Oktobris/novembris, 2015 (Nr. 21) 3,99 €
EKSPERIMENTS INTERNETS IZDEVĪGĀKS PAR LIELVEIKALU? KUR SAVU NAUDU IEGULDA LATVIJAS VADOŠIE FINANSISTI
5 SOĻI, KĀ EFEKTIVIZĒT UZŅĒMUMU
KĀPĒC LAIMĪGIE PELNA VAIRĀK
Uldim Pīlēnam pēc 30 gadiem biznesa vadībā — jaunas ambīcijas
9 772255 928002
IMPROVIZATORS
10
«Bizness kopīgi jāveido pilnīgi atšķirīgiem cilvēkiem — absolūta veiksme. Iesaku»
ISSN 2255-9280
10 PROGRAMMAS, KAS ATVIEGLOS SADARBĪBU AR PARTNERIEM
Oktobris/novembris, 2015 (Nr. 21) 3,99 €
5 SOĻI, KĀ EFEKTIVIZĒT UZŅĒMUMU
EKSPERIMENTS INTERNETS IZDEVĪGĀKS PAR LIELVEIKALU? KUR SAVU NAUDU IEGULDA LATVIJAS VADOŠIE FINANSISTI KĀPĒC LAIMĪGIE PELNA VAIRĀK
Uldim Pīlēnam pēc 30 gadiem biznesa vadībā — jaunas ambīcijas
9 772255 928002
IMPROVIZATORS
10
«Bizness kopīgi jāveido pilnīgi atšķirīgiem cilvēkiem — absolūta veiksme. Iesaku»
ISSN 2255-9280
10 PROGRAMMAS, KAS ATVIEGLOS SADARBĪBU AR PARTNERIEM
UZ VĀKA ULDIS PĪLĒNS FOTO LAURIS VĪKSNE, F64
«Uzņēmējdarbībā jāpieņem, ka no katras bezizejas ir vismaz trīs izejas.» 48.lpp.
«Man nav e–pasta, tikai telefons, un es nekad nerakstu īsziņas — vienkārši zvanu,» luksusa preču globālā konglomerāta LVMH vadītājs Bernārs Arno. 24.lpp.
AKTUĀLI
INSTRUMENTI
LABS BIZNESS
8
Aiz kadra. Kuģu sagaidīšana un pavadīšana Rīgas ostā
30
Kopējs darbagalds.
56
Kinogidi. Vietējās studijas,
12
Aktuāli. Vai nākamgad
34 Testējam jaunumus. Skaļrunis, atslēgu piekariņš un tālrunis
62
Parādīt un paskatīties.
Ātrāk, vairāk, labāk.
68
Etiķete. Kāda ir laba
70
Tumša bilde. Lai
16
20
cerēt uz algu celšanu?
Jauns bizness. Failiem.lv radījuši nebijušu rīku failu apmaiņai Dalos pieredzē.
Kā «palaist» tehnoloģiju start–up?
39
10 programmas, kas atvieglos sadarbošanos ar partneriem
Metodes, kas māca, kā strādāt efektīvāk, izmantojot jau esošos resursus
kas apkalpo ārzemju kinoražotājus
Ārvalstu izstādes peļņas vairošanai
NAUDAS IDEJAS 72
Peļņa. Kur un kā finansisti un baņķieri iegulda savu naudu
76
Eksperiments. Cik ērti
80
Autentisks līderis. Jāsāk ar sevi un vienkāršu jautājumu: kas es esmu?
82
Laime un veiksme.
vizītkarte
saprastu akciju tirgus, jāsaprot indeksi
un izdevīgi ir visus ikdienas pirkumus veikt internetā?
Ekonomistes un psiholoģes Aijas Brūveres intervija
Izdevējs: a/s Cits medijs. Reģistrācijas apliecība: nr.000740195. Iespiests: Poligrāfijas grupā Mūkusala. Redaktors: Pauls Raudseps. Tehniskie redaktori: Māris Diņģelis un Jānis Kulmanis. Redakcijas tālrunis: 67281588. Reklāmas tālrunis: 67281590. Adrese: K.Barona 28a-11, Rīga, LV-1011. E-pasts: irnauda@ir.lv, abonesana@ir.lv. Citējot atsauce obligāta. Pārpublicēšanai jāsaņem rakstiska redakcijas atļauja. ABONĒ WWW.IRNAUDA.LV, LATVIJAS PASTĀ VAI ZVANI 67281588
www.facebook.com/irnauda
www.twitter.com/irnauda
3
NO R EDA KCIJA S
SVEIKA UN SVEIKS!
D
arbs.
Vārds, kas ikdienas valodā mums saistās ar tādiem apzīmētājiem kā «smags», «grūts», «nogurdinošs». Mēs sakām, ka, tikai smagi strādājot, var būt sekmīgs, lepojamies ar grūtību pārvarēšanu, uzskatām, ka darbā jāieliek visa enerģija. Bet — vai tiešām uzņēmīgiem, sekmīgiem cilvēkiem darbs ir kā krusta ceļš, viena vienīga ērkšķaina rakstura rūdīšana? Šis Ir Nauda numurs atgādina, ka vislabākie uzņēmumi, visveiksmīgākie projekti ir nevis pārbaudījums, bet piepildījums. Žurnāla varonis Uldis Pīlēns ir viens no atjaunotās Latvijas uzņēmējdarbības spilgtākajiem veiksmes stāstiem. Kad 1991.gadā ar partneriem sāka privāto biznesu, viņu mērķis bija uzcelt piecas privātmājas. Tagad pārsvarā ar celtniecību saistītajiem koncerna UPB uzņēmumiem ir vairāk nekā simt miljonu eiro apgrozījums un 1300 darbinieku, un pats Pīlēns pakāpeniski nodod vadības grožus jaunajai paaudzei. Varētu domāt, ka ilgie cīņas gadi viņu nogurdinājuši, taču, vaicāts, vai uzņēmuma attīstīšana viņam saistās ar nemitīgu, nežēlīgu darbu, Pīlēns atbild: «Visus šos gadus ir bijis ļoti in-
teresanti.» Un tad piebilst: «Tas ir bijis personības paplašinājums.» Savukārt ekonomiste un psiholoģe Aija Brūvere stāsta, ka ne tikai vadītājam, bet arī darbiniekiem ir jābūt laimīgiem, jo tas palīdz uzņēmumam pelnīt. Pētījumi rāda, ka laimīgi darbinieki ir radošāki, produktīvāki un mazāk slimo. Kā saka Aija, «darbs ir mūsu dzīves būtiska sastāvdaļa, tādēļ cilvēki aizvien biežāk izvēlas darbu, kas viņiem dod piepildījuma sajūtu». Viena no šādas laimes atslēgām ir jaunatklājumi, kas ļauj padarīt darbu efektīvāku vai sadarbību auglīgāku. Tāpēc vērts izlasīt, kā dažādi Latvijas uzņēmumi spējuši būtiski uzlabot savus rezultātus bez lielām investīcijām jaunās iekārtās vai biznesa virzienos, bet izdomājot, kā labāk darīt to, ko viņi jau dara. Piemēram, vienkārši pārkārtojot šūšanas ceha organizāciju, Spectre Latvia trīs gadu laikā uzlaboja savu rezultātu no gandrīz miljona eiro zaudējumiem līdz gandrīz 200 000 eiro peļņai. Uzņēmumam tagad ir darbiniece Ginta Grandāne, uz viņas vizītkartes rakstīts: «Nepārtrauktu uzlabojumu vadītāja.» Lai arī jums nepārtraukti uzlabojumi nes laimi darbā! l PAULS RAUDSEPS, VIESREDAKTORS
Olainfarm investējis gandrīz divus miljonus eiro, lai modernizētu visvairāk pārdotā produkta fenibuta ražošanu. Tas ļauj izgatavot zāles centrālās nervu sistēmas uzlabošanai, arī jaunākās oriģinālās zāles Noofen 100.
4
Munio Candela sveces turpina iekarot atpazīstamību visā pasaulē un tagad nopērkamas arī prestižajā Singapūras modes un stila veikalā Robinsons.
Alus darītava Valmiermuižas alus ieguldījusi 50 000 eiro, lai sāktu degalus ražošanu. Uzņēmuma līdzīpašnieks Aigars Ruņģis stāsta, ka tas radīts kā latviska un oriģināla alternatīva kalvadosam un grapai.
Latvijas piena pārstrādes uzņēmums Food Union atvēris pirmo Ekselence saldējuma pop–up veikalu vienā no lielākajiem Šanhajas iepirkšanās centriem.
FOTO ANDREJS TERENTJEVS, F64, PUBLICITĀTES FOTO
SEKOJAM LĪDZI
JAU NS BIZNE S S
TEKSTS ZANE MAČE | FOTO EDMUNDS BRENCIS, F64
Pārdod pašapkalpošanos ANALIZĒJOT BIZNESA KLIENTU VAJADZĪBAS, POPULĀRĀS FAILU APMAIŅAS VIETNES FAILIEM. LV VADĪBA RADĪJUSI NEBIJUŠU RĪKU, KAS ĻAUJ APMAIŅAS PLATFORMU INTEGRĒT KATRĀ MĀJASLAPĀ. INTERESI PAR TO IZRĀDA GAN KLIENTI, GAN INVESTORI, ĻAUJOT IZSTRĀDĀTĀJIEM LŪKOTIES EKSPORTA VIRZIENĀ
I
deja izveidot vietni ātrai un vienkāršai failu apmaiņai datorzinātņu maģistram Jānim Viklim ar kolēģiem radās jau pirms septiņiem gadiem, kad dzima uzņēmums ar skaidru nosaukumu — Failiem.lv. Puisis, kurš apguvis programmēšanu, saprata, ka ir un būs cilvēki, kuriem vajag nosūtīt elektroniski apjomīgus failus — bildes vai dokumentus. Tagad modīgie mākoņpakalpojumi failu apmaiņai tolaik bija lēni un neērti, bet Viklis gribēja servisu, kas būtu viegli un ātri lietojams ikvienam — gan mājsaimniecēm, gan uzņēmējiem. «Pēdējos sešus gadus ar kolēģiem esam strādājuši pie tā, lai izveidotu platformu, uz kuras bāzes var gan glabāt, gan apmainīties ar jebkāda veida failiem,» par jau izdarīto stāsta uzņēmuma vadītājs. Ir nācies uzkāpt arī uz daudziem grābekļiem — tehnoloģiskiem un citiem —, gūstot mācības. «Programmatūra ir uztaisīta un tehniskās zināšanas apgūtas,» rezumē Viklis. Patlaban portālam ir 180 000 reģistrēto lietotāju kontu, caur kuriem ik dienu «iziet» terabaiti dažādas informācijas. Starp lietotājiem ir gan privātpersonas, gan mazie un vidējie uzņēmumi, viena trešdaļa no tiem ir arī ārzemnieki, lielākoties eiropieši. Paplašinot pakalpojumu klāstu, uzņēmums piedāvā arī iespēju savos serveros glabāt dokumentu kopijas vai citus materiālus, kas ir saistošs piedāvājums uzņēmumiem. Savukārt privātpersonas priecājas par iespēju ar Fai liem.lv starpniecību pasūtīt fotogrāfiju izdrukas.
14
Taču Viklis stāsta — moderno tehnoloģiju attīstība un plašais piedāvājums rada spriedzi un liek domāt, kā ar savu piedāvājumu apsteigt konkurentus un nezaudēt lietotājus. Pēdējos gados visas pūles uzņēmums veltījis, domājot tieši par profesionālajiem lietotājiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Viklis saka — nolēmuši, ka ir laiks sākt skatīties komercializācijas virzienā. Proti, līdz šim Failiem.lv lielākā daļa pakalpojumu bija bezmaksas. Klienti maksā tikai par failu glabāšanu uz uzņēmuma serveriem vai izvēloties par bezmaksas diviem gigabaitiem lielāku failu apjomu. Šādu nepieciešamību gadījumā var abonēt vietnes PRO versiju, privātpersonām tas izmaksā nepilnus piecus eiro mēnesī, bet maziem un vidējiem uzņēmumiem — 10 eiro mēnesī. Klientu aptauja, kurā noskaidrots, ka puse no lietotājiem portālu izmanto arī darba vajadzībām, nostiprinājusi pārliecību — jādomā par uzņēmumiem.
Saprast, ar kādu produktu varētu papildināt savu piedāvājuma buķeti un par ko lietotāji būtu gatavi maksāt, palīdzēja paši klienti
Failiem.lv izveidotājs Jānis Viklis (no labās), IT produktu izstrādes vadītāja Madara Paegle un uzņēmuma līdzvadītājs Pauls Sondors
15
M EN TOR S
DALOS PIEREDZĒ:
KĀ «PALAIST» TEHNOLOĢIJU START–UP?
P
asaulē ir aptuveni 100 miljonu suņu, kas saņēmuši starptautiskās kinoloģijas federācijas FCI sertifikātus un piedalās izstādēs. Ik pa laikam piesakot sacensībām Šveices ganu suni Saimonu, Dita Lapsa pamanījusi, ka reģistrēšanās sistēma ir arhaiska — pieteikumi jāaizpilda ar pildspalvu, tad jāskenē un jāsūta pa e–pastu vai pat jāliek aploksnē un jānes uz pastu. Vēl trakāk ir sacensību organizatoriem — pieteikšanās beidzas jau trīs mēnešus pirms sacensībām, lai no visām pusēm saskrējušos pieteikumus varētu apkopot, paspēt precizēt kļūdas un sagatavot katalogu. Dita kopā ar dizaineru Dāvi Vilcānu nolēma, ka pienācis pēdējais brīdis ienest nozarē digitālas vēsmas, tāpēc veido platformu FCI Dogs — vietni, kur ērti pārlūkot sacensību kalendāru un pieteikt tām savu mīluli. Lai uzzinātu, kā piesaistīt finansējumu platformas attīstīšanai un veiksmīgi to palaist, uzņēmēji devās pie Infogr.am dibinātāja Ulda Leiterta. Kāpēc ir svarīgi dabūt lielas investīcijas?
Ja spējat izdzīvot no klientu naudas, ko tie maksā par pakalpojumu, tad tas nav svarīgi. Jums vajag papildu naudu tad, ja redzat — pieliekot enerģiju un naudu, varat būt pasaules līderi savā nozarē.
JAUNIE UZŅĒMĒJI FCI DOGS. Īsumā. Dita Lapsa un Dāvis Vilcāns saņēmuši gan grantu programmas Atspēriens, gan ideju konkursa Ideju kauss 2014 finansējumu, lai izveidotu digitālu platformu FCI Dogs, kurā pieteikt starptautiskām sacensībām izstāžu suņus. Biznesa mērķis. Izveidot sistēmu, lai tā strādā 91 valstī, kuras iekļautas FCI sistēmā. Skaistākais. «Tā ir mana sapņu darbavieta, kuru cenšos sev uzbūvēt. Produkts nesīs nozīmīgu labumu nozarei.» Grūtākais. «Saprast lielumu, kādā darboties, tikt pāri bailēm.»
Jums ir jāizrēķina, cik daudz naudas nepieciešams, lai varētu darboties, piemēram, pirmo gadu, un šo summu jāmēģina iegūt no investoriem. Gada laikā, visticamāk, sāksit arī pelnīt, taču, ja peļņa vēl nav pietiekama, jums jāmeklē finansējums arī nākamajiem 12—18 mēnešiem. Atspēriens katru reizi būs vajadzīgs arvien lielāks. Sākumā par 100 000 eiro atdosit investoriem, piemēram, 20% no peļņas, nākamajā periodā saņemsit miljonu un maksāsit 15% no peļņas, bet trešajā reizē varbūt dabūsit jau 10 miljonus eiro un atdosit tikai 5% peļņas. Tas atkarīgs no tā, cik labi jums ies. Slēdzot sadarbības līgumus, ir svarīgi, ka jums pieder viss, ko radāt. Ja kādam citam ir jebkādas tiesības uz kaut vai minimālu daļu, tas paver iespējas tiesvedībai. Starptautiskie investori to ņem vērā — viņi pētīs visus dokumentus. Ja redzēs neskaidrības par intelektuālo īpašumu, tas būs sarkanais karogs. Visos līgumos obligāti jānorāda, ka
18
reprodukcijas, ideja, koncepts, dizains — viss ir jūsu īpašumā un sadarbības partneris atsakās no nākotnes prasībām uz mūžīgiem laikiem. Jūs varat arī uztaisīt alternatīvo pūļa finansējumu — iet pie suņu audzētāju klubiem un aicināt viņus investēt naudu sistēmā, pretī saņemot, piemēram, īpašas atlaides pirmajā gadā. Piemērs ir Circa ziņu lietotne, kurā investēja 40 pasaulē zināmi žurnālisti un mediju redaktori. Kā vislabāk uzrunāt suņu audzētāju klubus sadarbībai?
Es ieteiktu aizbraukt personīgi pie lielākajiem klubiem, vēl labāk, ja var aizbraukt uz FCI galveno mītni, «satusēt» — sadrukāt kreklus un uzlīmes ar jūsu logo, pastāstīt, cik esat lieli un vareni. Nevienam nav jāzina, ka jūs esat tikai divi cilvēki. Vēstījumam ir jābūt, ka jūs zināt, kas vajadzīgs tiem 100 miljoniem suņu īpašnieku, un zināt, kā to izdarīt.
TEKSTS IEVA CIELAVA, FOTO LAURIS AIZUPIETIS, F64
Ja izlemjam piesaistīt investīcijas, ko ir būtiski ņemt vērā?
M EN TOR S
«Minimālā valsts, kas jūs interesē, ir ar 100 miljoniem iedzīvotāju — ar tādu ambīciju jums jāsāk skatīties uz attīstību» slikta plānošana, neesošs menedžments vai stulbi tehniskie izstrādātāji. Ja kaut ko nevarat uztaisīt, metiet lieko nost, pēc iespējas vienkāršojiet sākuma versiju, to publicējiet un ik nedēļu taisiet kaut ko jaunu klāt. Jums jāatrod «2 un 98 princips». Kas ir tie 2% darba, kas atnesīs 98% atdeves jeb peļņas. Kā atrast labu programmētāju?
Aizejiet uz koprades telpu Mill vai TechHub, sarīkojiet meet–up pasākumu programmētājiem. Dodiet uzdevumu uzprogrammēt kaut ko par suņu tēmu piecu stundu laikā. Piecas stundas jūs nodrošināt alu un uzkodas. Uzvarētājs dabū 100 eiro, iespēju pavadīt burvīgu vakaru kopā ar tavu suni un, iespējams, saņem darba piedāvājumu no jums.
MENTORS
Kā nosargāt mūsu ideju?
INFOGR.AM. Īsumā. Latvijā un pasaulē pazīstamais infografiku izveides rīks
pagājušajā gadā piesaistīja 1,34 miljonus eiro lielu investīciju — līdz šim lielāko publiski zināmo finansējumu, ko saņēmis kāds attīstības stadijā esošs tehnoloģiju uzņēmums Latvijā. Biznesa mērķis. Nodrošināt pasaules līderību datu vizualizācijas nozarē. Skaistākais. «Start–up uzņēmēju var salīdzināt ar bērnu, kurš izdomā, ka vēlas kļūt par kosmonautu. Vectēvs viņam atļauj ņemt garāžā stāvošo veco mašīnu. Viņš nevis mašīnu stumj un lēnām tiek uz priekšu, bet piemontē tai īstu raķetes dzinēju. Ir mazāk nekā 1% varbūtība, ka mašīna lidos. Bet, ja aizlidos, tad līdz Marsam.» Grūtākais. «Lai kuģis aizlidotu, lidojuma laikā tas jāpārbūvē. Ceļš ir bīstams un turbulence — liela.»
Vai, piesaistot investoru, nezaudēsim kontroli pār uzņēmumu?
Ar jebkuru investoru būs tas pats, kas airBaltic ar Fliku — piederēs kaut vai viens procents, bet bez piekrišanas nevarēsit izlemt. Kad meklējat investorus, skatieties, lai varat uzticēties. Lai ātrāk tiktu pie pirmajiem tūkstoš klientiem, kādiem klubiem gribam piedāvāt reģistrēties PRO versijai bez maksas uz gadu. Vai tas būtu pareizi?
Jūs spēlējat spēli, kurā nauda ir punkti. Cilvēki, kuriem patīk tas, ko darāt, nobalso ar savu kredītkarti. Pat ja viņi maksā tikai vienu eiro, jums ir konkrēts skaits maksājošu klientu. Jūs varat dot milzīgas atlaides, bet nedodiet bez maksas! Cik ātri jābūt gatavam produktam kopš idejas radīšanas?
Infogr.am mēs uztaisījām divās nedēļās. Gada laikā mums bija jau 300 000 lietotāju. Ja idejas izstrāde prasa mēnešus, tad ir
Neko vairāk kā blood, sweat&tears* es jums nevaru apsolīt. Pasaulē pašlaik ir vismaz 20 tādu grupiņu kā jūs. Jautājums — kurš no jums to izdarīs pirmais? Gribam vispirms izstrādāt programmu Latvijā, aicinot visus Latvijas suņu audzētāju klubus to lietot. Kad sistēma būs iestrādājusies, brauksim uz ārzemēm, rādot pozitīvo piemēru. Vai tā ir ieteicams darīt?
Ja esi no mazas valsts un visi tavi klienti ir no turienes, ir grūti iestāstīt, ka esi nopietni ņemams. Iesaku jau no pirmās dienas uzturēt un veidot zīmolu angļu vai pat vairākās valodās. Minimālā valsts, kas jūs interesē, ir ar 100 miljoniem iedzīvotāju — ar tādu ambīciju jums jāsāk skatīties uz attīstību. ASV ir liels tirgus, kas gatavs maksāt par digitālajiem produktiem, Lielbritānija — lielākais tirgus Eiropā. Latvija ir izcila vieta, kur būvēt biznesu, bet jums ir jāvar parādīt — mums ir divi klubi Anglijā, trīs klubi Korejā, četri klubi Francijā. Kā radīt globālu sajūtu?
Jūs varat sākumlapā kartē rādīt, no kādām valstīm ir suņi. Pat tad, ja jums ir 500 suņu, radiet sajūtu, ka jums ir miljons. Jums jādomā, lai platformā labi justos arī lietotājs no Čīles vai Mozambikas. Ja viņi atvērs lapu un tur kādas teksta daļas parādīsies latviešu valodā, viņi domās, ka nonākuši nepareizā vietā un, iespējams, vairs neatgriezīsies. l * Asinis, sviedri un asaras — angļu val.
19
BIZNE S S PA SAU L Ē
TEKSTS SĪLIJA VOLDENA, © THE TELEGRAPH | FOTO IMAGEFORUM/LETA
«MAN NEPATĪK SIEVIETES, KURAS MĒĢINA ĢĒRBTIES KĀ JAUNAS MEITENES»
P
irms dažām nedēļām Bernāra Arno (66) bērni savam tēvam sarūpēja lielu pārsteigumu. «Man piezvanīja dēls Frederiks, lai pajautātu, vai gribu uzspēlēt tenisu,» atceras franču biznesa magnāts. «Pulksten 19.30 ierodos kortā, un mēs sākam sist bumbiņu pāri tīklam, bet drīz vien viņš izdomā kādu ieganstu, lai izietu. Pēkšņi atveras durvis, un kortā ienāk Rodžers Federers. «Bernār,» viņš saka, «tagad mazliet uzspēlēsim mēs.» Protams, nenospēlējām pat pilnu setu,» stāsta Arno, «jo esmu neslikts tenisists, taču visam ir robežas, bet tas tik un tā bija neaprakstāmi. Vai spējat iedomāties, cik daudz var iemācīties, kaut tikai dažas minūtes spēlējot pret tādu meistaru kā Federers?» Luksusa preču uzņēmumu konglomerāta LVMH valdes priekšsēdētājs un direktors ne kortā, ne savā valdes
24
sapulču telpā nav pieradis spēlēt ar cilvēkiem, kas atrodas augstāk par viņa līmeni. Arno impērija ar 70 zīmoliem, to vidū Christian Dior, Dom Perignon, Bulga ri, Louis Vuitton, Celine, Fendi un Sephora, ir padarījusi viņu ne tikai par bagātāko cilvēku Francijā — viņa aktīvu vērtība tiek lēsta ap 36,4 miljardiem ASV dolāru — un augošu spēku mākslas pasaulē (pērn Parīzē viņš atvēra sengaidīto Louis Vuitton fondu), bet arī par vienu no modes pasaules virzītājiem. Bruņojusies ar šīm zināšanām un informāciju, ka viņš izvairās no preses un reti sniedz intervijas, turklāt Arno
padomnieks un viens no tuvākajiem draugiem Pjērs Godē viņu ir piesardzīgi raksturojis kā «ne jau vēsu cilvēku, bet tādu, kurš nesmaida par kuru katru sīkumu», es jūtami nervozēju, gaidot Arno ierašanos valdes sēžu zālē Monteņa avēnijas ēkā, kas jau kopš 1947.gada ir kalpojusi par Dior mītni. Satraukums tomēr rimst jau dažas minūtes pēc Arno sastapšanas. Garais un slaidais, pusnakts zilā Dior uzvalkā tērptais būvinženiera dēls no Rubē patiešām «nesmaida par kuru katru sīkumu», taču viņa smaids ir patiesa prieka, nevis pieklājības zīme.
«Man no slavas nav itin nekāda labuma. Ja es būtu politiķis, tad jā, bet es neesmu. Mani interesē tikai manu zīmolu, nevis sevis paša reklamēšana»
FOTO THE NEW YORK TIMES
FRANCIJAS BAGĀTĀKAIS CILVĒKS, LVMH VADĪTĀJS BERNĀRS ARNO IZVAIRĀS NO LIEKAS UZMANĪBAS. BET — KAS IEDVESMO MODES MAGNĀTU TURPINĀT DARBU?
Luksusa preču konglomerāta LVMH vadītājs Bernārs Arno: «Intuīcija pati par sevi ir bīstama, tomēr lēmumu balstīšana tikai uz faktiem reti dod sekmes»
25
TEKSTS JĀNIS VĒVERS, SPECIĀLI IR NAUDA
DAŽĀDI UZŅĒMUMI, VIENS DARBAGALDS 10 PROGRAMMAS, KAS ATVIEGLOS SADARBOŠANOS AR PARTNERIEM UN PAKALPOJUMU SNIEDZĒJIEM
30
funkcijas. Lielākoties sadarbība notiek, mainoties dokumentiem un papildinot tos, bet dažās platformās var arī organizēt komandas apspriedes videoformātā, veidot datubāzes un pat organizēt klientu attiecības. Šoreiz piedāvājam 10 biznesa pasaulē atzītas un tiešām noderīgas sadarbības programmas. Kā jau ierasts, katrai programmai ir sava specifika, kas to padara atšķirīgu no citām. Līdz ar to piedāvājums ir daudzveidīgs. Tādēļ potenciālajiem lietotājiem sākumā rūpīgi jāizpēta, kādas funkcijas vajadzīgas visvairāk un cik esat gatavi maksāt. Tad izvēlēties būs pavisam viegli.
Veiksmīgā sadarbībā liela loma ir savstarpējai komunikācijai un raitai pienākumu sadalei
ZĪMĒJUMS FREEPIK
M
azo un vidējo uzņēmumu spēja veikli pielāgoties situācijai un vajadzības gadījumā apvienot spēkus ar citām izpildītāju grupām ļāvusi tikt pie apjomīgiem darījumiem. Šie gadījumi apliecinājuši, ka izpildītāju veiksmīgā sadarbībā liela loma ir savstarpējai komunikācijai un raitai pienākumu sadalei. Tam lieti noder dažādas programmas un specializētas interneta vietnes, kas paredzētas kopdarba nodrošināšanai un projektu vadībai. Lai arī par lielāko daļu no šīm programmām ir dzirdēts visai maz, tās ienes vairākas noderīgas iespējas uzņēmumu sadarbībā, un gan ieviešanā, gan lietošanā ir ievērojami lētākas nekā pašu programmētie risinājumi. Tās vieno laikmeta tendencēm atbilstošā programmu vienkāršošana un iespēja piekļūt datiem no dažādām ierīcēm. Tādēļ tās datu apjoma ziņā ir «vieglas», tomēr nodrošina visas svarīgākās
Atvieglo biznesu. Taupa laiku
31
N UMU R A T Ē M A
ĀTRĀK, VAIRĀK, LABĀK IR JĀBŪT KĀDAM BRĪNUMAM, LAI, NEINVESTĒJOT NAUDU, PANĀKTU, KA GRIMSTOŠS UZŅĒMUMS SĀK STRĀDĀT AR PEĻŅU VAI VEIKSMĪGS KĻŪST VĒL JAUDĪGĀKS. LATVIJĀ IR UZŅĒMUMI, KURI IR ATKLĀJUŠI ŠĀDU BRĪNUMU — LEAN UN CITAS METODES, KAS MĀCA, KĀ STRĀDĀT EFEKTĪVĀK, IZMANTOJOT JAU ESOŠOS RESURSUS
TEKSTS GUNITA NAGLE | FOTO LAURIS VĪKSNE UN EDMUNDS BRENCIS, F64
39
N UMU R A T Ē M A
Š
ūšanas uzņēmumā Spectre Latvia Kalnciemā valda dzelžaina kārtība: šūšanas cehā strādnieces sadalītas vairākās komandās, kas piegrieztnēs sagrieztus auduma gabalus pārvērš vieglā, vienlaikus siltā un izturīgā augstas kvalitātes āra aktivitāšu jeb out doors apģērbā — kreklā, jakā vai biksēs. Darbgaldi ar visām iekārtām izkārtoti burta U formā, un darbs ražotnē tikšķ kā pulkstenis — katrai šuvējai paredzētas desmit minūtes laika, lai izdarītu vajadzīgo. Desmit minūtes spiedpogām, desmit minūtes — rāvējslēdzējiem, desmit minūtes — piedurknēm. Tā tik uz priekšu, līdz pēdējā šuvēja ar skeneri noskenē, ka jaka pabeigta un informācija par to parādās datora ekrānā virs šuvēju galvām. Ne viņām ir iespēja papļāpāt, ne piecelties un izstaigāties, toties ik pēc divām stundām ir 15 minūšu kafijas pauze, kad dažādā vecuma sievietes, no kurām lielākā daļa uz Kalnciema ražotni brauc strādāt no Jūrmalas, Rīgas un Jelgavas, var uzsist klačiņu un izstaipīt nogurušos muskuļus. Viņu darbs ir cītīgi izstrādāta un labi ieeļļota darba procesa sastāvdaļa, kura pamatā ir vairākas efektivitātes metodes, ko nepilnu divu gadu laikā šūšanas uzņēmumā iedzīvināja tās jaunie vadītāji. Viņi panāca, ka Spectre Latvia izspruka no zaudējumiem un pērno gadu beidza ar peļņu, tādējādi pierādot — tādas efektivitātes metodes kā Lean (liess, neaptaukojies — no angļu val.) strādā. Ir vērts tās izzināt, izprast, mācīties no citu uzņēmumu pieredzes, lai, pārkārtojot darba organizāciju, pelnītu. KĀRTĪBA VAIRO OPTIMISMU
Pirms nepilniem trijiem gadiem Spectre Latvia strādāja ar zaudējumiem, 2012.gadu beidza ar 0,8 miljonu eiro mīnusu. Ražotnes īpašnieks, āra aktivitāšu apģērba ražošanā specializējies Dānijas uzņēmums Spectre, vēl neizlēma to slēgt, taču direktoru nomainīja. Kopš 2013.gada janvāra uzņēmumu vada Didzis Piļāns, kurš apņēmās pierādīt, ka dāņiem ražotne Latvijā ir izdevīgāka nekā rūpnīcas Vjetnamā, kur
SEPTIŅI ZUDUMU IZRAISĪTĀJI 1 Pārprodukcija. Saražots par daudz vai par ātru. 2 Gaidīšanas laiks. Tiek izšķiests laiks, gaidot materiālu, labojot iekārtas, kavējoties darbinieku prombūtnes dēļ. 3 Transportēšana. Šādi zudumi visbiežāk rodas nepārdomātas ražotnes izkārtojuma vai piegādes kavēšanās dēļ.
Procesa zudumi. Brāķa pārstrāde, kvalitātes pārbaudes.
5 Noliktava. Liela noliktava slēpj lielas problēmas, piemēram, tā tiek iesaldēti pārlieku lieli līdzekļi. 6 Kustības. Nevajadzīgas darbības, ko darbinieki izdara, lai sameklētu, ieraudzītu, aizsniegtu.
Produktu defekti. Sūdzības un soda maksājumi rada ne tikai finansiālus, bet arī morālus zaudējumus. 7
4
40
AVOTS: VIENS NO BIZNESA EFEKTIVITĀTES ASOCIĀCIJAS IZVEIDOTĀJIEM, ASOCIĀCIJAS EKSPERTS MĀRTIŅŠ PIKŠS
Spectre nodarbina krietni lētāku darbaspēku nekā Latvijā. Viņam patiešām izdevās darba efektivitāti uzlabot par 20%. Lai noturētu ražotnes Latvijā, Piļāns izmanto divus svarīgus pīlārus — nevainojama kvalitāte (Latvijā šuvējas strādā labāk nekā Vjetnamā) un daudzi efektivitātes pasākumi, kas samazina laika un naudas zudumus. Kopš aprīļa uzņēmumā strādā arī Ginta Grandāne, uz viņas vizītkartes rakstīts: «Nepārtrauktu uzlabojumu vadītāja.» Galvenais, ko Piļāns ar Grandāni un citiem kolēģiem ir izdarījis, — pārkārtojis ražotni atbilstoši Lean vienas vienības plūsmas principam. Tas nozīmē, ka vairāki cilvēki secīgi strādā, lai uzšūtu vienu jaku, otru, trešo, desmito un simto, katru no tām pārbaudot, Jaunais direktors kamēr cita komanda tāpat strādā, lai šūtu bikses, vēl cita — bērnu kombinezonus. Vi- apņēmās pierādīt, siem darbiniekiem maksā tikai par gatavo, ka dāņiem ražotne kvalitatīvo produkciju, tādēļ neviens nav Latvijā ir izdevīgāka ieinteresēts pieļaut brāķi. Tiklīdz kāds pamana defektu, tā ziņo, lai novērstu kļūdas nekā rūpnīcas Vjetnamā. Viņam iespējamību nākamā apģērba šūšanā. Kad Piļāns ieved šūšanas cehā, re- patiešām izdevās dzams, ka visas šūšanas iekārtas ir sais- darba efektivitāti tītas ar datoru, kas fiksē to, ko noskenējis šuvēju komandas pēdējais darbinieks. Tas uzlabot par 20% ir pakotājs kontrolieris, kurš ar skenēšanu parāda, cikos apģērba gabals gatavs, un, ja pamanījis kādas problēmas, uzrāda — kādas. Bet uzņēmumā ir arī auditori, kuri izlases veidā pārbauda ik desmito gatavās produkcijas kasti. Tikai tad, kad viņi ir droši, ka nav brāķu vai defektu, kastes var sūtīt klientam. Staigājot pa ražotni, katrā vietā Piļāns norāda uz kādu efektivitātes rīku. Piemēram, lai rastos pēc iespējas mazāk auduma atgriezumu, piegrieztņu izvietojumu aprēķina dators. Ja šādi izdodas ietaupīt 5% auduma, uzņēmumam ir iespējas un tiesības pasūtītājiem pārdot par 5% vairāk gatavā apģērba.
PIECI SOĻI LĪDZ UZLABOJUMIEM 1 Novērot! Novērot darba procesu reālajā dzīvē, pierakstīt visas idejas darbavietas un procesu uzlabošanai.
5 Turpināt pilnveidot! Turpināt darbu pie ideju īstenošanas un nemitīgas darba uzlabošanas.
2 Noteikt mērķi un izveidot uzlabojumu plānu! 3 Pārveidot! Pārveidot pēc noteiktajiem mērķiem un plāna darbavietu, uzlabot darba procesus. 4 Novērot! Novērot darba procesu pēc uzlabojumiem, piefiksēt visas izmaiņas.
AVOTS: BUCHER MUNICIPAL
P ORT R ETS
TEKSTS ANITA BRAUNA, TV3, SPECIĀLI IR NAUDA | FOTO LAURIS VĪKSNE, F64
IMPROVIZATORS NEKAD ES NETAISĪTU BIZNESU KOPĀ AR MAN LĪDZĪGU ARHITEKTU VAI EKONOMISTU — PĒC 25 GADIEM BIZNESĀ SAKA ARHITEKTS UN UZŅĒMĒJS ULDIS PĪLĒNS. NODEVIS BIZNESA IKDIENAS VADĪBU JAUNĀS PAAUDZES ROKĀS, VIŅŠ ATKLĀJ, KĀDA TAGAD IR VIŅA LIELĀKĀ AMBĪCIJA
R
unājot par UPB — sazarotu koncernu ar vairāk nekā simt miljonu eiro apgrozījumu —, Uldis Pīlēns (59) konsekventi saka «mēs». Tomēr tieši viņa vārds ir iekodēts uzņēmuma nosaukumā — Latvijas mērogiem vērienīgais bizness ir izaudzis no neliela Liepājā dibināta arhitekta Ulda Pīlēna biroja, viņš ir bijis tā vadītājs un publiskā seja gandrīz 25 gadu garumā. Šā gada sākumā Pīlēns kopā ar UPB līdzdibinātāju, savu kādreizējo klasesbiedru Oskaru Moru paziņoja par aiziešanu no uzņēmuma valdes un UPB operatīvās vadības nodošanu tajā izskolotai «jaunai menedžeru paaudzei». «Seniori» pārgāja uz UPB padomi, atstājot sev izlemšanai stratēģiskus jautājumus. Koncerna atzari pamatā izauguši no viena kodola — būvniecības. Lielāko apjomu rada betona, metāla un stikla konstrukciju ražošana. UPB pats ir arī ģenerāluzņēmējs, tā pēdējo gadu pazīstamākais objekts Latvijā ir Vidzemes koncertzāle Cēsīs. Salīdzinoši jauna un Latvijai unikāla niša ir koģenerācijas staciju ražošana, bet vistālāk no būvniecības ir UPB publiski zināmākais atzars — vīna tirdzniecība ar veikalu un restorānu tīklu Vīna studija. UPB apraksts vēstī, ka tā 40 uzņēmumi un ražotnes pārklāj visu Latvijas teritoriju, bet eksports veido ap 60% no kopējā apjoma. Astoņās Eiropas valstīs darbojas UPB meitasuzņēmumi un vēl vairākās — pārstāvniecības; lielākais eksporta tirgus pērn bijusi Zviedrija. Pīlēna darbībai ir bijusi vēl viena šķautne — politika. Viņš savulaik iesaistījās Tautas partijas dibināšanā, ir bijis tās valdē un vēl pēc Tautas partijas atstāšanas intervijās labprāt būvē valsts attīstības vīzijas, un nesaudzīgi kritizē valdību politiskos lēmumus. Pīlēna darbību Tautas parti-
48
jā var vērtēt dažādi, bet biznesā, spriežot pēc UPB vēriena, neapšaubāmi, viņš ir trāpījis desmitniekā. Un šī ir saruna par biznesu. Aizejot no valdes, jūs visur uzsvērāt, ka uzņēmumu nododat jaunajai paaudzei. Kas šai jaunajai menedžeru paaudzei ir tāds mūsdienās nepieciešamais, kā jums, aizejošajiem, nav?
Domāju, ka tas ir jaunas jaudas potenciāls. Esmu redzējis gana daudz uzņēmumu starptautiskajā un arī Latvijas praksē, kur nesavlaicīga un nesagatavota stafetes maiņa, uzņēmuma operatīvās vadības nodošana jaunās paaudzes rokās — ģimenes vai menedžmenta ietvaros — noved pie uzņēmuma jaudas samazināšanās vai, vēl trakāk, likvidācijas vai maksātnespējas. Rodas paaudžu pārrāvums. Vecā senioru paaudze domā, ka vēl var, jaunajiem netiek nodota atbildība, un šis svarīgais brīdis — stafetes nodošana — tiek nokavēts. UPB operatīvajā vadībā esmu bijis 24 ar pusi gadus. Pierēķinot kooperatīva laikus, operatīvajā biznesā esmu ap 30 gadiem. Šis ir laiks, kad visa jauda ir briedumā, bet jāprotas pildīt nākamo dzīves funkciju — kļūt par spēlējošo treneri jeb zināšanu pārnesēju uz jauno paaudzi, bagātinot tās spēku. Nodot to un atkāpties otrajā plānā. Tas ir psiholoģiski grūts lēmums, bet šodien ne mirkli nenožēloju.
Mūsu absolūtā veiksme, ko var rekomendēt citiem, — bizness kopā jāveido pilnīgi atšķirīgiem cilvēkiem, jo tad ar kompetencēm var nosegt plašāku lauku
Uldis Pīlēns: «Visus šos gadus ir bijis ļoti interesanti. Tie pagājuši nežēlīgi ātri, tas nozīmē — nav bijusi garlaikošanās. Ko tas nozīmē personīgi? Tas, protams, ir personības paplašinājums»
49
TEKSTS IEVA PUĶE | FOTO DMITRIJS SUĻŽICS, F64, UN NO PUBLICITĀTES MATERIĀLIEM
KINOGIDI VIETĒJĀS STUDIJAS IZROK PĒRLES ĀRZEMJU KOLĒĢU FILMĒŠANAS VAJADZĪBĀM. VIENIEM MASKAVAS FORŠTATĒ SAGĀDĀ KARĀ SABUMBOTĀS HAMBURGAS SKATUS, OTRIEM PA SLIEDĒM VILCIENĀ ATRIPINA GOVI. SERVISA PAKALPOJUMI ĀRZEMJU STUDIJĀM IZGLĀBA VIETĒJO KINOINDUSTRIJU KRĪZES LAIKĀ, BET TAGAD TĀ IR CERĪGA BIZNESA NIŠA, KURĀ LATVIEŠI RŪDĀS SĪVĀ KONKURENCĒ
56
Idejas. Pieredze. Padomi
Clouds Over the Hill. NHK — Japan Broadcasting Corporation (Japāna), 2009—2011. Rež. Takeši Šibata, Mikio Sato, Taku Kato. 2.sērijas epiozodes serviss — Film Angels Studio
57
STIL S
TEKSTS UN STILS IEVA ZĪBĀRTE
ZEM VIENAS CEPURES VIŅA MĒTELIS VIŅAI UN VIŅAS SVĪTERIS VIŅAM — IDEJA PAR VIENU GARDEROBI DIVIEM SVAIGUMU NEZAUDĒ JAU VAIRĀKAS SEZONAS PĒC KĀRTAS
H&M vīriešu mētelis bez oderes, 129 €, Hm.com
Apģērbs no Ketas Gūtmanes 2015.gada rudens/ziemas kolekcijas, Ketagutmane.com
Acne Studios vīriešu kurpes Hover Derby, 550 €, Acnestudios.com
Elīnas Dobeles sieviešu zābaki Palazzo Ankle, 440 €, Elinadobele.com
86
Tundra Hata filca platmale Lo–Fi, 170 €, Tundra.lv
Acne Studios kokvilnas svīteris Casey Gender, 170 €, Acnestudios.com
Madara tonizējošā esence Time Miracle Cellular Nutrients, 100 ml, 22,50 €, Madaracosmetics.lv
FOTO MĀRTIŅŠ CĪRULIS UN PUBLICITĀTES FOTO
Staskauskas gredzens Metabolism, grafīts, sudrabs, 80 €, Staskauskas.com
Kleita no Blank Blank 2015.gada rudens/ziemas kolekcijas, Blankblank.me
K U R P D OTIE S?
KO DARĪT KOPĀ AR BIZNESA VIESIEM KO DARĪT KOPĀ? KONCERTI. BINDERE. BLAUMANE. ZARIŅŠ. RUDENS KAMERMŪZIKA 14. un 15.oktobrī Rēzeknē un Dzintaru koncertzālē Jūrmalā uzstāsies trīs latviešu mūziķi ar pasaules vārdu — vijolniece Eva Bindere, čelliste Kristīne Blaumane un pianists Reinis Zariņš. Skanēs Bēthovena, Šūmaņa, Pētera Vaska un japāņu komponista Toru Takemicu darbi. Latgales vēstniecība Gors. Latgalesgors.lv
KUR PAĒST?
TEKSTS IEVA KALĒJA FOTO SINGH'S, LETA UN PUBLICITĀTES FOTO
SINGH’S Ģertrūdes ielā 32 Rīgā nav daudz vietu, kur piedāvā labu Austrumu virtuvi, tāpēc tiem, kas meklē asāku piesitienu ēdienkartē, Singh’s būs patīkams jauninājums. Restorāna interjers ir gaumīga interpretācija par Indijas tēmu — elegantas krāsainas flīzes kombinācijā ar rakstainiem krēsliem. Savukārt ēdienkarte apmierinās arī visizvēlīgākos klientus, jo piedāvājuma klāsts ir tiešām bagātīgs. Īpaši priecāsies veģetārieši — gandrīz puse no pamatēdieniem nesatur ne gaļu, ne zivis. Arī pusdienu piedāvājumam (6,95 €), kas mainās katru dienu, ir divas variācijas — gaļēdājiem un veģetāriešiem. Ir Nauda nogaršoja pusdienu piedāvājumu ar gaļu. Uz apaļa zilganos pasteļtoņos ieturēta šķīvja/paplātes bija trauciņš ar plānām sausmaizītēm, kas ceptas no zirņu miltiem, divi palieli gabaliņi Amritsari Machi jeb fritēta menca gaisīgā mīklā ar garšvielām, bļodiņa ar Murgh Saag — vista ar spinātiem un saldo krējumu, trauciņš ar basmati rīsiem un naan maize. Zivs bija kraukšķīga, savukārt vista — krēmīgā mērcē un nedaudz pikanta. Papildus nogaršojām arī Aloo Samosa (4,50 €), tradicionālos eļļā fritētos mīklas trīsstūrīšus, pildītus ar kartupeļiem un zaļajiem zirnīšiem, pie tiem bija divas dažādas mērces. No pastāvīgo pamatēdienu piedāvājuma izvēlējāmies veģetāro Paneer Bhurji (7,50 €) — rīvētu indiešu sieru, kas pagatavots ar tomātiem un garšvielām — un pie tā basmati rīsus (2,95 €). Lai gan bļodiņās porcijas šķiet maziņas, tas ir mānīgi — ēdieni ir ļoti sātīgi. Vienīgi gribētos, lai pamatēdiena cenā iekļautu arī rīsu bļodiņu vai maizi un tie nebūtu jāpasūta atsevišķi. Visam pa virsu no elegantas kristāla glāzes izdzērām mango lassi — saldu jogurta dzērienu, kas labi palīdzēs arī tad, ja kāds pipars būs iespēris stiprāk. Ja prāts nenesas uz smagajiem indiešu karijiem, ēdienkartē var atrast arī citas garšas — ir gan ķīniešu pavasara rullīši (3,50 €), gan Āzijas zupas (4—6,95 €) un nūdeles (7—9 €). Lai gan Singh’s var dabūt arī dažādus interesantus saldos ēdienus, piemēram, indiešu tradicionālo saldējumu Kulfi (4 €), izlēmām pēc sātīgās maltītes nedaudz izkustēties un pārsoļojām pāri Ģertrūdes ielas bruģim uz Safie, turku beķereju, kur beidzām maltīti ar melnu kafiju un pāris gardām baklavām — kārtainās mīklas kūciņām ar riekstu pildījumu. Jāsecina, ka Rīgā nemaz nav tik slikti ar pasaules virtuvi — vienas ielas garumā iespējams pat nedaudz gastronomiski paceļot. l
KONCERTI. KONCERTZĀLES LIELAIS DZINTARS ATKLĀŠANA 6., 7. un 14.novembris Liepājas jaunās koncertzāles Lielais dzintars atklāšanas koncerti 6. un 7.novembrī būs vērienīgs pasākums — uzstāsies Liepājas Simfoniskais orķestris, starptautiski atzīti solisti un Valsts akadēmiskais koris Latvija, pie diriģenta pults Atvars Lakstīgala. Savukārt 14.novembrī opermūzikas koncertā Zvaigznes atgriešanās uzstāsies latviešu operdīva ar pasaules slavu Marina Rebeka. Liepājas koncertzāle Lielais dzintars. Facebook.com/greatamber
IZRĀDE. BRODSKIS/BARIŠŅIKOVS 15.oktobris—17.novembris Nobela prēmijas laureātu dzejnieku Josifu Brodski un leģendāro rīdzinieku, baletdejotāju Mihailu Barišņikovu saistīja draudzība, kas ilga 22 gadus līdz pat Brodska nāvei 1996.gadā. Abi atkal satiksies uz skatuves režisora Alvja Hermaņa iestudējumā, kurā Barišņikovs interpretēs Brodska dzeju. Izrāde krievu valodā ar tulkojumu latviešu valodā. Jaunais Rīgas teātris. Jrt.lv
IZSTĀDE. AKVARELIS LATVIJĀ. 19.—21.GADSIMTS Līdz 20.decembrim Pirmo reizi Nacionālā mākslas muzeja vēsturē skatāma tik vērienīga akvareļu ekspozīcija, kas aptver trīs gadsimtus. Tā iezīmē akvareļtehnikas daudzveidīgo lietojumu vēsturiskā, mitoloģiskā un sadzīves žanra, portreta, akta, ainavas un klusās dabas kompozīcijās, arī grāmatu ilustrācijās un teātra kostīmu skicēs. Izstāžu zālē Arsenāls. Lnmm.lv
87