Jūnijs 2013 (Nr. 2) Ls 2,49
Interesanti visu mūžu Atrodi labāko nodarbošanos jebkurā vecumā
Kā audzēt vecumdienu kapitālu kur meklēt biznesa eņģeli draudzējies! veiksmes formula sociālajos tīklos Drosme nozīmē pārvarēt bailes. Arī uzņēmējdarbībĀ
Komandā jābūt cilvēkiem, kuri grib uzvarēt. Ar tiem, kuri padevušies pirms cīņas, tu nekad nevinnēsi — Inese Andersone, GatewayBaltic vadītāja
Jūnijs 2013 (Nr. 2) Ls 2,49
interesanti visu mūžu
SADAĻA
Madaras valdes priekšsēdētāja Lotte Tisenkopfa uzskata, ka profesores Vijas Eniņas draudzīgā attieksme un zināšanas devušas pamatgrūdienu uzņēmuma veiksmīgajam startam kosmētikas tirgū. 49. lpp.
Komandā jābūt cilvēkiem, kuri grib uzvarēt. Ar tiem, kuri padevušies pirms cīņas, tu nekad nevinnēsi
Atrodi labāko nodarbošanos jebkurā vecumā
— Inese Andersone, GatewayBaltic vadītāja
kā audzēt vecumdienu kapitālu kur meklēt biznesa eņģeli draudzējies! veiksmes formula sociālajos tīklos drosme nozīmē pārvarēt bailes. arī uzņēmējdarbībā
Vāka foto Andrejs ņikiforovs | Stils Anna Kustikova, Anda kolosova, Apģērbs no veikaliem karen millen (kleita), mango (žakete)
Inese Andersone: «Mēs esam kā šuvēji un frizieri, kuri eksportētājiem palīdz «saģērbties», «safrizēties» un sakārtot vēstījumu par uzņēmumu un valsti, ko nest pasaulē. The Red Jacket ir godalga, ko saņems 25 Latvijas nozīmīgākie eksportētājzīmoli.»
2 5
No redakcijas Vienā lappusē
Šā mēneša skaitļi, fakti, cilvēki un vārdi.
6
Pasaulē
Ārzonas sāk iznirt no ēnām. 8
Aiz kadra
Mūziķa Igo studijā.
14
39
Mentors
Kas jāzina, ja grib atvērt jaunu kafejnīcu?
Ražots Latvijā
Pērkot šos celtniecības materiālus, mēs atbalstām Latvijas uzņēmumus.
Kā meklēt biznesa eņģeli Uzņēmēja Lotte Tisenkopfa saka paldies profesorei Vijai Eniņai 52 Vēsture
46 49
19
Sociālie tīkli
Kā tos veiksmīgi izmantot uzņēmējdarbībā? 24
Dārgumi
Cimdiņš — Austrijas kūrortu cerība.
58
Tumša bilde
Ārzonu uzņēmumi.
Pensiju jautājums — izskaidrots 67 Skaitām naudu 68 Psiholoģija 59
Bailes no pārmaiņām.
72
Tērēšana
Tērbatas ielas veikalu populārākās preces.
76
Biznesa partnerim
Kurp vest? Ko rādīt? Kur kopā paēst? 77
Egons Mednis investē
Salīdzinām datorpeles.
25
Infogr.am uzvara
26
Baiba Rubesa
Interneta vietnes par sociālo atbildību domājošiem uzņēmumiem.
Izdevējs: SIA Žurnāls IR NAUDA | Reģistrācijas apliecība: Nr 40103674037 | Iespiests: Poligrāfijas grupā Mūkusala | Galvenā redaktore: Elīna Stengrēvica | Redaktore: Elizabete Rutule Dizainu izstrādāja Et-sons.com un Madara Krieviņa | Redakcijas tālrunis: 67281588 Reklāmas tālrunis: 29193159, Irnauda.lv | Adrese: Blaumaņa 5a-9, Rīga, LV 1011 E-pasts: redakcija@ irnauda.lv, abonesana@irnauda.lv | Citējot atsauce obligāta.Pārpublicēšanai jāsaņem rakstiska redakcijas atļauja.
n o re d akcijas
Sveiks un sveika! Jau otro mēnesi tevi uzrunā žurnāls Ir Nauda. Pienācis brīdis pastāstīt, kāpēc mēs nolēmām šādu žurnālu Latvijā izveidot un izdot un ko mūsu auditorija var gaidīt nākotnē. Ideja par žurnālu uzņēmīgiem cilvēkiem dzima pirms gada. Gribējās radīt labu lasāmvielu par uzņēmējdarbību, ekonomiku un finansēm tiem, kas pēc izglītības nav ekonomisti un finansisti. Vienkārši par sarežģīto. Un kompetenti. Gan tiem, kuri plāno vai jau dodas biznesā, gan tiem, kurus interesē naudas menedžments. Ja tev ir vēlme profesionāli pašrealizēties un tikai nojausma, ka gribētu darīt «kaut ko savu», žurnāls Ir Nauda domāts tev. Ja tev ir biznesa ideja un vajag impulsu ķerties klāt tās realizācijai — žurnāls Ir Nauda būs tev interesants. Ja tu jau esi biznesā un gribas zināt, kā citi risina tavējiem līdzīgus jautājumus, žurnāls Ir Nauda palīdzēs tev būt starp savējiem. Un, ja tev ir jebkāda naudas summa, ko mēnesī neiztērē, — Ir Nauda rakstīs par to, kā gudri krāt un ieguldīt. Arī man pašai šis ir pirmais lielais solis uzņēmējdarbībā. No idejas izstrādāšanas līdz partneru meklēšanai, biznesa plāna rakstīšanai, kredīta ņemšanai un komandas veidošanai un nu jau arī pirmo pārdošanas rezultātu uzzināšanai — tam visam Ir Nauda pati iet cauri. Arī strādāšanai trīs maiņās pirmos mēnešus. Būdami paši līdz kaulam iesaistīti dzīvē, par kuru rakstām, domāju, ka runāsim par auditorijai interesantiem un noderīgiem jautājumiem. Ir Nauda — tā būs iedvesma, informācija un atbalsts. Paldies, ka esi mūsu lasītājs, un gribas cerēt, ka šodien un turpmāk, dzirdot mūsu robotiņa (apskatāms Irnauda.lv) jautājumu «Labdien, labdien, vai jums ir nauda?», mēs visi varēsim atbildēt ar «jā!». Elīna Stengrēvica @estengrevica @irnauda
20.maijā notika Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras forums «Eksporta diena 2013», kurā tikās lielākie Latvijas eksportētāji Klātesošie tika iepazīstināti ar jaunu kustību — The Red Jackets, kas atlases procesa rezultātā noteiks 25 Latvijas izcilākos eksportētājzīmolus. Tie būs uzņēmumi, kuru eksporta apgrozījums gadā pārsniedz pusmiljonu latu un kuru zīmolu audits un kredītreitings atbilst augstākajam novērtējumam. Jūnija vidū 25 uzņēmumi saņems simbolisku sarkanu žaketi ar daudzām podziņām kabatā — uzņēmuma darbiniekiem. Atlasi veiks idejas autori — GatewayBaltic, LTRK, zīmolu ligzda Matka, reklāmas aģentūra DDB Latvija un MRS grupa, kā arī citi atbalstītāji — eksperti no Coface Latvia, Latvijas Garantiju aģentūras, Ekonomikas minstrijas, Ārlietu ministrijas, LIAA un citām institūcijām.
2
mēneš
a n ot i
kums
Intriga saglabājas: kuri būs 25 izcilnieki? Latvijas 100 labāko eksportētājuzņēmumu pārstāvji saņem goda rakstus un uzaicinājumus uz The Red Jackets pasākuma noslēgumu jūnijā. Viens no The Red Jackets mērķiem ir formulēt aizraujošu un stipru vēstījumu, kas eksportētājiem palīdzētu stāstīt par Latviju
sagatavoja elīna stengrēvica | foto Mārtiņš garais, rūta kalmuka, f64
Eksporta diena
SADAĻA
Griestu konstrukciju veido akustiskās plāksnes. Prototipus padomju laikos gatavoja Sauriešu būvmateriālu ražotnē. Šo uzlaboto versiju tagad gatavo Danoline Dānijā. Plākšņu cena 10 Ls/m2, Knauf
Jauns modelis, kuram vēl nav nosaukuma. Cena plānota ap Ls 200. Mikrofons ražošanā vēl nav palaists, darbojas testa režīmā
Mikrofons Cardinal. Ražotājs Electro–voice. Cena Ls 120,60, Pro1 Stage. Izstrādāts amerikāņu uzņēmumam Electro–voice, kuram ir mikrofonu ražošanas līnija, bet palicis ļoti maz inženieru. Krievu Comedy Club to izmanto savā logotipā
Ulvja Alberta fotogrāfijas, kurās redzamas koncertos sadauzītās Džimija Hendriksa ģitāras. Limitēts izlaidums, otrais no diviem
Meklējam Latviju
Igo mūs pieņem savā studijā dienā, kad tiek ierakstīta dziesma «Mana zeme». To iedzied Igo, taču dziesmas koncepts ir starptautisks. Ap 50 dažādu valstu pārstāvju katrs savā valodā ierunā 3–4 vārdus, kuri viņa tautai ir visraksturīgākie, domājot par savu zemi. Ir Naudu interesē, kam no Igo studijā redzamā ir saistība ar Latviju un mūsu ražotājiem teksts elīna stengrēvica | foto reinis hofmanis, f64
8
ADAĻA ai zS kadra
Mikrofons Baby Bottle. Ražotājs Blue Microphones. Cena Ls 180, Tava skaņa. «Populārs modelis, salīdzinoši zema cena un ļoti laba kvalitāte. Bobs Dilans Baby Bottle izmantoja sava diska rakstīšanai, un laimīgā kārtā, kad pie viņa filmēja reklāmu aipodam, mūsu mikrofons kadrā figurēja ļoti daudz. Sanāca liela bezmaksas reklāmas kampaņa pa visu pasauli»
Igo personīgais skatuves mikrofons. Elektronika uzlabota tieši Igo vajadzībām. «Ar rezultātu esmu ļoti apmierināts. Tīra balss, dikcija, elpa skan tīri, viss ļoti labi,» saka Staņevičs
Sienas apšūtas ar finiera plāksnēm no Latvijas finiera. Cena 5,14—11,69 Ls/ m2, Plātņu nams Sarkandaugava
Telpu projektēja, pēc Igo vārdiem, «viens no talantīgākajiem skaņas akustiķiem Baltijā» Andris Ūza. «Viņš teica, kādos izmēros visam jābūt, cik zemiem griestiem un kādiem slāpējošiem un skaņu atstarojošiem materiāliem.» Arī divas slīpās sieniņas veidotas speciāli. Andris Ūza izmanto īpašu akustisko programmu, kurā, veicot simulāciju, iespējams prognozēt rezultātu. Visus mikrofonu prototipus savukārt izstrādājis inženieris un konstruktors Felikss Staņevičs. «Mans uzdevums ir iekšējā elektronika, skaņas veidojums, kapsula. Jāpanāk, lai mūsu modeļi savā cenu kategorijā būtu vislabākie salīdzinājumā ar pasaules lielajiem konkurentiem.» ●
9
MENTORS
SIA «Innocent Coffee Masters» Īsumā: viena no populārākajām kafejnīcām Rīgā, izplata zīmola Illy kafiju un kafijas automātus. Apgrozījums pērn: Ls 400 000, nodarbina 25 darbiniekus. Biznesa mērķi: attīstīt ikdienas kafejnīcu, kas savā attieksmē ir godīga pret klientiem, klanīšanās vietā saka «čau!». Grūtākais: intensīvs un nepārtraukts darbs, kurā jāsargās no garšu un sajūtu notrulināšanās. Skaistākais: cilvēki izrāda cieņu, jo saņēmuši kvalitatīvu produktu un draudzīgu attieksmi.
MENTORS Ingemārs Dzenis
Dalos pieredzē Baiba Mačuļska plāno Rīgā atvērt ungāru virtuves bufeti, tāpēc devās pie populārās kafejnīcas «Innocent Coffee» direktora un 2007. gada Latvijas baristu čempiona Ingemāra Dzeņa, lai iztaujātu viņu par biznesa knifiem teksts Ieva Cielava | foto Gatis Gierts, f64
Baiba mēģinājusi veiksmi dažādās jomās, gan tirdzniecībā un personāla apmācībā, gan viesmīlībā un nevalstisko organizāciju sektorā. Pēc dažiem Ungārijā nodzīvotiem gadiem nesen pārvākusies uz Latviju, Baiba ar draugu plāno, kā ieguldīt brīvos līdzekļus. Neatraduši Rīgā ne ungāru virtuves restorānu, ne veikalu, kur nopērkami ungāru tradicionālie produkti, abi nolēma atvērt savu bufeti.
kāds cilvēks pieteiksies darbā. Ja pats esi profesionālis, vari izvēlēties darbiniekus bez pieredzes un veidot viņus pēc sava vaiga vai izvēlēties cilvēkus, par kuru darba kvalitāti esi pārliecinājies. Labi darbinieki ir liela veiksme. Ja pats rādīsi piemēru, problēmām nevajadzētu rasties.
Baiba: Kādam jābūt labam saimniekam, un vai ir svarīga iepriekšēja pieredze? Ingemārs: Labam saimniekam jābūt priecīgam, smaidīgam un vienmēr atvērtam. Ir labi, ja ir iepriekšēja pieredze, bet visu jau var iemācīties, galvenais — saimniekam maksimāli daudz laika jāpavada zālē pie cilvēkiem.
B: Vai labāk mūsu bufetei ņemt lielu kredītu, vai sākt ar mazumiņu un laika gaitā attīstīt? I: Katrs kredīts paaugstina preces cenu. Iesaku sākt ar mazu ieguldījumu un ļauties plūsmai, turoties pie savām kvalitātes normām, nosacījumiem un vēlmēm. Ļauj cilvēkiem pateikt, ko viņi vēlas, un to arī piedāvā. Iesaku izdevumus saplānot uz pirmo gadu vai diviem, bet tālāko attīstīt no peļņas. Galvenais — nevajag baidīties no kļūdām. Tās vajag strukturēt un no tām mācīties.
B: Kā izvēlēties labus darbiniekus? I: Ja neesi ar pamatīgu pieredzi, vajadzētu piesaistīt vismaz vienu zinošu profesionāli. Iesācējam darbinieku izvēlē nāksies daudzkārt kļūdīties, jo nav iespējams paredzēt,
B: Kā izvēlēties labāko vietu? I: Ir labi, ja kafejnīcai apkārt ir daudz sabiedriskā transporta pieturu, bet varbūt tas nav piemēroti, ja esat plānojuši veidot nesteidzīgu vietu. Neiesaku
14
MENTORS
Baiba Mačuļska
IESĀCĒJA Baiba Mačuļska
Īsumā: plāno atvērt ungāru virtuves bufeti un tradicionālo produktu veikalu, finansējumam izmantos gan savus brīvos līdzekļus, gan aizņēmumu no bankas. Biznesa mērķis: izveidot kafejnīcu, kurā cilvēki gribētu atgriezties, varētu nobaudīt garšīgus ēdienus un dzērienus. Grūtākais: pieredzes trūkums. Skaistākais: «Domāju, ka gandarījums par apmierinātiem klientiem.»
atvērt restorānu vai kafejnīcu lielajās maģistrālēs — Brīvības, Valdemāra, Čaka un Barona ielā. Ja gribat būt centrā, iesaku izvēlēties kvadrātu no Vecrīgas līdz Bruņinieku ielai un no Valdemāra līdz Čaka ielai. Nevajag baidīties arī no veselīgas konkurences. B: Kā piesaistīt cilvēkus savai vietai un izvēlēties mērķauditoriju? I: Ir jābūt patiesam un jāstrādā uz visiem simt procentiem. Jānes sevī pārliecība, ka vari kafejnīcu uztaisīt, ka tev sanāks, ka mācēsi sniegt to, ko gatavojies piedāvāt. Naudai nav valodas, dzimuma vai vecuma. Ir jādomā par cilvēkiem un jātaisa tāda kafejnīca, kas pašam patīk. Man uz datora ekrāna ir uzraksts: «Would you like you if you met you?»* Ja nevari atbildēt ar «jā», tad kaut kas nav pareizi.
* Vai tu sev patiktu, ja sevi satiktu? — angļu val.
B: Bieži tiek veidoti kompleksi piedāvājumi, piemēram, kafejnīca un velodarbnīca, kafejnīca un kurpju veikals vai, kā jūsu gadījumā, kafejnīca un kafijas veikals. Vai tas ir svarīgi?
I: Mūsu platuma grādos tas ir svarīgi. Latvijā ir maz cilvēku, un tie paši nav tendēti iet uz bāriem un kafejnīcām. Veikals un kafejnīca vai darbnīca un kafejnīca ir veids, kā vari dubultot cilvēku skaitu un panākt, ka klienti iztērē vairāk. B: Kādi ir zemūdens akmeņi? I: Ir jābūt skaidram konceptam, un nevar ieslīgt savas veiksmes lauros, visu laiku ir jāseko līdzi, nepārtraukti «jājūt laukums». B: Nereti kafejnīcās kvalitāte sākumā ir augstā līmenī, bet ar laiku sāk kristies. Dažas vietas dzīvo ilgi, bet citas, lai gan ir skaistas, tomēr ātri tiek slēgtas. Kāpēc tā? I: Viss ir atkarīgs no saimnieka. Jo vairāk uzņēmumā kļūst darbinieku, jo grūtāk katram izsekot līdzi. Maņas ar laiku un intensīvo darba ritmu nonivelējas. Ja pašam vairs nav laika pievērsties problēmām, bet darbiniekiem neesi iemācījis tās pamanīt, viss var beigties slikti. Svarīgi rīkot regulāras sapulces un ar saviem darbiniekiem runāt, uzklausīt viņu viedokli un stāstīt, ko no viņiem gaidi. ●
15
S A laiku DAĻA Atvieglo biznesu. Taupa
Draudzējies vairāk! Reklamē mazāk! Veiksmes formula sociālajos tīklos teksts Dita Arāja | ILUSTRĀCIJA ET-SONS.COM
Ja tevis nav sociālajos tīklos, tad tevis nav vispār! Tā mūsdienās var pārfrāzēt pirms gadiem 20 populāru tālruņu kataloga reklāmu. Jo patiesi — ja gribi kādu draugu vai paziņu satikt, vispirms atšķir tviteri, Facebook vai Draugiem.lv, un «tur visi astoņi kustoņi ir»! Tāpēc arī ikviens tālredzīgs uzņēmums ir izveidojis savu profilu vismaz vienā no populārākajiem sociālajiem tīkliem. Un katram atkarībā no biznesa profila, pašu uzņēmības vai vienkārši veiksmes ir atšķirīgi panākumi virtuālajā pasaulē. Nav vienas formulas, kas visiem nodrošinātu veiksmīgu komunikāciju sociālajos tīklos, taču viena pamatlieta ir jāatceras — sociālie tīkli ir radīti, lai cilvēki cits citu tur satiktu, tāpēc ar sekotājiem jāsarunājas kā ar draugiem, un tad viņi atbildēs ar to pašu.
Stilīgais fenomens Pirms diviem gadiem Kintijas Štrālas ģimene diezgan nomaļā vietā Saldū atvēra mazu apavu veikaliņu. Vēlēdamās piesaistīt klientus un reklāmā neieguldīt lielus līdzekļus, viņa izveidoja uzņēmuma profilu Stilīgi apavi portālā Draugiem.lv un sāka publicēt apavu foto. Un notika negaidītais — klātbūtne portālā deva grūdienu Kintijas biznesam. Viņa uzskata, ka, tieši pateicoties popularitātei, ko nodrošināja Draugiem.lv profils, uzņēmums ir spējis paplašināties — no maza →
19
SADAĻA Instrumenti
reģionāla veikaliņa pārvērties par pazīstamu apavu tirgotāju, kurš ar pasta starpniecību e–pastā pasūtīto preci nogādā klientiem visā Latvijā un pat ārpus tās un pavisam nesen atvēris otru veikalu Liepājā. Draugiem. lv ir vienīgais sociālais tīkls, ko Stilīgi apavi izmanto, un uzņēmuma profila lapai, piemēram, 22.maijā, sekoja 56 473 portāla lietotāji, turklāt sekotāju skaits aug — iepriekšējā dienā to bija par aptuveni tūkstoti mazāk. Stilīgi apavi ir apgāzuši pamācības, ka sociālos tīklus nevajadzētu izmantot kā reklāmas kanālu. Kintija tieši tāpēc izveidoja sava uzņēmuma profilu portālā, lai reklamētu piedāvāto preci — sieviešu un meiteņu apavus — un arī pārdotu tos, izmantojot internetu. Sākumā internetā pasūtīto un klātienē pārdoto preču daudzums procentuāli bijis līdzīgs, taču tagad uzņēmums ar Draugiem.lv starpniecību pārdod aptuveni ceturto daļu no realizētās preces. Sākotnēji apavi reklamēti arī uzņēmuma mājaslapā, taču Kintija domā, ka tur acīmredzot nav bijusi tik personiska pieeja, tāpēc šo iespēju atmetuši. Aprīlī Stilīgu apavu zīmols atrodams 5.vietā sociālo mediju ietekmīgāko zīmolu topā, ko veido aģentūra DDB Consulting un kura mērķis ir palīdzēt zīmoliem izvērtēt savas aktivitātes sociālajos tīklos. Vēl atpazīstamāki par Stilīgiem apaviem izrādījušies, piemēram, populārie portāli Delfi.lv un Apollo.lv. «Tas ir fenomens,» saka DDB Consulting stratēģiskais plānotājs Artis Krilovs. DDB Consulting ietekmīgāko interneta zīmolu topu veido, mērot sociālo tīklu lietotāju iesaisti — cik daudz cilvēku iesaistījušies zīmola veidotajās aktivitātēs, pārpublicējuši vai komentējuši rakstītās ziņas un
Pieci soļi veiksmīgai uzņēmuma dzīvei sociālajos tīklos
pieminējuši zīmolu savos ierakstos sociālajos medijos. «Vairs nemērām, cik kurš kuram seko, jo tas neatspoguļo spēku, kas zīmolam ir,» skaidro Krilovs. Viena no pamatmācībām, kas jāatceras uzņēmumiem, rosoties sociālajos tīklos, ir tāda: nav svarīgi, cik liels ir sekotāju skaits, galvenais — lai viņi būtu lojāli un komunicētu ar uzņēmumu, jo tad būs arī atdeve no klātbūtnes sociālajā tīklā. «Ir slikta prakse, ja uzņēmums mēģina ražot «trafiku» savai saitei. Labāk lai sekotāji aug dabiski,» saka aģentūras Digibrand sociālo mediju stratēģis Aldis Blicsons. Stilīgiem apaviem sekotāju skaits audzis pamazām, jo Kintijai Draugiem.lv pievēršoties tikai vakara stundās. Viņa profilā ne tikai ievieto apavu fotogrāfijas un aprakstus, bet arī runājas ar klientiem, ja nepieciešams, raksta arī individuālas vēstules. Sadaļā Runā ieraksta novēlējumu veiksmīgai dienai vai kādu joku, un tas nereti publiku aizved uz Stilīgu apavu lapu. «Tā ir aizraušanās, man vienkārši ir prieks to darīt,» saka Kintija.
Pamatā — izpēte un plāns Daļa uzņēmumu, kas aktīvi darbojas sociālajos tīklos, profilus tur izveidojuši pirms vairākiem gadiem, intuīcijas vadīti, kad virtuālās pulcēšanās vietnes vēl bija jaunums. Nu tās ir attīstījušās, ir izveidojušies lietotāju paradumi, un, tos apzinoties, uzņēmumi var efektīvāk plānot aktivitātes sociālajos tīklos. Pirms sākt aktīvi darboties šajā laukā, bez priekšdarbiem neiztikt. Aldis Blicsons iesaka vispirms izpētīt mērķauditoriju — vai tā vispār sociālajos tīklos runā par konkrētajiem produktiem vai nozari. Pēc tam — izpētīt, kā
1 Pirms profila izveidošanas sociālajā tīklā pats pirmais darbs ir izpētīt uzņēmuma mērķauditoriju vai tā virtuālajā vidē vispār interesējas un sarunājas par uzņēmuma produktu vai pakalpojumu
2
Jāizpēta, kādas ir konkurentu veiksmes un neveiksmes sociālajos tīklos
20
Kaspars (20), strādā vizuālo mediju jomā Varētu beigt strādāt ap 90 gadiem. Turpināšu darboties vizuālo mediju jomā un mācīt to citiem.
Alfrēds (20), programmētājs un web dizainers Plānoju strādāt visu dzīvi, nu, vismaz vēl desmit gadus! Vairāk, cerams, nevajadzēs strādāt.
Evija (20), strādā tirdzniecības namā Kurši Kamēr varēšu, tikmēr strādāšu. Bērnībā vēlējos kļūt par dziedātāju vai kasieri.
Edgars (21), bezdarbnieks Pirms tam strādāju Party busā. Labprāt uz vienu dienu pamēģinātu būt par tramvaja vadītāju. Domāju, ka varētu strādāt līdz 60 gadiem.
Interesanti visu mūžu
Par to, ka darba mūžs var kļūt arvien garāks, ierasts runāt ar nelielu nolemtības devu — «pelnītās atpūtas» attālināšanās nākotni iekrāso pelēcīgos toņos. Taču uz garo dzīvi var raudzīties arī kā uz milzīgiem laika resursiem, kas dāsni dāvā iespējas
Ansis (37), IT firmas īpašnieks Darbojos šajā jomā un nemāku cept bulciņas, tāpēc nedomāju nākotnē darīt ko citu. Plānoju strādāt līdz mūža beigām.
28
Inga (40), invaliditātes pensijā Pirms gadiem 10 strādāju televīzijā, dublēju filmas. Esmu bijusi dežurante un poligrāfiste, pašlaik nododos hobijiem un tirgoju mašīnas.
Edgars (46), strādā par sagādnieku Piekrītu Marksam, ka Dievs pērtiķi pataisīja par cilvēku. Pēdējos 15 gadus esmu strādājis zoobiznesā. Ja varētu, nestrādātu jau rīt.
Aigars (50), uzņēmējs un mūziķis Labprāt strādātu līdz 60 gadu vecumam un nopelnītu tik daudz, lai līdz mūža beigām varētu dzīvot bez iespringšanas.
Teksts Elizabete Rutule | foto rūta kalmuka, Gints ivuškāns, raitis plauks, dmitrijs suļžics, f64, Baltic casting agency, jānis deinats, no personīgā arhīva un no publicitātes materiāliem
numura tēma
numura tēma
Gunda (21), viesmīle, moderno deju pasniedzēja, studē horeogrāfiju Noteikti vēl daudz studēšu. Gribētu strādāt līdz gadiem 50 un tad audzēt tomātus savā mājas siltumnīcā.
Māris (25), programmētājs Gribētu kaut ko darīt visu laiku, bet ar programmēšanu nodarbošos vēl gadus trīs. Pēc tam droši vien apniks un darīšu ko citu.
Krista (26), pavāre Strādāšu tik ilgi, kamēr jutīšos labi, varbūt līdz 62–65 gadu vecumam. Gan jau kādreiz darīšu ko citu, bet ko tieši - negribu atklāt.
Edgars (30), menedžeris Gribu strādāt līdz 45 gadu vecumam. Sapņoju nodarboties ar zīmēšanu un iemācīties zīmēt tik labi, ka uzzīmētais līdzinātos reālam cilvēkam.
Anete (30), strādā kosmētikas uzņēmumā Pensijā dotos 58 gados. Bērnībā vēlējos kļūt par veterinārārsti, esmu ieguvusi izglītību bioloģijā.
Roberts (32), moderno un balles deju pasniedzējs Plānoju strādāt līdz pašām beigām, nedomāju iet pensijā.
Inna (33), atvērusi biedrību medicīnas jomā Strādāšu, kamēr mans bizness attīstīsies. Vēlamais - nestrādāt vispār. Nākotnē gribētu veidot ģimeni.
Mārtiņš (35), arhitekts Par pensiju nedomāju. Labprāt strādātu visu mūžu, jo mans darbs man ir aicinājums.
Agrita (54), trauku mazgātāja Jaunībā strādāju lopkopībā, bet tagad jau tur vairs nav ko darīt. Gribētu iziet kursus un strādāt par pārdevēju, lai būtu vieglāk un lielāka alga.
Māra (61), kultūras projekta vadītāja Tēvs gribēja, lai esmu pārtikas produktu tehnologs. Tiklīdz bija iespēja iebilst tēvam, sekoju aicinājumam un sāku darboties kultūras jomā.
Irēna (62), kordiriģente un pensionāre Strādāšu vēl simt gadus! Diriģēju piecus korus, biju skolotāja. Esmu ravējusi un gājusi ganos, bet, protams, īstais aicinājums ir mūzika.
Inna (63), pensionāre Pirms pensijas strādāju par skolotāju ar ilgstoši slimiem bērniem. Tagad mācos franču valodu un pirms diviem gadiem sāku dejot līnijdejas.
29
SADAĻA
«Man būtu garlaicīgi atkārtot iepriekšējā gada rezultātus. Pagājušogad nospraudām sev mērķi izaugt par 70%. Tas bija pārāk ambiciozi. Pēc tam tu tikai sevi šausti, ka tas nav sasniegts. Šogad centīsimies sasniegt 45% izaugsmi. Pirmā ceturkšņa mērķi ir sasniegti»
34
PORTRETS
teicamniece «Ne jau nauda ir galvenais dzinulis. Svarīgāk — lai pašiem nav garlaicīgi,» saka Inese Andersone. Tāpēc «GatewayBaltic» vadītāja katru gadu nosprauž jaunus, ambiciozus izaugsmes mērķus un izaicinājumus, to skaitā jaunās uzņēmēju paaudzes mācīšanu Teksts Elīna Stengrēvica | Foto nora krevneva, F64, un Andrejs Nikiforovs, Mārtiņš Garais
Pie Maritim Park Hotel no taksometra mikroautobusa izbirst ap desmit jaunu sieviešu. Priecīgas, nogludina tērpus, iesteidzas viesnīcā. Visām pa priekšu zaļā kleitā un enerģisku soli GatewayBaltic vadītāja Inese Andersone (32). Viņas ieradušās uz starptautisku biznesa sieviešu forumu, mazliet kavējas. Meitenes reģistrējas, iesprūk zālē. Inese ātri sasveicinās ar foruma organizētājiem un Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu, nosēžas pie viņu galda pašā zāles centrā. Vēl trīs minūtes, un konference sākas. Centrālais temats ir iedvesma, drosme un izaicinājums uzņēmējdarbībā. GatewayBaltic palīdz citiem uzņēmumiem saprast jaunus eksporta tirgus Eiropā, tajos iekļūt un veicināt pārdošanu. Tas sniedz analīzi par tirgus apmēriem, konkurentiem un tirgus segmentiem, kā arī palīdz satikties klientiem un viņu partneriem 19 valstīs. No 13 cilvēkiem komandā 10 ir sievietes, un Inese viņas atvedusi noklausīties iedvesmojošas lektores no ziemeļvalstīm: «Mēs visas esam šīs konferences vērtas.»
Attīstību izšķir ātrums Nedēļa pēc konferences Ineses Andersones dzīvē parāda, kāda ir aktīvas uzņēmējas ikdiena. («Lai mamma feisbukā pagūtu visam izsekot līdzi, es viņai dāvināšu aipadu. Citādi nav laika visu izstāstīt, un lielīties arī negribas.») Inese pagūst aizlidot uz Diseldorfu, kur satiekas ar kolēģiem no GatewayBaltic līdzīgiem uzņēmumiem. Tā ir iespēja dibināt kontaktus. Viņa piedalās Nordea bankas Biznesa skolas noslēgumā, jo uzņēmums pasniedza mācības. Tāpat tiek pārvēlēta Zviedru tirdzniecības palātas valdē un pasniedz lekciju Rīgas Ekonomikas augstskolas Executive MBA studentiem. Atbildot uz vēstnieka aicinājumu, piektdienas vakaru Inese pavada Norvēģijas nacionālās dienas svinībās. Tas viss notiek paralēli Ineses ikdienas darbam. Turklāt nedēļā pirms Inesei ļoti svarīgās
Eksporta dienas, kurā kopā tiek aicināti Latvijas labākie eksportētājzīmoli un kurā pirmo reizi tautās tiek vesta Ineses līdzautorībā tapusī The Red Jackets kustība. Ātrums, uzņēmība un komunikabilitāte — trīs īpašības, kas visvairāk raksturo Inesi. «Ātrums ir neatņemama sastāvdaļa attīstībā,» saka Inese. Lai tiktu uz priekšu ātrāk, Inese pāri Vanšu tiltam iet ar kājām un taksometru, kas aizved uz galamērķi, izsauc jau Pārdaugavā. «Nebūs jāsēž korķī.» Lai apvienotu pārvietošanos ar kaut ko lietderīgu, viņa piedāvā interviju sniegt, dodoties no punkta uz punktu. Ātrāk un ērtāk viņa var paiet gumijas laiviņās, tāpēc augstpapēžu kurpes pirms došanās uz pieņemšanu pie Norvēģijas vēstnieka Inese apvelk aiz Rīgas Biržas nama stūra. Savukārt citā reizē, augstajos papēžos iekūlusies ietves remontdarbos pie Spīķeru koncertzāles, Inese pietēlotā izmisumā sauc netālu stāvošam ceļu strādniekam: «Kur ir mans princis, kurš aiznesīs?» Galvenais — ātrāk uz priekšu. Līdzīgu ātrumu Inese gaida no komandas. «Mums ir ļoti svarīgi, lai cilvēki strādā ātri. Lēnīgākie pie mums jūtas diskomfortā.» No Diseldorfas Inese atbraukusi ar pārliecību, ka GatewayBaltic nav «ne par kapeiku sliktāki kā citi Eiropā strādājoši līdzīgi uzņēmumi». Tikai jākustas Latvijā ātrāk. «Lai nokļūtu turpat, kur viņi, un sastrādātu līdzīgu apjomu, mums jāskrien piecreiz ātrāk. Cilvēkiem jāspēj menedžēt vairākas lietas vienlaikus.» Inese uzskata, ka «multitāskingā» sievietes ir spēcīgākas. Ar to izskaidrojama vīriešu un sieviešu proporcija uzņēmumā. Nesen kāds no darbiniekiem esot izteicies, ka viens gads GatewayBaltic līdzinoties pieciem gadiem citā uzņēmumā.
Visā Eiropā GatewayBaltic dibināts 2004.gadā. Inese bija pusotru gadu nodzīvojusi Zviedrijā, «perfektā sabiedrībā», kurā viņa nav spējusi labi iejusties. «Man bija sajūta, ka tur viss ir sasniedzis noteiktu attīstību un tagad notiek mierīgi →
35
SADAĻA Idejas. Pieredze. Padomi
Divsimt miljonu vērtais tirgus Vasarā būvniecība un remonti vēršas plašumā. «Ir Nauda» meklē Latvijas uzņēmumus, kuri ražo kvalitatīvus būvniecības materiālus
Teksts Aivars Kļavis | Foto Nora Krevneva, Kaspars Krafts, F64
Nopirkt būvmateriālus nav tas pats, kas aiziet uz veikalu pēc pārtikas. Lai gan būvmateriālu tirgus Latvijā nav mazāks par pārtikas tirgu. Vienīgi daudz specifiskāks. Kā neapjukt un iegādāties sev nepieciešamo? Turklāt kvalitatīvas lietas. «No racionālā viedokļa ieguldīt naudu dzīvokļa remontā vai privātmājas celtniecībā ir absolūti neizdevīgi, jo tās ir investīcijas, kas nekad neatmaksāsies. No otras puses, tās ir vienas no vērtīgākajām investīcijām, jo mēs investējam paši sev, savai labsajūtai,» saka SIA SAKRET komercdirektors Juris Grīnvalds. Lai gan labsajūtu nav iespējams aprēķināt naudā, tā vistiešākajā veidā būs saistīta ar mājokļa kvalitāti →
39
Viens no lielākajiem Latvijas sauso maisījumu ražotājiem SAKRET, lai taupītu uz transporta izmaksu rēķina un saglabātu savus eksporta tirgus, 2007.gadā uzcēla rūpnīcu Igaunijā un 2008.gadā Lietuvā. Jaudas ziņā tās abas tagad pārspēj mātesuzņēmumu Rīgā
40
→ un atbilstību mūsu vēlmēm. Savukārt mājokļa kvalitāte galvenokārt būs atkarīga no būvmateriālu, apdares un citu materiālu kvalitātes. Tie nav produkti, ko var izvēlēties pa roku galam, ja vien negribam apkrāpt paši sevi. Māju parasti ceļ visam mūžam, un arī dzīvokli neremontē katru gadu.
Kad krīze pārvarēta Latvijas būvmateriālu tirgus ietilpība ir ap 200 miljoniem latu gadā. Aptuveni par šādu summu tajā nonāk gan vietējie, gan importētie izstrādājumi. Diemžēl importa un vietējo attiecība šajā tirgū nav labvēlīga vietējiem. Latvijas Būvmateriālu tirgotāju asociācija (LBTA) lēš, ka imports varētu būt līdz 70%. Liela daļa no tā gan esot dažādi instrumenti un darbarīki, kas arī iekļauti šajā produktu grupā un ko Latvijā jau labu laiku vairs neražo. Ja tos neskaita, tad vietējie un importētie produkti varētu būt aptuveni piecdesmit pret piecdesmit. Cik valstī ir būvmateriālu ražotāju, precīzi neviens nevar pateikt. Ieskaitot individuālos ražotājus, iespējams, vairāki simti. Lielie, neskaitot logu un durvju ražotājus, — vairāki desmiti, no kuriem 16 apvienojušies Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijā (LBRA) un kuriem drīzumā pievienosies vēl divi. Tie arī pamatā nosaka gan produkcijas klāstu, gan tās pieejamību. Atšķirībā no pārējiem patēriņa preču tirgiem būvmateriālu tirgus pavisam tieši saistīts ar citu nozari — būvniecību. Tāpēc krīzes laikā, apsīkstot būvniecībai, smagi cieta arī būvmateriālu ražotāji. 2009.gadā ražošana nozarē samazinājās uz pusi. Tomēr nav ļaunuma bez labuma, un, kā tagad saka LBRA izpilddirektors Leonīds Jākobsons, tas lika uzņēmumiem meklēt jaunus noieta tirgus un intensīvi pievērsties eksportam. Pašlaik ap 85% no Latvijā saražotā tiek eksportēts. Turklāt pēdējos gados nozare atguvusies un strauji kāpina ražošanas apjomus. Šāgada pirmajā ceturksnī vien saražota produkcija par 142,8 miljoniem latu, kas ir par 9,8% vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn. «Produktu apjoms, ko piedāvā mūsu ražotāji, ir ļoti plašs,» stāsta Jākobsons. «Nosacīti to var iedalīt divās grupās. Pirmkārt, tie ir būvmateriāli, kas balstās uz tādiem vietējiem izejmateriāliem kā kaļķis, smilts, dolomīts, ģipsis.
Otrkārt, produkti, kuriem visas izejvielas tiek ievestas. Piemēram, plastmasas izstrādājumi. Tomēr pamatā Latvijas ražotāji vairāk orientējas uz vietējiem materiāliem.» Iespējams, tāpēc pie mums neražo siltumizolācijas vates un tapetes, kas pilnībā tiek importētas. Toties ap 90% no visiem keramzīta, gāzbetona un citiem celtniecības blokiem ir vietējā ražojuma. Līdzīgi ir ar putuplasta siltumizolācijas materiāliem un ģipškartonu. Tirgotāji atgādina, ka tas galvenokārt saistīts ar transporta izmaksām, jo ir produkti, ko tālu vest vienkārši nav izdevīgi. Pie tādiem pieder arī sausie maisījumi, kuru ražošanai Latvijā ir ievērojamas jaudas un tagad arī pieredze. Vācieši uzskatot, ka tos vispār neesot jēgas transportēt tālāk par 150 kilometriem, zina teikt SAKRET komercdirektors Juris Grīnvalds. LBTA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Artiņš pat uzskata, ka teorētiski Latvijas ražotāji — SAKRET, Knauf un citi — vieni paši varētu apmierināt vietējo pieprasījumu. Tomēr teorija ir teorija, bet konkurence ir konkurence, tāpēc tirgū ir arī igauņu, lietuviešu un pat poļu sausie maisījumi. Acīmredzot to ražošanas izmaksas ir tik zemas, ka vērts vest tālāk nekā 150 kilometrus. Viens no lielākajiem Latvijas sauso maisījumu ražotājiem SAKRET (uzņēmums šogad svin savu desmitgadi), lai taupītu uz transporta izmaksu rēķina un saglabātu savus eksporta tirgus, 2007.gadā uzcēla rūpnīcu Igaunijā un 2008.gadā Lietuvā. Jaudas ziņā tās abas tagad pārspēj mātesuzņēmumu Rīgā. Grīnvalds atceras, ka toreiz, kad viņi sākuši, celtnieki tiešām sijājuši granti un paši jaukuši javu, ar ko ne tikai mūrējuši ārsienas, bet iekštelpās līmējuši arī flīzes. Atcerieties melnās pļekas uz sienām, kad tās nokrita! Sausie maisījumi uzskatīti par kaut ko dārgu un ekskluzīvu. «Tolaik, kad būvējām rūpnīcu ar jaudu 90 000 tonnu gadā, viss Latvijas sauso maisījumu tirgus bija 60 000 tonnu gadā,» atceras Grīnvalds. «Gudri vīri mums teica: veči, ar kuru vietu jūs domājat! Bet fasētā cementa noiets tolaik bija vairāk nekā 200 000 tonnu. Ja zinām, ka cements javas sastāvā ir tikai viena trešdaļa vai pat ceturtdaļa, tie jau bija 800 000 tonnu. Un mēs orientējāmies uz šo skaitli.» Aprēķins izrādījās pareizs. Vienīgi pirms tam vajadzēja pieradināt patērētāju un pirmām →
SADAĻA
Meklējam biznesa eņģeli Tikko dibinātiem uzņēmumiem nav viegli pārliecināt investīciju fondus, ka viņu ideja ir dzīvotspējīga. Taču naudu var dabūt. Jāmeklē biznesa eņģeļi — ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs teksts Jānis Vēvers | FOTO NO PUBLICITĀTES MATERIĀLIEM , NO PERSONĪGĀ ARHĪVA
46
K U R I R NAU D A
Jaunam uzņēmējam, metoties lielajā biznesā, vajadzīgs ne tikai starta kapitāls, bet lieti noder arī pieredzējis partneris. Cilvēks, kurš jau paguvis iepazīt uzņēmējdarbības praktisko pusi un ticis galā ar grūtām situācijām. Citiem vārdiem sakot — guvis praktisku pieredzi un ir gatavs padalīties zināšanās ar jaunu censoni, kompensācijā saņemot zināmu daļu jaunā uzņēmuma kapitāldaļu, ko kādu dienu varēs pārvērst naudā. Atšķirībā no investora — privātpersonas vai fonda — šie cilvēki ne vien dod naudu, bet intensīvi iesaistās jaunā uzņēmuma darbībā, vai nu darbojoties valdē un pieņemot lēmumus par attīstības virzieniem, vai pat piedaloties ikdienas darbā. Šos cilvēkus dēvē par biznesa eņģeļiem, jo jaunie uzņēmēji viņos saskata aizbildņus, kas pasargās no muļķīgām iesācēju kļūdām un palīdzēs uzņēmumam izaugt par nopietnu spēlētāju tirgū. Lieki piebilst, ka «eņģelis» darbu neveic nesavtīgi, jo viņa mērķis ir padarīt jauno uzņēmumu pēc iespējas pievilcīgāku un tad pārdot savas daļas, labi nopelnot. Taču vienlaikus tas ir iemesls «eņģelim» no sirds līdzdarboties biznesa attīstīšanā un palīdzēt gūt maksimāli labu rezultātu.
Pirmais atbalsts
Eldars Loginovs un Fastr izveidotā ātras lasīšanas pieeja paredz tekstu rādīt pa dažiem vārdiem, ātri mainot kā attēlus. Tas ir kā hibrīds starp lasīšanu un TV skatīšanos. «Eņģeli» no Ņujorkas atrada Latvijā notikušajā Seed Forum
Inese Jundze kopā ar vīru Ņujorkā plāno atvērt interneta veikalu, kur varēs pasūtīt ēdienus no metropoles iecienītākajām ēstuvēm. Vienu biznesa eņģeli atrada internetā, taču meklējumus vēl turpina
«Jauniem uzņēmumiem ir grūti piesaistīt lielus līdzekļus darbības sākumposmā. Investīciju fondi nav pārāk atsaucīgi, kamēr vēl neesi sevi pierādījis, tādēļ mums piemērotākais risinājums šķita biznesa eņģelis,» ar žurnālu Ir Nauda atmiņās par pirmajiem soļiem biznesa pasaulē dalās jauno tehnoloģiju uzņēmuma Fastr.io valdes priekšsēdētājs Eldars Loginovs, kurš nolēma iet pa biznesa aizbildņa meklējumu ceļu. «Protams, ir biznesa inkubatori, tomēr ar to sniegto atbalstu pietiek, lai segtu ikdienas maksājumus, nevis algotu darbiniekus un attīstītos.» Līdzīgu virzienu izvēlējusies Inese Jundze, kura jau ilgāku laiku dzīvo Ņujorkā un plāno atvērt interneta veikalu, kur varēs pasūtīt ēdienus no metropoles iecienītākajām ēstuvēm. «Domājam, ka biznesa eņģeļu vai draugu investīcijas būtu vienīgās mums — jaunam, mazam uzņēmumam — pieejamās investīciju formas. Mēs nespētu ieinteresēt riska kapitāla fondus, jo mūsu biznesa idejai nav uzskatāmi liela peļņas un izaugsmes potenciāla.» Pērn dibinātais uzņēmums Fastr.io, kas izstrādājis savdabīgu ātrlasīšanas apgūšanas programmu, naudas meklējumus sāka dažādās start–up jeb jauno firmu pasākumos, kas tiek organizēti investoru savešanai ar daudzsološiem uzņēmumiem. Tomēr tas nav vienīgais veids, kā tikt pie finansiāla atbalsta. «Vislabāk ir sākt, aptaujājot paziņas no finanšu jomas. Viņi noteikti būs dzirdējuši par kolēģiem vai citiem nozares pārstāvjiem, kuri grib investēt biznesā,» Eldars Loginovs netic dažādām mājaslapām un apvienībām, kas sevi piesaka kā biznesa eņģeļus, «lielākoties šādā veidā sadarbība neizdodas». Ineses Jundzes pieredze ir atšķirīga. Pirmais solis investoru meklējumos viņai bijis interneta vidē, ar meklētājservisa Google palīdzību lūkojoties
pēc cilvēkiem, kuri būtu gatavi investēt ēdienu piegādes jomā. Pēc tam dažiem aizrakstīja e– pastu, un viens no uzrunātajiem atsaucās. «Internetā ir ļoti daudz informācijas par biznesa eņģeļiem, kuri investē ne tikai savu, bet arī ārvalstu uzņēmumos, tikai to atrast ir laikietilpīgs process.» Viņai noderīga vietne šķiet AngelList (https://angel.co). «Ja ideja ir ar lielu peļņas un attīstības potenciālu vai ārkārtīgi iedvesmojoša bezpeļņas ideja un izdevies savākt spēcīgu komandu, ieteiktu pieteikties biznesa inkubatoriem, piemēram, Y Combinator, kas atrodas Sanfrancisko, bet pieteikumus pieņem no visas pasaules,» Inese Jundze mudina arī palasīt inkubatora dibinātāja padomus par uzņēmējdarbību vietnē www.paulgrahan.com/articles.html.
Jācīnās saviem spēkiem Eldars Loginovs iesaka likt aiz auss, ka pirms potenciālā partnera uzrunāšanas vajadzētu jau gūt pirmos panākumus saviem spēkiem. «Nezinu, kur radies mīts, ka laba ideja maksā naudu. Tās ir muļķības. Tiem pašiem investoriem var būt simtiem ideju, taču tās nevar īstenot, ja nav savākta spēcīga komanda. Cik man zināms, investori nelabprāt dod naudu par ideju vien. Labāk, ja jau ir pirmie klienti,» Fastr.io vadītājs norāda uz galveno šķērsli, kādēļ jaunie uzņēmēji un naudas devēji bieži vien neatrod kopēju valodu. Vieni uzskata, ka viņiem ir idejas, bet nav līdzekļu to realizēšanai, bet otriem ir nauda, taču neviena ideja nešķiet pietiekami perspektīva. Patiesībā problēma esot tajā, ka trūkst spējīgu komandu, kas spētu īstenot daudzsološās idejas. Pamazām attīstot savu ideju un noslīpējot piedāvājumu, Fastr.io izstaigāja ap desmit konferencēm, līdz tika atalgoti Rīgā notikušajā Seed Forum. Viņus uzrunāja amerikāņu biznesa eņģelis, kurš iepriekš darbojies IT nozarē. «Mūsu «eņģelis» ir aptuveni 40 gadus vecs ņujorkietis, kurš iepriekš strādāja Norvēģijas kompānijā Fast Search&Transfer ASA, ko savulaik pat uzskatīja par Google meklētāja konkurentu. 2008.gadā to par 1,2 miljardiem ASV dolāru iegādājās Microsoft. Mūsu investoram bija daļas šajā uzņēmumā, un viņš saņēma prāvus līdzekļus, ko iegulda jaunās firmās,» stāsta Eldars Loginovs. Viņaprāt, ir ļoti svarīgi, ka «eņģelis» nāk no līdzīga profila biznesa un pārzina tirgu, jo tas ievērojami atvieglo uzņēmuma darbu. «Mūsu atrastais biznesa eņģelis šķiet ļoti atsaucīgs. Viņš sniedz noderīgus padomus un ir piedāvājis iepazīstināt gan ar citiem biznesa eņģeļiem, gan ar cilvēkiem, kuri varētu dalīties pieredzē mūsu darbības jomā,» stāsta topošā uzņēmēja Inese Jundze. Potenciālais partneris ieteicis sagatavot idejas izklāstu — prezentāciju līdz 10 slaidiem, kurā izstāstīta problēma, jaunā uzņēmuma piedāvātais risinājums jeb biznesa ideja un pamatojums, kādēļ šis risinājums ir vislabākais. «Viņš ieteica arī iekļaut informāciju par komandu, cik daudz investīciju mēs vēlētos piesaistīt un kam mēs tērētu investēto naudu. Attiecībā uz vēlamo investīciju apjomu padomdevējs ieteica izskaidrot ne tikai to, kam šī nauda tiks →
47
S A Tērēt DAĻA Pelnīt. Krāt.
PENSIJAS — IZSKAIDROTAS Sagatavoja Elizabete Rutule | ilustrācija et-sons.com
Alga vai citi ienākumi
20% Tiek novirzīti pensiju kapitālam
1. pensiju līmenis
16%
2. pensiju līmenis
4%
3. pensiju līmenis No saņemtās algas iemaksā 3.pensiju līmenī, cik vēlies
Iemaksas izlieto pašreizējo pensionāru pensijām
Iemaksas krājas virtuāli, lai vēlāk aprēķinātu pensiju
Ar mērķi pelnīt nauda tiek ieguldīta akcijās, obligācijās, depozītos, ieguldījuma fondos
Ar mērķi pelnīt nauda tiek ieguldīta akcijās, obligācijās, nekustamajos īpašumos, depozītos
pensija
Ja tev kaut kur krājas kaut kāda pensija, bet tevi interesē naudas liktenis, šis ir jāizlasa. Skaidrojam, kas ir svarīgākais pensiju pasaulē, kas slēpjas aiz skaitļiem, tabulām un formulām un kā sekot līdzi iemaksātajai naudai 59
Saņemu drosmi ieskatīties patiesībai acīs un aplūkoju prognozējamo pensiju portālā Latvija. lv. Pēc pašreizējiem aprēķiniem, tie ir Ls 14,50. Lai gan apzinos, ka šis skaitlis ir nepilnīgs un neļauj reāli novērtēt gaidāmās pensijas apmēru, ainas ar bezrūpīgajiem sirmajiem vācu tūristiem, kuru dzīvesveidu apsvēru piekopt vecumdienās, nogrimst apziņas dzīlēs. Spriežot pēc dzirdētiem un internetā lasītiem asprātīgajiem komentāriem, ieskatīšanās savā pensionāra nākotnē, ko portālā piedāvājusi valsts, daudziem bijusi kā auksta duša un radījusi neizpratni. Lai lasītājam nav stundām jāpavada laiks, klīstot pa savas pensijas aprēķinu labirintiem, Ir Nauda piedāvā atbildes uz svarīgākajiem jautājumiem.
Vismaz piektdaļa algas — pensijai Pensija nav tikai nezināma summa, ko valsts patlaban apņēmusies izmaksāt pēc attiecīga vecuma sasniegšanas. Strādājošo ikdienā tā izpaužas diezgan tieši — caur algu. Pensiju kapitālā sociālās apdrošināšanas iemaksu veidā nonāk 20 no katriem 100 latiem, ko darba ņēmējs saņem algā «uz papīra» jeb bruto. Procentuālā izteiksmē tie ir 20%. Tajā skaitā šogad 16% tiek atvēlēti obligātajam 1.pensiju līmenim, bet 4% — 2.pensiju līmenim jeb valsts fondēto pensiju shēmai. Turklāt katrs pats papildus var brīvprātīgi parūpēties par uzkrājumiem privātajos pensiju fondos jeb 3.līmenī.
1. pensiju līmenis Gan «virtuves sarunās», gan publiskos komentāros mēdz izskanēt viedoklis, ka tā saukto sociālo nodokli nav jēgas maksāt, jo līdz pensijas saņemšanai vēl daudz laika un par sistēmas nākotni tāpat nav skaidrības. Jāņem vērā, ka Latvijas pensiju modelī darbojas paaudžu solidaritātes princips un patlaban veiktās iemaksas caur valsts budžetu tiek novirzītas pašreizējiem pensionāriem. Strādājošo nauda reāli netiek uzkrāta — katram iemaksu veicējam ir atvērts personīgais konts, kurā tiek reģistrēta informācija par samaksātajām summām, naudas apjoms tiek krāts virtuāli, lai vēlāk aprēķinātu šodienas strādājošo nākotnes pensijas.
Kā sekot līdzi? Datus par pensijas kapitālu periodā kopš 1996.gada, kad Latvijā ieviesa 1.pensiju līmeni, iespējams uzzināt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA), bet ērtāk tos apskatīt portālā Latvija.lv, izmantojot e–pakalpojumu Informācija par apdrošinātās personas pensijas kapitālu. Iegūtā izziņa rāda summu, no kuras veiktas iemaksas, līdzekļus, kas novirzīti 1.pensiju līmenim, indeksus, kas katru gadu tiek piemēroti pensijas kapitālam, un indeksēto rezultātu. Indeksi tiek izmantoti, lai uzkrātais kapitāls ilgtermiņā nezaudētu pirktspēju un atbilstu apdrošināšanas
60
iemaksu situācijai. Indekss un līdz ar to arī valsts saistības pret nākotnes pensionāriem pieaug, palielinoties ieņēmumiem, no kuriem veic sociālās apdrošināšanas iemaksas, un otrādi. Piemēram, 2008.gadā, pateicoties spēcīgam algu un līdz ar to arī iemaksu kāpumam, 1.līmeņa pensijas kapitāla indeksa pieaugums veidoja 31,06%, liecina Labklājības ministrijas (LM) dati. 2009.gadā bija samazinājums par 3,78%, bet 2010. gadā vēl lielāks kritums — 20,22%.
Ko iegūst no 1.līmeņa? Pensijas aprēķināšanai tiek izmantota diezgan vienkārša formula — pensijas kapitālu izdala ar gadu skaitu, kas tiek prognozēts pavadīšanai pensionāra statusā, un, lai aprēķinātu mēneša pensiju, iegūto skaitli dala ar 12. Ejot pensijā pašreizējā pensionēšanās vecumā — 62 gados —, pensijas laiku valsts prognozējusi 18,43 gadu garumā. No 2014.gada gan pensionēšanās vecums pakāpeniski pieaugs — par trim mēnešiem katru gadu, 2025.gadā sasniedzot 65 gadu līmeni. Līdz ar to samazināsies arī prognozētais pensijas saņemšanas laiks — līdz 16,23 gadiem. Cilvēkiem, kuri strādājuši līdz 1996.gadam, aprēķinu formula ir sarežģītāka, jo pensijas kapitālam tiek pieskaitīts arī sākuma kapitāls. Tā lielumu nosaka apdrošināšanas stāžs līdz 1995.gada beigām un cilvēka
P — pensija K — pensijas kapitāls G — laika posms, par kuru plānota pensijas izmaksa
vidējā apdrošināšanas iemaksu alga no 1996. līdz 1999.gadam. To, kāda informācija par stāžu ir valsts rīcībā, arī iespējams uzzināt Latvija.lv. Tieši 1.pensiju līmeni, pēc VSAA skaidrotā, atspoguļo portālā piedāvātie aprēķini par prognozējamās pensijas apmēru. Tie neietver uzkrājumus 2.pensiju līmenī, par ko plašāk — raksta nākamajā sadaļā. Turklāt aprēķinos tiek ņemti vērā tikai līdz šim samaksātie nodokļi un nostrādātais laiks, kā arī iekļauts garāks pensijas periods par valsts patiesībā paredzētajiem 18,43 gadiem. Tajā pašā laikā portālā nav iespējams veikt aprēķinus, ja cilvēks plāno pensionēties vēlāk par 2023. gadu. Precīzāku prognozi var saņemt iedzīvotāji, kuri ir tuvāk pensijas vecumam un kuru dati par stāžu līdz 1996.gadam ir aģentūras rīcībā. Uzrunātie eksperti nevarēja piedāvāt vienkāršu formulu, pēc kuras saviem spēkiem aprēķināt gaidāmo pensiju. Būtiskākie mainīgie saistīti ar darba algas pieauguma prognozēm un indeksu izmaiņām laikā līdz pensijai. Lielākas iemaksas un vēlāka pensionēšanās — šāds ir valsts ieteikums 1.līmeņa pensijas palielināšanai. →
SADAĻA
68 16
NAU D A S P S I HO L O Ģ I JA
Daudzi pētījumi liecina, ka start– up uzņēmumi jeb nelieli, jauni biznesi ir ar lielu neizdošanās risku. Tieši citu cilvēku bēdīgā pieredze, par ko īpaši krāšņi un plaši uzzinām interneta resursu laikmetā, liek ar bažām izvērtēt savus potenciālos riskus un ieguvumus un šaubīties, vai pūles ir tā vērtas.
Bailes no pārmaiņām Lēmums veidot savu biznesu saistīts ar gluži cilvēciskām šaubām un bailēm — kā izdosies? Izrādās — lēkt nezināmajā nebaidās tikai psihopāti teksts Anda Burve–Rozīte | ilustrācija Zigmunds lapsa | foto Jānis saliņš, gints ivuškāns, f64, un no publicitātes materiāliem
Komentē:
Solvita Vektere, geštaltterapeite
Tās nav tikai pāris bezmiega naktis un dažas stresa pilnas dienas, ko pārdzīvo cilvēks, kurš nolēmis karjerā sākt kaut ko jaunu. Piemēram, veidot savu biznesu. Pēc psihoterapeites Solvitas Vekteres domām, ir divas nepareizas «lietas», ko cilvēks nozīmīgu pārmaiņu priekšā var darīt: pārspīlēt savu nedrošību, visu laiku velkot plusus un mīnusus un kavējoties darīt, ko nodomājis, kā arī, gluži pretēji, ignorēt savas bailes. «Baidies — tātad kaut ko ļoti vēlies,» psihoterapeite zina teikt. Cilvēks nebaidās tikai par to, kas viņam nav svarīgs. Bailes nozīmīgu pārmaiņu priekšā nejūt tikai psihopāti. Tie ir cilvēki, kuri nespēj just arī citas emocijas, piemēram, līdzjūtību. «Drosme ir nevis nebaidīties, bet, pārvarot bailes, rīkoties,» uzsver Vektere. Izklausās pēc laba pamudinājuma rīkoties!
Pieci stūrakmeņi
Viesturs Rudzītis, psihoterapeits, bloga Viestursrudzitis. lv autors
Interneta vide piedāvā neskaitāmus padomus, kā tikt galā ar stresu pirms «nozīmīgā lēciena nezināmajā» — padomus biznesa un psiholoģijas portālos dāsni sniedz gan psihoterapeiti, gan personības attīstības treneri un veiksmīgi uzņēmēji. Pirms pieņemt lēmumu par savu biznesu, cilvēki galvenokārt bažījas, lūk, par ko:
Ekonomiskie apstākļi. Vai šis tiešām ir īstais brīdis riskēt? Speciālisti uzskata, ka nav nepareizāka jautājuma par šo! NEKAD nepienāks īstais brīdis lēkt nezināmajā, sākt ko jaunu. Tādēļ nav vērts abstrakti prātot par ekonomiskajiem apstākļiem, bet ļoti konkrēti — par savām spējām kontaktēties ar klientiem, ieinteresēt tos, noteikt savu cenu tirgū. Personīgais finanšu stāvoklis. Pirms biznesa sākšanas tas liek uzdot sev šādus jautājumus: vai tiešām varu to atļauties, kas ar manu biznesu varētu notikt turpmāko divu gadu laikā, vai atradīšu ieinteresētus investorus, kā tikšu galā ar apstākļiem un noteikumiem, ko jaunā situācija radīs? Ģimenes attieksme. Vai laiks, nervi, zināšanas un nauda, kas tiks ieguldīta jaunajā projektā, ir tā vērti? Vai šis pagaidām «nekas», kas tiek veidots, tiešām ir tik vērtīgs, lai pamestu ierasto drošību — noteiktu atalgojumu un sociālās garantijas, darbalaika un atpūtas brīžu balansu? Gribasspēks. Cilvēks var pārvarēt jebkurus izaicinājumus, ja viņam piemīt stiprs gribasspēks un dedzīgums par «savu lietu». Ja cilvēks nevēlas atstāt ierasto komforta zonu, nav gatavs atteikties no konkrēta atalgojuma, sociālajām garantijām, noteiktām darba stundām, bailēm no tā, ko citi par viņu padomās, tad viņam biznesā nav ko darīt. →
69