Decembris, 2015/janvāris, 2016 (Nr. 22) 3,99 €
ANDRIS VILKS: JAUNĀ GADA LABĀS UN SLIKTĀS ZIŅAS UBER VEIKSMES STĀSTS PADOMS LATVIEŠIEM NO SILĪCIJA IELEJAS
EKSPORTĒTĀJU TOP 15 JŪS PĀRSTEIGS
«Tagad koku sadala līdz molekulām. Ne tikai drēbes ir no celulozes, to pat lej bākā kā degvielu»
ISSN 2255-9280
Uldis Biķis, vadot rūpniecības flagmani Latvijas finieris, plāno attīstību pat 20 gadu perspektīvā
12
ALGAS AUGS!
1
9 772255 928002
ZOOMCHARTS JEB TOPOŠAIS LATVIJAS SKYPE
Decembris, 2015/janvāris, 2016 (Nr. 22) 3,99 €
ANDRIS VILKS: JAUNĀ GADA LABĀS UN SLIKTĀS ZIŅAS
EKSPORTĒTĀJU TOP 15 JŪS PĀRSTEIGS
UBER VEIKSMES STĀSTS PADOMS LATVIEŠIEM NO SILĪCIJA IELEJAS
«Tagad koku sadala līdz molekulām. Ne tikai drēbes ir no celulozes, to pat lej bākā kā degvielu»
ISSN 2255-9280
Uldis Biķis, vadot rūpniecības flagmani Latvijas finieris, plāno attīstību pat 20 gadu perspektīvā
12
ALGAS AUGS!
1
9 772255 928002
ZOOMCHARTS JEB TOPOŠAIS LATVIJAS SKYPE
UZ VĀKA ULDIS BIĶIS FOTO GATIS GIERTS, F64
«Latvijas finierim ir stratēģija — visas savas jaunās ražotnes būvējam no koka konstrukcijām» 48.lpp. Iebakstot pirkstu tradicionālo taksometru kompāniju acīs, Treviss Kalaniks ar draugu radījis pasaulē visdārgāk novērtēto start-up kompāniju Uber. 24.lpp.
AKTUĀLI 10
Aiz kadra. Kā tiek rīkoti svētku salūti.
14
Jauns bizness.
20
INSTRUMENTI 30
Sīkie, noderīgie palīgi.
Datorprogrammas biznesa atvieglošanai.
ZoomCharts skārienjutīgā tehnoloģija ļauj dažādi operēt ar datiem.
34 Testējam jaunumus. Fotoaparāts, tālrunis un grīdas tīrītājs.
Dalos pieredzē.
39
Kā piesaistīt investīcijas nišas start–up produktam?
15 lielākie eksportētāji. Oficiālajā statistikā bez daudzām slavenībām.
LABS BIZNESS 54
Eglīšu evolūcija.
60
Etiķete. Komunikācija
62
Latvieši, neesiet tik pieticīgi! Intervija ar
Ziemassvētku eglīšu bizness. sākas ar ausīm, nevis ar muti.
biznesa konsultantu Geriju Fouleru no Silīcija ielejas.
NAUDAS IDEJAS 66
Nauda seifā? Kā lietderīgi izmantot uzņēmuma brīvos līdzekļus.
74
Pēc zilas debess un baltiem kalniem. Trīs
biznesa cilvēki stāsta, kur dodas slēpot un snovot
80
Piena upe aizved pie miljona. Aldermaņu dzimta
pagājušā gadsimta 30.gados.
Izdevējs: a/s Cits medijs. Reģistrācijas apliecība: nr.000740195. Iespiests: Poligrāfijas grupā Mūkusala. Redaktors: Pauls Raudseps. Tehniskie redaktori: Māris Diņģelis un Jānis Kulmanis. Redakcijas tālrunis: 67281588. Reklāmas tālrunis: 67281590. Adrese: K.Barona 28a-11, Rīga, LV-1011. E-pasts: irnauda@ir.lv, abonesana@ir.lv. Citējot atsauce obligāta. Pārpublicēšanai jāsaņem rakstiska redakcijas atļauja. ABONĒ WWW.IRNAUDA.LV, LATVIJAS PASTĀ VAI ZVANI 67281588
www.facebook.com/irnauda
www.twitter.com/irnauda
NO R EDA KCIJA S
SVEIKA UN SVEIKS!
Š
is žurnāla numurs ir ar skatu uz nākotni. Iznācis gadumijā, tas apņēmīgi raugās uz priekšu un liek nopietni domāt par to, kas mūs gaida ne tikai 2016., bet arī turpmākajos gados. Par to, kā plānot un gatavoties ne tikai rītdienai, bet arī nākamajam gadam un desmitgadei, kura pienāks ātrāk, nekā šķiet. Lielisks paraugs, no kura mācīties šāda veida domāšanu, ir šī numura varonis Latvijas finiera padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis. Pateicoties spējai saskatīt ekonomikas attīstības virzienus un gatavību savu redzējumu pārvērst konkrētos ilgtermiņa plānos, LF ir kļuvis par vienu no Latvijas nozīmīgākajiem uzņēmumiem. Turklāt tas noticis ar apziņu, ka nedrīkst noplicināt uzņēmuma galveno resursu — darbiniekus. Un, kamēr bērza saplāksnis var šķist ultratradicionāls produkts, Biķim jau šobrīd jāsāk domāt par tādām 21.gadsimta inovācijām kā koksnes sadalīšana pa molekulām, lai to izmantotu visplašākajā produktu klāstā, no farmācijas līdz degvielai. Spilgts nākotnes tendenču rādītājs ir Māra Diņģeļa arī personiskā pieredzē balstītais raksts par lietotni Uber. Tā ne tikai satricina taksometru biznesu vienā pasaules pilsētā pēc otras, bet arī parāda, kā «dalīšanās ekonomika», kurā gandrīz ikviens var piedāvāt pakalpojumus vai preces sev izdevīgā veidā,
kļūst par jaunu un ļoti jaudīgu biznesa modeli. Uber pasažieru pārvadājumiem ir tas pats, kas Airbnb viesnīcu biznesam. Kura būs nākamā nozare, kuru šis modelis apgriezīs ar kājām gaisā? Uber ir pasaules vērtīgākais start– up, bet nav jādzīvo Sanfrancisko, lai sapņotu par liela mēroga sekmēm jauno tehnoloģiju jomā. Datu vizualizācijas programmas radītāja Zoom Charts birojs atrodas ēkā, kur savulaik darbojās Latvijas elektronikas celmlauzis VEF. Uzņēmums jau piesaistījis uzmanību ārzemēs — pazīstamais ASV biznesa ziņu portāls Business In sider pavasarī to nosauca par pasaulē straujāk augošo B2B start–up uzņēmumu, un tā vadītājs saka — mēs varētu kļūt par Latvijas Skype. Jūs teiksit, ka tas ir pārāk ambiciozs skats uz nākotni? Nevar, protams, zināt, vai viņiem izdosies, tomēr bez augstiem mērķiem nevar sasniegt lielas lietas. Latviešiem nevajag būt tik pieticīgiem, intervijā saka uzņēmējs un biznesa konsultants Gerijs Foulers, kurš dala laiku starp Kaliforniju, Maskavu un Jūrmalu. Sagaidīt nākotni ar skaidru ilgtermiņa skatu un ambiciozu pašpārliecību — to novēlu visiem Ir Nauda lasītājiem 2016.gadā! l PAULS RAUDSEPS, VIESREDAKTORS
Saldumu ražotāja a/s Laima investējusi 1,77 miljonus eiro jaunākās paaudzes konfekšu ražošanas un pakošanas iekārtā — robotā, kas ļaus uzņēmumam palielināt ražošanas jaudas, dažādot produkcijas klāstu un palielināt eksporta apjomus.
6
UPB koncerna valdes priekšsēdis Uldis Pīlēns kļuvis par Latvijas Darba devēju konfederācijas gada uzņēmēju — balva pasniegta par ieguldījumu uzņēmējdarbības vides attīstīšanā.
Balticovo meitasuzņēmums Egg Energy pabeidzis augstas pievienotās vērtības investīciju projektu — izveidojis ražotni, kur tiek iegūts augstvērtīgs organiskais mēslojums — amonija sulfāta koncentrāts —, uzstādot Baltijā vienīgo digestāta pārstrādes iekārtu. Investēti 5,25 miljoni eiro.
Eksporta atbalsta kustība The Red Jackets nosaukusi 10 uzlēcošās eksporta zvaigznes. Starp tām ir stikla apstrādātājs Angel Glass Design, velosipēdu ražotājs Ērenpreiss Original, 360 grādu virtuālo tūru izstrādātājs Giraffe360, datu vizualizācijas rīks Infogr.am.
FOTO F64 UN PUBLICITĀTES FOTO
SEKOJAM LĪDZI
TEKSTS JĀNIS VĒVERS, SPECIĀLI IR NAUDA
SĪKIE, NODERĪGIE PALĪGI JA KĀDS UZŅĒMĒJS STĀSTA, KA VIŅA BIZNESS RIT GLUDI KĀ PA SVIESTU, TAD LIELA LOMA TAJĀ IR VEIKSMĪGI IZVĒLĒTĀM DATORPROGRAMMĀM
30
Atvieglo biznesu. Taupa laiku
P
asaulē lielākā netaustāmo vērtību krātuve internets ir ne tikai neizsmeļama gudrību vācele, bet arī vieta, kur iegūt desmitiem rīku uzņēmēja darba gaitu atvieglošanai un biznesa veicināšanai. Ja vien ir laiks un vēlēšanās meklēt, var atrast daudzas šķietami šauras specializācijas, taču naudu un laiku taupošas datorprogrammas. Protams, katra no tām būs jāiepazīst, jānoskaidro stiprās un vājās puses, taču, kad vajadzīgā programmu paka izveidota, biznesa būvēšana ritēs gludāk un ar mazākiem ieguldījumiem nekā iepriekš. Aiztaupot laiku meklēšanai, piedāvājam vairākas interesantas un patiešām noderīgas programmas maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri ir gatavi uzlabot darba vidi pašu spēkiem.
ZĪMĒJUMS FREEPIK
AUGSTĀK MEKLĒJUMU SARAKSTĀ
Šodien grūti iedomāties veiksmīgu pakalpojumu sniedzēju vai ražotāju, kuram nav savas mājaslapas. Taču ar tās izveidošanu vien nepietiek, jo par globālā tīmekļa apmeklētāju uzmanību jāsacenšas ar desmitiem un pat simtiem līdzīga profila uzņēmumu. Centienos padarīt savu kompāniju pēc iespējas redzamāku liela loma ir mājaslapas pielāgošanai meklētājdzinēju prasībām jeb SEO (search engine optimization). Jo precīzāk izvēlēsities uzņēmuma darbību aprakstošos atslēgas vārdus, jo augstāk nonāksit meklēšanas rezultātos. Specializētas kompānijas piedāvā ne tikai sakārtot atslēgas vārdus, bet arī sasaistīt lapu ar meklētājdzinējos augsti kotētām vietnēm, kas piešķir papildu uzticamību. Tomēr firmas
darbības pirmsākumos var iztikt pašu spēkiem, ņemot talkā dažas specializētas programmas. Lai apjaustu, ko nozīmē SEO, der ielūkoties pirmavotā — Google rīkos. Google Search Console, kas agrāk bija pazīstams ar nosaukumu Google Web master Tools, ir bezmaksas serviss, ar kura palīdzību var izmērīt, cik redzama meklētājdzinējam ir jūsu uzņēmuma lapa, un uzlabot tās pamanāmību. Pēc būtības līdzīga programma ir Moz Pro, kas palīdz analizēt lapas redzamību meklētājdzinējos, sociālo tīklu ierakstu panākumus, zīmola atpazīstamību tīmeklī un salīdzināt rezultātus ar tiešo konkurentu panākumiem. Visaptverošās programmas lētākā paka maksā ap 90 eiro mēnesī. Mazākajiem uzņēmumiem pa kabatai būs W3Optimizer par deviņiem eiro mēnesī, kas analizē atslēgas vārdu panākumus apmeklētāju plūsmas piesaistīšanā un izpēta, kādus vārdus izmanto desmit niknākie konkurenti.
Ar uzņēmuma mājaslapas izveidošanu vien nepietiek, ja par globālā tīmekļa apmeklētāju uzmanību jāsacenšas ar desmitiem un pat simtiem līdzīga profila uzņēmumu 31
N UMU R A T Ē M A
TOP 15
LATVIJAS LIELĀKIE EKSPORTĒTĀJI VAI ESAT DZIRDĒJUŠI PAR UZŅĒMUMIEM OUREA, AKSELSS, DANFORT? IZRĀDĀS, LIELĀKIE LATVIJAS EKSPORTĒTĀJI NEPAVISAM NAV TIE, PAR KURIEM ZINA VAI KATRS LATVIETIS — OFICIĀLAJOS STATISTIKAS LĪDEROS NEATRADĪSIT NE SLAVENO OLAINFARM, NE GRINDEKS, TOTIES TAJĀ IR LIELVEIKALU ĶĒDE RIMI, DEGVIELAS TIRGOTĀJS NESTE UN JAU MINĒTĀS MAZ DZIRDĒTĀS KOMPĀNIJAS. KĀ TAS IESPĒJAMS?
TEKSTS SERGEJS PAVLOVS
39
N UMU R A T Ē M A
2014
1 904 023 351 EIRO
KOPĒJAIS 15 LĪDERU EKSPORTA APGROZĪJUMS
10 248 600 000 EIRO KOPĒJĀ PREČU EKSPORTA VĒRTĪBA DATI: STATISTIKAS PĀRVALDE, LATVIJAS BANKA
40
1
SIA RIMI LATVIA 74O MILJONI EIRO Uzņēmuma apgrozījums pēdējo piecu gadu laikā pieaudzis no 557 līdz 740 miljoniem eiro, peļņa — no astoņiem līdz 24 miljoniem eiro. Darbinieku skaits: 5300. Pilnībā pieder zviedru kompānijai Rimi Baltic AB. Vēl pirms dažiem gadiem tirdzniecības ķēde Rimi Latvia atradās lielāko eksportētāju saraksta trešajā desmitniekā, taču 2014.gada rādītāji
ļāvuši to ierindot jau 15 izcilnieku skaitā. Protams, šis eksports rodas, pateicoties loģistikas pakalpojumiem. Proti, tieši Latvijā atrodas Rimi centrālās visas Baltijas noliktavas, no kurienes produkciju tālāk piegādā Lietuvai un Igaunijai. «Tas arī veido Centrālās statistikas pārvaldes datos uzrādītos Rimi Latvia eksporta apjomus. Tā kā Rimi veikalu tīkls Lietuvā
un Igaunijā paplašinās, pieaug arī eksporta apjomi no Latvijas šīm kaimiņvalstīm,» komentē Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais. Cik un kāda produkcija pērn ir piegādāta Lietuvai un Igaunijai, kompānija nevēlējās atklāt, taču gada pārskatā redzams, ka saistītajām struktūrām pērn pārdota produkcija par 84 miljoniem eiro.
FOTO RIMI, LETA UN AFP/LETA
I
zmantojot Centrālās statistikas pārvaldes informāciju, Ir Nauda izanalizēja, kas 2014.gadā Latvijā bijuši lielākie preču eksportētāji un kā viņi šajās līderpozīcijās nonākuši. Secinājums — no eksporta līderiem tikai pieci uzņēmumi pilnā mērā saucami par vietējiem ražotājiem. Vairākums savu apgrozījumu un līdz ar to Latvijas eksporta statistiku «uzpumpē», pateicoties noliktavām, kurās preces tiek ievestas no ārzemēm un atkal nogādātas pāri robežām, atstājot Latvijā nodokļus un darbavietas. Eiropas līmenī tas ir gana ierasti, ka reeksports veido būtisku daļu kopējā eksporta apjomā, pēdējos gados Latvijā šis īpatsvars bijis aptuveni 27—29% apjomā. 15 līderu kopējais eksporta apjoms 2014.gadā sasniedza gandrīz divus miljardus eiro — tātad šajā eksporta rekordistu sarakstā redzama piektā daļa no visas Latvijas preču eksporta vērtības! Tiesa, statistiķi nepublisko katra konkrētā uzņēmuma eksporta apjomu, tāpēc mūsu TOP 15 ir sarindots pēc uzņēmumu kopējā apgrozījuma rādītājiem. l
P ORT R ETS
TEKSTS PAULS RAUDSEPS | FOTO GATIS GIERTS, F64
ALGAS AUGS
LATVIJAS FINIERIS IR UZŅĒMUMS, KURA SEKMES BALSTĪTAS ILGTERMIŅA REDZĒJUMĀ. SARUNĀ AR TĀ PADOMES PRIEKŠSĒDĒTĀJU ULDI BIĶI APSPRIEŽAM GAN UZŅĒMUMA UN NOZARES, GAN VALSTS ATTĪSTĪBU UN ARĪ TO, KĀPĒC LATVIJAS FINIERIS UZŅEMAS ATBILDĪBU PAZIŅOT, KA IR GATAVS AUDZĒT ALGAS
L
abs koks aug lēni, bet pamatīgi. To pašu varētu teikt par Latvijas finieri, kurš ir ne tikai viens no Latvijas kokrūpniecības, bet arī valsts rūpniecības un eksporta flagmaņiem. Uzņēmums izveidots 1992.gadā, apvienojot trīs privatizējamas saplākšņa rūpnīcas. Par spīti priekšstatam, ka tajā laikā Latvijas rūpniecība tikusi «iznīcināta», Latvijas finieris nostiprinājies kā pasaules līmeņa spēlētājs bērza finiera ražošanā. Tā produkti atrodami arī tādās pārsteidzošās vietās kā rokzvaigžņu skatuves vai sašķidrinātās dabasgāzes tankkuģi. Uzņēmums eksportē 95% no savas pamatprodukcijas uz aptuveni 60 valstīm, tā gada apgrozījums tuvojas 200 miljoniem eiro, kas to padara par Latvijas lielāko ražojošo uzņēmumu. Turklāt tas izplešas kaimiņvalstīs. Jau vairākus gadus tam pieder ražotne Lietuvā. Patlaban tiek paplašināta rūpnīca Igaunijā, un 2013.gadā tika nopirkta saplākšņa ražotne Somijā. Neapšaubāmi viena no Latvijas finiera veiksmes atslēgām ir bijusi ilgtermiņa domāšana. Varbūt tas nav pārsteidzoši nozarē, kurai izejvielas radīšana prasa nevis dienas vai mēnešus, bet daudzas desmitgades, tomēr arī mežsaimniecībā un kokrūpniecībā ir bijuši pietiekami daudz viendienīšu, kas strādā tikai ātrai peļņai. Savukārt Latvijas finieris veido plānus daudzus gadus uz priekšu un nopietni domā arī par attiecībām ar saviem divarpus tūkstošiem darbinieku. Latvijā nav daudz tādu privāto uzņēmumu, kuri apzināti veido attiecības ar arodbiedrībām un publiski paziņo par saviem ilgtermiņa plāniem algu paaugstināšanai — kā lasāms Latvijas finiera mājaslapā, «lai atalgojums būtu konkurētspējīgs ziemeļvalstu reģionā, uzņēmuma tuvā-
48
ko gadu mērķis ir palielināt darba samaksu vidēji par 7% gadā». Novembra sākumā Ir Nauda devās līdzi Latvijas finiera padomes priekšsēdētājam Uldim Biķim izbraukumā uz koncernā ietilpstošo SIA Verems pie Rēzeknes, kas ir viens no lielākajiem darba devējiem reģionā. Tur iepazinām visu saplākšņa ražošanas ciklu — saruna vairs nav abstrakta, ja redzētas lielās iekārtas, kurās no smagiem bērzu baļķiem lobnaži atritina plānu finierlenti, vai sajusta iesaldenā žūstošas koksnes smarža, kas netveramā veidā atgādina maiznīcas silto aromātu. Tomēr šī saruna nebūs par tehnoloģiskiem procesiem, bet gan par domāšanas veidu, no kura ikviens Latvijas uzņēmējs var mācīties. Kādi, jūsuprāt, ir galvenie nākotnes attīstības izaicinājumi?
Ja runā par uzņēmumu, tā ir investīciju apgūšana. Latvijas finieris 2014.gadā sāka septiņu gadu investīciju ciklu 281 miljona eiro vērtībā. Mums veiksmīgi tas jārealizē, jo tā radīsies iespēja gan augt apjomos un preču produkcijas apgrozījumā, gan arī fiziski kubikmetros, sarežģītībā, jaunu produktu izstrādē, kā arī būs iespēja augt ģeogrāfiski. Valsts attīstība ir lielāka diskusija par to, kas ir svarīgs sabiedrībai. Šobrīd, lai realizētu valsts funkcijas, ir pilnīgi skaidrs, ka jāpaceļ efektīvā nodokļu likme.
«Ja koksni pakļauj lielam spiedienam, tā veido citu struktūru un cietību, koks kļūst smagāks par akmeni»
Uldis Biķis: «Mēs saplākšņa nozarē Eiropas tirgū veidojam apmēram 12—14%. (..) Līderība liek domāt par to, kas būs pēc septiņiem, 10 vai 20 gadiem»
49
TEKSTS AIVARS KĻAVIS | FOTO EDMUNDS BRENCIS, F64
Eglīšu evolūcija ZIEMASSVĒTKU EGLĪTE IR VIENS NO UNIKĀLĀKAJIEM PRODUKTIEM PASAULĒ. TO AUDZĒ JEB FAKTISKI RAŽO GANDRĪZ DESMIT GADUS, LAI PĀRDOTU TIKAI VIENU MĒNESI GADĀ. KAS TAD PAŠLAIK SLĒPJAS AIZ ŠĪM EGLĪTĒM LATVIJĀ? BIZNESS UN NAUDA VAI PROBLĒMAS UN VILŠANĀS?
* Egļu cenas Kokaudzētavā Baltezers. Cena atkarīga no kociņa augstuma. Atkarībā no sezonas un pieprasījuma pieejamas 20—45% atlaides
54
Parastā Serbijas egle. 7,50 eiro
Parastā egle Barry. 21—28 eiro
Asā egle Eddit. 15 eiro
Kanādas egle Conica. 7—30 eiro
Idejas. Pieredze. Padomi Parastā egle Evergold. 12 eiro
Serbijas egle Nana. 15 eiro
Asā egle bezšķirnes. 8—65 eiro
Parastā egle Ohlendorffii. 9—35 eiro
Kanādas egle. 9 eiro
Asā egle Hoopsi. 20 eiro
55
TEKSTS DACE SKREIJA
NAUDA SEIFĀ?
R
unājot par uzkrājumiem, vispirms prātā nāk privātpersonas, taču patiesībā uzkrājumi ir aktuāla tēma arī biznesā. Protams, neviens uzņēmums bezmērķīgi netur naudu atvilktnē — tie ir līdzekļi, kuri ar laiku būs nepieciešami kāda jauna projekta finansēšanai, kredīta atmaksai vai citam konkrēti zināmam mērķim. Kompāniju likviditāte jeb spēja jebkurā laikā dzēst savas īstermiņa saistības Latvijā pēdējos gados ir uzlabojusies, taču realitātē tā raksturo tikai lielāku stabilitāti uzņēmumos, nevis pāri paliekošus finanšu līdzekļus. Protams, var ar smaidu palūkoties uz stratosfēru, piemēram, kompānijas Apple, kuru dēvē par pārkapitalizētāko uzņēmumu korporatīvajā vēsturē, brīvo līdzekļu apjoms 2015.gada jūnijā sasniedza 165 miljardus ASV dolāru. IT giganta problēma ir neskaidrība, ko darīt ar šo naudu. Kaut mums būtu viņu problēmas! Latvijā uzņēmumiem problēmas ir pavisam citas. Kā samērā jaunai un mazai tirgus ekonomikai ne iedzīvotājiem, ne uzņēmumiem kopumā nav bijis laika un iespēju uzkrāt ievērojamu kapitālu — ar dažiem veiksmīgiem un nekaunīgiem izņēmumiem. Latvijā biznesa īpašnieku sastāvs ir samērā viendabīgs, reti ir sastopami uzņēmumi ar plašu īpašnieku loku, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc uzkrājumi uzņēmumos nav tik izplatīti. Jo bieži vien īpašnieki peļņu sadala savā starpā un tad jau kā privātpersonas rīkojas ar naudu, tajā skaitā veido savus individuālos uzkrājumus.
Mazie un vidējie uzņēmumi virzās uz lielāku stabilitāti. Taču šī stabilitāte vienlaikus nozīmē arī to, ka biznesa vadītāji kļūst piesardzīgāki jaunu investīciju veikšanā 66
«Uzņēmējiem būtiskākais apsvērums, kā izmantot brīvos līdzekļus, ir atbilde uz jautājumu — kā tas palīdzēs sasniegt definētos biznesa mērķus,» uzskata programmatūras izstrādes uzņēmuma DPA direktors Gatis Ošs. Lai nodrošinātu izaugsmi, jāveic ieguldījumi stratēģiski svarīgajos projektos, mazāk domājot par vērtspapīriem vai obligācijām. Turklāt tieši šobrīd nav labākā situācija, lai runātu par uzkrājumiem, jo depozītu un citu zema riska ieguldījumu procentu likmes ir ļoti zemas. Vienlaikus labā ziņa — uzņēmumi savus investīciju projektus var balstīt uz lēti aizņemtu naudu, komisijās un procentos maksājot mazāk. Tieši attīstības projekti ir svarīgākie, lai uzņēmumi spētu izrauties no vietējā tirgus žņauVIEDOKLIS. KĀ ZEĶĒ giem. Tomēr nekas nav stabilāks par cikliskumu, tajā skaitā ekonomikā, tāpēc ir labi būt gatavam un informētam par iespējām, pirms pie mūsu durvīm ir pieklauvējusi nākamā krīze, kad uzkrājumi būs svarīgs atspaids. NAUDAS IR VAIRĀK
Nav noslēpums, ka daudzi Latvijas uzņēmumi pārsvarā dzīvo uz parāda un savus maksājumus sedz ar debitoru naudu — tātad daudziem nemaz nav līdzekļu, kurus ieguldīt uz ilgākiem termiņiem. Pat tāds liels, veiksmīgs un eksportspējīgs uzņēmums kā Olainfarm investīciju projektiem lielākoties izmanto aizņemtus līdzekļus, ko nodrošina uzņēmuma lielā kredītspējas rezerve.
Sandra Smiltniece, Marsh kredītrisku apdrošināšanas vadītāja Uzņēmumu bilances parāda — populārākais brīvo līdzekļu izvietošanas veids Latvijā ir nauda kontā.
FOTO SHUTTERSTOCK UN NO PRIVĀTAJIEM ARHĪVIEM
LATVIJĀ UZŅĒMUMIEM BRĪVO NAUDAS LĪDZEKĻU KĻŪST VAIRĀK, TĀPĒC AKTUĀLĀKS KĻŪST JAUTĀJUMS — KĀDAS IR LABĀKĀS IESPĒJAS AR TIEM PELNĪT? UZKRĀT, IEGULDĪT FINANŠU INSTRUMENTOS VAI LABĀK TOMĒR PIETAUPĪT NEBALTAI DIENAI VAI CERĪGAM NĀKOTNES PROJEKTAM?
Pelnīt. Krāt. Tērēt
67
STIL S
Gaismeklis PH50, dizains — Poul Henningsen, ražotājs — Louis Poulsen, 752 €, Inspira.lv
Gaismeklis MCL 40 Phoenix, dizains — Andrew&Amanda Hills, ražotājs — Porta Nova, 18 682 €, Krassky.lv
Gaismeklis Agnes, dizains — Lindsey Adelman, ražotājs — Roll&Hill, 9750 €, Krassky.lv
TEKSTS UN STILS IEVA ZĪBĀRTE
BRŪKLENES SNIEGĀ LATVIJAS KAROGS, KARSTS DZĒRIENS AR AROMĀTISKĀM VIRCĒM UN VIZUĻOJOŠI GAISMEKĻI — GADA NOGALES KRĀSA UN MIRDZUMS IR IZAICINOŠI SVINĪGS Sietspiedes grafika Atkārto alfabētu. Dizains — Reinis Pētersons. Producents — Miesai, 59,90 € (bez rāmja), Miesai.com
Vilnas un zīda paklājs Space 1, dizains un ražotājs — Jan Kath, 2,5x3 m, 17 500 €, Krassky.lv
Atpūtas krēsls Cloud, dizains — Lucha Nichetto, ražotājs — &tradition, 2399 €, Modernists.lv
Sieviešu kleita The Redhood no I'M Your Shirt 2015.gada rudens/ziemas kolekcijas, 280 €, Imyourshirt.com Vīriešu krekls The Penguin no I'M Your Shirt 2015.gada rudens/ziemas kolekcijas, 140 €, Imyourshirt.com
78
Acne Studios ādas aploksne Larimar, 190 €, Acnestudios.com
K U R P D OTIE S?
KO DARĪT KOPĀ AR BIZNESA VIESIEM KO DARĪT KOPĀ? KONCERTS. TRĪS OSOKINI UN OPERA 4.janvārī
KUR PAĒST?
Krāšņs Jaungada koncerts, kurā spēlēs trīs spožās pianistu dinastijas pārstāvji — tēvs, profesors Sergejs Osokins un viņa talantīgie dēli, starptautisku konkursu laureāti Andrejs un Georgijs Osokini. Skanēs Šopēna, Šūmaņa, Lista mūzika, slavenāko operu parafrāzes un fantāzijas, kā arī baletmūzikas šedevru transkripcija. Latvijas Nacionālā opera un balets. Opera.lv
TEKSTS IEVA KALĒJA FOTO KOLEKCIONĀRS, LETA UN PUBLICITĀTES FOTO
KOLEKCIONĀRS Blaumaņa ielā 7 Kafejnīcas un restorāni, kur savienojas stils un neuzbāzība, ir gluži kā mazā melnā vakarkleita sievietes garderobē — vienkāršas, elegantas un piemērotas visām dzīves situācijām. Rīgas biroju un darba dzīves sirdī, Blaumaņa ielā, nesen atvērtais restorāns Kolekcionārs arī labi piestāvēs maltītei ar biznesa viesi neatkarīgi no pulksteņa stundas vai laikapstākļiem. Jaunā restorāna interjerā apvienoti modernie melnbaltie toņi ar aizgājušo laiku melanholisko noskaņu (dienas piedāvājums piecas reizes nedēļā tiek drukāts ar rakstāmmašīnu), bet plauktos apskatāmi Latvijas dizaineru darbi. Ēdienkarte ir drukāta kā avīze, piedāvājuma aprakstu papildina fotogrāfijas un dzejoļi. Arī ēdienu piedāvājums apvieno klasisko un mūsdienīgo. No zupām un salātiem ir atrodama gan meža sēņu krēmzupa (5 €) un lapu salāti ar svilinātu kazas sieru (4,50 €), gan arī jūras velšu kokospiena zupa (4,50 €) un — kā tad bez tiem! — Cēzara vārdā nosauktie salāti (7,50 €). Ir Nauda šoreiz izvēlējās rukolas salātus (5,90 €) ar ceptu kamambēra sieru, zemenēm un mandeļu skaidiņām. Salāti aveņu etiķa mērcē tika pasniegti elegantā melnā māla bļodā. No tās dienas piedāvājuma pasūtījām karsto baklažānu, tomātu, mocarellas uzkodu ar rukolu un bazilika pesto (3,50 €) — labu, klasisku itāļu garšu kombinācija. Pamatēdienā no dienas piedāvājuma izvēlējāmies veģetāro iespēju — kartupeļu un rukolas biezeni ar parmezana sieru un grauzdētām mandeļu skaidiņām (5 €). Tajā labi «saspēlējās» lapu svaigums, siera sāļums un mandeļu kraukšķi. Tiem, kurus interesē gaļa un zivis, dienas piedāvājumā bija arī mencas fileja (5 €). Pastāvīgajā ēdienkartē tika piedāvātas zivis no Ķeguma zemnieku saimniecības Tome — store ar ziedkāpostu biezeni (16 eiro) un forele ar lēcu un puravu sautējumu (13 €). No gaļas ēdieniem — pīles krūtiņa ar meža sēņu risoto (17 €) un liellopa steiks no bioloģiskās saimniecības (19 €). Pusdienu noslēgumā — melna kafija ar desertu. Izvēlējāmies Kolekcionāra pašu gatavoto saldējumu (5,50 €) — plūmju, vaniļas un kafijas bumbiņas, taču nevarējām atturēties arī no smiltsērkšķu siera kūkas (5,50 €). Tas bija pārsteidzoši labs noslēgums elegantai maltītei. Promejot apjautājāmies, cik bieži mainās ēdienkarte, un mūsu apkalpotājs nopietni atbildēja, ka nākamā iznākšot pēc pāris mēnešiem. Būs vien jānāk atpakaļ, lai apskatītu, kas sagatavots nākamajā laikraksta numurā. l
IZSTĀDE. NIKOLAJS RĒRIHS UN LATVIJA Līdz 31.janvārim
Nikolaja Rēriha (1874—1947) dzīve bija saistīta ar dažadām valstīm — Krieviju, ASV, Indiju u.c. Īpaša vieta mākslinieka biogrāfijā ir Latvijai. Izstāde parāda mākslinieka saikni ar viņa senču zemi. Kopā ar Rēriha radošo mantojumu ir izstādītas arī Latvijas mākslinieku gleznas un grafikas darbi. Mākslas muzejs Rīgas Birža. Rigasbirza.lv
KONCERTS. AKUSTISKO ĢITĀRU TRIO — AIVARS HERMANIS, KASPARS ZEMĪTIS, MĀRCIS AUZIŅŠ 20.decembrī, 10. un 27.janvārī
Lai arī trio dalībnieki ir pieprasīti mākslinieki un regulāri muzicē dažādos muzikālos projektos, trio aizvien rod iespēju dažas reizes gadā apvienoties kopējā muzicēšanas priekā. Trio atskaņos populāru autoru, arī pašu kompozīcijas savos aranžējumos. Mūzikas nams Daile. Dailesnams.lv
KONCERTS. IĻĢI. SAULE GRIEŽAS. SPĒLĒJU 28. un 29.decembrī
Ziemas saulgriežu dziesmu koncertprogramma, ko grupa spēlē tikai reizi gadā. Skanēs arī pazīstamākās grupas melodijas un fragmenti no rokoperas Spēlēju, dancoju. Solistes — Zane Šmite, Irīna Rebhūna. Valmieras Drāmas teātris. Vdt.lv, Ilgi.lv
79