Jūnijs/jūlijs, 2016 (Nr. 25) 3,99 €
INVESTORA PADOMI INOVATORIEM KOMANDAS SALIEDĒŠANA. KĀDI PAŅĒMIENI STRĀDĀ?
PILSĒTAS, KURAS UZZIED VASARĀ. CĒSIS. KULDĪGA. PĀVILOSTA
BIZNESA DĀVANU NERAKSTĪTIE LIKUMI LABĀKIE RĪKI DARBINIEKU EFEKTIVITĀTES KONTROLEI
«Vieni no pirmajiem latviskās saknes iztulkojām biznesa dizaina valodā»
9 772255 928002
ISSN 2255-9280
Kā Lotte Tisenkopfa-Iltnere 10 gados uzbūvēja starptautisko Madaras kosmētikas biznesu
06
LATVISKAIS LUKSUSS
Pagājušajā vasarā uz restorānu pārsvarā nāca vietējā publika, bet šogad piesakās viena tūristu grupa pēc otras. «Spāņi, holandieši, vācieši,» Cēsu restorāna Izsalkušais Jānis līdzīpašnieks Guntars Kāpostiņš stāsta rakstā par uzņēmējdarbību tipiskās «vasaras» pilsētās — Cēsīs, Kuldīgā un Pāvilostā. 35.lpp.
Jūnijs/jūlijs, 2016 (Nr. 25) 3,99 €
INVESTORA PADOMI INOVATORIEM KOMANDAS SALIEDĒŠANA. KĀDI PAŅĒMIENI STRĀDĀ?
PILSĒTAS, KURAS UZZIED VASARĀ. CĒSIS. KULDĪGA. PĀVILOSTA
BIZNESA DĀVANU NERAKSTĪTIE LIKUMI LABĀKIE RĪKI DARBINIEKU EFEKTIVITĀTES KONTROLEI
«Vieni no pirmajiem latviskās saknes iztulkojām biznesa dizaina valodā»
ISSN 2255-9280
9 772255 928002
06
LATVISKAIS LUKSUSS
Kā Lotte Tisenkopfa-Iltnere 10 gados uzbūvēja starptautisko Madaras kosmētikas biznesu
UZ VĀKA LOTTE TISENKOPFA-ILTNERE FOTO GATIS ROZENFELDS, PICTURE AGENCY
«Ja kāds čīkst, ka nevar nopelnīt, problēma nav godīgumā, bet pareizā biznesa produkta tulkojumā klientiem.» 50. lpp. Kļūdas labojums. Iepriekšējā Ir Nauda numurā rakstā Skola maksā naudu nepareizi norādīta Rīgas Aeronavigācijas institūta adrese un sadarbības partneri. Institūts atrodas Ziepniekkalnā, nevis Maskavas priekšpilsētā. Tas noslēdzis līgumu ar Kazahstānas, nevis Uzbekistānas valdību. Atvainojamies visiem iesaistītajiem un lasītājiem!
AKTUĀLI 8
Aiz kadra. Zemeņu audzēšanas knifi
14
Jauns bizness. Egons Garklāvs radījis koka balansa riteni, kas «aug» līdzi bērnam
20
24
INSTRUMENTI 28 Rīki. Programmas darbinieku efektivitātes kontrolei 35
Viedoklis. Investora
Jura Birznieka padomi inovatoriem
Pasaule. Britu dizaina guru Džeimss Daisons sagatavojis fēnu revolūciju
50
LABS BIZNESS 35
Numura tēma. Pilsētas,
kuras uzplaukst vasarā, — kā Cēsis, Kuldīga un Pāvilosta to paveic?
Personība biznesā.
Lotte Tisenkopfa-Iltnere 10 gados radīja starptautisku zīmolu Madara
58
62
Saules izslāpušie. Rīgā
atvieglo birokrātijas procesu, toties augstāk paceļ estētisko prasību latiņu ēdināšanas uzņēmumu āra terasēm
NAUDAS IDEJAS 64
Nauda kustībā. Savstarpējās
72
Noderīgi. Kādi pasākumi
78
Tērējam gudri.
80
Biznesa vēsture. Vērmaņu dzimtas spožums un posts
Biznesa etiķete. Trīs
veiksmīgas korporatīvās dāvanas stūrakmeņi
Tumša bilde. Ārzonas
— kā tās radās un vai drīz beigsies?
kreditēšanas platforma Mintos ielaužas Eiropas elitē
tiešām darbojas komandas saliedēšanai
Vasaras māju jaunā mode — koplietošana
Izdevējs: a/s Cits medijs. Reģistrācijas apliecība: nr.000740195. Iespiests: Poligrāfijas grupā Mūkusala. Redaktors: Pauls Raudseps. Tehniskie redaktori: Māris Diņģelis un Jānis Kulmanis. Redakcijas tālrunis: 67281588. Reklāmas tālrunis: 67281590. Adrese: K.Barona 28a-11, Rīga, LV-1011. E-pasts: irnauda@ir.lv, abonesana@ir.lv. Citējot atsauce obligāta. Pārpublicēšanai jāsaņem rakstiska redakcijas atļauja. ABONĒ WWW.IRNAUDA.LV, LATVIJAS PASTĀ VAI ZVANI 67281588
www.facebook.com/irnauda
www.twitter.com/irnauda
3
NO R EDA KCIJA S
SVEIKA UN SVEIKS!
J
au daudzus gadus vides aizsardzības kustības sauklis ir bijis «domā globāli, rīkojies lokāli!». Lotte Tisenkopfa-Iltnere ar savu dabiskās kosmētikas uzņēmumu šo aicinājumu apgriezusi otrādi. Madara domā lokāli, bet rīkojas globāli. Un izrādās, ka arī tā var ne tikai saglabāt savas vērtības, bet arī radīt nozīmīgu virsvērtību. Kā jau pirms desmit gadiem Lotte stāstīja Andai Burvei-Rozītei, viņas mērķis ir panākt, ka Madara būs «ražotājs, kuru pazīs ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē». Tagad redzams, ka tie nav bijuši tukši vārdi. Madaras produkti tiek tirgoti 24 pasaules valstīs, un pērn Nordic Business Report iekļāva Lotti savā Ziemeļeiropas ietekmīgāko biznesa sieviešu sarakstā. Taču globālas ambīcijas un atvērtas, liberālas vērtības nav nozīmējušas atraušanos no latviskajām saknēm. Tieši otrādi. Kā intervijā šajā numurā Lotte stāsta Andai, Madaras «zīmols ir iesakņots mūsu zemē — tradīcijās, vērtībās, zīmola DNS ir latviskā identitāte». Tā izpaužas gan izsmalcināti estētiskā formā, gan kosmētikas saturā — Madaras visu laiku populārākais produkts tapis no bērzu sulām. Par lokālās, latviskās domāšanas spēku un spējām ietiekties daudz
plašākās aprisēs liecina arī citi šā numura stāsti. Garklāvu ģimene adaptējusi Latvijā pazīstamo koka līdzsvara riteni, lai tas «augtu» līdzi bērnam, un izveidojuši leg&go bike. Tā rāmis taisīts no Latvijas bērza finiera, un arī visi pārējie elementi (izņemot riepas) ražoti Latvijā. Tomēr ambīcijas ir globālas — sākotnējo finansējumu Garklāvi saņēma ar amerikāņu pūļa finansējuma platformas Kickstarter starpniecību, un ritenis jau tiek pārdots 40 pasaules valstīs. Lai gūtu šo vietējo iedvesmu, ir arī jāspēj pabūt pie saknēm, un aizvien vairāk skaistu un iedvesmojošu Latvijas pilsētu un novadu saprot, ka šāds piedāvājums var būt gan pievilcīgs, gan ienesīgs. Šajā numurā aplūkojam trīs vietas — Cēsis, Kuldīgu un Pāvilostu —, kuras sevišķi krāšņi uzzied vasarā. Ne tikai atvaļinājumiem un atpūtai domātas vasaras garās dienas un īsās naktis, saules karstums un ūdeņu veldze, Latvijas lauku klusums un pilsētu rosība. Tie visi atgādina, ka visspēcīgākās biznesa idejas ir tās, kuras dziļi sakņojas mūsos pašos. l PAULS RAUDSEPS, VIESREDAKTORS
Citadeles meitasuzņēmums Lietuvā kopīgi ar kafejnīcu tīklu Coffee Inn Viļņā atklājis bankas filiāli ar integrētu kafejnīcu.
4
Ēdināšanas kompānija Lido investējusi trīs miljonus eiro divu restorānu Kirsons atvēršanā Berlīnē. Tuvāko piecu gadu laikā kompānija cer Vācijā atvērt simt jaunu ēstuvju.
Elektronisko grāmatu serviss Fabula tagad piedāvā arī audiogrāmatas, kuras ērti klausīties jebkurā vietā un laikā — braucot sabiedriskajā transportā vai auto, skrienot, stāvot rindā lielveikalā pie kases vai gatavojot vakariņas.
Modes zīmols QooQoo sadarbībā ar Coca-Cola sāk jaunas mugursomu kolekcijas izstrādi. Lai saudzētu vidi un piešķirtu lietām «otro elpu», somas tiks gatavotas no vairs nevajadzīgajiem CocaCola reklāmas baneriem.
FOTO F64 UN PUBLICITĀTES FOTO
SEKOJAM LĪDZI
A IZ K A DR A
TEKSTS ZANE MAČE | FOTO GATIS GIERTS, PICTURE AGENCY, UN UZŅĒMUMA ARHĪVS
ZEMEŅU NOSLĒPUMS LATVIJAS VASARAS LIELĀKĀ KĀRUMA — ZEMEŅU — AUDZĒŠANA PRASA SMAGU DARBU UN LIELU MĪLESTĪBU, SAKA LIELAUDZĒTAVAS LUBECO SAIMNIEKI, ATKLĀJOT AMATA TRIKUS OGU CEĻĀ NO STĀDA LĪDZ VEIKALA PLAUKTAM
S
tarp sulīgi zaļajām lapiņām jau redzami balti ziedi, no kuriem drīz šķilsies zemenes. Kur vien skaties, visapkārt zemeņu lauki! Dzintara un Zanes Silgalu saimniecībā Talsu novadā aug 11 dažādu škirņu zemenes. ‘Rumba’, ‘Polka’, ‘Džaivs’, ‘Donna’, ‘Daroyal’ — šķirņu nosaukumus kā deju zālē sauc darbu vadītāja Antra Zeiberga, izrādot plašos laukus. «Pirmā raža šogad mums maija beigās,» saka kundze. Kad tiekamies maija vidū, daļa stādu jau ir atsegti, ļaujot bitēm darīt savu darbu, bet daļai pāri vēl balta plēves sega, kas pasargā ogas no lielākā ienaidnieka pavasarī — salnas. Kodīgais aukstums zemenēm ir ļoti bīstams, tāpēc audzētāji rūpīgi seko laika prognozei. «Atceros, pērn mums plēves jau bija atsegtas, un 22. maijā paziņoja, ka būs salnas,» Antra atceras, kā ar strādniekiem steiguši uz lauku un visu vakaru seguši plēves. PRECĪZĀ STĀDĪŠANA
Lielaudzētavas saimnieks Dzintars Silgals ideju par zemeņu audzēšanu atveda no Anglijas, kur pirms vairākiem gadiem devās mācīties valodu. Smejas, ka angļu mēli tā arī nav apguvis, toties britu zemē no citiem strādniekiem iemācījies krievu valodu un uzzinājis, kā moderni audzēt zemenes. Šī ir jau piektā sezona, kad ap saimnieku māju
Īpašo frigo zemeņu stādus rudenī sasaldē, bet pavasarī iestāda zemē, un tie ļoti ātri dod ražu kuplo un sārtojas šīs gardās un veselīgās ogas. Zemenēm patīk smilšaina zeme, saka saimniecības vadītāja Antra. Lai gan pašus galvenos darbus — stādīšanu, ravēšanu un lasīšanu — uz lauka joprojām dara ar rokām, dažādi rīki palīdz. Antra rāda aparātu — plēves ieklājēju, kurš vienlaikus izdara trīs darbus. Kad izraudzīts lauks zemeņu audzēšanai, uztaisītas vadziņas, šo rīku ar traktoru stumj tām pāri un zemē iestrādā minerālmēslojumu, speciālu laistīšanas caurulīti, kas pēc tam jāpievieno centrālajai laistīšanas iekārtai, un to visu pārstiepj ar plēvi. Melnā plēve gādā, lai zemenes neslīkst nezālēs. Kad vagas pārvilktas ar plēvi, cits rīks, kurš atgādina Superbingo laimes ratu, ar durkļiem vienādā attālumā plēvē izveido caurumus, kuros stādīt zemenes. Gadās, ka caurumduris pabojā ūdensvadiņu, šādus nedarbus mēdz pastrādāt arī ūdensžurkas — tad cītīgi jāmeklē cauruma vieta un ķibele jālabo. Antra rāda lauku, kura 52 vagas stiepjas 311 metru garumā un kurš jau
Šis nav viduslaiku spīdzināšanas rīks, bet gan dobīšu veidotājs, kas sagatavo vagas dēstu stādīšanai
sagatavots jaunu stādiņu dēstīšanai. Vēl tikai vagu starpās, kur nav plēves, ieklās salmus, lai ogas nav smilšainas. Šajā laukā stādīs frigo zemeņu stādus. Šie stādi ir īpaši, jo rudenī tiek sasaldēti un, kad tos pavasarī iestāda zemē, tie ļoti ātri dod ražu.
9
JAU NS BIZNE S S
TEKSTS IEVA PUĶE | FOTO ĢIRTS OZOLIŅŠ, PICTURE AGENCY, UN NO UZŅĒMUMA ARHĪVA
Ar koka riteni ap zemeslodi ĢIMENES UZŅĒMUMĀ RAŽOTS LATVIJAS BĒRZA FINIERA VELOSIPĒDS IEKĻUVIS STARPTAUTISKĀ SPORTA PREČU VEIKALU TĪKLA INTERSPORT KATALOGĀ, UN TAS NOTICIS TIKAI PUSOTRU GADU PĒC DIZAINA IDEJAS DZIMŠANAS
M
azs ritenītis ar koka karkasu, īpašā stendā noslogots ar bērna svaram atbilstošu smagumu, augu diennakti ripo uz vietas pa nelīdzenu segumu. Bija vajadzīgas 300 dienas un 40 tūkstoši nobrauktu kilometru, lai šādi imitētu braucienu apkārt zemeslodei, kas noslēdzās šogad aprīlī. Ceļā tika «novalkāti» pieci dažādu riepu komplekti, un tikmēr tapa skaidrs, kuras no tām ir labākās. Tas gan nav tik vienkārši: vieglas riepas, kas vairāk patiks riteņbraucējam, ātrāk dils. Visilgāk kalpos lētākās ķīniešu ražojuma riepas — smagas, gumijotas, smērējošas, neekoloģiskas. «Jāizvēlas vidusceļš,» saka viens no riteņa ražotājiem Atis Garklāvs. «Lietas, kas šo velosipēdu varbūt sadārdzina, bet padara vieglāku un ilgmūžīgāku. Klasiski alumīnija diski, klasisks spieķojums, nevis metināti spieķi. Viss, izņemot riepas, ko, visticamāk, pirksim Taivānā, ir ražots Latvijā. Pat mazo poliuretāna sēdeklīti ražo partneris
14
leg&go bike idejas un dizaina autors Egons Garklāvs
JAU NS BIZNE S S
Ventspilī. Alumīnija un tērauda daļas top Valmierā, koka daļas — Tukumā. Latvijā ir tikai kādi trīs uzņēmumi, kas kaut ko tādu spēj. Lai saudzētu bērna mugurkaulu, riteņa rāmja kokam jābūt elastīgam, šādas īpašības piemīt liekti līmētajam bērza finierim.» NO ŠŪPUĻZILOŅA LĪDZ SNIEGA VELOSIPĒDAM
Neticami, ka ideja par leg&go bike, kā jauno balansa riteni nosaukuši tā autori, realizēta tik īsā laikā. Ziemassvētku brīvdienās pirms pusotra gada uz Garklāvu ģimenes mājām Ieriķos bija sabraukuši radi, arī Ata māsas bērni no Rīgas. Skatoties mazuļu spēlēs, pieaugušie, ģimenes patriarha Egona Garklāva mudināti, sāka spriest par transformējamu koka riteni, kurā būtu apvienotas vairāku rotaļlietu funkcijas un kurš «augtu» līdzi bērniem. Latvijā jau bija pazīstami līdzsvara riteņi Dip Dap un Brum Brum, arī pasaulē radīti tiem līdzīgi koka ritenīši, daudziem var regulēt stūres un sēdekļa augstumu, bet nevienam no Garklāviem zināmajiem nav tik daudz modifikāciju kā leg&go bike. Domu apmaiņa izrādījās konstruktīva, jo Garklāvu saimē ir atrodami dažādi talanti: Ata tēvam Egonam ir gan pusvadītāju tehnoloģiju inženiera, gan industriālā dizainera diploms, viņa znots Mārtiņš agrāk profesionāli nodarbojies ar velosportu, pārzina riteņu ģeometriju, braukšanas īpatnības. Savukārt Atis, pēc izglītības inženieris, papildus studējis biznesa vadību. «Bija konsiliji, strīdi. Tagad mūsu ritenim ir astoņas modifikācijas, četras izstrādātas pilnībā. Ir gatavs šūpuļzilonis, beibībaiks (Baby Bike), ar ko stumdīties pa istabu, tikko bērns sācis staigāt. Vēl klasiskais līdzsvara velosipēds ar ļoti lielām izmēru variācijām un komfortbaiks (Comfort Bike) — velosipēds, kas braucot šūpojas, bērniem ļoti patīk,» Atis, kura atbildība ir leg&go bike eksports, daļēji runā angļu valodas slengā. «Šoziem testējām polārbaiku (Polar Bike), snovbaiku. Vēl ir daunhilbaiks (Down Hill Bike), klasiskā balansbaika modifikācija ar bremzi un kāju balstu braukšanai no kalna, un pedāļ baiks (Pedal Bike) — īsts pedāļu velosipēds. Plus trīsritenis ar piekabīti. Pazūd gan balansēšanas būtība, bet mazām meitenēm patīk tieši tāds.»
Klasiskā balansa riteņa pirmo prototipu tepat, savā darba kabinetā Ieriķos, jau pāris mēnešus pēc Ziemassvētkiem izgatavoja Garklāvs seniors. «Priekšrocība, ka mūsu pieredze ir gana liela. Viens mūsu uzņēmums — Dores fabrika — jau desmit gadus nodarbojas ar koka māju ražošanu galvenokārt eksportam. Otram, Forma Machinery, kas ražo iekārtas kokapstrādes rūpnīcām, ir jau tuvu 25 gadiem, stāsta Atis Garklāvs. Gan viņš, gan tēvs rosās arī abos ģimenes uzņēmumos, bet riteņu ražošanai pirms gada izveidojuši trešo kompāniju — Shaman Inventions. «Tas ir pareizi — visas lietas nodalīt. Viegli pārskatāma finanšu plūsma, vieglāk piesaistīt partnerus. Sasiet kopā jauno ar veco — tas īsti neder start-up uzņēmumam. Tomēr esam tik ļoti iekšā savā nozarē, ka tas palīdz lietām notikt ātrāk un vieglāk. Ir ļoti daudz paziņu citās rūpnīcās.»
«Tēvu daudzi sauc par šamani, viņam ir dziednieka spējas. Viņš ir tipisks inovators, viņam piemīt lidojums» Shaman Inventions nosaukums radies no Egona Garklāva iesaukas. «Tēvu daudzi sauc par šamani, viņam ir dziednieka spējas. Viņš ir tipisks inovators, viņam piemīt lidojums. Taču komandā ir arī cilvēki, kas stāv uz zemes, es vairāk esmu tas pragmatiķis,» pasmaida Atis. Viņam uzticēta Shaman Inventions vadība, Ata sieva Kristīne Žuga palīdz ar mārketingu. PĒRK PAT SINGAPŪRĀ UN JAUNZĒLANDĒ
Mērķtiecīgu kopēju pūliņu rezultāts: jau uz pavasara pusi Garklāvu jaunākā paaudze izmēģināja pirmo koka ritenīša prototipu, bet aizvadītajos Ziemassvētkos pie citiem bērniem aiz Latvijas robežām devās vairāki simti braucamo no 1000 lielās leg&go bike pirmās partijas. Tā ir pārdota, šobrīd top nākamā. Kā tas izdevās? «Ideju neslēpām, rādījām cilvēkiem, interese bija tik liela, ka bija skaidrs — tas jādara,» atbild Atis.
LĪDZSVARA RITEŅA BALANCE BIKE 3 IN 1 KONFIGURĀCIJAS. MAZUMTIRDZNIECĪBAS CENA 299 EIRO.
Baby Bike ar ļoti zemu sēdekļa augstumu iesācējiem
Pamata modelis, kuru var izmantot bērni no divu gadu vecuma
Comfort Bike piemērots nelīdzeniem ceļiem, jo nodrošina lielāku amortizāciju
PEDĀĻU RITENIS PEDAL BIKE. MAZUMTIRDZNIECĪBAS CENA 353 EIRO
Paredzēts kā pēdējais solis pirms lielā riteņa
15
BIZNE S S PA SAU L Ē
TEKSTS ELIZABETE PEITONE, THE NEW YORK TIMES NEWS SERVICE FOTO THE NEW YORK TIMES NEWS SERVICE UN DYSON
IEPŪTIET!
TALANTĪGAIS BRITU DIZAINERS UN INŽENIERIS DŽEIMSS DAISONS (68) SOLA VĒL VIENU REVOLŪCIJU SADZĪVES ELEKTROTEHNIKĀ — ŠOREIZ TAS BŪS MATU FĒNS
S
ers Džeimss Daisons stāv savā plašajā stiklotajā birojā Anglijas lauku dzīlēs sporta kurpēs, kobaltzilās brillēs un lielu sudrabainu matu ērkuli. Rokās viņam ir ierīce, ar kuru viņš cer uz visiem laikiem izmainīt parastos vannasistabas rituālus. «Šajā tirgū nekādu jaunievedumu nav bijis jau vairāk nekā 60 gadu,» saka miljardieris Daisons, kuru britu karaliene 2006. gadā iecēla bruņinieku kārtā. «Miljoniem cilvēku ik dienu izmanto ierīces, kas ir šausmīgi neefektīvas, tērē laiku un rada ilgtermiņa bojājumus,» viņš saka. «Mēs sapratām, ka varam šo problēmu atrisināt, ka mums tas ir jādara.» To pateicis, viņš triumfāli paceļ rokā ierīci, kas izskatās pēc modīga sudrabrozā plastmasas virtuļa uz kociņa. «Man šķiet, ka pēc četriem gadiem, vairāk nekā simt patentiem un sešsimt prototipiem mēs esam atraduši risinājumu.» To sauc Dyson Supersonic, un šī ierīce aprīļa beigās tika prezentēta
24
Tokijā. Tā atbild uz jautājumu, ko daudzi nebūtu pat iedomājušies uzdot: vai ir iespējams izveidot labāku matu fēnu? Tas var nešķist nekas īpašs. Atskaitot pa kādai apdedzinātai galvai un negribētai sprogai, cilvēki jau desmitgadēm ilgi ir tīri labi iztikuši ar parasto matu žāvētāju. Taču, kā e-pastā mums rakstīja Dai Fudživara, japāņu modes dizainers, kurš ar Daisonu sadarbojās Iseja Mijakes modes šovā, «pie savas ikdienas dzīves mēs esam pieraduši tiktāl, ka reti tajā saskatām problēmas». Matu fēnu Lielbritānijā regulāri izmanto aptuveni 92% sieviešu (saskaņā ar konsultāciju aģentūras Mintel datiem), savukārt ASV to lieto 76% sieviešu un 25% vīriešu, bet Japānā — 97% sieviešu un 30% vīriešu (tā saka Dai-
«Viņa izgudrojumi izmaina tirgu un dara to skaisti»
sons), un lielākā daļa matu žāvēšanai katrreiz velta vidēji 20 minūtes. Tātad pat nelielas paradumu izmaiņas varētu radīt iespaidīgas sekas. FIRMAS PASLĒPES
Daisons ir Lielbritānijas pazīstamākais dzīvais izgudrotājs. Savu bagātību viņš ieguvis, visādā ziņā parastas ierīces padarot estētiski pievilcīgas un pārliecinot neskaitāmi daudzus patērētājus, ka viņi tiešām, tiešām grib bezvadu un bezmaisiņu putekļusūcējus, gaisa attīrītājus, bezpropellera ventilatorus un pat mājsaimniecības robotus. «Viņa izgudrojumi izmaina tirgu un dara to skaisti,» saka Terenss Konrāns, britu restorānu un mazumtirdzniecības uzņēmumu īpašnieks un mēbeļu dizainers. «Kurš būtu domājis, ka bezmaisiņa putekļusūcējs kļūs par iekārotu statusa simbolu? Viņš ir licis arī citām nozarēm mainīt uzskatus par pareizu dizaina, oriģinalitātes un inovāciju izmantošanu.»
«Miljoniem cilvēku ik dienu izmanto ierīces, kas ir šausmīgi neefektīvas, tērē laiku un rada ilgtermiņa bojājumus,» saka Džeimss Daisons. Pēc avīzes Sunday Times aplēsēm, viņa turība ir pieci miljardi mārciņu, ierindojot viņu bagātāko britu pilsoņu saraksta 5. vietā
25
N UMU R A T Ē M A
PILSĒTAS, KURAS UZPLAUKST OMULĪGĀ VĒJU UN SAULES PARADĪZE PĀVILOSTA. SAUDZĪGI NOPULĒTĀ SENLAIKU ARHITEKTŪRAS PĒRLE KULDĪGA. VASARAS MĀKSLAS GALVASPILSĒTA — CĒSIS. VASARĀ TĀS UZZIED KĀ KOŠAS PUĶES, PIESAISTOT PULKA VIESU UN LIEKOT SAZELT ARĪ VIETĒJIEM BIZNESIEM. KĀ PILSĒTĀM TAS IZDODAS?
TEKSTS IEVA PUĶE, IEVA ALBERTE UN GUNITA NAGLE
37
N UMU R A T Ē M A
CĒSIS
ITĀĻU PASTA NO TRICIKLĀ IEKĀRTOTAS VIRTUVES, ELEGANTAS PUSDIENAS TERASĒ PIE BIJUŠĀ UGUNSDZĒSĒJU DEPO UN UZ PLOSTA GAUJAS VIDŪ — TIK DAŽĀDS VASARĀS IR CĒSU RESTORĀNU PIEDĀVĀJUMS. TŪRISTI ŠAJĀ VIDZEMES PILSĒTĀ IERODAS NE TIKAI MĀKSLAS FESTIVĀLA UN VIDUSLAIKU SVĒTKU DĒĻ
K
ā Itālijā, iesaucies Maestro Raimonds Pauls, ienākot vīteņiem apaugušajā kafejnīcas Zaļa zāle terasē, ko apjož no akmeņiem sakrauts žogs un vēsturiskais Cēsu mūris. Brīdī, kad tur viesojas Ir Nauda, saimnieks Mareks Kaminskis vēl tikai gatavojas sezonas atklāšanai. Lai vietas trūkuma dēļ nebūtu jāatsaka viesiem kā pērn, viņš paplašina āra platību. Norokot kultūrslāni, atklājies skaists, vairākus gadsimtus vecs bruģis. Patiešām kā kādā viduslaiku pilsētā pie Vidusjūras! Cēsīs, kuras trumpji ir vecpilsēta ar restaurēto Livonijas ordeņa pili un parku, kā arī Gaujas līkloči rokas stiepiena attālumā, Zaļa zāle šovasar atkal viesus pievilina ar alternatīvo grupu koncertiem, vinila platēm un pilsētā labākajiem burgeriem, gatavotiem no Latgales bioloģisko jaunlopu gaļas. Ziemās, kas te ir aukstas kā tradicionāli Ziemeļeiropā, cilvēku plūsma izklaides vietās samazinās tik ļoti, ka Mareks savu kafejnīcu ver ciet. Līdz šim viņš pārvaldīja pat divas vasaras kafejnīcas. Kafērīga turpat kaimiņos, Rīgas ielā, darbojās piecus gadus, Zaļa zāle — trīs. Hostelis Tumša nakte nebija rentabls, toties vasaras kafejnīcas ir plaukstošs bizness. «Grozies, kā gribi, Cēsis ir sezonāla pilsēta,» saka bijušais reklāmists, kurš ar ģimeni vasarās mīt dzīvoklī virs kafejnīcas, bet iepriekšējo ziemu pavadīja Rīgas pievārtē. Cēsis viņi uztverot kā vasarnīcu. Patiešām brīnišķīgu vasarnīcu, uzsver Mareks. «Man Zaļas zāles periods ir labākais dzīvē.»
38
Restorāns Izsalkušais Jānis ar moderno atvērto virtuvi, kas no pērnā maija darbojas vecajā Cēsu ugunsdzēsēju depo pie pilsētas centrālā laukuma, apmeklētājus cenšas piesaistīt gan vasarā, gan ziemā. Līdzīpašnieki Guntars Kāpostiņš un Jānis Ierasts pirms tam piecus gadus strādājuši Dikļu pils restorānā — sezonalitāte viņiem bija zināma lieta. Sprieduši — Cēsīs taču viņi būs nevis laukos, bet pilsētas vidū! Arī ziemā cilvēki taču brauc uz Cēsīm, atliek tikai viņus «paņemt». Izspēlēts tāds trumpis kā viespavāru veidotas ēdienkartes: ar pazīstamāko, Mārtiņu Sirmo, abi saimnieki pirms tam vairākas vasaras kopā taisījuši vienas dienas pop-up restorānu dažādās vietās Vidzemē. Atskatoties uz pirmo pilno Izsalkušā Jāņa sezonu, atšķirība starp ziemu un vasaru bijusi ļoti liela — apgrozījums sarucis aptuveni četras reizes. Cilvēku skaita kritums — vēl radikālāks, ziema no vasaras atšķīrusies 6—7 reizes. Vasarā pat darbdienās 40 sēdvietas te-
Vasarā aizbraukt līdz Cēsīm — tas jau arī ir paradums, formulē Juris Žagars. Mākslas festivāls jūlijā ir viens no šā paraduma sastāvdaļām. «Kā — tu nebiji uz festivālu? Tu neredzēji to sviestu?»
P ORT R ETS
TEKSTS ANDA BURVE-ROZĪTE | FOTO GATIS ROZENFELDS, PICTURE AGENCY
TĪRS!
ŠOVASAR KOSMĒTIKAS RAŽOTĀJS MADARA ATVĒRS JAUNO RAŽOTNI MĀRUPĒ. PIRMS DESMIT GADIEM SĀKOT BIZNESU, LOTTE TISENKOPFA-ILTNERE AR BIZNESA PARTNERIEM SAPŅOJA PAR JAUNU PASAULES MODELI, KURĀ UZŅĒMĒJI NAUDU PELNA AR GODĪGU, CAURSKATĀMU BIZNESU. VIŅAI TAS IZDEVĀS
T
agad man ir mazliet neērti, atceroties šo gadījumu. Kad trekno gadu skurbulī pirmoreiz intervēju pavisam jauno, tikko kultūras un japāņu valodas studijas pabeigušo Lotti Tisenkopfu, kura strādāja pie pirmajām krēmu formulām mazītiņā laboratorijā Tehniskās universitātes paspārnē, es smaidīju, dzirdot viņas apņēmīgo vīziju — «Madara būs ražotājs, ko pazīs ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē!» Lotte par krēmu pasauli toreiz vēstīja ar milzīgu entuziasmu. Kopā ar jomas speciālistiem — ķīmiķiem, tehnologiem — no sirds nodevās izpētei. Viņas un trīs citu jaunizveidotā uzņēmuma īpašnieču — jaunu, izglītotu sieviešu — sapnis bija radīt satriecošu produktu. Jaunajam uzņēmumam es vēlēju visu labāko, taču nospraustais mērķis šķita pārlieku augsts. It sevišķi, iedomājoties spīvo konkurenci kaut vai Ziemeļeiropas kontekstā vien. Kopā ar biznesa partnerēm Paulu Tisenkopfu, Zani Tamani, Lieni Drāznieci Lotte ir pierādījusi, ka ambiciozie mērķi ir sasniedzami. Madaras produkti ir pazīstami 24 pasaules valstīs, tiem ir laba redzamība Ziemeļeiropas veikalu tīklos. 2012. gadā uzņēmuma ienākumi bija 1,9 miljoni eiro, Lotte tika iekļauta Forbes Latvia 25 ietekmīgāko biznesa sieviešu sarakstā. 2013. gadā — pieaugums 2,3 miljoni eiro. 2015. gadā Nordic Business Report viņu kā spēcīgu jauno uzņēmēju minēja līdzās 20 ietekmīgākajām biznesa sievietēm Ziemeļeiropā (sarakstā bija arī Bjorka ar zaļo tehnoloģiju biznesu Islandē). Man ir pārsteigums 2016. gadā no Lottes dzirdēt: «Līdz augstākajiem sasniegumiem mums vēl ļoti tālu!» Piemēram, iekarot ASV kosmētikas tirgu savā — dabīgo produktu — ni-
50
šā. Tikko Madara tikusi pie jaunas ražotnes, tiek uzstādītas iekārtas, ierīkots birojs. «Viss ar stikla sienām, lai cilvēki var redzēt, kas pie mums notiek,» uzņēmēja stāsta. Tā ir bauda uzturēt godīgu biznesu, kurā ir tik daudz attīstības iespēju. Izrādot pelēkos un koka toņos veidoto Madaras jauno ražotni, Lotte iezīmē sociālpolitisko kontekstu. «Tās tiks ņemtas nost,» viņa norāda uz piktogrammām, kas apzīmē sieviešu un vīriešu tualeti. «Mums būs visiem kopējas labierīcības!» Nesenās diskusijas par Stambulas konvenciju, cilvēktiesībām uzņēmējai likušas aktīvi rīkoties pret muļķīgiem aizspriedumiem. Komiski, bet pie jums Mārupē tiešām ir kā reklāmas plakātos: putniņi čivina, zaļa zālīte, pūš maigs vējiņš. Taču, ja «atvelkam aizkaru» un ieskatāmies dziļāk, aiz glītās bildes kosmētikas biznesā noteikti ir gan sarežģījumi, gan grūtības. Kādas tās ir?
Tās ir pārvarētas! Ja desmit mūsu darbības gadus skatāmies kā Snapchat, Madaras pamata ideja ir: Latvijas zīmols topā pasaulē. Biznesa karkasu tieši tā esam būvējuši, ka zīmols ir iesakņots mūsu zemē — tradīcijās, vērtībās.
«Negribu izklausīties augstprātīga, bet domāju, ka bijām vieni no pirmajiem, kuri latviskās saknes iztulkoja biznesa dizaina valodā»
51
TEKSTS SERGEJS PAVLOVS
NAV TĀDA SKAITĻA, PIE KURA MĒS APSTĀSIMIES
«Mūsu ambīcijas — kļūt par nopietnu spēlētāju Eiropas tirgū,» saka Mārtiņš Šulte
MĀRTIŅŠ ŠULTE (31) IR LĪDZDIBINĀTĀJS LATVIJAS PIRMAJĀ SAVSTARPĒJO AIZDEVUMU PLATFORMĀ, KURA PUSOTRA GADA LAIKĀ FINANSĒJUSI KREDĪTUS JAU 33 MILJONU EIRO APMĒRĀ. PIRMS GADA IR NAUDA STĀSTĪJA PAR ŠO JAUNO BIZNESU, BET TAGAD ATGRIEŽAMIES, LAI UZZINĀTU STRAUJĀS IZAUGSMES NOSLĒPUMU. UN TO, VAI LATVIJAS KOMPĀNIJAI IR CERĪBAS SASNIEGT MILJARDA APGROZĪJUMU
33 640 188
FINANSĒTI KREDĪTI, MILJONOS EIRO 13 273 464 5 303 568 247 010 JANVĀRIS, 2015
64
1 602 150 MAIJS, 2015
SEPTEMBRIS, 2015
JANVĀRIS, 2016
MAIJS, 2016
Pelnīt. Krāt. Tērēt
P
irmo reizi Mārtiņš ar savstarpējiem aizdevumiem jeb P2P (peerto-peer) platformām saskārās 2013. gadā, studējot MBA pro grammā biznesa skolā INSEAD. Tobrīd viņam jau bija nopietna pieredze finanšu jomā — seši gadi nostrādāti SEB Investment Banking. Tomēr pašam savas naudas studijām Francijā un Singapūrā nepietieka, tāpēc vajadzēja paņemt kredītu savstarpējo aizdevumu platformā. Tā Mārtiņš ieinteresējās par šī biznesa darbību — jaunā P2P kreditēšanas nozare, kas radās 2005. gadā Lielbritānijā, tur bija sasniegusi jau miljardos mērāmu apgrozījumu, bet kontinentālajā Eiropā tas vēl bija liels jaunums. Rietumu prese šo nozari raksturoja tā: banku bizness bez bankām. Lietas būtība ir vienkārša — interneta platforma saved kopā privātpersonas, kas vēlas aizņemties, ar tiem, kas vēlas naudu aizdot. Ieguvis MBA grādu, Mārtiņš nolēma, ka šis tirgus ir ar lielu izaugsmes potenciālu — kāpēc gan nemēģināt savu biznesu uzbūvēt šajā jomā? Un 2014. gadā nodibināja start-up uzņēmumu Mintos. Ieguldīja savu naudu un vēl miljonu eiro no riska kapitāla fonda. Sākotnējā biznesa ideja bija strādāt tikai ar nodrošinātajiem aizdevumiem, kas tiek garantēti ar nekustamā īpašuma ķīlu. KĀ APDZĪT IGAUŅUS?
Mintos bizness sākotnēji izskatījās tā: kompānija no saviem līdzekļiem izsniedza Latvijas iedzīvotājiem kredītus pret mājokļa ķīlu, nosakot 10—13% likmi gadā. Būtībā izsniedza kredītus klientiem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nebija interesanti bankām. Tālāk šos kredītus pārdeva vietējiem un Eiropas investoriem — galvenokārt privātpersonām — ar interneta platformas starpniecību. Komisijās nopelnīja no 1 līdz 5%. Taču šādi iz-
veidotais bizness sākotnēji auga ļoti lēnām. Lai iegūtu finansējumu izsniegtajiem kredītiem tikai viena miljona eiro apmērā, Mintos vajadzēja gandrīz pusgadu — šis līmenis tika sasniegts 2015. gada aprīlī. Lai piesaistītu nākamo miljonu, pietika jau ar diviem mēnešiem. Tagad miljonu eiro Mintos piesaista vidēji ik piecās dienās. Citiem vārdiem sakot, Mintos visa pirmā gada apgrozījums — 10 miljoni eiro — tagad tiek sasniegts pusotra mēneša laikā. Jaunākie dati par aprīli rāda sešu miljonu pieaugumu — tas ir devītais labākais rādītājs nozarē visas Eiropas līmenī jeb trīz reizes labāks rezultāts, nekā aprīlī spēja piesaistīt viens no nozares pionieriem — igauņu Bondora, kas sāka darbu jau 2009. gadā, piecus gadus agrāk nekā Mintos. Par Bondoru, kuru Mintos pašlaik apdzen, pēdējos gados ne reizi vien sajūsmināti ir ziņojuši tādi starptautiski mediji kā The Economist, Financial Times un Forbes, bet Igaunijas presē viņus nereti mēdz dēvēt par jauno Skype. Pusotra gada darbības laikā Mintos investori ir ieguldījuši kredītos vairāk nekā 33 miljonus eiro. Tas joprojām ir mazāk nekā kopējie Bondoras rādītāji — 58 miljoni eiro. Taču pēc mēneša rādītājiem latvieši apsteidz igauņus jau otro mēnesi pēc kārtas. Kāds ir tik straujas izaugsmes noslēpums? Patiesībā noslēpumi ir divi. DIVI NOSLĒPUMI
Kad jautāju par salīdzinošajiem nozares datiem, Mārtiņš uzsver — šādi salīdzināt dažādu kompāniju finanšu rezultātus nav īsti korekti. Kāpēc? «Mēs no paša sākuma domājām tā: paši piesaistīsim naudu no klientiem, un paši arī izsniegsim kredītus. Tāds klasisks peer-to-peer kreditēšanas modelis. Taču diezgan ātri sapratām, ka straujāku izaugsmes tempu var sasniegt, ja klientiem piedāvā ieguldīt naudu kredītos,
Lai iegūtu pirmo finansējumu izsniegtajiem kredītiem viena miljona eiro apmērā, Mintos vajadzēja gandrīz pusgadu. Tagad miljonu eiro piesaista vidēji ik piecās dienās ko esam izsnieguši ne tikai mēs, bet arī citi nebanku kreditētāji. Būtībā mēs sākām būvēt tirgu visiem — ikviens nebanku kredītdevējs var atnākt pie mums, un viņiem pretī mēs piesaistām investorus.» Pirmais šāds Mintos partneris 2015. gada martā bija kompānija Mogo, kas izsniedza kredītus pret automašīnu ķīlu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Pēc tam nāca citi — Capitalia (izsniedz kredītus mazajam biznesam Baltijas valstīs), Cream Finance (patēriņa kredītu izsniegšana Gruzijā), Banknote.lv (patēriņa kredīti Latvijā). Sekoja kredītdevēju piesaiste no Polijas un Čehijas. Rezultātā aptuveni 95% no kredītiem, kuri tiek finansēti ar Mintos starpniecību, ir izsniegti nevis pašas kompānijas ietvaros, bet kādā no desmit partnerorganizācijām. Tikai atlikušos 5% jeb aptuveni 200—300 tūkstošus eiro mēnesī kredītos izsniedz pats Mintos ar savas kreditēšanas kompānijas a/s Hipoсredit starpniecību. Tāpēc arī nav īsti korekti Mintos rezultātus salīdzināt ar konkurentiem, kas pārdod investoriem tikai pašu izsniegtus kredītus. Tomēr no biznesa viedokļa nav starpības, vai Mintos pelna ar savu vai partneru apkalpoto kredītu komisijām. Šulte pats šo pieeju salīdzina ar interneta veikala Amazon biznesa modeli — arī tajā savas preces pārdod un pērk visdažādākie klienti. Taču P2P kreditēšanas jomā par šādu iespēju vēl nebija aizdomājies neviens, pārliecināts Mintos veidotājs.
65