Jūlijs 2013 (Nr. 3) Ls 2,49
kā stiprināt komandas garu Vai korporatīvie pasākumi saliedē kolektīvu
9 ķibeles
ar naudu, ko nepieļaut ceļojot
Darba devēji ķemmē augstskolu solus 11 mākoņpakalpojumi. Izvēlies savējo! Cik maksā apprecēties
Iespējas visiem ir līdzīgas. Ja zini, ko vēlies, instinkts parāda īsto ceļu — Ģirts Majors, festivāla Positivus rīkotājs
No plašā klāsta izvēloties piemērotāko saliedēšanās pasākumu, jāņem vērā vēlamais mērķis un kolektīva specifika. 30.lpp.
Jūlijs 2013 (Nr. 3) Ls 2,49
KĀ STIPRINĀT KOMANDAS GARU
Iespējas visiem ir līdzīgas. Ja zini, ko vēlies, instinkts parāda īsto ceļu — Ģirts Majors, festivāla Positivus rīkotājs
Vai korporatīvie pasākumi saliedē kolektīvu
9 ĶIBELES
AR NAUDU, KO NEPIEĻAUT CEĻOJOT
DARBA DEVĒJI ĶEMMĒ AUGSTSKOLU SOLUS 11 MĀKOŅPAKALPOJUMI. IZVĒLIES SAVĒJO! CIK MAKSĀ APPRECĒTIES
Vāka foto Oļegs Zernovs Stils Santa Bindemane–Mihelsone, Apģērbs no veikala Zara
Ģirts Majors: «Iespējas visiem ir līdzīgas. Ja zini, ko vēlies, tu aizraujies ar ideju, sāc par to vairāk interesēties, iedziļināties un agrāk vai vēlāk sasniedz savu mērķi. Instinkts parāda īsto ceļu.»
2 6
No redakcijas Pasaulē
ASV un ES sāks sarunas par brīvās tirdzniecības līgumu 9
Aiz kadra
Rozes ceļš no Kenijas līdz mūsu pušķim
Jauns bizness — cauruļliecis 14 Mentors
10
Kas jāzina, ja grib restaurēt koka mēbeles?
18
Bizness pasaulē
30
Kā rūdās komandas gars
41
Dimantus meklējot
Darba devēji talantus atrod augstskolās 46 21
Lūsis testē jaunus teholoģiju rīkus 27 LocBuzz
28
Risinājums
Uzņēmēji izvēlas ar sociālajiem tīkliem sasaistītas lojalitātes programmas
Analizējam mākoņpakalpojumus
26
55
Vai korporatīvie pasākumi saliedē?
Darbs no mājām: ēras beigas
52
Tumša bilde
Kas ir e–paraksts?
Sargā naudu ceļojot
Eksperti iesaka, kā risināt 9 ķibeles ar naudu 62 64
Investīcija — briežu dārzs Naudas psiholoģija
Vai ar gribasspēka palīdzību var kļūt par līderi? 72
Precamies?
5 kāzu scenāriji un to izmaksas
77
Skaitām naudu
Palīdzēs nenokavēt tikšanos
Izdevējs: SIA Žurnāls IR NAUDA | Reģistrācijas apliecība: nr. 40103674037 | Iespiests: Poligrāfijas grupā Mūkusala | Galvenā
Signe Bāliņa
redaktore: Elīna Stengrēvica | Redaktore: Elizabete Rutule | Dizainu izstrādāja Et-sons.com un Madara Krieviņa | Redakcijas
Iesaka vietni TED Talks
tālrunis: 67281588 | Reklāmas tālrunis: 29193159, Irnauda.lv | Adrese: Blaumaņa 5a-9, Rīga, LV 1011 | E-pasts: redakcija@irnauda.lv, abonesana@irnauda.lv | Citējot atsauce obligāta. Pārpublicēšanai jāsaņem rakstiska redakcijas atļauja.
n o redak c ijas
Sveiks un sveika! Darbs pie trešā Ir Naudas numura gāja pilnā sparā, kad uz ielas satiku bijušo darba kolēģi, kurš prasīja, kā man iet. «Darbīgi!» Tā ir īsā atbilde. Un pēdējos mēnešos brīva laika ir tik maz, ka daudz vairāk par pieklājības frāzēm pārmīt nav iespējams. Taču mēs atrāvām pārējai dzīvei 20 minūtes, un šī saruna man palīdzēja sastrukturēt domas zem nosaukuma Pirmās 3 mācības pirmajos 3 mēnešos uzņēmējdarbībā. Vajag atrast labu mentoru. Informācijas apjoms, kas jāapstrādā, dibinot uzņēmumu, rakstot biznesa plānu, ņemot kredītu un «kārtojot papīrus», ir milzīgs. Plus — tev taču ir IDEJA, kuras dēļ to visu dari, tāpēc pēdējais, ko vēlies, ir nolaist latiņu zemāk par «labākais, ko varu izdarīt». Šādos apstākļos mentors ir neatsverama vērtība. Viņa zināšanas un pieredze palīdz taupīt laiku un būt daudz efektīvākam rīcībā. Turklāt liela nozīme ir arī emocionālajam atbalstam. Lēmumi jāpieņem ātri. Nenoliedzami, ir jautājumi, uz kuriem atbildes jāmeklē, izsverot «par» un «pret» un ieklausoties savās sajūtās. Taču ir arī tādi, par kuriem pēkšņi saproti — nav jēgas vilcināties, jo Vienīgo Ģeniālo atbildi tāpat nesagaidīsi, visus variantus prognozēt nav iespējams. Ir vienkārši jārīkojas un jāskatās, kas notiks tālāk, lai pēc tam atkal pieņemtu lēmumu. Kāds mans draugs sociālā tīkla profilā ierakstīja: «Es labāk daru, nekā esmu perfekts.» Ļoti precīzi. Cilvēks neapjauš savu iespēju robežas. Daudzreiz liekas, ka to jau nu es nevarēšu vai tas vispār nav iespējams. Bet galvenais tomēr ir sākt. Un, ja tas ir tavs īstais ceļš, tad tas ir kā uz viļņa — jā, tu celies un krīti, labās ziņas seko ne tik labajām, un tu atkal celies un krīti. Bet tik un tā — skaidri jūti, ka nesies uz priekšu kopā ar savu vilni, un nav pat laika nobīties. Ja vēl izdodas atrast domubiedrus, kas ir liels spēks, tad tikai «pēc tam» atceries, ka... likās taču, ka nav iespējams. Šo vilni arī visiem novēlu. Vai nu darbā vai — kas atbilstošāk jūlijam — kādā foršā pludmalē. Elīna Stengrēvica @estengrevica
Mēneša notikums Kāda ir Latvijas niša globālajā pasaulē, kāda ir mūsu konkurētspēja, un kā Latvijai uzrunāt ārvalstu mērķauditoriju? Šie temati atklāsies pirmajā Pasaules Latviešu ekonomikas un inovāciju forumā, kas notiks no 2. līdz 4.jūlijam Rīgā. To rīko Pasaules Brīvo latviešu apvienība, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Ārlietu ministrija. Galvenie mērķi — veicināt savstarpēju saziņu un sadarbības projektu veidošanos starp dažādu uzņēmējdarbības nozaru pārstāvjiem Latvijā un pasaulē. Dažādi temati atklāsies diskusiju veidā. Runātāji — latviešu uzņēmēji un dažādu nozaru profesionāļi no visas pasaules, to skaitā Procter&Gamble viceprezidents Uldis K.Sīpols, NCH Capital Inc. vecākais viceprezidents Kārlis A.Cerbulis, komponiste, Emmy balvas laureāte Lolita Ritmane.
2
sagatavoja elīna stengrēvica | foto rūta kalmuka, f64
@irnauda
Pjotrs Homjaks, 30 gadi inspektors Inspection AGRĀK Services Limited Īrijā komercdirektors tagad SIA ParkIT
Oļegs Ožinskis, 32 gadi mehāniķis autoservisā AGRĀK SIA Rietumu serviss tehniskais direktors tagad SIA ParkIT
Biļete uz mājām — cauruļliecis Bērnības draugi Pjotrs Homjaks un Oļegs Ožinskis ir izveidojuši iekārtu nerūsējošā tērauda locīšanai. Nīderlandiešu firma «Brabantia» tādu gribēja, tā radās doma par darbgaldu biznesu teksts IEVA PUĶE | foto REINIS HOFMANIS, F64
Divi jauni Ventspils uzņēmēji, metālapstrādes darbgaldu ražotāji, tikšanos nozīmē... pilsētas pludmalē. Viņu kompānijai, ambiciozi nosauktai par ParkIT (tulkojumā no krievu valodas — industriālo tehnoloģiju parks) ir jurģi, tā pārceļas uz telpām Vārvē, Ventspils pierobežā. Liedagā mēs varēšot apskatīt to, kas gatavots ar viņu iekārtām. Puišiem ir ko rādīt! Saules staros laistās trīs nerūsējošā tērauda trenažieri un vingrošanas stienis. Strādnieki steidz jaunos rīkus nostiprināt smiltīs. «Tūdaļ būs tūrisma sezona, cilvēki brauks!» trīsdesmitgadīgais Pjotrs ar gandarījumu komentē. «Kā jums patīk mūsu pludmale? Jauka, vai ne?» Mans skatiens kavējas pie glītajām ierīcēm. Roku darbs ierobežotā tirāžā «iztur no –50 līdz +60 grādiem, necieš no saules ultravioleto staru iedarbības», Pjotra kolēģis Oļegs Ožinskis noglauda trenažiera sēdekli.
Notic klasesbiedra idejai Tieši par to ir Pjotra un Oļega stāsts — kā konstruktora prasme un pacietīgs roku darbs izveido konkurētspējīgu produktu. Kad puiši pirms diviem gadiem sāka konstruēt
10
cauruļlieci (krieviski nosaukums skan apetītelīgāk — trubogib), viņi bija domājuši, ka ražos automašīnu stāvvietu barjeras, arī tādas uzpariktes kā šie trenažieri. Tas ir ne tikai stāsts par tehnisku veiksmi, bet arī par cilvēcīgu uzticēšanos. Oļegs ar Pjotru ir klasesbiedri. Uzauguši Ventspilī, dzimuši Ukrainā. Pēc skolas abu gaitas šķīrās. Praktiskais Oļegs deviņus gadus nostrādāja par mehāniķi autoservisā Ventspilī. Apprecējās, piedzima divas meitas. Pjotrs, kam skolā padevās matemātika, devās izmēģināt laimi Īrijā. «Stāvēju pie konveijera pārtikas pusfabrikātu fabrikā netālu no Dublinas, pēc tam kļuvu par operatoru, tomēr izlēmu, ka iešu mācīties. Daudziem cilvēkiem Īrijā galvā kaut kas sagriežas — Latvijā pelnījuši 200 latus, bet tur alga no 1000 uz augšu. Taču, kā pierādīja krīze, pats vērtīgākais ir laba izglītība.» Pabeidzis Īrijas Nacionālo koledžu, pēc tam iestājies Dublinas Tehnoloģiju institūtā, viņš četrus gadus nostrādājis par naftas kravu inspektoru ostā. «Tomēr riskēju un atgriezos,» Pjotrs saka. Gribējās savu biznesu? «Jā, un gribējās mājās. Salīdzinot ar
jauns bi z ness
Kā viņi to paveica Biznesa inkubators
«Sākām no nulles — ko nopelnījām, to ieguldījām. Ventspils Augstskolas biznesa inkubators mums palīdzēja ar finansējumu izstāžu apmeklēšanai, arī ar konsultācijām par grāmatvedību, biznesa plānu.»
Eiropas fondi
«Nopietnas ražotnes iekārtošanai piesaistījām Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus. Darbgaldu ražošanas līnijas pirkšanai viņi dod 70% līdzekļu, mēs paši — 30%. Viņi atmaksās 20 000 latu, bet tikai tad, kad tehnika būs uzstādīta.»
Drosme
«Tagad pasaulē ir pieejamas jebkuras detaļas un informācija. Mūs nekas nevar ierobežot. Vienkārši nevajag baidīties.»
Pirms trim mēnešiem SIA ParkIT sāka ražot Oļega Ožinska konstruētos trenažierus. Izveidoti 10 atšķirīgi modeļi, dažādās Ventspils vietās jau uzstādīti 18 komplekti
Eiropas pilsētām, Ventspils ir maza un skaista.» Ar bērnības draugu Pjotrs ik pa laikam sazvanījies: «Oļegs ir tehniskāks, māk visu ko uzmeistarot, bet man patīk administratīvs darbs. Tieši tā notiek mūsu biznesā.» «Mehānismi man galvā bijuši jau no bērnības,» piekrīt Oļegs. 20 gadu vecumā uzbūvējis motociklu, viņš sapratis — ja strādā rokas un galva, iespējams izgatavot visu. Inženiera izglītības viņam nav. «Esmu tīrradnis, izmācījos par atslēdznieku, jo mani tas interesēja. Strādādams autoservisā, pēc individuāla pasūtījuma taisīju marķīzes, dekoratīvās mašīnu aizsargbarjeras, «ķengurķērājus» no nerūsējošā tērauda. Prasīju tikai pusi no cenas, ko tas maksāja veikalā. Tik un tā nopelnīju.» Nopirkt sev darbgaldu no lielajām fabrikām Oļegs nevarēja. Sākumcena ir 28 000 eiro. Internetā atrasto informāciju saliekot kopā ar savām idejām, bija skaidrs, ka cauruļliekšanas darbgaldu par mazāku summu var uzkonstruēt viņš pats un ar to pelnīt naudu. Uz Īriju aizbraukušais Pjotrs viņam noticēja.
Niša — mazie klienti «Izlēmām — varam uztaisīt darbgaldu, kas nebūs sliktāks par ārzemju ražojumiem gan materiālu, gan iebūvēto mehānismu ziņā, konkurēt ar cenu, pazeminot to līdz 40%. Pjotrs bija investors, es — izpildītājs,» saka Oļegs. Pirms diviem gadiem jūnijā viņi reģistrēja savu uzņēmumu. Kredītu neņēma. Pjotrs vēl palika Īrijā, cenšoties nopelnīt līdzekļus, Oļegs ķērās pie konstruēšanas. «Pirmais gads bija grūts. Kad nav naudas, nevari norēķināties par elektrību, parādās neticība sev. Mēs sitāmies līdz pēdējam, tikai tagad sākam uzelpot,» atklāj Oļegs. Pagājušā gada maijā, kad Pjotrs atgriezās Latvijā, cauruļliecis bija gatavs. Pjotrs atzīstas — arī viņš apsvēris izvēles pareizību. Skaidrību ieviesa industriālā izstāde Maskavā, uz kurieni abi devās ar Ventspils biznesa inkubatora atbalstu. Septiņus metrus garo, pusotra metra plato un apmēram metru
augsto cauruļlieci, kas sver tonnu, viņi līdzi aizvest nevarēja, bet rādīja bukletus ar fotogrāfijām. «Maskaviešiem bija tik liela interese, ka pārgāja jebkuras šaubas,» Pjotrs smaida. Arī tagad viņi turpina apmeklēt izstādes, ne tikai reklamējot savus ražojumus, bet arī ievācot informāciju par darbgaldu detaļām. «Meklējām augstvērtīgāko. Un vienlaikus — lētāko.» Gada beigās izstādē Industrial Tech Rīgā satiktie nīderlandiešu firmas Brabantia pārstāvji ventspilniekiem uzticēja individuālu pasūtījumu. «Brabantia izgatavo virtuves iekārtas, palūdza, lai uztaisām darbgaldu viņu vajadzībām — ar konkrētām operācijām, lai tas darbojas maksimāli ātri. Trīs mēnešu laikā uztaisījām. Nu jau divus mēnešus tas ir apritē.» Tas bijis pagrieziena punkts — viņi paši var ražot darbgaldus! Krievu, itāļu, vāciešu, amerikāņu darbgaldu ražošanas uzņēmumu cenas atkarībā no komplektācijas var uzkāpt līdz 100 000 eiro, taču viņi spēj sarūpēt darbgaldu par 12 000 eiro. «Mūsu zīmols vēl nav izreklamēts, cenšamies citus apiet ar mehānismiem, kas ir vienkāršāki, bet strādā labāk.» Pašlaik viņi remontē telpas Vārvē, lai varētu uzstādīt nopietnu darbgaldu ražošanas līniju. «Liektas caurules noder gan celtniecībā, gan autoservisos, gan bērnu laukumos — pieprasījums pēc darbgaldiem ir milzīgs! Izstādē Maskavā mums pat bija sarunas ar kompāniju RosKosmos, kas ražo raķetes,» stāsta Pjotrs. Būt mazam uzņēmumam esot priekšrocība. «Lielajām korporācijām interesē lielie klienti, bet mūsu pusautomātiskos darbgaldus var atļauties, piemēram, vidēja lieluma autoserviss. Tādus darbgaldus, kādus ražojam mēs, tirgus pašlaik pieprasa vairāk nekā pilnībā automatizētos.» Abi partneri jau gatavojas nākamajam solim — ved sarunas ar potenciālajiem investoriem, Vārves cehā piedāvāšot darbu vairākiem meistariem. Nākotnē gribētu ražot arī pilnībā automatizētus darbgaldus. Varbūt pat kaut ko unikālu, ko var patentēt. «Idejas mums ir, tikai vajag ieguldīt laiku un darbu,» viņi ambiciozi ziņo. ●
11
MENTORS
Īsumā: ar koka mēbeļu restaurācijas darbiem strādā jau 20 gadus. 2007.gadā nodibināja savu uzņēmumu, taču pašlaik aktīva darbība tajā nenotiek, jo meistars vada koka mēbeļu restaurācijas darbus Rīgas pilī, kur viņa vadībā strādā 10 uzņēmumi. Grūtākais: saprast stratēģiju, kā ienākt tirgū, ar ko nodarboties. Skaistākais: «Garoziņa ir sūrais darbs, bet nenovērtējams ir gandarījums, kad esi to pabeidzis, kā iecerēts.»
MENTORS Eduards Krilovs
Dalos pieredzē: KOKA MĒBEĻU RESTAURĀCIJA Pēc sešiem reklāmas industrijā pavadītiem gadiem Māris Sprūģis saprata, ka darbs nesniedz piepildījumu, un nolēma mainīt karjeru. Iemācījies koka amatniecības darbus no pazīstama meistara, Māris nu sācis patstāvīgu darbību un ir pārdomās par sava uzņēmuma dibināšanu. Lai saprastu, vai ir vērts to darīt, Māris devās pie pieredzējušā meistara Eduarda Krilova, kurš vada koka restaurācijas darbus Rīgas pilī teksts Ieva Cielava | foto Nora Krevneva, F64
Māris: Ņemot vērā to, cik daudz laika man prasījusi dažu koka mēbeļu atjaunošana un cik daudz naudas cilvēki par to ir gatavi maksāt, gribas vaicāt, vai šis vispār ir ienesīgs bizness? Eduards: Privāto pasūtījumu tagad nav tik daudz, kā bija 90.gados. Pašlaik koka mēbeļu restauratori pārsvarā darbojas divos virzienos — no ārzemēm vestu mēbeļu atjaunošanā, kā arī strādā ar privāto kolekcionāru vai valsts pasūtījumiem. Pēdējos gados valsts pasūtījumu ir kļuvis vairāk. Pēc Doma baznīcas un Rīgas Biržas tiek atjaunota Rīgas pils un Mākslas muzejs. Darbi tik lielos objektos nav pa spēkam vienai kompānijai, tāpēc tiek sapulcētas amatnieku grupas. M: Kā lai nonāk tādā amatnieku izlasē? E: Pirmkārt, jābūt pazīstamam ar profesionāļu ētikas kanoniem un darba standartiem. Otrkārt, vajag izmantot izdevību vismaz uz nelieliem darbiem pastrādāt ar Latvijā pazīstamiem meistariem, mācīties no viņiem. Ir jāveido savu veikto darbu kolekcija. Mūsu sfēra ir tik šaura, ka «izsisties» iespējams tikai ar rekomendāciju palīdzību.
14
M: Vai nozare ir tik šaura, ka ar vienu pašu koka mēbeļu restaurāciju nav iespējams iztikt un nepieciešams ņemt klāt arī citas amatniecības nozares? E: Koncentrēties tikai uz koka mēbeļu restaurāciju var tad, ja ir liels pasūtītājs Zviedrijā, Norvēģijā vai citur ārvalstīs. Taču sevi pietiekami augstā līmenī vispirms jāpierāda tepat Latvijā, lai vispār atrastu kontaktus. Meistari brauc pie klientiem, taisa mēbeles uz vietas. Nereti uzņēmums, kas uzaicina darbā, nodrošina ar darbnīcu un nepieciešamajiem instrumentiem. Tad jāņem līdzi tikai savs tuvākais aprīkojums, projektu lapa un zināšanas. M: Vai ir vērts pamest algotu darbu koka mēbeļu restaurācijā un dibināt uzņēmumu? E: Ja esi pārliecināts, ka profesionāli vari to izdarīt, zini, ko grasies piedāvāt, un skaidri zini, kam pārdosi savu paveikto, tad tas ir jādara. Savs uzņēmums ir augstākā darba motivācija. M: Vai meistaram atmaksājas vadīt uzņēmumu? Esmu dzirdējis sakām, ka, maksājot nodokļus, nevar izdzīvot. E: Agrāk esmu maksājis milzīgus nodokļus gan kā uzņēmējs, gan kā pašnodarbināta persona, bet tad
MENTORS
Īsumā: ir pārdomās par sava koka mēbeļu restaurācijas uzņēmuma veidošanu, ieguvis pieredzi gan koka mēbeļu atjaunošanā, gan korpusa mēbeļu veidošanā. Grūtākais: atrast sākuma kapitālu, darbības vīziju un domubiedrus — cilvēkus, kuri iedvesmo un no kā iedvesmoties pašam. «Vienam ir grūti strādāt, tāpat kā vienam ir grūti dzīvot.» Skaistākais: rezultāts, gandarījums, kad aiznes cilvēkam mēbeli un viņš ir priecīgs. «Nauda gan ir tikai blakusprodukts. Ja dari to, kas tev patīk, nauda nāks. Ja nenāk, sāc domāt, ko dari nepareizi.»
IESĀCĒJS Māris Sprūģis
valdība pieņēma lēmumu par mikrouzņēmuma nodokli. Desmit procenti no ienākumiem nav summa, kuru meistars nevarētu samaksāt nodokļos. M: Vai ir izdevīgi iepirkt un atjaunot mēbeles, pēc tam tās pārdot veikalā? E: Tā darīt var, bet tad jābūt paša veikalam. Ir jāsakrīt tam, ko veikals grib pārdot, un tam, ko tu kā amatnieks gribi taisīt. Ja veikalam ir cits īpašnieks, tas ne vienmēr tā būs. Veikalā vari «pārdot» savu darba stilu, parādīt, kā pats strādā. Tā ir reklāma, rekomendācija tavam darbam. Cilvēki ieiet salonā, paskatās, parunā, un kopīgi varat izdomāt, kādu risinājumu viņi vēlas. M: Vai vajag veidot mājaslapu? E: Interneta resursus ir vērtīgi izmantot, ja ir ideja par salona darbības modeli. Varbūt var veidot pat tiešsaistes darbnīcu. M: Cik svarīga darbā ir atbilstoša restauratora izglītība? E: Lai iegūtu profesionālās atestācijas, ir labāk, ja sākotnējā izglītība ir tuvu sfērai, ar ko nodarbojies, citādi ir grūti
cilvēkiem pamatot, ko proti un vari. Ja nav klasiskas izglītības, bet ir labas prasmes, var apvienoties ar meistaru, kam ir atbilstoša izglītība. Visās sertifikācijās uzņēmumam vajadzīgs viens cilvēks, kam ir atbilstoša kvalifikācija, kurš par darba kvalitāti atbild ar savu sertifikātu. M: Vai mēbeļu restauratoram svarīgāka meistara popularitāte vai zīmola veidošana? E: Abas lietas ir svarīgas. Mazajās amatnieku firmās parasti strādā vairāki meistari. Ideāli, ja viņiem ir motivācija veidot kopēju zīmolu. Tas gan ir sarežģīti, jo amatnieki parasti ir lepni un strādā «paši par sevi». Tomēr, ja izdodas atrast kopēju darbības virzienu, tā ir iespēja kļūt par veiksmes stāstu. M: Ja nemāki pārdot, labāk savu biznesu netaisīt? E: Pārdošana ir ļoti svarīga lieta. Tev ir jāzina, ka visu vari labi izdarīt un savas mēbeles pārdot. Kamēr esi zeļļa statusā, pārdošanas prasmes nav vajadzīgas, bet, ja esi meistars, ir jāmāk pārdot savu darbu. Ja uzņēmumā darbojas vairāk nekā desmit darbinieku, tad gan var domāt par pārdevēja piesaistīšanu. ⦁
15
teksts elizabete rutule | foto Dmitrijs suļžics, rūta kalmuka, f64, no personīgā arhīva | ilustrācija ET-SONS.COM
Atvieglo biznesu. Taupa laiku
Mākoņpakalpojumu bums — no kā izvēlēties Latvijā un pasaulē Pēdējos gados vārds «mākoņi» nesaistās vairs tikai ar laika prognozēm. «Mākoņdatošana» (jeb «mākoņskaitļošana») ir uz mēles vai ausīs teju katram, kurš ir aktīvs virtuālajā vidē. Vērtējot globāli, ierindas tehnoloģiju patērētājam mūsdienu pasaulē nav vajadzības apgrūtināt sevi ar pārdomām, kas ir vai nav mākoņpakalpojumi un vai tie gadījumā «nestāv» aiz iemīļotās fotogrāfiju glabāšanas vietnes vai ērtās grāmatvedības programmas. Un tomēr mākoņdatošana ir iespēja attālināti, izmantojot internetu, jebkurā brīdī piekļūt vajadzīgajiem resursiem — datiem, lietotnēm, datu infrastruktūrai. Tāpēc atkarībā no risinājuma lietotājs var iztikt bez saviem serveriem, programmatūras licencēm, dažkārt arī bez programmu instalēšanas datorā, jo pakalpojumus izmanto caur interneta pārlūku. Viņam arī nebūtu jāuztraucas, vai tas viss darbojas. Plašam patēriņam paredzētie pakalpojumi bieži vien ir bez maksas, savukārt uzņēmumiem tiek piedāvāts nomas modelis, prasot samaksu par izmantoto apjomu. →
21
Instrumenti
→ Latvijā plašs klāsts Latvijas uzņēmumi mākoņskaitļošanas pakalpojumus piedāvā visdažādākajām vajadzībām — no e–pasta servisiem un failu pārsūtīšanas līdz infrastruktūras resursiem.
ērts privātpersonām
Failiem.lv
Starptautiski — Files.fm. Izveidots 2008.gada sākumā, lai nodrošinātu failu apmaiņu un pastāvīgu glabāšanu. Piemērots privātpersonām, maziem un vidējiem uzņēmumiem. Mēnesī vairāk nekā 500 000 apmeklētāju vizīšu (Google Analytics dati). Lietojams ar interneta pārlūkprogrammu, ir arī Windows un Android lietotnes. Pieejamās bezmaksas diska vietas apjoms ir 1000 megabaitu (MB). Par vienreizēju maksu to var palielināt — 15 eiro par 10 gigabaitiem (GB). Ja nepieciešami lieli apjomi un servisa līgums, var nomāt diska vietu — līdz desmitiem terabaitu. Failiem. lv izmanto savus serverus un pašrakstītu programmatūru, stāsta SIA Files.fm īpašnieks Jānis Viklis. Plusi • Failu var augšupielādēt ar pāris klikšķiem, iegūstot interneta saiti, ko nosūtīt citiem. • Izveido kodu, lai uzkopētos attēlus, video un audio varētu ievietot interneta mājaslapās. mīnusi • Izskats nav īpaši pievilcīgs. Tuvāko mēnešu laikā gan plānots laist klajā jaunu versiju Komentē Valsts kancelejas komunikācijas departamenta konsultants Gatis Tauriņš: «Valsts kanceleja Failiem.lv izmanto, lai sociālajos tīklos dalītos ar sabiedrībai nozīmīgiem dokumentiem un preses konferenču audioierakstiem. Izmantojam arī kā alternatīvu e–pastiem gadījumos, kad jāpārsūta lieli informācijas apjomi. Datņu augšupielāde ir paveicama ar trim soļiem, un, piemēram, jau dažas minūtes pēc preses konferences beigām ar tās ierakstu var iepazīties jebkurš sociālo tīklu sekotājs. Tos var gan atskaņot Failiem. lv mājaslapā, gan lejupielādēt un noklausīties sev ērtā laikā un vietā.»
Lattelecom 2012.gadā Lattelecom publiski paziņoja par e–pasta un biroja programmatūras Microsoft Office piedāvājumu «mākonī». Jaunākais pakalpojums eDati, ar kuru kompānija nāca klajā šogad, ietver arī datu glabāšanu un rezerves kopiju veidošanu Lattelecom datu centros. eDatu pamata klienti ir mazie un vidējie uzņēmumi, kuru lietvedības, grāmatvedības un personāla vadības dokumenti ir kritiski
22
svarīgi darbībai, skaidro Lattelecom e–darījumu biznesa daļas direktors Arvils Kupris. Piekļūt var no datoriem un mobilajām ierīcēm. Cena vienam galvenajam lietotājam ar 10 GB apjomu ir Ls 2,99 mēnesī. Tikpat daudz maksā papildpaka ar 50 GB un/vai pieciem lietotājiem. Plusi • Stabils un ilgstošs spēlētājs tirgū, augstāka uzticamības pakāpe. • Izmantojot eDatus, lielu failu pārsūtīšana notiek vienkāršāk nekā caur FTP serveri. mīnusi • Privātpersonām nav pieejams. Komentē Weekendbox līdzīpašnieks Jānis Lācis: «Izmantojam visus pakalpojumus, kas pieejami eDatos. Tā kā strādājam ar portatīvajiem datoriem ārpus biroja, svarīgākā ir rezerves kopiju veidošana. Esam pieslēguši arī papildu lietotājus — serverim, kas veic automātisku datubāzes kopēšanu, grāmatvedim, dizaineram. Vēl vienu lietotāju izmanto sadarbības partneri, kad viņiem jāpārsūta lieli faili. Katrs lietotājs tiek klāt tikai saviem datiem. Iespēja izmantot servisu, kas automātiski veic jaunāko datu kopēšanu no norādītās mapes, ir ļoti noderīga. Pakalpojums der tiem, kam nav vai ir neliels IT atbalsts.»
DEAC Digitālās ekonomikas attīstības centrs (DEAC) piedāvā infrastruktūru jeb serverus. Virtuālajos serveros var glabāt datubāzes, lietojumprogrammatūru, izmantot kā centralizētus serverus. Virtuālos serverus izmanto publisko un privāto «mākoņu» veidošanai. Publiska «mākoņa» gadījumā lietotājs iegūst jaudu no kopējiem resursiem, bet privāts «mākonis» pieejams tikai konkrētajam uzņēmumam. Publiskā mākoņpakalpojuma mērķauditorija ir mazie uzņēmumi un privātpersonas. Privātam «mākonim» — vidēji un lieli uzņēmumi, it īpaši bankas, apdrošināšanas un e–komercijas uzņēmumi, min DEAC mārketinga un attīstības departamenta pārstāve Alīna Žižina. Cenas — sākot no Ls 19 mēnesī. Lietotāju skaits — tuvu 2000. Plusi • Izmantojamo servera apjomu var elastīgi mainīt. • Nav pašam jārūpējas par serveru atjauninājumiem. mīnusi • Ja rodas problēmas vairākiem viena mākoņpakalpojuma lietotājiem reizē, iespējams, jāgaida to novēršana rindas kārtībā.
O B L I G ĀTĀ L I T E R AT Ū R A
Ekonomiste un matemātiķe Signe Bāliņa kopš 90.gadu sākuma lasa lekcijas Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē, bijusi a/s Datorzinību centrs valdes priekšsēdētāja un Ministru prezidenta Ivara Godmaņa valdībā pildījusi īpaši uzdevumu ministres pienākumus elektroniskās pārvaldes lietās. 2009.gadā ievēlēta par Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidenti
Izmantoju pati un iesaku citiem «Iedomāties dzīvi bez viedtālruņa vispār ir grūti,» vaicāta par tehnoloģiju nozīmi savā dzīvē, spriež LIKTA vadītāja Signe Bāliņa. Telefons ir līdzās nepārtraukti, liela daļa pieņem, ka vienmēr esi kopā ar e–pastu, un atbildi uz nosūtītu vēstuli sagaida momentāli. Komunikācijas ātrums ir kļuvis nepieredzēti ātrs, informācijas apjomi — neaptverami. Šādās laikmeta un sabiedrības pārmaiņās Bāliņa saskata gan riskus, gan lieliskas iespējas. «Mēs lēnām pārtopam par tādiem virsrakstu lasītājiem,» informācijas gūzmas atstātās sekas uz lietotāju vērtē LIKTA vadītāja. Ar virspusējību un nevēlēšanos iedziļināties jautāju-
28
mos, viņasprāt, aktīvi jāstrādā izglītības sistēmai. Internetā var atrast visu, kas interesē, bet ir jāmāk meklēt un ir jāspēj atšķirt uzticamu avotu no neuzticama, kas, viņasprāt, ir pašlaik viena no lielākajām interneta problēmām. Lasot lekcijas Latvijas Universitātē, Bāliņa bieži izmanto video no sociālās vietnes YouTube, lai rādītu studentiem, cik daudz vērtīgas informācijas glabā internets, un mainītu ierastos informācijas pasniegšanas veidus. Starp biežāk lietotajiem ikdienas interneta resursiem Bāliņa ierindo Latvijas ziņu portālus Apollo, Delfi un LETA, savukārt, lai noskaidrotu, kas notiek pasaulē — BBC News.
TED Talks TED pirmsākumi meklējami 1984.gadā, kad tika organizēta pirmā tehnoloģiju, izklaides un dizaina konference. Ik gadu tiek organizētas divas starptautiskas TED konferences, un joprojām ir saglabājies to sākotnējais vadmotīvs — «idejas, kuras vērts izplatīt»
Kad ir vēlme atpūsties un atslābināties, ekonomiste iecienījusi vietni TED Talks jeb Ted.com. Interneta resursā ievietots simtiem videouzstāšanos par dažādiem tematiem, piemēram, Stīva Džobsa uzruna Stenforda Universitātē, prezentācijas par cilvēktiesībām, sieviešu tiesībām, veselību un tehnoloģijām. Videoierakstus Bāliņa izbauda ne tikai tāpēc, ka gribas paklausīties «ko jauku un sirdij tuvu», bet vairāk gan lai gūtu priekšstatu par to, kā profesionāli cilvēki prezentē sevi, apkopotos datus un atklāto informāciju. Daļai prezentāciju pieejami arī subtitri latviešu valodā.
teksts ieva cielava | foto Emīls Desjatņikovs, raitis plauks, f64
Signe Bāliņa iesaka vietnes, kuras izmanto, lai uzzinātu jaunumus informācijas tehnoloģiju nozarē un interesētos par dzīvi kopumā
O B L I G ĀTĀ L I T E R AT Ū R A
TED Talks Bāliņa iesaka ikvienam, kuru interesē dzīve. Harismātisku un zinošu cilvēku uzstāšanās cilvēkus iedvesmo un liek paraudzīties uz daudziem jautājumiem no cita skatpunkta. «Visas šīs runas ir īpašas — tiek uzdoti provokatīvi jautājumi, apskatītas neērtas tēmas. Tas iedvesmo.» Informatīvas, iedvesmojošas, drosmīgas un atjautīgas prezentācijas sagatavojuši Nobela prēmijas laureāti, universitāšu lektori un cilvēki, kas savā jomā guvuši vērā ņemamus panākumus. Starp interesantākajām prezentācijām LIKTA prezidente izceļ vēsturnieka Deivida Kristiana runu Mūsu vēsture 18 minūtēs, kas īsajā laika posmā parāda pasaules attīstību no Lielā sprādziena līdz internetam, akadēmiķes, filozofijas doktores Renē Braunas runu Ievainojamības spēks par uzdrīkstēšanos nebūt perfektai un Bila Geitsa vēstījumu par to, kā ASV valsts budžets salauž skolu sistēmu. Ikdienas darbā Bāliņai noderīgas ir dažādu portālu informācijas tehnoloģiju sadaļas, piemēram, Nozare.lv, BBC News u.c. Lai uzzinātu, kas jauns notiek informācijas tehnoloģiju pasaulē,
Bāliņa iecienījusi arī portālu Wired. com. «Ja nav laika izlasīt visu kārtīgi, cenšos vismaz pārlasīt virsrakstus, lai pēc tam varu atgriezties pie būtiskākā.» Mēneša žurnāla Wired mājaslapa apkopo ziņas par nozarei saistošajiem biznesa, kultūras, inovāciju un zinātnes jautājumiem. «Līdz Latvijas ziņu portāliem šīs ziņas atceļo krietni vēlāk,» novērojusi Bāliņa, «šī ir iespēja
uzzināt jaunumus pirmajam.» «Ja runājam par Latvijas IT jaunumiem, klasika, protams, ir Kriztabz,» lai gan pati ar blogošanu neaizraujas, brīvajos brīžos LIKTA vadītāja ir iecienījusi to lasīšanu. Visas šī vietnes Signe Bāliņa iesaka cilvēkiem, kam interesē informācijas tehnoloģijas un dzīve kopumā: «Šīs ir tās mazās lietiņas, kas padara dzīvi interesantāku.» ●
Signes Bāliņas darbarīku lāde — mobilās lietotnes Vivino — laba aplikācija vīna
Waze — spēju apmaldīties pat Rīgā,
mīļotājiem. Tā piedāvā nofotografēt vīna pudeli, lai pēc tam var atcerēties, kurš vīns patika. Aplikācija ļauj uzzināt, no kura pasaules reģiona nāk dzēriens, kādi ir tā garšas un smaržas raksturojumi.
tāpēc, braucot pie stūres, parasti izmantoju navigācijas aplikāciju Waze. Tiesa, ne bez kurioziem — reiz iestatīju aplikācijā galamērķi Grindeks, taču Krustpils ielas vietā Waze mani aizveda uz Juglu.
Weather — no rīta, uzreiz pēc
Booking.com — ja kaut kur brau-
tam, kad noskanējis modinātājs, paskatos, kāds ārā ir laiks. Ja plānoju kaut kur doties, noteikti apskatos, kādi ir laikapstākļi arī tur.
cam, tad šajā aplikācijā parasti meklējam, kur dzīvot un kā saplānot ceļojumu.
Grāmatas, kurām jābūt uzņēmēja grāmatplauktā Iesaka Jānis Ošlejs, ekonomists, SIA Primekss valdes priekšsēdētājs The Art of War (izdota latviski — Kara māksla)
Buddenbrooks (izdota latviski — Budenbroki)
Sun Tzu (Sun Dzi)
Thomas Mann
Ķīniešu karotāja un filozofa Sun Dzi atziņas par kara mākslu. Labākais pamats teorētiskā līmenī ilgtermiņa stratēģiskajām un īstermiņa taktiskajām izvēlēm. Noteikti noderēs jebkuram uzņēmējam stratēģijas un prakses izstrādei.
Stāsts par turīgas Ziemeļvācijā dzīvojošas dzimtas norietu. Nepārspēta grāmata par vadību ģimenes uzņēmumā, paaudžu maiņu un komercuzņēmuma grūtībām. Tas viss aprakstīts daiļliteratūras veidā, bet šī grāmata ir labāka nekā daudzas biznesa grāmatas.
€ 11,01
Mastering the Rockefeller Habits: What You Must Do to Increase the Value of Your Growing Firm
€ 3,88
* Cenas orientējošas, atkarīgas no izdevēja un atlaidēm. Bookdepository.co.uk
Verne Harnish
€ 17,50
Grāmatā apkopota labākā prakse. Ideāli piemērota un obligāti jāizlasa ikvienam uzņēmumam, kas strauji aug. Sun Dzi darbs ir teorētisks un konceptuāls, bet šī ir ļoti praktiska un patiesi gudra grāmata uzņēmuma stratēģiskai pārvaldībai.
29
numura tēma
30
numura tēma
Tā rūdās komandas gars
Uzņēmējiem atmaksājas tērēt naudu komandas saliedēšanas pasākumiem, tikai iepriekš ir skaidri jānosprauž mērķis un pasākumā gūtās mācības jāprot pielietot ikdienā
teksts Dita Arāja | foto Kaspars Krafts, F64, no personīgā arhīva
Ir ļodzīgs dēļu tilts metrus septiņus virs zemes, esi tu pats, tavas bailes un vēl kolēģis, ar kuru kopā tilts jāšķērso. Vieni nobīstas un atkāpjas, citi tomēr bailes pārvar, apņēmīgi sper soli pēc soļa vai pat metas rāpus, vēl palīdz kolēģim, līdz beidzot mērķis sasniegts. Šī situācija ekstrēmā vidē atklāj cilvēku izvēles un rīcību ikdienā darba kolektīvā, tāpēc to pielieto komandas saliedēšanas spēlēs, ko Latvijā komandas gara stiprināšanas nolūkos izmanto ne viens vien uzņēmums. Tērēt naudu korporatīvajiem pasākumiem atmaksājas, jo nekur cilvēka daba neatklājas tik spilgti kā neierastā vidē, saka tie, kas šādus pasākumus izbaudījuši. Tikai vadītājiem pēc tam jāprot komandas saliedēšanas pasākumos gūtās mācības gudri izmantot ikdienā, lai panāktu efektu darbā. Protams, aktīvie pasākumi nav vienīgais komandas saliedēšanas veids. Gara stiprināšanai uzņēmumi joprojām rīko gadskārtējās balles un sporta svētkus un atzīst — bez tā nevar, jo tieši caur šiem kopā būšanas pasākumiem darbinieki sajūt, ka darba devējs viņus novērtē un ciena, un tas dod sparu nākamajam darba cēlienam — līdz nākamajam pasākumam. Lai praksē novērtētu rezultātu, arī Ir Nauda komanda izmēģināja īso saliedēšanās programmu. Viens no lielākajiem izaicinājumiem bija šķērsot trošu tiltiņu, ejot katram no savas puses, un septiņu metru augstumā vienoties, kā samainīties
var ilgt no trim stundām līdz pat trim dienām, arī ģeogrāfiskā lokācija ir atkarīga no uzņēmuma vēlmēm un rocības — var skraidīt pašmāju mežos, bet var arī braukt, piemēram, uz Maroku un kolektīvu stiprināt tur, stāsta pasākumu rīkotājfirmas Lūzumpunkts vadītājs Māris Lazdiņš. Viņa klienti patiešām komandas stiprināšanas nolūkos savulaik ir devušies uz šo Āfrikas valsti. Tā kā pasākumu amplitūda un ģeogrāfiskais novietojums ir tik plašs, korporatīvo pasākumu rīkotājfirmas atturas nosaukt konkrētas pasākumu cenas, kas katram uzņēmumam tiek aprēķinātas individuāli. Lai plašajā piedāvājumu klāstā neapmaldītos un sasniegtu mērķi, uzņēmuma vadībai kopā ar personāla speciālistiem ir jānoformulē, kas konkrētajā gadījumā kolektīvam ir vajadzīgs. Pirms gadiem pieciem modes kliedziens bijis komandas gara veidošana vai tā sauktais team building, kad to aktīvi izmantoja krietna daļa uzņēmumu. Taču nu tas vairs neesot stila un labā toņa jautājums, un uzņēmumu vadītāji kļūstot gudrāki un rūpīgi apsverot, ko tieši ar korporatīvo pasākumu palīdzību vēlas panākt, stāsta korporatīvo pasākumu rīkotājuzņēmuma Eži valdes priekšsēdētājs Rolands Melbārdis. Viņš kā vadītājs arī savā kolektīvā izjūtot — ja bijusi aktīva sezona, tad nepieciešams visiem kopā atvilkt elpu, tāpēc ik rudeni Kopā Latvijas mežos un Marokā pašiem Ežu darbiniekiem organizējot 2—3 dienu kopā Kādreiz darba devēji kā vienīgo kolektīva saliedēšanas veibūšanas pasākumu. «Tas vienmēr nes pozitīvu rezultātu, du saskatīja Ziemassvētku vai uzņēmuma dzimšanas diejo samazina spriedzi, kas sakrājusies,» saka Melbārdis. nas balles, taču pēdējos gados komandas garu stiprina un «Svarīgi, ka tie nav tikai izklaides pasākumi, bet gan pat dažādas darbinieku savstarpējās problēmas risina, izmantojot aktīvas spēles un fiziskus pārbaudījumus. To laikā lietderīgi un nepieciešami komandai. Tāpēc jāuzstāda komandai savstarpēji jāsadarbojas, lai izpildītu uzdevumus. konkrēts mērķis un rūpīgi jāsaplāno,» saka IT uzņēmuma Tieto Latvia mārketinga un komunikācijas speciālisKorporatīvo pasākumu klāsts ir plašs — no kopējiem laivu te Agita Kārkliņa. Viņa atzīst, ka komandas veidošanas braucieniem un ballēm līdz pat ekstrēmiem pasākumiem, pasākumi no iesaistītajiem darbiniekiem prasa kuros izmanto pat alpīnisma paņēmienus. Šādi pasākumi →
31
36
PORTRETS
Ar pozitīvu hobiju
Galvenais – lai cilvēkam būtu hobiji. Jo tas nozīmē, ka viņam par kaut ko ir padziļināta interese, viņš ar kaut ko ir aizrāvies un spēj aizraut sev līdzi arī citus, tā saka Ģirts Majors. Paša «Positivus» rīkotāja skolas laika hobijs ir pārvērties Baltijas lielākajā festivālā, ko pagājušajā gadā apmeklēja 25 000 cilvēku Teksts Elīna Stengrēvica | Foto Emīls Desjatņikovs, F64, un Oļegs Zernovs
Eiropā mūzikas festivālu industrija patlaban ir uz viļņa. Cilvēki meklē festivālu īpašo atmosfēru un, aizbraucot no ikdienas, tver mirkli un bauda dzīvi. Lai arī ko tas katram nozīmētu — satikties un draudzēties ar citiem, klausīties mūziku, paklejot ar vai bez mērķa, baudīt dabu vai iedzert alu. «Pašlaik ir baigais bums uz festivāliem,» saka mūzikas žurnālists Uldis Rudaks. «Arvien vairāk festivālu tiek izpārdoti. Pirms diviem gadiem Opener Polijā, pagājušajā vasarā Pukkelpop Beļģijā, arī Glastonberija tika zibenīgi izpirkta. Neatceros nevienu gadu, kad totāli būtu izpārdoti trīs lieli Vācijas festivāli — Rock am Ring, Rock im Park un Hurricane.» Tomēr viena daļa festivālu bankrotē, jo nespēj pārdot biļetes. Ja vienā nedēļas nogalē notiek vairāki festivāli, konkurence pieaug, un jācīnās ir ne tikai par apmeklētājiem, bet arī par māksliniekiem. Mūzikas žurnālists Toms Grēviņš stāsta, ka Eiropā festivālu, kuros piedalās mūzikas «lielie vārdi», vien esot ap tūkstoti un Baltijas nozīmīgākajam festivālam Positivus ir jākonkurē Eiropas līmenī. «Vissvarīgāk viņiem ir radīt tādu programmu, kas atšķiras no citiem piedāvājumiem,» uzskata Grēviņš. «Positivus ir pasaulē labākais festivāls par šādu cenu. Nekur citur, par trīs dienu festivālu samaksājot Ls 37, šādas kvalitātes programmu atrast nav iespējams. Normāla Eiropas festivāla biļetes cena nav zemāka par 100 eiro.»
Vairāk nekā fona mūzika Neliels, omulīgs Positivus birojs atrodas jaunceltajā Zundas pasāžā Pārdaugavā. Zem atslēgas vārda Positivus darbojas divi uzņēmumi — Positivus Grupa un Positivus Event. «Viens bizness ir festivāli, otrs — koncertu rīkošana,» saka uzņēmumu līdzīpašnieks, festivāla Positivus valdes loceklis Ģirts Majors. Kopš 2003.gada rīkojuši koncertus un festivālu, «pozitīvie» savu darbību paplašinājuši — 2011. gadā atklāja Palladium koncertzāli, šogad arī producē dziesmu un deju svētku noslēguma koncertu. «Mums tas bija pagodinošs piedāvājums, un pieņēmām kā lielu izaicinājumu, jo no masu pasākumiem nekā ievērības cienīgāka mūsu valstī nav. Sajūta varētu būt līdzīga kā sportā, kad piedāvā spēlēt valsts izlasē.» Taču savu specializāciju Positivus saglabās. Ģirts: «Gribam profesionalitāti un pieredzi virzīt vienā nišā, nevis savākties visu, ar ko šis bizness varētu būt saistīts.» Ikdienā visu gadu pie Positivus festivāla strādā deviņi cilvēki. To, ka Positivus rīkotājiem svarīgākais uzdevums ir atrast labus māksliniekus, atzīst arī Ģirts Majors. No Positivus Grupas īpašnieku trijotnes tieši viņš ved sarunas par mākslinieku aicināšanu jeb, profesionālajā žargonā, nodarbojas ar «bukošanu». Citi uzņēmuma īpašnieki ir Majora dzīvesbiedre Linda Andersone un bērnības draugs Andis Zusts. →
37
Idejas. Pieredze. Padomi
Dimantus meklējot Cenšoties papildināt darbinieku rindas, uzņēmumu skatiens cieši pievērsts studentiem. Dažās nozarēs cīņa par darbaspēku ir tik nozīmīga, ka talanti tiek meklēti jau skolu solos
teksts Elizabete Rutule | foto Emīls Desjatņikovs, Rūta kalmuka, F64 | ILUSTRĀCIJA ET-SONS.COM
Lai ilgtermiņā parūpētos par izaugsmi un iegūtu perspektīvas «smadzenes», arī pašam uzņēmumam jāliek lietā izdoma. Laba un iekārojama darba devēja reputācijas uzturēšana ir tikai viens aspekts. Panākt, lai ar potenciālo darbinieku patiešām krustojas ceļš, ir stratēģijas jautājums. Uzņēmumiem, kuri labprāt atrod «neapstrādātu dimantu» un palīdz izaugt speciālistam, ne vien jāspēj no daudzajiem studentiem atlasīt piemērotākos, bet arī konkurences cīņā par darbiniekiem izcelties ar pieeju un metodēm. Ir Nauda meklē pieredzi, kas var noderēt studentu «peilēšanā», kā arī stāsta par piemēriem, kad jaunieši izauguši par vērtīgiem kadriem. Izsludinot biroja administratora vakanci, divu dienu laikā tiek iesūtīti teju 100 CV. Meklējot informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumu konsultantu, konkursa termiņš ir vairākkārt jāpagarina, jo pieteikumu skaits ir minimāls. Speciālistus atrast nav viegli, un dažām vakancēm kandidātu meklēšanā jāiesaista arī «galvu mednieki». Šādu ainu nozarē iezīmē Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas →
41
Darbu Maksima Jegorova (no labās) vadītajā uzņēmumā Accenture Latvia Vladimirs Ņikuļšins ieguvis, pateicoties dalībai Programmēšanas skolā 2006.gadā. Viņš izgāja praksi un pievienojās komandai kā programmētājs, bet tagad Vladimirs ir sistēmanalītiķis
→ asociācija. Tas, ka teju visus IT studējošos darba devēji 1.kursā jau ir «aizrunājuši», nav tālu no patiesības. Vismaz noskatīti viņi noteikti ir, atzīst IT uzņēmuma Accenture Latvia personāla atlases vadītāja Elena Markovska. IT ir joma, uz kuru jauniešu karjeras portālā Prakse.lv attiecas aptuveni trešdaļa jeb 31% vakanču, veidojot lielāko īpatsvaru. Accenture Latvia savu klātbūtni augstskolās īsteno vairākos veidos — uzņēmuma vadītājs Maksims Jegorovs pasniedz projektu vadības kursu, mācību procesā iesaistās citi darbinieki, tajā skaitā, vadot kursa un bakalaura darbus un piedaloties eksaminācijas komisijās, uzņēmums atbalsta labākos studentus. Pēdējo trīs mēnešu laikā trīs praktikanti kļuvuši par darbiniekiem, kompānija atbalsta arī studentu pasākumus. «Gribam būt tuvu studentiem. Lai tad, kad viņi sāk domāt par strādāšanu, Accenture asociējas ar darbavietu, kur viņi vēlētos būt,» skaidro Markovska. Tuvākajā laikā papildspēkus uzņēmums, kas jau ilgstoši norādījis uz speciālistu trūkumu, cer sarūpēt, jūlijā un augustā rīkojot bezmaksas Programmēšanas skolu. No kopējā darbinieku skaita ap 20—25% uzņēmumam pievienojušies pēc šiem pasākumiem. Tie notiek jau vairākus gadus, bet šogad skola būs īpaši apjomīga — paredzēts mācīt piecas programmēšanas valodas, tajā skaitā pirmo reizi arī iPhone tālruņiem, saka Markovska. Kopumā plānots mācīt
IT jomā konkurence ir vissīvākā, un uzņēmumiem katru dienu jādomā jauni veidi labāko studentu piesaistei
42
aptuveni 200 cilvēku, bet pieņemt darbā — ap 65. Pēc viena no šādiem pasākumiem, kas notika 2006.gadā, uzņēmumā palicis strādāt Vladimirs Ņikuļšins. Viņš izgājis praksi un pēc tam pievienojies komandai kā programmētājs, bet tagad ir sistēmanalītiķis. Apzinoties, ka interesei par nozari jāsakņojas dziļāk, uzņēmums ķēries arī pie skolām. Nesen sāktajā projektā StartIT paredzēts mācīt skolotājus, kas programmēšanu vēlas pasniegt fakultatīvajos kursos. «Lai veidojas vide. Vēlamies parādīt nozares plašumu,» akcijas mērķi iezīmē Markovska. Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) min, ka IT jomā konkurence ir vissīvākā un uzņēmumiem katru dienu jādomā jauni veidi labāko studentu piesaistei. Tāpēc kompānijas bieži vien cenšas nodrošināt ļoti labus darba apstākļus un algu, gandrīz visas prakses ir apmaksātas. Prakse virknē augstskolu un profesionālo skolu ir obligāts, un tas ir viens no izplatītākajiem veidiem, kā darba devējs un students iepazīstas tuvāk un viens otru «notestē». Bieži studenti pēcāk paliek strādāt uzņēmumā, turklāt tas raksturīgs dažādās nozarēs. IT kompānijā FMS ik gadu praktizējas līdz desmit studentiem, no kuriem 90% vēlāk kļūst par pastāvīgajiem darbiniekiem. Arī metālapstrādes un tirdzniecības kompānija Severstaļlat un enerģijas vadības risinājumu uzņēmums Schneider Electric labprāt praktikantiem piedāvā pastāvīgu darbu. Severstaļlat gadā piesaista aptuveni 15 augstskolu studentus un tehnikumu audzēkņus, prakse parasti turpinās vairākus mēnešus. Rodoties vakancei, šiem speciālistiem tiek dota priekšroka, jo viņi jau zina uzņēmuma darbības
Pelnīt. Krāt. Tērēt
Piedzīvojumu slāpes apmierinātas, maks — neskarts Neatkarīgi no tā, vai esi rūdīts piedzīvojumu meklētājs vai miljonu tūristu iemīto taku gājējs, pirms ceļojuma ir vērts uzklausīt ekspertu ieteikumus. Lai sajūta, ka «gan viss būs labi», būtu pamatota teksts Guna Gleizde | foto no personīgā arhīva, CORBIS, F64
Risks iedzīvoties zaudējumos ceļotājam uzglūn jau pirms došanās ceļā. Vai esi pārliecināts, ka izvēlētā aviokompānija par obligātu nav noteikusi iepriekšēju reģistrēšanos lidojumam internetā? Citādi — lūk, aiziet 10 vai 30 eiro. Miglas dēļ lidmašīnas pacelšanās kavējas un nepaspēj uz nākamo lidojumu, ko apkalpo cita aviokompānija? Neko darīt — jāpērk jauna biļete. Tie būs vēl daži simti eiro. Beidzot nonācis galamērķī, secini, ka autonomas kompānija spēkratu piešķirs tikai apmaiņā pret apjomīga drošības depozīta rezervēšanu kredītkartē? Žēl gan — pēc jauno aviobiļešu iegādes līdzekļu vairs nepietiek. Izklausās biedējoši? Lai gan cilvēki, kas šādās un līdzīgās problēmās iekūlušies, ne brīdi nenožēlo došanos ceļā, viņi labprāt dalās pieredzē, lai citiem vasaras lielais ceļojums neizvērstos nogurdinošā cīņā un mīnusos bankas kontā. →
55
Lidsabiedrības īpašnieka medībās Himalajos
Arvīds Freidenfelds, peldēšanas skolotājs problēma Ceļojuma laikā Himalajos nelielās augstkalnu lidostas Luklas darbu pārtrauca negaisa mākoņi. Tā ir Everesta bāzes nometnei tuvākā lidosta un jau pazīstama ar to, ka tur ar plānotajiem lidojumiem var notikt visādi. Pēc kāpšanas kalnos atgriezušies ciematā, uzzinājām, ka laikapstākļu dēļ lidojumi nenotiek jau vairākas dienas. Izvēlētās aviokompānijas biroja darba laiks — tikai pusotru stundu dienā, bet arī paredzētajā klientu apkalpošanas laikā nevienu tur sastapt nevarēja. Uzzinājām, ka aviokompānijas īpašnieks dzīvo ciematā. No viņa saņēmām solījumu tikt citas aviokompānijas lidmašīnā, bet, nesagaidījuši piemērotus laikapstākļus, izlēmām maksāt par helikoptera lidojumu. Nācās šķirties no 500 ASV dolāriem par katru cilvēku, bet, tā kā no lidsabiedrības nekādu dokumentāru apstiprinājumu par lidojuma nenotikšanu nesaņēmām, šaubos, ka izdosies no apdrošinātāja atgūt šos neplānotos izdevumus.
PADOMS Ārpus Eiropas Savienības (ES) katrai valstij pastāv savs aviopasažieru tiesību aizsardzības regulējums. Tādēļ, ja problēmas gadās ārpus Eiropas un skar lidojumu, kurā ne izlidošanas, ne ierašanās valsts nav ES, vispirms būtu jānoskaidro, kādi ir vietējie noteikumi, norāda Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju informēšanas un komunikācijas daļas vadītāja Ilze Žunde. Pastāv arī starptautiska konvencija, kas visā pasaulē aviosabiedrībām uzliek līdzīgus pienākumus attiecībā uz nozaudētas vai bojātas bagāžas kompensāciju. «Tiem, kas vēlas doties uz Himalajiem, varu ieteikt apsvērt iespēju Everesta bāzes nometnes vietā izvēlēties Annapurnas masīvu, kam tuvumā esošā lidosta atrodas zemāk, līdz ar to atcelti lidojumi nav tik bieža parādība,» tagad saka Aivars. Tiem, kas grasās doties uz mazām, nomaļām lidostām, viņš iesaka izvēlēties aviokompāniju, kas ir lielāka un veic vairāk lidojumu, lai būtu pārliecība, ka ārkārtas gadījumā tā spēs un vēlēsies saviem klientiem palīdzēt.
Sociālie tīkli «atspēlējas»
Elīna Kursīte, fotogrāfe problēma
No nepatikšanām un problēmām ceļojumos parasti izvairos, ceļā dodoties tikai ar mugursomu un bez nododamās bagāžas. Reģistrācija vienmēr norit raitāk un pat pie biznesa klases lodziņa, nemaz nerunājot par to, ka nav jādomā, vai aviokompānija neaizsūtīs bagāžu neīstajā virzienā. Tomēr reiz pēc ceļojuma uz Gruziju mani pārsteidza aptuveni 100 latu telefona rēķins. Pati biju vainīga — likās, ka nebūs tik traki un varu telefonā paskatīties, kas notiek Draugiem.lv un citos sociālajos tīklos.
56
PADOMS «Jāatceras, ka, tāpat kā sarunas un īsziņas, arī datu viesabonēšanas maksa atšķiras no lietošanas izmaksām Latvijā. Līdz ar to vislabākais kontroles mehānisms ir vispirms noskaidrot datu pārraides tarifu viesabonēšanā konkrētajā valstī, turklāt izdarīt to jau pirms izbraukšanas,» iesaka Tele2 klientu apkalpošanas vadītāja Marita Romanovska. ES noteikts viesabonēšanas tarifa limits, kas datu pārraidē ir Ls 0,39 par megabaitu. Ja ceļotājs dodas uz kādu no valstīm, kur strādā arī viņa mobilo sakaru operators, ieteicams izmantot tā pakalpojumus. Operatori piedāvā arī noteikt datu pārraides limitu, lai rēķins nepārsniegtu saprātīgu summu. «Klienti arī ne vienmēr apzinās, ka ļoti daudzas funkcijas un aplikācijas telefonā tiek nodrošinātas ar interneta starpniecību un jaunākās paaudzes telefoni regulāri veido automātisku savienojumu ar internetu, lietotājam nezinot,» teic Tele2 pārstāve. Šādas lietotnes ir, piemēram, laika ziņas, navigācija, sociālie tīkli un citas, kas regulāri atjauno datus. Lai no tā izvairītos, tālruņa iestatījumos datu pārraide jāizslēdz un atkal jāaktivizē tikai tad, kad ir nepieciešams lietot internetu, viņa iesaka.
I n v e s t ī c i ja
Jākopj kā angļu mauriņš Saimniecību, kuras pamats ir aizraušanās ar medībām un briežu dārzs, Gunta Cunska ar vīru rūpīgi veidojuši 20 gadu garumā teksts Elizabete Rutule | foto Gints Ivuškāns, F64
62
Motivācija
Būdama medniece, Gunta dodas pēc trofejām arī uz citām valstīm, piemēram, Āfriku un ASV
Savulaik briežu audzēšanu veicināja mans tēvs Vilis Kariss, kurš bija mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrs. Interesējoties par medību saimniecību, 90.gadu sākumā atradām Viesakas tagadējā Ērgļu novadā. Ar 1888.gada mednieku mājiņu. Izrādījās, ka dzīvnieku te nav. Tagad iežogotajā teritorijā ir staltbrieži, dambrieži un mufloni — aptuveni 500 dzīvnieku. Muļķīgi ir dzīvot laukos un neizmantot to, ko vari dabūt no zemes. Tāpēc saimniecībā ir arī truši, meža pīles, fazāni, pāvi, strauss, aita, kaza, bites, bet briežu dārzā — dīķi ar zivīm. Nopirkām arī 14 Šarolē govis. Pašu platības ir 3000 hektāru, aiz žoga — 500 hektāru. Medību teritorija, ieskaitot līgumus ar citiem īpašniekiem, ir 13 000 hektāru. Ar vīru Agri Klimanovu esam ar vienu kāju Rīgā, kur strādājam Gerkens un partneri, bet ar otru — laukos.
Investīcija nākotnē Neceram uz valsts pensiju, tāpēc attiecīgi jāmēģina sakārtot dzīvi. Agrāk vai vēlāk varētu uz šejieni
pārcelties. Bizness ar briežu dārzu patlaban nesanāk. Ja medību saimniecību formulētu kā tautsaimniecības nozari, varētu attīstīt komercmedības. Mednieki pretēji lauku ražotājiem, kuriem savvaļas dzīvnieki traucē, rūpējas, lai tiem būtu, kur dzīvot. Tomēr Latvijā nevēlas atzīt, ka medības var būt valstij izdevīgas. Mednieki regulāri brauc uz Āfriku, Krieviju, atstāj tur lielas naudas summas. Žēl, ka tā. Viesakās rīkojam arī sportinga sacensības. Medību muzejs, kurā apskatāmas dažādas trofejas, ir vīra dāvana man dzimšanas dienā. Tūrismā gan patlaban aktīvi nedarbojamies.
Ieguldījums Galvenā investīcija ir zeme, un pirmajos gados to varēja dabūt par sviestmaizi. Ieguldām saņemtos tiešmaksājumus, kuru apjoms gadā sasniedz vairākus desmitus tūkstošu latu. Patlaban diez vai ir iespējams izveidot šādu briežu dārzu. Tas ir līdzīgi kā angļiem ar mauriņu. Kā tādu izveidot? Nekādu problēmu — divas reizes nedēļā jānopļauj, un tā 150 gadus. ●
63
64 16
NAU D A S P S I HO L O Ģ I JA
L īderis un viņa pēdas Vai katrs, kurš vēlas, var ar gribasspēka un zināšanu palīdzību kļūt par līderi? Kā veidojas spēja būt līderim? Kādi ir līdera riski? teksts Anda Burve-Rozīte | ilustrācija aigars mamis | foto no personīgā arhīvA un publicitātes materiāliem
Sliktais līderis, labais līderis
Konsultē IEVA BITE Psiholoģe, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes asociētā profesore
Lai arī vadītāju mācību un līderu skolu pasaulē netrūkst, ir personības iezīmes, kas skaidri norāda — varat būt līderis vai ne. «Viena no līdera iezīmēm ir ekstraversija — orientācija uz attiecībām ar citiem, atvērtība citiem cilvēkiem un jaunai pieredzei,» stāsta psiholoģe, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes asociētā profesore Ieva Bite. Ekstravertam cilvēkam ir samērā viegli pieņemt visu jauno, uzņemties riskus. Savukārt introversija saistīta ar kautrīgumu, grūtībām būt tiešā kontaktā ar citiem cilvēkiem. «Protams, personības īpašības veido vide, audzināšana. Tas nozīmē, ka šeit mēs varam daudz ko darīt,» stāsta Bite. Taču jāatceras, ka personības iezīmes saistītas ar cilvēka temperamentu, un to nav iespējams izmainīt. Viena no svarīgām personības iezīmēm, kas nepieciešama līderim, ir spēja regulēt savas emocijas. Jābūt paškontrolei. «Ja esi līderis un izgāz emocijas uz citiem, it īpaši uz padotajiem, un tev ir visādi emocionāli izvirdumi, tas ir disfunkcionāli. Runājot par problēmām dažādās vadīšanas pieejās (līderis parasti ir vadītājs), viena no tām ir pārmērīga emocionalitāte,» stāsta Bite. Latvijā šādi līderi nav retums, un tam ir
savas vēsturiskās saknes — gan padomju gadi ar izteikti autoritatīvu vadības stilu, subordinētu hierarhiju, gan atjaunotās Latvijas brīvvalsts pirmā desmitgade, kad daudz kas uzņēmējdarbībā notika pēc kļūdas un izmēģinājuma metodes, zēla nelegālais bizness. Vai tas ir traumējoši, ka organizācijas līderis ir pārlieku emocionāls, ar autoritāru vadības stilu? «Protams,» uzskata psiholoģe. «No destruktīviem vadīšanas stiliem viens ir agresīvs, atriebīgs stils, saistīts ar biedēšanu. Tas bija visa padomju režīma pamatā. Mantojums šajā ziņā mums ir ļoti neveselīgs. Šāda attieksme nekādā veidā neveicina cilvēku vēlēšanos būt lojāliem pret organizāciju (arī valsti), būt aktīviem, uzņemties iniciatīvu, un kopumā apmierinātību ar darbu.» Līdera trauksmainība un emociju izvirdumi nepalīdz arī biznesam un, ja līderis saistīts ar politikas, mākslas, zinātnes institūcijām, traucē attīstībai. «Agri vai vēlu tas rada problēmas. Darbinieki kļūst neapmierināti. Viņi arī sliktāk strādā. Zinām, ka padomju laikos bija tipiski zagt uzņēmumos. «Man riebjas vadītājs, un es pa kluso gūšu sev labumu,» — tā darbinieki domāja. Cilvēki nevēlas strādāt pie autoritāra, emocionāli nelīdzsvarota līdera,» skaidro Bite. Latvijā, salīdzinot ar Eiropas labklājības valstīm, ir →
65
Precamies?
Apprecēties Latvijā var par pieciem latiem — ja atrod pilnvarotu personu, kas salaulās bez maksas. Par visu pārējo atbild jaunā pāra fantāzija un iespējas. Ieskicējam piecus dažādus scenārijus pieciem atšķirīgiem budžetiem. Lai tie sniedz ieskatu finanšu jautājumos! Iespējams, lasītāja gaume atšķiras, tāpēc droši pamata starta komplektam var audzēt klāt kāzu «iepirkumu grozu» — kādu vien sirds kāro Teksts Liena Kreišmane | Foto corbis, Scanpix un no publicitātes materiāliem
72
tērēšana
STARTA KOMPLEKTS līdz Ls 45 5,24,20
Valsts nodeva par laulības reģistrāciju Svinīga laulības reģistrēšana Rīgas Ziemeļu izpilddirekcijas dzimtsarakstu nodaļā
3,-
Līgavas kāzu pušķis
2,-
Līgavaiņa uzvalka piespraude ar ziedu
4,-
Rīgas šampanietis
6,-
Torte Cielaviņa
SAREĢISTRĒJAS UN DODAS DZĪVĒ līdz Ls 400 30,Alkohola lietošana ir kaitīga jūsu veselībai
100,-
Valsts nodeva par laulības reģistrāciju un ceremonija «zagsā» Kāzu kleita, līgavas sagatavošanās, pušķis
15 ,-
Uzvalka īre
45,-
Saksofona solo, nākot laukā no laulību reģistrācijas zāles
40,-
Divi sudraba laulības gredzeni
20,-
Pašu auto rotāšana ar ziediem
15,-
Uzkodas + Rīgas šampanietis pēc svinīgās ceremonijas jaunajam pārim un vedējiem
35,-
Jaunlaulāto numuriņš Fontaine Hotel Liepājā (vasaras sezonā)
40,-
Degviela vienam autobraucienam Rīga—Liepāja—Rīga
25,-
Fotosesija salonā ārpus Rīgas
73