Ir Nauda oktobris, 2014 by irnauda irnauda

Oktobris / Novembris 2014 (Nr. 15) 3,99 €

“KRIEVIJAS DĒĻ ES NESVĪSTU” SIA Karavela līdzīpašnieks Jānis Endele

KĀ GUDRI IEGULDĪT 1000 EIRO VAI SALA LATVIJĀ VAR BŪT BIZNESS?

SPILGTĀKIE LATVIJAS TEHNOLOĢIJU STARTAPI 2014

ISSN 2255-9280

9 772255 928002

NO BANKAS SAVA BIZNESA

EKSBAŅĶIERI: SWEDBANK DANIILS RUĻOVS NORDEA VALDIS SIKSNIS KRĀJBANKAS ANDRIS NĀTRIŅŠ

Uz Alūksnes ezera Lielās Pilssalas izveidota sakopta atpūtas vieta. Cik prātīgi izmanto pārējās Latvijas 550 salas? Lasi 59.lpp.

VĀKA FOTO GATIS GIERTS, F64

FOTO ALJA

Laiku pa laikam kāds banku sektora ilgtermiņa visaugstākā līmeņa spēlētājs ar savu zelta izpletni piezemējas pavisam citā sfērā. Šoreiz par tiem, kas izveidojuši savu biznesu. Swedbank Daniils Ruļovs, Nordea Valdis Siksnis un Latvijas Krājbankas Andris Nātriņš

AKTUĀLI

INSTRUMENTI

8 Ekoloģiskā pēda Cik planētas «iztērē» Latvijas iedzīvotāji?

12 Mentors: Kā sākt

14 Pirms vēlēšanām Fakti, ko politiķi noklusē par nodokļiem

24 Par viņiem vēl

20 Embargo strādā.

50 Ko Anitai Irbei

Latvijas spilgtākās jaunās tehnoloģiju idejas

Bet ne tā, kā domājam 30 Lai nesāp galva

34 Karavelas pieredze No Krievijas pārorientējas uz Skandināviju

46 LGA garantijas Bruņuveste, kas palīdzēja Cido Grupai riskantos tirgos

tehnoloģisku ierīču ražošanu dzirdēsim

Ja pazudis tālrunis

32 Kam sekot tviterī Iesaka Arnis Krauze

LABS BIZNESS

iemācījis Latvijas modes bizness?

NAUDAS IDEJAS 64 Reibinošais

ieguldījums

Naudu vīnā — ar pacietību un prātu

66 Tipiskākās iesācēja

kļūdas, sākot investēt

Māris Rambaks no LHV Bankas 52 No Ēģiptes līdz Ķīnai Ceļvedis kultūras īpatnībās 68 Izkāpt no lielā skrējiena Kad temps kļūst pārāk straujš 54 Tumša bilde Skaidrojam, kā atšķiras 72 Negaidīti iegūti 1000 € Zaļā karotīte un Bordo karotīte Idejas, kā tos iztērēt

Izdevējs: SIA Žurnāls IR NAUDA. Reģistrācijas apliecība: nr. 40103674037. Iespiests: Poligrāfijas grupā Mūkusala. Galvenā redaktore: Elīna Stengrēvica. Redaktore: Elizabete Rutule. Mākslinieki dizaineri: Anna Aizsilniece, Arvis Krilovskis. Datorgrafiķis: Raivis Salmiņš. Redakcijas tālrunis: 67281588. Reklāmas tālrunis: 29193159, Irnauda.lv. Adrese: Krišjāņa Barona iela 28a–11 E-pasts: redakcija@irnauda.lv, abonesana@irnauda.lv. Citējot atsauce obligāta. Pārpublicēšanai jāsaņem rakstiska redakcijas atļauja.

ABONĒ WWW.IRNAUDA.LV, LATVIJAS PASTĀ VAI ZVANI 67281588

www.facebook.com/irnauda

www.twitter.com/irnauda

NO REDAKCIJAS

SEKOJAM LĪDZI Kas jauns noticis ar Ir Nauda iepriekš aprakstītajiem uzņēmumiem?

➊ 8.starptautiskajā kolekcijas monētu konkursā Monētu zvaigznājs 2014 divas balvas saņēmušas arī Latvijas pagājušajā gadā izlaistās sudraba monētas. 260 monētu konkurencē 365 atzīta par labāko nominācijā Unikāls idejisks risinājums, bet Rihards Vāgners — nominācijā Labākais mākslinieciskais risinājums. ➋ Jelgavas piena pārstrādes uzņēmums Latvijas piens (kuru veido kooperatīvos Dzēse, Latraps un Trikāta apvienojušās ap 600 pašmāju saimniecību), izturējis skandināvu stingro kvalitātes kontroli un sācis uz Zviedriju eksportēt nogatavinātos sierus Edamer un Gouda, kā arī Sniega bumbas.

vai Latvijā ražotas preces, kuru sastāvdaļas var būt importētas —, bez kritiskās domāšanas un izcilas redzes neiztikt. Turklāt šā materiāla gatavošanas laikā klajā nāca kampaņa Latvijas labums, kurā aicina pirkt «vietējās preces», kuras, kā atklāja TV raidījums Aizliegtais paņēmiens, vismaz daļā gadījumu ir no importētām sastāvdaļām — vēl viena iespēja ņemt talkā savu kritisko domāšanu un izvērtēt, ko īsti un kāpēc atbalstīt un pirkt. No tā, ka kāds pasaka priekšā, kādus lēmumus mums pieņemt, jēgas nav. Katram jānonāk pie saviem secinājumiem. Ja tas patiešām ir svarīgi, mēs tajā iedziļināsimies, izpētīsim, ziedosim laiku un pēc tam atbildēsim par savu izvēli. Svarīgi ir izstāstīt, ka pēc pusotra gada žurnālu tirgū, guvuši pieredzi, kas balstās nevis pieņēmumos, bet faktos par mūsu biznesa aspektiem, pieņēmām divus lēmumus: celt viena numura cenu līdz 3,99 eiro un, sākot ar šo numuru, turpmāko gadu iznākt reizi divos mēnešos. Būsim jums līdzās ar tikpat kvalitatīvu saturu, idejām un iedvesmu.

Elīna Stengrēvica galvenā redaktore @estengrevica @irnauda

➌ Digitālā mārketinga aģentūra Infinitum 8 arī šogad 23.oktobrī organizē mārketinga speciālistu konferenci iLive. Rīkotāji sola pasaulē atzītu praktiķu dalību un iespēju ikvienam bez maksas gūt speciālistu ierosinājumus sava biznesa AdWords, SEO, sociālo tīklu, Google Analytics stratēģijas atdeves palielināšanai. ➍ Mikrofonu ražotājs JZ Microphones sācis mikrofonu tirgošanu Amazon.com. Pavasarī globālais pārdevējs uzmeklējis uzņēmumu, jo bijusi liela interese no potenciālajiem klientiem. Apgrozījuma pieaugumu varēs pateikt gada beigās, bet ir zināms, ka tas ir būtisks attiecībā uz ASV tirgu. Avots: uzņēmumu informācija

SAGATAVOJA ELĪNA STENGRĒVICA. FOTO ANDREJS TERENTJEVS, F64, NO PUBLICITĀTES MATERIĀLIEM

SVEIKA UN SVEIKS!

Gluži kā viena daļa uzņēmēju iestājas par eksakto mācību priekšmetu eksāmenu nepieciešamību skolās, tikpat svarīgi būtu pievērst uzmanību kritiskās domāšanas veicināšanai. Jo informācijas pārbagātības laikā ir ļoti svarīgi spēt nošķirt vizuļojošu cilvēku un uzņēmumu sniegtus viedokļus no mums katram patiesi vērtīgas un atbilstošas informācijas. Kā žurnāliste varu tikai vēlreiz apstiprināt: patiesi vērtīga informācija ir jāmeklē. Tai, kas atnāk pati un ar dāvaniņu galā, gandrīz nekad nav paliekošas nozīmes. Man tāds darbs: sekot līdzi procesiem, cilvēkiem, attīstībai, datus salīdzināt ar iepriekšējo pieredzi un senākiem faktiem, lai nonāktu pie iespējami vislabāk izsvērtā un pārdomātā secinājuma. Katru reizi, kad mēs izvēlamies, par kuriem uzņēmumiem kādās situācijās rakstīt un kam prasīt viedokli, ejam cauri šādam kritiskās domāšanas procesam. Kāpēc es piepeši rakstu par kritisko domāšanu? Publicēšanai gatavojot rak-stu par Zaļo karotīti un Bordo karotīti (54.lpp.), mūsu mērķis bija noskaidrot, ar ko tās atšķiras, un to arī uzzinājām. Bet, lai izsekotu līdzi tam, ka karotītes būs divas, ko tās katra nozīmē, ko katra vēsta (vai noklusē), un pieņemtu lēmumu, kas svarīgāk — no Latvijas produktiem ražotas preces

AIZ KADRA

TEKSTS ZAIGA DŪMIŅA FOTO WILD WONDERS OF EUROPE. FLORIAN MOELLERS, WWF

Zeme kredītā ZEMES RESURSI, KURUS TĀ VAR ILGTSPĒJĪGI ATJAUNOT, ŠOGAD IZTĒRĒTI JAU AUGUSTĀ, UN PATLABAN CILVĒCE ZEMES RESURSUS TĒRĒ KREDĪTĀ, LIECINA APRĒĶINI PAR ZEMES IKGADĒJO EKOLOĢISKO BUDŽETU

Ar situāciju saistītie riski ir klimata izmaiņas, kuru rezultātā pieaugs pārtikas un ūdens trūkums dažos reģionos, būs vērojama ūdens līmeņa celšanās jūrās un okeānos, kā dēļ samazināsies cilvēku apdzīvojamās teritorijas, palielināsies iedzīvotāju migrācija, kā arī attīstīsies bioloģiskās daudzveidības izmaiņas

AIZ KADRA

Kamēr notiek politika un dažādos līmeņos tiek veidotas dabas aizsardzības stratēģijas, indivīds var līdzdarboties, sākot ar savām izvēlēm. UZŅĒMĒJ, VAI JŪS: l

samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešu apjomu un veicat energoefektivitātes pasākumus? l efektīvi apsaimniekojat dabas resursus, piemēram, nocērtot koku vai nozvejojot zivi, izmantojat visas sastāvdaļas ar maksimālu pievienoto vērtību? l integrējat iespējami augstus vides un sociālos kritērijus uzņēmuma darbībā?

PATĒRĒTĀJ, VAI JŪS: l

izvēlaties sabiedrisko transportu privātā vietā? ēdat bioloģisko, sezonālo un vietējo pārtiku un samazināt uzturā dzīvnieku izcelsmes produktus? l dzīvojat siltinātos, energoefektīvos mājokļos? l

ā dēvētās ekoloģiskās pēdas aprēķinus katru gadu veic organizācija Global Footprint Network. Tā ir hektāros izteikta zemes un ūdens platība, atjaunojamie dabas resursi — koki, augi, dzīvnieki —, kas nepieciešami, lai saražotu cilvēces vajadzībām patērēto produkciju un absorbētu šo produktu dzīves ciklā radīto piesārņojumu.Cilvēce tērē vairāk resursu un rada lielāku piesārņojumu nekā planēta spēj nodrošināt, un mūsu ekosistēmas nespēj absorbēt tik daudz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu,cik cilvēce patlaban rada.Kā norāda Pasaules Dabas fonda pētnieks Jānis Brizga, 1960. gadā cilvēce izmantoja tikai divas trešdaļas uz Zemes pieejamo dabas resursu. «Ekoloģiskās pēdas» nospieduma aprēķini aktīvi sākti 90.gados. Pērn pasaulē piedzīvots straujākais izmešu apjoma pieaugums kopš 1984.gada.Lai arī visstraujāk tas audzis Ķīnā,tas pamatā saistīts ar patēriņu attīstītajās valstīs.Piemēram,Eiropā izmešu daudzums samazinās,taču globāli problēma nav atrisināta,jo emisiju ietilpīgā ražošana Eiropas vajadzībām vienkārši pārcelta uz citiem reģioniem, to skaitā Ķīnu. Patlaban pasaules iedzīvotājiem «nepieciešamas» 1,5 planētas,lai nodrošinātu cilvēces pašreizējās vajadzības.Ja visā pasaulē cilvēki dzīvotu kā Latvijā,Zemes iedzīvotājiem būtu vajadzīgas pat 2,5 planētas. Ekonomiski attīstītākajās valstīs,piemēram,Dānijā vajadzīgas pat astoņas planētas, savukārt zemākie rādītāji ir visnabadzīgākajās valstīs — Afganistānā vajadzīgas 0,5 planētas.Tomēr tas nenozīmē,ka nabadzīgajās valstīs cilvēki dzīvo videi draudzīgāk — viņi vienkārši mazāk patērē, bet tas, ko viņi patērē, iespējams, ir daudz mazāk videi draudzīgi nekā Dānijā.Tādēļ Dānija,kur gan valstiskā,gan individuālā līmenī ir augstas vides un sociālās vērtības,joprojām ir viens no pozitīvajiem piemēriem pasaulē. ●

AKTUĀLI

Ja viss ritēs saskaņā ar iecerēm, lauksaimniecības nozarē vārtus jaunā perioda fondu plūsmai pavērs jau šāgada novembrī

TEKSTS ELIZABETE RUTULE FOTO LAURIS VĪKSNE, F64, UN NO PERSONĪGAJIEM ARHĪVIEM

Kam prasīt Eiropas naudu APKOPOJĀM INFORMĀCIJU, LAI UZZINĀTU, KĀ UZŅĒMĒJI VARĒS PIEDALĪTIES EIROPAS NAUDAS APGUVĒ 2015.GADĀ

ai gan pirmais jaunā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas perioda (2014—2020) gads jau tuvojas beigām, par aktīvu rosību projektu īstenošanā pagaidām runāt pāragri. Joprojām turpinās viena otra iepriekšējā perioda programma un notiek jauno aktivitāšu nosacījumu izstrāde. Tomēr, domājot par nākotni, uzņēmējiem vērts saausīties. Ne tikai tāpēc, ka dažās jomās drīzumā tiks atvērta jaunā perioda «bagātību lāde», bet arī iespējamo praktisko pārmaiņu dēļ — saziņai ar finansējuma saņēmējiem iecerēts veidot vienas pieturas aģentūru. Gaida EK jāvārdu par 7 miljardiem Līdzīgi kā iepriekšējā periodā, ES fondu finansējums līdz uzņēmēju kontiem nonāks ar vairāku ministriju starpniecību. Kopā 4,4 miljardi eiro paslēpti zem «ko-

hēzijas politikas» cepures un ir no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālā fonda (ESF) un Kohēzijas fonda. No uzņēmēju viedokļa to sadalē lielāka loma būs Ekonomikas ministrijai (EM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) un — attiecībā uz inovācijām — arī Izglītības un zinātnes ministrijai. Savukārt ciešāku skatienu Zemkopības ministrijai (ZM) vērts pievērst tiem uzņēmējiem, kurus interesē Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF, iepriekšējā periodā bija zināms kā Eiropas Zivsaimniecības fonds) potenciālie labumi attiecīgi aptuveni viena miljarda eiro un 139 miljonu eiro apmērā. Jāpiebilst, ka papildus ES fondiem mazākā īpatsvarā paredzēts nacionālais finansējums, līdz ar to kopējais pieejamais līdzekļu apjoms būs lielāks — kohēzijas politikas īstenošanai tie būs 5,2 miljardi eiro (tiesa, ne viss paredzēts tieši uzņēmējiem), Lauku attīstības programmai — 1,5 miljardi, zivsaimniecības aktivitātēm — 183 miljoni. Kad gaidīt aktīvāko jaunā perioda fondu līdzekļu pieplūdumu? Pēc pamatdokumenta — darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība — apstiprināšanas Eiropas Komisijā (EK), kas gaidāma drīzumā, vēl būs jāizstrādā un jāapstiprina detalizēti noteikumi katrai aktivitātei, piemēram, kāds būs atbalsta mehānisms, projektu atlases kritēriji, atbalsta termiņi un summas, skaidro Finanšu ministrijas (FM) ES fondu stratēģijas departamenta direktora vietnieks Boriss Kņigins. Lielākai daļai aktivitāšu tas notiks nākama gada sākumā, bet reāla to «palaišana» gaidāma nākamā gada otrajā pusē un 2016.gadā. Patlaban EK turpina ES līmeņa nosacījumu un skaidrojumu izstrādi, paralēli,

AKTUĀLI

Lai atvieglotu dzīvi uzņēmējiem, iecerēts izveidot vienas pieturas aģentūru

līdz gada beigām, FM izstrādā nacionālā līmeņa nosacījumus. EK akceptu gaida arī vairākas ZM lauciņa programmas, taču ministrija plāno, ka finansējuma ziņā visai apjomīgu lauku attīstības aktivitāšu daļu varēs sākt jau šogad un nākamā gada pirmajā pusē, nākamgad sāksies visi uzņēmējiem paredzētie EJZF pasākumi. Vispirms inkubatoros EM sniegtā informācija liecina, ka 2015.gadā uzņēmēji varēs galvenokārt turpināt izmantot līdzšinējās tās pārziņā esošās aktivitātes un vēl tikai gatavoties jaunajām. Vienīgā ministrijas nosauktā programma, ko paredzēts sākt nākamā gada sākumā un kas tiešāk skar uzņēmējus, ir biznesa inkubatoriem paredzētā. Tai jaunajā periodā iezīmēts 31 miljons eiro, un atbalsts, līdzīgi kā iepriekš, uzņēmējiem tiks sniegts pakalpojumu veidā inkubatoros. Nākamgad joprojām būs iespējams saņemt līdzekļus, lai piedalītos starptautiskās izstādēs un konferencēs, kā arī būs pieejami aizdevumi pašnodarbinātības un uzņēmejdarbības sākšanai, kredītu un eksporta kredītu garantijas, mezanīna aizdevumi, mikrokredīti un aizdevumi konkurētspējas uzlabošanai, riska kapitāla kompāniju investīcijas.

paredzēti aptuveni 40 miljoni eiro, un aktivitātes, kas iekļauj inovatīvāku uzņēmumu attīstīšanu, eksporta palielināšanu, kopēju produktu radīšanu, iecerēts sākt jau nākamā gada pirmajā pusē. Pirmie eiro laukiem — jau šogad Ja viss ritēs saskaņā ar iecerēm, lauksaimniecības nozarē vārtus jaunā perioda fondu plūsmai pavērs jau šāgada novembrī, sākot pieņemt pieteikumus ieguldījumiem lauku saimniecībās un pārstrādē. Patlaban plānots, ka ieguldījumi lauku saimniecībās ar kopējo finansējumu 328 miljoni eiro būs paredzēti tiem, kas jau ražo lauksaimniecības produktus, juridiskām vai fiziskām personām, kas plāno veidot šādu saimniecību, kā arī kooperatīviem. Potenciālās vajadzības — jaunu iekārtu, tehnikas, informācijas tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma iegāde, jaunu būvju celtniecība un esošo rekonstrukcija, ilggadīgo augļkopības kultūraugu, izņemot zemenes, stādu iegāde, žogu uzstādīšana u.c. Atbalsta intensitāte — līdz 40%, turklāt tā būs atkarīga no saimniecības apgrozījuma un investīciju mērķa, piemēram, būvēm tā būs 40%, pirmajam traktoram — 20—40%, agregātiem un ie-

KO ATBALSTA 2014.—2020.GADĀ? LIELĀKĀS PLĀNOTĀS PROGRAMMAS UZŅĒMĒJDARBĪBAI (EM PĀRZIŅĀ), MILJ.EIRO 102,3 50 49,5 31,42 31

Kompetences centri Sēklas, start–up fondi Tehnoloģiju pārnese Mikrokreditēšana un aizdevumi iesācējiem Biznesa inkubatori

ENERGOEFEKTIVITĀTES PASĀKUMI UZŅĒMUMIEM (EM), MILJ. EIRO

Caur pašvaldībām — biznesam Ne kā tiešajiem saņēmējiem, tomēr savs labums uzņēmējiem būs arī no VARAM pārziņas aktivitātēm teritoriju attīstībai. Pašvaldības par Eiropas naudu varēs attīstīt publisko infrastruktūru, t.sk. pilsētu degradētajās teritorijās, un tālāk piedāvāt šīs vietas jaunu uzņēmumu veidošanai vai esošo paplašināšanai, kā arī jaunu darbavietu radīšanai. «Piemēram, uzņēmums vēlas paplašināt ražošanu, un, lai attīstītos, nepieciešama lielāka elektrības jauda, ūdens pieslēgums utt. Pašvaldībai to varēs prasīt, un tā varēs attīstīt vajadzīgo infrastruktūru,» skaidro Kņigins. Šim mērķim plānots novirzīt lielāko daļu — 295,5 miljonus eiro jeb 43% — no VARAM pārziņā esošā 2014.—2020. gada perioda ES fondu finansējuma. Projektu atlasi varētu sākt 2015.gada beigās, bet īstenošanu — 2016. gada sākumā, informē VARAM. Kritēriji vēl ir izstrādes procesā. Papildus ar VARAM starpniecību uzņēmējiem būs iespēja uzlabot konkurētspēju arī Eiropas teritoriālās sadarbības projektos, kas īstenojami kopā ar partneriem no citām reģiona valstīm. Šiem mērķiem

53,19 Energoefektivitāte un vietējo atjaunojamo resursu izmantošana centralizētajā siltumapgādē 32,56 Energoefektivitāte apstrādes rūpniecībā

LIELĀKIE PLĀNOTIE LAUKU ATTĪSTĪBAS PLĀNA PASĀKUMI, MILJ. EIRO 489 Ieguldījumi materiālajos aktīvos, t.sk. lauku saimniecībās, pārstrādē, infrastruktūrā 318,9 Vides maksājumi, t.sk. agrovidei un klimatam, bioloģiskajai lauksaimniecībai, meža ekosistēmai, Natura 2000 maksājumi 267,5 Maksājumi apgabaliem ar dabas ierobežojumiem 205,6 Lauku teritorijas attīstība 95 Lauku uzņēmējdarbības attīstība, t.sk. ieguldījumi ar lauksaimniecību nesaistītās darbībās, uzņēmējdarbības sākšana, attīstot mazās saimniecības, jauniem lauksaimniekiem

ZIVSAIMNIECĪBAS ATTĪSTĪBA, MILJ. EIRO

54 Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde un tirdzniecība 46,3 Akvakultūra 41,9 Zvejniecība 15 Zivsaimniecības teritoriju attīstība

Avoti: EM, ZM

BIZNESS PASAULĒ

Embargo patiešām strādā. Tikai ne tā, kā mēs domājam TEKSTS ANDREA OUVENSA, HARVARD BUSINESS REVIEW VECĀKĀ REDAKTORE © 2014 HARVARD BUSINESS SCHOOL PUBLISHING CORP. PUBLICĒTS SADARBĪBĀ AR NEW YORK TIMES SYNDICATE

BIZNESS PASAULĒ

FOTO AOP UN NO PUBLICITĀTES MATERIĀLIEM

1986.

gadā Mihails Gorbačovs kļuva par pirmo un vienīgo PSRS līderi, kurš pēc savas runas ASV un PSRS Tirdzniecības un ekonomikas padomē nonāca Hārvardas biznesa apskatā (Harvard Business Review). Tā bija publikācija ar visai pieticīgu virsrakstu Piezīmes par ASV un PSRS savstarpējo tirdzniecību. Tajā mirklī bija pagājuši 14 gadu kopš Niksona vēsturiskās vizītes Maskavā, kas iezīmēja atkušņa sākšanos starp abām supervalstīm, aukstā kara pretiniecēm. Bet vēl aizvien Gorbačovs varēja teikt: «ASV no PSRS importē aptuveni tikpat lielus apjomus, cik jūs ievedat no Kotdivuāras.» Tieši tik liela bija tirdzniecības embargo ietekme, ko ASV noteica pirms 37 gadiem. Iespējams, pasaules vēsturē nav bijis vairāk iztirzāta embargo projekta kā Eksporta kontroles akts (Export Control Act), ko 1949.gadā pieņēma ASV, lai ierobežotu tirdzniecību ar PSRS aukstā kara sākumā. Tā kā arī tagad ASV un Eiropas Savienība attīsta ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, papētījām ilgu laiku necilātus vēstures arhīvus, lai atgādinātu, kā sankcijas norisinājās toreiz un kādi bija efekti.

Sāksim no sākuma. Pirmā mācība – ar pietiekamu politisko gribu vienpusēji embargo patiešām apstādina tirdzniecību, vismaz divpusējo. Obama patlaban dara tieši to pašu, ko ASV valdība pirms vairāk nekā 60 gadiem, embargo ieviešot pakāpeniski. Sankcijas sākās jau 1948.gadā, kad ASV sāka noraidīt pieteikumus preču piegādei uz Austrumeiropu. Galvenais mērķis bija apstādināt jebkādu tirdzniecību starp Rietumiem un Austrumiem. Kādi bija rezultāti? Pēc trim gadiem Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta Stratēģisko studiju centra pētnieks Nikolā Spulbers (Nicolus Spulber) savā rakstā HBR apstiprināja, ka embargo tiešām bija iedarbīgs – vismaz starp ASV un PSRS. No 1948. līdz 1951.gadam ASV imports no Austrumeiropas valstīm nokrita par 95% – no 120,8 miljoniem dolāru līdz 2,6 miljoniem. ASV un PSRS sadarbība vairs faktiski neeksistēja.

«Mūsdienu nestabilajā pasaulē mēs vienkārši nevaram atļauties ignorēt tādus attiecības stabilizējošus faktorus kā tirdzniecība un ekonomiska, tehnoloģiska un zinātniska sadarbība»

PSRS līderis Mihails Gorbačovs un ASV prezidents Ronalds Reigans leģendārajā Ženēvas samitā 1985. gadā, kas pavēra ceļu labākām attiecībām starp abām valstīm. Pēc trim nedēļām, uzrunājot 150 amerikāņu uzņēmumu pārstāvjus, kuri bija ieradušies Maskavā «iztaustīt» ekonomisko vidi, Gorbačovs aicināja Vašingtonu atcelt tirdzniecības ierobežojumus ar Padomju Savienību un normalizēt abu pušu ekonomiskās saites (pa kreisi) Ar mērķi veicināt kultūras apmaiņu un savstarpējo sapratni, 1959.gadā Padomju Savienība un ASV bija vienojušās viena pie otras noorganizēt izstādi. Attēlā: toreizējais ASV viceprezidents Ričards Niksons atklāj izstādi Sokoļņiku parkā Maskavā (pa labi)

P TEKSTS JĀNIS VĒVERS, ELĪNA STENGRĒVICA FOTO AOP, F64, NO PUBLICITĀTES MATERIĀLIEM

Celsies vai kritīs? LATVIJAS ASTOŅU CERĪGĀKO JAUNO TEHNOLOĢIJU JAUNUZŅĒMUMU APSKATS

ateicoties vairākiem spožiem veiksmes stāstiem, jauno tehnoloģiju uzņēmumu piesaukšana liek saspicēt ausis. Cilvēkus vilina riskanta balansēšana starp iespēju kļūt par daudzmiljardu eiro vērtu uzņēmumu un gāšanos bankrota bezdibenī, ja nav izdevies uzminēt patērētāju vēlmes. Un tieši tā ir start–up uzņēmumu misija — meklēt problēmu risinājumu gadījumos, kad šis risinājums ir tikai vārgi apjaušams. Arī Latvijā netrūkst šā lauciņa arāju, tādēļ esam apkopojuši, mūsuprāt, cerīgākos pašmāju jaunos uzņēmumus, kam vai nu izdevies piesaistīt patērētāju uzmanību un tas parādās uzņēmuma apgrozījumā, vai arī pārliecināt investorus par peļņas potenciālu. Vai abi kopā.

Atvieglo biznesu. Taupa laiku tīstībā. Kompānija saņēmusi investīcijas vairāk nekā pusmiljona ASV dolāru apmērā, lielākā daļa piesaistīta no investīciju fonda FlyCap. 2015.gadā plānts sasniegt viena miljona eiro apgrozījumu.

SIA iMedia apgrozījums, tūkst. eiro 240 207 122

ROAMER SIA Roamer, atdalījās no SIA Arcana 2013.gadā

Produkts. Pirms gada izveidotais Roamer ļauj nemaksāt

MAILIGEN SIA Mailigen dibināta 2013.gadā, pirms tam SIA iMedia

Produkts. Mailigen ir e–pasta un integrētā mārketinga

platforma, kas nodrošina ērtu informācijas izsūtīšanu ar e–pasta palīdzību salīdzinoši plašam un segmentētam saņēmēju lokam, kā arī nodrošina atgriezenisko saiti, kas ļauj analizēt izsūtītās informācijas efektivitāti mērķu sasniegšanā. Līdz idejai tās autori Jānis Rozenblats un Artūrs Bernovskis nonāca, nodarbojoties ar web izstrādi, dizainu un interneta mārketinga biznesu. «Bija jāmeklē efektīvi veidi, kā sazināties ar esošajiem un potenciālajiem klientiem ar e–pasta starpniecību, tomēr pieejamie risinājumi izrādījās neefektīvi. Tobrīd bija vērojama arī liela ekonomiskā aktivitāte, un bija pamats domāt, ka arī citiem uzņēmumiem būs līdzīgas vajadzības,» stāsta viens no uzņēmuma iMedia dibinātājiem un tagad arī SIA Mailigen līdzīpašniekiem Bernovskis. Tāpēc tika liktas lietā komandas zināšanas dizainā un mārketingā, lai izveidotu HTML e–pastu izsūtīšanas sistēmu. Mailigen unikalitāte balstās vienotajā platformā. Atšķirībā no konkurentiem Mailigen ir pāraudzis tradicionāla e–pasta mārketinga robežas, kļūstot jau par integrētā mārketinga platformu, kas ietver ne tikai e–pastu izsūtīšanas funkciju, bet arī mobilo un SMS mārketingu, sociālo tīklu mārketingu, interneta aptaujas un citus rīkus. Daudz resursu tiekot veltīts personisku attiecību veidošanai ar klientu. Latvijas komandā pašlaik ir 24 cilvēki un astoņi cilvēki ārvalstu pārstāvniecībās. «Mūsu mērķis ir būt pasaules labāko e–pasta mārketinga servisu desmitniekā,» vēsta Bernovskis. Investīcijas un attīstība. Mailigen in-

vestori ir no ASV, Latvijas un Japānas. Pirmās investīcijas nāca no biznesa eņģeļa, 100 000 finansējums no miljonāra Viļa Vītola, bet 2014.gads ienesis lielas pārmaiņas uzņēmuma at-

Artūrs Bernovskis

par viesabonēšanu ceļojuma laikā, saglabājot iespēju būt sasniedzamam pa savu ierasto telefona numuru. Mobilā lietotne Roamer ir pieejama 200 valstīs, un to ir lejupielādējuši ap 340 000 lietotāju. Ideja radās iesācējuzņēmumu fabrikā SIA Arcana. Nikolajs Ustīnovs un Aleksandrs Krēgers darbojās ar citu lietotni Virs2sim, kas ļauj īrēt un pirkt jebkuru telefona numuru jebkurā valstī, un, analizēdami dažādus tirgus, saskatīja iespēju, samazinot viesabonēšanas izmaksas. «Tirgū ir risinājumi, kas piedāvā starptautiskus sakarus. Taču lielākajā daļā gadījumu tās ir sarunas, izmantojot internetu, kas neļauj saglabāt savu personīgo telefona numuru,» stāsta mārketinga direktors Andris Merkulovs. Roamer gadījumā divas tehnoloģijas — mobilie sakari un interneta savienojums — sadraudzējušies. Šādā veidā lietotājs var ceļojuma laikā turpināt veikt un pieņemt zvanus uz savu numuru, turklāt maksājot par zvanu un internetu par 99% mazāk.

2011

2012

2013

SIA iMedia peļņa/zaudējumi, tūkst. eiro 2011

2012

2013

-46

-67

-147

Roamer ļauj nemaksāt par viesabonēšanu ceļojuma laikā, saglabājot iespēju būt sasniedzamam pa savu ierasto telefona numuru Investīcijas un attīstība. Nepieciešamais investīciju dau-

dzums Roamer palaišanai bija 120 000 eiro — aptuvens izmaksu vērtējums par programmētāju, dizaineru, projektētāju, vadības, administrācijas un mārketinga darbu. Taču 2014.gadā no angļu investoriem (ieskaitot miljonāru Ričardu Franku — Dial–a–phone.com dibinātāju) tika piesaistīti 1 155 000 eiro. Pēc ārējo investīciju saņemšanas no SIA Arcana «izauga» SIA Roamer, un projekts turpināja attīstīties saviem spēkiem. Darba komandu vada Ustīnovs. Ja pieauguma temps turpināsies kā līdz šim, līdz gada beigām lejupielāžu skaits var sasniegt vienu miljonu. Savukārt «mamma» Arcana turpina veidot un attīstīt nākamos start–up uzņēmumus, nesen tika publiski palaisti Coshared.com, FamilySky.com, Flirtrapp.com, ir atvērts birojs Minskā un pārstāvniecība Londonā.

SIA Roamer apgrozījums, tūkst. eiro 6,2 2013 2013

-56,8 SIA Roamer peļņa/zaudējumi, tūkst. eiro

NUMURA TĒMA TEKSTS SERGEJS PAVLOVS FOTO INGA NESTERE, DMITRIJS SUĻŽICS, F64

«ES KRIEVIJAS DĒĻ NESVĪSTU» LATVIJAS PRODUKTUS (SVIESTU, SIERU, ŠPROTES UN CITUS) PAZĪST UN MĪL TIKAI KRIEVIJĀ UN NVS VALSTĪS, BET, LŪK, RIETUMOS NEVIENS NEGAIDA — TĀ UZSKATA DAUDZI LATVIJAS RAŽOTĀJI. SPĒCĪGS PRETARGUMENTS IR SIA KARAVELA PANĀKUMI SKANDINĀVIJĀ, KURU LATVIJĀ UN KRIEVIJĀ VAIRĀK PAZĪST AR ZĪMOLU KAIJA UN AR KO LEPOJAS PAT LIAA VADĪTĀJS ANDRIS OZOLS. KĀDS TAD IR «FIRMAS NOSLĒPUMS»? 34

NUMURA TĒMA

ĪSUMĀ PAR UZŅĒMUMU l Otrais lielākais zivju pārstrādātājs valstī ar gandrīz 30

miljonu eiro apgrozījumu 2013.gadā — tā ir izaugsme par 46%, turklāt galvenokārt tieši Skandināvijas tirgus dēļ! l Neraugoties uz sarežģīto ekonomisko situāciju Austrumos, 2014.gada pirmajā pusgadā apgrozījums audzis vēl par 12,5%. l Šādi izskatās galvenie noieta tirgi: Zviedrija — 15%, Dānija — 13%, Krievija — 12%. Tas parāda, ka atkarības no viena tirgus nav, Rietumu daļa pieaug, kopējais noiets un peļņa arī. l Lūk, vēsturiska paralēle: SIA Karavela ir reiz lielākā nozares uzņēmuma a/s Kaija «mantiniece», kas tālajā 1998. krīzes gadā piederēja citiem īpašniekiem un pārdeva Krievijai... 64% saražotās produkcijas. Tāpēc arī izputēja.

iesa, skeptiķiem uz to visu ir sava atbilde: jā, pārdot Skandināvijai zivju konservus — reāli, bet... ar minimālu peļņu. Toties nopelnīt tā, kā var ar šprotēm Krievijā, citur neizdosies. Cik tajā ir taisnības, un cik vispār viegli ielauzties Ziemeļeiropas tirgū — par to Ir Nauda iztaujāja Jāni Endeli, SIA Karavela mārketinga direktoru un vienu no īpašniekiem (20%). «TAS NAV TIKAI PAR ZIVĪM»

«Ziniet, tas nav jautājums tikai par zivīm vai šprotēm,» saka Endele. «Skatoties uz Latvijas produktu ražotājiem, bez mums laikam ir vēl tikai daži uzņēmumi, kas saražo nopietnus apjomus tieši Rietumiem. Precizēšu — ar Rietumu tirgu es nedomāju emigrantu veikaliņus, runa ir tieši par īstiem vāciešiem, frančiem vai zviedriem.» Rezultātā jums ir izdevies. Nav jautājuma par to, kas kuram ir vai nav izdevies. Vērtējot zivju pārstrādes nozari, neviens cits tik mērķtiecīgi uz Rietumu eksportu nav gājis. Un nav svarīgi, ko saka citi mūsu kolēģi — sarunā ar presi to pieminēs visi. Bet akcionāru līmenī šādi lēmumi pieņemti tikai pie mums. Un neviens uzņēmums nespēj krasi mainīt noieta tirgu, ja to grib tikai viens menedžeris, bet trūkst atbilstošas politikas pašā augšā. Kad šo ideju — diversificēties uz Rietumiem — mēs izteicām pirms septiņiem gadiem, tas šķita ab-

Runa ir ne tik daudz par mūsu panākumiem, bet par to, ka citi mūsu kolēģi šajā virzienā nav nogājuši pat ne pirmo pusmetru, lai nokļūtu kaut kur citur, izņemot tradicionālos Austrumu tirgus

solūti neiespējami: tobrīd SIA Karavela bija mīnusos pēc visiem rādītājiem, strādājām vienā stāvā, ar vecām iekārtām. Bet sākām ar vēlmi, un tālāk jau sākās garš ceļš. Tas ir ļoti vienkāršs, nekā sarežģīta tur nav: braukšana uz izstādēm, izpratne, kur tu atrodies un kas vajadzīgs Rietumu tirgiem. Turklāt Rietumu tirgi nav tikai tāds vispārējs abstrakts lielums. Braukājot sāc izprast, kurā valstī ēd skumbriju, kurā — siļķi. Kādu iepakojumu kurā valstī pērk. Šī izzināšana ilgst gadiem, tas ir darbietilpīgs, apnicīgs process, un tu nekad nezini, vai tas galu galā dos kādu rezultātu. Tāpēc te ir runa ne tik daudz par mūsu panākumiem, bet par to, ka citi mūsu kolēģi šajā virzienā nav nogājuši pat ne pirmo pusmetru, lai nokļūtu kaut kur citur, izņemot tradicionālos Austrumu tirgus. Un tas attiecas ne tikai uz zivju pārstrādi. KRIEVIJA IR DĀRGA? JĀ UN NĒ Par cenas maržu — daudzi jūsu kolēģi stāsta, ka Krievijā par Latvijas produktiem maksā visvai rāk. Jūsu gadījumā, pārdodot zivju produkciju uz Krieviju un Zviedriju, — vai tā ir līdzīga peļņa, vai arī skeptiķiem tomēr taisnība? Gan jā, gan nē. Paskaidrošu. Krievijā lielākie spēlētāji — gan mēs, gan Gamma–A un Brīvais vilnis — pārdod produkciju ar savu zīmolu. Par Rietumiem man šāds optimisms ir, bet… Tur jūs tomēr strādājat ar svešu zīmolu? Jā, Skandināvijā mēs pamatā strādājam private label programmās, un tur prasme un iespējas nopelnīt vairāk nāk ar gadiem. Viss ir ļoti vienkārši: ja esi iemācījies strādāt pareizi (bet mums jau ir divu gadu pieredze), ražo tā, kā pieņemts Rietumos, iepērc pareizās izejvielas. Piemēram, šeit mēs iepērkam izejvielas tikai kārtējai ražošanas partijai un mazliet vairāk, savukārt Rietumu pasūtījumiem uzreiz iepērkam zivis uz gadu. Tāpēc ka piepirkt klāt «darba gaitā» neko nevarēsi, vai arī nāksies pārmaksāt, bet tad vairs nevarēs iekļauties cenā.

PORTRETS Valdis Siksnis, agrāk Nordea bankas Latvijas filiāles vadītājs, tagad investīciju kompānijas Callidus Capital līdzīpašnieks

TEKSTS NORA ANSONE FOTO GATIS GIERTS, F64, UN NO PERSONĪGĀ ARHĪVA

PĒC BANKAS – BIZNESĀ IR NAUDA INTERVĒ EKSBAŅĶIERUS, KURI STĀSTA PAR SAVU LĒMUMU DOTIES BIZNESĀ UN PIRMAJIEM SOĻIEM

ide vairs nav tā pati. Nevis paplašināšanās, bet izmaksu kontrole — Ir Nauda uzrunātie finansisti raksturo patlaban mērenos tempos augošo Latvijas banku sektoru. Pērn tas kopumā nopelnījis 173 miljonus latu, un tas bija otrais gads ar pluszīmi pēc trīs gadus ilga zaudējumu posma. Tajā pašā laikā akcionāriem esot stress par gausajiem attīstības tempiem. «Stress rodas, kad saskaramies ar paaugstinātām prasībām. Tāda pārstrādāšanās riska kā Londonas vai Ņujorkas investīciju baņķieriem mums, protams, nav, bet tirgus vairs neaug kā pirms krīzes, un gaidas ir lielas,» būdams vēl laiskajā režīmā pēc aiziešanas no Swedbank valdes saka Daniils Ruļovs.

Helmūts Ancāns, agrākais Latvijas Bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks

JĀUZLĀDĒ BATERIJAS

PRETĪ GARĪGUMAM

Ne gluži vesels desants, bet laiku pa laikam kāds banku sektora ilgtermiņa visaugstākā līmeņa spēlētājs ar savu zelta izpletni piezemējas pavisam citā sfērā. Kāds — savā biznesā, kāds — ministra krēslā, vēl kāds — Valsts prezidenta amatā. Vienu no pārsteidzošākajiem soļiem spēra agrākais Latvijas Bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks Helmūts Ancāns. Pēc 15 gadiem bankā viņš pievērsās budismam, pamatodams to ar iekšējas harmonijas meklējumiem laikā, kad visi tiecas pēc materiālā. Bijām cerējuši uz spēcīgu stāstu par baņķiera maizes garozu, taču saru-

na patlaban nav iespējama. Kaut arī viņš dzīvo Latvijā, maģistra grāda ietvaros Lamas Tsongkhapas institūtā Itālijā sešus gadus studējušais Ancāns ievēro mācību programmas daļu: septīto gadu vadīt mūka cienīgā vientulībā. Šī programma veidota pēc tradicionālo Tibetas klosteruniversitāšu plāna. Ar vecākiem un savu skolotāju Ancāns sazinās, taču kopumā šis par retrītu sauktais posms ir vairāk domāts klusumam. Nākamgad maijā, noslēdzoties mācību gadam, Ancāns Latvijā būs vispamatīgāk izglītotais cilvēks šajā jomā.

Andris Ozoliņš, DNB bankas bijušais šefs

Soli pretī garīgumam pāris dienu pēc biroja pamešanas spēra arī DNB bankas bijušais šefs Andris Ozoliņš, dodoties pa svētceļnieku maršrutu Spānijā Camino de Santiago. Kad aizpērn, pēc astoņiem šajā krēslā pavadītiem gadiem, Ozoliņš izziņoja par aiziešanu, akcionāri pauda izpratni un nožēlu vienlaikus, bet pats baņķieris savus plānus neatklāja. Izrādās, šo gadu (kuru pats finansists dēvē pat savu sabbatical jeb Rietumeiropā ierasto pauzes gadu periodu karjerā) eksprezidents aizvadījis, ceļodams, lasīdams grāmatas un apkopdams «aizaugušas» attiecības. «Neslēpšu — gribēju vienkārši atiet no stresa, uzlādēt baterijas. Man tikko bija palikuši 50 gadu, un visu laiku biju strādājis «pie virpas». Domāju — kad vēl? Kad apritēs 60?»

PORTRETS Daniils Ruļovs, iepriekš Swedbank valdes loceklis, tagad investē tehnoloģiju start-up projektos

Atjaunojis spēkus, Ozoliņš atgriezās pie finansēm, bet ne banku sektorā. Viņš ir problemātisko aktīvu pārvaldītājkompānijas Reverta padomē un vienlaikus arī investējis labu paziņu biznesā nekustamo īpašumu un kokrūpniecības jomā. Ieguldījumi veikti, izvērtējot šo uzņēmumu finanšu plūsmu un iesaistīto cilvēku uzticamību, nevis kā mērķtiecīgs ceļš uz perspektīvākajām nozarēm. Jau bankas gados viņš bija nonācis pie atziņas — lai arī naudu tā var nopelnīt, Andris nekad nebūtu gatavs startēt «pelēkajā» biznesā. Tas ikdienu darot pārāk strespilnu. Tagadējā dzīves posmā viņam pietrūkstot intelektuāli talantīgo cilvēku, kurus nozares labā atalgojuma dēļ spējušas piesaistīt rezidentu bankas. Pirms tam Ozoliņš to bija pieņēmis kā pašu par sevi saprotamu un novērtē tikai tagad. Runādams par banku karjeras mīnusiem, viņš min «baņķiera paranoju» jeb izteikto piesardzību, kas privātajā biznesā traucē. Toties pie plusiem pieskaita rīcības brīvību ar savu laiku, kā arī apziņu — lai kā tur būtu, peļņa vai zaudējumi, tie ir tikai tavi. Runādams par izaicinājumiem turpmākajā karjerā, bijušais bankas šefs min, ka vēlētos likt lietā Lielbritānijā gūtās zināšanās independent non-executive directorship jomā, palīdzot menedžmentam lielu uzņēmumu valdēs. PASAULES PILSONIS

Ar dzīvi ļoti gandarīts izklausās savulaik 26 gadu vecu-

Uģis Zemturis, bijušais Swedbank viceprezidents un Krievijas Alfa Bank viceprezidents attīstības jautājumos

Tādiem «frīlanse riem» kā Zemturis nepiecie šams tikai dators ar Skype un telefons

Andris Nātriņš, bijušais Latvijas krājbankas prezidents, tagad Banku augstskolas pētniecības direktors, arī uzņēmējs

mā par tagadējās Swedbank viceprezidentu kļuvušais Uģis Zemturis. Senāk dēvēts pat par amerikāņu sapņa Latvijas versiju, kopš 2007.gada Uģis pieskaitāms pie eksbaņķieriem. «Kad aizgāju, neviens neticēja, ka man nav plāna, ka neesmu parūpējies par siltu vietiņu. Var jau turpināt augt siltumnīcā, tīksmināties par sevi, taču izkāpt no ērtajām čībām, aiziet, nezinot, kā pelnīsi — tas ir liels sev uzlikts pārbaudījums,» saka Zemturis.Pēdējie septiņi gadi liecina,ka šis pārbaudījums izturēts.Viņš par sevi nestāsta daudz, taču skaidrs, ka tapis par īstu pasaules pilsoni, dodas,kurp projekts viņu sauc.Pēc Swedbank strādājis par Krievijas Alfa Bank viceprezidentu attīstības jautājumos, bet patlaban ir konsultanta statusā un apmeties Ukrainā. Stāsta,ka tādiem «frīlanseriem» kā viņš esot nepieciešams tikai dators ar Skype un telefons. «Pat Krievijā un Ukrainā jaunās tehnoloģijas mainījušas biznesa vidi,un sekretāre no skaistumkonkursa vai ādas krēsls uzgaidāmajā telpā vairs nav vajadzīgi,» viņš smejas.Konsultēto uzņēmumu loks aptver IT,telekomunikāciju,lauksaimniecības un citas sfēras.«Strādāju dažādi — reizēm 12 stundas dienā,bet tad, kad projekts noslēdzas, pievēršos ģimenei, hobijiem vai saviem ieguldījumiem,» saka Zemturis,par pēdējo atklājot tikai to, ka investējis dažādos projektos Eiropā, to skaitā ar lauksaimniecību saistītos. Tieši kādreizējie baņķieri, kuri tagad devušies biznesā, žurnālu Ir Nauda šoreiz interesē visvairāk.

TEKSTS GUNITA NAGLE FOTO GATIS GIERTS UN VLADISLAVS PROŠKINS, F64

Bruņuveste darījumiem EKSPORTA DARĪJUMOS AR VALSTĪM, KURAS TRADICIONĀLI TIEK UZSKATĪTAS PAR PAAUGSTINĀTA RISKA VALSTĪM, IEVĒROJAMU DAĻU FINANŠU RISKA UZŅEMAS LATVIJAS GARANTIJU AĢENTŪRA, IZSNIEDZOT EKSPORTA KREDĪTA GARANTIJAS 46

kāds no klientiem nesamaksā desmit tūkstošus, ir diezgan liels risks, ka šo naudu nāksies norakstīt zaudējumos un iedzīvoties nepatikšanās. Tieši šādā neapskaužamā situācijā pirms pāris gadiem nonāca Cido Grupa, kad kāds no Krievijas klientiem nesamaksāja 10 tūkstošus latu (aptuveni 14 200 eiro) par jau piegādātu preci. Taču Cido Grupai tas nekļuva par smagu ievainojumu, jo bija noslēgts līgums ar Latvijas Garantiju aģentūru (LGA) par eksporta garantijām un lielāko daļu parāda summas Cido Grupai mēneša laikā izmaksāja aģentūra. «Eksporta kredīta garantija palīdz uzņēmumiem ielauzties jaunos tirgos vai uzņemties darbu ar tādiem jauniem klientiem, kuri vēl nav iepazīti,» secinājusi juriste Inese Lielpinka no Cido Grupas. Tas ir viens no 41 pārtiku, dzērienus, kokmateriālus un būvmateriālus ražojoša uzņēmuma, kam ir līgums ar LGA par eksporta garantijām.

Idejas. Pieredze. Padomi INESE LIELPINKA, Cido Grupas juriste. Viņa stāsta, ka savulaik noslēgtais līgums ar LGA pasargājis uzņēmumu no ievērojamiem finanšu zaudējumiem brīdī, kad kāds Krievijas klients nesamaksāja 10 tūkstošus latu par jau piegādātu preci (pa kreisi)

ARTŪRS KARLSONS, LGA projektu vadītājs. Karlsons nosauc valstis un reģionus, uz kuriem attiecas iespēja saņemt garantiju: Krievija, Ukraina (izņemot valsts austrumu daļu), Baltkrievija, Āfrikas valstis, lielākā daļa Āzijas, Latīņamerika (pa labi)

LGA kompensē 80—90% zaudētās summas, bet ir noteikusi maksimālo summu, kādai izsniedz eksporta garantiju, — tā nedrīkst pārsniegt vienu miljonu eiro, stāsta Artūrs Karlsons

RISKS ATMAKSĀJAS

Eksporta garantijas LGA piedāvā kopš 2009.gada vidus, kad ekonomiskās krīzes dēļ Latviju pameta divas lielas kredītu apdrošināšanas kompānijas. Lai novērstu tirdzniecības apjomu strauju samazināšanos un veicinātu eksportu, valsts LGA personā sāka piedāvāt sava veida apdrošināšanu eksporta darījumiem uz tādām valstīm, kuras lielākā daļa privāto apdrošināšanas kompāniju uzskata par pārāk riskantām, skaidro LGA projektu vadītājs Artūrs Karlsons, kurš atbild par eksporta garantiju programmu. «Būtībā mēs kā valsts kapitālsabiedrība pildām to funkciju, ko ne vienmēr var nodrošināt privātais tirgus,» viņš paskaidro un nosauc valstis un reģionus, uz kuriem attiecas iespēja saņemt LGA eksporta garantiju: Krievija, Ukraina, Baltkrievija, Āfrikas valstis, lielākā daļa Āzijas, Latīņamerika. Būtībā LGA var izsniegt eksporta kredīta garantijas darījumiem ar lielāko daļu pasaules valstu, izņēmumi ir ES valstu tirgi un tādas industriāli attīstītās valstis kā ASV, Kanāda, Japāna, Jaunzēlande, Austrālija, Šveice, Norvēģija un Islande. LGA, līdzīgi kā gandrīz visas eksporta kredīta aģentūras citās valstīs, bija apturējusi garantiju izsniegšanu eksportam uz Ukrainu. Tagad tā ir atjaunota, bet ne uz Ukrainas austrumiem, kur turpinās karadarbība.

Cido Grupa sadarbību ar LGA sāka 2011.gadā. Cido Grupa eksportē 21% produkcijas, lielākā daļa tiek vesta uz Lietuvu, Igauniju un dažādām Rietumeiropas valstīm, bet 15% — uz Krieviju, ļoti nelielos daudzumos uz Baltkrieviju, Ukrainu. «Mazumtirdzniecībā ierasts norēķināties ar piegādātāju tikai tad, kad klients saņēmis preci un pārdevis. Taču ir darījumi, un tādu nav retums, kad Cido Grupai jāizvēlas — strādāt ar klientu ar priekšapmaksu, tas nozīmē, ka klients vispirms samaksā un pēc tam mēs piegādājam preci, vai riska dēļ nestrādāt vispār,» skaidro Inese Lielpinka. Lūk, šādos gadījumos, lai nezaudētu iespēju ielauzties jaunā tirgū, uzņēmums pieļauj pēcmaksu, noslēdzot līgumu ar LGA par eksporta garantiju. Tas nozīmē, ka, pirms uzņēmums noslēdz vienošanos ar jauno sadarbības partneri, LGA pārbauda potenciālā pircēja maksātspēju un, ja uzskata to par pietiekami labu, izsniedz Cido Grupai eksporta garantiju šim darījumam. «Kad esam saņēmuši garantiju, jaunajam klientam varam piedāvāt pēcmaksu,» saka Inese Lielpinka. Parasti šis uzņēmums lūdz LGA palīdzību darījumos ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu. Saņemot LGA garantijas, uzņēmums riskē zaudēt tikai 10—20% klienta nesamaksātās naudas, pārējo kompensē LGA. Kompensācijas tiek izmaksātas no LGA kapitāla līdzekļiem, ko veido gan uzņēmumu iemaksas, gan ES

Abonēt Ir Nauda 2015.gadam 47

Pelnīt. Krāt. Tērēt

Alūksnes ezera salas — viens no labākajiem piemēriem Latvijā salu izmantošanā. Estrāde, stadions, pludmales volejbola laukumi ir tikai sākums

TEKSTS ANTRA ĒRGLE FOTO ALJA, EZERI.LV, F64 UN NO PUBLICITĀTES MATERIĀLIEM

SALA KĀ BIZNESS. VAI LATVIJĀ REĀLI? DZIRDOT STĀSTUS, KĀDAS TIK AKTIVITĀTES UN BIZNESI NENOTIEK UZ SALĀM DAŽĀDĀS KLIMATISKAJĀS JOSLĀS CITUR PASAULĒ, IR NAUDA SKAIDRO, KAS IESPĒJAMS UN PATLABAN NOTIEK UZ LATVIJAS EZERU 550 SALĀM 59

NAUDAS IDEJAS

Ezera krast malas un salu izpētē un labiekārtošanā kopš 2007. gada ieguldīti 3,73 miljoni eiro. Ieguvums — sakopta vide, vairāk ieņēmumu vietējiem uzņēmējiem, darbavietas

ūt par salas īpašnieku pat Latvijā izklausās pēc iekārojama sapņa. Ezeru salas kā tirgus objektu, ar kuru varētu nopelnīt, Latvijā plašāk sāka uztvert neilgi pirms nekustamo īpašumu burbuļa plīšanas, un to vērtība joprojām ir gana augsta, jo tirgū piedāvājumu nav daudz. Kā atsevišķi objekti Valsts zemes dienestā gan ezeru salas nav fiksētas, bet tām parasti ir tuvējai teritorijai līdzīga kadastrālā vērtība, Ir Nauda skaidro iestādes komunikācijas projektu vadītāja Sandra Vīgante. Vai laimīgajiem īpašniekiem, kam pieder ekskluzīvie objekti, ir izdevies ar tiem pelnīt, vai arī lielākoties tikai jāskaita izdevumi? IEGULDA MILJONUS

Ezersalām bagātākā ir Latgale, bet labākie piemēri to izmantošanai ir Vidzemē un Kurzemē. Viens no tādiem saistās ar Alūksnes ezera salu apsaimniekošanu, ko īsteno pirms 12 gadiem Alūksnes domes un Jaunalūksnes pagasta kopīgi nodibinātā pašvaldības aģentūra ALJA Māra Lietuvieša vadībā. Tradīcija uz salas veidot sabiedriskas atpūtas vietas šeit kopta jau kopš padomju laikiem, kad Tīklu saliņā bija estrāde. Tagad lielā estrāde, stadions, ALJA birojs, pludmales volejbola laukumi, atrakcijas, nomas laivu piestātnes izveidotas Lielajā Pilssalā. «Salu apguvē izmantojam pašvaldības piešķirtos līdzekļus, sadarbojamies ar biedrībām, privātajiem viesu namiem, aktīvās atpūtas un jauniešu centriem, rīkojam nometnes,» skaidro Lietuvietis. Te īsteno arī vides uzturēšanas un vēsturiskās izpētes projektus ar Eiropas atbalstu, ļoti populāra ir makšķerēšana, kam licences var nopirkt arī internetā. Lai visu izveidotu tā, kā iecerēts, Alūksnes ezera infrastruktūrai un objektiem vajadzētu ap miljonu eiro, lēš Māris. Tomēr arī ar mazākiem, pakāpeniskiem ieguldījumiem te izdevies padarīt daudz. Patlaban top bērnu laukums, privātais uzņēmējs atvērs veikborda centru, būs atrakcijas ūdensslēpotājiem, no Polijas

noskatīta ideja bērniem piedāvāt braucienus ar elektrolaivām. Uz Cepurītes jeb Mīlestības salas, kurp pēdējos gados ar laivām vai lielo plostu dodas kāzinieki, ierīkos namiņu vai lapeni. Pašvaldības, valsts, projektu un sadarbības partneru naudas ieguldījums Alūksnes ezera krastmalas un salu izpētē un labiekārtošanā kopš 2007.gada ir 3,73 miljoni eiro, bet tiešu atdevi no tā pašvaldībā nerēķina. «Ieguvums ir sakopta un ērta vide, sarīkojumi, kam vietas nomā dažādi organizētāji, starptautiskas ūdenssporta sacensības, vairāk ieņēmumu vietējiem komersantiem, darbavietas, iespēja Alūksnes iedzīvotājiem un viesiem te atpūsties, sportot un makšķerēt,» uzskaita Lietuvietis.

Alūksnes ezera salu attīstība turpinās — top bērnu laukums, iecerēts veikborda centrs un braucieni ar elektrolaivām (augšā)

Uz Cepurītes jeb Mīlestības salas, kurp pēdējos gados ar laivām vai lielo plostu dodas kāzinieki, ierīkos namiņu vai lapeni

SALU IZMANTOŠANA Aktīvi apsaimniekotas ir salas Alūksnes ezerā, pārējās faktiski nav izmantotas, tikai uz dažām iekārtotas makšķerēšanas vai piknika vietas. Vairākums salu ir Valsts Dabas aizsardzības pārvaldes pārziņā, jo tās ir dabas parku vai liegumu teritorijā, līdz ar to saimnieciska darbība un apbūve ir stipri ierobežota.