Oktobris / novembris, 2017 (Nr. 33) 3,99 €
STILA PULSS Kā Agnese Kleina no blogeres kļuva par izdevēju, kas Latvijas stāstus pārdod pasaulē
«Ja gribi daudz izdarīt, liekais jāmet ārā. Runa nav tikai par mantām»
9 772255 928002
REKORDGADS BIRŽĀ! KO VĒRTS PIRKT TAGAD
10
LATVIEŠU IZGUDROJUMS, KO PIEPRASA ROKA LEĢENDAS
6 JAUNO BIZNESA VEIKSMINIEKU ZELTA PADOMI
ISSN 2255-9280
VAI TAVU PROFESIJU AIZSTĀS ROBOTS?
NO R EDA KCIJA S
SVEIKA UN SVEIKS!
A
mbīcijas un augšupvērsta attīstība ir šā Ir Nauda numura tēmas. «Augstāk, tālāk, varu vēl!» — tā par sevi saka žurnāla vāka personība Agnese Kleina, kura pirms pieciem gadiem bija «tikai» stilīga modes blogere. Taču viņa nedomāja pie tā apstāties. 2013. gadā Agnese sāka izdot bilingvālo grāmatžurnālu Benji Knewman, kas apvieno saistošus stāstus ar izcilu dizainu un ir piesaistījis lasītājus arī ārpus Latvijas. Šogad jau otro reizi pēc kārtas Benji saņēma godalgu festivālā Adwards kategorijā Printart&Design. (Cita starpā, tas ir interesants gadījums, kad izdevējs ar saknēm internetā saskata izaugsmes iespējas tieši drukā.) Tagad ar Benji zīmolu Agnese sāk pārdot modes preces. Bet ir arī daudz citi piemēri. Žurnālā esam apklaušinājuši vairākus agrāko numuru varoņus, kuri spējuši savu sākotnējo biznesa ieceri attīstīt par gandarījumu sev un iedvesmu citiem. Viņu starpā ir Andis Blinds, kura ražotos florbola vārtsargu aizsargtērpus izmanto pasaules labākie spēlētāji; kafijas grauzdētavas Andrito Coffee Roastery dibinātājs Andris Petkēvičs, kurš kļuvis par stabilu kafijas piegādātāju viesnīcām, restorāniem
un kafejnīcām gan Latvijā, gan ārzemēs; Agate Jurkovska-Kanča, kura pārdeva savu dabīgās kosmētikas zīmolu Kiwi Cosmetics vienam no Latvijas uzņēmējdarbības smagsvariem Olainfarm. Varbūt nākotnē līdzīgi varēsim rakstīt arī par Iļju Krūmiņu un Matīsu Tazānu, kuru izgudroto ģitāras pedāli jau tagad pieprasa tādas rokmūzikas zvaigznes kā Red Hot Chili Peppers un Pink Floyd dibinātājs Rodžers Voterss. Izaugsmes gars pārņēmis arī Latvijas akciju tirgu — Nasdaq Riga indekss šogad līdz septembra vidum bija pieaudzis par 36%, kas ir rekords starp visiem attīstības valstu tirgiem. Grindeka akciju vērtība gandrīz dubultojusies, Latvijas Kuģniecības akciju cena pieaugusi par piecdesmit procentiem. Sergejs Pavlovs sniedz pārskatu par visperspektīvākajām ieguldīšanas iespējām tiem, kas tic izaugsmei un ir gatavi riskēt ar savu naudu, cerot uz citu uzņēmēju veiksmi. Visapkārt lietas iet uz augšu. Novēlu arī mūsu lasītājiem doties uz aizvien jaunām virsotnēm! l PAULS RAUDSEPS, VIESREDAKTORS
Rīgā atklāts LU un Microsoft inovāciju centrs un prezentēti pirmie pilotprojekti, kas īstenoti ar partneriem Tilde un Squalio. Virtuālais bibliotekārs pēc balss komandas spēj sniegt informāciju un rezervēt grāmatas, savukārt risinājums satiksmes drošībai — izmantot attēla atpazīšanas tehnoloģijas, lai uzlabotu satiksmes regulēšanu.
6
Nesen rubrikā Mentors aprakstītie jaunie uzņēmēji Pica Rīga atklājuši restorānu Strēlnieku ielā 1a Rīgā. Gardēžiem piedāvā picas ar strausa un brieža gaļu, kā arī tādas, kas ceptas no melnās mīklas.
Divu gadu laikā, kopš dibināta savstarpējo aizdevumu kompānija Mintos, tajā investēti jau 300 miljoni eiro, ļaujot kļūt par tirgus līderi kontinentālajā Eiropā ar 40% tirgus daļu. Platformai pievienojušies vairāk nekā 32 tūkstoši investoru no 64 valstīm.
Kosmētikas ražotāja MADARA Cosmetics peļņa 2017. gada pirmajā pusgadā sasniegusi 810 tūkstošus eiro un dubultojusies, salīdzinot ar gadu iepriekš. Biznesa veiksme saistīta ar Mārupē atklātās ražotnes efektivitāti un aktīvu darbību eksporta tirgos.
FOTO PICTURE AGENCY, LETA
SEKOJAM LĪDZI
L AT V IJA V IENĀ L A PPUSĒ
LABĀK PRIVĀTAIS SEKTORS KAS SPĒJ LABĀK PĀRVALDĪT UZŅĒMUMUS?
17%
Abi vienādi / nav starpības
16%
Noteikti privātais sektors
6%
Noteikti pašvaldības
31%
Drīzāk privātais sektors
12%
Drīzāk pašvaldības
18%
JĀCEĻAS AR DOMU, KA ESAM VISLABĀKIE
SŪDZAS PAR VALSTI
11 Tik daudz uzņēmēju sūdzību ir saņemts Latvijas ārpustiesas risinājumu centrā SOLVIT šī gada jūnijā un jūlijā, kas ir vēsturiski lielākais uzņēmēju sūdzību skaits tā pastāvēšanas laikā. Visas sūdzības saņemtas no ārvalstu uzņēmējiem, kas veic uzņēmējdarbību Latvijā, par Latvijas valsts iestāžu rīcību, visvairāk par grozījumiem likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos». AVOTS: EKONOMIKAS MINISTRIJA
Grūti pateikt AVOTS: LATVIJAS TIRDZNIECĪBAS UN RŪPNIECĪBAS KAMERAS APTAUJA SADARBĪBĀ AR SKDS
EKONOMIKA SĀK AUGT STRAUJĀK REĀLĀ IKP IZMAIŅAS PA CETURKŠŅIEM
4%
4%
10 POPULĀRĀKĀS PRECES UN PAKALPOJUMI, KO CILVĒKI IEGĀDĀJAS LATVIJAS E-KOMERCIJAS VIETNĒS
56%
Izklaides pasākumu biļetes
52%
Apdrošināšana
2,6%
42%
Sadzīves tehnika
36%
Apģērbs, apavi un aksesuāri IV, 2016
I, 2017
II, 2017
AVOTS: CENTRĀLĀ STATISTIKAS PĀRVALDE; 2010. GADA SALĪDZINĀMAJĀS CENĀS PĒC SEZONĀLI NEIZLĪDZINĀTIEM DATIEM
PALIELINĀS APDRAUDĒJUMS APDRAUDĒTO UNIKĀLO IP ADREŠU SKAITS
78 749
87 898
113 879
107 386
Gatavā ēdiena piegāde
Jūn., 2017
Aug., 2017
29% 29%
Kosmētika Avio un transporta biļetes
Janv., 2017
31%
Datori, to aparatūra
Tūrisma, aktīvās atpūtas pasākumi, spa Aug., 2016
35%
Viedtālruņi, planšetes un stilierīces
29% 24%
AVOTS: GEMIUS PĒTĪJUMS
AVOTS: CERT
LATVIJA POZĪCIJU UZLABO, BET JOPROJĀM ATPALIEK NO KAIMIŅIEM
TEKSTS DACE SKREIJA
Bāzeles Pārvaldības institūta indekss vērtē valsts riskus saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Ceturto gadu pēc kārtas visaugstāk novērtēta Somija (iepriekš Norvēģija), kam seko Lietuva un Igaunija. Visaugstākie naudas atmazgāšanas un korupcijas finansēšanas riski pastāv Irānā, Afganistānā. SOMIJA
LIETUVA
IGAUNIJA
LATVIJA
IRĀNA
Indekss
3,04
3,67
3,83
4,44
8,60
Vieta
146.
145.
144.
133.
1.
27.—28. novembrī Rīgā notiks ikgadējais jaunuzņēmumu un tehnoloģiju pasākums Digital Freedom Festival. Uz jautājumiem par to, kā jau nobriedušām IT kompānijām iesaistīties jaunuzņēmumu ekovidē, ko sagaidīt pašiem jaunuzņēmumiem un kādus pasākumus vajadzētu rīkot vairāk, atbild Accenture vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs «Mēs regulāri atbalstām un piedalāmies dažādos IT nozares pasākumos un hakatonos, tajā skaitā organizējam savus, piemēram, akadēmiski izglītojošus pasākumus Mad Science. Accenture piedalās un atbalsta arī jaunuzņēmumu jomai veltītos pasākumus. Protams, ir svarīgi izvērtēt katru pasākumu un tā rīkotājus, tomēr ieguvumi ir vairāki — ekosistēmas veidošana, IT nozares tēmu aktualizēšana, nozares prestiža celšana, kā arī informējam par aktuālām darba iespējām. Šobrīd esam pieraduši pie jaunuzņēmumiem, bet būtībā šī joma Latvijā ir salīdzinoši jauna, jo viens no zīmīgākajiem atskaites punktiem šīs jomas attīstībai bija 2011. gads, kad britu jaundibinātais IT uzņēmumu inkubators TechHub atvēra filiāli Rīgā, lai turpinātu Londonas inkubatora tradīcijas, piedāvājot jaunuzņēmumiem īpaši pielāgotas darba un pasākumu telpas. Pēdējos gados sabiedrībā ir populāri runāt par jaunuzņēmumiem, tomēr šajā jomā vēl ir daudz darāmā — no biznesa kultūras un ekosistēmas veidošanas un papildināšanas līdz likumu bāzes pilnveidošanai. Pasākumiem, hakatoniem neapšaubāmi bijusi liela ietekme nozares popularizēšanā un izglītošanā, šajā jomā Latvijā vēl nav sasniegts piesātinājums. Tā kā šī joma ir samērā jauna, vairāk pasākumu un konferenču varētu būt par pieļautajām kļūdām, lai no tām mācītos. Lai gan Latvijā ir bijuši neveiksmju (failure) pasākumi, gribētos redzēt vairāk. Ne vienmēr projekta noslēgums nozīmē beigas, tieši otrādi — tas var būt jauns sākums. Bieži tā arī notiek, tāpēc citi var ieklausīties un izvairīties no tipiskiem klupšanas akmeņiem. Lielāks akcents būtu jāvelta arī biznesa kultūrai, bez tās nav iedomājama neviena joma. Uzskatu, ka Baltijas mērogā ir jābeidz runāt par igauņu veiksmi — tā vietā katru rītu jāceļas ar domu, ka mēs esam vislabākie!»
AVOTS: BASEL AML INDEX 2017
7
JAU NS BIZNE S S
TEKSTS IEVA CIELAVA | FOTO ĢIRTS OZOLIŅŠ, PICTURE AGENCY
MŪZIKAS INOVATORI VECĀ SŪKŅU STACIJA ZUNDA KANĀLA MALĀ ILGI STĀVĒJUSI PAMESTA UN RĀMA, LĪDZ ŠOGAD BEIDZOT ATGUVUSI SPARU — TE IEKĀRTOJIES JAUNUZŅĒMUMS GAMECHANGER AUDIO, KURU PATENTĒTO ĢITĀRAS SKAŅAS IERAKSTĪTĀJU UN PAVAIROTĀJU PLUS PEDAL PIEPRASA MŪZIĶI VISĀ PASAULĒ, PAT RED HOT CHILI PEPPERS UN PINK FLOYD DIBINĀTĀJS RODŽERS VOTERSS
C
ilvēkus, kas radījuši PLUS Pedal, pašus varētu noturēt par rokgrupu, atraktīvi, brīvi, šarmanti — tādi viņi sagaida ciemiņus nelielajā Dzirciema namiņā. «Es radīju šo problēmu,» jokojot saka komandas dvēsele Iļja Krūmiņš. Kopā ar tagadējo kolēģi Matīsu Tazānu viņi jau desmit gadus spēlē rockabilly un blūza grupā The Big Bluff. Pirms dažiem gadiem viņi bija devušies muzicēt uz Londonu, kur palika bez trešā grupas dalībnieka — basģitārista. «Man ienāca prātā ideja — būtu forši, ja ar kāju varētu pieturēt akordu un fiksi iespēlēt iespēlītes,» tāvakara koncertu atceras Iļja. Viņi izmēģināja dažus jau eksistējošus pedāļus, kas ieraksta un pavairo ģitāras skaņu, bet neviens nelikās gana labs. Ideja, kas bija aizmetusies Iļjas prātā, atausa atmiņā 2015. gada rudenī, satiekot tolaik pavirši zināmo mūziķi Kristapu Kaļvu. Viņi palīdzēja kopējam draugam pārvākties, tāpēc tika sasēdināti līdzās busiņā, ar kuru tika pārvestas mēbeles. Saruna nevedās. Čau! — Čau! — Kā tad iet? — Forši. — Spēlē? — Jā, spēlēju. — Kas vēl jauns? — Es esmu inženieris. — Kāds? — Elektronikas. — O. K. Man ir viena ideja. Neveiklās klusuma pauzes pārvērtās azartiskā diskusijā par to, vai būtu iespējams izveidot pedāli, kas spētu ģitāras skaņas atkārtot veidā, kā Iļja izsapņojis. Inženierim nebija divu domu — jau nākamajā dienā viņi sāka darbu. Kristaps piesaistīja palīgos savu labāko draugu inženieri Mārtiņu Meļķi, bet Iļja — savu klasesbiedru Didzi Dubovski, kurš to-
16
laik strādāja aviācijas kompānijā SmartLynx. «Mēs vienkārši zinājām, ka mums vajag Didzi. Mums bija inženieri, mūziķi, labi zinājām, kādam jāizskatās pedālim, bet vajadzēja kādu gudru cilvēku arī,» Iļja iesmejas. Didzim ir biznesa ķēriens, tāpēc uzņēmumā viņš pārvalda finanses un plāno biznesa attīstību. Vēlāk komandai pievienojās arī dizainers Fricis Kalvelis, kurš iepriekš pavīdēja mediju uzmanībā, kad radīja amizantu elektrovelosipēda un guļamvelosipēda apvienojumu. Par mārketinga jautājumiem atbildību uzņēmās Iļjas grupas biedrs Matīss no The Big Bluff. «Domājām, ka tas būs divu mēnešu projekts,» pirms diviem gadiem sākto darbu tagad atceras jaunieši. «Mums bija veiksmīga kombinācija — naivums ar entuziasmu.» VISS UZSPRĀGA
Šā gada sākumā Iļjas dzīvoklī tapa PLUS Pedal pirmais prototips. Jaunieši zināja par prestižo mūzikas nozares izstādi NAMM, kas notika Losandželosā ASV, bet līdz pēdējam brīdim viņi nevarēja izlemt, vai braukšana turp būtu laba doma. «It kā baigi dārgi, it kā naudas nav,» Iļja atminas pārdomas.
«Mums bija veiksmīga kombinācija — naivums ar entuziasmu»
No kreisās: Didzis, Iļja, Matīss, Fricis
17
BIZNE S S PA SAU L Ē
TEKSTS BRŪKS BĀRNSS, © 2017 THE NEW YORK TIMES NEWS SERVICE
SAPUVUŠU TOMĀTU UZBRUKUMS
H
olivudai šī bija drausmīga vasara. Laika posms no maija pirmās nedēļas nogales līdz Darba dienai (šogad iekrita 4. septembrī) parasti ir kinoindustrijas ienesīgākā sezona — studijas šajā laikā ieplāno lielāko potenciālo hitu pirmizrādes un nopelna vidēji 40% no visa gada ienākumiem. Šogad šajos četros mēnešos kopumā ASV tirgū tika iekasēti 3,8 miljardi dolāru, kas ir par 15% mazāk, salīdzinot ar pagājušo gadu. Tik kusla vasara pēdējo reizi esot pieredzēta pirms 20 gadiem. Nekavējoties reaģēja arī akciju tirgus — trīs lielākās kinoteātru ķēdes kopumā kopš maija zaudējušas četrus miljardus dolāru no savas tirgus vērtības. Un kas šajā stāstā ir vissatraucošākais fakts? Holivuda par galveno vaininieku sauc portālu Rotten Tomatoes (Sapuvušie tomāti). «Es uzskatu, ka tā ir apzināta mūsu biznesa graušana,» kādā kinofestivālā šovasar sūdzējās Brets Retners, vairāku populāru grāvēju režisors, producents un finansētājs. Privātās sarunās dažu kinostudiju priekšnieki atzīst, ka dažas no nesen iznākušajām filmām — viņuprāt, tikai dažas — vienkārši ir sliktas. Dažās neveiksmēs esot vainojamas kļūdas mārketingā. Viņi sūdzas arī par arvien spēcīgāku
26
konkurenci no tādiem filmu un televīzijas seriālu straumēšanas servisiem kā Netflix un Amazon. Tajā pašā laikā visbiežāk ar pirkstu tiek norādīts uz Rotten Tomatoes, kas vienkārši apkopo citu kritiķu rakstītās kinorecenzijas un savā Tomātmetrā katrai filmai ieliek attiecīgu atzīmi — «svaigi» vai «iepuvuši» tomāti. Šis portāls kļūst arvien populārāks, piemēram, pēc firmas comScore datiem, šā gada maijā unikālo apmeklētāju skaits sasniedza 13,6 miljonus, kas ir par 32% vairāk nekā gadu iepriekš. Kinostudiju vadītāji sūdzas, ka Rotten Tomatoes savā analīzē neiedziļinās niansēs un tam ir ļoti vaļīga definīcija, kuras personas tiek uzskatītas par kinokritiķiem. Bet pēc tam vērtējums — pozitīvs vai negatīvs — sāk klejot tālāk pa interneta apcirkņiem.
«Es uzskatu, ka tā ir apzināta mūsu biznesa graušana,» kādā kinofestivālā šovasar sūdzējās vairāku populāru grāvēju režisors, producents un finansētājs
FOTO AFP/LETA UN SHUTTERSTOCK
KINOPRODUCENTI HOLIVUDĀ PĒC NEVEIKSMĪGAS VASARAS LAIZA ZAUDĒJUMU BRŪCES UN SKATĪTĀJU PARADUMU IETEKMĒŠANĀ VAINO SALĪDZINOŠI KLAMZĪGU INTERNETA VIETNI, KURA APKOPO KRITIĶU RECENZIJAS UN PIEŠĶIR FILMĀM «SVAIGUS» VAI «SAPUVUŠUS» TOMĀTUS
Aktrise Skārleta Johansone filmas Rēgs bruņās pirmizrādē Tokijā martā. Filma saņēma zemu kritiķu vērtējumu un kļuva par vienu no šā gada lielākajām naudas zaudētājām tās producentiem
27
N UMU R A T Ē M A
IZAUGUŠI!
VIŅI BIJA ZAĻI UN MEKLĒJA PADOMU SAVA BIZNESA VEIDOŠANĀ, KAD IR NAUDA PIRMO REIZI STĀSTĪJA PAR ŠIEM CENSOŅIEM PIRMS VAIRĀKIEM GADIEM, BET TAGAD VIŅU SASNIEGUMI VAR IEDVESMOT CITUS. TĀPĒC APMEKLĒJĀM SEŠUS VEIKSMINIEKUS, AICINOT DALĪTIES PIEREDZĒ
TEKSTS GUNITA NAGLE, IEVA CIELAVA, IEVA PUĶE FOTO ĢIRTS OZOLIŅŠ, ALISE ŠULCA, PICTURE AGENCY, UN NO PRIVĀTĀ ARHĪVA
39
N UMU R A T Ē M A
LAI KONKURENTI ŠPIKO
M
ūsu klients joprojām ir Dinamo Rīga — nav liels, bet no uzņēmuma pirmajām dienām, jau 10 gadus, palepojas pārvākšanās un pārvadājumu firmas Movers īpašnieks Kaspars Ritums. «Tie, kas izmantojuši mūsu pakalpojumus, dara to atkal un atkal.» Daudzi klienti bieži pārvācas no dzīvokļa uz dzīvokli, maina biroju telpas. Īres bizness Latvijā šobrīd ir ļoti aktīvs, bet nesakārtots. Dinamiski pieaug to cilvēku skaits, kas izmanto pārvākšanās pakalpojumus no un uz ārvalstīm, stāsta Kaspars. «Strādājam arvien vairāk pa Eiropu, viss ir stabili,» viņš gandarīti piezīmē. Un pasmaida: «Modelis «viens dzīvoklis visam mūžam» gan mums nav izdevīgs.» Atšķirībā no 2011. gada, kad Kaspars pārņēma brāļa dibināto uzņēmumu, pieaugusi arī pārvākšanās kapacitāte. Viena dīvāna vai galda pārvešana sen nav Movers profils. «Nopietnas pārvākšanās, visas mantas vai mēbeles. Strādājam arī ar Ārlietu un Aizsardzības ministrijām, kuru darbinieki pārceļas un atgriežas no ārzemēm.» Kaspara Rituma vadītajā uzņēmumā nav mainījušies darba ētikas principi, bet arvien uzlabota pakalpojumu kvalitāte. «Cilvēki arvien vairāk novērtē mūsu servisu. Vairs neizmantojam mazas kartona kastes, tagad īrei klientiem piedāvājam ērtas plastmasas kastes ar mūsu logo. Loģiski, plastmasas kastes ir drošākas, ja mantas ir pareizi iepakotas. Tas veicina mūsu reklāmas aktivitātes, tā nodrošinām arī sev vieglāku darbu. Klientam patīk un ir ērti, arī mums ir ērti. Liekam klāt iepakojumus un papīru arī trauku iesaiņošanai. Esam pat speciālas pārvākšanās segas mēbelēm iegādājušies no Amerikas, kādas vēl neesmu redzējis nevienam Latvijā. Ļoti izdevīgi: mazāk jāizmanto polietilēns, arī saudzīgāk pret dabu.» Šo visu komponentu kopums, pēc Kaspara domām, veicinājis klientu lojalitāti un finanšu apgrozījuma pieaugumu. «Cilvēki sāk novērtēt savu laiku, iespējas un veselību. Apzinās, ko viņi ar šo iegūto laiku var izdarīt.»
40
IEPRIEKŠ 2013. gada oktobrī rakstījām par biznesa studentu Kasparu Ritumu, kurš ar lielu enerģiju attīstīja pārvākšanās palīgu kompāniju Movers. TAGAD Uzņēmums arvien biežāk saņem pasūtījumus sniegt pārvākšanās pakalpojumus uz un no citām ES valstīm, augstā pakalpojumu kvalitāte iemantojusi vairāku ministriju uzticību.
TOREIZ VIŅŠ TEICA: «Redzēju, ka ir daudz neizmantota potenciāla. Uzņēmumam nebija mājaslapas. Mašīnas nebija aplīmētas ar logo. Darbiniekiem nebija formu. Nebija aktivitāšu sociālajos tīklos, sadarbības ar nekustamo īpašumu kompānijām.»
SIA MoversLV 2016. gadā Apgrozījums: 116 572 eiro Peļņa: 26 608 eiro
Uzņēmējs gan ir sapratis, ka neizbēgama būs darbinieku rotācija, arvien jādomā, kā labus kadrus noturēt. Darbs nav robotizēts, ir fiziski smags, var būt nervozs ielu sastrēgumu un pārbraucienu dēļ. Jaunajai Movers bāzei Čaka un Pērnavas ielas stūrī, kas durvis vērs oktobrī, būšot ērtāka piekļuve ar auto,
«Esam pat speciālas pārvākšanās segas mēbelēm iegādājušies no Amerikas»
labāki darba apstākļi kolēģiem. Arī plašākas noliktavas telpas glabāšanai atstātajām klientu mantām, kam ar magnētisko karti iespējams bez iepriekšējas pieteikšanās piekļūt septiņas dienas nedēļā. «Mazie mērķīši tuvākajiem trim gadiem attiecas gan uz apgrozījumu, gan uz peļņu, gan uzņēmuma attīstību. Apsmadzeņoju 150 reižu, pirms veicu kādas darbības,» piesardzīgi runā Kaspars. «Konkurenti no mums špiko idejas, bet uzskatu, ka tas ir labi — paaugstina šī pakalpojuma kopējo kvalitāti Latvijā. Mēs esam vieni no tirgus līderiem, un, ja no mums mācās, — forši!» l
P ORT R ETS
TEKSTS ANDA BURVE-ROZĪTE | FOTO EDMUNDS BRENCIS, PICTURE AGENCY
PULSĀ IEKŠĀ
GRĀMATŽURNĀLA BENJI KNEWMAN IZDEVĒJA, ŠĪ GADA RADOŠĀS IZCILĪBAS BALVAS ADWARDS IEGUVĒJA AGNESE KLEINA BIZNESĀ IENĀCA NO ŽURNĀLISTIKAS AR MĒRĶI REALIZĒT INTERESANTAS IDEJAS UN ATRAST IDEĀLO KOMANDU, AR KURU KOPĀ TO DARĪT
E
s labi atceros, kādu furoru pirms septiņiem astoņiem gadiem mēdza izraisīt žurnālistes Agneses Kleinas ieraksti par modi latviešu un angļu valodā blogā Whimsical Agnesiga. Tiem vienmēr bija pievienotas fotogrāfijas, kurās viņa pati pozēja, tērpusies stilistiski visneparastākajās kombinācijās, kādas vien varat iztēloties. Svarīgi piebilst — bez izglītības modes jomā, tikai ar dabas dotu ļoti labu stila izjūtu. Viņas blogs kļuva par vienu no populārākajiem Latvijā. Agneses stilu atdarināja, netrūka arī kritiķu. Ar blogu gūto popularitāti viņa ievirzījās biznesa sliedēs: pirms sešiem gadiem nodibināja mikrouzņēmumu, sāka ik gadu izdot pašas radītu plānotāju. Apsaimniekoja arī ietekmīgu zīmolu sociālos kontus, dara to joprojām. Agneses blogs guva lielu atsaucību hipsteru paaudzē. Viņa spēra soli tālāk un 2013. gadā sāka strādāt pie jauna projekta: bilingvāla grāmatžurnāla Benji Knewman, kurā stāstus par interesantiem cilvēkiem un notikumiem Latvijā savienoja ar pārdomātu augstas kvalitātes dizainu. Tieši tas Agnesei šoruden ļāva kāpt uz skatuves radošās izcilības festivālā Adwards 2017, lai par žurnālu no žūrijas saņemtu sudraba godalgu kategorijā Printart&Design. Zeltu šajā pašā kategorijā par žurnālu viņa saņēma pērn. Latvijā veidoto Benji Knewman lasa ne tikai šeit, bet daudzviet pasaulē. Izdevēja panākusi, ka divreiz gadā iznākošo grāmatžurnālu angļu un latviešu valodā tirgo arī citās valstīs, piemēram, Amsterdamas Athenaeum Nieuwscentrum. Grāmatžurnālam ir vairāk nekā 500 regulāru pircēju ārpus Latvijas, ieskaitot ZEITMagazin galveno redaktoru. Pirms gada Agnese ar Benji Knewman vārdu internetveikalā un veikalā Paviljons sāka tirgot arī apģērbu un aksesuārus ar pašas
46
radītiem asprātīgiem, latviešu dzīves izjūtu skaidrojošiem uzrakstiem. Viņas stāsts ir interesants ar to, ka savu pasaul izjūtu izdevies pārvērst veiksmīgā zīmolā, kas piesaista sekotājus gan Latvijā, gan pasaulē. Šoruden saņēmi Adwards 2017 balvu par radošo izcilību — grāmatžurnāla Benji Knewman dizainu. Kādi ir priekšnotei kumi radošai izcilībai, tavuprāt?
Darbs un disciplīna. Bieži redzu, ka cilvēkiem galvā ir foršas idejas, bet galvā tās arī paliek. Tas ir normāli, cilvēki ir dažādi. Taču katru reizi, kad pati nonāku jaunā darba kolektīvā vai sadarbojos ar jauniem cilvēkiem, patīk tādi kā es pati — «Es nezinu, kuri sarakstās vēl divos naktī par projektiem, un tādi, kuri nešķiro, ko darīt ar «vai man tas ir jādara, vai nav», bet to vārdu ņem un izdara. Aiz ikdie«veiksme»» vienkārši nas sīkumiem viņi redz lielo plānu, uz kuru jāiet. Kopā ar tādiem cilvēkiem var izdarīt vairāk. Tāpēc, jā, — darbs un disciplīna. Nez kāpēc tas vienmēr paliek aizkadrā, runājot par izcilību. Cik daudz tu strādā?
Man vienmēr ir otrā un trešā maiņa. Pa dienu tikšanās, plānošana. Nav laika pat atbildēt uz e-pastiem. Cilvēki jokojas — vai mans mājas birojs atvērts, tiklīdz acis no rīta vaļā? Nuja, saku, jo tad esmu vajadzīga — tiem [biznesiem], kuru sociālos kontus administrēju, un sadarbības partneriem manis pašas projektos. Vēl jau ir pasaules pulkstenis: kad mēs Rīgā mostamies, citur jau nakts. Man jābūt pulsā iekšā. Citādi nevar.
47
Roberts Bišops daudzfunkcionālā tirdzniecības centra Akropole būvniecības laukumā
54
Idejas. Pieredze. Padomi TEKSTS MARIJA LEŠČINSKA | FOTO EDMUNDS BRENCIS, PICTURE AGENCY
ATSTĀT VIETU OMĪTES KRĒSLAM IEPIRKŠANĀS CENTRI VAR ATŅEMT PILSĒTAI SPĒKUS, PĀRVIRZOT CILVĒKU UN NAUDAS PLŪSMAS. BET VAR TAPT PAR JAUNĀM SOCIALIZĒŠANĀS VIETĀM, KUR PIEDERĪGI JŪTAS VISDAŽĀDĀKIE CILVĒKI — PĀRLIECINĀTS IR ARHITEKTS ROBERTS BIŠOPS, KURŠ UZŅĒMIES ĀĶĪGO UZDEVUMU ATŠIFRĒT LATVIEŠU PIRCĒJU GAUMI
S
tarptautiski atzītā arhitektūras un dizaina uzņēmuma Benoy Eiropas studijas vadītājs Roberts Bišops (Robert Bishop) ieradies Rīgā, lai strādātu pie daudzfunkcionālā tirdzniecības centra Akropole būvniecības, ko Maskavas ielā īsteno lietuviešu investori. Arhitekta drauga, dizainera Džeisona Klārka (Jason Clark) virsvadībā top centra iekārtojums. Neviens nezina, kurp mazumtirdzniecības nozari aizvedīs straujā e-komercijas attīstība pasaulē, tomēr jau šobrīd no tirdzniecības centra tiek gaidīts kas vairāk par vienkāršu iepirkšanos — tam jāpiedāvā jauna pieredze. Tas, ko neatradīsim tiešsaistē. Ir Nauda izmantoja iespēju izvaicāt arhitektu par tendencēm Eiropā un citur pasaulē.
55
TEKSTS SERGEJS PAVLOVS | ILUSTRĀCIJA FREEPIK
PIECAS CERĪBAS ŠOGAD
66
Pelnīt. Krāt. Tērēt
PAR 1000 EIRO NOPIRKĀT GRINDEKA AKCIJAS GADA SĀKUMĀ? SEPTEMBRA VIDŪ JUMS IR JAU APTUVENI 1900 EIRO. BET TĀ PATI SUMMA, IEGULDĪTA LATVIJAS KUĢNIECĪBĀ, PĀRVĒRTUSIES PAR 1500 EIRO. UN PAT «PALĀTAS VIDĒJĀS TEMPERATŪRAS» — NASDAQ RIGA INDEKSA — IZAUGSME ŠOGAD PAR 36% IR REKORDS STARP VISIEM ATTĪSTĪBAS VALSTU TIRGIEM. KĀDAS AKCIJAS UN KĀPĒC ŠOBRĪD VĒRTS PIRKT LATVIJĀ UN BALTIJĀ? IR NAUDA PIEDĀVĀ PIECAS PERSPEKTĪVAS IDEJAS
J
ebkura investīciju ideja — kādas akcijas pirkt, par kādu cenu un uz kādu peļņu cerēt — vienmēr var realitātē izrādīties tieši pretēja plānotajam. Tomēr birža tāpēc nav apstājusies, cilvēki turpina riskēt. Atliek tikai atcerēties galveno noteikumu: nelikt visu naudu uz vienu ideju, bet gan savākt dažādu akciju portfeli, ieteicams vismaz no pieciem uzņēmumiem. Kādus variantus pašlaik iesaka eksperti?
1 TALLINK. CERĪBA UZ BIZNESA PĀRDOŠANU Igauņu prāmju operators Latvijā ir zināms gandrīz katram. Baltijā nav daudz tik lielu uzņēmumu, kuru gada apgrozījums ir aptuveni miljards eiro. Kāpēc būtu vērts tajā ieguldīt? Jūlijā Tallink vadība pavēstīja, ka apsver stratēģiskā investora piesaisti, neizslēdzot arī iespēju pārdot savas daļas. Investora meklējumiem jau
piesaistīts amerikāņu Citigroup — tātad viss ir tiešām nopietni. Pēc šiem jaunumiem Tallink akcijas, kas tiek kotētas igauņu biržā, strauji sadārdzinājās — no 95 centiem līdz 1,15 eiro. Tagad tās ir lētākas — septembrī Baltijas biržās ir notikusi jau tradicionālā korekcija, un daudzas populāras akcijas ir zaudējušas apmēram 10% no savas vērtības. Piemēram, Tallink akcijas septembra otrajā pusē maksāja 1,03—1,05 eiro. Tā ir laba iespēja pircējiem — ja stratēģiskais investors tiešām iegādāsies kompāniju, likums ļauj pārējiem sīkajiem akcionāriem piedāvāt izpirkt savas akcijas par darījuma cenu. Un šī cena šāda darījuma gadījumā varētu būt par 40—50% augstāka nekā pašreizējā akciju tirgus vērtība, uzskata INVL Index Direct vadītājs Andrejs Martinovs. «Pat ja darījums beigās tomēr nenotiks, tas tik un tā ir viens no labākajiem uzņēmumiem Baltijā gan attiecībā pret mazajiem akcionāriem, gan pēc riska līmeņa un biznesa mēroga. Tātad jebkurā gadījumā ieguldītājs pie sasistas siles nepaliks. Sliktākajā gadījumā kļūs par labi pelnoša uzņēmuma līdzīpašnieku, labākajā — pārdos savas akcijas ar 40—50% peļņu,» vērtē Martinovs. Jāsaprot, ka investora piesaistes process var ilgt gadu vai pat divus. No otras puses, vienmēr ir cerības uz nelielām dividendēm: Tallink visus pēdējos gadus stabili maksā no 2 līdz 6 centiem par akciju.
67
INTERVIJA
TEKSTS ROBERTS ĶĪLIS, SPECIĀLI IR NAUDA | FOTO EDMUNDS BRENCIS, PICTURE AGENCY
Mašīnu maršs
KĀ MĀKSLĪGAIS INTELEKTS UN ROBOTIZĀCIJA JAU TUVĀKĀS DESMITGADES LAIKĀ IETEKMĒS DARBA TIRGU UN BIZNESA IESPĒJAS? KARALISKĀ MĀKSLU BIEDRĪBA VEIKUSI APJOMĪGU PĒTĪJUMU, IZZINOT DAŽĀDU NOZARU UZŅĒMĒJU PROGNOZES, IR NAUDA STĀSTA TĀS PĀRSTĀVIS BENEDIKTS DELOTS
P
azīstamais uzņēmējs Īlons Masks nesen uzrunā ASV Gubernatoru asociācijā atzina, ka mākslīgais intelekts rada fundamentālus riskus cilvēku civilizācijai, tāpēc valsts regulatoriem jākļūst proaktīviem šajā jomā, kamēr vēl nav par vēlu. Paša uzņēmēja inovatīvie projekti un to panākumi ir pietiekami nopietns arguments, lai ieklausītos viņa brīdinājumā. Arī britu Karaliskā biedrība — senākā un pašlaik visvairāk respektētā zinātņu akadēmija pasaulē — skaidri deklarē, ka straujais mākslīgā intelekta un robotikas progress var būtiski mainīt ekonomiku, darba un sadzīves jomas un mašīnu pašmācības process nedrīkst radīt draudus cilvēcei. Jau 2013. gadā tapušais Oksfordas zinātnieku Karla Freja un Mihaela Osborna raksts par nodarbinātības nākotni vēlāk ticis plaši izmantots, lai nopietni pētītu profesiju nākotni. Pie-
70
mēram, secināts, ka pēc 20 gadiem pusi no ASV darbavietām aizvietos automāti. Savukārt raidsabiedrības BBC mājaslapā pieejams «kalkulators», kas aplēš konkrētu profesiju aizvietojamības risku. Arī sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka daudzi cilvēki baidās tieši no tā, ka androīdi vai roboti pārņems viņu darbu. Tā vairs nav zinātniskā fantastika, bet realitāte, kurai mēs neesam gatavi. Atsaucoties uz SSE Riga ielūgumu uzstāties slēgtā pasākumā par godu biznesa maģistra programmas 15 gadu jubilejas svinībām, šovasar Rīgā vieso-
jās Karaliskās mākslu biedrības departamenta direktors Benedikts Delots (Benedict Dellot), kurš dalījās pārdomās par mākslīgā intelekta, automatizācijas un robotizācijas turpmāko ietekmi uz darba tirgu. Viņš vada biedrības Ekonomikas pētniecības grupu un atšķirībā no daudziem savas atziņas balsta aktīvā pētniecībā, intervējot uzņēmējus un darbiniekus, apkopojot statistiku un dažādu aptauju rezultātus, organizējot apaļā galda diskusijas par automatizācijas un darba jautājumiem. Tāpēc Ir Nauda izmantoja iespēju viņu intervēt.
Vai cilvēku dienas daudzās « darbavietās tātad ir skaitītas? Jaunākās prognozes liecina, ka turpmākajās desmitgadēs 30% darbavietu būs novecojušas»
INTERVIJA
71