēki atskatās. Iedvesmojoši! Šoziem Dārta nospēlēja lomu Dmitrija Petrenko izrādē Brutāls un dēls, saņēma labas kritiķu atsauksmes. Marta nogalē viņu gaida vairākas lomas Džilindžera jaunajā iestudējumā Bannija Manro nāve. Intervijā aktrise stāsta, kāpēc labprāt dzīvo pēc principa: ja kaut ko vēlies, tad dari to šodien.
Vai esi jau saplānojusi vasaru? Zinu, ko gribu, bet tas ir pakārtots teātra plāniem. Labi, ka Dailes teātrī ilgu laiku uz priekšu zinām savu grafiku. Precīzu darba plānu zinu līdz Jāņiem, aptuveno — līdz 2018. gada jūnijam. Ir koncerti, kas mani interesē, piemēram, Bendžamina Klementaina, Nika Keiva. Skatos datumus, vai tajās dienās man ir izrādes — vai vispār vērts interesēties par biļetēm. Mani ļoti interesē mākslas festivāls Burning Man. Tas notiek Amerikā, tuksnesī. Reizēm darba dēļ citas intereses jāatliek. Man ir koncepts, ka nezinu, cik ilgi dzīvošu, tāpēc to, kas interesē, gribu darīt uzreiz. Tomēr darbs ir darbs. Tas man ir svarīgs. Tādi eksistenciāli uzsvari tev, jaunam cilvēkam. Draugi, ģimene domā, ka koķetēju ar šo tēmu. Daudziem trīsdesmitgadniekiem ir priekšstats, ko viņi darīs astoņdesmit gadu vecumā. Saka — gribu, 46
lai bērni par mani rūpējas, gaida mazbērnus. Trīsdesmitgadnieki par to sapņo un nopietni runā. Es ne. Man nav tādas sajūtas. Būs traki, ja attapšos 78 gados, ka joprojām esmu dzīva. (Smejas.) Nesen Dailes teātris piedzīvoja skandālu, Esmeralda Ermale publiski stāstīja, ka palūgta iet pensijā, lomu vairs nebūšot. Kā teātrī jūties tu, jaunās paaudzes aktrise — respektēta un atbalstīta vai drīzāk kā skrūve lielā mašinērijā? Teātris vienmēr ir atbalstījis aktieru izaugsmes vēlmes. Pirmais piemērs, kas nāk prātā, ir Intars Rešetins. Viņš divus gadus studēja režiju. Lomas ar studijām savienot nav viegli, bet Intars stāstīja, ka juties atbalstīts. Turklāt tagad pats iestudē Dailes teātrī. Ja es vai kolēģi vēlas filmēties, iesaistīties izrādēs citos teātros, iespēja tiek atrasta. Tādā ziņā man nav, ko teātrim pārmest. Pieci gadi pagājuši, kopš strādāju Dailes teātrī. Seši, kopš absolvēju Kultūras akadēmiju. Vienu vakaru skaitīju: esmu nospēlējusi trīsdesmit lomas. Cik no tām pašai šķiet vērtīgas un patīkamas? Trīs. Divas pirmajā darba gadā: Zelda izrādē Zelda un Maša izrādē Finita la comedia! Trešā — Džena izrādē Brutāls un dēls, nesen mums bija pirmizrāde. Ļoti patīk lugas materiāls un tas, kā strādā režisors Dmitrijs Petrenko. Nav jābūt vadošai lomai lielās zāles izrādē, lai aktierim tā nestu gandarījumu. Man nav problēmu ar lomām, kurās esmu tikai apkalpojošais personāls. Arī tajās var gūt zināmu baudu — kā tehniski precīzi vari to izpildīt, piecus vakarus pēc kārtas nenolaižot latiņu. Bet! Sestajā vakarā jābūt gandarījuma lomai. Ja tādas šo gadu laikā ir trīs no trīsdesmit… Man, protams, patīk ciest, esmu tāds tips. Esmu sēdējusi mājās pie tējas krūzes ar saviem suņiem un domājusi, kā iešu prom no teātra, kā teikšu, ka nav gandarījuma. Tomēr tā nav IR BRĪVDIENAS
intervija
47
IR BRĪVDIENAS
Jaka no LINDEX
pie kafijas tases
54
IR BRĪVDIENAS
MANA PIEREDZE TEKSTS ILZE VĪTOLA, STILS JŪLIJA VOLKINŠTEINE, FOTO KRISTĪNE MADJARE
DZĪVE BEZ PĀRPALIKUMIEM Pirmsskolas skolotāja Anna Vilnīte stāsta, kā cenšas samazināt atkritumu apjomu
V
ai zini, ka banānus, kas veikalā stāv pa vienam, neviens nepērk un parasti tie nonāk izgāztuvē? Nākamreiz, kad sakārojas dzeltenos augļus, veikalā izvēlies nevis ķekaru, bet salasi vientuļniekus un pakāpies solīti tuvāk Zero waste dzīvesveidam. Cilvēki, kas tādu piekopj, cenšas panākt, lai pasaulē būtu mazāk atkritumu. Viņi iesaka lietas uztvert kā vienotu veselumu: domājot gan par to, kā tās radušās, gan par to, kur pēc savas «dzīves» tās nonāks. Iegūt naftu — neatjaunojamu dabas resursu —, lai no tās izgatavotu vienreiz lietojamu plastmasas karotīti, kuru, iepakotu plastmasas plēvē, transportētu, un tad kāds to nopirktu, lai apēstu trīs karotītes jogurta un izsviestu miskastē? Vai neizklausās sarežģīti? Varbūt labāk paņemt līdzi savu karotīti, pēc tam nomazgāt un izmantot atkārtoti? Protams, atcerēties ielikt somā karotīti — tās ir pūles, un ērtāk ir izmantot vienreiz lietojamos traukus. Bet varu lieku reizi atgādināt, ka plastmasa nesadalās, tikai pārvēršas arvien mazākos gabaliņos, iekļūst jūrā, tad zivīs un visbeidzot nonāk arī uz mūsu šķīvjiem. Mēs raujamies melnās miesās, lai tikai gūtu peļņu un varētu kaut ko iegādāties. Taču vērts apstāties un padomāt: vai man tiešām tas ir nepieciešams? Piemēram, piezīmju lapiņas — perfekta kvadrāta formas papīriņi, iepakoti plastmasas plēvē. Māja pilna papīru — nopērkot zeķbikses, līdzi nāk pilnīgi tīrs kartons, arī pastkastē samesto skrejlapiņu otra puse parasti ir neaprakstīta — lieliski piemērota iepirkumu saraksta veidošanai. Esmu pat griezusi tējas kastītes, lai kaut ko pierakstītu. Un ne vienmēr šķietami nevajadzīgais ir metams ārā. Iespējams, to var salabot vai pārveidot, rezultātā aiztaupot gājienu iznest miskasti un dažus eiro makā. Burkas, kurām pazuduši vāciņi, es lietoju kā dažādu nieciņu glabātavas, bet manas vecās blūzes un kleitas pārtapušas par tīrīšanas lupatiņām. Zero waste dzīvesveidam pievērsos, kad sapratu — manis saražoto atkritumu daudzums vairāk atbilstu astoņu cilvēku ģimenei. Tagad, kad pusgadu esmu dzīvojusi Zero waste zīmē, varu droši sacīt — atkritumus iznesu retāk. Kādreiz tie bija divi atkritumu konteinera apmeklējumi nedēļā, taču tagad pietiek ar vienu. Bet stikla, plastmasas un papīra paliekas iznesu tikai reizi mēnesī.
55
ANNAS PADOMI:
Pērkot dārzeņus, es katru no tiem neiepakoju mazajā plastmasas maisiņā. Nehigiēniski? Tik un tā veikalā katrs apelsīns ir vairākkārt apčamdīts un apšķaudīts. Turklāt, tāpat kā aizstājam lielos iepirkumu maisus ar līdzi paņemtu auduma tašu, tā arī mazos plastmasas maisiņus var aizstāt ar auduma analogu. Pēc pieredzes varu teikt — kasiere pret pistācijām, kas iepakotas auduma maisā, neiebildīs. Bet, ja bail riskēt, — veikalos arvien vairāk pieejamas pašapkalpošanās kases. Diemžēl vēl nevaram nosvērt savu taru atsevišķi, un par auduma maisiņu mazliet nākas piemaksāt. Padoms — šuj maisiņu no aizkaru auduma. Tas ir viegls un caurspīdīgs, maisā esošā prece arī uzreiz ir redzama. IR BRĪVDIENAS
izlaušanās TEKSTS IEVA ALBERTE, FOTO NO PERSONĪGĀ ARHĪVA
GANDRĪZ SVĒTCEĻOJUMS
Asnāte Sīmane un Adrians Vašē (Vachey) gribēja ar velosipēdiem no Francijas aizmīties uz Latviju, pārtiekot no apkārtējo labvēlības. Sākuma kapitālu ceļotāji savāca virtuāli
Itālija, netālu aiz Mazones pilsētas, kur ceļotāji atpūtās pēc smagas dienas uz Džovi ceļa
68
IR BRĪVDIENAS
izlaušanās
69
IR BRĪVDIENAS
SKATIES, LASI, DOMĀ TEKSTS ILZE VĪTOLA, FOTO NO PUBLICITĀTES MATERIĀLIEM
Vasaras ceļojumi 6 noderīgi ieteikumi brīvdienu plānošanai
KULTŪRA
BAIBA BARTKEVIČA, Lielā dzintara mākslinieciskā vadītāja Lai izbaudītu pasaules klases kultūru, jādodas uz Beniluksa valstīm. Iesaku sekot līdzi ekscentriskā beļģu multimākslinieka Jana Fabra (Jan Fabre) gaitām, tas ir skaļš vārds uz Eiropas tēlotājmākslas skatuves. 30. maijā Fabrs uzstāsies Antverpenes teātrī Toneelhuis ar soloizrādi Drugs Kept Me Alive. Katru gadu Briselē ir festivāls Kunstenfestivaldesarts, kas šogad notiks no 5. līdz 27. maijam. Šeit skatāmi darbi, kas neiekļaujas žanru rāmjos, tādējādi dod iespēju atklāt jaunus un spēcīgus māksliniekus. Plānojot braucienu uz Briseli, noteikti jāieskatās Kaaitheater repertuārā. Īpaši iesaku deju kompānijas Rosas iz-
rādes, piemēram, 21.—29. jūnijā būs skatāma viņu izrāde Rosas danst Rosas (attēlā). Nupat iegādājos biļeti uz izrādi Obsession, kas no 8. līdz 18. jūnijam tiks rādīta Amsterdamā, Koninklijk Theater Carré teātrī. To veido viena no atjautīgākajām teātra kompānijām Eiropā Toneelgroep Amsterdam. Darbs balstīts uz Lukīno Viskonti 1943. gada filmu Apsēstība, kas savukārt veidota pēc Džeimsa M. Keina kriminālromāna Pastnieks vienmēr zvana divreiz motīviem. Galveno lomu spēlēs slavenais britu aktieris Džūda Lovs.
80
AKTĪVĀ ATPŪTA
TEHNOLOĢIJAS
KRISTĪNE GARKLĀVA, LNT ziņu moderatore, dabas mīļotāja Vasarā jāpaliek tepat Latvijā. Jūnijā ceļot ar velosipēdu, lai izbaudītu dabas pilnbrieda smaržas, kas pie auto stūres nav jūtamas. Izbraukt ar SUP dēli pa mazajām, pārsteigumu pilnajām upēm — Amatu, Braslu. Bet augustā nakšņot teltī. Valsts rietumos, pie jūras, debesis biežāk ir skaidras, un var vērot zvaigžņu lietu. Rietumlatvijas nostūros nereti telefonam nav zonas. Šādu mirkli iesaku piedzīvot ikvienam, lai netraucēti izjustu dabu, iepazītu sevi un citus. Iesaku apceļot arī kaimiņvalstis — Lietuvu, Igauniju. Pat ja neķer viļņus ar pūķi, vērot pūķošanas sacensības ir interesanti. Aloha Kite Challenge festivāls, kas katru gadu notiek Pērnavā, apvieno kite sacensības ar muzikāliem priekšnesumiem. Pērn tajā uzstājās arī Triānas parks. Apmeklējuma vērta ir arī Igaunijas Hījumā sala, kur daba ir neskarta un viļņi — lieli. Lietuvā laba vieta ūdenssportam ir Klaipēda.
REINIS ZITMANIS, Latvijas digitālais čempions, Itero.eu dibinātājs Izstādi IFA, kas ik gadu notiek Berlīnē, būtu vērts apmeklēt ikvienam gadžetu fanam. Šajā patērētāju elektropreču izstādē apskatāms pilnīgi viss, sākot ar veļasmašīnām un beidzot ar mobilajiem telefoniem, datoriem un pilnīgi jauniem tehnoloģiskiem brīnumiem. Šogad IFA norisināsies no 1. līdz 6. septembrim izstāžu centrā Berlin Expocenter City. Tā ir kā vesela pilsēta, kurā pavadīt dienu, pat divas. Iespēja apskatīt ierīces, kas tikai vēl ceļos uz veikalu plauktiem, izmēģināt tās, dažos gadījumos pat iegādāties. Šādas starptautiska mēroga izstādes ir divas, viena — janvārī Lasvegasā, otra — septembrī Berlīnē. Tā viegli pieejama arī mums. Turklāt IFA sniedz visaptverošāko ieskatu tehnoloģiju pasaulē, jo nav veltīta vienas nišas produktiem.
IR BRĪVDIENAS
SKATIES, LASI, DOMĀ
CEĻOJUMS
Roisin Murphy
MŪZIKA
GASTRONOMIJA
ELIZABETE BALČUS, mūziķe Mans mērķis ir apmeklēt mūziķes Rošīnas Mērfijas (Roisin Murphy) koncertu. Viņas jaunākais albums ir izcils! Plānoju doties uz Tauron Nowa Muzyka festivālu Polijā, kur viņa uzstāsies. Pasākums izskatās kulturāli bagātinošs, ar akcentu uz nākotnes mūziku, un pulcēs jaunus un daudzsološus elektroniskās, džeza, hiphopa un rokmūzikas māksliniekus — The Cinematic Orchestra, Gold Panda, Sohn. Festivāls notiks no 6. līdz 9. jūlijam Katovices pilsētas kultūras zonā — Strefa Kultury, kas izveidota kādreizējā pilsētas industriālajā rajonā.
MĀRTIŅŠ POLTIŅŅIKOVS, restorāna Terra šefpavārs Katram, kas ciena spāņu virtuvi, iesaku doties uz Sansevastjanu — piekrastes pilsētu Basku zemē netālu no Francijas robežas. Trīs dienu laikā viesojos sešos dažādos restorānos, lai kārtīgi iepazītu spāņu virtuves stūrakmeni — tapas. Siltas, aukstas, sāļas, saldas, bet vienmēr kopā ar vīnu. Mans favorīts, kuru rekomendēju arī citiem, ir restorāns A Fuego Negro. To iesaka arī prestižais Michelin Guide. Ceļojumu var apvienot ar izstādes Gastronomika apmeklējumu, kas katru gadu notiek šajā pilsētā. Izstādē ir iespēja iepazīties ar gastronomijas nozares aktualitātēm un noklausīties Eiropas līmeņa šefpavāru, vīnziņu lekcijas. Šogad izstāde norisināsies 8.—11. oktobrī, tā ir garšīga iespēja pagarināt vasaru saulainajā Spānijā.
Runājot par festivāliem Latvijā, man ir pozitīvas atmiņas par pagājušā gada festivālu Komēta, kas norisinājās Daugavgrīvas cietoksnī. Tā ir alternatīva lielajiem festivāliem — gan mūziķu izvēle, gan atrašanās vieta ir neparasta un rada personisku atmosfēru. Arī šogad labprāt turp došos un iesaku arī citiem.
81
VIESTURS KANČS UN AGNIJA KOLAKANČA, bloga Kola.lv autori Viens no mūsu iecienītajiem Eiropas galamērķiem ir Budapešta, kuru apmeklēt iesakām ikvienam, un paši ar prieku tur atgriežamies. Šarmantas kafejnīcas, pilsētā valdošais vieglas bohēmas gars, grandiozā arhitektūra, un viss viegli sasniedzams ar velosipēdu. Pilsēta
ļaus izbaudīt ceļojumu jebkurā gadalaikā un laikapstākļos, turklāt acis priecēs arī bieži sastopamie skaistuļi, ungāru vižlas šķirnes suņi. Turpinot apceļot Melnās jūras piekrastes pilsētas, esam nonākuši līdz pašu šīsvasaras visvairāk gaidītajam ceļojumam, leģendām apvītajai Odesai. Pilsēta, kuru atminamies no krievu kinoklasikas, mūsdienās uzrunā ar savu kontrastaino dabu, eiropeisko arhitektūru un labdabīgo klimatu. Runā, ka Odesu nedrīkst pamest, neuzņemot foto pie slavenajām Potjomkina trepēm.
IR BRĪVDIENAS