Aprīlis/maijs, 2015 (Nr. 18) 3,99 €
PIESAKIES! 130 MILJONI UZŅĒMUMIEM GARNEĻU FERMA RĪGAS VIDŪ
TOPS LATVIJAS SPICĀKIE DIZAINERI
MILJARDIERIS, KAS RADĪJA PAYPAL, SPACEX UN TESLA
9 772255 928002
Kā Aigars Nords uzbūvēja maratona biznesu
ISSN 2255-9280
NAUDA ATSKRĒJA
04
CIK LIELA BŪS TAVA PENSIJA
Aprīlis/maijs, 2015 (Nr. 18) 3,99 €
PIESAKIES! 130 MILJONI UZŅĒMUMIEM GARNEĻU FERMA RĪGAS VIDŪ
TOPS LATVIJAS SPICĀKIE DIZAINERI
MILJARDIERIS, KAS RADĪJA PAYPAL, SPACEX UN TESLA CIK LIELA BŪS TAVA PENSIJA
04
ISSN 2255-9280
Kā Aigars Nords uzbūvēja maratona biznesu
9 772255 928002
NAUDA ATSKRĒJA
«Ģimene kādreiz neticēja, ka tas kādam ir vajadzīgs, mamma teica: kad beidzot sāksi kaut ko jēdzīgu darīt, normālā darbā strādāt? Tagad vairs tā nesaka,» priecājas zīmola an&angel radošais direktors Artis Nīmanis. Viņš ir viens no spicākajiem Latvijas dizaineriem. Kuri ir pārējie? 33.lpp.
UZ VĀKA AIGARS NORDS FOTO GATIS GIERTS, F64
«Skriešana ir vienīgais legālais paņēmiens, kā noķert kaifu,» — tā studiju biedrs ASV pierunāja Aigaru Nordu noskriet pirmo 5 km distanci mūžā. Atgriezies Latvijā, Nords saprata — Rīgai, tāpat kā Ņujorkai, vajadzīgs savs maratons! Un uzbūvēja to. 46.lpp.
AKTUĀLI
INSTRUMENTI
12
Pietiks visiem!
26
Šifrēšana. Kā noslepenot
14
Jauns bizness.
30
Lūsis testē jaunos tehnoloģiju rīkus
18
Dalos pieredzē.
31
20
Dzelzs vīrs.
The Sound Poets menedžeres Hildegardes Grīnbergas iecienītākās lietotnes
Finanšu atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem Garneļu ferma Rīgas vidū Kā veidot modes zīmolu Miljardieris Īlons Masks
dokumentus, saraksti un telefonsarunas
LABS BIZNESS
NAUDAS IDEJAS
52
Dīgst pilsētā. Urbānā lauksaimniecība Latvijā
68
Iedziļinies tagad!
56
Satricina birokrātus.
72
Viss ir sasniedzams.
60
Partneri vai sāncenši?
74
Ir varianti.
80
Latviskais dzēriens.
Savstarpējie aizdevumi Intervija ar Džefriju Sančesu–Bērksu
64
Nepārvērst pļāpātavās.
66
Tumša bilde. Kāpēc
Kā organizēt efektīvu sapulci deflācija nav laba
Aprēķini savu pensiju
Kas ir personības izaugsmes treniņš Modernas vietas, kur Rīgā paēst pusdienas Mūžīgais un mainīgais Rīgas balzams
Izdevējs: a/s Cits medijs. Reģistrācijas apliecība: nr.000740195. Iespiests: Poligrāfijas grupā Mūkusala. Redaktors: Pauls Raudseps. Tehniskie redaktori: Māris Diņģelis un Jānis Kulmanis. Redakcijas tālrunis: 67281588. Reklāmas tālrunis: 67281590. Adrese: K.Barona 28a-11, Rīga, LV-1011. E-pasts: irnauda@ir.lv, abonesana@ir.lv. Citējot atsauce obligāta. Pārpublicēšanai jāsaņem rakstiska redakcijas atļauja. ABONĒ WWW.IRNAUDA.LV, LATVIJAS PASTĀ VAI ZVANI 67281588
www.facebook.com/irnauda
www.twitter.com/irnauda
3
NO R EDA KCIJA S
SVEIKA UN SVEIKS!
«T
as ir maratons, nevis sprints.» Bieži esam dzirdējuši šo teicienu, un bieži tā arī ir — pārnestā nozīmē. Šo salīdzinājumu varētu attiecināt gan uz sava biznesa izveidošanu, gan sava zīmola nostiprināšanu, gan savu personīgo prasmju izkopšanu un nostiprināšanu. Taču viena šā numura varoņa — Aigara Norda — gadījumā tā nav nekāda metafora, bet gan īsts maratons, kas viņa vadībā nostiprinājis savu vietu starp Rīgas ikpavasara spilgtākajiem notikumiem un palīdzējis padarīt skriešanu par populāru, stilīgu nodarbi. Un stilam ir nozīme. Mūsdienās tas var būt pat svarīgākais elements, ar ko atšķiras biznesa medaļnieki no tiem, kuri nolūst jau pirms finiša taisnes. Apple nogāza Nokia no mobilo telefonu biznesa pjedestāla lielā mērā tāpēc, ka Stīvs Džobss saprata ne tikai dzelžus, bet arī estētiku. Ja kāds cits šā žurnāla varonis Īlons Masks kļūs par mūsdienu Henriju Fordu, tas būs arī tāpēc, ka viņš ir sapratis — elektriskajiem automobiļiem ir ne tikai jāsaudzē vide, bet arī jāsniedz bauda. Nesen man bija iespēja viesoties Ālto Universitātē Helsinkos, Somijā, kur atziņa par stila nozīmi ir iebūvēta
biznesa izglītības programmas pašos pamatos. Šajā augstskolā māca dizainerus, inženierus un uzņēmējus, un viena no viņu mācību obligātajām sastāvdaļām ir visu trīs plūsmu studentu kopdarbs. Tikai savedot kopā stila izpratni, tehniskās spējas un izpratni par tirgu, var izveidot sekmīgu produktu. Arī Latvijā netrūkst savu stila meistaru — dizaineru. Viņi sākuši iezīmēt savu vietu pasaulē, taču vēl nav pietiekami pazīstami pašu mājās. Nolēmām izcelt viņu darbu šajā numurā ne tikai tāpēc, lai parādītu, ka mums ir ar ko lepoties un priecēt aci, bet arī lai uzsvērtu dizaineru lielo nozīmi mūsdienu uzņēmējdarbībā. Ja šeit redzētais palīdzēs nostiprināt dizaina lomu mūsu biznesa vidē, tad varēsim justies gandarīti. Labam stilam ir jāspēj piesaistīt aci ātri kā sprinterim, tomēr veiksmīga dizaina izstrāde ir smags un laikietilpīgs process. Nu, tāds kā maratons. Taču, lai kādā distancē jūs domājat sacensties, novēlu katrās sacīkstēs šķērsot finišu ar jaunu personīgo rekordu. Lai mums visiem veicas! l PAULS RAUDSEPS, VIESREDAKTORS
SAF Tehnika radījusi pasaulē pirmo plaukstas izmēra mikroviļņu spektra mērītāju, kas piemērots praktiskam darbam ārpus laboratorijas un aprīkots ar lietotājam draudzīgu saskarni.
4
Aprīļa beigās Tērbatas ielā Rīgā tiks atvērta Ērenpreiss velo drive–in kafejnīca, kur klienti varēs arī iegādāties un apkopt velosipēdus un pulcēties uz dažādiem velokultūras attīstībai veltītiem pasākumiem.
Tagad ar Mobilly lietotni iespējams ne tikai samaksāt par autostāvvietu, bet arī iegādāties elektrovilciena biļetes un norēķināties par braucieniem BalticTaxi un RedCab taksometros.
Kopš marta sākuma Street Burgers burgernīca atrodama arī Āgenskalnā, Meža ielā. Tās izveidē investēti 55 000 eiro.
FOTO ANDREJS TERENTJEVS, F64
SEKOJAM LĪDZI
JAU NS BIZNE S S
TEKSTS IEVA PUĶE | FOTO KASPARS KRAFTS, F64
Garneļu ferma Rīgas vidū AUGUSTĀ ŪDENĪ IELAIDUŠI DAŽUS MILIMETRUS LIELUS MAZUĻUS, GADA BEIGĀS MERE SHRIMP FARMS DARBINIEKI JAU PARĀDĪJA RESTORĀNIEM PIRMĀS AUSTRUMEIROPĀ IZAUDZĒTĀS GARNELES
K
arstums kā vasaras sutīgākajās dienās pirms negaisa. Mitrums arī. Vienu no ražošanas telpām Šampēterī, rūpnīcas Rimako teritorijā, piepilda četri rezervuāri, katrā 30 kubikmetru ūdens. Stūrī — galds ar mērierīcēm. Latvijas garneļu audzētava Mere Shrimp Farms ir neliela, ikdienā pārskatāma vienam cilvēkiem. Gints Dzelme, viens no līdzīpašniekiem, parāda putuplasta kastes ar folijas izolācijas materiāliem, kurās pirms divarpus mēnešiem no audzētavas Floridā ūdens maisos ieradās Klusā okeāna balto garneļu «bēbīši». To otrs vārds — Vannamei garneles — atvasināts no sugas latīniskā nosaukuma Litopenaeus vannamei. 14 dienas vecas, tik tikko redzamas kustīgas svītriņas, pa 10 000 vienā kastē, no Amerikas atlidoja 30 stundu laikā. Pa ceļam Frankfurtē izgāja sanitārās inspekcijas pārbaudi. Vannamei garneles dabā mājo Meksikas līcī, ir nedaudz mazākas par tīģergarnelēm. Labi pielāgojamas komerciālai ražošanai, Ķīnā, Taizemē, Indonēzijā tiek audzētas dīķos, okeāna ūdenī. Gatavas nonākt uz šķīvja pēc pieciem sešiem mēnešiem, kad svars ir sasniedzis 25—32 gramus, garums — ap 15 cm.
14
Mere Shrimp Farms pirmā raža, kas rezervuāros sāka augt pagājušā gada augustā, protams, jau novākta. Gints Dzelme no ūdens ar tīkliņu izceļ otro «metienu», pusaugu garneles. Pirksta garumā, pelēkas, caurspīdīgas, bet tik enerģiskas, kādas tās nekad nav gadījies redzēt. Kā zivs uzsit ar asti un izlec no rokas. «Pēc mēneša, diviem kādu jau varēs ņemt ārā,» viņš saka. KRĀNA ŪDENS PLUS OKEĀNA SĀLS
«Garneles? Kādas garneles?!» Gints iesmejoties atceras, kāda bijusi reakcija, kad viņš tuvākajiem draugiem atļāvies izstāstīt savus plānus. «Mēs nebijām skeptiski. Izlēmām un darījām. Pieredze ļāva visu paveikt ātri un nekļūdīties. Citiem būtu jātērē liela nauda, lai projektus zīmētu, mums viss bija galvā. Ņēmu tehniķu brigādi, meistari pēc maniem norādījumiem un skicēm visu izbūvēja. Mums tas izmaksāja mazāk nekā cilvēkam, kam nav pieredzes ar notekūdeņiem un hidrotehniskām būvēm.» Gints ir inženieris, viņa biznesa partneriem Mārim Hmeļņickim un Igoram Ķīsim pieder uzņēmums Crystal Serviss, kas 15 gadus ir piegādājis un uzstādījis notekūdeņu attīrīšanas sistēmas, ūdens filtrus tā dēvētajiem
Pirmās garneles, kas dabā mājo pie Meksikas krastiem, uz Rīgu atvestas ūdens maisos no audzētavas Floridā
Audzēšana notiek četros rezervuāros — Rīgas krāna ūdenī, kam noteiktā proporcijā piebērts speciāls okeāna sāls. Pirmās 30 dienas ir viskritiskākās: jāpārbauda ūdens kvalitāte, temperatūra, garneļu mazuļiem jādod īpaša barība
akvakultūras uzņēmumiem, zivju audzētavām. «Pirms kāda laika bija bums, kad cilvēki apguva ES naudu, lai audzētu stores, foreles, samus. Kad šis tirgus «nokrita», apjomi arī mūsu pamatbiznesā samazinājās, domājām, kādas citas sfēras apgūt,» viņš neslēpj. Kaut ko ar zivīm darīt vairs nebija jēgas, nākamā doma — vajag kaut ko eksotiskāku. Varbūt vēžus? Nē, tomēr vēl neesot atrastas tehnoloģijas, lai tos līdzīgā veidā audzētu komerciāliem nolūkiem. Tad uzpeldējusi informācija par garnelēm. «Sistēmu, kas izbūvēta pie mums, saucam par intensīvo. Dabūjam lielu biomasas daudzumu uz konkrēto kubatūru,» paziņo Gints.
«Garneles? Kādas garneles?!» Gints iesmejoties atceras, kāda bijusi reakcija, kad viņš tuvākajiem draugiem atļāvies izstāstīt savus plānus 15
TEKSTS JĀNIS VĒVERS
Kas pats sevi sargā... DATORIEM UN MOBILAJĀM IERĪCĒM PIEEJAMĀS PROGRAMMAS ĻAUJ IKVIENAM ŠIFRĒT NE TIKAI GATAVUS DOKUMENTUS, BET ARĪ SARAKSTI UN TELEFONSARUNAS
M
ākoņservisu ekspansija pēdējo pāris gadu laikā atbrīvojusi no serveru uzturēšanas pienākuma ne tikai mazos un vidējos, bet arī lielus uzņēmumus. Tas ir apsveicami, jo jaunās iespējas paātrina informācijas apriti un noņem no kompānijas vadības pleciem vienu lieku atbildības akmeni par datu krātuvju uzturēšanu. Tomēr tiem, kuri nolēmuši savus svarīgākos datus palaist pa globālā tīmekļa dzīpariem uz šķietami drošajām krātuvēm, der padomāt par papildu drošību. Lai arī pakalpojumu sniedzēji garantē, ka informācija nenonāks nepareizās rokās, pēdējos gados atklāti daudzi datu noplūšanas gadījumi. Sākot ar slavenību personīgajām fotogrāfijām un beidzot ar parolēm, neceļos aizgājušas lietas, kuras saprātīgi cilvēki negribētu rādīt svešām acīm. Lielbritānijā veikts pētījums rāda, ka 2013.gadā mēģinājumus nozagt informāciju piedzīvojuši 60% mazo britu uzņēmumu un 81% lielo. Un ne jau vienmēr problēma ir mākoņservisos. Bieži vien informācija tiek nozagta, kamēr ceļo uz izraudzīto vietni. Tā kā no datu pārtvērējiem
26
tikpat kā nav iespējams sevi pasargāt, atliek tikai viens — padarīt informāciju viņiem neizlasāmu. Proti, šifrēt. Pat Google boss Ēriks Šmits atzinis, ka šifrēšana ir uzticamākais veids, kā paturēt savus datus drošībā. ZEM KODA ATSLĒGAS
Pirmajā mirklī tas var šķist sarežģīti. Un tā arī būtu, ja pašam katru burtu vajadzētu pārvērst kādā simbolā un tādā pašā veidā atkodēt ar īpašas koda atslēgas palīdzību. Šāda rīcība vairāk piestāv pagājušā gadsimta sākumam, jo šodien grūtāko darba daļu mūsu vietā dara datorprogrammas. Tagad tās ir pieejamas arī mobilajās ierīcēs. Kas tad ir šifrēšana? Tā ir failu pārvēršana citiem neizlasāmā formā, pat ja šiem «citiem» palaimējas tikt pie šiem failiem. Lai to izdarītu, var iet pa kādu no diviem ceļiem. Pirmais ir izvēlēties mākoņservisu, kurā ir iebūvēta datu šifrēšanas sistēma un procedūra notiek automātiski. Otrā ir pašam izmantot kādu instrumentu, ar kuru šifrēt failus pirms nosūtīšanas uz mākoņservisu. Abām metodēm ir savi plusi un mīnusi.
Pat Google boss Ēriks Šmits atzinis, ka šifrēšana ir uzticamākais veids, kā paturēt savus datus drošībā
Atvieglo biznesu. Taupa laiku
N UMU R A T Ē M A
SPICĀKO
DIZAINERU DUCIS
GRAFIKA FREEPIK
SAVIENOJOT TEHNOLOĢIJU UN MĀKSLAS PASAULES, DIZAINERI VEIDO PRIEKŠMETUS, MODI, INTERJERU UN GRAFISKOS TĒLUS, KAS IZSAKA MŪSU IDENTITĀTI UN PĀRSTĀV LATVIJU PASAULĒ. APTAUJĀJOT EKSPERTUS UN VAIRĀK NEKĀ 100 DIZAINERU, KURU DARBI IZPELNĪJUŠIES IEVĒRĪBU, IR NAUDA NOSKAIDROJA LATVIJAS IZCILĀKOS DIZAINERUS UN VIŅU VEIKSMES FORMULU
TEKSTS EVITA GOZE, GUNITA NAGLE, IEVA PUĶE, ANDA BURVE–ROZĪTE, ZANE MAČE FOTO GATIS GIERTS, LAURIS VĪKSNE UN EDMUNDS BRENCIS, F64
33
N UMU R A T Ē M A
MIĶELIS BAŠTIKS UN ASKETIC Zīmolu dizaina studiju 2007.gadā izveidoja trīs jauni dizaineri: Miķelis Baštiks, Krišjānis Jukumsons– Jukumnieks un Pēteris Biķis.Vēlāk piepulcējās arī Aigars Mamis.Viņi sāka kā klasisks dizaina birojs, kas strādā gan ar drukas materiāliem, gan interaktīviem risinājumiem. Pēdējos divos gados nodarbojas tikai ar zīmolu dizaina izstrādi. Strādā gan ar Latvijas, gan starptautiskiem klientiem. No vietējiem klientiem visbiežāk ar tiem, kuriem ir eksporta ambīcijas. Asketic saviem klientiem ir ilgtermiņa sadarbības partneri.Tam ir nozīme, jo dizains kā instruments tiek izmantots visās tā izpausmēs, sākot ar zīmola stratēģiju, web risinājumiem, drukas materiāliem,vizuālās identitātes veidošanu. Asketic strādā ar tādiem zīmoliem kā alus ražotājs Valmiermuiža,veselīgas pārtikas uzņēmums The Beginnings, Latvijas institūts. Dizaina studija apzināti septiņu gadu laikā nav ievērojami paplašinājusi darbību, aizvien šeit strādā 3—6 cilvēki — nelielā komanda kopā darbojas pie visiem projektiem. 2014.gadā dizaina studija Asketic saņēma radošās izcilības festivāla Adwards Grand Prix par vizuālās identitātes veidošanu Latgales koncertzālei Gors. Uzņēmuma apgrozījums pērn bija 177 000 eiro. ■ Kā pelni naudu savā biznesā? Palīdzot citu biznesiem attīstīties ar savu ieguldījumu. Tas dod lielu gandarījumu. ■ Kas tevi iedvesmo dizainā? Neticu iedvesmai. Ticu regulāram, kārtīgam darbam.
Karte Rīgas apkaimes
34
KARTE — PUBLICITĀTES FOTO
■ Kas jāmāk labam dizaineram? Vērot un pamanīt. Pārvarēt savu ego.
P ORT R ETS
TEKSTS IEVA ALBERTE | FOTO GATIS GIERTS, F64
NAUDA ATSKRĒJA AIGARS NORDS, NORDS EVENT COMMUNICATIONS VADĪTĀJS, RADĪJIS RĪGĀ MARATONU, KAS KĻUVIS PAR VIŅA DARBU UN BIZNESU
A
igars bija klamzīgs. Plakanā pēda, problemātiska mugura. No fizkultūras vidusskolā bija atbrīvots. Par to pat drusku priecājās, jo nevajadzēja skriet garās distances. Viss mainījās, kad Aigars ieguva Fulbraita stipendiju, sāka studēt Čikāgā un tur ieraudzīja, ka pie Mičiganas ezera cilvēki skrien. Prasīja grieķu–ungāru izcelsmes istabas biedram, ko tas nozīmē. Atbildēja ar maģisku frāzi: «Skriešana ir vienīgais legālais paņēmiens, kā noķert kaifu.» Un pierunāja noskriet piecus kilometrus. Pēc tiem Aigara sirds dauzījās, elpa cirtās ciet, un sev teica: «Nekad vairs!» Taču bija arī laba sajūta, ka ir kaut ko paveicis. Drīz vien noskrēja Čikāgas maratonu. Patika. Vēl pēc pāris gadiem arī Ņujorkas maratonu. Pēc tā apsēdās Starbuck kafejnīcā, atrada internetā maratona rīkotāju kontaktus, aizrakstīja, ka vēlas satikties un uzzināt pieredzi, jo gribējās arī Rīgā sarīkot ko līdzīgu. Uz e–pastu neviens neatbildēja. Atgriezies Latvijā 2000.gadā, Aigars sāka skriet. Sarkanos, īsos šortos. Pa Vecmīlgrāvi. Vietējie uz viņu raudzījās ar izbrīnu, jo tolaik Rīgā skriešana nebija ierasta lieta. Tas bija 2006.gads, kad Jeļena Prokopčuka uzvarēja Ņujorkas maratonā. Aigars saprata — viss, tas brīdis ir klāt, kad Rīgai vajag savu maratonu. Tobrīd Nords vadīja sabiedrisko attiecību aģentūru Nords Porter Novelli un pastāstīja par ideju kolēģiem, kuri specializējās korporatīvo pasākumu radīšanā. «Kad sākām, bija maza komanda Porter iekšienē,» Aigars atceras. Pieredzes bija tik, cik pašam skrienot dažādos maratonos. Brauca, skatījās, domāja, kā radīt pasākumu, kurā pašam patiktu piedalīties un maksāt dalības maksu. TRAKIE APENĒS
Ar ideju Aigars devās pie toreizējā Rīgas mēra Aivara Aksenoka. Mērs teica, ka tas viss ir skaisti un ideju atbalsta, bet finansējums un sponsori jāatrod pašiem. Nords sāka meklēt. Kad Nor-
46
dea bankā un Lattelecom vaicāja, cik tad vērienīgs pasākums būs, cik cilvēku piedalīsies, to rīkotājs pateikt nevarēja. Lēsa, ka pēc trim gadiem būs ap 5000 skrējēju. To atceras Elīna Liepiņa, kura tolaik strādāja Nordea mārketinga nodaļā. Viņa noticēja, jo pati studējusi Čikāgā un zināja, cik vērienīga ir skriešanas kultūra. «Man acis spīdēja, klausoties idejā,» saka Elīna. Viņas kolēģi gan bijuši skeptiskāki: kurš tur skries — simt traku cilvēku apenēs?! Taču Aigara spēja iedvesmot un pārliecināt uzvarēja. Un reputācija arī, jo iepriekš bija veiksmīgi projekti. «Un es pēc maratona arī sāku skriet, tāpat kā vairāki mani kolēģi,» Elīna atceras. Pilnīgi sveša skriešana rīdziniekiem nebija: 1988.gadā Tautasdziesmas maratons pulcēja ap 10 000 dalībnieku, un kopš 1991.gada maratoni Rīgā notika katru gadu. Taču tie nebija plaši apmeklēti. Tādi «saguruši». Nords maratonu restartēja. Un, lūk, 2007.gadā pie Arēnas Rīga uz pirmā Nordea Rīgas maratona starta bija 1073 skrējēji. Arī Aigars skrēja — pusmaratonu. «Stāvu uz starta, zvana telefons: atnācis orķestris, grib zināt, kurā krustojumā stāvēt,» Aigars atceras. Tā arī lielāko daļu no distances norunājis pa telefonu, un par skriešanu īsti to saukt nevarēja. «Pēdējās divas dienas pirms maratona ir saspringtas, stresainas. Maz gulēts. Kāds tur vairs skrējējs.» Pēc pirmā pasākuma prieks bija gan skrējējiem, gan organizētājiem, arī daudz ideju par to, kādam jāizskatās maratonam pēc gada.
Kad sāka, lēsa, ka pēc trim gadiem būs ap 5000 skrējēju. Sponsorētāji gan bijuši skeptiskāki: kurš tur skries — simt traku cilvēku apenēs?!
Aigars Nords: «Savā ziņā jābūt trakam, lai ko tādu taisītu. Ja nav tā trakuma, tad viss kļūst paredzams un bez ambīcijām»
47
LAUKI PILSĒTĀ 52
Idejas. Pieredze. Padomi TEKSTS GUNITA NAGLE | FOTO EDMUNDS BRENCIS, F64
GANDRĪZ PAŠĀ RĪGAS CENTRĀ AUDZĒJOT DĪGSTUS UN DIEDZĒJOT SĒKLAS, VECAPĒNI PIERĀDĪJUŠI, KA URBĀNAJAI LAUKSAIMNIECĪBAI, KAS KĻŪST AIZVIEN POPULĀRĀKA VISĀ PASAULĒ, ARĪ LATVIJĀ IR PERSPEKTĪVA
J
a gribat nokļūt saimniecībā Vecapēni, jums jābrauc uz Rīgu, jādodas pa Brīvības ielu līdz Miera ielai, tālāk pa to līdz Klijānu ielai un jāapstājas vietā, kur ceļ milzīgu daudzdzīvokļu māju. Līdzās jaunceltnei ir trīsstāvu biroju ēka — kantoris pie kantora vēl ciešāk nekā studentu kopmītnēs. Aiz viena šāda biroja stiklotajām durvīm ir 200 kvadrātmetru liela dzelzsbetona telpa, kurā ir Vecapēni. Glītos koka dēļu plauktos zem LED lampām zaļo dīgsti. Atsevišķā telpā briest sēklas, un, tiklīdz tās izdzen asnus, tā tiek gatavotas pārdošanai kā jaudīgas vitamīnu bumbas. Kopš 2007.gada pilsētās dzīvo vairāk nekā puse pasaules iedzīvotāju, un pilsētnieku īpatsvars tikai turpina palielināties. Tādēļ zinātnieki aizvien nopietnāk pēta, kā samazināt pārtikas piegādes ķēdes un kādas ir iespējas pilsētas zemes un atkritumus izmantot ekoloģiskas pārtikas ražošanā. Pilsētniekiem jāmācās pašiem sevi apgādāt ar pārtiku! Pasaulē jau ir vairāki lieliski piemēri. Detroitā pamestas pamatskolas teritorija izmantota, lai izveidotu saimniecību, kur audzē dažādus pilsētnieku iemīļotus produktus, sākot ar salātiem un beidzot ar zīdkoka ogām. Londonā kopš 2011.gada darbojas Dalstona ferma (Farm Dalston), kas izveidota kāda nolaista lielveikala ēkā. Tagad tajā ir akvārijs, kur audzē zivis, ar modernajām tehnoloģijām aprīkots pleķis, kur audzēt dārzeņus, ir arī vistu kūts, veikals un kafejnīca. Daudzās pilsētās jumtus izmanto kā mazdārziņus vai vislabāko vietu bišu stropu izvietošanai. Arī Latvijā lauki ienāk pilsētā. DĪGSTI VIENMĒR AUDZĒTI RĪGĀ
Vecapēnu īpašnieka Mārtiņa Kaugara vislielākās investīcijas — 5000 eiro — bija pērn 40 LED lampu iegādē
Ja Rīgu salīdzina ar citām Eiropas pilsētām, kas eksperimentē urbānās lauksaimniecības jomā, tā nepavisam nav vissliktākajā situācijā, secinājis sociologs Miķelis Grīviņš, kurš piedalījās Baltic Studies Centre pētījumā Pilsētu un urbāno reģionu ilgstpējīgs pārtikas nodrošinājums. Kā priekšrocību viņš uzskata ciešās saiknes starp pilsētu un laukiem: daudziem pilsētniekiem ir radi laukos, kas veicina tur izaudzētās pārtikas apriti radu un draugu lokā. Latviešiem tuva ir mazdārziņu kultūra — pie daudzām privātmājām plaukst ne tikai puķes, bet ir garšaugu, zemeņu, gurķu un tomātu dobes. Taču Latvijā pagaidām nav daudz lauksaimnieku, kas strādā pilsētā. Vecapēnu īpašnieks Mārtiņš Kaugars sakās nepazīstam nevienu citu tādu kā viņš, kurš audzē zaļumus gandrīz pašā Rīgas centrā.
53
K U R IR NAU DA?
TEKSTS SERGEJS PAVLOVS, SPECIĀLI IR NAUDA | ILUSTRĀCIJA AGRIS BOBROVS
MINTOS REVOLŪCIJA? LATVIJĀ NUPAT IENĀKUŠAIS SAVSTARPĒJO AIZDEVUMU BIZNESS, KURA PIETEIKUMS PAMATĪGI SATRICINĀJIS VIETĒJOS BIROKRĀTUS, EIROPĀ NAV NEKAS NEPARASTS. LIELBRITĀNIJĀ ŠĪ NOZARE PLAUKST JAU DESMIT GADUS, UN TĀS APGROZĪJUMS PĀRSNIEDZ DIVUS MILJARDUS EIRO. BET ZIEMEĻEIROPĀ VISNASKĀKIE IZRĀDĪJUŠIES IGAUŅI — KAIMIŅOS RADĪTO PLATFORMU MĒDZ DĒVĒT PAR «JAUNO SKYPE»
B
anku bizness bez bankām. Tā mediji dēvēja dzimstošās interneta aizdevumu P2P (peer–to–peer) platfomas 2005. gadā, kad Lielbritānijā parādījās šīs jomas pionieris — pašreizējais līderis Eiropas tirgū Zopa.com. Šī biznesa būtība ir vienkārša — interneta platforma saved kopā tos, kas vēlas aizņemties naudu, ar tiem, kas vēlas to aizdot, un pelna kā starpniece. Servisa piedāvātāja loma ir tehniski nodrošināt platformas darbību un rūpēties par risku menedžmentu. Lai investori nezaudētu savu naudu, aizdevumu ņēmējus vajag adekvāti novērtēt, nevis izsniegt naudu, kam pagadās. Gadu pēc Lielbritānijas līdzīgs biznesa projekts radās ASV un tālāk jau citur pasaulē. Igaunijā, kas pērn ierindojusies otrajā vietā Eiropā pēc P2P platformās izsniegtajiem kredītiem uz iedzīvotāju (vidēji 16,7 eiro uz cilvēku), lielākais spēlētājs ir isePankur (Bondora.ee), kas sāka darbu krīzes laikā, 2009.gadā. Turklāt viņi kļuva par šīs jomas pirmatklājējiem ne tikai Baltijā, bet visā Ziemeļeiropā, apsteidzot zviedrus, somus un norvēģus. Pērn Igaunijā darbojās jau četras savstarpējo aizdevumu kompānijas, kamēr Latvijā sevi beidzot pieteica pirmā — Mintos. IGAUŅU PARAUGS
Projekts isePankur attīstījās tik mērķtiecīgi un pamanāmi, ka par viņiem paguvuši izrakstīties gan The Economist, gan Financial Times un Forbes, turklāt pēdējais pat netaupīja tādus epitetus kā «viena no līderplatformām visā Eiropā». 2013.gadā isePankur pirmais Eiropas Savienībā izvērta starptautisku ekspansiju, vispirms sākot kredītu izsniegšanu Somijā, bet vēlāk arī Slovākijā un Spānijā. «Lai gan bezdarba līmenis Spānijā joprojām ir augsts, labi pelnošu un stabilu klientu šeit ir vairāk nekā Skandināvijā vai Baltijā, kopā ņemot,» — tā došanos dienvidu virzienā kompānijas radītājs Pertels Tombergs skaidrojis intervijā Crowdstreet.de.
56
Uzreiz gan jāteic, ka piesaistīt ieguldītāju naudu tehniski ir vieglāk nekā aizdevumus izsniegt — katrā valstī ir jārada struktūra, kas novērtē aizņēmēju maksātspēju. Tāpēc isePankur patlaban izsniedz kredītus tikai četrās valstīs, bet investorus piesaista no veselām 37. Tajā skaitā arī ieguldītājiem no Latvijas tiek piedāvāts diezgan augsts vidējās neto rentabilitātes līmenis — 20% gadā. Savukārt klientiem parasti aizņēmuma procentos gadā jāmaksā ap 30%.
Savas darbības piecos gados isePankur piesaistījis vairāk nekā 9000 investoru un izsniedzis aizdevumus vairāk nekā 156 tūkstošiem klientu aptuveni 35 miljonu eiro kopsummā. Turklāt straujākā izaugsme vērojama tieši pēdējā pusotra gada laikā, kad aizdevumu apjoms pieaudzis četras reizes. Tomēr Igaunijas tirgus līderim vēl tālu augt līdz Zopa, kas kopš 2005.gada izsniegusi aizdevumus 766 miljonu mārciņu apjomā, un tas ir tikai pašā Lielbritānijā.
P2P kreditēšana Lielbritānijā izskatās ļoti draudzīga klientiem, jo aizdevumus dod bez ķīlas un procentos jāmaksā 5—7% gadā. Savukārt investoriem, kas gatavi iesaistīties aizdevumu biznesā, gadā tiek solīta 4—5% peļņa 57
TEKSTS PAULS RAUDSEPS | ILUSTRĀCIJA SHUTTERSTOCK
Cik liela būs tava pensija?
STRAUSA POLITIKA VAR NOVEST PIE NEPATĪKAMĀM SEKĀM, TĀPĒC ATVĒLIET BRĪDI, LAI APZINĀTU SAVUS PENSIJAS UZKRĀJUMUS
N
audas psiholoģijā jau sen zināms, ka cilvēki nav sevišķi veiksmīgi savas finanšu nākotnes plānotāji. Daudz labprātāk izvēlamies vienu eiro šodien, nevis pusotru pēc gada, lai gan tīri no ekonomiskā izdevīguma viedokļa būtu racionāli pagaidīt. Šīs cilvēka dabā sakņotās grūtības ar plānošanu kļūst sevišķi problemātiskas, domājot par materiālo nodrošinājumu vecumdienās. Kā rāda aptaujas, lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ir maz zināšanu, liela neticība un vienlaikus ne sevišķi reālistisks priekšstats par iespējamo pensiju. Diemžēl strausa politika var novest pie nepatīkamām sekām. Ja neesat izrēķinājuši apmēram, cik lieli ienākumi būs nepieciešami pēc aiziešanas pensijā, cik daudz naudas faktiski varat saņemt no valsts pensiju sistēmas un cik vēl būtu papildus jātaupa, lai segtu starpību, dzīves zelta rudens var izrādīties auksts un nemīlīgs. Tā nav tikai Latvijas problēma. Tāpat, piemēram, ASV ļoti lielai iedzīvotāju daļai iekrājumi ir ievērojami mazāki, nekā būtu nepieciešams. Tomēr Amerikā ir izveidojusies arī vesela industrija, kas palīdz cilvēkiem sakārtot savas naudas lietas. Pēc ASV valdības datiem, gandrīz 225 tūkstoši cilvēku strādā par «finanšu plānotājiem», kas var dot padomus par ieguldījumiem un palīdzēt saprast, kā taupīt vecumdienām. Latvijā tādu palīgu ir krietni mazāk. Pēdējā laikā gan manāms, ka valdība un lielās
68
bankas sāk aktīvi rosīties un mudina cilvēkus intensīvāk domāt par savu nodrošinājumu vecumdienās. Finanšu ministrija un Finanšu un kapitāla tirgus komisija martā bija vieni no trešās «finanšu izglības nedēļas» galvenajiem atbalstītājiem, SEB banka februārī publiskoja pētījumu Pensometrs par iedzīvotāju gatavību pensijai, bet Swedbank martā sāka trešo Pensiju eksperimentu, kurā ar sociālo tīklu starpniecību cenšas popularizēt pensijas plānošanas ideju. Neapšaubāmi, šīs iniciatīvas ir saistītas ar šo institūciju interesēm. Valdībai ir svarīgi, lai cilvēki pēc iespējas plaši piedalītos sociālās apdrošināšanas sistēmā, savukārt bankas grib piesaistīt lielāku naudu saviem pensiju fondiem. Tomēr, pateicoties šai aktivitātei, ir paplašinājušās iespējas gūt priekšstatu par savu iespējamo pensijas apmēru, turklāt to var izdarīt mājās, neatejot no datora. Gan SEB, gan Swedbank savās mājaslapās ievietojušas vienkāršotus pensiju kalkulatorus, tomēr vislabākais piedāvājums šajā jomā ir atrodams Latvijas Centrālā depozitārija uzturētajā lapā Manapensija.lv, kur zem izvēlnes «Pensiju sistēma» atrodams «Kalkulators» (http://www.manapensija.lv/ lv/pensiju-sistema/kalkulators/). Kā redzams kalkulatorā, pensiju prognozes izveidošanai nav nepieciešams milzīgs datu daudzumus, un tos pārsvarā var iegūt bez lielām grūtībām turpat internetā. Tiesa, pašā kalkulatorā slēpjas virkne pieņēmumu, kurus tā izmantotājiem ir vērts iegaumēt. Tāpēc piedāvājam šo ceļvedi savas prognozējamās pensijas noteikšanai. l
Pelnīt. Krāt. Tērēt
PENSIJAS KALKULATORA AIZPILDĪŠANA
1. JŪSU VECUMS Vienkārši, vai ne? Te gan jāiegaumē — kalkulators automātiski pieņem, ka sāksit saņemt pensiju oficiālajā pensionēšanās vecumā, kas pašlaik ir 62 gadi un seši mēneši, bet līdz 2025.gadam pakāpeniski palielināsies līdz 65 gadiem. Pensija tiek rēķināta, dalot darba mūža laikā uzkrāto pensijas kapitālu ar prognozēto mūža ilgumu pensionēšanās brīdī. Tāpēc, ja aiziesit pensijā agrāk, ik mēnesi saņemtā nauda būs mazāka, bet, ja turpināsit strādāt arī pēc oficiālā pensionēšanās vecuma, pēc darba gaitu beigšanas katru mēnesi valsts jums pārskaitīs lielāku summu.
69