Ir Nauda februāris/marts 2017

Page 1

Februāris/marts, 2017 (Nr. 29) 3,99 €

KĀ NEKĻŪDĪTIES, LEMJOT PAR DARBA MAIŅU

IENESĪGĀKĀS PEĻŅAS ĀDERES

KAS IR BLOKĶĒDE, UN KĀPĒC VĒRTS TO ZINĀT? MILLENNIALS PAAUDZE. KĀ VIŅIEM PĀRDOT?

2016

«Neuzskatu, ka nerezidentu segments ir tā niša, uz kuras būvēt stabilu finanšu sistēmu Latvijā»

ĶIRSIS UZ KŪKAS! PUSE LATVIJAS PIEPELNĀS

1

9 772255 928002

ISSN 2255-9280

Kāpēc Lattelecom pārveidotājs un Parex glābējs Nils Melngailis atgriežas Baltijā vadīt apvienoto Nordea un DNB banku

02

PATRIOTS AR AMBĪCIJĀM


NO R EDA KCIJA S

SVEIKA UN SVEIKS!

A

mats, nauda, atzinība. Vienkāršotā priekšstatā tie ir sekmīgas karjeras mērķi. Tomēr nereti šo sasniegumu augļus patiesi bauda nevis tie, kuriem interesē tikai apliecināšanās citu priekšā, bet gan cilvēki ar kādu dziļāku aizraušanos. Jebkura darba ikdienā jāsastopas ar negaidītiem šķēršļiem un kaitinošiem sīkumiem, kuru pārvarēšanai ilgākā laika posmā nepietiek ar apkārtējo gaistošo apbrīnu vai dziļākas vajadzības neapmierinošo naudu. Šajā numurā lasītājiem ir lieliska iespēja no dažādām pusēm paskatīties uz veselīgajiem dzinuļiem, kas ļauj cilvēkam veidot karjeru, kuras jēga neaprobežojas ar amatiem un algu. Numura seja Nils Melngailis dzimis Amerikā, 90. gadu sākumā Latvijā izveidoja auditorfirmas Coopers&Lybrand (vēlāk PriceWaterhouseCoopers) biroju. Tipiskas starptautiskā uzņēmuma karjeras kāpnes viņu pēc tam vestu augstāk, ārā no mazā Latvijas tirgus, tomēr katru reizi, kad viņš uz tām pakāpies, kāds interesants izaicinājums viņu atsaucis atpakaļ. Pēc pieciem ārpus Latvijas pavadītiem gadiem viņš pērn piekrita vadīt lielo Nordea un DNB banku apvienošanas projektu Baltijas valstīs. Kāpēc? Ne tikai tāpēc, ka tas bijis interesants piedāvājums. «Esmu pārliecināts, ka jebkurš Latvijas patriots priecātos par iespēju strādāt atbilstošu darbu Latvijā,» saka Melngailis.

Otra numura varone ir KPMG Baltics vadošā partnere Armine Movsisjana. Vidusskolā viņa sapņojusi kļūt par kodolfiziķi vai kinorežisori. Pēc iestāšanās Rīgas Ekonomikas augstskolā mainījās virziens, taču ne dzīves filozofija. «Vienmēr esmu nospraudusi sev ambiciozus mērķus. Kad cilvēkam ir mērķis, vieglāk dzīvot, jo ir nākotne, uz kuru tiekties.» Turklāt Arminei svarīgi ir sajust, ka viņas darbs nes kādu lielāku labumu, tāpēc no Londonas atgriezusies Rīgā. «Šeit jūtu, ka manās spējās ir kaut ko ietekmēt.» Taču — ko darīt, ja rodas aizdomas, ka esi sācis kāpt pa nepareizajām kāpnēm? Izlasiet pārmaiņu eksperta Reiņa Druvieša padomus, kā rīkoties, ja sāk uzmākties domas par darba maiņu. Jaunais vienmēr saistās ar risku, bet nav iespējams attīstīties, ja neesi gatavs piedzīvot arī neērtības. Varbūt tieši otrādi — karjeras plūdums apmierina, taču tu meklē kādu papildu izaicinājumu? Tad noteikti vērts izlasīt par cilvēkiem, kas atraduši veidus, kā pārvērst savus hobijus par biznesu. Tetovējumi, ogas, joga — šo sarakstu katrs no mums var papildināt ar kādu citu veidu, kā apvienot patīkamo ar lietderīgo. Lai mums visiem labs ceļavējš, iedvesma un izaugsme karjeras ceļā! l PAULS RAUDSEPS, VIESREDAKTORS

Savstarpējo aizdevumu platforma Mintos uzvarējusi portāla AltFi.com lasītāju balsojumā nominācijā Investoru izvēle, kā arī ieguvusi 2. vietu nominācijā Gada Eiropas alternatīvo finanšu platforma, ko piešķir par nozīmīgu izaugsmi un inovācijām.

4

Infogram līdzdibinātāja Alise Semjonova (attēlā) iekļauta prestižajā žurnāla Forbes jauno līderu topā 30 under 30. Pasaules jauno līderu vidū pamanīts arī basketbolists Kristaps Porziņģis un jaunuzņēmuma Sorry as a Service līdzdibinātāja Sabīne Pole.

Altum palielina finansējumu biznesa eņģeļu līdzfinansētajiem projektiem. Turpmāk būs iespējams saņemt aizdevumu līdz 150 000 eiro līdzšinējo 50 000 eiro vietā, savukārt apstrādes rūpniecības nozares investīciju projektiem — pat 250 000 eiro.

Vairāki Ir Nauda stāstu varoņi saņēmuši Eksporta un inovācijas balvas 2016. Eksportspējīgākā uzņēmuma tituls ticis Primeksam, rūpnieciskā dizaina balva — Catchbox, bet Peruza saņēmis otro vietu nominācijā Inovatīvākais produkts.

FOTO PICTURE AGENCY UN NO UZŅĒMUMU ARHĪVA

SEKOJAM LĪDZI


L AT V IJA V IENĀ L A PPUSĒ

IEZOGAS PESIMISMS Arvien mazāk cilvēku, domājot par savu un ģimenes nākotni, noskaņoti cerīgi

61%

GATAVI JAUNIEM IZAICINĀJUMIEM

AUG JAUNUZŅĒMUMU PASĀKUMI

50%

Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēma ir samērā jauna un mazāk attīstījusies, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm. Vienlaikus ir vieta straujākai izaugsmei, ko sekmē arī starptautisku pasākumu rīkošana Rīgā, viens no tiem ir februāra sākumā notiekošais TechChill. Kā biznesa vidi ietekmē šādi pasākumi, un kā tie Latvijā ir attīstījušies pēdējos pāris gados? Atbild Marija Ručevska, jaunuzņēmumu pasākuma TechChill vadītāja.

Tik liela daļa aptaujāto iedzīvotāju šogad vēlas mainīt darbu un gūt jaunus izaicinājumus karjerā.

61%

51% AVOTS: CVMARKET.LV

2014

2015

2016

AVOTS: SKDS

NEGODĪGA KONKURENCE

LEMJ, KURP VIRZĪTIES

NOZARES, KURĀS IR VISLIELĀKĀS KONKURENCES PROBLĒMAS

Daļa mazo un vidējo uzņēmēju kavējas ar biznesa mērķu nospraušanu šim gadam

58%

Ir nosprausti mērķi 2017. gadam

(SKALA NO 1 LĪDZ 10; 1 — JĀPIEVĒRŠ VISLIELĀKĀ UZMANĪBA)

26%

Vēl definē šogad sasniedzamos rezultātus

Būvniecība (būvniecības pakalpojumi, būvmateriālu ražošana, tirdzniecība u. c.)

4,1

Medicīna (farmācija, medicīnas pakalpojumi, iekārtas u. c.)

4,3

Finanses un apdrošināšana

6% Cits

4,5

Transports (autotransports, dzelzceļš, gaisa un jūras satiksme u. c.)

10%

Nav definēti biznesa mērķi šim gadam

5,1

AVOTS: KONKURENCES PADOME

«TechChill konference aizsākās pirms sešiem gadiem, reizē ar TechHub Riga, kad satikās tikai daži desmiti līdzīgi domājošo un meklēja iespēju dalīties pieredzē. Pēdējos pāris gados start-up ekosistēma Latvijā ir strauji uzņēmusi apgriezienus, un šogad TechChill ieradīsies simtiem ārvalstu uzņēmumu, mediju, investoru, kuriem ir radusies interese par Baltijas reģionu. Pasākumam ir nozīmīga loma, jo tā ir iespēja ne tikai dot vērtīgas zināšanas, pieredzi un piekļuvi starptautiskiem investoriem un uzņēmējiem šeit Latvijā, bet arī parādīt pasaulei, ka Latvija ir lieliska vieta, kur dibināt jaunuzņēmumu. Turklāt esam spēruši pirmos soļus, lai padarītu Latviju saistošu, piemēram, pieņemot Jaunuzņēmumu likumu. Mūsu mērķis ir radīt nepieciešamo vidi, sniegt atbalstu un zināšanas. Paredzu, ka tuvākajos gados redzēsim aizvien vairāk start-up veiksmes stāstu tieši no Latvijas un Baltijas kopumā.»

AVOTS: SWEDBANK FINANŠU INSTITŪTS

APKALPO VAIRĀK

Baltijas valstu lielākā lidosta Rīga turpina palielināt apkalpoto pasažieru skaitu (miljoni)

DARBĪGĀKI UN AKTĪVĀKI

TEKSTS DACE SKREIJA

Baltijas valstu iedzīvotājiem ir ne tikai pozitīva attieksme pret uzņēmējdarbību kopumā, bet liela daļa būtu gatavi arī paši sākt biznesu — šajā ziņā apsteidzam Rietumeiropas un Skandināvijas iedzīvotājus.

5,4

NORVĒĢIJA

IGAUNIJA

LATVIJA

LIETUVA

TURCIJA

Pozitīva attieksme pret uzņēmējdarbību

96%

91%

84%

82%

42%

Būtu gatavi sākt paši savu biznesu

36%

48%

59%

52%

33%

5,2 4,8

2014 AVOTS: AGER (AMWAY GLOBAL ENTREPRENEURSHIP REPORT 2016) PĒTĪJUMS

2015

2016

AVOTS: CSP

5


A IZ K A DR A

TEKSTS ZANE MAČE | FOTO ĢIRTS OZOLIŅŠ, PICTURE AGENCY

RĪGAS ANTARKTĪDA KAD GALVASPILSĒTAS PUĶU DOBĒS JAU SĀKS PLAUKT DZELTENĀS NARCISES, ARĒNĀ RĪGA VĒL LĀSMOS LEDUS. DEVĀMIES LŪKOTIES, KĀ AIZKULISĒS DARBOJAS LIELĀ HALLE, KURĀ SPĒLĒ HOKEJU, KLAUSĀS KONCERTUS UN VĒRO BOKSA MAČUS

P

agalmā pie Arēnas Rīga vārtiem, pa kuriem iebrauc gan speciālā tehnika, gan slavenu mūziķu smagās mašīnas, izripo Oskara Čodara stūrētā ledus mašīna. Tās «vēderā» atrodas no arēnas laukuma notīrītais ledus, kuru saslidojuši hokejisti. Tas ir gandrīz debeszils un ļoti kontrastē ar to, ko pagalmā piepurinājusi sniegamāte. TĪRĀKAIS ŪDENS PASAULĒ

«Rīgas ūdens ir ļoti netīrs,» par ledus pamatelementu saka Čodars. Halles tehniskais personāls ved uz arēnas telpām, kurās atrodas ūdens attīrīšanas sistēma. «Te attīra ūdeni, un tas kļūst

8

par pasaulē tīrāko,» smejas Čodars, piekrītot kolēģa teiktajam, ka galvaspilsētas ūdens ir ļoti netīrs, brūngans. Ja mēs tādu varam dzert, kāpēc tas neder slidošanai? Čodars skaidro, ka ūdens jāattīra vairāku iemeslu dēļ. Ja saldēs netīrītu, tad ledus iegūs brūnu krāsu, turklāt tam ir ļoti daudz piemaisījumu — sāļi, dzelzs. «Sāls uz laukuma nav labi, mēs redzam, ko tas dara ar ledu uz ielām,» saka speciālists. Ja saldēs tādu, kāds tek no krāna, piemaisījumu dēļ tas nebūs tik kvalitatīvs.» Tādēļ Arēnas Rīga iekārtās to attīra līdz destilētam stāvoklim un tad pievieno speciālas baktērijas, kuras atjauno dabisku

ūdens struktūru, lai tas labi sasaltu. Ledus mašīnas tehniķis bilst, ka ūdeni pirms saldēšanas attīra arī citās hallēs Latvijā — Ozolniekos, Inbox hallē —, un tā ir ierasta prakse arī citviet pasaulē. Ledus ir tik tīrs, ka spēlētāji, ja gadās kāds sasitums, to no speciālās mašīnas paņem, lai pieliktu pie sāpošās brūces. Arēnas Rīga darbinieki, kas šogad svinēs halles vienpadsmito dzimšanas dienu, atceras kādu kuriozu. Pērn pavasarī hallē atskanēja telefona zvans — kāda reklāmas aģentūra meklēja sniegu, kas bija vajadzīgs filmēšanai. Zvanītāji bijuši ļoti priecīgi, ka Arēnā Rīga vēl var dabūt sniegu, atbraukuši, piesmēluši spainīšos un steiguši prom.


Minimālais ledus biezums, kas vajadzīgs hokeja spēlei, ir 2,5—3 cm. Tā stāvoklim tiek sekots ar speciālu lāzeru — ja izslidoti kādi izciļņi, ledus mašīnas naži nogriež lieko

«Galvaspilsētas ūdens ir ļoti netīrs, brūngans.» Ja mēs tādu varam dzert, kāpēc tas neder slidošanai?

No arēnas izvestais sasmalcinātais ledus ir acīmredzami tīrāks par dabiski sakritušā sniega kaudzi

9


JAU NS BIZNE S S

TEKSTS IEVA PUĶE | FOTO EDMUNDS BRENCIS, PICTURE AGENCY

NO JŪRAS IZSKALOTA IDEJA

Galdiņš Krafla ar divām atvilktnēm

KAD VECĀKAJAM BRĀLIM RAILIM ISLANDĒ IZDEVĀS INTERNETĀ PĀRDOT PAŠA IZGATAVOTU LAMPU NO PLUDMALĒ UZIETA KOKA, ARĪ RENĀTS LATVIJĀ PIEVĒRSĀS MĒBEĻU DIZAINAM. JAUNĀKAIS BRĀLIS RUSLANS VIŅU UZŅĒMUMĀ ATBILD PAR KVALITĀTES KONTROLI

G

ultas skapītis Eldfell jānosūta uz Angliju, televizora galds Krafla un bufete Vatnafjöll uz ASV, galdiņš Laxa uz Kanādu — birojā pie ziņojumu dēļa aizķērušies vairāki pasūtījumi ar izpildes datumiem. Blakus ražošanas telpās klientam Šveicē top daudzkrāsu kumode Reykjavik — korpuss no oša koka, atvilktnes pārklātas ar mirdzošu kaparu, misiņu un bronzu. Mēbeļu nosaukumiem lielākoties izmantoti Islandes vietvārdi — vulkāni, upes, pilsētas. Taču, piemēram, ozola galds Sarma ar metāla ielaidumu vārdu ieguvis no dāmas Latvijā, kas pirms diviem gadiem pasūtīja sev tādu, samaksāja priekšapmaksu un meistaram ļāva pilnīgu radošu brīvību. PIRMĀ — LAMPA AR KUPRVALI

SIA Nord Mood, ko trīs brāļi — Renāts, Railis un Ruslans Kotļevi — nodibināja pagājušā gada martā, sākās tieši tā — kā improvizācija. Ar ģeogrāfiju gan viņi nespēlējas. Vecākais brālis Railis ar sievu Aiju mīt Islandes ziemeļu pilsētiņā Hūsavikā. Renāta un Ruslana ģimenes — Latvijā. Railis, pēc izglītības grafiskais dizainers, uz Islandi pirms astoņiem gadiem aizbrauca, jo tālajā salā ekonomiskās krīzes laikā varēja dabūt darbu. 2011. gadā viņš, radošs cilvēks, vaļasbrīžos kā niekojoties uzmeistaroja lampu ar koka korpusu. Koku Islandē tikpat kā nav, jūras izskaloto

14

Sibīrijas lapegles baļķēnu bija atradis fjorda malā. Nozāģēja ripiņu, iestiprināja tajā spuldzi, uz koksnes uzdrukāja Islandes kuprainā vaļa attēlu ar īsu aprakstu. Sanāca glīti, un viņš vietnē Etsy izveidoja savu veikaliņu Railis Design, ievietoja lampas foto. «Kad brālis pārdeva pirmo lampu, bija dikti laimīgs!» atceras Renāts. Viņš pats līdzīgas emocijas piedzīvoja, kad pirms diviem gadiem brāļa interneta veikaliņā kundze no Kanādas izvēlējās viņa taisīto galdu Katla. «Vienkāršs priedes koka taisnstūris uz četrām kājām, bet tas ir ļoti populārs, cilvēkiem patīk,» vīrietis smaidot stāsta. «Bieži man prasa: kur jūs esat mācījies, vai tiešām tas ir tik vienkārši? Jā, bērnībā gāju pulciņā Zolitūdē, kaut ko no koka griezām. Bet galvenais — man tas patīk, nav uzspiests. Tad tu uzreiz citādi pret to izturies.» Studējis Latvijas Jūras akadēmijā, Renāts vēl nesen strādāja par kuģu stūrmani. Railis Design veikaliņa krājumus papildināja brīvdienās.

Pirmās mēbeles tapa vecmāmiņas mājas pagrabā Pārdaugavā, mākslinieciski tika fotografētas uz netālo kara laika kazarmu fona

RAILIS KOTĻEVS (34)

Agrāk — reklāmas aģentūras Garage 4x4 grafiskais dizainers Tagad — zīmola Railis Design dibinātājs, dizainers un pārdošanas vadītājs RENĀTS KOTĻEVS (33)

Agrāk — kuģniecības kompānijas P&O stūrmanis Tagad — Railis Design dizainers un ražotājs RUSLANS KOTĻEVS (31)

Tagad — Railis Design produkcijas kontroles vadītājs. Strādā arī SIA Cargo Survey par kravu kvalitātes inspektoru AGNESE STALTE (33)

Agrāk — LIAA administratīvās nodaļas vadītāja Tagad — Railis Design administrācijas vadītāja


JAU NS BIZNE S S

Renāts (no kreisās) un Ruslans Kotļevi ar kolēģiem Lauri Allenu, Raiti Avotiņu un Agnesi Stalti Railis Design pie kumodes Reykjavik

15


BIZNE S S PA SAU L Ē

TEKSTS DEIVIDS BARBOZA © 2016 NEW YORK TIMES NEWS SERVICE

IPHONE PILSĒTA

«ĶĪNĀ IR SENA PARUNA — JA UZBŪVĒSIT LIGZDU, ARĪ PUTNIŅI ATLIDOS.» AR ŠĀDU PĀRLIECĪBU EKONOMISKI ATPALIKUSĪ DŽENDŽOU PILSĒTA SAVULAIK ATVILINĀJA APPLE, SNIEDZOT IEVĒROJAMU ATBALSTU RŪPNĪCAS IZVEIDĒ UN BIZNESA ATVIEGLOŠANĀ. TAČU TAGAD ĶĪNA VĒLAS MAINĪT SAVU TĒLU KĀ LĒTO RAŽOTŅU ZEME

M

ilzīgs muitas centrs Džendžou pilsētā darbojas kā rosīga komercijas sala Ķīnas iekšzemē 600 kilometru no Dzeltenās jūras krasta. Konteineru labirintā kārtīgi izgludinātās formās rosās valdības kontrolieri — pārskaita, sver, skenē un uzspiež pēdējo apstiprinošo zīmogu preces izsūtīšanai. Furgoni bez jebkādām norādēm sastājušies gandrīz pusotru kilometru garā rindā, gaidot savu kārtu kravas iekraušanai, kas pēc tam aizceļos uz Pekinu, Ņujorku, Londonu un desmitiem citu galamērķu visā pasaulē. Šis modernais servisa centrs tika uzbūvēts pirms dažiem gadiem, lai apkalpotu vienu vienīgu globālu eksportētāju — Apple, kas ir gan pasaulē vērtīgākā kompānija (586 miljardi ASV dolāru 2016. gada maijā, pēc Forbes ziņām), gan arī viens no lielākajiem tirgotājiem Ķīnā. Labi izplānotas muitas procedūras ir daļa no labumiem, ieskaitot nodokļu atvieglojumus un valsts subsīdijas, pasaulē lielākās iPhone rūpnīcas atbal-

24

Rūpnīca spēj saražot 500 000 viedtālruņu dienā stīšanai. Lai pievilinātu Apple vislabāk pārdoto un ienesīgāko produktu, Ķīna dažādos «kārumos» ir iztērējusi miljardiem dolāru. Džendžou, kurā dzīvo seši miljoni cilvēku, atrodas diezgan trūcīgā Ķīnas vidienes reģionā. Šo kontrastu starp pilsētu un laukiem vēl vairāk izceļ iPhone ražošanas partnera Foxconn jaudas — rūpnīca spēj saražot 500 000 viedtālruņu dienā. Ne velti vietējie Džendžou tagad biežāk sauc par iPhone galvaspilsētu. Vietējā valdība Foxconn rūpnīcas tapšanai savulaik atvēlēja 1,5 miljardus ASV dolāru — gan viena rūpnīcas bloka, gan strādnieku mājokļu būvēšanai. Noasfaltēja ceļus un uzcēla jaunu spēkstaciju. Izrādās, ka valdība joprojām sedz daļu no elektrības tēriņiem un kravu transporta izmaksām. Tā

piedalās arī jaunu darbinieku meklēšanā. Bet, kad rūpnīcas izpilda valdības noteiktos eksporta mērķus, izmaksā prēmijas tās vadītājiem. Un tas viss darīts iPhone ražošanas atbalstīšanai. «Mums vajadzēja ko tādu, kas tiešām veicinātu attīstību šajā valsts daļā,» saka Li Dzicjans no vietējās pašvaldības. «Ķīnā ir sena paruna — ja uzbūvēsit ligzdu, arī putniņi atlidos. Tagad viņi pie mums lido.» Amatpersonas Rietumos bieži žēlojas, ka Ķīnas valdības sniegtais atbalsts


BIZNE S S PA SAU L Ē

Apple produktu montētāji Foxconn rūpnīcā pirms darba maiņas

saviem valsts uzņēmumiem ir negodīgas subsīdijas, kas kropļo konkurētspēju globālajā tirgū. Taču Džendžou piemērs rāda, ar kādu vērienu ķīnieši atbalsta arī ārvalstu firmas, lai pievilinātu tās darbam savā zemē. Tagad Ķīnas pievilcība tik tiešām ir liela. Meklējot zemākas ražošanas izmaksas, pie reizes ieliekot kāju durvīs uz pasaulē lielāko patērētāju tirgu, tur strādā gan lielais amerikāņu datoruzņēmums Dell, gan IT kompānija Hewlett-Packard, gan korejiešu elektronikas

Rūpnīcas caurlaidē ierīkoti sejas atpazīšanas skeneri

milzis Samsung. Daudzi no viņiem paļaujas uz tādu vietējo ražošanas partneri kā Foxconn. Lai gan Apple Ķīnā ieradās vēlāk nekā daudzas citas tehnoloģiju kompānijas, tagad tā lielajā Āzijas valstī gūst ceturto daļu no saviem ienākumiem un bauda vienus no treknākajiem peļņas rādītājiem savā nozarē.

25


TEKSTS JĀNIS VĒVERS, VĒVERS |SPECIĀLI ZĪMĒJUMS IR NAUDA FREEPIK

ATRAST PAREIZO TACIŅU VEIDOJOT PIRMO UZŅĒMUMU, JAUNAJAM UZŅĒMĒJAM NEATSVERAMU ATBALSTU BIZNESA DŽUNGĻOS VAR DOT DIGITĀLI PALĪGI — SPECIALIZĒTAS MOBILĀS LIETOTNES UN INTERNETA VIETNES

N

emitīgi mīcītā un dangātā Latvijas biznesa vide spēj iedragāt pat entuziasma pilnāko jauno uzņēmēju optimismu, taču ne atturēt no sapņu piepildīšanas. Tādēļ var diezgan droši prognozēt, ka arī šogad ne viens vien uzņēmīgs cilvēks pirmoreiz izmēģinās laimi uzņēmējdarbībā. Atšķirībā no iepriekšējo paaudžu biznesmeņiem, kam bija jāpaļaujas uz skolā iegūtajām zināšanām vai intuīciju, tagad pieejama gūzma digitālo palīgu. Interneta vietnes, mobilās lietotnes un datorprogrammas pa-

līdzēs izstrādāt biznesa un mārketinga stratēģiju, atgādinās par dokumentu kārtošanas procedūrām un meklēs sadarbības partnerus. Jau skolā ekonomikas stundās māca, ka ikviens uzņēmums sākas ar biznesa plānu. Tas ir nepieciešams ne tikai finansējuma piesaistīšanai, bet arī tādēļ, lai pats uzņēmējs saprastu, kā pelnīs naudu, identificētu savu mērķauditoriju un ceļus, kā to sasniegt, un arī — uz kādiem ienākumiem var cerēt optimistiska un pesimistiska scenārija gadījumā.

Par velti lejupielādējamā lietotne citu pēc cita uzdod jautājumus par iecerēto biznesu. Rakstiski atbildot uz tiem, lietotājs faktiski raksta savu biznesa plānu, ko var papildināt ar grafikiem un ieņēmumu un izdevumu aprēķiniem 30


Atvieglo biznesu. Taupa laiku

31


N UMU R A T Ē M A

JAUNĀ PATĒRĒTĀJU PAAUDZE PERSONISKS, ĀTRI PIEEJAMS, SOCIĀLI ATBILDĪGS — TIE IR KRITĒRIJI, PĒC KURIEM MILLENNIALS JEB TŪKSTOŠGADES PAAUDZE IZVĒLAS, KO LIKT IEPIRKUMU GROZĀ. KĀ VIŅUS UZRUNĀT, JAUTĀJĀM ŠĪS PAAUDZES PAZINĒJIEM, KAS PRAKSĒ PĀRBAUDĪJUŠI PATĒRĒTĀJU UNTUMUS

TEKSTS ILZE VĪTOLA | ZĪMĒJUMS SHUTTERSTOCK

36



P ORT R ETS

TEKSTS SERGEJS PAVLOVS | FOTO GATIS ROZENFELDS, PICTURE AGENCY

JEBKURŠ PATRIOTS PRIECĀTOS

NILS MELNGAILIS (52), KURŠ JAUNĀS TŪKSTOŠGADES PIRMĀS DESMITGADES VIDŪ VADĪJA LATTELECOM PĀRVEIDI UN VĒLĀK VALSTS IZGLĀBTO PAREX BANKU, PĒDĒJOS GADUS DZĪVO LONDONĀ UN STRĀDĀ AR DAŽĀDIEM ĀRVALSTU PROJEKTIEM. TAČU TAGAD VIŅŠ ATGRIEŽAS BALTIJĀ — VADĪS DNB UN NORDEA APVIENOTĀS BANKAS PADOMI. VAI NEREZIDENTU APKALPOŠANA VAR BŪT NOZARES ATTĪSTĪBAS PAMATĀ, UN KĀDAS IR LATVIJAS SABIEDRĪBAS ĪPATNĪBAS, KAS NEPALĪDZ BIZNESAM, — PAR TO PIRMAJĀ LIELAJĀ INTERVIJĀ PĒC JAUNĀ IZAICINĀJUMA UZŅEMŠANĀS

L

īgums par DNB un Nordea banku Baltijas filiāļu apvienošanos noslēgts pērn, bet reāli saplūšana notiks šovasar, savs jāvārds vēl jāsaka regulatoriem. Kā jauno banku sauks, akcionāri vēl nav izlēmuši, taču ir skaidrs — pēc aktīvu apjoma tā būs pirmais vai otrais spēlētājs Latvijā, vienā līmenī ar Swedbank. Piekrītot intervijai, Nils Melngailis kā tikšanās vietu nosaka Nordea centrālo biroju Valdemāra ielā Rīgā. Administratore pie ieejas man jautā, ar kādu darbinieku norunāta tikšanās. «Nils Melngailis, jūsu nākamais padomes priekšsēdētājs,» atbildu. Pameklējot informāciju datorā, darbiniece neatrod Melngaiļa vārdu un nolemj, ka nākamais padomes priekšsēdētājs — tas esmu es. «Ļoti patīkami, bet ar kuru no darbiniekiem jūs gribat tikties?» Nākamo vadītāju te pagaidām vēl nepazīst, taču pēc dažiem zvaniem viss ir noskaidrots: jā, ir tāds!

44

«Šis ir ļoti piemērots brīdis ar acīmredzamu nepieciešamību — izveidot atšķirīgu biznesu ar lielām ambīcijām»


45


TEKSTS SERGEJS PAVLOVS | ZĪMĒJUMS SHUTTERSTOCK

PALDIES BREXIT UN TRAMPAM! INVESTĪCIJU REZULTĀTI 2016.GADĀ SAGĀDĀJUŠI DAŽU LABU PĀRSTEIGUMU UN ARĪ MĀCĪBAS JAUNAJAM GADAM

64


Pelnīt. Krāt. Tērēt

Kā 1000 eiro pārvērst par 2550 — to pērn piedzīvoja mazākuma akcionāri, kas Rīgas biržā bija iegādājušies uzņēmuma Latvijas Tilti akcijas, jo to vērtība pieauga par 155%. Turpretī tie, kas glabā naudu banku depozītos, nenopelnīja neko. Kur bija izdevīgi ieguldīt, un kādas investīcijas lika pamatīgi apdedzināties — par to Ir Nauda apskatā. Un vēl trīs labas peļņas mācībstundas, ko sagādājis pērnais gads.

Atliek atgādināt, ka Latvijas Banka ik gadu izdod 5—7 jaunas kolekcijas monētas. No tām lielu cenas kāpumu uzreiz piedzīvo tikai viena vai divas — glītākās, neparastākās un ar mazāko tirāžu.

LATVIJAS KOMPĀNIJU AKCIJAS — LATVIJAS TILTIEM +155% Naudas krāšanas un ieguldīšanas veidi ir visdažādākie — sākot no ierastā depozīta bankā līdz pat «elektroniskajai valūtai» un zeltam. Kas pērn izrādījies visienesīgākais? l Depozīts vai Latvijas valsts obligācijas? l Latvijas Tiltu akcijas vai varbūt elektroniskā valūta Bitcoin? l Latvijas Bankas jubilejas monētu iegāde? l Dzīvoklis Rīgā? l Vācu biržas indekss DAX vai Krievijas kompāniju akcijas? l Varbūt prātīgāk bija pirkt zeltu un naftu?

UZŅĒMĒJU MONĒTA

+200%

Galvenais monētu bestsellers pērn Latvijā bija septembrī izlaistais sudraba pieclatnieks Nacionālais uzņēmējs. Par to, ka cena strauji kāps, numismātiem nebija šaubu, jo izlaistā tirāža ir Latvijas mērogiem niecīga — tikai 3000 eksemplāru. Turklāt pusi no tās izpirka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un uzņēmējs Armands Garkāns. Vēl 400 eksemplāru Latvijas Banka pārdeva saviem darbiniekiem, ko ilgstoši nevēlējās atzīt. Līdz ar to parastajiem kolekcionāriem, kas 13. septembrī stāvēja rindā pie Latvijas Bankas kases jau no četriem rītā, bija iespēja tikt pie aptuveni tūkstoša monētu. Cena — 67 eiro. Dažu stundu laikā tirāža tika izķerta, un pēc tam numismātikas salonos monētu pārdeva jau par 250—300 eiro gabalā. Tas izraisīja pamatīgu sašutuma vētru, un kolekcionāri kaunināja Latvijas Banku par šādu izrīcību. Tomēr gada nogalē kaislības norima un cenas mazliet nokritās — starpnieki tagad gatavi monētu pārdot par 230 eiro. Tie, kas vēlas pirkt, sludinājumos sola maksāt 180—200 eiro. Tātad pie 200% peļņas tika tie, kas paguva monētu nopirkt un uzreiz arī pārdot. Taču šāds manevrs bija pa spēkam nedaudziem, jo Latvijas Bankas kasēs monētas tika tirgotas tikai pa vienam eksemplāram katram pircējam. Veiklākie varbūt iemanījās tikt pie divām monētām, vienlaikus aizņemot rindu divās kasēs.

Latvijas tirgus pērn investorus atkal priecēja: OMX Riga indekss pakāpās par 23,46%. Jau ne pirmo gadu tas ir labākais rezultāts Baltijā. OMC Tallinn kāpums pērn bija 19,63%, bet OMX Vilnius — 14,92%. Vislielākie ieguvēji bijuši tie, kas 2016. gada sākumā iegādājās Latvijas Tiltu akcijas — tās tobrīd maksāja tikai 3,53 eiro gabalā un reti kuru interesēja. Toties decembrī kompānijas lielākais akcionārs holdings LNK (95%) nolēma atstāt biržu, izpērkot no mazajiem akcionāriem atlikušos 5% uzņēmuma kapitāldaļu par to bilances vērtību — 8,81 eiro gabalā. Turklāt pēdējā akciju cena biržā pērn decembrī bija pat vēl pakāpusies līdz 8,99 eiro. Tā Latvijas Tiltu mazie investori gada laikā savu kapitālu bija vairāk nekā divkāršojuši. Bija arī citi varianti labai peļņai. Lielā kokapstrādes uzņēmuma PATA Saldus akcijas gada laikā sadārdzinājās par 70%, Latvijas Balzamam pieaugums — 25%, SAF Tehnikai — 11% (ierēķinot dividendes, par 22%), Latvijas Kuģniecībai — 7%, Olainfarm — 20% (ierēķinot dividendes, par 22%), Rīgas Kuģu būvētavai — 25%. Tiem, kas tirgojušies ar igauņu un lietuviešu kompāniju akcijām, īsts veiksmes stāsts ir sieviešu veļas ražotne Silvano Fashion Group (+131%), kā arī Siauliu Bankas (+81%), AUGA Group (+63%) un Klaipedos Nafta (+45%). Kāpums ir gandrīz visiem. Latvijā izņēmums starp likvīdajām akcijām bija tikai Grindeks, kas piedzīvojis 16% kritumu, un Valmieras Stikla šķiedra ar mīnus 8,5%.

BITCOIN

+124%

Populārākās elektroniskās valūtas Bitcoin iegādi var pielīdzināt kazino spēlei — nekad nezini, zaudēsi vai vinnēsi. Tomēr tie, kas 2016. gadā izlēma riskēt, ir guvuši rekordlielus ienākumus. Bitcoin vērtība šogad dubultojās, un, pēc Bloomberg ziņām, šis ir bijis pats veiksmīgākais valūtas investīciju veids pērnajā gadā. 1. janvārī Bitcoin maksāja 432 dolārus, bet 31. decembrī — 968. Tātad gada laikā pieaugums par 124%. Plus apmēram 3% ieguvums, ja summas pārrēķina eiro, jo gada laikā lētāka kļuvusi amerikāņu valūta. Tiesa, šis investīciju variants der tikai cilvēkiem ar dzelzs nerviem, jo Bitcoin svārstības ir ļoti krasas.

65


T ĒR ĒŠA NA

AUTORSLEJA IEVA ZĪBĀRTE

Tikko no treniņa

N

u jau vairs neviens mediju kanāls neiztiek bez labsajūtas rubrikas, kas stāsta, kā gulēt labāk un ilgāk, nomierināties, uzlabot gara un ķermeņa stāvokli. Pirmā doma, kas nāk prātā, piedzīvojot publisku psihošanu Instagram.com/ lietišķā vidē vai saņemot nejēdzīevazibarte gu e-pastu, ir tāda, ka sūtītājs vai trača cēlājs varbūt ir rūpējies par Twitter.com/ savu izglītību un karjeru, taču ievazibarte pavisam novārtā atstājis emocionālo higiēnu. Nav izpildījis visus mājasdarbus un, sanīcis no savām dusmām, iesoļojis jaunā gadā, kur pretī sportiskā solī nāk cilvēki ar gaišu skatienu, staltu stāju un vingru ķermeni. Kāds tam sakars ar stilu un modi? Vistiešākais, jo sporta apģērbs, kas apliecina piederību jauno, veselīgo un garā možo kopienai, pat netaisās noiet no nākamo sezonu skatuves. Komfortablas treniņbikses un ērtas kapučjakas līdzās šifona volāniem un metriem puķaina zīda atradīsim Gucci un Vetements pavasara kolekcijās, bet ar līdzīgām, pieticīgāk sašūtām, taču ne mazāk noderīgām ērtām drēbēm ir uzpildītas pakaramo rindas populārajos masu modes veikalos Zara un H&M. Pašsaprotams ir kļuvis arvien pievilcīgāks apģērbu klāsts specializētajos sporta apģērbu veikalos. Mazāk abstraktu drānu svīšanai nostāk no acīm, vairāk jogas, baleta, boksa un tai-či. Arī obligātais lietotņu komplekts viedtālrunī ar palīgu skriešanā, mantrām un meditāciju piecām, desmit un divdesmit minūtēm. Kādā no šiem labsajūtas kanāliem reiz lasīju, ka kalendārā rakstāmi ne tikai darba pienākumi, sabiedriskās saistības un citas karjerā un sociālajā dzīvē nepieciešamās tikšanās un darīšanas. Kalendārā vēlams ierakstīt arī visu, kas attiecas uz pašu un ģimeni, laiku maltītēm, sevis kopšanai, atpūtai un bērniem. Ģimenes, sporta, veselības un labsajūtas kalendāram ir jāveido režģis, kurā iepildīt visu pārējo. Arī garderobē veselīga dzīvesveida apģērbam ir jābūt. No pieredzes zinu, ka jogai neder jebkurš apģērbs, to pašu teiks skrējējs un slēpotājs. Par laimi, sportiskā aizraušanās un vēlme izskatīties labi ir rezultējusies apģērbā, ko noteikti var valkāt ārpus sporta zāles, un sestdienas rītā visi izskatās labāk «tikko no treniņa» ērtās sporta drānās, nevis iepriekšējā vakara kārtā, lai cik spoža tā būtu. l

74

One Wolf unisex krekliņš Uniform, 41 €, un bikses, Onewolf.eu

TEKSTS UN STILS IEVA ZĪBĀRTE

VIEGLĀ SOLĪ SPORTISKS STILS, KAS DERĒS ARĪ KAFEJNĪCĀ UN LĪDZ PAT BRĪVDIENU BEIGĀM

Soar Running ūdensnecaurlaidīga vīriešu sporta jaka, 195 €, Mrporter.com


T ĒR ĒŠA NA

Cos sieviešu kimono stila jaka, 125 €, Cosstores.com

Zara vīriešu sporta bikses un jaka Injected, katrs 29,95 €, Zara.com

Women’secret sporta krūšturis, 24,99 €, Womensecret.com

Adidas Originals Tubular Shadow Knit sporta apavi, 100 €, Asos.com Leff Amsterdam sienas pulkstenis, 99 €, Yoox.com Vagabond vīriešu brīvā laika apavi Paul, 110 €, Vagabond.com

Madara mitrinošās ķermeņa un roku ziepes Infusion Blanc, 10,50 €, Madaracosmetics.lv

75


Turn static files into dynamic content formats.

Create a flipbook
Issuu converts static files into: digital portfolios, online yearbooks, online catalogs, digital photo albums and more. Sign up and create your flipbook.