Ir Nauda JUN Nr.13

Page 1

Jūnijs 2014 (Nr. 13) 3,49 € / 2,45 Ls

KĀPĒC BIZNESS SEŽ TVITERĪ?

«DONBASĀ MUMS BIJA VISLIELĀKAIS KLIENTS»

@normundsbergs @E_Stendzenieks @JurisGulbis @Oslejs

Latvijas biznesa stāsti par Ukrainu un Krieviju

ATRADĀM 4 LABĀKOS BURGERUS RĪGĀ

+ TESTĒJAM 5 JAUNOS ALIŅUS

VASARNĪCA KĀ INVESTĪCIJA

ISSN 2255-9280

9 772255 928002

VAI NOKERS VECO ERENPREISU? TOMS ĒRENPREISS IEKAROS LIETUVAS VELOTIRGU

06



Jūnijs 2014 (Nr. 13) 3,49 € / 2,45 Ls

Jūnijs 2014 (Nr. 13) 3,49 € / 2,45 Ls

KĀPĒC BIZNESS SEŽ TVITERĪ? @normundsbergs @E_Stendzenieks @JurisGulbis @Oslejs

«DONBASĀ MUMS BIJA VISLIELĀKAIS KLIENTS»

KĀPĒC BIZNESS SEŽ TVITERĪ?

Latvijas biznesa stāsti par Ukrainu un Krieviju

ATRADĀM 4 LABĀKOS BURGERUS RĪGĀ

+ TESTĒJAM

@normundsbergs @E_Stendzenieks @JurisGulbis @Oslejs

«DONBASĀ MUMS VAI NOKERS ERENPREISU? BIJAVECOVISLIELĀKAIS KLIENTS» 5 JAUNOS ALIŅUS

VASARNĪCA KĀ INVESTĪCIJA

ISSN 2255-9280

9 772255 928002

TOMS ĒRENPREISS IEKAROS LIETUVAS VELOTIRGU

06

VākA foto OļEgs zErnOvs StIlS jūlija vErBiCKa ApģēRbS uzvalKs, KrEKls ARMANI CollezIoNI, džEmpEris, laKatiņi CoRNelIANI SoRtI MoNCleR

Latvijas biznesa stāsti par «Vai noķersim veco Ukrainu un Krieviju

Ērenpreisu? Divreiz vienā upē iekāpt nevar. 30.gados bijaATRADĀM ļoti liels un tiešs valsts4atbalsts LABĀKOS — aizdevums fabrikas BURGERUS būvei, ierobežoja importu. Mūsdienās RĪGĀ tas vairs nav iespējams. Manas ambīcijas — lai šodienas Ērenpreiss būtu pasaulē zināms un iecienīts zīmols.»

pēc 30 gadiem mājražošanā ādas apstrādes meistare Ērika (no kreisās) atvēra savu darbnīciņu Ērikas jostas, kur tagad saimnieko ar meitu madaru. uzņēmīgie, kurus aizraušanās ievedusi biznesā. lasi 38.lpp.

+ TESTĒJAM 5 JAUNOS ALIŅUS AktuālI

6 Aiz kadra VASARNĪCA Dambim top jauns auto, KĀ INVESTĪCIJA ar ko sist rekordus Narciss padomi, kā sākt modes biznesu

14

Kāpēc obligāti vajag slinkot?

16

Zaļā Coca–Cola

ISSN 2255-9280

9 772255 928002

44

Un ko par viņu «čivinā­ jumiem» saka eksperts

Ne tikai izklaidei

No fantastikas filmu daļas par biznesa rīku: papildinātā realitāte

nAuDAS IDEjAS 52

Vasarnīca ir katram

60

Divu latviešu ceļš

Bet kā celt tās vērtību?

Milzis meklē jaunu tirgu

23

Grāmatplaukts

46

Iesaka arhitekts Pēteris Bajārs

Ja nevari samaksāt par zinātni

No zemeņu lauka Anglijā līdz savai saimniecībai

64 Naudas psiholoģija TOMS ĒRENPREISS Īpašības, kas palīdzēs IEKAROS LIETUVAS «paņemt» naudu Iekārojama, bet grūtiVELOTIRGU 68 Meklējam gardākos sasniedzama Talkā nāks kompetences centru programma

24

Lūsis testē jaunus tehnoloģiju rīkus

25

3 tehnoloģijas, kuras pirkt nav vērts

48

Pētām, kā vislabāk nogādāt kravu uz Ķīnu

burgerus Un testējam jaunos pašmāju alus

Izdevējs: sia Žurnāls IR NAUDA. Reģistrācijas apliecība: nr. 40103674037. Iespiests: poligrāfijas grupā Mūkusala. Galvenā redaktore: Elīna stengrēvica. Redaktore: Elizabete rutule. Māksliniece dizainere: anna aizsilniece. Datorgrafiķis: raivis salmiņš. Redakcijas tālrunis: 67281588. Reklāmas tālrunis: 29193159, Irnauda.lv. Adrese: Krišjāņa Barona iela 28a–11 E-pasts: redakcija@irnauda.lv, abonesana@irnauda.lv. Citējot atsauce obligāta. pārpublicēšanai jāsaņem rakstiska redakcijas atļauja. 06

foto gatis giErts, F64

Latvijas biznesa sejas tviterī

lAbS bIznESS

VAI NOKERS VECO ERENPREISU?

Mentors

12

18

InStRuMEntI

Abonē www.irnauda.lv, latvijas pastā vai zvani 67281588

www.facebook.com/irnauda

www.twitter.com/irnauda

1


jauns BiznEss tEkStS sņEžana BartulE foto lauris vīKsnE, F64

Ar odziņu ja mamma un vECtĒvs ir ĶīmiĶi, BEt vECmāmiņa BiOlOģE, dzīvE nEļaus aiziEt pārāK tālu nO Šīm saKnĒm. agatE jurKOvsKa– Kanča mĒģināja dOtiEs Citā virziEnā, BEt atgriEzās Šajā lauCiņā un tagad ir daBīgās KOsmĒtiKas zīmOla KIvvI CoSMetICS diBinātāja un līdzīpaŠniECE aGate jurkovska– kanča agrāK Bankas darbiniece tagad Kosmētikas kompānijas Kivvi Cosmetics līdzīpašniece

p

iederu pie trīsdesmitgadnieku paaudzes, kuri, stājoties augstskolā, izvēlējās starp ekonomis­ tiem, juristiem un baņķieriem, stāsta Agate Jurkovska–Kanča. «Iestājos Banku augstskolā , neraugoties uz to, ka no bērnības biju redzējusi mammas darbu, kura kopš 1976.gada strādāja Speciālajā ķimizācijas konstruktoru birojā. Vienmēr biju gājusi viņai līdzi uz laboratoriju, skatījusies, kā eksperi­ mentē ar krēmiem, ekstraktiem. Bet darba perspektīvas šādiem speciālistiem agrāk bija ļoti skopas.» Pēc Banku augstskolas pabeigšanas Agate divus gadus nostrādāja vienā no Latvijas kredītiestādēm, līdz sapratusi, ka tas nav viņai piemērots darbs, un aizgājusi. Profesionālajā «starpbrīdī» satika savu vīru, kurš tikko bija sācis biznesu santehnikas eksporta jomā, un ķērās viņam palīdzēt. Vīra bizness tika veiksmīgi palaists, un Agate atkal nonāca dzīves krustcelēs. Bērnībā redzētais un dzirdētais atmiņās atausa atkal un atkal. Lēnām brie­ da doma par darbošanos skaistumkopšanas industrijā, un Agate kļuva par kompānijas Paul Penders (dabīgā kos­ mētika) zīmola vadītāju Baltijas valstīs. «Aizgāju ar nolū­ ku izzināt šo darbības sfēru no iekšpuses: kā tā strādā, ko klienti vēlas, kāds ir tirgus piedāvajums,» stāsta Agate.

8

Šajā laikā dzimusi doma arī par sava kosmētikas zīmola izstrādi. Taču vēl kādu laiku Agate uzkrāja zināšanas un centās definēt, ar ko viņas ražotā kosmētika varētu būt atšķirīga un klientiem interesantāka. Ar MAMMAS SVĒtību

Uzvarēja Latvijas oga. «Mums ir dzērvenes, zemenes, mellenes, avenes, upenes. Ideja, ko nolēmām izmantot — paņemt labāko no dabas veltēm, ogām. Aktīvās vie­ las, minerālvielas un vitamīnus, un papildināt tos ar augu ekstraktiem,» stāsta Kivvi idejas galvenā autore. Kad šī doma izkristalizējās, sākās darbs pie receptūru izstrādes. Tas notika jau divus gadus pirms uzņēmu­ ma dibināšanas. Te ar savām zināšanām un pieredzi ļoti palīdzējusi mamma Gunta Jurkovska. «Receptūras izstrāde ir komplicēts process, un, lai efektīvi, droši un rezultatīvi sabalansētu aktīvo vielu proporcijas, ir nepieciešamas zināšanas un prakse — tās ir manai mammai. Viņa ir galvenā ķīmiķe, receptūru autore un ļoti liela Kivvi komandas bagātība,» saka Agate, kura pati patlaban apgūst fitoterapeites (jeb master herbalist) zinības Stounbridžas koledžā Lielbritānijā. Receptūra ir uzņēmuma komercnoslēpums.


jauns BiznEss 2011.gadā tika reģistrēts uzņēmums Kivvi Cosmetics (ta­ gad ir arī Kivvi Development and Services, kas nodarbojas tieši ar pētniecību). Sākumā strādāja trijatā: Agate, viņas mamma un Kivvi idejas līdzautore un līdzīpašniece Elīna Iltnere–Kārkla, kura atbild par administratīvajiem un saimnieciskajiem jautājumiem. Agate stāsta, ka tieši viņas un Elīnas sākumposmā ieguldītie personīgie lī­ dzekļi — ap 40 tūkstošiem eiro — ļāvuši sākt biznesu bez kredīta. «Visgrūtāk bija atrast kosmētikas ražošanai piemērotas telpas. Tām bija jābūt ar labu ventilāciju un īpašu gaisa cirkulāciju.» Bāzes vietu atrada Jelgavā — tur notiek Kivvi produktu ražošana. Sastāvdaļas iepērk gan Latvijā, gan Vācijā un Francijā. Piemēram, aveņu eks­ trakts nāk no Ekstraktu rūpnīcas turpat Jelgavā. Savukārt Latvijā nenopērkamo kivi iegādājas ārvalstīs. Ekstrak­ tu cenas svārstās no septiņiem līdz pāris simtiem eiro par litru un, līdzīgi kā lauksaimniecībā, ir atkarīgas no ražas vai neražas. Viena gada laikā tās var pieaugt par 30—40%, piemēram, pirms diviem gadiem tā notika ar hohobas eļļu. «Daba ir pārsteigumu pilna, tāpēc jebkuru ekstraktu mēs iepērkam ar labu rezervi, lai neražas ga­ dījumā mums būtu izejvielu krājumi. Tā ir liela pozīcija mūsu bilancē, kura tik ātri neapgrozās un neizskatās pievilcīgi no skaitļu viedokļa, toties sniedz garantiju, ka mums būs viss nepieciešamais, lai saražotu produk­ tu,» saka Agate. Uzņēmējdarbību Kivvi sāka ar pieciem produktiem, taču tagad to ir jau 30 — krēmi, losjoni, ķer­ meņa skrubji, marmelādes un fluīdi. Gan Latvijā, gan ārzemēs vispieprasītākais esot 24 stundu krēms ar bērzu un melleņu ekstraktu, kā arī ķermeņa marmelādes un acu krēms ar mežrozīti un ceļmallapu. PĒrk LAtVijAS «zAļuMu»

Process ir pusautomatizēts: daļu darba dara Vācijā iegā­ dātās speciālās mašīnas — homogenizatori, kas sajauc izejvielas līdz krēmveida konsistencei. Daļa darba tiek izpildīta ar rokām — etiķešu līmēšanu un produktu

likšanu kastītēs paveic divi cilvēki. «Tomēr kosmētikas ražošana ir tikai viena piektā daļa no darāmā,» saka Agate. «Prece ir arī jāpārdod.» Mārketinga pasākumi ietver gan darbu ar žurnālistiem, gan izziņošanu so­ ciālajos tīklos, dalību starptautiskajās izstādēs. «Liela, bet vērtīga investīcija, un mums tā labi strādāja,» viņa saka par izstādēm, kā piemēru minot 2013.gada Biofach/ Vivaness Vācijā, kur Kivvi ieguvuši daudzus kvalitatīvus sadarbības partnerus — izplatītājus un vairumtirgo­ tājus, ar kuriem strādā joprojām. «Protams, nevar aiz­ braukt uz izstādi, nolikt galdu un produktu un gaidīt, ka būsi kādam interesants. Jārāda dizains, labs stends, prasme sevi pasniegt.» Šajā izstādē Kivvi bijuši arī šogad februārī un ieguvuši vēl divus eksporta tirgus — Un­ gāriju un Slovēniju, tāpēc tagad Kivvi kosmētika ir no­ pērkama 14 valstīs, to skaitā Zviedrijā, Vācijā, Slovākijā, Bulgārijā, Rumānijā, Itālijā, Portugālē, Spānijā. Ar ko Latvijas kosmētika ir īpaša ārzemnieku acīs? «Latvija interesē kā otrā «zaļākā» valsts pasaulē. Viņus vilina mūsu dabas bagātības, neskartā, unikālā vide.» Lat­ vijas veikalos tiek pārdoti aptuveni 30% no saražotās produkcijas. Trīs gadu laikā Kivvi komanda izaugusi līdz 12 cilvēkiem, to skaitā ar atbildīgo par eksportu, mākslinieci, grāmatvedi, pakotājiem. 2013.gadā Kivvi Cosmetics apgrozījums bija 80 tū kstoši eiro. Peļņas lī­ menis — 11%, taču visa peļņa tiek investēta attīstībā. «Tikai tādā veidā var nodrošināt ilgtspējīgu biznesu. Sākumā uzņēmuma vajadzības ir prioritāte. Pēc trim vai pieciem gadiem bizness ieguldījumus atdos, jo nauda pelna naudu.» Uzņēmuma tuvākajos plānos ir stabilizēt tirgus daļu valstīs, kurās zīmols Kivvi jau ir pārstāvēts, un pievienot jaunus tirgus. «Mans biznesa modelis: attīstīties pakāpeniski un ilgtermiņā,» rezu­ mē Agate. Viņai esot paveicies, ka mamma parādījusi šīs jomas perspektīvu. «Man patīk tas, ko es daru. Tei­ ciens «atrodi to, kas tev patīk, un nekad vairs nebūs jāstrādā» tik tiešām ir par mani.» ●

Ekstraktu cenas svārstās no septiņiem līdz pāris simtiem eiro par litru un, līdzīgi kā lauksaim­ niecībā, ir atkarīgas no ražas vai neražas

kĀ ViŅi to PAVEicA SPītībA

«sākumā nekas nenotiks tā, kā esi ieplānojis,» saka agate. «Būs neveiksmes. pirmajā gadā jābūt gatavam, ka brīvdienu nav, algas nav, viss jādara pašam, un, ja tu kaut ko nemāki, tas jāiemācās. Kā ugunskristības — izdzīvosi vai neizdzīvosi. mēs izturējām, un tagad ir skaidrs, ka mūsu izvēlētais virziens ir ļoti pieprasīts Eiropā un pasaulē. ar ogu konceptu būsim trāpījuši desmitniekā.»

PAkĀPENiSki uN iLGtErMiŅĀ

3 gadu laikā: l darbinieku skaits audzis no 3 līdz 12 cilvēkiem, l veikalu skaits latvijā, kur nopērkama Kivvi kosmētika, audzis no 5 līdz 40, l atrasti 14 eksporta tirgi, l produktu skaits audzis no 5 līdz vairāk nekā 30

kAtrAM burtAM SAVA ViEtA

lēmumam pieņemt svešzemju ogas nosaukumu bijis praktisks nolūks. agate skaidro, ka, pirmkārt, kivi ir ļoti vērtīga oga no kosmētikas viedokļa, satur daudz vitamīnu un minerālvielu. Otrkārt, vārdu «Kivvi» varot viegli izrunāt ikviens klients visās pasaules malās. treškārt, tas ir stilizēts vārds ar īpašu nozīmi katram burtam. K — knowledge (zināšanas), i — innovation (inovācijas), v — value (vērtība), v — vitality (vitalitāte), i — inspiration (iedvesma).

9


BiznEss pasaulĒ tEkStS jans KOrnils © 2014 INSeAD, puBliCĒts sadarBīBā ar NeW YoRK tIMeS SYNDICAte foto nO puBliCitātEs matEriāliEm

Ekrānuzņēmums no jaunās cocacola life reklāmas

arī coca-cola Grib būt zaļa

drīz gaidāma jauna CoCA–ColA. slavEnais zīmOls nEsEn argEntīnā un čīlĒ prEzEntĒjis CoCA–ColA lIFe, un, ja viss nOritĒs pĒC plāna, arī EirOpa un asv jau ŠOgad iEraudzīs jaunās, zaļās pudElEs un sKārdEnEs

16


BiznEss pasaulĒ

k

āpēc lai pasaulē visveiksmīgākā atspirdzinošo dzērienu kompānija veidotu jaunu produktu līniju, apzinoties, ka, lai arī kādus panākumus varētu nest jaunais dzēriens, tā tikpat labi ris­ kē zaudēt savu ikonisko zīmolu? Mārketinga mācību grāmatas stāsta, ka jauni produkti piesaista jaunus klientus, tādējādi pa­ lielinot zīmola tirgus daļu. Jauni produkti patērētā­ jiem sniedz arī lielākas izvēles iespējas. Coca–Cola Life ir kompānijas trešais produkts, kas laists «veselīgāks un labāks» kategorijā — tas seko saviem brāļiem Coke Light un Coke Zero.

jans KOrnils (YANN CoRNIl) ir starptautisKās BiznEsa mārKEtinga sKOlas INSeAD dOKtOrantūras studEnts

StĒVijA kĀ SALDiNĀtĀjS

Pirms astoņiem gadiem Coca–Cola nāca klajā ar Coke Zero, visiem zināmā dzēriena versiju bez cukura. Kompānijas mērķi bija ne tikai uzlabot novecojušās Coca–Cola Light garšu, bet arī piesaistīt vīriešu mērķauditoriju — ar TV un kinoteātru reklāmu, ar NASCAR autosacīkšu, slavenu sportistu un pat supervīrieša Džeimsa Bonda palīdzību. Īpašo vajadzību pēc vīriešu mērķauditorijas jau sen bija parādījuši pārdošanas rezultāti — viņi vienkārši nedzēra Coke Light. Toties jaunais produkts palīdzēja «sadalīt» produkta patērētājus: Coke Zero tika piedāvāta vīriešiem, kas rūpējas par savu svaru, Coke Light — sie­ vietēm, kas rūpējas par savu svaru, bet klasiskā kola — visiem pārējiem. Izrādījās, ka «visi pārējie» bija pārāk plašs jēdziens, tāpēc tagad arī Coca–Cola Life mēģinās atrast savus cienītājus. Jaunais produkts, kas satur 36 kalorijas katros 200 ml, ogļhidrātu daudzuma ziņā atrodas starp parasto Coca–Cola un Coke Zero. Pēc nesenā mazkaloriju atspir­ dzinošo dzērienu popularitātes buma (atcerēsimies gan Pepsi Next, gan Dr.Pepper Ten) tagad Coca–Cola nāk klajā ar pilnīgi jaunu dimensiju — dabu un dabisko. Šajā jē­ dzienā apvienots gan tas, ka dzēriena pudeles ražotas no pilnībā pārstrādājamiem materiāliem, gan tas, ka paša dzēriena sastāvā ir «dabīgais saldinātājs» stēvija, nevis biedējošie aspartāms un kālija acesulfāms, ko dzeram kopā ar Coke Zero un Coke Light. AtļAujA GrĒkot

Atšķirībā no Coke Zero un Coke Light reklāmām, kuras raksturoja spēcīgāka dzimumu pozicionēšana, Coca–Cola Life ir citāda. Starp citu, asprātīgā reklāma ar Bee Gees sacerēto kompozīciju To Love Somebody fonā jau kļuvusi par interneta zvaigzni. Tajā acīmredzami pārticis jauns pāris dzer Coca–Cola Life, kamēr dzīvē iet cauri jauno ve­ cāku priekiem un bēdām. Life ir orientēts uz ģimenēm, produkts mērķē uz patērētājiem, kas vairāk rūpējas par savu veselību nekā svaru. Veselības birka apvij produktu gandrīz ar eņģeļa oreolu. Tādiem veselības solījumiem, kurus izmanto arī Coca–Cola Life, ir milzīga ietekme uz produkta uztveri. Pētījumi rāda, ka produktus, kuri tiek virzīti tirgū kā veselīgi, cilvēki mēdz patērēt vairāk nekā tad, ja nebū­ tu norādes par veselīgumu. Coca–Cola Life gadījumā tas nozīmētu, ka, balstoties uz nelielo kaloriju daudzumu

ir iespējams, ka Life polarizēs patērētāju skatījumu uz līdzšinējiem produktiem, radot nevēlamu kontrastu ar parasto kolu, coke zero un coke Light. ja Life ir veselīgā versija, tad zero, Light un klasiskā coca–cola var šķist vēl «ļaunākas» nekā pirms tam

un stēvijas klātbūtni, patērētāji to dzers vairāk tad, ja šādas norādes nebūtu. Turklāt tas, ka iepakojums ir da­ bai draudzīgās, pārstrādājamās pudeles, kalpos kā vēl viena atļauja «grēkot» ar Coca–Cola Life. kAS būS Ar zEro uN LiGht? Taču kompānijai pastāv kāds risks. Ieviešot jaunu pro­ duktu, attieksme pret citiem produktiem var mainīties. Ir iespējams, ka Life polarizēs patērētāju skatījumu uz līdzšinējiem produktiem, radot nevēlamu kontrastu ar parasto kolu, Coke Zero un Coke Light. Ja Life ir veselīgā versija, tad Zero, Light un klasiskā Coca–Cola var šķist vēl «ļaunākas» nekā pirms tam. No otras puses, pastāv arī iespēja, ka Life veselības oreols apspīdēs visu Coca–Cola zīmolu, netieši palīdzot pārdot citus produktus. Pētījumi rāda, ka patērētājus parasti nemulsina pretrunas zīmolu mārketēšanā. Pie­ mēram, McDonald’s izmanto gan sarkano, gan zaļo logo, tāpat kā blakus sadzīvo 500 un vairāk kaloriju burgeri ar Happy Meal mazo porciju frī kartupeļiem. Lai nu kā, trīs «veselīgo un labo» Coca–Cola produktu mārketings pārklājas. Lai arī saglabāt dažādus produk­ tus, kurus pērk līdzīgi patērētāji, maksā dārgi, veselīga sacensība produktu starpā tomēr palīdz zīmolam izdzī­ vot arī tādā gadījumā, ja neveiksmīgos produktus jāpār­ stāj ražot (kā Coca–Cola Blak vai Vanilla Coke). Šo sāpīgo mācību Coca–Cola guva jau 80.gados, kad centās klasisko Coca–Cola aizvietot ar New Coke, radot vienu no 20.gad­ simta sulīgākajām mārketinga neveiksmēm. Stāsta morāle: saglabāt interesi par produktu bieži vien iespējams, palielinot piedāvājuma klāstu, nevis turpinot uzlabot to, kas tāpat jau ir labs. ●

17


tEkStS sErgEjs pavlOvs foto CoRbIS, letA, F64

kāpēc bizness sēž tviterī

vai «čivināŠana» palīdz BiznEsā lAtteleCoM, MobIllY, pRIMeKSS, Mooz!?

18

Twitter Latvijā — tie ir ne tikai 129 tūkstoši lietotāju (pēc TNS datiem pirms gada), bet arī aktīvi čivinošs ministru, politiķu, finanšu un ekonomikas ekspertu un žurnālistu burziņš. Tur­ pretim pazīstamu uzņēmēju un lielu uzņēmumu vadītāju, kas tur aktīvi rakstītu, ir samērā maz. Kāpēc viņiem tas vajadzīgs? Vai tas palīdz biznesam, vai tvi­ teris tomēr vairāk domāts izklaidei? Ir Nauda iztaujāja ievēroja­ mākos šīs nelielās grupas pārstāvjus. Atbildes ir ļoti atšķirīgas. Lattelecom vadītājs Juris Gulbis (četri tūkstoši sekotāju) at­ zīst, ka cenšas formēt viņa uzņēmumam vajadzīgo sabiedrisko domu «ekspertu — politiķu kopienā». Pazīstamais uzņēmējs Normunds Bergs (viens tūkstotis) to izmanto drīzāk personīgiem mērķiem, kaut atzīst, ka aktivitāte tviterī ļoti palīdzējusi viņa uzņēmuma Mobilly un Rīgas satik­ smes biznesa konflikta laikā. Viens no populārākajiem tvitera rakstītājiem Latvijā — aģen­ tūras MOOZ! vadītājs un īpašnieks Ēriks Stendzenieks (23,1 tūk­ stotis sekotāju) — atzīst, ka tas viņam ir profesionālās darbības instruments. «Varu arī klientus atbalstīt.» Savukārt ekonomikas eksperts un Primekss vadītājs Jānis Ošlejs (seši tūkstoši) savam biznesam noderīgumu tviterī nesa­ skata. Bet tā ir tāda biznesa specifika. Tālāk — sīkāks izklāsts.


Atvieglo biznesu. Taupa laiku

NorMuNDS bErGS MAzAiS kArŠ PAr MobiLLy cik bieži raksta? Aktivitāte — vidēja. Reizēm — līdz 10 ziņām dienā, reizēm 2—3, bet gadās, ka dienām ilgi neraksta neko. par ko raksta? Kā saka Bergs, tas tomēr drīzāk ir privāts konts, nevis biznesa. Piemēram, Ukrainas pēdējo no­ tikumu laikā lielākā daļa ziņu bija par šo tematu. Kaut gan, kā atzīst Normunds, notikumi Austrumos viņu satrauc kā pilsoni, nevis kā uzņēmēju. efektīvs ziņu kanāls. «Tviteris man ir ātrākais un efektī­ vākais veids, kā saņemt informāciju. Piemēram, par Dombrovska atkāpšanos es vispirms izlasīju tviterī no paša Dombrovska. Tā kā es daudz laika pavadu ārzemju komandējumos, tviteris man ir galvenais informācijas iegūšanas līdzeklis, it īpaši vietās, kur ir problēmas ar internetu. Latvijā mēs to nepamanām — mums ir lie­ lisks internets. Bet vairākumā citu valstu tas ir ļoti lēns. Savukārt tviteris ir ideāli piemērots šādiem apstākļiem.» vai ir kāds labums biznesam? Bergs jau ne vienreiz vien ir sacī­ jis, ka īsti nesaprot, vai Twitter un Facebook ir iespējams izmantot, lai uzlabotu pārdošanu. Ja jā, tad — kā? Viņš tomēr izmanto izdevību un, piemēram, uzstājoties se­ mināros, vēršas pie auditorijas: mans tvitera konts — @normundsbergs, pierakstieties! Kāpēc vajadzīgi sekotāji, ja jau nav skaidrības, kā to pārvērst naudā? Tas ir atlici­ nāts nākotnei, katram gadījumam, atbild Normunds. «Reizēm tu nesaproti, ir tev tas vajadzīgs vai nav un kam tieši, bet... ja nu pēkšņi noder? Tā ir tiesa, es nezinu vai Twitter un Facebook var padarīt par peļņas instrumentu. Pieļauju, ka principā tas ir neiespējami. Paskat, cik daudz dažādu bāru un restorānu kontu tur ir nomiruši! Agrāk bija īsta pārpilnība — katru dienu tika publicēti pusdienu piedāvājumi. Vēlāk publikācijas kļūst retākas, kamēr vispār tiek pārtrauktas. Tas parāda, ka īpašu atdevi no šāda pārdošanas kanāla viņi neredz.» Tomēr Bergs atzīst, ka reizēm šis kanāls tomēr var nostrādāt. «Mēs publicējām informāciju, ka caur Mobilly var iegādāties Jūrmalas caurlaidi, un nākamajā dienā aptuveni simt cilvēku izmantoja šo caurlaidi, lai nebū­ tu jāstāv rindā. Turklāt nekur citur todien par to nebi­ jām rakstījuši. Secinājums — kā kanāls darbam ar jau esošiem klientiem reizēm darbojas. Lai iegūtu jaunus klientus — diez vai.» kad tas ir palīdzējis? Un tomēr ir viens piemērs, kad tviteris palīdzējis Bergam aizstāvēt savas biznesa intereses. Tas ir gadījums ar viņa uzņēmumu Mobilly, stāvvietu apmak­ sas operatoru Rīgā, Jūrmalā un citās pilsētās. Decembrī SIA Rīgas satiksme meitasuzņēmums Rīgas karte izsūtīja Mobilly klientiem paziņojumu, ka Rīgas satiksme pār­ trauks sadarbību ar Mobilly un tiks veidota sava sistēma. Turklāt klientiem tika piedāvāts pāriet uz jauno sistēmu.

Atbildot uz to, uzņēmums vērsās pie medijiem, bet Bergs aktīvi klāstīja situāciju tviterī, tajā skaitā vērsās pie Rīgas mēra @nilushakov. Tviterī Bergu atbalstīja gan Mobilly ierindas klienti, gan politiķi, žurnālisti un eksperti. «Ie­ rēķinot pārpublicētās ziņas, tur tika sasniegta desmitiem tūkstošu cilvēku liela auditorija — tajās dienās tviteris burtiski tika uzspridzināts ar šo tēmu,» saka Bergs. Drīz vien Rīgas satiksme paziņoja, ka abas apmaksas sistēmas — privātā un pašvaldības — strādās paralēli. Kaut gan nevar teikt, ka pretdarbība būtu beigusies. kāpēc tas palīdzēja? Lūk, ko par to saka Bergs: «Tā ir Latvijas tvitera īpatnība — tajā sēž absolūti visi valsts līmeņa lēmumu pieņēmēji. Tajā sēž visa valdība. Augstākā ie­ rēdniecība. Lielākā daļa parlamenta. Visi žurnālisti. Un lielākā daļa no šiem cilvēkiem seko manam tvitera kon­ tam. Bet tvitera īpatnība ir tāda, ka, ja tevi tieši uzrunā, tad tev kaut kā ir jāatbild. Neatbildēt ir slikts tonis. Šādā veidā var paātrināt dialogu ar tev vajadzīgajiem cilvē­ kiem, presi un valsts pārvaldes pārstāvjiem. To pierādīja piemērs ar Mobilly — daudzi cilvēki pauda savu atbalstu. Bet jāņem vērā, ka tas bija ne tikai tviterī, diezgan daudz atsauksmju mūsu atbalstam Ušakova kungs saņēma ne­ pastarpinātā veidā sava darba e–pastā.» @normundsberGs viens tūkstotis sekotāju investors vairāk nekā 10 kompānijās, to skaitā SAF tehnika, Mobilly, Cherry.lv

19


26


numura tĒma

donbasā mums bija vislielākais klients

tEKsts Elīna stEngrĒviCa ilustrāCija agris BOBrOvs fOtO nO letA un F64 arHīviEm

vai un CiK liElā mĒrā nOtiKumi uKrainā iEtEKmĒ latvijas ražOtājus? vai ŠprOtĒm ir iEmEsls sKumt? un CiK miErīgas ir taBlEtEs? latvijas BiznEsa pĒdĒjās ziņas par uKrainu un KriEviju

l

iels, bagāts un iekārojams ir Krievijas tirgus. Neraugoties uz vairākām ekonomiskām krī­ zēm, ko piedzīvojis austrumu kaimiņš, lielai da­ ļai Latvijas uzņēmumu tas ir ļoti gribēts. Jaunie uzņēmumi uz to raugās ar spīdošām acīm, pie­ redzējušie — rēķinoties ar risku un tomēr atzīs­ tot, ka ieiešana Ukrainā un Krievijā ir gan vieglāka, gan arī peļņas iespējas ļoti labas. Palīdz līdzīgā pagātne un līdz ar to mentalitātes izpratne, kā arī valodas zināšanas. Turklāt Latvijas zīmoliem — gan šprotēm un pienam, gan veļai, kosmētikai un zālēm — Krievijas tirgū ir laba slava. Turpretī Eiropa daudziem šķiet sarežģīta, ar ļoti augstām prasībām un zemām cenām, reizēm uzņēmēji atklāj, ka dažās valstīs ir sastapušies ar protekcionismu. Savukārt, lai meklētu tālākus eksporta tirgus, uz ko uz­ ņēmēji pastāvīgi tiek mudināti, ir nepieciešamas lielā­ kas investīcijas, kuru daudziem vienkārši nav.

kAD MAziŅŠ ir LiELS

Krievijas rubļa kritums pērn un šāgada notikumi Ukrai­ nā atkal liek būt uzmanīgiem — vai un kādu iespaidu tas atstāj uz Latvijas uzņēmumiem un ekonomiku? To, kas notiks Ukrainā un Krievijā, prognozēt, pro­ tams, neviens nevar. Daudz atkarīgs no prezidenta vēlēšanām Ukrainā, no Krievijas reakcijas, ko pēc tam darīs Eiropa un pasaule, un vai kāds izlems pielietot nopietnas sankcijas — oficiālas vai neoficiālas. Ukrai­ nā bizness ir sabremzējies, atzīst uzņēmēji no dažādām nozarēm — gan politiskās situācijas dēļ, gan tāpēc, ka līdz ar to birokrātija strādā lēnāk un dažādu atļauju un formalitāšu kārtošana paņem vairāk laika, gan valūtas dēļ — zemā grivnas kursa un jūtamā «cietās» valūtas trū­ kuma dēļ. Tiesa, kopš Ukraina saņēmusi Starptautiskā Valūtas fonda aizdevumu, tas ir uzskatāms par pozitīvu signālu par tirgu kopumā, un tam var būt ietekme uz grivnu. Gandrīz visi intervētie atzīst, ka cer uz mierīgu noregulējumu Ukrainā un Krievijā, bet lielākās bažas ir par iespējamām sankcijām pret Krieviju. Latvijas ekonomiskās saiknes ar Ukrainu ir niecīgas — turp iet tikai 0,9% eksporta, tāpēc teikt, ka tieši Ukrainas notikumi nopietni ietekmētu Latvijas eksportu, nevar. Tiesa, ir uzņēmumi, kuriem Ukraina ir bijusi vai turpina būt nozīmīgs tirgus, un redzams, ka notikumi uz tiem at­ stājuši atšķirīgu iespaidu. Piemēram, Jelgavas mašīnbūves

27


pOrtrEts

uz ņujorku

uz londonu

uz singapūru

dzimuši rīgā, čaka ielā pie ziedoņdārza, ērenpreisi ir ceļā uz savām jaunajām mājām ņujorkā, londonā, madridē, pat singapūrā, stāsta toms Ērenpreiss

32


pOrtrEts tEkStS Osvalds zEBris foto gatis giErts, F64

Vai noķers veco Ērenpreisu? astOņu gadu laiKā lEģEndārā vElOsipĒdu ražOŠanas Karaļa gustava ĒrEnprEisa Brāļa mazmazdĒls tOms ĒrEnprEiss nO antīKO vElOsipĒdu rEstaurāCijas HOBija ir nOnāCis līdz augOŠam pilsĒtas vElOsipĒdu ražOŠanas uzņĒmumam ar staBili iEliKtiEm pamatiEm un 80% jaunO vElOsipĒdu EKspOrtu

less is more,

— tos apskatot, man saka saimnieks, un trāpīgāk pateikt nemaz nevar. Paula, Toms, Gustavs un Grēta — balti, zili, melni un pelēki — dzimuši Rīgā pie Ziedoņdār­ za, un nu ir ceļā uz savām jaunajām mājām visā plašajā pasaulē. Pašapzinīgi un mazliet lepni tie mirdzinās pa­ šaurajā telpā, šķiet, viņi labi apzinās savu vērtību un uz ziņķārīgo skatieniem atbild īsi: «Uz mani tu atskatīsies, tu mani atminēsies.» Viņu lepnumam ir dziļas saknes — jau teju simt gadu cilvēki ir bijuši kopā ar viņiem, tos atceras, dažs no viņu vecvectēviem dzīvo vēl tagad. Toms Ērenpreiss nupat ir atgriezies no dizaina nedēļas Viļņā, kur līdzās mēbeļu un dzīvesstila lietu zīmoliem no visas pasaules tika izrādīti arī viņa lolo­ jumi — Ērenpreisa pilsētas velosipēdu kolekcija. «Bija milzīga atsaucība, jo pilsētas divriteņu kultūra viņiem pagaidām nav attīstīta, nav Latvijas pilsētās tik pazīs­ tamo fiksīšu, taču infrastruktūra ir ļoti laba, velojoslu pilsētā krietni vairāk nekā pie mums.» Pašlaik pirmie Ērenpreisi jau iemēģina Viļņas un citu Lietuvas pilsētu ceļus. Lietuva ir tikai kārtējais eksporta tirgus, kur sa­ stopami 2012.gada aprīlī atjaunotās Ērenpreisa ražotnes velosipēdi. Latvijā paliek tikai piektā daļa jauno Ērenpreisu, pārējie dodas uz Zviedriju, Lielbritāniju, Vāciju, Spāniju, pat Singapūru. MiNiMĀLiStA zELtA GriEzuMS

«Te nedrīkst būt nekā lieka,» klusi saka Toms, kad Čaka ielas darbnīcā apskatām svaigi komplektētos Ērenpreisus. Tūliņ tie tiks iepakoti kartona kastēs krietna ēdamgalda lielumā, lai dotos pie saviem jaunajiem saimniekiem. Gada «raža» ir aptuveni 700 jaunu Ērenpreisu — tas ir divtik vairāk nekā 2012.gadā, kad Toms ražošanu sā­ ka. Togad viss saražoto velosipēdu klāsts tika izpārdots aptuveni piecu mēnešu laikā. Latvijā pieprasījums pēc stilīgiem pilsētas velosipēdiem izteikti jūtams gadus vismaz piecus, īpaši tas audzis dažādu mērogu un ie­ virzes velopasākumu dēļ — pazīstamākais ir krāšņais Tvīda brauciens (Tweed run aizsācies 2009.gadā Londonā), kura dalībnieki, klasisko pilsētas velosipēdu fani, dodas

velobraucienā, tērpušies Aleksandra Čaka laika tērpos. «Cilvēki mainās, sāk domāt, vai pilsētā viņiem ir vaja­ dzīgi kalnu velosipēdi ar milzīgu protektoru riepām.» Jauna Ērenpreisa cena — aptuveni 750 eiro — ir gana augsta Latvijai, taču tā ir objektīva un nebūt nepārsteidz pircējus ārvalstīs. «Neesam neko mākslīgi sadārdzi­ nājuši, teiksim, zīmola dēļ,» saka Toms. «Jāsaprot, ka ārvalstīs šis vārds neko neizsaka, mums sevi ir jāpie­ rāda no nulles. Tāpēc mana prioritāte ir kvalitāte, arī tehnoloģiski uzlabojumi. Piemēram, tas, ka Ērenpreiss ir savā klasē vieglākais velosipēds — 14,5—15 kilogrami salīdzinājumā ar citiem, kam ir vismaz 20.» Ērenpreisa vēsture gan palīdz uzrunāt klientus, raisīt interesi par valsti ar, kā izrādās, ļoti senām un plašām velosipēdu ražošanas tradīcijām. Ērenpreiss Original modeļi — Paula, Tom, Gustav, Greta un divas to modifikācijas — pamatā tiek saražoti trijos ziemas mēnešos, pārējo gadu notiek tirgošana, popula­ rizēšana, velosipēdu apkope, jaunu produktu izstrāde. Pašlaik Toma uzņēmumā strādā desmit cilvēku (ražo­ šanā un administrācijā), antīko velosipēdu restaurāciju veic vēl divi darbinieki. Ražošanas apjomu iecerēts pa­ mazām kāpināt, taču pašlaik lielākais izaicinājums ir tirdzniecības tīkla izveide — tas ir ļoti smalks un akurāts process, Toms saka. Nozīmīgākais ir zināt katras valsts specifiku, jāsaprot biznesa attiecību veidošanas kultū­ ra. Piemēram, Vācijā nedrīkst ierasties uz tikšanos bez iepriekšējas pieteikšanās un bez šlipses. «Tā tikai šķiet, ka viņi ir easy going, bet, neievērojot šādas nianses, da­ rījums var neizdoties.» Runājot par jaunu, uz eksportu vērstu uzņēmumu ieiešanu tirgū, Toms uzsver starptautisku izstāžu un pārdošanas nozīmi: «Vai nu tu tur piedalies, vai tevis tirgū nav.» Tieši izstādēs caur sarunām ar cilvēkiem izveidojas attiecības, kas vēlāk noder tirdzniecības iz­ vēršanai. Savukārt pārdošanas prasmes ir tas, kā nereti pietrūkst latviešu «lieliskajiem meistariem, sava amata lietpratējiem». «Es ieteiktu visiem iesācējiem nopietni pārdomāt — kur un kā produkts tiks pārdots, kāds ir tavs pircējs, ko viņš grib?»

33


tEkStS daCE sKrEija, indra lazdiņa, lURSoFt foto lauris vīKsnE, gatis giErts, F64, nO puBliCitātEs matEriāliEm

mazs ar lielu dūšu kā no virtuves un pagraba izaug bizness

38


Idejas. Pieredze. Padomi

viņus nEdzird ŠĶEndĒjamiEs, Ka nOdOKļi par liElu, valsts sliKta vai CilvĒKi nEpatEiCīgi. raKsturīgi, Ka viņi ir tiK ļOti aizrāvuŠiEs ar savu sirdsliEtu, Ka piEņEm pastāvOŠOs nOtEiKumus un viEnKārŠi iEt uz priEKŠu. BEz piErEdzEs BiznEsā spĒj «izsist» viEtu liElvEiKala plauKtā vai intErnEtā nO sava pagraBa atrast jaunu tirgu pat aiz OKEāna. IR NAUDA atrada uzņĒmĒjus, Kurus aizrauŠanās spārnOjusi BiznEsam

MeISTardarbnīca ĒrIKaS JOSTaS «Tagad jūtos ļoti laimīga par visu, kas man ir,» saka Ērika Kalniņa, ādas apstrādes meistardarbnīcas Ērikas jostas īpašniece. Pēc 30 mājražošanā pavadītiem gadiem, meitas Madaras Ūdres uzmundrināta un atbalstīta, viņa pirms diviem gadiem izšķirās par pavērsienu savā dar­ bībā — Rīgā, Pārdaugavā, atvērt salonu. kAD uN kĀ SĀkĀS

Pēc izglītības Ērika ir arhitekte, bet jau jaunībā par sirdslietu kļuvusi ādas apstrāde. Kad sākuši dzimt bērni, četru atvasīšu audzināšanu viņa apvienojusi ar mājražošanu, darinot un tirgojot ādas jostas, maciņus u.c. Ērikai patīk komunicēt ar klientiem, arī meita mu­ dinājusi atvērt savu salonu. Tāpēc, kad pirms divarpus gadiem netālu no dzīvesvietas viņa pamanīja, ka tiek iznomātas telpas, ilgi nav šaubījusies. «Ir jāņem,» teicis arī vīrs. Ieguldot telpu remontā un darbnīcas iekārto­ šanā iekrātos līdzekļus — ap 4000 eiro —, 2012.gada feb­ ruāra spelgonī tika atklāta darbnīca Ērikas jostas. Pēc pāris nedēļām Ērika turpat uz ielas salauzusi kāju, un no tā brīža biznesā pilnībā ievilkta meita Madara, ku­ ra pabeigusi rozentāļus un ieguvusi ainavu arhitekta profesiju. Abas bijušas pārsteigtas, ka pirmajā mēnesī apgrozījušas vairāk nekā 700 eiro, jo vieta klusa, laiks, kad tirdzniecībā valda sastingums, bet mārketinga un reklāmas nekādas. Pirmie klienti — nejauši garāmgājēji un tuvējās frizētavas «iesūtītie» apmeklētāji. ProDuktS

Ērika specializējusies uz jostām, savukārt meita lab­ prātāk darina somas. Visvairāk pārdotais produkts ir jostas, kuras pircēji Latvijā pārsvarā izvēlas klasiskās formās un vienkrāsainas. Uz ārzemēm savukārt ceļo īpatnējas formas un krāsu salikumi. Ērika prāto, ka va­ rētu internetā vairāk pārdot korsetes, jo Latvijā esot maz to mīļotāju. Ērika klientiem piedāvājusi arī ādas pasta­ liņas. «Pielikām zolīti un izrotājām ar puķītēm. Cilvēki priecājās, bet nepirka. Tad atmetām ideju, bet pēc pāris gadiem Linda Leen sāka taisīt. Viņai pastaliņas «aizgā­ ja». Lūk, ko tomēr nozīmē mārketings,» smejas Ērika.

«jums nauda pa grīdu mētājas,» saka fotogrāfs gatis un sāk uzlasīt monētas. «lai paliek, tā ir laimes naudiņa,» smejas Ērika (no kreisās) un madara. darbnīcas atvēršanas dienā draudzene iesviedusi telpā sauju monētu — veiksmei

dibināšanas Gads: 2012 darbības joma: ādas apstrāde īpašnieces: pašnodarbinātās Ērika Kalniņa un madara ūdre darbinieku skaits: 2 apGrozījums: 2013.gadā 37 000 eiro Avots: Madara Ūdre

39


52


Pelnīt. Krāt. Tērēt

tEkStS antra ĒrglE foto letA, KiKOs, nO pErsOnīgā arHīva

Vai vasarnīca ir ieguldījums? trīs dažādi vasaras mājas tipi un padOmi, Kā paliElināt tO vĒrtīBu

v

arbūt tā ir Latvijas neatvairāmā daba, kas pat nepilnā desmitdaļā hektāra spēj tik ļoti piesiet šīs zemes iemītnieka dvēseli, ka viņš tikai va­ saras atpūtai pirktu nameli galu galā pārtaisa par pastāvīgi apdzīvojamu «pili». Retais pilsēt­ nieks vairs iztiek bez dārza ar mājiņu, kur uz­ grilēt kabaci, un vasarnīcu tirdzniecība pat nekustamo īpašumu burbuļa laikos ne tuvu nav sasniegusi dzīvokļu tirgus augstumus. Agri vai vēlu teju katrs vasarsmājas tīkotājs atrod savu īsto vietu, kur galu galā sataisās pava­ dīt vecumdienas. Arī ģimenei pārvākšanās pavisam nav retums, ja tikai bērniem ir tuvu skola un darbu ar labu internetu var darīt mājās. Ir Nauda pētīja, cik jāiegulda, lai komforts kāpu smiltīs vai meža vidū būtu mūsdienīga latvieša cienīgs, un ko esam gatavi pieciest, lai baudītu jū­ ras šalkas, sila apdullinošo klusumu, ozonu gaisā, norūdo­ šas peldes un pastaigas smiltīs, stirnas un zaķus sētā vai ciemata drošo «mēs visi cits citu zinām» komunikāciju.

JūrMaLa

metāllūžņu vācēji ar zirga pajūgu ir reta, taču jūrmalas abavas ielas 9.namam ļoti piemērota parādība

Smalkākā vieta vasaras mājai Latvijā daudziem joprojām šķiet Jūrmala. Taču īstu mieru pie dabas, priežu, ne mo­ dernu jaunbūvju ieskautā stūrītī gana tuvu jūrai tagad drīzāk var atrast no Rīgas tālākajā kūrortpilsētas galā. Ekskluzīvi šaurā vieta starp jūru un Lielupi ir daudzu ie­ kārota, un te arvien uzstājīgāk parādās dzīvokļu jaunbū­ ves, asi kontrastējot ar vēsturisko mazstāvu koka apbūvi. Stagnācijas periods nekustamo īpašumu tirgū Jūrmalā ir garām, secina Ober–Haus tirgus analītiķi, atsaucoties uz zemesgrāmatas datiem. Te pagājušajā gadā kopumā vērojamas nelielas pozitīvas pārmaiņas dārgo īpašu­ mu segmentā, kur pirkuma summa pārsniedz 140 000 eiro un sasniedz 500 000. Pērn katru mēnesi reģistrēti vidēji 30 darījumi, no tiem 35% — ar ēkām un zemi, ko pārsvarā iegādājušies Latvijas iedzīvotāji. Nav precīzu datu tieši par vasarnīcu tirgu, taču aktuālie piedāvāju­ mi rāda — kūrortpilsētā ap 50 kvadrātmetru mājiņas īre atpūtai siltajā gadalaikā var izmaksāt 850 eiro mēnesī, ja tā atrodas Dzintaros vai Dubultos. Kurzemei tuvākajā Jūrmalas galā cenas svārstās no 250 līdz 450 eiro mēnesī.

53


naudas viEdOKlis

i

Eksperts: kā gūt maksimālo labumu no otrā pensiju līmeņa

r tāds novērojums, ka ar laiku sapnis par mūžīgo jaunību pārtop sapnī par mūžīgo pensiju. Mēs esam iekārtoti tā, ka par savu vecumdienu nodrošinājumu sākam domāt, tikai tuvojoties pensijas vecumam. Un, jo tuvāk pensijai, jo vairāk par to domājam. Lai, iestājoties pensijas vecumam, mēs varētu nedomāt par izdzīvošanu, valsts ir izveidojusi trīs līmeņu pensiju sistēmu. Pirmais ir solidaritātes līmenis (par šiem līdzekļiem tiek uzturēti pašreizējie pensionāri), otrais — valsts fondētais pensiju līmenis (daļu no samaksātā sociālā nodokļa ieskaita katra dalībnieka personīgajā kontā) un trešais — privātais pensiju līmenis (iemaksas veic darba devēji par darbiniekiem vai fiziskā persona brīvprātīgi no saviem ienākumiem). Daļai no mums dzīvē ir paveicies, un mēs esam visu triju pensiju līmeņu dalībnieki. Šis apstāklis varētu nodrošināt dzīves līmeņa atvietojamību pensijas vecumā līdz pat 80% no pirmspensionēšanās līmeņa ienākumiem. Savukārt, ja ne, tad rodas jautājums — ko darīt? Šoreiz par faktoriem, kas ietekmē 2.pensiju līmeņa (2PL) līdzekļu apmēru.

1

Privāto pārvaldītāju mērķis — pelnīt. Visi 2PL līdzekļi ir nodoti privātajiem līdzekļu pārvaldniekiem. Tie konkurē savā starpā, cenšoties nodrošināt labāku ieguldījumu atdevi, piedāvā ieguldījumu plānu daudzveidību, kā arī nav pakļauti politiskajai ietekmei, kas ir raksturīga publiskajam sektoram. Visus līdzekļus pārvaldnieki pārsvarā izvieto finanšu tirgos ar mērķi nopelnīt papildu naudu ar esošajiem un turpmāk iemaksātajiem līdzekļiem.

2

jāsāk ar pirmo algu. Viens no vispārīgiem faktoriem, kas ietekmē līdzekļu apmēru 2PL, ir laiks. Jo agrāk kļūstam un ilgāk esam 2PL dalībnieki, jo lielākas summas

informāciju par personīgajiem uzkrājumiem 2pl un izvēlēto ieguldījumu plānu var iegūt portālā www.latvija.lv

58

AutoRS andrEjs martinOvs, FINAStA ASSet MANAGeMeNt valdEs lOCEKlis


naudas viEdOKlis uzkrājas. Ir novērots, ka vidēji katru desmitgadi akciju tirgus dubultojas. Vienkāršoti aprēķinot, katrs no pirmās «studenta algas» 2.pensiju līmenī iemaksātais eiro pēc pirmajiem desmit gadiem pārtop par diviem eiro, pēc otrajiem desmit — par četriem utt. Tādēļ arī pāris simti eiro, kas iemaksāti jaunībā, ir svarīga summa, par kuru rūpēties un piedomāt. Starp citu, pensiju kapitāls mūsu individuālajos kontos VSAA sāk uzkrāties ar brīdi, kad darba devējs par mums sāk veikt sociālā nodokļa iemaksas.

3

IluStRācIjAS AllovepReSS. foto nO pErsOnīgā arHīva

ir labi, kad tirgus «krīt». Visi esam novērojuši, ka situācija finanšu tirgos ir svārstīga — te eiro vērtība pret ASV dolāru svārstās, te naftas cenas krīt, akciju cenas mainās. Daudzi atceras 2008.—2009.gada krīzi finanšu tirgos, kad faktiski visu aktīvu klašu vērtība ievērojami samazinājās. Bet mūsu iemaksas 2PL turpinājās. Ko darīja līdzekļu pārvaldnieki? Pirka «pa lēto» akcijas, obligācijas, izvietoja līdzekļus banku depozītos ar divciparu procentu likmi. Vislielākā un arī visizplatītākā kļūda krīzes laikā ir pārtraukt iemaksas vai ieguldījumus. Man patīk piemērs par zemenēm. Parasti visi pērk zemenes, kad tās ir lētas un pieejamas — sezonā. Savukārt kad līdzīga situācija veidojas finanšu tirgos, mēs kļūstam ļoti konservatīvi un atturamies no līdzekļu ieguldīšanas. Lai regularitātes faktors labvēlīgi ietekmētu mūsu uzkrājumus pensiju 2.līmenī, mums vienkārši ir jāizvairās no bezdarbnieka statusa bez attiecīgā pabalsta. Pārējos gadījumos varam neuztraukties.

4

ieguvēji — oficiālās algas saņēmēji. Nākamais faktors ir atalgojuma apmērs. Sāpīgs jautājums, jo algas nekad nepietiek un cilvēki nemitīgi tiecas pēc tās palielinājuma. Alga ir tā bāze, no kā tiek rēķinātas sociālā nodokļa iemaksas un no kā attiecīgi ir atkarīgs iemaksu apmērs 2PL. Iespēja, kā mēs varam to reāli ietekmēt, ir censties dibināt darba attiecības tikai ar tādiem darba devējiem, kas maksā darba algu oficiāli. Zaudētāji būs nevis tie, kas dzīves gaitā saņems atalgojumu vidējās darba algas apmērā, bet gan tie, kas saņem «aplokšņu algas» un maksā nodokļus no minimālās algas.

5

ieguldījumu stratēģijas izvēle. Lai pārvaldītu 2PL līdzekļus, pārvaldnieki izveido ieguldījumu plānus, kuri atšķiras pēc ieguldījumu stratēģijas. Kopumā tās ir trīs — konservatīva (fiksēta ienākuma vērtspapīri un depozīti), sabalansēta (fiksēta ienākuma vērtspapīri, depozīti un līdz 25% kapitāla vērtspapīri, to skaitā riska kapitāls) un aktīva (līdz 50% kapitāla vērtspapīri, tajā skaitā riska kapitāls). Atkarībā no ekonomiskā cikla, centrālo banku monetārās politikas, ģeopolitiskās situācijas un citiem visdažādākajiem faktoriem atšķirīgo klašu aktīvi nodrošina atšķirīgu ienesīgumu. Piemēram, 2008.gada nogalē Latvijā bija iespējams izvietot naudu depozītā ar 15% ienesīgumu gadā, savukārt tagad 1,5% likme ir augstākais,

Piecu gadu ienesīgumi ir atšķirīgi: aktīvajiem plāniem no 2,61% līdz 6,94%, sabalansētajiem plāniem no 4,32% līdz 5,53% un konservatīvajiem no 1,39% līdz 5,61%. kāpēc to neizmantot savā labā? ko var iegūt. No šāda aspekta būtu nepieciešams vismaz reizi 3—5 gados izvērtēt, kādā cikla stadijā atrodas tirgi un kā tas varētu ietekmēt jūsu ieguldījumu plāna rezultātu virzību. Lai «nesēdētu» depozītos brīdī, kad akciju tirgos notiek augšupeja un ir laiks pelnīt. Savukārt, tuvojoties pensijas vecumam, būtu ieteicams izvēlēties ieguldījumu plānu ar konservatīvu stratēģiju, lai pēdējos pāris gados «netrāpītu» krītošā fāzē un nezaudētu kādu daļu no iepriekš nopelnītā. Principā mūsu 2PL ir paveicies, jo 2008.—2009.gadā, kad akciju tirgi burtiski nogāzās, aktīvo ieguldījumu plānu negatīvais ienesīgums īstermiņā sasniedza divciparu līmeni, un to neviens pasaulē nevarēja paredzēt.

Taču, paldies Dievam, tajā brīdī neviens no Latvijas 2PL dalībniekiem nepensionējās; sāka pensionēties šogad. Tam, kas notiek ar pensiju, var sekot līdzi, papētot ieguldījumu plānu ceturkšņa un gada pārskatus, kas tiek publicēti interneta vietnē Manapensija.lv. Starp citu, ņemot vērā mūsu sabiedrības zemo interesi un informētību par 2PL un lai pasargātu potenciālos pensionārus no pārlieka riska, industrijas dalībnieki izskata iespēju likumdošanas līmenī noteikt nepieciešamību migrēt dalībnieka uzkrājumus uz konservatīvajiem ieguldījumu plāniem, sasniedzot noteiktu vecumu.

6

ieguldījumu plānu ienesī­ gums. Vietnē Manapensija.lv ir izveidoti speciāli interaktīvi rīki, kas ļauj izpētīt un salīdzināt visu 2PL ieguldījumu plānu darbības rezultātus. Neraugoties uz kopējo mērķi — nodrošināt maksimālu rezultātu saviem klientiem — pārvaldnieki ir atšķirīgi un izmanto atšķirīgus paņēmienus un instrumentus, un ieguldījumu stratēģijas, lai sasniegtu rezultātu, un nekad nebūs tā, ka visiem ir vienāds rezultāts. Piemēram, aktuālie dati (16.05.2014.) par visiem ieguldījumu plāniem un to ienesīgumu vietnē Manapensija.lv rāda, ka aktīvo plānu ienesīgums par sešiem mēnešiem svārstās no 0,73% līdz 4,66%, sabalansēto — no 1,63% līdz 3,83%, un konservatīvo no 0,19% līdz 5,16%. Piecu gadu ienesīgumi arī ir atšķirīgi: aktīvajiem plāniem no 2,61% līdz 6,94%, sabalansētajiem plāniem no 4,32% līdz 5,53% un konservatīvajiem no 1,39% līdz 5,61%. Lai arī visi nodrošina pozitīvu ienesīgumu visos periodos, labāko rezultātu atšķirīgos periodos tomēr uzrāda atšķirīgi pārvaldnieki. Kādēļ neizmantot šīs atšķirības savā labā? Turklāt valsts ir parūpējusies, lai mēs varētu mainīt pensiju plāna pārvaldnieku vienu reizi kalendārajā gadā un divas reizes gadā mainīt ieguldījumu plānu viena pārvaldnieka ietvaros. Pieņemu, ka ikviens vēlētos ar katru desmitgadi dubultot savus pensiju uzkrājumus, tādēļ ieteikums būtu reizi pāris gados pārbaudīt izvēlētā ieguldījumu plāna darbības rezultātus, salīdzināt ar citiem un nepieciešamības gadījumā apsvērt iespēju to mainīt. ●

59


naudas psiHOlOģija tEkStS džOanna EglītE IluStRācIjAS all OvEr prEss

kā paņemt naudu nauda pasaulĒ ir, BEt BiEži viEn nE piE mums, un daudzi sapņO par vairāK naudas. BEt viEniEm sapnis tā arī paliEK vĒlmju līmEnī, KamĒr Citi spĒj naudu piEsaistīt, paņEmt, vairOt un Kļūt turīgi. ar KO atŠĶiras sapņOtāji nO darītājiEm, un vai ir iEspĒjams sEvi mainīt? 20

64


naudas psiHOlOģija

l

īdzīgi kā priekšstati par attiecībām starp vīrie­ ti un sievieti, arī mūsu pieņēmumi par to, ko dzīvē nozīmē nauda un kādas īpašības piemīt cilvēkiem, kas pelna maz/daudz, veidojas mū­ sos jau agrīnā bērnībā. Psihoterapeiti šīs daļēji neapzinātās pārliecības dēvē gan par «bāzes pie­ ņēmumiem», gan «kontraktiem ar dzīvi». DziMtA iEkoDĒ AttiEkSMi

«Paanalizējot, ko mēs katrs domājam par naudu un tās pelnīšanu, savus pieņēmumus var salīdzinoši viegli at­ pazīt,» saka Ginta Ratniece. Bāzes pieņēmumi par nau­ du var būt dažādi. Piemēram, «daudz var nopelnīt tikai negodīgā ceļā» vai «cilvēka vērtību nosaka nauda», vai «laba ir tā laulība, kurā vīrietis spēj uzturēt savu sievie­ ti». Bāzes pieņēmumi cilvēkam tiek iekodēti ģimenē. Tie iemieso dzimtas pieņēmumus par naudu un attiecībām ar turību un tās pavairošanu. «Tomēr, pat apzinoties un formulējot šos pieņēmumus, mēs parasti nenojaušam, cik dziļi šie priekšstati nosaka mūsu attieksmi, vērtības un ikdienas izvēles,» saka Ginta Ratniece. Cilvēkam, kura dzimtai ir pozitīvas attiecības ar naudu, bāzes pieņēmumi ir atbilstoši tam, lai arī viņš mācētu pelnīt, apieties ar naudu un spētu nodrošināt savas vajadzības. Bet, ja bāzes pieņēmumi par naudu dzimtai ir negatīvi, cilvēki nereti paaudzēm cīnās ar naudas trūkumu un neprasmi racionāli ar to apieties.

Latvijā ir virkne cilvēku ar sakāpinātu pašvērtējumu un ambīcijām, kuriem šķiet pašsaprotami «pārdot sevi» darba tirgū par ievērojami augstāku cenu nekā ieguldījuma vērtība, ko viņi spēj sniegt

MĒrķtiEcībA — No tĒtA

Vēl dziļāks un vēl bāziskāks pamats mūsu attiecībām ar naudu veidojas no pieredzes ar tēvu un māti. Junga analītiskajā psiholoģijā aktuāli divi cilvēkam raksturīgi bāzes kompleksi, kuri veido mūsu attiecības ar sevi un attiecības ar pasauli. Siltas, mīlošas attiecības ar māti cilvēkā attīsta paļaušanos uz pasauli, optimismu, drošī­ bas un viegluma sajūtu. Savukārt labas attiecības ar tēvu attīsta spēju izvirzīt mērķus, uzdrošināties sasniegt ie­ cerēto, reālistiski izvērtēt savas spējas, veiksmīgi komu­ nicēt ar citiem. Cilvēkam, kurš spēj apieties ar naudu, abi šie kompleksi biežāk ir pozitīvi, savukārt cilvēkam, kuram ar naudu veidojas sarežģītas attiecības, nereti arī attiecības ar vienu vai abiem vecākiem bijušas sarežģī­ tas, neatbalstošas, nosodošas, kritizējošas, prasīgas vai pārlieku aprūpējošas.

foto nO pErsOnīgā arHīva

PAr hiPijiEM uN DEģENErĀtiEM

Ģimenes jeb dzimtai raksturīgos modeļus mēs mēdzam gan pārņemt un atkārtot gandrīz burtiski, gan arī vei­ dot «antiscenārijus». «Šādi antiscenāriji visspilgtāk mēdz izpausties alkoholiķu ģimenēs, kur viens no bērniem at­ kārto alkoholisma «tradīciju», savukārt kāds cits pieaugot kļūst par totālu atturībnieku.» Līdzīgus ģimenes anti­ scenārijus mēdz īstenot gan ļoti nabadzīgu, gan bagātu vecāku atvases. «Pasaulē ir populāri pētīt bagātu cilvēku biogrāfijas un turības veidošanās iemeslus. Viena no bie­ žāk novērotajām kopīgajām iezīmēm tiem, kuri dzīves laikā spējuši kļūt ļoti bagāti, ir trūkums un nabadzība, ko viņi piedzīvojuši un no kā psiholoģiski vai fiziski cietuši bērnībā,» norāda Ginta Ratniece. Antiscenārijus vecāku un dzimtas pieredzei mēdz attīstīt arī bagātu cilvēku bēr­ ni — vai nu kļūstot par deģenerātiem, kas izsaimnieko vecāku uzkrāto naudu, vai, piemēram, kļūstot par hipi­ jiem un pilnībā noliedzot vecāku vērtības. Daļu bāzes pieņēmumu mēs neaizgūstam no ģime­ nes, bet gan veidojam paši, vai nu emocionālas krīzes brīdī izdarot secinājumus par kādu noteiktu parādību vai patiesību, vai arī pakāpeniski uzkrājot vērojumus un veidojot savu priekšstatu. Psihoterapeite norāda, ka šie bāzes pieņēmumi ir mazliet elastīgāki un vieglāk maināmi par tiem, kas nāk no ģimenes. Tomēr arī pa­ šu veidotajiem ir liela ietekme uz mūsu apzinātajām un neapzinātajām rīcībām un izvēlēm.

NArciStiSkA SAbiEDrībA

konSultē ginta ratniECE, psiHOtErapEitE

Spēja nenobīties no naudas un racionāli ar to apieties saistīta arī ar pašpārliecinātību un pašnovērtējumu. Sa­ režģītas attiecības ar vecākiem parasti kļūst par pamatu mūsu pārlieku pazeminātai vai sakāpinātai pašpārlieci­ nātībai. «Latvijas sabiedrība pēc neatkarības atgūšanas kļuvusi negausīgi patērējoša un narcistiska. Narcistiskas personības pamatkonflikts ir saistīts ar pašvērtējumu un tā neadekvātumu,» skaidro Ginta Ratniece. Latvijā ir virkne cilvēku ar sakāpinātu pašvērtējumu un ambīci­ jām, kuriem šķiet pašsaprotami «pārdot sevi» darba tirgū par ievērojami augstāku cenu nekā ieguldījuma vērtība, ko viņi spēj sniegt. Šie cilvēki ir gana nekaunīgi, skaļi, sarunās parasti pārliecinoši un manipulatīvi, bet viņu spēja darīt, uzņemties atbildību, realizēt savas ambīcijas ir ievērojami zemāka par ārēji izvirzīto. «Latvijā pašreiz ir

65


tĒrĒŠana tEkStS Krista BaumanE foto andrEjs tErEntjEvs, lauris vīKsnE, rEinis HOfmanis, F64

ņem un kod! atrOdam laBāKOs BurgErus rīgā

Uz oglēm cepts, sulīgs burgers ir grilsezo­ nas nagla, turklāt arī gluži veselīgs un ļoti garšīgs ēdiens. Tas jāēd, ņemot abās rokās, nevis ar nazi un dakšiņu! Tumšu ēnu uz burgeru labo vārdu met lēti ātrās apkalpo­ šanas ēstuvju hamburgeri, turpretim pēc īstās mantas Slow Food tirdziņos nedēļas nogalēs Daugavas abos krastos gardēži stāv garās rindās. Maģiskā sastāvdaļa, kas labu burgeru atšķir no pārējiem, ir kvalitatīva gaļa — ideālā gadījumā ar zāli barota gaļas šķirnes liellopa, atbilstoši nogatavināta. Latvijā tā­ du nav viegli atrast, bet pavāri meklēšanā ir nenogurdināmi, un arī mūsu zemnieku piedāvājums paplašinās. Tāpēc ar katru gadu labi burgeri no Latvijas produktiem ieņem aizvien prominentāku vietu resto­ rānu un mobilo virtuvju ēdienkartēs. Latvieši ir iecienījuši bagātīgi aizda­ rītus burgerus, kurus rotā zaptes, čatniji un paštaisītas mērces. Kulinārijas blogere Krista Baumane (Krista.lv) dažādos Rīgas restorānos un tirdziņos tos provēja vairāku nedēļu garumā un iesaka jums savu izlasi vasaras sezonai! NB! Burgeru nosaukumi ir autores sadzejoti.

68

GArDĒžu burGErS

vIncenTS

Sulīga, garda, uz oglēm grilēta gaļa, kuras garšu nenomāc piedevas. Jo mazāk kaut kā pievienota, jo labāk — lai «nenogalinātu» gaļu, saka Mārtiņš Rītiņš. Burgers sastellēts no salātlapas (lai gaļas sulās nesamirkst bulciņa!), karamelizētiem sīpoliem, siera un plāni sagrieztām marinēta gurķa šķēlītēm. Viegli nokost tā, kā pienākas — visu kopā, nelobot pa kārtām. Neko pielikt vai atņemt — izcili! Meklējiet garāko rindu Kalnciema ielas tirdziņā!

Gaļa: galvenokārt Hailanderu, dažreiz Hereforda šķirnes liellops no zemnieku saimniecības Rūķīši Vidzemē, vismaz divas nedēļas nogatavināts, rupji malts, gaļai pievienotas tikai stobrkaula smadzenes un sāls — nekas vairāk. Maizīte: Vincenta beķeru agri no rīta cepta bulciņa. Mīksta un maiga, uz grila viegli apgrauzdēta. Piedevas: salātlapa, sacepti sīpoli, mari­ nēts gurķis, Morbjē siera šķēles. Variācijas: minimālas, atkarībā no sezonas drīkst piedalīties tomāta šķēle. kur nopirkt: Kalnciema ielas tirdziņos. cena: 6 eiro.


tĒrĒŠana

briEžA burGErS

ecOcaTerInG

«Mūsu burgerā slēpjas visa Latvija,» lepni saka EcoCatering šefpavārs Rihards Frīden­ bergs–Kalniņš. Uz oglēm grilēta, sulīga brieža gaļa no briežu dārza Kurzemē, ba­ gātīgi aizdarīta ar paštaisītiem čatnijiem un mērcēm, pasniegta viegli drupanā rupja maluma miltu maizītē ar kraukšķī­ gu garozu. Vasarā dzērveņu zapti aizstās jāņogu mērce — tās kopā ar biešu lapiņām ir radošas improvizācijas rezultāts kādā no iepriekšējiem Positivus festivāliem, par ko publika teica «bomba!». Kožoties cauri

burgeram, apakšējā šķēle pakāpeniski sadrūp zem gardajām gaļas suliņām, un saldās piedevas, lai arī brīnišķīgas, drus­ ku dominē pār gaļas garšu. Kopumā — ļoti gardi, un vēl gaidām arī rudeni, kad burgeram klāt nāks pat kadiķogas! Gaļa: brieži no Kuldīgas, liellops — Šarolē, Limuzīnu un Melno Angusu šķirnes buļļi no dažādiem kooperatīviem Kurzemē. Liellopa gaļai pievieno sāli, piparus, olīveļ­ ļu, savukārt briedim — rudenī arī nedaudz svaigu, kapātu kadiķogu. Maizīte: pašcepta ar olīveļļu (ziemā) vai vasarā ar dzidrinātu sviestu, apvārtīta mannā ar klijām, pēc itāļu receptes no Aiz­

putes biozemnieku saimniecības miltiem. Piedevas: salātlapa vai zaļumi, ķiploku majonēze, sīpolu čatnijs, dzērveņu zapte. Variācijas: liellopa gaļa, čatniji un citi aizdari ir sezonāli mainīgas vienības, kas uztur intrigu. Kalnciema ielas tirdziņos pieejams arī Goa burgers — maizīte ar ceptu olu —, kam iedvesmu Rihards guva savos piedzīvojumos Indijā. kur nopirkt: Kalnciema ielas tirdziņos, EcoCatering restorānā Matīsa ielā 8, 2.stā­ vā virs velosipēdu veikala. cena: 6 eiro (bez piedevām), 8,80 eiro ar gardām, krāsnī ceptām kartupeļu šķēlī­ tēm un ekstra mērci (restorānā).

69


Turn static files into dynamic content formats.

Create a flipbook
Issuu converts static files into: digital portfolios, online yearbooks, online catalogs, digital photo albums and more. Sign up and create your flipbook.