Aprīlis/maijs, 2017 (Nr. 30) 3,99 €
KĀ NESALAIST DĒLĪ IT PASŪTĪJUMUS KUR IEGULDĪT, JA 0% JŪS NEAPMIERINA ORIĢINĀLI! APĢĒRBS AR PIESKĀRIENU VAI PROGRESĪVI NODOKĻI PALIELINA NĀCIJAS LAIMI
NEPADARĀMI DARBI? TĀ ARĪ JĀBŪT!
«Kas mani aizrauj? To, ko es radu, pēc dažām minūtēm lieto jau visā pasaulē»
9 772255 928002
ISSN 2255-9280
Infogram līdzdibinātāja Alise Semjonova uzmirdz Forbes Eiropas jauno uzņēmēju topā 30 zem 30
04
VIŅA MAINA PASAULI
Aprīlis/maijs, 2017 (Nr. 30) 3,99 €
KĀ NESALAIST DĒLĪ IT PASŪTĪJUMUS KUR IEGULDĪT, JA 0% JŪS NEAPMIERINA ORIĢINĀLI! APĢĒRBS AR PIESKĀRIENU VAI PROGRESĪVI NODOKĻI PALIELINA NĀCIJAS LAIMI
NEPADARĀMI DARBI? TĀ ARĪ JĀBŪT!
«Kas mani aizrauj? To, ko es radu, pēc dažām minūtēm lieto jau visā pasaulē»
ISSN 2255-9280
9 772255 928002
Infogram līdzdibinātāja Alise Semjonova uzmirdz Forbes Eiropas jauno uzņēmēju topā 30 zem 30
04
VIŅA MAINA PASAULI UZ VĀKA ALISE SEMJONOVA FOTO GATIS GIERTS, PICTURE AGENCY
«Bāls programmētājs — ar to daudziem asociējas IT nozare. Es zinu, ka tā nav.» 46. lpp. «Dzeltenās peonijas izpērk pat par 40 eiro gabalā,» stāsta Blīdenes stādaudzētavas vadītājs Rinalds Rullis. Kāds ir stādu bizness Latvijā? 52. lpp.
AKTUĀLI
INSTRUMENTI
8 Aiz kadra. Kā tehnoloģijas ļauj ātrāk saskaitīt vēlēšanu rezultātus
32 Rīki. Vai darba datoru var pilnībā aprīkot ar bezmaksas programmatūru
14 Jauns bizness. Apģērbs, kas palīdz ražot laimes hormonu
39 Numura tēma. Ūdenskritums. Bet varbūt «stafete»? Kā nesalaist dēlī IT pasūtījumus
20 Viedoklis. Ekonomists Pēteris Strautiņš par nodokļu progresivitāti 24 Pasaule. Amerikas bišu bizness briesmās!
46 Personība biznesā. Infogram līdzdibinātāja Alise Semjonova Forbes Eiropas jauno uzņēmēju topā
LABS BIZNESS 58 Etiķete. Biznesa pusdienas nav tikai otrs nosaukums restorānu pusdienu piedāvājumam 60 Psiholoģija. Kā nenoslīkt nepadarāmos darbos 62 Tumša bilde. Ko Finanšu ministrija jums nestāsta par nodokļiem
NAUDAS IDEJAS 64 Naudas iespējas. Kur investēt, ja 0% jūs neapmierina 70 Intervija. Uzņēmējs Bobs Tinkers par trīs seriālu varoņiem, kas raksturo biznesa vadītāju 76 Tērēšana. Arī mājokļu izvēli un tirgu ietekmē jaunā dalīšanās ekonomika un dzīve bez mantām
Izdevējs: a/s Cits medijs. Reģistrācijas apliecība: nr.000740195. Iespiests Poligrāfijas grupā Mūkusala. Redaktors: Pauls Raudseps. Tehniskie redaktori: Māris Diņģelis un Jānis Kulmanis. Redakcijas tālrunis: 67281588. Reklāmas tālrunis: 67281590. Adrese: Bruņinieku iela 16, K-2, Rīga, LV-1001. E-pasts: irnauda@irir.lv, abonesana@irir.lv. Citējot atsauce obligāta. Pārpublicēšanai jāsaņem rakstiska redakcijas atļauja. ABONĒ WWW.IRNAUDA.LV, LATVIJAS PASTĀ VAI ZVANI 67281588
www.facebook.com/irnauda
www.twitter.com/irnauda
3
NO R EDA KCIJA S
SVEIKA UN SVEIKS!
P
avasaris ir gadalaiks — startup. Aprīlis un maijs ir mēne ši ar jaunuzņēmumu garu — visur daba ar pirmatnēju entuziasmu laužas ārā no ziemas miega, un daudzie pumpuri ar spēcīgu apņēmību tic, ka var iz augt līdz pašām debesīm. Tāds pavasarīgi uzņēmīgs gars caurstrāvo arī šo Ir Nauda numuru, kurš pats ierauga dienasgaismu tieši aprīlī. Infogram ar saviem 2,8 miljo niem lietotāju 170 pasaules valstīs jau sen vairs nav mazs jaunuzņēmums, kas cīnās par vietu zem saules, tomēr tā līdzdibinātāja Alise Semjonova vēl aizvien ir entuziasma pilna, jo to, «ko es radu vakarā un kas ir palaists pub liski no rīta, pēc dažām minūtēm lie to jau visā pasaulē». Ne velti amerikā ņu biznesa žurnāls Forbes viņu šogad iekļāvis Eiropas jauno uzņēmēju topā 30 under 30. Kā stāsta veiksmīgais ASV uz ņēmējs Bobs Tinkers, kura dibinātā mobilo ierīču drošības un pārvaldī bas uzņēmuma MobileIron klientu vidū ir vairāk nekā 500 pasaules lie lāko kompāniju, «ja reiz tev pielipis uzņēmēja bacilis, no tā nekad vairs netiec vaļā». «Degsme radīt kaut ko
«no nekā» ir ļoti saistoša sajūta.» Ta ču savā karjerā viņš ir arī piedzīvojis dažu labu neveiksmi un tāpēc var pastāstīt, kā vislabāk kopt biznesa ideju, lai tā izaugtu par sekmīgu uz ņēmumu. Tiešā, nevis pārnestā nozīmē par biznesu pavasarī un pavasari bizne sā zina stāstīt stādu tirgotāji, kam nevis rudenī, bet ap Lieldienām sā kas pļaujas laiks. Tāpat kā jebkurā uzņēmējdarbības virzienā, arī koku, krūmu un puķu rūpalā ir svarīgs ne tikai produkts, bet arī tā pārdošana. Tomēr Stādu audzētāju biedrības da lībnieki prot ne tikai potēt un mēs lot, bet arī stāstīt un pārliecināt, un viņu apgrozījums pēdējos trīs četrus gadus piebriest par saviem 10% ik gadu. Pieprasījums ir tik liels, ka reiz Siguldā stādu parādes laikā banko mātos pat izbeigusies nauda. Nozare aug griezdamās! Novēlu mums visiem smelties no šiem stāstiem saulainu iedves mu, kas ļaus arī mūsu biznesa dēs tiem ātri uzplaukt, kārtīgi nogata voties un īstajā laikā nest bagātīgu ražu! l PAULS RAUDSEPS, VIESREDAKTORS
Valmiermuižas alus plāno ieguldīt pusmiljonu eiro Alus darbnīcas izveidē, kurā brūvēs ekskluzīvu alu mazās partijās. Valdes loceklis Aigars Ruņģis teic, ka tas būšot pielīdzināms alus ateljē, jo jaunas un ekskluzīvas garšas tiks radītas pēc individuāla pasūtījuma.
4
Nacionālā aviokompānija airBaltic sāks iekšzemes lidojumus no Rīgas uz Liepāju. Lidojumi notiks trīs reizes nedēļā, bet lētākā aviobiļete maksās 15 eiro. Pirmais lidojums — 16. maijā.
No 13. līdz 14. maijam Rīgā notiks Lattelecom Rīgas maratons. Pērn tas pulcēja 33 tūkstošus dalībnieku no 65 pasaules valstīm.
Latvijas ēdieni mēģina iekarot Japānu! Maizes ceptuve Lāči, dzirkstošo bērzu sulu dzērienu ražotājs Birzī, konditoreja Kārumu fabrika un citi uzņēmumi piedalījušies lielākajā pārtikas izstādē Āzijā — FoodexJapan 2018.
FOTO PICTURE AGENCY UN UZŅĒMUMU FOTO
SEKOJAM LĪDZI
A IZ K A DR A
Uzņēmējs Renārs Kadžulis demonstrē iekārtu, kura minūtē spēj ieskenēt 140 biļetenu
8
A IZ K A DR A
TEKSTS ZANE MAČE | FOTO EDMUNDS BRENCIS, PICTURE AGENCY
ĀTRSKAITĪŠANA 20 STUNDU — APTUVENI TIK ILGU LAIKU AGRĀK PRASĪJA BALSU SASKAITĪŠANA VIDĒJI LIELĀ VĒLĒŠANU IECIRKNĪ. TAGAD AR TEHNISKĀS «REDZES» JEB ĪPAŠAS PROGRAMMATŪRAS PALĪDZĪBU DARBU VAR PAVEIKT PIECREIZ ĀTRĀK. PIRMS TUVĒJĀM PAŠVALDĪBU VĒLĒŠANĀM IR NAUDA DEVĀS LŪKOT, KĀ STRĀDĀ MODERNIE BALSU SKAITĪTĀJI
U
zņēmuma Soaar projektu va dītājs Renārs Kadžulis kopā ar kolēģi Leonardu Survilo 2006. gadā nodibināja uzņēmumu, saskatot nākotnes potenciā lu tehniskajai redzei, kā viņu darbī bas sfēru dēvē profesionāļi. Kadžulis skaidro, kā strādā šī atpazīšanas teh noloģija — cilvēka redzes īpašības tiek pārvērstas algoritmā, lai programma atpazītu un apstrādātu datus. Tas bū tiski atvieglo cilvēku darbu dažādās jo mās, un vēlēšanu biļetenu skaitīšana ir tikai viena no tām. Piemēram, Valsts ieņēmumu die nestam uzņēmums izstrādājis aizdo mīgo čeku nolasīšanas sistēmu, Valsts zemes dienestam — dokumentu atpa zīšanas programmu. Dienestā ir ap 130 dokumentu veidu, un speciālā sistēma spēj saprast, vai konkrētais dokuments ir robežplāns, līgums vai cits, un veic vajadzīgās darbības. Ar Rīgas satiksmi
tapis pilotprojekts, kas vienkāršo soda kvīšu izrakstīšanu. Izstrādāta prog ramma ļauj ar mobilo telefonu noiet garām automašīnu rindām un pēc to reģistrācijas numura uzzināt, kurš nav samaksājis par stāvēšanu, izrakstīt soda kvīti, to noskenēt un informāciju par pārkāpēju nosūtīt serverim. KAMĒR SAKRĪT!
Gadu pēc uzņēmuma dibināšanas tā vadītājiem radās ideja uzrunāt Centrā lo vēlēšanu komisiju (CVK), saskatot tajā potenciālo klientu. CVK raizes sagādāja ilgais vēlēšanu rezultātu ap kopošanas laiks, jo cilvēki to dara ar rokām, un vēlēšanu iznākums jāgaida pat vairākas dienas — biļeteni, kurus pēc saskaitīšanas saliek melnos, ap zīmogotos maisos, šaubu gadījumā ir manuāli jāpārskaita, pieaicinot ie cirkņa komisiju, novērotājus, un tas atkal prasa laiku.
Programma ir iemācīta atpazīt cilvēku izdarītās atzīmes biļetenos. Uzņēmējs redzējis visu ko — plusiņam domātajā vietā vēlētāji mēdz iezīmēt sirsniņas, sniegpārsliņas, pareizticīgo krustus vai vienkārši ievilkt ķeksīšus
9
JAU NS BIZNE S S
TEKSTS IEVA PUĶE | FOTO GATIS GIERTS, PICTURE AGENCY, UN PUBLICITĀTES MATERIĀLI
RAŽOT GLĀSTU MUŠPAPĪRU APĢĒRBS AR PIESKĀRIENU ATVERĪTĒM LAIMĪGIEM PĀRIEM — EKONOMISTES ANNAS ANDERSONES IDEJA VAR LIKTIES PROVOKATĪVA. BET JAUNĀ DIZAINERE MONTA KAIRĒNA TAI NO SIRDS NOTICĒJA. UN TAGAD NOTIC ARĪ PASŪTĪTĀJI
E
rudīta profesionāle, kura nebaidās riskēt. Īsā laikā paveikusi tik daudz! Pēc Rīgas Ekonomikas augstskolas beigšanas Anna Andersone strādāja reklāmā un mārketin gā, tad kopā ar Sandiju Ruļuku izveidoja grafiskā dizaina studiju. Pirms septiņiem gadiem, kad tikko bija piedzimusi vecākā meita Karlīna, viņa stāvēja arī pie žurnāla Ir šūpuļa mārketinga un pārdošanas direktores amatā. Bet, gaidot jau nāko meitu Elīzu, kam tagad ir pieci gadi, atkal klāt bijis cīņubiedrs Sandijs — jātaisa vēl viens start-up! Un viņi radīja Froont — rīku profesionā liem web dizaineriem. Paralēli, pieaicinot arī Māri Daģi, vēl atvēra Rīgā populāro koprades telpu The Mill jauniem dizaineriem un programmētājiem. «Divi bērni, start-up un koprades telpa gan sa nāca mazliet par daudz, vienā brīdī aizgāju prom no visa,» Anna necenšas uzturēt supersievietes tēlu. «Bija pārdomu laiks. Tāpat kā daudziem, to parasti izsauc kaut kādi notikumi. Diezgan no pietni saslimu, ilgi nevarēju izveseļoties. Domāju, ko darīt tālāk.» KĀ OKSITOCĪNA FABRIKA
Slimojot Anna izlasīja Hārvarda Universitātes Medicīnas skolas pētījumu (The Grant Study) par to, kas nodrošina laimīgu dzīvi. 75 gadus akadēmiķi sekoja vairāku simtu vīriešu gaitām, sīki doku mentējot it visu: vai viņi apprecējās, vai viņiem ir bērni, ar ko viņi slimoja, cik daudz pelnīja, vai lietoja alkoholu, Anna pārstāsta pētījuma meto di. Tika veikts rezumējums, kuri no faktoriem
14
nodrošinājuši šiem cilvēkiem labāku, laimīgā ku dzīvi. Un — cik vienkārši! — galvenā dzīves kvalitātes mēraukla izrādījusies… attiecības ar tuvākajiem cilvēkiem. Tie, kas prot veidot siltas, sirsnīgas attiecības, dzīvē bijuši ne tikai veselīgāki un laimīgāki, bet arī profesionāli veiksmīgāki un pelnošāki. «Mums īstenībā neviens nemāca, kā veidot attiecības. Ar vīru esam kopā 15 gadus, ir bijis dažādi… Kā uzturēt attiecības ilgtermiņā, kā tikt «atpakaļ», ja ir bijis kāds grūtāks posms?» Anna re toriski jautā. «Turpināju pētīt literatūru un atklā ju teoriju par pieskārienu. Ilgtermiņa attiecībās ir divi hormoni, kas nodrošina pieķeršanās sajūtu. Viens ir vazopresīns, kas izdalās seksa laikā, otrs — oksitocīns, kas izdalās citās aktivitātēs: kopā sportojot, smejoties, arī pieskaroties otram. Sa skaroties ādai ar ādu, tas izdalās intensīvāk. Bet mūsu platuma grādos mēs visu dienu taču esam apģērbti! Un vakarā, nonākot gultā, ir tāds besis, ka negribas otram pieskarties. Tā man radās ideja par pieskārienu apģērbu, kurā var ielaist roku un, pieskaroties otram, ražot oksitocīnu.»
ANNA ANDERSONE (35)
Dizaina studijas HungryLab līdzdibinātāja, zīmola Be-with dibinātāja
MONTA KAIRĒNA (23)
Studente London College of Fashion, zīmola Be-with līdzdibinātāja
«Saskaroties ādai ar ādu, [hormons] izdalās intensīvāk. Bet mūsu platuma grādos mēs visu dienu taču esam apģērbti! (..) Tā man radās ideja par pieskārienu apģērbu, kurā var ielaist roku un, pieskaroties otram, ražot oksitocīnu»
JAU NS BIZNE S S
Anna Andersone (pa kreisi) un Monta Kairēna
15
BIZNE S S PA SAU L Ē
TEKSTS STEFĀNIJA STROMA © THE NEW YORK TIMES NEWS SERVICE
BIŠU KRĪZE
AMERIKĀŅU BIŠU LIELRAŽOTĀJS CĪNĀS PRET NOZARES KRĪZI — AR MEDU NOPELNĪT NAUDU VAIRS NEVAR. IENESĪGA IR TIKAI BIŠU ĪZĪRĒŠANA AUGU APPUTEKSNĒŠANAI, TAČU ARĪ TO APDRAUD GANDRĪZ KATASTROFĀLA BIŠU SAIMJU MĪKLAINĀ IZMIRŠANA
T
eihonas kalnus tikko sākusi iezīmēt maigā rīta gaisma, bet Brets Eidī jau pusčukstus skai ta salīkušo mandeļkoku rindas. Katras sešpadsmitās rindas ga lā viņš iedur zemē baltu karodziņu, lai parādītu darbiniekiem, kur novietot bišu stropus. Reizi pa reizei viņš arī aptausta pumpurus koku zaros. «Ilgi jāgaida nebūs,» viņš nosaka. Eidī ir lielākais biškopis visās ASV, un šis ir viņa darbīgais gadalaiks. Līdz mandeļu pumpuru izplaukšanai vi ņam jāizvieto 92 tūkstoši stropu, lai bites varētu ķerties pie svarīgā appu teksnēšanas darba. Taču ievērības vērts ir tas vien, ka viņa uzņēmums joprojām pastāv. Nu jau desmit gadus pēc kārtas kāda no slēpumaina sērga nogalina miljardiem bišu. «Katru gadu ap šo laiku mēs vien
24
Bišu apputeksnēšana nepieciešama 71 no simt pasaulē visvairāk izplatītajām lauksaimniecības augu sugām, kas kopā nodrošina 90% no planētas pārtikas kārši ceram, ka bišu tomēr pietiks,» sa ka Bobs Kērtiss no mandeļu audzētāju apvienības Almond Board. Apputeksnēšanas pakalpojuma — tā šo bišu darbu dēvē nozares darbinie ki — cena šogad ir pieaugusi no vidēji 154 ASV dolāriem (143 eiro) par stropu 2006. gadā līdz aptuveni 180—200 dolā riem (165—185 eiro), saka Kērtiss.
BIZNE S S PA SAU L Ē
Kalifornieša Breta Eidī ģimenes uzņēmums apputeksnēšanas pakalpojumiem lauksaimniekiem piedāvā vairāk nekā divus miljardus bišu
25
TEKSTS JĀNIS VĒVERS | ZĪMĒJUMS FREEPIK
DARBA DATORS AR BEZMAKSAS PROGRAMMĀM? PAR VELTI IEGŪSTAMO DATORPROGRAMMU KLĀSTS KĻUVIS NETICAMI BAGĀTĪGS, UN FUNKCIONALITĀTES ZIŅĀ DAŽAS NO TĀM PAT PĀRSPĒJ MAKSAS ANALOGUS
N
ē, nē, šis nebūs stāsts par ne legālām datorprogrammām. Runa ir par pilnīgi likumī giem un ikvienam pieeja miem bezmaksas rīkiem, kas spēj aizstāt daudzus ierastos risināju mus. Lai arī salīdzinājumā ar 10—15 gadus senu pagātni datorprogrammas kļuvušas lētākas. Tomēr, salasot visu vajadzīgo rīku komplektu vairākiem desmitiem darbinieku, gada izmaksas var sniegties vairākos tūkstošos, kas vidēji lieliem uzņēmumiem ir diezgan jūtams slogs. Saprotams, ka racionālā kie cilvēki meklē un arī atrod izdevī gākus risinājumus. Bet — vai vispār ir
32
iespējams aprīkot darba datoru ar bez maksas programmām un pilnvērtīgi paveikt visus uzdevumus? Ir Nauda pamēģināja to noskaidrot, apzinot labākās bezmaksas vai ļoti lē tas alternatīvas uzņēmumiem nepie ciešamiem rīkiem. BIROJA PROGRAMMAS
Grūti iedomāties noza ri, kurā nekad nebūs va jadzīgas biroja datorpro grammas. Bez dokumentu rakstīšanas jau nu neiztikt, tādēļ jāmeklē kaut kas līdzīgs labi zināmajam Word. Vēl nese
nā pagātnē Microsoft Office programmu komplekts sēdēja tronī lepnā vientulī bā, bet tagad šajā lauciņā nudien ir, no kā izvēlēties. Iespējams, zināmākais un funkcijām bagātākais konkurents ir FreeOffice 2016. Tajā ietverts teksta re daktors, izklājlapu programma, kurā var veikt aprēķinus un izveidot datu bāzes, kā arī rīks prezentāciju veidoša nai. Tajā var radīt arī PDF un digitālo grāmatu ePUB failus. Vizuāli un darbošanās ziņā pro grammas ir ļoti līdzīgas maksas sān cenšiem, tādēļ pāriet uz šo rīku nebūs problēmu pat pēc gadiem ilgušas Word, Excel un PowerPoint lietošanas. Attais
Atvieglo biznesu. Taupa laiku
nojot nosaukumu, «brīvais birojs» pie ejams absolūti par velti. Apsvēršanas vērts konkurents ir arī LibreOffice. Tas gan lietošanas ziņā diezgan atšķiras no MS Office, un pie dažādu komandu atrašanās vietas nāksies pierast, toties šī programma piedāvā dažas diezgan unikālas funkci jas. Īpaši tas attiecas uz dažādu grafiku iestrādāšanu teksta dokumentā. Atvērtā koda programmu attīstošie cilvēki ir gana aktīvi un nemitīgi pa pildina LibreOffice ar jaunām iespējām. Piemēram, viņi ir radījuši iespēju šif rēt dokumentus un sadalīt tos dažādu līmeņu drošības kategorijās. Tāpat kā
FreeOffice 2016, arī šī programmu paka ir bezmaksas. E-PASTA SISTĒMA
Pierastais Gmail serviss, kurā agrāk varēja bez maksas izveidot līdz 10 adresēm ar uzņēmuma domēnu, jauniem lietotājiem nu ir pie ejams tikai par maksu. Lai arī tā nav augsta — lētākā versija pieci dolāri mē nesī par lietotāju —, taupīgie meklē ko citu. Un ir atraduši. Latvijas mēroga vidējiem uzņē mumiem vērts papētīt Zoho platformu. Tajā par velti var izveidot 50 e-pasta
adrešu. Programmai pieejama arī Android un iOS mobilā lietotne, kā arī tiešsaistes teksta redaktors, izklājlapu un prezentāciju veidošanas rīki. Tajos, līdzīgi kā Google Docs, var koplietot un kopīgi veidot dokumentus. Interesants un darba vajadzībām noderīgs risinā jums ir iespēja koplietot veselu e-pastu mapi. Piemēram, ja kāds jauns kolēģis iesaistās apjomīgā un senā projektā, viņam nevajag pārsūtīt visu vēsturis ko saraksti. Pietiek koplietot projekta mapi, un viņš pats varēs atrast nepie ciešamo informāciju. Rakstot vēstulē plānoto tikšanās laiku, to automātiski var ievietot arī kalendārā.
33
N UMU R A T Ē M A
ŪDENSKRITUMS. BET VARBŪT STAFETE? KĀ TIKT PIE JAUNAS INFORMĀCIJAS SISTĒMAS — PASŪTĪT JAUNU, NOPIRKT PROTOTIPU UN PIELĀGOT TO SAVA BIZNESA VAJADZĪBĀM VAI NOMĀT STANDARTIZĒTU RISINĀJUMU? JA IZŠĶIRATIES PAR PROGRAMMĒŠANU NO NULLES, KĀDAS PRIEKŠROCĪBAS BŪS DIVĀM RADIKĀLI ATŠĶIRĪGĀM PROJEKTA VADĪBAS PIEEJĀM? IR NAUDA JAUTĀ EKSPERTIEM UN UZŅĒMĒJIEM, KĀ IT PASŪTĪJUMOS ŽONGLĒT AR TRIM MAINĪGAJIEM — ĀTRUMU, EFEKTIVITĀTI UN IZMAKSĀM
TEKSTS GUNITA NAGLE
39
N
eviena no mazumtirdzniecības uzņēmuma Elvi Latvija lietotajām galvenajām infor mācijas sistēmām nav izstrādāta pēc viņu pasūtījuma. Abas uzņēmuma mugurkaula sistēmas, kas tiek izmantotas datu apstrā dei, grāmatvedībai, lietvedībai un vairāk nekā simt veikalu darbības organizēšanai, Elvi biznesa vaja dzībām ir pielāgotas. Tagad tā ir ierasta prakse. Ja vien nav idejas izstrādāt ko tādu, kas vienreizīguma ziņā ir līdzvērtīgs Uber vai Airbnb, ērtāk un lētāk nopirkt gatavu risinājumu un to pielāgot. Nevajag izgudrot jaunu velosipēdu! Bet arī tad, ja nevēlas no nulles izstrādāt jaunu informācijas sistēmu, ir gana daudz knifu, kas jāņem vērā, lai tiktu pie vajadzīgā rezultāta. GALVENAIS — BIZNESA VAJADZĪBAS
Vienalga, pērkat gatavu sistēmu un to pielāgojat vai pasūtāt jaunu, galvenajam virzītājspēkam šajā procesā jābūt biznesa vajadzībām, saka tehnoloģiju uzņēmuma Tieto Latvia valdes loceklis Māris Ozoliņš, kurš ar informācijas tehnoloģijām strādā jau kopš 90. gadu sākuma. Viņš, tāpat kā Artūrs Ernštreits, informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Visma Enterprise produktu attīstības vadītājs, sirsnīgi iesaka aizmirst iedziļināša Programmu nos tehniskajās specifikācijās, bet izstrādātāji grib skaidri definēt atbildi uz vienkāršu jautājumu — kāpēc vajadzīga jauna «pēc iespējas Palielināt apgrozījumu? agrāk kļūdīties» sistēma? Optimizēt izdevumus? Palielināt — atklāt piegādes ātrumu? Samazināt no problēmas un darbināto cilvēku skaitu? Izpildīt likumu izmaiņu prasības? tās uzreiz arī «Biznesa vajadzības un nevis novērst tehniskās specifikācijas ir galve nais, kas jāzina izstrādātājiem. Ja zina, ko ar jauno informācijas sistēmu vēlas panākt, būs vieglāk saprast, kāda funkcionalitāte vajadzīga un kā to izstrādāt,» saka Ernštreits. Biznesa mērķi ir arī iemesls, kāpēc būtu kļūda informācijas sistēmas izvēli atstāt tikai tehnoloģi ju speciālistu ziņā. Komandā, kas izstrādā pasūtī jumu, vienmēr jābūt diviem cilvēkiem: kādam no uzņēmuma vadītājiem, kas zina pasūtījuma mēr ķus un vajadzības, un cilvēkam, kas tulko biznesa vajadzības informācijas tehnoloģiju valodā. Parasti tas ir sistēmanalītiķis. Ir arī situācijas, kad biznesa pārzinātājs un sistēmanalītiķis ir viens un tas pats cilvēks. Piemēram, Elvi informācijas tehnoloģiju direktors Raitis Zālītis ir sava uzņēmuma biznesa vadītāju komandā, viņš zina Elvi mērķus un tiem pielāgo informācijas sistēmas. Ļoti retas ir situācijas, kad iespējams nopirkt jaunu programmatūru un uzreiz to lietot — parasti jaunajam īpašniekam nākas to pielāgot savām spe cifiskajām vajadzībām. Mēdz gan būt arī izņēmumi. Piemēram, mazumtirdzniecībā kases aparātu sistē mas parasti lieto nemainītas. Elvi veikalu kases apa
40
rātu sistēmās lieto programmatūru, kuru izstrādājis šo iekārtu piegādātājs Latvijā — uzņēmums Computer Hardware Design. Tas, apkopojot visu savu klientu pie prasītās izmaiņas, pats gādā par atjauninājumiem programmatūrā. «Ja ir šādas sistēmas, lielas inves tīcijas tajās ieguldīt nevajadzētu,» iesaka Ozoliņš. Zālītis tikai apstiprina — tā tiešām ir. Tomēr lielākoties pielāgošana ir vajadzīga. Pie mēram, grāmatvedības informācijas sistēmām katrā uzņēmumā ir atšķirīgi klasifikatori. Ir uzņēmumi, kas grāmatvedības datus atšifrē pa projektiem, cit viet — pa struktūrvienībām. Bet jebkura pielāgošana noved pie projekta sadārdzināšanās. «Jo mazāk pie lāgos, jo lētāk izmaksās. Tāpēc pielāgošana jāpamato ar biznesa vajadzībām,» saka Ozoliņš. Viņš iesaka nošķirt programmatūru, kas nepie ciešama darbam, bet kas konkurencē nerada dižas priekšrocības — lietvedība, grāmatvedība, personāl vadība —, no tām informācijas sistēmām, kas palīdz uzņēmumam tirgū kļūt labākam par konkurentiem. Pirmajām pielāgojumu izstrādē galvenie kritēriji ir «maksimāli efektīvi un lēti», bet otro izvēlē nedrīkst paklupt pār lētāko piedāvājumu. Jāizvēlas labākais, jo sistēmas pielāgojumi parasti samazina izmaksas vai palielina ienākumus, tātad ieguldījumi laika gai tā atmaksāsies. Parasti sistēmas konkrēta uzņēmuma vajadzī bām pielāgo tās izstrādātāji. Taču pieejamas arī informācijas sistēmas, kuras veidotas tā, lai būtu konfigurējamas pašiem lietotājiem. Piemēram, ja uzņēmuma vadība grib, lai uz rēķina parādās lo go vai cita papildu informācija, lietotāji to paši var izmainīt sistēmā. Šādas konfigurējamas sistēmas kļūst aizvien populārākas. Kāpēc? «Tāpēc ka, pie aicinot talkā izstrādātāju, pēc būtības tomēr tiek izpildīts individuāls pasūtījums. Bet individuālam klientam šūts uzvalks vienmēr maksās krietni dār gāk nekā fabrikā šūts,» paskaidro Ernštreits. Tā kā aizvien biežāk lietotāji paši spēj mainīt sistēmu, arī darba sludinājumos meklē speciālistus, piemēram, grāmatvedi, kas iepriekš strādājis ar noteiktām programmatūrām. KĀ TIKT PIE UNIKĀLAS SISTĒMAS
Retāki ir gadījumi, kad uzņēmumi pasūta izstrādāt pilnīgi jaunu sistēmu. Tās izstrāde izmaksā vairākus simtus tūkstošu, un šī iemesla dēļ tās izvēlas tikai gadījumos, ja ne kaimiņvalstīs, ne Skandināvijā un Eiropā nav jau gatava prototipa. Visbiežāk pasūtītājs ir valsts. Tai ir vajadzīgi jauni reģistri vai elektroniskie pakalpojumi, kas pieejami visiem iedzīvotājiem. Komercpasaulē in dividuālas programmatūras visbiežāk pasūta mo nopoluzņēmumi, kuriem ir specifiskas vajadzības, vai lieli uzņēmumi, kuriem standartizētas sistēmas neder. Piemēram, katram ceļu būves uzņēmumam nedaudz atšķiras process, kā tas kalkulē izmaksas, tāpēc arī tie mēdz pasūtīt individuālas tāmēšanas sistēmas.
Elvi informācijas tehnoloģiju direktors Raitis Zālītis. Uzņēmums šogad plāno ieviest klientu lojalitātes informācijas sistēmu, kas izstrādāta no nulles tieši šī uzņēmuma vajadzībām, taču par to samaksāti tikai «daži tūkstoši». «Vienojāmies ar izstrādātāju, ka šo sistēmu īrēsim un ļausim to izmantot arī citiem»
FOTO EDMUNDS BRENCIS, PICTURE AGENCY
N UMU R A T Ē M A
P ORT R ETS
TEKSTS ANITA BRAUNA, TV3, SPECIĀLI IR NAUDA | FOTO GATIS GIERTS, PICTURE AGENCY
VIŅA MAINA PASAULI
ALISI SEMJONOVU, TEHNOLOĢIJU JAUNUZŅĒMUMA INFOGRAM LĪDZDIBINĀTĀJU UN GRAFISKO DIZAINERI, FORBES ŠOGAD IEKĻĀVIS EIROPAS JAUNO UZŅĒMĒJU TOPĀ 30 UNDER 30. TIE IR «SPOŽĀKIE JAUNIE UZŅĒMĒJI UN INOVATORI», KAS MAINA SPĒLES NOTEIKUMUS PASAULĒ
N
eilgu brīdi, pirms satieku Alisi Infogram Vecrīgas birojā, e-pastā ielec angļu valodā rakstīta vēstule no uzņēmuma klientu servisa Sanfrancisko. Man tas šķiet tik simboliski — lūk, ko 21. gadsimta sā kumā nozīmē globāls tehnoloģiju jaunuzņēmums! Tā veidotāji latvieši ir tepat rokas stiepiena attālumā, bet viņu radīto pakalpojumu man cenšas pārdot kāds Vlads no Sanfrancisko! Gatavojoties intervijai, biju piereģistrējusies Infogram mājaslapā, lai izmēģinātu, kā darbojas tā izgudrotais datu vizualizācijas rīks, kas informāciju tiešsaistē ļauj pārvērst grafikos. No manas iecerētās kartes ātrumā nekas nesanāca, un atmetu tai ar roku, jo ilgāk ķimerēties tobrīd nebija laika. Tāpēc arī Vlads mani meklēja rokā. Infogram lietotāju skaits dažādās zemeslodes malās nepil nu piecu gadu laikā ir sasniedzis gandrīz trīs miljonus, un to vidū ir gan mazais bizness, gan lielas korporācijas — mediji, finanšu uzņēmumi, dažādu pakalpojumu sniedzēji. Ideja par visiem pieejamu tiešsaistes rīku, kas informā cijas pārbagātības laikmetā to ļauj pasniegt vizuāli uzskatā mā un internetam piemērotā veidā — grafikos, diagrammās, kartēs —, pieder bijušajam portāla Delfi grafikas dizaineram un biznesa attīstītājam Uldim Leitertam. Uzņēmumu Infogram viņš dibināja kopā ar citu Delfu kolēģi Raimondu Kaži
46
un kursabiedreni Latvijas Universitātē Alisi Semjonovu. Vēl pirms Forbes atzinības Alisei Infogram ir lutināts ar starptautisku atzinību — tas ir ticis Eiropas 100 labāko startup sarakstā, saņēmis balvas par labāko datu vizualizācijas rīku no Londonā bāzētā Information Is Beautiful Awards un Top Innovator balvu no Sanfrancisko bāzētā DeveloperWeek. Nupat Infogram piešķirta arī Latvijas Nacionālā dizaina gada balva. Ko tas no jums ir prasījis — būt Eiropas labāko jauno uzņēmēju inovatoru listē?
Tas bija liels pārsteigums, bet, protams, arī gods. Infogram ir daudz balvu, un tās visas ir komandas nopelns. Atskaites punkts visam, ko esam darījuši, ir bijusi vīzija — mēs redzē jām vajadzību pēc šīs idejas [automatizēta datu vizualizācijas rīka], un balvas apstiprināja, ka esam uz pareizā ceļa.
«Šīs industrijas tēls ir maskulīns un novecojis. Bāls programmētājs — ar to daudziem asociējas šī nozare. Es zinu, ka tā nav»
47
TEKSTS IEVA CIELAVA | FOTO ĢIRTS OZOLIŅŠ, PICTURE AGENCY
ZAĻO PIRKSTIŅU BIZNESS KLĀT PAVASARIS, KAD LĪDZ AR PUMPURIEM KOKU ZAROS PLAUKST STĀDU TIRGOTĀJI TIRGUS LAUKUMOS — BIZNESS, KAM PĀRIS MĒNEŠU LAIKĀ JĀNOPELNA IZTIKA VISAM GADAM. KĀDA IR ŠĪS NOZARES ODERE?
L
īdz Zaļenieku kokaudzētavas pagalmam aizved pagā jušā gadsimta sākumā stādīta liepu aleja — tā ir īpa ši mīļa saimniekam Imantam Parfenovičam, tāpat kā māja, ko joprojām sauc Aptiekas par godu savam pirmskara laika arodam. «Mēs jau neesam tendēti tikai uz naudiņu. Tas aizkustinājums, ko te var dabūt no cilvēkiem… tas ir līdz asarām acīs,» Imants saka, vedot mani ekskursijā pa savu 18 hektārus plašo saimniecību. Zaļenieku kokaudzētavas dārzos slienas milzīgas sil tumnīcas, izrakti apūdeņošanas dīķi un rindās kārtojas neskaitāmi daudz krūmu un koku — egles, pīlādži, snieg pārsliņu koki, kas uzzied baltiem, smaržīgiem ziediņiem. Ko vien var iedomāties! Imanta saimniecībā plaukst 975 dažādi kokaugi. Viņš ir viens no lielākajiem Latvijas stādu audzētājiem. Kā jau pavasarim piedien, stādaudzētavas ceļi uzrūguši dubļos, kas ķeras zābaku zolēs. Imants vairākkārt par to atvainojas — lieli naudas līdzekļi ieguldīti gan moder nās laistīšanas, gan podošanas iekārtās, Rīgā pie pārtikas lielveikala Sky atvērts stādu tirdzniecības centrs, kas prasījis 250 tūkstošu eiro investīcijas, tāpēc līdz bruģa ieklāšanai kokaudzētavā vēl nav ticis.
52
«Vispār es brīnos, ražotāju ir tik daudz — kas tik daudz tos stādus pērk? Tie latvieši tak ir dulli!» Ieejam vienā no plašajiem siltumnīcu angāriem. «Kā tu domā, cik šeit ir stādu?» Imants ar roku pamāj uz podiņiem, kuros aug lielāki un mazāki koki. Pieci tūkstoši, minu. «Vai rāk,» viņš uzsauc, ātrā solī iedams uz siltumnīcas otru galu. Veikli sekoju azartiskajam dārzniekam. Precīzu skaitu tā arī neatklājis, viņš pieved mani pie kociņiem ar parafīna «plāksteriem». Imanta lepnums — potētie koki. Potēšana ļauj izvei dot īpašas dekoratīvas formas un arī uzlabot augu ziem cietību, izturību pret slimībām. Parafīns uzklāts, lai po tējuma vieta neiztvaiko. Šogad kokaudzētava klientiem piedāvās jaunas potētās korintes, papildinot plašo krūmu klāstu, kurā no pīlādžiem vien 45 ir dekoratīvās un 16 — ēdamās šķirnes.
Idejas. Pieredze. Padomi
Blīdenes stādaudzētavas līdzīpašnieks Rinalds Rullis
53
TEKSTS SERGEJS PAVLOVS | ILUSTRĀCIJA SHUTTERSTOCK
KUR IEGULDĪT, JA 0,..% NEAPMIERINA? NULLE CENTU! TIEŠI TIK SAŅEMSIT, SAVUS IEKRĀTOS EIRO UZ GADU NOGULDOT DEPOZĪTĀ SEB BANKĀ. CITAS LIELĀS BANKAS PIEDĀVĀ MAZLIET VAIRĀK NEKĀ NEKO — NO 0,1 LĪDZ 0,3%. TĀTAD TŪKSTOTIS EIRO GADA LAIKĀ SPĒS NOPELNĪT 1 VAI 3 EIRO. KO DARĪT AR SAVIEM IEKRĀJUMIEM, LAI NOPELNĪTU VAIRĀK? IR NAUDA ANALIZĒ RĪCĪBAS VARIANTUS, UZKLAUSOT RŪDĪTUS INVESTORUS
I
k pa laikam dzirdu vienu un to pašu jautājumu: man ir 20, 30 vai 50 tūkstoši eiro — iesakiet, kur tos ieguldīt! Bet tas ir gluži kā ieiet aptiekā un sacīt: man sāp vēders, iesakiet kādu tabletīti! No sākuma tomēr ir jāaiziet pie ārsta, lai viņš uztaisa analīzes un nosaka diagnozi — tā stāstu par ieguldījumu izvēli sāk INVL Asset Management vadītājs Andrejs Martinovs. Līdzīgi ir ar uzkrājumiem — katrā situācijā recepte būs cita. Piemēram, vai šie 20 tūkstoši ir visa jūsu nauda, vai vienkārši daļa no kapitāla, kas pašlaik brīva? Uz cik gadiem esat gatavi naudu ieguldīt? Viens risinājums būtu situācijā, ja summa pilnā apmērā jādabū atpakaļ pēc gada, cits — ja šie būs iekrājumi vecumdienām, ko tērēsit tikai, aizejot pensi jā. Un kāda ir riska un ienesīguma attiecība, ko esat gatavi uzņemties? No visiem šiem mainīgajiem, tātad — konkrētās finansiālās labklājības struktūras, atkarīgas ļoti atšķirīgas
64
atbildes uz it kā vienkāršo jautājumu — ko darīt ar 20 tūk stošiem eiro? «Ir universāla atbilde: zvani uz banku, palīdzēsim,» lī dzīgi secina DNB galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš. «Nav jau svarīgas kāda aktīva ļoti nosacīti «objektīvās» iz redzes, bet arī ieguldītāja ambīcijas, riska izturība un citi aspekti, kurus savukārt nosaka vecums, uzkrājumu apjoms, kārtējo ienākumu avots un regularitāte.» Tomēr dažus iespējamos variantus eksperti nosauc. VARBŪT JAUNU DZĪVOKLI?
Jādzīvo prātīgi — iesaka Strautiņš, piedāvājot visai konserva tīvus, pat sadzīviskus ieguldījumu variantus tiem, kuri nav profesionāļi finanšu tirgos. Piemēram, ja ir nenomaksāts kredīts, dzēsiet daļu no tā. Ja nobriedusi vajadzība uzlabot dzīves apstākļus, var pirkt dzīvokli vai māju.
Pelnīt. Krāt. Tērēt
«Domāju, ka joprojām ļoti labs ieguldījums ir nekusta mie īpašumi, kuru kvalitāte pārsniedz vidējo un kuri atrodas vietās, kur nākotnē gaidāma spēcīga ekonomikas attīstība. Tas ir, Rīga un vēl dažas pilsētas un to reģioni.» Vienlaikus ekonomists atzīst, ka tikai ar nekustamajiem īpašumiem vien nepietiek. «Tas nav likvīds ieguldījums, ir risks ieguldījumus pārāk koncentrēt. Vismaz daļai ieguldījumu vajadzētu būt tādai, kas «hedžē» pret Latvijas ekonomikas specifiskajiem riskiem. Tie šobrīd neizskatās dramatiski, bet uzkrājumu vei došana ir ilgtermiņa projekts,» brīdina Strautiņš, taču konkrē tus risku pārapdrošināšanas variantus nosaukt nav gatavs. «Viena no universālajām gudrībām ir darīt tā, lai inves tīciju sniegums nebūtu pakļauts tiem pašiem riskiem, kuri var skart kārtējos ienākumus. Citiem vārdiem — nekustamo īpašumu vērtība Latvijā noteikti būs saistīta ar ekonomikas izaugsmes tempu. Es domāju, ka tas būs spēcīgs un arī īpa
šumu vērtība augs, bet diversifikācija investīcijās ir absolūta prasība. Nauda jāiegulda tā, lai nepazustu jebkurā scenārijā.» Investēšanas galvenais mērķis nav kļūt bagātam — mērķis ir nekļūt nabagam, rezumē Strautiņš. HM, VAI ATMAKSĀT KREDĪTUS?
Tātad — vai ir jēga dzēst kredītu? Pilnīgi noteikti — ja jums ir kredītkartes parādi. To procenti ir vismaz 16—18% gadā, bet dārgākajos variantos pat līdz 32%. Par pastāvīgu «kartes mīnusu» maksāt 160 vai pat 320 eiro gadā ir dārgs prieks. Tas pats jāsaka par mikrokredītiem, kuru gada procentu likmes sasniedz pat 100%. Taču ceram, ka Ir Nauda lasītājiem tik izmisīgu parādu nav. Ar hipotēku ir jau sarežģītāk. Ja esat kredītu ņēmuši pēdējo gadu laikā, kad procentu likme bija vidēji 3—4% plus Euribor, tad ātrāka parāda dzēšana dos nelielu ekonomiju.
65