Aprīlis 2014 (Nr. 11) € 3,49 / Ls 2,45
ĢENIĀLĀKAIS LĪGUMS SPORTA VĒSTURĒ 1976.gadā to noslēdza latviešu izcelsmes uzņēmēji ASV. 22.lpp.
«FILIPS SAVĀ DZIMŠANAS DIENĀ LĒCA AR GUMIJU NO VIKTORIJAS ŪDENSKRITUMA» Kā brīvprātīgo darbs ļauj apceļot pasauli
KUK BUK TRUSIS MĀKONIS
BEZ PIEREDZES RESTORĀNU BIZNESĀ UN PELNA JAU PĒC PUSGADA KĀ LAUKU PĻAVU PĀRVĒRST PAR IENĀKUMU AVOTU
MILJONU MENEDZERIS
TOBIJS MOORE IZSTĀSTA, KĀ DABŪT INVESTĪCIJAS NO RISKA KAPITĀLISTIEM
ISSN 2255-9280
9 772255 928002
04
no rEdaKCijas laikā strādā ar peļņu. «Slavēšana» būtībā notiek Facebook kontos un izpaužas kā interesanta reportāža par to, kas notiek restorānos. Nekas vairāk. Pamatā milzīgs darbs, bet iznākumā augošs apgrozījums un peļņa, un nu jau viņus var slavēt citi. To, cik cilvēks ir ekstraverts, palīdzēs saprast struktogrammas analīze (66.lpp.). Pasaulē testu ir tik daudz, ka iespējams sevi izjaukt un pēc tam salikt atpakaļ no detaļām. Un par šo testu esmu dzirdējusi uzņēmējus sakām: ieguvumi ir reāli. Gan vieglāk atlasīt darbiniekus, gan izprast citu īpatnības, gan iegūt jaunus klientus. Brīvā brīdī iesaku izlasīt par neticamāko līgumu sporta vēsturē, ko 1976. gadā ar Nacionālo Basketbola asociāciju (NBA) noslēdza latviešu izcelsmes uzņēmēji ASV — Daniels un Ozijs Silnas (22. lpp.). Viņu ieguvums kopš tiem laikiem ir vairāk nekā 200 miljoni dolāru, turklāt paredzēts gūt vēl 500 miljonus. Izlasīsiet un droši vien vairs nekad nevienu līgumu neparakstīsit vieglprātīgi. Lai veiksmīgs aprīlis!
Elīna Stengrēvica @estengrevica @irnauda
SeKojam līDZI
birojs — pašvaldības uzņēmumam lūgts pārtraukt līgumu ar alternatīvās sistēmas veidotāju, jo tas noslēgts, neievērojot likumu.
Kas jauns noticis ar Ir naudas iepriekš aprakstītajiem uzņēmumiem?
1
2
1. virtuālo tūru veidotājs giraffe Visualizations group pabijis ukrainā un izveidojis 360 grādu vizualizāciju, kurā redzama nemierīgā Kijeva — http://newukraine.eu/. 2. apvienojot spēkus ar ievērojamo vācu pavāru alfonu šūbeku, šokolādes saldumu ražotājs pure Chocolate radījis divas izmeklētas pralinē konfekšu kolekcijas. tās pārdos ar nosaukumu sChUhEBECks. 3. rīgas maksas autostāvvietu sms apmaksas servisa Mobilly sarežģītajās attiecībās ar Rīgas satiksmi iejaucies iepirkumu uzraudzības
3
4
4. prieki slinkākiem vai aizņemtākiem wokaholiķiem — ātrā ēdinātava Wok to Walk uzsākusi ēdiena piegādi. 5. 256 uzņēmuma shineLED lampiņas aizceļojušas uz jaunzēlandi, kur izgaismo rotorua pilsētas nakts tirdziņu.
5
6. uzņēmums stilīgi apavi, kam ir veikali saldū, liepājā un jelgavā, atradis sev mājvietu arī rīgas centrā, atverot veikalu divos stāvos.
6 7
7. Kosmētikas ražotājs stenders savam veikalu tīklam pievienojis vēl vienu punktu — Cīrihē, šveicē. Avots: Uzņēmumu informācija, LETA
sAGAtAVojA ElizaBEtE rutulE. foto lauris vīKsnE, gints ivušKāns, F64, LEtA un no puBliCitātEs matEriāliEm
SveIKa un SveIKS!
Iekarot ārvalstu tirgus cenšas gan start– up uzņēmumu veidotāji, gan pieredzējuši uzņēmēji. Šis process ir ļoti komplicēts, un nejaušībām tajā ir tikpat liela nozīme kā mērķtiecīgai rīcībai. Bet, kā jau visās lietās, svarīgs ir cilvēciskais faktors: vai mums uzticēsies, un kādu iespaidu atstāsim. Tāpēc interesanti, kā mūs citi uztver. Jo pašuztvere, kā zināms, ir tikai medaļas viena puse. Jautājumu — ar ko mūsu start– up uzņēmēji atšķiras no citiem pasaulē, — uzdevu šī mēneša portreta varonim, riska kapitāla fonda Imprimatur Capital Fund Management vadošajam partnerim Tobijam Moorem, kurš strādā starptautiskā vidē. Man patika viņa atbilde, no kuras var secināt: mums jāmācās sevi vairāk slavēt, un, ja mēs būtu mazliet spilgtāki un ekstravertāki — tas nāktu tikai par labu. «Lielākais kontrasts ir ar Silīcija ieleju Kalifornijā, kur visi ir tik ļoti pieraduši pie sevis pārmērīgas slavēšanas, tāpēc gadījumā, ja tu to nedari un esi ieturēts, cilvēki domā, ka ar tevi kaut kas nav kārtībā,» viņš saka. «Tev jābūt ļoti pašpārliecinātam un jāsaka, ka tava lieta ir visfantastiskākā un tu ar to iekarosi pasauli. Pārspīlējums, bet diemžēl tieši to cilvēki nereti sagaida.» (40.lpp.) Ļoti gaumīgi sevi «slavē» trīs restorānu — Mākonis, Trusis un KukBuk — īpašnieki (32.lpp.). Cilvēki bez pieredzes sabiedriskās ēdināšanas jomā realizējuši katrs savu sapni, atvēruši restorānus un pusgada
l at v i j a v i E n ā l a p p u s ē
aprīlī vācamie ārstniecības augi uzņēmēju kaitēm
Pabīdies, tavā vietā nāks robots! tendences, kas noteiks biznesu nākamajos desmit gados — šādu tematu starptautiskā konferencē par uzņēmēju un augstskolu sadarbību From bridging to succeeding marta beigās rīgā bija aicināts aplūkot britu publicists, futurologs rejs Hamonds. Ir Nauda viņam vaicāja, kādas ir būtiskākās iezīmes, ar kurām nākotnes darba ņēmēju paaudzes atšķirsies no mūsdienu darba ņēmējiem.
tEksts ElizaBEtE rutulE, Katrīna žuKova. foto F64, Kriss ovErEnds. IlustRāCIjAs XooPLAtE
pREt VItAMĪnu tRūkuMu
gaiļbiksīte
pienene
upenes
lapas, ziedi un saknes
lapas un saknes
jaunie zariņi un pumpuri
jaunās lapiņas un ziedus — salātos, lapas un saknes — kaltēt un lietot tējā.
lapiņas un ziedu aizmetņi der ēšanai uzreiz. jo jaunāks augs, jo mazāk rūgts.
aplej ar verdošu ūdeni — tējai. pumpurus pievieno salātiem.
maks plaši aizvērts
naudas sapņi
Ikdienas izdevumu segšanai vienam cilvēkam mājsaimniecībā nepieciešams:
Kādi ir Latvijas iedzīvotāju finanšu mērķi?
2012.GADā
2013.GADā
399 eiro mēnesī
29,6%
ar grūtībām
431 eiro mēnesī
sakrāt naudu kādam pirkumam — 43,8% netērēt vairāk kā var atļauties — 42,1% nomaksāt parādus — 34,6% Krāt vecumdienām — 21,3% Biznesam — 7,8% Avots: Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un SKDS 1005 iedzīvotāju aptauja
Cik viegli segt ikdienas izdevumus?
toP 6 labs serviss: ko novērtē klienti ➊ ➋ ➌ ➍ ➎ ➏
Avots: Centrālā statistikas pārvalde (2013)
0,4%
augstāk par zemi Piesakies līdz 7.aprīlim!
140 15
tūKStošI eIro
tūKStošI eIro
Šogad būs pieejami jaunajiem uzņēmējiem programmā Atspēriens
Maksimālā summa vienam projektam Avots: Rīgas dome un Swedbank
oRGAnIsMA spēCInāšAnAI
Avots: Selga Amata, Rūta Bērziņa-Bērzīte. Aizslēposim pēc avotkresēm. Rīga, 2009
atbild futurologs rejs Hamonds
«pirmkārt, cilvēki, kas savu darbu balsta uz zināšanām un informāciju, strādās ārpus tradicionālā darba laika. tas nenozīmē, ka būs jāstrādā vairāk — viņi tikai varēs būt fleksiblāki. otrkārt, nākotnes darbinieki mācīsies visu mūžu. treškārt, daudziem vairs nebūs tikai viens darba devējs, un krietni vairāk cilvēku strādās pēc ārštata darbinieka principa. ideālā gadījumā mums visiem būtu jādara tas, kas patīk. domāju, ka garlaicīgākos un nepatīkamākos darbus varēs uzticēt maziem robotiem, kam būs zema izmaksa un kas turpmāko desmit gadu laikā ienāks darba tirgū. diemžēl ne visi nākotnes darbinieki atradīs piepildījumu darbā. daži ir labāk piemēroti vienkāršiem, monotoniem uzdevumiem. sabiedrības izaicinājums būs palīdzēt šiem cilvēkiem, kad viņu darbus pārņems mašīnas. savukārt spējīgākiem darbiniekiem iespēja gūt apmierinājumu būs augstāka.»
pREt bEzMIEGu
28,6%
ļoti viegli
3% viegli
11,4% 27% samērā viegli
draudzīga cena — 51% pakalpojumu kvalitāte — 49% lojalitātes programma — 38% profesionāla apkalpošana — 36% saprotami nosacījumi — 35% laipna apkalpošana — 34%
Avots: Lattelecom/Snapshots 904 respondentu aptauja
ar nelielām grūtībām
ar lielām grūtībām
izklausās pēc izaicinājuma? Izgudrojiet lietussargu ar izturīgāku mehānismu! Izdomājiet IT risinājumu, kas palīdzēs zemniekiem būt efektīvākiem! Šīs ir dažas no kopumā astoņām idejām, kuras studentu risināšanai gatavi nodot Latvijas uzņēmumi un iestādes. Pavasara semestrī — līdz 30.jūnijam — nesen izveidotā inovāciju atbalsta platforma DEMOLA Latvia kopā savedīs studentus un uzņēmējus.
lauku ražotāj, piesakies no 22.04.! Tiem, kam aktuāla ražošanas telpu atjaunošana vai būvniecība, laiks pieteikties ES atbalstītā programmā Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu izveidei vai rekonstrukcijai. Sešiem projektiem plānots piešķirt teju desmit miljonus eiro. Pieteikšanās LIAA.
3
jauns BiznEss tEksts rudītE spaKovsKa foto dmitrijs suļžiCs, F64
Un atkal smilšu kastē! rotaļlauKumu un smilšuKastu BiznEsā IlGA zAlānE atgriEzās nEjauši — pēC avīzEs raKsta izlasīšanas. nE vairs Kā darBa ņēmēja, BEt Kā uzņēmēja. tagad viņa nospraudusi amBiCiozu mērķi — lai KliEnti, runājot par spēļu lauKumiEm, uzrEiz iEdomātos tiEši viņas uzņēmumu Ilga Zalāne AGRāk auklēja mājās dēliņu tAGAD Z Company īpašniece un vadītāja
D
arbs gāja uz priekšu, līgumi tika slēgti, dzīve neapstājās, — ne katrs jaunais uzņēmējs tā var teikt par savu uzņēmumu pēc nedēļas prombūtnes. Bet tieši šādi ir Ilgas Zalānes, rotaļlaukumu ražotāja Z Company īpašnieces vārdi, kad tiekamies pēc nedēļas, kas pavadīta, ārstējot apslimušos bērnus. Tā, viņasprāt, ir maza uzvara — trīs gadu pastāvēšanas laikā ir izdevies atrast darbiniekus, kuriem var uzticēties. «Nevari viens pats būvēt biznesu. Tas nav iespējams,» spriež Zalāne — savas komandas izveidošana prasa laiku, kas mērāms gados. Krīze, bezdArbs, bērnI...
Importētus bērnu laukumus Zalāne tirgojusi jau pirms sava biznesa sākšanas. Tomēr krīzes plosīšanās, līdzīgi kā lielai daļai Latvijas jauno uzņēmēju, arī viņu novedusi pie jauna starta. Zaudējusi darbu, piedzimis bērniņš.
10
«Vienu vasaru dzīvoju laukos pie vecākiem, auklēju dēliņu un izlasīju avīzē, ka var piesaistīt Eiropas Savienības naudu rotaļlaukumu izveidei,» idejas rašanos atceras Zalāne. «Rotaļlaukumi — tas ir forši! Man ir bērni, apkārt ir bērni, bet laukuma nav! Tā es pavisam nejauši atgriezos pie rotaļlaukumiem un smilšukastēm.» Pats pirmais spēļu laukums tapis uzņēmējas dzimtajā pusē Preiļu novadā, un tajā bērni spēlējoties joprojām. MAzIe pAdoMnIeKI
Jau biznesu sākot, uzņēmēja sapratusi — viņas ražotajiem rotaļlaukumiem jāatšķiras no pārējiem, jo tirgus ir piesātināts gan ar importētiem, gan ar Latvijā ražotiem kompleksiem. «Bija pārliecība — atšķiries vai mirsti.» Viņa vēlējās, lai rotaļlaukumi ir daudzfunkcionālāki un orientēti ne tikai uz fiziskām aktivitātēm, bet arī uz mācīšanos. Izraudzītas arī maigākas, vietējai mentalitātei
jauns BiznEss
piemērotākas krāsas. Idejas par iekļaujamajiem elementiem, krāsām un spēlēm rodas, vērojot abu Zalānes bērnu rotaļas. «Bērns mācās rotaļājoties,» nosaka Z Company vadītāja un rāda dažādās detaļas spēļu laukumu modelīšos — tur ir gan puķes formas tālrunis, kas ļauj bērniem sarunāties, stāvot katram savā rotaļlaukuma pusē, gan burtu spēles, gan zem slīdkalniņa paslēpusies iedomu automašīna ar vadības stūri. Komplekti maksā, sākot no 800 eiro — atkarībā no tā, kādi elementi tajos iekļauti. Uzņēmums sākās ar mazām investīcijām no Zalānes iekrājumiem un vispirms sadarbojās ar klientiem tikai tad, ja bija 100% pārliecība par samaksu. Tas, ka uzņēmumam nav investoru ar «dziļām kabatām», nozīmē, ka nedrīkst strādāt ar zaudējumiem, jo vienkārši nav naudas to segšanai. 2011.gadā dibinātais uzņēmums pirmajā darbības gadā apgrozījis 10 909 eiro, 2012.gadā — 145 853 eiro, bet pērn apgrozījums audzis jau teju dubultā — līdz nepilniem 300 000 eiro. Pirmajā gadā tas nopelnīja 3421 eiro, 2012.gadā — 10 006 eiro, un arī pērn uzņēmums strādājis ar peļņu. Pirmajā gadā Z Company strādāja divatā — uzņēmuma īpašniece un arhitekte. Visu ražošanu uzticēja sadarbības partneriem — bija savs koka detaļu piegādātājs, savs — metāla daļu, arī auklu, plastmasas un pārējo rotaļlaukuma daļu piegādātāji. Patlaban Z Company ir desmit darbinieku un sava galdniecība Andrejsalā, kur paši taisa visas brusas, krāso, apstrādā finiera detaļas un montē laukumus. Metāla detaļas ražo apakšuzņēmums, jo pagaidām Z Company nav tik liels, lai būtu vajadzīgs savs metālapstrādes cehs. Tomēr nu jau kļuvis par šauru, un šogad uzņēmums, visticamāk, svinēs Jurģus plašākās telpās.
risku netrūkst. pērn nācies pārkrāsot krietnu daļu uzstādīto rotaļlaukumu, jo krāsu piegādātājs bija pievienojis nepareizu lietošanas instrukciju
pIeTICīgI MērķI lAI pAlIeK CITIeM
Ko iemācījis savs bizness? To, ka «jānoņem tās rozā brilles un jānoliek malā latgalieša naivums», secina Zalāne. Piemēram, nācies atmest ilūzijas, ka valsts iestādes ir, lai palīdzētu uzņēmējam. Praksē birokrātisku, bieži vien formālu prasību izpildīšana paņem krietnu daļu laika. Par spīti tam, ambīcijas Zalāne nav pastūmusi malā. «Skaidri zinu, ka pēc pieciem gadiem gribētu būt lielākais, labākais un pazīstamākais ražotājs Latvijā. Lai klienti, runājot par rotaļlaukumiem, uzreiz iedomātos Z Company, tāpat kā autiņbiksītes visi sauc par pamperiem.» Tomēr risku, arī neparedzamu, netrūkst. Piemēram, pērn nācies pārkrāsot krietnu daļu uzstādīto rotaļlaukumu, jo krāsu piegādātājs bija pievienojis nepareizu lietošanas instrukciju. Tā rezultātā rotaļlaukumiem nolobījusies krāsa. «Joprojām šos laukumus pārkrāsojam, bet neatsākamies no atbildības.» Jo reputācija ir dārgāka par papildu izmaksām. ●
Kā VIņA To pAVeICA ATšķIrTIes!
«Brīdī, kad sāku biznesu, lielākā daļa latvijā ražoto laukumu bija no ārzemēm ievesto kopijas. sapratu, ka tā es negribu. nolēmu radīt savu produktu, kas būs atšķirīgs gan pēc dizaina, gan pēc funkcijām.»
pIelāgoTIes KATrAM KlIenTAM
pagājušajā gadā «absolūts hits» bijis rotaļu komplekss privātpersonām Lienīte. zalāne lielo interesi skaidro ar to, ka tas tika pielāgots katram pagalmam un konkrēto bērnu vēlmēm. «Kompleksam ir vismaz septiņas dažādas variācijas.» individuāla pielāgošanās notiek, izgatavojot arī citus produktus.
ĻAUT dArbInIeKIeM elpoT
«Cenšos vadīt uzņēmumu pēc moto (autors biznesa treneris Edgars untāls): «panākumiem vajag telpu. vadītāji, ļaujiet darbiniekiem elpot un pašiem izcīnīt savas uzvaras!» viens pats nevari būvēt biznesu.»
ilgas zalānes meitiņa lienīte pērn visai tieši piedalījusies biznesā — viņa kopš viena mēneša vecuma braukājusi līdzi mammai gan uz darbu, gan pie klientiem un uz banku. abi bērni ir uzņēmējas iedvesmas avoti, domājot par jaunām idejām rotaļlaukumiem
11
Atvieglo biznesu. Taupa laiku
tEksts jānis vēvErs IlustRāCIjA agris BoBrovs
Ja blogo — tad tikai veiksmīgi liElāKiE uzņēmuma iEguvumi no Blogošanas — EKspErta tēls, vEiKsmīgāKa pārdošana un pErsonisKas attiECīBas ar auditoriju
Internetizācijas produkts, kas pieejams kopš pagājušā gadsimta pēdējiem gadiem, ir tīmekļa dāvātā iespēja ikvienam publiskot domas, uzskatus vai faktus cerībā, ka tos kāds atradīs, izlasīs un ideālā gadījumā arī atbildēs autoram, veidojot neklātienes dialogu vai pat diskusiju ar daudziem iesaistītajiem. Publicēties kāras privātpersonas atklājušas šo kanālu un izgaršo iespēju runāt ar domubiedriem, taču uzņēmumi Latvijā, kas ir viena no «lasošākajām» valstīm Eiropas Savienībā, dīvainā kārtā ar blogošanu neaizraujas. No tiem, kas to dara, tikai retais blogu nepārvērš par savu produktu un pakalpojumu reklāmas kanālu. Žēl, jo blogs ir ļoti noderīgs rīks komunikācijai ar klientiem un partneriem, kā arī jaunāko tendenču ieskicēšanai. Tā faktiski ir uzņēmuma balss, kas gādā par interesantu saturu, ļauj spīdēt kolorītākajiem darbiniekiem un viedākajiem speciālistiem, nevis tikai slavina produktu un pakalpojumu vai pārpublicē preses relīzes. Blogošana prasa neatlaidību un pacietību, jo ir ļoti svarīgi, lai saturs būtu interesants, saprotami izstāstīts un auditorijai noderīgs. Taču pūles noteikti atmaksājas. Lai izveidotu labu korporatīvo blogu, jau pašā sākumā jādefinē atbildes uz septiņiem secīgiem jautājumiem.
25
instrumEnti
1
2
1. 2 KāDēļ SāKt Blogot?
1
3 Četri populārākie mērķi bloga izveidošanai: l stiprināt zīmola atpazīstamību, parādīt sevi kā ekspertu šajā jomā ar panākumiem darbojas bankas, piemēram, 3 sEB, kas blogu pozicionē kā ekspertu4viedokļus swedbank un un runā par situāciju ekonomikā, tādējādi stiprinot savu ekonomistu atpazīstamību un uzticamību bankai. https://www.swedbank.lv/eksperta_komentari/ http://www.seb.lv/lv/private/research/analytic-info/finance-market/
4
1
l Atvilināt apmeklētājus uz uzņēmuma
mājas lapu vai tirdzniecības vietu šo taktiku izmanto dažādi tirgotāji, jo īpaši interneta veikali. vizuāli krāšņs un interesants ir būvmateriālu vairumtirgotāja Prof blogs, kurā gan ar bilžu, gan video palīdzību tiek sniegta informācija par materiāliem un parādītas radošas idejas dažādu preču pielietojumam. protams, katra ieraksta nobeigumā ir saite, kas ved uz interneta veikalu. http://blogs.prof.lv/
3
l nodarboties ar tiešo pārdošanu
interneta veikalu iecienīta stratēģija — bloga funkcija ir tikai un vienīgi sniegt vairāk informācijas par produktu. visbiežāk tajā neieraudzīsiet ne tendenču analīzes, ne produktu salīdzinājumu. vienkārši «pliki» produktu apraksti. http://blogs.1a.lv/
l pelnīt ar reklāmas izvietošanu
latvijā šāds virziens nav diez ko attīstīts un mazā tirgus dēļ arī perspektīvas ir niecīgas. globāli lielākie blogi gan ienes to īpašniekiem līdz pat 10 miljoniem asv dolāru gadā, bet lielākoties tie ir tehnoloģiju blogi. šādu taktiku atmaksājas īstenot profesionāliem satura radītājiem vai pavisam «zaļiem» uzņēmumiem, kas vēl meklē savu vietu un attīstības virzienu biznesā. http://mashable.com/ No izvēles izriet bloga veidošanas stratēģija. Pirmajos trīs variantos blogam jābūt saistītam ar zīmolu vai produktu, bet ceturtajā tas var būt pilnīgi par jebko, lai tikai ir interesants, lai tajā apgrozās tūkstošiem cilvēku un ģenerē ieņēmumus no reklāmas. Ne mazāk svarīgi izvirzīt mērķus, lai blogošana nekļūtu par bezmērķīgu pļāpāšanu. Mērķis var būt gan apmeklētāju skaits, gan jauni klienti, gan apgrozījums.
26
2. KāDa BūS Bloga KonCepCIja? Šis ir viens no svarīgākajiem lēmumiem, un tas lielā mērā noteiks ne vien blogošanas režīmu un specifiku, bet arī popularitāti. Būtiski ir precīzi izvēlēties fokusu — vai tas būs blogs masām vieglā valodā par jautājumiem, kas interesē lielu sabiedrības daļu, vai arī šauri specifisks nišas produkts, kas orientēts vienīgi uz nozares speciālistiem. Otrais ir pieņemams risinājums B2B jomas kompānijām. Pirmajā variantā būs vairāk lasītāju un vieglāk izdosies piesaistīt žurnālistu uzmanību, taču otrā auditorija ģenerēs spēcīgāku atgriezenisko saiti, jo blogam ir potenciāls kļūt par nozares speciālistu virtuālās satikšanās vietu. Protams, lomu nospēlēs arī resursi — cik rakstītāju ir jūsu rīcībā, cik daudz laika viņi var2veltīt satura radīšanai, vai ir iespējas autorus stimulēt ar finansiālu «injekciju», vai kompānijas vadībai ir interese uzturēt blogu vismaz 2—3 gadus, vai jau ir piekļuve auditorijai (labi apmeklēta mājas lapa, tūkstošiem sekotāju sociālajos tīklos).
3. Kur4 atraDīSIeS BlogS? Pastāv divas iespējas — vai nu būvēt blogu kādā publiskā vietnē, piemēram, WordPress.com vai Blogger.com, kas ir ieteicams risinājums mazākiem uzņēmumiem, vai arī veidot blogu savos resursos ar kādas programmas palīdzību. No plaša patēriņa produktiem derēs jau minētā WordPress.org izstrādātā programmatūra. Pirmais variants būs lētāks un vieglāk iekopjams, bet otrais sniedz plašāku kontroli pār saturu un ir vienīgā izvēle, ja vēlaties ar blogu pelnīt. http://mezmalasvikings.lv/wordpress/ http://www.energoblogs.latvenergo.lv/category/blogs/ Ja mājas lapai un blogam ir viens domēns, tas uzlabos vietnes SEO vērtību. Proti, meklējot tīmeklī kādu pakalpojumu, jūsu uzņēmuma nosaukums «izlēks» tuvāk saraksta augšgalam. Tātad šāda stratēģija ir noderīga mazāk zināmām kompānijām vai tādu jomu pārstāvēm, kuru pakalpojumus cilvēki meklē internetā.
numura tēma
tEksts zaiga dūmiņa foto gatis giErts, andrEjs tErEntjEvs, lauris vīKsnE, nora KrEvnEva, F64
Ceļā uz Michelin zvaigznēm apmEKlējam rīgas jaunos rEstorānus, Ko atvēruši CilvēKi BEz piErEdzEs saBiEdrisKajā ēdināšanā. uzņēmēji stāsta, CiK laBs BiznEss tas ir, BEt mēs Baudām ēdiEnu, piEšķiram zvaigznītEs un novēlam pēC iEspējas ātrāK attīstītiEs tā, lai CiEmos BrauKtu arī MIChELIN inspEKtori
vērtēt garšas nianses un atbilstību standartiem, ēdiena koptēlu, kā arī restorāna stilu aicinājām augstas klases ekspertu — bijušo restorāna otto schwarz, tagad Porto šefpavāru uldi Krebu. viņam arī uzticējām piešķirt zvaigznītes — piecas nozīmētu izcilību katrā detaļā.
numura tēma
pirmajā darbības mēnesī 2012.gada augustā restorāna apgrozījums bijis aptuveni 100 latu, bet 2013.gada decembrī sasniedzis 10 000 latu
Platforma mākonī Kad Lauris Grass saprata, ka vēlas veidot savu uzņēmumu, viņš pameta labi apmaksātu darbu farmācijas uzņēmumā, lai pievērstos nodarbei, kas sniegtu patiesu gandarījumu. Sākuma ideja bija interjera dizaina uzņēmums — šajā jomā jau 20 gadu strādā Laura mamma, interjera dizainere Anita Grase. Taču tad saredzēja potenciālu dizaina studijas un restorāna apvienojumā — pieņemot, ka restorāna vide varētu būt laba platforma, kur gan baudīt ēdienus un dzērienus, gan veidot kontaktus ar potenciālajiem dizaina klientiem. Lauris
34
pierunāja mammu veidot kopēju uzņēmumu, ieguldot tajā ģimenes uzkrājumus — sākotnēji 50 000 latu, taču ieguldīts tiek vēl un vēl, lai projektu arvien pilnveidotu. KUr ATrodAs, KAd ATVērA. Darbu Vecrīgā, vēsturiskā Palasta ielas ēkā, Mākonis sāka 2012.gada rudenī, atverot tikai pirmo stāvu ar bāra leti un pāris krēsliem. Pirms tam aptuveni pusgadu Lauris bija meklējis telpas, tās viņš atrada pēc sludinājuma. «Vecrīga nebija mērķis, bet šī vieta šķita piemērota, jo atrodas nost no galvenajām
portrEts tEksts Elīna stEngrēviCa foto rEinis Hofmanis, F64
pIe VIņA glAbāJAs 4 MIlJonI eIro RIskA kApItālA fonDA IMpRIMAtuR CApItAl stARt-up uzņēMuMIEM pAREDzēto pRojEktu buDžEts 2014.GADā IR čEtRI MIljonI. VADošAIs pARtnERIs tobIjs MooRE IzstāstA, kā tos no VIņA DAbūt 40
portrEts
toBijs moorE:
«Tev jābūt ļoti pašpārliecinātam un jāsaka, ka tava lieta ir visfantastiskākā un tu ar to iekarosi pasauli. pārspīlējums, bet diemžēl tieši to cilvēki nereti sagaida»
t
u esi universitātes pētnieks un pēdējos piecus gadus līdz matu galiņiem, arī sestdienās un svētdienās, dzīvo 10 nanometrus plānā pasaulē. Jo esi radījis fantastisku stieplīti: būdama 10 nanometrus plāna, tā spēj paveikt tieši tos pašus uzdevumus, ko līdz šim paveica 100 nanometru bieza stieplīte. Kas par materiāla ekonomiju! Tev ir lielas aizdomas, ka ikvienam uzņēmumam, kas to izmantos, tas būtu nozīmīgs ieguvums, mērāms reālā naudā. «Ai, bet es jau neesmu nekāds biznesmenis, lai tagad ņemtos ar skaitļiem un klientiem,» tu nodomā. Un tava ideja paliek uz universitātes galda. Citādi rīkojās Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieki — inženierzinātņu doktori Linda Mežule un Tālis Juhna (viņš arī RTU prorektors). Balstoties uz vairāku gadu pētniecības darbu, viņi bija izstrādājuši pārtikas produktu kvalitātes pārbaudes testu, kas ļauj ātri noteikt baktēriju un sēnītes klātbūtni piena un gaļas produktos. Mikrobioloģiskās pārbaudes, kas līdz šim ilga 24 stundas, tests EloKIT ļauj veikt pusstundas laikā. Pēc savas idejas izklāsta Imprimatur riska kapitāla fondam EloKIT piesaistīja investīcijas 200 000 eiro apmērā, un patlaban aktīvi norit klientu meklēšana un testa pielāgošana ražotāju interesēm. Ļoti ticams, ka tas būs labs bizness. KUr Ir nAUdA
Iespējams, tu esi startaperis (start-up uzņēmuma veidotājs) un vienubrīd secini: lai virzītu ideju uz priekšu, ir nepieciešams investors. Kāds, kurš nevis vienkārši iedod naudu — kā banka, bet var arī nākt komandā un piedalīties ar zināšanām, kontaktiem un pieredzi. Iespējamā turpmāko notikumu ķēde ir šāda: tu atklāj, ka Eiropas struktūrfondu līdzekļus un investīcijas iespējams piesaistīt ar Latvijas Garantiju aģentūras (LGA) palīdzību. Tur, uzzinot, ka tev ir tehnoloģiju startaps vai universitātes spinauts jeb startaps, veidojies no universitāšu pētniekiem, darbiniekiem, par vienu no iespējām nosauc Imprimatur Capital Fund Management — riska kapitāla fondu, kurš 2013.gadā investēja 2,85 miljonus 24 uzņēmumos, bet 2014.gadā plāno investēt 4 miljonus. Un vienā dienā tu attapsies kabinetā pie Tobija Moore (Toby Moore), Imprimatur Capital vadošā partnera.
Imprimatur Capital ir viens no riska kapitāla fondiem, kurš 2010.gadā uzvarēja Eiropas investīciju fonda Jeremie konkursā un tagad LGA uzdevumā atlasa uzņēmumus, kuros ieguldīt Eiropas struktūrfondu naudu. Tiesa, Imprimatur piesaista arī privāto investoru līdzekļus. Pirmssēklas (uzņēmums saņem 50 000 eiro) un sēklas (200 000 eiro) stadijā simtprocentīgi tiek ieguldīta Eiropas struktūrfondu nauda, bet turpmākajā attīstībā Eiropas nauda veido divas trešdaļas, un vienu trešdaļu iegulda Imprimatur piesaistītie privātie investori, tostarp pensiju fondi no Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm. IdeJAs bIJA, KoMerCIJA ne
Paša riska kapitāla uzņēmuma galvenais birojs ir Londonā. To pirms desmit gadiem izveidoja Ians Votsons (Ian Watson) un Endrjū Botomlejs (Andrew Bottomley) — divi privātie investori, kuri ļoti labi nopelnījuši dotcom buma laikā 90.gados. Ar vēlmi investēt viņi līdz 2004.gadam apmeklējuši universitātes Lielbritānijā, kur novērojuši: ir ļoti labi tehnoloģiju pētījumi, bet nav, kas iegūto produktu vai inovāciju komercializācijā ieguldītu naudu. Kad, apceļojot Eiropu, tostarp Baltijas valstis, Singapūru, Honkongu, Austrāliju, Brazīliju un ASV, aina rādījusies tā pati, bijis skaidrs, ka te ir bizness: atbalstīt un ieguldīt sēklas kapitālu universitāšu spinautos. Kopš tiem laikiem Imprimatur Capital Londonā strādā ar aptuveni 100 universitātēm visā pasaulē. Starp citu, spinauts var rasties arī no lieliem uzņēmumiem, kad darbinieki izstrādā kādu ideju, kas neietilpst uzņēmuma biznesa stratēģijā, atdalās un paši izveido savu kompāniju. Savukārt Tobiju Moore, kurš dzimtajā Austrālijā ieguvis bakalaura grādu bioķīmijā un vēlāk MBA Durhemas universitātē Anglijā, uz Latviju atveda darbs Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā (ERAB). Kā ERAB vadītājs Latvijā viņš investēja riska kapitāla fondos Baltijas valstīs, piemēram, BaltCap, kuri tālāk ieguldīja uzņēmumos, savukārt darbs Imprimatur Capital pavēra viņam iespējas «nosēsties galda otrā pusē». «Ir ļoti interesanti strādāt ar cilvēkiem «pa tiešo» — gan ar universitāšu darbiniekiem, gan citiem jaunajiem uzņēmumiem, kuriem ir labas idejas,» viņš stāsta par savu 2005.gadā uzsākto darbu. «Mani vienmēr interesējusi zinātne, un šis darbs ir laba zinātnes un start-up biznesa
41
Idejas. Pieredze. Padomi londonā velosipēds ir ļoti efektīvs pārvietošanās līdzeklis. tieši tur māris skujiņš uzsāka savu velosipēdu biznesu
tEksts sņEžana BartulE foto no pErsonīgā arHīva
«biznesu uzsāku ārzemēs» šiE uzņēmēji lauž priEKšstatu, Ka latvijas iEdzīvotāji ārzEmēs strādā tiKai mElno darBu. daudzi no viņiEm ir vEiKsmīgi mazā BiznEsa uzņēmēji Sabiedrība mēdz visai dažādi vērtēt aizbraucošo darbaspēku. Kaut arī šad tad parādās pa kādam veiksmes stāstam, vairākums tiek uzskatīts par ekonomiskajiem bēgļiem, kuri strādā mazkvalificētu darbu. Taču šis priekšstats ir paviršs. Ir Nauda atrada un uzklausīja cilvēkus, kuri izgājuši cauri visām grūtībām, ko paredz biznesa uzsākšana citās Eiropas Savienības valstīs. Birokrātija daudzās citās Eiropas Savienības valstīs ir lielāka nekā pie mums: Itālijā, Francijā, Vācijā, arī Skandināvijas valstīs. Ja runā par nelieliem uzņēmumiem, šai ziņā izņēmums ir Lielbritānija. Arī kopējais nodokļu slogs ir stipri lielāks nekā Latvijā, tomēr tas neattur mūsu tautiešus no uzņēmējdarbības ārzemēs.
45
laBs BiznEss
«bizness tagad uzbūvēts tā, ka varu to pārvaldīt no jebkuras vietas pasaulē. Tuvākajā laikā plānoju atgriezties latvijā»
māra skujiņa biznesa apgrozījums 2013.gadā pirmo reizi pārsniedza 100 tūkstošu mārciņu robežu
MārIs sKUJIņš, 30 gAdI
lielbritānijā dzīvo kopš 2005.gada, tagad ir uzņēmuma Deer Runner Ltd vienīgais īpašnieks Pirms vairāk nekā 10 gadiem Māris Skujiņš strādāja tēva firmā Modra Skujiņa foto salons, kas tobrīd apvienoja piecus fotoveikalus–salonus dažādās Latvijas pilsētās, un tolaik bija pārliecināts, ka ies savu senču pēdās — nodarbosies ar fotogrāfiju. Tomēr jaunības tieksme pēc piedzīvojumiem un vēlme apgūt angļu valodu 2005.gada septembrī aizveda Māri uz Londonu. «Sākotnēji plānoju tur pavadīt aptuveni gadu, tomēr laiks paskrēja nemanot,» viņš atceras. Jaunajā vidē viņš vispirms aizgāja pa ierasto ceļu — strādāja fotoveikalos, pēc tam nomainīja vairākas darbavietas, līdz palēnām dzima ideja atjaunot sen aizmirstu hobiju. «Mani vienmēr interesējuši velosipēdi, tāpēc jau bērnībā jaucu tos pa detaļām un liku atkal kopā,» par iekšējo mudinājumu atgriezties pie vaļasprieka stāsta Māris. Viņš piebilst, ka Londonā velosipēds ir ļoti efektīvs pārvietošanās līdzeklis. Visai dabīgā veidā — sākotnēji kā vaļasprieks, kas ļāva saņemt papildu ienākumus līdztekus ikdienas darbam, sākās bizness. Pirmos velosipēdus Māris būvēja un laboja savā istabā trīsistabu dzīvoklī, ko īrēja
46
kopā ar vēl diviem kaimiņiem: restaurēja vecus britu «sportiņus» un dažus arī pārtaisīja par tolaik jau popularitāti guvušajiem «fiksīšiem». Savus ražojumus puisis tirgoja ar sludinājumu starpniecību. «Kamēr mēneša apgrozījums nepārsniedza trīs velosipēdus, varēju darboties savā istabā. Bet, kad tas palielinājās līdz desmit gabaliem, biju izvēles priekšā — vai nu atgriezties pie diviem trim velosipēdiem, lai netraucētu kaimiņus, vai ļaut biznesam augt un īrēt citas telpas. Izvēlējos otro variantu,» atceras Māris. Pa dienu viņš strādāja fotoveikalā, bet vakaros — velostudijā. Pēc laika Māris izveidoja mājas lapu internetā, un ātri kļuva skaidrs, ka virtuālā vietne ir daudz efektīvāka par sludinājumiem. Bizness uzņēma apgriezienus. 2010.gada sākumā Māri uzrunāja kāds privātuzņēmējs no Portsmutas, kurš strādāja līdzīgā jomā un vēlējās sadarboties, kļūstot par pirmo piegādātāju. Mārim tas pavēra iespēju koncentrēties uz pārdošanas un izplatīšanas prasmju attīstīšanu. Viņš reģistrēja kompāniju Deer Runner Ltd, kurā ir vienīgais īpašnieks. Firmai pieder internetveikals single-speed.co.uk, kur atrodami vairāku ražotāju velosipēdi, un Māris Skujiņš saņem procentus no katra ar single–speed.co.uk starpniecību pārdotā velosipēda. Biznesa veiksmes pamatā, pēc Māra domām, ir «noķerts» īstais brīdis,
idEju imports
tEksts paula prauliņa, ElizaBEtE rutulE foto ALL oVER PREss
Taisi ratus ziemā, sniega kalnu — vasarā lai siltās BEzsniEga ziEmas nEradītu zaudējumus un jaunus sirmus matus slēpošanas Kalnu īpašniEKiEm, ārvalstu Kompānijas tirgū iEviEsušas tEHnoloģijas, Kas ļauj sniEgu saražot pat tuKsnEša vidū 30 grādu Karstumā. ja slēpotāju pulKs KriEtni augtu un patlaBan visai dārgo iEKārtu izmaKsas samazinātos, iEspējams, tām niša atrastos arī latvijā 54
12.
septembris. Kamēr pārējie slēpošanas kūrorti Ziemeļu puslodē vēl tikai domā par ziemas prieku baudītāju uzņemšanu, Austrijas augstākā ledāja Pictāles slēpošanas trašu īpašnieki jau atklāj sezonu. Šāds scenārijs kļuva par realitāti, pateicoties izraēliešu uzņēmuma IDE radītajam brīnumam — sniega ražotājam The All Weather Snowmaker. ATKlāsMe zelTA rAKTUVēs
Atšķirībā no tradicionālajiem sniega pūtējiem, kuru darbināšanai nepieciešama zema gaisa temperatūra, noteikts mitruma līmenis un minimāls vējš, IDE ražojums sagādā 1720 kubikmetru sniega 24 stundu laikā jebkurā temperatūrā jebkurā sezonā. Ierīce darbojas, balstoties uz IDE jau 60.gados izstrādāto vakuuma ledus ražošanas tehnoloģiju, kas paredzēta sālsūdens atsāļošanai. Tā izmantota arī ēku un pazemes struktūru, piemēram, zelta raktuvju,
kondicionēšanai. Tieši pēdējās bijušas «pie vainas» jaunās nišas atklāšanai, Jerusalem Post stāstījis IDE pārstāvis Moše Tesels. 2005.gada beigās IDE darbinieki strādājuši pie atvēsināšanas ierīces uzstādīšanas kādā zelta raktuvē Dienvidāfrikā, kad viens no vecākajiem inženieriem pamanījis, cik ļoti radītais ledus līdzinās sniegam. Mēģinājums paslēpot bijis veiksmīgs, taču pilnīgai pārliecībai pieaicināts Somijas eksperts — arī viņš sniegu novērtējis kā kvalitatīvu. Tagad ierīces radītāji lepojas, ka tā darina nevis «sasmalcinātu ledu», bet tikpat kā «dzīvu» sniegu, turklāt iztērē par 80% mazāk energoresursu nekā citas šāda veida ierīces. MIlJonU CenrādIs
Tiesa, ierīce nav lēts prieks — tā maksā divus miljonus ASV dolāru. Meklējot pircējus, IDE Dienvidāfrikā uzražojuši divus sniega kalnus un uzaicinājuši duci slēpošanas kūrortu pārstāvju. «Pavadījām ar viņiem kopā divas dienas, paēdām, padzērām, un divi pasūtījumi mums bija kabatā,» atminas Tesels. Pirmo IDE sniega ražotāju iegādājās slēpošanas kūrorts Zermatt Matterhorn, kas atrodas uz Šveices un Itālijas robežas. Otro — minētie Pictāles
rīgas Tehniskā universitāte pieļauj, ka nākotnē, iespējams, varētu piedāvāt lētākus sniega ražošanas risinājumus, jo augstskolā ir augsti kvalificēti ūdens tehnoloģiju un ķīmijas speciālisti
uzņēmēji, kas to pirmo reizi kārtīgi iemēģināja 2009./2010.gada sezonā. Protams, IDE nav vienīgie, kas saskatījuši potenciāli ienesīgu rūpalu šādu lielgabalu tirdzniecībā «klibajai» ziemas kūrortu nozarei. Arī, piemēram, somu SnowTek un kanādiešu IceGen nav snauduši un izstrādājuši savus risinājumus, neaizmirstot tiem pielikt miljonu cenrādi. AUgošAM slēpoTāJU pUlKAM
Vai šādu tehnoloģiju iegāde pie pašreizējā slēpotmīļu skaita atmaksātos — tās ir galvenās bažas, ko, vaicāti par ierīču potenciālu Latvijā, min gan kalnu biznesa uzņēmēji, gan zinātnieki. Kā piemēru izmaksu un ieguvuma nesamērīgumam Milzkalna vadītājs Viesturs Ošnieks nosauc saldētās trases, kuru izveide saistīta ar lieliem izdevumiem. Arī Lietuvas slēgtā arēna, kur sniegu ražo pēc speciālas tehnoloģijas, pēc viņa teiktā, netiek pietiekami noslogota. Turklāt viņa vērtējumā Lavijā sezonu nosaka nevis sniega sega, bet gan apmeklējums, un slēpošana patlaban neesot modē. «Ir citas lietas, kas jādara, piemēram, pie televizora jāsēž,» saka Ošnieks. Arī Baiļu trases vadītājs Valdis Vanags domā, ka sniega faktors pie pašreizējā slēpotāju skaita ir nozīmīgs, bet ne izšķirošs. Viņaprāt, īpašākas tehnoloģijas atmaksāsies, ja slēpošanai organizētā veidā pievērsīs skolēnus, uzlabojot arī viņu fizisko sagatavotību. Tā kā Latvijā tomēr pierasts pie četriem gadalaikiem ar tiem raksturīgām nodarbēm, uz sezonas pagarināšanu līdz Jāņiem ar jaunām metodēm viņš patlaban īpaši necer, taču atzīst, ka labprāt pilnvērtīgi izmantotu visu slēpošanai paredzēto laiku. Viņaprāt, sniega ražošanas ierīces varētu pielietot atsevišķos pasākumos, piemēram, sarīkot tramplīnlēkšanas šovu pilsētas centrā vai izmantot profesionālo sportistu vajadzībām. Latvijas zinātnieki ir informēti par sniega ražošanas tehnoloģijām, taču konkrētus pētījumus nav veikuši, jo vietējie ziemas atpūtas industrijas pārstāvji nav šādu aicinājumu izteikuši. Tomēr Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) pieļauj, ka nākotnē varētu veikt pētījumus, iespējams, piedāvājot lētākus risinājumus un tehnoloģijas šajā jomā, jo RTU ir augsti kvalificēti ūdens tehnoloģiju un ķīmijas speciālisti. ●
55
naudas idEjas
Pelnīt. Krāt. Tērēt
tEksts antra ērglE foto anita rozE, F64, CoRBIs, stoCk.XChNg IlustRāCIjA XooPLAtE
Kā pļava j neSīS peļņu Ko darīt, ja Kaut Kur lauKos mums piEdEr nEizmantots zEmEs gaBals
aunu pilsētnieku ģimene, kas reizumis Ziemassvētkos apdāvinājusi un Jāņos aplīgojusi attālu lauku radinieci, negaidīti tiek pie veckundzes zemes gabala, jo viņa vairs nevēlas maksāt augošo nekustamā īpašuma nodokli par lauksaimniecības zemi. Dāvanai ir blakne — radiniece lūdz to nepārdot, kamēr pati šaisaulē, lai nepielaistu par tuvu mājām lauksaimniecisko lielražošanu ar milzu agregātiem un ķīmiju. Pat ja zemes lietas jums līdz šim svešas, ir varianti, kā zemi neaizlaist ar krūmājiem un ar gudru padomu un mērķtiecīgu ieguldījumu padarīt par blakus ienākumu avotu. Ir Naudas aptaujātie lietpratēji gan brīdina par vajadzību iegūt jaunas zināšanas un pieredzi, gan piekrīt, ka ne vienmēr veiksme balstās uz racionāliem apsvērumiem. Visvairāk no svara ir laba ideja un enerģisks izpildījums.
57
naudas idEjas
neSteIDZIetIeS pārDot rInDā StāvošIem pIrCējIem...
... ja Zeme Ir eZera tuvumā
... ja Zeme Ir tuvu pIlSētaI
ja esat ieguvis gabalu upes vai ezera krasta, var apsvērt atpūtas vietas izveidi. nekustamo īpašumu kompānijas Latio lauku zemes tirgus speciāliste melita svilpe gan saka — te jābūt profesionālim, jo patlaban laukos stāv tukšas vairākas viesu mājas, bet pieprasītas ir atpūtas vietas, kas papildus gulēšanai un brokastīm piedāvā citas izklaides un informācijas apguves iespējas. jāņem vērā, ka tauvas josla 10 m platumā no dabiskās ūdenstilpes krasta jāatstāj brīva jebkura pilsoņa piekļuvei. te var iekārtot lielisku atpūtas vietu pašu ģimenei — naudā neizmērāmais dabas tuvums dos papildu spēku darbam pilsētā. ja zeme ir tuvu lielai pilsētai un tai jau ierīkotas komunikācijas — elektrība, ūdensvads, kanalizācija, dabasgāze —, vērts apdomāt nekustamā īpašuma biznesu: gabala sadalīšanu apbūves pleķīšos un pārdošanu. taču vajadzētu jau iepriekš konsultēties par pārdošanu, jo pašlaik ap rīgu ir desmitiem hektāru līdzīgu apbūves gabalu, kam nav tirgus perspektīvas, kaut naudas attīstībā ieguldīts daudz, iesaka melita svilpe.
Kā iztēloties vienu hektāru? Aptuveni 1,3 standarta futbola laukuma platības
mantoti 1—3 ha zemes AUdzēJAM bUrKānUs
Uz neliela zemes gabala speciālisti iesaka audzēt viena veida kultūru jeb monokultūru. Tāpēc ka visai platībai var izmantot vienu un to pašu tehniku un apstrādes metodes. Tiesa, svarīgi būs ne tikai izdevumi sēklai, mēslojumam un zemes apstrādei, bet arī spēja sarunāt ar kaimiņiem vajadzīgo tehniku, ja vien vectantei traktors ar vajadzīgajiem agregātiem nav pagalmā. Taču arī tad vajadzēs prasmīgu mehanizatoru, kas siltajā sezonā lauku reizes 6—7 apstrādā.
58
Viena no modes kultūrām patlaban ir burkāni, kuru audzēšanas labākie risinājumi analizēti dažādos projektos. Pēc Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālistu aprēķiniem, burkānu cena svārstās ap 430 €/t, bet ieguldījumi sēklai, sējumu apstrādei, ražas novākšanai, glabāšanai un transportēšanai lēšami tuvu pie 200 €/t. Lielākai ražai var iegādāties intensīvās audzēšanas sēklu šķirnes, kam ražība ir ap 75 t/ha. Tā kā burkāni nevar vairākus gadus pēc kārtas augt vienā un tajā pašā vietā, lauki regulāri jāmaina, brīdina lietpratēji. Cimperlīgo audzējamo var mainīt ar ķiplokiem, pupām, sīpoliem, no kuriem vispirms iegūstami loki, zemenēm u.c. vienā vai divos gados izmantojamām kultūrām. Tiesa, tās visas prasa gana daudz roku darba, turklāt būtisks ir noieta tirgus. Iespējams, jau laikus jāvienojas ar lielāku audzētāju vai kooperatīvu, ka būs, kam pārdot produkciju. Mājražotāja Inita Spolīte no Iecavas novada ar 30 gadu pieredzi dārzeņu audzēšanā Ir Naudai skaidroja, ka visvairāk uz maza zemesgabala ienes siltumnīcas, taču tām jāgādā kurināmais, ja zaļumus, salātus, gurķus, tomātus, pat zemenes grib ievākt patiešām agri, kad tie ir visdārgākie. Viņas pieredze rāda, ka visienesīgāk izaudzēto tirgot pašai Rīgas Centrāltirgū, maksājot par tirdzniecības vietu gandrīz 200 eiro mēnesī. «Veicas tiem, kas atrod savu nišas produktu, jo ar parastajiem dārzeņiem tirgus kopš maija beigām ir piesātināts,» raksturo zemniece. Viņa atzīst — veiksmīgākie dārzeņu audzētāji savu pieredzi krājuši gadiem un vienkārši tāpat to neatklās, ja nu vienīgi nodos nākamajai paaudzei. Turklāt arī dārzeņu audzēšanai tagad vajag labu tehniku, piemēram, precīzās izsējas sējmašīna, kas izdala sēklas pa vienai, maksās 2—3 tūkstošus. Gan Inita Spolīte, gan nekustamo īpašumu kompānijas Latio lauku zemes tirgus speciāliste Melita Svilpe lēš, ka arvien ienesīgāk ir audzēt bioloģiskos dārzeņus, piemēram, «zaļi» audzētus burkānus var pārdot pat divas reizes dārgāk nekā parastos. Pieprasījums pēc dārzeņiem tikai kāps, jo lielajiem zemniekiem izdevīgāk audzēt labību, kas ir topā, bet dārzeņus audzē arvien mazāk, samazinot piegādi tirgum. LLKC pārstāve Iveta Tomsone stāsta, ka centra speciālisti katru gadu aprēķina lauksaimnieciskās darbības bruto segumu pa nozarēm, kas ļauj vērtēt izdevīgumu. Jaunie aprēķini nupat sāk parādīties centra mājaslapas sadaļā llkc.lv/lv/biblioteka. LLKC ekonomikas nodaļa novērtē arī tirgu, lai prognozētu, vai saimniekošana uz konkrētā zemes gabala atmaksāsies.
Audzējot burkānus 1—3 ha Ieguldījums Ienesīgums Ieguvums
sēkla, sējumu apstrāde, ražas novākšana, glabāšana, transportēšana 200 €/t 430 €/t 230 €/t + pašiem savi burkāni
m a n s K a p i tā l s tEksts ElizaBEtE rutulE foto dmitrijs suļžiCs, F64, puBliCitātEs foto
Krājam pensijai tEātris, KonjaCiņš un CEļojumi trEilErī pa Eiropu — par šādu vECumdiEnu sapņu īstEnošanu liElāKajai daļai CilvēKu jādomā jau laiKus. jautājām: Kā jūs vEidojat privātos pEnsijas uzKrājumus? plus EKspErta vērtējums
v
iena no iespējām, kā mēģināt nodrošināt bezbēdīgas vecumdienas, nepaļaujoties tikai uz valsti, ir brīvprātīgi ieguldīt līdzekļus privātajos pensiju fondos. Latvijā šos uzkrājumus, ko ierasts saukt par 3.pensiju līmeni, lielākoties pārvalda bankas. Taču līdzīgus ieguldījumus vecumdienām iespējams veikt arī pie apdrošinātājiem — uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas veidā. Starp abiem produktiem ir atšķirības, bet abos gadījumos var izvēlēties gan konservatīvāku, gan riskantāku stratēģiju, un abos gadījumos tiek piedāvāti nodokļu atvieglojumi — tiesības saņemt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no iemaksātās summas. liena Muraškina, rīgas juridiskās augstskolas komunikācijas konsultante iegulda Compensa plānā Privātās pensijas apdrošināšana 49,8 eiro mēnesī Ieguldīt sāku 2010.gadā, 27 gadu vecumā. Ticu liberālām vērtībām un tam, ka valsts nav galvenā, kas par tevi rūpēsies. Šķita, ka jāuzņemas daļa atbildības par savu nākotni. Uz darbavietu (tobrīd Valsts kancelejā) bija atnācis klientu konsultants no Compensa, un vairāki viņa argumenti mani pārliecināja. Nolēmu sākt ar mazāku summu — 20 latiem — un nākotnē to palielināt, ko 2013. gada janvārī izdarīju. Šogad saņēmu atskaiti, ka esmu ieguvusi garantēto peļņu 3,5%, bet papildu peļņas nav bijis. Esmu jautājusi,
62
liena: ticu, ka valsts nav galvenā, kas par tevi rūpēsies
IeneSīgumS CompenSa prIvātāS penSIjaS apDrošInāšana
ja ir līgums par garantēto peļņu, tā tiek nodrošināta visā līguma darbības laikā. ja izvēlēta mainīgā peļņa, ienesīgums atkarīgs no stratēģijas un ieguldījumu fondiem. piemēram, konservatīvai stratēģijai vēsturiskais ienesīgums ir vidēji 4% gadā, sabalansētai — 7%, agresīvai — 12%.
Kur IegulDa?
drošos finanšu instrumentos, piemēram, valdību vai korporatīvās obligācijās. ieguldījumi tiek veikti visā pasaulē. Avots: Compensa
kur tieši nauda tiek ieguldīta, un saņēmu vispārīgu atbildi — drošos finanšu instrumentos, tādos kā valdību obligācijas vai korporatīvās obligācijas, kuras neskar lielas svārstības. Neesmu arī saņēmusi skaidrojumu, kāpēc nav papildu peļņas, ja tāda ir paredzēta, un vai tāda varētu būt nākamgad. Informācijas trūkuma dēļ vienubrīd domāju par pārvaldītāja maiņu, taču banku bukletos būtisku atšķirību nesaskatīju. Turklāt, pētot rezultātus, redzēju, ka bankām ir arī liels «zigzags». Kādam plānam no darbības sākuma bija 2% peļņas, citam — zaudējumi. Tagad domāju, ka drīzāk nevis mainītu pārvaldītāju, bet atvērtu otru uzkrājumu, iespējams, ar lielāku risku. «Ar vienu acs kaktiņu» esmu lasījusi: ja līdz pensijai vēl ir ilgs laiks, risks var attaisnoties un nav jāsatraucas, ka kādu gadu plāns strādās ar zaudējumiem. Pozitīvi, ka man ir iespēja daļu līdzekļu izņemt jau piecus gadus pēc līguma slēgšanas un turpināt krāt ar tiem pašiem nosacījumiem. Pensiju varēšu saņemt no 55 gadu vecuma, tiesa, kā tas notiks, man pagaidām nav skaidrs. Pēdējos divus gadus neesmu izmantojusi iespēju atgūt IIN. Pirms tam reiz kopā ar grāmatvedi «izcīnījos» ar VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), bet vēlāk šķita, ka man tam nepietiek spēka. Domāju, ka šogad atkal šo iespēju varētu izmantot, jo EDS ir kļuvusi «draudzīgāka». Uz šo uzkrājumu vairāk raugos kā uz drošības spilvenu. Apzinos: lai sakrātu tiešām būtisku summu, jākrāj vairāk. Gribētu saglabāt to pašu dzīves līmeni kā tagad un, piemēram, reizi vai pāris reižu gadā kaut kur ceļot.
m a n s K a p i tā l s
Kristīne: Ceru, ka nebūšu īgna tante, kurai visu laiku jāiet uz aptieku
Kristīne Tjarve, sia DPA komunikāciju speciāliste iegulda swedbank plānā Dinamika +60 14,23 eiro mēnesī Ieguldīt 3.pensiju līmenī sāku 2010.gada janvārī, 32 gadu vecumā. Lai gan alga bija laba, nolēmu novirzīt nelielu summu — desmit latus (tagad — 14,23 eiro) mēnesī. Tas viss likās nesaprotams, bet desmit lati «netraucēja» un starp kredītiem un citiem maksājumiem tos nejutu. Jāatzīst, ka šajā laikā neesmu sekojusi līdzi, kur nauda tiek ieguldīta un cik liela ir komisijas maksa. Man ir pietiekami aktīvs dzīvesveids, tāpēc tam nav atlicis laika, bet, ja summa būtu lielāka, noteikti iedziļinātos. Par plāna maiņu neesmu nopietni domājusi. Iespējams, to ir izdevīgi darīt, ja sakrāts vairāk. Man uzkrāju-
eKSpertS vērtē
BtA finanšu departamenta finanšu ieguldījumu pārvaldītājs uldis zelmenis par Kristīnes tjarves un lienas muraškinas ieguldījumu plāniem
šies aptuveni 700 eiro. Lai gan patlaban tiem netieku klāt, uzskatu tos par drošības spilvenu nākotnei — ka nebūs tikai 200 eiro pensija. Domāju, pensijas gados man nevajadzēs tik daudz līdzekļu kā tagad, piemēram, apģērbam. Ceru arī, ka nebūšu īgna tante, kurai visu laiku jāiet uz aptieku. Pērn septembrī veicu Santjago ceļu un redzēju vecus cilvēkus, kas ar smagām somām noiet to pašu ceļu, ko jaunie. Tad saproti, ka veselība atkarīga no dzīvesveida, attieksmes pret dzīvi un līdzcilvēkiem. Līdz šim neesmu izmantojusi iespēju atgūt IIN, bet, tā kā pagājušajā gadā daudz ziedoju, par ko arī var saņemt nodokļa atmaksu, šogad to varētu darīt. Naudu varētu novirzīt labdarībai vai iemaksāt pensijas fondā. Kopumā vērtējot, domāju, ka banka nav izmantojusi mani kā potenciālo maksātāju. Ir nākuši bankas ziņojumi, bet brīnos, kāpēc, redzot uzkrājuma ilgumu, apjomu un konta apgrozījumu, nav piezvanījis personīgais konsultants un ieteicis citu uzkrājumu atbilstoši pašreizējiem ienākumiem. Es savam bankas speciālistam uzticētos. Lielāku summu — ap 50 eiro mēnesī — patlaban ieguldu uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā Metlife, kas arī ir uzkrājums pensijai. Reizēm aizdomājos, cik vērtīgs būs sūri grūti krātais 65 gadu vecumā. Taču iedvesmo ārvalstu pieredze: viņi bauda dzīvi, pateicoties ieguldījumiem pensiju fondos, var atļauties ceļot un arī kādu atbalstīt. Ir pienācis laiks cilvēkiem domāt pašiem par sevi, nevis paļauties tikai uz valsti, kā tas bija padomju laikā.
IeneSīgumS SweDBanK DInamIKa +60 Kopš darbības sākuma +3,53%
Kur IegulDa?
akcijās (līdz 60%), lielākoties asv, Eiropas, japānas uzņēmumu akcijās, kā arī obligācijās, tostarp latvijas valdības, Eiropas un Baltijas uzņēmumu, attīstības valstu un eirozonas valdību obligācijās. Avots: manapensija. lv un Swedbank
1. produktu atšķirības vēlme parūpēties par sevi un nepaļauties uz to, ko valsts sola vai mēģina sarūpēt, ir vērtējama pozitīvi. vēlos uzsvērt, ka apdrošinātāju un banku piedāvājumi pensijas uzkrājumiem nav tieši salīdzināmi. piemēram, minētajam Compensa produktam ir papildu dzīvības apdrošināšana un garantētā peļņa, kas bankām nav.
ilgus paaugstināta svārstīguma un sliktas atdeves periodus, tāpēc ļoti nozīmīgi ir pēdējie desmit gadi pirms pensijas. taču ieguldījumus akcijās nevajag nocirst kā ar cirvi, bet drīzāk pamazām samazināt aktīvā plāna daļu un pārlikt to konservatīvākā. tiesa, nevar teikt, ka latvijā ir liela atšķirība starp sabalansēto un aktīvo plānu rezultātiem. pieļauju, tas saistīts ar pārvaldītāju stratēģiju.
veltīt izpētei, kas katram fondam «ir vēderā», nevis izsvaidīt ieguldījumus pa trim plāniem, kas būtiski palielina transakciju izmaksas.
2. laiks līdz pensijai izvēloties pensiju plānu, vispirms jāvērtē laiks, cik atlicis līdz pensijai. jo ilgāks tas ir, jo lielāku risku var uzņemties. aplūkotajos piemēros līdz pensijai ir vēl 30—35 gadi, līdz ar to vajadzētu skatīties uz aktīvākiem plāniem un nav jēgas krist panikā par 5—10% kritumu. vērts ņemt vērā, ka akciju tirgi, kas ir viens no riskantākajiem ieguldījumiem, vēsturiski piedzīvo 15—25 gadus
3. Ienesīgums svarīgākais, kam sekot līdzi, ir nevis pēdējo mēnešu ienesīgums, bet gan tas, vai nav būtisku izmaiņu ieguldījumu politikā un vai nemainās pārvaldītājs.
6. Komisijas maksas vidējam ieguldītājam grūti izvērtēt, vai tās piesaistītas adekvātiem rādītājiem, piemēram, nevis naudas tirgus indeksiem (kā Euribor), bet akciju un/vai obligāciju tirgus indeksiem. uzskatu, ka finanšu un kapitāla tirgus komisijai, kas arī iekasē komisiju par savu pakalpojumu, jānodrošina, lai pārvaldītāju maksas viņš varētu salīdzināt. ●
4. sadalīšana pa vairākiem plāniem domāju, ka vidējam latvietim labāk ir stundu vai divas
5. Cik ieguldīt? uzskatu, ka vajadzētu novirzīt kādus desmit procentus no ienākumiem.
63
naudas psiHoloģija
tu esi zaļš vai zils? tas nav tolEranCEs trūKums, ja Kāds jūsu sarunas laiKā iEt runāt pa moBilo tElEfonu. struKtogrammas analīzE viņam, vistiCamāK, uzrādītu iztEiKtu sarKano dominanti. Ko tas nozīmē, un Kā šāda sEvis, darBiniEKu vai KliEntu analīzE palīdz vadītājam risināt psiHoloģisKi grūtas situāCijas?
20 66
IlustRāCIjAs XooPLAtE. foto no puBliCitātEs matEriāliEm
tEksts džoanna EglītE konsultē ilzE ČErnova, švEiCEs BiostruKtūras analīzEs institūta (IBsA) sErtifiCēta trEnErE, uzņēmuma EVENts & MoRE BALtIC vadošā partnErE
naudas psiHoloģija
S
truktogramma ir pētījumos balstītu psiholoģisko teoriju «iepakojums» parocīgai un noderīgai lietošanai biznesa vidē, stāsta Ilze Černova, Šveices Biostruktūras analīzes institūta (IBSA) sertificēta trenere. Pasaulē ir daudz sarežģītu personības struktūru skaidrojumu, kuru apguvei nepieciešamas nopietnas studijas. Savukārt struktogrammas metodes līdzautors antropologs Rolfs Širms (Rolf W. Schirm) pagājušā gadsimta 70.gados radījis salīdzinoši vienkārši pielietojamu personības analīzes modeli. Balstoties uz smadzeņu darbības pētnieka ASV profesora Pola Maklīna (Paul D. MacLean) atklājumiem par cilvēka smadzeņu uzbūves saistību ar raksturu un rīcību, viņi abi kopā izstrādāja struktogrammas metodi. Tā paredz personību iedalījumu pēc trim tipiem — ar katram savu uztveres specifiku atkarībā no tā, kuras smadzeņu daļas katram darbojas aktīvāk. Savukārt, apvienojot šo darbu ar Austrijas Biznesa ekonomikas institūta dibinātāja Viktora Batailarda (Victor Bataillard) idejām, tika izstrādāta struktogrammas mācību programma. Sākotnēji metode tika piemērota biznesa vajadzībām, bet mūsdienās to izmanto arī bezdarbnieku mācībām, ģimeņu konsultācijās, skolās un bērnudārzos. Saskaņā ar Starptautiskā Struktogrammas institūta datiem pasaulē ir ap 1000 sertificētu struktogrammas treneru. Uz Latviju struktogrammas mācības tika «atvestas» 2011.gadā, un līdz šim zināšanas ieguvuši ap 300 dalībnieku, pārsvarā uzņēmēji. ATšIFrēJAM sMAdzenes
Miljoniem gadu evolūcijas gaitā dzīvo būtņu smadzenes pieredzējušas attīstību. Pirmsākumos reptiļi iztika tikai ar primitīvajām smadzenēm jeb smadzeņu stumbru, taču evolūcijas rezultātā siltasiņu dzīvniekiem izveidojās jauna smadzeņu daļa — limbiskās smadzenes. Turpinoties attīstībai, smadzenes ieguva trešo daļu — neokorteksu jeb jaunās smadzenes. Lai arī neliels neokorteksa slānis ir visiem siltasiņu dzīvniekiem, lielākais tas ir mums — cilvēkiem. Mūsu uzvedību, sajūtas, pasaules uztveri un personību nosaka visu trīs šo smadzeņu daļu darbība. Struktogrammas pamatā ir teorija, ka atšķirīgiem cilvēkiem katra no smadzeņu daļām darbojas ar atšķirīgu intensitāti, un tas savukārt bioloģiski pamato mūsu personības struktūru — kā mēs uztveram cilvēkus, kā reaģējam uz notikumiem, kā pieņemam infor-
māciju. Ņemot vērā, ka šīs īpatnības ir bioloģiski noteiktas, personības struktūra dzīves laikā nemainās. Tomēr, iepazīstot sev raksturīgās (dominējošās) smadzeņu daļas specifiku un mazāk raksturīgas smadzeņu dominantes, iespējams izkopt daudz efektīvāku komunikāciju ar citiem cilvēkiem. Ilze Černova vērš uzmanību uz to, ka katram cilvēkam darbojas visas trīs smadzeņu daļas, tādēļ mūsu spēkos ir apgūt arī tās uzvedības un komunikācijas iemaņas, kuras mums mazāk raksturīgas, bet var noderēt atšķirīgās dzīves situācijās. Lai atvieglotu orientēšanos trīs smadzeņu daļu nosaukumos, struktogrammas ietvaros smadzeņu stumbra aktivitāte tiek apzīmēta ar zaļo krāsu, limbiskās — ar sarkano, savukārt neokorteksa — ar zilo. Runājot par cilvēku personības struktūrām, tiek izmantoti apzīmējumi «cilvēks ar sarkano dominanti» vai «cilvēks, kuram izteikti darbojas zaļā vai zilā smadzeņu daļa». Kāds esI TU?
Saskaņā ar struktogrammu cilvēki, kuru uzvedību un uztveri vairāk vada zaļā dominante, ir draudzīgi, sirsnīgi, silti. Tie ir cilvēki, kuriem pastāvīgi nepieciešama komunikācija, pieskārieni, apskaušanās. «Darba kolektīvos viņi ir tie, kas cenšas izlīdzināt konfliktus, neapzināti mēģinot panākt stāvokli, lai visi justos apmierināti,» raksturo Ilze Černova, struktogrammas trenere. Viņa
sarkanās dominantes cilvēki parasti ir pamanāmi savas harismas un izteikto līdera īpašību dēļ. Viņi ir pašpārliecināti, strauji, tieši
norāda, ka zaļās dominantes cilvēkiem ir būtiska stabilitāte un drošība. Viņi ir konservatīvi, un viņiem nepatīk pārmaiņas. «Zaļajiem» piemīt izteikta empātijas spēja un laba intuīcija. Nosacīti šie cilvēki vairāk orientēti uz pagātni, tradīcijām, harmoniju. «Lai «zaļais» justos labi, viņam ir jāļauj un jārespektē viņa vajadzība «papļāpāt». Ja uzņēmuma vadītājs to zina un iespēju robežās akceptē, šī darbinieka pienesums uzņēmumam noteikti būs augstāks, nekā liekot viņu skarbos, striktos rāmjos,» saka Černova. Sarkanās dominantes cilvēki parasti ir pamanāmi savas harismas un izteikto līdera īpašību dēļ. Viņi ir pašpārliecināti, strauji, tieši. Gaidīšana, vilcināšanās un nekonkrētība viņos rada trauksmi un neapmierinātību. «Sarkanie» ir rīcības cilvēki, kuri ātri pieņem lēmumus, nesvārstās un ir droši. Viņiem nepieciešami izaicinājumi, iespēja sacensties un pašapliecināties.
67
tērēšana tEKsts gunita naglE foto no pErsonīgajiEm arHīviEm, stoCk.XChNg
Kāds to dara rEdzEsloKa paplašināšanas nolūKā. Cits griB viEnu gadu izrautiEs no mEžonīga iKdiEnas ritEņa. vēl Kāds vēlas aizBrauKt un padomāt par dzīvEs jēgu. ir daudz iEmEslu, KāpēC CilvēKi gatavi strādāt Brīvprātīgā darBu — par Baltu vElti vai nEliElu algu. ČEtri stāsti atKlāj: visi šiE CEļojumi ir Bijuši iztērētā laiKa un līdzEKļu vērti
apCeļo paSaulI Kā BrīvprātīgaIS senegāla
Pirmais pakāpiens karjerā DIāna StenDZenIeCe, 27 gadi, praktikante Eiropas Komisijā organIZāCIja, Kurā StrāDāja Kā Brīvprātīgā — global
Education Network of young Europeans Brīvprātīgā DarBa mērķIS — atspēriens profesionālajai karjerai IZmaKSaS. finansējumu par piedalīšanos glEn programmā nodrošināja vācijas Ekonomiskās sadarbības un attīstības ministrija. stipendija sedza veselības apdrošināšanu, ceļošanas izmaksas uz glEn programmas semināriem un prakses valsti, kā arī uzturēšanos.
70
2011.gadā, beidzot vides zinātņu studijas maģistra programmā Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātē, Diāna zināja, ka darbu atrast būs grūti — bija krīzes laiks. Turpināt akadēmiskās studijas īsti negribējās. Mācīties — jā, bet praktiskā darbā, nevis augstskolas solā. Tāpēc, nejauši uzzinājusi par starptautiskās programmas Global Education Network of Young Europeans (GLEN) stipendiju piedāvājumu dalībai izglītības programmā, viņa, daudz nedomājot, pieteicās. Bija divas iespējas — braukt uz Gruziju vai Senegālu. Diānu uzreiz uzrunāja iespēja ar vides aizsardzību saistītā programma Senegālas pilsētā Sentluisā, jo viņa ideāli atbilda visām kandidātam izvirzītajām prasībām — interese par vides aizsardzību un
franču valodas prasme. Diāna izturēja atlasi un devās uz Senegālu, lai kopā ar zinātnieku grupu veiktu pētījumu par ūdens pieejamības veicināšanu nabadzīgajiem iedzīvotājiem. Tagad, kad Diāna strādā praksē Briselē, viņa Senegālā pavadītos trīs mēnešus atceras kā laiku, kad pirmo reizi dzīvē nopietni izjuta klimata pārmaiņu radītās sekas. Deviņus mēnešus Senegālā valda sausums, trīs — jālīst lietum. Taču klimata pārmaiņas izraisījušas lietus sezonas neregularitāti, kas nozīmē, ka lietusgāzes ik pa laikam izraisa plūdus. Sahāras tuksneša tuvuma dēļ augsnei esot slikta ūdens caurlaidība, bet applūdušās teritorijas un peļķes, kas pēc lietusgāzēm var saglabāties pat līdz trīs mēnešiem, ir vislabākā vieta malārijas odu kāpuru
attīstībai. Diāna bija lieciniece tam, kā cilvēki ar sūkņiem mēģināja izsūknēt peļķes un pašu spēkiem raka grāvjus lietus ūdens novadīšanai. «Pieredze Senegālā man devusi arī kapacitāti pielāgoties dažādām situācijām un saprasties ar ļoti dažādiem cilvēkiem, man nav grūti iejusties vidē, kur runā vairāk nekā divās svešvalodās,» uzskata Diāna. Viņa ir ļoti priecīga par iespēju iepazīt Senegālas smaidīgos un laipnos iedzīvotājus un sirdī saglabājusi vēlmi reiz atgriezties Āfrikā. Diāna atzīst, ka Senegālā gūtā pieredze viņai bijusi lielisks atspēriens karjerai: «Tas, ko es mācījos, ir noderīgi ne tikai Latvijā, bet arī globālā mērogā. No darba devēja viedokļa raugoties, papildus studijām iegūtā praktiskā pieredze, jo īpaši starptautiskā vidē, tiek ļoti labi atzīta un novērtēta.»
71