Maijs 2014 (Nr. 12) 3,49 € / 2,45 Ls
PĒRC UN LAIMĒ DĀVANU 10.lpp. KĀ DABŪT NAUDU JEBKĀDAM PROJEKTAM?
LATVIJAS UZŅĒMUMI, KURUS GRIB ĀRZEMĒS
Pūļa finansējums 56.lpp.
7
MĪTI UN PATIESĪBAS PAR MBA GRĀDU
Franšīzes devēju Top 8
KUR IR NAUDA?
INVESTĪCIJAS UN REZULTĀTI ŅEM PAR VELTI UN PELNI! Bezmaksas programmas un vietnes tavam biznesam
ISSN 2255-9280
9 772255 928002
05
NEESMU «KUKU»
NOSLĒPIES NO LATVIJAS KRITIKAS, LAURIS LIBERTS ASV UZTAISĪJIS JAUNU BIZNESU
nO rEdaKCijas
«nav tiK daudz jādOmā, Kā ar viEnu piEgājiEnu izslīpēt dimantu, BEt jāattīstās Caur maziEm uzlaBOjumiEm. tiEŠi tiE var Būt sāKums liElām idEjām.»
Gatewaybaltic vadītāja inese andersone
Valmiermuižas alus saimnieks aigars ruņģis
«mēs Esam lauKsaimniEKu tauta, un tā ir ļOti pErspEKtīva nOzarE. iEdzīvOtāju sKaits pasaulē mazumā nEiEt. Būs viEns Brīdis, Kad lauKsaimniECīBā Būs tāds izrāviEns, Ka mati CElsiEs stāvus.»
«CilvēKam jāBūt intErEsantam. tiEKŠanās pēC Kaut Kā attīsta tās KvalitātEs, Kas padara intErEsantu un atŠķirīgu nO pElēKās masas.»
saimniecības līgo īpašnieks jānis vinters
Tieši gads ir apritējis kopš Ir Nauda pirmā numura iznākšanas. Profesionālā ziņā pats interesantākais laiks manā mūžā. Pirms diviem gadiem domājot par jauna žurnāla ideju un ko cilvēki Latvijā gribētu lasīt, es nemaz nezināju, vai šī ideja «aizlidos» un, ja jā, uz kurieni. Vienkārši saskatīju potenciālu, nišu un jēgu: atnest cilvēkiem tuvāk un «cilvēcīgot» finanšu un ekonomikas pasauli. Un mainīgajos laikos, kad informācijas ir pārāk daudz, palīdzēt tajā orientēties, lai realizētu savas idejas, kas atspoguļojas lielākā peļņā.
festivāla Positivus rīkotājs ģirts majors
Tas, par ko toreiz neaizdomājos, bet kas izrādījies viens no lielākajiem ieguvumiem — sarunas ar Latvijas uzņēmējiem, kuri ir problēmu risinātāji, inovatori, dzinējspēks. Stipru cilvēku kopiena. Kad šomēnes intervēju uz Latviju atbraukušo Draugiem.lv dibinātāju Lauri Libertu un dzirdēju par viņa jauno biznesa ideju — plakātu druku ar iedvesmojošiem citātiem —, nodomāju, ka no katra gada laikā intervētā cilvēka es varētu aizņemties citātu, ko uzlikt uz plakāta. Lūk, tikai daži.
«ja piE manis atnāK uzņēmējs, KurŠ viEnrEiz BanKrOtējis, Es uztvEru, Ka viņŠ ir saņēmis ļOti liElu sKOlu, Kurā daudz iEmāCījiEs, un tāpēC ir daudz gudrāKs un spēCīgāKs.» SAF Tehnika līdzīpašnieks normunds Bergs
«sEptiņCiparu sKaitlis ir ļOti nEliEla naudiņa. arī tagad, ja INFoGR.AM vērtīBa ir 5,24 miljOni EirO, pat dEsmitKārŠOti tas ir maz.» Infogr.am dibinātājs uldis leiterts
Un vienu atziņu no sevis, kas mani pava dījusi visu gadu. Es neesmu tās autore. Tā nav ļoti oriģināla, arī ne pārsteidzoša vai izcili savirpinātiem vārdiem. Vienkārši pieredze, par kuru gada laikā stāstījuši vairāki uzņēmēji, un nu tā kļuvusi arī par manējo, bet kurai ir atslēgas spēks. «Ideja pati par sevi nav nekas. Visu izšķir koman da: tā var norakt vislabāko ideju, bet tikpat labi — parastu ideju padarīt par ģeniālu.» Novēlu visiem stipru komandu. Un ejam tālāk!
Elīna Stengrēvica @estengrevica @irnauda
Hītrovas lidosta
SekojAm līdZi
Kas jauns noticis ar ir Nauda iepriekš aprakstītajiem uzņēmumiem? Valmieras stikla šķiedra veido uzņēmumu ražošanas sākšanai asv, bet meitasuzņēmuma produkcija nonākusi Hītrovas lidostas jaunā termināļa griestu pārsegumā.
4
Kosmētikas zīmola Madara veidotāji nākuši klajā ar jaunu ekoloģiskās kosmētikas zīmolu Mossa, produktu līnijas pamatā izmantojot ziemeļu reģionā augošās ogas.
pavāri ēriks dreibants un mārtiņš sirmais izveidojuši jaunu ēdinātavu — kafejnīcā Bruņinieku ielā var ne tikai nogaršot pavāru meistardarbus, bet arī iegādāties abu radītās garšvielas.
SAGAtAVojA ElizaBEtE rutulE. foto lauris vīKsnE, F64, www.luisvidal.com
SveikA un SveikS!
«KOmandā jāBūt CilvēKiEm, Kuri griB uzvarēt. ja tEv ir lūzEri vai tiE, Kas padEvuŠiEs pirms spēlEs sāKuma, tu nEKad nEvinnēsi.»
L AT V I J A V I E N Ā L A P P U S Ē
Ko šprotu ražotāji iemācījušies no saspīlējuma Ukrainā? Tas ir gandrīz kā likums: tiklīdz Krievijā ir ekonomiskas problēmas, tā grūtības atspoguļojas uz Latvijas šprotu ražošanas uzņēmumiem, kuriem jaunus tirgus atrast sarežģīti. Arī saspīlējums Ukrainā nesis bažas par nākotni.
TEKSTS ELIZABETE RUTULE. FOTO LETA. ILUSTRĀCIJAS XOOPLATE
Atbild zivju pārstrādes uzņēmuma Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris «Krievijā un Ukrainā valūtas devalvācija un līdz ar to grūtības šprotu ražotājiem sākās jau senāk, bet Ukrainas krīze to pastiprināja, jo visiem ieslēdzās papildu panikas faktors. Brīvais vilnis jau «benzopirēna karu» dēļ ir izticis bez Krievijas tirgus trīs gadu garumā, tāpēc jau sen atrastas alternatīvas. Taču daudziem citiem šie tirgi ir dominējošie, dažiem pat 90% no kopējā apjoma. Tie, kuri varēja atļauties, cerībā uz situācijas uzlabošanos ražoja uzkrāšanai noliktavā. Tagad noliktavas ir pilnas, un kādā brīdī prece tiks pārdota zem tirgus cenām. Tas nav nekas labs arī mums, jo arī tirgi ārpus Krievijas būs pārpludināti un būs liels cenu dempings. Domāju, ka pašreizējā situācijā vairāk jāmācās valstij. Jau sen esmu teicis, ka ar tādu Latvijas cilvēkresursu un izejvielu apjomu ir par daudz ražotāju. Valstij ir pietiekami daudz instrumentu, lai ietekmētu tos, kas nemaksā nodokļus un degradē tirgu. Nozares lokomotīvēm tad būtu vieglāk uzelpot. No iepriekšējām krīzēm kaut ko iemācījās tikai daži, bet pamatmasa — neko. Jāapgūst kopā jauni tirgi — Ķīna, Indija, Āfrika, Latīņamerika, bet atsaucība nav liela, jo cilvēks pēc savas būtības ir slinks lopiņš. Jaunā tirgū ieiet grūti arī tiem, kas ražo nekvalitatīvas preces.»
Palīdzīga roka
431 5086 MILJONS EIRO
UZŅĒMUMI
Kopējais valsts atbalsta apjoms kopš 2009.gada Hipotēku bankas programmās. Avots: Altum
Dzīve aploksnītē 11% eiropiešu iepriekšējā gadā iegādājušies preces vai
pakalpojumus, par kuriem nav maksāti nodokļi, bet 4% paši saņēmuši algu «aploksnē», liecina Eurobarometer aptaujas dati. Kāda aina vērojama Baltijas valstīs? Maksājuši par precēm vai darbu, par kuru nav samaksāti nodokļi
LATVIJA
IGAUNIJA
LIETUVA
28%
12%
14%
Joma, kurā visbiežāk veikti nedeklarēti pirkumi
Pārtika, piemēram, pērkot no zemniekiem (36%)
Auto remonts (35%)
Auto remonts (28%)
Joma, kurā visretāk veikti nedeklarēti pirkumi
Mājas uzkopšana (1%)
Mājas uzkopšana (3%)
Mājas uzkopšana (3%)
Cik daudz pēdējā gadā tērēts nedeklarētiem pirkumiem?
100 eiro
150 eiro
145 eiro
Saņēmuši algu «aploksnē»
11%
11%
8%
Avots: Eiropas Komisija
Zemkopja paradīze
Veseli kā rutki
Lauksaimniecībā izmantojamā zeme pēc lietošanas veidiem
«Kā vērtējat savu vispārējo veselības stāvokli?» Labs 40% Vidējs 38% Slikts 13% Ļoti labs 5% Ļoti slikts 4%
73% Aramzeme
Avots: Centrālā statistikas pārvalde Avots: Valsts zemes dienests
TOP 7 Perspektīvās jomas biznesa sākšanai 18% iedzīvotāju apsver sava biznesa sākšanu
1%
Augļu dārzi
9%
Pļavas
➊ ➋ ➌ ➍ ➎ ➏ ➐
17%
Ganības
Tirdzniecība 15% Kultūra, māksla, izklaide 14% Pakalpojumi 14% Lauksaimniecība/vides zinātne 10% Ražošana/rūpnieciskā ražošana 10% Būvniecība/nekustamie īpašumi 8% Informācijas tehnoloģijas 6%
Avots: Swedbank
Kas meklē, tas atrod Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra aicina līdz 23.maijam pieteikties bezmaksas mentoringa programmai, kas tiek īstenota kopā ar augstskolu Turība. Jaunajam uzņēmumam jābūt ne vecākam par pieciem gadiem, mentoram — ar vismaz piecu gadu pieredzi uzņēmējdarbībā.
Nākotnes pensionāru rekords Pensiju 3.līmeņa dalībnieku iemaksas 2013.gadā sasniegušas vēsturisko maksimumu, un kopējais dalībnieku skaits gada beigās bija 220 646 jeb 22% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem 30
Kopējās iemaksas (dalībnieku, darba devēju u.c.), milj. latu
25
30
15 2008
2009
2010
2011
2012
2013
Avots: Finanšu un kapitāla tirgus komisija
5
izvelc pilno lozi
pērC maija žurnālu un laimē Kādu nO latvijas jaunO un iEdvEsmOjOŠO uzņēmumu dāvanām: 5 vElO sOCK velozeķes, 5 ButEljOns vīna glāžu komplektus, 5 angEl glass dEsign bļodas, 5 wildgOOd ekoķemmes, 5 KOgiBOx zivju tīrīšanas kastes lai piedalītos loterijā, līdz 20.maijam reģistrējies www.irnauda.lv/davanas vai sūti SMS uz tālruņa numuru 1800 ar kodu irnauda (atstarpe) vārds (atstarpe) uzvārds (atstarpe) pirKuma ČEKa nr. (atstarpe) vECums (atstarpe) pilsēta (atstarpe). piemērs: irnauda janis OzOls 356224 36 jElgava. SMS cena 0,35 €. loterijas atļaujas nr. 3505. vairāk par akciju un loterijas noteikumus lasi: www.irnauda.lv/davanas
aKtuāli
tEkStS laura CiBulE, bNS foto nO pErsOnīgajiEm arHīviEm, xooPlATE
Gizas piramīdām jāpagaida pirms Kravāt KOfErus Šīsvasaras CEļOjumiEm, vērts iEpazītiEs ar aKtuālāKO infOrmāCiju, uz Kurām valstīm tūristiEm nav iEtEiCams dOtiEs vai jāiEvērO piEsardzīBa
i
epriekšējos gadus tie, kas izvēlējās atvaļinājumu pavadīt ārze mēs, varēja bez bažām doties teju jebkur, taču šogad nemierīgā situācija un samilzušās problēmas dažādās pasaules malās liek padomāt, cik drošs ir izvēlētais galamērķis un vai iztērētā nau da būs tā vērta. Patlaban Latvijas Ārlietu ministrija to valstu sarakstā, uz kurām nebūtu ieteicams doties vai kur jāievēro piesardzība, ir iekļāvusi 93 valstis, to vidū tādas, kuras līdz šim bijušas iecienītas tūristu atpūtas vietas, piemēram, Ēģipte, Tur cija, Krima un Taizeme. Ceļojumu kompānijas Tez Tour direktors Baltijas valstīs Konstantīns Paļgovs prognozē, ka Turcija, par spīti tam, šogad tomēr būs Latvijas ceļotgribētāju pieprasītākais gala 1 mērķis. Savukārt kā alternatīvu Krimai cilvēki izvēlēsies Bulgārijas kūrortus pie Melnās jūras. Trešo un ceturto vietu pieprasītāko ga lamērķu topā šogad varētu dalīt Spānija un Grieķija. Atvaļinājuma pavadīšanas iespēju ārzemēs ir pietiekami daudz, bet tiem, kas tomēr grib doties uz bīstamākām vietām, jārēķinās — ceļojumu apdrošināšanas polise nesegs, piemēram, nemieru vai karadarbī bas laikā iegūto traumu ārstēšanu. Ja atpūšoties klients saindējas vai gūst kādu traumu, polise darbojas. ārlietu ministrijas ceļojumu brīdinājumi http://www.am.gov.lv/lv/Konsularainformacija/celodrosi/bridinajumi/
LĪZINGS KOMERCTRANSPORTAM
aKtuāli
cik droši jūSmājāS?
ēģiPTe — ēNa arī Pār KūrorTieM
Ēģipte izsenis bijis iecienīts Latvijas tūristu ceļojumu galamērķis. Kuram gan ne kārojas izrauties no ierastās vides, aplūkojot Gizas piramīdas, izjājot ar kamieli pa tuksnesi vai zvilnot pie baseina kādā pieczvaigžņu kūrortā? Tomēr jāatceras, ka šajā valstī kopš 2011.gada janvāra, kad masu nemieros iedzīvotāji sāka protestēt pret valdošo režīmu, joprojām ir saspringta situācija, un cīņa par nokļūšanu pie varas nav notikusi bez vardarbības. Drīzumā gaidāmas Ēģiptes prezidenta vēlēšanas, līdz ar to nevar izslēgt, ka lielākajās pilsētās varētu notikt protesta akcijas. Dažādu valstu ārlietu ministrijas iesaka rūpīgi izvērtēt ceļošanas nepieciešamību uz atsevišķām vietām, piemēram, Kairu, Aleksandriju. Lai gan tādi tūristu iecienītie kūrorti kā Šarm eš Šeiha ir droši, arī tiem pēdējā laikā neiet tik spoži. Ēnu uz tiem met nesen gaismā nākušie tūristu izvarošanas gadījumi, kā arī gada sākumā noticis teroristu uzbrukums tūristu autobusam. Par spīti nepatīkamajiem notikumiem, ceļojumu cenas, salīdzinot ar pirmskrīzes gadiem, nav samazinājušās — vietējie uzņēmēji cenšas nopelnīt iztiku arī grūtajos laikos.
Kāda ir situācija valstīs, kurās tūristiem iesaka uzmanīties, vaicājām cilvēkiem, kas tur dzīvo
tanju alkas, turcija
TUrcija — KaiMiņoS PiLSoņU Karš
Protams, Ēģipte nav vienīgā skaistā un saulainā vieta, kur pavadīt pelnīto atvaļi nājumu. Lai gan saskaņā ar statistikas datiem ir pieaudzis pieprasījums pēc ceļo jumiem uz eksotiskākām zemēm, cenas ziņā alternatīvu Ēģiptei atrast nav nemaz tik viegli, bet viena no tām ir Turcija. Šī valsts minētajā Ārlietu ministrijas sarakstā nonākusi saistībā ar Turcijas robežvalstī Sīrijā notiekošo pilsoņu karu, tāpēc tūristi ir aicināti attiecīgos reģionus neapmeklēt. Taču daudzu iecienītajā Antaljā vai Stam bulā tūristi var justies droši. Tā kā Turcija par tūristu trūkumu nevar sūdzēties, cenām nav bijis iemesla sarukt. Atkarībā no tā, cik šiku ceļojumu vēlaties, vienai personai jārēķinās ar 400—1500 eiro nedēļu ilgam ceļojumam.
sofija Bruse, taizeme
UKraiNa — KijeVā Droši, KriMā jāUzMaNāS
Pēdējos mēnešus notikumi Ukrainā, to skaitā Krievijas lēmums anektēt Krimu, ir pasaules uzmanības centrā, un bažas par briesmīgāko scenāriju — trešā pasaules kara sākšanos — nav kliedētas. Tomēr nav arī tā, ka uz Ukrainu vispār nav ieteicams ceļot. Lai gan došanos uz Krimu Ārlietu ministrija iesaka apsvērt trīsreiz un neie saka doties uz Ukrainas austrumu reģioniem, jo tur notiek separātistu grupējumu aktivitātes, valsts galvaspilsēta Kijeva un citas tūristu iecienītas pilsētas, piemē ram, Odesa un Ļvova ir drošas. Alternatīvas nedrošajām vietām gandrīz vienmēr var atrast, tāpat ir arī Melnās jūras kūrorta Krimas gadījumā. Šā reģiona cienītāji var droši doties atpūsties pie Melnās jūras uz Bulgāriju, Rumāniju, kā arī Turciju. Cenu atšķirības ceļojumiem uz Bulgāriju un Krimu ir salīdzinoši nelielas. Vienai personai nedēļas atpūta Bulgārijā izmaksās, sākot no 310 eiro.
mustafa goba, ēģipte
TaizeMe — MaSU DeMoNSTrācijU riSKS
Eksotiskā Taizeme kļūst par arvien pieprasītāku ceļojumu galamērķi. Tomēr, lai cik ļoti gribētos iepazīt šo skaisto zemi no A līdz Z, patlaban nav ieteicams doties uz Tai zemes un Kambodžas pierobežu, kā arī uz dažām provincēm Taizemes un Malaizijas pierobežā, jo tur pastāv masu demonstrāciju riski. Taču, tāpat kā Ēģiptē, arī Taizemes kūrorti tiek uzskatīti par drošu atvaļinājuma pavadīšanas vietu. Pirms došanās uz Tai zemi gan jāatceras, ka nepieciešams saņemt vairākas vakcīnas. Ceļojums uz šo valsti izmaksās krietni dārgāk par atpūtu, piemēram, Turcijā, taču tēriņus var samazināt, ja neizmantojat tūrisma aģentūru pakalpojumus un aviobiļetes un viesnīcas rezervāciju veicat pats. Piemēram, tūrisma aģentūras piedāvā ceļojumus uz Taizemi par aptuveni 1300 eiro, savukārt pašam organizējot braucienu, var izdoties iekļauties arī 800 eiro. ●
Piezvani: 1880 Ieskaties: dnb.lv
Oleksijs daņiļevskis, ukraina
situācija valstī pašlaik ir mierīga, tūristi ir laipni gaidīti. vienīgi būtu ieteicams izvairīties no došanās uz reģioniem pie turcijas un sīrijas robežas. ieteiktu arī izvairīties no ceļošanas pa nomaļām vietām, kā arī gādāt, lai pase un naudasmaks būtu droši noglabāti. Ceļojot pa Bangkoku, tūristiem ieteicams uzmanīt savas mantas, jo, ņemot vērā cilvēku drūzmu, piemēram, Bangkokas centrā, zagļi mēdz ļoti aktīvi uzdarboties. Kopumā tūristiem taizeme patlaban ir droša, taču labāk atturēties no došanās uz malaizijas pierobežu. Kūrortpilsētas ir tūristiem drošas, taču būtu jāievēro piesardzība, dodoties uz citām ēģiptes pilsētām, jo, ņemot vērā politisko situāciju un maija beigās gaidāmās prezidenta vēlēšanas, pastāv risks, ka varētu sākties nemieri. sievietēm nav ieteicams pārvietoties vienām. nav ieteicams doties uz reģioniem, kur notiek nemieri un policijas operācijas — doņeckas un luganskas apgabalu, kā arī uz Krimu, kur ir ierobežotas iespējas brīvi pārvietoties. dodoties uz reģioniem, kur aktīvi notiek politiska rakstura demonstrācijas, ieteicams izvairīties no mītiņu vietām. pārējā ukrainas teritorija ir droša tūristiem, nav arī nekādu ierobežojumu krievu valodas izmantošanai saziņā ar vietējiem. ieteicams nēsāt līdzi pasi.
BiznEss pasaulē tEkStS džūlija mEijErE © 2014 insEad, puBliCēts sadarBīBā ar NEw YoRk TIMES SYNDIcATE
jAunS veidS, kā iZveidot miljArdu vērtu kompāniju 20
robotu kompānijas Matternet mērķis ir izveidot patēriņa preču piegādes mehānismu ar bezpilota lidaparātu palīdzību. piemēram, grūtniece grūti sasniedzamā āfrikas reģionā zāles varēs saņemt viegli, ātri un ērti
BiznEss pasaulē
džūlija mEijErE (JUlIE MEYER) ir ENTREPRENEUR coUNTRY GlobAl un ARIADNE cAPITAl diBinātāja. foto nO puBliCitātEs matEriāliEm un NESTlAbS INc
š
ogad janvārī notikušajā Lasvegasas CES elek tronikas preču izstādē (Consumer Electronics Show) parādījās jauna iezīme, kas bija rakstu rīga visu vissarežģītāko ierīču radītājiem — viņi demonstrēja platformas. Mašīna, māja un cilvēks savstarpēji saistīti vienotā ekosis tēmā. Mēs zinām, ka gan kuģi, gan kosmosa raķetes, lidmašīnas un vilcieni palēnām kļūst par platformām, ap kurām veidoties papildinošām industrijām. Un šīs platformas meklē uzņēmējus, kas spēj iztēloties klientu vajadzības no to apmierināšanas sākuma līdz beigām un izveidot šīs vajadzības apmierinošas ekosistēmas. Ņemsim par piemēru Harry’s skūšanās produktu vei kalu internetā, start–up uzņēmumu ar Tiger Global hedžfon da atbalstu. Kompānija nav pat gadu veca, bet pavisam ne sen iegādājās 93 gadus vecu skuvekļu rūpnīcu Nirnbergas tuvumā Vācijā. Harry’s to izdarīja, lai spētu pilnībā kontro lēt un apkalpot visas skūšanās preču lietotāja vajadzības. Nest, «gudro» termostatu kompāniju, nesen savā īpa šumā par trim miljardiem dolāru ieguva Google. Kompāni jas Nest darbības sfēra ir māju energoefektivitātes problē mu risināšana — ar mobilo ierīču palīdzību īpašnieks var kontrolēt temperatūru savās mājās. Viņam nav speciāli jāpieregulē radiatori vai citas sistēmas — ņemot vērā mājas iemītnieku vajadzības, temperatūru ēkā nodrošina Nest. Andreass Raptopuls, Matternet dibinātājs, veido ver tikāli integrētu elektronikas robotu kompāniju, kas cer kļūt par visvairāk iecienīto un iedvesmojošāko bezpilota lidaparātu biznesu industrijā, no kuras biežāk baidās, nekā apbrīno. Viņa mērķis ir izveidot patēriņa preču piegādes mehānismu ar bezpilota lidaparātu palīdzību. Pilnīgi jauna pieredze. Kas ir kopīgs šiem piemēriem? Tos visus raksturo vertikālā integrācija. To mērķis ir izveidot lietotāja vaja dzības visaptverošu ciklu, apkalpojot klientu no vajadzī bas cikla sākuma līdz beigām. Piemēram, Raptopuls ir eksperts gan robotikā, gan klientu apkalpošanā. Šī sistē miskā pieeja, kombinējot iekārtas un programmatūru, dod viņa kompānijai neiedomājami lielu impulsu. Reiz bija laiks, kad horizontālie, nevis vertikālie tehnoloģiju start–up uzņēmumi bija Silīcija ielejas riska kapitāla investoru lielākais dārgums. Toreiz pasaule grie zās ap personālajiem datoriem, un Wintel — Windows un Intel alianse — valdīja pār visu PC platformu. Program matūra bija vislabākais izgudrojums, kas uzreiz padarīja turīgus tās izgudrotājus, tiklīdz ideja tika pārdota. Nišas bija jāmeklē šajos horizontālajos līmeņos virs operētāj sistēmām. Neviens neuzdrošinājās nocelt Microsoft no troņa, pirms pasaule sāka virzīties tālāk par PC līmeni. Infrastruktūra vēl aizvien ir sarežģīts lauciņš, kurā darboties. Tas ir iemesls, kāpēc tehnoloģiju platformu kompānijas ir uzvarētājas — iPhone un iOS tiek uzskatīti par lielākiem ieguvējiem nekā, piemēram, Vodafone vai Telefonica. Citu investīcijas viņi izmanto, lai izveidotu jaunu ekosistēmu, un tādējādi mainās līdzi laikam bez sāpēm. Jebkura sektora lielas, tradicionālas kompānijas augstākās vadības nopietnākais izaicinājums patlaban ir no jauna apjēgt kompānijas industriju kā ekosistēmu
«ļauj man tev teikt šādi — viņš ir pagalam priecīgs, ka tu viņu novērtē par zemu. Tā viņš iegūst laiku, lai pārveidotu pasauli»
ar dažādām blakusindustrijām. Un noskaidrot, kā vi siem rīkoties, lai izstrādātu sadarbības variantus, kas pārklātu visu klientu vajadzību loku. British Gas būtu varējuši izveidot Nest. British Telecom būtu varējuši izgudrot Skype. Volkswagen vai General Motors būtu varējuši radīt Tesla. Bet viņi to neizdarīja. Šīm kompānijām neizdevās no jauna ieraudzīt industriju kā ekosistēmu, un viņu vietā to izdarīja citi uzņēmēji. Arī transporta sektors nav izņēmums. Amazon pa ziņojums par jaunu piegādes lidaparātu testēšanu lika DHL, Fedex, UPS un TNT finanšu vadītājiem pirms Zie massvētkiem izdarīt divas lietas — samazināt nākamā gada ieņēmumu prognozi no Amazon un steidzīgi meklēt sev deju partneri piegādes lidaparātu lauciņā. Goliāts neparedz izmaiņas, kur nu vēl tās dedzīgi pieņem. Tas savukārt dod Dāvidam iespēju. 2003.gadā, kad es sāku konsultēt Skype, kādas nozīmīgas telekomu nikāciju firmas vadība man teica, ka reizē ar Skype es zaudēšu arī savu pēdējo kreklu. «Tas ir dīvaini,» es atbildēju. «Tu esi nolēmis neticēt uzņēmējam, kas pārveidoja visu mūzikas industriju ar Kazaa. Ļauj man tev teikt šādi: viņš ir pagalam priecīgs, ka tu viņu novērtē par zemu. Tā viņš iegūst laiku, lai pārveidotu pasauli.» Ja tu vēlies uzcelt miljardu vērtu kompāniju, uzva ras formulu veido iekārtu un programmatūras sintēze. Šo ceļu jau ir iezīmējuši Harry’s, Tesla, Nest, Matternet un viņu sekotāji. ●
nepilnu gadu vecais skūšanās produktu veikals internetā Harry’s nesen iegādājās 93 gadu vecu skuvekļu rūpnīcu nirnbergas tuvumā vācijā — tāpēc, lai spētu pilnībā kontrolēt un apkalpot visu skūšanās preču lietotāja pieredzi
«gudro» termostatu kompānijas Nest dar bības sfēra ir māju energoefektivitātes problēmu risinā šana — ar mobilo ierīču palīdzību īpašnieks var kontro lēt temperatūru savās mājās, pašam nemaz neregulējot radiatorus vai citas sistēmas
21
tEkStS jānis vēvErs IluStRācIjAS All oVER PRESS
ņem par velti un pelni! atrOdam vērtīgus, BiznEsā nOdErīgus BEzmaKsas rīKus — nO prOjEKtu vadīBas risinājumiEm līdz pārdOŠanas platfOrmām
22
Uzņēmējs vienmēr meklēs iespēju uzlabot savas kompānijas darbu un padarīt to rentablāku — gan tas, kurš pirmoreiz sper kāju uz biznesa ta kas, gan tas, kurš darbojas tajā jau gadiem. Par laimi, tehnoloģiju straujā izaugsme un entuziasma pilnu izstrādātāju centieni radīt alternatīvas populārām programmām patiešām sniedz iespēju samazināt izmaksas vai vispār saņemt bez maksas to, par ko līdz šim maksājāt naudu. Interneta plašumos visai ātri sarodas visdažādākie rīki, kas atvieglo uzņēmuma darbu, un uzņēmumi tos patiešām lieto un atzīst par labiem. Tā kā piedāvājums ir ārkārtīgi plašs, daudzi instrumenti kļūst par zi nātkārāko meklētāju laimīgu atradumu ilgi pirms tam, kad par tiem uzzinājusi pārējā sabiedrība. Svarīgs tīmekļa rīku popularitātes iemesls ir iespēja piekļūt tiem no jebkuras vietas un jebkādas ierīces. Nav vajadzības instalēt programmu un aizpildīt cieto disku. Nav pat jānēsā līdzi USB zibatmiņa. Vienkārši jāizveido konts, un — aidā! Lietotņu un rīku ir atliku likām, un tos var piemeklēt katra biznesa specifikai. Protams, vienmēr jāpatur prātā, ka katrs no šiem rīkiem at sevišķi neapmierinās visas jūsu vajadzības, jo tie taču ir bezmaksas rīki, kas veidoti masām, nevis īpaši pielāgoti jūsu uzņēmumam.
Atvieglo biznesu. Taupa laiku
birojA progrAmmAS
Šī ir «vieglākā» sadaļa ar diviem labi zināmiem līderiem — Google Drive un Office Online. Pirmais piedāvā visu nelielam uzņēmumam nepieciešamo biroja ekosistēmu: e–pastus, kontaktu sarakstus, plānotāju, teksta redaktoru, tabulas un gana ietilpīgu vietu «mākonī», kur to visu glabāt — 15 GB katram lietotājam. Office Online ir jau pierastā Microsoft Office interneta versija, kurā pieejams bezmaksas Word, Excel, PowerPoint un OneNote, kā arī kontaktu saraksti, e–pasts, kalendārs un datu krātuve. Programmas ir mazliet «apgraizītas» salīdzinājumā ar maksas versijām, kādas instalē datorā, toties «mākonī» var vieglāk apmainīties dokumentiem ar kolēģiem un arī tos noglabāt 7 GB «koplietošanas telpā». Mazam uzņēmumam, kura specifika nav saistīta ar nemitīgu tekstu radīšanu, šie risinājumi būs pilnīgi pietiekami un ļaus ietaupīt darbības sākumposmā tik ļoti vajadzīgos dažus simtus eiro, kas būtu jāizdod par biroja programmām. Pie plusiem noteikti jāpieskaita iespēja piekļūt dokumen tiem pat tad, ja esat ārpus biroja un bez darba datora. Teicams risinājums bezbiroja uzņēmumiem.
projektu vAdībA
Asana ir ārkārtīgi noderīgs mākoņservisa risinājums uzņēmumiem, kuri strādā ar projektu vadību vai arī darbinieki ir izkaisīti pa dažādām ģeogrāfiskām vietām un reti satiekas. Ar programmas palīdzību var ikvienam uzdot uzdevumu un uzzināt, vai tas ir paveikts. Var piesaistīt arī ārpakalpojumu sniedzējus, uzaicinot viņus lietot Asana, kā arī sadar boties ar citiem uzņēmumiem, kas lieto šo sistēmu. SlimTimer ir vizuāli mazliet īpatnēja un varbūt pat robusta pro gramma, taču tā atvieglo uzdevumu izpildīšanas kontroli un darba efektivitātes mērīšanu. Ikviens tīklā iekļautais darbinieks var iz veidot uzdevumu, uzaicināt tā veikšanā nepieciešamos kolēģus un ķerties pie darba. Kad uzdevums pabeigts, jāuzklikšķina uz ieraksta, un hronometrs apstājas. Sistēma uzskaitīs, kādi darbi paveikti, cik daudz laika katrs no tiem prasījis, un sagatavos ērtus pārskatus, kas ļaus izvērtēt, cik noslogots bijis katrs padotais.
pierAkStu blociņi
pārdošAnAS plAtFormAS
StoreYa ir interneta veikals sociālajā tīklā Facebook, ko var iekārtot pēc saviem ieskatiem, izlikt produkciju, noteikt atlaides un veikt dažādas mārketinga akcijas. Klienti pirkumu var noformēt turpat vietnē. Kā jau sociālajā tīklā pienākas, šajā lietotnē var rakstīt komentārus un atsauk smes par produktiem. Bezmaksas versija ļauj izvietot līdz 20 produktiem. Līdzīgu principu izmanto Ecwid, tikai tas ļauj pārdošanas platformu ievietot arī uzņēmuma mājaslapā vai blogā, piemēram, Wordpress un Blogger vidē. Šo iespēju jau izmanto vairāk nekā 40 000 uzņēmumu, tādēļ ir pamats ticēt, ka virtuālā veikala izveide ir gana vienkārša, lai to varētu izdarīt ikviens. Bezmaksas versija ļauj ievietot lapā līdz 10 produktiem.
Līdz ar gudro mobilo ierīču popularitātes «eksploziju» pierakstu programmu piedāvā jums žilbina acis. Par tādu parūpējies teju katrs mobilo ierīču ražotājs, tomēr ne visas ir piemērotas dažādām platformām. Uni versālāko vidū ir Zoho Notebook, Evernote un Springpad. Pirmā ļauj veikt teksta, audio un vi deo pierakstus, noglabāt tos, labot, padalīties ar kolēģiem un sakārtot pa mapēm. Evernote ir pat speciāla lietotne, ko ielādēt datorā, lai pa darītu piekļuvi pierakstiem vēl vienkāršāku. Interesants ir arī nocietinātais Privnote, kurā var glabāt konfidenciālu informāciju. Programma ļauj nosūtīt citiem saiti uz kādu ierakstu, taču pēc informācijas izlasīšanas sūtījums tiek iznīcināts, un nav jāuztraucas, ka ziņojums varētu nonākt nepareizās rokās.
23
8lAtvijAS
numura tēma tEKsts ElizaBEtE rutulE, antra ērglE fOtO andrEjs tErEntjEvs, rEinis HOfmanis, dmitrijs suļžiCs, lauris vīKsnE, f64, un nO uzņēmumu arHīviEm
Ir Latvijas uzņēmumi, kas attīstījuši tik pievilcī gu biznesu, ka uzņēmīgi cilvēki no citām valstīm kāro nevis vienkārši nodarboties ar to pašu, bet ieviest precīzu darbības modeli un strādāt ar viņu vārdu. Viņi saņem franšīzi. Nenoliedzami, ieguvēji ir arī franšīzes devēji, iekasējot maksu un straujāk apgūstot arvien jaunus tirgus. Latvijā datus par lielākajiem franšīzes de vējiem uz citām valstīm neviens neapkopo, bet Ir Nauda atrada astoņus piemērus — viņi franšīzē dod veikalus, kafejnīcas un pat rūpnīcas un spa. Ja katrs no šiem objek tiem tiktu atzīmēts kar tē, visā pasaulē iedegtos vairāk nekā 350 punktu. Bieži no franšīzes ņēmēja tiek prasīts tikai ieguldījums telpu iekārtošanā un regulāra produkcijas iegāde, ļaujot franšīzes devē jam pelnīt no uzcenojuma. Izplatīts veids ir prasīt arī vienreizēju ieguldījumu kā maksu par franšīzi un regulārus maksājumus procentu veidā no apgro zījuma, vai arī vienreizēju maksu un pienākumu pirkt produkciju. Vispārīgi vērtējot — mūsu reģionā vidējā maksa par franšīzi ir 25 000 eiro, bet ampli tūda var būt plaša — no 10 000 eiro līdz pat miljo nam. Pēdējo mēdzot izmantot populāri zīmoli, kas vēlas izbiedēt nenopietnus pretendentus. Savukārt procentu jeb royalty apmērs var būt vidēji 6%, taču dažādās nozarēs tas atšķiras. Franšīzes devēja peļņa atkarīga no izvēlētā modeļa un partnera darbības apjomiem. Piemē ram, tiek izvēlēts franšīzes modelis ar vienreizēju maksu un procentiem no apgrozījuma. Vienā gadā uzņēmums pārdod piecas franšīzes, nākamajā — astoņas, trešajā — desmit, vidējā maksa par fran šīzi ir 25 000 eiro un regulārais maksājums — 6% no apgrozījuma. Pieņemot, ka vidējais apgrozījums mēnesī ir 33 000 eiro jeb 400 000 eiro gadā, trīs gadu laikā var nopelnīt vairāk nekā miljonu eiro.
uZnemumi, kuruS grib pASAulē
31
numura tēma
PieMājaS KaFejNīca KaiMiņVaLSTS TirGū
KŪKotava Franšīzes ārvalstīs: viena kafejnīca Krievijā Pirmā (pagaidām vienīgā): 2013. gada augustā
«Nedomājām nemaz,» par to, cik ilgi vērtēja saņemto piedāvājumu atvērt Pleskavā tādu pašu Kūkotavu kā Rī gā, saka Liene Tomsone, kafejnīcas līdzīpašniece. Viņa paskaidro: paši jau domājuši par šādu sadarbību, bet nav cerējuši, ka to varētu izveidot Krievijā, turklāt tik drīz. Tagadējie partneri — uzņēmēji ar biznesu vairākās Krie vijas pilsētās — kādu dienu 2012.gada beigās paši ienāku ši Kūkotavā Tērbatas ielā, un viņiem iepatikās. Kafejnīca Pleskavā darbojas nu jau vairāk nekā pusgadu, un tagad Tomsone vērtē, ka urbties cauri sev pavisam svešajai franšīzes tēmai, kurā «nekas nebija skaidrs», noteikti bija vērts. Lai gan Kūkotavas produkti dabīgo izejvielu dēļ nav no lētākajiem un Pleskavā nav tik daudz turīgu cilvēku, sākums ir veiksmīgs — apgrozījums Krievijas «krustbērnam» ir lielāks, nekā bija Rīgas kafejnīcas pirmsākumos 2009.gadā. «Tas ir labs rādītājs.» Uz jautājumu, vai Pleskavā kūkas un cepumi garšo tāpat kā Latvijas Kūkotavā, Tomsone atbild apstiprinoši un neslēpj: dažas pat labāk! «Tas ir atkarīgs no izejvie lām, meistariem un arī krāsns — viņiem ir jaunāka,» skaidro Tomsone. Reizēm pēc Rīgā sevi apliecinājušas Stenders SakretKūkotavas virtuvē Lauma Lingerie New Rosme receptes Pleskavas gardumus nav iz apgrozījums apgrozījums, apgrozījums, apgrozījums devies izcept. Tad jāmeklē, kāpēc nesanāk, jābrauc (konsolidēts), milj. eiro milj. eiro uz (konsolidēts), 8.0 8.2 milj.franšīzes eiro milj. eiro kafejnīcu. 7.6 7.0 9.5 6.6 7.0 6.6 8.7 5.9 5.7 Romantiskā piemājas konditorejas 8.4 biznesa finanšu puse ir šāda: franšīzes ņēmēji maksā vienreizēju summu par pašu franšīzi un turpmāk — procentu no apgrozī juma. Arī kafejnīcas iekārtošana notiek uz viņu rēķi 2010 2011 2012 2010 2011 2012 2010 2012 2010 2011 2012 na,2011turklāt dizaina Lauma«Viņi Lingerie Sakret prasības jāievēro ļoti stingri. New Rosme Stenders nevar uzlikt uzpeļņa/zaudējumi, galda, piemēram, plastmasaspeļņa/zaudējumi, salvešu tūkst. eiro peļņa/zaudējumi, peļņa/zaudējumi, tūkst. eiro 2010 elementus, trauciņus vai citus kas mums.» 2011 2012 tūkst.neatbilst eiro tūkst. eiro 646.7 Sor 172.2 572.8 461.6 timenta ziņā iespējamas atkāpes atkarībā no izejvielu -154.8 83.8 pieejamības, taču ne gatavo produktu izskatā — partne 264.2 2011 riem ir2012iedotas fotogrāfi -500.5 jas, kā kūkām jāizskatās, un pie 2010 106 70 tām jāpieturas. Produktu cenu nosaka franšīzes ņēmēji 2010 2011 2012 -776.4 paši, Pašu izmaksas, 2010 Rīgā. 2011 2012 -135.7taču tā nevar būt zemāka kā atverot franšīzi Krievijā, neesot rēķinātas, bet Tomso
franšīzes kafejnīcā pleskavā ceptajiem gardumiem jāizskatās tā, kā iecerēts rīgā, bez improvizācijas, stāsta kūkotavas līdzīpašniece liene tomsone
apgrozījums 2013.gadā — 742 700 eiro Kūkotava (SIA BL partneri) apgrozījums, tūkst. eiro 567.0 374.3 223.5
2010
2011
2012
Kūkotava (SIA BL partneri) peļņa/zaudējumi, tūkst. eiro 34.5
13.7 6.6 2010
2011
2012
ne atceras, ka sākumā no Latvijas vestas gan dažādas izejvielas, ko Krievijā nevarēja dabūt, gan dizaina ele menti — «lentītes, kastītes, sedziņas». Rīgas Kūkotavas pienākums ir dalīties ar jaunām receptēm. Dzintars Citiem Tomsone Attirance Double Coffeeiesaka, pirmkārt, uzdrīkstēties apgrozījums, apgrozījums, (AS DC Holding) un iet ar savām lieliskajām idejām milj. eiro milj. eiro pasaulē un, otrkārt, apgrozījums (kondolidēts), 7.7 8.0 līgumā 7.7franšīzes nebaidīties būt 1.6 sīkumainiem. «Labāk milj. eiro 1.3 1.3 katru sīkumu4.5 atrunāt, nekā piedzīvot situāciju, ko ne 4.2 4.0 vari ietekmēt.» Līgums ar Krievijas partneriem, kuriem ir ekskluzī vas zīmola tiesības Pleskavas2010 teritorijā, paredz tuvākajā 2010 2011 2012 2011 2012 laikā atvērt vēl vienu franšīzes kafejnīcu. Kūkotavai bi Dzintars Attirance 2011 2012 peļņa/zaudējumi, peļņa/zaudējumi, jušas sarunas 2010 arī par Maskavu un Londonu, taču lielākā tūkst. eiro tūkst. eiro Double Coffee problēma 2010 2011 2012 šādās pilsētās ir piemērotu telpu atrašana veik (AS DC Holding) 108 97 peļņa/zaudējumi, 2012 smīgā vietā. Kūkotavu grib redzēt arī Japānā, taču Tomso tūkst. eiro 2010 2011 2011 2012 vismaz sākotnēji, tam veltīt pusi ne vēl-228.8 vērtē, vai2010ir gatava, -345 -494 vai trešdaļu sava laika. Skaidrs ir tas, ka tagad, kad roka -521.6 iemēģināta, jaunu franšīzes kafejnīcu varētu atvērt īsākā -413 -807.6 laikā. Piemēram, Krievijā pirmās kafejnīcas atvēršana prasīja 6—8 mēnešus, bet nākamajai pietiktu ar trim. -8099
Biznesa komplekti uzņēmumiem
pOrtrEts
40
pOrtrEts tEkStS Elīna stEngrēviCa foto gatis giErts, F64
bija noslēpies DRAUGIEM.lV līdzīpaŠniEKs lauris liBErts jau trīsarpus gadus dzīvO lOsandžElOsā. sāKumā tiKai mEKlējis laBu BiznEsa idEju, divas izgāzuŠās, BEt pirms diviEm gadiEm atrada īstO — plaKātu druKāŠanu. nē, viņŠ nav «KuKū», Kā Kāds varBūt ir nOdOmājis, dzirdOt par jaunO BiznEsu. «latvijā Es Būtu saņēmis gūzmu ar KritiKu, un Būtu grūti idEju attīstīt, tāpēC laBāK nOslēpjOs.» jaunā BiznEsa apgrOzījums 2014.gadā plānOts divi miljOni dOlāru. lauris izstāsta par ŠO CEļu
d
zīve tajā mirklī bija superīga. Mēs divi vien ar Ingu pamostamies, visu laiku silts, logi līdz ga lam vaļā, skan mūzika... Peldšortos piesēdies pliks pie galda, saspied podziņas, plakāti dru kājas, Inga pako. No tās 3x3 kvadrātmetru ista biņas sūtījām pa visu pasauli, idilli pēc jauna biznesa sākšanas Losandželosā raksturo Lauris Liberts. Taču kopš brīža, kad viņi aizbrauca no Latvijas, līdz pla kātu drukāšanas uzņēmumam Startupvitamins.com viņi vēl izmeta dažus neziņas un šaubu lokus pa dzīvi. Lauris ar sievu Ingu prom no Latvijas devās pirms trīsarpus gadiem. Sākotnēji atgriezās ik pēc trijiem mē nešiem, bet ar laiku prombūtnes posmi kļuvuši aizvien garāki — varējuši izturēt ilgāk, un šoreiz Lauris devi ņus mēnešus nebija bijis Latvijā. Jaunajā Draugiem.lv ēkā Mārupē viņam pat nav sava kabineta. Pie ieejas nomātajā Mārupes ēkā pārsteidz tehno loģiska «sekretāre» — ierīce, kurā jāatrod meklējamā Draugiem cilvēka portrets un vārds, jāpiespiež poga, un adresāts saņem īsziņu telefonā un e–pastu, kas paziņo, ka viņu gaida. «Nav vajadzīga sekretāre,» saka Lauris. Aprīļa sākumā, kad Latvija tikai atrāda savu bālumu pavasara saulei, Lauris pa kāpnēm atsteidzas saulē iededzis un vi tāls. Viss turpmākais viņa stāsts ir tāds pats, Kalifornijas saules apspīdēts un dzīvīgs — par aizbraukšanas iemes liem, ideju meklēšanu, neizdošanos un mēģināšanu vēl reiz, par nesamierināšanos un jauniem izaicinājumiem. baUMaS — NePaTieSaS
«Kāda ir tava pašreizējā loma Draugiem?» rodas jautā jums, jo Uzņēmumu reģistra datubāze liecina, ka Lau rim pieder tikai 4,72% no uzņēmuma. «Jā, bet tas ne nozīmē, ka esmu attālinājies no Draugiem. Man ir tiesu darbi ar cilvēkiem, ar kuriem kādreiz kopā taisīju citus biznesus. Viņi uzskata, ka ir piedalījušies pie Draugiem. lv izveides un mani ir iesūdzējuši tiesā par vairākiem miljoniem. Es tam nepiekrītu, un tagad par to tiesāja mies jau aptuveni piecus gadus.» Ir apķīlātas gan Lau ra daļas Draugiem, gan viņa bankas konts. Savukārt ar 89,17% īpašnieku Agri Tamani, kurš vada biznesa operā
cijas Latvijā, Laurim esot «super super super savstarpējā uzticēšanās». Līdz ar to noskaidrojas, ka baumas par pār doto Draugiem biznesu, lai sāktu jaunu biznesu Amerikā, nav patiesas. Viņš aktīvi līdzdarbojas koncernā Draugiem Group, kas ietver vairākus uzņēmumus. Domu par globālu biznesu var uzskatīt par Laura bērnības sapni. 2009.gadā, sapratis, ka Latvijā daudz kas ir izmēģināts, Laurim «intuitīvi licies», ka vajadzē tu vismaz pamēģināt darboties ārpus Latvijas. «Draugiem.lv mums komanda bija, direktori arī, viss strādāja.» Vispirms ar sievu Ingu aizbraukuši «testēt» Barselonu, sajust, vai šī pilsēta uzrunā, lai varētu nobāzēties un sākt biznesu. Bet plānoto četru nedēļu vietā izturējuši tikai trīs un «aizmukuši» — jāmācās jauna valoda, jāpārvar kultūras barjeras, sapratuši, ka tur biznesu viņi uztaisīt nevarētu. «Nākamajā vasarā atkal kaut kāds velns bak stīja — Silīcija ieleja, tehnoloģijas, es taču esmu tehnolo ģiju biznesā iesaistīts, kāpēc nepamēģināt aizbraukt uz turieni?!» Devušies izpētīt Sanfrancisko, bet tur pārsa luši, un arī nav īsti paticis. Tā kā Losandželosā dzīvojis kāds paziņa, devušies viņu apciemot. «Tur foršs, silts laiks, aizgājām uz pareizajām vietām, kaut kā iepatikās un sapratām — jā, varētu šeit mēģināt.» DiVaS NeVeiKSMeS
Latvijā nokārtojuši studentu vīzas un nu jau kā studenti ieradušies Losandželosā, kur saskaņā ar vīzas nosacīju miem katru dienu skolā cītīgi mācījušies angļu valodu. Lauris par 450 USD mēnesī noīrējis darba vietu līdzīgā iestādē kā Birojnīca, kur visapkārt strādājuši mazie teh noloģiju start–up uzņēmumi. Iepazinies ar cilvēkiem, vē rojis, ko dara citi. Kādā jaukā dienā Losandželosā noskrē jis savu pirmo maratonu mūžā, un tur radusies ideja par Sportsnaps — vietni, kurā varētu nopirkt sporta pasākumu fotogrāfijas, ko augšupielādējuši ielu malās fotografējušie cilvēki, kas par to saņemtu komisijas maksu. Pasākumu veidotāji gan interesi izrādījuši, tomēr paši vienubrīd sa pratuši, ka tas nebūs pietiekami izdevīgs bizness. «Neaiz lidoja,» par Sportsnaps nosaka Lauris. Lai saņemtu vīzu, kas ļautu nodarboties ar biznesu, atgriezušies Latvijā,
41
tEkStS gunita naglE konSultējušI rīgas starptautisKās EKOnOmiKas un BiznEsa administrāCijas augstsKOlas rEKtOrE IRInA SEņņIkoVA, rīgas tEHnisKās univErsitātEs rīgas BiznEsa sKOlas dirEKtOrs jānIS GRēVIņš un rīgas EKOnOmiKas augstsKOlas jEB STockHolM ScHool oF EcoNoMIcS IN RIGA KOmuniKāCijas vadītāja DAnA kuMpIņA
7
mīti un patiesības par Mba
MASTER oF bUSINESS ADMINISTRATIoN jEB uzņēmējdarBīBas vadīBas maģistra izglītīBa ir jaunāKO laiKu lEģEnda, Kas vēsta sKaistu stāstu par galvu rEiBinOŠiEm panāKumiEm un tādiEm paŠiEm iEnāKumiEm. ja izlOBa lEģEndu līdz patiEsīBas KOdOlam, atKlājas — MbA prasa tādas paŠas asinis un sviEdrus Kā jEBKurŠ BiznEss 46
Paradoksāli, bet viena no pasaulē prestižākajām studiju programmām, ko piedāvā tūkstošiem augstskolu, neie kļaujas Latvijas augstākās izglītības sistēmā. Latvijā tas nav oficiāli atzīts grāds. Tomēr tas nav radījis nekādus šķēršļus augstskolām piedāvāt MBA, jo, galu galā, šī studiju program ma ērti ieguļas augstākās izglītības rāmjos — tā ir pielīdzi nāma profesionālā maģistra programmai vadzinībās, un tādēļ MBA studiju programmas ir akreditējamas. Lai gan skaidri zināms, ka Latvijā vairākas augstskolas piedāvā MBA studijas, MBA programmu interneta meklētājā Find-mba.com atrodamas trīs Latvijas augstskolas, kas piedā vā šādu izglītību: Rīgas Ekonomikas augstskola jeb Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga), Rīgas Tehniskās uni versitātes Rīgas Biznesa skola (RBS) un Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola (RISE BA). SSE Riga jau 10 gadus piedāvā Ecexutive MBA izglītību augstākā līmeņa vadītājiem, RBS MBA piedāvā kopš 1991. gada, 1992.gadā dibinātajai RISEBA MBA arī bija viena no pirmajām piedāvātajām studiju programmām. SSE Riga piedāvātās izglītības starptautisko konkurēt spēju apliecina biznesa laikraksta Financial Times 2013.ga da Eiropas Biznesa skolu reitings, kurā SSE Riga ierindota pirmajā vietā Baltijas reģionā un 21.vietā Eiropā. RISEBA piedāvātā MBA ir 14.labākā Austrumeiropas maģistra pro grammu Eduniversal Ranking 2013 vērtējumā. Šo iemeslu dēļ tieši SSE Riga, RBS un RISEBA pārstāvjus lūdzām izskaidrot, kā atšķirt pērles no sēnalām.
foto All oVER PRESS
Idejas. Pieredze. Padomi
divu gAdu mbA progrAmmA mAkSā SSE Riga — 22 000 eiro rBs — 8910 eiro risEBa — 8800 eiro
1
MīTS: Mba NoDrošiNa Labi aLGoTU DarbU PaTieSība: Tā NeGaraNTē NeKo
Tas ir viens no populārākajiem mītiem, ko, iespējams, veicina augstskolas, kas piedāvā MBA studiju program mas. Pārliecinot studentus, ka MBA ir ļoti prestiža izglī tība, tās panāk, ka daudzi MBA izglītību ieguvušie, pat neapliecinājuši savas spējas likt lietā iegūtās zināšanas, izvirza darba devējiem tik augstas atalgojuma un da žādu labumu prasības, ka paliek bez darba vispār. RBS direktors Jānis Grēviņš saka: daudzi absolventi drīz pēc diploma iegūšanas maina darbu vai izvēlas veidot savu uzņēmumu. RISEBA rektore Irina Seņņikova norāda, ka tā iemesls var būt ne tikai augstprātība, nereti MBA izglītību ieguvušie savā darbavietā nerod atbalstu jaunu ideju vai izmaiņu īstenošanai. «Pēdējās tendences — ne tikai vietējās, arī globālās kompānijas ļoti uzmanīgi skatās uz MBA izglītību ie guvušajiem,» saka Irina Seņņikova. «Cilvēki, kuriem ir MBA, izvirza daudz pretenziju, un neviens tādus negrib. Tā vietā ļoti bieži kompānijas ir gatavas izglītot cilvē kus darba gaitā, jo darba devējiem ir svarīgi, lai cilvēks būtu ar pozitīvu attieksmi, radošu domāšanu, nevis ar pieprasījumu paketi.» MBA izglītība nedod tiesības pieprasīt sev lielāku algu vai īpaši labvēlīgus darba nosacījumus. Taču MBA ir labs tramplīns karjerai. Ļoti bieži cilvēki tiecas studēt MBA tieši tad, kad alkst pārmaiņu profesionālajā dzīvē — izglītība ir labs atspēriens tālākai izaugsmei.
2
MīTS: Mba aTKLāj ciTieM NeziNāMUS bizNeSa NoSLēPUMUS PaTieSība: Mba STUDijU ProGraMMa PēDējo 20 GaDU LaiKā Maz MaiNīTa
Valda pieņēmums, ka, uzzinot, kā citi «taisa naudu», pavērsies plašas izredzes to īstenot pašam savā dzīvē. Taču kailā patiesība ir tāda, ka noslēpumu nav. Kā saka augstskolu pārstāvji, mainās metodika, ir jauni lekciju kursi, bet studiju programmas pamati ir nemainīgi vis maz pēdējos 20 gadus: jāmācās vadības teorija, uzņēmēj darbības vadība, starptautiskā ekonomika un bizness, vadības informācijas sistēmas, īpašuma vērtēšanas va dība, tirgvedības pētīšana, risku analīze un vadīšana, projektu vadīšana, modernās vadīšanas teorijas, piepra sījuma prognozēšana, grāmatvedība, personāla vadība, sociālā psiholoģija un lietišķā komunikācija. Tā kā krīzes gados pieprasījums pēc MBA ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē strauji samazinājās, teju visas
augstskolas piedāvā specializētas MBA studiju program mas, piemēram, MBA projektu vadībā, MBA finansēs, MBA personālvadībā, MBA informācijas tehnoloģiju no zarē strādājošajiem. Tā kā pēdējo gadu laikā mainījusies arī biznesa filozofija un aizvien populārāka kļūst uzņē mējdarbības salāgošana ar sociālo atbildību, papildus tradicionālajiem lekciju kursiem tiek piedāvātas lekcijas par biznesa ētiku, sociālo atbildību, ilgtspējīgu uzņēmu ma attīstību, videi draudzīgu saimniekošanu. Kā uzsver Irina Seņņikova, pētījumi pierāda, ka sociālā atbildība atmaksājas, tā ir naudas izteiksmē izmērāma kategorija. Tiem, kuri kāro ātri un viegli piekļūt biznesa noslē pumiem, jārēķinās, ka studiju procesā daudz laika tiek veltīts praktiskai situāciju analīzei. Piemēram, SSE Riga un RISEBA daudz tiek izmantotas tā dēvētās case–study analīzes, piemēram, mācību vizītes kompānijās. Pasnie dzēji visās augstskolās lielākoties ir nevis teorētiķi, bet cilvēki, kuri saistīti ar reālu uzņēmējdarbību. «Hārvar da Biznesa skolā divu gadu laikā studentiem tiek dots 500 dažādu praktisku situāciju, katrā no tām jāpieņem lēmums. Tas tiek darīts, lai sāk veidoties ieradums pie ņemt lēmumus. Jo pieņemt lēmumus — tā ir vadītāja galvenā funkcija,» uzsver RISEBA rektore.
3
MīTS: Mba ir PareDzēTS TiKai VaDīTājieM PaTieSība: execUTiVe Mba PaTieSi DoMāTS TiKai VaDīTājieM ar Darba PiereDzi, beT aUGSTSKoLaS PieDāVā Mba arī STrāDājošajieM, KUri NaV VaDīTāji UN KUrieM NaV Darba PiereDzeS
SSE Riga pārstāve Dana Kumpiņa uzsver, ka par MBA tradicionāli tiek uzskatītas programmas, kas ir ar pro fesionālu ievirzi biznesa administrēšanā. Lai varētu pie teikties MBA studijām SSE Riga programmā, jābūt vis maz piecu gadu pieredzei vadošā amatā, tāpēc SSE Riga Executive MBA studenti ir uzņēmumu vadītāji, finanšu direktori, uzņēmumu īpašnieki, valžu locekļi, lielu de partamentu vadītāji gan valsts, gan privātajā sektorā.
pārSvArā Angļu vAlodā parasti MbA jāmācās angļu valodā, jo, kā uzsver augstskolu pārstāvji, mūsdienās nav lokāla biznesa, pat mazpilsētu kafejnīcām un piparbodītēm jārēķinās ar konkurenci globālajā tirgū. turklāt jaunākie pētījumi, zinātniskā un mācību literatūra pieejama angļu valodā, nav laika gaidīt, kamēr tā tiks iztulkota latviešu valodā. taču pasaulē ir valstis, kur MbA studiju programmas pieejamas franču, vācu, krievu valodā.
47
idEju impOrts
tEkStS rudītE spaKOvsKa, latvijas radiO foto EKrānuzņēmumi nO MAkEwoRkS.co.Uk
Savedēji nO sKOtijas impOrtējam idEju par 21.gadsimtā ērti liEtOjamu «iEpazīŠanās» pOrtālu. tas tiEŠsaistē palīdz satiKtiEs radOŠu idEju autOriEm un ražOtājiEm
i
epazīšanās pakalpojumi — tā caur smaidu skotu uz ņēmums Make Works sauc savu nodarbošanos. Kad uzmanība piesaistīta, Fi Skota, uzņēmuma vadītāja, paskaidro: Make Works mērķis ir radīt sava veida ka talogu, ceļvedi, kurā cilvēki ar radošām idejām varē tu atrast sev piemērotu ražotāju, amatnieku, pieeju specifiskām ražošanas iekārtām vai izejvielu piegādātā ju. Ja jums ir urdoša ideja par labāko bļodu, kāda jebkad redzēta, šajā portālā jūs ātri un ērti atrastu informāciju. Sākot no māla cenām tuvākā un tālākā apkārtnē un bei dzot ar apzeltījuma iespējām un to, kurš varētu izgatavot tik specifisku iepakojumu kā vecināta koka kastes.
54
ViSPirMS PārbaUDa Paši
To, ka aiza starp radošo ideju un tās realizāciju dzīvē ir milzīga un tās pārvarēšana — nepieciešamā ražotāja, pakalpojuma vai izejmateriāla atrašana — ir laikietilpī ga, mulsinoša un reizēm praktiski nepārvarama, Skota secinājusi pēc atgriešanās no ASV, kur strādājusi par di zaineri korķa mēbeļu ražošanā. Viņa nolēmusi meklēt risinājumu un tādu saskatījusi tiešsaistes kataloga iz veidē. Patlaban komanda gatavojas tā laišanai tautās. Ar ko Make Works atšķirsies no biznesa izziņu portāla? Pirmkārt, veidotāji sola tajā iekļaut tikai tādus uzņēmu mus, kurus paši apciemojuši un klātienē pārliecinājušies, ka solīto tie var arī piedāvāt. Otrkārt, tā kā daļa Make Works komandas ir fotografēšanas un filmēšanas profesionāļi, katalogā par katru uzņēmumu vēstīs «iepazīšanās video». Tas atrisina problēmu, no kuras reizēm cieš arī Latvijas ražotāji un amatnieki — tie spēj īstenot pat visizaicino šākās pasūtītāja idejas, bet mārketinga prasmes pieklibo. Un, pat ja kāds video vai foto ar paveikto potenciālajiem klientiem ir atrodams, tas lielākoties nepavisam nespēj sacensties ar Make Works komandas veikumu. Kataloga veidotāji pamanās atrast un parādīt industriālo šiku un lietu radīšanas valdzinājumu pat visputekļainākajās, ķē pīgākajās un nenovērtētākajās nozarēs. Pirmajā filmēšanas un iepazīšanās braucienā pērn komanda pabijusi pie 120 uzņēmumiem, un, spriežot pēc tapušajām filmām, Skotijā savus klientus gaida ne tikai galdniecības, bronzas lietuves un austuves, bet arī, piemēram, apzeltītāji, ādas apstrādātāji, mežģīņu tamborētāji, matraču ražotāji — neaptverama piedāvā
idEju impOrts
juma daudzveidība. Nosacījumi ražotājiem? Tikai daži — Make Works strādā lokāli, apzinot Skotijā strādājošos uzņēmumus, un tiem, kas vēlas iekļūt sarakstā, ir jābūt gataviem ražot arī mazas partijas, unikālus eksemplā rus un palīdzēt ar paraugu vai izmēģinājuma produktu sēriju izgatavošanu. aTbaLSTS VieTējieM
Make Works katalogā iekļautie ražotāji un amatnieki nez vai nodrošinās Ķīnas zemo izmaksu līmeni, bet uzsvars ir pavisam cits. Pirmkārt, ražotāju un amatnieku roku darba augstas kvalitātes solījums un tradīciju ievēro šana. Otrkārt, atbalsts vietējiem uzņēmējiem, mierīgu sirdi dēvējot saražoto par vietējo produktu. Treškārt, ra žojot netālu, mazinās preču transportēšanas izmaksas un ekoloģiskā ietekme. Ceturtkārt, iespējama labāka ētisko aspektu kontrole — radot augstas kvalitātes nišas produktu, nav jāraizējas par pārmetumiem, ka ražošana nopietni kaitē videi vai notiek necilvēcīgos apstākļos, kas var pārvilkt treknu krustu zīmola pievilcībai. Make Works kataloga ekonomiskais pamatojums patlaban balstās grantu un atbalstītāju piesaistīšanā, bet pastāv arī citi varianti, kā gūt ienākumus — pra sot maksu par piekļuvi sarakstam, prasot samaksu no ražotājiem vai izvietojot reklāmu tiešsaistes katalogā. Ko SaKa LaTVijā?
Atzīstot, ka peļņas iespējas ir nopietni vērtējams as pekts, investīciju fondu un uzņēmumu, to skaitā ra žojošu, pārvaldītāja Eko investors valdes priekšsēdētājs
Māris Simanovičs ideju sauc par interesantu. Viņš no rāda, ka Latvijā daudziem ir idejas, bet nav zināšanu, kā pie mantas tikt, tāpēc šāda publiska dažādo ražotā ju iespēju prezentācija būtu ļoti noderīga. «Latvijā nav publiskas datubāzes, kur būtu pieejama informācija par Latvijas uzņēmumu tehniskajām iespējām. Bieži vien pat neuzzinām, ka sarežģītā iekārta, ko meklē jam, ir uzņēmumam tepat blakus,» secina Simanovičs. Viņaprāt, šāds katalogs palīdzētu attīstīties arī maza jiem komersantiem, kuru labo ideju realizācijai tieši pietrūkst šādu dārgo un sarežģīto iekārtu. Skatiens no otras puses — potenciālo pakalpojumu sniedzēju un šāda kataloga dalībnieku — viedokļa Latvijā gan ir skeptisks, vismaz tā liecina dažu uzrunāto amatnieku teiktais. Sandra Petroviča, izšūšanas uzņēmuma Zarumi darbnīcas vadītāja, uzskata: «Tie, kurus interesē, atradīs, kas sataisa.» Klienti Zarumos nonākot dažādos veidos — kurš atrod ar interneta starpniecību, kurš sa tiek izstādē vai tirdziņā, kurš, garām braucot, ierauga ar uzņēmuma reklāmu apdrukāto auto. Arī Edmunds Dzenis, keramikas darbnīcas Raunas ceplis īpašnieks, iespējas atrast darbu veicējus vērtē kā plašas. Taču šis neapstrīdami būtu ļoti efektīvs rīks cenu salīdzināšanai un ideju ģenerēšanai. Jo varbūt bļodu idejas īpašniekam prātā nevarēja ienākt savus traukus apzeltīt. Turklāt kādam birojā Rīgas centrā sēdošam ģeniālas idejas autoram šāds tiešsaistes katalogs var aiztaupīt mēnešiem ilgus nelielā un specifiskā ražotāja vai pakalpojuma nodrošinātāja meklējumus, ko viņa vietā jau būtu paveikusi Make Works līdzīga komanda.●
«Latvijā nav datubāzes par uzņēmumu iespējām. bieži vien pat neuzzinām, ka sarežģītā iekārta, ko meklējam, ir tepat blakus»
55
naudas idEjas
Pelnīt. Krāt. Tērēt
tEkStS sErgEjs pavlOvs IluStRācIjAS agris BOBrOvs
Kā gudri ieguldīt: gada rezultāti tiEŠi pirms gada — IR NAUDA maija žurnālā — mēs iztaujājām EKspErtus par tO, Kur Būtu vērts iEguldīt savus BrīvOs līdzEKļus, lai radītu «drOŠīBas spilvEnu» nEBaltām diEnām vai, tālāKā pErspEKtīvā, nOdrOŠinātu sEv pārtiKuŠas vECumdiEnas. ŠOrEiz piEdāvāsim atCErētiEs, Kādas ir iEguldījumu iEspējas, un aplūKOsim pēdējO 11 mēnEŠu rEzultātus — nO 2013.gada 1.maija līdz 2014.gada 1.aprīlim 20
59
naudas idEjas
Protams, uzkrājumu veidošanas un investēšanas varianti var būt visdažādākie. Neņemot vērā ātrus, spekulatīvus variantus, tie var būt: l tradicionāls un visiem saprotams depozīts bankā uz 12 mēnešiem, l Latvijas valsts krājobligāciju pirkšana uz 10 gadiem, l Latvijas gāzes akciju pakete, par ko katru gadu tiek maksātas dividendes aptuveni 6% apmērā no akcijas cenas, l Latvijas Bankas jubilejas monētu kolekcijas veidošana, jo daudzām no tām ar laiku vērtība aug vairākas reizes un nepieciešamības gadījumā var tikt pārvērstas naudā, l dzīvoklis klusajā centrā vai sērijveida dzīvoklis mikrorajonā izīrēšanai, l trešais pensiju līmenis l un vēl daudz, daudz citu veidu. Ir Nauda aplūkoja tikai dažas aktīvu grupas, no kurām vairākas, visticamāk, ir faktiski katram ekonomiski aktīvam Latvijas iedzīvotājam, un izpētīja tendences.
ārVaLSTU aKcijaS
AmerikAS rekordi
Neraugoties uz satricināju miem Ukrainā un ar tiem saistītajām ģeopolitiskajām pārmaiņām, pēdējie 11 mē neši ir bijuši labs laiks tiem, kas akciju tirgū ieguldījuši attīstītajās ekonomikās — ASV, Vācijā, Francijā... Un slikts tiem, kas cerēja, ka «izšaus» jauno ekonomiku tirgi (emerging markets), piemēram, Krievijas un Ķīnas. Amerikāņu indekss Dow Jones pieauga par 11%, at jaunojot vēsturiskos rekordus, Nasdaq Composite izauga pat par 28%, bet S&P 500 — par 18%. Vācijas DAX, nerau goties uz ekspertu piesardzīgajām prognozēm, jau otro gadu ir tiecies uz augšu un 11 mēnešu laikā pieaudzis par 21%, bet Francijas CAC 40 — par 15%. Savukārt ieguldīt jauno ekonomiku tirgos nebija labākā stratēģija. Šanhajas biržas SSE Composite in dekss uz Ķīnas ekonomiskās izaugsmes sabremzēša nās fona 11 mēnešu laikā nokritis par 6%. Īpaši būtu vērts atzīmēt Krievijas indeksu RTSI, jo pirms 2008. gada krīzes, kad jauno ekonomiku tirgi bija modē, tajā ieguldīja teju vai katrs otrais investors. Diemžēl šeit pēdējo 11 mēnešu rādījums ir mīnus 11%. Bet no šāgada sākuma Krievija uz Ukrainas notikumu fona līdz 1.aprīlim bija nokritusi par 15%. To reto optimistu prognozes, ka «Krievija izšaus», atkal nav piepildījušās, valsts ekonomika strauji brem zējas. Un arī jautājums par sankcijām un to ietekmi uz KF ekonomiku vēl nav pilnībā skaidrs.
60
LaTVijaS KoMPāNijU aKcijaS
vAjAdZējA pirkt kuģniecību
Salīdzinot ar lielisko glo bālo izaugsmi, Latvijas fondu tirgus nav iepriecinājis: indekss OMX Riga 11 mēnešos audzis niecīgi — par 2,21%. Tiesa, igauņu indekss OMX Tallinn tajā pašā laikā ir no krities par 4,03%, toties lietuviešu OMX Vilnius izaudzis par 13,98%. Bēdīgi ir tas, ka atšķirībā no pagājušā gada, kad Rīgas biržā varēja vērot «eiro ralliju» — akciju cenas pieaugumu, gaidot drīzo Latvijas pievienošanos eirozonai, šogad mar tā notikumi Ukrainā un daudzu kompāniju vājie pārskati vairākumā gadījumu atstāja investorus bez peļņas. Tātad, skaitot no gada sākuma, OMX Riga ir nokritis par 9,6%. Tomēr tie ir vidējie rādītāji. Runājot par konkrē tiem biržas uzņēmumiem, pagājušā gada 1.maijā bija vērts iegādāties Grobiņas akcijas, kas, pateicoties bizne sa izaugsmei, jaunas fermas būvniecībai un dāsnām dividendēm (60 santīmi par akciju), sadārdzinājās par 83,81%. No likvīdākiem vērtspapīriem visvairāk sadār dzinājušās Latvijas kuģniecības (+51,82%), Valmieras stikla šķiedras (+23%), Grindeka akcijas (+15,54%). Bija arī iespējas naudu nevis nopelnīt, bet zaudēt — Ventspils nafta 11 mēnešu laikā zaudēja vērtību par 30,41%, Rīgas kuģu būvētava, ko plosa korporatīvi skandāli, — par 38,16%. Bet visvairāk cietuši tie, kam pirms 11 mē nešiem piederēja Liepājas metalurga akcijas — pagājušā gada 1.maijā tās vēl maksāja aptuveni 50—60 santīmu, bet tagad tās vairs nemaksā necik. LaTVijaS MoNēTaS
vAr kļūt vAirākkārt dārgākAS
Visvienkāršākais piemērs: pagājušā gada pavasarī vi siem zināmais lats ar stārķi bija nopērkams numismā tu salonos par 9—10 latiem (līdz 14 eiro), savukārt gada beigās tas maksāja 21 latu (aptuveni 30 eiro), bet pašreiz pārdošanas cena ir 35 eiro. Tiesa, ja jūs to gribēsit nevis pirkt, bet pārdot, tad būs zināmas grūtības — salonos par to maksās tikai 15 eiro. Ja vēlaties saņemt kādus 22—25 eiro, nāksies nepastarpināti pārdot numismātiem. Interesantāki ir kolekcijas monētu piemēri, ko Lat vijas Banka izdod ierobežotās tirāžās 5—6 reizes gadā. Kopš pagājušā gada maija ir izdotas piecas monētas: Rihards Vāgners, Jāzeps Vītols, Ak, svētā Lestene!, 365 un pir mā kolekcijas eiro monēta Ainažu jūrskola. Pirmās trīs no tām vēl ir pieejamas Latvijas Bankas kasēs par sākotnējo
tEkStS zaiga dūmiņa foto rEinis HOfmanis, F64, All oVER PRESS
ieguldu zeltā andris arHipEnKO līdz iEguldīŠanai zEltā nOnāCis, sāKOt darBa gaitas zElta tirgOtājā TAVEx. CiK uzKrājis, nEatKlāj, BEt vērtē, Ka pēdējO dEsmit gadu laiKā zElta CEna piEaugusi par 200% 64
S
eptiņi gadi — tāds ir Arhipenko «stāžs» zelta investora statusā. Tikpat ilgi viņš strādā valū tas maiņas un zelta tirdzniecības kompānijā SIA Tavex, kur ir valdes loceklis. Uz jautājumu, cik zeltā uzkrājis pa šo laiku, Arhipenko at bild, ka drošības apsvērumu dēļ neviens taču nestāstītu un nerādītu, ka, lūk, man seifā stāv tik un tik daudz zelta. Peļņa savukārt atkarīga no cenas svārstī bām, un, pēc Arhipenko teiktā, pēdējo desmit gadu laikā zelta cena ir pieaugusi par 200%.
andris arhipenko, sia Tavex valdes loceklis
m a n s K a p i tā l s
Klasiskie zelta stieņi ir 12,4 kilogramus smagi, taču tos iegādāties nav praktiski, izdevīgāk pirkt mazākus — vienu kilogramu vai 100 gramu smagus
saistībā ar Ukrainas krīzi. Kopumā tā, visticamāk, svār stīsies ap 1400 dolāriem par unci, paredz eksperts. GaNDrīz Kā Maizi VeiKaLā
Ieguldīšanu zeltā Arhipenko uzskata par vienkāršu. Viņš vērtē — ja grib ieguldīt, piemēram, akcijās, jālasa uzņēmumu dati, jāseko līdzi, to cenu var ietekmēt dau dzi cilvēciskie faktori un lēmumi. Savukārt zeltam esot viena cenas līkne, kas rāda attīstību. Arī zelta iegāde neesot sarežģīta — to var nopirkt, ierodoties pie dīlera un nopērkot tieši tāpat kā jebkuru preci. «Izvēle ir diezgan liela — ir dažādas monētas un stieņi atbilstoši izvēlētajai naudas summai,» saka Arhi penko. Dažādu monētu un stieņu cenas nedaudz — par 10—15 eiro — atšķiras ražotāja nosacījumu dēļ. «Citādi tas ir zelts, un viss. Nav tā, ka viens zelts būtu labāks vai sliktāks par citu,» norāda Aripenko. «Ir desmit unču monēta, kuras vērtība ir tuvu 10 000 eiro. Ir pasaules slavenie ražotāji, kuru preces ir ļoti pazīstamas, piemē ram, Šveices, Dienvidāfrikas monētas, Kanādas monēta ar kļavas lapu, Amerikas ērglis, Austrālijas, Austrijas monētas. Klasiskie zelta stieņi ir 12,4 kilogramus sma gi zelta gabali, taču tos iegādāties nav praktiski, labāk pirkt mazākus — vienu kilogramu vai 100 gramu sma gus — stieņus, lai būtu iespēja ērtāk rīkoties ar ieguldīto, piemēram, pārdot nelielu daļu, kad rodas tāda nepiecie šamība,» vērtē Arhipenko. Ja monētas tiek pārdotas ie pakojumā, viņš iesaka tās labāk ārā neņemt, jo, sabojājot monētas izskatu, var zust ap 4% tās vērtības. «Zelts ir ļoti mīksts metāls, ne velti senos laikos mēdza noteikt, vai metāls ir zelts vai nav, tajā iekožot — ja uz metāla palika nospiedumi, visticamāk, tas bija zelts.» Izmēra dēļ zeltu var glabāt seifā vai bankā. Vairā kums cilvēku izvēloties īrēt seifus bankā. Zeltu tirgo arī elektroniski, taču Arhipenko uzskata, ka «tas ir tikai solījums». Viņš norāda, ka elektroniskā zelta tirgošana radījusi 2013.gada zelta cenas kritumu. «Tirgū bija pārdots liels daudzums elektroniskā zelta, bet fiziski tam visam seguma nebija,» skaidro eksperts. ●
iePazīT TUVāK
Arhipenko zeltu uzskata par investīciju portfeļa diver sifikācijas iespēju, ieguldījumu uz 5—10 gadiem, ne vis spekulatīvu instrumentu. Parasti eksperti iesakot 10—20% no sava investīciju portfeļa turēt zeltā. Pašam Arhipenko ir neliela pieredze ar banku piedāvātajiem ieguldījumu produktiem, kā arī Rīgas Fondu biržā kotē tajām uzņēmumu akcijām. Brīvajā laikā viņš interesējas arī par vīnu pasauli, jo uzskata, ka tas var būt gan labs hobijs, gan laba investīcija ilgtermiņā. Gada laikā cena var svārstīties par aptuveni 10%. Tāpat kā citām precēm, arī zeltam cenu nosaka piedā vājuma un pieprasījuma attiecība. Piedāvājumu veido zelts, kas tiek iegūts no zemes dzīlēm, centrālo banku rezerves, pārkausētie juvelierizstrādājumi. Lielāko da ļu pieprasījuma savukārt rada juvelieri un ražošana, jo, piemēram, arī katrā automašīnā esot zelts aptuveni 50 eiro vērtībā. Zeltu pērk arī centrālās bankas savu rezer vju papildināšanai. Pēc ilgstoša kāpuma kopš 2001.gada pagājušā gada laikā zelta cena nokritusies par 30%. «Ja es būtu nopircis zeltu pirms gada, man būtu 30% zaudējumu. Bet, ja es zeltu būtu nopircis pirms pieciem gadiem, man tomēr būtu 44% peļņa,» atskatoties uz 2013.gadu, vērtē Arhi penko. Pērn piedzīvotais kritums veicinājis pieprasīju ma palielināšanos — cilvēki nevis centušies zeltu pār dot, bet pirkuši vairāk, rēķinoties, ka cena atkal uzkāps. Pirms ieguldīt zeltā, Arhipenko iesaka pamatīgi ar to iepazīties un saprast, kāda loma zeltam ir patlaban un kāda varētu būt nākotnē, kāda nozīme zeltam būs eko nomikā. «Ja pasaulē valda nenoteiktība par ekonomisko, ģeopolitisko attīstību, konfliktu risināšanu, investori aizies no citiem finanšu instrumentiem un ieguldīs zeltā,» saka Arhipenko. Tā noticis 2008.gadā, kad zelta cena pakāpusies par 30—40% attiecībā pret iepriekšējo gadu — kad uzņēmumu akciju cenas kritušas, zelta cena augusi, jo audzis pieprasījums pēc tā. Viņš prognozē, ka nākamajos gados zelta cenai vairs nebūs tāda kāpuma kā 2008.gadā, jo ekonomiskā situācija ir stabilāka. Cenas svārstības varētu ietekmēt politiskā situācija, piemēram, gada sākumā tā uzkāpusi
ZeltA cenAS iZmAiņAS 1970.—2014. (asv dolāri par unci) 2000 1500 1000 500 0 1970
1980
1990
2000
2010
Avots: LBMA, Datastream, BullionDesk/FastMarkets, World Gold Council
65
naudas psiHOlOģija tEkStS anda BurvE–rOzītE IluStRācIjAS all OvEr prEss
kā motivēt darbiniekus?
laBs atalgOjums, prēmijas un iKgadējs atvaļinājums — ŠOs mOtivāCijas līdzEKļus, lai ar priEKu nāKtu uz darBu, nOsauKs Katrs, Kaut pamOdināts naKts vidū. taČu tiE nav viEnīgiE. un nav arī svarīgāKiE
68
naudas psiHOlOģija
un darba vide palīdz pilnveidoties kā personībai. Vērts atgādināt, ka kompānija Google darbiniekiem dod 20% darba laika projektiem, kas viņiem šķiet nozīmīgi. Tu nevari slaistīties, slinkot, tev kaut kas jādara, bet kas — to izvēlies pats. Ceturtais kritērijs ir saites ar citiem kolēģiem. Tas, ka darbā ir labas attiecības, savstarpēja sapratne. Ļoti svarīgi ir ne tikai saņemt pateicību par savu darbu, bet arī pateikt paldies kolēģiem par atbal stu, iedvesmu. Tas savstarpēji dod jēgas sajūtu un vairo labsajūtu. Piektais kritērijs ir savstarpēja uzticība. Tā uzņēmumā ir ļoti svarīga. Sadarbība ir iespējama tad, ja pastāv uzticība starp darbiniekiem, kā arī starp darbi niekiem un vadītājiem.
n
āk prātā kāda aina no reklāmas aģentūras ikdienas dzīves: darbdienas karstākajā brīdī, kad projektu vadītāji un radošie direktori aiz rautīgi strādāja pie datora, biroja telpās ietecē ja dekoratīvā cūka. Tā apošņāja darbiniekus, iebāza šņukuru somās un, ja atrada košļeni, notiesāja. Visi jautri smējās un dzīvnieku bužināja. Tas notika reklāmas aģentūras McCann Riga birojā, cūciņa piederēja vienam no darbiniekiem, un reizēm viņš ņē ma to līdzi uz darbu. Šādu ainu būtu grūti iedomāties kādā valsts iestādē vai slimnīcā, bet radošās industrijas birojā tā šķita kā kulaks uz acs — raisīja jautru un brīvu atmosfēru, kas palīdz, nevis traucē radīt jaunas idejas. Turklāt darbiniekiem dod mazliet māju sajūtas. KaUT Vai raKSTieT Uz SieNāM
Darbinieku motivācijas mehānismi dažādu profilu uzņē mumos un iestādēs var atšķirties oriģinālās detaļās. Taču psihoterapeits Ansis Stabingis nosauc piecus «lielos prin cipus», kas liek darbiniekiem ar prieku nākt uz darbu. Vai būtu komiski pie sienas (vai vismaz prātā!) pie likt plāksnīti ar punktiem: ja mēs rīkosimies tā un tā, mums būs motivēti un laimīgi darbinieki? «Nebūtu komiski,» saka psihoterapeits. «To noteikti var izdarīt!» Pirmais kritērijs — jēga. Vai uzņēmumam ir jēga, un darbinieks redz savu lomu šīs jēgas realizācijā. Otrais — neatkarība. Teikšana pašam par sevi, darbinieks ne jūtas kā nenozīmīga skrūvīte milzīgā organismā. Ja no cilvēka darbā nekas nav atkarīgs un viņš nejūt, ka no viņa kaut kas būtu atkarīgs, tad jūtas tikai pasīvs izpil dītājs. Trešais kritērijs ir meistarība — darbinieks var attīstīties, augt, pilnveidoties savā darbā. Elementārā līmenī tie būtu kursi, pieredzes apmaiņas braucieni, bet dziļākā nozīmē tā ir pilnveidošanās, kad darba saturs
5
«lielie principi», kas liek ar prieku nākt uz darbu: l jēga l neatkarība l meistarība l saites ar citiem kolēģiem l savstarpējā uzticība
«Kā TU šoDieN jūTieS?»
Runājot par motivētiem darbiniekiem, jāsāk ar vadītāju, uzskata Ansis Stabingis. Vai viņš ir motivēts un laimīgs savā darbā? Vai nāk uz darbu ar prieku? Vai redz darba jēgu? Vai viņam sagādā gandarījumu saikne ar saviem darbiniekiem? «Nelaimīgs vadītājs, kuram nav motivā cijas, nevar motivēt un padarīt laimīgus savus darbinie kus. Pat ja viņš lietos visas motivējošās sastāvdaļas kā pēc instrukcijas, tas būs veltīgi.» Apmierinātu, laimīgu darbinieku ir iespējams «pa nākt», uzskata Ansis Stabingis. Bet āķis jeb sarežģītais tajā — vai to iespējams panākt pēc būtības, nevis «kos mētiski»? Pasaulē ir ļoti daudz labu, cilvēcisku ideju, bet biz ness tās paņem sev un izmanto savās interesēs, uzskata psihoterapeits. «Psiholoģijā to iesāka Deils Kārnegijs, kurš 20.gadsimta pirmajā pusē runāja, ka biznesā va jag interesēties par cilvēku, pavaicāt darbiniekam, kā klājas. Kad tā pavaicā, otrs sajūtas labāk. Kad labāk jū tas — labāk strādā.» Biznesa vidē Kārnegija tēzes sāka izmantot manipulatīvā veidā. «Tas aizvien ir nozīmīgs temats biznesā — vai uzņēmuma vadītāja interesē par darbinieku ir vai nav sirds klāt?»
69
tērēŠana
tEkStS zaiga dūmiņa foto dmitrijs suļžiCs, F64, nO pErsOnīgajiEm arHīviEm
kā pAgArināt vASAru izvēlamiEs latvijas mazO uzņēmēju ražOtas viEglas KOnstruKCijas KOKa BūvEs, Kuras palīdz vasaru ātrāK sāKt un ilgāK «paturēt» 72
tērēŠana
Kupols Kupols ir konstrukcija, kuru var izmantot gan kā dārza lapeni, biroju vai pirti, bet sarežģītākas konstrukcijas — pat kā dzīvo jamo māju. Pa šiem daudzajiem lodziņiem kā filmai var sekot līdzi dabas pārmaiņām. lapenes izgatavošanas laiks — mēnesis. lapenes cena kopā ar uzstādīšanu — 1400 eiro.
«Atrodoties kupolā, pārņem tāda harmoniska patvēruma sajūta,» saka projekta autors un SIA Kupols īpašnieks Kaspars Strazdiņš. Vēloties šo sajūtu nodot citiem, viņš sācis eksperimentēt ar kupolu, līdz izveidojis konstrukciju, kuru, dažādi variējot, var izveidot gan par lapeni, gan par māju. Kaspars Strazdiņš stāsta, ka šī ir ļoti izturīga konstrukcija — var panest lielu smagumu. Kupols ir arī siltumefektīvs — gan telpas apakšā, gan augšā ir līdzīga temperatūra — atšķirībā no parastām telpām, kurās siltums parasti sakrājas telpas augšā. «Kupols ir kā ola — ja ola būtu kantaina, tā bojātos. Līdzīgi ir ar kupolu.» Konstrukcijai, kas derēs kā lapene, ir piecu metru diametrs, standarta mājas diametrs ir seši, 11 vai 14 metri, bet izmēru var veidot arī pēc pasūtītāja vēlēšanās. Kupola platība var būt no 23 līdz 115 kvadrātmetriem, māju var iekārtot divos stāvos. Ja izvēlas 14 metru diametru, tad griestu augstums sasniegs desmit metrus. Kupols, kas ir kā ģimenes māja, ir apdzīvojams arī ziemā, bet lapeni ziemā var gan izmantot, gan arī atstāt dārzā, noņemot pārsegumu. Kupolus var iegādāties tikai kā detaļkomplektu, kas pašam jāsaliek, bez apdares un ar balto apdari. Līdz šim tas atzinīgi novērtēts izstādē Ražots Baltijā, ir pārdotas piecas lapenes, un vairāki māju projekti ir gatavi realizācijai.
Upes sauna apvieno atpūtas laivas un pirts labākās īpašības — varat doties izbraucienā pa upi un vienlaikus izkarsēties pirtī
upes sauna Peldošā upes sauna ir peldoša pirts uz pontonu tipa platformas ar atpūtas telpu, pērtuvi, jumta terasi un bioloģisko tualeti. Lai arī izmantojama visu gadu, vasarā šeit var dzīvoties kaut vai bez pārtraukuma. izgatavošanas laiks — 2—2,5 mēneši. Komplekta (ar pamataprīkojumu) cena — 20 500 eiro.
Upes sauna apvieno atpūtas laivas un pirts labākās īpašības — jūs varat doties izbraucienā pa upi un vienlaikus izkarsēties pirtī, stāsta SIA Milliard pārstāvis Mikus Lode. Upes sauna nav jāizceļ no ūdens arī ziemā, tā ir pilnvērtīgi izmantojama visu gadu. Protams, ja upe būs aizsalusi, pakuģot gan nevarēs. Ziemā sauna būtu turama ūdenskrātuvēs, kur pavasaros nav aktīva ledus iešana, kas var sabojāt saunu. Upes saunas platformas izmērs ir 440x900 cm, augstums — 410 cm, iegrime ūdenī — tikai 70 cm, tātad tā piemērota arī sekliem ūdeņiem. Pilns svars ar 8—10 cilvēkiem uz klāja ir 4500 kg. Produkts no Hipotēku bankas saņēmis atbalstu tā attīstīšanai, bet uzņēmums Milliard 2012.gadā nominēts kā gada mikrouzņēmums un saņēmis īpašo Hipotēku bankas balvu un atzinību.
73