Žurnāls "Ir Nauda" februāris/marts

Februāris / Marts 2015 (Nr. 17) 3,99 €

PEĻŅAS ĀDERES 2014 PRODUKTU VĀRDADOŠANAS SLEPENĀ MĀKSLA MILJONĀRA ZUZĀNA «ČUJS» UN «ŅUHS» MEDICĪNAS TŪRISMA EKSPLOZIJA

1

9 772255 928002

ISSN 2255-9280

Kā pelna slēpošanas biznesa līderi Riekstukalns, Žagarkalns un Ozolkalns

02

SNIEGA KARAĻI

Februāris / Marts 2015 (Nr. 17) 3,99 €

PEĻŅAS ĀDERES 2014 PRODUKTU VĀRDADOŠANAS SLEPENĀ MĀKSLA MILJONĀRA ZUZĀNA «ČUJS» UN «ŅUHS» MEDICĪNAS TŪRISMA EKSPLOZIJA

ISSN 2255-9280

1

9 772255 928002

02

SNIEGA KARAĻI

Kā pelna slēpošanas biznesa līderi Riekstukalns, Žagarkalns un Ozolkalns

UZ VĀKA ĢIRTS KAĻĶIS (NO KREISĀS), JURIS ŽAGARS UN ERVĪNS KIŠURO VĀKA FOTO REINIS HOFMANIS

Par to, ka ziemas pazudīs, neviens kalnu saimnieks nedomā.

Līdz šim pierādījies, ka viena ziema ir laba, otra slikta.

Par labu var dēvēt tādu, kad var slēpot 90 dienu un vairāk, sliktu — 65 un mazāk

AKTUĀLI

«Varbūt tas skan augstprātīgi — mēs laikmetīgās mākslas procesa atainošanu vistiešākajā veidā uzturam pie dzīvības,» JĀNIS ZUZĀNS, spēļu biznesa uzņēmuma Alfor līdzīpašnieks un viens no vērienīgākajiem mākslas mecenātiem Latvijā. 40.lpp.

INSTRUMENTI

12 Mīti un realitāte Jaunie kases aprāti

28 Gudrās ēkas Parocīgi un ekonomiski

14 Jauns bizness 360° panorāmas virtuālās tūres

32 Lūsis testē jaunus

18 Dalos pieredzē Kā eksportēt IT produktu 22 Produktu

nosaukumu māksla

Ceļš no 1200 versijām līdz vienīgajai — īstajai!

tehnoloģiju rīkus

33 Grafikas dizainera

Miķeļa Baštika iecienītākie blogi un lietotnes

34 Nauda no gaisa Kalnu slēpošanas bizness Latvijā

LABS BIZNESS

NAUDAS IDEJAS

46 Veselības eksports Privātklīnikas meklē pacientus ārvalstīs

62 Peļņas āderes Kur ieguldītā nauda pērn deva vislielāko peļņu

52 Prasības? Talants!

Personāla atlases konsultants Deivids Bizers

70 Zvaigzni vai darbarūķi?

Ideāla darbinieka komplekts

56 Kā tikt pie naudas?

Ceļvedis valsts iepirkumos

74 Parlez-vous français?

Jauna valoda precīziem mērķiem

62 Tumša bilde Kāpēc benzīna cena nekrīt tikpat ātri kā naftai?

80 Krēmi un pūderi Pirmskara Latvijas skaistuma «dievs» Aleksandrs Tombergs

Izdevējs: a/s Cits medijs. Reģistrācijas apliecība: nr.000740195. Iespiests: Poligrāfijas grupā Mūkusala. Redaktors: Pauls Raudseps. Tehniskie redaktori: Māris Diņģelis un Jānis Kulmanis.

Redakcijas tālrunis: 67281588. Reklāmas tālrunis: 67281590. Adrese: K.Barona 28a-11, Rīga, LV-1011. E-pasts: irnauda@ir.lv, abonesana@ir.lv.

Citējot atsauce obligāta. Pārpublicēšanai jāsaņem rakstiska redakcijas atļauja.

ABONĒ WWW.IRNAUDA.LV, LATVIJAS PASTĀ VAI ZVANI 67281588

www.facebook.com/irnauda

www.twitter.com/irnauda

3

NO R EDA KCIJA S

SVEIKA UN SVEIKS!

J

a pirms 25 gadiem kāds būtu tei­ cis, ka atjaunotajā Latvijā cilvēki taisīs biznesu ar kalnu slēpoša­ nu, viņu noteikti uzskatītu par jukušu.

Katram latvietim iedzīts apziņā, ka mūsu augstākais paugurs sniedzas tikai 311 metrus virs jūras līmeņa, un ne vienam vien noteikti ir prātā iešā­ vusies doma, ka filmā Limuzīns Jāņu nakts krāsā Lāsma tik neatlaidīgi lūdz sevi aizvest uz igauņu Munameģi tā­ pēc, ka tas tomēr ir par septiņiem met­ riem augstāks nekā Gaiziņš.

Tiesa, 90.gadu sākumā daži reklā­ mās lielījās, ka «mēs esam tuvāk par Šveici», taču viņu vilinošais piedāvā­ jums nebija saistīts ar iespējām laisties pa kalnu Vidzemes Šveicē — Siguldā.

Pelnīt ar kalnu slēpošanu valstī, kuras augstākais kalns ir tikai nedaudz augstāks par Eifeļa torni? Izklausās ab­ surdi.

Tomēr izrādās, ka pelnīt var un dažkārt nemaz ne slikti.

Par šā biznesa detaļām varat uzzi­ nāt Ievas Albertes aizraujošajā rakstā Nauda, kas krīt no debesīm.

Taču stāsts par slēpošanas kalnu īpašniekiem sniedz arī divas mācības ar daudz plašāku nozīmi.

Pirmkārt, tas ir stāsts par neizsme­ ļamām iespējām atklāt pārsteidzošas nišas, kurās veidot savu biznesu. Nav obligāti jābūt lielākajam, spēcīgāka­

jam, slavenākajam. Ir jābūt precīzi tē­ mētam piedāvājumam, kas apmierina konkrētu vajadzību. Cēsis un Baldone nav Davosa vai Sanktmorica, bet vai tāpēc būtu jāmet slēpe krūmos? Tikai retais uzņēmums var kļūt par Fortune 500 kompāniju, bet ar labu ideju un aizrautīgu darbu katrs var atrast savu nišu, kurā veiksmīgi strādāt.

Otrkārt, stāsts par slēpošanas kalniem ir stāsts par biznesu, kurš nemitīgi iet uz augšu un uz leju, kurā risks ir viens no pamatelementiem, un ne jau tikai tāpēc, ka, laižoties lejā pa kalnu, var arī nokrist. Ja ir sniegs, tad nauda var gāzties pār galvu kā lavīna. Ja sniega nav, sēdi un skaties uz tukšajiem pacēlājiem. Taču pilnīgi visā uzņēmējdarbībā risks ir neatņe­ mama daļa no biznesa modeļa. Mēs varam censties to mazināt, taču pil­ nīgi norakt kupenā nekad neizdosies.

Ar risku ir jāprot sadzīvot, un Latvijas slēpošanas kalnu īpašnieki ir labs pa­ raugs, kā to darīt.

Ceru, ka šis raksts par Latvijas kalniešiem, tāpat kā visi citi šajā nu­ murā, iedvesmos un palīdzēs uzšķil­ ties idejām un azartam. Tāds ir bijis un arī turpmāk būs žurnāla Ir Nauda mērķis.

Lai mums visiem veicas! l PAULS RAUDSEPS, VIESREDAKTORS

Valmiermuižas alus par godu Valmieras Drāmas teātra izrādei Balle būs izlaidis trīs jaunus Balles alus veidus, katram cēlienam savu.

4

Draugiem grupa pieteikusi divus tehnoloģiju produktus pūļa finansējuma vietnē Kickstarter.com: Wi–Fi displeju Displio un darbinieku efektivitātes mērītāju Luxafer. 29.janvārī pirmais jau savācis 44 131, savukārt otrais — 16 934 dolāru finansējumu.

Janvārī Olainfarm atklājis gatavo zāļu formu ražotni, kas ir lielākais finansiālais ieguldījums farmācijas ražošanas attīstībā Baltijas valstīs 2014.gadā.

Pašsekojošais bezpilota lidaparāts AirDog ASV tehnoloģiju izstādes CES 2015 rīkotajā tautas balsojumā atzīts par labāko robotu.

FOTO ANDREJS TERENTJEVS, F64

SEKOJAM LĪDZI

Svetlana Riškova, Tallink Hotel Riga šefpavāre

8

A IZ K A DR A

TEKSTS KRISTA BAUMANE, KULINĀRĀ BLOGA KRISTA.LV AUTORE FOTO GATIS GIERTS UN EDMUNDS BRENCIS, F64

D

iplomātija, tāpat kā mīlestība, iet caur vēderu. Maltītes laikā diplomāti un amat­ personas neformālā gaisotnē turpina pārrunāt darba lietas, tāpēc viesmīlībai un labam ēdienam ir liela nozīme starp­ tautisku jautājumu risināšanā. Ar ko Latvija cie­ nās 25 tūkstošus viesu, kas Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā apciemos Latviju un Gaismaspils zālēs pieņems visai Eiropai svarīgus lēmumus?

Endijs Bērziņš, Vairāk saules īpašnieks, un Svet­ lana Riškova, viesnīcas Tallink Hotel Riga restorāna Elements šefpavāre, staro priekā, ka tieši viņiem būs iespēja parādīt mūsdienu Latvijas virtuvi. Tas ir liels gods un atbildība, mēs ļoti centāmies un vēlējāmies uzvarēt iepirkuma konkursā, abi lepni atzīst. Uz latviešu pierastās pieticīgās attieksmes fo­ na ir iedvesmojoši vērot patiesu vēlmi būt izciliem.

KAFIJA UN UZKODAS

Griķu švammkūka un reņģu maizītes KĀ LATVIJAS ES PREZIDENTŪRAS LAIKĀ TIEK CIENĀTI SABRAUKUŠIE VIESI

Restorāns Vairāk saules Gaismaspilī klāj kafijas un uzkodu pauzes vidēja un augsta līmeņa sanāks­ mēm, kur uzdevums ir ātri pabarot lielu cilvē­ ku daudzumu ar vieglu maltīti bufetes formātā.

Sastādot ēdienkarti, šefpavāre Kristīne Otmane ņēmusi vērā, lai piedāvājums plaši atspoguļotu sezonalitāti un nacionālo virtuvi.

Ziemas ēdienkartes sastāvā ir trīs veidu sa­ lāti, pasniegti kokteiļglāzēs nelielās porcijās tā, lai tos var apskatīt un ērti ēst. Tie ir ļoti garšīgi — bālā, Latvijā audzētā forele ir sulīga un viegli kūpināta, savukārt liellops ir maigs un perfekti rozā. Sāļo maizīšu klāstā ir miniatūri sklandrau­ sīši, ceptas reņģes un pelēko zirņu humuss, kas izdomāts īpaši prezidentūras piedāvājumam — manuprāt, ļoti interesants, mūsdienīgs un ietil­ pīgs Latvijas virtuves pārskats. «Reņģu maizītes ir viena no mūsu klientu iecienītākajām uzko­ dām visās pieņemšanās, Norvēģijas mazsālītais lasis vairs nav aktuāls,» smejas Endijs. Vēl zie­ mas ēdienkartē ir vegāna zupa — ķirbju krēm­ zupa ar kokospienu, pārkaisīta ar drupinātām linsēklām. Desertā Vairāk saules pavāri viesiem piedāvā rupjmaizes kārtojumu ar samaltām sav­ vaļas dzērvenēm un glazētus melleņu kēksiņus.

Rupjmaizes kārtojums, pasniegts vīna glāzē, esot ļoti populārs.

Svarīgs apsvērums ēdienkartes veidošanā biju­ si dažādu diētas prasību iekļaušana, tāpēc vairāki ēdieni ir pilnībā vegāni un bez laktozes vai glutē­ na, katru reizi ir plašs piedāvājums veģetāriešiem.

Praktisku un protokola apsvērumu dēļ nav iekļauti ķiploki un cūkgaļa. Pavāri seko līdzi viesu gaumei, piemēram, kliju pīrādziņi ar cauraudzīti nav bijuši populāri, tāpēc nomainīti ar pildītu kruasānu, kas ārzemniekiem ir saprotamāks.

9

JAU NS BIZNE S S

TEKSTS IEVA PUĶE FOTO GATIS GIERTS, F64

Vieglā solī pa ekrānu NO PĀRDROŠA DIVU STUDENTU PIEDĀVĀJUMA SAFILMĒT VIESU NAMU KURZEMĒ LĪDZ NEKUSTAMO ĪPAŠUMU VIRTUĀLO TŪRU PASŪTĪJUMIEM ŅUJORKĀ UN BIROJA ATVĒRŠANAI LONDONĀ — ŠĀDU CEĻU NOGĀJUSI GIRAFFE VISUALIZATIONS GROUP, LATVIJĀ PAZĪSTAMA KĀ SKATSKAT.LV

L

ai arī Mikum Opeltam ir tikai 25 gadi, viņš pats nosmej, ka šis varētu būt pēdējais brīdis, kad viņa uzņēmumu Giraffe Visualizations Group, kuru aiz robežām pazīst kā Giraffe360, bet Latvijā — Skatskat.lv, vēl varētu dēvēt par jaunu biznesu. Mikus ar kursabiedru Kristapu, divi RISEBA studenti, savu kompāniju dibināja, sēdēdami augst­ skolas solā. Izmantoja iespēju mācīties un attīstīties nevis teo­ rijā, bet praksē. Giraffe ir reģistrēta pirms diviem gadiem, tās priekštece bija pilnsabiedrība Freš grupa, Mikus vēl vairāk sa­ maisa kārtis. «Giraffe dibinājām, lai sāktu virzību uz ārzemēm, nejauktu resursus un produktus, ko veidojam tikai Latvijas tirgum. Kopumā esam četrus gadus pēc kārtas dubultojuši savus finanšu rādītājus. Šogad mūsu plānotais apgrozījums ir pusmiljons eiro. Esam izveidojuši 700 projektu. Skaitāmies Eiropas trijniekā savā nišā, taisām projektus Maskavā, Baku, Minskā, Londonā, Brēmenē, Amsterdamā. Mūsu mērķis, pro­ tams, ir būt pirmajiem, no servisa uzņēmuma pāriet pie savu produktu ražošanas,» ambiciozs ir Mikus.

IEKĀRDINĀT TŪRISTUS

Giraffe ražo 360° panorāmas virtuālās tūres, kādas ir, piemē­ ram, Google Street View. Taču latviešu sniegums ir detalizēta konkrēta objekta izpētīšana un vizualizēšana, vēl sīkākai apskatei izmantojot īsceļu bultiņas, tekstuālus paskaidroju­ mus, iemontētus videoefektus. Kompanjons Kristaps gan no uzņēmuma ir aizgājis, taču Mikus Opelta komanda pieaugusi līdz 12 cilvēkiem. Pērn realizēti 216 projekti 190 klientiem.

«Strādājam cītīgi par godīgu cenu. Veidojam sev gan zināšanu, gan tehniskos resursus. Varbūt pat taisām vie­ nu no labākajiem produktiem visā pasaulē. Mūsu klienti ir lielākie nekustamo īpašumu attīstītāji Ziemeļeiropā,» lepojas Mikus.

14

Mikus Opelts (priekšā) ar daļu no komandas: Annu Lipšāni (otrajā rindā no kreisās), Anci Mežgaili, Madaru Opeltu. Zemē sēdošajam Laurim Bricim līdzās ir optihopters — iekārta, ar kuru var filmēt līdz pat 400 metru augstumā, vadot to no zemes ar pulti

15

N UMU R A T Ē M A

TEKSTS IEVA ALBERTE FOTO REINIS HOFMANIS

Nauda, kas krīt no debesīm LAI SLĒPOŠANAS KALNU VARĒTU DĒVĒT PAR BIZNESU, VAJADZĪGI VISMAZ DIVI MĒNEŠI ZIEMAS. UN KALNU SAIMNIEKI ZINA — ZIEMA BŪS. JA NE ŠOGAD, TAD NĀKAMGAD

I

k rītu viņi sāk ar laika ziņām. Vienos un tajos pašos por­ tālos. Lasa un galvā lipina sniega bildi. «Viņi» — tie ir vie­ tējā slēpošanas kalnu biznesa līderi — Ervīns Kišuro, kurš saimnieko Riekstukalnā, Juris Žagars no Žagarkalna un Ģirts Kaļķis, Ozolkalna saimnieks. Šī ir otrā sliktā ziema pēc kārtas: sniegu sapūš, tas nokūst, pūš atkal. Ar to nav spēju­ ši tikt galā vairāki mazie kalni: Līgatnes kalns un slēpošanas trase Jēkaba grava. Iemesls vienkāršs — sapūst sniegu uz pāris nedēļām ir dārgi. Jābūt vairākām trasēm, lai tas atmaksātos.

Kad parādās pirmie mīnusi, kalnu saimnieki sazinās: «Nu, tu šauj?» «Pirmie mīnusi ir uzbudinoši,» gardi saka Ža­ gars. Kad sniega lielgabali šauj, bet viņš ir teātrī, pirmo sliedi pietaupa tieši viņam. «Kad sākam šaut, čaļi lej sniega lielga­ balā šampanieti.»

Tieši sniega pūšana ir visdārgākā kalnu apsaimniekoša­ nā. Riekstukalna rēķins par vienu ziemu ir vidēji 20 000 eiro.

Ervīns Kišuro stāsta, ka elektrības patēriņš ir vienāds gan lielā, gan mazā pūšanā. Katram ūdens krānam lielgabalā ir noteikts skaits caurumiņu, pa kuriem tas šļācas un, nonācis gaisā, sastingst. Jo lielāks aukstums, jo plašāk var krānus at­ vērt. Stundā viens lielgabals patērē 5—30 kubikmetrus ūdens.

Gan Žagarkalnā Cēsīs, gan Riekstukalnā Baldonē vienlaikus strādā ap 10 lielgabaliem. Nopūst vienu kalnu var aptuveni diennakts laikā. Labi, ka ūdens nav jāpērk, jo Riekstukalnam ir savi sūkņi un dīķi. «Mēs jau varam pūst nez cik, taču cilvē­ ki slēpot brauc tad, kad aiz loga Rīgā krīt sniegpārslas. Brauc jau pēc ziemas «fīlinga». Līdzko kaut nedaudz uzlīst, slēpot negribas,» smejas Kišuro. Žagars dabīgo sniegu salīdzina ar ēdiena smaržu restorā­ nā. No smaržas nepaēdīsi, bet tā vajadzīga, lai rosinātu apetīti.

Savukārt Ozolkalna saimnieks par pirmo sniegu ir lakonisks: «Nauda, kas krīt no debesīm.» Tas nozīmē, ka būs apmeklē­ jums un sniegs būs jāpūš mazāk.

Par to, ka ziemas pazudīs, neviens kalnu saimnieks ne­ domā. Līdz šim pierādījies, ka viena ziema ir laba, otra slikta.

Kišuro rēķina, ka 10 gadu laikā piecas sezonas bija labas, piecas — sliktas. Par labu var dēvēt tādu, kad var slēpot 90 dienu un vairāk, sliktu — 65 un mazāk. Pērn bija pārliecinoši sliktā­

34

kais gads, jo salasījās tikai 40 dienas. Sliktos laika apstākļos cilvēkus uz kalna nevar dabūt kā veikalā — ar akcijām vai cenas nomešanu.

Kā minimums divi mēneši. Tas ir darbības laiks, kas vaja­ dzīgs, lai sezona naudas ziņā būtu «pa nullēm». Labās ziemas atsver sliktās. «Kalns kā bizness man nav jau piekto gadu, jo nevaru izņemt peļņu. Viss tiek ieguldīts atpakaļ attīstībā vai atmaksāts bankai,» saka Žagars. Parasti SIA Žagarkalns un SIA Cīruļkalns (puse kalna ir uz vienas zemes, puse uz otras) labos gados pietika peļņas, lai segtu arī kredītu, taču pērn ne.

Vienīgais tā īpašnieks Juris Žagars nevarēja atmaksāt ban­ kai pamatsummu. «Man ar banku ir laba sadarbība. Viņi redz pēc cipariem, ka vistiņa attiecīgajā laikā zelta olu izdēj. Vari «nokillēt» to vistiņu, bet tad tā nekad vairs oliņas nedēs.» Un «nokillēt» kalnu nozīmētu atņemt Cēsu viesnīcām viesus un kafejnīcām klientus.

SIA Ozolkalns četri īpašnieki kalna tapšanā ieguldī­ ja miljons latu savas naudas un no bankas aizņēmās vēl 800 tūkstošus. Arī viņiem pērn negāja gludi ar naudas atdošanu. Pietrūka. Gāja arī uz VID un prasīja nodokļu nomaksāšanas pagarinājumu. Saņēma atbildi, ka firmas finansiālā situācija izskatās slikti. «Protams, tieši tāpēc nākam!» smejas Ģirts. Taču VID uzdevums esot iekasēt naudu, tāpēc nepagarināšot. Nācās pielikt naudu no citiem saviem biznesiem. «Tās summas bija mazas, iegūstamas vienas dienas laikā, ja vien kalns darbotos. Mēs, ieguldīju­ ši miljonu, bet viņi [ierēdņi] skaita kapeikas un atbild, ka mūsu uzdevums ir iekasēt,» — tā Ģirts. Viņš cer, ka kredītu bankai varēs atdot septiņu gadu laikā. Arī viņš slēpošanas kalnu nesauc par biznesu, ja atskaites punkts ir peļņa. «Tas drīzāk ir sociālais vai labdarības projekts.»

«Pirmie mīnusi ir uzbudinoši,» gardi saka Žagars.

«Kad sākam šaut, čaļi lej sniega lielgabalā šampanieti»

No kreisās: Riekstukalna saimnieks Ervīns Kišuro, Žagarkalna saimnieks Juris Žagars un Ģirts Kaļķis no Ozolkalna

35

Klīnikas Orto traumatologam ortopēdam Vitoldam Jurkevičam (pa kreisi) un radiologam diagnostam Pēterim Līkumam vairums pacientu ir no Latvijas, bet ir arī no Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas un Uzbekistānas

46

Idejas. Pieredze. Padomi TEKSTS GUNITA NAGLE FOTO LAURIS VĪKSNE, F64

Veselības eksports strauji aug PIECU GADU LAIKĀ, KOPŠ PRIVĀTKLĪNIKAS APVIENOJUŠAS SPĒKUS, LAI MEKLĒTU KLIENTUS ĀRPUS LATVIJAS, TĀS PAKALPOJUMUS FLEBOLOĢIJĀ, ESTĒTISKAJĀ UN PLASTISKAJĀ ĶIRURĢIJĀ PILNVEIDOJUŠAS LĪDZ PASAULES LĪMENIM. KĀ TAS IZDEVIES?

E

s varu staigāt! Pēc abu gūžu operācijas klīnikā Orto savam ārstam, traumatologam ortopēdam Vitoldam Jurkevičam ar sajūsmu pagājušā gada nogalē teica Jūlija no Kijevas. Onkoloģiska slimī­ ba Nehodž­kina limfoma sievietei bija izraisījusi abu gūžas kaulu aseptisku nekrozi jeb atmiršanu. Pus­ mūža sieviete, kas gadiem ilgi strādājusi, veltījusi laiku ģimenei, aizrāvusies ar slēpošanu, pēkšņi vairs nespēja iziet no mājas. Pārliecinājusies, ka Latvijā viņu izoperētu tikpat labi kā jebkurā Vācijas vai Austrijas klīnikā, bet par zemāku cenu, Jūlija nolēma braukt uz Orto. Desmit dienas pēc operācijas, kurā viņai atmirušos kaulus no­ mainīja pret gūžas implantiem, Jūlija jau varēja staigāt.

«Nevajag baidīties,» Jūlija YouTube ievietotā videoklipā iedrošina citus tautiešus braukt uz Latviju ārstēties.

Tīmeklis ir viens no ārzemju klientu visbiežāk mi­ nētajiem veidiem, kā viņi atraduši informāciju par iespē­ ju ārstēties Latvijā. Klīnikā Orto, tāpat kā daudzās citās Latvijas privātajās medicīnas iestādēs, kas nolēmušas pievērsties veselības aprūpes pakalpojumu eksportam, pagaidām vairums ārzemju pacientu ir no Krievijas, Uk­ rainas, Baltkrievijas.

47

K U R IR NAU DA?

TEKSTS ZANE MAČE

ĪSA PAMĀCĪBA, KĀ PIEDALĪTIES IEPIRKUMĀ

J

ūs kaut ko ražojat? Piedāvājat kādu pakalpojumu? Ir liela varbūtība, ka kādai valsts vai pašvaldības ies­ tādei vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam kādā brīdī var ievajadzēties tieši tas, ko jūs pārdodat. Gan ziedus, gan malku, gan traktorus; gan juristu, gan arhitektu, gan grāmatvežu pakalpojumus; gan program­ matūru, gan svešvalodu stundas, pat mācības profesio­ nālajā tuvcīņā — visu to pērk ar valsti saistītas iestādes, organizācijas un uzņēmumi.

Taču pretstatā individuālu patērētāju vai privātu uzņē­ mumu pirkumiem nodokļu maksātāju vai valsts uzraudzī­ bā esošas naudas tērēšanu regulē likumi un noteikumi. Lai

kaut ko nopirktu, valstij ir jāpiemēro iepirkums — proce­ dūra, kurai būtu jāļauj valstij izvēlēties labāko, izdevīgāko piedāvājumu. Dalība valsts un pašvaldību iestāžu izsludi­ nātajos iepirkumos ir viena no iespējām, kā tikt pie naudas uzņēmuma tālākai attīstībai un pie pieredzes, kura biznesā noderēs.

Iespējas ir diezgan plašas. Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) informē, ka 2014.gadā publikāciju vadības sistēmā (PVS) izsludināti pavisam 14 238 iepirkumi. IUB informā­ cija liecina, ka pasūtītāji 2013.gadā izdevuši 2,4 miljardus eiro par visiem iepirkumiem kopā, savukārt pērn norādītā kopējā līgumcena ir 1,5 miljardi eiro.

1 MEKLĒJIET MĀJASLAPĀ Uzņēmēju pašu aktivitāte ir viena no panākumu atslēgām, jo, dīvānā sēžot, biznesu uztaisīt nevar.

Tā kā iepirkumi tiek rīkoti pla­ šam preču un pakalpojumu klāstam, pirmais solis ir meklēt iespējas IUB mājaslapā www.iub.gov.lv. Tur tiek publicēti iepirkumi, kuru vērtība pār­ sniedz 4000 eiro precēm vai pakalpo­ jumiem un 14 000 eiro būvdarbiem.

Mājaslapā var meklēt iepirkumus pēc atslēgas vārdiem, piemēram, «programmatūra» vai «cimdi», vai arī

56

pēc klasifikatora kodiem, kas parādās iepirkuma sludinājumos. Mājaslapā atrodama arī klasifikatora vārdnīca, kur var noskaidrot, ka, piemēram, at­ bilstoši CPV (Common Procurement Vocabulary jeb parastā iepirkumu vārd­ nīca) vienreizējas lietošanas cimdu kods ir 18424300-0, bet boksa cimdu — 37433000-2. Tur arī atrodama svarīga praktiska informācija par izsludināto iepirkumu — kur var saņemt iepirku­ ma dokumentus, kur un līdz kādam laikam tie jāiesniedz.

K U R IR NAU DA?

2

MEKLĒJIET BIEŽI

3

MEKLĒJIET KONTAKTUS

Nav konkrētas receptes, cik bieži IUB mājaslapa ir jāpārlādē, lai uzzinātu par jauniem iepirkumiem. IUB norā­ da, ka mājaslapā paziņojumu publi­ cēšanas laiks nav ierobežots, līdz ar to ieinteresētajām personām, izvērtējot savas vajadzības, regulāri jāseko līdzi publicētajai informācijai. Tomēr ne­ reti iepirkumam atvēlētas tikai pāris nedēļas no izsludināšanas līdz doku­

Ja līgumcena publiskiem piegādes vai pakalpojumu līgumiem ir vienāda ar 3999 eiro vai mazāka vai publiskiem būvdarbu līgumiem ir vienāda ar 13 999 eiro vai mazāka, likuma regu­ lējums netiek piemērots un pasūtītājs ir tiesīgs iepirkumu veikt brīvi izrau­ dzītā kārtībā. IUB mājaslapā šie iepir­ kumi netiek izsludināti.

Maziem uzņēmumiem un iesā­ cējiem tieši šādi iepirkumi sākotnēji varētu būt vispieejamākie. Taču ga­ dījumos, kad valsts vai pašvaldības iestā­dei ir vajadzīgi nelieli pakalpoju­ mi, iespējamos to sniedzējus institū­ cijas meklē un uzrunā pa tiešo. Tāpēc ir svarīgi gan izveidot savu mājasla­ pu, gan arī citādi informēt potenciālo pircēju par savu eksistenci, lai tas ar uzņēmumu var sazināties.

Komersantiem biežāk pašiem jāuzņemas iniciatīva, jāiet uz valsts un pašvaldību institūcijām, kurām varētu būt interesants viņu produkts, un tas klātienē jāprezentē. Finanšu ministrijas Tiesību aktu departamen­

mentu iesniegšanas gala termiņam.

Tāpēc ieteicams IUB mājaslapā ieska­ tīties visai bieži.

Likums arī paredz gadījumus, kad paziņojumi nav jāpublicē IUB mājas­ lapā, bet informācija par iepirkumu ir jāievieto pasūtītāja mājaslapā. Līdz ar to ieinteresētajām personām ir jāseko līdzi arī potenciālo pasūtītāju mājas­ lapās publicētajai informācijai.

ta valsts resursu politikas nodaļas vadītājas vietniece Līga Neilande stāsta par kādu jaunu uzņēmēju, kurš izstrādājis rīku — interaktīvu karti, kas palīdz sazināties ar pašvaldībām, ātrāk un ērtāk ziņojot par kādu prob­ lēmu. Jaunais uzņēmējs apstaigājis vai visas pašvaldības, stāstot par savu ideju un rādot, kā rīks strādā vietās, kur tas jau ieviests. Vairākas pašval­ dības, piemēram, Iecavas novads, šo pakalpojumu tagad izmanto.

57

Pelnīt. Krāt. Tērēt TEKSTS SERGEJS PAVLOVS, SPECIĀLI IR NAUDA ILUSTRĀCIJAS AGRIS BOBROVS

Kas (ne) bija lielākā peļņas ādere?

KAMĒR ASV AKCIJU TIRGUS VISA GADA GARUMĀ SASNIEDZA ARVIEN JAUNUS REKORDUS, EIROPAS BIRŽĀS VALDĪJA STAGNĀCIJA. UKRAINAS KRĪZES IESPAIDĀ GANDRĪZ VISAS LATVIJAS PUBLISKĀS KOMPĀNIJAS ZAUDĒJA DESMITIEM PROCENTU NO AKCIJU VĒRTĪBAS. TIE, KAS SAVU NAUDU GLABĀ DEPOZĪTOS VAI VALSTS OBLIGĀCIJĀS, SAVUS IETAUPĪJUMUS SAGLABĀJUŠI NESKARTUS, PROTI, GANDRĪZ NEKO NAV NOPELNĪJUŠI. IR NAUDA IZPĒTĪJA, KĀDOS «GROZIŅOS» 2014.GADĀ BIJA VISGUDRĀK SALIKT «OLAS», LAI NOPELNĪTU VISVAIRĀK 65

DĀVA NA S

DĀVANAS NO LATVIJAS

Ar rokām austa lina šalle. Rijada, 48 € Lina tūta. Var izmantot arī kā smalku iepakojumu. Rijada, 14 € Vannas sāls. Jūras un meža bagātība.

Livonijas cosmetics, 7,50 € Porcelāna krūze ar savdabīgu dizainu.

Piebalgas Porcelāna fabrika, 20,92 € Koka dēlītis. Dabas veidojums, ko uzlabojušas cilvēka rokas.

Jackpeterwood, 68 € Koka kauss. Lai var strēbt ar pilnu muti. Pēteris Zambergs, 25 €

78

STILS ANNA KUSTIKOVA, FOTO ANDREJS ŅIKIFOROVS

IR VĒRTS PARĀDĪT MŪSU UNIKALITĀTI — TUVĪBU DABAI, PELĒCĪGĀS KRĀSAS UN DABĪGOS MATERIĀLUS. TAS IR GAUMĪGI UN MODERNI

K U R P D OTIE S?

KO DARĪT KOPĀ AR BIZNESA VIESIEM KO DARĪT KOPĀ?

TEKSTS IEVA KALĒJA FOTO ZOSTE, NOASS, LNO UN F64

KUR PAĒST? ZOSTE Elizabetes iela 85a Berga Bazārs ir viena no pievilcīgākajām vietām Rīgā, kur vakariņās aizvest savu viesi — neuzbāzīga elegance un miers raksturo šo arhitek­ tes Zaigas Gailes savulaik izloloto kvartālu. Vēl viens iemesls apciemot Berga Bazāru ir tas, ka tā daudzveidīgajā ēstuvju klāstā nesen uzradies jaunpienācējs — bārs Zoste. Šis ir Latvijas restorānu vidū labi zināmā un talantīgā pavāra Kārļa Roberta Celma projekts. Zoste sevi raksturo kā amerikāņu virtuves un latviešu sezonālo produktu sajaukumu, un patiešām — ēdienkartes piedāvājumā sastopams gan Filadelfijas steika sendvičs, gan biešu vinegrets.

Zostes pārdomātajā ēdienkartē savienoti populārās virtuves elementi ar nedaudz neierastiem produktiem. Uzkodā Ir Nauda izvēlējās nogaršot saldo kartupeļu frī ar širača mērci (4,95 €) — labi pagatavotu klasisko eļļā vārīto kartupeļu «remikss» ar gardu, uz majonēzes bāzes veidotu mēr­ ci. Zostes pamatēdienu piedāvājumā lielākoties ir burgeri un sendviči.

Taču šīs nebūt nav parastās sviestmaizes, ko atradīsit lielākajā daļā ātro ieskrietuvju, kombinācijas ir negaidītas. Izsvērtā ēdienkarte der dažā­ dām gaumēm — Zostē ir gaļas, zivs un veģetārie ēdieni, un, pateicoties atsaucīgajiem viesmīļiem un pavāriem, arī vegāniem būs iespējams sarunāt ko garšīgu. Nekas nav akmenī cirsts, restorāna personāls ir pre­ timnākošs un gatavs piemēroties dažādām vajadzībām. Par restorāna veidotāju vēlmi būt ar klientiem pa draugam, nevis mēģināt pieķerties pie pēdējā centa, liecina dažādi sīkumi. Piemēram, stikla pudeles ar dzeramo ūdeni ir bez samaksas — prakse, kas Rīgas restorānos diemžēl reti sastopama.

No pamatēdieniem Ir Nauda nobaudīja kvinojas un cukīni burgeru ar kazas sieru un tomātu čatniju (7,65 €), kā arī jēra gaļas burgeru ar frī kar­ tupeļiem (8,85 €). Kvinojas un cukīni burgers bija sātīgs, ar interesantām garšām bagāts ēdiens, to papildināja svaigi rukolas salāti. Jēra gaļas burgers — klasisks, labs izpildījums. Sulīga gaļa un kraukšķīga pašcepta maize kopā ar gardiem frī kartupeļiem un kečupu. No todien pieeja­ majiem saldajiem ēdieniem izvēlējāmies ābolu drumstalkūku ar labi krēmīgu vaniļas saldējumu (3,65 €) un pilnīgu šokolādes krēma kūku ar burbona zosti un mandeļu putukrējumu (4,35 €).

Zoste noteikti ir vieta, kur paēst labi pagatavotas vakariņas un pa Rīgai netipiski lieliem logiem vērot pa Elizabetes ielu garāmejošos ļaudis. l

IZSTĀDE. PURVĪŠA BALVA 2015 IZSTĀŽU ZĀLĒ ARSENĀLS 21.februāris—12.marts Prestižākā godalga Latvijas vizuālajā mākslā — Purvīša balva — tiek pasniegta reizi divos gados, bet finālam nominēto astoņu mākslinieku darbi aplūkojami vērienīgā izstādē. Balvas saņēmēja vārdu paziņo izstādes atklāšanas dienā. Par izcilāko sniegumu 2013. un 2014.gadā izvirzīti astoņi mākslinieki un autoru kolektīvi — Kaspars Teodors Brambergs, Miķelis Fišers, Gints Gabrāns, Kristaps Ģelzis un Ģirts Bišs, Ginters Krumholcs, Ģirts Muižnieks, Henrijs Preiss, Artūrs Riņķis.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. Lnmm.lv

OPERA. MANONA LESKO Pirmizrāde 20.februārī.

Izrādes 21., 22.februārī, 18.martā, 17.aprīlī Manona Lesko ir Džakomo Pučīni trešā opera un pirmais lielais panākums. Manonas liktenī divas pasaules satiekas kā krustpunktā, nespēja izvēlēties starp mīlestību un glamūru rada katastrofālas sekas gan pašai Manonai, gan viņas iemīļotajam de Grijē.

Jauniestudējumā senais stāsts atdzīvosies mūsdienu Romā. Režisore Ināra Slucka, diriģents Mārtiņš Ozoliņš, kostīmu māksliniece Keita, videomāksliniece Katrīna Neiburga, scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis. Manonas lomā Asmika Grigorjana, Julianna Bavarska, Natālija Krēsliņa.

Latvijas Nacionālā opera. Opera.lv

KONCERTS. MAESTRO UN KINO 7.martā Cēsīs Smeldzīga un rotaļīga — mūzika no vecām un mīļām filmām uzjundīs daudz atmiņu.

Pazīstamas Raimonda Paula melodijas un leģendārā itāļu kino komponista Nino Rotas skaņdarbus atskaņos pats Maestro un Liepājas Simfoniskais orķestris.

Vidzemes koncertzāle Cēsis. Cesukoncertzale.lv

79