Decembris 2013 / Janvāris 2014 (Nr. 8) Ls 2,49 / € 3,54
50
TOP
NORMUNDS BERGS SAF Tehnika līdzīpašnieks
Ja pietiekami ilgi to buljonu maisīsim, savs skaips var arī sanākt
KRĪZES LAIKA DROSMINIEKI
Biznesu sāka: ✔ ar atbalsta programmu palīdzību ✔ ir izturējuši ✔ UN AUG
KO GAIDĀM NO 2014.GADA TEHNOLOĢIJĀS ISSN 2255-9280
KĀ VADĪTĀJAM RĪKOTIES, JA DARBINIEKI KONFLIKTĒ
9 772255 928002
MAN BEIDZOT JĀSĀK KRĀT NAUDU!
12
Decembris 2013 (Nr. 8) Ls 2,49 / € 3,54
50
TOP
NORMUNDS BERGS SAF Tehnika līdzīpašnieks
Ja pietiekami ilgi to buljonu maisīsim, savs skaips var arī sanākt
KRĪZES LAIKA DROSMINIEKI
Biznesu sāka: ✔ ar atbalsta programmu palīdzību ✔ ir izturējuši ✔ UN AUG
KO SAGAIDĀM NO 2014.GADA TEHNOLOĢIJĀS ISSN 2255-9280
KĀ VADĪTĀJAM RĪKOTIES, JA DARBINIEKI KONFLIKTĒ
9 772255 928002
MAN BEIDZOT JĀSĀK KRĀT NAUDU!
12 11
VākA foto OĻEGS ZERnOvS StIlS JūlIJA vERBICKA ApģēRbS nO vEIKAlA SUItSUpply
normunds Bergs: «Runājot par lieliem pasaules mēroga tehnoloģiju vai netehnoloģiju uzņēmumiem, ir jāsaprot — ja tu pietiekami ilgi to buljonu maisīsi, kaut kas lielāks var arī sanākt. Jo ne Nokia, ne Skype un Instagram nav prognozējams, tie visi ir laimīgi negadījumi vai laimīgi gadījumi.»
2 8
No redakcijas Jauns bizness
Palīgs hokeja tiesnešiem
10
Inovācija
t0p
50 Pirmās vietas ieguvēju SIA Al Solutions īpašnieku lauri vanagu līdz biznesa idejai par kravu pārvadāšanu aizveda mazāk veiksmīgais plastmasas pārstrādes bizness. Šis un 49 citi biznesi Ir Nauda Krīzes laika drosminieku top 50. lasi 31.lpp.
Lampiņas, kas iztur salu
12
Dalos pieredzē
Kā pārdot internetā?
14
Jauns ceļš pēc 18 gadiem uzņēmuma vadītāja krēslā
65 70
21
Intrigas tehnoloģijās
Uzņēmēja grāmatplaukts
foto CoRbIS
Gatis Mūrnieks iesaka «triloģiju» 29
Skaidrojam terminus
Kā latviskot «strīmošana» un «strīmot»
83
Viedā veste
91
Kura ir retākā eiro monēta?
92
Konflikts darbā
96
Gada labākā ballīte
Top, sadarbojoties biznesam un zinātnei
72
Ideju imports
76
Biznesa vēsture
Apkopojam, ko jaunu gaidīt 2014.gadā 26
Cilvēki ar invaliditāti
Vērtīgs papildinājums kolektīvam
Vai trifelēm patiks Latvijā? Ulmaņlaiku leģenda — Nitra
Jāsāk beidzot krāt
Idejas dažādiem dzīves posmiem
Zelta likumi vadītājam, meklējot labāko risinājumu Seši scenāriji gadumijas pasākumam ar kolēģiem
Izdevējs: SIA Žurnāls IR NAUDA | Reģistrācijas apliecība: nr. 40103674037 | Iespiests: Poligrāfijas grupā Mūkusala | Galvenā redaktore: Elīna Stengrēvica | Redaktore: Elizabete Rutule | Māksliniece dizainere: Ingrīda Zābere | Datorgrafiķis Raivis Salmiņš | Redakcijas tālrunis: 67281588 | Reklāmas tālrunis: 29193159, Irnauda.lv | Adrese: Krišjāņa Barona iela 28a–11 E-pasts: redakcija@irnauda.lv, abonesana@irnauda.lv | Citējot atsauce obligāta. Pārpublicēšanai jāsaņem rakstiska redakcijas atļauja.
1
n o r e d A Kc I jA S
decembrī aktuāli uzzInāsIm uzvarēTāju 17.decembrī tiešraidē uzzināsim televīzijas sacensību Firmas noslēpums uzvarētāju. viens no trim fināla dalībniekiem iegūs galveno balvu — 10 000 latu. Sacensības oktobra beigās sāka 20 dalībnieki, cenšoties pierādīt, ka tieši viņu idejai ir nopietns biznesa potenciāls.
sekojam līdzi
decembrim piestāv uz mirkli apstāties un atskatīties uz pagājušo gadu. jo īpaši, ja tā notikumi ļoti lielā mērā mainījuši dzīvi. Maijā, kad žurnālu sākām, bijām pārliecināti, ka iznāksim un tad skatīsi mies. ja žurnālu pirks un tas patiks, turpināsim, ja ne — vērsim ciet, jo lielu finanšu resursu, ko iepludināt, mums vienkārši nav. Sākām bez kredīta un ar apziņu, ka vai nu trāpām mērķī ar pirmo šāvienu, vai šī uzvara nav mūsējā. decembrī iznākam par 24 lappusēm biezāki, un, kaut arī ir stipri par agru runāt, vai žurnāls ir vai nav veiksmes stāsts, mums, žurnāla veidotājiem, pirmā mazā uzvara jau ir. Tas, ka turpinām pastāvēt, turklāt ar katru numuru kļūdami stip rāki un nobriedušāki, un ar katru numuru mūs lasa aizvien vairāk. Paldies par to! Viens no cilvēkiem pirms gada kādā paneļdiskusijā, kurā centāmies uzzi nāt potenciālās auditorijas interesi par tobrīd tikai plānoto žurnālu, teica: «Tikai, lūdzu, nedariet to!» Šomēnes viņš ir mūsu «vāka cilvēks» un lielās intervijas varonis, SAF Tehnika vadītājs, vairāku citu uzņēmumu īpašnieks normunds Bergs, kura sabiedriskā darbība pelna cieņu. Bergs ne tikai virza savus biznesus, bet arī piedalās Iespējamajā misijā, konsultē jaunos uzņēmē jus, redziet, pat atrod laiku piedalīties diskusijā par jauna medija tapšanu. Viņš prot dalīties ar to, kas viņam ir, tāpēc ļoti ceru, ka mēs protam to arī paņemt. Interviju lasiet 58.lpp. Starp citu, vēl aizvien viņš par Ir Naudu saka «riskants projekts». Un tajā mirklī man tik ļoti gribas cerēt, ka viņš kļūdās. Mūsu +24 lappuses žurnālā ir īpaši lolots projekts, un ceru, ka lasītājiem patiks. Tā kā mēs uzskatām, ka ir jārunā par «pavisam parastiem» cilvēkiem, kuri vienā dzīves brīdī vienkārši sāk savu lietu, izveidojām Krīzes laika drosminieku TOP 50. Tie ir cilvēki, kuri savu uzņēmējdarbību sāka krīzes gados, laikā no 2008. līdz 2010.gadam. Kuri meklēja dažādu atbalsta programmu palīdzību, un tas visbiežāk nozīmē, ka viņiem nebija iespaidīgas finanšu aizmugures. Un pats galvenais — kuri ir izcīnījušies līdz 2012.gadam un strādā ar augošu apgrozījumu. Lasiet 31.lpp. Bagāts ir bijis šis gads, vēl bagātāku novēlu nākamo. Vēl svarīgāk — lai mums visiem piederētu tieši tik daudz, lai būtu spēks un vēlēšanās dalīties arī ar citiem. janvārī žurnāls neiznāks, tiekamies februārī! ● Elīna Stengrēvica @estengrevica @irnauda
2
KārTīgs aTspērIens Bērnu apģērbu zīmola Hebe veidotājas, par kurām rakstījām novembra numurā, saņēmušas atbalstu programmā Atspēriens. 8000 latu grantu paredzēts izmantot savas ražošanas izveidei, iegādājoties šujmašīnas. tas ļaus kļūt fleksiblākiem un ātrāk reaģēt uz pieprasījumu. Savukārt «mākoņu» tehnoloģijās bāzēto tv pakalpojumu sniedzējs veset.tv, par kuru rakstījām jūlija numurā, no privātajiem investoriem piesaistījis līdzekļus viena miljona dolāru apmērā. tos paredzēts izmantot, lai uzlabotu produktu funkcionalitāti un izvērstos ārvalstu tirgos. Tomēr jāmaKsā neraugoties uz izskanējušo kritiku, Saeima tomēr lēmusi, ka valdes locekļiem, kas nesaņem atlīdzību, no nākamā gada būs jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas. tas būs spēkā, ja uzņēmumā nav darba ņēmēju vai viņi saņem mazāk par minimālo algu un apgrozījums iepriekšējā gadā bijis lielāks nekā minimālā alga, reizināta ar koeficientu 3,3 un 12 mēnešiem (nākamgad — ap 12 000 eiro).
SAGAtAVoJA ElIZABEtE RutulE | foto EmīlS dESJAtņIKOvS, F64, un nO PuBlICItĀtES mAtERIĀlIEm
SVeika un SVeikS!
MenTorS
Dalos piereDzē. Kā pārDot internetā?
MENtoRS mārtiņš Švāns
tEkStS IEvA CIElAvA | foto REInIS hOFmAnIS, F64
SIA Xnet
Īsumā. uzņēmums izveidojis interneta veikalus Xnet.lv, Apple produkcijas izplatītāju Aboluveikals.lv un erotisko preču veikalu SexyStyle.lv. Grūtākais. «Ja kāds domā, ka 3—4 gados būs visu uzbūvējis un varēs braukt uz Kanāriju salām atpūsties, tad realitāte ir tāda — jābūvē 10 gadus, un, ja sāk likties, ka viss ir labi, tas nozīmē, ka ir kāds «čē pē», kuru neesi pamanījis.» Skaistākais. «vienā brīdī grūtības sāc uztvert kā izaicinājumu. man patīk, ka varu paņemt ideju un realizēt. Ja esi radījis ko tādu, kas patīk sev un arī citiem, tā ir liela bauda.»
12
Izveidot latviešu pārtikas interneta veikalu Latvianfoods.com Krišs Prūsis iedomājās pirms pāris gadiem, kad ģimene sēdās pie galda, lai izlemtu, kādu uzņēmumu visi kopīgi varētu dibināt. Interneta lapa darbojas jau nedaudz vairāk nekā gadu, taču, lai uzzinātu knifus, kā veicināt tirdznie cību, Krišs devās pie SIA Xnet vadītāja Mārtiņa Švāna, kurš 2002.gadā bija viens no pirmajiem interneta komercijas aizsācējiem Latvijā un nu jau darbina veikalus Xnet.lv, AboluVeikals.lv un erotisko preču veikalu SexyStyle.lv.
Vai tagad ir vērts atvērt jaunu plaša piedāvājuma vai šauras nišas interneta veikalu? Lai atvērtu plaša piedāvājuma vai biroja tehnikas un elek tronikas interneta veikalu, būtu vajadzīgs vismaz miljons latu, ko ieguldīt un tuvākos piecus gadus nesaņemt atpa kaļ.Tos pašus produktus, ko tirgojam specializētajā veikalā AboluVeikals.lv, par tādu pašu cenu tirgojam arī Xnet.lv, taču pirmajā pārdodam daudzkārt vairāk, lai gan lapas apmeklē jums ir zemāks. Specializētajiem nišas veikaliem ir potenciāls.
Kādas ir Latvijas interneta veikalu tirgus tendences? Pašlaik tirdzniecības apjomi ir atgriezušies pirmskrī zes līmenī, bet tirgus ir attīstījies, un patērētājs kļuvis gudrāks. Pircējam vairāk nekā iepriekš ir svarī gas cenas un kvalitātes attiecība un produkta garantija. Uzcenojums precēm, kas tiek pārdotas lielos apjomos, ir tikai 1—4%, tāpēc izdzīvo uzņēmumi, kas ņem lielus preču apjomus un saņem labu cenu no izplatītājiem.
Kādiem tehniskajiem knifiem jāpievērš uzmanība, lai interneta veikals būtu lietotājam ērts? Visu vajag maksimāli vienkāršot, un mazās lietas neva jag baidīties pašpikot no veiksmīgiem piemēriem. jūs esat piedzimuši padsmit gadus pēc interneta veikalu mil žiem, necentieties izdomāt jaunu velosipēdu. Vienmēr ir jādomā, kā cilvēks jutīsies, kas viņu mudinās pirkt, tāpēc visam ir jābūt skaidri saprotamam. Kad ieeju
MenTorS
SIA PRU SIA
Īsumā. Interneta veikals latvianfoods.com pārdod latvijā ražotus pārtikas produktus, piegādājot tos uz ārzemēm. Grūtākais. «Esam ģimenes uzņēmums, un ar ģimenes locekļiem mazliet grūtāk strādāt nekā ar algotiem darbiniekiem.» Skaistākais. «Pats sev esmu priekšnieks — pats organizēju, pats daru.»
Cik lielu uzcenojumu būtu pieņemami likt produktiem? jūsu galvenā mērķauditorija ir ārzemēs dzīvojošie lat vieši. Palielinot uzcenojumu par 10%, iespējams, varat dubultot savu peļņu. dzīšanās pēc zemākas cenas ir mānīga, cilvēki ir gatavi maksāt par kvalitāti.
IESāCēJS Krišs Prūsis
Marks&Spencer interneta veikala saldumu sadaļā, man liekas, ka varu sajust, cik garšīgas ir viņu kūkas. Tās ir lie liski nofotografētas. Šādā veidā ir jārada impulss pirkt. Kā saprast, vai interneta lapa darbojas efektīvi? Pētījumu rīkā Google Analytics ir rādītājs, kas mēra, cik no interneta veikala apmeklētājiem veic pirkumu. Pircēju procents jaunam veikalam var būt 1—1,5%. ja veikals ir specializējies kādā jomā un cilvēki to pazīst, tad vajadzētu būt 1,5—2%. Bēda ir tad, ja rādītājs ir zem 1%, tad ir jāmeklē problēma lapā. Ir jāpalīdz klien tam piepildīt grozu, jāpiedāvā preces, kuras vēl viņš varētu nopirkt, īpašu uzmanību pievēršot sīkumiem. Kādas maksājumu sistēmas labāk izvēlēties lapai? ja strādājat ārzemju tirgū, būtiski ņemt vērā konkrētās valsts maksāšanas un sūtījumu saņemšanas paradumus. Latvijā lielākā daļa maksā skaidrā nauda, citur ar PayPal.
No kuriem tirgotājiem iesakāt ņemt paraugu? daudzi špiko no lielākajiem veikaliem, taču to nevajag darīt. Piemēram, Amazon cieš daudzu tūkstošu dolāru zau dējumus dienā, ja nolemj mainīt kādas pogas krāsu vai atrašanās vietu par pāris centimetriem, tāpēc viņi neievieš daudzus efektīvus jauninājumus. Svarīgi skatīties uz savas nozares spēlētājiem, līderiem, meklēt interesantas lietas. Kā piesaistīt klientus ārzemēs? efektīvi ir Google AdWords jeb maksas atslēgas vārdi, kā arī lapas pielāgošana, lai Google meklētājā jūs var atrast arī pēc neapmaksātajiem atslēgas vārdiem. Svarīgi ir būt aktīviem sociālajos tīklos. Facebook ir lielākas iespējas pārdot, bet Twitter ir labs klientu atbalsta kanāls. ja klienti būs apmie rināti, viņi ieteiks jūs citiem, un tā būs labākā reklāma. Kā padarīt ērtāku piegādes izmaksu aprēķināšanas kārtību, kas ir atkarīga no pasūtījuma svara? Izmantojot Geolocation servisu, kas noskaidro, no kuras valsts ir klients, var aprēķināt viņam atbilstošo piegādes cenu. Ir vērts izrēķināt, no kādas summas izdevīgi piedāvāt bezmaksas piegādi, mudinot iepirkties par lielāku naudu. Ieteiktu arī standartizēt piegādes cenu, lai klientam nav jārēķina. jāņem vērā, ka pārāk liela piegādes cena var atturēt no pirkuma, tāpēc varbūt dažos darījumos ir vērts pat mazliet piemaksāt par piegādi pašam. ●
13
VIedoKLIS
dInS ŠmItS Bijušais SIA GlaxoSmithKline latvia valdes priekšsēdētājs kļuvis par Rīgas Stradiņa universitātes padomnieku konventa priekšsēdētāju
14
esmu absolvējis Latvijas Medicīnas akadēmiju, uz kā bāzes 2002.gadā tika izveidota rīgas Stradiņa universi tāte. Pēc studiju beigšanas ārstniecības fakultātē biju apsvēris iespēju kļūt par plastisko ķirurgu. Taču reziden tūras laikā 90.gadu vidū man radās ģimene, vajadzēja naudu, tāpēc atsaucos uz sludinājumiem, kuros far mācijas kompānijas meklēja darbiniekus. Viena no tām — Glaxo — mani pieņēma darbā. Tajā brīdī domāju, ka uz laiku, lai varētu atsperties, bet darbs tiešām aiz rāva. Tas bija liels rietumu uzņēmums ar darba vidi, kas man kā postpadomju cilvēkam, bija ļoti interesanta. Varēju satikt cilvēkus, kuri strādājuši visās pasaules malās, redzēju biznesa pasauli, kas bija ļoti atšķirīga no medicīnas pasaules. jo tolaik, izmācoties par ārstu, lielākoties cilvēki tā arī visu mūžu nostrādāja. Vēlāk nāca klāt vadības darba pienākumi, arī ļoti intere santi, piemēram, strādājot Latvijā, sasniegt rezultātus ar citās valstīs strādājošu kolektīvu. Vai rekrutēt cilvē kus un atrast viņiem vislabāko iespējamo realizāciju. Tomēr pēc 18 gadiem vienā darbavietā pienāca mir klis, kad iespējas vienā uzņēmumā darīt arvien jaunas un aizraujošas lietas ir izsmeltas.Turklāt pašlaik farmācijā lielu izaugsmi eiropā negaida, tirgi ir sadalīti un farmā cijas uzņēmumu vadības galvenie uzdevumi ir izmaksu kontrole.Tas, protams, ir pareizi no uzņēmuma izaugsmes viedokļa, bet šāda uzņēmuma vadībā mazinās dažādība darba uzdevumos, tas kļūst mazāk izaicinošs un aizraujošs.
Ko darīt? Meklēt karjeru ārzemēs? neko nemainīt, jo algu maksā, un Maslova piramīdas apakša ir «piepildīta»? Tomēr gribas izaicinājumus. rīgas Stradiņa universitāte ir mana alma mater. esmu viens no tās absolventu asociācijas dibinātājiem un vadī tājiem, iesaistījos padomnieku konventā, kura galvenais uzdevums ir konsultēt augstskolas vadību stratēģijas jau tājumos. Kur es redzu savu pievienoto vērtību? Pirmkārt, lai augstskolas stratēģija nebūtu tikai dokuments, uz kura krājas putekļi, ir jāseko līdzi tās izpildei. Lai katru dienu katrs darbinieks piedalītos stratēģijas īstenošanā. otrkārt, nav noslēpums, ka akadēmiskā vide ir svētīta ar stiprām personībām. Tā ir medaļas viena puse. otra — ka spēcī gās vecākās paaudzes personības reizēm neļauj jaunajiem talantiem augt un attīstītes. Tāpēc kā otru savu uzdevumu saskatu palīdzēt jaunajiem iet uz priekšu. Visbeidzot, jāstrādā, lai rīgas Stradiņa universitātei būtu sava klīnika un abām ar medicīnu saistītajām augstskolu program mām nevajadzētu konkurēt vienai ar otru iekšējā tirgū, bet koncentrēt spēkus konkurencei ar citām valstīm. Galvenais, ko no uzņēmējdarbības vēlos ienest izglī tībā: apziņu, ka studentam ir jāiemāca pielāgoties dažādām kultūrām, darbiem, neparedzētām situā cijām. Izglītības apsolījumam ir jābūt brīvībai — ja mēs nezinām, kas notiks nākotnē, tad izglītots cil vēks ar bāzes zināšanām un gatavību uzņemties riskus ir brīvs un sagatavots jebkuriem pagriezieniem. ●
IlUStRāCIJA AGRIS BOBROvS | foto nO PuBlICItĀtES mAtERIĀlIEm
Izglītības apsolījums ir brīvība
A K T Uā L I
eiropas nauda. Kā tērēsim?
2014.gadā sākas jauns Eiropas Savienības fondu periods, bet, lai tos varētu izmantot, Latvijai jāvienojas ar Eiropas Komisiju par finansējuma sadali tEkStS ElIZABEtE RutulE | foto REInIS hOFmAnIS, dmItRIJS SuĻžICS, F64
FM sākotnējais piedāvājums pēc prioritātēm 1. Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas — 7,2% 2. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, e–pārvalde un pakalpojumi — 4,8% 3. mazo un vidējo komersantu konkurētspēja — 8,2% 4. Energoefektivitāte — 8,4% 5. vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte — 5,7% 6. Ilgtspējīga transporta attīstība — 30,1% 7. nodarbinātība, darbaspēka mobilitāte un sociālā iekļaušana — 11,8% 8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība — 10,8% 9. Pilsētvides attīstība — 10,8% 10. tehniskā palīdzība — 2,2%
sITuācIjas apraKsTs nākamajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020.gadam Kohēzijas politikas fondos (eiropas reģionālās attīstības fondā, Kohēzijas fondā un eiropas Sociālajā fondā) paredzē tos aptuveni 4,4 miljardus eiro Latvija sākotnēji iezīmēja deviņiem prioritārajiem virzieniem. Vēl pirms oficiālās piekrišanas Latvijas nodomiem, kas aprakstīti darbības programmā Izaugsme un nodarbinātība, eiropas Komisija (eK) sniegusi savu komentāru. Tajā eK pauž viedokli, ka pētniecībai un inovācijām būtu jānovirza ievērojami lie lāks finansējums, lai sasniegtu eiropas Savienības (eS) izaugsmes plānos noteikto mērķi līdz 2020.gadam palie lināt līdzekļus šai jomai no 0,7 līdz 1,5% no iekšzemes kopprodukta. Turklāt šīm investīcijām jābūt sasaistītām ar mazo un vidējo uzņēmumu vajadzībām. eK ir nemierā arī ar ieceri tik daudz tērēt transportam, raizējoties, ka pārāk liela līdzekļu koncentrācija var traucēt sabalansētu izaugsmi. Pēc Finanšu ministrijas (FM) sniegtās informā cijas, eK neuzskata par atbalstāmiem ieguldījumus ostās un lidostā, ja vien tie nemazina ietekmi uz vidi. Komisija iebilst arī pret investīcijām no fondiem reģionālajos ceļos,
FM alternatīvais piedāvājums pēc EK komentāriem* 1. Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas — 10,3% 2. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, e–pārvalde un pakalpojumi — 4,4% 3. mazo un vidējo komersantu konkurētspēja — 7,3% 4. Energoefektivitāte — 11,2% 5. vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte — 12,9% 6. Ilgtspējīga transporta attīstība — 26,4% 7. nodarbinātība, darbaspēka mobilitāte un sociālā iekļaušana — 13,7% 8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība — 11,5% 9. tehniskā palīdzība — 2,3%
16
10
norādot, ka tās jāmeklē nacionālajā budžetā. Vēl eK iztei kusi šaubas, vai vides un atjaunojamo energoresursu jomā iecerētais eS fondu ieguldījums ļaus sasniegt plānoto. jaunaIs pIedāvājums Ņemot vērā eK komentārus, Latvija izstrādājusi alternatīvo priekšlikumu. Valdība piekritusi palielināt finansējumu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un inovācijām — par 127 miljoniem eiro līdz 451,9 miljoniem, tajā skaitā 88,9 miljo nus eiro paredzot inovatīvas uzņēmējdarbības veicināšanas pasākumiem — atbalstam biznesa inkubatoriem un tehno loģiju pārnesei. Samazinājums par 23,3 miljoniem eiro līdz 193,4 miljoniem eiro skars informācijas un komunikācijas tehnoloģiju virzienu, bet vēl būtiskāks — par 185,8 miljo niem eiro — transporta jomu, sarūkot līdz 1,16 miljardiem eiro. Konkrēti priekšlikumi vēl būs jāizstrādā, taču FM jau norādījusi, ka reģionālie ceļi Latvijai ir nozīmīga prioritāte, tāpēc to finansēšanu no eS fondiem paredzēts vēl aizstāvēt. neformālās konsultācijas ar eK pārstāvjiem un diskusijas ar nozaru ministrijām un sadarbības partneriem vēl turpinās, bet oficiāls eK apstiprinājums gaidāms 2014.gada sākumā.
1
9
9 8
2
1 2
3 8
3 7
FM sākotnējais piedāvājums pēc prioritātēm 7
FM alternatīvais piedāvājums pēc EK komentāriem*
4
4
5
6
5
6
* Ņemot vērā eK ieteikumus, prioritāti Pilsētvides attīstība plānots aizstāt ar integrētajām teritoriālajām investīcijām, kas paredzētas pašvaldībām datu avots: FM, balstoties uz indikatīviem skaitļiem
IlUStRāCIJAS XooplAte | foto CoRbIS UN nO PuBlICItĀtES mAtERIĀlIEm
Atvieglo biznesu. Taupa laiku
Ko gaidām no 2014.gada Lielāki telefoni, hibrīddatori un balss vadība — globālo tehnoloģiju uzņēmumu Baltijas pārstāvji prognozē 2014.gada tendences tEkStS JĀnIS vēvERS
Gada beigas jau senajiem latviešiem bija zīlēšanas un nākotnes pareģošanas laiks. Arī mūsdienās nekas daudz nav mainījies — jauns gads nes jaunas iespējas, un daudzus no mums urda ziņkāre paraudzīties aiz nākotnes plīvura. Tehnoloģiju pasaulē nākamā gada tendenču prognozēšana ir ļoti pateicīga nodarbošanās, jo pie produktiem tiek strādāts gadiem ilgi un ražotāji jau zina, ko piedāvās patērētājiem. Tas gan netraucē ļauties fantastikas filmu ietekmei un gaidīt pār steidzošas inovācijas. Lidojošus paklājus, teleportāciju un domu lasītāju 2014. gadā veikalos vēl neieraudzīsim, tomēr interesantu jauninājumu netrūks. →
21
InSTrUMenTI
par Tendencēm sTāsTa ēriks Eglītis, Microsoft latvia vadītājs Gžegožs Šopiņskis, panasonic Polijas un Baltijas produktu menedžeris
Iveta Bojāre, Samsung electronics baltics korporatīvās komunikācijas vadītāja
vjačeslavs Sergejevs, lG electronics sabiedrisko attiecību speciālists
→ mobIlIe TelefonI Viens no mūsu ikdienas uzticamākajiem sabiedrotajiem — mobilais tālrunis — nākamgad iegūs mazliet citā dus vaibstus. Piemēram, tirgū nonāks ierīces ar ieliektu ekrānu, kas faktiski iesildīs vietu krietni nepierastā kām sakaru ierīcēm tālākā nākotnē — sarullējamiem un salokāmiem plēves biezuma caurspīdīgiem tele foniem. runājot par tendencēm, Samsung Electronics Baltics prognozē, ka turpināsies virzība uz aizvien lie lākiem tālruņiem: «Pasaulē un arī Latvijā ir pieaugusi pircēju interese par viedtālruņiem ar iespējami lielāku ekrānu. Uzskatāmi apliecinās tendence — paplaši noties mobilā interneta iespējām, tās tiek arī arvien daudzveidīgāk izmantotas, un cilvēki meklē ierīces, kas atbilst šīm modernajām prasībām. To apliecina arī fakts, ka jau pirmajā mēnesī pasaulē tika pārdoti pieci miljoni izmēros iespaidīgā Galaxy Note 3,» saka korporatīvās komunikācijas vadītāja Iveta Bojāre. «Mobilo telefonu lietotāji kļūst arvien prasīgāki pret ierī cēm — svarīga ir ne vien cena un jauda, bet arī dizains un veiktspēja, turklāt daudziem telefons kalpo kā aksesuārs. Līdz ar to iecienīti būs to ražotāju tālruņi, kuri spēs kvali tatīvi apmierināt lietotāju augošās vajadzības katrā cenu kategorijā,» prognozē Microsoft Latvia vadītājs Ēriks eglītis. Panasonic Polijas un Baltijas pārdošanas un mār ketinga menedžeris Pjotrs Pjerons vērš uzmanību uz notikumiem sfērā, kas privātos patērētājus skar mini māli, bet ir nozīmīga uzņēmumiem. Proti, nākamgad 22
turpināsies fiksēto un mobilo telefonu saplūšana. Fiksētās līnijas telefoni kļūst aizvien līdzīgāki mobila jiem, tiem ir operētājsistēma, un tie bez vadiem darbojas tālu no bāzes. «Lielisks piemērs ir tādi Panasonic modeļi kā KX–PRX110 un PRX120, kas būvēti uz Android platfor mas. Šāda veida sinhronizācija ir reakcija uz patērētāju vēlmi lietot modernās iespējas visās ierīcēs. Paralēli balss sakariem jaunie telefoni piedāvās arī citas komu nikācijas iespējas, piemēram, Wi–Fi un Bluetooth, lai sūtītu e–pastus, īsziņas, rīkotu videokonferences un dalītos ar kalendāra ierakstiem. Attīstība šajā sektorā ietver arī aplikācijas, kas savieno dažādas audio, foto un TV ierīces vienotā mājas tīklā,» stāsta Pjerons. LG Electronics sabiedrisko attiecību speciālists Vjačeslavs Sergejevs norāda uz nozīmīgu pavērsienu Latvijā, kas noteikti ietekmēs lietotāju paradumus. runa ir par 4G mobilo sakaru tīklu, kura frekvences no 2014. gada 1.janvāra būs pieejamas visiem lielajiem ope ratoriem. «Tas noteikti veicinās pieprasījumu pēc 4G tālruņiem, kuri kļūs aizvien pieejamāki cenas ziņā. ja neskaita ikgadējo bāzes tālruņu specifikāciju uzlabo šanu un detaļu pieslīpēšanu, ražotājiem būs aizvien biežāk jāaizdomājas par lietotāja saskarnes lietojamības pilnveidošanu, jo viedtālruņu ekrāni kļūst aizvien lie lāki, un tas maina arī patērētāju lietošanas paradumus,» norāda Sergejevs. Galvenie uzlabojumi skaršot «dzelžus», jo šīs viedtālruņu sastāvdaļas nav iespējams kopēt, un tas iezīmēs nākamā gada jauno viedtālruņu unikalitāti.
speciālpielikums
Bizness. Apgrozījums. Peļņa
50
Krīzes laika drosminieki
T0P
FoTo Fotostudija F64, jānis deinats un no personīgajiem arhīviem. materiāls tapis sadarbībā ar LursoFt
TeksTs sergejs pavlovs, Katrīna ŽuKova, elīna stengrēvica
Atspēriens. Firmas noslēpums. Ideju kauss. Brigāde. Laiku pa laikam mēs lasām stāstus par tiem, kas uzvarējuši dažādos konkursos un jaunā biznesa atbalsta prog rammās, riskējuši «aiziet no darba» un sākt paši savu biznesu. Droši vien jūs būsit lasījuši par bijušo arhi tekti Elīnu Dobeli, kas radījusi ekskluzīvo apavu zīmolu ZoFa. Vai arī par «vakardienas studentu» Konstantīnu Popiku, kura uzņēmums Jelgavā gada laikā samontē desmitiem bezpilota lidmašīnu. Un par daudziem citiem. Mēs gribējām uzzināt vairāk. Šajā žurnāla Ir Nauda numurā publicēts unikāls mate riālu apkopojums par to, kā šodien klājas cilvēkiem, kuri, izmantojot dažādas jaunā biznesa atbalsta pro grammas, riskēja sākt savu uzņēmējdarbību krīzes laikā 2008.—2010.gadā. Mēs atlasījām ne tikai tos, kuru biznesa idejas reiz žūrijas locekļi atzinuši par pašām labākajām. Novērtējām arī finansiālo veiksmi 3—5 gadu griezumā. Pēc šī kritērija — apgrozījuma apjoma, kas sasniegts 2012. gadā — radījām savu TOP 50 Krīzes laika drosminieki. Kur ņēmām informāciju? Saņēmām datus no asto ņiem biznesa inkubatoriem un sešām jaunā biznesa atbalsta programmām. Rezultātā ieguvām aptu veni 300 projektu, kas savulaik atzīti par labākajiem, un no tiem atsijājām 50 finansiāli veiksmīgākos. Protams, nav viena ideālā «panākumu» kritērija, un apgrozījums ir tikai viens no vairākiem rādītā jiem. Tāpēc autori noteikti negribētu teikt, ka 667 tūkstošu apgrozījums kravu pārvadājumos (nr.1) būtu lielāks panākums nekā bezpilota lidmašīnu pārdo šana (nr.5) par 380 tūkstošiem latu. Bet, no otras puses, arī peļņa visbiežāk nav «pareizais» rādītājs tiem jau najiem uzņēmumiem, no kuriem daudzi sākumā strādā ar mīnusiem. Atliek to paturēt prātā.
Kas ir ieKļuvis mūsu TOP 50? Vieglāk pateikt, kas nav iekļuvis. Piemēram. l Pavisam garlaicīgas idejas — tādas kā iepirktu preču vairumtirdzniecība vai veikals ceļa malā. No otras puses, ja tā ir konditoreja ar Latvijā jau pazīstamu zīmolu, kas spējusi pat pārdot uz ārzemēm savu pirmo fran šīzi (projekts Kūkotava), tas jau ir interesanti. l Tie pieredzējušie uzņēmēji, kuri ilgi pirms krīzes kon trolēja citas lielas kompānijas un kuru jaunākais projekts ir piektais, sestais pēc kārtas. Protams, ne jau visi cil vēki mūsu TOP 50 ir pilnīgi iesācēji biznesā. Daži jau iepriekš ir mēģinājuši: reizēm veiksmīgi, bet visbiežāk — ne visai. Tomēr miljonārus, kas pazīstami ar dau dziem citiem projektiem un kas ar inkubatora atbalstu sākuši kārtējo jauno biznesu, mēs savā topā neiekļāvām. l Projekti, kas sākti pēc 2010.gada. Ne jau tāpēc, ka krīze tobrīd jau gāja uz galu. Divi gadi tomēr nav pietiekams atskaites punkts, lai spriestu par komer ciālu veiksmi vai neveiksmi. Tāpēc tos, kuri sāka 2011.gadā, vērtēt varēs tikai pēc pāris gadiem.
KO mēs aTKlājām? Pirmais iespaids — diez vai mūsu TOP 50 būs daudz tādu piemēru, kas reiz spēs pretendēt uz «pasau les produktu» savā sfērā, uz sapni par «Latvijas Skype» titulu, kas aizstājis sapni par «Latvijas Nokia». Laikam tādā gadījumā vajadzētu analizēt tikai IT industri jas start–up uzņēmumus, kur brīnumi reizēm notiek. No otras puses, konkrētam cilvēkam, kurš līdz 2008. gadam saņēma algu «birojā», krīzes laikā tika atlaists, bet 2012.gadā jau tirgoja pats savu produktu vai pakalpo jumu par 40 vai 80, vai 300 tūkstošiem latu — viņam un viņa tuviniekiem tas, bez šaubām, ir liels panākums.
Tāpēc TOP 50 Krīzes laika drosminieki principā ir par cilvēkiem, kuri uzdrošinājās sākt. Un nav tik svarīgi, vai tas bija interneta mārketings, vai kondi toreja, vai dizaina mēbeļu ražošana no kartona. Starp citu, vēl ir interesanti, ka vairākums no mūsu TOP 50 ir ļoti jauni cilvēki, 20—35 gadu robežās. Tātad viņiem (un viņu biznesam) viss vēl tikai priekšā. Veiksmi! →
31
top 50
7
Linum Color direktore Jūlija Šimkoviča
daBīGas Krāsas Kā senatnē SIA LInum coLor
Piedāvā ekoloģiskus, videi draudzīgus koksnes apdares līdzekļus Apgrozījums: 178 tūkstoši latu Peļņa/zaudējumi: +25 tūkstoši latu Atbalsta programma: Zemgales JIC biznesa inkubators Biznesa ideja — ražot dabīgas krāsas uz lineļļas bāzes — radās minoritārajam akcionāram (5%) Dainim Lagzdiņam vēl pirms krīzes. Brauciena laikā pa pleskavas apgabalu viņš sastapa cilvēku, kurš aizrāvies ar koka arhi tektūru un pastāstījis, cik senos laikos bijušas labas krāsas — no lineļļas! Lagzdiņš tolaik tieši nodarbojās ar linu audzēšanu un pārstrādi, tāpēc aizdomājies... Bizness sāka veidoties 2010.gadā. produktu radīšanai tika piesaistīti speciālisti no Krievijas un Ukrainas, kuri jau pārzi nāja šāda veida ražošanas tradīcijas. Viens no viņiem, Ukrainas pilsonis, kļuva par lielāko akcionāru.Ar maziem ieguldīju miem cauri netika — ražošanā nācās ieguldīt vairāk nekā 200 tūkstošus latu, vēl 90 tūkstošus piesaistīja no Eiropas fondiem.
Piezvani: 1880 Ieskaties: dnb.lv
Dzīves ironija, ka tagad sākotnējais «papildu bizness» — krāsu Paint Eco ražošana — ir daudz veiksmīgāks nekā linu audzēšanas saimniecība (SIA Iecavnieks). Saimniecība, nespēdama pārciest krīzi un daudzos zaudējumus, kļuva maksātnespējīga. Savukārt Linum Color pagājušajā gadā palielināja apgrozījumu par 30%, bet šogad plāno vēl krasāku tirdzniecības pieaugumu — uzņēmumam ir izde vies iekļūt Skandināvijas, Vācijas un Krievijas tirgos. Starp citu, uzņēmumā atzīst, ka sākotnēji uz eks porta pieaugumu tika liktas lielākas cerības, tāpēc tika iegādātas nopietnas iekārtas, kas vēl jopro jām netiek pilnībā noslogotas. Cerēto ražošanas jaudu plāno sasniegt 2015.gadā. Kāpēc tāda kavēšanās? Daudziem potenciālajiem klientiem tas ir jauns temats, un reizēm nākas sniegt ilgstošas konsultāci jas par to, kā lineļļas krāsas atšķiras no parastajām. Lai popularizētu produktu, sākumā tas Latvijā klien tiem tika dāvāts pat bez maksas — «pamēģināt».Arhitekti un restauratori lineļļas krāsu novērtēja. Kādi ir rezultāti? Sadarbība ar Kalnciema kvartālu, Likteņdārzu Koknesē, Ludzas Novadpētniecības muzeju,turaidas pili, Lūznavas muižu, Daugavpils cietoksni, Bauskas rātsnamu un Koka Rīgu.
Īpašnieki: Viktorija Šimkoviča (23%), Gaļina Vīgante (24%), Dainis Lagzdiņš (5%), Jurijs Vasjanovičs (48%) Apgrozījums, tūkst. Ls
178
138
18 2010
2011
2012
Peļņa/zaudējumi, tūkst. Ls 25
44 115 2010
2011
2012
top 50
mūziKas Bizness
8
SIA SounD SyStemS
masu pasākumu apkalpošana, organizēšana, muzikālā noformējuma veidošana Apgrozījums: 157 tūkstoši latu Peļņa/zaudējumi: +11 tūkstoši latu Atbalsta programma: Hipotēku bankas Altum programma Stāsts par šo ģimenes biznesu, kā vairākiem mūsu topa uzņēmumiem, ir no sērijas «dzīve piespieda». Līdz krīzei Jānis bija ražošanas direktors uzņēmumā Reaton. Savukārt viņa brālis visu mūžu bijis profesionāli saistīts ar skaņu ierakstu sfēru — nodarbojies ar to nelielos apjomos kā individuālais komersants.tas nozīmē, ka tehniskās zinā šanas bija. pieredze, kā šo biznesu organizēt, arī. «2008.gadā salikām galvas kopā un sākām,» saka Jānis. par Hipotēku ban kas kredītu nopirkuši profesionālo koncertu aprīkojumu. Darbības jomu ir daudz — masu pasākumu, kon certu, festivālu, pilsētas svētku un korporatīvo pasākumu apkalpošana, organizēšana un muzikālā noformējuma veidošana, studijas un ārpus studijas skaņu ierakstu veikšana un aranžēšana, profesionā lās skaņu aparatūras piegāde un konsultēšana. Interesanti, ka lielākais apgrozījums — 237 tūkstoši latu — bija tieši krīzes laikā 2009.gadā. Kā saka Jānis, šajā biz nesā ir savas svārstības un cikliskums, un daudz kas atkarīgs no lielajiem projektiem. 2009.gadā esot paveicies — bijis liels tehniskā aprīkojuma pasūtījums kultūras namam. Vēl viens liels pro Īpašnieks: jekts — Latgales mūzikas festivāls, Jānis Auzāns ko paši arī organizējuši. «tas bijis ļoti veiksmīgs pasākums, 8000 apmeklē Apgrozījums, tāju. Latgalei tas ir nopietns līmenis.» tūkst. Ls Kāds bija 2013.gads? «Labs! 236 Apgrozījums pieauga par aptuveni 20%.» 157 Vispār Jānis vairs negribētu atgriezties 120 pie algota darba, kaut atzīst, ka strādāt 67 pie saimnieka ir savā ziņā mierīgāk. Un vēl. Uzņēmējs uzskata, ka viens gads 2009 2010 2011 2012 biznesā vēl neko nenozīmē. Un pat 2—3 Peļņa/zaudējumi, gadi nav termiņš, lai izdarītu secinā tūkst. Ls 21 jumus un novērtētu finanšu rādītājus. 12 11 «pieci gadi — tas jau ir laika nogrieznis, ko ir vērts aplūkot. tā ka tagad mēs tikai sākam pļaut to, ko iesējām pirmajos krī zes gados. tāpēc, nē, tagad strādāt algotu 19 darbu es patiešām vairs negribētu.» 2009 2010 2011 2012
Jānis Auzāns (attēlā kopā ar brāli Ati): «Krīzes gadi bija ļoti, ļoti grūti, un vajadzēja stipri nopūlēties un daudz strādāt, ieguldīt daudz laika un spēku, lai kaut kas izdotos. Bet tagad mūsu tābrīža pūliņi un attieksme pret kvalitāti dod augļus, biznesā ir parādījusies stabilitātes sajūta. Tieši pēc rekomendācijām mūs uzmeklē jauni klienti.»
atbalsts toPošajiem uzņēmējiem
Jau mazliet vairāk nekā mēnesi Normunds Bergs strādā pie stāvgalda. «Stāvēt ir efektīvāk un ērtāk. Nenogurst mugura. Pie sēžama galda es negribu atgriezties. Ja būtu statiski jāstāv astoņas stundas, varbūt būtu grūti. Bet, ja vajag, virsmu var nolaist lejā un apsēsties uz brīdi.»
58
PORTRETS
Īstais cilvēks, kam pajautāt, kad mums būs savs skaips «Ja jūs gribat runāt ar tādu vecu kašķi kā es, lai būtu,» sazvanīts saka Normunds Bergs. «Es jau vienreiz esmu jūs intervējusi, un arī toreiz jūs sevi pieteicāt tieši tāpat.» — «Tā ir. Vai tad ne?» — «Nē, nav.» — «Tad labi. Labāk nobaidīt, un tu iegūsti pārsteigumu, ka nav tik briesmīgi, nekā sasolīt debesmannu, un tu to debesmannu nedabū.» — «Iekšējās filozofijas jautājums.» — «Droši vien. Better overperform than underdeliver»
FoTo OļEgS ZErnOvS, nO pErSOnīgā arhīva, nO The Red JaCkeTs arhīva un LeTa
TekSTS Elīna StEngrēvica
Par IT nozares pionieri dēvētais SAF Tehnikas valdes priekš sēdētājs Normunds Bergs biznesā ir kopš 1984.gada vidus («bet tas nebija visai legāli»). Dažus gadus distancējies no SAF Tehnikas operatīvās vadības, šogad vasarā ir atpakaļ aktīvajā pārdošanā. Taču interesanti ar viņu runāt ne tikai biznesa ilgdzīvošanas un izdzīvošanas — arī cauri SAF Tehnikai grūtiem laikiem — dēļ. Bergs ir viens no sociāli aktīvajiem uzņēmējiem, kurš gan piedalās Iespējamajā misijā Latvijas skolās, gan neliedz savu pieredzi un zinā šanas jaunajiem uzņēmējiem. Un to viņam daudz — galu galā, viņam pieder kapitāldaļas vairāk nekā 10 uzņēmumos. 1986.gadā absolvējis Rīgas Tehniskās univer sitātes Radiotehnikas un sakaru fakultāti (tagad Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte), bija viens no SIA Fortech dibinātājiem, kas vēlāk kopā ar pašrei zējo vadošo darbinieku Didža Liepkalna, Jura Ziemas un Andreja Grišana start–up uzņēmumu kļuva par a/s SAF Tehnika bāzi. «Pavisam start–up stāsts. Pirmos «safus» viņi sāka izstrādāt mājas garāžā,» saka Bergs. Uzņēmums, kas nodarbojas ar bezvadu datu pārraides iekārtu ražošanu, ir vienīgais tehnoloģiju uzņēmums, kura akcijas kotētas biržas NASDAQ OMX Riga oficiālajā sarakstā. Šogad, attīstot darbību ASV tirgū, SAF Tehnika
Kā Coca–Cola savu draņķa cukurūdeni var pārdot visai pasaulei? vai kā makdonalds savu totāli neveselīgo, varētu par teikt — tuvu indīgai, pārtiku var pārdot? Ģeniāls mārketings
paziņoja par pastāvīga biroja un noliktavas atvēršanu Denverā, Kolorādo štatā. «Uzņēmums nonācis situācijā, kad preču piegāde no Latvijas nespēj nodrošināt to ātrumu, ko pieprasa ASV klienti,» par atklāšanas iemesliem šova sar stāstīja uzņēmuma pārstāvji. Plānots, ka noliktavas un biroja atrašanās vienuviet uzlabos loģistiku ASV. Normunds Bergs, kurš ir arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras eksporta padomes priekšsēdētājs, par savu atgriešanos operatīvajā menedžmentā saka: «Esmu nolēmis kādu laiku nodarboties tieši ar pārdošanas vadī šanu. Kāpēc? Tā gribējās. Bet tas nav jāuztver, ka tāpēc, ka uzņēmumam bija grūti. Gribu saprast šodienas vidi un tirgu daudz tuvākā, tā teikt, kaujas laukā.» Vairāk Bergs nesaka, pamatojoties ar to, ka SAF Tehnika ir biržas uzņē mums, kas ir jutīgs pret jebkuras informācijas izpaušanu. Ātri nākas konstatēt, ka veidot Normunda Berga por tretu — par viņa ikdienu, centieniem, kādām rutīnas detaļām vai rituāliem — būtu grūti. Ne tikai tāpēc, ka viņš nelabprāt stāsta jebko ārpus darba lietām un reizēm tā arī pasaka: «Negribu teikt.» Mums ir pusotra stunda intervi jai, kas tomēr ievelkas uz gandrīz divām stundām, un tik īsā laikā gribas uzdot pēc iespējas vairāk to jautājumu, kas citiem uzņēmējiem var būt svarīgi. Par Berga pieredzi. kā pārdot Kā jūtaties kopš augusta, kad atgriezāties operatīvajā menedžmentā, pie pārdošanas? Pagaidām man patīk. Ir interesanti. Jauniem uzņēmējiem pārdošana ir viens no lielākajiem izaicinājumiem. Kas svarīgāk — izcils produkts vai izcils pārdevējs? Viens bez otra nevar pastāvēt. Produktam jābūt labam, kva litatīvam, drošam un ērtam. Un tad ir tā mākslas daļa, pārdošana, kad tu atrodi klientu, māki viņu uzrunāt. Protams, jo tev labāks produkts, jo vieglāk pārdot. Ja tev ir slikts →
59
3 (Nr. 8) Decembris 201
50
TOP
KRĪZES LAIKA DROSMINIEKI Biznesu sāka: ar atbalsta programmu palīdzību ši ir izturēju G AU N U
KO SAGAIDĀM NO IJĀS 2014.GADA TEHNOLOĢ MAN BEIDZOT JĀSĀK KRĀT NAUDU! IES, KĀ VADĪTĀJAM RĪKOT TĒ LIK NF KO I EK INI RB JA DA
Ls 2,49 / € 3,54
NORMUNDS BERGS
īpašnieks SAF Tehnika līdz
Ja pietiekami ilgi im, to buljonu maisīs r va ps ai savs sk arī sanākt
Idejas. Pieredze. Padomi
pārbaudītas vērtības Cilvēku ar invaliditāti nodarbināšana parasti tiek ierindota «labo darbu plauktiņā», taču uzņēmumam tā ir arī iespēja darbaspēka trūkuma apstākļos atrast lojālus darbiniekus
FoTo CoRBIs
TekSTS EliZaBEtE rutulE | FoTo EMīlS DESJatņiKOvS, F64, un nO pErSOnīgā arhīva
Viņu vidū ir gan čaklāki, gan slinkāki, gan noteiktiem darbiem piemēroti, gan ne īpaši atbilstoši cilvēki — tāpat kā darba tirgū kopumā. Uzņēmumi, kas nodarbina cilvēkus ar invaliditāti, neslēpj, ka pozitīvā pieredze mijas ar neveiksmīgākiem piemēriem, taču par izteiktu lojalitāti un atbildību runā visi. Pieminot, ka daļēji tas saistīts ar grūtībām atrast darbu. Ievērojot dažas nianses, uzņēmumi var ne vien darboties saskaņā ar patlaban aktuālajiem korporatīvās sociālās atbildības principiem, bet arī atrast vērtīgu papildinājumu kolektīvam. →
65
IDEJU IMPORTS
Atšķirībā no cūkām, kuras iepriekš izmantotas trifeļu meklēšanai, suņi vērtīgās sēnes neapēd
trifeles meklējOt Sasniegumi trifeļu kultivēšanā ļauj šo vērtīgo sēņu audzēšanas bumam izplesties arvien lielākās teritorijās Rudens vidus. Ierasti miglaina diena Itālijas reģiona Pjemontas pilsētā Albā. Trifeļu meklētājs Rinaldi Rosi ar suni Marlo nervozi skraida apkārt trīs hek tāru mežiņam. Plivinādams rokas, viņš skaļi sarunājas ar četrkājaino draugu vietējā Albas dialektā. Pēc kādām 25 minūtēm suns ierejas un sāk rakt bedri. Tad arī saimnieks izvelk speciālu metāla lāpstiņu un izrok kuli nārijas aprindās pazīstamo «balto zeltu» jeb trifeli.
72
katrai trifElEi savu koku Savvaļā šīs sēnes parasti aug ap riekstkoku, apšu, ozolu un dižskābaržu saknēm 5—30 cm dziļumā. Augšanas cikls sākas pavasarī, pirms koki salapo. Šajā laikā notiek mikoriza — veidojas abpusēji izdevīgas attiecības starp sēni un augu, sēņu hifām jeb pavedieniem ieau got koka saknēs. Uz vasaras beigām trifeles sāk briest. Īpatnējā aromāta un garšas dēļ trifeles raisa asociāciju
FoTo cYril chEMali
TekSTS KintiJa EigMina–chEMali nO alBaS itāliJā
IDEJU IMPORTS
ar meža smaržu, kas mijas ar muskatu un rūgto šoko lādi. Baltās itāļu trifeles (Tuber magnatum) tiek uzskatītas par vispieprasītāko un kvalitatīvāko šķirni gastrono mijas pasaulē. Tās atrodamas Itālijā, Pjemontas reģiona pilsētās Asti un Albā no augusta līdz janvārim. Turpretī Perigoras melnā trifele (Tuber melanosporum) ir viena no populārākajām un pieejamākajām trifeļu šķirnēm pasaulē. Tās ievāc no novembra līdz martam galveno kārt Francijas mežos, bet ir sastopamas arī citās valstīs. bEz suņa nEkādi Līdz 20.gadsimta 70.gadiem gadiem trifeļu meklē šanā izmantoja trenētas cūkas, taču nelaime bija tā, ka atrastās sēnes tika apēstas pirms saimnieka iera šanās, tāpēc mūsdienās cūkas nomainījuši dresēti suņi. Par piemērotāko šķirni šim darbam uzskata Romanjas ūdenssuni. Speciāli mācīts mednieks var izmaksāt no viena līdz trim tūkstošiem eiro. Trifeļu medības sarežģī vietējo iedzīvotāju nevēlē šanās dalīties ar ekskluzīvo sēni. Rinaldi sezonā savāc aptuveni desmit kilogramus trifeļu, bet tikai retajam ļauj novērot medību procesu. «Pērn, kad braucām uz sla veno Monkalvo festivālu, mūs apstādināja laupītāji un atņēma visas trifeles,» bēdās dalās Rinaldi. Atskārtuši tri feļu vērtību, vietējie iedzīvotāji arī iznomā ražīgos apvidus. «Auglīgās vietas ir ģimenes noslēpums, kas tiek nodots no paaudzes paaudzei,» saka Rinaldi. Viņam trīs hek tāru noma izmaksā 180 eiro sezonā, taču vienu pleķīti
īpašnieks var izīrēt desmit cilvēkiem vienlaikus. Cena par dalību trifeļu medībās parasti ir ap 100 eiro divām personām, dodot iespēju 1—3 stundas pavadīt kopā ar mednieku. Atradumi gan jāpērk. trifElEs no laboratorijas Trifeļu augstās cenas un pieprasījuma dēļ ne viens vien mēģinājis tās kultivēt komerciālos nolūkos. Pagaidām nav izdevies izzināt, kā kultivēt balto trifeli, taču veik smīgi izdevies izaudzēt melno. Šis pirms 20 gadiem fiksētais atklājums aizsāka trifeļu bumu Itālijā, Francijā, Vācijā, Austrālijā, Zviedrijā un citās valstīs. Lai tās veik smīgi kultivētu, ir nepieciešami kontinentāla klimata apstākļi, kaļķaina augsne ar augstu mitruma līmeni. Visvecākā kultivēšanas metode ir zinātnieka Talona pieeja, vietā, kur savvaļā atrod trifeli, iestādot ozola zīles. Izaugušos kociņus pārstāda citā vietā, cerot, ka saknēs būs iemitinājušās trifeļu hifas. Pēc kritiķu domām, šī ir laikietilpīga metode, kas aizņem des mit gadus un ne vienmēr ir veiksmīga, jo jauno kociņu saknes bieži sagrauž insekti. Rinaldi dod priekšroku dabīgi ievāktām trifelēm. «Kamēr izaugs mākslīgi iestādītas sēnes, savvaļā būšu atradis simtiem.» Vēl pastāv iespēja trifeles sintezēt laboratorijā. Sterilā vidē audzētus koku stādiņus inficē ar trifeļu micēliju un pēc veiksmīgas mikorizes procesa pārstāda savvaļā. Viens stāds maksā aptuveni 11 eiro. Ja tas veiksmīgi ieaugas, pēc 6—10 gadiem iespējams novākt ap 100 gramiem trifeļu no stāda.
fakti • Visdārgāk pār dotā trifele pasaulē — atrasta itālijā, pārdota izsolē par 330 000 aSv dolāru (1,5 kg) • Balto itāļu trifeļu cena: 2800—3000 eiro par kg • Melno trifeļu cena: 400—500 eiro par kg
latvijā
Spēcīgās garšas dēļ trifeles ēdieniem pievieno nelielās devās
Ražu vēl gaida SAgATAvoJA EliZaBEtE rutulE
tas, vai latvijas augsne un klimats ir piemērots izsmalcinātā garduma audzēšanai un ļaus arī pelnīt, vēl nav noskaidrots — no pirmajiem 2008.gadā vidzemē iestādītajiem stādiem, kas nākuši no Francijas, raža vēl nav sagaidīta. tikmēr interese par sēņu audzēšanu palielinājusies — apvienībā Latvijas Trifeļu dārzi ir ap 20 biedru, sākti zinātniski projekti, tiek tirgoti stādi, bet latvijas Mikologu biedrības vadītāja Diāna Meiere apmācījusi suni trifeļu meklēšanai, stāsta apvienības valdes locekle ilona, latvijā pirmo stādījumu īpašniece. Dārza atrašanās vietu un uzvārdu viņa vairās publiski nosaukt, raizējoties par ļaunprāšu kaitējumu. lielākoties latvijā trifeļu audzēšana ir blakusnodarbe, meklējot pielietojumu brīvai zemei. lai runātu par biznesu, jāapstāda vismaz hektārs, un arī tādi piemēri ir. uz vienu hektāru nepieciešams aptuveni 1000 stādu. latvijā audzē vasaras jeb Burgundijas trifeles, kas, salīdzinot ar baltajām un melnajām, ir lētākas, ar mazāk intensīvu smaržu, taču arī piemērotākas apstākļiem, jo tām ir īsāks attīstības periods. atšķirībā no Francijas latvijā jācīnās ar zāli, kas var pārmākt stādījumus, nepatīkami viesi var būt meža zvēri. «nedalām lāča ādu, kamēr tas vēl mežā,» — tā ilona atbild uz jautājumu, kam veiksmes gadījumā latvijas trifeles varētu pārdot. pieprasījums varētu būt no restorāniem, potenciāls ir arī tūrismā, rīkojot festivālus. citur sēnes arī pārstrādā, piemēram, eļļā, ražo mērces, šokolādes, sieru, pat speķi ar trifelēm. Sēnes latvijā atrodamas arī savvaļā, taču cilvēkiem tās nav īpaši vērtīgas. ●
73
BIZNESA VĒSTURE
Pulveris «Nitra» — ulmaņlaiku veiksmes stāsts
Veļas pulveris «Nitra» ir viena no ulmaņlaiku Latvijas saimnieciskajām leģendām. Pašmāju ķīmiķu un uzņēmēju radīts un ražots, tas izrādījās ne tikai iecienīts vietējās mājsaimniecībās, bet tika arī eksportēts. Turklāt «Nitra» un tās autors Mārtiņš Kalniņš būtiski ietekmējuši reklāmas attīstību Latvijā TekSTS inguS BērZOnS | FoTo nO autOra arhīva
76
«Veļa balti mirdz, kaut mitra, mazgājis ko Borsils, Nitra,» 30.gadu vidū rīmēja, šķiet, Jānis Dreslers. Populārā rīmkaļa pieminētie veļas pulveri Borsils un Nitra tolaik Latvijas tirgū bija dominējošie un reizē niknākie konkurenti. Tautas atmiņās no pirmskara «zelta laikiem» tomēr visbiežāk tiek pieminēta Nitra, kaut paciņa Nitras maksāja 47 santīmus, bet Borsils bija par pāris santīmiem lētāks. Laikabiedri vairs nespēj izvērtēt, kurš pulveris bijis labāks, taču Nitras turzu varēts atrast ikvienā mājsaimniecībā. Par to paldies uzstājīgajai reklāmai, kas kopš pulvera parā dīšanās tirgū ap 1927.gadu neatslāba ne mirkli un turpināja apstrādāt publiku līdz pat 1940.gadam.
BIZNESA VĒSTURE
Mārtiņš Kalniņš
latviEšu cEnsonis Mārtiņš Kalniņš, kam nākotnē bija lemts būt pazīsta mam kā «Nitras Kalniņam», piedzima 1893.gada 3.jūnijā Taurupē turīga zemnieka ģimenē. Ķīmijas zinības viņš apguva Jēnas Universitātē Vācijā, bet pēc Latvijas neat karības cīņām 1921.gadā atvaļinātais artilērijas kapteinis Latvijas Bankā paņēma 10 tūkstošu latu kredītu, lai iekār totu krāsu, dzeramās sodas un ēterisko eļļu ražotni Rīgā īrētās telpās Mazajā Nometņu ielā 19.Tūlīt pēc Pirmā pasau les kara krāsas ražošanā bija īpaši daudzsološs segments — to lielos daudzumos vajadzēja atdzimušajai celtniecībai. 1923.gada septembrī avīzē Policijas Vēstnesis var atrast ziņu: «Mūsu pazīstamais rūpnieks M.Kalniņš ar savu ener ģisko darbu ieinteresējis ārzemju kapitālistus un kopā ar H.N.Stoddartu ierīko Mūkusalas ielā 2 ķīmisku fabriku, lielāko Rīgā, kurā ražos dzeramo sodu un krāsas lielos vai rumos, pat eksportam uz Angliju.» Jauno uzņēmumu sauca H.N.Stoddart&M.E.Kalniņš. Kalniņš Mūkusalas ielā iegādājās nodegušu pirts ēku, kuru piemēroja ražotnes vaja dzībām. Vecajā cehā Mazajā Nometņu ielā bija kļuvis par šauru, turklāt arī bankas kredīts bija tikpat kā nomaksāts. 20.gadu sākumā Latvijas ekonomikā vēl dominēja vācu un ebreju biznesmeņi, un tādus uzņēmīgus latviešu rūp niekus kā ķīmiķis Kalniņš varēja uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt, tādēļ publika pret viņu izturējās ar īpašu labvē lību. Interesanti, ka Kalniņa kompanjona, Indijā dzimušā Lielbritānijas pilsoņa Henrija Normana Stodarta vārds no firmas nosaukuma drīz vien pazuda. Mārtiņa Kalniņa ķīmiskā fabrika 1929.gadā tikmēr saražoja 110 tonnu krāsu, 1050 tonnu sodas, 600 tonnu dzeramās sodas, 360 tonnu glauber sāls un miljonu paciņu mazgāšanas līdzekļa Nitra. Pēdējā uzvaras gājiens bija sācies 1927./1928.gadā ar masīvu rek lāmas kampaņu Rīgas latviešu, vācu un krievu presē. Paša Kalniņa izstrādātais «pašdarbīgais mazgāšanas līdzeklis Nitra» pamazām kļuva par firmas galveno peļņas avotu.
tādus uzņēmīgus latviešu rūpniekus kā ķīmiķis Kalniņš varēja uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt, tādēļ publika pret viņu izturējās ar īpašu labvēlību
Brīvības iela ap 1933.gadu ar «nitras pieminekli» — uz būvējamā Brīvības pieminekļa sastatnēm uzvilktu milzīgu nitras reklāmplakātu Fabrikas iekšskats no žurnāla Jaunā nedēļa. tas ataino visai primitīvo nitras ražošanas procesu Mārtiņa kalniņa ķīmiskajā fabrikā 1927.gadā
strādā nitra un rEklāMa Reklāmrakstos tika uzsvērts, ka kvalitātē Nitra pārspē jot vācu, angļu un franču veļas pulverus, turklāt neskādējot mazgājamajam audumam. Jauno līdzekli cildināja kā māj saimnieču «atbrīvotāju», jo agrāk veļa bija ilgstoši jāvāra sārmā, jāmazgā ar ziepēm un jārīvē uz veļas dēļa, bet tagad saimnieces varot lasīt, kamēr «strādā» veļas pulveris. Deva bija viena Nitras ēdamkarote uz diviem litriem ūdens. Pēc tam veļu nācās tikai nedaudz pavārīt. Latvieša radītā brī numlīdzekļa receptūra, zināms, netika atklāta, tikai rakstīja, ka tā nesaturot roku ādai un auduma šķiedrām kaitīgo hloru un ziepjakmeni, bet tīrīšanas process notiek «caur specieli izgatavoto neitrālo ziepju iedarbošanos». Veļu baltu darot «aktīvais ozons un aktīvais skābeklis, kuri izdalās pēc Nitra kausējuma sildīšanas», tas ir, šķīduma vārīšanās procesā. 20.gadu beigās avīzēs regulāri uzradās atzinīgi raksti par Nitru. Publikācijas parakstīja personas, kas tika iepazīstinā tas kā ķīmiķi, mājsaimnieces, mediķi un tamlīdzīgi. Grūti pateikt, kādas bija aizkulises, taču visi it kā neatkarīgie rakstī tāji nesa patērētājam faktiski vienu un to pašu vēstījumu — ar Nitru veļa paliek mīksta, krāsa nenoplūk, līdzeklis ir saudzē jošs, bet ar dezinficējošām īpašībām. Par tās labajām īpašībām varot pārliecināties ikviens! Turklāt arī cena esot izdevīga! Tika stāstīts par mocīšanos ar «vecajiem pulveriem»: «Un tad es atradu Nitra! Tā īsā laikā un bez mokām darīja manu veļu sniegbaltu! Īpaši patīkama bija svaigā smarža, kas plūda no veļas.» Kā redzams, reklāmtekstu rakstītāji kopš tiem laikiem nav savā izdomā īpaši tālu tikuši. Viņu priekšteči arī 20. un 30.gados manipulēja ar skaitļiem un procentiem — «ar Nitras metodi mazgāšanai vajag pielikt piecreiz mazāk pūļu nekā ar ziepēm» vai, «mazgājot ar ziepēm, auduma šķiedras zaudē 62% izturības, bet Nitrā mazgātas zaudē tikai 28% sava stipruma». Produktu pieteica kā perfektu un visiem derošu mazgā šanas līdzekli, kas izmazgā tīras gan nošmulētās bērnu, gan strādnieku, gan zemnieku drēbes. Nitra liekot izzust teju visiem ikdienā sastopamajiem traipiem — no vīna, alus, kakao, asinīm, kafijas.Ar to varot tīrīt traukus un virtuves mēbeles: «Nitra palīdz vienmēr!» izdEvīga viltošanai Kad 30.gadu sākumā Brīvības bulvārī sāka celt Brīvības pieminekli, sastatnes būvvietā aizsedza ar milzīgu Nitras reklāmu.Tas bija netiešs statusa apliecinājums, kaut daudzi par «Nitras pieminekli» ironizēja. 1934.gadā Mārtiņa Kalniņa ķīmiskajā fabrikā jau strādāja ap simt cilvēku. Fabrikai bija pat sava ēdnīca un frizētava. Avīze Pēdējā Brīdī īpašnieku cildināja kā «selfmeidmenu» — latvieti, kurš pārspējot «pat vienu otru amerikāni». Pasaules ekonomisko krīzi Nitra bija pārlaidusi, patei coties Kalniņa spējai piemēroties situācijai, raudzīties vienmēr pēc jauniem produktiem un izvēlēties parei zos vārdus reklāmai. Kad Latvijas iedzīvotāju jostas bija cieši savilktas, reklāma uzsvēra, ka, tikai Nitru pērkot, var ietaupīt un izvairīties no «šaubīgas kvalitātes preces». Mārtiņš Kalniņš bija pierādījis sevi kā veiksmīgu mene džeri, tādēļ 1932.gadā tika uzaicināts par valdes priekšsēdētāju grūtībās nonākušajā Kuzņecova porcelāna rūpnīcā. Viņš cerības attaisnoja, pārveidojot uzņēmumu par akciju sabiedrību un piesaistot tās darbā populāros latviešu →
77
Pelnīt. Krāt. Tērēt
Raksturs, dzīves pieredze, sapņi, kurus gribas īstenot, kā arī, nenoliedzami, ienākumu līmenis ietekmē veidu, kā katrs rīkojas ar savu naudu, kā to krāj un vairo. Ja ir pieņemts lēmums — gribu gudri pārvaldīt savu naudu! —, lai šis raksts sniedz vispārēju ieskatu par naudas krāšanas un investēšanas instrumentiem dažādos dzīves posmos TekSTS aiga pElanE, LaTVIJas RadIo, SpEciāli IR naUda | iluSTrāciJAS agriS BOBrOvS
Lai cik tas būtu paradoksāli, taču — jo stabilāka ekonomika, jo vairāk paslīd kāja uz naudas tērēšanas, ne krāšanas pusi.Tomēr, atceroties pavisam neseno pagātni, svarīgi neaizmirst — kad stabilitāte zūd, tieši lieks lats (vai eiro) sniedz tik ļoti nepie ciešamo iekšējo mieru un ļauj ar mazākiem sirdsēstiem pārlaist krīzes laikus. Naudu sākt krāt un vairot var jebkurā vecumā. Šajā rakstā piedāvāsim vai rākas idejas, kā ar naudu rīkoties dažādos dzīves posmos — jaunībā, brieduma gados un sasniedzot vecumdienas. Taču — krāt vai nekrāt naudu, investēt vai ne, ir personisks lēmums. To pieņemot, jāņem vērā nevis kādas kredītiestā des reklāma, finanšu produktu «modes» tendences, raksts žurnālā vai paziņu pieredze, bet jādomā tikai un vienīgi par savu personīgo labumu. Tā ka, ja vēla ties labi «iepirkties» finanšu produktu lielveikalā, nāksies vien pašam rūpīgi sekot līdzi piedāvājumam un izvēlēties tieši sev izdevīgāko, ņemot talkā aizraujošo rēķināšanas mākslu. Vēl jāpiebilst, ka rakstā minētie naudas krā šanas un vairošanas piemēri tikai daļēji ataino tirgus piedāvājumu. Saraksts → ar iespējām sniedz vispārēju ieskatu, taču nav uzskatāms par pilnīgu.
83
NAU D A S I D E JA S
kā krāt jauniešiem →Jauniešu attiecības ar naudu parasti
raksturo teiciens — naudas maz, vajadzību daudz. Tāpēc viņi diez vai būs lieli naudas krājēji un vairotāji. Taču šis ir labs laiks, lai iemēģinātu roku izdevumu savaldīšanā un vēlmju pārvaldīšanā, kā arī lai apgūtu pirmās patstāvīgās investēšanas prasmes. Piemēram, kaut vai sākumā saprastu, kā darbojas Baltijas, tajā skaitā arī Latvijas, akciju tirgus un kādā veidā tajā iespējams nopelnīt naudu. Šīs zināšanas un prakse var lieti noderēt arī turpmākajā dzīvē, jo ieguldījumi akcijās, lai arī ar lielāku risku, tomēr dod iespēju nopelnīt vairāk nekā tradicionālie banku piedāvātie finanšu produkti.
krāšanas un investīciju iespējas, ņemot vērā konkrētu mērķi Mērķis
Sakrāt nelielam pirkumam, dāvanai vai burziņam
Sakrāt sapņa ceļojumam, mācībām, investīcijām
Krāšanas veids
noderēs metode «krājkasīte». Katru dienu var atlikt nelielu naudas summu, piemēram, 20, 50 santīmus vai latu. šādā veidā atliktā nauda neradīs lielu robu ikdienas budžetā, taču nemanot ļaus sakrāt nepieciešamo summu.
noderēs gan krājkonts, gan depozīts. Bankas piedāvā arī mērķa krājkontu, taču nosaukuma krāšņums nemaina paša finanšu produkta būtību. 1. no naudas, kas atrodas krājkontā, nekādus lielos ienākumus no procentiem nesaņemsit. turklāt banka var mainīt krājkonta procentus, par to iepriekš nebrīdinot klientu. taču naudai var ātri piekļūt — parasti septiņu dienu laikā, iepriekš par to brīdinot banku. Krājkontu var papildināt jebkurā brīdā ar vēlamo naudas summu. 2. Depozīts paredz konkrētas naudas summas noguldīšanu bankā uz noteiktu laiku. procenti parasti ir augstāki nekā krājkontam. taču naudas izņemšana pirms termiņa paredz arī sodanaudu.
1. Metode labi darbojas, ja nepieciešamā summa ir neliela. Katru dienu atliekot 20 santīmus, mēnesī sanāks seši lati. gājienam uz kino būs gana, bet ceļojumam, piemēram, uz Ķīnu būs jākrāj ļoti ilgi. 2. ļoti labi attīsta pacietību un krāšanas pamatprasmes — atlikt konkrētu naudas summu regulāri.
1. Diemžēl patlaban banku piedāvātie procenti gan par naudas noguldīšanu krājkontā, gan depozītā ir mazi. tie palielinās, kad ekonomiskā situācija kļūst saspringtāka. 2. naudai tomēr grūtāk piekļūt nekā tad, ja tā atrodas mājās. tas nozīmē, ka impulsīvi iztērēt iekrājumus ir grūtāk. 3. par krājkontā un depozītā gūto peļņu jāmaksā tā sauktais kapitāla jeb iedzīvotāju ienākuma nodoklis (iin) 10% apmērā.
Piebilde
84
NAU D A S P S I HO L O Ģ I JA
lēnām un ar prātu! Konflikti ir atšķirīgu vajadzību, priekšstatu vai viedokļu sadursme. Kā vadītājam rīkoties, ja cilvēki viņa uzņēmumā nevar atrast kopēju valodu? TekSTS DŽOanna EglītE | iluSTrāciJAS rūta BriEDE | FoTo nO pErSOnīgā arhīva
KOnSultē Jolanta cihanoviča, psiholoģe, Triviums apmācība, pasniedzēja, konsultante, trenere
«Vadītāja mērķis konfliktsituācijā ir meklēt risinā jumu, nevis vainīgo,» pārliecināti saka psiholoģe Jolanta Cihanoviča. Tomēr daudziem pat vārds «kon flikts» šķiet nepatīkams. Konflikta risināšana asociējas ar grūtībām, nepatīkamām emocijām, pārtrauktām attiecībām un milzīgu trauksmi. Bailes konfliktēt, vis ticamāk, veidojas no neziņas, ka to iespējams darīt pozitīvi un visām pusēm izdevīgi. Kā novērojusi Nordea bankas privātpersonu apkalpošanas departamenta vadītāja Irina Pētersone, nereti sarežģīta konflikta atrisināšana ienaidniekus pārvērš draugos, jo būšana kopā grūtībās ir spēcīgs faktors, lai cilvēki tuvinātos. Konfliktu risināšana darba vidē atšķiras no privāto attie cību jomas, jo «te nav nekā personiska, mēs risinām darba jautājumus», norāda psiholoģe Cihanoviča. Var šķist, ka darba konflikti ir personiski, taču pētījumi pie rāda, ka darbā personiski ir tikai 5—10% konfliktu, pārējie attiecas uz sistēmu. Šādi konflikti norāda uz nepilnī bām darba organizācijā un informācijas apmaiņā. Maldi un patiEsība Iemaņas risināt konfliktus mēs apgūstam dzīves laikā, vērojot, kā to dara vecāki, skolotāji un vienaudži. Jolanta Cihanoviča novērojusi, ka Latvijā trūkst piemēru, no kuriem mācīties efektīvas konfliktu risināšanas stra tēģijas. Lielākoties cilvēku rīcība ir vai nu bēgšana un izvairīšanās, vai konfliktu apspiešana. Konfliktus nereti cenšas apklusināt tā puse, kurai ir lielāka vara un ietekme. Vēl kāda raksturīga, bet maldīga izpratne par konflikta risināšanu ir kompromisa meklēšana. Tādos gadījumos iesaistītās puses nevis iegūst kāroto, bet gan ir spies tas no daļas savu vajadzību atteikties. Konflikti, kurus ignorē, liek cilvēkiem dažādās formās izpaust savu neap mierinātību un dusmas ārpus konflikta zonas — pret tuviem cilvēkiem, saskarsmē uz ielas, pret dažādu iestāžu apkalpojošo personālu. Tomēr, lai cik nikni mēs bļautu uz pārdevēju, šādi netiek atrisināts tas kon flikts, kurš mums liek justies nikniem uz visu pasauli. Konflikts ir atšķirīgu vajadzību, priekšstatu vai viedokļu sadursme. Konstruktīvs konflikta risināšanas ceļš ir uzklausīt, rēķināties ar visu iesaistīto pušu viedokļiem un meklēt risinājumu, kurā ņemtas vērā iesaistīto vajadzī bas. Vadītāja uzdevums ir būt šim konfliktu risināšanas «guru», bezbailīgam, objektīvam un mierīgam mediatoram.
92
ČEtri zElta likuMi Konfliktus mēs pamanām, kad pārņem emocijas — sašu tums, neizpratne, aizvainojums par to, ka kāds cits rīkojas atšķirīgi mūsu gaidām, priekšstatiem un vajadzībām. Tam, kurš uzņemas konflikta risināšanu (darba kolektīvā — vadītājam), jāpanāk racio nāls prāta stāvoklis, pirms ja sākt sarunu. «Galvai ir ierobe Pirmais vadītā s žots tilpums,» ar smaidu saka um lik zelta Cihanoviča. «Jo vairāk vietas Neķerties aizņem emocijas, jo mazāk tu ik pie konfl paliek prātam. Lai atainotu as an āš šķetin konfliktu, es klientiem parasti ā d lū emociju uzp zīmēju divus cilvēkus un starp viņiem sarkanu punktu. Šis sarkanais punkts ir kon flikts. Tas nav ne vienā, ne otrā cilvēkā. Punkts ir starp abiem. Šāds attēls palīdz labāk iegaumēt konflikta būtību — mēs necīnāmies viens ar otru, mēs meklējam risinājumus, kā tikt galā ar sarkano punktu (problēmu),» norāda psiholoģe. «Uzņēmumā, kura strā dājošie regulāri novērtē savstarpējo sadarbību, Otrais vadītāja zelta likums kāda darbiniece vairākkārt Uzlūkot kolektīv u saņēma zemu vērtējumu. kā sistēmu un Pēc atkārtota šāda vērtē konfliktsituācijā s juma vadītājs nevis metās pievērst uzman ību vainot darbinieci, kas pildīja tam, ko šis gadīju ms iekšējā palīdzības dienesta vēsta par nepiln ībām funkciju, bet devās noskaid darbavietā rot, kāpēc izveidojies tik zems vērtējums. Izrādījās, ka kolēģiem bieži un spontāni nepieciešama šīs darbinieces palīdzība un viņi nekoordinēti vēršas pie sievietes. Kolēģu pieplūdums bija liels, un visiem regulāri nācies gaidīt. Atklājās, ka nevis sieviete slikti strādā, bet gan organizācijas sistēmā ir nepilnība. Vai nu šajā pozī cijā bija nepieciešami divi cilvēki, vai arī bija jārada skaidri noteikumi, kā darbinieki turpmāk vērstos pēc palīdzības pie savas kolēģes. Ja sieviete būtu vienkārši atlaista par slikti veiktu darbu, problēma, pieņemot citu darbinieku, nebūtu atrisināta. Stratēģiski domājoša vadītāja uzdevums ir lūko ties dziļāk par konflikta virspusi. Meklēt iemeslus un to →
NAU D A S P S I HO L O Ģ I JA
«Galvai ir ierobežots tilpums,» ar smaidu saka cihanoviča. «jo vairāk vietas aizņem emocijas, jo mazāk paliek prātam» 93
gada labāKā ballīte
Cik dažādu kolektīvu, tik scenāriju. Vienam uzņēmumam gada noslēgumā nepieciešams tikai izpriecāties un izlēkāties pie Raimonda Paula mūzikas, citam — doties pie dabas un sakārtot to, kas gada laikā samežģījies. Lai palīdzētu izvēlēties īsto gada aizvadīšanas veidu, «Ir Nauda» lūdza pasākumu aģentūras izstāstīt dažādus interesantus scenāriju variantus TekSTS guna glEiZDE, laura ciBulE, Bns
96
FoTo nO pErSOnīgaJiEM arhīviEM, F64, CoRBIs
TĒRĒŠANA
TĒRĒŠANA
MūziKa gaDa laBāKā BallītE
ballE jāpabEidz uz jautras nots!
1
latviskie ziemassvētki Pat tik tradīcijām bagātu svētku svinēšanu iespējams papildināt ar niansēm, kas aizraus arī konservatīvākus kolektīvus. scEnārijs. Ziemassvētkus var svinēt Latgalē, turp jau ap pusdienlaiku dodoties armijas helikopterā. «Tas būs aiz raujošs un nebijis ceļojums pāri Latvijas zemei,» iedrošina Pareizās ķīmijas projektu vadītāja Austra Savicka. Tālāk līdz norises vietai var doties suņu pajūgos. Tur skaistā un piesnigušā mežā savukārt sagaida eglīte, čiekuros kūpinātas zivis un karstie dzērieni katram darbinie kam individuāli noformētās termokrūzēs. Pēc maltītes var doties orientēšanās spēlē, kur «medījamais objekts» ir Ziemassvētku dāvana un darbinieki vadās pēc īpaša rēbusa un norāžu kartes. Lai uzturētu jautrību un palī dzētu dāvanu medniekiem atgriezties norises vietā, bet galvenais — lai svētki tik tiešām būtu latviski, ierodas folkloras kopa ar kārtīgām balsīm un atraktīvu akordeo nistu. Tad dziesmu pavadībā jāsilda kājas pie ugunskura un ejot dejās apkārt eglei, ko derētu arī kopīgi izpuš ķot. Egli var rotāt ar burkāniem un āboliem, lai arī meža zvēriem sagādātu kādu prieku. Pēc šādām izklai dēm brīvā dabā nepieciešama tikai kārtīga lauku melnā pirts ar zinošu pirtnieku, zīlniece un laimes liešana.
odziņa. par tādu var kalpot ielūgumi. Kāpēc gan kurjers katram darbiniekam nevarētu piegādāt krūzi ar siltu dzērienu, kuras dibenā pēc iztukšošanas var izlasīt ielūguma tekstu? gatavošanās. Darba devējam būtu jānodrošina brīva diena, savukārt darbiniekiem tikai silti jāsaģērbjas un jāpaņem līdzi pirtslietas. plusi. šādu pasākumu izbaudīs arī paši noslēgtākie kolēģi, bet kolektīvs kopumā līdz pasākuma beigām noteikti būs kļuvis daudz saliedētāks. Mīnusi. nepiemēroti laika apstākļi var sabojāt plānus, tādēļ, iespējams, šādu izbraucienu labāk rīkot janvārī, kad sals un sniegs mēdz būt noturīgāks. izMaksas. ls 3500 desmit cilvēku kolektīvam, ls 7500 — 50 cilvēkiem.
plānojot ballītes sākumu, dīdžejam jāprot pielāgoties, jo paies brīdis, kamēr cilvēki sapulcēsies, priekšnieki pateiks uzrunas, tiks remdēts izalkums un slāpes. artūrs Mednis, mediju aģentūras Inspired digital vadītājs, kurš pats liek mūziku gadumijas pasākumos, atturas nosaukt konkrētas dziesmas, kas «nostrādā», taču kolektīva vecumu, darbības jomu un iecienītākās dziesmas gan iesaka ņemt vērā. attach pasākumu projektu vadītāja Elīna Krēvica sākumam mudina izvēlēties svinīgāku un emocionālāku mūziku, bet, ja izvēlēta dzīvā mūzika, iederēsies kāds instrumentāls priekšnesums. Ja pasākums jābeidz konkrētā laikā, pēdējām dziesmām jābūt nevis tādām, lai cilvēki vairs negribētu ballēties un paši aizietu prom, bet gan jautrām un lustīgām, lai vēl var izdejoties un izpriecāties, iesaka Mednis. Ballīti var uzskatīt par izdevušos, ja darbinieki pēc tās saka: «tā izdejojāmies! Bet tad stulbā apsardze piecos no rīta ieslēdza gaismu.» Krēvica iesaka: ja visi striķi trūkst, noderēs raimonda paula dziesmu popūrijs.
gaDa laBāKā BallītE
2
Bērna modināšana sevī
Šī pasākuma atslēga ir iespēja iemācīties ko jaunu, atklāt sevī mākslinieku un nodoties bērnišķīgam priekam. scEnārijs. Pasākuma pirmajā daļā notiek mākslas darb nīcu plenērs Latvijas Mākslas akadēmijas telpās. Te var mācīties aušanu, tēlniecību, darbu ar stiklu un daudzas citas prasmes. Katrs radītais mākslas priekšmets kļūst par dāvanu kādam no kolēģiem vai Ziemassvētku našķi, iesaka Pareizās ķīmijas speciālisti. Katru darbnīcu var piemērot uzņēmuma darbības jomai — bankas darbinieki glezno naudaszīmes, bet aptiekāri skicē iedomātu tablešu dzīvi. Lai nenogurtu un izmēģinātu pēc iespējas vairāk, uzņēmuma darbinieki tiek dalīti komandās. Pēc mākslinieciskās dienas pasākuma viesus gaida balle Latvijas Mākslas akadēmi jas jaunajā korpusā, kur notiek dejas, vakariņas un labāko darbinieku apbalvošana. Ja kolektīvs ir neliels, svinības var turpināties kādā no Rīgas krodziņiem vai restorāniem.
odziņa. lai darbinieki zinātu, kam morāli gatavoties, uzņēmuma vadītājs var sagatavot video. tajā viņš demonstrē, kā pats mācās zīmēt, veidot skulptūru vai kādu citu mākslas izpausmes formu, un ielūdz uz pasākumu. gatavošanās. Darba devējam jānodrošina saīsināta darba diena un katram darbiniekam pirms pasākuma jāsarūpē priekšauts un cimdi. plusi. Jaunu prasmju apgūšana. veselīgs sacensību gars starp uzņēmuma darbiniekiem. Saliedētība, veidojot dāvanu kolēģim. Mīnusi. grūtāk «iekustināt» kautrīgākos. izMaksas. ls 3000 desmit cilvēku kolektīvam, ls 10 000 — 50 cilvēkiem.
97