Maijs, 2013 (Nr. 1) Ls 2,49
101
iemesls Lepoties ar latviju
Idejas ir jāīsteno! Izņemot tās, kuras var novest cietumā vai sabojāt veselību. — Kārlis Andersons, Mobilly vadītājs
Kur meklēt finansējumu Savai radošajai idejai Kāpēc skaudība ir noderīga
Uzņēmumus no strupceļa izved zinātne
uzņēmība #ir dzīvesstils Kā gudri ieguldīt Ls 50 Latvijas pilis un muižas, Ko var nopirkt šodien
Smiltenes piens vērsās pie pētniekiem lai kopā izdomātu, ko darīt ar piena sūkalām. 43. lpp.
Maijs, 2013 (Nr. 1) Ls 2,49
101
iemesls lepoties ar latviju
Idejas ir jāīsteno! Izņemot tās, kuras var novest cietumā vai sabojāt veselību. — Kārlis Andersons, Mobilly vadītājs
Kur meKlēt finansējumu savai radošajai idejai Kāpēc sKaudība ir noderīga
uzņēmumus no strupceļa izved zinātne
uzņēmība #ir dzīvesstils Kā gudri ieguldīt ls 50 latvijas pilis un muižas, Ko var nopirKt šodien
Vāka foto Andrejs Nikiforovs | Stils Anna Kustikova, Anna Lazorkina, Apģērbs no veikala Emporio Armani | Ilustrācija Agrita Krieviņa Vairāk par Kārli Andersonu lasi 38. lpp.
4 7
No redakcijas Vienā lappusē
Šā mēneša skaitļi, fakti, cilvēki un vārdi.
8
Pasaulē
Notikumi, procesi un tendences svarīgākais, kas jāzina.
10
Aiz kadra
Kāds ir kofera ceļš, kad to reģistrējam un nododam bagāžā? Izsekojam!
14
Inovācija
Ervīns Kopeika patentējis mājas garāžā uzkonstruētu zivju tīrīšanas kasti un sastāvdaļu izgatavošanai būvēs ražotni Latgalē.
21
Jauna bilde
Radošie profesionāļi iedvesmu meklē ārpus biroju sienām. Ar kādiem tehnoloģiju riskiem jārēķinās, strādājot publiskā vidē?
Tehnoloģijas īsumā 26 Dārgumi 25
Palīdzam izvēlēties planšetdatoru.
30
101 iemesls lepoties ar Latviju
59
Ko gudru darīt?
Ja mēnesī vari atlikt 20, 50 vai 200 latu?
Skaitām naudu 68 Psiholoģija
43
66
Vai tev skauž, ka citam ir kaut kas vairāk nekā tev? Kā skaudību vērst produktīvā virzienā.
76
Kad jāuzņem darījumu partneris
Kurp vest? Ko rādīt? Kur kopā paēst? 78
Dāvanas
Latvijā radīti dizaina priekšmeti, kuri vienmēr atgādinās par tā dāvinātāju.
Atlaižam šlipsi! 80 Bērnam par naudu 79
Zinātne palīdz biznesam
Zinātniekiem un uzņēmējiem sadarbojoties, tiek radīti jauni, inovatīvi produkti 48
Nauda nāk
Izlasi, ja tev ir radoša ideja un meklē finansējumu! 51
Tumša bilde
Skaidrojam sarežģīto: pievienotās vērtības nodoklis.
52
Ideju imports
Latvijā varētu noderēt Vācijā noskatīta biznesa ideja: digitalizēt veikalu reklāmu prospektus.
54
Biznesa vēsture
Rīgas pirmie «biezie» latvieši jeb mastu šķirotāji 18. gadsimtā.
N O R E D A KC I JA S
Uzņēmība ir dzīvesstils Turpmāk katru mēnesi par naudu, kas tiek kalta no idejām
Jānis Lūsis Tehnoloģiju žurnālists no TV raidījuma Nākotnes parks palīdz saprast, kuru planšetdatoru izvēlēties (26. lpp.) un kā aizsargāt datoru, ja strādājam publiskā vidē (24. lpp.). Jānis ir arī līdzautors rakstam 101 iemesls lepoties ar Latviju (30. lpp.).
Elizabete Rutule Ekonomikas žurnāliste un žurnāla redaktore izpēta, kur ieguldīt naudu, ja mēnesī iespējams atlicināt 20, 50 vai 200 latu (59. lpp.). Viņa arī palīdz jaunajai uzņēmējai — stādaudzētājai satikt mentoru, kurš labprāt dalās ar savu pieredzi (16. lpp.), un zina, ar ko lepoties Latvijā (30. lpp.)
Zaiga Dūmiņa Biznesa žurnāliste raksta par interneta platformām, kurās radošu ideju īstenotājiem meklēt finansējumu (48. lpp.). Zaiga arī vienkāršā valodā izskaidro, kas ir PVN un kā mēs to maksājam (51. lpp.), un atrod 10 dārgākās muižas un pilis Latvijā, ko iespējams nopirkt (72. lpp.).
Pauls Raudseps Ekonomikas komentētājs stāsta par virtuālo naudu Bitcoin, kas pasaulē kļūst aizvien populārāka (19. lpp.). Sniedz arī ieskatu par svarīgāko pasaulē: kādas ir lielo tirgu tendences, kas notiek ar nozīmīgiem uzņēmumiem, interesantām izejvielām (8. lpp.).
Elīna Stengrēvica Žurnāla galvenā redaktore apraksta uzņēmuma Mobilly vadītāja Kārļa Andersona ikdienu (38. lpp.) un kolekcionē iemeslus lepoties ar Latviju (30. lpp.). Viņa arī dod vielu pārdomām: skaudība nav nemaz tik sliktas emocijas, ja prot to vērst produktīvā virzienā (68. lpp.)
Aija Brasliņa Biznesa žurnāliste izpēta jaunu noguldījumu iespēju — Latvijas valsts krājobligācijas (63. lpp.). Tā būs alternatīva banku depozītam un iespēja aizdot naudu valstij. Aija raksta arī par to, kā zinātne palīdzējusi biznesam (43. lpp.).
Izdevējs: a/s Cits Medijs | Reģistrācijas apliecība: Nr 000703359 | Iespiests: Poligrāfijas grupā Mūkusala | Galvenā redaktore: Elīna Stengrēvica | Redaktore: Elizabete Rutule Dizainu izstrādāja Associates, Partners et Sons un Madara Krieviņa | Redakcijas tālrunis: 67281588 Reklāmas tālrunis: 29193159, Irnauda.lv | Adrese: Blaumaņa 5a-9, Rīga, LV 1011 E-pasts: redakcija@irnauda.lv, abonesana@irnauda.lv | Citējot atsauce obligāta. Pārpublicēšanai jāsaņem rakstiska redakcijas atļauja.
4
ilustrācija reinis pētersons
Līga Kitchen Londonā dzīvojošā māksliniece ilustrē psiholoģijas rakstu Aci pret aci ar skaudību (68. lpp.). «Man ārkārtīgi patīk veidot ilustrācijas žurnāliem,» viņa mums raksta.
Idejas. Pieredze. Padomi
Uzņēmums an&angel Jura Dunovska stikla studijā Jūrmalā eksperimentē ar jaunām trauku formām
Zinātne palīdz biznesam Zinātniekiem un uzņēmējiem sadarbojoties, tiek radīti jauni, inovatīvi produkti
TEKSTS Aija brasliņa | foto reinis hofmanis, kaspars krafts, F64
43
Ne vienmēr uzņēmējam, kurš radoša procesa vai vajadzības rezultātā nonācis pie kādas idejas, pašam ir arī nepieciešamās zināšanas, lai jauno produktu izveidotu. Kā liecina mūsu aptaujātie uzņēmēji, zinātnieku aicināšana nākt talkā atmaksājusies ar uzviju.
Laimīgā nejaušība Ideja par an&angel stikla traukiem pie radošā direktora un stikla mākslinieka Arta Nīmaņa atnāca nejauši. «Kādai līzinga kompānijai vajadzēja milzīgas pudeles, kurās atrastos automašīnas. Piekritu uztaisīt. Lai dabūtu mašīnas iekšā, pudelēm vajadzēja smuki nozāģēt dibenu. Kad to izdarīja, sanāca diezgan elegantas bļodas,» stāsta Nīmanis. Ideja viņu aizrāvusi, sācis to pilnveidot. Kopā ar studiju biedri Andželu Auzeri veidotās mākslinieciskās bļodas izvērta par maģistrantūras diplomdarbu, un 2004. gadā abi kopā izveidoja uzņēmumu, kas radīja zīmolu an&angel un sāka ražot stikla traukus. Taču ar to vien bija par maz. «Es biju kā slims ar spoguļošanu!» Nīmanis atzīst. Mākslinieks vēlējies elegantajiem stikla traukiem piešķirt spoguļa atspulgu. Viņš stāsta, ka citi nozares uzņēmumi metālisko spīdumu iegūst, stiklu nopūšot ar krāsu, taču šādā veidā uzklāts pārklājums esot graudains. Bija jārod cits risinājums. Meklējot uzņēmumu, kas būtu gatavs eksperimentēt ar dažādiem pārklājumiem, viņš pēc uzziņu biroja ieteikuma atrada vakuuma pārklājumu iekārtu ražotāju Sidrabe, kuras priekštecis ir 1962. gadā dibinātais padomju militārsektoram strādājušais Vakuuma pārklājumu konstruktoru birojs un kas pētniecībā sadarbojas ar Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtu. Pirmie eksperimenti ar spoguļa pārklājumu šķita veiksmīgi — līdz brīdim, kad tas sāka nākt nost. «Stikls ir organisks materiāls, kas oksidējas un noveco.» An&angel un Sidrabe nolēma šo problēmu atrisināt. Abi uzņēmumi vairākus gadus eksperimentēja gan ar materiāliem, gan tehnoloģiju. Piemēram, izmantoja sudrabu. Tas gan izrādījās nederīgs risinājums, jo laika gaitā kļuva zaļš. Sekoja eksperimenti ar misiņu, titānu un zeltu, taču neviens risinājums neatbilda
44
estētiskajām un materiāla noturības prasībām. Visbeidzot piecus gadus pēc tam, kad abi uzņēmumi sāka kopīgu darbu, tika atrasts ideālais variants: visnoturīgākais stikla traukiem izrādījās nerūsējošā tērauda pārklājums, kas turklāt ir arī neitrālākais cilvēka organismam. Lai iegūtu neatkārtojamo spoguļa spīdumu, kam nav līdzīga pasaulē, Sidrabē stikla traukus ievieto vakuuma kamerā, no kuras izsūc gaisu. Kamerā ar plazmu uzkarsē nerūsējošo tēraudu, kas kļūst līdzīgs miglai un nosēžas uz traukiem. Pēc tam nerūsējošā tērauda pārklājums ar plazmu mikronu līmenī tiek piededzināts stiklam. Abi uzņēmumi sadarbojas joprojām. Lēnām, bet neatlaidīgi an&angel trauki arī iekarojuši savu vietu pasaulē. Tirdzniecības apjomi kāpuši no 20 pārdotiem traukiem 2008. gadā līdz 3500 traukiem 2012. gadā. Uzņēmums ieguvis stabilu atpazīstamību konkurentu vidū, turklāt tikko arī trauku kolekcija DECO ieguvusi red dot balvu produktu dizaina kategorijā. Red dot design award ir viena no pasaulē visprestižākajām dizaina balvām, Nīmanis neslēpj lepnumu.
NAU D A S P S I HO L O Ģ I JA
NO SŪKALĀM — PIENA SPĒKS
Jaunais dzēriens ir līdzīgs pienam, bet satur trīs reizes vairāk olbaltumvielu, kuras stiprina imunitāti
Piektais lielākais piena pārstrādātājs Latvijā Smiltenes piens nolēma vērsties pie pētniekiem, lai kopā izdomātu, ko darīt ar ražošanas blakusproduktu. Gatavojot sieru, uzņēmumā ik dienu radās arī 60–80 tonnas piena sūkalu, kas bagātas ar olbaltumvielām. Sākotnēji ražotne tās pārdeva zemniekiem, taču vasarās sūkalu bija vairāk, nekā varēja pārdot. «Vienu vakaru 2007. gadā mēs sēdējām ar valdes priekšsēdētāju Gitu Mūrnieci un domājām, kur lai tās sūkalas liek,» stāsta uzņēmuma izpilddirektore Ilze Bogdanova. Tā dzima ideja, ka tās jāpārstrādā jaunos produktos, un Smiltenes piens nolēma pieaicināt palīgos Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesori Ingu Ciproviču jaunāko sūkalu pārstrādes tehnoloģiju izpētei. Lielākoties pasaulē sūkalām atdala lieko ūdeni, tās iebiezinot, un pārdod citiem uzņēmumiem kā starpproduktu. Arī Smiltenes piens sākotnēji apsvēra šādu iespēju, taču iebiezināto sūkalu cena ir svārstīga
un Smiltenes piens būtu atkarīgs no tā, par kādu cenu pircējs gatavs tās pirkt. Tādēļ ražotne nolēma piena sūkalas frakcionēt jeb sadalīt vairākās sastāvdaļās un ražot gatavus produktus, «kurus mēs varam realizēt, nebūdami atkarīgi ne no viena cita». Frakcionējot sūkalas, Smiltenes piens ieguva divus produktus — olbaltumvielu koncentrātu un laktozi jeb piena cukuru. No pirmā uzņēmums, iesaistoties visiem darbiniekiem, radīja Piena spēku — dzērienu, kas līdzīgs pienam, bet satur trīs reizes vairāk olbaltumvielu, kuras stiprina imunitāti, īpaši paaugstinātas fiziskās un garīgās slodzes apstākļos. Piena spēkam līdzīga produkta Latvijā nav, stāsta Bogdanova. Tas ir dabisks un nesatur konservantus, tāpēc īsā derīguma termiņa dēļ šo piena dzērienu pārdod tikai vietējā tirgū. Savukārt ar padomu, ko darīt ar laktozi, Smiltenes pienam nāca palīgā LLU zinātnieki. Pētot tehnoloģijas, piena pārstrādātājs nolēma laktozi iebiezināt un iegūto →
45
NAU D A S P S I HO L O 칙 I JA
46
«Cilvēki arvien vairāk pievērš uzmanību ekoloģijai, un, tā kā mēs ražojam arī koksnes aizsardzības līdzekļus, nolēmām izstrādāt arī lineļļas koka krāsu un beici,» saka direktors Andris Plociņš
→ sīrupu — medum līdzīgu dabisku saldinātāju — pārdot
saldējuma ražotājiem. Bogdanova saka, ka zinātnieki ir atvērti sadarbībai, tomēr bieži vien uzņēmumi nezina, cik daudz tie varētu palīdzēt. «Mēs principā par šo mācību bāzi, kas ir Latvijā, ļoti daudz ko nezinām un neizmantojam,» viņa saka. Piemēram, LLU ir vairākas laboratorijas iekārtas, kuru uzņēmumam nav un tās būtu dārgi iegādāties, bet universitātē tās ir pieejamas, stāsta Smiltenes piena izpilddirektore. Bogdanova atzīst, ka sarežģīti bija mainīt domāšanu — sūkalas uztvert nevis kā atkritumu, bet gan izejvielu jauniem produktiem, kurus patērētāji novērtē. «Ražošanas apjoms ir ļoti pieaudzis. Sākām ar 200 kilogramiem sūkalu dienā, bet tagad esam sasnieguši tādu līmeni, ka atsevišķos periodos mēs pat sūkalas iepērkam,» stāsta uzņēmuma izpilddirektore. Turklāt Piena spēks 2012. gadā saņēma Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras balvu kā importa aizstājējprodukts. Arī konkurenti nesnauž — redzot, cik labi ar Piena spēku veicas Smiltenes pienam, vēl divi uzņēmumi plānojot sākt līdzīga produkta ražošanu.
Idejas rada kopīgiem spēkiem Savukārt vietējais būvķīmijas ražotājs Vincents Polyline ar zinātniekiem sadarbojas jau 16 gadus. Uzņēmuma direktors Andris Plociņš stāsta — sākotnēji zinātnieki tika piesaistīti kā konsultanti produktu īpašību testēšanai, jo vajadzēja precīzāk zināt, kas tiešām padara stiprāku, piemēram, betonu. Gadu gaitā sadarbība stiprinājusies. Vincents Polyline ražo plašu būvķīmijas izstrādājumu klāstu — kopumā 35 produktus betona īpašību uzlabošanai, koksnes aizsardzībai, hidroizolācijai, remontam un ceļiem. Uzņēmums darbu sāka 1997. gadā un sākotnēji ražoja piedevas betona uzlabošanai, tādēļ produktu testus tas uzticēja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU)
Būvniecības fakultātes pētniekiem. «Juris Biršs no RTU kopā ar mums ir no pirmās dienas. Latvijā diez vai kāds par betonu zina vairāk kā viņš. Mēs sākām strādāt ar viņu kā tehnisko konsultantu, un viņš palīdzēja šos izstrādājumus arī nopozicionēt,» stāsta Plociņš. Laika gaitā sadarbība kļuva ciešāka arī jaunu produktu izstrādē. Bet RTU zinātnieki nav vienīgie, ar kuriem Vincents Polyline sadarbojas, — kopīgi ar Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta (MeKA) pētniekiem tiek attīstīti koksnes aizsarglīdzekļi. Drīzumā uzņēmums sāks ražot lineļļas koka krāsu un beici, kas ir pilnīgi dabisks produkts, izstrādāts kopā ar MeKA pētniekiem. «Cilvēki arvien vairāk pievērš uzmanību ekoloģijai, un, tā kā mēs ražojam arī koksnes aizsardzības līdzekļus, tad nolēmām izstrādāt šādu krāsu,» stāsta Plociņš. Patlaban kopā ar zinātniekiem tiek strādāts arī pie jaunas receptūras izveides augstākās klases koksnes aizdegšanās aizkavēšanas līdzeklim. Baltijas valstīs šādas kvalitātes produktu neviens neražo, taču pēc tā ir pieprasījums. Izstrādei uzņēmums vēlējās piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Sākotnēji licies, ka gūt atbalstu nebūs problēmu, taču tas izrādījies maldīgi. «Man ir tikai ideja, bet Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra jau starta pozīcijā grib, lai es nodefinēju finišu — kāds produkts man būs, cik maksās, kur es to izplatīšu,» pasūdzas Plociņš. Beigās uzņēmums atmetis ar roku birokrātiskajiem procesiem un nolēmis produktu attīstīt par saviem līdzekļiem. Andris Plociņš teic, ka ar zinātniekiem konsultējas jau pašā produkta attīstības sākumposmā — kad ideja tikko radusies. «Izrunājam, vai iecerēto produktu vispār vajadzētu. Ja jā, sākas diskusijas par to, kā labāk to taisīt. Kad receptūra izgatavota, zinātnieki to testē un piedāvā savas rekomendācijas. Pēc tam atkal dodam viņiem izmēģināt. Šādā veidā sadarbība notiek ikdienā.» Jauna produkta izstrāde aizņem līdz vienam gadam, un vēl divi gadi paiet, kamēr tas iegūst savu vietu tirgū. To, ka sadarbība ar zinātniekiem atmaksājas, apliecina tas, ka uzņēmums savā lauciņā ir ilgdzīvotājs un tā produkcija ir labi pazīstama gan vietējā tirgū, gan kaimiņvalstīs Lietuvā, Igaunijā un Krievijā. Viena no Vincents Polyline panākumu atslēgām ir receptūras izstrādāšana uz vietas. Citi uzņēmumi ieved gatavus produktus, un reizēm nākas pārliecināties, ka pasūtītās vielas saturs neatbilst vajadzīgajam vai nav atbilstošajā kvalitātē, stāsta Plociņš. «Vajag savus pirkstus tajā visā pamērcēt! RTU ļoti palīdz šajā jautājumā.» Krīzes ietekmē uzņēmuma apgrozījums gan samazinājās no viena miljona latu pusi — bija krities pieprasījums. Tomēr jaunie produkti ļauj apgrozījumu palielināt. Pērn tas bija 700 tūkstoši latu. Plociņš atzīst, ka konkurence nozarē gan ir sīva un reizēm — arī negodīga, jo citi uzņēmumi kopējot gan produktu aprakstu, gan nosaukumu. Lietuvā pavisam nesen uzņēmums saskāries ar to, ka cita ražotāja produkti pārdoti ar Vincents Polyline etiķetēm. Uzņēmums šo gadījumu ātri novērsis. Taču Plociņš atzīst — pret to cīnīties ir grūti.
•
47
S kait ā m naudu
Kur ieguvāt starta kapitālu biznesam? Aivars Žimants, Pure Chocolate līdzīpašnieks un valdes loceklis, pirms tam Pure Food lielākais akcionārs
«Biju vijolniece bērēs,» domājot par pirmo pašas nopelnīto naudu, mūziķei un vokālistu konsultantei Ievai Kerēvicai nav ilgi jārokas atmiņās. «Man bija 12 gadu. Dzīvoju Dzelzavas pagastā, un laukos jau cits citu pazīst, tāpēc visi zināja, ka mācos spēlēt vijoli.» Vienreiz viņu uzaicinājuši spēlēt, un tā viss sākās. Ieva atminas, ka par vienu reizi varējusi nopelnīt desmit latu. «Pirmo naudu iztērēju džemperim, kas ilgu laiku karājās vietējā veikalā un es nevarēju atraut no tā acis. Krāšņs — melns ar zaļām horizontālām strīpām, kurām pa vidu bija balti raksti.» Vēlāk, krājot bērēs nopelnīto, viņai bijusi pašai sava nauda jaunajam mācību gadam, par ko nopirkt skolai nepieciešamo.
«Ģimenē ir labais gariņš, kurš nekādā gadījumā nevēlas publicitāti, bet pirms vairāk nekā 20 gadiem uzticējās un aizdeva man naudu — 10 000 dolāru. Šos līdzekļus ieguldīju Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacijas konservu ceha sakārtošanā. Ražojām ievārījumus konditorejas uzņēmumiem. Vēlāk piedāvājām produkciju saldējuma ražotājiem. Pirmajā gadā, kad iegādājāmies iekārtu tās ražošanai, pārdevām vienu tonnu augļu un ogu piedevu mēnesī. Attīstoties ar laiku sapratām, ka jāceļ jauna rūpnīca, kuras jauda sasniedza līdz 1000 tonnām mēnesī. Ražotnes celtniecībai 2007. gadā tika piesaistīts Lauku atbalsta dienesta (LAD) līdzfinansējums un izmantots bankas kredīts. Investīcijas bija gandrīz četri miljoni eiro (2,8 miljoni latu). Šajā laika periodā Pure Food attīstība notika, izmantojot Eiropas Savienības (ES) fondus caur LAD un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru. Iesaku visiem uzņēmumiem, piesaistot ES fondu
Eiro ir smagāki 4,8 g
31 g
7,5 g
Eirozonā izmantotās monētas ir smagākas nekā to latu sugasmāsas, izņemot divmetālu govi. Saliekot komplektu — viena katra veida monētu no viena centa līdz 2 eiro, mūsu maki būs par 12 gramiem smagāki. Visas latu monētas sver 31 gramu, bet visas eiro monētas — 42,92 gramus. ⦁
Cik mēnesī maksā par kafiju darbiniekiem? Biroja darbinieku skaits
Vidējās kafijas izmaksas vienam darbiniekam
Tieto Latvia
670 Ls 1,80
66
Latvijas gaisa satiksme
370 Ls 1,10
Statoil Fuel & Retail Latvija
70 Ls 2,40
teksts Elizabete Rutule | foto f64 | ilustrācijas youmakemyday
«Mana pirmā alga» Ieva Kerēvica, mūziķe un vokālistu konsultante
atbalstu, celt jaunas ražotnes, sakārtot tehnoloģiskās līnijas, ieviest kvalitātes sistēmas, kā arī izmantot atbalstu eksporta veicināšanai. Lai nodrošinātu produkta realizēšanu citās valstīs un daudz lielākos apjomos, 2011. gadā Pure Food tika pārdota Beļģijas kompānijai Puratos. Patlaban es darbojos Pure Chocolate. Šokolādes trifeļu jaunās ražotnes būvē, kas ļaus palielināt jaudu, plānots ieguldīt 3,8 miljonus eiro (2,7 miljonus latu). No tiem SEB bankas kredīts veido 2,98 miljonus eiro (2 miljonus latu). Piesaistīts arī LAD līdzfinansējums.»
M A NA I N V E S T Ī C I JA
DIVATĀ AR BRĪVĪBU Investēt buru jahtā nozīmē uzturēt ļoti labā kārtībā savu sabiedroto. Ar jahtu Single Malt pensionārs, bijušais a/s Latvijas kuģniecība Jūras apdrošināšanas daļas vadītājs, konsultants jūras avāriju risku jautājumos Uldis Ozolants ķer adrenalīnu un izbauda brīvību rudens aukainajos vējos Teksts Elizabete Rutule | Foto gATIS GIERTS, F64
Motivācija Jau kopš bērnības ūdens ir mana stihija un jūra ir mana baznīca. Šo Carter 30 jahtu (aptuveni 9 m gara) iegādājos 2004. gadā. Tā ir investīcija pozitīvās emocijās, turklāt ir vēl kāds labums — atrodoties ārzemēs, varu palikt laivā un ietaupīt uz viesnīcas rēķina, kas parasti ir lielākie tūrista izdevumi. Jahtu nosaucu Single Malt — kā tīro, nejaukto viskiju. Turklāt vārdā «single» («viens vienīgs», angļu val.) ir arī atsauce uz burāšanu vienatnē, kas man ļoti patīk.
Investīcija nākotnē Vecumdienās varētu pārcelties dzīvot uz jahtas, ziemas pavadot Vidusjūras reģionā, bet vasaras — Zviedrijas, Dānijas un Norvēģijas ūdeņos kopā ar saviem trim pamatskolas vecuma bērniem. Jahta būvēta 1987. gadā un ir ļoti robusta, piemērota sliktam laikam, tāpēc pelnījusi tikt aprīkota ne sliktāk kā modernās.
Ieguldījums Pirku lietotu — Ls 25 000. Mans labākais burāšanas laiks ir vēlos rudeņos, kad jūra tāda, ka plombes krīt no zobiem laukā. Ik sezonu ap Ls 2000 ieguldu jaunā aprīkojumā — vai nu vinčās, vai iluminatoros, lūkās, navigācijas instrumentos, salona grīdā. Man tas nozīmē drošību. Faktiski tā es palielinu savas laivas vērtību. ●
67
Signes Baumanes jaunās animācijas filmas Akmeņi kabatā varonis Indulis vāc finansējumu terpentīna ražotnei. Topošo animācijas filmu iecerēts rādīt skatītājiem 2014. gada janvārī
Tev ir radoša ideja un meklē finansējumu? Kickstarter un līdzīgas platformas palīdzēs savākt līdzekļus. Izlasi, cik vienkārši! teksts Zaiga Dūmiņa | ilustrācijas un foto no publicitātes materiāliem
Deju izrāde elektrības stabos, 3D pildspalva, sāls pistole kukaiņu iznīcināšanai un citas iedomājamas un neiedomājamas lietas ir iespējamas, ja pietiekami daudz ļaužu ir gatavi atdot kaut vai vienu dolāru tavas ieceres īstenošanai. (Norēķini notiek tikai ārvalstu valūtās.) Talkā ņemot internetu un sociālos tīklus, tagad vieglāk nekā jebkad ir iespējams savākt naudu radošu ideju realizācijai. Šādam mērķim radītas un aktīvi darbojas ap 70 interneta platformas. Tev atliek tikai atrast sev piemērotāko un izstāstīt par savu projektu tā, lai cilvēki būtu gatavi par ideju nobalsot, ziedojot jebkādu naudas summu.
Jāpārdod ideja Šo interneta platformu darbības princips ir vienkāršs. Konkrētā vietnē jāpublicē savas radošās idejas apraksts, minot arī tās īstenošanai nepieciešamo summu. Piemēram, lai tiktu izdota grāmata par kādu tēmu, nepieciešams savākt 5 tūkstošus dolāru. Autoram ideja jāizstāsta tā, lai citiem tas šķistu saistoši. Visbiežāk pirmie par projektu
48
uzzinās radi, draugi un paziņas, kuri ziņu saņems kādā no sociālajiem tīkliem. Viņi arī būs pirmie, kuri par ideju nobalsos ar naudu no sava konta. Ja ideja būs laba, ar laiku ziņa izplatīsies ārpus paziņu loka un pieaugs iespēja savākt nepieciešamo summu. Parasti kampaņai nosaka konkrētu termiņu, kura laikā finansējums jāsavāc. Šī nav investīciju piesaiste tradicionālā izpratnē — finansētāji neiegūst savā īpašumā uzņēmuma daļas vai iespēju ietekmēt projekta attīstību. Ko viņi iegūst? Pirmie parasti tiek pie jaunā produkta, taču iespējamas arī dāvanas un privilēģijas – viss atkarīgs no idejas autora. Svarīgi zināt, ka, šādā veidā vācot līdzekļus, radošās idejas tiek finansētas nevis tāpēc, ka tās varētu būt izdevīga investīcija vai nest lielu atdevi. Lielākoties atbalsts tiek saņemts tāpēc, ka cilvēki vēlas, lai tās tiktu īstenotas. Bieži vien — tikai vērtīgas un aizraujošas idejas dēļ. Tas, ka šīs vietnes ļauj apiet dažādus starpniekus, piemēram, ierakstu producēšanas kompānijas, un realizēt idejas tieši tā, kā to iecerējuši autori, tiek uzskatīts par platformu stipro pusi.
◮ Sava ideja
jāizstāsta tā, lai citi būtu gatavi par to dot kaut vienu dolāru.
◮
Plašs draugu loks sociālajos tīklos. Vismaz 1000 Facebook draugu vai 10 000 Twitter sekotāju.
◮
Noteikta reāla vajadzīgā summa. Veiksmīgākajos projektos vidēji tie ir 5487 dolāri.
◮
Veiksmīgas kampaņas ilgst aptuveni 38 dienas.
◮
Jo vairāk atalgojumu tiek solīts atbalstītājiem, jo labāk.
Avots: ASV tehnoloģiju ziņu portāls Mashable.com
Nauda nāk
īgam Kā būt veiksm ? Kickstarter
kur ir nauda
← Mākslinieks Gvens-Els Linns pērn savāca naudu lidojumam uz Latviju, lai Aizputes starpdisciplinārās mākslas centrā Serde radītu zāļu tējām veltītu performanci. Iedvesmu kustībām un skaņām viņš guva no tējas aromāta ↓ Patlaban Latvijā tiek uzņemta amerikāņu režisora Brendona Faulera filma Hybrid Vigor
Kickstarter palīdzējis piesaistīt finansējumu vairāk nekā 70 000 jaunu ideju, kopā savācot ap pusmiljardu ASV dolāru
Populārais kikstarteris
Arī pašas vietnes ir jauna interneta biznesa niša. Viens no līderiem ir amerikāņu Kickstarter. Kopš dibināšanas 2009. gadā tas palīdzējis piesaistīt finansējumu vairāk nekā 70 000 jaunu ideju, kopā savācot ap 500 miljoniem ASV dolāru, liecina informācija mājaslapā. Interneta platforma patur 5% no savāktā finansējuma, tādējādi ir ne tikai inovatīvs, bet arī ienesīgs bizness. Izplatītākās projektu kategorijas ir filmas, mūzika, dizains, māksla un datorspēles. Sākotnēji Kickstarter tika veidots, lai piesaistītu atbalstu alternatīviem mākslas projektiem un mūzikas ierakstiem, taču vēlāk izrādījās, ka par šādu finansēšanas principu interesējas arī uzņēmumi no augsto tehnoloģiju jomas un citas biznesa struktūras. Skaļākie vietnes projekti ir videospēļu pults Ouya, kas savāca 8,5 miljonus ASV dolāru prasīto 950 tūkstošu vietā, un ar mobilajām ierīcēm sinhronizējama rokaspulksteņa projekts, kas ieguva 10,2 miljonus USD prasīto 100 000 dolāru vietā. Šogad Oskara balvu kā labākā dokumentālā īsfilma saņēma filma Inocente, kura Kickstarter kampaņā savāca nedaudz vairāk par 52 000 ASV dolāru.
Uz tēju Latvijā Patlaban Latvijas iedzīvotāji Kickstarter aktivitātēs var piedalīties tikai kā atbalstītāji — finansējuma devēji. Projekta iesniedzējam jābūt ASV vai arī Lielbritānijas
(kopš pērnā gada nogales) pastāvīgajam iedzīvotājam. Tomēr finansējums nonāk arī Latvijā. «Situācija ar mākslas finansēšanu ASV ir kļuvusi diezgan sarežģīta. Kickstarter ir inovatīva metode, ar kuras palīdzību mākslinieki var rast atbalstu savai darbībai,» saka Gvens-Els Linns (Gwenn-Aël Lynn), kurš pērnvasar Aizputes starpdisciplinārās mākslas centrā Serde radīja zāļu tējām veltītu performanci. Rituālos pasniedzot dažādas zāļu tējas, viņš izpildīja kustības un skaņas, kurām iedvesmu smēlās no katras tējas specifiskā aromāta. Naudas vākšana šādā veidā esot bijusi viņa vienīgā iespēja rast līdzekļus, lai samaksātu par lidojumu no Čikāgas uz Latviju. Mākslinieka došanos uz Aizputi lielākoties atbalstījuši viņa paziņas, «draugi» sociālajos tīklos un citi mākslinieki. Filmas Hybrid Vigor, kas ar Kickstarter atbalstu tiek uzņemta Latvijā, režisors Brendons Faulers (Brandon Fowler) šā tipa finansēšanas modeli zina jau gadus desmit. Filmu atbalstījuši cilvēki no 33 dažādām valstīm, tomēr lielākā daļa esot amerikāņi. Hybrid Vigor patlaban pabeigta līdz pusei — filmēšanu plānots atsākt vasaras sākumā.
Pēc Obamas parauga Latvijā pazīstamākais Kickstarter projekts ir Ņujorkā dzīvojošās režisores Signes Baumanes animācijas filma Akmeņi kabatā, kas savāca 50 780 dolāru. «2013. gadā ir neiespējami ignorēt Kickstarter,» saka režisore, kura jau pirms Kickstarter radusi savām iecerēm finansējumu → līdzīgā veidā.
49
kur ir nauda
→ «2008. gadā mani tāpat kā daudzus citus iedvesmoja Baraka Obamas vēlēšanu kampaņa, kas savāca miljoniem dolāru ziedojumos. 2008. gada augustā es nolēmu sekot šim paraugam un izsūtīju e-pasta vēstules saviem 2000 kontaktiem, lūdzot ziedot manai īsfilmai vismaz desmit dolārus. Atsaucās kādi 200 cilvēki, un es savācu ap 3000 dolāru,» stāsta S. Baumane. Kickstarter kampaņai režisore gatavojusies divus gadus. Ļoti svarīgi bijuši sociālie mediji. «Kaut kur lasīju — lai kampaņa būtu veiksmīga, vajadzīgs vismaz 1000 Facebook draugu vai 10 000 Twitter sekotāju,» saka režisore. Lielākā daļa ziedotāju zināja S. Baumanes agrākos darbus, un viņiem patikusi jaunā ideja. Akmeņus kabatā publikai plānots izrādīt 2014. gada janvārī. Lai arī ASV eksperti norāda, ka Kickstarter un līdzīgām platformām nākotnē varētu būt liela nozīme gan kino, gan citu radošo industriju attīstībā, kinokritiķe Dita Rietuma uzskata, ka Latvijas kinoindustrijā šī inovācija apvērsumu neradīs. «Šādā veidā var finansēt nelielus projektus — tādus, kuru vērtība nepārsniedz 10 000 latu,» saka D. Rietuma. Lai piesaistītu masu finansējumu, projektam, visticamāk, jābūt sociāli interesantam, piemēram, jāiesaista dzīvnieki vai kāda labdarības ideja, norāda kinokritiķe. Viņa arī atgādina, ka S. Baumanes kampaņā no Latvijas saņemtais finansējums veidoja ļoti nelielu daļu kopējās summas.
Kickstarter var piesaistīt arī miljonus. Videospēļu pults Ouya savāca 8,5 miljonus ASV dolāru. Ar mobilajām ierīcēm sinhronizējama rokaspulksteņa projekts Pebble — 10,2 miljonus dolāru
Brīvdienas sirmgalvei
Kickstarter plāno attīstīt savu darbību Vācijā un Kanādā, par Latviju ziņu nav. Tomēr Latvijas radošajiem prātiem ir pieejamas citas līdzīga rakstura interneta platformas, kas darbojas visā pasaulē. Kickstarter tuvākais konkurents ir Indiegogo, kas kopš tā izveides 2008.gadā darbojies globāli. Šajā vietnē arī patlaban atrodamas dažas Latvijas idejas. Piemēram, Ilzes Jēčes projekts, lai sagādātu pārtiku un nodrošinātu veterinārārsta pakalpojumus klaiņojošiem kaķiem, prasīto 750 dolāru vietā platformā Indiegogo savācis 900 USD. Savukārt ANB rallija komanda jauna auto iegādei pērn piesaistījusi tikai 520 dolāru cerēto 50 000 USD vietā. Indiegogo līdz šim veiksmīgākās kampaņas ir zinātnieka Nikolas Teslas muzejs ASV (savākti 1,3 miljoni dolāru), un projekts, kura mērķis bija uzdāvināt neaizmirstamas brīvdienas sirmgalvei Karenai Kleinai (saziedots 700 000 ASV dolāru). Viņu autobusā bija neglīti apvainojuši pusaudži. Interneta platformai Indiegogo ir atšķirīga
50
piesaistītā finansējuma politika. Kickstarter projekti naudu saņem tikai tad, ja iegūts viss nepieciešamais atbalsts. Ja summa nav pietiekama, nauda netiek iekasēta un projekts neko neiegūst. Savukārt Indiegogo pieļauj saņemt naudu arī tad, ja mērķis nav sasniegts, taču tādā gadījumā tas iekasē 9% no ziedotās naudas. Ja savākti visi vajadzīgie līdzekļi, vietne «paņem» tikai 4%. Indiegogo nesašaurina arī iesniedzamo projektu loku — naudu var vākt gan labdarības projektiem, gan biznesa idejām, gan mākslai.
Visu vai neko Lielbritānijā radītā platforma PleaseFund.us arī pieejama starptautiski, taču tā vairāk koncentrējas uz labdarību un sociālām kampaņām, kas ietver arī biznesa un kultūras projektus. To iesniedzējam pašam jāizvēlas laiks, kurā viņš iecerējis savākt vajadzīgo naudu, taču tāpat kā Kickstarter, ja viss finansējums netiek savākts, nauda no ziedotājiem netiek iekasēta un kampaņas rīkotājs neko nesaņem. PleaseFund.us iekasē 5% no kopējās summas. «Visu vai neko» politika ir vēl vienai starptautiski operējošai platformai — amerikāņu RocketHub, kurā atrodami mūzikas ierakstu, dizaina, kino un citi radoši projekti. Interneta vietnē Wikipedia publicēta informācija par aptuveni 70 interneta platformām dažādās valstīs, kas, izmantojot atšķirīgas pieejas, nodarbojas ar finansējuma piesaisti gan labdarības, gan biznesa projektiem. Piemēram, interneta vietne Kiva piedāvā izsniegt aizdevumu uzņēmējiem attīstības valstīs — projektus šajā gadījumā izraugās brīvprātīgie, kas atrodas konkrētajā reģionā. Savukārt britu vietnes Pave un Upstart nosaka — naudas saņēmējam, ja bizness izrādījies veiksmīgs, 10 gadus jāmaksā noteikti procenti no peļņas naudas devējiem. ASV un Lielbritānijas valdības pat veicina «pūļa finansēšanas» pieeju, jo ekonomiskās krīzes situācijā tas varētu būt risinājums nelielu, inovatīvu biznesu attīstībai, kuriem lielo finanšu institūciju atbalstu nedabūt.
Darbojas, kamēr tic Viens no Kickstarter popularitātes stūrakmeņiem ir cilvēku uzticība šai platformai un tajā publicētajām kampaņām. «Lai arī Lielbritānijā ir daudz līdzīgu platformu, nevienai nav tik lielas ticamības kā Kickstarter. Manuprāt, britu platformas ir palaidušas garām triku, kuru Kickstarter strikti ievēro, — viņi kritiski izvērtē projektus, kurus publicē,» BBC norāda britu uzņēmēja Emīlija Holmsa. Viņa ar Kickstarter palīdzību vākusi finansējumu savai tējnīcai. Vienlaikus interneta biznesa eksperti bažījas, ka arī Kickstarter, īpaši augot tā popularitātei, nav pasargāts no ticamības zaudēšanas. Pērn, piemēram, plašu rezonansi izraisīja kāds datorspēles projekts, kas bija piesaistījis ievērojamu summu, taču tā īstenošana noteiktajā termiņā nebija iespējama, jo visa tā attīstītāju komanda projektu pameta. Kā raksta CNN, 84% Kickstarter projektu netiek īstenoti solītajā termiņā. Arī pieminētais rokaspulksteņa projekts, kas savāca vairāk nekā desmit miljonus dolāru, netika realizēts laikus. Tomēr Kickstarter uzsver — projektu atbalstītājiem, dodot naudu, jāapzinās, ka viņiem ir darīšana ar nerealizētu ieceri, un pašiem jāizvērtē riski un projekta uzticamība. ⦁