Aprīlis/maijs, 2016 (Nr. 24) 3,99 €
VEIKSMES TRENIŅŠ: IZDOMĀ 300 SAPŅUS! KĀ IZVEIDOT SAVU E-VEIKALU KAS IR DIZAINA DOMĀŠANA?
PELNOŠĀKO LATVIJAS AUGSTSKOLU TOPS
BIZNESĀ JĀMĀK GUDRI PATEIKT «NĒ»
«Mums ir darītava. Vēderrunātāju visā pasaulē ir kaudzēm»
1
9 772255 928002
ISSN 2255-9280
Gundaram Skudriņam pieder lielākā lidojošā laboratorija Eiropā, Cēsu alus brūzis un kumelīšu plantācija
04
IZGUDROTĀJS
Aprīlis/maijs, 2016 (Nr. 24) 3,99 €
VEIKSMES TRENIŅŠ: IZDOMĀ 300 SAPŅUS! KĀ IZVEIDOT SAVU E-VEIKALU KAS IR DIZAINA DOMĀŠANA?
PELNOŠĀKO LATVIJAS AUGSTSKOLU TOPS
BIZNESĀ JĀMĀK GUDRI PATEIKT «NĒ»
«Mums ir darītava. Vēderrunātāju visā pasaulē ir kaudzēm»
1
9 772255 928002
ISSN 2255-9280
Gundaram Skudriņam pieder lielākā lidojošā laboratorija Eiropā, Cēsu alus brūzis un kumelīšu plantācija
04
IZGUDROTĀJS UZ VĀKA GUNDARS SKUDRIŅŠ FOTO MĀRTIŅŠ ZILGALVIS, F64
«No jauna projekta es gaidu rezultātu pēc četriem gadiem. Agrāk nav jēgas. Tie, kas atnes peļņu pirmajā, man ļoti nepatīk. Ir jāiziet cauri rāpošanas fāzei, lai staigātu.» 46. lpp.
AKTUĀLI 8
Aiz kadra. Kā reisam tiek sagatavotas lidmašīnas
14
Jauns bizness.
24
Nemaksā lieki, labāk noīrē. Pasaules turīgāko
Ineses Lapiņas līkločainais ceļš līdz mēbeļu dizainam
biznesmeņu vidū populāra kļūst salas, auto, privātas lidmašīnas, pat vakartērpa noma
«Lētāks darbaspēks ir tikai sākums, tā nevar būt mūžīga priekšrocība, jo daļa funkciju tiek automatizētas. Tāpēc no tradicionāla biznesa pakalpojumu centra tam jāpāraug par kompetences vai ekselences centru,» saka Sandra Zariņa, kas vada globālas korporācijas Allnex apvienoto pakalpojumu centru Rīgā
INSTRUMENTI 28
Veikals bez pārdevējiem. E-veikalu
dažu stundu laikā var izveidot un pats uzturēt ikviens tirgotājs
LABS BIZNESS 35
Izglītības miljoni. Kā pelna privātās augstskolas
58
Kā pateikt «nē».
Svarīgāks par pašu vārdu ir veids, kā to pasakām
NAUDAS IDEJAS 62
Spēles ar naftu. 125% peļņa divu nedēļu laikā — jā, arī tas ir iespējams
66
Sākt sapņot 40 gadu vecumā. Psiholoģe un koučs
32 Testējam jaunumus. Virtuālās realitātes brilles un 60 Kas ir OECD? Latvija prāva izmēra datora monitors klauvē pie attīstītāko valstu «ekskluzīvā kluba» durvīm
Imbi Vīroka māca attīstīt personību un apgūt iekšējos resursus 78
Izvēdināšanās Indijā. Kur pārstartēt gara un ķermeņa motoru, atjaunot jaunību, dzīves un darba prieku?
Izdevējs: a/s Cits medijs. Reģistrācijas apliecība: nr.000740195. Iespiests: Poligrāfijas grupā Mūkusala. Redaktors: Pauls Raudseps. Tehniskie redaktori: Māris Diņģelis un Jānis Kulmanis. Redakcijas tālrunis: 67281588. Reklāmas tālrunis: 67281590. Adrese: K. Barona 28a-11, Rīga, LV-1011. E-pasts: irnauda@ir.lv, abonesana@ir.lv. Citējot atsauce obligāta. Pārpublicēšanai jāsaņem rakstiska redakcijas atļauja. ABONĒ WWW.IRNAUDA.LV, LATVIJAS PASTĀ VAI ZVANI 67281588
www.facebook.com/irnauda
www.twitter.com/irnauda
3
NO R EDA KCIJA S
SVEIKA UN SVEIKS!
T
rīs simti sapņu. Vai varat tik daudz ieceru, fantāziju, traku ideju un neiespējamu misiju pat izdomāt, kur nu vēl realizēt? Taču tieši tas ir uzdevums, kuru igauņu psiholoģe un koučs Imbi Vīroka liek izpildīt uzņēmējiem, kuri lūdz viņai padomu un palīdzību. Bieži vien dzirdam, ka uzņēmēji nedrīkst būt gaisa grābekļi. Viņiem jābūt līdz kaulu smadzenēm praktiskiem, nežēlīgi racionāliem. Veiksmi nes nevis mākoņu stumdīšana, bet gan smags, piezemēts darbs. Šaubu nav. Lai dibinātu un vadītu uzņēmumu, nepieciešama gan neatlaidība, gan pragmatisms. Bet kurš gan vispār dibinātu jaunu uzņēmumu, ja viņš vai viņa neticētu, ka ir iespējams iztēlotu nākotnes ainu pārvērst realitātē? Kurš paplašinātu jau esoša uzņēmuma darbības loku, ja neļautos tikai aprēķinu loģikai, bet arī fantāzijas vilinājumam? Un kur rastos sīkstums pārvarēt neizbēgamos šķēršļus, ja nebūtu pārliecības, ka sapņi var piepildīties? Tieši ar šādiem prāta lidojumiem izceļas šā Ir Nauda numura galvenais varonis Gundars Skudriņš. Varētu domāt, ka ar lielākā mežu īpašnie-
ka Latvijā godu pietiktu jebkuram biznesmenim. Taču Skudriņam ir sapņi jeb, ja vēlaties, biznesa idejas — daudz un krāsainas. Viņa uzņēmumi gan audzē kumelītes, gan sūta pa visu Eiropu lidmašīnas, kas veic sarežģītus fizikāli ķīmiskus mērījumus par to, ko tās redz no gaisa. Un Skudriņš vēl atbalsta zinātni un mākslu. Arī Ineses Lapiņas godalgotā multifunkcionālā mēbele Dusis nebūtu radusies, ja viņa 30 gadu vecumā nebūtu nolēmusi pamest pārtikas tehnoloģes karjeru, sekot sapnim un iestāties Mākslas akadēmijā. Protams, ar sapņiem vien nepietiek. Ir jābūt arī zināšanām, kuras, iespējams, kāds no lasītājiem varētu iegūt vai papildināt žurnālā aprakstītajās privātajās augstskolās. Ir jāspēj pārliecināt pircējus, ko var palīdzēt izdarīt vācieša Marka Stikdorna padomi par pakalpojumu dizaina domāšanu. Visbeidzot, lai koncentrētos uz savu mērķi, nereti ir jāspēj pateikt «nē». To pareizi izdarīt arī ir māksla, un psihoterapeite Andrija Līkope pastāsta, kā to paveikt tikpat viegli, kā sakot «jā». l PAULS RAUDSEPS, VIESREDAKTORS
Food Union Ķīnā ražos Kāruma sieriņus no Latvijas biezpiena. Ķīniešu labvēlību uzņēmums mēģinās iekarot ar zīmolu Limbažu piens, kas iztulkots kā «lielais baltais nams».
4
Draugiem Grupa pūļa finansējuma vietnē Kickstarter vāc līdzekļus vieda portatīvā lādētāja projektam CoalBit. Nelielais atslēgas piekariņš aprīkots ar mobilo lietotni, Bluetooth, lukturīti un Micro USB pieslēgvietu. Kampaņa ilgs līdz 19. aprīlim.
14. un 15. maijā Rīgas ielās starts tiks dots Lattelecom Rīgas maratona skrējējiem. Pērn pasākums, kas saņēmis prestižo Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas Bronzas kvalifikācijas zīmi, pulcēja 26 tūkstošus dalībnieku no 69 pasaules valstīm.
Konditorejas un uzkodu ražotājs Orkla Confectionery&Snacks Latvija investējis 1,5 miljonus eiro jaunajā Laima šokolādes līnijā Tagad. Patlaban Laimas produktu portfelī ir 250 dažādu produktu, kas tiek arī eksportēti uz 27 pasaules valstīm.
FOTO F64 UN PUBLICITĀTES FOTO
SEKOJAM LĪDZI
JAU NS BIZNE S S
TEKSTS IEVA PUĶE | FOTO LAURIS AIZUPIETIS, F64
Dusošais radošums INESES LAPIŅAS CEĻŠ LĪDZ MĒBEĻU DIZAINAM BIJIS LĪKLOČAINS. AUGSTSKOLAS LAIKĀ ATKLĀJĀS VIŅAS SPILGTAIS TALANTS, TOMĒR INESE DEVĀS CITĀ VIRZIENĀ. PĒC DRAUGU LŪGUMA ATGRIEZĀS PIE SAVA IZGUDROJUMA — ZVIĻŅA DUSIS, KAS TAGAD TIEK NE TIKAI RŪPNIECISKI RAŽOTS, BET ARĪ SAŅĒMIS GODALGAS
R
īgas ekskluzīvo dizaina mēbeļu salona Natuzzi preču aprakstos zib ārzemju zīmoli. Pārsvarā itāļu: Natuzzi, Kartell, Bonaldo, arī zviedru Hästens. Dusis, multifunkcionāla mēbele, ko var pārveidot par matraci, zvilni vai krēslu ar atzveltni, ir vienīgais Latvijas produkts. Ļoti iepaticies salona galvenajai dizainerei, licies līdzvērtīgs cienījamo Rietumu uzņēmumu piedāvājumam, saka mēbeļu konsultante Marina Rācenāja. Duša dizaineres Ineses Lapiņas vārds plašāk izskanēja pagājušā gada beigās, kad viņas izgudrojums saņēma atzinību Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Eksporta un inovācijas balvas konkursā kategorijā Rūpnieciskais dizains. DIVAS DZĪVES
«Cilvēki par mani brīnās,» Inese sāk savu stāstu, kas tiešām nav parasts. «Mākslai un dizainam pievērsos salīdzinoši vēlu, man jau bija pāri 30, kad iestājos Mākslas akadēmijā. 27 gadu vecumā biju sākusi mācīties gleznot, izlēmusi, ka gribu darīt kaut ko skaistu, lai ir prieks man un citiem. Tā sākās mana jaunā dzīve.»
14
Iepriekšējā dzīvē, kā to nosauc Inese, viņa, Jaunpiebalgas meitene, bija apguvusi pārtikas tehnologa amatu Bulduru sovhoztehnikumā, specializējoties augļu, ogu un dārzeņu pārstrādē. Konservēšana gan neinteresēja viņu vairāk par visu citu. «Mammas mudināta, aizgāju uz skolu, kas tajā laikā skaitījās prestiža,» viņa skaidro. Jaunā speciāliste īsu brīdi pastrādāja Smiltenes rūpkombinātā, kas 90. gadu ekonomikas pārmaiņu laikā tika slēgts, gluži tāpat kā citas tehnoloģes iespējamās darbavietas. «Kā visi, centos kaut ko darīt, lai nopelnītu — esmu strādājusi gan fabrikā, gan veikalā. Biju paškritiska, bailīga, bet sapratu, ka ir kaut kas jāmaina,» Inese runā atklāti. «Par laimi, blakus gadījās labi cilvēki, kas motivēja virzīties uz priekšu.» Ietekmējoties no radinieces Anitas Grases, interjera dizaineres un ilggadīgas Latvijas Dizaineru savienības vadītājas, viņa Rīgā sameklēja interjera dizaina kursus. Tad vēl vienus. Par mācīšanos bija jāatdod visa tālaika alga. «Taču sapratu — ja es mērķtiecīgi uz to nefokusēšos, nekas labs neiznāks. Man bija labvēlīgi ģimenes apstākļi, vieno-
INESE LAPIŅA PAMATDARBS
Vides māksla un interjera dizains
SAVS BIZNESS
SIA Niice Vide, zīmols Dusis
jāmies, ka varu veltīt sevi tikai mācībām — lai dabūtu kārtīgu pamatu, uz kura balstītos mana nākamā profesija.» Inese iestājās vēl trešajos interjera dizaina kursos, tie ilga divus gadus. Laika gaitā programmā tika ieviestas korekcijas, un viņa, iepriekš nedomājot, saņēma ainavu plānotājas diplomu. Joprojām ir pateicīga šā priekšmeta skolotājai Annai Bētiņai, kura, tāpat kā māksliniece Aija Zariņa, spēja iedvesmot: tu vari! Vienlaikus Inese Bulduru tehnikuma vakara nodaļā apguva parka dārznieka profesiju un apmeklēja sagatavošanas kursus
«Mākslai un dizainam pievērsos salīdzinoši vēlu, man jau bija pāri 30, kad iestājos Mākslas akadēmijā. Tā sākās mana jaunā dzīve» Latvijas Mākslas akadēmijā, lai pilnveidotu gleznošanas un zīmēšanas prasmi. Studijas šajā augstskolā gan joprojām likās tāls un nereāls sapnis. «Tad sev tā uzmanīgi pajautāju: bet varbūt tomēr pamēģini?» Vīrs teicis: «Stājies — ja tiksi iekšā, vari pāris mē-
nešu pamācīsies. Ja nespēsi tikt galā ar studijām, neviens jau tevi tur nespiedīs palikt.» Inese izturēja konkursu vides mākslas un dizaina nodaļā. Un atkal sastapās ar visai dzīvei svarīgiem, iedvesmojošiem cilvēkiem, asociēto profesori Barbaru Ābeli un Juri Krūmiņu, kas pasniedza mēbeļu projektēšanas programmu. «Piecus semestrus projektējām dažādas mēbeles. Nezinu, kāpēc, bet es jau no sākuma taisīju tādas transformējamas, ergonomiskas mēbeles — sēdēšanai, zvilnēšanai, gulēšanai,» viņa stāsta.
15
TEKSTS JĀNIS VĒVERS, SPECIĀLI IR NAUDA
VEIKALS BEZ PĀRDEVĒJIEM
T
ūkstošiem veikalu pasaulē pierādījuši, ka interneta laikmetā nav vajadzīgs pat veikals ar stendiem un vitrīnām, lai sekmīgi tirgotu savu produkciju. Patērētāji ir pieraduši iepirkties e-veikalos un tik ļoti novērtē to piedāvātās ērtības — preču piegādi mājās, zemāku cenu un plašu piedāvājumu —, ka ir gatavi upurēt cilvēcisko vēlmi pirms pirkšanas aptaustīt nolūkoto produktu savām rokām. Tirgoties var dažādi. Gan pievienojoties lielajiem interneta veikaliem un savu produkciju realizējot caur to nodrošinātajiem kanāliem, par ko rakstījām pērn, gan pašam izveidojot savu e-veikalu un cenšoties atvilināt uz to pircējus. Lielo veikalu, piemēram, Amazon, eBay, Alibaba vai Etsy
28
priekšrocība neapšaubāmi ir tūkstošiem un pat miljoniem apmeklētāju plūsma. Taču konkurence ir nežēlīga, un tirgotājam jāliek lietā dažādas viltības, lai izceltu savu preci virs nepārskatāmā produktu pūļa. Savs e-veikals nozīmē, ka tajā būs atrodama tikai jūsu pašu pārdotā produkcija. Nekādas konkurences. Toties nāksies nopūlēties, lai uz veikalu atvestu pircējus. Aplūkojot pieejamos interneta veikalus, varētu šķist, ka to izveidošana ir sarežģīta un būs jāpiesaista kāds IT uzņēmums, kas paprasīs tūkstošiem eiro. Pirms dažiem gadiem tā arī bija, taču mobilo lietotņu ērā arī tehniskā puse ir būtiski attīstījusies, tādēļ iepirkšanās sistēmas izveidošana kļuvusi vienkāršāka. Gatavas platformas ir viegli pielāgo-
ZĪMĒJUMS FREEPIK
E-VEIKALU DAŽU STUNDU LAIKĀ VAR IZVEIDOT UN PATS UZTURĒT IKVIENS TIRGOTĀJS, MAKSĀJOT DAŽUS DESMITUS EIRO MĒNESĪ
Atvieglo biznesu. Taupa laiku
jamas savām vajadzībām, un to abonēšanas cena svārstās ap dažiem desmitiem eiro mēnesī. Pārdevējs var izkārtot savus produktus, kā vēlas, pievienot attēlus un cenu, bet pircējs izvēlētās preces var ievietot virtuālā grozā, norēķināties par tām un gaidīt sūtījumu.
Savā e-veikalā būs tikai jūsu pašu produkcija. Nekādas konkurences. Toties nāksies nopūlēties, lai uz veikalu atvestu pircējus
Gatavās platformas var iedalīt divās lielās kategorijās. Pirmās atrodas uz pakalpojumu sniedzēja serveriem, gluži kā visi mākoņpakalpojumi. Lietotājs var pieslēgties platformai no jebkura datora, papildināt produktu klāstu vai mainīt cenas. Otrās tiek uzstādītas uz e-veikala ierīkotāja paša resursiem. Tas dod lielāku drošības sajūtu, jo visi dati atrodas paša «mājās», taču piekļuve savam serverim, esot citā pilsētā vai valstī, var būt apgrūtināta. Un arī pašam jāuzņemas visa atbildība par datu glabāšanu un serveru uzturēšanu. Toties izdevumi ir tikai vienu reizi — izveidojot sistēmu, turpretim par mākoņpakalpojumu tipa e-veikala lietošanu būs ik mēnesi vai gadu jāsamaksā abonēšanas maksa. Iepazīšanās nolūkos visas piedāvā divu nedēļu izmēģinājuma periodu.
29
N UMU R A T Ē M A
SKOLA MAKSĀ NAUDU! KĀ IZDODAS PELNĪT PRIVĀTAJĀM AUGSTSKOLĀM, KURĀM PAR SARŪKOŠO JAUNIEŠU SKAITU JĀKONKURĒ AR VALSTS FINANSĒTAJĀM «MILJONĀRĒM» UN JĀPROT PIEVILINĀT ĀRZEMJU STUDENTUS
TEKSTS GUNITA NAGLE | FOTO EDMUNDS BRENCIS, LAURIS AIZUPIETIS, VLADISLAVS PROŠKINS, DMITRIJS SUĻŽICS UN GATIS GIERTS, F64
35
N UMU R A T Ē M A
36
2013
2014
2015
Piedāvātās programmas: jurisprudence, sabiedriskās attiecības, tūrisms un uzņēmējdarbība
ūsdienīga, allaž jauniešu pilna ēka, daudzas kafejnīcas un pagalms, kurā vasarā burbuļo strūklaka un skan čalas. Tāda ir biznesa augstskola Turība, kas studentu skaita ziņā ir lielākā privātā augstskola Latvijā. Pašlaik gan augstskolā studentu ir par aptuveni diviem tūkstošiem mazāk nekā 2008. gadā. Tāpēc mērķis ir palielināt ārvalstu studentu skaitu. «Pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad kļuvu par Turības lielāko akcionāru, uzreiz pateicu, ka iesim eksporta tirgos. Pēdējos gados eksporta rādītāji mūs priecē,» saka augstskolas lielākais akcionārs Aigars Rostovskis. Pašlaik Turībā studē jaunieši no 35 valstīm, vairums no Azerbaidžā-
4 518 266
4 374 273
RĪ EK AU
Ap
445 766
Datus apkopo par akadēmisko gadu, būs vasarā
Studentu skaits: 4183, no tiem 359 jeb 9% ir ārvalstnieki
M
mumiApgrozījums no ārzemjuPeļņa studentu maksātās studiju maksas veido 14% no visiem ienākumiem. Rostovska mērķis ir panākt, lai nākamo 7—8 gadu laikā Turības studentu skaits dubultotos un puse no viņiem būtu ārvalstnieki. Augstskola 23 gadu darbības laikā pakāpeniski attīstījusi četrus galvenos studiju virzienus: uzņēmējdarbības 2013 vadība, tūrisms2014 un vies-2015 mīlība, tiesību zinātne un Studentu skaits: 2766, no tiem sabiedriskās attiecības. 277 jeb 10% irsaistītas ārvalstu studenti Ar šīm jomās studiju programmas tika Piedāvātās programmas: izstrādātas 1993. gadā, kad bizness, mākslas un augstskola sāka tehnoloģijas darbību, taču pārmaiņas ir piedzīvojis programmu saturs. «Piemēram, uzņēmējdarbības vadības saturs pirms interneta laikmeta un pēc ir divas pilnīgi dažādas lietas. Tāpat mārketingu un sabiedriskās attiecības ir ietekmējušas lietotnes un sociālie tīkli. Saturs mainās nemitīgi. Ja nebūsim priekšā tirgum, studenti nenāks pie mums,» skaidro Rostovskis. Satura attīstības virzītāji ir pasniedzēji, no kuriem daudzi darbu augstskolā apvieno ar darbu industrijā. Rostovskis uzsver — augstskolai ir svarīgi, lai studentu apgūstamais būtu ciešā saiknē ar biznesa praktisko pusi. Visvairāk studentu Turībā vienmēr bijis uzņēmējdarbības (36%) un tūrisma (24%) studiju programmās, tādēļ tās esot ienesīgākās. Turība ir vienīgā augstskola Baltijas valstīs, kurai ir Pasaules Tūrisma organizācijas 4 266 323
342 347
265 043
4 863 020
Peļņa
425 957
Apgrozījums
530 570
BIZNESA AUGSTSKOLA TURĪBA 4 878 323
V
ai augstskola ir tāds pats uzņēmums kā fabrika vai konditoreja, un tai jāstrādā ar peļņu? Uz šo jautājumu meklētas atbildes neskaitāmās diskusijās, atklājot, ka maksātspējīgākie studenti nebūt ne vienmēr ir talantīgākie, turpretim jauniešiem ar spožu prātu ne vienmēr pietiek naudas studijām. Piemēram, Fransuā Pino, kuram pieder Christie’s izsoļu nams, Gucci, Samsonite un Puma, jaunībā bija spiests pamest augstskolu, lai strādātu tēva kokzāģētavā. IKEA dibinātājs Ingvars Kamprads, Smolandes zemnieka dēls, naudu studijām krāja, pārdodot zivis, sēklas, lodīšu pildspalvas un Ziemassvētku rotājumus. Augstākajā izglītībā piedāvājumu nenosaka tikai tirgus pieprasījums, jo, lai valsts akreditētu studiju programmas, lekciju kursiem jābūt akadēmiski augstā līmenī, un studentiem jābūt iespējai iesaistīties zinātniskos pētījumos. Tātad augstākā izglītība nav tāds pats bizness kā bulciņu ceptuve. Tomēr Latvija izceļas Eiropas Savienības mērogā ar proporcionāli vislielāko augstskolu skaitu — 13,5 augstskolas uz vienu miljonu iedzīvotāju. Latvijā ir 17 valsts un 15 privātas augstskolas. Privātajās augstskolās studē 23% visu studentu. Augstskolu acīmredzami ir Kā augstskola par daudz, jo tikai astoņas no 15 strādā var ilgstoši ar peļņu. Mēģinājumi izprast, kā augstturpināt darbu skola var ilgstoši turpināt darbu bez peļņas, nesekmējās — kā žurnālam Ir bez peļņas? Nauda teica vienā no šādām augstsko- «To jums lām: «To jums neviens nestāstīs.» neviens Taču astoņās pelnošajās augstskolās galvenais ienākumu avots ir studi- nestāstīs» ju maksa. Citi ienākumi — tālmācības kursi, kvalifikācijas paaugstināšanas nodarbības, konferences un publiskās lekcijas, kā arī telpu noma — ir nebūtiski, no 1 līdz 3%. Tātad katrai augstskolai, kas vēlas noturēties virs ūdens, jādara viss iespējamais jauniešu piesaistīšanai. Taču demogrāfijas tendences ir nepielūdzamas — kopš 2010. gada jauniešu skaits ik gadu sarūk par vidēji 6%. Tāpēc visas augstskolas tiecas palielināt augstākās izglītības eksportu. Pēdējā gada laikā tās ir strauji palielinājušas ārvalstu studentu skaitu — valsts augstskolās par 17%, privātajās pat par 22%. Tomēr ar studentu skaita noturēšanu vai palielināšanu vien nepietiek, lai neiedzīvotos zaudējumos. Veidojot privāto augstskolu topu, atklājās — visveiksmīgākās augstskolas ir tās, kuras par galveno mērķi uzskata ne tikai peļņu, bet arī augstus akadēmiskos standartus un radošu vidi. Pēc biznesa augstskolas Turība līdzīpašnieka un attīstības padomes priekšsēdētāja Aigara Rostovska vārdiem, pašlaik pasaulē industriālo ekonomiku nomaina inovatīvā ekonomika, tāpēc mērķtiecīgākie jaunieši meklē vietas, kur var gūt pirmās iemaņas ideju ģenerēšanā un īstenošanā, komandas darbā un uzņēmumu veidošanā. Ja augstskola dod šādu iespēju, tā var kļūt par degli jaunam ekonomiskajam sprādzienam. l
BIZNESA, MĀKSLAS UN nas, Baltkrievijas, FranTEHNOLOĢIJU cijas, Gruzijas, Indijas, Ukrainas, Uzbekistānas. AUGSTSKOLA Viņu dēļ lekcijas augstskolā notiek divās valodās: RISEBA latviešu un angļu. Ieņē-
2
Stu 210
Pie eko
P ORT R ETS
TEKSTS IEVA ALBERTE | FOTO MĀRTIŅŠ ZILGALVIS, F64
IZGUDROTĀJS SKUDRIŅŠ UZŅĒMĒJA GUNDARA SKUDRIŅA DIBINĀTAJAM VIDES RISINĀJUMU INSTITŪTAM PIEDER NE TIKAI LIELĀKĀ LIDOJOŠĀ LABORATORIJA EIROPĀ, BET ARĪ CĒSU ALUS BRŪZIS, KURĀ ŠOVASAR PULCĒSIES EIROPAS KOSMOSA AĢENTŪRAS ZINĀTNIEKI. VĒL SKUDRIŅŠ MĒĢINA IZAUDZĒT DADŽUS UN EKSPORTĒ KUMELĪTES
46
P ORT R ETS
K
āda šodien lapsām temperatūra? To jautāju Gundaram, iekāpjot viņa automašīnā Rīgā, lai dotos uz Cēsu pusi, kur dzīvo Vides risinājumu institūts. «Lapsas ir siltākas nekā cilvēki,» Skudriņš atbild. Par lap sām jautāju, jo viena no institūta darbības jomām ir aeroizpēte — datu uzmērīšana ar lāzerskenēšanas un fotografēšanas metodi. Tā var uztvert pat maluzvejnieka vai lapsas siltumu. Dzimis Smiltenē, ieprecējies Cēsīs, Gundars arī pirmo zemes gabalu 1998. gadā nopirka Vidzemes pusē. «Nekad neesmu nopircis nevienu zemes gabalu, kam cena mērāma kvadrātmetros,» viņš smejas. Gundars Skudriņš ir lielākais mežu īpašnieks Latvijā un mežsaimniecības konsultāciju uzņēmuma MĪKC vadītājs. Kopš 2002. gada institūts nodarbojas arī ar aeroizpēti. Nesen klāt nākušas vēl vairākas nodarbes. Šī saruna būs tieši par tām. Gundara darba kabinets ir automašīnā. Nedēļas pirmajās dienās viņš no Rīgas brauc uz biroju Cēsīs, uz otru nedēļas pusi vairāk pa Rīgu. «Sapulces nerīkoju, jo tāpat esmu online — sazvanos divreiz dienā. Kopā sanākam, ja vajag kaut ko izrunāt, kad paši sev esam radījuši problēmu — kaut ko izdomājuši un mēģinām atrisināt,» skaidro Gundars. Vasarās, kad viņa trijām meitām nav jāapmeklē skola vai bērnudārzs, par dzīvesvietu kļūst namiņš mežā pie Cēsīm. Tad ir laiks apmeklēt Cēsu Mākslas festivālu un būt klāt vienā no biznesiem — drogu ievākšanā. ČETRU VEIDU KUMELĪTES
Pirms četriem gadiem Skudriņš sāka audzēt ārstniecības augus. Izdomāja tā vienkārši: zeme ir, vajag ar to kaut ko darīt. «Biju pavadījis mežos desmit gadus. Kļuva garlaicīgi. Lauksaimniecība ir dinamiskāka. Manu darbu mežā redzēs mazbērni, bet lauksaimniecībā jau otrajā nedeļā manāms — izdīga vai ne.» Un dīga švaki. Skudriņš sēja vienreiz, otrreiz. Austrijā pirktās sēklas nenesa cerēto. Arī nākamajā gadā labi negāja. «Sējām un gaidījām, sējām un gaidījām. Un neko nesagaidījām. Mēs esam spītīgi, tāpēc trešajā gadā izauga.» Skudriņš domā, ka tas labi, jo, ja būtu sanācis pirmajā gadā, sapriecātos pārāk daudz. Pieņemtu nepareizus lēmumus un atvēzētos. «No jauna projekta es gaidu rezultātu pēc četriem gadiem. Agrāk nav jēgas. Tie, kas atnes peļņu pirmajā, man ļoti nepatīk. Ir jāiziet cauri rāpošanas fāzei, lai staigātu. Ja pirmajā gadā viss izdodas, tad tā ir muļķa laime, un, balstoties uz to, būvēt nākamos pieņēmumus nevajadzētu. Otrais gads ir tāds tricky*, trešais — smagākais. Jāmāk noturēties. Ceturtajā jau ir nojausma, ko dari.» Ja tomēr tajā vēl jāķepurojas, tad drosmīgi jāpieņem lēmums taisīt to bodi ciet. Arī Skudriņam bijuši brīži, kad sapratis, ka uzlicis uz nepareizo kārti. Grūti taču atzīt, ka tava ideja nestrādā, vai ne? «Tikai gļēvuļi nemaina viedokli!» viņš smejas. Drogu noliktavā Priekuļos smaržo pēc kumelītēm. Ārstniecības augus uzņēmums Field and Forest audzē 500 hektāros bioloģiski sertificētas zemes. Četru šķirņu zaļas kumelītes novāc ap 99 tonnām. Citas kultūras — ehināciju, kliņģerītes, citronmētru, lavandu — krietni mazāk. Gadā eksportē vidēji 45 tonnas drogu. Tās ir 45 fūres. Vairumu eksporta saņem kosmētikas ražotāji, farmācijas firmas un
48
arī pārtikas ražotāji. Skudriņš Biotēkas veikalos Rīgā redzējis Priekuļos audzētās kumelītes, kas pakotas Austrijā. «Purity** mūsu augos ir tāpat kā Alpos. Eiropā bioloģiskos augus izaudzēt ir grūti, jo piesārņojums augsnē ir pārāk liels. Plus kaimiņš vienmēr kaut ko miglo. Latvijā tā nav.» Skudriņš stāsta, ka bioloģisko drogu eksportā pieprasījums iet uz augšu, tikai jāmāk notirgot. Un biokumelīte nepavisam nav dikti dārgāka par parasto. Nelielos daudzumos tās reizēm iepērkot arī vietējā Apsara un Tereško. «Biju aizbraucis uz Kalnciema tirdziņu. Brieža gaļas salami kilogramā maksā ap simt eiro! Nopirku par piecpadsmit eiro vienu gabaliņu, jo gribēju saprast, ko tā desa māk. Runāt varbūt. Par tādu naudu taču kaut kas tāds jāmāk! Tāda summa nav etalons bioloģiskā produkta cenām.» Kad cēsnieki bija iemācījušies audzēt kumelītes, gribējās augu klāstu paplašināt ar nezālēm, kas pieprasītas kosmētikā un farmācijā. Piemēram, mārdadzi. Izrādās — izaudzēt dadzi ir daudz grūtāk nekā kumelīti, jo nezāle nekultivējas. Skudriņš atveda viesos labu biologu no ārzemēm, kurš iestādīja viņam domāšanu. «Ja gribi izaudzēt dadzi, iemiesojies viņā,» atceras Skudriņš. Izklausās ezotēriski, bet doma tāda: lai dadzi izaudzētu, par to jāzina viss. Jādzīvo līdzi. Jādomā, jāvēro. «Mežiem ir tikai četri ienaidnieki: pavasaris, vasara, rudens un ziema. «No jauna projekta Lauksaimniecībā — kā Svētais Pēteris vēlēs, tā būs. Cilvēks plāno, Pēteris sme- es gaidu rezultātu jas. Līst lietus? Neko darīt. Cepties par pēc četriem gadiem. to nav jēgas.» Agrāk nav jēgas. Drogu vācējus — speciālus traktorus — izdomāja vīri no Cēsīm. Rūdīti Tie, kas atnes peļņu traktoristi. Jo nekur jau nepārdod tā- pirmajā, man ļoti dus kumelīšu vācējus. Gundars ieved nepatīk. Ir jāiziet angārā, kur top vācēja atjauninātā un cauri rāpošanas uzlabotā versija. Te izskatās kā multfilmā Lote no Izgudrotāju ciema. Viens fāzei, lai staigātu» vīrs smirģelē, dzirkstelēm lecot, otrs klaudzina, trešais ar lielām brillēm uz deguna ķimerējas ap traktoru. Darbošanās noris pēc zīmēta maketa. Gundars stāsta, ka idejas datorā pārnesis kāds jauns puisis ar inženiera izglītību, kurš labi spējot pierakstīt, ko vīri runā. Kumelīšu vācēju taisa tie paši kungi, kuri vasarā traktorus vada. Novāktās kumelītes tālāk angārā apstrādā speciālas ierīces. Viena tāda atdala ziedus no kātiem. Cita ietaise no zieda galviņas atdala ziedlapiņas un atsūc putekļus. Mašīna ir tik gudra, ka sadala piparmētru lapas pēc konrētiem izmēriem: maza, lielāka un pavisam liela. Lapām ir savi izmēri, gluži kā apģērbiem. «Ja gribi spēlēt tajā līgā, tas jādara,» saka Skudriņš. Bites un citi kukaiņi gan jāatlasa ar rokām, jo tik gudra mašīna tomēr nav — atlasīšana notiek ar gaisa plūsmu, tāpēc var gadīties, ka mušu tā identificē kā kumelītes galvu. Visbeidzot attīrītās drogas nonāk blakusangārā — žāvētavās, kur tiek uzturēta +40 grādu temperatūra. Patlaban tie tukši, jo visas drogas iztirgotas. Tāpēc angāri bija laba vieta Ziemassvētku ballei. No vecām elektrības kastēm tika izveidots bārs, un tika dots nosaukums Jauda. «Mēs visu darām pamatīgi. Ja svinam eglīti, tad tā, lai ir forši.» Pasākumu rīkoja Gundara sieva Gundega Skudriņa, kurai kopš 2003. gada ir pasākumu organizēšanas uzņēmums Skudras metropole.
52
Idejas. Pieredze. Padomi TEKSTS OSVALDS ZEBRIS | FOTO EDMUNDS BRENCIS, MĀRTIŅŠ ZILGALVIS UN VLADISLAVS PROŠKINS, F64
PASAULI KONTROLĒ NO RĪGAS GLOBĀLU KORPORĀCIJU DIBINĀTIE BIZNESA PAKALPOJUMU CENTRI LATVIJĀ IR LIELISKA IESPĒJA JAUNIEŠIEM SĀKT KARJERAS CEĻU. LAI RASTOS VĒL SIMTIEM DARBAVIETU, LATVIEŠIEM BŪTU CĪTĪGĀK JĀMĀCĀS SKANDINĀVU VALODAS UN JĀBŪVĒ PIEMĒROTAS BIROJU TELPAS
K Allnex Latvia vadītāja Sandra Zariņa. Birojs spēj veikt visas korporācijai nepieciešamās atbalsta funkcijas — lielākā daļa ir finanšu un grāmatvedības darbinieki, kas apstrādā rēķinus, koordinē klientu maksājumus, pārliecinās par maksājumu iegrāmatošanu
ad ķīmiskās rūpniecības milža Allnex darbinieks, teiksim, Valingfordā (Konektikutas štats, ASV) piektdienas vakarā dodas uz bankomātu pēc naudas, visticamāk, viņam pat prātā nevar ienākt, ka katra šajā nedēļā nostrādātā stunda ir uzskaitīta un nopelnītais aprēķināts otrā pasaules malā — Rīgā. Allnex ir viens no daudziem globālajiem uzņēmumiem, kas izmaksu «diētu» ir atradis biznesa procesu apvienošanā vienuviet — universālā biznesa pakalpojumu centrā. Allnex gadījumā Rīgas birojam jātiek galā ar algu aprēķinu, jākoordinē iepirkumi, jākārto grāmatvedība, jāuztur darbinieku, klientu, piegādātāju un citi dati 17 kompānijas ražotnēm visās pasaules malās. Un jātiecas kļūt arī par korporācijas biznesa padomdevēju. Latviju salīdzinoši zema algu līmeņa (šo priekšrocību gan pamazām
zaudējam) un labas atrašanās vietas dēļ biznesa pakalpojumu centru izveidei līdz šim izraudzījušies Statoil, Tele2, SEB, Atea, Tieto un virkne citu starptautisko uzņēmumu. Kopumā šeit izveidots ap 40 centru. Rīga par tiem konkurē ar Budapeštu, Prāgu, Varšavu, Krakovu, Viļņu un līdzīga mēroga pilsētām, jo katrs jaunatvērtais centrs kļūst par nozīmīgu darba devēju un pamatīgu praktiskās darba pieredzes vietu jauniem ļaudīm viņu karjeras pirmajos kilometros.
«Lētāks darbaspēks ir tikai sākums, tā nevar būt mūžīga priekšrocība, jo daļa funkciju tiek automatizētas» 53
INTERVIJA
TEKSTS GUNA GLEIZDE, SPECIĀLI IR NAUDA, FOTO LAURIS AIZUPIETIS, F64
Kā uzzināt, vai tavs bērns ir neglīts BIZNESA KONSULTANTS MARKS STIKDORNS ATZĪST — PĀRĀK BIEŽI BIZNESA PASAULĒ SASTOPAMI MENEDŽERI, KURI NEKAD NAV PĀRNAKŠŅOJUŠI SAVU VIESNĪCU GULTĀS VAI MĒĢINĀJUŠI NOPIRKT SAVAS AVIOKOMPĀNIJAS BIĻETI
V
iņš ir viens no ievērojamākajiem pētniekiem un praktiķiem pakalpojumu jeb servisa dizaina disciplīnā. Vācietis Marks Stikdorns ir sarakstījis populāru grāmatu par šo tēmu, taču pats atzīst — no grāmatām vien iemācīties dizaina domāšanu nav iespējams, ir jāatrota piedurknes un jāķeras pie lietas. Rīgā viņš nesen viesojās, lai uzstātos konferencē UX Riga 2016 un ar praktiskiem piemēriem iedvesmotu uzņēmējus sava biznesa centrā likt klientu vajadzības.
Kas ir pakalpojumu dizains?
Tas ir process, kurā pakalpojumi tiek veidoti ar mērķi radīt noteiktu klientu pieredzi. Līdzīgi kā produktu dizainā,
tiek radītas taustāmas lietas, mēs radām procesus. Piemēram, kā notiek mijiedarbība ar nodokļu administrāciju, kā klientu apkalpošanas process tiek veidots bankās, restorānos, viesnīcās. Tas vieno dažādas nozares — pakalpojumi veido 80% no visas tautsaimniecības, līdz ar to servisa dizains skar 80% no mūsu ekonomikas. Mūsdienās nav pakalpojuma bez produkta un nav produkta bez pakalpojuma. Tādēļ jāraugās, kā tie sader kopā. Pat ja runa ir par tādu produktu kā šis (rāda svečturi), ir gan tā pirkšanas process, gan tas, kā tiek izplatīta informācija par produktu. Tas viss ir serviss. Pakalpojumu dizains ir kā lietussargs, un tam ir daudz dažādu vārdu. Vienalga, kā to sauc — dizaina domā-
«Lielākajai daļai uzņēmumu ir problēmas ar pašiem pamatiem — viņi neizpilda solījumus, ko dod saviem klientiem. Tas ir kā ar lūpukrāsu izdaiļot cūku — tā joprojām ir cūka» 68
šana (design thinking), pieredzes dizains (experience design), pat UX dizains (saīsinājums no user experience ar nozīmi «lietotāja pieredze»). Vienīgā atšķirība — UX dizains koncentrējas galvenokārt uz digitālajiem kanāliem, savukārt pakalpojumu dizains attiecas uz visām jomām. Kā uzņēmuma darbs un sniegums var mainīties, ja tas par saviem pakalpojumiem sāk domāt dizaina kategorijās?
Kā piemēru varu minēt [īstermiņa mājokļu nomu] Airbnb. Viņi apgalvo — pakalpojumu dizaina principu izmantošana ļāva kļūt tik lieliem, kādi viņi ir tagad. Viens no stāstiem ir tāds, ka viņi bija izstrādājuši platformu un tehniskā ziņā viss strādāja, bet bija problēma — cilvēku pašu uzņemtās un sludinājumiem pievienotās fotogrāfijas bija tik sliktas, ka klienti nebija ieinteresēti. Kādam ienāca prātā — ja mēs uzņemtu ļoti labas bildes, vai cilvēki sāktu rezervēt naktsmītnes? Viņi investēja laiku, devās uz mājokļiem un uzņēma profesionālas fotogrāfijas. Izmainot tikai šo vienu detaļu, klienti pēkšņi sāka
IN T ERV IJA
TEORIJA PRAKSĒ Lai gan Marks ir radījis grāmatu par pakalpojumu dizainu, viņš atzīst — šo prasmi nevar iemācīties no grāmatas. Viņš iesaka piedalīties starptautiskajā Global Service Jam. Tajā pilnīgi nepazīstami cilvēki kopā strādā 48 stundas, kuru laikā jārada jauna pakalpojuma prototips. Sabiedrisko pakalpojumu sfērā tiek organizēts Global Government Jam. Abos pasākumos dalība ir par velti, un Marks ir pārliecināts, ka šis ir labākais veids, kā apgūt pakalpojumu dizainu. Abi pasākumi notiek reizi gadā vienlaikus vairākos desmitos vietu pasaulē. Šī gada februārī notikušajā Global Service Jam tuvākās dalībnieces bija Klaipēda un Pērnava. Savukārt Global Government Jam notiks jūnija sākumā, bet atrašanās vietas vēl nav izziņotas, tātad potenciālie organizētāji vēl var pieteikt savus vietējos pasākumus.
rezervēt piedāvājumus. Airbnb saprata, ka cilvēkiem patīk ideja, bet viņiem ir grūtības uzticēties. Labas fotogrāfijas iedrošināja. Reizēm nepieciešamas tikai nelielas izmaiņas. Tas pats attiecas, piemēram, uz bankām. Saziņa ar banku kādreiz paredzēja, ka ir jādodas uz filiāli un jārunā ar kādu no darbiniekiem. Tagad tā vietā ir internets un lietotnes — katrā situācijā tu izmato atšķirīgu kanālu. Ir bankas, kas visus šos kanālus sāk integrēt, un vairs nav starpības, vai tu ej uz filiāli, izmanto mājaslapu vai lietotni, tu vari iegūt to pašu informāciju un izdarīt tās pašas lietas. Aplūkojot šaurākā aspektā, Airbnb piemērs ir mārketinga jautājums, bet banku jaunā filozofija ir būt tur, kur ir klients. Kā tajā iederas tieši pakalpojumu dizains?
Pakalpojumu dizains fokusē procesu uz klientu. Mēs kopā ar klientiem radām risinājumus, veidojam pakalpojumu prototipus.
69
T ĒR ĒŠA NA
JAUNA AUTORSLEJA IEVA ZĪBĀRTE
Krāsu opulence
V
iens no iemesliem, kāpēc labprāt dodos uz ārzemēm, ir iespēja ātrāk baudīt ģērbšanās brīvību, ko pārliecinoši piedāvā Eiropas pavasaris. Lai arī mājās aiz loga spīd @ievazibarte saule un interjera fotogrāfijās var noķert siltuma garšu, ielas realitāte ar putekļu vērpetēm un saltu vēju liek vēl ilgi turēt pa rokai biezu dūnu jaku. Tieši tāpēc joprojām drošs ir melnais — totāli melnais no papēžiem līdz matu galiņiem, no snīkeru mīkstajām zolēm līdz cepurītei, no somas līdz nagu lakai gan radošajos, gan citos biznesos. Melns pavasarī kļūst arhitektoniskāks un vieglāks, melns der no rīta un ļauj liegi pāriet vakarā. Tomēr jaunais interjers un garderobe, pavisam jaunais — tāds, ko var definēt kā 2016. gadu, — ir krāsu piesātināts. Atgriezies ir rozā un pīļu olu zilganais, jūgendstila flīžu zaļais, vīna violetais — krāsu opulence, kas aizrāvusi visus, minimālistus un biznesa siluetu cienītājus ieskaitot. Ja es tērētu krāsai, tad noteikti tas būtu trencis: piparmētru atturīgais — viņam, bāli rozā — viņai. Tam līdzi svaigāka kļūs seja, vieglāka gaita un varbūt pat smaids. Otra lieta — brilles, jo nekas no vecās klasikas šogad nederēs. Mīnus desmit gadu, ja iesit uz vieglu, apaļu rāmi. Plus desmit punktu elegances, ja izvēlēsities ģeometriski aktīvu formu, kas izceļ seju. Pats galvenais aksesuārs ir mugursoma — ja tev nav mugursomas, tevis šosezon nav vispār. Ādas mugursoma, superviegla neilona mugursoma, zviedru zīmola mugursoma, vietējo meistaru mugursoma, Berlīnē nopirkta mugursoma, mugursoma no interneta — šim ērtajam un funkcionālajam priekšmetam šogad paiet garām nav iespējams. Mugursomas unisex dabu ir pieņēmuši visi, tāpat kā jauno unisex uzvalku, tāpēc, lai par labāko draugu kļūst arī sporta zāle, fizioterapeits un uztura speciālists, un varbūt arī dārznieks, jo zaļos augus interjerā šopavasar gribēsies vēl vairāk, lai ir ērta sēdēšana valdes priekšsēdētāja krēslā. l
76
TEKSTS UN STILS IEVA ZĪBĀRTE
SVAIGA GAISA EFEKTS GAIŠĀK, VIEGLĀK, BET STRUKTURĒTI — IENES SVAIGUMU GARDEROBĒ UN INTERJERĀ!
One Wolf High džinsa lidotāju jaka, 235 €, Onewolf.eu
Acne Studios Minuto trencis, 1000 €, Acnestudios.com
Šņorzābaki Zenta no Elīnas Dobeles kolekcijas, 380 €, Elinadobeleshop.com
Krēsls no IKEA kolekcijas Viktigt, pieejams no aprīļa, Ikea.com
Žakete un bikses no H&M kolekcijas David Beckham Modern Essentials, 49,99 un 29,99 €, Hm.com
Dienastie saulesbrilles Halo, 79 €, Dienastie.com
Agneses Rudzītes interjers dzīvoklim Jūrmalā, Agnesrudzite.com
Sandqvist mugursoma Sonja, 139 €, Sandqvist.net Acne Studios žakete Time un bikses Paris, 680 € un 380 €, Acnestudios.com
77