Ir nauda februaris 2014

Februāris 2014 (Nr. 9) € 3,49 / Ls 2,45

STENDERA

10

DĀRGĀKĀS LATA KOLEKCIJAS MONĒTAS

+ kas jāzina, sākot krāt eiro

NOSKAIDRO SAVU TEHNOLOĢIJU ZINĀŠANU LĪMENI LABA REPUTĀCIJA: VAI TO VAR NOPIRKT?

ISSN 2255-9280

9 772255 928002

02

KĀ VIN, I TO PAVEICA

JĀNIS BĒRZIŅŠ

Rekordists franšīzes pārdošanā Ko var mācīties no viņa kļūdām

TELE 2 IZDZĪVOJA PĒC METEORĪTA OTRAPUSE.LV IZAUGA PĒC BIZNESA NEVEIKSMES VĀCIJĀ BALTIC EMBEDDED PĀRVĒRTA IERĒDNI PAR UZŅĒMĒJU

nO REDAKCIJAS

2

aiziet līdz pircējam jaunā un svešā vietā, ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar ko sastopoties daudzi franšīzes devēji. Bez tehnoloģijām tas nebūtu iespējams.

Divas sarunas ar Bērziņu ir ļoti intere­ santas. Visvairāk tāpēc, ka viņam nav for­ mālu atbilžu, ko paķer no seklumiem vai pirmo, kas uz mēles. Esmu pateicīga par to, ka viņš izstāsta arī par savām kļūdām, jo no tām, domājams, arī citi var mācīties.

Jaunajiem biznesā noteikti būs in­ teresanti arī citu uzņēmēju pieredzes stāsti Elizabetes Rutules rakstā Kā viņi to paveica (30.lpp.), bet tiem, kuriem bizness ir augošs, — Paulas Prauliņas rakstā par uzņēmumiem, kuri ražo importa aizstā­ jējproduktus (41.lpp.). Šogad, balstoties uz mūsu lasītāju ap­ taujas rezultātiem, esam apņēmušies arī vairāk pievērsties naudas krāšanas, iegul­ dīšanas un investēšanas tēmām. Sergejs Pavlovs atskatās uz Latvijas kolekcijas la­ tu vērtības celšanos (55.lpp.). To ir vērtīgi zināt, ņemot vērā, ka šogad sākas jauna — eiro — «ēra», kurā var aktīvi piedalīties.

Lai darbīgs februāris — ar labiem re­ zultātiem! ●

Elīna Stengrēvica @estengrevica @irnauda

sekojam līdzi

febRuāRī aktuāli

Latvijas sala Sočos Drīz pēc olimpisko spēļu atvēr­ šanas valsts prezidents Andris Bērziņš Sočos 9.februārī atklās arī latvijas māju, par kuru rakstījām oktobra numurā. tā pēc būtības darbosies kā latvijas pārstāvnie­ cība Radisson sAs lazurnaya viesnīcā 600 kvadrātmetru platībā. Pare­ dzētas tikšanās ar olimpiešiem, mūziķu uzstāšanās, latvijas vir­ tuves izbaudīšana, kā arī valstu biznesa līderu tikšanās. latvijas mājas «namatēvs» un programmas vadītājs būs Alekss Dubass ansam­ blī ar dziedātāju lindu leen.

Meklē inovāciju šogad tradicionālajā vācijas— Baltijas tirdzniecības kameras konkursā Vācijas tautsaimniecības balva latvijā 2014 galvenais kritērijs būs InoVācija. tiek meklēti veiksmīgi latvijas uzņēmumi, kuri pēdējo trīs gadu laikā attīstījuši, daļēji ieviesuši vai realizējuši inovācijas. Paredzēta 5000 eiro naudas balva kameras pakalpojumu apmaksai vai arī kā daļējs finansējums uzņēmējdarbības attīstībai. Pieteikums jāiesniedz līdz 14.februārim, apbalvošana — 27.martā.

«Čilos» rīgā februāra vidū Rīga kļūs par Baltijas tehnoloģiju komūnas epicentru — 13.februārī trešo reizi notiks TechHub Rīga rīkotā konference TechChill Baltics. šogad īpašs fokuss uz jaunuzņēmumu ieiešanu tirgū. Konference pulcēs jaunos tehnoloģiju uzņēmējus, investorus, mentorus, notiks arī sacensības jaunajiem Mini seedcamp.

SAGAtAVojA ElIZABEtE RutulE. foto lAuRIS vīKSnE, F64, un nO PuBlICItātES mAtERIālIEm

sveika un sveiks!

Rītā, kad top šī sleja, mēs pārliecinājāmies, ka mūsu pirmoreiz izveidotie QR (quick response) kodi darbojas, ka tos var nolasīt, un tas nozīmē ērtu un vienkāršu informāci­ jas nodošanu (21.lpp.). Varējām iztikt bez garumgaras interneta adreses rakstīšanas (piemēram, šādas: http://www.pcworld.com/ article/2036488/how-to-build-a-bulletproofcloud-backup-system-without-spending-adime.html), kuras, pirmkārt, pārbaudītu auditorijas pacietību, kamēr tās ieraksta adreses logā, un, otrkārt, visticamāk, tikai retais to darītu. Būtu žēl, jo raksta autora, viena no labākajiem Latvijas tehnoloģiju žurnālistiem, Jāņa Vēvera ieteikumi, kā viegli un vienkārši paaugstināt savu teh­ noloģiju zināšanu līmeni, ir ļoti vērtīgi. Vēl pirms 3–5 gadiem bija iespējams pateikt: ai, mani tehnoloģijas neinteresē, un slin­ kums piepūlēties, taču šodien ir acīmre­ dzams, ka bez tām iztikt ir neiespējami, ja gribi turēt līdzi laikam un attīstībai. Un taupīt laiku. Un efektīvāk strādāt un pel­ nīt. Un aiziet priekšā konkurentiem, kuri grib paslinkot.

Piemēram, kamēr runājām ar Stendera līdzīpašnieku Jāni Bērziņu (36.lpp.), viņu sasniedz skaipa saruna — kolēģe no biroja Filipīnās. Viens skaipa zvans, un bizness iet uz priekšu! Bērziņš un Stenders ir viens no Latvijas līderiem pārdoto franšīžu skaita ziņā (man neizdevās iegūt informāciju, ka kāds veiktu statistiku, tāpēc var tikai teikt «viens no») — 229 veikali 23 valstīs. Bērziņš stāsta, ka tieši kontrole, lai uzņēmuma ideja un izpildījums nemainīgā kvalitātē

l At v I J A v I E n ā l A P P u S ē

Google zina visu Google meklētāja ikgadējais pārskats atklāj, kādas tēmas un jautājumi nodarbinājuši interneta lietotāju prātus. Apkopojam, ko pērn visvairāk meklējuši latvieši un mūsu kaimiņi igauņi un lietuvieši.

VISbIEžāk MEklētAIS...

lAtVIjā

lIEtuVā

IGAunIjā

Ar naudu saistītais jautājums

Kā aprēķināt procentus?

Kā nopelnīt naudu?

Kā nopelnīt naudu?

Ar tehnoloģijām saistītais jautājums Kas ir internets?

Kā izdzēsties no Facebook? Kā izveidot mājaslapu?

«Kā» jautājums

Kā notievēt?

Kā zaudēt svaru?

Kā skūpstīties?

«Kas» jautājums

Kas ir mīlestība?

Kas ir mīlestība?

Kas ir mīlestība?

Cilvēks no attiecīgās valsts*

Aivars Brīze, mūziķis

vītauts šapranausks, teātra un kino aktieris

Katrina Silmana, jogas un tantras kursu vadītāja

Recepte

lazanja

vafeles

Pankūkas

* Ar vislielāko meklēšanas apjoma pieaugumu, salīdzinot ar iepriekšējo periodu Avots: Google Zeitgeist 2013

Milj. eiro 1000

Atvadas no latiem

600

Eiro skaidras naudas apjoms apgrozībā pārsniedza latus desmitajā dienā pēc eiro ieviešanas Avots: Latvijas Banka

400 tEkStS KAtRīnA ŽuKOvA, ElIZABEtE RutulE. foto nO PuBlICItātES mAtERIālIEm. IluStRācIjAS XooplATe

TOP 7 veikali, kuru lojalitātes kartes iedzīvotāji izmanto ➊

800 lA tI

➋ ➌ ➍

EIR

➎

o

➐ ➑

200

1.01.2014.

10.01.2014.

47%

un ikdienas preču veikali 90%Pārtikas veikali 71% Būvmateriālu 63% Aptiekas uzpildes stacijas 58% Degvielas ēdināšanas vietas 43% Sabiedriskās un apavu veikali 42% Apģērbu centri 33% tirdzniecības

Darbiniekus nenovērtē Biežāk izplatītie darba tiesību pārkāpumi Latvijā

56,7%

nepilnīgi darba līgumi Avots: Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība

Avots: TNS 800 ekonomiski aktīvu iedzīvotāju aptauja

7,8%

Darba laika pārkāpumi

Kuponu tirgus Latvijas iedzīvotāji 2013.gadā iztērējuši 12,72 miljonus latu kolektīvās iepirkšanās portālos, nopērkot 1,3 miljonus kuponu

2,7 milj. latu 1,036 milj. latu 865 400 latu

Zelta ideja 54 stundās pirmajā Startup Weekend Riga pasākumā pēc 54 stundu darba komandās, kas tika izveidotas turpat uz vietas, uzvarējusi vietne pasākumu apkopošanai Evevent. kā Salidzini.lv, tikai pasākumiem — tā raksturo organizētāji. balvā — serveru uzturēšana, iespēja izmantot telpas, konsultācijas. laist klajā Evevent paredzēts tuvāko mēnešu laikā.

darbinieku regulāri strādā virsstundas

Ceļojumi Preces mājai Ķermeņa kopšanas procedūras

4,2% Cits

20,1%

nepamatota atbrīvošana no darba

11,2%

neizmaksātas algas

Avots: Gudriem.lv

Divi zaķi ar vienu gājienu Saistībā ar pāreju uz eiro uzņēmumiem līdz 2016. gada 30.jūnijam jāpārreģistrē pamatkapitāls eiro, taču lielākajai daļai nāksies sagatavot arī jaunām prasībām atbilstošu dalībnieku reģistru, kas ieviests, lai samazinātu reiderismu. tas jāizdara līdz 2015.gada 30.jūnijam. Ko tas nozīmē praktiski?

Atbild zvērināta advokāte Annija švemberga «Iesaku dokumentus pamatkapitāla pārreģistrācijai gatavot rūpīgi, jo šo vienkāršo izmaiņu veikšana mēdz atklāt dažādas «vecas kaites». Piemēram, izrādās, ka valdes loceklim beidzies pilnvaru termiņš vai pamatkapitāla daļu īpašnieki nezina to apmaksas termiņu, taču tas obligāti jānorāda. Pārreģistrējot pamatkapitālu, valsts nodeva nav jāmaksā, nav nepieciešami arī notāra pakalpojumi. taču, ja uzņēmums 2013.gada otrajā pusē nav reģistrējis dalībnieku reģistru jaunajā formā — un tāda ir lielākā daļa —, tas būs jādara vienlaikus ar pamatkapitāla pārreģistrāciju un tomēr vajadzēs notariāli apstiprinātu parakstu vai drošu e–parakstu. viena paraksta apliecināšana var izmaksāt ap 20 eiro. nodeva šajā gadījumā nav jāmaksā.»

3

JAunS BIZnESS

andRis petkēvičs AGRāK mācīja kafijas gatavotājus uzņēmumā paulig tAGAD līdzīpašnieks Andrito Coffee Roastery

p tEkStS SņEŽAnA BARtulE foto REInIS hOfmAnIS, F64

Pa kafijas ceļu BIZnESA SāKšAnu AnDRIS PEtKēvIčS nEuZtvER Kā «DIEvA DāvAnu». tAS BIJA lOģISKS un DABISKS IEPRIEKšēJāS PROfESIOnālāS DARBīBAS tuRPInāJumS. nO SAvAS KAfIJAS GRAuZDētAvAS AR nOSAuKumu ANDRITo CoFFee RoAsTeRy vIņš nEPRASA DAuDZ — IR IESPēJA nODARBOtIES AR SIRDSlIEtu, KAS ĻAuJ SAmAKSāt RēĶInuS un lēnā GARā AttīStītIES. PAšlAIK tAS IR GAlvEnAIS 8

ilnīgi skaidrs, ka mūsu kafijas grauzdētava nekad nekļūs par vislielāko, visvarenāko un tehnoloģiski attīstītāko kompāniju pasaulē.

Mūsu kafija nekad nebūs visu iespējamo vei­ kalu plauktos. Mēs ejam citu ceļu un par sa­ vu «rozīnīti» uzskatām tieši pretējās īpašības.

Varam lepoties ar to, ka esam mājīga un maza kafijas grauzdētava, kur viss notiek tradicionālā veidā un līdzi­ nās amatniecībai, saka Andrito līdzīpašnieks.

Ar kafijas pagatavošanu Andris Petkēvičs ir nodar­ bojies jau vairākus gadus. Tajā skaitā starptautiskajā kompānijā Paulig, kur viņa pienākums bija mācīt bār­ meņus. Šis darbs atvēra Andrim kafijas pasauli, sniedza noderīgu pieredzi un deva iedvesmu iet pa kafijas ceļu pašam. «Latvijā nevar audzēt kafiju. Tātad pastāv tikai divas iespējas — gatavot vai grauzdēt. Kafijas grauzdē­ šana ir ļoti interesanta un dziļa nozare, līdz galam ne­ vienam neizprotama. Pat meistari, kas ar to nodarbojas gadu desmitiem, nepārtraukti mācās un atklāj kaut ko jaunu,» stāsta Andris.

Partnera meklējumos

Lūk, tā — bez jebkādas «varmācības» un ļoti dabiski — ra­ dās ideja par savu kafijas grauzdētavu. Kaut gan Andris atzīst, ka pirms tam guvis labu un noderīgu pieredzi, mācoties Nordea biznesa skolā. Absolventiem tur ir ie­

JAunS BIZnESS spēja ne tikai klausīties atzītu speciālistu lekcijas par mārketingu, grāmatvedību, finansēm, bet arī noslīpēt biznesa idejas un, galu galā, tikties ar investoru. Vērtējot mācības ļoti augstu, Andris tomēr palika pie viedokļa, ka bizness jāattīsta par savu naudu un jāsadarbojas ar cilvēkiem, kam ir līdzīgas intereses.

Vienu dienu viņš apsēdies pie galda, paņēmis pa­ pīru, pildspalvu un uzrakstījis trīs cilvēku vārdus, ar kuriem viņš gribētu sadarboties. Pirmā sarakstā bija kompānijas Gemoss īpašniece Ieva Treija. «Doma bija tā­ da: ja atteiksies pirmais, zvanīšu nākamajam sarakstā.

Bet Ieva uzreiz piekrita, tāpēc ar citiem pat nesazinājos,» atceras Andris. Partneri lika naudu kopā (ieguldījumi biznesa sākšanai veidoja ap 50 000 latu), un 2011.gadā durvis vēra kafijas grauzdētava Andrito. Vēlāk kompā­ nijai pievienojās Aleksejs Vahrovs, kura galvenais uzde­ vums ir attīstīt produktu eksportu uz Krieviju.

Īpaša. Smaržīga. Atšķirīga

Galvenais darbības princips — pirkt tikai kvalitatīvas pupiņas ar skaidru izcelsmi, kas pašiem patīk. Uz kat­ ras kafijas paciņas ir informācija, kurā valstī un kādos apstākļos tā audzēta un novākta. Pašlaik pupiņas tiek iepirktas Gvatemalā, Salvadorā, Etiopijā, Kostarikā, Bra­ zīlijā, Kenijā.

Pēc Andra vārdiem, viņu mērķis nav lielākie ražo­ šanas apjomi, lielākais apgrozījums vai peļņas līmenis.

Svarīgi nodarboties ar lietu, kas aizrauj pašus un aizrau­ tu arī klientus. «Ja es jūtu, ka cilvēkam mūsu pieeja un

produkts nav interesants, ne ar kādu cenu nepārliecinā­ šu viņu. Man vajag kaut mazāko pārliecību, ka arī viņam tas nepieciešams. Svarīgi, lai mūsu kafija būtu noderīga viņa biznesam, nevis otrādi. Tāpēc mēs uzrunājam tos, kas paši meklē kaut ko īpašu, atšķirīgu,» stāsta Andris.

Andrito klienti ir HoReCa segmenta pārstāvji — bā­ ri, restorāni, kafejnīcas. Kafiju grauzdē tikai pēc pa­ sūtījuma, veikalos tā netiek tirgota. «Latvijā bieži var dzirdēt, ka grūti atrast vietu, kur var izdzert garšīgas

bizness nevar būt sekmīgs, ja tev pašam nepatīk tas, ar ko nodarbojies.

Tikai peļņas meklēšana noved pie skraidīšanas no vienas nozares citā un nekad nekļūs par ilglaicīgu, dzīvotspējīgu biznesu un smaržīgas kafijas krūzi. Par to sūdzas daudzi šā dzē­ riena cienītāji. Mēs cenšamies, lai mūsu produkts būtu labāks,» saka Andris.

Tuvākajā perspektīvā viņi plāno sākt kafijas impor­ tu patstāvīgi (tagad pupiņas tiek iepirktas ar citu Eiropas kompāniju starpniecību), atvērt savu veikalu vai kafej­ nīcu un attīstīt Andrito produktu eksportu uz Krieviju. ●

Kā viņi To PAveicA Ar PAreizi izvēLēTieM PArTnerieM

«Darīt visu vienam ir neiespējami. tomēr partneri jāizvēlas rūpīgi un uzmanīgi un tikai tādi, kuri palīdzēs biznesam attīstīties ātrāk jau no paša sākuma. Partnerim jābūt ar zināšanām vai pieredzi, kuras trūkst pašam, tuklāt tam noteikti jābūt domubiedram.»

Ar ATKLāTĪbu un cAurSPĪdĪguMu

Andrito kafijas grauzdētavā no visām četrām pusēm ir logi, un ikviens garāmgājējs var redzēt, kā notiek kafijas grauzdēšana. «mēs vārda tiešā nozīmē esam caurspīdīgi,» pasmaida Andris.

Biznesā jābūt atklātam, jādalās ar informāciju, kā tu strādā un ko piedāvā. Skopa informācija par uzņēmumu, par produkta ražošanas procesu vai kvalitāti rada bažas, vai viss ir kārtībā.

nePārTrAuKTi jāMācāS

Jāpilnveidojas pašam, jāmācās no pieredzējušākiem un arī jādalās ar savām zināšanām. Piemēram, Andrito rīko meistarklases gan profesionāļiem, gan entuziastiem par kafijas pagatavošanas noslēpumiem.

9

AKtuālI tEkStS ElIZABEtE RutulE, lAuRA BlumBERGA IluStRācIjA AGRIS BOBROvS

eksāmenu pasūtījāt? tO, vAI OBlIGātS fIZIKAS vAI ĶīmIJAS EKSāmEnS vIDuSSKOlēnIEm AtRISInāS KvAlIfICētA DARBASPēKA PROBlēmu, RāDīS lAIKS, tAču IESAIStītāS PuSES IR vIEnISPRātIS: šīS ZInāšAnAS DZīvē nODERēS Nav noslēpums, ka ikviena cilvēka sadzīve ir saistīta ar fiziku un ķīmiju un kaut vai vispārīgi priekšstati un principi var būt ļoti noderīgi, par nepieciešamību sko­ lēniem dot šīs zināšanas ir pārliecināta ķīmiķe Zane Zaula, SIA Kompetences centrs speciāliste. Viņa, runājot par ieceri vidusskolēniem ieviest centralizēto fizikas vai ķīmijas eksāmenu vai humanitārā, sociālā un profesionāli orientētā virziena prog­ rammu gadījumā — dabaszinību eksāmenu, min tikai ieguvumus, turklāt arī tiem, kas nebūt negrasās savu karjeru saistīt ar šīm jomām. Zaula uzskaita ikdienišķus piemērus: saprast, kāpēc nav veselīgi un nevajag atkārtoti cept produktus vienā un tajā pašā eļļā. Savukārt jauniešiem tuvākajā datoru un telefonu jeb elektronikas jomā šīs zināšanas ļautu saprast, kāpēc telefons agrāk bija liels, ar vadiem, bet tagad ir mazs un spēj darboties gan kā radio, gan kā televizors.

Arī uzņēmējiem, janvāra sākumā saņemot ziņas par valdības atbalstu eksā­ mena ieviešanai, bija iemesls svinēt. Tieši uzņēmumu organizācijas, bažījoties par prognozējamo darbaspēka trūkumu ar dabaszinātnēm saistītajās nozarēs, pagājušā gada beigās izteica ierosinājumu noteikt pārbaudījumus skolēniem. Tiesa, pagai­ dām priekšlikums iekļauts tikai Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.—2020.

1

viņi izmaiņas izjutīs visātRāk. kā skolotāji un skolēni vēRtē eksāmena ideju?

16

Aleksandrs vorobjovs, fizikas un matemātikas skolotājs Rīgas mūzikas internātvidusskolā, Iespējamās misijas vēstnieks un valdes loceklis Obligātais eksāmens pašreizējā izskatā varētu celt tieši teorētiskās zināšanas, taču tas vien nevar radīt interesi izvēlēties ar dabaszinībām saistītu karjeru. Jādomā par saturīgu skolotāju sagatavošanu un nemitīgu prasmju pilnveidi.

Ir daudz neizmantotu resursu, piemēram, resursu kopums DZM vai portāls Fizmix.lv, kuri skolotājiem jāmāca un jāradina lietot.

Ligita jarsone, ķīmijas skolotāja ulbrokas vidusskolā Gan fizika, gan ķīmija ir pietiekami sarežģīti priekšmeti, tāpēc uzskatu, ka galvenā problēma šajā situācija ir tāda, ka ir dots pārāk maz laika, lai bērni eksāmenam būtu pietiekami labi sagatavoti. uzskatu, ka šie eksāmeni kopējo zināšanu līmeni paaugstinās, tomēr skolēnus nepieciešams gatavot jau krietni agrāk, no kādas astotās klases.

AKtuālI

foto ģIRtS OZOlIņš, F64, un nO PERSOnīGā ARhīvA

uzņēmēju Reakcija

gadam, kuras atbalstījusi valdība. Dokuments vēl jāapstiprina Saeimai, bet pēc tam Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iesniegs valdībā rī­ cības plānu. Lai ieviestu jauno eksāmenu, jāveic izmaiņas arī vairākos noteikumos, un tās IZM iepriekš plānoja sagatavot līdz 1.septembrim.

Jaunā izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V) gan BNS paudusi viedokli, ka iepriekš plānotajā laikā eksāmena ieviešana nav iespējama un termiņš būs jāmaina.

Uzņēmumu organizāciju satraukums balstās statistikā un prognozēs.

Fizikas centralizēto eksāmenu 2013.gadā kārtojuši tikai 7,33% no absol­ ventu skaita vispārizglītojošās skolās, ķīmijas eksāmenu — tikai 3,83%.

Skaitļi rāda, ka 13% jauniešu fiziku un ķīmiju neapgūst vispār, tikai iziet integrēto dabaszinību kursu, liecina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) sniegtā informācija. 2012./2013. mācību gadā tikai 8% no augst­ skolās uzņemto studentu skaita bija izvēlējušies studēt dabaszinības un matemātiku, bet 16% — inženierzinātnes. Tā kā šādu jauniešu skaits ir pārāk mazs, bet kvalificētais darbaspēks noveco, 2020.gadā tiek prognozēts ievērojams darbaspēka trūkums inženierzinātņu un informācijas un ko­ munikācijas tehnoloģiju jomā. «Bieži jaunie cilvēki apzinās dabaszinātņu nozīmi jau pēc skolas beigšanas, kad saskaras ar ierobežoto studiju virzienu izvēli nepietiekamu vai vispār trūkstošu zināšanu dēļ matemātikā, ķīmijā vai fizikā, kas ir nepieciešamas darba tirgū pieprasītām studiju jomām,» saka LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. Viņasprāt, lēmums ieviest centralizēto eksāmenu ir labs sākums problēmu risināšanai.

Tika plānots, ka jaunā eksāmena pilotēšana notiks 2015./2016. mācību gadā. Skolēni, kuri kārtos piloteksāmenu, varētu izvēlēties, vai rezultātu atspoguļot izglītības dokumentos. Savukārt pirmie, kuriem eksāmens 2016./2017. mācību gadā būtu jākārto obligāti, būtu skolēni, kas šogad ru­ denī sāks mācības 10.klasē. Viņiem kopumā būtu pieci obligātie eksāmeni.

Visas iesaistītās puses gan atzīst, ka eksāmens vien problēmu nerisina — palīdzēs arī kvalificētāki skolotāji, kas spēj aizraut bērnus, laba materiāl­ tehniskā bāze skolās un intereses radīšana jau agrākā vecumā. «Domāju, ka eksāmens ir vajadzīgs, jo cilvēks pēc būtības ir slinks. Taču mācību process arī ir ļoti svarīgs. Jaunieši ir ļoti gudri un zinātkāri, vajag tikai mācēt pa­ sniegt, un sausa pieeja neder. Nevajag iedomāties, ka ķīmija un fizika ir tikai milzīgas formulas. Ieinteresētība nāk caur savu praktisko pieredzi, tālāk var stāstīt, zīmēt un rakstīt, kas un kā īsti izskatās,» vērtē ķīmiķe Zaula.

edvards blumbergs, Rīgas 84.vidusskolas 10.klases skolnieks Domāju, ka ķīmijas un fizikas eksāmeni paver lielākas nākotnes iespējas, tomēr process līdz tam kļūst saspringtāks. mācos humanitāro zinību klasē, un līdz šim fizikas un ķīmijas kā atsevišķu priekšmetu man nebija, kas nozīmē, ka man būs jāsāk apgūt kāds no tiem papildus. Gribēju studēt arhitektūru, tāpēc domāju, ka fizika man tomēr ļoti noderēs.

uldis Pīlēns, holdinga UpB valdes priekšsēdētājs un akcionārs

Jānis Bušs, dārzkopības kooperatīva Baltijas dārzeņi izpilddirektors

Kopumā mums kā mazai nācijai eksakto zināšanu līmenis ir jāpaaugstina, taču nemāku teikt, vai tam jārezultējas obligātajā eksāmenā. Jo plašāk sabiedrība pārvalda eksakto zinātņu veicināto domāšanas veidu, jo lielāka ir tās konkurētspēja un iespēja veidot augstāku labklājību, kas savukārt nozīmē iespēju izvēlēties pareizo attīstības ceļu. Redzam, ka uz eksakto zināšanu bāzes latvijā var radīt eksportspējīgas nozares, un, ja gribam palielināt ekonomiku ar pašreizējiem cilvēkresursiem, eksakto zināšanu attīstīšana ir papildus pievienotā vērtība.

Pamatzināšanām eksaktajās disciplīnās vidusskolas līmenī jābūt katram, kas pat nestrādā attiecīgajā sektorā — juristiem, ārstiem u.c. viena vai divu eksāmenu ieviešana neko neatrisinās. mums nepieciešami vispusīgi izglītoti, domājoši cilvēki, kas redz kopsakarības, nevis tādi, kas iemācās tikai gravitācijas likumu vai no fizikas atceras tikai vienas formulas pierādīšanu. tāpēc ir svarīgi, kas tiek mācīts un kādā veidā. Pirmkārt, domāju, ka nevajadzētu ļaut skolēniem pašiem pārāk brīvi izvēlēties mācību priekšmetus un, piemēram, atteikties mācīties fiziku. Otrkārt, ir svarīgi, kas skolās māca un ar kādām metodēm. Skolotājiem jābūt noteiktam profesionālam līmenim un labam atalgojumam, jo tas ir nākotnes ieguldījums.

Skolotājos jāiegulda, lai pēc tam viņi ieguldītu bērnos. ●

Sintija ustupe, Rīgas 85.vidusskolas 11.klases skolniece man patīk gan fizika, gan ķīmija, un šajos priekšmetos ir labas atzīmes. tomēr saprotu, ka skolēnos tas radīs vairāk uztraukuma, jo būs jākārto vēl viens obligātais eksāmens. no otras puses, tas ir pozitīvi. tādi priekšmeti kā fizika un ķīmija ir jāmācās visiem, jo tie attīsta loģisko domāšanu. Pat tiem, kas vēlas iestāties Ekonomikas fakultātē, ir jābūt apgūtai fizikai, tāpēc tas ir noderīgi.

17

Atvieglo biznesu. Taupa laiku

gudrs vai vēl gudrāks IntERESAntI — Kā tu IZSKAtIES uZ vIDuSmēRA tEhnOlOģIJu lIEtOtāJu fOnA?

izPiLdi TeSTu!

KO Tu PrOTi? Atzīmē savas prasmes un nosaki, kāds ir tavs tehnoloģisko prasmju līmenis!

1. Aktīvi darbojies vismaz divos sociālajos tīklos.

2. Proti pārvērst pNg bildi Jpeg formātā.

3. Sava drauga vārdu biežāk raksti @peteris, nevis Pēteris.

4. Esi saviem spēkiem internetā atradis, rezervējis un apmaksājis viesnīcu.

5. mājaslapas izvei­

došana tev nesagādā nopietnas grūtības.

6. tīmeklī atrodamie rīki ir tava ikdiena.

7. ne vien zini, ka Ctrl+f, Ctrl+S un Ctrl+t nav ieraksti no ķīmisko elementu periodiskās tabulas, bet arī proti tos pielietot.

8. Proti ierakstīt komentāru portālā tā, lai tavu patieso IP adresi neuzzinātu.

9. Proti datorā atrast TeMp failus un izdzēst tos.

10. Zini, kā atvērt datoru un nomainīt sastāvdaļas.

11. Pilnīgi tukšs dators tevi nebaida, jo proti instalēt arī Windows.

12. tavā viedtālrunī ir savienoti vairāki e–pasta konti.

13. mobilais telefons ir tālvadības pults citu ierīču kontrolēšanai.

14. Esi lejupielādējis un dzēsis lietotnes mobilajā telefonā.

15. Esi pārsūtījis lielos failus caur WeTransfer.

16. Zibatmiņa tev vairs nav vajadzīga, jo dati izkārtoti pa «mākoņiem».

17. Waze automašīnā ir ieslēgta nepārtraukti, reizēm arī ejot kājām.

18. Ceļa atrašanu uz jaunu vietu uztici navigācijas sistēmai.

19. tavam ķermenim nav jābūt birojā, tu spēj piekļūt kolēģa datoram arī no cita kontinenta.

20. Proti savest kolēģus kopā ar video­ konferences zvanu.

Apgalvojumi 1, 2, 4, 7, 9, 12, 14, 15, 18, 20 vairāk atbilst VIDĒJAM tehnoloģiju zināšanu līmenim.

Apgalvojumi 3, 5, 6, 8, 10, 11, 13, 16, 17, 19 vairāk atbilst AUGSTAM tehnoloģiju zināšanu līmenim.

tEkStS JānIS vēvERS IluStRācIjAS AGRIS BOBROvS

21

InStRumEntI

SOciālie meDiji «Kam tā ākstīšanās vajadzīga,» noņurdēs kāds nopietns uzņēmējs vai karjerists, un daļēji viņam būs taisnība, jo sociālie tīkli nozog daudz laika, ko varētu veltīt sevis izglī­ tošanai un naudas pelnīšanai. Taču no karjeras izaugsmes viedokļa ir svarīgi sapucēt savu kontu vismaz uz biznesu vērstajā portālā LinkedIn. Tas vairs nav mīts, ka caur šo kanālu uzņēmēji atraduši sadarbības partnerus ārvalstīs, bet labus speciālistus uzrunājušas lielu korporāciju perso­ nāla atlases nodaļas. Turklāt aizvien vairāk uzņēmumu pievērš uzmanību saziņai ar klientiem caur sociālajiem tīkliem, tādēļ izvēles brīdī varētu dot priekšroku tam pre­ tendentam, kurš savā CV uzrādījis prasmes un pieredzi ša­ jā nodarbē. «Ja labi orientējaties Twitter, LinkedIn, Facebook, Instagram un citos sociālo mediju kanālos, iekļaujiet šīs zināšanas savā CV,» sarunā ar portālu BusinessNewsDaily liek pie sirds darba meklēšanas eksperte Amanda Augus­ tīne no rekrutēšanas uzņēmuma The Ladders. vidējais līmenis Protat ievietot ziņas, pievienot attēlus vai galerijas, at­ bildēt uz ziņām, padalīties ar tām gan no datora, gan mobilā telefona vai planšetes. Protat uzstādīt ziņu pub­ licēšanas laiku un esat darbojies ar kādu sociālo tīklu konkursu rīkošanas atbalsta lietotni.

Pussoli augstāk. Iemācieties padarīt savu LinkedIn profilu pamanāmāku «galvu med­ niekiem» — http://www.careerealism.com

t

ehnoloģijas nav tikai dators ar Microsoft Word vai PowerPoint. Tās ietver krietni plašākas zināšanas, kas nepieciešamas, lai sekmīgi eksistētu un strādātu tehnoloģiju pieblīvē­ tajā mūsdienu vidē. Arī darba devējiem kļūst aizvien svarīgāk, lai darbinieki spētu ne tikai ieslēgt datoru un uzklabināt pāris rindiņas pārskatā, bet arī prastu nosūtīt informāciju no mobilā tālruņa, iepro­ grammētu maršrutu navigācijas sistēmā un aizpildītu darba plānu kādā mākoņservisā.

Eksaminējam savu kvalifikāciju septiņās ikdienā bieži lietotu tehnoloģiju un servisu kategorijās. Ja, izla­ sot kategorijas aprakstu, īsti nesaprotat, par ko ir runa, tad šajā jomā esat iesācējs, un ir vērts apsvērt prasmju papildināšanu. Pieredzējušākie, salīdzinot savas zinā­ šanas ar aprakstos minētajām, varēs noskaidrot, kurai tehnoloģiju ikdienas lietotāju klasei katrā jomā viņi pieder — vidējai vai augstākai. Paturam prātā, ka runa ir par ikdienas lietotājiem, nevis fanātiķiem un dator­ urbjiem, kuru dzīves lielākā daļa paiet virtuālajā vidē, un viņi šajā rangā sēž vismaz par zaru augstāk.

22

Augstākais līmenis Brīvi operējat ar Twitter haštagiem un saīsinājumiem, zināt viltības un atzinumus, kā panākt, lai citi lietotāji pārtvīto jūsu ziņas, pārzināt gan bezmaksas, gan mak­ sas paņēmienus, kā pievērst lietotāju uzmanību Facebook un citos sociālajos portālos. LinkedIn jūsu profils ir tik pārliecinošs, ka ikvienam ir skaidrs — šādu speciālistu man vajag savā komandā. jaunums, kas jāzina. Šāgada tendence — ziņojuma nodošana ar pašu veidotiem video, kas nav garāki par 15 sekundēm.

inTerneTS Interneta lietošana pašā primitīvākajā līmenī vairs nav uzskatāma par prasmi, jo viss ir tik vienkāršots, ka grūti apmaldīties. Nopietnam lietotājam jāprot vairāk.

Skaidrs, ka ne juristam, ne ekonomistam ikdienā ne­ vajadzēs programmēšanas prasmes, taču saprast, kā ir būvētas interneta mājaslapas un datubāzes, lai pilnībā izmantotu to sniegtās iespējas un varbūt pat ieteiktu kādu uzlabojumu, par ļaunu nenāks.

numuRA tēmA tEkStS ElIZABEtE RutulE foto nORA KREvnEvA, GAtIS GIERtS, AnDREJS tEREntJEvS, lAuRIS vīKSnE, F64, un nO PERSOnīGAJIEm ARhīvIEm

Kā es to paveicu?

5 StāStI PAR PIEREDZI BIZnESā, KAS nORūDA uZņēmīBu un lIEK vIEnmēR IEt uZ PRIEKšu

kā mēs atjaunojām pamestu viesnīcu kRIStīnA: «Pēc astoņiem Amerikā nodzīvotiem gadiem mīlestība mani atsvieda atpakaļ dzimtenē.

Amerikā studēju biznesa administrāciju, un mana profesionālā pieredze bija saistīta ar viesmīlības no­ zari, tāpēc arī savu tālāko darbību saistīju tieši ar šo jomu. Ģimenes ligzdu izveidojām Ādažos, tāpēc bieži sanāca braukt garām bijušajai viesnīcai Eufrosine. Vi­ su laiku bija jautājums — kāpēc tik skaista ēka stāv pamesta? Tā kā dzīvesbiedra uzņēmējdarbība ir sais­ tīta ar finanšu sfēru, uzzinājām, ka ir iespēja iegādā­ ties šo īpašumu. Lēmumu uzreiz nepieņēmām. Kad parādījās izkārtne par pārdošanu, sākām uztraukties — bet ja nu citi nopērk? Tas bija stimuls ātrāk pieņemt lēmumu. Ļoti daudzi atrunāja, bet tik un tā bija sajū­ ta, ka vajag to darīt.» ulDIS: «Arī es, ciemojoties pie draugiem Ādažos un braucot garām šai ēkai, katru reizi noskatījos ar žēlu­ mu. Pēkšņi kādu dienu zvanīja Ādažu draugi — viņu kaimiņi nolēmuši atjaunot viesnīcu, varbūt man ir interese. Nodomāju — beidzot!» kRIStīnA: «Kad 2012.gada janvārī pirmo reizi ienācām viesnīcā, te izskatījās kā pamestā kuģī — trīs gadus ve­ cas pakas, iegrauztas maizes, eļļa virtuvē. Viss pusratā, it kā kāds būtu ienācis un pateicis, ka visiem tūliņ pat jāiet ārā. Skats bija diezgan nožēlojams, bet aiz tā re­ dzējām lielu vērtību.»

EVIjA: «Šeit izmantoti grezni, kvalitatīvi materiāli, ta­ ču pēc darbības pārtraukšanas viss ilgu laiku bija pa­ mests. Ēkai ilgu laiku stāvot tukšai un neapdzīvotai, bija radušās daudzas tehniskās problēmas.» kRIStīnA: «Kad ieslēdzām apsildāmo grīdu reģistra­ tūrā, cauri flīzēm nāca ūdens strūklas. Nomainījām visu elektrību, nācās no jauna veidot ēkas dokumen­ tāciju, atklājās, ka jāpērk jaunas iekārtas. Reklāmas apsolījums «ņemiet atslēgas un sāciet darbību» ne­

30

īsumā 2005.gadā ādažos šosejas Rīga­tallina malā tika atvērta viesnīca eufrosine.

Pēc nelaimes ar viesnīcas īpašnieku 2009.gadā tika ierosināta tās pārvaldītāja SIA Bazooka maksātnespēja. ēka stāvēja tukša, līdz 2012. gada janvārī tajā sāka saimniekot Kristīna Kirša, kura, ilgu laiku dzīvojot Amerikā, bija studējusi uzņēmējdarbību un strādājusi viesmīlības jomā.

Attēlos: Atpūtas komplekss lagūna pirms un pēc atjaunošanas

numuRA tēmA

Kristīna Kirša, viesnīcas port Hotel vadītāja (centrā) un līdzīpašniece ar savu uzticamo komandu — uldi Krebu, šefpavāru, un Eviju Graumani, mārketinga nodaļas vadītāju

Bazooka (2008-2009)/ AK Transgroup apgrozījums, tūkst. eiro 473.3 292.4

44.2 2008

2009 2012*

* AK Transgroup dati par pusgadu, jo viesnīca sāka strādāt gada vidū

fInAnšu DAtI CReDIWeB

Bazooka (2008-2009)/ AK Transgroup peļņa/zaudējumi, tūkst. eiro 2008

2009 2012*

-7.1 -5.0

-375.0 * AK Transgroup dati par pusgadu, jo viesnīca sāka strādāt gada vidū

piepildījās. Atvērām viesnīcu dažus mēnešus vēlāk, nekā plānots — maija sākumā.» ulDIS: «Manas lielākās bažas bija par to, kā salasīšu ko­ mandu virtuvei. Tā nav Rīga. Kur atrast kvalificētu per­ sonālu? Pamazām caur pazīšanos un reklāmām salasīju apbrīnojami veiksmīgu komandu, pamatā no vietējiem.» kRIStīnA: «Pusotra darbības gada laikā apgrozījums au­ dzis, un bez komandas tas nebūtu izdevies. Tagad viesnī­ cā strādā 25 cilvēki. Līdz šim iztikām bez kredītiem, ie­ guldot savu naudu. Interjera tēmu — buriniekus — esam saglabājuši, bet mainījām viesnīcas nosaukumu un arī mārketinga pieeju, padarot to pieejamu plašākam lokam.

Mums teica, ka viesnīcai nedrīkst būt kuģa nosaukums, kā tas bija iepriekš, tajā jābūt kam stabilam. Tāpēc izvēlē­ jāmies Port Hotel, kas asociējas ar miera ostu.»

EVIjA: «Daudziem no malas šis bizness šķiet saistošs, viņiem patīk, kā izklausās — «mana viesnīca», bet tam jāupurē ļoti daudz sava laika. Viesnīca strādā 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā, tai nav brīvdienu. Turklāt pastāvīgi nepieciešami ieguldīju­ mi. Cenšamies attīstīt spa kompleksu, lai gadījumā, ja atkārtojas krīzes laika scenārijs, varam piesaistīt

klientus no Skandināvijas. Noteikti jāattīsta viss, kas ir ārpus viesnīcas — varbūt mini sporta kompleksi, bērnu laukumi, piedzīvojumu trases. Visu laiku dzīvo­ jam piesardzībā par rītdienu. Rezervācijas no korpora­ tīvajiem klientiem ir mēnesi uz priekšu, tālāk neviens uzņēmums neplāno.» kRIStīnA: «Stress ir visu laiku. Esmu vairāk pesi­ miste — nevar vienmēr peldēt rožainās domās. Bet, darbojoties biznesā, jau ir radies adrenalīns un vēlme iet tālāk. Reizēm domāju par Ķemeru sanatoriju — o, tur būtu ko darīt!»

viesnīcā izskatījās kā pamestā kuģī — vecas pakas, iegrauztas maizes. Skats diezgan nožēlojams, bet aiz tā redzējām lielu vērtību 31

PORtREtS

Mēs darām visu, lai cilvēks, ienākot pie mums, būtu laimīgs. Kaut kādā veidā tas atspoguļojas skaitļos.

Laikam ir izdevies 36

PORtREtS tEKStS ElīnA StEnGRēvICA fOtO OĻEGS ZERnOvS un nO sTeNDeRA ARhīvA

ziepju vārītājs uZ IZSAuCIEnu «nu IR ZIEPES!» vIņš vēSā mIERā AtBIlD: «tAD vAJAG tāS nOtIRGOt!» SIA sTeNDeRs līDZīPAšnIEKS JānIS BēRZIņš IZvEIDOJIS un 12 GADuS IR «uZvElKOšAIS mEhānISmS» uZņēmumAm, KuRAm IR 60 fRAnšīZES PARtnERI un 229 vEIKAlI vISā PASAulē. tAS IR unIKālS SASnIEGumS lAtvIJAS BIZnESā. PAR PARABēnIEm KOSmētIKā, lIElāKO KĻūDu BIZnESā un PīRāDZIņu, KuRA DēĻ vAR uZSPRāGt

p

irms aptuveni septiņiem, astoņiem gadiem bija laiks, kad nevieni svētki nevarēja paiet bez dāvanā saņemtām Stendera ziepēm vai vannas bumbām. Rožu ziedlapiņu pieskārienu drau­ dzenes cita citai dāvināja gandrīz kā laimes ap­ solījumu. Stendera pirmsākumos — 2001.gadā — padomju laiki vēl bija spilgtā atmiņā, un jauna pieeja produkta tirdzniecībā bija daļa no veiksmes formulas.

Produkts, ko viņi piedāvāja, bija tam laikam neparasts — ziepes ar izteiktām dabas smaržām, ābolu, kafijas vai zemeņu aromātu — un komplektā ar ziepju traukā klā­ jamo mitrumu uzsūcošo lina drāniņu bija inovatīvs ri­ sinājums un iekārojama «viena no mazajām lietām, kas dzīvi dara skaistāku». Turklāt pircējs pirmoreiz varēja izvēlēties izmēru — «man, lūdzu, tik lielu gabaliņu... nē, mazliet lielāku...» — no lielā klaipa. Visbeidzot — perso­ nisks un uzrunājošs tirdzniecības veids — pārdošanas vietas raksturoja mājīgs iekārtojums un laipna apkal­ pošana. Tagad varbūt esam pieraduši, bet tolaik tās bija jaunas, pārsteidzošas un patīkamas sajūtas.

Turklāt tas bija pašmāju ražotājs, veiksminieks. Sa­ līdzinoši jauns uzņēmums, kurš uzņēma apgriezienus.

Stenderam izdevās sajust, kas cilvēkiem patīk. Šis kon­ cepts, ka cilvēki pie Stendera var nopirkt prieku, labsa­ jūtu un baudu, 13 gadu laikā ir saglabājies — uzņēmums sevi sauc par gardener of feelings. Un, jā, Stenders atkal ar kaut ko ir īpašs. Tas ir viens no Latvijas uzņēmumiem, kuriem pasaulē ir visvairāk pārdoto franšīžu.

vizionārS

Jānis Bērziņš ir Stendera valdes priekšsēdētājs. «Ja uzņē­ mums ir pulkstenis, tad es esmu pulksteņa uzvilcējs. Vai baterija. Bet ne zobratiņš, kurš griežas un dara visu, lai mehānisms strādātu — tādi ir mūsu vadītāji,» viņš sa­ ka. Baltijas Franšīzes fonda direktore Tatjana Meļehova nepazīst Jāni Bērziņu personiski, taču ir sekojusi līdzi Stendera attīstībai un saka: «Cik man zināms, biznesu viņš sāka kopā ar sievu (laulība ir šķirta — red.), tāpēc grūti pateikt, cik un ko kurš ir ieguldījis. Bet Stenderam ir izteikti vizionārs skatījums. Viņi sāka iet pa tādu ceļu, kur ceļa nebija! Latvijā tolaik nebija piemēru, kā attīstīt šādu biznesu un vēl padarīt to starptautiski izmantoja­ mu, pārdodot franšīzes. Skaidri redzams, ka viņš [Jānis Bērziņš] ir simtprocentīgi savas lietas entuziasts un vizionārs, turklāt ļoti mērķtiecīgs.»

Riska kapitāla investīciju uzņēmuma BaltCap in­ vestīciju direktore Astra Neimane, kura ar Bērziņu sāka sadarboties, kad 2013.gadā tika lemts ieguldīt uzņēmu­ mā 1,5 miljonus eiro, saka: «Jānis ir spēcīga personība ar radošu pieeju, spēj uzņemties riskus, pragmatisks.

Viņa nopelns Stendera veiksmē ir liels. Jānim ir svarīgs radošums un inovatīva pieeja. Domāju, ka tas arī pa­ līdzēja izveidot pasaules līmeņa produktu un zīmolu.»

Tikpat svarīgi esot tas, ka Jānis kā līderis pulcē ap sevi spēcīgu komandu. «Viņam ir savs viedoklis, bet viņš ir arī atvērts citu idejām. Tāpēc ir viegli sastrādāties, viņš ieklausās. Un daudz deleģē savai komandai.»

stenders dibināts: 2001.gadā Jānis Bērziņš ir dibinātājs, līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Produkcija nopērkama: 23 valstīs veikalu skaits latvijā un ārzemēs: 229, viens no līderiem pārdoto franšīžu skaita ziņā Apgrozījums 2013. gadā: prognoze +15%, salīdzinot ar 2012.gadu lielākie eksporta tirgi: Ķīna un Krievija Pieprasītākie aromāti: latvijā — greipfrūtu un rožu; Ķīnā — rožu un dzērveņu; Krievijā — greipfrūtu un zelta produktu aromāts

37

Idejas. Pieredze. Padomi

tEKStS PAulA PRAulIņA fOtO EmīlS DESJAtņIKOvS, F64, un nO PuBlICItātES mAtERIālIEm

kuru tu izvēlies?

Savējais aizstāj svešo ImPORtA AIZStāJēJPRODuKtI PAtēRētāJIEm IR IESPēJA IZvēlētIES vIEtēJO RAŽOtāJu PRECES, SAvuKāRt uZņēmumIEm — GAn vEIDS, Kā PAPlAšInāt DARBīBu, GAn EfEKtīvI REAlIZēt BlAKuSPRODuKtuS. tAču REtI KuRš PRODuKtS IR KāDA «āRZEmnIEKA» KOPIJA

Lai arī ideja varbūt ir aizgūta no pasaules ārēm, galarezultāts visbiežāk ir unikāls, tieši no Latvijas apstākļiem izrietošs vai tiem pielāgots produkts

Iemesli, kāpēc uzņēmumi lēmuši par labu importa aizvietotājproduktu ra­ žošanai, bijuši visdažādākie. Taču nav tā, ka uzņēmumu vadītāji, ražošanas direktori un produktu attīstītāji to vien darījuši, kā pie ārvalstu konku­ rentiem meklējuši, ko līdzīgu varētu paši ražot — daudziem ceļš sācies no pavisam citas puses.

Lai arī ideja varbūt ir aizgūta no pasaules ārēm, galarezultāts visbie­ žāk ir unikāls, tieši no Latvijas ap­ stākļiem izrietošs vai tiem pielāgots produkts, un radītās modifikācijas paši ražotāji uzskata par savu lielāko trumpi ne tikai pašmāju tirgū, bet arī popularizējot produktu ārvalstīs.

Lielāka popularitāte ir arī viens no iemesliem, kāpēc Latvijas Investīci­ ju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā kon­ kursa Eksporta un inovācijas balva kate­ gorijai Importa aizstājējprodukts savus ražojumus piesaka pat tie uzņēmumi, kas atbilstīgus produktus ražo jau vai­ rāk nekā 10 gadus.

41

lABS BIZnESS

Kā rODAS iDejAS bLAKuSProduKTu reALizācijA

進口

le im po rta zio ni

Viens no veidiem, kā radies attiecīgais produkts, ir va­ jadzība vai vēlme utilizēt itin visus uzņēmuma tiešās darbības rezultātā radušos blakusproduktus. Tāds, pie­ mēram, ir stāsts par uzņēmuma BYKO–LAT ražotajām kokskaidu granulām. «Mums kā kokapstrādes uzņēmu­ mam bija ļoti daudz atlikumu no zāģēšanas procesiem, proti, skaidas, un 90.gados tās tika gāztas purvos un kur tik vēl ne, kas sāka kļūt problemātiski,» atceras uzņēmu­ ma granulu ražošanas departamenta vadītājs Gints Bēr­ ziņš. Sākotnēji lemts par labu skaidu briketēšanai, bet 1998.gadā uzstādīts granulators un BYKO–LAT kļuvis par pirmo uzņēmumu Latvijā, kas sāk kokskaidu granulu ražošanu. Šis produkts pēc būtības bijis nevis alterna­ tīva kāda cita uzņēmuma ražotajām granulām, bet gan citu apkures veidu aizvietotājs. Tiesa, tolaik skats vairāk vērsts eksporta iespēju virzienā, jo Latvijā granulu ap­ kures katlu vēl nemaz nav bijis. Plašākas iespējas vietē­ jā tirgū parādījušās tad, kad klientus par šādas apkures iespējām sācis izglītot granulu katlu ražotājs Grandeg.

Līdzīgs stāsts ir arī a/s Smiltenes piens valdes priekš­ sēdētājai un izpilddirektorei Ilzei Bogdanovai par sūkalu olbaltumvielu koncentrātu Piena spēks, kas ir alternatīva sportistu lietotajiem pulverveida proteīnu kokteiļiem.

«Pirms pāris gadiem ar kolēģiem sēdējām un domājām, kur likt siera un biezpiena sūkalas, jo tās šo produktu ražošanas procesā paliek pāri,» viņa atceras. Vispārējā prakse Latvijā un arī Eiropā ir siera sūkalu kaltēšana, ar sauso produktu pēc tam bagātinot jogurtu u.c. izstrādā­ jumus, taču Smiltenes piena apjomi nav tik lieli, lai šim nolūkam pirktu kalti. Tāpēc nolemts riskēt un radīt kaut ko pavisam jaunu. «Sākot šā produkta radīšanas proce­ su, nebija tā, ka meklējām, ko aizstāsim. Mēs patiesībā nemaz nesapratām, kas no tā visa varētu sanākt,» atklāj Ilze Bogdanova. Jaundarinājuma augstā uzturvērtība kļuvusi skaidra tad, kad no Vācijas saņemti gatavā pro­ dukta analīžu rezultāti.

TurPinājuMS

«Mums jau teju viss sortiments ir importa aizstājējpro­ dukti. Visa pamatā ir smiltis un cements, un pārējais jau ir mūsu know–how, kādā formā to realizēt un kā izdarīt to labi,» smejas Sakret komercdirektors Juris Grīnvalds.

Viņš uzskata, ka ir absurdi netaisīt šos produktus pa­ šiem. «Sākām biznesu ar sauso maisījumu rūpniecību un tad redzējām, ka mums ļoti vajag materiālus jau ga­ tavā veidā — gruntis, krāsas un tamlīdzīgi. Tā radās ideja par šķidro materiālu rūpnīcu. Un, tā kā ražojam gatavu minerālo apmetumu, krāsu un grunti, tās visas ir izej­ vielas, kas der dekoratīvā apmetuma ražošanai,» ceļu līdz produktam ieskicē Juris Grīnvalds. Tobrīd — 2009. gadā — lokāli ražots dekoratīvais apmetums bijis pil­ nīgs jaunums, jo visi šāda veida materiāli tikuši impor­ tēti. «Attiecīgi katrs spainis, ko saražojām mēs, aizstāja spaini no citurienes,» stāsta Sakret pārstāvis. Precīzus

42

import

KuR IR nAuDA?

tEkStS GunItA nAGlE

naudas detektors strauji augošajiem

Taču ar ideju vien nepietiek! Lai tiktu uz Seed Forum starptautiskajām investīciju konferencēm, kurās ir ie­ spēja ieinteresēt potenciālos finanšu investorus, jābūt uzņēmumam, kurš jau ir mērķtiecīgi darbojies, savā biznesā ir ieguldījis laiku, naudu un enerģiju, bet paš­ laik atrodas tādā attīstības stadijā, kad nepietiek nau­ das perspektīvas idejas īstenošanai. «Seed Forum lielākā priekšrocība ir tā, ka mēs strādājam vairāk nekā 40 val­ stīs, tādēļ zinām, kam ir nauda un ar kādiem noteiku­ miem tā tiek atvēlēta. Mēs esam spējīgi virzīt darījumu plūsmu uz finansējuma avotiem,» saka Seed Forum vice­ prezidents Gints Vīns, kurš ir pārliecināts — Seed Forum starptautiskās investīciju konferences ir vislabākais šāda veida pasākums Latvijas riska kapitāla nozarē.

Gints vīns, seed Forum viceprezidents

46

ATbALSToT jAuno eKonoMiKu

Ideja par nevalstisku organizāciju, kas labām biznesa ide­ jām piesaistītu investorus no visas pasaules, radās pirms

13 gadiem Norvēģijā. Tās dibinātājs un prezidents ir nor­ vēģis Steinars Hoels Korsmo, kurš joprojām koordinē nu jau septiņu Seed Forum nacionālo organizāciju darbu.

«Ideja bija un joprojām ir saistīta ar mūsu pārliecību par jauna veida ekonomiku,» saka Gints Vīns. Pēc viņa skaidrojuma, bija laiks, kad vairākums uzņēmumu auga ar peļņu 10—20% gadā, dzīvoja ļoti taupīgi un ilgi, nodo­ dot firmu no paaudzes paaudzē. Steinars Hoels Korsmo jau pirms vairāk nekā desmit gadiem, strādājot vienā no Norvēģijas biznesa inkubatoriem, redzēja, ka jaunajiem, strauji augošajiem tehnoloģiskajiem uzņēmumiem ir grūti būt konkurētspējīgiem, ja tie nepiesaista naudu no malas. Atliek atrast investoru, lai uzņēmums strauji izrau­ tos. Kā piemēru Gints Vīns min amerikāņu kosmētikas tirgotāju The Body Shop, kas jau darbības sākumā gādāja par ārējo investoru piesaisti un panāca, ka pirmā finanšu investora ieguldītie 5000 ASV dolāru īsā laikā, līdz uzņē­ mums tika kotēts ASV fondu biržā, pieauga 4223 reizes.

foto XooplATe un nO PERSOnISKā ARhīvA

IR IDEJA, nAv nAuDAS. vIEnA nO nEDAuDZAJām StARPtAutISKAJām nEvAlStISKAJām BIZnESA AtBAlStA ORGAnIZāCIJām, KAS šāDā SItuāCIJā PAlīDZ GAn JAunIEm, GAn PIEREDZēJušIEm uZņēmumIEm, IR lIElBRItānIJā REģIStRētā seeD FoRUM, KuRAS PāRStāvnIECīBA JAu AStOtO GADu DARBOJAS ARī lAtvIJā

KuR IR nAuDA? viSSvArĪgāKAiS — zināŠAnAS

Lai uzņēmumiem būtu iespēja atrast investīcijas, vis­ pirms viņi tiek izglītoti par investīciju procesu. «Vēl pirms četriem gadiem teicu, ka Seed Forum ar savu mā­ cību programmu ir unikāls, jo nevienā biznesa skolā ne­ māca, kā tikt pie naudas, nezaudējot savu uzņēmumu.

Tagad izprot, cik svarīgi ir strauji augošiem uzņēmu­ miem piesaistīt investīcijas, un šādus lekciju kursus ie­ kļauj izglītības programmās,» stāsta Gints Vīns. Vienas dienas laikā Seed Forum semināra dalībnieki gūst zinā­ šanas par finanšu investīcijām, finanšu kapitāla pie­ saisti, uzņēmumu izaugsmes finansiālajiem aspektiem.

Turklāt visi semināra dalībnieki tiek mācīti, kā padarīt uzņēmumu pievilcīgu potenciālajam investoram, lai tam rastos interese ieguldīt uzņēmumā.

Semināra apmeklētāju vidū ir gan pārstāvji no start– up uzņēmumiem, kas atrodas attīstības sākumā, gan tādu uzņēmumu vadītāji un īpašnieki, kam ir vairāku gadu pieredze biznesā, bet kuri ir nonākuši attīstības stadijā, kad vēlas piedāvāt jaunu preci vai pakalpojumu un tam nepieciešamas papildu finanšu investīcijas. Semināra dalībnieku priekšzināšanu līmeņi ir ļoti atšķirīgi, taču, saņemot uzdevumu sagatavot sava uzņēmuma prezen­ tāciju ar nolūku piesaistīt finanses, atklājas, ka «nav ne­ kādas nozīmes tam, cik gadu ilga pieredze ir biznesā».

Pēc Ginta Vīna vārdiem, izšķirošais ir cilvēcīgas spējas pārliecināt, kas pamatotas dziļās, saturīgās zināšanās.

Uzņēmumu pārstāvjiem gan jārēķinās, ka ar lielisku pre­ zentāciju vien nepietiek, lai būtu garantētas investīcijas.

Seed ForuM PASAuLeS TĪKLā Diemžēl ne visi semināra dalībnieki tiek aicināti pie­ dalīties Seed Forum investīciju procesā. «Mēs ar uzņē­ mumiem vienojamies par to, kurā finanšu tirgū viņi prezentēs savu projektu. Dažiem uzņēmumiem vieg­

Šogad rīgā notiks divi mācību semināri — 3.februārī un 8.septembrī. Seed Forum konferences notiks 18.februārī un 23.septembrī

Riska kapitāla investori (fondi), kas saņēmuši latvijas valsts finansējumu • expansion Capital • FlyCap • ZgI Capital • BaltCap • Imprimatur Capital

lāk atrast investorus tepat Latvijā, citiem jādodas arī ārpus mūsu valsts. Industriālie projekti, kas saistīti ar ražošanu, interesē investorus Norvēģijā, Lielbritānijā, Tuvajos Austrumos, arī Baltijas reģionā. Ja tie ir pro­ grammatūras produkti, tad savas biznesa idejas ir vērts prezentēt Tallinā, Helsinkos, Stokholmā, Sanfrancisko, Ņujorkā vai Singapūrā,» stāsta Gints Vīns.

Visbiežāk uzņēmēji un potenciālie investori satiekas Seed Forum starptautiskajās investīciju konferencēs, kas katru gadu tiek organizētas 25—30 valstīs, to skaitā Nor­ vēģijā, Somijā, Zviedrijā, Dānijā, visās Baltijas valstīs, Polijā, Krievijā, Ukrainā, Lielbritānijā un ASV, Dubaijā, Abū Dabī, Singapūrā, Šanhajā. Šajos pasākumos sevi pie­ teikuši aptuveni 200 Latvijas uzņēmumu, un aptuveni 15% no tiem dabūja to, ko gribēja — naudu. ●

fastR saņem investīcijas jauna pRodukta Radīšanai Stāsta Fastr līdzīpašnieks un dibinātājs Eldars Loginovs 2012.gadā valmieras biznesa un inovāciju inkubators mums ieteica ar savu ideju — ātrlasīšanas lietojumprogrammu Fastr — piedalīties seed Forum mācību seminārā. tajā bija ļoti laba izglītības programma, sagatavojām savu start–up uzņēmumu un jau pēc diviem mēnešiem atradām savu investoru. tas bija Andrē Demarests, kurš investējis uzņēmumā 50 tūkstošus eiro. Investīcijas mums ļāvušas turpināt darbu jaunu lietojumprogrammu radīšanai, un pašlaik mēs piedāvājam Fastr Books, kas ne tikai ļauj pirkt elektroniskās grāmatas, bet arī ar sociālo tīklu palīdzību sazināties ar citiem lasītājiem.

investoRus nesameklējām, bet guvām zināšanas un pieRedzi Stāsta IT House līdzdibinātājs Gunārs Grundštoks Jau vairāk nekā pirms trim gadiem saņēmām uzaicinājumu piedalīties kādā no seed Forum pasākumiem un mēs atsaucāmies, jo toreiz mums bija ideja par autonomu RentMama.com. Organizētais mācību seminārs par investīcijām bija viens no vērtīgākajiem, kādā esmu piedalījies. mūs uzaicināja piedalīties investīciju konferencēs, mums bija lieli plāni, tādēļ vēlējāmies braukt uz lielām pilsētām, piemēram, uz ņujorku. toreiz mēs vēl nezinājām, ka metropolēs vairākums investoru iegulda naudu lielos projektos, kur nepieciešams ieguldīt vairāk nekā miljonu. naudu biznesam atradām citā veidā, toties seed Forum pasākumos ieguvām labus kontaktus.

47

nAuDAS IDEJAS

Pelnīt. Krāt. Tērēt tEkStS SERGEJS PAvlOvS foto leTA un nO PuBlICItātES mAtERIālIEm

Laika monēta i — viena no dārgākajām Latvijas bankas kolekcijas monētām, kuras cena laika gaitā pieauga 12 reizes. Šogad var sākt kolekcionēt eiro monētas

10

dārgākās monētas, ko klajā laidusi Latvijas banka JA JūS PAmAnīJāt APGROZīBAS mOnētAS — «StāRĶA» — CEnAS CElšAnOS 25 REIZES KOPš 2001.GADA un nODOmāJāt, «KuR ES BIJu AGRāK, KAD «StāRĶI» vARēJA DABūt PAR lAtu», IESPēJAmS, JūSOS mīt mOnētu KOlEKCIOnāRA GēnS. AR lAtvIJAS PIEvIEnOšAnOS EIRO IESPēJAmS SāKt «JAunu» KOlEKCIOnāRA DZīvI 55

nAuDAS IDEJAS

Ciparu monēta

laika monēta I

skaitļi 98 — tik jubilejas un piemiņas monētu latvijas Banka ir izdevusi kopš 1993.gada.

34 no tām joprojām var iegādāties lB kasēs. vairāk nekā 40 mākslinieku piedalījušies latvijas monētu tapšanā.

Divas īpašās divu eiro monētas katru gadu drīkst izdot katra eirozonas valsts.

Pa 5—6 kolekcijas monētām gadā tiek plānots izdot arī pēc eiro ieviešanas — monētas būs ar nominālu 5 un 10 eiro.

56

Kopš 1993.gada Latvijas Banka (LB) izlaidusi 98 sudraba un zelta kolekcijas monētas. No piecām līdz septiņām gadā, tās bija veltītas dažādiem notikumiem, cilvēkiem vai vispārcilvēciski svarīgām tēmām. Lati bija ar niobi­ ja, dzintara un pat granīta elementiem, nereti tie guva starptautisku atzinību un uzvaras konkursos. 2013.gads bija pēdējais, kad klajā tika laisti lati.

Jaunās Latvijas kolekcijas eiromonētas — ar nomi­ nālu 5 un 10 eiro — būs gatavas jau pavasarī, pirmā no tām būs veltīta Ainažu jūrskolas 150.gadadienai, un tā būs jauna iespēja sākt krāt un ieguldīt brīvos līdzekļus.

Ir Nauda izveidoja pēdējos 20 gados izkalto, desmit pat­ laban visdārgāko latu topu.

No gada laikā izkaltajām 5—7 monētām viena vai divas kļuva ļoti populāras un ātri vien tika izpirktas LB kasēs. Reizēm pat dažu stundu laikā — šādā ātrumā 2012.gadā tika «izķerta» monēta Rīgas Tehniskā universitāte, kas atzīmēja 150 gadu jubileju. Vēlāk, nonākot numismātu salonos, tā jau pirmā gada laikā kļuva vairākas reizes dārgāka. Citas monētas ažiotāžu nez kāpēc neraisīja — tās arī tagad, vairākus gadus pēc iz­ kalšanas, par saprātīgu cenu var nopirkt LB kasēs. Pie­ mēram, sudraba Raini vai monētu, kas veltīta pasaules čempionātam hokejā Rīgā — abas var iegādāties kasēs no 2005.gada līdz pat šodienai.

Latvijas Bankā stāsta, ka krīzes laikā, 2009.—2010. gadā, kolekcijas latu iegāde daudziem bija ne tikai ko­ lekcionēšanas jautājums — zelta un sudraba monētas daudzi uzskatīja par drošu līdzekļu ieguldījumu, kam ir vairākas «drošības pakāpes»: gan dārgmetāla, gan nu­ mismātiskā vērtība. Turklāt tās tiek dēvētas par maziem mākslas darbiem, jo grafisko dizainu veidojuši Ilmārs Blumbergs, Kristaps Ģelzis, Aigars Bikše, Ivars Mailītis, Anita Paegle, Inta Sarkane un citi. Tiesa, šādi neizdosies ieguldīt miljonus, bet pakāpeniski sakrāt savu monētu kolekciju, kam ar gadiem vērtība pieaugs 5—10 reizes, ir reāli, ko arī pierāda mūsu tops.

Šajā apskatā Ir Nauda neiekļāva tīra zelta monētas (tiek pieļauts apzeltījums). Ļoti vienkārša iemesla dēļ: vairākumā gadījumu galvenais, kas veido cenu, ir sastāvā esošā zelta vērtība. Sudraba monētas ir «go­ dīgākas», un to cena var desmitiem reižu pārsniegt sastāvā esošā metāla vērtību.

Pirms iedziļināšanās monētu un cenu pasaulē vēl svarīgi atzīmēt, ka topā norādītā monētas pārdošanas cena ir zemākā no tām, kas tiek piedāvātas lielākajos nu­ mismātu salonos (Rns.lv, Eurogold.lv, Latviancoins.lv). Savu­ kārt pirkšanas cena — pati augstākā, ko piedāvā salonos.

1./2.vieta lAiKA mOnēTA i Pārdošanas cena — € 500 (ls 350) Pirkšanas cena — € 293 (ls 206) Cena izdošanas brīdī — 27 lati nomināls — 1 lats, izdota 2004.gadā, gatavota no diviem metāliem — sudraba un zilā niobija, tirāža — 5000 vienību Pirmā no sērijas Laika monētas, vēlāk tika izdoti vēl divi varianti — Laika monēta II un Laika monēta III. Tomēr ti­ kai pirmā izrādījās tik veiksmīgs ieguvums numismā­ tiem — par 293 latiem to pārdeva numismātu salonos vēl pagājušā gada vidū, tagad to pārdošanā atrast grūti.

Tieši Laika monēta un Ciparu monēta ir visdārgākās jubi­ lejas monētas ar divpadsmitkārtīgu cenas pieaugumu.

Daudz vieglāk sameklējamas šīs monētas «jaunākās māsas» ar violetu un zaļu niobija vidu. Tiesa, to cena nav stipri pieaugusi, iespējams, sava loma bija tirāžas palielināšanai līdz 7000 vienībām. Laika monēta II, kas izdota 2007.gadā, pašlaik otrreizējā pārdošanā iegādā­ jama par 100 eiro. Bet Laika monēta III, kas izkalta 2010. gada decembrī, vēl ir pieejama LB kasēs par 51,5 eiro.

Bimetāla monēta ar zilo niobiju saņēma Pasaules bimetāla monētu kluba balvu kā labākā 2004.gadā.

S K A I tā m n A u D u

jAuTājAm eKSPerTAm

j a

ja vēlies ieguldīt fondos — uz kuRiem ReĢioniem šogad iR vēRts un uz kuRiem nav vēRts skatīties?

Lai kādas būtu prognozes par atsevišķām finanšu aktīvu klasēm, vienmēr jāievēro divi galvenie nosacījumi investīciju portfeļa veidošanā: tam jābūt sabalansētam un riskiem — sadalītiem. Pirmais nozīmē, ka portfelī jāiekļauj gan akcijas, gan obligācijas (vai to fondi), otrs — iespēju robežās jāizvairās no koncentrācijas atsevišķos vērtspapīros, segmentos vai valstīs. Pašlaik salīdzinoši vienkāršu, bet šiem principiem atbilstošu portfeli iespējams

izveidot, ieguldot vienādās daļās ASV augstas kredītkvalitātes uzņēmumu obligācijās, Austrum­ eiropas reģiona obligācijās un Vecās Eiropas uzņēmumu akcijās.

Obligāciju segmentu izvēli nosaka to relatīvi augstie tekošā ienesīguma līmeņi (attiecīgi ap 3,5% un 6% gadā), bet Eiropas akcijas ir pievilcīgas, ņemot vērā reģiona ekonomikas atkopšanos un kompāniju pelnītspējas gaidāmo uzlabošanos. Ieguldījumus iespējams veikt ar investīciju fondu

Kaspars Dancis, Cobook dibinātājs

cObOOK ceĻš Pāri OKeānAm Gada sākums atnesis ziņas, ka Latvijā izstrādātais kontaktu vadības rīks Cobook pārdots ASV pilsētā Denverā bāzētai līdzīga profila kompānijai FullContacts. Ir Nauda izseko, kā Latvijas puiši nonāca līdz darījumam.

«tas pievērsa pāris žurnālistu uzmanību, tad pamanīja un uzrakstīja arī citi.

Rezultātā no nulles pirmajā nedēļā bija 20 000 lietotāju. vislielākais efekts bija no publikācijas lifehacker.»

«Pirmkārt, redzi, ka ir vēl cilvēki, kas dara, un neesi vienīgais. Otrkārt, te notiek pasākumi, kur vari socializēties.

Arī tīri ekonomiski — iegūsti salīdzinoši augstas kvalitātes biroju Rīgas centrā par relatīvi zemu cenu.»

«Sākumā nebiju pārliecināts, jo nebijām plānojuši piesaistīt naudu. vairāk plānojām — o.K., mums ir aplikācija, pārdosim, kaut ko atpelnīsim, tālāk domāsim, ko darīt.

Beigās izdomājām, ka varbūt tiešām labāks modelis ir paņemt investīcijas un mēģināt koncentrēties uz vienu kontaktu pārvaldīšanas biznesu, redzēt, cik tālu tas var attīstīties.»

100 000

piRms cobook

2011.gads

2012.gads

Kaspars Dancis (35) bija tehniskais direktors firmā Conseros, kas izstrādāja programmatūras risinājumu, kuru pārdeva telekomunikācijas sistēmu kompānijai Alcatel–lucent. tā radās līdzekļi Cobook attīstīšanai.

Rodas ideja par Cobook, sākas darbs pie lietotnes. mērķis bija visas cilvēka izmantotās adrešu grāmatiņas sakārtot, lai tās būtu ērti pārskatīt. Priekšroka dota Macintosh, nevis mobilajiem tālruņiem, kas ir lielā tendence, jo likās, ka tur būs vieglāk tikt pamanītiem.

janvāRis

febRuāRis

● Cobook beta versija Macintosh datoriem. ● Dalība Apple konferencē macworld/ iWorld, kur Dancis ieguldīja savus līdzekļus — 3500 dolāru.

● TechHub fi­ liāles atvēršana Rīgā, Cobook — dibinātāju vidū. ● Apple zvana Cobook un pie­ dāvā ieteikuma veidā reklamēt lietotnes ofi­ ciālo versiju Appstore.

62

starpniecību un tātad ar salīdzinoši nelieliem ieguldījumu apjomiem — dažiem tūkstošiem eiro.

Tamlīdzīga portfeļa potenciālā vidēja termiņa atdeve varētu būt ap 5% gadā. Zinot, cik šodien dod banku depozīti (necik), tas gadā ir diezgan daudz. Tātad ieguldītājam ir skaidri jāsaprot, ka pat šādā sabalansētā portfelī ir ietverts salīdzinoši liels vērtības svārstību risks. Pavisam bez riska šodien finanšu tirgos var nopelnīt apaļu nulli.

apRīlis

lejupielāžu

● Reģistrēts uz­ ņēmums Cobook.

Iesaistās Kaspara brālis Jānis Dancis. ● Investīciju uz­ ņēmums HackFwd iegulda pusmiljonu dolāru, iegūstot 27% daļu. vēl 3% nonāk pie pa­ domdevējiem.

maijs

Pirmā oficiālā Cobook versija Macintosh datoriem.

tEkStS KAtRīnA ŽuKOvA, ElIZABEtE RutulE. foto EmīlS DESJAtņIKOvS, GIntS IvušKānS, F64, un nO PuBlICItātES mAtERIālIEm

Atbild Zigurds Vaikulis, Citadele Asset Management portfeļu pārvaldīšanas daļas vadītājs

S K A I tā m n A u D u

mAnA Pirmā AlGA un PirmAiS biZneSS

Gunārs Ķirsons, uzņēmējs un ēdināšanas pakalpojumu tīkla lido īpašnieks

«Pirmā nopelnītā nauda bija 20 gadu vecumā, jo līdz tam aktīvi nodarbojos ar profesionālo sportu. Divus gadus audzēju cūkas un tad pārdevu, nopelnīju 2600 rubļu, par kuriem nopirku moskviču,» atceras uzņēmējs un ēdināšanas pakalpojumu tīkla Lido īpašnieks. «Iemācījos, ka ne visu darbu vajag darīt pašam. Var paņemt palīgus, kas palīdz izdarīt to, kas pašam nepatīk. Tikai par labi padarītu darbu ir labi jāsamaksā.» Savukārt pirmo biznesu uzņēmējs veidoja, kad vēl strādāja bārā Ščecina par bārmeni: «Sāku cept šašliku. Sākumā pārdevu 1000 šašliku dienā par rubli gabalā.

Citi tirgoja par 1,50, bet 500 šašliku dienā. Pēc pusgada es jau tirgoju 1200 šašliku dienā par rubli, bet tie citi — jau par diviem rubļiem gabalā un tikai 100 gabalu dienā. Pēc gada es tirgoju 2000 šašliku dienā joprojām par rubli gabalā, bet pārējo vairs nebija.» Tā Ķirsons uzkrājis 30 000 rubļu, kas tajā laikā bija ļoti liela nauda. Par to viņš atvēris pirmo Lido Lāčplēša ielā.

«Par jebkuru lēmumu biznesā vienmēr ir šaubas. Skatījos pragmatiski. vienmēr ir arī plāns «B» un «C», un mūsu gadījumā tas drīzāk nozīmēja piesaistīt vēl investīcijas vai arī, sliktākajā gadījumā, vienkārši strādāt «pa nullēm». Pēdējais būtu tāds radikāls solis, kad jāatlaiž darbinieki, un tas bija visnevēlamākais.

Bija arī citi interesenti, kas varētu pirkt. nevienā brīdī tas nebija vienīgais variants, tomēr sapratām, ka tas bija visizdevīgākais.»

300 000 decembRis

lejupielāžu

● Cobook versija iphone tālruņiem. ● Cobook nonāk labāko 2012. gada Appstore ietojumpro­ grammu vidū. ● Sākas sarunas ar FullContact par sadarbību.

lejupielāžu

maRts

augusts

Cobook versija ipad planšet­ datoriem.

«nopietnākas» attālinātas sarunas ar FullContact pirms došanās nākamajā mēnesī uz Denveru.

2014.gads

1 000000 lejupielāžu

decembRis

febRuāRis

notiek darījums ar FullContact, kas nopērk 100% uzņēmuma.

Summa netiek atklāta.

visi seši Cobook darbinieki dodas strādāt uz ASv.

.

2.janvāRī 14.janvāRī

15% 74%

Avots: Eurobarometer aptauja

3

«FullContact ir darbinieku ziņā samērā neliels un strauji augošs uzņēmums, tāpēc jābūt ļoti labai komunikācijai. mēs atrodamies tālu, un mums ir neērta laika josla, un tas varētu būt liels traucēklis.

Iekšēji aprunājāmies, nevienam iebildumu nebija, un nolēmām, ka tā darīsim.»

750 000

2013.gads

eirO, eirO vien Iedzīvotāji, kuriem kabatās un makos bija tikai eiro banknotes

ieguvumi no daRījuma

● Varēsim straujāk un plašāk attīstīties uz citām platformām, piedāvāt vairāk jaunu iespēju, jo tā ir lielāka organizācija, vairāk cilvēku, naudas. ● ātrs solis uz pilnvērtīgu servisa veidošanu, izmantojot fullcontact servisa pamatu. ● tā ir ļoti laba pieredze — redzēt, kā lietas notiek Amerikā, strauji augošos jaunuzņēmumos.

63

tEkStS DŽOAnnA EGlītE. IluStRācIjAS RūtA BRIEDE, XooplATe

Mērķis — laba slava SKAIDROJAm, KAS vEIDO uZņēmumA REPutāCIJu un vAI tO vAR nOPIRKt PAR nAuDu

66

nAuDAS PSIhOlOģIJA

n

ākamajā rītā pēc Maxima traģēdijas apvaicājos reklāmas jomas profesionālim: «Kas šādā si­ tuācijā spētu glābt šīs kompānijas tēlu?» Man šķita, ka uzņēmuma reputācija ir neglābjami sagrauta, kompānijai būs jāaiziet no tirgus vai vismaz jāpiedzīvo klientu novēršanās.

Eksperts atbildēja, ka notikušais sevišķu iespaidu uz uz­ ņēmuma pozīciju tirgū neatstās, un pēc mēneša cilvēki iepirksies, kā to darījuši iepriekš. Atbilde likās skarba, bet izrādījusies patiesa.

Kā skaidro ārsts psihoterapeits Jānis Ozols, izprat­ nei par reputāciju ir tiešs sakars ar cilvēku kopuma jeb sabiedrības vērtību sistēmu. Ja cilvēkiem nav pašiem savas vērtību sistēmas, viņi nespēj būt kritiski un ob­ jektīvi citu rīcības novērtēšanā. Šāda sabiedrība ir viegli manipulējama un gatava samierināties ar šķietami ne­ pieņemamām lietām. iLgTerMiņā veidoTS TēLS

foto nO PERSOnīGā ARhīvA

konSultē JānIS OZOlS, āRStS PSIhOtERAPEItS JēKABS KRAStIņš, SABIEDRISKO AttIECīBu AģEntūRAS MRs gRUpA vADītāJS

Tā kā vairākums Latvijas uzņēmumu tomēr velta ener­ ģiju un resursus tēla un reputācijas veidošanai, jāpie­ ņem, ka uzņēmēji paļaujas uz kādu vērtību sistēmu, kuru uzrunāt.

Raksta konsultanti vērš uzmanību, ka reputācija ietver divus komponentus. Viens ir priekšstats, kas veidojas, novērtējot uzņēmuma darbību, produkciju, saskarsmi, kultūru, attieksmi. Otrs — uzņēmuma tēls, pie kura veidošanas strādā publiskās komunikācijas speciālisti: reklāmu radītāji, mārketinga speciālisti un PR departamenti. Saskaņā ar Jāņa Ozola vērojumu tieši mākslīgi veidotajam tēlam ir lielāka ietekme uz Latvijas iedzīvotājiem nekā viņu pašu spējai izvērtēt uzņēmuma darbus vai produkciju un veidot savu priekšstatu. Taču par lieliem uzņēmumiem ar spēcīgām tirgus pozīcijām un ievērojamiem resursiem sabiedrība saņem tikai to informāciju, ko uzņēmums vēlas pasniegt, pārējo at­ stājot slēptu. Viņu reputācija mērojama varā un naudā.

«Piekrītu,» norāda sabiedrisko attiecību speciālists Jē­ kabs Krastiņš. «Tomēr reputācijai ir nesaraujama saik­ ne starp pakalpojumiem un uzņēmuma iekšējo kodolu — vērtībām, misijas apziņu un redzējumu. Attiecībā uz reputāciju es pieņemu Salamana pamācības: «Laba slava der vairāk nekā liela bagātība, un labvēlīga nostāja no ļaužu puses ir labāka par sudrabu un zeltu.» Ticu, ka ilgtermiņā tam ir nozīme,» viņš saka.

Būtiska Latvijas sabiedrības problēma esot īstermi­ ņa domāšana, kad nākotni redz labākajā gadījumā viena gada ietvaros, nevis raugās uz sevi, biznesa, valsts attīs­ tību ilgākā mērogā. «Perspektīvas redzējuma trūkums rada sajūtu, ka vērtībām un reputācijai nav nozīmes. Ka tās ir tikai atbalsts īstermiņa mērķiem — pārdošanai.»

Analizējot iemeslus, kādēļ Latvijas iedzīvotāju uz­ skati un izvēles nosacījumi bieži vien ir viegli mani­ pulējami, Krastiņš spriež: «Mūsu sabiedrības absolūtā vairākuma vienīgā vērtība un izvēles kritērijs ir zemākā cena. Savukārt šo kritēriju var nodrošināt tie uzņēmu­ mi, kam ir lieli resursi un ievērojama tirgus daļa. No­ sacīti var teikt, ka iespēja piedāvāt zemāko cenu veido labu reputāciju. Savukārt citi morāli ētiski kritēriji, piemēram, godprātīga nodokļu maksāšana, rūpes par darbiniekiem, vides politika vai iesaiste labdarībā, pa­ tiesi interesē un to ir gatavi apliecināt ar savu izvēli labi ja daži simti cilvēku,» vērtē Jēkabs Krastiņš. negLābjAMi SAbojāT — grūTi

Cits skatījums par reputāciju, tās veidošanu un saglabā­ šanu ir Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu vadītājiem.

Viņi norāda, ka izšķiroša nozīme ir uzņēmuma auten­ tiskumam, tam, cik patiesi un augstvērtīgi ir viņu darbi un saskare ar klientiem. Reklāma, PR un mārketings viņiem ir kā iespēja atgādināt par savu pozīciju tirgū, nevis reputācijas veidošanas stūrakmens. Par neliela un vidēja uzņēmuma reputāciju cilvēki nepastarpināti spriež pēc darbiem, uzskata uzņēmēji.

ja cilvēkiem nav pašiem savas vērtību sistēmas, viņi nespēj būt kritiski un objektīvi citu rīcības novērtēšanā. Šāda sabiedrība ir viegli manipulējama

67

tēRēšAnA tEkStS DACE PREISA, DelFI.lV foto IsToCK, sToCK.XCHNg un nO PERSOnīGā ARhīvA

gurmanu ceļojumi uz eiropu

70

GlužI tāpAt kā DzIESMuSVētkI jābAuDA lAtVIjā, tulpES jāSkAtA HolAnDē un GEIzERoS jāSēž ISlAnDē, ARī ēDIEnS tā VēStuRISkAjā MājVIEtā GARšo VISlAbāk. kā jAu MājāS. AR GARšVIElāM, kAS zInāMAS tIkAI VIEtējIEM, un GAtAVošAnAS RItuālIEM, ko āRzEMnIEkIEM nEIzpAuž.

GAIDot cEļošAnAS SEzonu, IR nAuDA uzzInājA, kuR EIRopā VAR ApēSt lAbāko StEIku, kuR — bujAbESI un kuR jābRAuc bAuDīt VISkIju. IztAujājāM cEļošAnAS EkSpERtuS, kuRI IkDIEnā MEklē lAbākoS pIEDāVājuMuS tūRIStIEM

tēRēšAnA

Lai izjustu Toskānas «smeķi», naktsmājas ieteicams izvēlēties pie vīndariem, jo tieši fantastiskie skati pār vīnogu laukiem padara šo reģionu tik neatkārtojamu

Florences steiks

itālija — Toskāna un maremma Iesaka Aldis Kušķis, Vanilla Travel ceļojumu konsultants Slavenais florenciešu T–bone steiks (bistecca alla fiorentina) radies tieši šeit, jo reģionā ganās divu šķirņu govis — Maremmana un Chianina, no kuru gaļas steiku gatavo.

Standarta izmērs šim gaļas ēdienu karalim ir 1—1,5 kg, un to pieņemts baudīt kopā ar Chianti vīnu. Tās noteikti nebūs ātras pusdienas pirms došanās tālāk pa tūristu takām. Apstājieties, paēdiet, un iesakām raudzīties, lai naktsmājas nav jāmeklē pārāk tālu. Restorānā porcijas cena svārstās 20—40 eiro robežās.

Izņēmuma gadījumā, ja vēlaties nakšņot apartamentos vai kādā villā ar iespēju gatavot pašiem, florenciešu T–bone steiku var doties meklēt uz vietējo skārni. Pagatavošanas princips ir salīdzinoši vienkāršs — trīs pirkstu biezuma gaļas gabalu ieberzē ar sāli un melnajiem pipariem, cep no katras puses 3—4 minūtes. Uzreiz pēc noņemšanas no grila «iemasē» ar olīveļļu.

Steikam jābūt viegli ceptam.

ko vēl apskatīt un daRīt? Esot šajā reģio­ nā, jābauda vīns, jo tieši no šejie­ nes nāk Chianti un Super Tuscany vīni. Iesakām doties uz pavisam nelielo pilsētiņu Bolgeri, kuras tu­ vumā dzimst slavenākie Toskānas vīni — Ornellaia, Sassicaia, Solaia, Tignanello. Tos šeit var gan nobau­ dīt, gan noorganizēt piegādi uz Latviju, piemēram, no The Enoteca Tognoni vīna veikaliņa.

No Pjombīno ostas aptuveni ik pēc stundas atiet prāmis uz Porto­ ferrajo Elbas salā. Tā nelepojas ar daudziem apskates objektiem (ja neskaita Nacionālo parku), bet ir ļoti skaista, tāpēc piemērota dabas vērošanai un... labām pusdienām.

Piemēram, restorānā Emanuele var nobaudīt lieliskas jūras veltes, svaigu pastu un desertus.

Maremma ir vienīgais reģions Eiropā, kur vēsturiski saglabāju­ šies kovboji (buttero), tā ka, ja ir laiks un jāšanas prasme, jāceļas ar saullēktu un viena diena jāpavada rūtainā kreklā zirga mugurā Ma­ remmas Nacionālajā parkā.

kuR nakšņot? Lai izjustu Toskānas «smeķi», naktsmājas ieteicams izvēlēties pie vīndariem, jo tieši fantastiskie skati pār vīnogu laukiem padara šo reģionu tik neatkārtojamu. Naktsmāju cenas atkarīgas no sezonas, bet 200 eiro budžetā par nakti diviem cilvē­ kiem var iekļauties, izvēloties, piemēram, Podere Terreno Toskā­ nas vidienē, netālu no Sjēnas. Pie ikdienas rituāla piederas vakari­ ņot kopā ar mājas saimniekiem un visiem viesiem pie lielā gada, baudot ne tikai ģimenes ražoto vīnu, bet arī kolorītas sarunas.

Pusotra kilometra attālumā arī restorāns La Bottega, kur nobaudīt steiku. Turpat arī atrodas «torņu pilsētiņa» Sandžiminjāno un uz A1 autostrādes, tuvāk pie Florences, arī Itālijas labākie outlet.

Ja vēlaties apmesties tuvāk jūrai un rocība ir lielāka, iesakām Casa Badiola, kas atrodas blakus slavenā šefpavāra Alena Djukasa vienīgajam restorānam Itālijā Trattoria Toscana. Šeit par izcilām vakariņām nāksies šķirties no trīs­ ciparu skaitļa. kā nokļūt? Toskāna un Florence ir tie­ ši pa vidu starp Milānu un Romu, kur var nokļūt ar tiešajiem airBaltic reisiem. Lai izbaudītu šo reģio­ nu, protams, vislabāk izvēlēties savu vai īres auto, lai gan vilcienu satiksme Itālijā arī ir ļoti laba.

Tiem, kuri vēlas koncentrēties uz vīna baudīšanu, iespējams noīrēt arī busiņu ar šoferi, taču šis nebūs lēts prieks — viena diena maksās 400—700 eiro.

71