Kā sarīkot vasaras ballīti un atrast labāko festivālu
Māra Upmane-Holšteine par saviem puišiem, brīvību un mieru
Latviete, kas Meksikā ieskatījās acīs pāvestam
Prom no stresa! 8 nedēļu eksperiments ar sevi
NR. 10 / VASARA, 2016. 3,49 €
06 1
9 772255 979004
iR Brīvdienas
saturs
V
asara ir laiks, kad mijkrēslī puķes spīd. Dienās ir tik daudz spožuma, ka gaisma paliek pāri arī īsajām stundām starp saules rietu un lēktu, un pat nakts vidū tumsa ir nevis melns, akls mūris, bet caurspīdīgs plīvurs, kas vilina sevī ietīties. Krāsas kļūst dziļas un sulīgas, un šķiet, ka katrā ēnā slēpjas kāds skaists noslēpums. Steidzot ķert karsto dienu aktīvos priekus, mēs varam neviļus pārvērst vasaru par straujā solī noietu ceļu, kurā visas garāmslīdošās ainavas saplūst vienā jūklī. Tāpēc atcerēsimies arī vasaras naktis, kad, tāpat kā senos laikos, katra pļavas puķe iegūst tikai sev piemītošo simbolisko nozīmi un vēstījumu. Ir Brīvdienas aicina arī apstāties un pasapņot.
6
iR Brīvdienas
saturs
7
iR BrÄŤvdienas
pilsētā Teksts krista baumane, krista.lv foto Edmunds Brencis, picture agency, elīna upmane, kristaps birmanis
kūkas un izklaides Saldējums, zemeņu smarža, grila dūmi, koši rozā aukstā zupa, pikniks parkā un galdiņi ietvju malās — vasara ir klāt! Kur to nogaršot? Vislabāk jau ārpus pilsētas, bet arī Rīgā un Jūrmalā nesen durvis vērušas jaunas kafejnīcas, kas pārsteidz ar interesantu vasaras piedāvājumu gan kulinārā ziņā, gan rīkojot neparastas izklaides 20
iR Brīvdienas
pilsētā
ANNAS PANNAS KŪKAS JŪRMALĀ
1
2
3
Jūrmalā kafejnīcu netrūkst, bet šovasar tām piepulcēsies kāda īpaša vieta — Coffee+Concept Dzintaros, netālu no koncertzāles. Kad tur viesojos maija beigās, viss vēl smaržo pēc eļļota koka — priedes bluķi no Kristapa Birmaņa dārza kalpos par podestiem stilīgām latviešu dizaina kurpēm. Kafejnīca ir ģimenes uzņēmums — Kristaps un Krista ir saimnieki, kas savā kafejnīcā tirgos Illy kafiju, Kristapa māsas Annas Birmanes (Anna Panna) kūkas un modernus latviešu lietišķās mākslas izstrādājumus, ko citviet Jūrmalā nevar nopirkt. Vēl programmā ir Annas vīra, fitnesa trenera Kārļa Birmaņa vingrošanas nodarbības uz plašās terases. Kāpēc gribēji atvērt kafejnīcu pašā Jūrmalas viducī, es prasu Kristapam. Jo Rīgā esam pieraduši pie labas kafijas, bet Jūrmalā, kur tagad dzīvoju, to neviens, izņemot kafejnīcu Madam Brioš Mellužos, nepiedāvā, viņš atbild. Tāpēc izlēma pats atvērt savu vietu tuvu mājām un izveidot to pēc saviem ieskatiem. Ieskati ir ļoti mūsdienīgi, atturīgi un Jūrmalai neraksturīgi — vienkārša koka terase, neuzkrītošas stikla apmales, nekāda zeltījuma vai ciku caku iekštelpās. Uz askētiskā fona labi izceļas sarkana bufete, virs kuras ir kūku stends ar Annas Pannas daiļradi: triju veidu macarons, eklēriem un ko nu vēl viņa izvēlēsies pasniegt! Šī būs vienīgā vieta, kur Annas kūkas varēs nopirkt kā veikalā. Ko vēl Coffee+Concept šovasar piedāvās Jūrmalai un tās viesiem? Te būs izstādes, Latvijas mūsdienīgo dizaineru darinājumu izlase (piemēram, an&angel trauki) un Annas vīra Kārļa veselīgie smūtiji, kā arī vingrošanas nodarbības. Terase ir pietiekami plaša, un kas gan vasarā var būt labāks par jogu priežu ēnā, uzkožot elegantu eklēru?
SKĀBEŅU JOGURTA VAI UPEŅU MEDUS KŪKU?
4 21
Kafejnīca Kairi Kalnciema ielas sākumā pie Baložu ielas ir kļuvusi par iecienītu apkaimes vietu — apmeklētāji sveicina gan saimniekus, gan cits citu. Maija un Jānis Kairi ir konditori ar 20 gadu pieredzi, kas cenšas sezonalitāti atspoguļot arī kūkās. Neparastākā ir bāli zaļā skābeņu jogurta kūka, kas apmierinās izsmalcinātus un veselīgus kārumniekus un būs ēdienkartē līdz Jāņiem. Maija stāsta, ka Kairu vizītkartes ir violeti strīpainā upeņu meduskūka un eklērs diviem, kas ir garš un jāēd katram no sava gala, beigās sabučojoties. Liels kompliments viņai bija dzirdēt no viesiem, ka eklērs garšojot kā bērnībā. Siera kūkas te ir gan ceptas, gan neceptas, dažādu garšu un nokrāsu, piemēram, zemeņu bazilika vai maskarpones melleņu. Bezē rulete ar zemenēm un putukrējumu izskatās kā rozā mākonis un garšo tiešām debešķīgi. iR Brīvdienas
pusdienas receptes, stils, foto un teksts katrīna mame, krustnaglina.lv, koka trauki, vāzes un galdauts no veikala H&m home
BURZIŅŠ SILTĀ VAKARĀ Svaigā gaisā garšo labāk
Ir tik jauki, kad draugi var sanākt kopā un nesteidzīgi apsēsties pie viena galda. Tās ir manas mīļākās dienas, it īpaši, ja man ir tas gods viņiem pagatavot maltīti. Jāatzīst, ka biju uztraukusies, jo lielākā daļa ēdienu tapa improvizējot un starp ēdājiem bija arī rūdīti gaļēdāji. Ko tad es ar savām pupiņu kotletēm un kanēļa čipsiem... Tomēr uztraukums pazuda mirklī, kad draugi teica: «Labākās pusdienas, ko pēdējā laikā esmu baudījis!» Pēc maltītes sarīkojām galda tenisa čempionātu (kurā man ļāva uzvarēt), un diena beidzās ar skrituļdēļu izbraucienu pa Mežaparku līdz Ķīšezeram. Šī diena man atgādināja, cik mīļa ir Latvijas vasara ar tās siltajiem vakariem, bagātīgo ražu un laiku, ko var pavadīt kopā ar draugiem — bezrūpīgi un priecīgi. 24
iR Brīvdienas
pusdienas
25
iR BrÄŤvdienas
mana pilsēta
Piemineklis komponistam Johanam Sebastianam Baham pie Thomaskirche
32
iR BrÄŤvdienas
mana pilsēta Teksts baiba šime, foto baiba šime, dace zelča
LISABONA Šeit nekas nav svešs un bezpersonisks
P
irms sešiem gadiem atbraucu uz Lisabonu maģistrantūras praksē no Latvijas Mākslas akadēmijas. Pirms tam jau biju viesojusies Portugāles galvaspilsētā un iemīlējos tajā. Tagad strādāju Lisabonas naudas kaltuvē, zīmēju un veidoju monētu dizainu un daru vēl šo un to. Pagaidām nav domas doties prom, Lisabonu jau saucu par savām mājām. Kurš no pirmajiem priekšstatiem par pilsētu ir pilnībā mainījies, tur dzīvojot ilgāku laiku? Biju domājusi, ka lielās pilsētās ar miljoniem iedzīvotāju viss vienmēr ir svešs un bezpersonisks. Taču, pat neilgu laiku te padzīvojot, sajūta ir tāda kā mazā lauku ciemā, jo apkārtnes veikalos, kafejnīcās un restorānos visi visus pazīst. Veikalu darbinieki bužina manu suni un pērk viņam cepumus. Kafejnīcās atceras, kāda kafija man garšo un kāds vīns patīk. Kaimiņi vienmēr apjautājas, kā klājas. Un, par lielu pārsteigumu, šajā dienvidu valstī angļu valodu saprot ļoti labi. Kāpēc jādodas ceļojumā uz Lisabonu? Ar ko tā atšķiras no citām Eiropas pilsētām? Lisabona ir lētāka par Romu, Parīzi, Barselonu utt. Un noteikti vēl joprojām nav tik tūristiska. Te var pavadīt mierīgas brīvdienas, neviens nekur nesteidzas. Portugāļiem patīk sēdēt kafejnīcās un dzert alu vai kafiju. Arī okeāns ir tuvu, var baudīt karsto sauli un vēso ūdeni. Protams, lētais un gardais vīns pats par sevi ir brīvdienu varonis.
BAIBA ŠIME 6 gadus dzīvo LISABONĀ 33
Kāda ir Lisabona vasarā? Kādus īpašus notikumus vērts apmeklēt? Jūnijs ir viens no labākajiem brīžiem, kad doties uz Lisa-
bonu. Tas ir svētku mēnesis. Galvenie svētki ir svētā Antona diena (sardīņu un alus svētki), kad visa pilsēta ir pilna ar dūmiem. Katrs, kuram nav slinkums, izvelk savu grilu uz ielas un grilē sev un draugiem, bet citi pārdod arī garāmgājējiem. Svētki turpinās gandrīz visu mēnesi. No maija līdz septembrim katru svētdienu Lisabonas parkos ir džeza koncerti (Out jazz), pēc tam uzspēlē arī kāds DJ. Tā ir lieliska iespēja pavadīt nesteidzīgu pēcpusdienu. Un noteikti jāpaņem līdzi piknika grozs! Vasarā pilsētas parkos vienmēr notiek bezmaksas pasākumi un koncerti. Kāda ir Lisabonas smarža? Parasti Lisabona smaržo ne īpaši jauki, ziemā ir labāk — visur jūt ceptu kastaņu smaržu, bet vasarā pilsētā valda grilētu sardīņu, alus un urīna smaka. Mīļākā publiskā vieta, kur pašai patīk uzturēties. Kāpēc? Mana mīļākā vieta ir skatu laukums Miradouro de Santa Catarina Težu upes krastā. Tur paveras lielisks skats un var redzēt Jēzus statuju otrā upes krastā (tā ir slavenās Jezus statujas Riodežaneiro samazināta kopija) un skaisto 25. aprīļa tiltu (Ponte 25 de abril). Jauniešu vidū šī ir ļoti populāra vieta, te mēdz notikt spontāni, improvizēti koncerti un vakaros var noraudzīties fantastiskās saulrieta krāsās. Pa ceļam uz skatu torni nevajadzētu aizmirst nopirkt kādu gardu vīnu, piemēram, Galeria Wine Shop (Largo Calhariz 17), kur laipnie jaunieši veikalā atvērs pudeli un pat iedos glāzītes. Savukārt rīta pusē tur var pakarsēties saulē un iedzert kafiju. Suvenīrs, ko vērts atvest no Lisabonas. Manuprāt, labākos suvenīrus var iegādāties krāmu tirgū. Portugālē ir ļoti skaisti apgleznoti keramikas trauki, taču arī cietā desa vai kāds astoņkājis bundžā būs pietiekami raksturīga lieta šai valstij. Labākā vieta, kur iepirkties. Masu patēriņa apģērbu un apavu veikalu sortiments Lisabonā īpaši neatšķiras no piedāvājuma citās Eiropas pilsētās. Noteikti ir vērts iegādāties Portugālē ražotus, ļoti kvalitatīvus ādas izstrādājumus, piemēram, kurpes. Pašā centrā, Baixa-Chiado rajonā, ir daudz mazu kurpju veikaliņu, turpat ir jauks ādas cimdiņu veikals Luvaria Ulisses (Rua do Carmo 87-A). Dažādus citus portugāļu ražojumus, sākot no 80. gadu dizaina grafīta zīmuļiem līdz modīgiem korķa izstrādājumiem, var iegādāties veikalā A Vida Portuguesa (Rua Anchieta 11). iR Brīvdienas
vaļasprieks Teksts gunita nagle, foto reinis hofmanis
Pārvarēt sevi un šaubas Kāpēc piedalīties sacensībās vismaz vienas dienas garumā bez ēdiena un atpūtas? Tādās, kurās vasaras nakti var nākties pavadīt purvā, bet vēlā rudenī jāmetas ūdenī, jūtot pirmo sniegu uz kailajiem pleciem Ieskrējuši finišā, Edijs, Linda un Kārlis, piesviedrētiem matiem, sārtām sejām un dubļu notašķītām drēbēm, uzvaroši smaida. Paņēmuši ūdens pudeles, kādu laiku vienkārši stāv un skaļi elso. Ik pa brīdim iemalko ūdeni, līdz sirds un elpa nomierinās. Pārvarēti aptuveni 70 kilometri. 15 kilometrus viņi ir skrējuši, aptuveni 50 braukuši ar velosipēdu, kādus četrus — ar laivām, kāpuši 16 metrus augstā tornī un izmīcījušies pa vienu no Olaines meža grāvjiem, kurā, spriežot pēc smakas, plūst pilsētas kanalizācijas ūdeņi. Sporta klasē jauktajā grupā viņi finišē trešie. Taču, kad kāds viņus jau ir apsveicis ar medaļām, sacensību organizētāju teltī atklājas, ka viņiem nav ieskaitīts viens kontrolpunkts, jo tajā nav nostrādājis signāls. Tāpēc ka viņi pretēji sacensību nolikumam nav nosūtījuši organizētājiem īsziņu par sabojāto kontrolpunktu, iešķiebti divi soda punkti, kas samazina izredzes stāvēt uz pjedestāla. «Es vienkārši domāju, ka to nedzirdu,» saka Edijs 38
iR Brīvdienas
vaļasprieks
Edijs Šmits, Linda Krūmiņa un Kārlis Prauliņš, skolas gados iepazinušies orientēšanās sacensībās, ir draugi jau aptuveni 20 gadus
39
iR Brīvdienas
intervija Teksts ieva alberte, foto edmunds brencis, PICTURE AGENCY, STILS JŪLIJA VOLKINŠTEINE
patS mierīgākais brīdis K
afejnīcā Miit ar Māru tiekamies tveicīgā vasaras dienā, bet viņa dzer karstu ingvera tēju. Apaukstējusies. Aizsmakusi. Taču acis spīd un priecīga. Stāstu Mārai, ka viņas grupas pēdējā koncertturneja Astro' Electro Acoustic 2.0 bija pārsteigums. Astro’n’out man nekad tā īsti nav patikuši. Varbūt viena divas dziesmas. Taču viņu pēdējā tūre bija kaut kas labs un citāds. Tajā tika dziedātas nesen tapušās dziesmas, un vairākas no pēdējā albuma Lauvas tika aranžētas speciāli šai tūrei. Grupa tā mainījusi skanējumu! Tas ieguvis spēku! Daudz elektroniskās mūzikas un sadarbība ar DJ Rudd. Koncertos bija iesaistīta arī Laima Jansone ar kokli. Grupai arī cits vizuālais tēls: Māra tērpās gaisīgu, sarkanu volānu kleitā, un arī grupas vīriem bija pa sarkanam akcentam. Pārmaiņas ir arī pašas Māras dzīvē. Viņa sestdienās Radio 5 vada raidījumu Brīvdienu rīti. Divus gadus vecā meita Ronja ietekmējusi darba un dzīves ritmu. Drīz mainīsies arī Ronjas dzīve, jo viņai būs brālis. Un visa Holšteinu-Upmaņu ģimene šovasar no Maskačkas dzīvokļa pārcelsies uz dzīvi mazā mājiņā Pierīgā. Grupa patlaban raksta jaunu albumu, taču man gribas zināt par iepriekšējo — kāpēc nolēmāt mainīt Astro’n’out skanējumu? Grupai ir trīspadsmit gadu. Tik ilgi nevar pastāvēt nemainoties. Tas notiek dabiski. Ja
46
šķiet, ka ir labi, kā ir, tad tā lieta jābeidz. Mums vairākkārt ir mainījusies skaņu ainava, bet šā brīža skanējums nācis ļoti pakāpeniski. Rūdi (DJ Rudd — red.) piesaistījām pirms sešiem gadiem. Viņš bija mūsu grupā pašos pirmsākumos, tad sāka savus projektus. Kādu dienu piedāvāja man iedziedāt vienu gabalu. Pēc tam es pavaicāju, vai nevēlas producēt vienu mūsu dziesmu. Piekrita. Sanāca labi, tāpēc pamēģinājām strādāt pie albuma un 2012. gadā izdevām Lauvas. Ar Rūdi tātad sadarbojaties jau sesto gadu, bet tikai šajā koncertturnejā graizījāt tā citādi. Šis skanējums iezīmējas jau iepriekšējā albumā un 2014. gada tūrē Astro' Electro Acoustic pirmajā sērijā. Bet skaidrs, ka pārmaiņas nenotiek vienā dienā. Ar jauno skaņu un sajūtu ir jāsaaug. Sākumā mums pašiem no elektronikas bija drusku bail. Ielikām klusām fonā. Taču apradām, ka varam skanēt arī tā. Piekritu, ka manai balsij var «uzlikt» efektus. Agrāk to nebūtu ļāvusi darīt. Tā taču ir mana balss! Aiztikt to ir tabu! Bet tagad reizēm piekrītu, ka manu balsi elektroniski pārveido pat līdz vīrieša vokālam. Ja man sanāktu tikai trīs notis nodziedāt, tad neļautu tās aiztikt. Jo vairāk audz, jo vieglāk pieņemt, ka skanēt vari dažādi. Dauzīties pa žanriem. Bet koncertos tāpat joprojām prasa Daļu Rīgas. (Māra smejas.) iR Brīvdienas
MĀRAS KLEITA — DEEPLY PERSONAL, AUSKARS — H&M, RONJAS KLEITA UN LEGINGI — HEBE, 48. LPP. MĀRAS KLEITA UN AUSKARS — H&M
Māra Upmane-Holšteine katru vasaru koncertē vai komponē Astro’n’out radošajās nometnēs. Taču šovasar viņa atpūtīsies un ēdīs saldējumu, jo rudenī pasaulē laidīs dēlu
intervija
47
iR BrÄŤvdienas
domas Teksts Krista Vāvere, ilustrācija līga kitchen
ASTOTĀ NEDĒĻA
Vai tiešām iespējams dzīvot mierīgu un apjēgtu dzīvi? Žurnāliste izmēģina divu mēnešu stresa samazināšanas programmu un apraksta savu pieredzi
58
iR Brīvdienas
domas
T
ā bija saulaina vasaras pēcpusdiena. Pusotra stunda uz jogas paklāja, un dzīve atkal šķita miera un iespēju pilna. Ķermenis atslābis. Prāts gaišs. Vakars brīvs. Šis vieglums ir smagā darbā nopelnīts: svīstot neērtās pozās un neatlaidīgi koncentrējoties uz savas elpas vērošanu. Jogas skolotāja mudina šo mieru saglabāt ikdienā. Ar prieku! Stāvot pie luksofora sarkanās gaismas, baudu apzināto ieelpu un izelpu mieru. Viss ir labi. Visi cilvēki ir brāļi un māsas. Mašīnu troksnis un smakas plūst man garām, neaptraipot jauniegūto vieglumu. Līdz pāri ielai pamanu kādu vīrieti ar suni. Nesavaldīgi klaigājot, viņš satver gaišo, palielo radījumu aiz skausta un sapurina. Suns saraujas, pieglauž ausis un bailīgi skatās uz vīrieti. Raustīdams, grūstīdams suni, vīrietis velk viņu sev līdzi. Metos pāri ielai un uzrunāju svešinieku. Pēc pāris teikumiem mūsu dialogs pieņemas skaļumā. Piedraudu ar sodu par nežēlīgu attieksmi pret dzīvniekiem. Vīrietis mani biedē ar sakostiem bērniem. Pamācu, ka drošībai suni būtu labāk vest saitē, nevis purināt un raustīt. «Citādi suns vēl sakodīs jūs pašu!» tēloju ieinteresētību svešinieka drošībā. Viņš atcērt, ka pats zinās, kā ar suni tikt galā. Manas rokas sāk trīcēt. Sirds — dauzīties. Esmu nikna. Prāts atceras, ka cilvēki ir cietsirdīgi nejēgas, un katra diena — treniņš sāpju pārvarēšanā. Mans miera burbulis ir pārsprādzis. Kopš iznākšanas no jogas studijas pagājušas trīs minūtes.
UZDEVUMI KATRAI NEDĒĻAI Vai tā nav utopija — tiekties pēc miera, dzīvojot darba, ģimenes un pilsētas dzīvi? Un cerēt, ka mieru, kurš iegūts uz jogas paklāja, vagā, bārā vai baznīcā, ir iespējams saglabāt arī dzīvē? Šis jautājums mani mudina lasīt Stresa samazināšanas klīnikas (ASV) dibinātāja Džona KabataZinna ( Jon Kabat-Zinn) grāmatu Full Catastrophe Living. Tajā aprakstīta astoņu nedēļu apzinātības meditāciju programma sadzīvošanai ar stresu, sāpēm un slimībām. Lasītais mani ieinteresē, un es nolemju to izmēģināt. Lai nākamreiz, sastopoties ar suņa raustītāju, spētu sarunāties mierīgi. Lai miers, kas atrasts, staipoties uz jogas paklāja, saglabātos arī ikdienā. Un lai noskaidrotu, vai, dzīvojot darba, ģimenes un pilsētas dzīvi, vispār ir iespējams samazināt stresu. Džona Kabata-Zinna astoņu nedēļu kursa mērķis ir vairot mieru un spēju racionāli domāt arī sāpēs, apdraudējumā un krasās dzīves pārmaiņās. Bieži graujošāko ietekmi izraisa nevis paši notikumi, bet tas, kā mēs uz tiem reaģējam. Stresa noturīgi cilvēki ātrāk atgūstas no dzīves nelaimēm un apzinās savu spēju rīkoties, ietekmēt apstākļus, ne59
kļūstot par to upuriem. Džons Kabats-Zinns ir pārliecināts, ka šīs iemaņas spēj attīstīt katrs cilvēks. Katrai nedēļai ir savi uzdevumi: sēdus meditācija, ķermeņa skenēšanas meditācija guļus un jogas vingrinājumi. Tie pārmaiņus jāveic vismaz sešas dienas nedēļā, katru dienu tiem atvēlot no 45 minūtēm līdz stundai. Ķermeņa skenēšanā atslābināšanos panāk ar lēnu, apzinātu uzmanības virzīšanu viscaur ķermenim no kāju pirkstiem līdz galvas virspusei. Šis vingrinājums vienlaikus trenē prāta spēju koncentrēt uzmanību un to vadīt. Katru nedēļu jāpilda arī kāds «neformāls» uzdevums, piemēram, ar pilnu apzinātību jāveic kāda ikdienišķa darbība: bērna modināšana, zobu tīrīšana, atkritumu iznešana vai iepirkšanās. Citā nedēļā katru dienu jāpamana un apzināti jāizdzīvo kāds patīkams brīdis. Vēl citā — uzmanība jāpievērš nepatīkamai, stresu radošai pieredzei un tās ietekmei uz prātu un ķermeni. Astoņas nedēļas jāievēro disciplīna. Meditācijas un joga jāveic neatkarīgi no entuziasma līmeņa un pārliecības par to iedarbību. Secinājumi jāatliek līdz programmas beigām. Brīdinājums par disciplīnu noder. Katru dienu atrast stundu stresa mazināšanai? Tas jau var kļūt par stresa iemeslu. Nolemju nepadoties. Modinātāja zvanu lieku arvien agrāk un agrāk. Ja dienu sāku ar darbu un vingrinājumus atlieku uz pēcpusdienu, meditācijās mēdzu iemigt (īpaši patīkami ir iesnausties, klausoties Džona KabataZinna rāmajā balsī). Lai neļautos miegam, atveru logu un turpmāk vingrinājumus veicu vēsā telpā.
KUR PALIEK PATĪKAMIE BRĪŽI? Astoņās nedēļās sapratu, ka stresam un arī domu haosam piemīt vairāki slāņi. Pēc pacietīgas sēdēšanas klusumā virspusējais haoss pieklust, arī fiziskais sasprindzinājums šķietami atslābst. Tad atklāju, ka, kamēr virspuse nomierinās, ir kāds dziļāks haoss, kas turpina vārīties gan prātā, gan ķermenī. Reizēm prāts norimst veikli. Reizēm tas tā arī turpina rosīties, domās rakstot vēstules vai darbu sarakstus. Kādu dienu klusuma minūtēs tas pēkšņi sāk domāt angļu valodā. Citu dienu meditācijas laikā pēkšņi iezvanās tālrunis — esmu aizmirsusi to izslēgt. Nolemju to iekļaut praksē un apzināti sarunāties, koncentrējoties uz zvanītāja teikto. Pēc tam izslēdzu tālruni un spēju ātri atgriezties telpas un prāta klusumā. No šīs sarunas iemācos to, ka pat negaidītu notikumu gadījumā varu izvēlēties savu reakciju: iesaistoties vai izvairoties. Varu atslēgt skaņu, atlikt sarunu un turpmākās minūtes mocīties ziņkārē par zvanītāja vēlmi; varu dusmoties uz sevi par to, ka esmu aizmirsusi izslēgt tālruni; iR Brīvdienas
mana telpa
64
iR BrÄŤvdienas
mana telpa
Laikmetīgi dzirnavnieki Pirms gada radošais aktīvists, videomākslinieks, fotogrāfs un producents Pēteris Brīniņš kopā ar sievu horeogrāfi Kristīni no Rīgas pārcēlās uz Cīravu. Vietējās ūdensdzirnavās viņi veido jauniešu neformālās izglītības, mākslinieku rezidenču un kultūras centru un pamazām remontē savas mājas meža vidū
65
iR Brīvdienas
izlaušanās Teksts ieva alberte, Foto no personīgā arhīva
pārslēgt prātu Sandija Martinsone reizi gadā dodas trīs mēnešu ceļojumā. Viena. Šogad pa Centrālameriku. Meksikā viņa redzēja Romas pāvestu Francisku, bet, braucot prom no Salvadoras, raudāja. Tik labi tur bija
70
iR Brīvdienas
izlaušanās
71
iR Brīvdienas
leģenda Teksts luīze pastore, foto latviešu mākslinieku gleznu reprodukcijas no izdevniecības Neputns
pasaki to caur puķēm Ziedi savu vēstījumu nodod tālāk arī tad, ja vērotājam par ziedu slepeno nozīmi nav ne jausmas. Ziedu valoda runā pati par sevi jau gadsimtiem ilgi — pļavās, piemājas dārzos un mākslā
J
a bērnībā būtu zinājusi par slepeno zīmju valodu, ko piedēvē ziediem, es nekavējoties būtu beigusi lauzīt galvu par to, kā izgudrot kārtējo slepeno valodas šifra kodu, lai nodotu kādu svarīgu ziņu saviem sabiedrotajiem rotaļu biedriem tā, lai mūsu iztēlotie ienaidnieki ziņu nepārtver. Bristu piemājas pļavā, salasītu ziedošās puķes un ar zīmīgu skatienu pasniegtu tās savējiem. Izpētījuši puķu pušķa saturu, viņi uzreiz saprastu, ko esmu gribējusi pateikt.
ZIEDU PUŠĶA VĒSTĪJUMS Ziedu valoda jeb florigrāfija bija populārs saziņas veids 19. gadsimta karalienes Viktorijas laika Anglijā — šķīstajā un tikumīgajā laikmetā, kad ar dažādu ziedu un puķu pušķu palīdzību tika nodoti šifrēti ziņojumi par mīlas jūtām, kuras nedrīkstēja paust atklāti un tieši. Tas bija slepens un tāpēc, mūsdienu cilvēka acīm raugoties, sevišķi romantisks veids, kā paust savas jūtas: izteikt tās «caur puķēm»! Viktorijas laikā ziedu valodas nozīmes ņēma arī vērā, iekārtojot piemājas dārzus. Izvēloties augus, ko stādīt dārzā, nejaušībai nebija vietas — katrs rūpīgi izmeklētais augs vēstīja par īpašnieka slēptākajām domām. Pastaiga pa dārzu vairs nebija vienkārši pastaiga — tā pārvērtās gluži vai par kādas slepenas grāmatas lasīšanu, kuras nozīmi saproti, ja vien proti lasīt tās valodā. 76
Tulpes bija turīgo tirgotāju ziedi, kas simbolizēja bagātību un labklājību. Vermaini aromātiskā lavanda bija zemnieku, ciemata vienkāršo ļaužu zieds, iekāres augs, kas simbolizēja nevainības zaudēšanu — iespraužot lavandas zariņu matos, viduslaiku prostitūtas signalizēja, ka ir pieejamas. Varu tikai iztēloties, kādu vētru izraisīja šā zieda iekļaušana ziedu buķetē, ko vīrietis uzdāvināja savai mīļotajai! Savukārt baltā lilija šo skandālu pieklusināja, jo, balstoties kristīgajā tradīcijā, tā liecina par nevainību, šķīstību un tikumību — tā ir Jaunavas Marijas simbols. Pienenes bija bērnības nevainīguma, saulainās pagātnes ilgu zieds, vijolīte — brālīgas mīlestības simbols, un — iedomājieties tikai! — eksotiskā, skaistā nezāle orhideja: skaudības, aizdomu un nodevības iemiesojums. Mūsdienās šī ideja — saziņa caur puķēm vārda tiešākajā nozīmē — droši vien pielīdzināma smaidiņu un citu emociju ikonu džungļiem sociālo mediju pasaulē, kas ikonu nepārzinātājiem izraisa zināmu paniku un «pazudis tulkojumā» sajūtu, ko gribas pēc iespējas ātrāk izravēt. Lai gan vairs nav daudz tādu, kas spētu atšifrēt milzu ziedu pušķa apslēpto vēstījumu, ikviens no mums vēl runā ziedu valodā vismaz minimālā līmenī: dāvinot sarkanas rozes sievietei, vīrietis neapzināti cer, ka viņa mīļotā uztvers šo vēstījumu kā atzīšanos mīlestībā (šim nolūkam der arī sarkanas rozes uz kārdinošas šokolādes kārbas), bet kallas daudziR Brīvdienas
leģenda
Īrisi, tulpes, narcises, sniegpulkstenītes, rudzupuķes, peonijas, rozes — nu tās visas ir kopā vienā no lielākajām un smaržīgākajām ziedu buķetēm mākslas vēsturē. Bet — vai visi šie ziedi, kas uzplaukst dažādos gadalaikos, varētu gozēties vienā vāzē arī ārpus gleznas rāmjiem 17. gadsimta Holandē? Diezin vai, taču tam nemaz nav nozīmes — te svarīgāk bija attēlot gleznas īpašnieka ideālus simbolu valodā. Flāmu mākslinieks Jans Brēgels vecākais uzgleznojis turīga cilvēka portretu «ziedu valodā», tomēr neaizmirstot pieminēt, ka nekas nav mūžīgs — kamēr vieni ziedi vēl tikai plaukst, citi jau nobiruši…
77
iR Brīvdienas