Augusts / septembris, 2017 (Nr. 32) 3,99 €
LATVIEŠI PELNA ĀFRIKĀ
Kā Mārtiņš Rītiņš radīja restorānu kultūru Latvijā
9 772255 928002
KĀ LIKT PAR SEVI RUNĀT INTERNETĀ
GARŠAS GURU
08
ZĪDA CEĻŠ. KO IEGŪS LATVIJA?
ISSN 2255-9280
ZIBMAKSĀJUMI: TIK VIENKĀRŠI KĀ NOSŪTĪT SMS
«Kāpēc es 23 gadus varēju vadīt Vincentu? Jo nekad neapstājos, dienu un nakti!»
Augusts / septembris, 2017 (Nr. 32) 3,99 €
LATVIEŠI PELNA ĀFRIKĀ
GARŠAS GURU Kā Mārtiņš Rītiņš radīja restorānu kultūru Latvijā
08
KĀ LIKT PAR SEVI RUNĀT INTERNETĀ
ISSN 2255-9280
ZĪDA CEĻŠ. KO IEGŪS LATVIJA?
«Kāpēc es 23 gadus varēju vadīt Vincentu? Jo nekad neapstājos, dienu un nakti!»
9 772255 928002
ZIBMAKSĀJUMI: TIK VIENKĀRŠI KĀ NOSŪTĪT SMS
UZ VĀKA MĀRTIŅŠ RĪTIŅŠ FOTO GATIS GIERTS, PICTURE AGENCY
«Kad tu saki «ar mīlestību gatavots», tās ir pupu mizas! Tu nevari gatavot ar mīlestību, kad tev uz plīts ir 12 pannas vienlaikus, rokas deg, iegriez pirkstā, četri viesmīļi bļauj virsū… Nē!» 44. lpp.
AKTUĀLI
«Visu var eksportēt, ja ir iekšas. Nevajag uz Āfriku skatīties kā lielu un atpalikušu brīnumu,» saka minerālmēslu ražotāja NPK Expert vadītājs Ģirts Cēlājs šī numura tēmā par Latvijas uzņēmējiem Āfrikā. 35. lpp.
INSTRUMENTI
LABS BIZNESS
8
Aiz kadra. Modernie kombaini ir mašīnas ar smadzenēm
30
Liec runāt par sevi.
52
Veselīgs bizness.
12
Aktuāli. Prasa lielāku atbildību no tirgošanās organizatoriem, lai izskaustu šmaukšanos ar preču izcelsmi
34 Testējam jaunumus. Augstvērtīgs un daudzveidīgi izmantojams platekrāna monitors, kā arī ērti un ausij ļoti tīkami bezvadu skaļruņi
60
Etiķete. Arī brīvā stila
62
Psiholoģija. Kā klientu
64
Tumša bilde. Ķīnas
24
Tehnoloģiju rīki, kas palīdz vairot zīmola atpazīstamību
Dakteris tālrunis.
Viedtālruņi sola fundamentāli izmainīt veselības aprūpi
Lielākie ārstniecības augu audzētāji Latvijā dienām ir savas prasības
NAUDAS IDEJAS 66
Zibmaksājumi. Kā jaunais pakalpojums, kura tehnoloģiju pašlaik testē Latvijas Banka, izmainīs mūsu ikdienas ieradumus
7o
Naudas nākotne. Bijušais brokeris, tagad aktīvists un autors Brets Skots par draudošo revolūciju finanšu sistēmā
80
Biznesa vēsture.
atsauksmes sociālajos tīklos ietekmē uzņēmuma koptēlu prezidents sācis milzīgu un mīklainu projektu
Pirmskara Latvijas labklājības simbols — kuļmašīna Imanta
Izdevējs: a/s Cits medijs. Reģistrācijas apliecība: nr.000740195. Iespiests: Poligrāfijas grupā Mūkusala. Redaktors: Pauls Raudseps. Tehniskie redaktori: Māris Diņģelis un Jānis Kulmanis. Redakcijas tālrunis: 67281588. Reklāmas tālrunis: 67281590. Adrese: Bruņinieku iela 16, K-2, Rīga, LV-1001. E-pasts: irnauda@irir.lv, abonesana@irir.lv. Citējot atsauce obligāta. Pārpublicēšanai jāsaņem rakstiska redakcijas atļauja. ABONĒ WWW.IRNAUDA.LV, LATVIJAS PASTĀ VAI ZVANI 67281588
www.facebook.com/irnauda
www.twitter.com/irnauda
3
NO R EDA KCIJA S
SVEIKA UN SVEIKS!
K
as var būt labāks par šo? Kurš gan nezina pavāra Mārtiņa Rītiņa spārnoto frāzi, ar kuru viņš savos pavārmākslas paraugdemonstrējumos TV raidījumā jūsmoja par kārtējo kulināro brīnumu, ar kuru spridzināja vienveidīgās nabadzības dzelzs priekškaru, aiz kura piecus gadu desmitus bija smakusi Latvijas virtuve. Tagad to pašu — kas var būt labāks par šo? — varam prasīt par Rītiņa karjeru, kurā šovasar noslēdzies ļoti nozīmīgs posms. Atstājot šefpavāra amatu restorānā Vincents, viņš ar gandarījumu var atskatīties uz pēdējiem 23 gadiem, kuru laikā Latvijas restorānu un ēdienu kultūra ir piedzīvojusi neticamu izaugsmi. Šajā fantastiskajā stāstā Rītiņš ir spēlējis vienu no galvenajām lomām. Žurnāla galvenais raksts — Ievas Puķes veidotā Rītiņa portretintervija — būs iedvesmojoša lasāmviela ikvienam jaunam celmlauzim, kurš cenšas atklāt jaunas, līdz šim neapgūtas uzņēmējdarbības pasaules. Tādi ir arī latvieši Āfrikas iekarotāji, kuru piedzīvojumus apraksta Ieva Alberte. Āfrika ir sarežģīts tirgus, bet turp tagad tiecas visa pasaule, jo tas ir ne tikai strauji augošs, bet arī ļoti liels. Kā saka Normunds Bergs, SAF
Tehnika īpašnieks, «mums no bērna kājas sačakarē priekšstatu ar karti, kur Eiropa ir divas reizes lielāka par Āfriku. Jāskatās ir globuss, kur izmērs ticamāks.» Taču ir vajadzīgi arī cilvēki, kuri gatavi celmlaužiem sekot pa izcirsto stigu, to paplašināt un pārvērst par ērti lietojamu ceļu. Kā raksta Sergejs Pavlovs, pavisam drīz Latvijā parādīsies iespēja veikt zibmaksājumus — pārskaitīt naudu no viena konta uz otru mazāk nekā sekundes laikā. Ar attiecīgo lietotni būs jāzina tikai naudas saņēmēja telefona numurs, lai ieskaitītu kādu summu. Zviedrijā šāda lietotne — Swish — jau eksistē, un tur skaidrā nauda sāk kļūt par retumu. Vai arī mēs pēc dažiem gadiem tirgū par jaunajiem kartupeļiem maksāsim, ievadot Latvijas zibmaksājumu lietotnē zemnieka telefona numuru? Vai arī turēsimies pie jau iesīkstējušiem pieradumiem, tāpat kā amerikāņi pie papīra čekiem? Domāju, ka mums vēl nebūs pazudusi griba un spējas mainīties līdzi laikam, paskatīties uz jauno un iesaukties — kas var būt labāks par šo? l PAULS RAUDSEPS, VIESREDAKTORS
JAU NS BIZNE S S
TEKSTS IEVA CIELAVA | FOTO GATIS GIERTS, PICTURE AGENCY
MĒRNIEKS DRONS KOPŠ BRĀĻU KAUDZĪŠU APRAKSTĪTAJIEM MĒRNIEKU LAIKIEM DAUDZ KAS MAINĪJIES — MŪSDIENĀS SPECIĀLISTI NEVIS KRUSTU ŠĶĒRSU IZSTAIGĀ KATRU ZEMES PLEĶĪTI, BET LIDINA GAISĀ DRONU. JELGAVNIEKI GEO LUX IZMANTO UNIKĀLU TEHNOLOĢIJU, KAM BALTIJĀ NAV LĪDZINIEKU
N
elielā birojā Jelgavas sirdī gaisā sniedzas seši propelleri. To nolūks nav atdzesēt sakarsušo gaisu, bet gan pacelt augšup divus metrus plato dronu jeb bezpilota lidaparātu — palīgu zemes mērniecībā. Katram no propelleriem ir savs motors, un katram no tiem — inteliģentais akumulators. Ja vienam beidzas enerģija, pārējie ar to dalās. Tas īpaši noder, ja dronam ir spēcīgs pretvējš, kas prasa lielāku jaudu no priekšējiem propelleriem. Savu lepnumu izrāda mērniecības uzņēmuma Geo Lux līdzīpašnieks Andrejs Veliks, taču tūdaļ piebilst: «Drons ir tikai palīgs.» Revolucionārs ir skeneris, kas tam pievienots. Kad bezpilota lidaparāts to paceļ gaisā, ierīce ar lāzera palīdzību veic precīzu zemes uzmērīšanu. Šādu tehnoloģiju pagaidām Baltijas valstīs neizmanto neviens cits mērniecības uzņēmums. «Citi saka — ko tur var precīzi nomērīt, ja tas drons ļurkājas?! Bet sistēmā iebūvēta tehnoloģija, kas seko līdzi katrai mikrokustībai. Beigās iegūstam rezultātu, kas pārspēj mērnieka uzmērījumu,» Andrejs skaidro. Tradicionālais mērnieks uzmēra punktus ik pēc 20 metriem, bet skeneris vienā kvadrātmetrā vien uzmēra 120 punktu, Andrejs
14
skaidro, atvērdams datora ekrānā attēlu ar simt miljoniem dažādu krāsu punktiņu — noskenētu ainavu. Krāsas norāda augstuma atšķirības. Augstākie iezīmējas zaļi, zemākie — violeti un zili. Uzklikšķinot uz jebkura no tiem, nekavējoties iespējams iegūt informāciju par katra punkta augstumu un kritumu, precīzām koordinātām. «Mērnieks ar aci nevar pamanīt, kur ir augstākais un zemākais punkts, bet te ir tāds noklājums, ka kļūst redzamas visas bedrītes, maliņas, grāvji,» turpina Andrejs. Lielie droni turas gaisā aptuveni 25 minūtes un lido ar ātrumu līdz pat 90 kilometriem stundā. Kad enerģija izsīkst, atkal jāuzlādē akumulatori, ko mērnieki veic uz vietas, ņemot līdzi īpašus ģeneratorus. Pēc 40 minūtes ilgas lādēšanas lidaparāts ir gatavs turpināt darbu. «Trīs stundu laikā uzmērījām 200 hektāru zemes, vienā 25 minūšu lidojumā varam izdarīt to, ko cilvēks dara divas nedēļas,» viņš salīdzina.
«Vienā 25 minūšu lidojumā varam izdarīt to, ko cilvēks dara divas nedēļas»
ANDREJS VELIKS
Izglītība: pašlaik Latvijas Lauksaimniecības universitātes Vides un būvzinātņu fakultātes studiju programmas Zemes ierīcība 4. kursa students. SIA Geo Lux reģistrēts 2015. gada 24. decembrī
SIA Geo Lux līdzīpašnieks Andrejs Veliks. Priekšplānā — drons skenera pacelšanai
15
BIZNE S S PA SAU L Ē
TEKSTS MARTINS U. MILLERS © DER SPIEGEL | FOTO DER SPIEGEL
DAKTERIS TĀLRUNIS MEDICĪNAS DIGITĀLĀ REVOLŪCIJA IR KLĀT — AR MĀKSLĪGĀ INTELEKTA PALĪDZĪBU VIEDTĀLRUŅI SOLA FUNDAMENTĀLI IZMAINĪT VESELĪBAS APRŪPI
L
idmašīna bija tikko pacēlusies, kad viens no pasažieriem zaudēja samaņu. Ēriks Topols izvilka no kabatas tālruni un nekavējoties veica viņam elektrokardiogrammu (EKG). Ar šo pašu ierīci viņš izdarīja ultraskaņas izmeklējumu vīrieša sirdij, izmērīja skābekļa līmeni asinīs, līdz beidzot varēja paziņot apkalpei — viss ir kārtībā, lidmašīna var turpināt ceļu. Zaudēt samaņu vīrietim bija likusi īslaicīga sirdsdarbības palēnināšanās. Topols ir kardiologs Kalifornijas štata Laholjā, un tā nebija pirmā reize, kad viņš lidojot sastapās ar līdzīgu gadījumu. Reiz viņš tāpat ar tālruni noteica,
24
ka pasažierim ir sirdstrieka, un tad gan lidmašīnai nācās nekavējoties piezemēties. Topols saka — tagad EKG var veikt ikviens, gan medicīnas profesors, gan lidmašīnas stjuarts un vienkāršs pasažieris. Tam nepieciešams tikai 200 ASV
Ik dienu pasaulē tiek pārdots desmitreiz vairāk viedtālruņu, nekā piedzimst bērnu. Un tagad tie iekaro veselības aprūpes nozari
dolāru vērts sensors un viedtālruņa lietotne sirds ritma analizēšanai. Nav daudz priekšmetu, kas pasauli būtu izmainījuši vairāk nekā viedtālrunis. Jau pilnīgi pierasts izmantot mobilās ierīces, lai iepirktos vai plānotu darba grafiku. Viedtālruņi izmantoti politiskās revolūcijās, ar to palīdzību var gan atrast dzīvesbiedru, gan noorganizēt bēres. Ik dienu pasaulē tiek pārdots desmitreiz vairāk viedtālruņu, nekā piedzimst bērnu. Un tagad tie iekaro veselības aprūpes nozari. Slimnieki jau gadu tūkstošus ir bijuši atkarīgi no citu cilvēku — dziednieku un ārstu — sniegtās palīdzības.
Taču tagad mobilās ierīces ir sākušas mainīt šo seno kārtību. Ar mākslīgā intelekta palīdzību viedtālruņi sola fundamentāli izmainīt medicīnisko aprūpi. Daudzas pārbaudes, kuras līdz šim bija iespējamas tikai ārsta kabinetā, jau tagad var veikt ikviens jebkurā laikā — pat mājās, sēžot dīvānā. Mūsdienās ir nelielas un lētas palīgierīces, kas ar viedtālruņu palīdzību spēj izmērīt elektrisko aktivitāti smadzenēs, intraokulāro spiedienu un asinsspiedienu. Tāpat var veikt EKG, atpazīt ātriju fibrilāciju (izplatīts sirds aritmijas veids), pārbaudīt plaušu darbību, ierakstīt sirdspukstus, uzņemt
iekšējās auss attēlus, noteikt alkohola daudzumu asinīs, noskenēt aortu un pat sekvencēt DNS. Veselības aprūpes nozare ir dziļas un neparedzamas revolūcijas priekšā. Viedtālruņi jau tagad spēj aizstāt daudzas ierīces, kas līdz šim bija ārstu darba ikdiena, un dažas lietotnes drīz varēs veikt arī diagnostikas darbu. Pacientu atkarība no ārstiem strauji mazināsies. No tehniskā viedokļa drīz vairs nebūs lielas atšķirības starp ģimenes ārsta kabinetu un pilnībā aprīkotu viedtālruni. Vēl vairāk — mobilie tālruņi jau tagad pacientus dažkārt apkalpo labāk nekā mediķi.
M-sense un citas lietotnes jau ir sākušas revolūciju migrēnu diagnostikā. Savukārt Magdeburgas Universitātē Vācijā tiek izstrādāta programma Neotiv, kas var droši diagnosticēt Alcheimera slimību. Ir pat skeneri, kas līdzinās Star Trek filmas Tricorder — pietiek tos vienkārši pielikt pie pacienta pieres, lai jau pēc dažām sekundēm saņemtu diagnostikas informāciju. Kāds Izraēlas uzņēmums ir izstrādājis SCiO, pirmo parastam lietotājam paredzēto spektrometru. Uz brīdi to pieliekot, piemēram, pie ābola, uz piesaistītā viedtālruņa ekrāna tūlīt parādīsies precīzs tā sastāvs.
Amerikāņu kardiologs Ēriks Topols tur viedtālruni, ar kuru var veikt elektrokardiogrammu, — tam nepieciešamais sensors un lietotne maksā aptuveni 200 ASV dolāru
25
TEKSTS JĀNIS VĒVERS, SPECIĀLI IR NAUDA
LIECIET CILVĒKIEM RUNĀT PAR SEVI! GLOBĀLAJĀ TIRGŪ JAUNU KLIENTU PIESAISTĪŠANA IR TIEŠI ATKARĪGA NO ZĪMOLA ATPAZĪSTAMĪBAS, TĀDĒĻ UZŅĒMUMIEM JĀSTRĀDĀ PIE SAVA VĀRDA DAUDZINĀŠANAS
30
apšaubāmi ir internets. Atrodot īstās atslēgas, var pavērt durvis uz ne īpaši dārgām iespējām, kā izplatīt ziņas par pakalpojumiem un precēm ne tikai pašmāju tirgū, bet arī ārvalstīs. MĀJASLAPA KĀ VIZĪTKARTE
Atpazīstamības veidošana sākas ar uzņēmuma mājaslapu vai sociālo tīklu profilu. To var uzskatīt par uzņēmuma virtuālo biroju jeb vietu, uz kuru tiks vesti potenciālie klienti. Tā arī būs viena no galvenajām vidēm, kur uzņēmējdarbības sākumposmā, kamēr nav izveidots spēcīgs, auditorijā labi zināms un medijos krietni apviļāts zīmols, pircēji iegūs svarīgāko informācijas devu.
Patīk uzņēmējiem tie vai nepatīk, bet sociālie tīkli kļuvuši par sava veida «obligāto literatūru» ikvienai kompānijai
ZĪMĒJUMS SHUTTERSTOCK
K
atra uz izaugsmi vērsta uzņēmuma vadītājam būtu jādara viss iespējamais, lai viņa kompānijas vārds izskanētu publiski un cilvēki to zinātu. Atpazīstamība biznesa vidē ir svarīga neatkarīgi no tā, vai uzņēmums apkalpo gala patērētājus, vai sadarbojas ar citiem uzņēmumiem. Pirmajiem laba slava palīdz pārdot preces un pakalpojumus, otrajiem — atvieglo potenciālo partneru uzrunāšanu. Tādēļ ir vērtīgi apzināt un izmantot visas iespējas, kā likt kompānijas vārdam izskanēt pēc iespējas skaļāk un tālāk. Viens no efektīvākajiem popularizēšanas rīkiem jauniem un ne pārāk pazīstamiem uzņēmumiem ne-
Atvieglo biznesu. Taupa laiku
31
N UMU R A T Ē M A
UZ ĀFRIKU! ZĪMĒJUMS SHUTTERSTOCK
NAV ŠOBRĪD AIZRAUJOŠĀKA TIRGUS PAR ĀFRIKU. TAS IR STRAUJI AUGOŠS PIEDZĪVOJUMS, KURĀ «PASILDĪT» SAVU EKSPORTU VĒLAS GAN ĶĪNA, GAN LATVIJA. VAIRĀKI LATVIEŠU UZŅĒMĒJI STĀSTA, KĀ VIŅIEM IZDODAS PELNĪT KARSTAJĀ KONTINENTĀ
TEKSTS IEVA ALBERTE
37
N UMU R A T Ē M A
«Āfrika ir nākamā Ķīna. Aug ļoti strauji. Tas ir virziens, kurā noteikti jādodas.» Piemēram, Pasaules Bankas Doing Business reitingā Ruanda ir 56. vietā un tikai aiz tās ierindojas Luksemburga un Grieķija priekšā — kur vien ejam, viņi jau pretī. Tāpat poļi izrāda lielu interesi,» stāsta Pildegovičs par savu pieredzi ĀM tirdzniecības misijās Āfrikā. Viņš papildina, ka diplomātiskās attiecības veidojas lēnām un ar dažām Āfrikas valstīm Latvijai tādu pat nav. Plānots, ka tuvāko divu trīs gadu laikā tiks atvērta vēl viena vēstniecība Āfrikā, jo ar Ēģiptē, Kairā, esošo ir par maz. Ieceļojot Āfrikā, lielākajā daļā tās valstu vajag vīzu. Piemēram, lai nokļūtu Etiopijā, pase vīzas saņemšanai no Latvijas jāsūta uz Beļģiju. Ir valstis, kurās vīzu var nopirkt arī uz robežas. Āfrika nav latviešiem nesaprotama. To pierādījuši vairāki kungi, kuri dzīvo uz vietas un darbojas gan dimantu tirgošanā, gan iznomā tehniku lauksaimniecībai un zeltračiem. Tikai sākumā jāiepazīst valsts. Ar to jāizveido attiecības, gluži kā ar cilvēku, un tikai tad vēlams sākt meklēt
38
EKSPORTS UZ ĀFRIKU NO LATVIJAS
ĀFRIKAS EKSPORTA ĪPATSVARS
MILJONI EIRO
315
2016
289 226
230
211
Kopējais Latvijas eksporta apjoms
168 168 10 365 400 053 eiro
118 74 27
51 43 2,2%
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011
2012 2013 2014 2015 2016
10 ĀFRIKAS VALSTIS, UZ KURĀM LATVIJA 2016. GADĀ EKSPORTĒJUSI VISVAIRĀK
Uz Āfriku
GALVENĀS LATVIJAS EKSPORTA PRECES UZ ĀFRIKU 2016. GADĀ
MILJONOS EIRO
59% 14 MAROKA
Augu valsts produkti
63
51
ALŽĪRIJA
17%
Koksne un tās izstrādājumi
ĒĢIPTE
8
DŽIBUTIJA
ČADA
9
9
ETIOPIJA UGANDA
6 22
8
KENIJA
ANGOLA
10 DIENVIDĀFRIKA
klientus un partnerus, kuru izpratne var atšķirties no eiropeiskās. Viena no tām — laika izjūta. Kavēt stundu ir pieņemami, jo nekur taču nav jāsteidzas. Nākas aprast ar kultūratšķirībām, korupciju un kukuļošanu. Ne visur, tomēr — daudzviet. Viens no zināmākajiem zaudētājiem, kurš nespēja iedzīvoties Libērijā, ir skandināvu Vattenfall, liels spēlētājs enerģētikas tirgū — vēja parki, saules baterijas, biomasa. Vattenfall kopā ar
4% Mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas 4% Pārtika 4% Metāli un to izstrādājumi 4% Citi
investoriem no Kanādas bija iecerējuši investīcijas biomasas projektā, taču tas neizdevās. Divus gadus Pasaules Bankā Āfrikā strādāja Miks Muižarājs, palīdzot vadīt starptautisku aizdevumu Togo valdībai. Muižarājs norāda uz Āfrikas straujo ekonomisko attīstību. «Āfrika ir nākamā Ķīna. Aug ļoti strauji. Tas ir virziens, kurā noteikti jādodas,» saka Miks un piesauc Pasaules Bankas Doing Business reitingu, kurā Ruanda
8%
Ķīmiskā rūpniecība
DATI CENTRĀLĀ STATISTIKAS PĀRVALDE
Ā
friku grib daudzi. Tā ir tik interesanta un dažāda, taču vienlaikus sarežģīta, ka ne vienmēr izdodas investēt vai pārdot. Pērn eksports no Latvijas uz Āfriku bija 230 miljoni eiro, aptuveni 2% no kopējā eksporta pīrāga. Visvairāk — uz Alžīriju un Ēģipti. Pat uz Seišelu salām un Komoras salām. Patlaban Latvijas uzņēmēji sasparojušies. Vairāki pirms pāris mēnešiem atgriezušies no Ārlietu ministrijas rīkotās tirdzniecības misijas Etiopijā, Kenijā un Ganā un labprāt dalās ar gūto pieredzi. Ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs zina teikt — uzņēmējiem sāk spīdēt acis, kad aptver, cik milzīgas iespējas paveras valstīs, kas strauji attīstās. «Ungāri mums sen
P ORT R ETS
TEKSTS IEVA PUĶE | FOTO GATIS GIERTS, PICTURE AGENCY
BIMBASA!
MĀRTIŅŠ RĪTIŅŠ (67) RĪGAS PAZĪSTAMĀKO RESTORĀNU VINCENTS 23 GADUS VADĪJA, STRĀDĀDAMS TĀPAT KĀ AR MICHELIN ZVAIGZNĒM APVELTĪTIE ĀRZEMJU KOLĒĢI. PIERADINĀJA SABIEDRĪBU PIE JAUNĀM GARŠĀM, IZMĀCĪJA IZCILU PAVĀRU PLEJĀDI UN NOZARES LEKSIKĀ IEVIESA VĀRDUS, KAS KĻUVUŠI PAR FOLKLORU
B
ijušās Laimas fabrikas teritorijā Sporta ielā, kur milzīgs, skaists pagalms, no nākamā gada maija būs slow food tirdziņš. Gribētos uztaisīt kaut ko līdzīgu Londonas Borough Market: tu ne tikai sapērcies pirmā labuma dārzeņus un gaļu, bet arī vari pagaršot to, kas pagatavots no katra zemnieka ražojumiem — aizrautīgi stāsta pavārs Mārtiņš Rītiņš. Jau 2005. gadā viņš nāca klajā ar ideju par vietējas izcelsmes, lēni audzētas pārtikas kustību kā pretstatu uzmācīgajai supermārketu kultūrai. Tiekoties viņa mājā Baltezerā, Rītiņš aizved pie savām vistiņām, cienā ar rīsu papīrā ietītiem salātiem un garšaugiem no personīgā dārza un siltumnīcas. «Brāļi Dambergi ir satraukušies, ka atņemšu klientus Kalnciema tirdziņam. Bet viņi atņēma Berga Bazāra tirdziņam, ko es sāku!» Rīgas prominentākais virtuves profesionālis kutelīgos jautājumos atkal uzsprakšķ kā ķiploks uz pannas uzkarsētā eļļā. Pēc 23 darba gadiem restorāna Vincents šefpavārs un direktors negaidīti paziņoja par aiziešanu. Panākumu zenītā — Vincentu pagājušā gada nogalē prestižais ziemeļvalstu ceļvedis White Guide atzina par labāko restorānu Baltijas valstīs. Karjeru Latvijā 1992. gadā sāki, barojot filmēšanas grupu?
Jau pirms tam, 1990. gadā Kanādā, es baroju 1000 cilvēku katru dienu sešas dienas nedēļā. Tas bija izbraukums — pasaules frisbija čempionāts. Pie manis strādāja 25 darbinieki no Latvijas. Arī daži tagad Latvijā populāri cilvēki. Pirmo reizi uz Latviju atbraucu 1980. gadā 27 Eiropas latviešu grupā. Tajā laikā iemīlējos Latvijā, nezināju, ka man te
44
tik daudz radu! Otrreiz atbraucu 1991. gadā, tiklīdz klāt bija neatkarība. Man ierodoties šermuļi skrēja pa muguru. Fantastiska sajūta! Ar mammu izstaigājām visas viņas takas, arī uz Latgali aizbraucām, uz tēva mājām. Atgriežoties Kanādā, man atkal piedāvāja braukt uz Latviju, vadīt ēdināšanu filmai Red Hot. Jābaro 150 aktieru un darbinieku. Atradu Rīgas 2. vidusskolu, kur bāzēt savu komandu. Pavāre Geņa, [Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja direktores] Klāras Radziņas māsa, arī palika un man palīdzēja. Man katru dienu vismaz četras stundas bija jābūt tirgū, lai atrastu visas izejvielas. Tajā laikā bija tikai tirgus, nekā cita. Izsiroju Centrāltirgu, Āgenskalna un Matīsa tirgu. Daži mani paziņas vēl šodien tur strādā. Jau pēc pirmās dienas kāds no filmēšanas grupas lūdza, vai es varu uztaisīt vakariņas, jo Rīgā īsti nebija, kur ēst. Bija tikai divi [puslīdz ciešami] restorāni — Jever un Hotel de Rome. Ja es būtu zinājis, ko es tagad zinu, es nebūtu Latvijā, bet Holivudā. Tas lūdzējs bija [režisors] Pols Hagiss, kurš vinnējis jau divus Oskarus — par filmām Million Dollar Baby un Crash. Tad viņš vēl nebija nekas, bet izteica man komplimentu, ka tik labu līmeni nebija sastapis pat Holivudā. Piekritu un tad, nepārspīlēju, tikai trīs četras stundas gulēju katru dienu, visu laiku strādāju.
«Bija viens ledusskapis, vecais Snaige. Tas bija Vincenta pirmsākums, pilnīgi no nulles»
45
TEKSTS GUNITA NAGLE | FOTO EDMUNDS BRENCIS UN ĢIRTS OZOLIŅŠ, PICTURE AGENCY
VESELĪGS BIZNESS LATVIJAS ZIEMEĻNIECISKĀS VASARAS LIELISKI NORŪDA ĀRSTNIECĪBAS AUGUS, LIEKOT UZKRĀT VAIRĀK VĒRTĪGO VIELU NEKĀ SAULES IZLUTINĀTAJIEM DIENVIDU RADINIEKIEM. TIKPAT NORŪDĪTI UN PACIETĪGI IR ARĪ UZŅĒMĒJI, KAS DARBOJAS ŠAJĀ BIZNESĀ, — LIELĀKAIS ĀRSTNIECĪBAS AUGU AUDZĒTĀJS GUNDARS SKUDRIŅŠ UN SAIMNIECĪBAS KURMĪŠI ĪPAŠNIEKS IVARS GEIBA. MILJONU AR DROGĀM VĒL NAV NOPELNĪJUŠI, TOTIES — LAIMĪGI
U
zņēmējam Gundaram Skudriņam patīk iesēsties džipā un apbraukāt savus kumelīšu laukus Cēsu pusē, kas plešas vairākos desmitos hektāru. Ne tikai tādēļ, lai priecātos par lauku ražīgumu vai skaistumu. Kumelītes ir jāpieskata, jo tās uzvedas pilnīgi nesaprotami. «Te kumelītes ir iesētas vienā laikā, bet zemē no iepriekšējās apstrādes saglabājušās kaut kādas paliekas, tāpēc vienā vietā kumelītes ir izdomājušas, ka augs, bet citā vietā — augs vēlāk vai neaugs vispār,» saka uzņēmuma Field and Forest īpašnieks. Latvijā ir aptuveni 50 saimniecību, kurās audzē ārstniecības augus, pārsvarā dažos hektāros zemes. Gundara Skudriņa kumelītes, piparmētras, ehinācijas un citi augi zeļ vairāk nekā simt hektāros. Pašlaik viņš ir varenākais šajā biznesā un arī vienīgais, kurš visu izaudzēto eksportē. Tas ir maldīgs priekšstats, ka nav nekā vienkāršāka kā kultivēt augus, ko pierasts uztvert kā nezāles: piparmēt-
52
ras, kumelītes, asinszāles, kaķumētras un desmitiem citu augu. Nekā! «Kartupeļi pieraduši, ka tos kultivē jau gadu simtiem. Tie pacietīgi pakļaujas. Bet ārstniecības augi savā garā ir brīvi,» saka Skudriņš. Septiņu gadu laikā, kopš viņa darbinieki, kuru vidū ir arī zinātnieki ar akadēmiskajiem grādiem, pēta ārstniecības augu kultivēšanu, kaut ko izdevies saprast. «Bet tik un tā ārstniecības augi mēdz taisīt brīnumus. Ne reizi vien jau esmu teicis — ja grib izaudzēt kumelīti, jāsāk domāt kā kumelītei.» CILVĒKS PLĀNO, PĒTERIS IESMEJ
Kad Skudriņš aizbrauc līdz kumelīšu laukam, kas pļaujams jūlija sākumā, atklājas, ka lietus un vējš sagāzis augus veldrē. Citi ārstniecības augu audzētāji to novākšanai izmanto roku darbu, bet Skudriņa uzņēmumā šim nolūkam pašu spēkiem izgatavoti kombaini. «Visām speciālajām kultūrām vajag speciālas iekārtas. Tā kā esmu tehnofrīks,
tad ņēmām un būvējām paši. Motoru paši netaisījām, bet funkcionāli mēs būvējām pilnīgi jaunus kombainus,» skaidro Skudriņš. Tiesa, Rietumeiropā tādi esot nopērkami, taču tas izmaksā krietni dārgāk, nekā būvēt pašiem. Tā Priekuļos tapa seši kombaini ārstniecības augu novākšanai. Bet tādās lietainās un vējainās vasarās, kāda bija aizvadītā, atklājās pļaujmašīnu nespēks — tās nevar pacelt noliekušos augus, un tie paliek uz lauka nenopļauti. Taču Skudriņš negaužas. Field and Forest audzē ne tikai kumelītes, bet arī ķimenes, koriandru, ehinācijas un vēl dažus augus. Ideja par ārstniecības augiem viņam radusies pirms vairāk nekā septiņiem gadiem kādā vakarā, kopā ar draugiem spriežot, kā izmantot zemi.
«Ja grib izaudzēt kumelīti, jāsāk domāt kā kumelītei»
Idejas. Pieredze. Padomi
Ideja par ārstniecības augu audzēšanu Gundaram Skudriņam radās pirms vairāk nekā septiņiem gadiem — gribēja ko tādu, ko neaudzē lielos daudzumos citi zemnieki un kas priecīgi zeļ, neapstrādāts ar pesticīdiem
53
66
Pelnīt. Krāt. Tērēt TEKSTS SERGEJS PAVLOVS | ILUSTRĀCIJA SHUTTERSTOCK
ZIBENĪGI! UN BEZ BRĪVDIENĀM TIKAI PĀRIS SEKUNDĒS — TIK ĀTRI NAUDA IENĀKS JŪSU KONTĀ PAT NO CITAS BANKAS. TURKLĀT PĀRSKAITĪJUMU VARĒS VEIKT AR MOBILO TĀLRUNI, VIENKĀRŠI IEVADOT NAUDAS SAŅĒMĒJA TELEFONA NUMURU. IR NAUDA NOSKAIDRO, KĀ JAUNAIS PAKALPOJUMS, KURA TEHNOLOĢIJU PAŠLAIK TESTĒ LATVIJAS BANKA, IZMAINĪS MŪSU IKDIENAS IERADUMUS
28.
augusts būs tā diena, kad Latvijas Banka plāno iedarbināt zibmaksājumu tehnoloģiju — par dažiem mēnešiem agrāk, nekā tas notiks citur eirozonā. Tiesa, pašā sākumā tai pievienosies tikai bankas Citadele Latvijas un Igaunijas filiāles. Divas pēc klientu skaita lielākās bankas Swedbank un SEB plāno zibmaksājumus ieviest ar Eiropas sistēmas EBA Clearing starpniecību — drīz pēc tam, kad tā sāks darbu novembra beigās.
Jaunā zibmaksājumu pakalpojuma jēga ir ātrums. Maksājumu veikšana starp bankām aizņems nevis stundas vai dienu, kā pašlaik, bet tikai dažas sekundes. Turklāt Latvijas Banka izveidos Latvijas klientu EBAN kontu reģistru, kas būs sasaistīts ar to mobilo tālruņu numuriem.
Maksājumi iespējami līdz 15 000 eiro — tas ir Latvijas Bankas noteiktais limits 67
T ĒR ĒŠA NA
AUTORSLEJA IEVA ZĪBĀRTE
Kaut kur pa vidu
R
īga un Latvija ir kaut kur pa vidu visam. Ne centrā, bet pa vidu valstīm, klimata zonām un ietekmēm. Arī mūsu stils un gaume ir kaut kur pa vidu. Instagram.com/ Apģērbsities tvīdā vai evazibarte svītriņās kā anglis vai smalkvilnas uzvalkā Twitter.com/ ar elastānu kā itālis un ievazibarte izskatīsities pārspīlēti švītīgs. Ja uzvalks būs tāds lētāks, ērtāks un pelēkāks, arī tālu netiksit. Augsti papēži ir klubu un sarkanā paklāja apavi, bet arī sandales un pliki stilbi nav profesionālam izskatam piemēroti, pat ja ir vasara un esat radošas ievirzes uzņēmējs. Mūsu ģērbšanās paradumi ir kaut kur pa vidu perfektam piegriezumam un mīkstām zolēm. Pa vidu Nameja gredzenam un kvalitatīvai somai, pa vidu linam un puķītēm uz caurspīdīga šifona. Vispareizāk te būtu ērti, taču pieklājīgi un klasiski. Tajā pašā laikā arī viegli un ironiski attiecībā uz aktuālo tendenču putām un šļakatām. Lai uzplaukst peoniju rozā, kad tam ir laiks, bet lai tas arī noriet, kad ienāk smaragdzaļais. Lai ir snīkeri pie uzvalkiem un kleitām, bet lai tie ir pavisam jauni un tīri — vecos nomazgā un atdod labdarībai. Par neatņemamu garderobes ansambļa daļu ir kļuvušas arī tehnoloģiju ierīces, varbūt te ir īstā vieta, kur mobilās ierīces vāciņa formā izpaust mīlestību pret kaķīšiem un animācijas filmu varoņiem. Un, protams, velosipēds, longbords vai vēl kādi riteņi un dēļi — tavi jaunie urbānās dzīves aksesuāri numur viens! Tāpat mājas un biroja interjerā — ne frivoli, bet arī ne pārāk lietišķi, atceroties par funkcionalitāti un emocionālo komfortu. Mazāk priekšmetu, bet vairāk zaļo augu un gaismas. Izvēlies racionāli un ilglaicīgi, bet tikai to labāko un emocionāli saistošāko. l
74
Pētera Ripas sudraba gredzens ar turmalīnu, 225 €, Riija.lv
TEKSTS UN STILS IEVA ZĪBĀRTE
VIENMĒR UN VISUR NEVAINOJAMA KLASIKA AR PERSONĪBU AKCENTĒJOŠIEM ELEMENTIEM
BOSS slim-fit vīriešu uzvalks ar elastānu, 549 €, Hugoboss.com/de
Sonic Edition Boba Dilana fotogrāfija, papīrs, 50 x 40 cm, 169 €, Yoox.com
Nordi Furniture rakstāmgalds TiME, 680 €, Kate.lv
Moncler vīriešu snīkeri La Monaco, 325 €, Mrporter.com
Samsøe & Samsøe sieviešu blūze, 119 €, Stockmann.lv Victoria Beckham sieviešu kleita, 328 €, Stockmann.lv
Cos sieviešu soma, 135 €, Galleriariga.lv
Nixon Blaster Pro bezvadu skanda, 150 €, Yoox.com
75