Jūnijs/jūlijs, 2015 (Nr. 19) 3,99 €
LATVIEŠI IEKARO ĶĪNU INOVĒT VAI IMITĒT? SEŠI VEIKSMES STĀSTI
UZKRĀJOŠĀ APDROŠINĀŠANĀ: PEĻŅAS KNIFI KĀ RUNĀT, LAI KLIENTI SADZIRD
TIRGUS GARŠA
Iepūtuši dzīvību Kalnciema kvartālā, brāļi Dambergi veido lielāko tirgus platformu pasaulē
ISSN 2255-9280 06 9 772255 928002
Jūnijs/jūlijs, 2015 (Nr. 19) 3,99 €
LATVIEŠI IEKARO ĶĪNU INOVĒT VAI IMITĒT? SEŠI VEIKSMES STĀSTI
UZKRĀJOŠĀ APDROŠINĀŠANĀ: PEĻŅAS KNIFI
TIRGUS GARŠA
Iepūtuši dzīvību Kalnciema kvartālā, brāļi Dambergi veido lielāko tirgus platformu pasaulē
KĀ RUNĀT, LAI KLIENTI SADZIRD
ISSN 2255-9280 06 9 772255 928002
UZ VĀKA KĀRLIS UN MĀRTIŅŠ DAMBERGI, KALNCIEMA KVARTĀLA ĪPAŠNIEKI FOTO GATIS GIERTS, F64
«Visgrūtāk ir noturēt vērtības. Tā, lai tirgus turpina būt pilsētas neatņemama sastāvdaļa. Lai kvartāls ir kā krāsaina broša pie Rīgas kleitas, un mēs esam priecīgi, ka varam to spodrināt.» 46.lpp.
AKTUĀLI 8 Aiz kadra. Kā Latvijā taisa saldējumu 16 Jauns bizness. Stilīgie Rīgas alus darītāji 20 Dalos pieredzē. Kā būt veiksmīgam kultūras menedžerim 24 Kas uz sirds? Kāpēc uzņēmēji apmeklē ģimenes terapeitus
«Trifeles kastītē nevajadzētu likt četras, jo tas Ķīnā nav veiksmīgs skaitlis,» ar pieredzi lielās Āzijas valsts tirgū dalās Inga Jubele, SIA Premium Chocolate valdes locekle
INSTRUMENTI 28 Uzzīmējam naudu! Biznesa informācijas apstrādes programmas 32 Robots, kamera, tālrunis. Testējam jaunumus 33 Interneta resursi. Mobilās lietotnes iesaka Vilhelms Meisters 33 Manas grāmatas. Konkurences padomes vadītājas Skaidrītes Ābramas izlase
LABS BIZNESS
NAUDAS IDEJAS
52 Inovēt vai imitēt? Kā izvēlēties biznesa stratēģiju
64 Lai nauda strādā! Kur ieguldīt brīvos līdzekļus
58 Uzstāties ar odziņu. Intervija ar komiķi un pasniedzēju Kevinu Elisonu
70 Ideja ir, līdzekļu nav. Kur jāiet pēc atbalsta
60 Karstās ciešanas. Ko vasarā diktē lietišķā etiķete 62 Tumša bilde. Ko nozīmē «naudas drukāšana»
74 Atvaļinājumu visu gadu! Kā veiksmīgi atpūsties 76 Svētkos skaisti. Cik maksā pašūt tautastērpu?
Izdevējs: a/s Cits medijs. Reģistrācijas apliecība: nr.000740195. Iespiests: Poligrāfijas grupā Mūkusala. Redaktors: Pauls Raudseps. Tehniskie redaktori: Māris Diņģelis un Jānis Kulmanis. Redakcijas tālrunis: 67281588. Reklāmas tālrunis: 67281590. Adrese: K.Barona 28a-11, Rīga, LV-1011. E-pasts: irnauda@ir.lv, abonesana@ir.lv. Citējot atsauce obligāta. Pārpublicēšanai jāsaņem rakstiska redakcijas atļauja. ABONĒ WWW.IRNAUDA.LV, LATVIJAS PASTĀ VAI ZVANI 67281588
www.facebook.com/irnauda
www.twitter.com/irnauda
3
NO R EDA KCIJA S
SVEIKA UN SVEIKS!
L
aižam klajā šo Ir Nauda numuru laikā, kad vasara tuvojas pilnbriedam. Laikā, kad dienas ir garas un naktis īsas. Laikā, kad mazs top liels. Tieksme augt un izplesties ir arī šā numura vadmotīvs. Protams, par to nevar nedomāt, lasot par latviešu uzņēmējiem, kas dodas iekarot milzīgo Ķīnas tirgu, kurā darījumu partneri nevar vien nobrīnīties, ka diviem miljoniem cilvēku var būt sava valsts un valoda. Taču tam, kas spēj tajā miljarda tirgū ietapt, ir iespējams liels, krāšņs uzplaukums — Latvijā slavenajam Stenderam jau ir vairāk nekā 100 franšīzes veikalu Ķīnā. Bet kā pati Ķīna no nabadzīgas un atpalikušas valsts pārtapa par pasaules tautsaimniecības gigantu? Latvijā aizgūtnēm runā par nepieciešamību nodarboties ar inovācijām, bet Ķīna un daudzas citas valstis izvēlējās citu ceļu — imitāciju. Tai ir savas priekšrocības. Nav jāizgudro no jauna ritenis, tas tikai nedaudz jāpieregulē, un potenciālais tirgus jau ir zināms un sagatavots. Tiem, kas tik pilni pavasarī iekrātā spēka, ka nezina, kur to likt, varbūt ir vērts palūkoties apkārt un atrast nodarbi, ko
citi jau dara, bet pats vari izdarīt nedaudz labāk. Par šādas pieejas plusiem un mīnusiem var uzzināt šajās lappusēs. Lai cik spoži spīdēs saule, ir visai droši zināms, ka šogad procentu likmes neaugs. Tas rada problēmas ieguldītājiem, kuri vēlas, lai viņu nauda nes augļus, nevis guļ sasalusi krājkasē. Taču nevajag krist izmisumā — kā raksta Sergejs Pavlovs, pat ar ļoti mazām procentu likmēm ir paņēmieni, ar kuru palīdzību var palielināt naudas krājumus. Viskošākais izaugsmes piemērs atrodams uz žurnāla vāka. Brāļi Kārlis un Mārtiņš Dambergi pirms astoņiem gadiem sāka rušināt pagalmu Pārdaugavā, un tagad tur izaudzis dzīves spara pilnais Kalnciema tirgus, kura apmeklējums daudziem rīdziniekiem jau kļuvis par daļu no sestdienas rituāla. Turpat apkārt saknes nostiprina abu brāļu aizrautīgi atjaunotā koka Rīga, un tagad viņi izdomājuši, kā ar interneta rīku Markethopper veikt lēcienu pasaules līmeni. Lasiet un gūstiet spēku arī jūsu ideju izaugsmei! l PAULS RAUDSEPS, VIESREDAKTORS
Aprīļa Vogue Lielbritānijas izdevumā starp citiem tehnoloģiju aksesuāriem iekļauta arī Pompidoo fotosoma, kas tur raksturota kā stilīga un funkcionāla.
4
Atkritumu šķirošanas rūpnīcas izveidē Getliņos tiks ieguldīti 10,2 miljoni eiro, tādējādi tā spēs sašķirot līdz pat 300 000 tonnu atkritumu gadā.
Laima maijā startēja lielākajā saldumu izstādē ASV, kur prezentēja īpaši šim tirgum izstrādātu produktu līnijas Desserts by Laima un Moments by Laima.
Aprīļa beigās Latvijas zaļās farmācijas uzņēmums Silvanols sadarbībā ar Japānas farmācijas kompāniju sācis vēnu veselības medikamentu eksportu uz Austriju.
FOTO ANDREJS TERENTJEVS, F64
SEKOJAM LĪDZI
JAU NS BIZNE S S
TEKSTS IEVA PUĶE | FOTO GATIS GIERTS, F64
Krogs, ko izdzert sausu HIPSTERU RAJONĀ ATRASTĀS TELPAS RĪDZINIEKU IECIENĪTAJAI ALUS RAŽOTNEI UN BĀRAM LABIETIS ESOT VEIKSMĪGA SAKRITĪBA. LATVISKO TRADĪCIJU IZMANTOŠANA GAN IR MĒRĶTIECĪGA IZVĒLE
V
iņi satikās alus mājražotāju saietā. «Pirmoreiz, kad vārīju alu, izmantoju Edgara internetā publicēto recepti. To atradu Receptes.lv,» stāsta Reinis, runātīgākais no abiem. «Jā, ēdienu portālā,» apstiprina. «Nu, tu esi vecis — plovu, boršču gatavo, bet vai alu māki uztaisīt? Kas tu vispār par veci esi!?» viņš smejas. «Edgars alu bija sācis vārīt kādu pusotru gadu pirms manis. Viņam patīk to katru reizi atgādināt.» Reinis Pļaviņš — kaitošanas instruktors, Edgars Melnis — ekonomists, kas strādā IT jomā; viņi par alus brūvēšanu domājuši jau sen. Abiem alus ļoti garšoja. Garšo joprojām, pat pārlieku. «Tu padzer mēnesi Užavas, mēnesi — Bausku, mēnesi — Brāli, tad Rēzekni, Krāslavu, Valmieru…,» Reinis uzskaita lejamā alus šķirnes un ražotājus, kas sāka pirms viņiem. «Vēlreiz izej to apli, saproti, ka gribi kaut ko citādu.» Otrs — finansiālais aspekts. Ziemā, kad kaitošanā ir klusā sezonā, un īpaši pēckrīzes laikā alus gardēža indeve viņam pamatīgi sita pa maku. 2010.gada Ziemassvētku brīvdienās — klusajā laikā, kas pateicīgs personiskai izaugsmei, — viņš alu raudzēties ielika pats. Savukārt Edgaru brūvēšanai bija iedrošinājis cits entuziasts Atis Rektiņš, kurš mājas viesībās Jūrmalā lūdza ar citiem noslēpumos dalīties ciemos atbraukušo amerikāni
16
Gordonu, īstu, skolotu aldari. «Parādīja, ka nav nekā sarežģīta — parasti katli, aukstumkaste, un gatavs,» Edgars ir lakonisks. «Dzelžos», kuru galvenā sastāvdaļa ir aukstumkaste ar 45 litru ietilpību, vien aizgāja 100 latu, pēc apiņiem, alus rauga un iesala (izdiedzēta un apgrauzdēta labība, parasti — mieži) bija jābrauc uz Lietuvu... Šīs sākuma grūtības tagad šķiet nieks. Dzēriena ingredienti bija pieejami, bet nebija neviena, kam paprasīt knifus: ar ko atšķiras dažādas apiņu šķirnes, kā darbojas alus raugi, kurus brūvējumā var laist vienlaikus vai secīgi citu pēc cita. Taču katram jau pats pirmais brūvējums izdevies dzerams.
«Labi, ir kāds defektiņš — pirmajos 50—70 vārījumos tu vispār iepazīsti spēles noteikumus.» Pirms oficiāli sākt ražošanu, Reinis izmēģinājis ap 200 paša brūvējumu, eksperimentējis ar garšām
Sapni par savu alus darītavu un krogu Reinis Pļaviņš (pa kreisi) saņēmās realizēt pirms diviem gadiem pēc uzvaras Latvijas mājbrūvētāju sacensībās. Pasākumā iepazinās ar Edgaru Melni, un 2013.gada aprīlī abi vienojās — darām!
17
TEKSTS JĀNIS VĒVERS, SPECIĀLI IR NAUDA
UZZĪMĒJAM NAUDAS LIETAS LAI PAGĀTNĒ PALIEK TABULU BLĀĶI, KUROS NEAPMALDĪTIES SPĒJ TIKAI GRĀMATVEŽI — JAUNĀS PAAUDZES BIZNESA INFORMĀCIJAS APSTRĀDES PROGRAMMAS MĀK NE TIKAI SAVĀKT VIENKOPUS UN IZANALIZĒT UZŅĒMUMU DATUS, BET ARĪ UZZĪMĒT GLĪTAS ILUSTRĀCIJAS, KURĀS BIZNESA TENDENCES PARĀDĀS KĀ UZ DELNAS
28
jo tās ir gana vienkāršas ne tikai lietošanā, bet arī uzstādīšanā. Liela daļa šo programmu darbojas gan datorā, gan mobilajās ierīcēs un ir bāzētas «mākoņos». Vairākums no tām spēj savākt Google Analytics apkopotos datus par uzņēmuma mājaslapu, pārdošanas datus no Salesforce, aktivitātes Facebook kontā, kā arī SQL datubāzēs glabātos datus par pircēju uzvedību. Programmas apkopo visu šo informāciju, parādot pilnu biznesa «asinsainu». Ar šiem datiem var arī ļoti labi parotaļāties, analizējot, kā skaitļu izmaiņas vienā pozīcijā varētu ietekmēt citas pozīcijas. Turklāt visas atklāsmes var vizualizēt, lai tendences un izaugsmes virzieni būtu uzskatāmāki.
Ar šiem datiem var arī ļoti labi parotaļāties, analizējot, kā skaitļu izmaiņas vienā pozīcijā varētu ietekmēt citas pozīcijas
ZĪMĒJUMS FREEPIK
I
kvienā biznesā, jo īpaši ar ražošanu un tirdzniecību saistītā, ir svarīgi turēt roku uz pulsa nebeidzamajai skaitļu straumei. Kā izejmateriālu cenas, iepakojums un loģistikas pakalpojumi ietekmē ražošanas izmaksas, kura produktu grupa nes vislielāko peļņu, un no kuras būtu vērts atteikties? Lielos uzņēmumos ar finanšu datiem strādā veselas analītiķu komandas, un viņiem palīdz funkciju ziņā bagātīgas un attiecīgi arī dārgas datorprogrammas. Bet — ko iesākt mazākiem ražotājiem un tiem, kuri savā uzņēmējdarbības maratonā vēl tikko atspērušies no starta dēlīša? Tiem talkā nāk gūzma ar jaunā viļņa universāliem rīkiem, kuros apvienotas daudzas nepieciešamas funkcijas. Biznesa informāciju apkopojošās programmas apstrādā datus un ļauj uzņēmējam ātri reaģēt uz potenciālajiem zaudējumiem vai iepriekš nepamanītām iespējām nopelnīt. Jaunākās paaudzes programmu vislabākā īpašība ir tāda, ka tās spēj lietot ikviens, kas ir draugos ar datoru vai mobilajām ierīcēm. Nav vajadzīgs IT komandas atbalsts, kas ievieš programmas,
Atvieglo biznesu. Taupa laiku
29
N UMU R A T Ē M A
ĶĪNAS IEKAROTĀJI GRAFIKA FREEPIK
KAS JĀDARA, LAI LATVIJĀ RADĪTS PRODUKTS IEKĻŪTU ĶĪNAS TIRGŪ? STĀSTA LATVIJAS UZŅĒMĒJI, KURIEM TAS IZDEVIES
TEKSTS IEVA ALBERTE UN ZANE MAČE
35
N UMU R A T Ē M A
GALVENĀS LATVIJAS EKSPORTA PRECES, 2014
LATVIJAS EKSPORTS UZ ĶĪNU (MILJ. EIRO) 107 84 23
27
16
25
2007 2008 2009 2010
39 2011
47
2012
2013
2014
365
Metāli un to izstrādājumi 13%
Mašīnas, mehānismi, elektr. iekārtas 13%
Minerālie produkti (kūdra) 9%
(51,8 milj. eiro)
(14,4 milj. eiro)
(13,8 milj. eiro)
(9,7 milj. eiro)
LATVIJAS EKSPORTA TIRGI 2014.GADĀ (% NO KOPĒJĀ EKSPORTA APJOMA)
LATVIJAS IMPORTS NO ĶĪNAS (MILJ. EIRO) 351
Koksne un tās izstrādājumi 48%
349 337 353
1 Lietuva 2 Krievija
295
3 Igaunija
18% 12% 11%
… 20 Ķīna
216
1,2%
1,4 miljardi iedzīvotāju
IMPORTĒTĀJI LATVIJĀ 2014.GADĀ (% NO KOPĒJĀ IMPORTA APJOMA)
142
1 Lietuva 2 Polija 3 Vācija
17% 11% 11%
... 2007 2008 2009 2010
Ķ
2011
2012
2013
īna kļuvusi sasniedzamāka. Maijā tā teica «jā» latviešu pienam. Drīz turp ceļos arī šprotes, jo atjaunotas visas vajadzīgās sertifikācijas. Kūdra, metāls un baļķi jūras konteineros slīd lielos apjomos jau labu laiku. Ķīnas tirgus ir kārdinošs tā iespaidīguma dēļ, taču tas ir sarežģītāks, nekā no malas izskatās. Piemēram, Uldim Iltneram, Madara Cosmetics līdzīpašniekam, apmeklējot Šanhaju, šķitis — Ķīna ir valsts, kurā varētu augt strauji un veiksmīgi, taču drīz sapratis, ka tā nenotiks. «Mums, Latvijā esot, ir grūti saprast, kā darbojas Ķīnas tirgus. Jā, varam braukt un iedziļināties, taču, esot tur, tas noteikti izdotos krietni labāk,» saka Uldis. Madaru gan ķīnieši uzmeklēja paši, un pāris gadus produkti nopērkami dabīgās kosmētikas konceptveikalos. «Taču Ķīna nav mūsu potenciālais eksporta tirgus. Tas ir specifisks, sarežģīts. Produktu reģistrē-
44
9 Ķīna
2014
3,2%
šana ir laikietilpīgs un dārgs process,» skaidro Uldis. Jānis Arbidāns, kurš Ķīnā dzīvo piekto gadu un trīs no tiem kā Sino Business Links Latvia vadītājs, virza tirgū
KAS JĀIEVĒRO, LAI ĶĪNĀ VEIKTOS Apbruņoties ar pacietību, jo tikšanās ir ilgas
■
■
Pielāgot produktu tirgum
■
Jādodas turp un jāiepazīst vide
KO ĶĪNĀ DARĪT NEVAJADZĒTU Dodot vizītkarti, sparīgi kratīt partnera roku
■
Norādīt ķīniešiem uz vecām biznesa kļūdām
■
■
Teikt strupus «jā» un «nē»
Latvijas pārtikas industrijas saražoto un uzskata, ka Ķīnā ir liels potenciāls daudziem Latvijā radītiem produktiem. Pirms domāt par eksportu, vajagot izpildīt mājasdarbus: jāsaprot, kā pasniegt produktu, pareizi to pozicionēt, izveidot stāstu par uzņēmumu un produktiem, sagatavot mārketinga materiālus. Kad tas izdarīts, laiks doties uz nozaru izstādēm Ķīnā. Tur jāpēta, vai produkts ķīniešiem patīk. Jāizvaicā, kāds tas būtu vēl labāks, ko vajag mainīt vai lokalizēt. «Liels pluss Latvijai ir tas, ka Ķīnā Eiropas preces asociējas ar kvalitāti. Jāņem vērā, ka ir liels eksporta piesātinājums, tāpēc produktam jābūt atšķirīgam un unikālam.» Jo īpaši uz lielo kompāniju fona, kuras var atļauties reklāmas kampaņas ar masveida produktu grupām, kurām atvēlēts ļoti liels budžets, tajā skaitā finansiāls atbalsts no valsts. l
P ORT R ETS
TEKSTS IEVA ALBETTE | FOTO GATIS GIERTS, F64
TIRGUS — TAS IR FORŠI! KĀRLIS UN MĀRTIŅŠ DAMBERGI LIKUŠI LIETĀ KALNCIEMA TIRGUS PIEREDZI, IZVEIDOJOT MARKETHOPPER — VIRTUĀLU MĀJVIETU PASAULES BRĪVDABAS TIRDZIŅIEM
46
Kārlis (pa kreisi) un Mārtiņš Dambergi Kalnciema kvartālā — tajā pirms astoņiem gadiem ierīkoto tirgu viņi vēlas nostiprināt kā klasisku vērtību, kas ir viena no Rīgas sejām
47
TEKSTS ILUTA SKRŪZKALNE, MONDAY.LV, SPECIĀLI IR NAUDA
Inovēt vai imitēt? LATVIJĀ DAUDZ RUNĀ PAR INOVĀCIJU VEICINĀŠANU — TEJU VIENĪGO VEIDU, KĀ CELT VALSTS PAŠAPZIŅU. PASAULES BANKA NESEN ATZINUSI, KA EIROPU KOPUMĀ ATŠĶIRĪBĀ NO ASV RAKSTURO INOVĀCIJU DEFICĪTS. TOMĒR INOVĀCIJAS NAV VIENĪGAIS ATTĪSTĪBAS CEĻŠ. VALSTĪM, KAS NEPIEDER PIE TEHNOLOĢIJU PIONIERIEM, NEVAJAG PAR ZEMU NOVĒRTĒT IMITĀCIJAS STRATĒĢIJU. AR KO JĀRĒĶINĀS, IZVĒLOTIES VIENU VAI OTRU BIZNESA STRATĒĢIJU, IR NAUDA VAICĀJA SEŠU LATVIJAS KOMPĀNIJU VADĪTĀJIEM UN VIENLAIKUS BIZNESA ĪPAŠNIEKIEM 52
Idejas. Pieredze. Padomi
STRĀDĀJAM KĀ LAMBORGHINI! JZ Microphones (Juris Zarins Microphones) inovācija ir zelta siets, kas nodrošina perfektu mikrofona skaņas tīrību. Uzņēmuma patentētā Golden Drop Technology ir īpaša metode zelta uzklāšanai uz mikrofona kapsulas. Šiem mikrofoniem savu balsi uzticējušas daudzas zvaigznes — Lēdija Gaga, Madonna, The Offspring un citi mūziķi. Uzņēmuma dibinātājs Juris Zariņš ir profesionāls juvelieris, inženieris, dizainers. Pirms uzņēmuma izveides 2007.gadā viņš 20 gadus nodarbojās ar antīku, ekskluzīvu Neumann, AKG, Telefunken mikrofonu remontu, radīja virkni uzlabojumu šajā industrijā. Tagad JZ Microphones ir pārstāvēts ASV, Ķīnā, Japānā, Centrāleiropā, Krievijā, Jaunzēlandē, Austrālijā, Skandināvijā. «Es laikam otrreiz neietu šo ceļu, jo tas ir bezgalīgais stāsts gadu garumā,» ar smaidu atzīst Zariņš. «Kamēr jūs finansē, viss liekas rozā, bet īstais bizness sākas, kad jāsāk domāt, kā pabarot sevi un darbiniekus,» viņš turpina ar rūdīta uzņēmēja tiešumu un tāpēc neiesaka pa labi un kreisi dalīt projektu naudu iesācējiem. «Un es neuzskatu, ka doma par uzņēmējdarbību sākas ar apceri: hmm, kas es būšu — inovators vai imitators? Tā sākas ar ļoti konkrētu ideju, ko gribat darīt. Neatlaidība un lokanība — lūk, kas biznesā ir galvenais. Un, protams, nauda.»
ir burvju vārdiņš, kas vienmēr dzinis uz priekšu. Ziedoju trīs gadus un uztaisīju! Kādi ir inovatora ieguvumi?
Ja ideja aiziet, pasaules uzmanība ir jūsu. Inovācijas, kas pārņēmušas pasauli, iet roku rokā ar ievērojamu peļņu. Inovators var izvēlēties, kā uzvesties tirgū. Mēs, piemēram, turamies pie tādas shēmas kā itāļi ar Lamborghini, viņi ražo 300 modeļu gadā — ja gribat, stāviet rindā. Arī mēs strādājam tikai uz pasūtījumiem. Kas ir grūtākais inovatoram?
Lai ietu inovatora ceļu, jābūt mazliet trakam! Kāpēc? Ja izdomājat, piemēram, ražot pienu, viss ir skaidrs — vajag govi, barību, piena uzpircēju. Inovators nezina, ko vajag. Viņš izdomā mērķi, uz kuru jāiet, un viss pārējais neeksistē — ne nauda, ne laiks. Ideja inovatoram ir kaislība. Uzņēmējdarbība ir tikai papildus. Tomēr viņam laikus jāatrod sava niša, lai citi teiktu, ka prece ir vajadzīga. Un pat ideālam veiksmes stāstam nav garantijas, ka pasaules tirgū vecās kompānijas ar saviem klaniem ņems jūs pretī. Piemēram, ar mums viņi cīnījās — izpirka preci un turēja noliktavās. Vai arī uzrodas cits klans, kas saka: atdodiet visu mums, un mēs jums maksāsim 10%. Taču, lai cik neizdevīgos un pat negodīgos apstākļos reizēm latviešu uzņēmējam nākas darboties, pagaidām neesmu pieredzējis gadījumus, kad ieguldītais darbs agrāk vai vēlāk neatmaksātos. l
ZĪMĒJUMS FREEPIK, FOTO JZ MICROPHONES
Kā sākas inovatoru kompānija?
Šī kompānija pirms vairāk nekā 20 gadiem sākās kā medicīnas instrumentu ražotne. Bizness īsti negāja, sākām remontēt mikrofonus. Tad nāca piedāvājums no ārzemēm kļūt par servisa pārstāvjiem vietējā tirgū. Kad bijām apguvuši tehnoloģijas, sākām radīt arī savus mikrofonus. Tirgū mums uzticējās, jo pazina kā labus amatniekus. Tagad ar mums sadarbojas inženieri, kuri apkalpo pasaules zvaigznes. Lai radītu kaut ko jaunu, ir jāzina vecais, citādi jūsu fundaments būs vājš — māja šķobīsies uz visām pusēm. Cik ilgā laikā ideju var pārvērst biznesā?
Labs produkts pasaulē atrod sev ceļu 10 gadu laikā. Bet ir plejāde nosacījumu, kas var to paātrināt — kredītspēja, pozitīvs reitings, cena. Mūsu gadījumā viss sākās ar to, ka atbrauca pie manis kāds inženieris un teica: visiem ir problēmas ar mikrofona kapsulu, neviens to nevar atrisināt. Nevar? Man tas
JZ Microphones dibinātājs Juris Zariņš
53
TEKSTS SERGEJS PAVLOVS, SPECIĀLI IR NAUDA
LIEC NAUDAI STRĀDĀT!
J
au kopš aprīļa Eiropas Centrālās bankas agresīvās politikas dēļ Euribor trīsmēnešu procentu likme ir negatīva: 21.aprīlī pirmo reizi vēsturē tā noslīdēja zem nulles (–0,001%). Tāpēc bankas, to skaitā arī Latvijā, par depozītiem tagad piedāvā vidēji 0,2—0,3% peļņu jeb, citiem vārdiem, gandrīz neko. «Depozīti ar ienesīgumu ap nulli — nezinu, cik reāli tas ir ilgtermiņa perspektīvā. Bet es neteiktu, ka tas ir pilnīgi izslēgts,» situāciju komentē Pēteris Strautiņš, DNB bankas galvenais ekonomists. Pēc eksperta domām, zemo procentlikmju ēra var turpināties pat gadiem. «Aprīļa beigās Rīgā notika ļoti augsta līmeņa finansistu seminārs, kur bija pārstāvēta arī Eiropas Centrālā banka un dažādu valstu centrālo banku cilvēki. Un šajā pasākumā ECB galvenajam ekonomistam uzdeva jautājumu — cik ilgi vēl turpināsies tik zemas likmes? Viņš atbildēja — kamēr nesāksies noturīgs inflācijas kāpums. Bet kad tas būs, nezina neviens,» stāsta Strautiņš. Kur šādā situācijā investēt? Patiesībā atbilde ir atkarīga no tā, kas uzdod šo jautājumu. Ja jūs ne pirmo gadu ieguldāt akciju tirgū, tad būtu jāapspriež dažādas stratēģijas biržas darījumiem. Bet, ja jūs esat «cilvēks parastais», tad variantu klāsts ir piezemētāks. Sāksim ar pēdējiem. ATDOT PARĀDUS, NOPIRKT DZĪVOKLI…
Pirmkārt, laba ideja zemo likmju situācijā ir dzēst iekrātos parādus, ja jums tādi ir, iesaka Strautiņš. «Jā, arī hipotekārajiem kredītiem pašlaik likmes ir ļoti zemas. Taču, no otras puses, šis ir īstais brīdis, lai dzēstu daļu kredīta un tā sagatavotos nākotnei, kad likmes atkal sāks kāpt.»
60
Te ir vērts pamatīgāk iedziļināties. Vairums finansistu teiks, ka tieši pašlaik dzēst hipotekāro kredītu nav īpaši sakarīgi, ja jau Euribor trīs mēnešu likme ir negatīva (šī raksta nodošanas brīdī tā bija –0,005%). Taču daudz kas atkarīgs no bankas pievienotās procentu likmes — ja kredīts ir ņemts pēdējo pāris gadu laikā, tad vidēji likme būs 3—4%. Tādā gadījumā pat ar negatīvu Euribor likmi tik un tā parāda dzēšana jums dos jūtamu ekonomiju, katrā ziņā lielāku par pašlaik piedāvātajiem banku depozītu procentiem. Cita lieta, ja kredīts ņemts pirms krīzes, kad banku pievienotās procentu likmes bija ap 1% vai pat mazāk — tāds aizdevums ir tik lēts, ka lētāk vairs nav iespējams. Šādu parādu dzēst būtu jēga, tikai domājot par nākotni un Strautiņa minēto procentu likmju kāpumu. Protams, pirmām kārtām jādzēš paši dārgākie kredīti — no banku piedāvājuma tie būs kredītkaršu parādi un overdrafti, kuru gada likmes var sasniegt pat 18—36%. Bet, protams, racionāli cilvēki ilgi neturēs nesamaksātus šādus banku kartes parādus. Jo vairāk — vēl daudz dārgākos SMS kredītus. Taču, ja jums šādi parādi ir, protams, sāciet dzēšanu ar tiem. Otrs Strautiņa ieteikums — apsvērt iespēju ieguldīt nekustamajā īpašumā Latvijā. Taču ar nosacījumu, ka jums tiešām ir racionāla vajadzība uzlabot sadzīves apstākļus. «Protams, luksusa īpašumu segmentā Latvijā ir bijušas pārmērības. Bet vidējās klases mājokļiem Rīgā vai tās tuvumā cenas ir pievilcīgas, Laba ideja salīdzinot ar pasaules ekonomikas zemo likmju fonu. Un nav runa tikai par jaunasituācijā ir jiem projektiem, var skatīties arī dzēst parādus sērijveida mājokli.»
ZIMĒJUMS FREEPIK
KUR IEGULDĪT BRĪVOS LĪDZEKĻUS, JA BANKU DEPOZĪTU LIKMES PIEDĀVĀ TIKAI 0,2—0,3% PEĻŅU? IR NAUDA ANALIZĒ IESPĒJAMOS SCENĀRIJUS. VIENS IR SKAIDRS UZREIZ: NELIKT VISAS OLAS VIENĀ GROZĀ UN VISUS GROZUS — VIENĀ LIDMAŠĪNĀ
Pelnīt. Krāt. Tērēt
61
V Ē ST U R E
TEKSTS INGUS BĒRZONS
Rīgas būvētājs EJOT PA RĪGAS CENTRA IELĀM, GRŪTI NESASTAPTIES AR 19./20. GADSIMTU MIJAS ĒKĀM, KURU TAPŠANĀ SAVU ARTAVU NEBŪTU IELICIS KRIŠJĀNIS ĶERGALVIS — MŪRNIEKMEISTARS, BŪVUZŅĒMĒJS, RŪPNIEKS UN TURKLĀT VĒL RĪGAS LATVIEŠU BIEDRĪBAS AKTĪVISTS
I
evērojama persona Rīgas būvniecībā — tā Krišjāni Ķergalvi (1856— 1936) raksturoja laikabiedri. Viņa nozīmību Latvijas būvniecības vēsturē mēdz pielīdzināt pirmajam akadēmiski izglītotajam latviešu arhitektam Jānim Frīdriham Baumanim. Abi bija celmlauži. Ķergalvja vadībā Rīgā uzbūvēts vairāk nekā 60 ēku. Un ne jau šādu tādu, bet Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Nacionālais teātris, Rīgas Pilsētas 1.slimnīca, Uniona — VEF galvenā ēka, tagadējā LU Ekonomikas fakultāte jeb agrākais Rīgas Galvenā pasta nams, Rīgas—Orlas dzelzceļa pārvaldes nams, kur tagad atrodas Satiksmes ministrija, Centrālcietums, Zasulauka stacija, Dubultu, Ķemeru un Rīgas Sv.Krusta baznīcas. Jāpiemin arī Pārdaugavas ūdenstornis Alises ielā 4 un mazais paviljons Kronvalda parkā pie Kongresu nama, kuru uzņēmējs uzcēla 1901.gadā par godu Rīgas 700 gadu jubilejai. Kad būvnieks 20.gadsimta sākumā jau bija sakrājis gana lielu kapitālu, Ķergalvji Dzirnavu ielā iegādājās zemes īpašumu, uz kura uzbūvēja divus namus. Literāts Kārlis Lapiņš par šo laiku, kad arī viņš kā jauns puisis piestrādājis celtniecībā, vēlāk 1938.gadā rakstīja:
80
«Toreiz vecais Ķergalvis Nikolaja (Valdemāra) ielā gāza nost turpat vai veselu kvartālu. Nikolaja iela, Dzirnavu iela. Zaļā iela un Ķieģeļu iela — tā bija tā koka nameļu pilsētiņa, uz kuru lielais Rīgas apbūvētājs bija metis savu aci. Viņš bija it kā gribējis iegūt visu šo iecirkni. Tas viņam tomēr nebija izdevies, lai gan, jāsaka, lielu daļu no šīs pilsētiņas viņš savā ziņā pārņēma.» Lapiņa piezīme attiecas uz 1912.—1914.gadu. Diemžēl abi Ķergalvja Dzirnavu ielā uzbūvētie nami gāja bojā bombardēšanā Otrā pasaules kara beigās. Toties saglabājies un dzimtas mantiniekiem joprojām pieder ēku komplekss Krišjāņa Valdemāra ielā 33, kuru pakāpeniski veidoja no 1912. līdz 1927.gadam. Tur dzīvoja paši Ķergalvji, un šo vietu par gana labu dzīvošanai savulaik atzina neatkarīgās Latvijas pirmais ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics, kā arī pazīstamais grafiķis, vērtspapīru un banknošu zīmētājs Rihards Zariņš. JAUNPILS PUIKA
Krišjānis Ķergalvis dzīvē izsitās, pateicoties uzņēmībai, apsviedībai, nosvērtajam raksturam un neatlaidībai, jo sākts tika, kā saka, no pašas apakšas. Dzimis 1856.gada 25.oktobrī Jaunpils
Labs pierādījums būvuzņēmēja varēšanai ir Rīgas Biržas komercskola, tagadējā Mākslas akadēmija, kas esot uzmūrēta tikai nedaudz ilgāk nekā desmit mēnešos. Visa ēkas celtniecība noslēdzās 1905.gadā
Krišjāņa Ķergalvja (1856—1936) ģīmetne pie ieejas viņa būvētās ēkas K.Valdemāra ielā 33 pagalmā
pagastā, bijis ceturtais bērns zemnieka ģimenē. Kad pabeidzis vietējo skolu, vecāki nolēmuši, ka puikam jākļūst par mūrnieku, un nosūtījuši uz Rīgu mācībā. Krišjānis kļuva par mūrniekmeistara mācekli, tad zelli un jau kā zinošs speciālists iestājās Rīgas Amatniecības skolā, tas palīdzēja iekarot pozīcijas vāciskajā Rīgā, iemācīties rasēšanas un projektēšanas gudrības. Tālaika būvniecības paradumi tieši mūrniekmeistaram, nevis arhitektam uzticēja lielāko daļu praktiskajai celtniecībai vajadzīgo aprēķinu, materiālu izvēli, inženierkomunikāciju izvietojumu un citas lietas, kurām mūsdienās jābūt jau projektā. Mūrnieks pats arī atbildēja par izturību un kvalitāti tam, ko izkalkulējis un uzcēlis. 19.gadsimta beigās visā Rīgā bijuši tikai 18 pilntiesīgi mūrnieka amata meistari, katrs no viņiem izkomandēja ap 100 vīru lielu dažādu jomu speciālistu brigādi. Ķergalvis orientējās faktiski visās būvniecības jomās, sākot no ķieģeļa
iemūrēšanas līdz ēku projektēšanai, turklāt darīja to labāk par kolēģiem. Viņš iedziļinājās un izprata arhitektūras stilus un universālo zināšanu dēļ bija ļoti cienīts būvnieku aprindās. Bijušā mūrniekzeļļa karjeru vainagoja uzņemšana Mazās ģildes mūrnieku amata meistara kārtā 1890.gadā. Latviešu sabiedrībā viņš bija kļuvis par turīgu un ļoti ievērojamu personību. Ne velti 1896.gada 16.februāra avīzē Baltijas Vēstnesis var izlasīt bažīgu ziņu: «Mūrnieku meistars Ķergalvs 14.februāri brauca pa Aleksandra ielu, pie kam viņa ekipāža apgāzās un viņš tika ievainots galvā un plecā, kādēļ tika nosūtīts uz slimnīcu.» 1902.gadā Krišjānis Ķergalvis tiek ievēlēts jau par Mazās ģildes mūrnieku amata vecāko. Politiķis Arveds Bergs atmiņās raksta, ka Krišjānis Ķergalvis savu amata brāļu vidū izcēlies ar inteliģenci, tāpēc šī vīra uzņēmība bija manāma gan ekonomiskajā laukā, gan arī Rīgas latviešu sabiedriskajā un kultūras dzīvē. Ķergalvis ir Rīgas Latviešu biedrības (RLB) runasvīrs, tās krājkases direktors, Dziesmu svētku rīcības komitejas loceklis, vēlāk Latvijas Bankas diskonta komitejas loceklis, turklāt, līdzīgi laikabiedram, Vecmīlgrāvja labvēlim
Augustam Dombrovskim, darbojās kā atturības popularizētājs un mecenāts, atbalstot latviešu mākslas klasiķus Vilhelmu Purvīti un Jani Rozentālu.
Lapeni Kronvalda parkā uzņēmējs uzcēla 1901.gadā par godu Rīgas 700 gadu jubilejai
VISU PATS
Ķergalvja uzņēmuma ziedu laikos ap 1910.gadu vienā būvsezonā viņa ļaudis vienlaikus cēla pat vairāk nekā 10 namu. Turklāt būvēšanas tempi bija ļoti ātri, nami auga arī naktīs. Centrālcietuma komplekss tapa trijos gados un tika pabeigts 1905.gadā, bet Vilhelma Bokslafa projektētā lieliskā Komercskolas, tagadējās Mākslas akadēmijas ēka — desmitarpus mēnešos. Ķergalvja nami bija moderni, ar liftiem, centrālapkuri, iebūvētiem sienas skapjiem, nišām virsdrēbju izvietošanai priekšnamos. Ir nostāsts, ka būvuzņēmēja labā slava bija tik liela, ka Krievijas cars Nikolajs II pēc Rīgas
Viņš labprāt līga latviešu strādniekus un amatniekus. Noprotams, ka tas notika ne tikai aiz tautiskiem apsvērumiem, bet arī tādēļ, ka latvieši bija ar mieru strādāt par mazāku maksu
apmeklējuma 1910.gadā mēģinājis pārvilināt Ķergalvi uz Pēterburgu, taču meistars atteicies. Krišjāņa Ķergalvja panākumu galvenā atslēga ir labvēlīgā ekonomikas situācija — bez 20.gadsimta sākuma ražošanas un celtniecības buma Rīgā viņa bizness nez vai būtu tā uzplaucis. Tāpat svarīga ir kvalitāte, tempi, uzticamība. Gan jau pasūtījumu piesaistē sava nozīme bija arī uzņēmēja sociālajai aktivitātei, jo viņš labprāt ziedoja labdarībai un izpildīja atsevišķus darbus pat par velti, ja politiskā konjunktūra to prasīja. Ķergalvis rūpējās, lai vairumu nepieciešamā varētu saražot paša uzņēmumi. Pirms Pirmā pasaules kara viņam bija savs ķieģeļu ceplis Kalnciemā, kokzāģētava un galdniecība Ganību dambī, kur tapa pat parketa dēlīši. Netālu atradās metālapstrādes ražotne dzelzs siju un jumta kopņu izgatavošanai. Firmas būvbirojs bāzējās Ķergalvim piederošajā namā Dzirnavu ielā. Šāda autonomija ļāva samazināt izmaksas un izslēdza situācijas, kad materiālu piegādātājs varētu kavēt celtniecības gaitu vai diktēt cenas. Turklāt Ķergalvis ražojis tikai sev, neko nepārdodot. Vēl viena lieta — latviešu būvuzņēmējs labprāt līga latviešu strādniekus un amatniekus. Noprotams, ka tas notika ne tikai aiz tautiskiem apsvērumiem, bet arī tādēļ, ka latvieši bija ar mieru strādāt par mazāku maksu. Jāatzīst arī, ka dažos gadījumos mūsdienās tomēr radušies jautājumi par Ķergalvja būvēs izmantoto materiālu kvalitāti. Piemēram, Rīgas Centrālcietums pirms mūsdienu rekonstrukcijas bija bēdīgi slavens ar to, ka ieslodzītie spējuši izskrāpēt caurumus kameru sienās pat ar karotes palīdzību. Krišjāņa Ķergalvja triumfam Rīgas celtniecībā galu darīja Pirmais pasaules karš — viņa uzņēmumi daļēji evakuējās uz Harkovu, kur nīkuļoja. Pēc kara atgriezies Rīgā, uzņēmējs mēģināja atjaunot rosību, taču tā jau bija tikai vāja atblāzma no bijušā. 20.gadu Latvijā celtniecība vairs nebija tik vētraina, un arī līderi jau bija citi, tomēr šad tad Ķergalvis pa kādam pasūtījumam ieguva. Vecais celtniecības patriarhs nomira Rīgā 1936.gada 29.martā un tika apglabāts Lielajos kapos. Palicēji viņu pieminēja ar lielu cieņu. l
81