Februāris/marts, 2016 (Nr. 23) 3,99 €
KAD ĪPAŠNIEKAM JĀNODOD VADĪBAS GROŽI? ĶIRSONA STĀSTS
IENESĪGĀKĀS PEĻŅAS ĀDERES 2015
KĀ PĀRDOT UZŅĒMUMU ĀRZEMNIEKIEM RECEPTE START-UP IZAUGSMEI RĪGĀ
«Skrienot Siguldas maratonu, problēmas darbā šķiet nekas»
1
9 772255 928002
ISSN 2255-9280
Gunta Jēkabsone sāka kā pārdevēja benzīntankā, bet tagad ir Statoil direktore
02
VISS IR IESPĒJAMS
Februāris/marts, 2016 (Nr. 23) 3,99 €
KAD ĪPAŠNIEKAM JĀNODOD VADĪBAS GROŽI? ĶIRSONA STĀSTS
IENESĪGĀKĀS PEĻŅAS ĀDERES 2015
KĀ PĀRDOT UZŅĒMUMU ĀRZEMNIEKIEM RECEPTE START-UP IZAUGSMEI RĪGĀ
«Skrienot Siguldas maratonu, problēmas darbā šķiet nekas»
1
9 772255 928002
ISSN 2255-9280
Gunta Jēkabsone sāka kā pārdevēja benzīntankā, bet tagad ir Statoil direktore
02
VISS IR IESPĒJAMS UZ VĀKA GUNTA JĒKABSONE FOTO EDMUNDS BRENCIS, F64
«Profesionāla vājība, bet ik reizi, kad ceļoju, noteikti apmeklēju arī degvielas uzpildes stacijas» 42.lpp.
«Kad mans bizness nonāca grūtībās un mani sāka apmētāt ar dubļiem, sapratu, ka strādāju nepareizi. Es pārāk daudz biju uzņēmies,» Lido īpašnieks Gunārs Ķirsons, kurš pārveidojis sava uzņēmuma vadības struktūru, pieaicinot profesionāli no malas
AKTUĀLI 8 14
24
Aiz kadra. Kā top Pūres
šokolāde
Jauns bizness.
INSTRUMENTI 30
Aizraujošu inovāciju gaidās. Kam 2016. gadā
48
pievērsīsies uzņēmumi
Ieva Sulutaura radījusi ekoloģisku ietinamo materiālu no bišu vaska un kokvilnas auduma
34 Testējam jaunumus. Lielisks viedtālrunis tiem, kam šāda veida sakaru rīka vēl nekad nav bijis
Neritmais prāts.
42
Google līdzdibinātājs Lerijs Peidžs vadības grožus nodod citiem, pievēršoties jaunu vīziju meklēšanai
LABS BIZNESS
Izdarīt vairāk, nekā prasīts. Gunta Jēkabsone
sāka kā Statoil pārdevēja, bet tagad ir izpilddirektore
Lasvegasa Brīvības ielā. Strauji aug jauna niša
azartspēļu jomā — kazino imitācija internetā 54
Pārdevušies? Nopelnījuši! Ko īpašnieki,
biznesa vadītāji un konsultanti iesaka tiem, kuri nolēmuši — jāpārdod! 60
Tumša bilde. Reversais PVN pret krāpšanos
NAUDAS IDEJAS 62
Pelnītāji un zaudētāji.
74
Viens, divi, trīs — pārdots! Mākslas darbu
Pagājušā gada investīciju apskats
cenas Latvijas izsolēs ir zemas — katrs var sākt kolekcionēt
80
Biznesa vēsture. Jakša
veikals — gandrīz simt gadu stila, modes un prestiža avangardā
Izdevējs: a/s Cits medijs. Reģistrācijas apliecība: nr.000740195. Iespiests: Poligrāfijas grupā Mūkusala. Redaktors: Pauls Raudseps. Tehniskie redaktori: Māris Diņģelis un Jānis Kulmanis. Redakcijas tālrunis: 67281588. Reklāmas tālrunis: 67281590. Adrese: K.Barona 28a-11, Rīga, LV-1011. E-pasts: irnauda@ir.lv, abonesana@ir.lv. Citējot atsauce obligāta. Pārpublicēšanai jāsaņem rakstiska redakcijas atļauja. ABONĒ WWW.IRNAUDA.LV, LATVIJAS PASTĀ VAI ZVANI 67281588
www.facebook.com/irnauda
www.twitter.com/irnauda
3
NO R EDA KCIJA S
SVEIKA UN SVEIKS!
D
ibinātājs un attīstītājs. Īpašnieks un vadītājs. Bija laiks, kad Latvijas uzņēmumos šie apzīmēju mi bija lielā mērā sinonīmi. Kad privātā uzņēmējdarbība bija savos pirmsākumos un lielākā daļa vietējo uzņēmumu bija vēl jauni un mazi, viens aizrautīgs cilvēks, kas bi ja gatavs ienirt pat vismazākajos uz ņēmuma darba sīkumos, bieži vien izšķīra, vai bizness augs un attīstīsies vai stagnēs un mirs. Ir pagājuši gadi, un sekmīgākie no Latvijas uzņēmumiem jau ir ne tikai nostabilizējušies, bet arī kļuvuši tik lieli, ka viens cilvēks vairs nespēj tos vienpersoniski kontrolēt. Bizne sam tāda izaugsme ir nepārprotama veiksme, bet biznesa dibinātājam tas var būt psiholoģiski ļoti sarežģīts brī dis — uzticēt arī citiem atbildību par savu lolojumu. Šajā žurnālā Gunita Nagle pastāsta par diviem pazīsta miem uzņēmējiem — Lido Gunāru Ķirsonu un Olainfarm Valēriju Mali ginu —, kuriem bija jāpāraug sevi, lai varētu turpināt augt viņu uzņē mumi. Bet ir arī monētas otra puse. Jau deviņdesmitajos gados Latvijā sāka ienākt lielas Rietumu firmas, kuras
šo korporatīvās attīstības lēcienu bija veikuši jau sen un kuras mek lēja profesionālus, pieredzējušus, ar pašiniciatīvu apveltītus menedže rus, kas strādās kompānijas un tās īpašnieku labā. Tagad arī šie lielie, stabilie uzņēmumi ir Latvijā bijuši pietiekami ilgi, lai varētu notikt kā ar jauno Statoil Latvija izpilddirektori Guntu Jēkabsoni, kura uzkāpusi līdz karjeras trepju pašam augstākajam pakāpienam no paša zemākā — pirms divdesmit gadiem viņa sāka strādāt Statoil par pārdevēju Krasta ielas uzpildes stacijā. Divi attīstības ceļi biznesā strādā jošiem cilvēkiem, katrs ar savu gan darījumu un savām grūtībām, bet abi liecina par jauna brieduma sasnieg šanu Latvijas tautsaimniecībā. Kad ir sasniegts tāds līmenis, tad droši vien ir parādījusies arī nauda, kuru var izmantot dzīves krāšņo šanai. Tāpēc šajā Ir Nauda numurā sākam jaunu rubriku Tērēšana, kurā Ieva Zībārte, cilvēks ar nemaldīgu mūsdienu stila izjūtu, pievērsīs jūsu uzmanību lietām, kuras ir tā vērtas, lai tām veltītu savu brīvo laiku un naudu. l PAULS RAUDSEPS, VIESREDAKTORS
Cido grupa saņēmusi sertifikātu Mangaļu ūdens eksportam uz Ķīnu un jau nosūtījusi pirmās ūdens kravas. Paralēli uzņēmums veic arī degustācijas, lai noskaidrotu ķīniešu ūdens garšas īpatnības.
4
Līdz 18. februārim startup uzņēmumiem ir iespēja pieteikties TechHub Akadēmijai, kas dos iespēju 10 jaunajiem uzņēmumiem izmantot starptautisku mentoru pieredzi.
LIAA pasniedza Eksporta un inovācijas balvas. Atzinību guva arī Ir Nauda varoņi — Infogr.am nominācijā Eksportspējīgākais komersants mazo komercsabiedrību grupā, SAF Tehnika nominācijā Inovatīvākais gada uzņēmums un Velosock nominācijā Rūpnieciskais dizains.
Betona grīdu ražotājs Primekss saņem Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas balvu par zināšanās balstītu un uz nepārtrauktu attīstību vērstu uzņēmējdarbību. Primekss esot padarījis betonu daudz kvalitatīvāku un ilgmūžīgāku, turklāt ietaupījis oglekļa dioksīda izmešus.
FOTO F64 UN PUBLICITĀTES FOTO
SEKOJAM LĪDZI
BIZNE S S PA SAU L Ē
TEKSTS KONORS DOHERTIJS, © THE NEW YORK TIMES NEWS SERVICE | FOTO GOOGLE
NERIMTAIS KĀ LERIJA PEIDŽA APSĒSTĪBAS KĻUVA PAR GOOGLE BIZNESU
24
I PRĀTS
nženieris Čārlzs Čeiss, Lockheed Martin kodolsintēzes programmas vadītājs, pirms trim gadiem Google rīkotajā konferencē bija atsēdies baltā dīvānā, kad viņu uzrunāt pie tupās kāds iepriekš neredzēts vīrietis. Viņi 20 minūtes norunāja par šķēr šļiem — laiku, naudu un tehnoloģijām —, kas cilvēci šķir no ilgtspējīgas ko dolsintēzes reakcijas jeb iespējas radīt tīru enerģiju, atveidojot Saules iekšējos procesus, līdz Čeiss iedomājās pajautāt vīrietim viņa vārdu. «Lerijs Peidžs,» atbildēja sarunas biedrs. Tad Čeiss aptvēra, ka visu šo laiku bija runājis ar miljardieri, Google līdzdibinātāju un vadītāju. «Viņš ne mazākajā mērā nebija pre tenciozs, nešķita, ka viņš domātu par runājot iztērēto laiku vai būtu neap mierināts, ka es viņu nepazinu,» saka Čeiss. «Mēs vienkārši runājām.» Lerijs Peidžs nav tipisks uzņēmu ma vadītājs, un daudzas no vadītāju redzamākajām funkcijām viņš nemaz nepilda. Korporāciju līderi lielu daļu laika mēdz pavadīt, gatavojoties runāt investoru konferencēs vai atklāt jau nus produktus skatītāju pilnās zālēs. Savukārt 42 gadus vecais Peidžs kopš 2013. gada nav piedalījies publiskajos finanšu pārskatos, un Google I/O — gadskārtējā sanāksmē, kur uzņēmums atklāj savus jaunos produktus, — viņu visvieglāk ir atrast, ignorējot galveno skatuvi un sekojot fanu un autogrāfu meklētāju pūlim, kuri viņu apstāj, līdz ko Peidžs parādās durvīs. Taču atkāpšanās no sabiedrības redzesloka vēl nenozīmē, ka viņš būtu kļuvis par vientuļnieku. Viņš regulāri apmeklē robotikai veltītas konferences, TED lekcijas un citus intelektuālus pa sākumus. Zinātnieki stāsta, ka uz Pei džu var paļauties kā biežu Google aka dēmisko konferenču viesi. Piemēram, Solve for X un Sci Foo Camp viņš bieži ir redzams iesaistāmies neformālās sarunās par tehnoloģijām vai dodam padomus citiem uzņēmējiem. Peidžs nepavisam nav pirmais Si līcija ielejas multimiljonārs ar nemie rīgu prātu, taču atšķirībā no lielākās daļas līdzgaitnieku viņš jau ir investē jis tālu aiz uzņēmuma pamatbiznesa robežām. Daudzējādā ziņās Google at spoguļo viņa paša personīgās intereses. Tagad Peidžs ir apņēmības pilns turpināt šo darbu ar Alphabet, kontrol
akciju sabiedrību, kas nošķir ienesī gos Google reklāmas atzarus no spe kulatīvajiem projektiem, piemēram, pašbraucošajām automašīnām, kas gan piesaista cilvēku uzmanību, taču nesniedz lielus ieņēmumus. Alphabet uzņēmumi un investīcijas parādās visdažādākajās nozarēs — no bioteh noloģijām līdz enerģijas iegūšanai, no kosmosa ceļojumiem līdz mākslīgajam intelektam un pilsētplānošanai. Šo ambīciju patieso apmēru inves tori sākuši analizēt pēc 1. februāra, kad uzņēmums ceturtā ceturkšņa ziņoju mā pirmo reizi atklāja vairāku projektu izdevumus un ieņēmumus, kuri nav saistīti ar Google pamatbiznesu. Alphabet vadītāja amatā Peidža uz devums ir izlemt, kā Google reklāmas ieņēmumu miljardus vislabāk pārcelt uz jauniem uzņēmumiem un nozarēm. Pagājušajā vasarā, paziņojot par uzņē muma reorganizāciju, viņš sacīja, ka
Peidžam tagad daļēji ir talantu skauta, bet daļēji — tehnoloģiju vizionāra loma līdz ar otru Google dibinātāju Sergeju Brinu turpmāk tāpēc meklēs jaunus cilvēkus un tehnoloģijas, kurās ieguldīt līdzekļus, vienlaikus samazinot paša Google — tagad Google Inc., Alphabet fi liāles — apmērus, lai apakšuzņēmumu vadītājiem būtu lielāka autonomija. «Kopumā mūsu modelī ir paredzēti spēcīgi atsevišķo uzņēmumu vadītāji, kuriem mēs ar Sergeju vajadzības gadī jumā varētu palīdzēt,» Peidžs rakstīja vēstulē investoriem. Saskaņā ar to tieši viņi ar Sergeju Brinu būs atbildīgi par šo vadītāju izvēlēšanos, viņu darba uz raudzīšanu un algas noteikšanu. Google ikdienas darba pārvaldīša na tika atstāta jaunā vadītāja Sundara Pičai pārziņā. Viņa darbs nebūs vēža novēršana vai kosmosa kuģu palaiša na — viņam vajadzēs panākt, lai Google reklāmas mašīnas ripo uz priekšu bez aizķeršanās, vienlaikus turpinot dar boties jauno nozaru — datormācīšanās, virtuālās realitātes un citu — avangar dā un arī vadot uzņēmumu cauri tie sisko nepatikšanu džungļiem, kas var aizņemt ne vienu gadu vien.
25
30
Atvieglo biznesu. Taupa laiku TEKSTS JĀNIS VĒVERS, SPECIĀLI IR NAUDA
AIZRAUJOŠU INOVĀCIJU GAIDĀS 2016. GADĀ UZŅĒMUMI NOPIETNĀK PIEVĒRSĪSIES MĀKOŅSERVISU APGŪŠANAI, LIETU INTERNETAM, KĀ ARĪ SĀKS IEPAZĪT VIRTUĀLĀS REALITĀTES FANTASTISKĀS IESPĒJAS
ZĪMĒJUMS SHUTTERSTOCK
I
kviens jauns gads atnāk gluži kā Ziemassvētku vecītis ar izstaipītu maisu pār plecu, kas ļauj tikai ap tuveni nojaust, cik daudz dāvanu tajā ir, un, lēnīgā gaitā iedams, ka cina nepacietīgos bērneļus. Ko gan viņš ir atnesis? Kā tas mainīs mūsu dzīvi? Tehnoloģiju pasaulē gaidāmās dāva nas gluži nav jāzīlē kafijas biezumos, jo daudzās nozarēs jau gadiem notiek iestrādes un inovāciju ierašanās pie patērētājiem ir tikai laika jautājums. Latvijas tehnoloģiju eksperti slie cas domāt, ka šogad strauju izrāvie nu piedzīvos vairākas uzņēmumiem noderīgas iespējas. To vidū ir virtuālā realitāte, lietu internets, mākoņskait ļošana un 3D druka. «Strauja attīstība gaidāma vir tuālās un papildinātās realitātes teh noloģijās. Lielāko izrāvienu varētu piedzīvot HoloLens — Windows 10 vidē strādājošas papildinātās realitātes brilles, kas veiksmīgi ļauj reālajā vidē «ievietot» kvalitatīvu 3D jeb hologrā fisku attēlu. Izklaidē, ikdienā, bizne sā — HoloLens piedāvā iespēju, pie mēram, arhitektam no visām pusēm apskatīt trīsdimensionālu ēkas attē lojumu reālajā vidē vai mājsaimnie cei projicēt ēdiena recepti uz tuvākās darba virsmas, nevis ar taukainiem pirkstiem šķirstīt pavārgrāmatu vai viedierīci. Domāju, ka 2016. gads va rētu būt tieši grafisko tehnoloģiju un
HoloLens gads,» prognozē Microsoft va dītājs Latvijā Ēriks Eglītis. Viņam piekrīt Jānis Paksis no Accenture Latvia: «2016. gads būs pa tēriņa virtuālās realitātes «debija», jo gaidāms, ka tirgū nonāks pirmās Sony, Oculus un Samsung produktu versijas patērētājiem. Ko tas mainīs uzņēmu miem? Dizaineri un izstrādātāji vairs tik daudz nedomās par spēlēm, toties viņi izmantos virtuālo realitāti jaunos veidos — no zinātniskiem pētījumiem un virtuālā tūrisma līdz mācībām.» Būtiski pieaugs arī lietu interneta un e-komercijas loma gan patērētāja dzīvē, gan uzņēmējdarbības vides efek tivizēšanā. «Jau tagad daudzas ierīces kļuvušas viedākas līdz ar iespēju savie not tās ar internetu. Viedpalīgi, kas ir «lietu interneta» latviskojums, pērn auga vairumā, bet tikai retais no tiem tiešām kvalitatīvi strādā. 2016. gadā va ram sagaidīt daudz jaunu viedpalīgu, kas būs ne tikai interesanti, bet varēs arī jēgpilni uzlabot mūsu ikdienu,» apgalvo mobilo sakaru operatora LMT viceprezidents mārketinga un biznesa attīstības jautājumos Ingmārs Pūķis.
Lielāko izrāvienu varētu piedzīvot papildinātās realitātes brilles 31
N UMU R A T Ē M A
TEKSTS GUNITA NAGLE | ZĪMĒJUMS SHUTTERSTOCK
«PĀRAUGU PATS SEVI» TIKLĪDZ UZŅĒMUMS SĀK AUGT UN PELNĪT, ĪPAŠNIEKAM JĀBŪT TIK GUDRAM, LAI IESAISTĪTU VADĪBĀ CITUS PROFESIONĀĻUS. JA VIŅŠ NESAŅEMAS TO IZDARĪT UN VĒLAS PALIKT KĀ KARALIS KARALISTĒ, RISKĒ ZAUDĒT VISU. KURŠ IR ĪSTAIS BRĪDIS, UN KĀ TO NEPALAIST GARĀM?
D
arba dienas vidū Krasta ielas Lido pie kasēm ir rindas un dau dzi galdiņi ir aizņemti. Smaržo pēc pusdienām un omulības. Augsti paceltu galvu, pašpār liecinātā gaitā cauri zālei iziet Gunārs Ķirsons un apsēžas pie viena no balti klātajiem restorāna galdiem iedzert zāļu tēju. Kā viesis un vienlaikus kā saimnieks, jo viņš ir šī ēdināšanas uzņēmuma izveidotājs un vienīgais īpašnieks jau 29 gadus. Pagaidām. Drīz uzņēmumam būs līdzīpašnieki, un Ķirsons pats par to gādās, atdāvinot daļu akciju uzņēmuma vadītājiem, ku ri viņam palīdzēja Lido darbu pārorga nizēt tā, ka tas pēc krīzes ne tikai iz kūņojās no maksātnespējas, bet atkal kļuvis par pelnošu uzņēmumu. «Lai viņiem būtu personīgā ie interesētība. Un lai Lido būtu vēl ilgi pēc manis, lai maniem mazmazbēr niem būtu, ar ko lepoties,» paskaidro Ķirsons, kurš ir stingri pārliecināts — izaugsmi nodrošināja tas, ka viņš, bankrota apdraudēts, atteicās no vienpersoniskas uzņēmuma pārval dīšanas. Vai tiešām tas, ka uzņēmu ma īpašnieks un līderis atkāpjas no vienpersoniskas vadītāja lomas, var būt brīnumainā atslēga, kas atslēdz
36
durvis uz veiksmi? Uzņēmuma attīs tības speciālisti nešauboties atbild — jā! Ja īpašnieks grib, lai viņa lolojums kļūst liels un stabils, viņam jāspēj paiet malā un uzticēt vadības grožus citiem spožiem vadītājiem. PĀRAUGT PAŠAM SEVI
To, ka Lido plaukst, pierāda divu bistro atklāšana pirms vairākiem gadiem Tallinā, un janvāra sākumā, kad no tika šī intervija, uzņēmums gatavojās vēl divu restorānu un vienas ražotnes atvēršanai Vācijā. Aiz Lido ēstuvēm ir kārtīga uzņē muma struktūra, kurā ir trīs cilvēku padome ar Ķirsonu priekšgalā un trīs cilvēku valde, kurā atbildības jomas ir strikti sadalītas: finanses, ražošana, bistro vadība un uzņēmuma darba or ganizēšana. «Agrāk man tādu vadības ko mandu nevajadzēja. Pirms krīzes un gandrīz vai bankrota man bija astoņi bistro un es varēju viens pats mierīgi uzpasēt, lai viņi strādā režīmā, kādā tiem jāstrādā. Kad mans bizness no nāca grūtībās un mani sāka apmētāt ar dubļiem, sapratu, ka strādāju nepa reizi. Es pārāk daudz biju uzņēmies,» stāsta Ķirsons.
N UMU R A T Ē M A
P ORT R ETS
TEKSTS IEVA ALBERTE | FOTO EDMUNDS BRENCIS, F64
IZDARĪT VAIRĀK, NEKĀ PRASĪTS GUNTA JĒKABSONE SĀKA KĀ STATOIL PĀRDEVĒJA, BET TAGAD IR IZPILDDIREKTORE, UN TAS DOD PLAŠU SKATĪJUMU UZ UZŅĒMUMA DARBĪBU. APMĀNĪT GUNTU NEVAR, JO VIŅA ZINA, CIK LAIKA VAJAG HOTDOGA UZTAISĪŠANAI
T
irgus līderis. Statoil Fuel & Retail ir vislielākais degvie las uzpildes staciju tīkls Latvijā, ieskaitot franšīzes. Pirmais Statoil tika atvērts 1993. gadā Ulmaņa gatvē Rīgā, tagad to ir 78. Statoil Fuel & Retail Latvia trešo gadu pēc kārtas titulēts kā TOP darba devējs Latvijas tirdzniecības uzņēmumu vidū, kā arī atzīts par 2014. gada lielāko nodokļu maksātāju Latvijā. Trešo gadu Rīgā darbojas arī Statoil biznesa centrs, kas nodrošina finanšu, grāmat vedības un personālvadības pakalpojumus uzņēmuma pārstāvniecībām astoņās valstīs. Vadības komandā ir seši cilvēki, birojā — tuvu 50, bet kopā ar degvielas uzpildes sta ciju darbiniekiem — ap 700. No 2017. gada septembra visu Latvijas Statoil degvielas uzpildes staciju nosaukums tiks nomainīts uz Circle K. Tas attiecas uz Statoil zīmolu visā Eiropā, jo kopš 2012. gada uzņēmums ir kļuvis par daļu no kanādiešu mazumtirdz niecības uzņēmuma Alimentation Couche-Tard Inc., kuram ir plāns izveidot jauno Circle K par pasaules iecienītāko ērtas iepirkšanās un degvielas iegādes vietu. Šis ir interesants laiks tagadējai izpilddirektorei Guntai Jēkabsonei, kura Statoil nostrādājusi 19 gadus. Duntes ielas birojā Rīgā viņa sagaida moža un cienā ar kafiju no tāda pa ša automāta, kāds ir benzīntankos. Šī ir pirmā lielā Guntas intervija medijiem, jo amatā viņa ir no pērnā gada rudens. Jūsu pirmais darbs Statoil bija pārdevēja. Kāpēc tāda izvēle?
Tas bija 1996. gads, tolaik strādāt Rietumu kompānijā bija sapnis. Statoil strādāja vairāki mani draugi, biju dzirdējusi labas atsauksmes. Tobrīd otro gadu biju mājās ar maziem bērniem un gribējās strādāt. Būt cilvēkos. Mani ātri pieņēma — tajā pašā dienā, kad biju uz pārrunām.
42
Sāku strādāt Krasta ielas Statoil. Vēl tagad stacijā albumā ir bilde no tā laika, kur esmu redzama ar kolēģiem. Komanda bija lieliska. Darbs man ļoti patika, un visu laiku gribējās izdarīt vēl vairāk. Kādu dienu ar kolēģi izlēmām veikalu pārkārtot, jo ticējām, ka tā būs labāk. Un tiešām — pārdo šanas apjomi atsevišķās kategorijās pieauga. Bija lepnums un gandarījums. Kāda tobrīd bija jūsu izglītība?
Pabeigta medicīnas māsu skola, jo agrāk sapņoju kļūt par ārsti. Tomēr medicīna nekļuva sirdij tuva, un sāku neklā tienē studēt juristos Latvijas Universitātē, kamēr bērni bija mazi (Anetei ir 21 gads, Maijai — 19). Paralēli strādāju Statoil. Kā tur, aiz kases, ir?
Aizraujoši! Tik dažādi klienti un vajadzības. Prieks, ja ap kalpotais klients dodas prom smaidīgs. Cilvēki jau nāk ne tikai iegādāties degvielu, bet arī pēc pozitīvām emocijām. Pēc smaida. Kafijas. Latvijā taču ir daudz iespēju, kur uz pildīt degvielu. Kad vadīju Ziepniekkalna staciju, bija klienti, kuri iegrie zās tieši pie konkrēta pārdevēja. It īpaši ārpus Rīgas benzī na uzpildes stacija ir satikšanās vieta un gluži vai biznesa centrs, kur slēdz līgumus un pārdod automašīnas.
«Ziema, putenis, vakars. Klients pērk logu slotiņas. Piedāvāju nomainīt. Cik tur tā darba — uzlikt slotiņas! Atteicās»
Gunta Jēkabsone: «Skrienot Siguldas maratonā septīto reizi augšā kalnā, sarežģītā situācija darbā šķiet nekas»
43
TEKSTS OSVALDS ZEBRIS | FOTO EDMUNDS BRENCIS, F64
DIGITĀLĀ VEGASA BRĪVĪBAS IELĀ STRAUJI AUG JAUNA NIŠA AZARTSPĒĻU JOMĀ — KAZINO IMITĀCIJA INTERNETĀ. EIROPĀ LIELĀKAIS TIEŠSAISTES KAZINO PAKALPOJUMU SNIEDZĒJS GALVENO BĀZI IZVEIDOJIS RĪGĀ. ŠĪ BIZNESA TIRGUS VĒRTĪBA PĀRSNIEDZ MILJARDU EIRO, UN TAS IERINDOJIES STARP LATVIJAS LIELĀKAJIEM PRIVĀTAJIEM DARBA DEVĒJIEM 48
Idejas. Pieredze. Padomi
Kazino tiešsaistes telpa Rīgā. Kameru priekšā spēles vadītāji nodrošina klātbūtnes efektu, ar to atšķiroties no azartspēļu imitācijas internetā
49
TEKSTS SERGEJS PAVLOVS
INVESTĪCIJU BILANCE — IEGUVĒJI UN «LŪZERI» 10 TŪKSTOŠI EIRO, KAS GADA SĀKUMĀ IEGULDĪTI VENTSPILS NAFTAS AKCIJĀS, NOGALĒ JAU IR ČETRKĀRŠOJUŠIES, PĀRTOPOT 40 356 EIRO. BET TIE, KAS NAUDU TURĒJA DEPOZĪTOS, ATKAL NAV NOPELNĪJUŠI GANDRĪZ NEKO. PAR TO, KUR IEGULDĪJUMI PĒRN NESUŠI LIELĀKO ATDEVI UN KUR NAV ĪPAŠI VEICIES, ŠAJĀ APSKATĀ 62
Pelnīt. Krāt. Tērēt
Dažādi naudas krāšanas un ieguldīšanas veidi ļauj izvēlēties ikviena temperamentam, riska gribai un pacietībai atbilstošāko. Šajā apskatā noskaidrosim, kāds bijis ienesīgums dažādiem ieguldījumu veidiem: l Depozīts bankā uz 12 mēnešiem l Latvijas valsts krājobligācijas l Ventspils naftas akcijas vai varbūt Latvijas balzams? l Latvijas Bankas jubilejas monētu iegāde l Rīgas centra dzīvoklis vai sērijveida mikrorajonā? l Uzkrājumi pensiju fondos l Varbūt bitkoini, nafta vai zelts?
Ieguldījumu rezultāti 2015. gadā uzrāda tendences, kuras nebūs lieki zināt, lemjot par ieguldījumiem šogad.
ZĪMĒJUMS FREEPIK
LATVIJAS KOMPĀNIJU AKCIJAS: VENTSPILS NAFTA +303% Latvijas akciju tirgus pērn priecēja investorus kā ne kad — OMX Riga indekss pakāpies par 45,66%. Tas ne apšaubāmi ir labākais rezultāts Baltijā. Igau ņu indekss OMX Tallinn audzis par 19,06%, bet lietuviešu OMX Vilnius vēl pieticīgāki rezultāti — 7,42% pieaugums. Tiesa, šie ir vidējie rādītāji. Paši lielākie ie guvēji izrādījušies tie, kas 2015. gada sākumā iegādājās Ventspils naftas akcijas, kas tobrīd maksāja tikai 1,13 eiro gabalā un reti kuru in teresēja. Taču rudenī galvenais VN akcionārs Kipras kompānija Euromin (49%) vispirms iz pirka 43% akciju no kompānijas Latvijas Naftas tranzīts (LNT), bet pēc tam izziņoja akciju at pirkšanu no mazajiem īpašniekiem. Pēdējiem pārdevējiem Euromin maksāja visaugstāko ce nu, kas aprēķināta pēc uzņēmuma bilances vertības — 4,56 eiro par akciju. Rezultātā sīkie akcionāri sava kapitāla vērtību pieaudzēja vai rāk nekā četras (!) reizes jeb par 303%. Bija arī citas labas iespējas nopelnīt: Latvijas balzama akcijas gada laikā sadārdzinājās par 90%, SAF Tehnika — par 73% (ierēķinot di videndes, par 90%), Latvijas kuģniecība — par 22%, Olainfarm — par 20%, Rīgas Kuģu būvētava — par 11%, Latvijas gāze — par 7% (jeb par 13%, ierēķinot dividenes). Vārdu sakot, pieauga gandrīz viss. Izņē mums likvīdo akciju tirgū bija tikai Grindeks, kuram švakie pārdošanas rezultāti Krievijā
atnesa akciju cenas kritumu par 19%, un teh nisku kavēkļu dēļ Valmieras Stikla šķiedra — mīnus 9%.
MONĒTAS AR KAĶIEM: +67% Pēdējos gados Latvijā izpla tīta kolekcijas monētu (gal venokārt sudraba) iegāde, tāpēc investori acīgi uzmana Latvijas Bankas jaunumus. Gada laikā tiek izlaistas 5—7 monētas, taču strauju vērtības pieaugumu parasti piedzīvo viena vai pāris. Pērnā gada lielākais hits ir novembrī iz laistā sudraba monēta Pieci kaķi, kuras nomi nāls ir pieci eiro. Kaut arī tā izkalta salīdzi noši lielā 10 000 tirāžā, 39 eiro vērtā monēta pirmssvētku gaisotnē baudīja lielu piekrišanu un tika izpirkta pusotras nedēļas laikā. Tagad numismātikas salonos tās cena jau vairāk ne kā dubultojusies — to var nopirkt par 85—90 eiro, bet tiem, kas gatavi kaķu naudiņu pārdot, makā iekritīs 60 eiro. Parēķināsim! Ja kaķu monētu Latvijas Bankā pirka vismaz 10 eksemplāros, tās cena bija 36 eiro. Pēc mēneša pārdodot to numismā tikas salonos par 60 eiro, peļņa ir 67%. Tāpēc žēl, ka citu tādu bestselleru pērn nebija — visas pārējās jaunkaltās monētas joprojām ir dabū jamas Latvijas Bankas kasēs.
BITKOINI: +48% Digitālās valūtas — bitkoinu — iegāde nav īpaši izplatīta investīcija Latvijā. Taču tie, kas pērnā gada sākumā no lēma riskēt, rezultātā nav vīlušies. 2015. gada 2. janvārī viena bitkoina vērtība bija 314 dolāru, toties 30. decembrī — 426 dolāri. Gada griezumā pieaugums par 36%. Plus jāpieskaita vēl aptuveni 12% ienesīgums, ja summu pārvērš eiro, jo ASV valūta gada lai kā ir kļuvusi dārgāka. Tiesa, šis variants der tiem investoriem, kam patīk riskēt, jo bitkoina vērtība mēdz ļoti dramatiski svārstīties. Pērnā gada laikā tā kri tusi gan līdz 177 dolāriem (14. janvārī), gan uz lidojusi līdz 455 dolāriem (15. decembrī). Proti, īpašas veiksmes gadījumā bija iespējams savu kapitālu pavairot nevis par desmitiem procen tu, bet pat divkāršot, savukārt neveiksmes gadījumā — zaudēt pusi ieguldītās naudas. Turklāt daži investori bitkoinam jau pareģo jaunas cenas virsotnes līdz pat 650 dolāriem. Kā zināms, 2013. gada rekords, kad tirgū uzblī da īsts investīciju burbulis un bitkoina vērtība sasniedza 979 dolārus, nav pārspēts joprojām.
63
SK A ITĀ M NAU DU
TEKSTS DACE SKREIJA
PUSSOLIS UZ PROGRESIVITĀTI ANALIZĒJOT VALSTU ATTĪSTĪBAS LIKUMSAKARĪBAS, OECD EKSPERTI IR SECINĀJUŠI — JO NEVIENLĪDZĪGĀKI IR IEDZĪVOTĀJU IENĀKUMI, JO VAIRĀK TRAUCĒTA EKONOMIKAS IZAUGSME. ARĪ LATVIJAS NODOKĻU IEŅĒMUMU KOPSUMMA, KO ĒNU EKONOMIKAS APKAROŠANA VARĒTU PALIELINĀT, UN NEPIETIEKAMAIS EKONOMIKAS TEMPS LIEK DOMĀT PAR NODOKĻU SISTĒMAS REFORMU. ŠAJĀ RAKSTĀ APLŪKOSIM, KĀDUS NODOKĻUS MAKSĀ DARBINIEKI UN CIK TIE IR LIELI
V
islabāk par to ļauj spriest sa līdzinājums ar citām Eiropas valstīm. Lai arī šādi starpval stu salīdzinājumi ir sarežģīti veicami un ne vienmēr 100% atspoguļo visas nodokļu sistēmas nianses, tie dod iespēju izvērtēt valstis pēc vienādas metodoloģijas. Piemē ram, Molinari Ekonomikas institūta
70
pētījums The Tax Burden of Typical Workers in the EU 28 par 2015. gadu liecina, ka Eiropā procentuāli visaugstākais darbinieku nodokļa slogs ir Beļģijā — 59,47%. Svarīgi atzīmēt, ka šeit tiek ņemts vērā arī nosacīti samaksātais PVN, jo tā nauda, ko saņemam savā bankas kontā algas dienā, joprojām gluži visa nepieder mums pašiem
— mēs maksājam par precēm un pa kalpojumiem, par kuriem atkal daļa no naudas nonāk valsts budžetā caur PVN, akcīzes nodokli u. tml. Latvija ar reālo nodokļu slogu 46,23% apmērā atrodas apmēram tabulas vidū no 28 Eiropas valstīm. Mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir ne daudz zemāks.
SK A ITĀ M NAU DU
Lai arī procentuāli Latvijas rezultā ti pēc šī rādītāja ir viduvēji, nepatīkami pārsteidz absolūtie skaitļi — Latvijā vi dējās darba samaksas saņēmējam gadā paliek tikai 5,7 tūkstoši eiro, un tas ir ceturtais sliktākais rezultāts salīdzinā jumā ar visām 28 valstīm. Un šis nav ne pirmais, ne pēdējais pētījums, kad Latvija pārspēj tikai tādas Eiropas val stis kā Rumānija un Bulgārija. Viens no Molinari Ekonomikas in stitūta pētījuma secinājumiem: valstīs ar vienoto nodokļu sistēmu darbinieki nodokļos turpina maksāt vairāk nekā tajās valstīs, kur ir ieviestas progre sīvās nodokļus sistēmas. No desmit nabagākajām ES dalībvalstīm sešās ir vienotā nodokļu sistēma. Vienotās no dokļu sistēmas pārsvarā pastāv bijuša jās PSRS dalībvalstīs — Krievijā, Baltijā, Rumānijā, Bulgārijā. Līdz 2013. gadam arī Čehijā un Slovākijā, līdz tās ieviesa progresīvāku sistēmu. Bloomberg savulaik par Austrumei ropas valstu nodokļu sistēmām rakstī ja: vienotā nodokļu sistēma samērā labi darbojas augošas ekonomikas apstāk ļos, bet ne tik labi, kad tā stagnē vai rūk. Ir sajūta, ka krīze mazturīgos iedzīvo tājus ir ietekmējusi vairāk nekā turī gos, un turīgajiem iedzīvotājiem būtu jāsniedz lielāks atbalsts sabiedrībai ko pumā. Bet to nav vienkārši panākt, ja ir tikai viena ienākuma nodokļa likme. Pastāv uzskats, ka vienotā nodokļu sis tēma ir vienkāršāka, saprotamāka un taisnīgāka tādā nozīmē, ka visi darba ņēmēji maksā vienādu procentu no savas algas, tajā pašā laikā šī sistēma bagātos padara bagātākus, bet nabagos — nabagākus. LATVIJA VS VĀCIJA
Dažādu algu lielumu un attiecīgi sa maksāto nodokļu apjomu salīdzinā jums Latvijā un Vācijā (skat. tabulu nākamajā atvērumā) ļauj spriest par to, kā realitātē darbojas vienotā un progresīvā nodokļu sistēma. Par ma ziem ienākumiem Vācijas darbinieki maksā nodokļos mazākas summas nekā Latvijas iedzīvotāji, bet, sākot ar apmēram 2000 eiro lielām bruto algām, Vācijā nodokļos aiziet vairāk naudas. Protams, jāņem vērā, ka Vācijā ar 650 eiro bruto algu nevar izdzīvot, ja cilvē kam vienam pašam jāatbild par visiem komunālajiem maksājumiem, pārtiku utt.
ALGAS UN NODOKĻU SLOGS EIROPĀ 2015. GADĀ, EIRO
62 111
Reālā vidējā bruto alga gadā
15 301
53 877 Darba devēja soc. apdroš. izmaksas
8707
13 707 8536
Ienākuma nodoklis
9226 6087 Darba ņēmēja soc. apdroš. izmaksas
1844 Samaksātais 25 172 PVN (nav iekļauti aprēķini par akcīzes nodokli degvielai, alkoholam u. c.)
1692 25 716
15 629 3966
Reālā neto alga
12 026
1988 467 599
2895
VĀCIJA
IGAUNIJA
2027
1073 822 494
8610
BEĻĢIJA
10 691 1562 902 418
6743
LIETUVA
5710 LATVIJA
5583
827 414 614 242 3485
BULGĀRIJA
AVOTS: INSTITUT ÉCONOMIQUE MOLINARI, PARIS-BRUXELLES
71
T ĒR ĒŠA NA
TEKSTS IEVA ZĪBĀRTE | ILUSTRĀCIJA AGRITA KRIEVIŅA
VIENS, DIVI, TRĪS — PĀRDOTS! MĀKSLAS DARBU CENAS LATVIJAS IZSOLĒS IR ZEMAS — KATRS VAR SĀKT KOLEKCIONĒT
V
ērtīgi mākslas darbi un to iz soles ir fascinējošs temats, kas apspēlēts ne vienā vien filmā un grāmatā. Daudzi, iespējams, nemaz nezina, ka tieši ar grā matu izsolēm viss sākās. Pirmie izsoļu nami, ko atvēra 17. gadsimta Zviedrijā, vēlāk arī Anglijā un Amerikā, izsolī šanai piedāvāja tieši grāmatas. Tikai pēc tam darījumu priekšmets tika papildināts ar citiem iespieddarbiem, monētām, juvelierizstrādājumiem un arī gleznām un skulptūrām. No pirm sākumiem līdz mūsdienām saglabājies ir izsoļu stils — darbi tiek publicēti ka talogā, ir iepriekš apskatāmi galerijā vai izsoļu namā, izsoles dalībnieki konkrētā laikā sapulcējas izsoles vietā, un cīņa par noskatīto darbu var sākties — pēdējā nosauktā summa pirmo reizi, otro reizi, trešo reizi, sitiens ar izsoles āmuru un — pārdots! Mākslas kolekcionēšana ir kļuvusi par modes lietu ne tikai ārvalstīs, kur senās tradīcijas mēģina izaicināt jau nās paaudzes kolekcionāri, piemēram, viesnīcnieki un citi vizionāri, bet arī Latvijā, kur vārds «kolekcionārs» kļuvis arvien caurspīdīgāks — kolekcionāri neslēpjas un darbus bieži izrāda izstā dēs, arī kolekciju saturs ir pārdomāts un ekspertu padomu vadīts. Materiālo iespēju robežās mākslu kolekcionē arī daudzi citi — gan tie,
76
kas reizi gadā apmeklē LMA mākslas tirdziņu Jarmarka, jo kautrējas doties uz mākslas galeriju, gan entuziasti — mazo kolekcionāru kopa, kas apmeklē galerijas un izsoles, jo izsoles bieži vien ir vienīgais veids, kā tikt pie lieliska darba par labu cenu. «Mākslas darbu cenas Latvijā ir samērā zemas,» atklāj izsoļu nama Jēkabs vadītājs Jānis Piesis. «Tas dod iespēju par samērā nelieliem līdzekļiem iegūt īpašumā augstvērtīgu mākslu.» 2016. gada izsoles sākas februārī, un to kalendāru savās interneta viet nēs pamazām sāk publicēt aktīvākie šīs jomas spēlētāji. Taču es piedalījos galerijas Jēkabs pēdējā pagājušā gada izsolē un guvu apstiprinājumu gan pieredzējušu dalībnieku vērojumiem, gan vadītāju spriedumiem. Interesantas grafikas varēja no pirkt par pārdesmit eiro, bet zināmu mākslinieku eļļas gleznas — par da žiem tūkstošiem. Cīnoties un solot, neviena summa dramatiski nepalie linājās.
Piedāvāto mākslu varētu rakstu rot kā drošu un pat mazliet garlaicīgu, lai arī bija darbi, pie kuriem skatiens pakavējas ilgāk, arī pazīstamu vārdu bija daudz — Jānis Tīdemanis, Leo Svemps, Jānis Pauļuks, Jānis Brekte, Hilda Vīka, Rūdolfs Pinnis, Kurts Frid rihsons. Apmeklētāji lielākoties bija
Interesantas grafikas varēja nopirkt par pārdesmit eiro, bet zināmu mākslinieku eļļas gleznas par dažiem tūkstošiem. Cīnoties un solot, neviena summa dramatiski nepalielinājās
T ĒR ĒŠA NA
10 JAUTĀJUMI, KO UZDOT PIRMS MĀKSLAS DARBA IEGĀDĀŠANĀS IZSOLĒ No Sotheby's eksperta Filipa Huka lekcijas Maskavas laikmetīgās mākslas muzejā Garage. Lekcija pieejama YouTube kanālā: ej.uz/ irnauda-izsoles 1 Vai darbs ir īsts? 2 Vai mākslinieks ir modē? 3 Cik nozīmīgs ir mākslinieks mākslas vēstures kontekstā? 4 Vai māksliniekam ir pozitīvi romantiska pagātne? 5 Vai darbs radīts mākslinieka karjeras labākajā laikā? 6 Vai darbs ir tipisks? 7 Cik labi darbs izskatīsies pie sienas? 8 Kāda ir mākslas darba tēma?
vīrieši, vairāki solītāji izsolē piedalī jās neklātienē ar tālruņa starpniecību, un tikai daži — jaunākie un mēs, divas dāmas no radošajām industrijām, un vēl pārītis ārzemnieku — vēlējāmies tikt pie glītiem 20. gadsimta grafikas darbiem ar vērtību, kuru grūti no saukt par investīciju. Tie drīzāk bija darbi, kas manifestē piederību dizai na aprindām un papildinās kāda kon krēta interjera stilu. Grafikas izsolēs tiešām ir lētas, un ar tām vērts sākt gaumīgu un azartisku hobiju. Ņemot vērā publiski pieejamo in formāciju, pasaules izsoļu namos mode pa šiem gadiem strauji gājusi laikme
tīgās mākslas virzienā. Vēl nesen lielā kie darījumi saistījās ar impresionisma glezniecību, taču nu jau vairākus gadus priekšplānā ir laikmetīgā māksla, it īpaši tā, kas nākusi no Ķīnas. Lai arī tas tieši neattiecas uz mākslu, fakts, ka izsolītas tiek slavenību kleitas un automobiļi, mūzikas instrumenti un neskaitāmi daudz citu lietu, atgādina, ka pārdot var jebko un katrai lietai, arī mākslas darbam, ir savs pircējs. Izskatot Latvijas izsoļu namu pie dāvājumu un darījumu apskatus, ko pēdējā laikā ar pietiekamu regularitāti publicē interneta vietne Arterritory.com, jāsecina, ka salīdzinoši maz tiek piedā
vāta latviešu fotogrāfija, maz kvalita tīvu grafikas darbu, un vidējā latviešu mākslas kolekcionāru gaume virmo ap pārbaudītām un konservatīvām vērtī bām — 20. gadsimta pirmo pusi un, piemēram, Baltars darbnīcas porcelā nu. Latvijas izsoļu retums ir ekspresīvi, efektīgi lielformāta darbi — ne gleznas, ne skulptūras. To var skaidrot ar fak tu, ka vietējai auditorijai klātienē nu jau gadu desmitiem nav bijusi iespēja redzēt 20. gadsimta otrās puses jeb t. s. padomju laika (nejaukt ar socreālisma) mākslu, nemaz nerunājot par aizraujo šajiem astoņdesmitajiem un 90. gadu sākumu.
9 Vai darbs ir labā tehniskā stāvoklī? 10 Kāda ir darba izcelsme?
77