IIR RB BR RĪĪV VDI DIE ENA NASS N EA N,S,2 0 2 17 0 17 NR R.. 15 1 6 // RU Z I EDM I EDKON S EĶRV VAKAUS SA R A ŅAUS!E L PU LE US PU E SĒAT ĒSAAT R M S IILT
Sievietes, kam patīk ostīt un smaržoties
Mūziķe Tīna Šipkēvica: gribasspēks ir mana atslēga
5 vietas, kur ziemā kārtīgi sasildīties
Ar bērnu kulbā. Riteņotāju ceļojums pāri kontinentam
N R .1 6 / Z I E M A , 2 0 17. 3,99 €
12 1
IR BRĪVDIENAS
Z
iema liek sakoncentrēt uzmanību uz degunu. Tas kļūst jautri rožains, ja ejam pastaigā pa lauku ceļu, kamēr no debesīm lēni krīt lielas, smagas sniega pārslas. Tajā kniebj sals, ja pēkšņi uznāk spelgonis un ejam slidot pa cieti aizsaluša ezera virsmu. Tas prasās pēc kabatas lakatiņa, ja drēgnā šķīdonī mūs piemeklē iesnas un klepus. Taču ap Ziemassvētkiem tas līksmo, sajūtot virtuvē cepeša vai piparkūku, vai karstvīna smaržu. Smaržu daudzveidīgā pasaule ir aizrāvusi trīs šī žurnāla varones — Daci Rukšāni-Ščipčinsku, Mariku Rozenbergu un Māru Baltmani-Rimicāni. Līdzīgi kā izsmalcinātus vīnu ekspertus sauc par vīnziņiem, viņas varētu dēvēt par smaržzinēm. Viņām pavērusies plaša paralēlu maņu pasaule, kuru vairākums uztver tikai garāmejot un pavirši. Smaržas izraisa atmiņas, jūtas, rada noskaņojumu. «Smaržas ir stāsts par emocijām un zemapziņu. Ar to palīdzību var izlikties un manipulēt, mainīt garastāvokli, aiz tām var slēpties vai, gluži pretēji, iepazīt pašam un atklāt citiem savu dvēseli,» stāsta Māra. Pat smaržu niansēs neiesvaidītie tieši ziemā var sev un visiem savējiem uzburt siltas, ģimeniskas jūtas. Dažkārt pietiek tikai ar krustnagliņām un kanēli, lai cilvēkam oma uzlabotos, un tad viņš arī pats var papildināt šo gaisotni — kā novērojusi Marika, «labā garastāvoklī cilvēks smaržo pēc vaniļas». Lai mums visiem smaržīgi svētki!
6
IR BRĪVDIENAS
saturs
7
IR BRĪVDIENAS
iedvesmai STILS UN TEKSTS ILZE VĪTOLA, FOTO NO PUBLICITĀTES MATERIĀLIEM, ILUSTRĀCIJA LĪGA SPUNDE
PLĒS UZ LAIMI Vienīgais, kā varētu pietrūkt latviešu svētku mielastā, ir vieta uz galda vai trauki, kuros salikt visus gardumus. Šoruden Grīziņkalnā durvis vēra stikla mākslas studija darbnīca Glass Point, kurā var ne tikai apskatīt Baltijas valstu stikla meistaru dizaina pērles, bet arī nopirkt. Starp tiem arī darbnīcas dibinātāju — Latvijas Mākslas akadēmijas Stikla mākslas nodaļas absolventu Annas Varnases un Baibas Dzenītes (Baiba Glass) — darinājumi. Studijā iespējams vērot mākslinieku radošo procesu, kā arī apgūt jaunas prasmes stikla mākslas meistarklasēs. Ar grafiku var iepazīties Glass Point Facebook lapā. Glass Point, Rīgā, Pērnavas ielā 33
DZĪVOT, NEVIS SKUMT Kad lielāko dienas daļu aiz loga vīd melna tumsa, rast prieku kļūst arvien grūtāk. Taču tas ir iespējams! Liec bļodā mandarīnus, iededz sveces, ielūdz draugus uz galda spēļu turnīru un baudi labāko, ko tumšie ziemas vakari spēj sniegt
14
IR BRĪVDIENAS
iedvesmai
IZJŪTI SPĒLES AZARTU Ļauj Alias un Katanas ieceļotājiem atpūsties! Laiks izmēģināt vietējo Brain Games meistaru darbu — spēli Ice Cool, ko par gada labāko galda spēli bērniem šogad atzina prestižās balvas Spiel des Jahres žūrija. Šī veiklības spēle sola aizraut ne tikai bērnus, bet arī pieaugušos. Katrā raundā viens no spēlētājiem kļūst par ķērāju. Viņa mērķis ir noķert pārējos spēlētājus, kas skraida pa spēles laukumu. Raunds beidzas, kad visi ir noķerti. Pretēji nekad nebeidzamajam Monopolam katrs Ice Cool spēles raunds ilgst aptuveni pusstundu. Brain Games veikals Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 55
KLAUSIES UN UZZINI Paplašināt zināšanas un pabarot dvēseli ar aizkustinošiem stāstiem var ne tikai lasot, bet arī klausoties. Gūsti svaigu ieskatu vēsturē, klausoties raidorganizācijas BBC podraides Witness, kurā par leģendāriem notikumiem stāsta to aculiecinieki. Smelies karjeras padomus no tādiem biznesa korifejiem kā interneta platformas Airbnb dibinātājs podraidē How I Built This. Vai jūti līdzi personām, kas dalās savā sāpīgākajā pārdzīvojumā mediju organizācijas TED audioprogrammā Sincerely, X. Bet tiem, kam nav laika skatīties televizoru, piemērots psiholoģiskā trillera audioseriāls Homecoming, kurā galveno lomu ierunājis aktieris Oskars Īzaks (filma Ex Machina). Uzliec fonā un padari trauku mazgāšanu aizraujošāku!
AR HERMANI UZ KREKLA Kāpēc gan nēsāt krekliņu ar Merilinu Monro, ja mums ir sava Guna Zariņa? Zīmols When Benji Sleeps laidis klajā krekliņus ar atraktīviem latviešu kultūras personību portretiem. Ojārs Vācietis pandas kostīmā, Vladislavs Nastavševs, ēdot brokastis, un vēl citas, pavisam piecpadsmit, Latvijas kultūras leģendas. Krekli veidoti no organiskās kokvilnas un 5% elastāna. Kreklus var pasūtīt zīmola feisbuka lapā. Dizaina autore Krista Tērauda piedāvā izstrādāt arī personalizētu kreklu dizainu. 15
IR BRĪVDIENAS
pilsētā TEKSTS LINDA TELLGRENA, LINDAS VIRTUVE, FOTO ĢIRTS OZOLIŅŠ (PICTURE AGENCY) UN NO PUBLICITĀTES MATERIĀLIEM
1
PLUDMALE, ALUS UN FRANČU KŪKAS Kad aiz loga temperatūras stabiņš noslīdējis zem nulles, ir patīkami ļauties ziemas omulīgajai pusei. Tikai svarīgi zināt, kur to izbaudīt. Mēs atradām vietas, kuras var apciemot brīžos, kad gribas sevi palutināt: saldas kūkas, rūgts miestiņš, jūra aiz loga un gardas pusdienas pirmssvētku drudža dienās 20
IR BRĪVDIENAS
pilsētā
VECĀĶU LIEDAGA PĒRLE
2
Kādas domas nāk prātā, pamostoties saulainā ziemas rītā? Tie, kuri nav ziemas sporta veidu cienītāji, visticamāk, izvēlēsies pastaigu gar jūru. Patīkami nesteidzīgu vai, tieši otrādi, pāris stundas sparīgas soļošanas. Tā vai citādi, svaigā gaisā pienāk brīdis, kad gribas sasildīt nosalušos pirkstus un piepildīt kurkstošo vēderu. Vecāķos nu jau dažus mēnešus pludmales tuvumā viesus gaida restorāns Cafe Del Mar Riga. To, ka šeit valda viesmīlīgi ģimeniska gaisotne, var just jau uz sliekšņa — mūsdienīgs, dabiskās krāsās ieturēts interjers, sildoši aicinošs kamīns un draudzīga apkalpošana. Bieži vien, dodoties ārpus pilsētas centra, jābūt gataviem uz kulinārajiem kompromisiem, bet ne šeit. Restorāna saimniece Oksana Gudovska stāsta, ka ēdienkarte ir vienkārša, bet pietiekami interesanta, lai tajā ko tīkamu atrastu gan tradicionālu vērtību piekritēji, gan eksperimentu mīļotāji. Šefpavārs Mareks Geruļskis iesaka sasildīties ar jēra gulašzupu (5,50 €) vai karalisko zivju zupu (6,90 €) vai izvēlēties kaut ko vēl sātīgāku — liellopu vaigus, pasniegtus ar medū ceptiem dārzeņiem (12,50 €), vai tagliatelli ar tīģergarnelēm, baravikām un Parmas sieru (11,90 €). Ir gardi piedāvājumi arī veģetāriešiem un bērnu ēdienkarte (viņiem arī izveidots mīlīgs rotaļu stūrītis). Ziemas mēnešiem ir radīta arī sildošu dzērienu karte gan ar «stiprinātiem» kokteiļiem, gan tādiem, kas piemēroti šoferīšiem. Pa ceļam uz jūru var ieskriet pakaļ karstai kafijai līdzņemšanai! Ja esi brīvdienu vēlo brokastu cienītājs, tad seko līdzi informācijai restorāna feisbuka lapā, kur tiek izziņoti gan tuvāko brīvdienu plāni, gan īpašie pasākumi — dīdžeju viesošanās nedēļas nogalēs, filmu vakari un citas interesantas aktivitātes.
GARŠĪGI UN VIDEI DRAUDZĪGI 3
4
21
Rīgas centra gardēži noteikti atceras omulīgo Tērbatas ielas Mū Cafe. Tagad kafejnīcas saimniece Linda Rozenberga apvienojusi spēkus ar Bendžaminsu Gotselu un viņi radījuši pusdienu vietu vienā no klusā centra skaistākajām ēkām — Rīgas Ekonomikas augstskolas pirmajā stāvā. Koncepts ir ļoti pievilcīgs — piedāvāt svaigu, garšvielām bagātu un sātīgu ēdienu vienkāršā un patīkamā vidē. Mū Cafe darbojas arī kā studentu kantīne, tāpēc, «ietrāpot» starpbrīža laikā, te zum kā skudru pūznī, bet tam ir savs šarms, vai ne? Vērts uzteikt saimnieku un šefpavāra Raimonda Reķa drosmi, katru dienu piedāvājot gan veģetāras un vegāniskas izvēles iespējas, gan rīkojot tematiskās dienas ar dažādiem etniskajiem ēdieniem: Gruzijas, Vidusjūras, Spānijas, Indijas utt. Bendžamins smejas, ka tādā veidā viņi gribot audzināt nākamos gardēžus, kas nebaidās no pikantāka vai neierastāka ēdiena. Redzot studentu tukšos šķīvjus, šķiet, ka šis nodoms piepildās. Pamatēdienu cenas 4—5 € robežās. Kafejnīcas saimnieki stāsta, ka cenšas saimnieIR BRĪVDIENAS
pusdienas TEKSTS UN FOTO KATRĪNA MAME, KRUSTNAGLINA.LV STILS BAIBA BLAUS GALDAUTS, TRAUKI UN AKSESUĀRI NO H&M
SVĒTKI! Garšīgi nosvinēt kopā Ap decembra vidu vienmēr piezogas sajūta — atkal jau klāt Ziemassvētki? Tie taču tikko bija! Tuvojoties gada beigām, parasti saprotu, cik ātri skrien laiks un viens gads patiesībā ir mazs laika sprīdis. Spilgti atceros pagājušā gada Ziemassvētku pusdienas ģimenes lokā, kā ar spīdīgām stikla mantiņām, kas saglabājušās no mammas bērnības, rotājām no meža atvesto eglīti. Atceros, kā smējāmies, skaļi lasot manu brāļu skolas laika domrakstus, un arī to silto sajūtu, kas apņem, kad esi kopā ar vistuvākajiem. Šogad uzaicināju draugus mazliet savlaicīgāk kopīgi apsēsties pie svētku galda un baudīt īstu Ziemassvētku mielastu. Man patīk gatavot maltītes no sezonāliem produktiem, tāpēc galdā cēlu tādus labumus kā pastinaku biezenis, apelsīnu salāti, Briseles kāposti un maizītes ar ķirbi. Maltītes galvenais varonis bija lasis, kas izdevās patiešām sulīgs un ļoti garšīgs, bet desertā mazliet neierasta, bet ļoti baudāma kombinācija — piparkūkas, biezpiens un piparmētras. Lai visiem skaists un mierpilns šis īpašais laiks, kad aizdomājamies par lietu patieso vērtību! Lai blakus vienmēr mīļie cilvēki, un lai šogad dāvinām cits citam savu laiku un uzmanību, bet nopērkamas lietas atstājam otrajā plānā! Priecīgus svētkus! 24
IR BRĪVDIENAS
pusdienas
25
IR BRĪVDIENAS
mana pilsēta
Bondi pludmale Piemineklis komponistam Johanam Sebastianam Baham pie Thomaskirche
32
IR BRÄŞVDIENAS
mana pilsēta TEKSTS MARTA ZĪBĀRTE, FOTO MARTA ZĪBĀRTE, JOE ATTANASIO, TAYLOR CAMERON, IEVA ZĪBĀRTE, SHUTTERSTOCK, BRIDGECLIMB.COM
SIDNEJA Kad Latvijā snieg, te var baudīt vasaru
J
oprojām skaidri atceros tēta pirmo zvanu no Sidnejas (fonā varēja dzirdēt papagaiļu kliedzienus), savu sajūsmu un satraukumu par gaidāmo lielo ceļojumu. Mēs pārcēlāmies ar ģimeni uz Austrāliju, kad man bija 10 gadu. Pabeidzu vidusskolu, ģimene bija atgriezusies Eiropā, un man vajadzēja izlemt — palieku vai braucu prom. Pēc divpadsmit gadiem es joprojām esmu tepat, grasos iegūt modes dizaina grādu Sidnejas Tehnoloģiju universitātē un dzīvoju Manlijā (Manly), rāmā pludmales piepilsētā.
Kurš no pirmajiem priekšstatiem par pilsētu ir pilnībā mainījies, tur dzīvojot ilgāku laiku? Kad mēs pārcēlāmies, es biju tik maza, ka mani priekšstati par Austrāliju vai Sidneju diez vai sniedzās tālāk par ķenguriem un koalas lācīšiem. Ierodoties viss likās savāds un eksotisks, bet, ilgāk padzīvojot, vairs nepamani, cik unikāls ir Sidnejas dzīvesstils, kurā rosīga pilsēta pāraug mierpilnā liedagā. Lai apgūtu visus pilsētas nostūrus, ir vajadzīgs laiks, un es joprojām atrodu nezināmas vietas. Mainījies ir priekšstats, ka tālāk par pilsētas centru un liedagiem nekā īsti nav, jo gadiem ilgi es nebiju devusies MARTA ZĪBĀRTE, tālāk kā stundas gājienā no SIDNEJĀ DZĪVO 12 GADUS mājām. Patiesībā Sidnejā apvienotas tik daudzas kultūras, 33
un katrai ir savs centrs kādā no priekšpilsētām, ka, izejot tām cauri, tikpat kā esi pabijis citā zemē. Kāpēc jādodas ceļojumā uz Sidneju? Ar ko tā atšķiras no citām Austrālijas pilsētām? Tādu dzīvesstilu kā Sidnejā būs grūti atrast kaut kur citur. Tā ir lielākā Austrālijas pilsēta, tajā ir papilnam gan tūristiem domātu atrakciju, gan radošu un stilīgu piepilsētu ar vecās fabrikās ierīkotiem restorāniem un noslēpumainiem bāriem, kas iekārtojušies aiz bārddziņu vai kārumu veikaliņu durvīm. Varat uzkāpt uz Ziemeļu liedaga prāmja, kopā ar parastajiem pasažieriem ierasti nomainīt kantoru augstpapēdenes pret pludmales iešļūcenēm, lai Manlijā nopeldētos vai iedzertu alu kādā vecā bārā ar skatu pāri okeānam, sēžot blakus vīram, kas šurp nāk jau gadus četrdesmit. Nākamajā dienā var doties uz Kabramatu (Cabramatta), ievilkt nāsīs aromātiskās Pho zupas garšvielas un justies kā Vjetnamas tirdziņā. Šajā pilsētā savākts vienuviet tik daudz kā, ka nav nekādas vajadzības doties citur. Kāda ir Sidneja vasarā? Kādus īpašus notikumus vasarā ir vērts apmeklēt? Pilsētā allaž uzskriesit virsū kādam pārtikas tirdziņam vai dzērienu festivālam un varēsit baudīt burvīgo Sidnejas vasaras laiciņu. Katru nedēļu es aši pārskatu TimeOut Sydney, un vienmēr kaut kas atrodas, nesen devos uz Viljamstrītas svētkiem Padingtonā (Paddington). Mazā ieliņa no vienas vietas nosēta ar vietējo ēstūzīšu un brūžu letēm. Varat uzkost, iedzert un ieskatīties kādā no sīkajiem veikaliņiem, kas IR BRĪVDIENAS
vaļasprieks TEKSTS DACE RUKŠĀNE-ŠČIPČINSKA, FOTO MADARA GRITĀNE
SMARŽZINES Sievietes, kurām ostīšana un smaržošanās kļuvusi par dzīvesveidu
K Neliela daļa no Daces smaržpudeļu kolekcijas, kurā ir gan jauni, gan vintage aromāti no viņas un pat viņas mammas jaunības. Vecās smaržas var nopirkt eBay
urš no mums nav savu reizi iegājis lielveikala smaržu nodaļā vai lidostas tax-free zonā tikai tādēļ, lai uzpūstu sev smaržas, izmēģinātu, atrastu īsto sev vai dāvanai? Smaržu reklāmām ir pilni modes žurnāli un televīzija, mēs tās lietojam kā vienkāršu papildinājumu saviem ietērpiem, pārsvarā neaizdomājoties, kā tās veidotas un kam adresētas. Taču ir cilvēki, kam smaržas nav gluži ikdienišķās rutīnas daļa — tas ir visvairāk iemīļotais hobijs, kurā var iegrimt līdz ausīm un vēl dziļāk, tērējot līdzekļus, laiku un brīžiem arī veselo saprātu. Ostīšana un smaržošanās var pat kļūt par dzīvesveidu vai vismaz lielu daļu no dzīves. Tā tas ir noticis ar mani un ar Mariku un Māru, ko iepazinu, veidojot šo rakstu. MEKLĒJOT DZĪVNIECISKO Smaržu pasaule pie manis atnāca nejauši — pļāpājot internetā ar draudzeni par modīšu un smukuma lietām, viņa man atsūtīja saiti uz kādu britu blogu Kafkaesqueblog.com, kuras autore ar labām literārajām dotībām bija aprakstījusi smaržas, kuru nosaukumus dzirdēju pirmo reizi. Sākumā uzķēros tieši uz literāro kvalitāti, bet pamazām šie raksti ievilka mani pasaulē, par kuru līdz tam nebija ne jausmas. Protams, protams, es arī iepriekš zināju, kā man šķita, diezgan daudz par smaržām, jo no
40
brīža, kad Latvija atguva neatkarību un pie mums parādījās parfimērijas veikali, man vienmēr mājās bija pāris smaržu pudeles, ar kurām sapūtos ja ne ikdienā, tad svētku un svinību dienās gan. Bet tas, ko man atvēra blogs un tālākā izpēte... Nē, es nespēju turpināt rakstīt, jo man ir tik daudz (!!!), ko teikt, ka tam nepietiktu ar veselu grāmatu, varu vārīties stundām no vietas. Tāpēc degsmes nomierināšanai sev blakus pie datora aizdedzinu sveci ar malkas plīts aromātu (to iegūst, sajaucot koksni, vaniļu, muskusu, ciedru, bērzu darvu, sūnas un kanēli), izķeksēju no savas smaržu kastes smaržu ekstraktu ar tabakas, ruma, safrāna un kastorīna (bebru dziedzeru) notīm, uzlieku pilīti uz plaukstas locītavas pulsa vietā un ievelku dziļu elpu, lai mazliet atslābtu. Tomēr, kas tev deva, — mans suns, sajutis jaunās vēsmas, pieskrien un sāk berzēt purnu pret nupat sasmaržoto roku — viņš, simt punkti, ir sajutis, ka šajā aromātā ir izmantotas dabīgas sastāvdaļas, un noteikti bebra smarža ir pievilinājusi suņa degunu, liekot tam labsajūtā ņurdēt. Tātad viens no maniem hobijiem ir smaržu izpēte un savas nelielās kolekcijas veidošana. Klasiski visas smaržas var iedalīt divās kategorijās: masu patēriņam domātās un tā sauktās nišas smaržas — aromāti, kurus nepārdod vairāk kā 250 veikalos visā pasaulē. Vēl nesen tās bija divas strikti nodalītas jomas, kas savā starpā atšķīrās ne tikai ar cenu un izejvielu kvalitāti, bet arī ar pašu aromātu buķeti. Mūsdienās šīs robežas ir sākušas zust, jo lielie smaržu nami sāk pārņemt arvien vairāk no nišas paņēmieniem, daudzi mazie zīmoli ir nonākuši lielo koncernu īpašumā, un vispār viss ir slikti. Labi — ne slikti, bet vismaz ne tā, kā agrāk, kad uz ielas pavisam noteikti varēja noteikt, kurš ko saprot no smaržām. Es vairāk specializējos uz to nišas smaržu sektoru, kuru nav skārušas nesenās starptautiskās likumdošanas ķetnas, kas aizliedza izmantot virkni dabisko izejvielu alerģiskas reakcijas dēļ, aizvietojot tās ar sintētiski radītiem analogiem. Mans lauciņš ir miniatūri smaržu nami, kur pārsvarā viens cilvēks ir gan smaržu autors, IR BRĪVDIENAS
vaļasprieks
Dace
41
IR BRĪVDIENAS
intervija TEKSTS ANDA BURVE-ROZĪTE, FOTO EDMUNDS BRENCIS, PICTURE AGENCY, PUBLICITĀTES FOTO UN NO PERSONĪGĀ ARHĪVA
INTERESANTĀ DZĪVE Jaunā mūziķe Tīna Šipkēvica dzīvo ar prieku un dara to, kas pašai sagādā gandarījumu
J
āatzīstas — pirms gada, ieraugot Tīnas video ar grupas Daughter dziesmu Candles, man ienāca prātā doma par slavenu vecāku bērnu privilēģijām, par to, vai meitenes video ar pirmo dziesmu pamanītu lielie interneta portāli un radiostacijas, ja nebūtu šī fona. Tīna ir dzimusi žurnālista, Radio SWH valdes priekšsēdētāja Jāņa Šipkēvica un uzņēmējas, reiz populārā skaistumkonkursa Mis Latvija finālistes Kristīnes Līpiņas ģimenē. Viņas pusbrālis ir mūziķis Jānis Šipkēvics juniors. Kad Tīna bija maza, vecāki izšķīrās, bet katrs no savas puses urdīja meiteni uz pilnu klapi piepildīt savas intereses. Noskatoties Tīnas video, man bija jāatzīst, ka meitene dzied ļoti labi. Turklāt viņai ir lieliska stila izjūta, magnētiska personība. Drīz pēc pirmās dziesmas Tīnu sāka aicināt uzstāties festivālos, koncertos, klubos. Viņa veidoja savu koncertprogrammu, laimīga par dzīves sniegto iespēju. Šogad decembrī kopā ar Supernova finālistu jauno mūziķi The Ludvig viņa radīja koncertuzvedumu Pasaka ziemā. Tīnai ir tikai 17 gadu, viņa mācās Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā. Vēl domā, vai karjeru saistīt ar mākslu vai zinātni. Varbūt abām. Uz interviju Tīna atsteidzas kādā darbdienā pēc skolas. Izvēlējusies mazu, romantisku kafejnīcu Vecrīgā, ko ieteikuši draugi. Meitene pasūta kafiju un kūciņu, gandrīz vai dīdoties nepacietībā, par ko tiks izvaicāta. Skaista, stilīga. Dzīvesprieka «vitamīnu» pilna kā Ziemassvētku mandarīns. Uzmetu aci tavām Instagram bildēm — tur parādās laikmeta pulss. Hipsteru kultūra, pagājušā gadsimta 90. gadi, ko tu citē savā stilā. Konceptuāls naivums, apzināts neveiklums. Kā tu, astoņpadsmitgadniece, raksturotu šo laiku? Septiņpadsmitgadniece! Mazulītis! (Skanīgi smejas.) Par laiku, kurā dzīvoju, man būs neģeneralizēts viedoklis. Nepatīk cilvēkus kaut kā iedalīt. Grūti būtu jau tad, ja pajautātu, kā es raksturotu savu draugu loku vai sabiedrību, kurā uzturos. Ģeneralizēt to nav iespējams. Protams, manai paaudzei ir kaut kas kopīgs — kaut vai seriāli,
50
kurus redzējis jebkurš astoņpadsmitgadnieks. Kad man prasa, ko jūs, jaunieši, klausāties, apstulbstu, jo pat pieci man tuvākie draugi klausās katrs pilnīgi ko citu. Katram ir savs interešu spektrs. Atbildot par sevi — kā jūtos savā jaunībā, uzskatu, ka esmu ārkārtīgu kontrastu periodā. Vienu dienu varu būt starojošākais un priecīgākais būtnis visā pasaulē, bet nākamajā dienā pamosties un domāt — «viss ir briesmīgi, uz skolu iet negribu, neko darīt negribu». Vienā dienā varu domāt — studēšu paralēli divas bakalaura programmas, strādāšu gan mākslā, gan zinātnē un mīlēšu visu pasauli! Nākamajā dienā man liekas — nē, nestudēšu! Paņemšu dažus gadus brīvus un tad domāšu, ko mācīties tālāk. Jā, viss kontrastos! Tātad tu par savu paaudzi negribi runāt vispārināti — katrs ir unikāls? Manā paaudzē katram ir savs viedoklis. Man patīk, ja cilvēks, kad pajautā, nevis atrunājas, bet izsakās patiesi. Tas ir svarīgi kaut vai draugu lokā, ja cilvēki zina, kas viņiem patīk, ko viņi grib. Pat sīkās lietās, «vai man piestāv šī blūzīte»? Un tev atbild nevis «ir O. K.», bet — «nē, dzeltenā krāsa tev nepiestāv». Teici — katram tavā paaudzē ir savas intereses un mērķi. Kādi tie ir tev? Ģimnāzijā visi ir personības — ar savu raksturu, iekšējo pasauli. Mūsu skola nav tikai fizika un matemātika. Tajā ir daudz kultūrā ieinteresētu cilvēku. Lai mācītos manā skolā, gribasspēks ir atslēga. Man arī tas piemīt. Zinu — ja kaut ko gribu, cīnīšos un panākšu. Spēks rodas no sazinkurienes. Kur domā studēt? Šī tēma man sit pa nervu galiem. Esmu sevis meklējumos, lai cik klišejiski tas skanētu. Mēģinu saprast, kāda gribu būt. Skatos uz citiem cilvēkiem, analizēju, kā viņi dara lietas, kā reaģē uz problēmām. Raugos, kā tas man var noderēt. Vai šāds posms cilvēkam kādreiz beidzas? Vai pienāk brīdis, kad esi sevi salicis kā no puzles gabaliņiem — pilnīgu bildi? IR BRĪVDIENAS
intervija
51
IR BRĪVDIENAS
domas
DUŠĀ KĀ SKATLOGĀ
Dizainera Pētera Zilbera darbus raksturo netradicionāls skatījums uz ierastām lietām. Tas redzams arī viņa dzīvoklī — vannasistaba iebūvēta starp virtuvi un viesistabu, un, lai vizuāli nesašaurinātu telpu, tai drosmīgi ieliktas stikla sienas
68
IR BRĪVDIENAS
domas
69
IR BRĪVDIENAS
izlaušanās TEKSTS MARIJA LEŠČINSKA, FOTO NO PERSONĪGĀ ARHĪVA
74
IR BRĪVDIENAS
izlaušanās
VASARAI LĪDZI
Vienpadsmit mēnešus minoties cauri Amerikai, Ance (29) un Forests (32) Kvasnikovi meitu Augustīni velosipēda piekabē veda uz maiņām. Bet īpašo ceļojuma pieredzi novērtēja visi kopā
75
IR BRĪVDIENAS
leģenda TEKSTS GUNITA NAGLE, FOTO NO LNB DIGITĀLĀS KOLEKCIJAS ZUDUSĪ LATVIJA, ILUSTRĀCIJA LĪGA SPUNDE
Leģenda par Kaucmindi
Tā vēsta, ka ulmaņlaikos Latvijā bija Kaucmindes Mājturības seminārs, kurā latvju meitenes mācījās visu, lai kļūtu par krietnām sievām un labām latviešu dzimtu turpinātājām. Kā visās teikās, arī šajā ir daļa taisnības, bet daļa — izpušķojumi
V
islielākie maldi ir par semināra atrašanās vietu. Tas nekad nav bijis Kaucmindē, lai gan vasaras praksē semināristes brauca uz Kaucmindes muižu Zemgalē, kur kopš 1923. gada atradās mājturības skola. Viena no daudzām mājturības skolām Latvijā, kur gada laikā meitenes ar deviņu klašu izglītību tika sagatavotas praktiskai dzīvei zemnieku saimniecībā. Taču Kaucmindes Mājturības seminārs — tas ir pavisam cits stāsts. Tā bija dārga un prestiža izglītības iestāde pašā Rīgas centrā, kurā lekcijas lasīja izcili tā laika zinātnieki. Seminārs nebija nekāda labo līgavu skola. Tajā gatavoja mājturības skolotājas, instruktores un prasīgas saimniecību vadītājas. Ja arī absolventes nestrādāja kādā no šiem amatiem, seminārā nopulētā inteliģence ļāva viņām ar milzu pārliecību un cieņu iegūtās zināšanas un prasmes likt lietā visa mūža garumā.
SAEIMA SKOLAI NAUDU NEDOD Valstsvīriem patika viesoties Kaucmindes Mājturības seminārā un tautastērpos ģērbtu meiteņu lokā uzstāties ar patriotiskām runām. Taču semināra pirmsākumos valsts atbalsta tam nebija. Pēc tam, kad Latvijas Lauksaimniecības centrālbiedrība 1923. gada 1. janvārī atvēra pirmo viengadīgo mājturības skolu, kam valsts atvēlēja Pālenu dzimtai atsavināto Kaucmindes muižu, biedrība bija apņēmusies šajā muižā atvērt arī mājturības semināru. Lauksaimnieku skolas tika veidotas ar nolūku pilnveidot zemnieku zināšanas par modernām saimniekošanas metodēm uz laukiem un mežos, savukārt mājturības skolas — īpaši meitenēm un jaunām sievietēm, lai viņas, paplašinot savas zināšanas par ēdiena gatavošanu un konservēšanu, dārzkopību un 80
putnkopību, rokdarbiem un nedaudz arī rūpēm par bērniem, atvieglotu savu ikdienu. Savukārt semināra uzdevums bija sagatavot mājturības skolotājas un instruktores, kas izglītotu sievietes laukos. Taču semināram naudas pat ar tautas ziedojumiem nepietika, un biedrība prasīja atbalstu Saeimai. Parlamentārieši ilgi diskutēja, vai vispār ir vajadzīga skola, kur jaunas sievietes iegūtu ko vairāk par tikai praktiskām zināšanām, līdz nolēma — nē! Biedrībai cits nekas neatlika, kā atteikties no plāna semināram ierīkot telpas Zemgales muižā. Tā pārbūvēja sava nama Rīgā, Baznīcas ielā 4a, augšējo stāvu, kā arī sarunāja telpas kaimiņu skolās. Nosaukums gan semināram palika, kā iecerēts, — Kaucmindes Mājturības seminārs. Biedrība nolēma, ka mācības sāksies 1923. gada 1. oktobrī. Uzņemamas jaunietes no 18 gadu vecuma, kuras ar labām sekmēm pabeigušas vidusskolu un spēj samaksāt mācību maksu — 120 latu gadā (tāda tā saglabājās visus turpmākos gadus). Meitenēm bija jānodrošina sev dzīvesvieta Rīgā, bet vasarā par kopmītni Kaucmindes muižā jāspēj samaksāt 24 latus mēnesī. Jau pirmajā gadā pieteicās 101 kandidāte, no kurām pēc konkursa uzņēma 43 audzēknes. ZIEMĀ RĪGĀ, VASARĀ KAUCMINDĒ «1923. gada pavasarī beidzu Valmieras vidusskolu. Mēs ģimenē bijām pieci bērni, un man kā vecākajai bija jāsāk domāt par to, ko darīšu uz priekšu. Tai rudenī pie Latvijas Lauksaimniecības centrālbiedrības sāka darboties Kaucmindes Mājturības seminārs. Tas bija kas jauns. Jaunas lietas vienmēr rada interesi, un es sāku domāt par iestāšanos seminārā,» atmiņās raksta Anna Mežīte-Upmane, viena no pirmajām absolventēm. No visiem pasniedzējiem Anna vislabāk atceras mikrobiologu Augustu Kirhenšteinu, «no kura pirmo reizi dzirdēju par vitamīniem un to IR BRĪVDIENAS
leģenda
81
IR BRĪVDIENAS