Žurnāls "Ir Nauda" decembris/janvāris by irnauda irnauda

Decembris 2014 / Janvāris 2015 (Nr. 16) 3,99 €

LATVIEŠI AR PASAULĒ PRESTIŽĀKAJIEM No Hārvardas MBA līdz Stenfordai SĀC TIRDZNIECĪBU AMAZON.COM, ALIBABA.COM UN PELNI! JURISTS: IDEJAS AUTORAM JĀUZSTĀJ UZ 25%+1 LĪDZDALĪBU UZŅĒMUMĀ

LIETUVIEŠI PĒRK LIEPĀJU, LATVIEŠI PĀRDOD KAUGURUS

TOP ISSN 2255-9280

9 772255 928002

EKSPORTA PADOMI

PĒTERIS ŽIMANTS JĀNIS ZARŽECKIS ELĪNA DOBELE NORMUNDS BERGS UN CITI

TEKSTS JĀNIS VĒVERS FOTO FOTOLIA

Sāc darboties internetveikalā un pelni! STARPTAUTISKIE INTERNETA VEIKALI ATRISINA LATVIJAS RAŽOTĀJIEM TIK SĀPĪGO NELIELĀ VIETĒJĀ TIRGUS PROBLĒMU. TAČU, LAI PRODUKCIJA GLOBĀLAJĀ TIRGUS LAUKUMĀ KĻŪTU PAMANĀMA, UZŅĒMUMIEM NĀKAS KRIETNI PIESTRĀDĀT 22

nterneta komercijas attīstība salīdzinoši īsā brīdī pie pildījusi jau pirms mūsu ēras tirgotāju aprindās vir mojošo sapni — pārdot produkciju visiem potenciā lajiem pircējiem neatkarīgi no ģeogrāfiskās atrašanās vietas un valodu prasmes.Ieguvēji ir visi.Tirgotājiem vairs nav jāaprobežojas ar dažiem simtiem vai tūk stošiem pircēju tirgus laukumā un nav jābrauc no pilsētas uz pilsētu ar savu preču kravu.Savukārt pircēji var iegādā ties jebkurā pasaules nostūrī tapušu lietu un savā dzīvoklī saņemt gan autentisku meksikāņu sombrero, gan Āzijas miestiņā vietējā meistara darinātu mūzikas instrumentu. Šķiet, tirgošanās internetā visizdevīgākā ir tieši ma zajām nācijām kā Latvija, kur bieži dzirdamas gaudas par mazo tirgu. Globālo internetveikalu priekšrocības sev atklājuši simtiem Latvijas mazo, vidējo un arī lielo uzņēmumu. Pareizi izvēloties mērķauditoriju visefektī vāk sasniedzošo kanālu, viņi sekmīgi spējuši palielināt noietu un izplatīt savu produkciju tālu pasaulē. Četri dažādas nozares pārstāvoši Latvijas uzņēmumi dalās pieredzē par internetveikalu izvēli,sadarbības sāk šanu un pārdošanas īpatnībām.

Atvieglo biznesu. Taupa laiku

BeeKid

2012.gadā žurnāla iFinanses.lv rīkotā konkursā Gada MIKRO uzņēmuma titulu ieguvušais SIA BeeKid — ap ģērbu dizaina, ražošanas un tirdzniecības uzņēmums, kas radījis ģimenes koncepta zīmolu — jau divarpus gadus izmanto starptautisko internetveikalu pakal pojumus, arī pasaulē plaši pazīstamo Amazon.com. Tā ideja apvienot augstu kvalitāti, ekoloģiskus materiālus, ziemeļniecisku dizainu un funkcionālu pielietojumu pozitīvi novērtēta arī pasaulē. Dizainere un uzņēmuma vadītāja Renāte Zandersone ļoti priecājas par iespēju sasniegt klientus ārpus Latvijas, jo tirdzniecība ārze mēs veido galveno daļu no uzņēmuma apgrozījuma un līdzšinējā pieredze esot visnotaļ veiksmīga. «Amazon ir viens no lielākajiem un pazīstamākajiem interneta veikaliem pasaulē,tādēļ to izvēlējāmies kā pirmo. Sākt tirdzniecību bija ļoti sarežģīti tieši tehniskajā ziņā.Lai veiksmīgi tirgotos Amazon, būtībā ir nepieciešams viens pilna laika darbinieks,kas ar to ikdienā nodarbojas — pie vieno produktus, raksta atslēgvārdus, rīko kampaņas un akcijas.Amazon pieejams tik plašs piedāvājuma klāsts,ka globāli nezināmam zīmolam ir jāpieliek īpašas pūles, lai tas tiktu pamanīts un pirkts,» pieredzē dalās Renāte Zan dersone.Viņa stāsta,ka sākumā uzņēmums pats sūtīja pre ces klientiem, taču pēc kāda laika, lai kāpinātu apjomus, nolēma īrēt vietu Amazon centrālajā noliktavā Anglijā.Pre ces tika nogādātas turp, un tagad tās pa visu pasauli tiek sūtītas no Anglijas. «Mēs tikai saņemam e–pastā ziņu, ka kārtējā prece dodas pie sava klienta,un divas reizes mēnesī kontā ienāk naudiņa. Viss notiek vienkārši un automati zēti. Preces, kas atrodas Amazon noliktavās, tiek ātrāk un lētāk piegādātas, tām tiek veidotas promocijas akcijas,» uz centralizētas izplatīšanas plusiem norāda uzņēmēja. Sākot tirdzniecību Amazon, ir jāparaksta take it or leave it tipa līgums, ko pārdevējs nevar ietekmēt. Par

vienpusējiem līguma nosacījumu grozījumiem ik pa laikam tiek saņemts e–pasts. Ik pa laikam notiek teh niskas izmaiņas,kas saistītas ar produktu pievienošanu, izvietošanas kategorijām, ik pa laikam tiek paaugstinā tas nodevas. Ar to cīnīties vai nepiekrist nevar. Nodevas Amazon nosaka ļoti individuāli atkarībā no tā, kas tiek tirgots un kāds ir uzcenojums,kāda glabāšanas specifika. Amazon.com mājaslapā norādīts, ka platformas īpaš nieki nodevās iekasē 6—15% no pārdotā produkta cenas vai arī minimālo cenu lētiem produktiem aptuveni viena ASV dolāra apmērā.Pakalpojumu abonētājiem un nolik tavu īrētājiem paredzētas dažādas atlaides vai atviegloti nosacījumi. «Lai Amazon veikalā gūtu panākumus,paiet laiks,un par to, kā veiksmīgi tirgot Amazon, var vadīt seminārus un mācības. Ar to bez maksas nodarbojas arī Amazon komanda. Regulāri e–pastā saņemu uzaicinājumus pie dalīties tiešsaistes vebinārā. Reģistrējoties tirdzniecībai Amazon, ikkatram kļūst pieejama šāda iespēja,» Renāte Zandersone stāsta,ka internetveikals,lai arī iebildēs īpaši neklausās, par saviem pārdevējiem tomēr rūpējas. Viņa konstatējusi,ka Amazon ir viegli notirgot ļoti lētas preces vai tādas, kuras var viegli sameklēt pēc atslēgvārdiem. «Ja Latvijas uzņēmēji vēlas izcelt sava produkta unikalitāti, nāksies krietni pastrādāt, bet neiespējami tas nav, tikai jārēķinās, ka tas prasa darbu un laiku. Vēl svarīgi atrast konkrēto mērķa valsti. Amazon tirgo visā pasaulē, tomēr piedāvājumu var dalīt pa valstīm un koncentrēties uz vienu vai divām, tā gūstot labākus rezultātus. Preču pievienošana, aprakstu veidošana svešvalodā, sekošana noliktavai prasa daudz laika, jā rēķina,vai tas atmaksāsies,» Renāte Zandersone mudi na potenciālos interneta veikala lietotājus pēc iespējas precīzāk definēt savas vēlmes.

Lai veiksmīgi tirgotos Amazon, būtībā ir nepieciešams viens pilna laika darbinieks, kas ar to ikdienā nodarbojas — pievieno produktus, raksta atslēgvārdus, rīko kampaņas un akcijas 23

NUMURA TĒMA

TEKSTS SERGEJS PAVLOVS

TOP PADOMI

Kā sākt un nezaudēt eksportu

ESAT SĀKUŠI SAVU BIZNESU UN VĒLATIES ATTĪSTĪT EKSPORTU? PAR TIPISKAJĀM KĻŪDĀM UN VEIKSMES RECEPTĒM REGULĀRI STĀSTA DAUDZI PAZĪSTAMI LATVIJAS RAŽOTĀJI. KO VAR MĀCĪTIES NO TĀDIEM SPĒLĒTĀJIEM KĀ LAIMA, PURE CHOCOLATE, SAF TEHNIKA, LATVIJAS BALZAMS, JZ MICROPHONES, NORDEN COSMETICS, SAKRET UN CITIEM?

LŪK, DAŽI VARIANTI, KĀ AR ŠO PADOMU PALĪDZĪBU VARĒSIT:

FOTO LETA, F64 UN NO PERSONĪGAJIEM ARHĪVIEM

l l l l l

nemaksājot naudu, uzzināt, kādi jūsu konkurenti atrodami ārzemju lielveikalu plauktos no Anglijas līdz pat Ķīnai un pat apskatīt šos plauktus fotogrāfijās; bez maksas iegūt ziņas par potenciālajiem partneriem, kas piedāvā jums sadarbību ārzemēs; bez maksas izmantot telpas darījumu apspriedēm galvenajos eksporta tirgos, izmantot «partizānu mārketinga» metodi izstādēs, pat ja nav sava stenda; meklēt partnerus izstādēs, LinkedIn vai pa telefonu; saņemt noderīgus padomus par nepazīsta miem noieta tirgiem un to specifiku; uzzināt, kāpēc izgāzušies daudzi Latvijas eksportētāji un daudz ko citu.

Atbildes uz šiem un daudziem citiem jautājumiem Ir Nauda «numura tēmā» — TOP 40 padomi eksporta iesācējiem. Esam apkopojuši zināmāko Latvijas eksportētāju un ekspertu interesantākos padomus, novērojumus un viedok ļus, ar ko viņi dāsni dalījušies desmitos mācību semināru, ko organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) pēdējo gadu laikā. Tiesa, jāņem vērā viens «bet». Kā saka uzņēmēji, vi ņu viedoklis nav nekāda pēdējās instances patiesība, jo daudz kas atkarīgs no produkta īpatnībām, nozares, tir gus. Piemēram, pārtikas produktu ražotāji ir pārliecināti, ka izstādes ir vērtīgs biznesa kontaktu avots, bet ir elek tronikas ražotāji, kas domā, ka tā ir tukša laika tērēšana. Vai arī par partneriem — vieni strādā ar izplatītājiem, ci ti ar aģentiem, trešie — tieši, dibinot meitaskompāniju. Tāpēc nedrīkst teikt, ka visi 40 padomi un replikas derēs ikvienam. Bet, iespējams, dažas no tām tomēr iz rādīsies noderīgas.

NUMURA TĒMA

PIRMS EKSPORTA PADOMI SĀKŠANAS

KĀ IZPRAST SVEŠU PADOMI TIRGU

LATVIJA KĀ LABORATORIJA

IZVAICĀJIET VIETĒJOS...

Pēteris Žimants, Pure Chocolate vadītājs

Jau pašā sākumā vajadzētu saprast: ja vēlaties nopiet nu ražošanu, eksportam jābūt. Latvijā ir tikai divi mil joni iedzīvotāju. Ārpus Latvijas — miljardiem. Tāpēc prioritāte ir skaidra. Latvija ir fantastisks tirgus jauna produkta testēšanai — nekur citur tik lēti to neizdarīsi. Turklāt vairāk tiks piedotas kļūdas — pie mums ir vien kāršāk vienoties ar veikalu tīkliem izvietot plauktos jaunu produktu, un nav lielu ieguldījumu mārketingā. Tajā pašā laikā ar vietējā tirgus piemēru jūs redzat, kā jūsu jauno produktu pieņem vai nepieņem cilvēki.

Ļoti svarīgi saprast, kādas tradīcijas ir konkrētā eksporta tirgū. Piemēram, mūsu pirmā kļūda Zviedrijā bija mēģi nājums pārdot dāvanu kastes ar konfektēm. Mums taču pieņemts, ejot pie ārsta, uz valsts iestādi, vēl pie kādiem vajadzīgiem cilvēkiem, ņemt līdzi konfekšu kasti. Bet Skandināvijā tā nav! Tur dāvanu komplektus dāvina tikai Ziemassvētkos. Un tu vari sisties pret šo sienu, cik gribi, — no janvāra līdz rudens beigām nepārdosi! Nā cās taisīt mazāka izmēra, vienkāršākus, ikdienišķākus komplektus un iesaiņojumus. Lai izprastu jaunu tirgu, vienmēr vajag aizbraukt uz vietas, paskatīties — kas un kā tur stāv plauktos, kādas gaumes, kādi iesaiņojumi un kādos veikalos. Kas tiek tirgots lielveikalos, kas convenience store mazajos veika liņos (vietējais analogs — Narvesen). Tas parādīs, vai tur tiek patērēts tāds produkts kā jūsējais. Vēl aprunājieties ar plānoto tirgu vietējiem iedzīvotājiem — uzziniet, ko un kā viņi pērk.

PATĪKAMS NOSAUKUMS Andris Vanags, Sakret valdes priekšsēdētājs

Ja esat nolēmis iekļūt eksporta tirgos, uzreiz sāciet do māt par uzņēmuma un/vai produkta nosaukumu, lai tas būtu viegli lasāms visās valodās. Un vēlams, lai asociētos ar kaut ko patīkamu.

PLUSI UN MĪNUSI

Andris Vanags, Sakret valdes priekšsēdētājs

...UN TAUTIEŠUS

Uzreiz rēķinieties ar to, ka jūs jaunajā tirgū nevienam neesat vajadzīgs. Domājat, ka jūs esat brīnišķīgi? Nē. Tur jau pietiek pašiem savējo. Ko darīju es pirms ienākšanas jaunā tirgū? Pētīju galveno konkurentu stiprās un vājās puses un pierakstīju tās uz papīra lapas. Pēc tam blakus veidoju sarakstu ar saviem plusiem un mīnusiem. Jūsu mērķis — izdarīt tā, lai pretī viņu mīnusiem būtu jūsu plusi. Tā ir kā ābece, bet par to bieži vien piemirst.

Jānis Zaržeckis, plastikas ķirurgs

MĀJASLAPA INTERNETĀ

UZKLAUSIET PARTNERUS. VĒRĪGI!

Gints Janums, LIAA pārstāvniecības Zviedrijā priekšsēdētāja vietnieks

Reizēm komunikācija ar potenciālo klientu sākas jū su interneta mājaslapā. Turklāt jūs par to varat nemaz nezināt. Konkrēts piemērs: zviedru uzņēmējs atbraucis uz Latviju meklēt piegādātājus. Mēs gatavojām šo vizīti. Zviedru interesēja konkrētas nozares, un viņš saka: izkār tojiet man tikšanos ar vienu piegādātāju no katras sfēras un iedodiet kontaktus ar vēl 5—6 nozaru kompānijām. Mēs pārjautājām: varbūt labāk organizēt tikšanos uzreiz ar 2—3 uzņēmējiem no katras nozares? Atbilde: nē, pietiks ar vienu personisku tikšanos, pārējos kandidātus izpētīsim viņu uzņēmumu mājaslapās internetā. Morāle — pat no interneta lapas reizēm ir atkarīgs, vai ar jums sāks pārrunas par produkta pirkšanu.

Jūsu galvenajai prasmei jābūt spējai uzklausīt klientu par to, kas viņam ir svarīgi – ko viņš grib, ko gaida no jūsu produkta, iesaiņojuma, kādas ir viņa problēmas ar piegādātājiem. Runājiet par to! Pēc atbildēm var izdarīt pareizos secinājumus par to, kas jums jādara, lai nostip rinātos šajā tirgū.

Mūsu cilvēki, kas dzīvo ārvalstīs, ir ievērojams resurss, ko mēs pienācīgi nenovērtējam. Piemēram, Londonā ir ļoti daudz latviešu. Lai kur tu ietu, ir iespēja kādu sastapt. Un viņi ir izaugsmes procesā uz arvien augstāku statu su. Sāk kā kāds portjē, pēc tam jau ir vecākais portjē, bet pēc dažiem gadiem — paskat! — viņš ir viesnīcas vadībā! Arī viņiem var pavaicāt padomu, viedokli, iespaidus.

TEKSTS ELĪNA STENGRĒVICA FOTO NO PERSONĪGĀ ARHĪVA

10 jurista padomi ideju autoriem, kuri dodas biznesā TEV IR LABA IDEJA. TAČU, LAI TO REALIZĒTU, VAR GADĪTIES, KA JĀMEKLĒ VIENS VAI VAIRĀKI SADARBĪBAS PARTNERI. OBLIGĀTO ZINĀŠANU MINIMUMU, IESAISTOTIES PARTNERĪBĀ UN SLĒDZOT SADARBĪBAS LĪGUMUS, SKAIDRO ZVĒRINĀTU ADVOKĀTU BIROJA EVERSHEDS BITĀNS VECĀKAIS PARTNERIS MĀRIS VAINOVSKIS

Māris Vainovskis, zvērinātu advokātu biroja Eversheds Bitāns vecākais partneris

Idejas. Pieredze. Padomi

DEFINĒ, KAS NEPIECIEŠAMS: STRATĒĢISKAIS VAI FINANŠU INVESTORS

Runājot par līdzdalību — lielākajā daļā gadījumu labāk ir iegūt kontroli uzņēmumā. Taču ne vienmēr šī kontrole uzņēmējam ir objektīvi nepieciešama, ne vienmēr tā ir iespējama tirgus situācijas dēļ, un ne vienmēr šo kontro li iespējams iegūt. Tāpēc mazākuma līdzdalības forma ir pilnīgi dabiska parādība. Iedomājoties Latvijas uzņēmēju, kuram jāattīsta bizness un kurš gribētu tā attīstībai pieaicināt partneri, stratēģiskais investors būs tas, kuru interesēs iespējamā sinerģija — palielināt tirgus daļu, iegūt klientu bāzi vai ieiet jaunā noieta tirgū. Stratēģiskais partneris, vistica māk, gribēs šo biznesu kontrolēt vai, kā minimums, būt absolūti līdzvērtīgs partneris ar 50% dalību uzņēmumā. Klasiska situācija, kad visbiežāk veidojas mazākuma līdzdalība: ja kā partneris tiek piesaistīts finanšu inves tors. Tā ir persona, kurai ir brīvie naudas līdzekļi, ko iegul dīt partneru uzņēmumā attīstībai, apgrozāmo līdzekļu finansēšanai. Nav obligāti, lai šis investors gribētu strādāt konkrētajā biznesa segmentā — vai tā būtu betona grīdu liešana, tirdzniecība vai jebkas cits. Galvenais, lai finanšu partneris notic, ka tas ir perspektīvs bizness. Līdzdalības daļu investors gribēs kā instrumentu, lai varētu nopelnīt, bet bez vēlēšanās kontrolēt uzņēmumu vai uzņemties at bildību par uzņēmuma vadību, to atstājot menedžmen tam, kura biznesa plānam viņš ir noticējis. Jau no pašas šīs attiecību būtības parasti finanšu investoru neinteresē daļu vairākums uzņēmumā — investors var būt ar mieru ienākt uzņēmumā, iegūstot arī tikai 25—49% daļu. FINANŠU INVESTORA DIVAS DABAS: AIZDEVĒJS UN IEGULDĪTĀJS KAPITĀLĀ

Finanšu investors nereti var būt ar mieru gan dot aiz devumu, gan ieguldīt naudu kapitālā. Ja uzņēmums ir labi nostādīts, ar ieguldījumu kapitālā var nopelnīt daudz vairāk nekā ar aizdevuma procentiem — aizde vuma procentu likme parasti būs ap 7—8% gadā, taču ar veiksmīgu biznesa attīstību īsā laika periodā var panākt uzņēmuma kopējās vērtības pieaugumu un kapitāldaļu vērtības pieaugumu, arī divu un trīs reižu apjomā. Tā dējādi iespējams gūt peļņu ne tikai no aizdevuma pro centiem, bet arī pārdodot savas kapitāldaļas. Protams, ieguldījums kapitālā sev līdzi nes arī lie lāku risku — ieguldot pamatkapitālā, investors riskē ar saviem līdzekļiem lielākā mērā, nekā tos aizdodot. Jāat ceras, ka aizdevuma gadījumā investors ir kreditors, bet, ieguldot naudu pamatkapitālā, — uzņēmuma īpašnieks. Ja uzņēmumam tiek sākta maksātnespējas procedūra, dalībnieki ir pēdējie, kuri var dabūt gandarījumu no uzņēmuma (ja tas iespējams pēc visu izmaksu un pra sījumu apmierināšanas). Ieguldījuma kapitālā pozitīvais aspekts ir tāds, ka salīdzinājumā ar kreditoru sabiedrības dalībniekam ir daudz labāk pieejama informācija par uzņēmuma at-

KUR IR NAUDA

TEKSTS GUNITA NAGLE FOTO LAURIS AIZUPIETIS, F64

Miljonus vērts bizness LIETOTU APĢĒRBU TIRDZNIECĪBA, KAS SMARŽO PĒC TAUPĪBAS UN KNAPINĀŠANĀS, PIEREDZĒJUŠU UZŅĒMĒJU ROKĀS NES SIMTOS TŪKSTOŠU EIRO MĒRĀMU PEĻŅU

irms četriem gadiem, kad ekonomiskā krīze no Jelgavas ainavas kā ar netīru lupatu noslaucīja kafejnīcas, smalkmaizīšu, garšvielu un trau ku bodītes, to vietā uzplauka lietotu apģērbu veikali. Pusgada laikā cita pēc citas tika atvēr tas piecas jaunas šādas tirgotavas, un pašlaik Latvijas ceturtajā lielākajā pilsētā ir 16 lietotu drēbju un apavu veikali un mazas bodītes. R.D.A. Jelgavā, Liela jā ielā, sestdienu rītos pie kases mēdz veidoties pircē ju rinda. Lūk, kādu dienu stāv jauna sieviete gaidībās, kura atradusi kaudzi acīmredzami maz valkātu vai pat nelietotu mazuļu drēbju. Pusmūža vīrs ar izvēlētu pus kažoku aukstajām ziemas dienām. Pusaudzes mamma, kurai meita mēģina izdīkt vēl vienu džemperi tikai par dažiem eiro. Pa lielo tirdzniecības zāli rosās gan cienīja ma vecuma sievietes filca beretēs un elkoņos iekārtiem plastmasas maisiņiem, gan jaunieši ar auduma somām, kurus interesē kas hipstera stila cienīgs. Nav iemesla raukt snīpi par šādiem veikaliem — lie totu apģērbu tirdzniecība ir miljonus vērta uzņēmējdar bība. Vienam no lielākajiem šāda veida uzņēmumiem Humana Latvia, kura īpašnieki ir Lietuvā un kurš Latvijā darbojas jau astoņus gadus, 2013.gadā apgrozījums bija 7,4 miljoni eiro, peļņa — miljons eiro. Vēl vienam no nozares līderiem — uzņēmumam R.D.A. — 2013.gadā apgrozījums bija 8,2 miljoni, peļņa — 609 000 eiro. Pēc R.D.A. direkto ra Naura Jonasa vārdiem, šis nav bizness vieglas peļņas tīkotājiem. Šis ir bizness, kurā vajadzīga liela pieredze un darbs. Tas ir pelnījis cieņpilnu attieksmi.

KUR IR NAUDA

Pat tad, ja divi dažādi uzņēmumi, kuri nodarbojas ar lietotu preču tirdzniecību, atrodas uz vienas ielas, tie nekonkurē viens ar otru gluži vienkārši tādēļ, ka preču klāsts tajos ir pilnīgi atšķirīgs. Attēlā — galvenie konkurenti Humana un R.D.A. Juglā atrodas blakus

RADĀS AR CĒLU MĒRĶI

Second hand apģērbu tirdzniecība sākās pēc Otrā pasaules kara Anglijā, kur labdarības organizācijas vienojās vākt lietotus apģērbus, pārdot tos un iegūto naudu izmantot cēliem mērķiem. Uzņēmumi, kuri šos apģērbus iegādā jas, šķiro un pārdod, lielu daļu peļņas atdod labdarības organizācijām, piemēram, Pestīšanas armijai. Šādā vei dā lietotu apģērbu mazumtirdzniecības veikali dažādu labdarības organizāciju kasēs ienes miljoniem eiro, vien laikus nopelnot arī paši. «Mūsu uzņēmējdarbība atkarīga no saņemtās preces, ko piegādā partneri Lielbritānijā,» par Latvijas tirgotāja ie kļaušanos šajā sistēmā atklāj Jonass. Arī Latvijas tirgotāji sadarbojas ar šādiem starpniekiem. R.D.A., kas atšķirībā no Humana Latvia piekrita žurnālam Ir Nauda pastāstīt par savu darbu, kā Raimonda un Andas Dižkalpu ģime nes uzņēmums darbojas kopš 2004.gada 15.decembra. Šo gadu laikā audzis gan apgrozījums un peļņa, gan veikalu un nodarbināto skaits. Jonass atminas, ka pirms sešiem gadiem, kad sāka strādāt R.D.A., tam bija 28 veikali Latvi jā, tagad — 67 veikali. Salīdzinājumam — Humana Latvia pašlaik ir 28 veikali un viens vintage stila salons. Ražotnē Siguldā, kur notiek preču šķirošana un cenošana, kā arī veikalos visā Latvijā R.D.A. nodarbina ap 350 cilvēku. Krīzes laikā pirms pieciem, sešiem gadiem, kad daudzi uzņēmumi bankrotēja, bet cits pēc cita tika at vērti lietotu apģērbu veikali, radās priekšstats, ka tieši spaidīgā vajadzība taupīt uznesa šo biznesu kā zelta zirgs trešo tēva dēlu stikla kalnā. «Tie deva savu artavu,» neno

liedz Jonass. Krīzes gados daudzi, kuri pirms tam lieto tu apģērbu tirgotavām lepni meta līkumu, kļuva par to klientiem. Taču dižķibeles laikā arī pircēju maciņi kļuva plānāki nekā iepriekšējos gados. Cilvēki pirka drēbes, apavus un citas lietas, bet darīja to ļoti prātīgi, cenšoties pirkt tikai pašu nepieciešamāko. Līdz ar to, pēc Jonasa vārdiem, krīzes gados peļņa nebūt nebija liela. Taču, kā liecina Lursoft dati, nebija arī zaudējumu. KAĶIS MAISĀ

Pēdējos gados gan Humana Latvia, gan R.D.A. ir strādā juši tikai un vienīgi ar vērā ņemamu peļņu. Lietuviešu uzņēmuma peļņa Latvijā pēdējos trijos gados bijusi vie na miljona eiro līmenī. R.D.A. peļņa nebija tik milzīga, tā 2013.gadā sasniedza 609 000 eiro, toties attiecībā pret 2012.gadu pieauga par 46,7%. Lietotu apģērbu bizness ir īpašs ar to, ka tajā ir sa līdzinoši liela peļņas attiecība pret apgrozījumu. Humana Latvia 2013.gadā tā veidoja 13,6% no apgrozījuma, R.D.A. — 7,4%. «Daudzi mums teikuši, ka lietotu apģērbu tirdzniecībā peļņas rādītājiem vajadzētu būt ap 10% no apgrozījuma. Bet mums nav,» saka Jonass, kurš rēķina, ka pēdējos piecos gados peļņa veidojusi vidēji ap 6% no apgrozījuma. Viens no iemesliem, kādēļ peļņa nav tik liela, kā gribētos, — uzņēmums pārāk strauji izpleties. Visa nopelnītā nauda pēdējos gados ieguldīta, lai atvērtu arvien jaunus veikalus, iekārtotu biroju, noliktavas, šķi rošanas un cenošanas cehu, izveidotu autoparku. Pie mēram, liela daļa pagājušā gada peļņas tika novirzīta bi-

INTERVIJA TEKSTS ELIZABETE RUTULE FOTO DMITRIJS SUĻŽICS, F64

«Pieļaujiet savas kļūdas ātri» IR BRĪŽI, KAD NOŽĒLO, KA VISPĀR SĀKI – DZIRDĒT ŠĀDUS VĀRDUS PAR PATLABAN POPULĀRO, TEHNOLOĢIJU GIGANTA GOOGLE ĪPAŠUMĀ NONĀKUŠO SOCIĀLĀS NAVIGĀCIJAS LIETOTNI WAZE NO TĀS LĪDZDIBINĀTĀJA URI LEVINA ŠĶIET NEPARASTI. IZBRAUCIS AR TO IESĀCĒJUZŅĒMUMU (START–UP) PASAULES «AMERIKĀŅU KALNIŅUS», VIŅŠ KORPORATĪVĀS VIDES VIETĀ TOMĒR PRIEKŠROKU DEVIS VĒL «ZAĻIEM» PROJEKTIEM

ad intervijas laikā uz navigācijas lietotnes Waze viena no «tēviem», tehnoloģiju uzņēmēja un miljonāra Levina jautājumu, vai lietoju viņa lolojumu, atbildu noliedzoši, viņa sejā uz īsu mirkli pamanu neticību. Un kā ne — saskaņā ar mājaslapas Wazestats neoficiālajiem datiem Rīga ir otrajā vietā Eiropā (pēc Parīzes), mērot pēc Waze lietotāju skaita uz miljonu iedzīvotāju. Pēc nelielas pau zes viņš paslavē lietotni un atklāj, kurā brīdī sapratis, ka tā būs veiksme.

Vai atceraties kādu situāciju no savas pieredzes, kad Waze glāba no nepatikšanām? Nekad nebraucu bez Waze, un dažkārt lietotne izvēlas maršrutu, kas izskatās bezjēdzīgs. Tad ir dilemma — uzticēties sistēmai vai savām «iekšām». Katru reizi, kad nospriedu, ka sistēmā noteikti ir problēma, iekļu vu murgainā sastrēgumā. Tāpēc vienmēr klausu lie totnei. Esmu dzirdējis daudz lietotāju stāstu, bet nesen dzirdētais bija interesantākais. Kāds lietotājs bija devies uz restorānu ar ļoti, ļoti lielu stāvvietu, un Waze ieteica braukt ārā pa tālāko izeju. Lietotājs uzskatīja, ka tas ir bezjēdzīgi, un izvēlējās auto tuvāko izeju. Taču tur bija policijas darbinieki, kas pārbaudīja visus pēc kārtas, un tā viņam nācās gaidīt pusstundu. Viens no aspektiem jūsu uzrunā Lattelecom konferencē Bizness un radošums būs (intervija notiek iepriekšējās dienas vakarā — red.) saistīts ar to, kā izaugt no maza par globālu. Lasīju, ka Waze tika radīta Izraēlā, bet jau sākumā jums bija savi cilvēki Silīcija ielejā. Cik izšķiroši ir iesācējuzņēmumiem veidot savu pārstāvniecību ASV? Savā ziņā Latvija ir līdzīga Izraēlai — abas ir mazas valstis. Būdami mazi, mēs ātri adaptējamies, sapro

tam dažādas biznesa kultūras, runājam pamata va lodās, piemēram, angliski. Starp citu, tas nemaz nav izplatīti visur, jo ir vietas, kur nav vajadzības runāt angļu valodā. Lai mēs būtu veiksmīgi, mums jāaug starptautiskā līmenī. Parasti sākam vietējā tirgū kā beta (testēšanas) vidē, pārliecināmies, ka produkts strādā, saprotam, kas ir lietotāji, kāds ir vērtības piedāvājums viņiem, kādu problēmu atrisinām. Tad virzāmies globālajā tirgū. Tiklīdz definējat, kas ir jūsu mērķa tirgus, jums ir jābūt tur, pretējā gadījumā šo tirgu nesapratīsit. ASV ir būtiski lielāks tirgus nekā pārējie. Waze gadījumā biroju Silīcija ielejā, Palo Alto, izveidojām divus gadus pēc kompānijas dibināšanas. Sapratām, ka tur ir 200 miljoni auto un daudzums uz iedzīvotāju skaitu ir daudz lielāks nekā jebkur citur. Daudziem cilvēkiem ir vairākas mašīnas, un autovadītāju ASV ir vairāk nekā citos tirgos, mērot uz iedzīvotāju skaitu. Izraēla iedzīvotāju skaita ziņā ir lielāka par Latviju. Vai Latvija ir pietiekami liela, lai kalpotu kā testa tirgus? Jā, lielumam nav nozīmes. Ja cenšaties risināt problē mu, kas ir globāla, jāatceras — ja nevarat būt veiksmīgs vietējā tirgū, nevarat būt veiksmīgs arī citur. Kādas ir galvenās kļūdas, ko pieļauj mazas kompānijas no mazām valstīm? Bieži esmu redzējis, ka jaunuzņēmumi zaudē fokusu un cenšas radīt risinājumus vairākās jomās vairākiem tirgiem. Tās ir smagas izvēles. Varējām veidot Waze gā jējiem, velosipēdistiem, bet faktiski neko neizdarījām šīm auditorijām, fokusējāmies uz autovadītājiem. Un tā izveidojām labāko lietotni autovadītājiem. Ja neesi viens no viņiem, lieto kaut ko citu.

KONFERENCE TEKSTS ELIZABETE RUTULE FOTO NORA KREVNEVA, KASPARS KRAFTS, F64

vērtīgas idejas, ko paņemt no reiderisma konferences

«AR MUMS JAU TAS NENOTIKS» — TĀ VISBIEŽĀK NODOMĀ UZŅĒMUMU ĪPAŠNIEKI UN VADĪTĀJI, IZDZIRDOT VĀRDU «REIDERISMS». TAČU BRĪDI, KAD LABI BIZNESA PARTNERI VAI PAT PAŠU DARBINIEKI PĀRVĒRŠAS PAR ALKATĪGĀM HAIZIVĪM, VAR NEMAZ NEPAMANĪT. APKOPOJAM IDEJAS NO IR NAUDA NESEN RĪKOTĀS KONFERENCES PAR UZŅĒMUMU NELIKUMĪGU UN NEĒTISKU PĀRŅEMŠANU

Aldis Alliks, zvērināts advokāts, zvērinātu advokātu biroja Varul padomnieks

SAVAI SAIMNIECĪBAI JĀBŪT KĀRTĪBĀ

Lai potenciālajiem reideriem samazinātu iespējas atrast vājo vietu, elementārākais ir sākt ar profilaktis kiem pasākumiem un parūpēties, lai pašu saimniecību vislabāk raksturojošais vārds ir «kārtība». Vai dokumentu aprite un glabāšana ir pārdomāta, un visiem ir skaidrs, kur kādi papīri meklējami? No slīpēts lietvedības process, tajā skaitā nodrošinoties ar dokumentu oriģināliem, samazinās iespēju reideriem safabricēt informāciju un radīt pamatu prasības cel šanai tiesā vai maksātnespējas pieteikuma iesnieg šanai. Savukārt, ja prasība tomēr tiks celta, nebūs «pa galvu, pa kaklu» jāmeklē, kur palicis ar prasītājiem noslēgtais līgums, iesaka zvērināts advokāts, Varul padomnieks Aldis Alliks. Vērts pievērst uzmanību arī tam, vai dokumenti satur visu vajadzīgo informāciju un tā ir aktuāla, lai neradītu iespēju partnerim apstrīdēt piegādi vai darī juma izpildi, piebilst BDO Tax vecākā nodokļu konsul tante Gita Avotiņa. Par to, ka precīzam jābūt pat tādā it kā sīkumā kā adrese, liecina arī Uzņēmumu reģistra (UR) pieredze. UR galvenā valsts notāra vietnieks San dis Karelis sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) da lībniekiem iesaka pārliecināties, vai, piemēram, tādā dokumentā kā dalībnieku reģistra nodalījums norādī tā adrese, kuru komunikācijai izmantos uzņēmuma valde, ir aktuāla. «Ir bijuši daudzi gadījumi, kad valde, kas, iespējams, ir negodprātīga, redz, ka dalībnieks aizmirsis paziņot par adreses maiņu, un formāli sūta paziņojumus par dalībnieku sapulces sasaukšanu uz adresi, kurā tos nesaņems. Tādā veidā dalībniekam tiek liegta iespēja piedalīties sapulcē.»

AIZ ŠĶIETAMA JOKA VAR SLĒPTIES TRAUKSMES SIGNĀLS

PUBLISKIE REĢISTRI KĀ PIRMAIS JAUNU PARTNERU «DROŠĪBAS SIETS»

Runājot par brīdinošajiem signāliem, eksperti iesaka pievērst uzmanību jebkam neparastam, uzņēmuma ikdienas rutīnai neraksturīgam, piemēram, mazāku ma akciju pārdošanai, uzstājīgiem investīciju piedāvā jumiem, ilgstoši «guloša» īpašnieka pēkšņai intereses izrādīšanai par uzņēmuma darbību, aizdomīgām, ap šaubāmām un pat nenopietnām prasībām. «Vadība atver aploksni, izlasa un nesaprot, par ko ir runa. Iestājas šoks vai vienaldzība — tā ir ākstīšanās, tas nav nopietni. Un dokumenti tiek nolikti malā. Taču tas ir trauksmes sig nāls, ko nevar ignorēt,» brīdina Alliks. Lai gan praksē tas notiek reti, ir vērts sarosīties, ja tiek saņemta tukša vai kaut ko nenozīmīgu saturoša aploksne. Ļaunprāšu mēr ķis, nosūtot vienalga ko, taču ierakstītā vēstulē, ir šķie tami juridiski piefiksēt faktu, ka tā sauktais parādnieks ir brīdināts, piemēram, par iespējamu maksātnespējas pieteikumu saistību nenokārtošanas gadījumā. Pasta kvīts par ierakstītas vēstules nosūtīšanu pēc tam tiek attiecināta uz tādu «dokumentu», kurš patiesībā nemaz netika aploksnē ievietots un nosūtīts.

«Jaunais partneris varbūt piedāvā labu cenu, labus nosacījumus, ātrāku piegādes termiņu vai jebkādus citus nosacījumus, kas ir vilinoši,» situācijas, kurās būtu vērts pievērst īpašu uzmanību potenciālajiem kompanjoniem, raksturo Avotiņa. Ne visu informāci ju par darījumu partneri var pārbaudīt, tomēr publis ki pieejamie reģistri var kalpot kā pirmais «drošības siets». Piemēram, reģistrācijas datus, amatpersonas, juridisko adresi, apgrozījumu, darbības veidu, darbinie ku vidējo skaitu var atrast www.lursoft.lv, www.firmas.lv, www.crediweb.lv datubāzēs. VID publiskojamo datu bāze (pieejama www.vid.gov.lv) ietver informāciju par pievie notās vērtības nodokli maksājošajām personām, no dokļu parādniekiem, reģistrētajiem kases aparātiem, izsniegtajām licencēm un atļaujām. Savukārt dati par maksātnespējas procesa statusu meklējami UR mājas lapā www.ur.gov.lv maksātnespējas reģistrā.

KONFERENCE

Tāpat kā bērni tausta robežas, arī «pieaugušie palaidņi», izdarot ko sliktu un «nedabūjot pa dibenu», nekavēsies to atkārtot. Tāpēc reideri jāsoda

KREDĪTU MAKSĀJUMU KAVĒJUMI RADA PAPILDU RISKU

Savlaicīgi nepildot kredītsaistības, uzņēmums var ne tikai «nopelnīt» negatīvu kredītvēsturi, bet arī paš rocīgi piešķirt reideriem viņu kārotos ieročus. Alliks norāda, ka tikpat aplami kā teikt, ka «visi vīrieši ir cūkas» un jebko citu vispārināt, ir uzskatīt, ka visas bankas ir ieinteresētas panākt savu klientu — uz ņēmumu — maksātnespēju, sagrābt un izpārdot to aktīvus. Taču tas neizslēdz iespēju, ka «pašās bankās var būt negodprātīgi cilvēki, negodprātīga departa menta vadība vai attiecīgi speciālisti vai pat augstākā vadība». Negodprātīgi var būt banku darbinieki, kuru pārziņā ir klientu kredītinformācija un kuri ir tiesī gi pieņemt lēmumus vai pārstrukturēt uzņēmuma parādu, piešķirt «kredītbrīvdienas» un tādējādi ļaut pārvarēt īslaicīgās grūtības, vai arī, tieši otrādi, pa ņemt klientu «aiz krāgas». «Viņi varētu būt tie, kuri, vēloties saņemt prettiesisku finansiālu labumu, sa darbojas ar to nelielo maksātnespējas administratoru daļu, kurus mēdz dēvēt par haizivīm vai šakāļiem, — piegādā tiem informāciju un varbūt pat kopīgi iz plāno, kurš kā un kurā vietā ievainotajam uzņēmu mam «kodīs» un kā pēc tam tiks sadalīti «kumosi»,» skaidro advokāts.

ŠĶĪRĒJTIESĀM — AR LĪKUMU

Ņemot vērā šaubas, kas apvij šķīrējtiesu kā al ternatīvu strīdu izskatīšanas institūciju darbības pārskatāmību, advokāti iesaka uzmanīties, iekļaujot tās līgumos kā vietu, kur puses meklēs «patiesību» domstarpību gadījumā. Reideri, lai panāktu vēlamo iznākumu strīdā, jau iepriekš var nodrošināties ar sev lojālas šķīrējtiesas iekļaušanu līgumos, brīdina Alliks. Šādus līgumus parasti parakstījuši neuzmanīgi uzņē mumu pārstāvji vai reideriem lojālas amatpersonas, norāda advokāts. Tiesa, ne visi āboli liekami vienā groziņā. Vismaz divas šķīrējtiesas, pēc viņa vārdiem, ir no laika gala rūpējušās par savu reputāciju, un par tām līdz šim nekāda kritika nav dzirdēta — Latvijas Komercbanku asociācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras šķīrējtiesas.

Padomus, kā uzņēmējiem pasargāt sevi no reiderisma, žurnālista Paula Raudsepa (no kreisās) vadītajā diskusijā apsprieda Saeimas deputāte Lolita Čigāne, Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra vietnieks Sandis Karelis, Latvijas Komercbanku asociācijas konsultants Kazimirs Šļakota un Varul vecākā juriste Dace Indāne

MĀCĪTIES NO CITU KĻŪDĀM

Kopš Latvijā atklātās sēdēs pieņemtie un spēkā stā jušies tiesas spriedumi ir pieejami internetā (portālā Tiesas.lv), iespējas mācīties no citu pieredzes ir krietni pieaugušas. Zvērināta advokāte, Varul vecākā juriste Dace Indāne norāda: spriedumu pieejamības galvenais pluss ir ne tik daudz iespēja citām tiesām redzēt, kā līdzīgos gadījumos sprieduši kolēģi, bet tieši plašāka informācija sabiedrībai. Viņa uzskata, ka publicēt va jadzētu arī tiesu lēmumus, piemēram, par prasības nodrošināšanu.

RĪKOTIES AKTĪVI, SODĪT UN NEKLUSĒT

Sastopoties ar reideru uzbrukumu, eksperti iesaka rīkoties aktīvi, meklējot palīdzību pie kvalificētiem spe ciālistiem un informējot tiesībsargājošās iestādes, lai varētu saukt pie atbildības ļaunprāšus, piemēram, per sonas, kas iesniedz apzināti nepatiesus maksātnespējas pieteikumus. Tāpat kā bērni mēdz taustīt robežas, kas viņiem at vēlētas, sastrādājot kaut ko un tad vērojot, kas notiks, arī «pieaugušie palaidņi», ja izdarījuši ko sliktu vienu, trešo reizi,desmito reizi,simto reizi un «pa dibenu nav dabūju ši»,nekavēsies to darīt arī 101.un 201.reizi,līdzībās skaid ro advokāts. Alliks iesaka arī celt trauksmi plašsaziņas līdzekļos un informēt pēc iespējas plašāku sabiedrību. Savukārt Latvijas Komercbanku asociācijas konsul tants Kazimirs Šļakota, runājot arī par tiesu sistēmas attīrīšanu no negodprātīgiem tiesnešiem, iesaka veidot «sarakstiņus» ar viņu vārdiem un runāt par konkrētiem cilvēkiem, nevis vispārināt. Viņš skaidro, ka no visiem tiesnešiem blēdīgos procesos iesaistīts ārkārtīgi mazs skaits, taču arī pārējie pārmetumus uztver sāpīgi, tādēļ visi atrodas dziļās aizsardzības pozīcijās.Tiesneši paši vēl neesot gatavi izmest no savām rindām dažus negodprā tīgos, tāpēc Šļakota iesaka analizēt, kuri tieši tie ir. «Man personīgi ir mazs sarakstiņš, bet to vajadzētu darīt dau dziem un tad runāt par šiem konkrētajiem cilvēkiem.» Korupcijas risku samazināšanas nolūkā Indāne iesaka arī statistiski analizēt pieejamo informāciju — datus par dažādos strīdos iesaistītajām pusēm, tiesnešiem, pie ņemtajiem lēmumiem, jo tie ir dati, ko grūti apstrīdēt. ●

TEKSTS SERGEJS PAVLOVS. FOTO F64, LETA

Lietuvieši pērk Liepāju, latvieši pārdod Kaugurus IR NAUDA APTAUJĀTIE EKSPERTI SKAIDRO NEKUSTAMO ĪPAŠUMU TENDENCES: KĀPĒC NOTICIS STRAUJAIS CENU KĀPUMS SĒRIJVEIDA DZĪVOKĻIEM JELGAVĀ, KĀDUS DZĪVOKĻUS PĒRK LIETUVIEŠI LIEPĀJĀ UN VENTSPILĪ

ērijveida dzīvokļu vidējo cenu Rīgā aprēķina gan drīz visas lielās nekusta mo īpašumu kompānijas. Piemēram, ja var ticēt Arco Real Estate, kvadrātmetra vidējā cena galvaspilsētā septembrī bija 641 eiro. Latio versija atšķiras pa visam nenozīmīgi — 637 eiro. Kopš zemākā cenu krituma 2009.gadā tās ir pakāpušās par 30%, bet, salīdzinot ar maksimāli augstāko līmeni 2007. gadā, kritušās par 63—65%. Kāda ir situācija ar sērijveida dzī vokļu cenām citās lielākajās Latvijas pilsētās — Daugavpilī, Ventspilī, Lie pājā, Jelgavā un citās? Par to nekus tamo īpašumu kompānijas gandrīz neko neziņo. Tikai dažas publicē da tus par Pierīgas reģionu — Jelgavu, Sa laspili, Ogri un Kauguriem. Par to, cik maksā sērijveida dzīvokļi ārpus gal vaspilsētas robežām, Ir Nauda apskatā.

Pelnīt. Krāt. Tērēt

Augstais bezdarba līmenis Daugavpilī ir cēlonis vienai no zemākajām sērijveida dzīvokļu cenām valstī

DAUGAVPILS: TĀLU UN LĒTI

Otrā visvairāk apdzīvotā valsts pilsēta ar 93 tūkstošiem iedzīvotāju (pēc 2011.gada tautas skaitīšanas datiem) ir viena no attālākajām: 181 km no Rīgas, ja mēra taisnā lī nijā, vai 232 km pa šoseju. Tur ir diezgan augsts bezdarba līmenis — 9%. Nav tik augsts kā Rēzeknē (14,9%), bet ievē rojami augstāks nekā Rīgā (mazāk par 5%). Šis arī ir cēlo nis migrācijas problēmai un vienai no viszemākajām sē rijveida dzīvokļu cenām valstī — pēc krīzes cilvēki darba meklējumos aktīvi pārcēlās dzīvot uz Rīgu vai ārvalstīm. Tādējādi 55 kvadrātmetrus liels divistabu dzīvoklis Staļina laika mājā pilsētas centrā apmierinošā stāvoklī maksā aptuveni 17—20 tūkstošus eiro. Tātad 300—400 eiro robežās par kvadrātmetru. Divistabu «hruščova» dzīvokļi centrā maksā ap 10 tūkstošiem eiro jeb 250 eiro par kvadrātmetru. Bet «hruščova» dzīvokļi Ķīmiķu rajonā, kas padomju laikā tika būvēts speciāli pilsētas rūpniecībā strādājoša jiem un tiek uzskatīts par kaut ko līdzīgu sociāli nelab vēlīgai Rīgas Maskačkai, sludinājumos tiek tirgoti par 100—140 eiro kvadrātmetrā. Piemēram, 40 kvadrātmet ru dzīvoklis — par četriem tūkstošiem eiro. Protams, ne

remontēts. Bet pirms krīzes šādi dzīvokļi vidēji maksāja aptuveni 12 tūkstošus eiro — 400 eiro par kvadrātmetru, četras reizes dārgāk. Veco dzīvokļu klāsts ir visai plašs. «Vietējais eksklu zīvs» ir dzīvokļi pirmskara mājās pilsētas centrā, kvali tatīvi izremontēti un ar dizaineru interjeru — un par to tiek prasīti maksimums 600—700 eiro par kvadrātmet ru. Piemēram, sludinājumos tiek pārdots 120 kvadrāt metru liels piecistabu dzīvoklis centrā, kas pārplānots no trijiem atsevišķiem dzīvokļiem, par Rīgai smieklīgu cenu — 70 tūkstošiem eiro jeb 583 eiro par kvadrātmet ru. Pēc Daugavpils mērauklas — dārgi. Bet dzīvokļi, par kuriem prasa pēc vietējiem standartiem neiespējamas summas — sākot ar 100 tūkstošiem un vairāk —, visā pilsētā ir tikai trīs (!), meklējot sludinājumus interneta portālos. Un tās jau drīzāk ir pilis ar dizaineru remontu un mēbelēm 136—230 kvadrātmetru platībā. Salīdzinājumam — pirms krīzes celtās jaunbūves mikrorajonos bez apdares tiek pārdotas par tikai 300 eiro kvadrātmetrā. Ekspertu prognozes nav optimistiskas — vietējais pieprasījums ir pārāk mazs smagās bezdarba situācijas dēļ. Bet ārvalstu investoriem Daugavpils nav interesanta: ievērojamas cenu pieauguma tendences nav, Rīga pārāk tālu, ar mašīnu vismaz trīs stundas. Un arī jūras te nav. LIEPĀJA: LIETUVIEŠI NĀK UZ JŪRU

Lai cik tas būtu dīvaini, bet attālākos Liepājas rajonos dzīvokļi maksā vēl lētāk nekā Daugavpils nomalēs, kaut varētu likties, ka pilsēta pie jūras ir pievilcīgāka. Savu lomu dzīvokļu piedāvājuma pieaugumā no spēlējusi arī lielākā darba devēja Liepājas metalurgs ban krots. Tajā, pieskaitot arī meitasuzņēmumus, strādāja aptuveni 2800 cilvēku. Eksperti apgalvo, ka pastarpināti no lielā ražotāja bija atkarīga 13,5 tūkstošu pilsētnieku finansiālā labklājība.

Dārgākos Liepājas dzīvokļus parka rajonā un Dienvidrietumos pamatā pērk vietējie iedzīvotāji, liepājnieki. Pārsvarā tie ir jūrnieki un uzņēmēji 61

TĒRĒŠANA

TĒRĒŠANA TEKSTS LANA DANIELA FOTO NO PERSONĪGĀ ARHĪVA

PASAULES KLASES MBA INVESTĪCIJA KARJERĀ UN PERSONĪBĀ VIŅU IR MAZĀK NEKĀ DESMIT. VARBŪT PAT MAZĀK NEKĀ PIECI CILVĒKI GADĀ NO LATVIJAS IEGŪST BIZNESA VADĪBAS JEB MBA (MASTER OF BUSINESS ADMINISTRATION) GRĀDU KĀDĀ NO 20 PASAULES PRESTIŽĀKAJĀM AUGSTSKOLĀM. ŠIE CILVĒKI IR GATAVI IEGULDĪT NO 50 000 LĪDZ 150 000 EIRO PAR IZGLĪTĪBU, KO LATVIJĀ PAGAIDĀM VĒL IR ĻOTI GRŪTI ATPELNĪT, TOTIES PASAULĒ GRĀDS PAVER IESPĒJAS, KAS CITĀDI BŪTU LIEGTAS.

NERVUS KUTINOŠS SĀKUMS

No personīgās pieredzes varu apgalvot, ka laiks, kamēr saņem atbildi par uzņemšanu izvēlētajā MBA programmā, ir labs pārbaudījums nervu sistēmas stabilitātei. Dienā, kas Londonas Biznesa skolas (London Business School, LBS) MBA programmas aprakstā minēts sadaļā Important dates jeb Svarīgi datumi, sasniedzu savu personīgo rekordu «refresh» pogas spiešanā. Tā ir diena, kad skola izsūta paziņojumus uzņemtajiem. Gatavojot pieteikumu, noliekot GMAT un angļu valodas testu, rakstot esejas un izvēloties rekomendāciju rakstītājus, pagājis aptuveni pusgads, taču plāns par šīm studijām ir vismaz pusotrus gadus vecs, tāpēc arī lēmuma gaidīšana šķiet ļoti ilga. Uz šo skolu piesakās labākie no visas pasaules. Vai tiešām es esmu šajā līmenī, domāju. Miera limits līdz ar pēdējo dienu ir izsmelts. Saku sev, ka man ir plāns B (mazliet zemāka ranga MBA programmas), ka pasaule nedrīkst sabrukt brīdī, ja atbilde ir «nē». Ap pusdesmitiem saņemtais e–pasts ir garš, bet neko tālāk par «mēs esam priecīgi jums piedāvāt vietu mū su MBA programmā» neredzu. Uzvaroša laimes sajūta. Svinu dzīvi! E–PASTA OTRĀ DAĻA

Nākamajā dienā izlasu e–pastu līdz galam. Pēdējā rindkopa ir par studiju maksu un termiņiem tās segšanai pa daļām. Kopā 64 000 mārciņu (ap 80 000 eiro) pusotru gadu laikā. Saskarsme ar realitāti ir skarba, un nāksies atgriezties pie ļoti pieticīga studentu dzīvesveida. Tam, protams, esmu gatavojusies — lielāko daļu studiju maksas segšu, aizņemoties vienā no Francijas interneta bankām, jo gada likme ir zem 3% un nodrošinājumam pietiek ar regulārajiem ienākumiem, nevajag nekustamā īpašuma ķīlu. Pieteikšos Latvijas valsts galvotajam studiju kredītam, taču vēl nezinu, vai to saņemšu. Ceru, ka paveiksies ar stipendiju, taču ar to rēķināties nevar, jo par tās piešķiršanu paziņo tikai pēc uzņemšanas programmā. Kopējās izmaksas veido studiju maksa, dzīvošana (Londona ir viena no dārgākajām pilsētām pasaulē), negūtie ienākumi studiju laikā un pārējie izdevumi (socializēšanās, studiju braucieni). Dzīvošanai Londonā man nepieciešami ap 2000 eiro mēnesī. Šo summu segšu no iekrājumiem. VISI MBA NAV VIENLĪDZ LABI Nenoliedzami, MBA ir nopietna naudas investīcija, taču tā atmaksājas vidēji piecu gadu laikā (ja runa ir par topa augstskolām pēc visplašāk lietotā Financial Times reitinga). Šie pieci gadi tiek rēķināti, ņemot vērā publiski pieejamos rādītājus (alga pirms un pēc studijām), taču MBA šajās skolās ir daudz kas vairāk nekā pieeja labākam darbam — tā ir pieredze un vismaz gads intensīvas personības attīstības un uztveres lauka paplašināšanas, tāpēc ieguldījums un ieguvums ir grūti naudā aprēķināms. To gan nevar teikt par jebkuru MBA, tieši grūtāk sasniedzamās programmas vēlāk nozīmē labākus uzņēmumus darbam un izcilākus kursabiedrus personību un profesionalitātes ziņā.