Augusts/septembris, 2015 (Nr.20) 3,99 €
KĀ DABŪT NAUDU NO KICKSTARTER 10 SPECIALIZĒTIE SOCIĀLIE TĪKLI, KAS PALĪDZĒS PELNĪT
«Nedrīkst samierināties ar nolemtību, ka esam pie Krievijas, kaut kur Austrumeiropā»
BLŪMAS MISIJA Eksbaņķierei Ingrīdai Blūmai ir idejas, kā bizness var veicināt izglītību Latvijā
1
9 772255 928002
START–UP PARADĪZES STOKHOLMAS MĪKLA ATMINĒTA
RĪGAS BIRŽĀ VAR KĻŪT PAR MILJONĀRU
08
LATVIETIS IEKARO ASV JĀNIS BERGS DALĀS PIEREDZĒ
«Noteikumi ir nežēlīgi — ja divus ceturkšņus pēc kārtas neizpildi plānu, tad uz redzēšanos!» Jāņa Berga personīgā pieredze, pārceļoties uz ASV. 20.lpp.
Augusts/septembris, 2015 (Nr.20) 3,99 €
KĀ DABŪT NAUDU NO KICKSTARTER 10 SPECIALIZĒTIE SOCIĀLIE TĪKLI, KAS PALĪDZĒS PELNĪT
«Nedrīkst samierināties ar nolemtību, ka esam pie Krievijas, kaut kur Austrumeiropā»
BLŪMAS MISIJA Eksbaņķierei Ingrīdai Blūmai ir idejas, kā bizness var veicināt izglītību Latvijā
08
START–UP PARADĪZES STOKHOLMAS MĪKLA ATMINĒTA
RĪGAS BIRŽĀ VAR KĻŪT PAR MILJONĀRU
1
9 772255 928002
LATVIETIS IEKARO ASV JĀNIS BERGS DALĀS PIEREDZĒ
UZ VĀKA INGRĪDA BLŪMA FOTO GATIS GIERTS, F64
«Man mazlietiņ par daudz ir bail no riskiem. Uzņēmējam ir jābūt tādam, kas nebaidās visu zaudēt.» 38.lpp.
AKTUĀLI 8 Aiz kadra. Bankomātu «vēdera» dzīve 12 Jauns bizness. Apgaismojums kā ārpakalpojums 16 Dalos pieredzē. Kā atrast tirgu saldējumam 22 Pasaulē. Kā Zviedrija kļuva par start-up karalisti
INSTRUMENTI 26 Gribu sadarboties! Biznesa sociālie tīkli jaunu partneru meklēšanai 30 Kafijas automāts, televizors un šoferu aksesuārs. Testējam jaunumus 32 Mūžīgie studenti. Darbinieku zināšanu uzlabošanas kursi
LABS BIZNESS
NAUDAS IDEJAS
44 Naktsmājas kā mājas. Labs bizness — hosteļi
58 Atrast īsāko ceļu. Transporta pakalpojumu izvēle
48 Biržas kārdinājums. Cik un kā var nopelnīt ar Latvijas uzņēmumu akcijām
64 Darba laiks pret privāto laiku. Kā atrast balansu
52 Pūļa finansējums. Kā tikt pie šā finansējuma 56 Etiķete. Ieteikumi darba intervijai
66 Vējš matos. Braucamie vasaras baudīšanas priekam 72 Velokaralis. Pirmās velosipēdu fabrikas dibinātājs Aleksandrs Leitners
Izdevējs: a/s Cits medijs. Reģistrācijas apliecība: nr.000740195. Iespiests Poligrāfijas grupā Mūkusala. Redaktors: Pauls Raudseps. Tehniskie redaktori: Māris Diņģelis un Jānis Kulmanis. Redakcijas tālrunis: 67281588. Reklāmas tālrunis: 67281590. Adrese: K.Barona 28a-11, Rīga, LV-1011. E-pasts: irnauda@ir.lv, abonesana@ir.lv. Citējot atsauce obligāta. Pārpublicēšanai jāsaņem rakstiska redakcijas atļauja. ABONĒ WWW.IRNAUDA.LV, LATVIJAS PASTĀ VAI ZVANI 67281588
www.facebook.com/irnauda
www.twitter.com/irnauda
3
NO R EDA KCIJA S
SVEIKA UN SVEIKS!
V
ienmēr esi gatavs pārmaiņām. Nemitīgi mācies. To no mums prasa modernā biznesa vide, un šīs spējas labi parāda arī šā Ir Nauda numura varoņi. Ingrīdas Blūmas vadībā banka, ku ru tolaik sauca Hansabanka, bet tagad Swedbank, izauga par lielāko Latvijā. Ko darīt pēc tādas virsotnes sasniegšanas? Blūma ne tikai būtiski mainījusi savu dzīvi, bet arī cenšas panākt nozīmīgas izmaiņas lielajā un fundamentālām pārvērtībām bieži vien nedraudzīgajā vispārējās izglītības sistēmā. Ne tikai pati mācās, bet arī palīdz citiem — ne vien skolēniem, bet arī skolu direkto riem un citiem uzņēmējiem — apgūt jaunas zināšanas. Un vēl tur roku uz mūsdienu Latvijas biznesa vides pulsa. Būtisku pavērsienu karjerā nesen piedzīvoja arī Jānis Bergs, kurš pārde va savas daļas uzņēmumā FMS un pēc tam kļuva par Latvijas uzņēmuma SAF Tehnika Amerikas filiāles prezidentu. Kādas jaunas zināšanas un pieredzi viņš apgūst Jaunajā pasaulē, Bergs apņēmies regulāri informēt Ir Nauda lasītājus, un pirmo viņa sleju par al gām un attālumiem varat izlasīt jau šajā numurā. Atradīsit arī padomus, kas palī dzēs pašiem labāk un ātrāk pielāgoties strauji mainīgajai pasaulei. Daudzi būs dzirdējuši par Latvijas bezpilota
lidaparātu ražotāja AirDog sekmēm, piesaistot naudu ar pūļa finansēšanas vietnes Kickstarter.com starpniecību. Vēlaties arī paši pamēģināt savākt miljonu? Tad jāmācās, kā to darīt, un Sergeja Pavlova raksts būs laba iespēja gūt pirmos ieteikumus, kā rīkoties, lai nauda jūs atrastu. Tas noteikti nav ne iespējami — kopš Kickstarter palaiša nas 2009.gadā vairāk nekā 88 tūkstoši projektu ir savākuši pavisam 1,81 mil jardu dolāru no deviņiem miljoniem ieguldītāju. Ceru, ka visi šie labie piemēri uz šķils kādu lielisku domu jūsu prātos jeb, kā daždien redzams multenēs, ie degs virs galvas spuldzīti. Jo, ja labi pa skatās, arī no šāda vienkārša gaismek ļa var labi nopelnīt, kā to pierāda RCG Lighthouse dibinātāji Raits Bebris un Kaspars Ošs. Viņi ir starp pirmajiem pasaulē, kas paši labi pelna un palīdz krietni ietaupīt uzņēmumiem, rūpīgi izanalizējot un racionāli pārplānojot viņu apgaismes sistēmas. Ar laiku viss jāmaina — gan tādi «sīkumi» kā spuldzītes, gan darbavie tas un pat karjeras mērķi, bet, ja tur pināsim mācīties, noteikti atradīsim pareizo ceļu. Lai mums visiem veicas! l PAULS RAUDSEPS, VIESREDAKTORS
Mazliet vairāk nekā trīs mēnešu laikā, kopš savstarpējo aizdevumu platformā Mintos investīcijām ir pieejami auto nebanku kreditēšanas uzņēmuma Mogo aizdevumi, tajos veikti ieguldījumi vairāk nekā viena miljona eiro apmērā.
4
Valmiermuižas alus speciāli alternatīvās mūzikas festivālam Klang radījis rūgto alu ar tādu pašu nosaukumu. «Rokenrola alus» bija pieejams Ķekavā notikušajā festivālā un nopērkams Valmiermuižas alus tirdzniecības vietās un dažās kafejnīcās.
Riska kapitāla fonds FlyCap veicis savu līdz šim lielāko darījumu, ieguldot vienu miljonu eiro kažokzvēru audzētavas a/s Grobiņa saistību restrukturizācijā. Pateicoties aizdevumam, uzņēmums varēs palielināt ražošanas apjomus un kvalitāti.
29.jūlijā lidosta Rīga sagaidījusi 50 000 000.pasažieri kopš lidostas dibināšanas. Pagājušajā gadā vien apkalpoti 4,8 miljoni pasažieru, kas bijis par 0,4% vairāk nekā gadu iepriekš.
FOTO ANDREJS TERENTJEVS, F64
SEKOJAM LĪDZI
8
A IZ K A DR A
TEKSTS ZANE MAČE | FOTO MĀRTIŅŠ ZILGALVIS UN EDMUNDS BRENCIS, F64
BANKOMĀTA «VĒDERĀ» KĀDA IR MAKSIMĀLĀ SUMMA, KO VIENĀ REIZĒ VAR IZŅEMT NO BANKOMĀTA? UN KĀDI IR NEPARASTĀKIE ATRADUMI, KURUS TEHNISKĀ APKOPE IR UZGĀJUSI IEMAKSU AUTOMĀTĀ? IR NAUDA IELŪKOJAS AIZ ELEKTRONISKĀS NAUDAS KASTES FASĀDES
C
ilvēks bankomātā nekad nav sē dējis, smejas Artis Vaļuks, par naudas mašīnām atbildīgais darbinieks Swedbank, kurai ir vislielākais bankomātu tīkls Latvijā. Ņemot naudu, var mēģināt minēt, kādās banknotēs summa tiks izsniegta: citreiz 20 eiro iedod vienā gabalā, bet mēdz arī smalkāk. Banko māts strādā pēc vienkārša algoritma, lai transakcijā būtu pēc iespējas mazāk papīriņu, vienlaikus ņemot vērā, kāda veida banknotes tajā ir, un arī banko māta atrašanās vietu. Piemēram, ja klients vēlas izņem 600 eiro, banko māts centīsies naudu izsniegt lielajos nominālos, bet Stacijas laukumā Rīgā, kur biežāk izņem nelielas summas, aparāts «žonglēs» ar mazākām nau diņām. Vaļuks stāsta, ka laika gaitā ir piefiksēti cilvēku paradumi, datorpro grammas veic analīzi, lai saprastu, kā di nomināli katrā vietā ir pieprasītākie. PIEČUKA VIETĀ 20!
Inkasenti regulāri rūpējas, lai bankomāta «vēders» ir pilns ar naudu
Visos izmaksas bankomātos ir pieeja mi četru veidu nomināli — 5, 10, 20 un 50 eiro banknotes. Katra nomināla banknote «dzīvo» savā kasetē. Diemžēl aparāta «vēderu» nedrīkst fotografēt, jo bankas drošības dienests tā demonstrē
šanā saskata apdraudējumu — poten ciālie ļaundari aparātu varētu pētīt un kalt noziedzīgus plānus. Taču Vaļuks izstāsta darbības pamatprincipus: kat ra nomināla kasetē ir noteikta naudas summa; ja ar kādu kaseti notiek teh niska ķibele, bankomāts neatsakās darboties, bet atslēdz konkrēto prob lēmvietu un klientu cenšas apkalpot ar trim atlikušajiem nomināliem. To, cik naudas ir svaigi piepildī tā bankomātā, Vaļuks neatklāj, taču vienas transakcijas maksimālais li mits, ko vienā darījumā bankomāts ļauj izņemt, ir 850 eiro. Ja bankomātā samazinās lielo nominālu daudzums, attiecīgi samazinās arī maksimālā iz ņemamā summa. Novērots, ka cilvēki vidēji vienā reizē izņem 85 eiro. Mēne sī notiek ap trim miljoniem darījumu — gan naudas iemaksu, gan izmaksu. Vismaz Swedbank tīklā Latvijā patla ban 110 bankomātos jeb gandrīz katrā ceturtajā var veikt gan iemaksas, gan izmaksas.
Novērots, ka cilvēki vidēji vienā reizē izņem 85 eiro 9
PIER EDZE
JAUNUMS! TURPMĀK IK NUMURĀ UZŅĒMĒJA JĀŅA BERGA SLEJA PAR PERSONĪGO PIEREDZI, PĀRCEĻOTIES UZ ASV UN ĶEROTIES PIE MILZĪGĀ TIRGUS APGŪŠANAS
AMERIKAS IEKAROŠANA
WWW.BERGSBLOGO.COM
Š
is gads man sākās ar lielām pārmaiņām. Biju spiests atstāt FMS — kompāniju, kurā nostrādāju pēdējos astoņus gadus, kurā izlēju daudzus spaiņus savu un darbinieku sviedru un sadedzināju miljardiem nervu šūniņu, lai nodrošinātu pa sākuma attīstībai nepieciešamo enerģiju. 2014.gada vidū mēs, FMS vecie īpašnieki, pārdevām savu uzņē mumu norvēģu kompānijai Visma. Kompāniju pārdošana ir visai nervoza padarīšana, un ar retiem izņēmumiem nopirktās firmas menedžeriem ir jādodas meklēt jaunus apvāršņus. Tādējādi 2015.gada janvāra beigās es biju turīgs, stipri apbružāts, piekusis, ar daudziem un dažādiem aizliegumiem (kādus parasti iestrādā uzņēmumu pārdošanas līgumos) apkarināts uzņēmējs. Tādēļ kā Dieva pirkstu uztvēru to, ka datu pārraides iekārtu ražo tājam SAF Tehnika vajadzēja cilvēku, kurš pieskatītu un attīstītu tās ASV filiāli SAF North America. Tādēļ no aprīļa sākuma kļuvu par SAF Tehnika valdes locekli un viceprezidentu, kas atbild par tirdzniecību un mārketingu. Pēc darba atļauju formalitāšu nokārtošanas piekri tu kļūt par SAF North America prezidentu. Mans apdomāšanās laiks bija īss, un 20.aprīlī es izlidoju no Rīgas, lai izmēģinātu, kā ir taisīt biznesu svešā valstī un man nepazīstamā nozarē. Amerika mani ir valdzinājusi kopš agras jaunības. Varbūt tas ir Džeka Londona, Marka Tvena un O’Henrija stāstu dēļ? Varbūt tā pēc, ka bērnībā lasīju grāmatas par mežonīgajiem Rietumiem un indāņiem? Lai kā arī būtu, šobrīd šīs rindas rakstu pašā mežonīgo Rietumu sirdī — Kolorādo štatā, Denverā. Vai esmu aizbraucis pelnīt naudu? Drīzāk jau izmēģināt, vai mana izglītība un pieredze ir derīga arī pilnīgi citos apstākļos, un izvēdināt pēdējā gada stresu. Galvenā atšķirība, ko ļoti izjūtu Amerikā, ir attālumi un kon taktu trūkums. Nesen biju Rīgā — 10 minūtes stāvēju uz Skolas un Dzirnavu ielas stūra un šajā laikā satiku kādus piecus pazīstamus cilvēkus. Ja ir kāds jautājums, telefonā ir liels skaits adresātu, kuriem piezvanot, zinu, ka man palīdzēs. Tas ir gadiem sakrāts sociālais kapitāls. Kā ir Amerikā? Pirmajā mēnesī izlēmu apciemot mūsu lielākos klientus. Vienu nedēļu paņēma Austrumkrasts, otru — Rietum krasts. Es biju negulējis un nomocījies kā nabags, tikai lai apceļotu kādus 10—15 kantorus. Katru dienu pārlidojums uz citu pilsētu. Lid
20
FOTO GATIS GIERTS, F64
mašīnas gandrīz vienmēr kavē. Rezultātā jaunajā pilsētā nonāku pēc pusnakts. Attālumi šeit ir milzīgi, un cilvēku, kuriem piezvanīt, ir pavisam nedaudz. Algas un dzīves līmenis ASV ir augsts, tāpēc cilvēki uz šejieni tiecas kā mušas uz spilgtu gaismu. Runājot par algu, cilvēki to šeit saprot kā gada bruto algu. Piemēram, laba fiksētā jeb «pamata» al ga skaitās 100 000 dolāru gadā. Šādu skaitli prasīs gan vidēja ranga menedžeris, gan nopelniem bagāts pārdevējs. No bruto summas ap tuveni 30% aiziet nodokļos, tātad cilvēkam uz rokas sanāk ap 70 000 dolāru gadā. Dolārs ar eiro šobrīd ir gandrīz vienādi, tāpēc ienākumu līmeni un arī biznesa taisīšanas izmaksas varat viegli sarēķināt. Pie bruto algām vēl jāpieskaita kādi 10% nodokļu, kuri jāmaksā darba devējam. Tik un tā, salīdzinot ar Eiropas nodokļu slogu, tas ir ma zāks — Amerikā no kopējām darbinieka izmaksām nodokļi veido aptuveni 30%, kamēr Latvijā tie ir virs 40%. Cilvēks bez augstākās izglītības, «vienkāršā darba darītājs» ASV saņem ap 20 000—30 000 dolāru gadā. Tikko koledžu pabeidzis zaļknābis cer saņemt 50 000—60 000 dolāru gadā. Inženieri, cilvēki, kuri strādā ar pārdošanu nesaistītās jomās, saņem ap 70 000—80 000 dolāru gadā. Pārdevēji parasti grib komisiju no pārdotā. Labākie ma nā sfērā strādājošie pārdevēji saņem 200—300 tūkstošus gadā. Tajā pašā laikā noteikumi ir nežēlīgi — ja divus ceturkšņus pēc kārtas neizpildi plānu, tad uz redzēšanos! Dau dzi uzņēmumi saviem pārdevējiem ga Vieglums rantētu algu nemaksā, tikai komisijas. un ātrums, Līdz ar to labākie dzīvo biezi, bet iesācēji un neveiksminieki nīkuļo. Amerikā ir ar kādu ASV kapitālisms. var atlaist un ātrums, ar kādu ASV darbinieku, ir var Vieglums atlaist darbinieku, ir pārsteidzošs. pārsteidzošs Kolorādo štatā darbinieku var atlaist, to pasakot tajā pašā dienā. Nekāds pamato jums vai iemesls nav vajadzīgs — darba devējs grib, un viss. Nedēļas vai divu nedēļu algas kompensācija jau skaitās ļoti devīgi. Apmak sāts atvaļinājums — divas nedēļas gadā. Protams, tas ir gadījumos, ja darbinieks nav arodbiedrībā. Piemēram, ASV skolotāju arodbiedrība ir izslavēta ar to, ka bremzē jebkādas saprātīgas reformas, un pat sliktus skolotājus atlaist no darba ir gandrīz neiespējami. Salīdzinot ar Latviju, arī izmaksas ASV ir citas. Ciešama veselī bas apdrošināšanas polise maksā 1000—1500 dolāru mēnesī. Ja gadās saslimt, diena bez polises slimnīcā var maksāt arī 10 000 dolāru vai vairāk. Īrēt pieticīgu dzīvokli nomalē — ap 1000 dolāriem mēnesī. Īrēt labu dzīvokli centrā, prestižā mājā — sākot ar 3000 mēnesī un vairāk. Visas minētās algas un izmaksas attiecas uz Denveru, kas nav pārāk dārga vieta. Kalifornijā vai Ņujorkā viss ir stipri dārgāks un arī algas lielākas. Cilvēkiem šeit ļoti patīk aprunāties par darba iespējām. Kad viņi uzzina, ka meklēju kādu darbinieku, visiem kļūstu ļoti interesants. Labprāt sūta savus CV, prot sevi labi pasniegt, caurmērā daudz labāk nekā līdzīgas kvalifikācijas cilvēki Latvijā. Darbu Amerikā maina bieži — ja saņem labāku piedāvājumu, bez īpašas nožēlas dodas pie jaunā darba devēja. Manuprāt, šāda sistēma veicina elastību un tādu kā godīgu vērtību — cilvēki strādā, apzinās savu cenu un prot arī sevi pārdot. Ja iebrauc Amerikā kā tūrists, visai ātri saproti, ka bez Social Security numura neesi nekas. Par to, kā iegūt darba vīzu, par ASV imigrācijas sistēmas īpatnībām un par sajūtām un izaicinājumiem pirmajos pāris mēnešos pēc pārcelšanās uz šejieni pastāstīšu nāka majā reizē. l
Plānojiet pasākumu un meklējiet netradicionālas telpas?
TEKSTS JĀNIS VĒVERS, SPECIĀLI IR NAUDA
SVEIKI, GRIBAT SADARBOTIES ?
I
kvienam uz izaugsmi vērstam uz ņēmumam agrāk vai vēlāk pienāk brīdis, kad dzimtajā tirgū sāk kļūt par šauru un jālūkojas pāri robežām. Taču jaunu reģionu apgūšana nav nekāda pastaiga gar jūru, jo īpaši tad, ja eksporta jautājumos pieredze nav liela un uzņēmumam nav gana daudz resursu iz pētei. Iespējams, palīdzēt var specializē tie biznesa jeb profesionāļu sociālie tīkli. Droši vien katrs darbīgs cilvēks ir dzirdējis par LinkedIn — profesionālo so cializācijas vietni, kurā padižoties ar savu karjeru un sasniegumiem, kā arī padarīt sevi pamanāmu potenciālajiem darba devējiem vai sadarbības partneriem. Lai arī lielākais, tas ir tikai viens no daudziem līdzīga profila socializācijas portāliem. At 26
karībā no vēlmēm, nolūkotajiem tirgiem un darbības virziena pieejami desmitiem lielāku un mazāku tīklu, ar kuru palīdzību sameklēt partnerus vai vismaz ievākt in formāciju par tirgus īpatnībām no pirm avotiem. Lielākā daļa no šīm vietnēm ļauj veidot partneru tīklu, sazināties ar poten ciālajiem klientiem, ieplānot tikšanās un pasākumus, kā arī meklēt finansējumu savu projektu realizēšanai vai uzrunāt investorus. Šeit aprakstīti 10 populārākie un interesantākie risinājumi, un ar tiem vajadzētu pietikt, lai sasniegtu lielākos tirgus. Taču ļoti specializētās nozarēs noderīgi kontaktu meklēšanai var izrā dīties arī nedaudzie tēmai veltītie forumi vai blogi.
ZĪMĒJUMS FREEPIK
10 SPECIALIZĒTIE PROFESIONĀĻU SOCIĀLIE TĪKLI, KAS BŪS LIELISKI PALĪGI, IEKAROJOT JAUNUS TIRGUS UN MEKLĒJOT SADARBĪBAS PARTNERUS
Atvieglo biznesu. Taupa laiku
27
N UMU R A T Ē M A
TEKSTS GUNITA NAGLE
32
GRAFIKA FREEPIK
N UMU R A T Ē M A
33
P ORT R ETS TEKSTS IEVA ALBETTE | FOTO GATIS GIERTS, F64 TEKSTS PAULS RAUDSEPS | FOTO GATIS GIERTS, F64
Misija
TIEŠI PIRMS FINANŠU KRĪZES ATSTĀJUSI LATVIJAS LIELĀKĀS KOMERCBANKAS VADĪBU, INGRĪDA BLŪMA AR DEDZĪBU PIEVĒRSĀS SABIEDRISKAJAM DARBAM — VEIDOJA IZGLĪTĪBAS PROGRAMMU IESPĒJAMĀ MISIJA, KAS SEPTIŅU GADU LAIKĀ SASNIEGUSI IEVĒROJAMUS PANĀKUMUS. KĀ UZŅĒMĒJI VAR PALĪDZĒT SABIEDRĪBAS IZGLĪTOŠANĀ, UN KĀPĒC PAR TO VĒRTS PADOMĀT GAN LIELA, GAN MAZA BIZNESA VADĪTĀJIEM?
K
o darīt pēc karjeras kalngala sasniegšanas? Uzņēmuma veidošanas un attīstīšanas karstumā nav laika un nebūtu arī pareizi domāt — ko darīšu, kad būšu sasniedzis visu ieplānoto? Taču jācer, ka tāds brīdis kādreiz pienāks, un tad varētu noderēt labi piemēri. Ingrīda Blūma gandrīz desmit gadus bija Hansabankas (tagad Swedbank) valdes priekšsēdētāja, un, kad viņa šo amatu atstāja 2007.gada sākumā, tā bija kļuvusi par Latvijas lielāko banku. Latvijā biznesā pa kar jeras kāpnēm augstāk vairs nav, kur kāpt. Ko darīt pēc tam? Blūma ir precējusies ar Jāni Bērziņu, ekonomistu no Brazīlijas, kurš ir Nacionālās Aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors, viņiem ir bērniņš, bet ir skaidrs, ka 1961. «Man mazlietiņ gadā dzimusī bijusī baņķiere ar milzīgu par daudz ir pieredzi biznesa pasaulē un organizāciju bail no riskiem. vadīšanā nav tas cilvēks, kurš vienkārši sēdētu mājās un skatītos televīziju. Pēc Uzņēmējam ir krīzes sākuma viņa vairākkārt sniedza jābūt tādam, intervijas par tās cēloņiem, analizējot kas nebaidās gan banku, gan valdības lomu nekustamo visu zaudēt» īpašumu burbuļa radīšanā. Taču arī pēc krīzes Blūma ir uzturējusi saikni ar biz nesa pasauli, būdama padomes locekle vairākos pazīstamos uzņēmumos. Viņa arī izveidojusi konsultāciju uzņēmumu i–bloom un lasījusi lekcijas Rīgas Biznesa skolā. Taču par viņas svarīgāko darbu vai drīzāk aicinājumu ir kļuvusi izglī tības kvalitātes uzlabošana Latvijā. 2008.gadā viņa kļuva par valdes priekš sēdētāju jaunizveidotajā programmā Iespējamā misija (IM), kura piesaista skolotāja darbam entuziastiskus, talantīgus augstskolu beidzējus. Pagājuši
38
septiņi gadi, un, šķiet, nebūtu pārspīlēti teikt, ka Iespējamā misija kļuvusi arī par Ingrīdas Blūmas dzīves misiju. Tiekamies IM birojā, lai parunātu gan par šo projektu, kura attīstībā arī spēcīgi manāma Blūmas agrākā pieredze uzņēmējdar bībā un vēlme iesaistīt kustībā citus uzņēmējus. Protams, iztaujāju arī par viņas skatījumu uz biznesa vidi Latvijā šodien. Iespējamā misija pastāv jau nepilnus desmit gadus. Kas ir tās galvenie sasniegumi?
Mēs esam lepni par to, ko pa šiem gadiem esam padarījuši. Pir mais lielais pārsteigums bija tas, ka ir daudzi jauni, gudri, gaiši cilvēki, kas grib strādāt skolā. Bija laba sajūta, redzot viņus katru gadu piesakāmies. Mūsu programmas dalībnieki dažādos veidos ir demonstrējuši, ka pozitīvas pārmaiņas izglītībā ir iespējamas. Kā atzīst dalībskolas, IM skolotāji dodas uz skolām ar mērķi parādīt, ka katram bērnam ir kāds talants un katrs bērns var. Ar mācīšanos, kļūdīšanos un atbalstu viņi dara visu iespējamo, lai sasniegtu šo mērķi, un pavelk līdzi arī savus kolēģus. Mēs esam sagatavojuši gandrīz simt jaunu, skolotāja darba gar šu reāli izjutušu cilvēku, kas grib un spēs veikt pārmaiņas izglītības jomā. Mums ir pirmie skolu direktori un direktoru vietnieki. Mūsu programmas absolventiem ir plāni veidot savas skolas, viņi ir iz strādājuši mācību materiālus, tajā skaitā pieejamus e–vidē. Esam arī izstrādājuši vairākas lietas, kuras būtu ļoti labi mēģi nāt ieviest visā Latvijas vidējā izglītībā. Man pašai līdz galam nav skaidrs, kāpēc tas būtu jādara nevalstiskai organizācijai, kāpēc to nevar izdarīt valsts, kurai ir citi resursi, citi instrumenti un citas iespējas.
39
NAU DA S IDE JA S
TEKSTS SERGEJS PAVLOVS, SPECIĀLI IR NAUDA
Biržas kārdinājums LAI ŠODIEN KĻŪTU PAR MILJONĀRU, JUMS VAJADZĒJA TIKAI 35 TŪKSTOŠUS EIRO 2009.GADĀ UN PAR ŠO SUMMU BIRŽĀ NOPIRKT OLAINFARM AKCIJAS, KAS MAKSĀJA 20 SANTĪMU. TAGAD TO CENA IR ASTOŅI EIRO. IZKLAUSĀS VIENKĀRŠI? TOMĒR TĀ VIS NAV. IR NAUDA IESAKA, KĀ BIRŽĀ RĪKOTIES IESĀCĒJAM
48
63% (līdz trijiem eiro), kas ir rekords visu likvīdo akciju tirgū Baltijā. Kas ir šādu panākumu cēlonis? Zāļu kompānijai tie ir ļoti veiksmī gi pārdošanas rezultāti. Neraugoties uz sarežģīto situāciju Krievijā un Ukrainā, kas bija galvenie Olainfarm noieta tirgi, šā gada pirmajā ceturksnī apgrozījums ir pieaudzis par 16% (sasniedzot 27 mil jonus eiro), bet peļņa — pat par 81% (6,7 miljoni eiro, kas ir labākais ceturkšņa sasniegums kompānijas vēsturē). Vai tas nozīmē, ka nākotnē akciju kāpums turpināsies? Protams, to no teiks Olainfarm turpmākie rezultāti, kurus nezina neviens. Kā jau parasti biržā, visi perfekti saprot, kuru uzņē mumu akcijas vajadzēja pirkt vakar, bet par rītdienu versiju ir daudz un dažādas. Savukārt SAF Tehnika akciju sadār dzināšanās rekordu veido ne tik daudz biznesa veiksme, cik cits iemesls. Proti, galvenie akcionāri, kas vada uzņēmu mu, paši aktīvi uzpirka akcijas biržā. Jūnijā piecu dienu laikā viņi nopirka
aptuveni 14 tūkstošus akciju par ne pilniem 42 tūkstošiem eiro, kas ir no pietna aktivitāte mūsu biržā. Kāpēc tā? «Vienkārši mēs ticam savam bizne sam!» skan īpašnieku atbilde. Protams, tik liels pieprasījums vienmēr ved pie cenu kāpuma. Attiecībā uz akciju vēr tību nākotnē atkal jāsecina — turpmā kai izaugsmei vajadzīgi vai nu nopietni biznesa panākumi, vai jauns «uzpirk šanas» raunds no lielu investoru puses. Vai arī abi kopā. DROŠIE DIVIDENŽU MILŽI
Cilvēkiem, kas biržā nekad nav tirgo jušies, ir grūti pašiem izdarīt secināju mus, kādu vērtspapīru cena nākotnē var augt vai kristies. Tādu investoru la bākā stratēģija — iepirkt pašu drošāko lielo uzņēmumu akcijas, par kurām ik gadu tiek maksātas dividendes. Visbie žāk tie ir agrākie monopoli, kas jopro jām ir savu nozaru neapšaubāmi līderi — telekomunikāciju, gāzes, elektrības un ūdensapgādes uzņēmumi. Aplūko sim šos variantus tuvāk.
TEKSTS SHUTTERSTOCK
R
unājot par investēšanu Latvijā, vērts pieminēt divus uzņēmu mus: farmācijas kompāniju Olainfarm un SAF Tehnika, kas ražo datu pārraides ierīces — tā jūlijā izteicies pazīstamais amerikāņu finansists Peters Kohli (Peter Kohli), kura specializācija ir attīstības valstu akcijas. Pēdējos gados viņam īpaši ie patikušās Baltijas valstis, kuras viņš dēvē par apslēptajiem dārgakmeņiem. Vai šajos eksperta ieteikumos būtu jāieklausās arī Latvijas iedzīvotājiem, kurus neapmierina banku depozītu niecīgie procenti? Atbilde nav tik vienkārša, jo ne viens nezina, kas notiks nākotnē. Tā pēc investoru vidū ir populārs teiciens: līdzšinējais ienesīgums negarantē pie augumu nākotnē, tomēr labāka kritē rija par agrāko veiksmi arī nav. Kādi tad ir Kohli ieteikto Olainfarm un SAF Tehnika sasniegumi? Vērā ņemami. Olainfarm akciju vērtība kopš gada sākuma ir pieaugusi par 35% (līdz as toņiem eiro), bet SAF Tehnika — pat par
NAU DA S IDE JA S
Latvijā biržā kotējas tikai viens šāds smagsvars — a/s Latvijas gāze. Šogad jūlijā katrs akcionārs jau ir sa ņēmis savā bankas kontā dividenžu pārskaitījumu — 64,8 eirocentus par akciju (kompānija izmaksāja 72 centus dividendēs, bet banka automātiski at rēķina 10% nodokli). LG akcijas pēdējos mēnešos maksā aptuveni 10 eiro. Tātad to gada ienesīgums ir aptuveni 6,5% — nemaz nav slikti, salīdzinot ar mazāk nekā 1% peļņu banku depozītos. Cik drošas šobrīd ir investīcijas Latvijas gāzē? No vienas puses, kompā nija maksā dividendes jau 16 gadus pēc kārtas, neizlaižot maksājumus arī krī zes laikā. Turklāt dividenžu ienākumi ir stabili — pēdējos piecos gados tie ir bijuši 71—85 centu robežās par akciju. Arī pašu akciju cena ir svārstījusies ne daudz — pēdējos 12 mēnešos tā bijusi ap 9—10 eiro. Tomēr ir kāds «bet». Visus šos gadus kompānijā pastāvēja līdzsvars starp krievu akcionāriem Gazprom un vācu enerģētikas milzi E.ON Ruhrgas, kuri godīgi dalīja peļņu. Taču vācieši
pamet Baltijas tirgu un savas akcijas pārdos. Kas būs pircējs, un vai pēc īpašnieku maiņas netiks pārskatīta arī dividenžu politika — tas šobrīd ir ne atbildēts jautājums. Vēl viens svarīgs jautājums ir tas, kā valsts īstenos 2017. gadā plānoto gāzes tirgus liberalizāciju, kad beigsies LG monopols. Perspektīvas ir visai neskaidras. Igaunijā stabils dividenžu līderis ir galvaspilsētas ūdensapgādes uzņē mums Tallinna Vesi. Šogad jūnijā kom pānija dividendēs izmaksāja 90 centu par akciju (mīnus 10% nodoklis). Pērn — arī 90 centu. Gadu iepriekš — 87, bet 2012.gadā — 84. Skaidrs, ka ūdens patēriņš ir visai drošs bizness, kurā konkurences parādīšanās nav gaidā ma. Taču ir arī nopietns risks: jūnijā uzņēmums zaudēja tiesas prāvu pret Konkurences padomi strīdā par tari fu noteikšanu. Kā tas atspoguļosies biznesā, kļūs skaidrs vēlāk, bet akciju vērtība jau sprieduma dienā nokrita no 15,6 līdz 13 eiro. Tātad pašreizējais akciju ienesīgums ir ap 6 — 7%.
Taču iedomājieties, ka jūs būtu no pirkuši Tallinna Vesi akcijas pirms pāris mēnešiem, kad tās vēl maksāja 15 eiro, bet tagad redzat — vērtība pēkšņi vienā dienā ir kritusies līdz 13 eiro. Pat ierē ķinot saņemtās dividendes, uz katru akciju jūs šobrīd būtu zaudējuši 1,5 ei ro. Akciju tirgus iesācējam tas var izrā dīties pamatīgs stress. Ko darīt? Viens risinājums — pārdot, ja baidāties no tālāka vērtības krituma. Cits variants ir izturēties pret to filozofiskā mierā: šodien nokrita, rīt celsies. Vienlaikus saprotot, ka garantiju nav nekādu. Ga rantijas ir tikai bankas depozītam, kas nepārsniedz 100 tūkstošus eiro. Bet, kā zināms, peļņa šajā gadījumā ir saruku si līdz minimumam.
Iesācēju labākā stratēģija — iepirkt pašu drošāko lielo uzņēmumu akcijas, par kurām ik gadu tiek maksātas dividendes. Visbiežāk tie ir agrākie monopoli 49
K U R IR NAU DA?
TEKSTS SERGEJS PAVLOVS
9 PADOMI, KĀ TIKT PIE PŪĻA NAUDAS SĀKOT NO LIDOJOŠĀS KAMERAS AIRDOG UN INOVATĪVA ŪDENS VĀRĪTĀJA MIITO LĪDZ PAT VIENKĀRŠAI ZĀĻU TĒJAS CEREMONIJAI AINAŽOS — TIK PLAŠS IR PROJEKTU KLĀSTS, KAS VEIKSMĪGI SAVĀKUŠI LĪDZEKĻUS PASAULES LIELĀKAJĀ PŪĻA FINANSĒŠANAS VIETNĒ KICKSTARTER.COM. KAS UN KĀ IR JĀDARA, LAI DABŪTU NAUDU SAVAM PROJEKTAM ŠAJĀ UN CITĀS FINANSĒJUMA VĀKŠANAS VIETNĒS, UN NO KĀDĀM KĻŪDĀM JĀIZVAIRĀS?
52
FOTO VLADISLAVS PROŠKINS, F64, UN LETA
šiem ideju autoriem. Līderpozīcijas joprojām saglabā attālināti vadāma un ar kameru apgādāta lidaparāta AirDog autori, kas pērn savāca 1,37 miljonus dolāru. Taču šo līderu ēnā paliek daudzi ci ti medijos nepieminēti Kickstarter pro jekti, ko arī radījuši latvieši. Galvenais iemesls ir tas, ka naudas vākšana bijusi nesekmīga. Vai arī izdevies sasniegt nosprausto mērķi, bet pēc tam pieļau tas liktenīgas kļūdas. Tāpēc šajā rak stā aplūkosim vairākas būtiskas lietas, kuras jāpatur prātā pūļa finansējuma piesaistē, lai start–up vietā nesanāktu fuck–up jeb pilnīga izgāšanās.
ZĪMĒJUMS SHUTTERSTOCK
P
ūļa finansēšana (angliski crowdfunding — saliktenis no vārdiem «pūlis» un «finansējums») dar bojas tā: projekta autori inter netā pastāsta par savu ieceri, un tie, kurus tās derīgums ir pārliecinājis, atver maciņu. Reizēm tas ir ziedojums, bet visbiežāk ieguldītāja ieguvums ir solījums par labāku cenu iegādāties kāroto produktu, kad tas būs saražots. Jaunākais hits ar latviešu saknēm ir stilīgā indukcijas «tējkanna» Miito, kas Kickstarter kampaņā spējusi savākt 818 tūkstošus eiro no 6050 klientiem. Tā ir otrā lielākā summa, pie kādas šajā vietnē izdevies tikt no Latvijas nāku
RCG Lighthouse līdzīpašnieks un valdes loceklis Kaspars Osis
K U R IR NAU DA?
1
VIENA PLATFORMA — LABI, VAIRĀKAS — LABĀK
Kickstarter.com, kas sāka darbu 2009. gadā, nenoliedzami ir lielākā un pres tižākā pūļa finansēšanas platforma pasaulē. Tomēr tā nav vienīgā. Naudu var vākt arī platformās Indiegogo.com, Rockethub.com un citās. Komisijas nau da, kas projekta autoram ir jāmaksā platformai, svārstās 5—9% robežās no savāktās summas. Platformai jānosūta apraksts, ja projekts tiek akceptēts, jā nosprauž finansiālais mērķis un kam paņas laiks. Kickstarter gadījumā darbojas «visu vai neko» princips — ja kritiskā masa nav sasniegta, projekts nesaņem ne centa, bet citas vietnes ļauj izņemt zie dojumus jebkurā gadījumā. Kad plat forma pārskaita savākto finansējumu, tālāk visa atbildība ir projekta autoriem — vai klientu risks attaisnosies, vai ide ja tomēr izčākstēs. Protams, nav aizliegts vienlaikus vienam un tam pašam projektam vākt naudu vairākās vietnēs vienlaikus. Piemēram, 3D skenera Rubicon izstrā dātājs Roberts Miķelsons 2013.gada nogalē startēja paralēli gan Kickstarter, gan Indiegogo un savāca attiecīgi 40 tūkstošus mārciņu un 56 tūkstošus dolāru. Pats gan esot rēķinājies ar kriet ni mazākām summām — attiecīgi pieciem un 25 tūkstošiem. Un šis nav vienīgais piemērs, kad naudu izdodas savākt vairākās vietnēs.
2
KICKSTARTER — JOPROJĀM BEZ LATVIJAS
Jau fakts vien, ka jūs vācat naudu tieši Kickstarter, ir svarīgs projekta prestiža rādītājs, jo tieši šo portālu cītīgi vēro pasaules mediji un tehnoloģiju blogeri, meklējot jaunas un interesantas idejas. Tomēr iekļūšana vietnē nav tik vien kārša — vēl nesenā pagātnē tajā pro jektus varēja pieteikt tikai privātper sonas vai kompānijas, kas reģistrētas ASV, Lielbritānijā vai Austrālijā. Tātad, lai piekļūtu kārotajai naudai, nācās re ģistrēt firmu kādā no aizjūras valstīm. Piemēram, latviešu AirDog radītāji iz veidoja firmu Helico Aerospace Industries US, kuru reģistrēja Silīcija ielejā, Paloalto Kalifornijā.
53
TEKSTS DACE SKREIJA, SPECIĀLI IR NAUDA
ATRAST ĪSĀKO CEĻU PAREIZA TRANSPORTA IZVĒLE NOZĪMĒ GAN DROŠU UN SAVLAICĪGU PREČU PIEGĀDI, GAN ĒRTU UN EKONOMISKU UZŅĒMUMA DARBINIEKU PĀRVIETOŠANOS. KAM JĀPIEVĒRŠ UZMANĪBA, LAI NEPĀRMAKSĀTU?
L
atvija bieži tiek daudzināta par tiltu starp Austrumiem un Rietumiem, un līdz ar Rail Baltica projekta pabeig šanu vismaz daļēji atbildīsim šai tranzīta krustpunkta definīcijai. Pateicoties ģeogrāfiskajam stāvoklim, mums pieejami visi transporta veidi — dzelzceļa, kuģu, auto ceļu un aviopārvadājumi gan precēm, gan pasažieriem. Ap zinoties eksporta lielo nozīmi, uzņēmējiem rūpīgi jārēķina izmaksas preču sūtīšanai uz ārzemēm — bieži tas nozīmē izšķirties starp piegādes ātrumu un cenu. Tomēr iespējas ar kritisku aci pārskatīt savas transporta izmaksas un ietaupīt ir arī tiem uzņēmumiem, kas nedarbojas ārpus Latvijas robežas. Ir Nauda apkopo dažādu lielumu un atšķirīgu nozaru uzņēmu mu pieredzi, kas meklējuši un atraduši efektīvāko veidu, kā samazināt transporta sadaļu savā budžetā. KURŠ IZDEVĪGĀKS?
Preču nosūtīšanai Latvijas iekšienē un uz Baltijas kaimiņvalstīm izplatītākais risi nājums ir kravu autotransports, jo dzelz ceļa pakalpojumi sāk reāli konkurēt ar au PRECES topārvadājumiem, ja krava jānogādā tālāk par 200—250 km vai pat 500 km. Turklāt nozares pārstāvji neoficiāli atzīst, ka dzelzceļu neizdevīgā situācijā nostāda arī negodīga konkurence: autokravu smaguma kontrole uz ceļiem notiek reti, tāpēc oficiāli noteiktie limiti bieži tiek pārkāpti. Salīdzinot Latvijas autoceļu tīklu un sliežu ceļu infrastruk tūru, ir skaidrs — autotransports var piebraukt tuvāk ražot nēm, tas ir mobilāks. Dzelzceļa gadījumā loģistika parasti ir sarežģītāka, jo preces ar autotransportu ir jāpieved pie kravu iekraušanas punktiem.
58
Pelnīt. Krāt. Tērēt Šobrīd pasaulē lielākais konteinerkuģis CSCL Globe, kas pieder ķīniešu China Shipping Group. 400 metru garais un 59 metrus platais peldlīdzeklis var pārvadāt 19 100 jūras konteineru
59